7.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/3

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

TURCIJAS REPUBLIKA, turpmāk – “Turcija”,

APŅĒMUŠĀS veicināt savu sadarbību, lai efektīvāk apkarotu nelikumīgu imigrāciju,

VĒLOTIES ar šo nolīgumu un uz savstarpīguma pamata paredzēt efektīvas un ātras procedūras, lai varētu identificēt un drošā un pienācīgā veidā atgriezt personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas vai kādas Savienības dalībvalsts teritoriju, un sadarbības garā veicināt šādu personu tranzītu,

UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar tādas Savienības, tās dalībvalstu un Turcijas tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no starptautiskām tiesībām, un jo īpaši no 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu,

UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, uz kurām attiecas atgriešanas procedūras vai kuras lūdz patvērumu dalībvalstī atbilstīgi attiecīgajiem Savienības juridiskajiem instrumentiem.

UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar noteikumus 1963. gada 12. septembra Nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, tā papildprotokolos, attiecīgajos Asociācijas padomes lēmumos, kā arī attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas praksē,

UZSVEROT, ka personas, kurām ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja, kas izsniegta atbilstoši Padomes Direktīvai 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu ir pastiprināti aizsargātas pret izraidīšanu.

UZSVEROT, ka šis nolīgums balstās uz kopīgas atbildības, solidaritātes un vienlīdzīgu partnerattiecību principiem ar mērķi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp Turciju un Savienību un ka šajā kontekstā Savienība ir gatava darīt pieejamus finanšu resursus, lai Turcijai sniegtu atbalstu tā īstenošanā.

ŅEMOT VĒRĀ, ka šā nolīguma, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju, ja vien tās neizvēlas piedalīties šajā nolīgumā saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

ŅEMOT VĒRĀ, ka šā nolīguma, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā, noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā Nolīgumā:

a)	“līgumslēdzējas puses” ir Turcija un Savienība;

b)	“Turcijas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Turcijas pilsonība atbilstoši tās tiesību aktiem;

c)	“dalībvalsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir kādas Savienības dalībvalsts pilsonība;

d)	“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti;

e)	“trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts pilsonība, kas nav Turcija vai kāda no dalībvalstīm;

f)	“bezvalstnieks” ir jebkura persona, kurai nav nevienas valsts pilsonības;

“uzturēšanās atļauja” ir Turcijas vai kādas dalībvalsts izsniegta jebkura veida atļauja, kas personai dod tiesības uzturēties attiecīgās valsts teritorijā. Tas neattiecas uz pagaidu atļaujām, kas atļauj uzturēties attiecīgās valsts teritorijā saistībā ar patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu;

h)	“vīza” ir Turcijas vai dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā vai šķērsotu to tranzītā. Tas neattiecas uz lidostas tranzīta vīzu;

i)	“pieprasījuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Turcija vai kāda no dalībvalstīm), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 15. pantu;

j)	“pieprasījuma saņēmēja valsts” ir valsts (Turcija vai kāda no dalībvalstīm), kurai iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 15. pantu;

k)	“kompetentā iestāde” ir jebkura Turcijas valsts iestāde vai kādas dalībvalsts iestāde, kurai uzticēta šā nolīguma īstenošana, kā saskaņā ar tā 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu noteikts īstenošanas protokolā;

l)	“persona, kas uzturas neatļauti” ir jebkura persona, kura saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām attiecīgajām procedūrām neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos Turcijas vai kādas dalībvalsts teritorijā;

m)	“tranzīts” ir pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas šķērsošana, ko veic trešās valsts vai bezvalstnieks, kad viņš no pieprasījuma iesniedzējas valsts dodas uz galamērķa valsti;

“atpakaļuzņemšana” ir process, kad pieprasījuma iesniedzēja valsts nodod un pieprasījuma saņēmēja valsts saņem personas (pieprasījuma saņēmējas valsts pilsoņus, trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus), kuras ir nelikumīgi ieceļojušas, atrodas vai uzturas pieprasījuma iesniedzējā valstī, saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem;

o)	“robežšķērsošanas vieta” ir jebkura vieta, ko dalībvalstis vai Turcija paredzējušas to attiecīgo robežu šķērsošanai;

“pierobežas apgabals” – pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabals – ir līdz 20 kilometru plata josla pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā iekšpus tās ārējās robežas, neskatoties uz to, vai šī robeža pieprasījuma iesniedzējai valstij un pieprasījuma saņēmējai valstij ir kopīga, kā arī jūras ostas, ietverot muitas zonas, un pieprasījuma iesniedzējas valsts starptautiskās lidostas.

2. pants

Darbības joma

1. Šā nolīguma noteikumus piemēro personām, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas vai kādas Savienības dalībvalsts teritoriju.

2. Šā nolīguma, tostarp šā panta 1. punkta, piemērošana neskar 18. pantā uzskaitītos instrumentus.

3. Šo nolīgumu nepiemēro trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kā noteikts 4. un 6. pantā, kuri pieprasījuma saņēmējas valsts teritoriju ir atstājuši vairāk nekā piecus gadus pirms tam, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentās iestādes ir ieguvušas informāciju par šādām personām, izņemot, ja ar 3. pielikumā uzskaitīto dokumentu palīdzību var pierādīt viņu atpakaļuzņemšanas nosacījumu pastāvēšanu, kā noteikts 4. un 6. pantā.

I IEDAĻA

TURCIJAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI

3. pants

Savas valsts pilsoņu atpakaļuzņemšana

1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Turcija bez papildu formalitātēm no attiecīgās dalībvalsts puses, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja saskaņā ar 9. pantu ir pierādīts, ka šīs personas ir Turcijas pilsoņi.

2. Turcija uzņem atpakaļ arī:

—

personu, kas minētas šā panta 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai šādas patstāvīgas uzturēšanās tiesības ir otram vecākam, kuram ir attiecīgo bērnu aizgādības tiesības;

—

personu, kas minētas šā panta 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties Turcijas teritorijā vai ir tiesības saņemt ieceļošanas un uzturēšanās atļauju Turcijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai Turcija pierāda, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem attiecīgā laulība juridiski netiek atzīta.

3. Turcija arī uzņem atpakaļ personas, kurām pēc ieceļošanas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Turcijas tiesību aktiem atņemta Turcijas pilsonība vai kuras no tās ir atteikušās, ja vien minētā dalībvalsts vismaz nav solījusi šādas personas naturalizēt.

4. Pēc tam, kad Turcija ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta 2. punktā noteikto termiņu beigām Turcijas kompetentā konsulārā iestāde neatkarīgi no atpakaļ uzņemamās personas gribas trīs darba dienu laikā izsniedz atpakaļ uzņemamās personas atgriešanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu ar derīguma termiņu uz trīs mēnešiem. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.

5. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa laikā, Turcijas kompetentā konsulārā iestāde trīs darba dienu laikā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.

4. pants

Trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana

1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Turcija bez papildu formalitātēm no minētās dalībvalsts puses, izņemot tām, kas paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visus trešo valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja saskaņā ar 10. pantu ir pierādīts, ka:

a)	attiecīgajai personai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā ir derīga vīza, ko izsniegusi Turcija, un tā dalībvalsts teritorijā ieceļojusi tieši no Turcijas teritorijas; vai

b)	attiecīgajai personai ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Turcija; vai

c)	attiecīgā persona nelegāli un tieši ieceļojusi dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tā uzturējusies Turcijas teritorijā vai to šķērsojusi tranzītā.

2. Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu nepiemēro, ja:

a)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur Turcijas starptautisko lidostu; vai

pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu, ko attiecīgā persona izmantojusi ieceļošanai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā, vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļošanas tās teritorijā, izņemot, ja attiecīgajai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja ar ilgāku derīguma termiņu, ko izsniegusi Turcija; vai

c)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis ieceļot pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā bez vīzas.

3. Pēc tam, kad Turcija ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta 2. punktā noteikto termiņu beigām Turcijas iestādes vajadzības gadījumā trīs darba dienu laikā personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, izsniedz “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumentu”, kas nepieciešams šīs personas atgriešanai un kura derīguma termiņš ir vismaz trīs mēneši. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (1).

4. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārsūtīt sākotnēji izsniegtā “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumenta” derīguma termiņā, Turcijas iestādes trīs darba dienu laikā pagarina “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumenta” derīguma termiņu vai vajadzības gadījumā izsniedz jaunu “ārvalstnieka ārkārtas ceļošanas dokumentu” ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja dalībvalstī nav Turcijas konsulārās iestādes vai ja Turcija trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (2).

II IEDAĻA

SAVIENĪBAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI

5. pants

Savas valsts pilsoņu atpakaļuzņemšana

1. Pēc Turcijas pieprasījuma dalībvalsts bez papildu formalitātēm no Turcijas puses, izņemot tām, kas paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas teritoriju, ja saskaņā ar 9. pantu ir pierādīts, ka šīs personas ir attiecīgās dalībvalsts pilsoņi.

2. Dalībvalsts uzņem atpakaļ arī:

—	personu, kas minētas šā panta 1. punktā, nepilngadīgos neprecētos bērnus neatkarīgi no viņu dzimšanas vietas vai pilsonības, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Turcijā vai šādas patstāvīgas uzturēšanās tiesības ir otram no vecākiem, kuram ir attiecīgo bērnu aizgādības tiesības;

—

personu, kas minētas šā panta 1. punktā, laulātos, kuriem ir citas valsts pilsonība, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības ieceļot un uzturēties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai ir tiesības saņemt ieceļošanas un uzturēšanās atļauju šās dalībvalsts teritorijā, izņemot, ja viņiem ir patstāvīgas uzturēšanās tiesības Turcijā vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pierāda, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem attiecīgā laulība juridiski netiek atzīta.

3. Dalībvalsts uzņem atpakaļ arī personas, kurām pēc ieceļošanas Turcijas teritorijā saskaņā ar šās dalībvalsts tiesību aktiem atņemta dalībvalsts pilsonība vai kuras no tās ir atteikušās, ja vien Turcija nav vismaz solījusi šīs personas naturalizēt.

4. Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta 2. punktā noteikto termiņu beigām šās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde neatkarīgi no atpakaļ uzņemamās personas gribas trīs darba dienu laikā izsniedz atpakaļ uzņemamās personas atgriešanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu ar derīguma termiņu uz trīs mēnešiem. Ja Turcijā nav dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes vai ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.

5. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa laikā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde trīs darba dienu laikā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja Turcijā nav dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes vai ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, par nepieciešamo ceļošanas dokumentu attiecīgās personas atpakaļuzņemšanai uzskata atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājumu.

6. pants

Trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana

1. Pēc Turcijas pieprasījuma dalībvalsts bez papildu formalitātēm no Turcijas puses, kas nav paredzētas šajā nolīgumā, uzņem atpakaļ visus trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Turcijas teritoriju, ja saskaņā ar 10. pantu ir pierādīts, ka:

a)	attiecīgajai personai atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā ir derīga vīza, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, un tā ieceļojusi Turcijas teritorijā tieši no pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts teritorijas; vai

b)	attiecīgajai personai ir uzturēšanās atļauja, ko ir izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai

c)	attiecīgā persona nelegāli un tieši ieceļojusi Turcijas teritorijā pēc tam, kad tā uzturējusies pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai šķērsojusi to tranzītā.

2. Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu nepiemēro, ja:

a)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts starptautisko lidostu; vai

Turcija trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu, ko attiecīgā persona izmantojusi ieceļošanai Turcijas teritorijā, vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļošanas tās teritorijā, izņemot, ja attiecīgajai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja ar ilgāku derīguma termiņu, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai

c)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis Turcijas teritorijā ieceļot bez vīzas.

3. Šā panta 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kura ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ja vīzu vai uzturēšanās atļauju ir izsniegušas divas vai vairākas dalībvalstis, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kura ir izsniegusi dokumentu, kam ir ilgāks derīguma termiņš, vai – ja vienam vai vairākiem no tiem ir beidzies derīguma termiņš – dokumentu, kas joprojām ir derīgs. Ja visiem dokumentiem ir beidzies derīguma termiņš, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kura ir izsniegusi dokumentu, kam ir nesenākais derīguma termiņš. Ja tāds dokuments nav pieejams, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz pēdējo dalībvalsti, no kuras persona ir izceļojusi.

4. Pēc tam, kad dalībvalsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, vai atbilstošos gadījumos pēc 11. panta 2. punktā noteikto termiņu beigām dalībvalsts iestādes vajadzības gadījumā trīs darba dienu laikā personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas nepieciešams šīs personas atgriešanai un kura derīguma termiņš ir vismaz trīs mēneši. Ja Turcijā nav dalībvalsts konsulārās iestādes vai ja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (3).

5. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārsūtīt sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derīguma termiņā, dalībvalsts iestādes trīs darba dienu laikā pagarina ceļošanas dokumenta derīguma termiņu vai vajadzības gadījumā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tikpat ilgu derīguma termiņu. Ja Turcijā nav dalībvalsts konsulārās iestādes vai ja dalībvalsts trīs darba dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, uzskata, ka tā piekrīt izmantot ES standarta ceļošanas dokumentu izraidīšanas vajadzībām (4).

III IEDAĻA

ATPAKAĻUZŅEMŠANAS KĀRTĪBA

7. pants

Principi

1. Dalībvalstis un Turcija veic visus pasākumus, lai 4. un 6. pantā minētās personas tieši atgrieztu to izcelsmes valstī. Šajā nolūkā šā punkta piemērošanas kārtību nosaka saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šā punkta noteikumus nepiemēro gadījumos, kuros saskaņā ar šā panta 4. punktu piemēro paātrināto procedūru.

2. Izņemot šā panta 3. punktā minētos gadījumus, lai pārsūtītu personu, kura jāuzņem atpakaļ, balstoties uz vienu no 3. līdz 6. pantā minētajiem pienākumiem, ir jāiesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentai iestādei.

3. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, ir derīgs ceļošanas dokuments vai personas apliecība un – attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem – derīga vīza, ko šī persona izmantojusi ieceļošanai pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja valsts, šādas personas pārsūtīšanai nav vajadzīgs pieprasījuma iesniedzējas valsts pieprasījums par atpakaļuzņemšanu vai rakstisks paziņojums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kā minēts 12. panta 1. punktā.

Šā punkta iepriekšējā daļa neskar attiecīgo iestāžu tiesības uz robežas pārbaudīt atpakaļ uzņemto personu identitāti.

4. Neskarot šā panta 3. punkta noteikumus, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts personu ir aizturējusi pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabalā pēc robežas nelikumīgas šķērsošanas, personai ieceļojot tieši no pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas, pieprasījuma iesniedzēja valsts var iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu trīs darba dienu laikā pēc šīs personas aizturēšanas (paātrinātā procedūra).

8. pants

Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saturs

1. Iespēju robežās atpakaļuzņemšanas pieprasījumā jāiekļauj šāda informācija:

a)	ziņas par atpakaļ uzņemamo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta un pēdējā dzīvesvieta) un attiecīgā gadījumā arī ziņas par nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem un/vai laulātajiem;

b)	savas valsts pilsoņu gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par pilsonību, kā attiecīgi noteikts 1. un 2. pielikumā;

c)	trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku gadījumā – norādes par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumiem, kā attiecīgi noteikts 3. un 4. pielikumā;

d)	atpakaļ uzņemamās personas fotogrāfija.

2. Iespēju robežās atpakaļuzņemšanas pieprasījumā jāiekļauj arī šāda informācija:

a)	norāde par to, ka pārvietojamai personai var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona ir skaidri izteikusi piekrišanu šādai norādei,

b)	jebkurš cits aizsardzības vai drošības pasākums vai informācija par personas veselību, kas varētu būt vajadzīgi konkrētajā pārsūtīšanas gadījumā.

3. Neskarot 7. panta 3. punktu, atpakaļuzņemšanas pieprasījumi ir rakstveida, un tiem izmanto vienoto veidlapu, kas šim nolīgumam ir pievienota kā 5. pielikums.

4. Atpakaļuzņemšanas pieprasījumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.

5. Neskarot 11. panta 2. punktu, atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu sniedz rakstveidā.

9. pants

Pierādījumi attiecībā uz pilsonību

1. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu pilsonību var pierādīt jo īpaši ar šā nolīguma 1. pielikumā minētajiem dokumentiem. Ja uzrādīti šādi dokumenti, šā nolīguma piemērošanas nolūkos dalībvalstis vai Turcija attiecīgi atzīst pilsonību. Pilsonību nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.

2. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu pilsonību ar prima facie pierādījumiem var pierādīt jo īpaši ar šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies. Ja uzrādīti šādi dokumenti, dalībvalstis un Turcija šā nolīguma piemērošanas nolūkiem uzskata, ka pilsonība ir pierādīta, izņemot, ja pieprasījuma saņēmēja valsts pēc izmeklēšanas un 11. pantā noteiktajos termiņos pierāda pretējo. Pilsonību nevar pierādīt prima facie ar viltotiem dokumentiem.

3. Ja nevar uzrādīt nevienu no 1. vai 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, attiecīgās pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pēc pieprasījuma, ko pieprasījuma iesniedzēja valsts ietver atpakaļuzņemšanas pieprasījumā, vienojas, lai bez liekas kavēšanās un, vēlākais, septiņu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atpakaļ uzņemamo personu intervētu tās pilsonības noskaidrošanai. Ja pieprasījuma iesniedzējā valstī nav pieprasījuma saņēmējas valsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes, pieprasījuma saņēmēja valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai atpakaļ uzņemamo personu intervētu bez liekas kavēšanās un, vēlākais, septiņu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Intervēšanas kārtību var noteikt šā nolīguma 20. pantā paredzētajos īstenošanas protokolos.

10. pants

Pierādījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem

1. Šā nolīguma 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi var īpaši pierādīt ar šā nolīguma 3. pielikumā minētajiem pierādījumiem. Atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.

2. Šā nolīguma 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi prima facie var jo īpaši pierādīt ar šā nolīguma 4. pielikumā minētajiem pierādījumiem; to nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem. Ja uzrādīti šādi prima facie pierādījumi, dalībvalstis un Turcija uzskata, ka nosacījumu izpilde ir pierādīta, izņemot, ja pieprasījuma saņēmēja valsts pēc izmeklēšanas un 11. pantā noteiktajos termiņos pierāda pretējo.

3. Ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nelikumību konstatē pēc attiecīgās personas ceļošanas dokumentiem, kuros trūkst vajadzīgās vīzas vai citas uzturēšanās atļaujas attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas valsts teritoriju. Pieprasījuma iesniedzējas valsts rakstveida paziņojums, ka attiecīgajai personai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu, vīzas vai uzturēšanas atļaujas, tāpat ir nelikumīgas ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās prima facie pierādījums.

11. pants

Termiņi

1. Atpakaļuzņemšanas pieprasījums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentai iestādei jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde ir ieguvusi informāciju par to, ka trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos.

Ja trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā ieceļoja pirms dienas, kurā saskaņā ar 24. panta 3. punktu sāk piemērot 4. un 6. pantu, iepriekšējā teikumā minēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kurā sāk piemērot 4. un 6. pantu.

Ja pieprasījumu savlaicīgi iesniegt traucē juridiski vai faktiski šķēršļi, termiņu pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma var pagarināt, bet tikai līdz brīdim, kamēr šie šķēršļi novērsti.

2. Atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ir jāsniedz rakstiski:

—	piecu darba dienu laikā, ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar paātrināto procedūru (7. panta 4. punkts);

—

visos citos gadījumos – bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 kalendāra dienu laikā, izņemot gadījumus, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktos noteiktais sākotnējās aizturēšanas laiks ir īsāks, un šādā gadījumā kā termiņu piemēro pēdējo minēto laiku. Ja ir kādi juridiski vai faktiski šķēršļi, lai savlaicīgi atbildētu uz pieprasījumu, termiņu pēc pamatota lūguma var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 60 kalendārajām dienām, izņemot gadījumus, kad pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktos noteiktais maksimālais aizturēšanas laiks ir īsāks par 60 dienām vai tieši 60 dienas.

Šis termiņš sākas no atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nav saņemta atbilde, uzskata, ka pārsūtīšanai ir sniegta piekrišana.

Atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.

3. Pēc apstiprinājuma saņemšanas vai attiecīgi pēc 2. punktā minēto termiņu beigām attiecīgo personu pārsūta trīs mēnešu laikā. Pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma šo termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepieciešams juridisko vai praktisko šķēršļu novēršanai.

4. Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma noraidījumam rakstiski norāda iemeslus.

12. pants

Pārsūtīšanas kārtība un transportēšanas veidi

1. Neskarot 7. panta 3. punkta noteikumus, pirms personas atgriešanas pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentās iestādes vismaz 48 stundas iepriekš rakstiski paziņo pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm par pārsūtīšanas datumu, ieceļošanas punktu, iespējamo konvoju un citiem ar pārsūtīšanu saistītiem jautājumiem.

2. Pārvešanu var veikt ar gaisa, sauszemes vai jūras transportu. Atgriešanai ar gaisa transportu izmanto ne tikai Turcijas un dalībvalsts valsts pārvadātājus, un to var veikt, izmantojot plānotus reisus vai čārterreisus. Veicot atgriešanu konvoja pavadībā, šādu konvoju izvēlas ne tikai no pieprasījuma iesniedzējas valsts pilnvarotām personām, bet izmantojot arī citas, ar noteikumu, ka tās ir Turcijas vai jebkuras dalībvalsts pilnvarotas personas.

13. pants

Kļūdaina atpakaļuzņemšana

Pieprasījuma iesniedzēja valsts uzņem atpakaļ jebkuru personu, kas ir uzņemta atpakaļ pieprasījuma saņēmējā valstī, ja trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās personas pārsūtīšanas ir noskaidrots, ka nav izpildītas šā nolīguma 3. līdz 6. pantā noteiktās prasības.

Šādos gadījumos, izņemot attiecībā uz visām šīs personas pārsūtīšanas transporta izmaksām, ko atbilstoši iepriekšējā punktā minētajam sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts, šā nolīguma procesuālos noteikumus piemēro mutatis mutandis, un sniedz visu pieejamo informāciju par atpakaļ uzņemamās personas patieso identitāti un pilsonību.

IV IEDAĻA

TRANZĪTA OPERĀCIJAS

14. pants

Tranzīta principi

1. Dalībvalstīm un Turcijai būtu jāveic trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzīts tikai tajos gadījumos, kad šādas personas nevar tieši atgriezt uz galamērķa valsti.

2. Turcija atļauj trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītu, ja to lūdz dalībvalsts, un dalībvalsts dod atļauju trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītam, ja to lūdz Turcija, ja ir nodrošināts turpmākais ceļojums iespējamās citās tranzītvalstīs un atpakaļuzņemšana galamērķa valstī.

3. Turcija vai dalībvalsts var atteikt tranzītu:

a)	ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās vai sods, vai nāves sods, vai vajāšana viņa rases, reliģijas, pilsonības, piederības kādai sociālai grupai vai viņa politiskās pārliecības dēļ; vai

b)	ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam pieprasījuma saņēmējā valstī vai citā tranzītvalstī draud kriminālsankcijas; vai

c)	sabiedrības veselības, iekšējās drošības, sabiedriskās kārtības un citu pieprasījuma saņēmējas valsts interešu dēļ.

4. Turcija vai dalībvalsts var atcelt jebkādu izsniegtu atļauju, ja vēlāk rodas vai kļūst zināmi šā panta 3. punktā minētie apstākļi, kas ir šķērslis tranzīta operācijai, vai ja vairs nav nodrošināts turpmākais ceļojums iespējamās tranzītvalstīs vai atpakaļuzņemšana galamērķa valstī. Šajā gadījumā, ja vajadzīgs, pieprasījuma iesniedzēja valsts nekavējoties uzņem atpakaļ trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku.

15. pants

Tranzīta procedūra

1. Pieteikums par tranzīta operāciju jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei rakstveidā, un tajā jābūt šādai informācijai:

a)	tranzīta veids (ar gaisa, jūras vai sauszemes transportu), citas iespējamās tranzīta valstis un paredzētais galamērķis;

b)	attiecīgās personas dati (piemēram, vārds, uzvārds, pirmslaulību uzvārds, citi vārdi, kas ir lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pieņemtie vārdi, dzimšanas datums, dzimums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, pilsonība, valoda, ceļošanas dokumenta veids un numurs);

c)	paredzētā ieceļošanas vieta, pārvešanas laiks un konvoja izmantošana;

d)	deklarācija par to, ka no pieprasījuma iesniedzējas valsts viedokļa 14. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti un ka nav zināmi nekādi iemesli atteikumam saskaņā ar 14. panta 3. punktu.

Vienotā veidlapa, kas izmantojama tranzīta pieteikumiem, pievienota šim nolīgumam kā 6. pielikums.

Tranzīta pieteikumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.

2. Pieprasījuma saņēmēja valsts piecu darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas rakstveidā informē pieprasījuma iesniedzēju valsti par savu piekrišanu, apstiprinot ieceļošanas vietu un paredzēto ieceļošanas laiku, vai arī to informē par atteikumu un šāda atteikuma iemesliem. Ja atbilde nav saņemta piecu darba dienu laikā, uzskata, ka tranzītam ir sniegta piekrišana.

Atbildi uz tranzīta pieteikumu var iesniegt, izmantojot visus saziņas līdzekļu veidus, tostarp elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, faksu, e-pastu utt.

3. Ja tranzīta operācija notiek ar gaisa transportu, atpakaļ uzņemamo personu un iespējamo konvoju atbrīvo no lidostas tranzītvīzas saņemšanas.

4. Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes pēc abpusējām apspriedēm palīdz veikt tranzīta operācijas, jo īpaši novērojot attiecīgās personas un nodrošinot šim nolūkam piemērotus līdzekļus.

V IEDAĻA

IZMAKSAS

16. pants

Transporta un tranzīta izmaksas

Neskarot 23. pantu un kompetento iestāžu tiesības ar atpakaļuzņemšanu saistītās izmaksas atgūt no atpakaļ uzņemamās personas, tostarp no 3. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā minētajām personām, visas transporta izmaksas, kas radušās saistībā ar atpakaļuzņemšanu un tranzīta operācijām saskaņā ar šo nolīgumu, līdz pieprasījuma saņēmējas valsts robežšķērsošanas vietai attiecībā uz pieprasījumiem atbilstoši šā nolīguma I un II iedaļai vai līdz galamērķa valsts robežai attiecībā uz pieteikumiem atbilstoši šā nolīguma IV iedaļai, sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts.

VI IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBA UN NEIETEKMĒŠANAS KLAUZULA

17. pants

Datu aizsardzība

Personas datu paziņošana notiek tikai tad, ja šāda paziņošana ir vajadzīga Turcijas vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm šā nolīguma īstenošanai. Personas datu apstrādi un darbu ar tiem konkrētā gadījumā nosaka Turcijas tiesību akti un, ja datu apstrādes iestāde ir dalībvalsts kompetentā iestāde, Direktīva 95/46/EK un attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Papildus piemēro šādus principus:

a)	personas datu apstrāde jāveic godīgi un likumīgi;

b)	personas dati jāvāc konkrētam, precīzi formulētam un likumīgam nolūkam, lai īstenotu šo nolīgumu, un ne paziņotāja iestāde, ne saņēmēja iestāde nedrīkst tos turpmāk apstrādāt veidā, kas nav saderīgs ar minēto nolūku;

personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un apjoma ziņā samērīgiem ar nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti, jo īpaši paziņotie personas dati drīkst attiekties tikai uz:

—	ziņām par pārsūtāmo personu (piemēram, vārdi, uzvārdi, jebkādi bijuši vārdi, citi vārdi, kas tiek lietoti/pēc kuriem persona ir pazīstama, vai pieņemtie vārdi, dzimums, ģimenes stāvoklis, dzimšanas datums un vieta, pašreizējā un jebkāda agrākā pilsonība);

—	pasi, personas apliecību vai autovadītāja apliecību (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevēja iestāde, izdošanas vieta),

—	starpnolaišanos un maršrutiem,

—	citu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu pārvietojamo personu vai lai pārbaudītu atpakaļuzņemšanas prasības saskaņā ar šo nolīgumu;

d)	personas datiem jābūt precīziem un vajadzības gadījumā atjauninātiem;

e)	personas datus jāuzglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas vajadzīgs nolūkam, kuram datus vāca vai kuram tos turpmāk apstrādā;

gan paziņotāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu personas datu labošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu gadījumos, kad apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, īpaši, ja šie dati nav adekvāti, atbilstīgi, precīzi vai ja tie nav samērīgi ar apstrādes nolūkiem. Tas paredz to, ka otra puse ir jāinformē par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un piekļuves noslēgšanu;

g)	saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē paziņotāju iestādi par paziņoto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem;

h)	personas datus drīkst paziņot tikai kompetentajām iestādēm. Tālāka paziņošana citām struktūrām notiek tikai ar paziņotājas iestādes iepriekšēju piekrišanu;

i)	paziņotāju iestāžu un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu paziņošanu un saņemšanu.

18. pants

Neietekmēšanas klauzula

1. Šis nolīgums neierobežo Savienības, tās dalībvalstu un Turcijas tiesības, pienākumus un atbildību, kas izriet no starptautiskiem tiesību aktiem, tostarp no starptautiskām konvencijām, kurām tās ir pievienojušās, un jo īpaši no:

—	1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu,

—	1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas,

—	starptautiskajām konvencijām, kas nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu,

—	1984. gada 10. decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu,

—	Attiecīgos gadījumos – 1955. gada 13. decembra Eiropas Konvencijas par personu dzīves vietu,

—	starptautiskām konvencijām par izdošanu un tranzītu,

—	daudzpusējām starptautiskām konvencijām un nolīgumiem par ārvalstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu.

2. Šis nolīgums pilnībā ievēro tiesības un pienākumus, kas ir noteikti 1963. gada 12. septembra Nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju, tā papildprotokolos, attiecīgajos Asociācijas padomes lēmumos, kā arī attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas praksē, tostarp to personu tiesības un pienākumus, kuras legāli uzturas un strādā vai kuras ir legāli uzturējušās un strādājušas kādas līgumslēdzējas puses teritorijā.

3. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, uz kurām attiecas atgriešanas procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi vai kuras lūdz patvērumu dalībvalstī (5), jo īpaši saistībā ar šo personu piekļuvi juridiskajai palīdzībai, informācijai, atgriešanas lēmumu izpildes pārtraukšanu uz laiku un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, kuras lūdz patvērumu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (6), un Padomes Direktīvu 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (7), un jo īpaši saistībā ar šo personu tiesībām palikt dalībvalstī patvēruma pieteikuma izskatīšanas laikā.

5. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, kurām ir ilgtermiņa uzturēšanās atļauja, kas izsniegta atbilstoši Padomes Direktīvai 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.

6. Šā nolīguma piemērošana neskar to personu tiesības un procesuālās garantijas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas piešķirta saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos noteikumiem.

7. Šis nolīgums neliedz personas atgriešanu saskaņā ar citu oficiāli vai neoficiāli panāktu vienošanos.

VII IEDAĻA

ĪSTENOŠANA UN PIEMĒROŠANA

19. pants

Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja

1. Līgumslēdzējas puses sniedz savstarpēju palīdzību šā nolīguma piemērošanā un interpretēšanā. Tālab tās izveido apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju (turpmāk “komiteja”), kas jo īpaši veic šādus uzdevumus:

a)	uzrauga šā nolīguma piemērošanu;

b)	lemj par īstenošanas pasākumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma vienādai piemērošanai;

c)	regulāri apmainās ar informāciju par īstenošanas protokoliem, kurus saskaņā ar 20. pantu izstrādājušas atsevišķas dalībvalstis un Turcija;

d)	iesaka grozījumus šajā nolīgumā un tā pielikumos.

2. Komitejas lēmumi ir saistoši līgumslēdzējām pusēm pēc jebkādu iekšēju procedūru veikšanas, kas paredzētas līgumslēdzēju pušu tiesību aktos.

3. Komitejas sastāvā ir Turcijas un Savienības pārstāvji; Savienību pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.

4. Komiteja vajadzības gadījumā tiekas pēc kādas līgumslēdzējas puses lūguma.

5. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

20. pants

Īstenošanas protokoli

1. Pēc dalībvalsts vai Turcijas lūguma Turcija un dalībvalsts izstrādā īstenošanas protokolu, kurā inter alia iekļauj noteikumus par:

a)	kompetento iestāžu norīkošanu, robežšķērsošanas vietām un kontaktpunktu apmaiņu;

b)	nosacījumiem atgriešanai konvoja pavadībā, tostarp trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku tranzītu konvoja pavadībā;

c)	līdzekļiem un dokumentiem papildus tiem, kas uzskaitīti šā nolīguma 1. līdz 4. pielikumā;

d)	atpakaļuzņemšanas kārtību paātrinātās procedūras gadījumā;

e)	interviju procedūru.

2. Īstenošanas protokoli, kas minēti šā panta 1. punktā, stājas spēkā tikai pēc tam, kad par tiem paziņots atpakaļuzņemšanas komitejai, kas minēta 19. pantā.

3. Turcija piekrīt jebkuru noteikumu īstenošanas protokolā, kuru tā izstrādājusi ar kādu dalībvalsti, piemērot arī savās attiecībās ar jebkuru citu dalībvalsti, ja to lūdz pēdējā minētā dalībvalsts, ja vien tā piemērošana Turcijai ir praktiski iespējama.

Dalībvalstis piekrīt jebkuru noteikumu īstenošanas protokolā, kuru Turcija izstrādājusi ar kādu citu dalībvalsti, piemērot arī savās attiecībās ar Turciju, ja tā to lūdz un ja vien tā piemērošana šīm dalībvalstīm ir praktiski iespējama.

21. pants

Saistība ar dalībvalstu divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai vienošanos

Neskarot šā nolīguma 24. panta 3. punktu, šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkāda juridiski saistoša instrumenta noteikumiem par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti saskaņā ar 20. pantu starp atsevišķām dalībvalstīm un Turciju, ciktāl šo aktu noteikumi ir nesaderīgi ar šo nolīgumu.

VIII IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Teritoriālā piemērošana

1. Ievērojot šā panta 2. punktu, šo nolīgumu piemēro teritorijā, kurā piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, kā noteikts minētā līguma 52. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantā, un Turcijas Republikas teritorijā.

2. Šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijā.

23. pants

Tehniskā palīdzība

Abas puses vienojas šo nolīgumu īstenot, pamatojoties uz kopīgas atbildības, solidaritātes un vienlīdzīgu partnerattiecību principiem, ar mērķi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp Turciju un Savienību.

Šajā kontekstā Savienība ir apņēmusies darīt pieejamus finanšu resursus, lai Turcijai sniegtu atbalstu šā nolīguma īstenošanā atbilstoši pievienotajai kopīgajai deklarācijai par tehnisko palīdzību. Sniedzot šo atbalstu, īpašu uzmanību velta iestāžu un spēju veidošanai. Šāds atbalsts ir sniedzams to pašreizējo un nākotnes prioritāšu kontekstā, par kurām Savienība un Turcija kopīgi vienojušās.

24. pants

Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

1. Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.

2. Ievērojot šā panta 3. punktu, šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas, ka ir pabeigtas šā panta 1. punktā minētās procedūras.

3. Šā nolīguma 4. un 6. pantā minētās saistības sāk piemērot tikai pēc trīs gadiem no dienas, kas minēta šā panta 2. punktā. Šo trīs gadu laikā minētās saistības sāk piemērot tikai attiecībā uz bezvalstniekiem un to trešo valstu pilsoņiem, ar kurām Turcija ir noslēgusi divpusējus līgumus vai vienošanās par atpakaļuzņemšanu. Šo trīs gadu laikā attiecīgajās daļās turpina piemērot pastāvošos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus starp atsevišķām dalībvalstīm un Turciju.

4. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

5. Katra līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, oficiāli par to paziņojot otrai līgumslēdzējai pusei. Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no šāda paziņojuma dienas.

25. pants

Pielikumi

Šā nolīguma 1. līdz 6. pielikums ir tā sastāvdaļa.

Šis nolīgums ir sagatavots Ankarā, divtūkstoš trīspadsmitā gada sešpadsmitajā decembrī, divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un turku valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Avrupa Birliği Adına

За Република Турция

Por la República de Turquía

Za Tureckou republiku

For Republikken Tyrkiet

Für die Republik Türkei

Türgi Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Τουρκίας

For the Republic of Turkey

Pour la république de Turquie

Per la Repubblica di Turchia

Turcijas Republikas vārdā –

Turkijos Respublikos vardu

A Török Köztársaság részeről

Għat-Turkija

Voor de Republiek Turkije

W imieniu Republiki Turcji

Pela República da Turquia

Pentru Republica Turcia

Za Tureckú republiku

Za Republiko Turčijo

Turkin tasavallan puolesta

För Republiken Turkiet

Türkiye Cumhuriyeti Adına

(1) Saskaņā ar ES Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumā noteikto formu.

(2) Turpat.

(3) Turpat.

(4) Turpat.

(5) OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(6) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

(7) OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

1. PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kuru uzrādīšana ir uzskatāma par pilsonības pierādījumu

(3. panta 1. punkts, 5. panta 1. punkts un 9. panta 1. punkts)

Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir kāda no dalībvalstīm vai Turcija:

—	jebkāda veida pases,

—	laissez-passer, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts,

—	jebkāda veida personu apliecības (tostarp pagaidu apliecības),

—	karaklausības apliecības un militārā dienesta apliecības,

—	jūrnieka grāmatiņas un kapteiņa dienesta apliecības,

—	pilsonības apliecības un cita veida oficiāli dokumenti, kuros minēta vai nepārprotami norādīta pilsonība.

Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Turcija:

—	identitātes apliecinājums, kura pamatā ir meklēšana Vīzu informācijas sistēmā (1),

—	to dalībvalstu gadījumā, kuras neizmanto Vīzu informācijas sistēmu: pozitīva identifikācija, balstoties uz šo dalībvalstu datiem par vīzu pieteikumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

2. PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kuru uzrādīšana ir uzskatāma par prima facie pilsonības pierādījumu

(3. panta 1. punkts, 5. panta 1. punkts un 9. panta 2. punkts)

—	šā nolīguma 1. pielikumā minēto dokumentu fotokopijas,

—	autovadītāja apliecības vai to fotokopijas,

—	dzimšanas apliecības vai to kopijas,

—	uzņēmumu izsniegtās identifikācijas kartes vai to kopijas,

—	liecinieku rakstveida paziņojumi,

—	attiecīgās personas rakstveida paziņojumi un valoda, kādā tā runā, tostarp atbilstoši oficiālas pārbaudes rezultātiem;

—	jebkurš cits dokuments, kas var palīdzēt noteikt attiecīgās personas pilsonību, tostarp dokumenti ar fotogrāfiju, ko iestādes izsniegušas pases aizstāšanai,

—	šā nolīguma 1. pielikumā minētie dokumenti, kuriem beidzies derīguma termiņš,

—	precīza informācija, ko sniegušas oficiālās iestādes un ko apstiprinājusi otra puse.

3. PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kurus var uzskatīt par pierādījumu trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildei

(4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts)

—	vīza un/vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja valsts,

—	ieceļošanas/izceļošanas zīmogi vai līdzīgi apstiprinājumi attiecīgās personas ceļošanas dokumentā, tostarp viltotā ceļošanas dokumentā, vai cita veida pierādījums par ieceļošanu/izceļošanu (piemēram, fotogrāfiju veidā),

—

jebkāda veida dokumenti, apliecinājumi un rēķini (piemēram, viesnīcas rēķini, ārsta/zobārsta apmeklējuma kartes, valsts/privātu iestāžu ieejas kartes, automašīnu nomas līgumi, kredītkaršu kvītis u. tml.), kas skaidri apliecina, ka attiecīgā persona ir uzturējusies pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā,

—	braukšanas biļetes un/vai pasažieru saraksti lidmašīnu, vilcienu, tālsatiksmes autobusu un kuģu maršrutos, kuros norādīts personas vārds un kas pierāda attiecīgās personas klātbūtni un pārvietošanos pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā,

—	informācija, kas parāda, ka attiecīgā persona ir izmantojusi kurjera vai ceļojumu biroja pakalpojumus,

—	oficiāli rakstveida paziņojumi, jo īpaši tādi, kurus veikuši robežkontroles dienesta darbinieki un citi liecinieki, kas var liecināt, ka attiecīgā persona ir šķērsojusi robežu,

—	attiecīgās personas oficiāls rakstveida paziņojums tiesvedībā vai administratīvajā procesā.

4. PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kurus var uzskatīt par prima facie pierādījumu trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildei

(4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkts un 10. panta 2. punkts)

—	pieprasījuma iesniedzējas valsts attiecīgo iestāžu veikts vietas un apstākļu apraksts, kuros attiecīgā persona ir pārtverta pēc ieceļošanas šīs valsts teritorijā,

—	starptautiskas organizācijas (piemēram, UNHCR) sniegtas ziņas par personas identitāti un/vai tās uzturēšanos,

—	ģimenes locekļu, ceļabiedru u. tml. sniegtie paziņojumi/informācijas apstiprinājumi,

—	attiecīgās personas rakstveida paziņojums.

5. PIELIKUMS

6. PIELIKUMS

Kopīgā deklarācija par sadarbību vīzu politikas jomā

Līgumslēdzējas puses pastiprina savu sadarbību vīzu politikas jomā un ar to saistītās jomās ar mērķi vairāk veicināt iedzīvotāju tiešus personiskos kontaktus, sākot ar to, ka tiek nodrošināts tas, ka tiek efektīvi piemērots Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 19. februāra spriedums lietā C-228/06 Mehmet Soysal, Ibrahim Savatli pret Vāciju un citi atbilstīgi spriedumi par Turcijas pakalpojumu sniedzēju tiesībām, kuras balstās uz 1970. gada 23. novembra papildprotokolu, kas pievienots Nolīgumam, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju.

Kopīgā deklarācija par 7. panta 1. punktu

Puses vienojas, ka, lai apliecinātu “visus pasākumus, lai 4. un 6. pantā minētās personas tieši atgrieztu to izcelsmes valstī”, pieprasījuma iesniedzējai valstij vienlaicīgi ar atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanu pieprasījuma saņēmējai valstij vajadzētu iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu arī izcelsmes valstij. Pieprasījuma saņēmējai valstij atbilde būtu jāsniedz 11. panta 2. punktā minētajos termiņos. Pieprasījuma iesniedzēja valsts informē pieprasījuma saņēmēju valsti, ja tikmēr no izcelsmes valsts ir saņemts atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinājums. Ja attiecīgās personas izcelsmes valsti nevar noteikt un tādēļ nav iespējams izcelsmes valstij iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, šādu apstākļu iemesli būtu jāietver atpakaļuzņemšanas pieprasījumā, ko iesniedz pieprasījuma saņēmējai valstij.

Kopīgā deklarācija par tehnisko palīdzību

Turcija un Savienība vienojas stiprināt sadarbību, lai pievērstos kopējam pārbaudījumam – migrācijas plūsmu pārvaldībai – un lai jo īpaši risinātu nelikumīgās migrācijas problēmu. Tādējādi Turcija un Savienība paudīs savu apņemšanos sekot starptautiskas uzdevumu sadales, solidaritātes, kopīgas atbildības un savstarpējas sapratnes principiem.

Šajā sadarbībā tiks ņemts vērā ģeogrāfiskais stāvoklis, un tā balstīsies uz Turcijas kā kandidātvalsts, ar kuru norit sarunas, centieniem. Šajā sadarbībā ņems vērā arī Padomes Lēmumu 2008/157/EK (2008. gada 18. februāris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku, kā arī 2008. gada Turcijas valsts programmu ES acquis pieņemšanai, ar kuru Turcija pieņem visu ES acquis šajā jomā un ir gatava to īstenot līdz ar pievienošanos Savienībai.

Šajā kontekstā Savienība ir apņēmusies darīt pieejamu lielāku finansiālu palīdzību, lai Turcijai sniegtu atbalstu šā nolīguma īstenošanā.

Sniedzot šo atbalstu, īpašu uzmanību veltīs iestāžu un spēju veidošanai, lai uzlabotu Turcijas spējas novērst nelikumīgo migrantu ieceļošanu un uzturēšanos Turcijas teritorijā un tās atstāšanu, kā arī Turcijas spēju uzņemt pārtvertos nelikumīgos migrantus. To varētu sasniegt, citastarp, iegādājoties robežuzraudzības iekārtas, izveidojot uzņemšanas centrus un robežpolicijas struktūras, kā arī sniedzot atbalstu apmācībai, pilnībā ievērojot spēkā esošos noteikumus, kas reglamentē ES ārējo palīdzību.

Lai sniegtu atbalstu turpmākai pilnīgai un efektīvai šā nolīguma īstenošanai, atbilstoši kārtībai, kas tiks izstrādāta kopīgi ar Turcijas iestādēm, tiks paredzēta ES finansiālā palīdzība, tostarp nozares atbalsta programma integrētas robežu pārvaldības un migrācijas jomā, un pēc 2013. gada šī palīdzība iekļausies nākamajās ES finanšu perspektīvās un būs tām atbilstoša.

Kopīgā deklarācija par Dāniju

Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijai, kā arī Dānijas Karalistes pilsoņiem. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija un Dānija noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

Kopīgā deklarācija par Islandi un Norvēģiju

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Savienību un Islandi un Norvēģiju, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija nolīgumu par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija ar Islandi un Norvēģiju noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

Kopīgā deklarācija par Šveici

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Savienību un Šveici, jo īpaši ņemot vērā nolīgumu par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas stājās spēkā 2008. gada 1. martā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija ar Šveici noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Savienību un Lihtenšteinas Firstisti, jo īpaši ņemot vērā Nolīgumu par Lihtenšteinas Firstistes asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas stājās spēkā 2011. gada 19. decembrī. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Turcija ar Lihtenšteinas Firstisti noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

7.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 463/2014

(2014. gada 5. maijs),

ar ko paredz noteikumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām ir piemērojami elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai starp dalībvalstīm un Komisiju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (1) un jo īpaši tās 30. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 30. panta 4. punktu visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu. Tāpēc ir jāpieņem noteikumi, kuriem minētajai elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai ir jāatbilst.

(2)	Lai varētu garantēt to, ka tiek panākta labāka informācijas par darbības programmu īstenošanu kvalitāte, ka tiek uzlabots sistēmas lietderīgums un tā kļūst vienkāršāka, ir jānosaka konkrētas pamatprasības attiecībā uz apmaiņai domātās informācijas formātu un tvērumu.

(3)	Ir jānorāda principi, kā arī sistēmas darbībai piemērojamie noteikumi attiecībā uz tās puses noteikšanu, kura atbild par dokumentu augšupielādēšanu un to iespējamu atjaunināšanu.

(4)	Lai varētu garantēt dalībvalstu un Komisijas administratīvā sloga samazināšanu, vienlaikus nodrošinot raitu un efektīvu informācijas elektronisko apmaiņu, ir jānosaka sistēmas tehniskie parametri.

(5)

Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina arī iespēja iekodēt un nosūtīt datus divos dažādos veidos, kas tiks norādīti. Turklāt ir jāiekļauj noteikumi, kas piemērojami force majeure gadījumā, kad elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izmantošana ir traucēta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis un Komisija var turpināt datu apmaiņu, izmantojot alternatīvus rīkus.

(6)	Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai datu nosūtīšana elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā tiktu veikta drošā veidā, ievērojot informācijas pieejamību, integritāti, autentiskumu, konfidencialitāti un neatsaucamību. Tāpēc būtu jānorāda drošības noteikumi.

(7)

Šajā regulā būtu jārespektē pamattiesības un jāievēro principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un konkrēti tiesības uz personas datu aizsardzību. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Dalībvalstu veiktajai personas datu apstrādei ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (2). Savienības iestāžu un struktūru veiktajai personas datu apstrādei un šādu datu brīvai apritei ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (3).

(8)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

REGULAS (ES) NR. 223/2014 ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS ATBALSTA FONDU VISTRŪCĪGĀKAJĀM PERSONĀM (FEAD)

ELEKTRONISKĀ DATU APMAIŅAS SISTĒMA

(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 30. panta 4. punktu)

1. pants

Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izveide

Komisija izveido elektronisku datu apmaiņas sistēmu visai oficiālai informācijas apmaiņai starp dalībvalsti un Komisiju.

2. pants

Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas saturs

Elektroniskā datu apmaiņas sistēma (turpmāk “SFC2014”) satur vismaz to informāciju, kas paredzēta paraugos, formātos un veidnēs, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014. Informāciju, kas sniegta SFC2014 iegultajās elektroniskajās veidlapās (turpmāk “strukturētie dati”), nedrīkst aizstāt ar nestrukturētiem datiem, ieskaitot hipersaišu un citu nestrukturētu datu izmantošanu, t. i., dokumentu vai attēlu pievienošanu. Ja dalībvalsts iesniedz vienu un to pašu informāciju strukturētu un nestrukturētu datu formātā, nekonsekvences gadījumā izmanto strukturētos datus.

3. pants

SFC2014 darbība

1. Komisija, iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4) 59. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 223/2014 31. pantu, kā arī struktūras, kurām deleģēti šo iestāžu uzdevumi, SFC2014 ievada nosūtīšanai paredzēto informāciju, par ko tās atbild, kā arī visus iespējamos šīs informācijas atjauninājumus.

2. Jebkuru informācijas nodošanu Komisijai pārbauda un iesniedz cita persona, nevis tā, kura ievadīja datus saistībā ar šo informācijas nodošanu. SFC2014 vai dalībvalstu pārvaldes un kontroles informācijas sistēmas, kas automātiski savienotas ar SFC2014, atbalsta šo uzdevumu dalījumu.

3. Dalībvalstis valsts līmenī ieceļ personu vai personas, kuras atbild par SFC2014 piekļuves tiesību pārvaldi, un tās pilda šādus uzdevumus:

a)	identificē lietotājus, kas pieprasa piekļuvi, pārliecinoties, ka šie lietotāji faktiski strādā organizācijā;

b)	informē lietotājus par viņu pienākumu aizsargāt sistēmas drošumu;

c)	pārbauda, vai lietotājiem pienākas vajadzīgais atļaujas līmenis saistībā ar viņu uzdevumiem un viņu ieņemamo amatu organizācijā;

d)	pieprasa piekļuves tiesību izbeigšanu, kad šīs tiesības vairs nav vajadzīgas vai pamatotas;

e)	nekavējoties ziņo par aizdomīgiem gadījumiem, kuri var radīt šaubas par sistēmas drošumu;

f)	nodrošina pastāvīgu lietotāja identifikācijas datu precizitāti, ziņojot par izmaiņām;

g)	veic vajadzīgos datu aizsardzības un komerciālās konfidencialitātes piesardzības pasākumus atbilstoši Savienības un valsts noteikumiem;

h)	informē Komisiju par visām izmaiņām, kas ietekmē dalībvalsts iestāžu vai SFC2014 lietotāju spējas veikt 1. punktā minētos pienākumus vai viņu personīgās spējas veikt a) līdz g) apakšpunktā minētos pienākumus.

4. Datu apmaiņu un darījumus obligāti paraksta elektroniski Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (5) nozīmē. Dalībvalstis un Komisija atzīst SFC2014 izmantotā elektroniskā paraksta juridisko spēkā esamību un pieļaujamību izmantošanai tiesas procedūrās.

Apstrādājot informāciju SFC2014, tiek ievērota indivīdu personas datu un privātuma un juridisko personu komerciālās konfidencialitātes aizsardzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (7), Direktīvu 1995/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

4. pants

SFC2014 parametri

Lai nodrošinātu efektīvu un raitu informācijas elektronisku apmaiņu, SFC2014 ir šādi parametri:

a)	interaktīvas veidlapas vai veidlapas, ko sistēma jau sākotnēji aizpildījusi, izmantojot sistēmā agrāk reģistrētus datus;

b)	automātiski aprēķini, kas lietotājiem atvieglina kodēšanu;

c)	automātiska iegulta kontrole, lai pārbaudītu nosūtīto datu iekšējo konsekvenci un šo datu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem;

d)	sistēmas ģenerēti brīdinājumi, kas informē SFC2014 lietotājus, ka konkrētas darbības ir vai nav iespējams veikt;

e)	sistēmā ievadītās informācijas statusa izsekojamības iespēja tiešsaistē;

f)	vēsturisku datu pieejamība attiecībā uz visu informāciju, kas ievadīta par darbības programmu.

5. pants

Datu nosūtīšana ar SFC2014

1. SFC2014 ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai vai nu tieši caur interaktīvu lietotāja saskarni (piemēram, tīmekļa lietojumprogrammu), vai caur tehnisku saskarni, kas izmanto iepriekš definētus protokolus (piemēram, tīmekļa pakalpojumus), kas ļauj automātiski sinhronizēt un nosūtīt datus starp dalībvalstu informācijas sistēmām un SFC2014.

2. Datumu, kad dalībvalsts Komisijai elektroniski nosūta informāciju un otrādi, uzskata par attiecīgā dokumenta iesniegšanas datumu.

3. Force majeure gadījumā, ja SFC2014 nedarbojas vai ja nav savienojuma ar SFC2014 ilgāk par vienu darbdienu pēdējā nedēļā pirms informācijas iesniegšanai noteiktā termiņa vai laikposmā no 23. līdz 31. decembrim, vai piecas darbdienas citos periodos, informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju var veikt papīra formātā, izmantojot paraugus, formātus un veidnes, kas minētas šīs regulas 2. panta 1. punktā.

Kad elektroniskā apmaiņas sistēma atkal darbojas, savienojums ar to tiek atjaunots vai zūd force majeure izraisošais iemesls, attiecīgā puse nekavējoties ievada SFC2014 informāciju, kas jau nosūtīta papīra formātā.

4. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos pasta zīmoga datumu uzskata par attiecīgā dokumenta iesniegšanas datumu.

6. pants

Datu nosūtīšanas drošums SFC2014

1. Komisija izveido informācijas tehnoloģiju drošības politiku (turpmāk “SFC IT drošības politika”) attiecībā uz SFC2014, kas piemērojama personālam, kurš izmanto SFC2014 atbilstoši attiecīgajiem Savienības noteikumiem, jo īpaši Komisijas Lēmumam C(2006) 3602 (8) un tā īstenošanas noteikumiem. Komisija izvirza personu vai personas, kas atbild par SFC2014 drošības politikas definēšanu, uzturēšanu un pareizas piemērošanas īstenošanu.

2. Dalībvalstis un Eiropas iestādes, kas nav Komisija un kas saņēmušas SFC2014 piekļuves tiesības, ievēro IT drošības noteikumus, kas publicēti SFC2014 portālā, un pasākumus, ko Komisija īsteno SFC2014, lai datu nosūtīšana būtu droša, it īpaši saistībā ar šīs regulas 5. panta 1. punktā minētās tehniskās saskarnes lietošanu.

3. Dalībvalstis un Komisija īsteno drošības pasākumus, kas pieņemti, lai aizsargātu datus, ko tās saglabājušas vai nosūtījušas ar SFC2014, un tās nodrošina šo drošības pasākumu efektivitāti.

4. Dalībvalstis pieņem valsts, reģionu vai vietēju informācijas drošības politiku, kas ietver piekļuvi SFC2014 un automātisku datu ievadi tajā, nodrošinot drošības prasību minimālo kopumu. Šī valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika var atsaukties uz citiem drošības dokumentiem. Katra dalībvalsts pārliecinās, ka šī IT drošības politika attiecas uz visām iestādēm, kas izmanto SFC2014.

5. Šī valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika ietver:

a)	tās personas vai personu, kuras atbild par šīs regulas 3. panta 3. punktā minēto piekļuves tiesību pārvaldi, veiktā darba IT drošības aspektus, ja tiek izmantota tiešā lietošana;

b)	ja caur tehnisko saskarni, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punktā, ar SFC2014 ir savienotas valsts, reģionu vai vietējās datorsistēmas, šo sistēmu drošības pasākumus, kas ļauj pieskaņoties SFC2014 drošības prasībām.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta mērķiem vajadzības gadījumā ietver šādus aspektus:

a)	fiziskā drošība;

b)	datu nesēju un piekļuves kontrole;

c)	uzglabāšanas kontrole;

d)	piekļuves un paroles kontrole;

e)	uzraudzība;

f)	savstarpējs savienojums ar SFC2014;

g)	sakaru infrastruktūra;

h)	cilvēkresursu pārvaldība pirms pieņemšanas darbā, nodarbinātības laikā un pēc nodarbinātības beigām;

i)	incidentu pārvaldība.

6. Šīs valsts, reģionu vai vietējās IT drošības politikas pamatā ir riska novērtējums, un aprakstītie pasākumi ir proporcionāli konstatētajiem riskiem.

7. Dokumentus, kuros izklāstīta valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika, pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamus.

8. Dalībvalstis valsts līmenī ieceļ personu vai personas, kuras atbild par valsts, reģionu vai vietējās IT drošības politikas uzturēšanu un nodrošina tās īstenošanu. Šī persona vai personas darbojas kā kontaktpersonas ar personu vai personām, ko izvirzījusi Komisija un kuras minētas šīs regulas 6. panta 1. punktā.

9. Gan SFC IT drošības politiku, gan attiecīgo valsts, reģionālo un vietējo IT drošības politiku atjaunina, ja notiek tehniskas pārmaiņas, tiek konstatēti jauni riski vai citas saistītas norises. Visos gadījumos šīs politikas pārskata katru gadu, lai pārliecinātos, ka tās joprojām nodrošina atbilstošu reakciju uz riskiem.

II NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.).

(8) Komisijas 2006. gada 16. augusta Lēmums C(2006) 3602 par Eiropas Komisijas izmantoto informācijas sistēmu drošību.

7.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/46

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 29. aprīlis),

ar ko nosaka darba programmu attiecībā uz Savienības muitas kodeksu

(2014/255/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 281. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (turpmāk “Muitas kodekss”), 280. pantā noteikts, ka Komisijai jāsagatavo darba programma, kas attiecas uz elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Darba programma ir it īpaši svarīga to pārejas pasākumu noteikšanā, kas saistīti ar elektroniskajām sistēmām, un laika grafika noteikšanā gadījumiem, kad sistēmas vēl nav darba kārtībā līdz Muitas kodeksa piemērošanas datumam, proti, 2016. gada 1. maijam.

(2)

Muitas kodeksā paredzēts, ka visa informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana tiek veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, un ka informācijas un saziņas sistēmām jāpiedāvā vienādas iespējas uzņēmējiem visās dalībvalstīs. Darba programmā tādēļ būtu jāietver detalizēts plāns, kā īstenot elektroniskās sistēmas, lai nodrošinātu Muitas kodeksa pareizu piemērošanu.

(3)

Tādēļ darba programmā būtu jāiekļauj saraksts ar tām elektroniskajām sistēmām, kuras būtu jāizstrādā dalībvalstīm un Komisijai, cieši sadarbojoties, lai Muitas kodekss būtu piemērojams praksē. Minētais saraksts ir balstīts uz plānošanas dokumentu saistībā ar visiem muitas jomas IT projektiem, tā dēvēto daudzgadu stratēģisko plānu (“DGSP”), kas ir sagatavots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 70/2008/EK (2), un it īpaši tā 4. pantam un 8. panta 2. punktam. Uz darba programmā minētajām elektroniskajām sistēmām būtu jāattiecina vienādi projektu pārvaldības principi, un tās būtu jāsagatavo un jāizstrādā, kā noteikts DGSP.

(4)

Darba programmā būtu jādefinē un jāapraksta elektroniskās sistēmas, kā arī attiecīgais juridiskais pamats, galvenie īstenošanas laikposmi un ekspluatācijas sākšanas paredzamie datumi. Minētie datumi būtu jāsauc par “ieviešanas sākuma termiņiem”. Elektronisko sistēmu ieviešanas datumam būtu jāatbilst pārejas perioda beigu termiņam.

(5)

Darba programmā minētās elektroniskās sistēmas būtu jāizvēlas, vadoties pēc to paredzamās ietekmes uz Muitas kodeksā definētajām prioritātēm. Viena no galvenajām prioritātēm šajā ziņā ir iespēja uzņēmējiem visā Savienības teritorijā piedāvāt plašu elektronisku muitas pakalpojumu klāstu. Turklāt elektroniskajām sistēmām būtu jāsekmē muitas procesu efektivitāte, racionālums un saskaņošana Savienībā. Darba programmā ietverto sistēmu secībā un ieviešanas grafikā būtu jāvadās pēc praktiskiem un ar projektu pārvaldību saistītiem apsvērumiem, piemēram, darba apjoma un resursu sadale, projektu savstarpējā saistība, katras sistēmas īpašie priekšnoteikumi un projekta īstenošanas stadija. Darba programmas mērķis būtībā ir pienācīgi un pa posmiem plānot un pārvaldīt elektronisko sistēmu izstrādi.

(6)

Tā kā Muitas kodeksa 16. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ir jāizstrādā, jāievieš un jāuztur dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiegulda kopīgs darbs, lai nodrošinātu to, ka elektronisko sistēmu sagatavošana un īstenošana tiek pārvaldīta atbilstoši darba programmai un ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, lai sistēmas plānotu, projektētu, izstrādātu un ieviestu koordinēti un savlaicīgi.

(7)	Lai nodrošinātu darba programmas un DGSP sinhroniskumu, darba programma būtu jāatjaunina vienlaikus ar DGSP.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka darba programmu atbilstoši 280. panta 1. punktam Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko nosaka Savienības muitas kodeksu (“Muitas kodekss”).

Darba programma ir iekļauta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Īstenošana

1. Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu sadarbību un īstenotu darba programmu.

2. Darba programmā norādīto projektu un ar tiem saistīto elektronisko sistēmu sagatavošanas un īstenošanas pārvaldības veids ir saderīgs ar darba programmu.

3. Komisija cenšas ar dalībvalstīm panākt kopīgu izpratni un vienošanos par projekta darbības jomu, elektronisko sistēmu projektu, prasībām un arhitektūru, lai varētu sākt darba programmas projektus. Attiecīgā gadījumā Komisija arī apspriežas ar uzņēmējiem un ņem vērā to viedokli.

3. pants

Atjaunināšana

1. Darba programma tiek regulāri atjaunināta, lai nodrošinātu vienādošanu un pielāgojumus jaunākajām norisēm Muitas kodeksa īstenošanā un ņemtu vērā faktisko veikumu elektronisko sistēmu sagatavošanā un izstrādē, it īpaši saistībā ar saskaņotu specifikāciju pieejamību un elektronisko sistēmu nodošanas ekspluatācijā realizēšanu.

2. Lai nodrošinātu darba programmas un daudzgadu stratēģiskā plāna (DGSP) sinhroniskumu, darba programmu atjaunina vismaz reizi gadā.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

PIELIKUMS

DARBA PROGRAMMA ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS MUITAS KODEKSU

I. Darba programmas ievads

Darba programmas mērķis ir nodrošināt Muitas kodeksa piemērošanai nepieciešamu palīginstrumentu saistībā ar elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.

Darba programma palīdzēs Muitas kodeksa 6. panta 1. punktā prasīto elektronisko sistēmu izstrādē un 278. pantā paredzēto pārejas periodu pārvaldībā. Darba programma attiecas uz nepieciešamo sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm elektronisko sistēmu izstrādē atbilstoši Muitas kodeksa 16. panta 1. punkta noteikumiem.

Darba programmu saprot šādi:

1.	Tā attiecas uz Muitas kodeksa 16. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.

2.	Tajā ievērotas Muitas kodeksa 280. panta 2. punktā noteiktās prioritātes.

3.	Tajā uzskaitītas 16. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, kuras nepieciešamas Muitas kodeksa noteikumu īstenošanai un kurām jāparedz pārejas laiks, kas sākas no Muitas kodeksa piemērošanas datuma, bet nav ilgāks par 2020. gada 31. decembri.

Tajā attiecībā uz katru projektu norādīts:

a)	sīki izstrādāts projekta un attiecīgās elektroniskās sistēmas apraksts;

b)	elektroniskās sistēmas juridiskais pamats (attiecīgie Muitas kodeksa noteikumi);

c)	īstenošanas datums, proti, tehnisko specifikāciju termiņš jeb datums, kad būs pabeigta tehnisko specifikāciju pēdējā redakcija: tās būs atjauninātas un pēc pārskatīšanas pieejamas dalībvalstīm;

d)	elektronisko sistēmu paredzamais ekspluatācijas sākšanas datums, ko dēvē par elektroniskās sistēmas ieviešanas sākuma datumu un kas atbilst pārejas perioda beigu datumam.

Elektronisko sistēmu apraksti darba programmā ir balstīti uz minēto sistēmu prasībām, ko var izsecināt no aprakstiem, kas Muitas kodeksā ietverti darba programmas sagatavošanas laikā.

Lai īstenotu darba programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sāks konkrētos projektus, kas saistīti ar elektroniskajām sistēmām, veicot darījumdarbības izpētes pasākumus. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm definēs kopīgas specifikācijas paredzētajām elektroniskajām sistēmām, lai pēc tam varētu turpināt tālāku projektu tehniskās IT daļas izstrādi. Dalībvalstis un Komisija nodrošinās sistēmu izstrādi un ieviešanu, tai skaitā testēšanas un migrācijas pasākumus, atbilstoši definētajai sistēmas arhitektūrai un specifikācijām. Komisija un dalībvalstis sadarbosies arī ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmējiem.

Projektu īstenošana tiks veikta vairākos posmos: izstrādes, izveides, testēšanas, migrācijas un ekspluatācijas. Komisijas un dalībvalstu atbildības apmērs šajos dažādajos posmos ir atkarīgs no sistēmu un to sastāvdaļu veida un arhitektūras vai pakalpojumiem, kā aprakstīts daudzgadu stratēģiskajā plānā (DGSP). Attiecīgā gadījumā Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm definēs kopīgas tehniskās specifikācijas, ko dalībvalstis pēc tam pārskatīs tā, lai tās būtu pieejamas 24 mēnešus pirms elektroniskās sistēmas ieviešanas datuma.

Dalībvalstis un Komisija iesaistīsies sistēmu izstrādē un ieviešanā, tostarp tādos īstenošanas palīgpasākumos kā mācību un saziņas pasākumi. Pasākumus veiks, ievērojot darba programmā noteiktos īstenošanas posmus un datumus. Uzņēmēji veiks nepieciešamos pasākumus, lai tie varētu izmantot sistēmas, tiklīdz tās būs pieejamas.

II. Darba programma (attiecībā uz Savienības muitas kodeksu – SMK)

“SMK projekti un attiecīgās elektroniskās sistēmas”

Projekti, kuri saistīti ar Muitas kodeksa piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu

Juridiskais pamats

Īstenošanas datums

Elektroniskās sistēmas ieviešanas sākuma termiņš (1)

1.	Reģistrētā eksportētāja sistēma (REX) Šā projekta mērķis ir darīt pieejamu atjauninātu informāciju par reģistrētiem eksportētājiem VPS valstīs, kuri eksportē preces uz ES. Lai atbalstītu eksportu uz VPS valstīm, sistēmā tiks ietverti arī dati par ES uzņēmējiem.

6. panta 1. punkts, 16. un 64. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2015 (2015. g. 1. cet.)

1.1.2017.

SMK SIT/Surveillance (Uzraudzība) 2+

Šā projekta mērķis ir veikt SIT sistēmas un sistēmas Surveillance 2 jaunināšanu, lai nodrošinātu:

—	sistēmas ESIT-3 pielāgošanu SMK prasībām,

—	projekta “Surveillance” aptvertā datu apjoma paplašināšanu,

—	SIT obligātā lietojuma uzraudzību,

—	SIT paplašinātā lietojuma uzraudzību un pārvaldību.Projekts tiks īstenots divos posmos.

Pirmais posms aptvers galvenās daļas, kas nepieciešamas, lai pildītu SIT lietojuma kontroles saistības, izmantojot samazinātu datu kopu un saskaņošanu ar muitas lēmumu procesu.

Otrajā posmā tiks īstenots pilnīgs uzraudzības spektrs, izmantojot pilnīgu datu kopu, un uzņēmējiem tiks nodrošināta ES uzņēmēja vienota saskarne, kurā iesniegt SIT pieteikumu un elektroniski saņemt SIT lēmumu.

6. panta 1. punkts, 16., 22., 23., 26., 27., 28., 33. un 34. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C2 2015

(1. posms)

= C3 2016

(2. posms)

1.3.2017.

(1. posms)

1.10.2018.

(2. posms)

SMK projekts “Muitas lēmumi”

Šā projekta mērķis ir saskaņot procesus, kas saistīti ar piemērošanu, attiecībā uz muitas lēmumu, lēmumu pieņemšanu un lēmumu pārvaldību, izmantojot standartizāciju un pieprasījumu un lēmumu/atļauju datu elektronisku pārvaldību Eiropas Savienībā. Sistēma vienkāršos apspriešanos lēmumu pieņemšanas periodā un atļauju izdošanas procesa pārvaldību.

6. panta 1. punkts, 16., 22., 23., 26., 27. un 28. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2015

2.10.2017.

Uzņēmēja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)

Šā projekta mērķis ir sniegt darba risinājumus, kas uzņēmējiem nodrošina tiešu un visā ES saskaņotu piekļuvi pakalpojuma veidā, kurš integrējams muitas elektroniskajās sistēmās, kā noteikts konkrētajos SMK projektos, piemēram, “SIT/Surveillance 2+” un “Muitas lēmumi”. Tas ietver atbalstu identificēšanai, piekļuvei un lietotāju pārvaldībai atbilstoši piemērojamiem drošības politikas pasākumiem, un, iespējams, arī atbalstu digitālajiem parakstiem.

6. panta 1. punkts un 16. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C4 2015

2.10.2017.

5.	SMK projekts “Savienības statusa apliecinājums” (PoUS) Šā projekta mērķis ir izveidot jaunu Eiropas mēroga informācijas sistēmu Savienības izcelsmi apliecinošu dokumentu glabāšanai, pārvaldībai un izguvei. Ar to paredzēts papīra veidlapu T2L aizstāt ar elektroniskiem līdzekļiem.

6. panta 1. punkts, 16. un 153. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2015

2.10.2017.

6.	SMK atjauninātais projekts “Atzītais uzņēmējs” (AEO) Šā projekta mērķis ir uzlabot darījumdarbības procesus, kas saistīti ar AEO pieteikumiem un atļaujām, ņemot vērā izmaiņas SMK tiesību normās un muitas lēmuma pieņemšanas procedūras saskaņošanu.

6. panta 1. punkts, 16., 22., 23., 26., 27., 28., 38. un 39. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2016

1.3.2018.

SMK projekts “Surveillance 3+”

Šā projekta mērķis ir veikt sistēmas “Surveillance 2+” jaunināšanu, lai to pielāgotu tādām SMK prasībām kā standartizēta informācijas apmaiņa, kurā izmanto elektroniskas datu apstrādes līdzekļus, un tādu piemērotu funkciju izveide, kas nepieciešamas no dalībvalstīm saņemtās pilnās uzraudzības datu kopas apstrādei un analizēšanai.

Tādēļ tajā ietvers plašākas datizraces iespējas un ziņošanas funkcijas, ko darīs pieejamas Komisijai un dalībvalstīm.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 56. panta 5. punkts Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2016

1.10.2018.

8.	SMK atjauninātais projekts “Jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma” (NCTS) Šā projekta mērķis ir pielāgot esošo NCTS sistēmu tādām jaunām SMK prasībām kā informācijas apmaiņas pielāgošana SMK datu prasībām un saskarņu ar citām sistēmām atjaunināšana un izstrāde.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 226.–236. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2016

1.10.2018.

SMK projekts “Automatizēta eksporta kontroles sistēma” (AES)

Šā projekta mērķis ir sīkāk izstrādāt pastāvošo eksporta kontroles sistēmu, lai ieviestu tās pilnīgu versiju, kas aptvers darījumdarbības prasības attiecībā uz procesiem un datiem, kas paredzēti SMK, tostarp vienkāršotās procedūras, sūtījumu izvešana pa daļām un eksporta centralizēta muitošana. To paredzēts attiecināt arī uz vienotu saskarņu izstrādi ar Datorizēto akcīzes preču pārvietošanas sistēmu (EMCS) un NCTS. AES sistēma ļaus pilnībā automatizēt eksporta procedūras un izvešanas formalitātes.

6. panta 1. punkts, 16., 179. pants un 263.–276. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2016

1.3.2019.

10.	SMK projekts “Informācijas veidlapas (INF) īpašajām procedūrām” Šā projekta mērķis ir izstrādāt jaunu centralizētu sistēmu INF datu pārvaldības procesu atbalstam un racionalizēšanai un elektroniskas INF datu apstrādes nodrošināšanai īpašo procedūru jomā.

6. panta 1. punkts, 16., 215., 237.–242. pants un 250.–262. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2017

1.10.2019.

11.

SMK projekts “Īpašās procedūras”

Šā projekta mērķis ir paātrināt, vienkāršot un saskaņot īpašās procedūras visā Savienībā, darot pieejamus kopējus darījumdarbības procesu modeļus. Šā projekta mērķis ir īstenot visas SMK pieprasītās izmaiņas attiecībā uz muitas noliktavām, galapatēriņu, pagaidu ievešanu, ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei. Elektroniskie risinājumi īpašo procedūru datu apstrādei galvenokārt tiks noteikti dalībvalstu līmenī.

6. panta 1. punkts, 16., 215., 237.–242. pants un 250.–262. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2017

1.10.2019.

12.

SMK projekts “Ierašanās paziņojums, uzrādīšanas paziņojums un pagaidu uzglabāšana”

Šā projekta mērķis ir definēt procesus attiecībā uz transportlīdzekļa ierašanās paziņojumu, uzrādīšanas paziņojumu un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju un sekmēt šajā ziņā visās dalībvalstīs saskaņotu datu apmaiņu starp uzņēmējiem un muitu, kā arī attiecīgā gadījumā starp muitas administrācijām. Ja procesos ir iesaistīta ne vairāk kā viena dalībvalsts, procesa īstenošana ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts pārziņā.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 133.–152. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C3 2017

2.3.2020.

13.

SMK projekts “Importa centralizēta muitošana” (CCI)

Šā projekta mērķis ir radīt iespēju precēm piemērot muitas procedūru, izmantojot centralizētu muitošanu, tādējādi ļaujot uzņēmējiem centralizēt darījumdarbību no muitas viedokļa. Muitas deklarācijas nofromēšana un preču faktiskā izlaišana savstarpēji jākoordionē iesaistītajām muitas iestādēm.

6. panta 1. punkts, 16. un 179. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2017

1.10.2020.

14.

SMK projekts “Galvojumu pārvaldība” (GUM)

Šā projekta mērķis ir nodrošināt tādu derīgu vispārējo galvojumu efektīvu un racionālu pārvaldību, kurus var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, un galvotās summas uzraudzību katrai muitas deklarācijai, papilddeklarācijai vai nepieciešamo datu iegūšanai par iegrāmatojamo faktisko muitas parādu, kā paredzēts Savienības muitas kodeksā, attiecībā uz visām muitas procedūrām, izņemot tranzītu, kuru apstrādā NCTS projekta ietvaros.

6. panta 1. punkts, 16. pants un 89.–100. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tehnisko specifikāciju termiņš

= C1 2018

2.3.2020.

15.

SMK projekts “Drošība, drošums un riska pārvaldība”

Šā projekta mērķis ir uzlabot piegādes ķēdes drošību un drošumu konkretizētās jomās un attiecībā uz visiem transportēšanas veidiem, it īpaši gaisa transportu, uzlabojot datu kvalitāti, datu reģistrāciju, datu pieejamību un koplietošanu. Tiks uzlabota arī pilnīgas riska analīzes sistēma, optimizējot datus par kravām, kurus nodod muitas dienestu rīcībā, un ar risku saistītās informācijas apmaiņu. Tādējādi būs nepieciešamas izmaiņas tādās sistēmās kā Importa kontroles sistēma un Kopienas riska pārvaldības sistēma, kuras, iespējams, tiks papildinātas ar jauniem moduļiem.

6. panta 1. punkts, 16., 46. pants un 127.–132. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tiks noteikts darba programmas nākamajā redakcijā

Tiks noteikts darba programmas nākamajā redakcijā (2)

16.

SMK projekts “Klasifikācija” (CLASS)

Šā projekta mērķis ir izstrādāt tarifa klasifikācijas informācijas sistēmu, ietverot informācijas pieprasīšanas moduli, kurš būtu veidots kā vienota platforma, kurā ir pieejama un viegli iegūstama visa klasifikācijas informācija (neatkarīgi no tās veida). Tas atvieglos uzņēmējiem un it īpaši MVU, kā arī dalībvalstu muitas dienestiem attiecīgās klasifikācijas informācijas sameklēšanu.

6. panta 1. punkts, 16. panta 1. punkts un 57. pants Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu

Tiks noteikts darba programmas nākamajā redakcijā

Attēls

Diagramma

(1) Šis elektronisko sistēmu ieviešanas sākuma termiņš atbilst pārejas perioda beigu datumam.

(2) Projektu grafiks, kas saistīts ar norisēm riska pārvaldības jomā, tiks ietverts darba programmas atjauninātajā redakcijā saskaņā ar stratēģijas un rīcības plāna izstrādes darbu, kas Komisijā notiek pēc tam, kad pieņemti Padomes secinājumi par Piegādes ķēdes drošības un muitas riska pārvaldības nostiprināšanu (8761/3/13, 3. red., 2013. gada 18. jūnijs).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 134

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 7. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/252/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti	3
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 462/2014 (2014. gada 5. maijs), ar ko apstiprina pamatvielu Equisetum arvense L. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	28
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 463/2014 (2014. gada 5. maijs), ar ko paredz noteikumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām ir piemērojami elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai starp dalībvalstīm un Komisiju	32
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 464/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko paredz atkāpi no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 attiecībā uz minimālo attālumu no krasta un minimālo dziļumu, kas jāievēro kuģiem, kuri zvejo tūbītes (Gymnammodytes cicerelus un G. semisquamatus) un jūrasgrunduļus (Aphia minuta un Crystalogobius linearis) ar laivas velkamajiem vadiem, noteiktos Spānijas (Katalonijas) teritoriālajos ūdeņos	37
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 465/2014 (2014. gada 6. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	40
		LĒMUMI
		2014/253/ES
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (2014. gada 16. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/Grupo Santana)	42
		2014/254/ES
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (2014. gada 16. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies)	44
		2014/255/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka darba programmu attiecībā uz Savienības muitas kodeksu	46

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	37,5
	MK	101,4
	TN	109,1
	TR	97,3
	ZZ	86,3
0707 00 05	MA	35,6
	MK	51,1
	TR	125,0
	ZZ	70,6
0709 93 10	MA	70,8
	TR	113,5
	ZA	31,4
	ZZ	71,9
0805 10 20	EG	47,3
	IL	73,9
	MA	45,0
	TN	68,6
	TR	63,3
	ZZ	59,6
0805 50 10	MA	35,6
	TR	96,3
	ZZ	66,0
0808 10 80	AR	109,1
	BR	87,6
	CL	115,7
	CN	98,6
	MK	30,8
	NZ	135,5
	US	158,7
	ZA	111,3
	ZZ	105,9


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ