6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/55/ES

(2014. gada 16. aprīlis)

par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Patlaban dalībvalstīs elektronisko rēķinu jomā pastāv un tiek izmantoti vairāki pasaules, valstu, reģionālie un pašu standarti. Neviens no minētajiem standartiem nav dominējošs, un vairākums no tiem nav sadarbspējīgi cits ar citu.

(2)

Ja nepastāv kopīgs standarts, dalībvalstis, veicinot vai padarot par obligātu elektronisko rēķinu izmantošanu publiskā iepirkuma procedūrās, izlemj izstrādāt savus tehniskos risinājumus, pamatojoties uz atsevišķiem valsts standartiem. Līdz ar to dažādu līdzāspastāvošu standartu skaits dalībvalstīs palielinās un, visticamāk, turpinās palielināties arī turpmāk.

(3)

Nesadarbspējīgu standartu dažādības rezultātā dalībvalstīs rodas pārmērīga sarežģītība, juridiskā nenoteiktība un papildu darbības izmaksas uzņēmējiem, kuri izmanto elektroniskos rēķinus. No uzņēmējiem, kas vēlas veikt pārrobežu iepirkuma darbības, bieži vien tiek prasīts, lai tie panāktu atbilstību jaunam elektronisko rēķinu standartam katru reizi, kad tie sāk darbību jaunā tirgū. Kavējot uzņēmējus veikt pārrobežu iepirkuma darbības, atšķirīgās juridiskās un tehniskās prasības elektronisko rēķinu jomā ierobežo piekļuvi tirgum pārrobežu publiskā iepirkuma procedūrās un rada šķēršļus tirdzniecībai. Tie ierobežo pamatbrīvības un līdz ar to tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(4)	Visticamāk, minētie šķēršļi Savienības iekšējā tirdzniecībā nākotnē palielināsies, jo tiek izstrādāts arvien vairāk valsts un pašu nesadarbspējīgu standartu un elektronisko rēķinu izmantošana publiskā iepirkuma procedūrās dalībvalstīs kļūst aizvien izplatītāka vai tiek noteikta par obligātu.

(5)

Būtu jānovērš vai jāsamazina šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai, ko rada tas, ka līdzās pastāv vairākas juridiskās prasības un tehniskie standarti elektronisko rēķinu jomā, kā arī –sadarbspējas trūkums. Lai sasniegtu minēto mērķi, būtu jāizstrādā kopīgs Eiropas standarts elektroniskā rēķina pamatelmentu semantiskam datu modelim (“Eiropas elektronisko rēķinu standarts”). Standartā būtu jāuzskaita un jāapraksta pamatelementi, kuriem vienmēr jābūt elektroniskā rēķinā, tādējādi atvieglojot elektronisko rēķinu nosūtīšanu un pieņemšanu starp sistēmām, kas darbojas ar atšķirīgiem tehniskajiem standartiem. Ar noteikumu, ka tie neradīs pretrunas ar šo Eiropas standartu, esošos valstu tehniskos standartus nevajadzētu ar šo standartu nedz aizstāt, nedz ierobežot to lietojumu, un būtu jāsaglabā iespēja piemērot tos līdztekus Eiropas standartam.

(6)

Nodrošinot semantisko sadarbspēju un uzlabojot juridisko noteiktību, šī direktīva veicinās elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās, līdz ar to ļaujot dalībvalstīm, līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un uzņēmējiem radīt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz ietaupījumiem, ietekmi uz vidi un administratīvā sloga samazināšanu.

(7)

Elektronisko rēķinu radītās priekšrocības palielinās, ja rēķina izveidi, nosūtīšanu, pārsūtīšanu, saņemšanu un apstrādi var pilnībā automatizēt. Tādēļ par Eiropas elektronisko rēķinu standartam atbilstīgiem būtu jāuzskata tikai mašīnlasāmi rēķini, ko saņēmējs var automātiski un digitāli apstrādāt. Vienkāršs attēla fails nebūtu jāuzskata par elektronisku rēķinu šīs direktīvas nozīmē.

(8)

Sadarbspējas mērķis ir panākt, lai būtu iespējams konsekventi iesniegt un apstrādāt informāciju starp uzņēmumu sistēmām neatkarīgi no to tehnoloģijas, programmatūras vai platformas. Pilnīga sadarbspēja ietver spēju savstarpēji sadarboties trīs dažādos līmeņos – attiecībā uz rēķina saturu (semantika), izmantotās valodas formātu (sintakse) un nosūtīšanas veidu. Semantiska sadarbspēja nozīmē to, ka elektroniskais rēķins satur zināmu prasītās informācijas apjomu un ka tiek saglabāta un viennozīmīgi saprasta nosūtītās informācijas precīza nozīme, neatkarīgi no tā, kādā veidā tā tiek fiziski izklāstīta vai nosūtīta. Sintaktiska sadarbspēja nozīmē to, ka elektroniskā rēķina datu elementi ir sniegti tādā formātā, ar ko sūtītājs un saņēmējs var apmainīties tiešā veidā un ko var automātiski apstrādāt. Sintaktisku sadarbspēju var nodrošināt vienā no diviem veidiem, proti, izmantojot kopīgu sintaksi vai izmantojot kartēšanu starp dažādām sintaksēm.

(9)

Tiek lietots plašs sintakšu klāsts. Sintaktiskā sadarbspēja tiek arvien vairāk nodrošināta ar kartēšanas palīdzību. Šī metode ir efektīva, ja vien rēķins satur visus prasītos datu elementus semantiskā līmenī un ja to nozīme ir nepārprotama. Tā kā bieži vien tā nav, ir jārīkojas, lai nodrošinātu sadarbspēju semantiskā līmenī. Lai vēl vairāk vienkāršotu elektronisko rēķinu izmantošanu un lai samazinātu izmaksas, vienam no ilgtermiņa mērķiem vajadzētu būt – ierobežot sintakšu skaitu, vēlams, koncentrējoties uz visbiežāk lietotajām.

(10)	Elektronisko rēķinu standartizācija arī papildina centienus veicināt elektronisko iepirkumu ieviešanu, kā atspoguļots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (5) attiecīgajos noteikumos.

(11)

Eiropadome savos 2012. gada 28. un 29. jūnija secinājumos un 2013. gada 24. oktobra secinājumos norādīja, ka prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem, kuru mērķis ir turpināt attīstīt pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē un modernizēt publisko administrāciju, tostarp veicinot pāreju uz elektroniskiem rēķiniem un īstenojot ātru to ieviešanu.

(12)

Eiropas Parlaments savā 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā norādīja uz tirgus sadrumstalotību, ko izraisa valstu noteikumi par elektroniskajiem rēķiniem, vērsa uzmanību uz būtiskiem ieguvumiem, ko piedāvā elektroniskie rēķini, un uzsvēra, cik svarīga ir juridiskā noteiktība, skaidra tehniskā vide un atvērti un sadarbspējīgi elektronisko rēķinu risinājumi, kuru pamatā ir kopīgas juridiskās prasības, darījumdarbības procesi un tehniskie standarti. Šo iemeslu dēļ Eiropas Parlaments aicināja līdz 2016. gadam elektroniskos rēķinus noteikt par obligātiem publiskā iepirkuma procedūrās.

(13)	Eiropas ieinteresēto personu forumā par elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu, kas izveidots ar Komisijas 2010. gada 2. novembra lēmumu (6), 2013. gada oktobrī tika vienprātīgi pieņemts ieteikums par semantiska datu modeļa izmantošanu, lai atbalstītu elektronisko rēķinu sadarbspēju.

(14)

Šī direktīva būtu jāpiemēro elektroniskajiem rēķiniem, ko saņēmušas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji un kas izdoti to līgumu izpildes rezultātā, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (8), Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/25/ES. Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz tādiem elektroniskajiem rēķiniem, ko izdevis uzņēmums, kuram ir piešķirts publisks līgums vai koncesijas līgums (galvenais līgumslēdzējs). Tomēr, kad dalībvalstis, ievērojot Direktīvas 2014/24/ES 71. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 88. pantu paredz tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem, tad kārtībā, kas jānosaka iepirkuma dokumentos, būtu jāiekļauj noteikumi par to, vai elektroniskie rēķini ir vai nav jāizmanto maksājumos apakšuzņēmējiem. Būtu jānorāda, ka tad, kad līgums ir piešķirts uzņēmēju grupai, šo direktīvu piemēro elektroniskiem rēķiniem, ko izdevusi gan grupa, gan atsevišķi uzņēmēji.

(15)

Šo direktīvu būtu arī jāpiemēro attiecībā uz koncesijas līgumiem, kas ietver maksājumu un kuros prasīts, lai rēķinus izdod uzņēmējs, kuram koncesijas līgums ir piešķirts. Termins “koncesijas” ir definēts Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punktā. Koncesijas līgumu objekts ir būvdarbu vai pakalpojumu iepirkums, izmantojot koncesiju, par kuru atlīdzība ir vai nu tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

(16)

Šai direktīvai ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants. Šo direktīvu nepiemēro tiem elektroniskajiem rēķiniem, kas izdoti tādu līgumu (kas pasludināti par slepeniem vai kam pievienoti īpaši drošības pasākumi) izpildes rezultātā, kuri ir izslēgti no Direktīvas 2014/23/ES, Direktīvas 2014/24/ES un Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas jomas, ievērojot attiecīgi to 10. panta 6. punktu, 15. panta 3. punktu un 24. panta 3. punktu. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem šajā direktīvā būtu jāparedz īpaša izslēgšana tiem elektroniskajiem rēķiniem, kas izdoti tādu līgumu (kas pasludināti par slepeniem vai kam pievienoti īpaši drošības pasākumi) izpildes rezultātā, kuri ir Direktīvas 2009/81/EK piemērošanas jomā.

(17)	Definīcijām, kas izmantotas šajā direktīvā, būtu jāatbilst citiem Savienības tiesību aktiem par publisko iepirkumu.

(18)

Komisijai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (9) attiecīgie noteikumi, lai prasītu, lai attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija izstrādā Eiropas elektronisko rēķinu standartu. Ievērojot atbilstīgos Regulas (ES) Nr. 1025/2012 noteikumus, Komisijas lēmumam, kurā izklāsta tādu pieprasījumu, piemēro pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (10).

(19)

Eiropas elektronisko rēķinu standarta pamatā būtu jāliek pastāvošās tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas Eiropas standartizācijas organizācijās, piemēram, Eiropas Standartizācijas komitejā (CEN), (CWA 16356-MUG un CWA 16562-CEN BII), un būtu jāņem vērā citas attiecīgas tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas starptautiskās standartizācijas iestādēs, piemēram, ANO/CEFACT (CII v. 2.0). un ISO (Finanšu rēķins, pamatojoties uz ISO 20022 metodoloģiju). Īstenojot standartizācijas prasību, attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai būtu jāņem vērā arī rezultāti, kas gūti plaša vēriena izmēģinājuma projektos, kuri īstenoti saistībā ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) politikas atbalsta programmu, un citu attiecīgu struktūru un organizāciju elektronisko rēķinu tehniskās specifikācijas, kas tiek plaši izmantotas darījumdarbības aprindās. Eiropas elektronisko rēķinu standartam arī vajadzētu būt savietojamam ar spēkā esošajiem maksājumu standartiem, lai maksājumus varētu automātiski apstrādāt.

(20)

Komisijai savā pieprasījumā attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai būtu jāprasa, lai Eiropas elektronisko rēķinu standarts būtu tehnoloģiski neitrāls, lai novērstu konkurences traucējumus, lai tas būtu savietojams ar attiecīgiem starptautiskiem elektronisko rēķinu standartiem, lai nepieļautu, ka piegādātāji no trešām valstīm saskaras ar tehniskiem tirgus piekļuves šķēršļiem, un lai piegādātājiem no Eiropas atvieglotu elektronisko rēķinu sūtīšanu pircējiem trešās valstīs un lai tas atbilstu Padomes Direktīvai 2006/112/EK (11). Tā kā elektroniskajos rēķinos var būt ietverti personas dati, Komisijai būtu arī jāprasa, lai Eiropas elektronisko rēķinu standartā tiek ņemta vērā personas datu aizsardzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (12), kā arī integrētas datu aizsardzības, samērīguma un datu apjoma samazināšanas principi. Papildus minētajām minimālajām prasībām Komisijai savā pieprasījumā attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai būtu jānosaka turpmākas prasības par Eiropas elektronisko rēķinu standarta saturu un tā pieņemšanas termiņu.

(21)

Lai nodrošinātu to, ka arī mazi un vidēji uzņēmumi publiskā iepirkumā var izmantot elektronisko rēķinu priekšrocības, Eiropas elektronisko rēķinu standartam vajadzētu dot iespēju izveidot lietotājiem ērtas elektronisko rēķinu sistēmas, proti, tādas, kuras būtu viegli saprotamas un viegli lietojamas. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī tas, ka jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nelielām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir ierobežots personāls un finanšu līdzekļi.

(22)

Eiropas elektronisko rēķinu standartam vajadzētu būt piemērotam arī izmantošanai komerciālos darījumos starp uzņēmumiem. Tādēļ, lai privātiem uzņēmējiem dotu iespēju izmantot jauno standartu to savstarpējā darījumdarbībā, Komisijai būtu jānodrošina, lai standarts netiktu izstrādāts tādā veidā, kas padarītu to lietojamu vienīgi publiskā iepirkuma jomā.

(23)

Rēķinos, kas izdoti dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, var būt nepieciešams iekļaut minētajām nozarēm raksturīgu informāciju. Neatkarīgi no tā visos rēķinos būtu jāiekļauj ierobežots skaits kopīgu standartelementu. Minēto elementu iekļaušana ir katrā ziņā nepieciešama, lai pārbaudītu, vai rēķins pareizi atspoguļo ar to saistīto darījumu, un lai nodrošinātu, ka rēķins ir juridiski spēkā esošs. Tādu elementu saraksts, kuri nepieciešami PVN mērķiem, ir paredzēts Direktīvā 2006/112/EK. Eiropas elektronisko rēķinu standartam būtu jāatbilst minētajiem rēķina informācijas pamatelementiem.

(24)

Eiropas elektronisko rēķinu standartā būtu jādefinē semantiskie datu elementi, kuri jo īpaši attiecas uz pārdevēja un pircēja papildu datiem, procesa identifikatoriem, rēķina papildu elementiem, ziņām par katru rēķina pozīciju, piegādes informāciju un maksājuma informāciju un termiņiem. Elektroniskā rēķina pamatelementus vajadzētu iekļaut katrā elektroniskajā rēķinā. Tam būtu jānodrošina saprotamu un vienādu elektronisko rēķinu piemērošanu.

(25)

Lai gan elektroniska rēķina sūtītājam joprojām vajadzētu būt iespējai rēķina satura izcelsmes un integritātes autentiskumu garantēt ar vairākām metodēm, tostarp izmantojot elektronisko parakstu, tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2006/112/EK, Eiropas elektronisko rēķinu standarta elementos nebūtu jāietver prasība par elektronisko parakstu.

(26)

Lai novērstu pārmērīgas izmaksas un slogu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, būtu jāpieprasa, lai attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija noteiktu sarakstu ar ierobežotu skaitu sintakšu, kuras atbilst Eiropas elektronisko rēķinu standartam. Minētajam sarakstam nebūtu jāveido daļa no Eiropas elektronisko rēķinu standarta. Sarakstā noteiktajām sintaksēm ir jābūt tādām, ko uzņēmēji un līgumslēdzējas iestādes jau plaši un sekmīgi izmanto. Lai atvieglinātu un paātrinātu īstenošanu dalībvalstīs, attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai prasīs nodrošināt attiecīgus sintakšu savienojumus no Eiropas elektronisko rēķinu standarta uz visām sarakstā norādītajām sintaksēm. Sintakšu savienojumi ir norādes par to, kā standartu varētu realizēt dažādajās sintaksēs. Ar šo standartizācijas darba rezultātu būtu jāpapildina Eiropas elektronisko rēķinu standarts un sintakšu saraksts.

(27)

Lai atvieglotu Eiropas elektronisko rēķinu standarta izmantošanu, būtu arī jāprasa, lai Eiropas standartizācijas organizācija izstrādātu pamatnostādnes par nosūtīšanas sadarbspēju. Minētajām pamatnostādnēm nebūtu jāveido daļa no Eiropas elektronisko rēķinu standarta vai nevajadzētu būt saistošām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem.

(28)

Pirms Eiropas elektronisko rēķinu standarta ieviešanas dalībvalstīs būtu pienācīgi jātestē standarta praktiskā piemērošana. Šī izvērtēšana būtu jāveic standarta izstrādes laikā. Minētajā izvērtēšanā vajadzētu iesaistīt tiešos lietotājus, un tajā būtu īpaši jāpievēršas praktiskuma un lietošanas ērtības aspektiem, kā arī būtu jāpārliecinās, ka standartu var īstenot rentablā un samērīgā veidā.

(29)

Ja Eiropas elektronisko rēķinu standarts un standartam atbilstīgo sintakšu saraksts, ko izstrādājusi attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija, atbilst Komisijas pieprasījumā Eiropas standartizācijas organizācijai ietvertajām prasībām un ja standarts ir testēts, atsauces uz Eiropas elektronisko rēķinu standartu un uz sintakšu sarakstu būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(30)

Noteikumi par standarta izstrādi un par citiem šajā direktīvā izklāstītajiem standartizācijas uzdevumiem atbilst attiecīgajiem noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1025/2012. Tomēr, ņemot vērā šīs direktīvas specifiku, ir atbilstīgi paredzēt, ka lēmumus publicēt atsauces uz standartu un uz sintakšu sarakstu, nepublicēt tās, vai publicēt tās ar ierobežojumu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru. Tam tomēr nebūtu jāskar attiecīgo Regulas (ES) Nr. 1025/2012/ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz oficiāliem iebildumiem pret harmonizētajiem standartiem.

(31)

Eiropas standartizācijas organizācijas regulāri pārskata un atjaunina standartus, lai reaģētu uz tehnoloģisko attīstību. Ņemot vērā tādas attīstības tempu IKT nozarē, Komisijai vajadzētu būt arī iespējai prasīt, lai attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija pārskata un atjaunina Eiropas elektronisko rēķinu standartu, lai ņemtu vērā minēto attīstību un nodrošinātu nepārtrauktu sadarbspēju.

(32)

Lai reaģētu uz tehnoloģijas attīstību vai tirgus prasībām, Komisijai vajadzētu spēt pieņemt īstenošanas aktu, lai pārskatītu un atjauninātu sintakšu sarakstu.. Sarežģītāku pielāgojumu gadījumā Komisijai arī vajadzētu spēt prasīt, lai attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija pārskata un atjaunina sintakšu sarakstu.

(33)

Ja Komisija uzskata par nepieciešamu nodrošināt pilnīgu un nepārtrauktu sadarbspēju, ņemt vērā tehnoloģisko attīstību vai ierobežot izmantojamo sintakšu skaitu, tai vajadzētu spēt pārskatīt jau publicēto sintakšu sarakstu. To darot, Komisijai būtu jāņem vērā to sintakšu saraksts, kuras ir noteikusi, pārskatījusi un atjauninājusi attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija.

(34)

Pēc šajā direktīvā noteikto transponēšanas termiņu beigām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt pienākumam saņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst Eiropas elektronisko rēķinu standartam un jebkurai no Komisijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā sarakstā iekļautajām sintaksēm. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tāpēc nebūtu jāatsakās pieņemt elektroniskos rēķinus, kuri atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tikai pamatojoties uz to, ka tie neatbilst prasībām (piemēram, valsts vai nozares īpašām prasībām vai jebkādām papildus tehniskām prasībām), kas nav šajā direktīvā īpaši paredzētās prasības. Tomēr šim pienākumam nebūtu jāietekmē iespējas rēķinus noraidīt citu pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, līgumisku nosacījumu dēļ. Pirms rēķina apmaksas līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem katrā ziņā vajadzētu dot iespēju brīvi pārbaudīt, vai elektroniskais rēķins pareizi atspoguļo notikušo darījumdarbību (piemēram, vai rēķinā norādītā summa ir pareiza) un vai rēķins ir adresēts pareizajam saņēmējam. Pienākums neatteikties pieņemt elektroniskos rēķinus saskaņā ar šo direktīvu neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES (13).

(35)

Šajā direktīvā būtu jāparedz, ka pienākums pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus ir tikai rēķina saņēmējiem, proti, līgumslēdzējām iestādēm, centralizēto iepirkumu struktūrām un līgumslēdzējiem. Šai direktīvai nebūtu jāskar rēķina nosūtītāja tiesības izvēlēties iesniegt rēķinu saskaņā ar Eiropas elektronisko rēķinu standartu, saskaņā ar valsts standartu vai kādu citu tehnisku standartu, vai papīra formātā. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstīm noteikt, ka saistībā ar publisko iepirkumu jāiesniedz vienīgi elektroniskus rēķinus. Ja sūtītājs izvēlas iesniegt rēķinu, izmantojot Eiropas elektronisko rēķinu standartu, saņēmēja pienākumam saņemt un apstrādāt būtu jāattiecas tikai uz tiem rēķiniem, kas sagatavoti atbilstīgi kādai no sintaksēm, kuru Komisija iekļāvusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā sintakšu sarakstā. Tam nebūtu jāskar iespēja, ka sūtītājs izmanto trešās personas pakalpojumus, lai konvertētu no savas paša sintakses uz kādu no sarakstā minētām sintaksēm.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (14) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un 2013. gada 11. novembrī tas sniedza atzinumu (15). Savā atzinumā viņš publicēja ieteikumus attiecībā uz pietiekamas datu aizsardzības nodrošināšanu, piemērojot šo direktīvu. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā, izstrādājot Eiropas elektronisko rēķinu standartu un līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veicot personas datu apstrādi. Jo īpaši būtu jānorāda, ka spēkā esošie datu aizsardzības tiesību akti tiek piemēroti arī elektronisko rēķinu jomā un ka personas datu publiskošanai pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos ir jābūt līdzsvarotai ar privātuma aizsardzību.

(37)

Tā kā Direktīva 2006/112/EK satur noteikumus par rēķiniem, tostarp par elektroniskajiem rēķiniem, būtu jāprecizē minētās direktīvas saikne ar šo direktīvu. Šīs direktīvas mērķis un piemērošanas joma atšķiras no Direktīvas 2006/112/EK mērķa un piemērošanas jomas, un tādēļ tā neskar pēdējā ietvertos noteikumus par elektronisko rēķinu izmantošanu PVN nolūkos. Jo īpaši Direktīvas 2006/112/EK 232. pants reglamentē kontaktus starp tirdzniecības pusēm, un to mērķis ir nodrošināt, ka to, ka sūtītājs izmanto elektroniskos rēķinus, nevar piemērot saņēmējam. Tomēr tam nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības piemērot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pienākumu pieņemt elektroniskus rēķinus saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(38)

Lai dotu iespēju līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pienācīgi sagatavot un veikt tehniskos pasākumus, kas pēc Eiropas elektronisko rēķinu standarta izveides un sintakšu saraksta apstiprināšanas ir nepieciešami, lai panāktu atbilstību šai direktīvai, un paturot prātā vajadzību ātri īstenot elektronisko rēķinu ieviešanu, būtu pamatoti uzskatīt, ka transponēšanas termiņš ir 18 mēneši no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce uz Eiropas elektronisko rēķinu standartu un sarakstu ar sintaksēm. Atkāpjoties no šā vispārējā transponēšanas termiņa un, lai atvieglotu elektronisko rēķinu ieviešanu dažām līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, vietējām un reģionālām līgumslēdzējām iestādēm un publiskiem uzņēmumiem, dalībvalstīm būtu jāatļauj atlikt šīs direktīvas piemērošanu centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm, publiskiem uzņēmumiem un līgumslēdzējām iestādēm līdz 30 mēnešiem no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce uz Eiropas elektronisko rēķinu standartu un sarakstu ar sintaksēm. Šī iespēja atlikt šīs direktīvas prasību piemērošanu nebūtu jāpiemēro centralizēto iepirkumu struktūrām.

(39)

Lai atvieglotu šīs direktīvas prasību īstenošanu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis tiek pilnībā un regulāri informētas par darbu virzību saistībā ar standarta izstrādi un ar to saistīto standartizācijas uzdevumu izpildi, kas jāveic attiecīgajām Eiropas standartizācijas organizācijām. Tam būtu jādod iespēja dalībvalstīm veikt vajadzīgo sagatavošanas darbu, lai pabeigtu īstenošanu termiņos, par kuriem panākta vienošanās.

(40)

Tā kā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji spēs pieņemt elektroniskos rēķinus, kas atbilst standartiem, kuri nav Eiropas elektronisko rēķinu standarts, kā arī rēķinus papīra formātā, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, šī direktīva nerada papildu izmaksas vai slogu uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kas dota Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (16). Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai samazinātu Eiropas elektronisko rēķinu standarta radītās izmaksas tā lietotājiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tādējādi atvieglotu tā ieviešanu Eiropas Savienībā.

(41)

Dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanas procesā būtu jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nelielu līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju vajadzības un jāsniedz nepieciešamais atbalsts gan visām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, gan arī piegādātājiem, lai Eiropas elektronisko rēķinu standartu varētu izmantot. Turklāt būtu jāparedz arī izglītošanas pasākumi, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(42)

Lai atvieglinātu tehniskos un procesuālos pielāgojumus, kas jāveic visām publiskajā iepirkumā iesaistītajām personām, lai nodrošinātu šīs direktīvas veiksmīgu īstenošanu, dalībvalstīm, ja iespējams, vajadzētu darīt pieejamu struktūrfondu palīdzību visām iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

(43)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, proti, lai izstrādātu, ierobežotu un atjauninātu sintakšu sarakstu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz sintakšu sarakstu, jo tās kalpo, lai atvieglotu Eiropas elektronisko rēķinu standarta piemērošanu, un nodrošina sadarbspēju un ātru reakciju attiecībā uz tehnoloģisko attīstību. Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto arī tam, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz iebildumiem pret Eiropas elektronisko rēķinu standartu, ņemot vērā, ka minētie akti varētu ietekmēt pienākumu pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus.

(44)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, novērst tos tirgus ierobežojumus un šķēršļus tirdzniecībai, kurus rada atšķirīgu valsts noteikumu un standartu pastāvēšana, un nodrošināt sadarbspēju – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētos mērķus tādēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro elektroniskajiem rēķiniem, kas izdoti to līgumu izpildes rezultātā, kuriem piemēro Direktīvu 2009/81/EK, Direktīvu 2014/23/ES, Direktīvu 2014/24/ES, Direktīvu vai 2014/25/ES.

Šo direktīvu nepiemēro elektroniskajiem rēķiniem, kas izdoti to līgumu izpildes rezultātā, kuri ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, ja iepirkums un līguma izpilde ir pasludināta par slepenu vai uz tiem attiecina īpašus drošības pasākumus saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi, ka tās attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“elektroniskais rēķins” ir rēķins, kas ir izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kurš ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

2)	“elektroniskā rēķina pamatelementi” ir elektroniskajā rēķinā ietverts būtiskas informācijas kopums, kas ir vajadzīgs, lai dotu iespēju īstenot sadarbspēju pārrobežu mērogā, tostarp vajadzīgā informācija nolūkā nodrošināt atbilstību tiesību aktiem;

3)	“semantiskais datu modelis” ir strukturēts un loģiski savstarpēji saistīts terminu un to nozīmju kopums, kas nosaka elektroniskā rēķina pamatelementus;

4)	“sintakse” ir mašīnlasāmā valoda vai dialekts, kas izmantots, lai aprakstītu elektroniskajā rēķinā ietvertos datu elementus;

5)	“sintakšu savienojumi” ir norādes par to, kā elektroniskā rēķina semantisko datu modeli varētu realizēt dažādās sintaksēs;

6)	“līgumslēdzējas iestādes” ir līgumslēdzējas iestādes, kā definēts Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 17. punktā, Direktīvas 2014/23/ES 6. panta 1. punktā un Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un;

7)	“centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes” ir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

8)	“centralizēto iepirkumu struktūra” ir centralizēto iepirkumu struktūra, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 16. apakšpunktā;

9)	“līgumslēdzēji” ir līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvas 2009/81/EK 1. panta 17. punktā, Direktīvas 2014/23/ES 7. panta 1. un 2. punktā un Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā;

10)	“starptautisks standarts” ir starptautisks standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

11)	“Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3. pants

Eiropas standarta izveide

1. Komisija pieprasa, lai attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija izstrādā Eiropas standartu elektroniskā rēķina pamatelementu semantiskajam datu modelim (“Eiropas elektronisko rēķinu standarts”).

Komisija pieprasa, lai Eiropas elektronisko rēķinu standarts atbilstu vismaz šādiem kritērijiem:

—	tas ir tehnoloģiski neitrāls,

—	tas ir savietojams ar attiecīgiem starptautiskiem elektronisko rēķinu standartiem,

—	ir ņemta vērā vajadzība ievērot personas datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, integrētās datu aizsardzības pieeju (“ data protection by design ”), kā arī samērīguma un datu apjoma samazināšanas principus un ierobežojuma principu attiecībā uz datu izmantošanas mērķi,

—	ir ievērota konsekvence ar attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā 2006/112/EK,

—	tas dod iespēju ieviest lietderīgas, ērti lietojamas, pielāgojamas un rentablas elektronisko rēķinu sistēmas,

—	tas ņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošo iestāžu un līgumslēdzēju īpašās vajadzības,

—	ir piemērots izmantošanai tirdzniecības darījumos starp uzņēmumiem.

Komisija pieprasa, lai attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija sniedz sarakstu ar ierobežotu skaitu sintakšu, kas atbilst Eiropas elektronisko rēķinu standartam, atbilstīgiem sintakšu savienojumiem un pamatnostādnēm par nosūtīšanas sadarbspēju, lai atvieglotu tāda standarta izmantošanu.

Pieprasījumus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru.

Izstrādājot standartu, attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas pienākumos ietilpst – atbilstīgi 2. punktā noteiktajam termiņam testēt, ka tiešais lietotājs var praktiski pielietot standartu. Komisija saglabā vispārēju atbildību par testēšanu un nodrošina, ka testa veikšanas laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta praktiskuma, lietošanas ērtuma un iespējamo īstenošanas izmaksu kritērijiem saskaņā ar 1. punkta otro daļu. Komisija iesniedz ziņojumu par testa rezultātiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Ja Eiropas elektronisko rēķinu standarts, kas izstrādāts saskaņā ar 1. punktā minēto lūgumu, atbilst minētajā punktā ietvertajām prasībām un ja testēšanas fāze saskaņā ar 1. punkta piekto daļu ir pabeigta, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauci uz standartu kopā ar ierobežotu sintakšu sarakstu, kas izstrādātas saskaņā ar 1. punktā minēto pieprasījumu. Minēto publicēšanu pabeidz līdz 2017. gada 27. maijam.

4. pants

Oficiāli iebildumi pret Eiropas standartu

1. Ja kāda no dalībvalstīm vai Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas elektronisko rēķinu standarts un sintakšu saraksts pilnībā neatbilst 3. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, tas informē par to Komisiju, sniedzot detalizētus paskaidrojumus, un Komisija pieņem lēmumu:

a)	publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo Eiropas elektronisko rēķinu standartu un uz sintakšu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)	saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo Eiropas elektronisko rēķinu standartu un uz sintakšu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par Eiropas elektronisko rēķinu standartu un par sintakšu sarakstu, par ko pieņemts 1. punktā minētais lēmums.

3. Komisija informē par 1. punktā minēto lēmumu attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju un vajadzības gadījumā pieprasa tai pārstrādāt Eiropas elektronisko rēķinu standartu vai attiecīgo sintakšu sarakstu.

4. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos lēmumus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants

Eiropas standarta un sintakšu saraksta uzturēšana un turpmāka attīstīšana

1. Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un lai nodrošinātu pilnīgu un pastāvīgu elektronisko rēķinu sadarbspēju publiskā iepirkumā, Komisija var:

a)	atjaunināt vai pārskatīt Eiropas elektronisko rēķinu standartu;

b)	atjaunināt vai pārskatīt Komisijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto sintakšu sarakstu.

2. Ja Komisija pieņem lēmumu veikt 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību, tā iesniedz pieprasījumu attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai. Minēto pieprasījumu izdara saskaņā ar 3. panta 1. punktā minēto procedūru, nepiemērojot tur minētos termiņus.

3. Jebkuram atjauninājumam vai pārskatīšanai, ko veic saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, piemēro 4. pantu.

4. Ja Komisija pieņem lēmumu veikt 1. punkta b) apakšpunktā minēto darbību, tā to dara vai nu saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā, vai arī iesniedz pieprasījumu attiecīgajai Eiropas standartizācijas organizācijai. Šo pieprasījumu izdara saskaņā ar 3. panta 1. punktā minēto procedūru, nepiemērojot tur minētos termiņus.

6. pants

Elektroniskā rēķina pamatelementi

Elektroniskā rēķina pamatelementi inter alia ir:

a)	procesa un rēķina identifikatori;

b)	rēķina periods;

c)	informācija par pārdevēju;

d)	informācija par pircēju;

e)	informācija par naudas saņēmēju;

f)	informācija par pārdevēja pārstāvi nodokļu jautājumos;

g)	līguma atsauce;

h)	ziņas par piegādi;

i)	norādījumi par maksājumu;

j)	informācija par atlaidi vai maksām;

k)	informācija par rēķina pozīciju;

l)	rēķina kopsumma;

m)	detalizēta informācija par PVN.

7. pants

Elektronisko rēķinu saņemšana un apstrāde

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pieņem un apstrādā elektroniskos rēķinus, kas atbilst Eiropas elektronisko rēķinu standartam, uz kuru atsauce ir publicēta saskaņā ar 3. panta 2. punktu, un jebkurai no sintaksēm saskaņā ar 3. panta 2. punktu publicētajā sarakstā.

8. pants

Datu aizsardzība

1. Šī direktīva neskar piemērojamos Savienības un valstu tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

2. Ievērojot jebkurus pretējus Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumus un neskarot atbrīvojumus un ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 95/46/EK 13. pantā, elektronisko rēķinu apstrādes mērķiem iegūtus personas datus atļauts izmantot vienīgi minētajiem mērķiem vai ar tiem savienojamiem mērķiem.

3. Neskarot atbrīvojumus un ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 95/46/EK 13. pantā, dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar elektroniskajiem rēķiniem iegūto personas datu publicēšana pārredzamības un grāmatvedības nolūkos norisinās saskaņā ar tādas publicēšanas mērķi, un ievērojot privātuma aizsardzības principu.

9. pants

Elektronisko rēķinu izmantošana PVN nolūkos

Šī direktīva neskar Direktīvas 2006/112/EK noteikumus.

10. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

11. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais 2018. gada 27. novembrī pieņem, publicē un piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis vēlākais 18 mēnešus pēc Eiropas elektronisko rēķinu standarta atsauces publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pieņem, publicē un piemēro noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 7. pantā ietverto pienākumu pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus.

Attiecībā uz savām centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem dalībvalstis var atlikt pirmajā daļā minēto piemērošanu vēlākais 30 mēnešus pēc Eiropas elektronisko rēķinu standarta atsauces publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pēc tam, kad ir publicēta atsauce uz Eiropas elektronisko rēķinu standartu, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē galīgo datumu, kad jāstājas spēkā pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata šīs direktīvas ietekmi uz iekšējo tirgu un elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās un iesniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam un Padomei trijos gados pēc maksimālā atlikšanas termiņa, kurš 11. panta 2. punkta otrajā daļā noteikts centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām iestādēm. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno ietekmes novērtējumu attiecībā uz turpmāku pasākumu nepieciešamību.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 79, 6.3.2014., 67. lpp.

(2) 2013. gada 28. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(6) Komisijas Lēmums (2010. gada 2. novembris), ar ko izveido Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par elektroniskajiem rēķiniem (e-rēķiniem) (OV C 326, 3.12.2010., 13. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(15) OV C 38, 8.2.2014., 2. lpp.

(16) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/12

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 452/2014

(2014. gada 29. aprīlis),

ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 trešo valstu ekspluatantiem, kas veic komerciālus gaisa pārvadājumus ar gaisa kuģi, ir jāievēro attiecīgie Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standarti.

(2)	Regulu (EK) Nr. 216/2008 nepiemēro trešo valstu ekspluatantiem, kas veic lidojumus virs teritorijas, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi.

(3)

Regula (EK) Nr. 216/2008 nosaka, ka gadījumā, ja nav attiecīgu ICAO standartu, trešo valstu ekspluatantiem ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 216/2008 I, III, IV pielikumā un – attiecīgā gadījumā – Vb pielikumā noteiktās attiecīgās pamatprasības, ja vien tās nav pretrunā ar starptautiskajās konvencijās noteiktajām trešo valstu tiesībām.

(4)

Regula (EK) Nr. 216/2008 nosaka, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (turpmāk tekstā –“Aģentūra”) izsniedz atļaujas un pastāvīgi pārrauga tās. Atļauja ir viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu ekspluatācijas atļauju vai ES dalībvalstu skatījumā līdzvērtīgu dokumentu saskaņā ar pašreizējiem Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem starp ES dalībvalstīm un trešajām valstīm.

(5)	Lai izsniegtu pirmreizējās atļaujas un veiktu pastāvīgu pārraudzību, Aģentūrai jāvada izvērtēšana un jāveic pasākumi, lai novērstu pārkāpumu turpināšanos.

(6)

Procesam, kādā trešo valstu ekspluatantiem izsniedz atļaujas, būtu jābūt vienkāršam, samērīgam, rentablam un efektīvam, un tajā jāņem vērā ICAO universālās drošības uzraudzības revīzijas programmas rezultāti, perona pārbaužu rezultāti un cita atzīta informācija par drošības aspektiem, kas saistīti ar trešo valstu ekspluatantiem.

(7)

Viena no izvērtēšanas sastāvdaļām, ko veic trešo valstu ekspluatantiem, kuriem noteikts ekspluatācijas aizliegums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (2), var būt revīzija uz vietas ekspluatanta telpās. Lai atceltu atļaujas apturēšanu, Aģentūra var apsvērt iespēju veikt trešās valsts ekspluatanta revīziju.

(8)	Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un augstu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Eiropas Savienībā, īstenošanas pasākumos jāņem vērā ieteiktā prakse un norāžu dokumenti, par kuriem panākta vienošanās ICAO aizbildnībā.

(9)

Ir jānodrošina, ka aeronavigācijas nozarei un Aģentūras administrācijai pietiek laika, lai pielāgotos jaunajam tiesiskajam regulējumam un konkrētos apstākļos atzītu dalībvalsts izsniegtās ekspluatācijas atļaujas vai līdzvērtīgus dokumentus lidojumiem uz šo valsti, tās teritorijā vai lidojumiem no šīs valsts teritorijas.

(10)	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir sagatavojusi īstenošanas noteikumu projektu un to kā atzinumu iesniegusi Eiropas Komisijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktu.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteikti sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem trešo valstu gaisa kuģu ekspluatantiem, kas veic komerciālus gaisa pārvadājumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās, un šajā regulā ir noteikumi arī par šo ekspluatantu atļauju izsniegšanu, uzturēšanu spēkā, grozīšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu, par atļauju turētāju tiesībām un pienākumiem, kā arī par apstākļiem, kad ekspluatācija ir jāaizliedz, jāierobežo vai kad ekspluatācijai drošības nolūkos jāpiemēro konkrēti nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai” ir līdzekļi, ar kuriem ierosina alternatīvas attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi AMC;

2)	“komerciāli gaisa pārvadājumi (CAT)” ir pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumi gaisa kuģī, saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību;

3)	“lidojums” ir izlidošana no konkrēta lidlauka uz konkrētu galamērķa lidlauku;

4)	“trešās valsts ekspluatants” ir ekspluatants, kam ir trešās valsts izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība.

3. pants

Atļaujas

Trešo valstu ekspluatanti drīkst iesaistīties komerciālos gaisa pārvadājumos, ko veic uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, šajā teritorijā vai no šīs teritorijas, tikai tad, ja šie ekspluatanti atbilst 1. pielikuma prasībām un tiem ir atļauja, ko Aģentūra izsniegusi saskaņā ar šīs regulas 2. pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulu piemēro no divdesmitās dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Atkāpjoties no 1. punkta otrā apakšpunkta, dalībvalstīm, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā izsniedz ekspluatācijas atļaujas vai līdzvērtīgus dokumentus trešo valstu ekspluatantiem saskaņā ar šo dalībvalstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ir jāturpina to darīt. Trešo valstu ekspluatantiem ir jāievēro atļaujā vai līdzvērtīgā dalībvalsts izsniegtā dokumentā noteiktais tvērums un tiesības līdz brīdim, kad Aģentūra pieņems lēmumu saskaņā ar šīs regulas 2. pielikumu. Dalībvalstis informē Aģentūru par šādu ekspluatācijas atļauju vai līdzvērtīgu dokumentu izsniegšanu.

Pēc datuma, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešās valsts ekspluatantu, vai pēc maksimāli 30 mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, izvēloties īsāko laika periodu, dalībvalsts, izsniedzot ekspluatācijas atļaujas, vairs neveic trešo valstu ekspluatantu drošības izvērtējumu atbilstīgi dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

3. Trešo valstu ekspluatanti, kuriem šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir ekspluatācijas atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, iesniedz Aģentūrai atļaujas pieteikumu ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pieteikumā jāiekļauj informācija par visām dalībvalsts izsniegtajām ekspluatācijas atļaujām.

4. Pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas Aģentūra izvērtē trešās valsts ekspluatanta atbilstību piemērojamajām prasībām. Izvērtēšana jāpabeidz ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.).

1. PIELIKUMS

PART-TCO

TREŠO VALSTU EKSPLUATANTI

I SADAĻA

Vispārējas prasības

TCO.100. Darbības joma

Šajā pielikumā (turpmāk – “ Part-TCO ”) noteiktas prasības, kas trešo valstu ekspluatantiem jāievēro, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, šajā teritorijā vai no šīs teritorijas.

TCO.105. Līdzekļi atbilstības panākšanai

Lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 (1) un Part-TCO, trešo valstu ekspluatanti drīkst izmantot Aģentūras pieņemtajiem AMC alternatīvus līdzekļus.

Ja trešās valsts ekspluatants, uz kuru attiecas atļaujas pienākums, vēlas izmantot Aģentūras pieņemtajiem AMC alternatīvus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un Part-TCO, pirms šo līdzekļu īstenošanas ekspluatants par to informē Aģentūru, iesniedzot šo alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai pilnu aprakstu. Aprakstā jāiekļauj visas iespējami būtiskās izmaiņas rokasgrāmatās vai procedūrās, kā arī novērtējums, kas pierāda, ka tiek ievēroti īstenošanas noteikumi.

Alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai trešās valsts ekspluatants var īstenot pēc tam, kad saņemta iepriekšēja atļauja no Aģentūras un saņemts informatīvs paziņojums saskaņā ar 2. pielikuma (turpmāk – “ Part-ART ”) ART.105. punktu.

TCO.110. Ietekmes mazināšanas pasākumi

Kad ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts ir paziņojusi par atšķirībām no ICAO standartiem, kuras Aģentūra konstatējusi saskaņā ar Part-ART ART.200. punkta d) apakšpunktu, trešās valsts ekspluatants var ierosināt ietekmes mazināšanas pasākumus, lai panāktu atbilstību Part-TCO.

Trešās valsts ekspluatants Aģentūrai pierāda, ka šie pasākumi nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni kā standarts, par atšķirībām no kura tika paziņots.

TCO.115. Piekļuve

Trešās valsts ekspluatants nodrošina, ka jebkurai pilnvarotai personai no Aģentūras vai dalībvalsts, kuras teritorijā ir nolaidies kāds no ekspluatanta gaisa kuģiem, tiks sniegta atļauja uzkāpt uz šā gaisa kuģa klāja jebkurā laikā ar iepriekšēju paziņojumu vai bez tā, lai:

1)	pārbaudītu dokumentus un rokasgrāmatas, kas jāpārvadā gaisa kuģī, un veiktu pārbaudes, lai pārliecinātos par atbilstību Part-TCO noteikumiem;

2)	veiktu perona pārbaudes, kā norādīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 (2) II pielikumā.

Trešās valsts ekspluatants nodrošina, lai jebkurai Aģentūras pilnvarotai personai nolūkā pārliecināties par atbilstību Part-TCO noteikumiem tiktu sniegta piekļuve ekspluatanta telpām vai dokumentiem, kas saistīti ar ekspluatanta veiktajām darbībām, piemēram, darbībām, par kurām ekspluatants noslēdzis apakšuzņēmēja līgumu.

II SADAĻA

Gaisa kuģu ekspluatācija

TCO.200. Vispārējas prasības

Trešās valsts ekspluatants ievēro:

Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos iekļautos piemērojamos standartus, jo īpaši 1. pielikumu (Personāla sertificēšana), 2. pielikumu (Lidojumu noteikumi), 6. pielikumu (Gaisa kuģu ekspluatācija), I daļu (Starptautiskais komerciālais gaisa transports. Lidmašīnas) vai III daļu (Starptautiskie lidojumi. Helikopteri), kā piemērojams, 8. pielikumu (Gaisa kuģu lidojumderīgums), 18. pielikumu (Bīstamu izstrādājumu droša pārvadāšana pa gaisu) un 19. pielikumu (Drošības pārvaldība);

2)	saskaņā ar ART.200. punkta d) apakšpunktu Aģentūras apstiprinātos ietekmes mazināšanas pasākumus;

3)	attiecīgās Part-TCO prasības;

4)	piemērojamos Savienības lidojumu noteikumus.

Trešās valsts ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģis, ar ko veic lidojumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās, tiek ekspluatēts saskaņā ar:

1)	gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC) un saistīto ekspluatācijas specifikāciju;

2)	atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šo regulu, kā arī atbilstīgi atļaujai pievienotajā specifikācijā noteiktajam tvērumam un tiesībām.

Trešās valsts ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģim, ar kuru veic lidojumus uz Savienību, tās teritorijā vai no tās, ir gaisa kuģa lidojumderīguma apliecība (CofA), ko izdevusi vai apstiprinājusi:

1)	reģistrācijas valsts vai

2)	ekspluatanta valsts, ja ekspluatanta valsts ar reģistrācijas valsti ir noslēgusi nolīgumu saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.1. pantu, tādējādi ekspluatanta valstij nododot atbildību par CofA izdošanu.

Trešās valsts ekspluatants pēc pieprasījuma sniedz Aģentūrai jebkādu nepieciešamo informāciju, lai pārliecinātos par atbilstību Part-TCO prasībām.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (3) noteikumus, trešās valsts ekspluatants bez nepamatotas kavēšanās atbilstīgi ICAO 13. pielikumā noteiktajai definīcijai informē Aģentūru par visiem nelaimes gadījumiem ar gaisa kuģi, kuram ir šā ekspluatanta AOC.

TCO.205. Navigācijas, sakaru un uzraudzības iekārtas

Veicot ekspluatācijas darbības gaisa telpā virs teritorijas, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, trešās valsts ekspluatantam gaisa kuģis jāaprīko ar šai gaisa telpai pieprasītajām navigācijas, sakaru un uzraudzības iekārtām un jālieto tās.

TCO.210. Dokumenti, rokasgrāmatas un informācija, kam jābūt gaisa kuģī

Trešās valsts ekspluatants nodrošina, ka visi dokumenti, rokasgrāmatas un informācija, kam jābūt gaisa kuģī, ir derīgi un atjaunināti.

TCO.215. Dokumentu, rokasgrāmatu un informācijas uzrādīšana

Pēc savlaicīga pieprasījuma no pilnvarotās personas no Aģentūras vai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā gaisa kuģis nolaidies, gaisa kuģa kapteinis pilnvarotajai personai uzrāda dokumentus, rokasgrāmatas un informāciju, kam jābūt gaisa kuģī.

III SADAĻA

Atļauju izsniegšana trešo valstu ekspluatantiem

TCO.300. Pieteikšanās atļaujas saņemšanai

Pirms komerciālu gaisa pārvadājumu uzsākšanas saskaņā ar Part-TCO noteikumiem trešās valsts ekspluatantam ir jāpiesakās atļaujai un jāsaņem šī atļauja no Aģentūras.

Pieteikums atļaujai jāiesniedz:

1)	vismaz 30 dienas pirms plānotā ekspluatācijas sākuma; un

2)	Aģentūras noteiktā formā un veidā.

Neskarot piemērojamos divpusējos nolīgumus, pieteikuma iesniedzējs Aģentūrai sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai varētu izvērtēt, vai paredzamā ekspluatācija notiks saskaņā ar piemērojamajām TCO.200. punkta a) apakšpunkta prasībām. Šajā informācijā ietilpst:

1)	pienācīgi aizpildīts pieteikums;

2)	pieteikuma iesniedzēja oficiālais nosaukums, uzņēmuma nosaukums, adrese un pasta adrese;

3)	pieteikuma iesniedzēja AOC un saistītās ekspluatācijas specifikācijas vai līdzvērtīga dokumenta kopija, kas apliecina dokumenta turētāja spēju veikt paredzēto ekspluatāciju un ko izdevusi ekspluatanta valsts;

4)	pieteikuma iesniedzēja pašreizējā reģistrācijas apliecība vai reģistrācijas sertifikāts, vai līdzīgs dokuments, ko izsniedzis uzņēmumu reģistrs valstī, kur atrodas ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta;

5)	ierosinātais ekspluatācijas sākuma datums, veids un ģeogrāfiskais apgabals.

Vajadzības gadījumā Aģentūra var pieprasīt citus nozīmīgus papildu dokumentus, rokasgrāmatas vai īpašas atļaujas, ko izsniegusi vai apstiprinājusi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts.

Par gaisa kuģiem, kas nav reģistrēti ekspluatanta valstī, Aģentūra var pieprasīt:

1)	informāciju par ekspluatējamā gaisa kuģa nomas līgumu; un

2)	attiecīgā gadījumā – kopiju nolīgumam, ko par gaisa kuģi noslēgusi ekspluatanta valsts un reģistrācijas valsts atbilstīgi Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.1. pantam.

TCO.305. Neregulārie lidojumi – vienreizīgs paziņojums

Atkāpjoties no TCO.300. punkta a) apakšpunkta, trešās valsts ekspluatants var veikt medicīniskās palīdzības lidojumus vai neregulāru lidojumu, vai arī neregulāru lidojumu sēriju, lai tādejādi pārvarētu neparedzētu, neatliekamu un steidzamu ekspluatācijas vajadzību, arī nesaņemot iepriekšēju atļauju, ar nosacījumu, ka:

1)	Aģentūras noteiktā formā un veidā ekspluatants to dara zināmu Aģentūrai pirms paredzētā pirmā lidojuma norises datuma;

2)	ekspluatantam nav noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (4), un

3)	10 darbadienu laikā pēc paziņošanas Aģentūrai ekspluatants piesakās atļaujas saņemšanai saskaņā ar TCO.300. punktu.

Lidojumu(-us), kas minēts(-i) a) apakšpunkta 1) punktā aprakstītajā paziņojumā, var veikt ne ilgāk kā sešas secīgas nedēļas pēc paziņojuma izdarīšanas dienas vai līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par iesniegto pieteikumu saskaņā ar Part-ART, izvēloties agrāko.

Ekspluatants paziņojumu var iesniegt vienu reizi 24 mēnešu periodā.

TCO.310. Atļaujas turētāja tiesības

Ekspluatanta tiesības norāda atļaujai pievienotajā specifikācijā, un tās nedrīkst pārsniegt ekspluatanta valsts nodrošinātās tiesības.

TCO.315. Izmaiņas

Par visām izmaiņām, kas skar atļaujas noteikumus vai saistīto specifikāciju, izņemot, ja par tām panākta vienošanās saskaņā ar ART.210. punkta c) apakšpunktu, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja no Aģentūras.

Pieteikumu iepriekšējas atļaujas saņemšanai no Aģentūras trešās valsts ekspluatants iesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzēto izmaiņu ieviešanas datuma.

Atbilstīgi izmaiņu apmēram trešās valsts ekspluatants sniedz Aģentūrai informāciju, kas norādīta TCO.300. punktā.

Pēc tam, kad iesniegts pieteikums par izmaiņām, trešās valsts ekspluatants veic ekspluatāciju saskaņā ar Aģentūras noteiktajiem nosacījumiem atbilstīgi ART.225. punkta b) apakšpunktam.

Par visām izmaiņām, kuru veikšanai nav nepieciešama iepriekšēja atļauja, kā paredzēts ART.210. punkta c) apakšpunktā, ir jāpaziņo Aģentūrai, pirms šādas izmaiņas stājas spēkā.

TCO.320. Derīguma uzturēšana

Atļauja paliek spēkā, ja:

1)	trešās valsts ekspluatants joprojām atbilst Part-TCO attiecīgajām prasībām. Jāņem vērā arī nosacījumi par rīkošanos ar konstatējumiem, kā noteikts TCO.325. punktā;

2)	ja ir derīga AOC vai līdzvērtīgs ekspluatanta valsts izdots dokuments un saistītā ekspluatācijas specifikācija – attiecīgā gadījumā;

3)	Aģentūrai ir sniegta piekļuve trešās valsts ekspluatantam, kā noteikts TCO.115. punktā;

4)	trešās valsts ekspluatantam nav noteikts ekspluatācijas aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005;

5)	nav notikusi atteikšanās no atļaujas, tā nav apturēta vai anulēta;

6)	trešās valsts ekspluatants saskaņā ar atļauju katros 24 kalendāra mēnešos ir veicis vismaz vienu lidojumu uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, šajā teritorijā vai no šīs teritorijas.

Pēc atteikšanās no atļaujas vai tās anulēšanas atļauja jāatdod Aģentūrai.

TCO.325. Konstatējumi

Pēc tam, kad saņemts paziņojums par Aģentūras konstatējumiem atbilstīgi ART.230. punktam, trešās valsts ekspluatants:

a)	nosaka neatbilstības galveno iemeslu;

b)	nosaka koriģējošās rīcības plānu, lai pieņemamā laika periodā novērstu neatbilstības galveno iemeslu, un iesniedz to Aģentūrai;

c)	veic koriģējošās darbības Aģentūrai pieņemamā veidā un laika periodā, par kuru panākta vienošanās ar Aģentūru, kā noteikts ART.230. punkta e) apakšpunkta 1. daļā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 8. janvāra Regulu (ES) Nr. 6/2013 (OV L 4, 9.1.2013., 34. lpp.).

(2) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.).

2. PIELIKUMS

PART-ART

IESTĀDĒM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU EKSPLUATANTU ATĻAUJĀM

I SADAĻA

Vispārēja informācija

ART.100. Darbības joma

Šajā pielikumā (“ Part-ART ”) noteiktas administratīvās prasības dalībvalstīm un Aģentūrai par šādiem tematiem:

a)	atļauju izsniegšana trešo valstu ekspluatantiem, kas veic komerciālus gaisa pārvadājumus, un šo atļauju uzturēšana spēkā, mainīšana, ierobežošana, apturēšana vai atsaukšana;

b)	šo ekspluatantu pārraudzība.

ART.105. Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai

Lai izvērtētu visus alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, ko trešo valstu ekspluatanti ierosinājuši saskaņā ar TCO.105. punkta b) apakšpunktu, Aģentūra analizē sniegto dokumentāciju un vajadzības gadījumā veic trešās valsts ekspluatanta pārbaudi.

Ja Aģentūra konstatē, ka alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai atbilst Part-TCO noteikumiem, tā bez nepamatotas kavēšanās pieteikuma iesniedzējam paziņo, ka šos alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai drīkst īstenot, un attiecīgā gadījumā atbilstīgi groza pieteikuma iesniedzēja atļauju.

ART.110. Informācijas apmaiņa

Aģentūra informē Komisiju un dalībvalstis, ja tā:

1)	noraida atļaujas pieteikumu;

2)	drošības iemeslu dēļ piemēro ierobežojumus atļaujai, to aptur vai anulē.

Aģentūra informē dalībvalstis par paziņojumiem, ko tā saņēmusi saskaņā ar TCO.305. punktu, vienas darbdienas laikā kopš šāda paziņojuma saņemšanas.

Aģentūra regulāri nodrošina dalībvalstīm atjauninātu sarakstu ar atļaujām, ko tā izsniegusi, ierobežojusi, mainījusi, apturējusi vai anulējusi.

Dalībvalstis informē Aģentūru, kad tās plāno veikt pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. panta 1. punktu.

ART.115. Uzskaite

Aģentūra izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina šādu dokumentu un informācijas pienācīgu uzglabāšanu, piekļuvi un uzticamu izsekojamību:

1)	personāla apmācība, kvalifikācija un atļauju izsniegšana;

2)	izsniegtās atļaujas trešo valstu ekspluatantiem vai saņemtie paziņojumi;

3)	atļauju apstrādes procesi un atļauju saņēmušo trešo valstu ekspluatantu pastāvīga pārraudzība;

4)	konstatējumi, saskaņotās koriģējošās darbības un pasākumu pabeigšanas datums;

5)	veiktie īstenošanas pasākumi, piemēram, Aģentūras pieprasītās sodanaudas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008;

6)	Aģentūrai uzticēto koriģējošo darbību īstenošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 22. panta 1. punktu;

7)	elastīguma noteikumu izmantošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 18. panta d) punktu.

Visi dati jāglabā vismaz piecus gadus atbilstīgi piemērojamā datu aizsardzības likuma prasībām.

II SADAĻA

Atļauju izsniegšana, pārraudzība un īstenošana

ART.200. Sākotnējā novērtēšanas procedūra – vispārēja informācija

Pēc atļaujas pieteikuma saņemšanas saskaņā ar TCO.300. punktu Aģentūra izvērtē trešās valsts ekspluatanta atbilstību piemērojamajām Part-TCO prasībām.

Sākotnējā izvērtēšana jāpabeidz 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai 30 dienu laikā pirms paredzētā ekspluatācijas sākuma datuma, izvēloties vēlāko.

Ja pēc sākotnējā izvērtējuma nepieciešama papildu izvērtēšana vai revīzija, izvērtēšanas periods attiecīgi jāpaildzina par papildu izvērtēšanas vai revīzijas ilgumu.

Sākotnējās izvērtēšanas pamatā ir:

1)	trešās valsts ekspluatanta sniegtie dokumenti un dati;

attiecīga informācija par trešās valsts ekspluatanta drošības rādītājiem, piemēram, ziņojumi par perona pārbaudēm, informācija, kas paziņota saskaņā ar ARO.RAMP.145. punkta c) apakšpunktu, atzīti nozares standarti, dokumentēti dati par nelaimes gadījumiem un trešās valsts veikti īstenošanas pasākumi;

3)	svarīga informācija par attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts uzraudzības spējām, piemēram, rezultāti revīzijās, kas veiktas saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai valsts drošības izvērtēšanas programmām; un

4)	lēmumi un izmeklēšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 vai kopīgas apspriedes saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2006 (1).

Aģentūra, apspriežoties ar dalībvalstīm, nosaka ICAO standartus, kuriem tā pieļauj ietekmes mazināšanas pasākumus, ja ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts ir paziņojusi par atšķirībām no ICAO standartiem. Aģentūra pieņem ietekmes mazināšanas pasākumu, ja tā ir guvusi pietiekamu pārliecību, ka šis pasākums nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni kā standarts, par atšķirībām no kura tika paziņots.

Ja sākotnējā izvērtēšanā Aģentūra nespēj gūt pietiekamu pārliecību par trešās valsts ekspluatantu un/vai ekspluatanta valsti, tā:

1)	noraida pieteikumu, ja izvērtējuma rezultāti liecina, ka arī pēc tālākas izvērtēšanas atļauju izsniegt nevarēs, vai

2)	izvērtēšanu turpina nepieciešamajā apmērā, lai pārliecinātos, ka paredzētā ekspluatācija notiks saskaņā ar TCO daļas piemērojamajām prasībām.

ART.205. Sākotnējā novērtēšanas procedūra – trešo valstu ekspluatanti, kam noteikts ekspluatācijas aizliegums

Pēc tam, kad Aģentūra ir saņēmusi atļaujas pieteikumu no ekspluatanta, kam noteikts ekspluatācijas aizliegums vai ekspluatācijas ierobežojumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005, Aģentūra piemēro attiecīgo izvērtēšanas procedūru, kā aprakstīts ART.200. punktā.

Ja ekspluatantam noteikts ekspluatācijas aizliegums tāpēc, ka ekspluatanta valsts neveic pienācīgu uzraudzību, Aģentūra informē Komisiju par ekspluatanta un ekspluatanta valsts nākamo izvērtēšanas posmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

Aģentūra veic revīziju, ja:

1)	trešās valsts ekspluatants piekrīt revīzijas veikšanai;

2)	a) un b) apakšpunktā minētās izvērtēšanas rezultāti liecina, ka revīzijas rezultāts varētu būt pozitīvs; un

3)	revīziju uz vietas trešās valsts ekspluatanta telpās var veikt, neradot drošības apdraudējuma risku Aģentūras personālam.

Ja ir pierādījumi būtiskiem trūkumiem pieteikuma iesniedzēja uzraudzībā, trešās valsts ekspluatanta revīzijā var izvērtēt ekspluatanta valsts veikto uzraudzību.

Aģentūra informē Komisiju par revīzijas rezultātiem.

ART.210. Atļaujas izsniegšana

Aģentūra izsniedz atļauju, kā arī ar to saistīto specifikāciju atbilstīgi I un II papildinājumam, kad:

1)	tā ir pārliecinājusies, ka trešās valsts ekspluatantam ir derīga AOC vai līdzvērtīgs dokuments un saistītā ekspluatācijas specifikācija, ko izdevusi ekspluatanta valsts;

2)	ir pārliecinājusies, ka ekspluatanta valsts trešās valsts ekspluatantam ir atļāvusi veikt lidojumus uz ES;

ir pārliecinājusies, ka trešās valsts ekspluatants:

i)	atbilst piemērojamajām Part-TCO prasībām;

ii)	attiecīgā gadījumā ir veicis pārredzamu, pienācīgu un savlaicīgu saziņu par Aģentūras veiktās izvērtēšanas un/vai revīzijas turpinājumu; un

iii)	ja konstatēta neatbilstība, ir savlaicīgi iesniedzis sekmīgu koriģējošās rīcības plānu;

4)	nav pierādījumu par būtiskiem trūkumiem attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts spējā veikt ekspluatanta un/vai gaisa kuģa sertificēšanu un uzraudzību saskaņā ar piemērojamajiem ICAO standartiem; un

5)	pieteikuma iesniedzējam nav noteikts ekspluatācijas aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

Atļauju izsniedz uz neierobežotu laiku.

Trešās valsts ekspluatanta tiesības un atļauto darbību tvērumu nosaka atļaujai pievienotajā specifikācijā.

Aģentūra ar trešās valsts ekspluatantu vienojas par to, kāda apmēra izmaiņām saistībā ar trešās valsts ekspluatantu nav vajadzīga iepriekšēja atļauja.

ART.215. Pārraudzība

Aģentūra izvērtē:

1)	trešo valstu ekspluatantu, kam tā izsniegusi atļauju, pastāvīgu atbilstību piemērojamajām Part-TCO prasībām;

2)	attiecīgā gadījumā – Aģentūrai uzticēto koriģējošo darbību īstenošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 22. panta 1. punktu.

Izvērtēšanā:

1)	ņem vērā trešās valsts ekspluatanta sniegtos ar drošību saistītos dokumentus un datus;

ņem vērā attiecīgo informāciju par trešās valsts ekspluatanta drošības rādītājiem, piemēram, ziņojumus par perona pārbaudēm, informāciju, kas paziņota saskaņā ar ARO.RAMP.145. punkta c) apakšpunktu, atzītos nozares standartus, dokumentētos datus par nelaimes gadījumiem un trešās valsts veiktajiem īstenošanas pasākumiem;

3)	ņem vērā informāciju par attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts uzraudzības spējām, piemēram, rezultātiem revīzijās, kas veiktas saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai valsts drošības izvērtēšanas programmām;

4)	ņem vērā lēmumus un izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 vai kopīgas apspriedes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 473/2006;

5)	ņem vērā iepriekšējās izvērtēšanas vai revīzijas, ja tādas veiktas;

6)	sniedz Aģentūrai nepieciešamos pierādījumus, ja jāveic citas darbības, piemēram, ART.235. punktā paredzētie pasākumi.

a) un b) apakšpunktā aprakstīto pārraudzības apmēru nosaka pēc iepriekšējo atļauju izsniegšanas un/vai pārraudzības darbību rezultātiem.

Ja atbilstīgi pieejamajai informācijai ir aizdomas par to, ka trešās valsts ekspluatanta drošības rādītāji un/vai ekspluatanta valsts uzraudzības spējas ir pasliktinājušās tā, ka vairs neatbilst Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas pielikumos ietvertajiem piemērojamajiem standartiem, Aģentūra izvērtēšanu turpina vajadzīgajā apmērā, lai noteiktu, vai paredzētā ekspluatācija notiks saskaņā ar piemērojamajām Part-TCO prasībām.

Aģentūra apkopo un apstrādā visu drošības informāciju, kas uzskatāma par nozīmīgu pārraudzībai.

ART.220. Pārraudzības programma

Aģentūra izveido un uztur pārraudzības programmu, kurā iestrādātas ART.215. punktā un – attiecīgā gadījumā – ARO.RAMP apakšdaļā noteiktās darbības.

Pārraudzības programmu izstrādā, ņemot vērā iepriekšējo atļauju izsniegšanas un/vai pārraudzības darbību rezultātus.

Aģentūra pārbauda trešo valstu ekspluatantu darbību, un pārbaužu starplaiks nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem.

Starplaiku var saīsināt gadījumā, ja ir norādes par to, ka trešās valsts ekspluatanta drošības rādītāji un/vai ekspluatanta valsts uzraudzības spējas pasliktinājušās tā, ka vairs neatbilst Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas pielikumos ietvertajiem piemērojamajiem standartiem.

Aģentūra starplaiku var paildzināt līdz ne vairāk kā 48 mēnešiem, ja tā ir pārliecinājusies, ka iepriekšējā pārraudzības periodā:

1)	nav bijis nekādu norāžu par to, ka ekspluatanta valsts uzraudzības iestāde neefektīvi veic savas uzraudzības jomas ekspluatantu uzraudzību;

2)	trešās valsts ekspluatants ir pastāvīgi un laikus ziņojis par izmaiņām, kas minētas TCO.315. punktā;

3)	nav izdoti ART.230. punkta b) apakšpunktā minētie 1. līmeņa neatbilstību konstatējumi;

4)	visas koriģējošās darbības ir izpildītas pieņemtajā laika periodā vai Aģentūras paildzinātā laika periodā, kā noteikts ART.230. punkta e) apakšpunkta 1. daļā.

Pārraudzības programmā jāiekļauj pārraudzības darbību, piemēram, sanāksmju, dokumentētie datumi.

ART.225. Izmaiņas

Pēc tam, kad Aģentūra ir saņēmusi pieteikumu par tādām izmaiņām, kam vajadzīga iepriekšēja atļauja, tā piemēro ART.200. punktā aprakstīto attiecīgo procedūru tādā apmērā, kāds nepieciešams atbilstīgi attiecīgajām izmaiņām.

Aģentūra paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valsts ekspluatants izmaiņu laikā drīkst veikt ekspluatāciju atbilstīgi saņemtajai atļaujai, ja vien Aģentūra neizlemj, ka atļauja ir jāaptur.

Attiecībā uz izmaiņām, kam nevajag iepriekšēju atļauju, Aģentūra izvērtē informāciju, ko trešās valsts ekspluatants sniedzis paziņojumā saskaņā ar TCO.315. punktu, lai pārbaudītu atbilstību piemērojamajām prasībām. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, Aģentūra:

1)	informē trešās valsts ekspluatantu par neatbilstību un pieprasa pārstrādāt priekšlikumu, lai panāktu atbilstību; un

2)	1. vai 2. līmeņa konstatējumu gadījumā rīkojas saskaņā ar attiecīgi ART.230. vai ART.235. punktu.

ART.230. Konstatējumi un koriģējošās darbības

Aģentūrā jābūt sistēmai konstatējumu nozīmīguma analizēšanai drošības ziņā.

1. līmeņa konstatējumus Aģentūra izdod, ja ir konstatēta nozīmīga neatbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 un Part-TCO piemērojamajām prasībām vai atļauju izsniegšanas noteikumiem un tā pasliktina drošības līmeni vai nozīmīgi apdraud lidojumu drošību.

1. līmeņa konstatējumi ir šādi konstatējumi (bet ne tikai):

1)	Aģentūrai normālā darba laikā un pēc rakstveida pieprasījuma netiek sniegta piekļuve trešās valsts ekspluatanta telpām, kā noteikts TCO.115. punkta b) apakšpunktā;

2)	ir īstenotas izmaiņas, kam nepieciešama iepriekšēja atļauja, bet šī atļauja nav saņemta, kā noteikts ART.210. punktā;

3)	atļauja ir iegūta vai uzturēta spēkā, viltojot dokumentāros pierādījumus;

4)	ir pierādījumi par atļaujas nelikumīgu vai krāpniecisku izmantošanu.

2. līmeņa konstatējumus Aģentūra izdod, ja ir konstatēta neatbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 un TCO daļas piemērojamajām prasībām vai atļauju izsniegšanas noteikumiem un tā var pasliktināt drošības līmeni vai apdraudēt lidojumu drošību.

Ja uzraudzības laikā tiek atklāts neatbilstību konstatējums, Aģentūra, neskarot nekādas papildu darbības, kas pieprasītas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos, rakstveidā paziņo par konstatējumu trešās valsts ekspluatantam un pieprasa veikt koriģējošās darbības, lai novērstu vai mazinātu neatbilstības galveno iemeslu un tādējādi novērstu konstatēto(-ās) neatbilstību(-as).

Ja ir 2. līmeņa konstatējumi, Aģentūra:

1)	atbilstīgi konstatējuma būtībai sniedz trešās valsts ekspluatantam laiku koriģējošo darbību īstenošanai. Šā laika perioda beigās un atbilstīgi atzinuma būtībai Aģentūra drīkst paildzināt šo periodu, ja Aģentūra ir apstiprinājusi jaunu pienācīgu koriģējošās rīcības plānu; un

izvērtē trešās valsts ekspluatanta ierosināto koriģējošās rīcības un īstenošanas plānu. Ja izvērtējumā tiek secināts, ka plānā iekļauts(-i) neatbilstības galvenais(-ie) iemesls(-i) un rīcības gaita galvenā(-o) iemesla(-u) efektīvai novēršanai vai ietekmes mazināšanai, lai novērstu neatbilstības(-u) atkārtošanos, koriģējošās rīcības un īstenošanas plānu apstiprina.

Ja trešās valsts ekspluatants neiesniedz pieņemamu ART.230. punkta e) apakšpunkta 1) punktā minēto koriģējošās rīcības plānu vai Aģentūras pieņemtajā vai pagarinātajā laika periodā neveic koriģējošas darbības, konstatējuma līmeni paaugstina līdz 1. līmenim un veic ART.235. punkta a) apakšpunktā noteiktās darbības.

Aģentūra dokumentē un uzskaita visus konstatējumus un paziņo par tiem attiecīgi ekspluatanta valstij vai reģistrācijas valstij.

ART.235. Atļauju ierobežošana, apturēšana un anulēšana

Neskarot nekādus papildu īstenošanas pasākumus, Aģentūra veic darbības, lai ierobežotu vai apturētu atļauju šādos gadījumos:

1)	ja ir izdots 1. līmeņa konstatējums;

2)	ja ir pārbaudāmi pierādījumi par to, ka attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts nespēj sertificēt un uzraudzīt ekspluatantu un/vai gaisa kuģi saskaņā ar piemērojamajiem ICAO standartiem;

3)	trešās valsts ekspluatantam piemērojami pasākumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. panta 1. un 2. punktu.

Atļauju aptur uz maksimāli 6 mēnešiem. Pēc šā 6 mēnešu perioda beigām Aģentūra apturēšanas periodu var paildzināt par vēl 3 mēnešiem.

Atļaujas ierobežojumus vai apturēšanu atceļ, kad Aģentūra ir pietiekami pārliecinājusies, ka trešās valsts ekspluatants un/vai ekspluatanta valsts ir veikusi sekmīgas koriģējošās darbības.

Apsverot, vai atcelt atļaujas apturēšanu, Aģentūra veic trešās valsts ekspluatanta revīziju, ja ir izpildīti ART.205. punkta c) apakšpunkta nosacījumi. Ja atļaujas apturēšana noteikta, jo attiecīgi ekspluatanta valsts vai reģistrācijas valsts veiktajā pieteikuma iesniedzēja uzraudzībā bija būtiski trūkumi, revīzijā var iekļaut izvērtēšanu, kuras mērķis ir pārbaudīt, vai šie uzraudzības trūkumi tikuši koriģēti.

Aģentūra atļauju anulē šādos gadījumos:

1)	ir beidzies b) apakšpunktā norādītais periods;

2)	trešās valsts ekspluatantam tiek noteikts ekspluatācijas aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

Ja pēc a) apakšpunktā minētajiem ierobežojumiem trešās valsts ekspluatantam tiek noteikts ekspluatācijas ierobežojums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005, Aģentūra šos ierobežojumus patur spēkā līdz ekspluatācijas ierobežojuma atcelšanai.

(1) Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.).

I papildinājums

Teksts attēlu

EASA logotips

ATĻAUJA

Ekspluatācijas veidi: komerciāli gaisa pārvadājumi (CAT)

Atļaujas Nr. (1):

Ekspluatanta nosaukums:

Uzņēmuma nosaukums (komercnosaukums) (2):

Ekspluatanta valsts (3):

AOC vai līdzvērtīga dokumenta numurs:

Šī atļauja apliecina, ka (4) atbilst Part-TCO prasībām un ir tiesīgs pieteikties uz individuālām ekspluatācijas atļaujām vai līdzvērtīgiem dokumentiem nolūkā veikt komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma nosacījumi, šajā teritorijā vai no tās saskaņā ar noteikumiem specifikācijas jaunākajā elektroniski izdotajā versijā.

Šo atļauju var izmantot, lai pieteiktos individuālām ekspluatācijas atļaujām (5).

Atļauja ir derīga tik ilgi, kamēr atļauju saņēmušais ekspluatants atbilst Part-TCO noteikumiem.

Atbilstīgi iepriekš minētajiem nosacījumiem šī atļauja paliek spēkā, ja vien ekspluatants no ekspluatanta valsts izdotās atļaujas vai gaisa kuģa ekspluatanta apliecības nav atteicies, tā nav apturēta vai anulēta.

Izdošanas datums (6):

Vārds, uzvārds un paraksts (7)

Amata nosaukums:

(1) Aģentūras izsniegtās atļaujas atsauces Nr.

(2) Ekspluatanta komercnosaukums, ja atšķiras. Pirms komercnosaukuma norādīt “uzņēmuma nosaukumu”.

(3) Ievietot ekspluatanta valsts nosaukumu.

(4) Ekspluatanta reģistrētais nosaukums.

(5) P irms paredzētā ekspluatācijas sākuma datuma no ES dalībvalstīm jāsaņem gan šī atļauja, gan individuālas ekspluatācijas atļaujas vai līdzvērtīgi dokumenti, kas saistīti ar “satiksmes tiesībām” nolīgumos starp ES dalībvalstīm un trešajām valstīm.

(6) Atļauja s izdošanas datums (dd.mm.gggg.).

(7) EASA pārstāvja amata nosaukums, vārds, uzvārds un paraksts.

II papildinājums

Teksts attēlu

Ar TCO atļauju saistītās SPECIFIKĀCIJAS

(saskaņā ar AOC apstiprinātajiem nosacījumiem un saistīto ekspluatācijas specifikāciju)

EASA

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra

Atļaujas Nr. (1): Datums (2):

Ekspluatanta nosaukums (3): Specifikācijas Nr.:

Komercnosaukums

Paraksts:

Gaisa kuģa modelis (4):

Piezīme. Atļautās reģistrācijas zīmes ir uzskaitītas Aģentūras elektroniskajā publikācijā.

Ekspluatācijas veidi:

Komerciāli gaisa pārvadājumi

Pasažieru Kravas Citi (5):

Īpaši ierobežojumi (6)

ĪPAŠAS ATĻAUJAS

NAV

SPECIFIKĀCIJAS (7)

PIEZĪMES

Bīstamas kravas

Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos

Pacelšanās

RVR (8): m

Nolaišanās un nosēšanās

CAT (9):

DH: ft RVR: m

RVSM (10) N/A

ETOPS (11) N/A

Ma ksimālais maršruta maiņas

ilgums (12): min

PBN ekspluatācijas navigācijas specifikācija

Cits (13)

(1) Ievietot saistīto ekspluatanta atļaujas numuru.

(2) Ekspluatācijas specifikācijas izdošanas datums (dd.mm.gggg.).

(3) Ekspluatanta reģistrētais nosaukums un komercnosaukums, ja atšķiras.

(4) Ievietot Komercaviācijas drošības grupas (CAST )/ ICAO piešķirto gaisa kuģa modeļa apzīmējumu, modeli un sērijas numuru vai īpašnieka sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts (piemēram, Boeing-737-3K2 vai Boeing-777-232 ). CAST / ICAO taksonomijas tīmekļa vietne: http://www.intlaviationstandards.org/

(5) Jānorāda cits pārvadājumu veids (piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība ).

(6) Piemērojamo īpašo ierobežojumu uzskaitījums (piem.., tikai VFR, tikai dienas laikā )

(7) Šajā ailē norāda katras atļaujas vai atļaujas veida vispieļaujošākos kritērijus (norāda atbilstīgos kritērijus ).

(8) Ievietot pacelšanās minimālo apstiprināto RVR metros. Ja izsniegtas dažādas atļaujas, katrai atļaujai izmanto atsevišķu rindu.

(9) Ievietot piemērojamo precīzās nolaišanās kategoriju (CAT I, II, IIIA, IIIB vai IIIC). Ievietot minimālo RVR vērtību metros un lēmuma pieņemšanas augstuma vērtību pēdās. Katrai nolaišanās kategorijai izmanto atsevišķu rindu.

(10) ‘ Lodziņu “Nepiemēro (N/A)” atzīmē tikai tad, ja mākoņa zemākā maksimālā robeža gaisa kuģim ir zem FL 290.

(11) Īpaši tāli lidojumi (ETOPS ) šobrīd attiecas tikai uz divdzinēju lidmašīnām. Lodziņu “Nepiemēro (N/A)” atzīmē tikai tad, ja gaisa kuģa modelim ir vismaz divi dzinēji.

(12) Var norādīt robežattālumu (jūras jūdzēs), kā arī dzinēja tipu.

(13) Citas atļaujas vai datus var ievadīt šeit, vienā rindiņā (vai vienā vairāku rindiņu blokā) ierakstot informāciju par katru atļauju (piem., speciālo nolaišanās atļauju, MNPS, apstiprinātajiem navigācijas iekārtas darbības parametriem ).

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 453/2014

(2014. gada 29. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai tai pievieno papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Minētajam laikposmam vajadzētu ilgt trīs mēnešus.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Aparāts (tā sauktais “TV simulators”) plastmasas korpusā ar caurspīdīgu pārsegu priekšpusē un ar aptuveniem izmēriem 8 × 7 × 6 cm.

Aparāts ir aprīkots ar četrām gaismas diodēm gaismas radīšanai, kvarca kristālu, krēslas sensoru, taimeri, darba režīma displeju un vadības pogām. Tas ir aprīkots ar strāvas padeves ierīci.

Aparāts atdarina ieslēgtu televizoru, ieprogrammētā laikposmā radot mainīgas intensitātes un krāsas nejaušas, mirgojošas gaismas. Lai atturētu zagļus no ielaušanās, tas liek domāt, ka mājoklī ir cilvēki.

9405 40 39

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, KN kodu 9405 , 9405 40 un 9405 40 39 formulējumu.

Aparāta funkcija ir radīt nejaušas mirgojošas gaismas, tikai lai atdarinātu ieslēgtu televizoru. Tā kā nejaušās, mirgojošās gaismas nekalpo par signalizāciju, tad klasifikācija pozīcijā 8531 pie vizuālās signalizācijas iekārtām nav iespējama (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumu par pozīciju 8531 pirmo daļu).

Tā kā izstrādājumam ir visas objektīvās pazīmes, kas piemīt pozīcijā 9405 minētajiem apgaismes piederumiem, tad tas ir klasificējams ar KN kodu 9405 40 39 pie citādām elektriskajām lampām un apgaismes piederumiem no plastmasas.

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 454/2014

(2014. gada 29. aprīlis),

ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 1066/2010 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas regulu (ES) Nr. 1066/2010 (2), kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 441/2013 (3), izstrādājums, kas sastāv no skaņas frekvenču pastiprinātāja ar skaļruni vienā korpusā, ir klasificēts ar KN kodu 8518 40 80 pie skaņas frekvences elektriskajiem pastiprinātājiem.

(2)	Harmonizētās sistēmas (HS) komiteja savā 52. sanāksmē 2013. gada septembrī apstiprināja atzinumu, ar ko identisku izstrādājumu klasificē HS apakšpozīcijā 8518 22 pie vairākiem vienā korpusā iemontētiem skaļruņiem.

(3)	Ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (4) ES ir kļuvusi par līgumslēdzēju pusi Starptautiskajā konvencijā par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (sauktā par “harmonizēto sistēmu” jeb “HS”), ko izstrādājusi Muitas sadarbības padome (saukta par “Pasaules Muitas organizāciju” jeb “PMO”).

(4)

Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka, lai gan PMO atzinumiem, ar ko preces klasificē harmonizētajā sistēmā, nav juridiski saistoša spēka, attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (KN) tie ir svarīgs līdzeklis dažādu KN tarifa pozīciju darbības jomas interpretācijai, ciktāl tie nav pretrunā attiecīgo pozīciju formulējumam (sk. cita starpā Tiesas spriedumus lietās C-206/03 (5), C-15/05 (6) un C-227/11 (7)).

(5)	Lai nodrošinātu vienotu harmonizētās sistēmas interpretāciju un piemērošanu starptautiskā līmenī un ņemot vērā, ka lēmums atbilst HS apakšpozīcijas 8518 22 formulējumam, ES būtu jāpiemēro šis atzinums par klasifikāciju.

(6)	Tāpēc būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1066/2010, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 441/2013.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1066/2010 atceļ.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1066/2010 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 304, 20.11.2010., 9. lpp.).

(3) Komisijas 2013. gada 7. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 441/2013, ar ko groza vai atceļ dažas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 130, 15.5.2013., 1. lpp.).

(4) Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmums 87/369/EEK par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1. lpp.).

(5) OV C 106, 30.4.2005., 10. lpp.

(6) OV C 143, 17.6.2006., 18. lpp.

(7) OV C 126, 28.4.2012., 3. lpp.

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 455/2014

(2014. gada 29. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Uz grīdas novietojams aparāts aukstā ūdens izsniegšanai (t. s. ūdens dzesētājs), kura augstums ir apmēram 124 cm un svars apmēram 100 kg.

Tajā ir dzesēšanas sistēma, kurā ietilpst kompresors un dzesinātājs.

Aparāta ietilpība ir 150 l un nominālā dzesēšanas jauda ir 150 l/h, ļaujot izsniegt līdz 750 glāzēm ūdens stundā. Tas darbojas ar 220 V maiņstrāvas spriegumu.

8418 69 00

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8418 un 8418 69 00 formulējumu.

Ūdens dzesēšana ar vienīgo nolūku to lietot dzeršanai nav uzskatāma par materiālu apstrādi procesā, kas saistīts ar temperatūras izmaiņām. Līdz ar to klasifikācija pozīcijā 8419 nav iespējama.

Tādēļ aparāts klasificējams ar KN kodu 8418 69 00 pie citādām atdzesēšanas vai saldēšanas iekārtām (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 8418 , (I) grupa, 2. punkts).

Uz grīdas novietojams aparāts aukstā un karstā ūdens izsniegšanai (t. s. dzeramā ūdens lietošanas iekārta), kura augstums ir apmēram 97 cm un svars apmēram 15 kg.

Karsēšanas funkciju veic integrēts elektrisks termistors, bet dzesēšanas funkciju – dzesēšanas sistēma, kurā ietilpst kompresors un dzesinātājs.

Ūdens tiek piegādāts no pudeles, kura brīdī, kad preci uzrāda muitai, nav iekļauta.

Aparāta karstā ūdens izsniegšanas jauda ir 5 l/h; ūdens temperatūras amplitūda ir 85–92 °C. Aparāta aukstā ūdens izsniegšanas jauda ir 2 l/h; ūdens temperatūras amplitūda ir 4–8 °C. Tas darbojas ar 220 V maiņstrāvas spriegumu, bet tā jauda ir 100/550 W.

8516 10 11

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1., 3. c) un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8516 , 8516 10 un 8516 10 11 formulējumu.

XVI sadaļas 3. piezīmes nozīmē aparāts ir paredzēts, lai veiktu divas alternatīvas funkcijas (citādas saldēšanas iekārtas pozīcijā 8418 un elektriskie caurplūdes un termoakumulācijas ūdenssildītāji pozīcijā 8516 ). Nav iespējams noteikt aparāta galveno funkciju, jo aparāta lietošanā katra no šīm funkcijām ir vienādi svarīga.

Tādēļ aparāts klasificējams ar KN kodu 8516 10 11 pie elektriskajiem caurplūdes ūdenssildītājiem.

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/33

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 456/2014

(2014. gada 29. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums (t. s. tālvadāmas kontaktligzdas komplekts) ir paketē, kurā ir divi tālvadāmi slēdži un tālvadības pults.

Katrs tālvadāmais slēdzis ir atsevišķā korpusā, kurā ietilpst kontaktdakša, kontaktligzda, iestatīšanas poga, slēdzis un radioviļņu uztvērējs, un tas ir paredzēts 230 V spriegumam un strāvas stiprumam, kas nepārsniedz 10 A.

Iestatīšanas pogu izmanto identifikācijai saziņā starp slēdzi un tālvadības pulti. To var izmantot arī par manuālo slēdzi.

Tālvadības pults darbojas raidīšanas frekvenču diapazonā 433,05–434,79 MHz apmēram 30 m attālumā, un ar to var vadīt abus slēdžus neatkarīgi vienu no otra.

Izstrādājumu izmanto, lai ar tālvadības pulti ieslēgtu un izslēgtu kontaktligzdām pieslēgtas ierīces.

8536 50 80

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8536 , 8536 50 un 8536 50 80 formulējumu.

Ar tālvadības pulti slēdžus vada neatkarīgi vienu no otra. Tādēļ izstrādājumu nevar uzskatīt par funkcionālu vienību saskaņā ar XVI sadaļas 4. piezīmi, jo atsevišķās sastāvdaļas skaidri noteiktas funkcijas izpildē nedarbojas kopā.

Ņemot vērā izstrādājuma objektīvās īpašības, tā funkcija ir kontaktligzdām pieslēgtu ierīču ieslēgšana un izslēgšana ar tālvadības pulti. Tādēļ nav iespējama klasifikācija pozīcijā 8526 pie tālvadības radioaparatūras.

Tā kā izstrādājumu izmanto par tālvadāmiem slēdžiem, kontaktdakša un kontaktligzda ir uzskatāmas par tā darbībai nepieciešamām neatņemamām sastāvdaļām. Tādēļ nav iespējama klasifikācija apakšpozīcijā 8536 69 90 pie kontaktdakšām un kontaktligzdām.

Tādējādi aparāts klasificējams ar KN kodu 8536 50 80 pie citiem slēdžiem spriegumam, kas pārsniedz 60 V.

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/35

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 457/2014

(2014. gada 29. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādītajiem KN kodiem.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Digitāls elektronisks aparāts ar vienu augstas izšķirtspējas multimediju saskarnes (HDMI) ievades vietu un astoņām HDMI izvades vietām (tā sauktais “aktīvais HDMI sadalītājs”) korpusā, kura izmēri ir apm. 12 × 6 × 2 cm.

Tas darbojas saskaņā ar platjoslas digitālā satura aizsardzības (HDCP) protokolu un ar 5 V līdzstrāvu.

Aparātu izmanto, lai, nezaudējot kvalitāti, vienlaikus sadalītu vienu HDMI ievades signālu astoņos HDMI izvades signālos ar tādiem pašiem tehniskajiem raksturlielumiem kā sākotnējam ievades signālam.

Tas ļauj HDMI signālu, kas nāk no viena avota (piemēram, televizora pierīces), vienlaikus izplatīt vairākos aparātos (piemēram, televizoros).

8543 70 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu un KN kodu 8543 , 8543 70 un 8543 70 90 aprakstu.

HDMI sadalītājs nav aparāts pieslēgšanai pie elektriskajām ķēdēm vai elektroenerģijas sadales paneļa, jo tas sadala vienu ievades signālu astoņos izvades signālos un vienlaikus apstrādā HDCP protokolus. Tādēļ nav iespējama klasificēšana pozīcijā 8536 pie sadales kārbām vai pozīcijā 8537 pie elektrības sadalei paredzētām pultīm, paneļiem, konsolēm, stendiem, korpusiem un citām pamatnēm, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 . un 8536 . aparātiem.

Tā kā aparātam ir individuāla funkcija, kura nav atsevišķi iekļauta kādā 85. nodaļas pozīcijā, tas ir klasificējams ar KN kodu 8543 70 90 pie speciālām elektriskām iekārtām, kas nav minētas vai iekļautas citur 85. nodaļā.

Digitāls elektronisks aparāts ar četrām augstas izšķirtspējas multimediju saskarnes (HDMI) ievades vietām, vienu HDMI izvades vietu un pogu ievades izvēlei (tā sauktais “aktīvais HDMI slēdzis”).

Tas iekļauj pastiprinātāju vāju signālu atjaunošanai, četras gaismas diodes izvēlētās ievades vietas norādīšanai un darbojas ar 5 V līdzstrāvu.

Aparāts pilnībā atbalsta 1080p video signālus ar datu pārraides ātrumu līdz 2,5 Gbps un darbojas saskaņā ar platjoslas digitālā satura aizsardzības (HDCP) protokolu.

Aparātu izmanto, lai izvēlētos vienu HDMI ievades vietu pieslēgšanai HDMI izvades vietai. Tas ļauj HDMI signālu izlasi no dažādiem avotiem (piemēram, DVD atskaņotāja, televizora pierīces) pievienot vienai ierīcei, piemēram, televizoram.

8543 70 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu un KN kodu 8543 , 8543 70 un 8543 70 90 aprakstu.

HDMI slēdzis nav aparāts pieslēgšanai pie elektriskajām ķēdēm vai elektroenerģijas sadales paneļa, jo tas pārslēdz (izvēlas) vienu HDMI ievades vietu pieslēgšanai pie HDMI izvades vietas, vienlaikus pastiprina signālu un apstrādā HDCP protokolus. Tādēļ nav iespējama klasificēšana pozīcijā 8536 pie slēdžiem vai pozīcijā 8537 pie elektrības sadalei paredzētām pultīm, paneļiem, konsolēm, stendiem, korpusiem un citām pamatnēm, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 . un 8536 . aparātiem.

Digitāls elektronisks aparāts ar četrām augstas izšķirtspējas multimediju saskarnes (HDMI) ievades vietām un vienu HDMI izvades vietu (tā sauktais “pasīvais HDMI slēdzis”) korpusā, kura izmēri ir apm. 18 × 12 × 3 cm.

Tas iekļauj tā saukto “daudzpozīciju pārslēdzēju” ar četriem spiedpogas slēdžiem (viens katrai ievades vietai), kuri viens otram stingri piestiprināti. Izvēloties vienu ievades vietu, pārējie automātiski izslēdzas.

Aparātu izmanto, lai, nospiežot vienu no slēdžiem, izvēlētos vienu HDMI ievades vietu pieslēgšanai HDMI izvades vietai. Tas ļauj HDMI signālu izlasi no dažādiem avotiem (piemēram, DVD atskaņotāja, televizora pierīces) pievienot vienai ierīcei, piemēram, televizoram.

8536 50 80

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu un KN kodu 8536 , 8536 50 un 8536 50 80 aprakstu.

Tā kā attiecīgajā brīdī aparātam tikai viens slēdzis savieno vienu ievades vietu ar izejas vietu, tas nav panelis elektroenerģijas sadalei. Tādēļ nav iespējama klasificēšana pozīcijā 8537 pie elektrības sadalei paredzētām pultīm, paneļiem, konsolēm, stendiem, korpusiem un citām pamatnēm, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 . un 8536 . aparātiem.

Tā kā aparāts veic tikai pārslēgšanu, kas ir 85. nodaļas pozīcijā minēta speciāla elektriska funkcija, tas ir klasificējams ar KN kodu 8536 50 80 pie citādiem slēdžiem.

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/39

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 458/2014

(2014. gada 29. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Muitas kodeksa komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu par šīs regulas pielikuma 1. punktu. Šīs regulas pielikuma 2. punktā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Digitāls aparāts ar parastas videokameras dizainu fotoattēlu un videoattēlu ierakstīšanai iekšējā atmiņā vai atmiņas kartē.

Aparāts ir aprīkots ar 0,8 megapikseļu lādiņsaistes matricu (CCD) un salokāmu skatu meklētāju ar šķidro kristālu displeju (LCD), kura diagonālais izmērs ir apmēram 7 cm (2,7 collas), lietojams attēlu uzņemšanai vai par ekrānu ierakstīto attēlu apskatīšanai.

Aparātam ir šādas saskarnes:

—	atmiņas karšu sprauga,

—	kompozītā videoizeja,

—	audioizeja.

—

USB.

Fotoattēlu maksimālā izšķirtspēja ir 1 600 × 1 200 pikseļi (1,92 megapikseļi).

Aparāts var ierakstīt videoattēlus ar ātrumu 50 kadri sekundē ar maksimālo izšķirtspēju 720 × 576 pikseļi.

Videoieraksta laikā aparāts nodrošina optiskās tālummaiņas funkciju.

Brīdī, kad preci uzrāda muitai, datnes no automātiskās datu apstrādes iekārtas nevar pārsūtīt uz aparātu ar USB saskarnes starpniecību.

8525 80 91

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8525 , 8525 80 un 8525 80 91 formulējumu.

Ņemot vērā aparāta objektīvās īpašības, proti, tā dizainu un formu, zemas izšķirtspējas (0,8 megapikseļu) CCD, iespēju ierakstīt videoattēlus standarta DVD videodisku kvalitātē (ar izšķirtspēju 720 × 576 pikseļi ar ātrumu 50 kadri sekundē), kā arī iespēju ierakstīt zemas kvalitātes fotoattēlus (ar maksimālo izšķirtspēju 1,92 megapikseļi), aparāta galvenā funkcija XVI sadaļas 3. piezīmes nozīmē (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. decembra nolēmumu lietā C-193/10, KMB Europe/Hauptzollamt Duisburg (Krājums, 2010, I 12903. lpp., 23.–25. punkts)) ir videoattēlu uzņemšana un ierakstīšana.

Tas, ka kamera ieraksta videoattēlus ar zemāku izšķirtspēju nekā 800 × 600 pikseļi, nemaina aparāta galveno funkciju. Tādēļ klasifikācija apakšpozīcijā 8525 80 30 pie digitālajām fotokamerām nav iespējama.

Aparāts spēj vienīgi ierakstīt skaņu un attēlus, ko uzņem televīzijas kamera, un pēc preču uzrādīšanas muitai iespēju pārnest datnes uz kameru nevar ieslēgt, lietotājam, kuram nav īpašu prasmju, izdarot vienkāršas izmaiņas aparātā.

Tādēļ aparāts klasificējams ar KN kodu 8525 80 91 pie videokamerām, kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus.

Digitāls aparāts ar parastas videokameras dizainu fotoattēlu un videoattēlu ierakstīšanai iekšējā atmiņā vai atmiņas kartē.

Aparātam ir šādas saskarnes:

—	atmiņas karšu sprauga,

—	kompozītā videoizeja,

—	audioizeja.

—

USB.

Fotoattēlu maksimālā izšķirtspēja ir 1 600 × 1 200 pikseļi (1,92 megapikseļi).

Aparāts var ierakstīt videoattēlus ar ātrumu 50 kadri sekundē ar maksimālo izšķirtspēju 720 × 576 pikseļi.

Videoieraksta laikā aparāts nodrošina optiskās tālummaiņas funkciju.

Brīdī, kad preci uzrāda muitai, datnes no automātiskās datu apstrādes iekārtas var pārsūtīt uz aparātu ar USB saskarnes starpniecību.

8525 80 99

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8525 , 8525 80 un 8525 80 99 formulējumu.

Tā kā ar aparātu var ierakstīt videodatnes no avotiem, kuri nav iebūvētā televīzijas kamera, nav iespējama klasifikācija apakšpozīcijā 8525 80 91 pie videokamerām, kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus.

Tādēļ aparāts klasificējams ar KN kodu 8525 80 99 pie citādām videokamerām.

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/43

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 459/2014

(2014. gada 29. aprīlis),

ar ko groza atsevišķas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 953/2013 (2) tika grozīts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums un KN kodi 8528 59 10 , 8528 59 40 un 8528 59 80 tika aizstāti ar KN kodiem 8528 59 20 , 8528 59 31 , 8528 59 39 un 8528 59 70 .

(2)

Dažās Komisijas regulās par preču klasifikāciju, kuras pieņemtas, lai nodrošinātu kombinētās nomenklatūras, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87, vienādu piemērošanu, ir atsauces uz tādiem KN kodiem, kuri vairs nav spēkā. Tādēļ minētās regulas būtu jāgroza, lai tiktu ņemti vērā attiecīgie spēkā esošie KN kodi.

(3)	Par šīs regulas III pielikuma punktu Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā; šīs regulas I, II un IV pielikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1156/2008 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 441/2013 (4), pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1172/2008 (5), kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 441/2013, pielikuma 1. punktu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1196/2011 (6) pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

4. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 698/2012 (7) pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 2013. gada 26. septembra Regula (ES) Nr. 953/2013, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 263, 5.10.2013., 4. lpp.).

(3) Komisijas 2008. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1156/2008 par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 310, 21.11.2008., 9. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 7. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 441/2013, ar ko groza vai atceļ dažas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 130, 15.5.2013., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2008. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1172/2008 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 317, 27.11.2008., 4. lpp.).

(6) Komisijas 2011. gada 17. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1196/2011 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 303, 22.11.2011., 12. lpp.).

(7) Komisijas 2012. gada 25. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 698/2012 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 203, 31.7.2012., 34. lpp.).

I PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Ierīce fotoattēlu ierakstīšanai, reproducēšanai un atainošanai (tā sauktais “digitālais fotorāmis”) ar šādiem izmēriem: 17 (garums) × 12,9 (platums) × 12,3 (augstums) cm un šādiem vienā korpusā iebūvētiem pamatkomponentiem:

—	šķidro kristālu (LCD) tipa krāsu ekrāns, kura diagonāles izmērs ir 13 cm (5,1 colla) un izšķirtspēja ir 320 × 240 pikseļi,

—	ligzda abonenta identifikācijas moduļa (SIM) kartei,

—	infrasarkano staru saskarne,

—	iebūvēta atmiņa un

—	vadības taustiņi.

Attēlus šīs ierīces iebūvētajā atmiņā ieraksta no citas saderīgas ierīces (piemēram, mobilā telefona, datu automātiskās apstrādes iekārtas vai ciparu fotoaparāta), izmantojot infrasarkano staru signālu vai SIM karti un multivides ziņojumu pakalpojumu (MMS).

Izmantojot infrasarkano staru signālu, attēlus no šīs ierīces var pārsūtīt arī uz citu saderīgu ierīci.

Ierīce spēj darboties ar JPEG un GIF formāta attēliem, kuru maksimālā izšķirtspēja ir 1 024 × 728 pikseļi.

Ierīce ataino attēlus vai nu pa vienam, vai slīdrādes režīmā.

Iebūvētajā atmiņā var saglabāt līdz 50 attēliem.

8528 59 70

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 70 formulējumu.

Tā kā XVI sadaļas 3. piezīmes nozīmē ierīce ir paredzēta trīs funkciju veikšanai (attēlu ierakstīšanai, reproducēšanai un atainošanai), tā klasificējama tā, it kā sastāvētu tikai no tās iekārtas, kas pilda tās galveno funkciju.

Tā kā ierīce spēj atainot attēlus, uzskata, ka tās galvenā funkcija ir kalpot par monitoru, kas ir atsevišķa pozīcijā 8528 minēta funkcija.

Fakts, ka signālus neataino tieši no ārējiem avotiem, neizslēdz klasifikāciju pozīcijā 8528 , jo šajā pozīcijā klasificētie monitori var būt spējīgi uztvert dažādus signālus no dažādiem avotiem (sk. arī harmonizētās sistēmas (HS) skaidrojumus pozīcijai 8528 trešo rindkopu).

Tāpēc ierīce klasificējama ar KN kodu 8528 59 70 pie citādiem monitoriem.

Ierīce fotoattēlu un videoattēlu ierakstīšanai, reproducēšanai un atainošanai, kā arī skaņas ierakstīšanai un atskaņošanai (tā sauktais “digitālais fotorāmis”) ar šādiem izmēriem: 33 (garums) × 24,1 (platums) × 4,1 (biezums) cm un šādiem vienā korpusā iebūvētiem pamatkomponentiem:

—	šķidro kristālu (LCD) tipa krāsu ekrāns, kura izmērs pa diagonāli ir 25,4 cm (10 collas) un izšķirtspēja ir 800 × 480 pikseļi,

—	iebūvēta 128 MB atmiņa,

—	atmiņas karšu ligzdas,

—	iebūvēti skaļruņi,

—	divas USB saskarnes,

—	vadības taustiņi.

Tā spēj darboties ar šāda formāta datnēm:

—	skaņa: MP3,

—	fotoattēli: JPEG, GIF,

—	video: MPEG1, MPEG4, MOV, AVI.

Atmiņas karšu ligzdās iespējams ievietot dažādu veidu pusvadītāju energoneatkarīgās datu glabāšanas ierīces.

Attēlus var atainot vai nu pa vienam, vai arī slīdrādes vai sīktēlu režīmā.

8528 59 70

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 70 formulējumu.

Ņemot vērā ierīces konstrukciju un koncepciju, tā paredzēta fotoattēlu un videoattēlu atainošanai. Fotoattēlu un videoattēlu ierakstīšana uzskatāma par ierīces sekundāru funkciju. Tādējādi ir uzskatāms, ka tās galvenā funkcija ir kalpot par monitoru, kas ir atsevišķa pozīcijā 8528 minēta funkcija.

Šī ierīce nespēj atainot signālus tieši no datu automātiskās apstrādes iekārtas, jo multivides datņu pārsūtīšanai tiek izmantotas tikai USB saskarnes. Līdz ar to klasificēt to apakšpozīcijās 8528 51 00 un 8528 59 31 nav iespējams.

Tāpēc ierīce klasificējama ar KN kodu 8528 59 70 pie citādiem monitoriem.”

II PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Ar akumulatoru darbināma ierīce, kurai ir lāzera nolasīšanas sistēma video reproducēšanai un krāsu monitora video atainošanai (tā sauktais “portatīvais DVD atskaņotājs”). Ierīces izmēri ir šādi: 19 (garums) × 14,2 (platums) × 3,7 (augstums) cm, un tās svars ir 800 g.

Monitors ir šķidro kristālu tipa (LCD) ierīce, kura ekrāna diagonāles izmērs ir 21,6 cm (8,5 collas). Ierīces monitoru iespējams grozīt un aizvērt.

Ierīcē ir iebūvēti skaļruņi.

Tai ir šādas saskarnes:

—	atmiņas karšu ligzdas,

—	USB pieslēgvieta,

—	kompozītvideosignāla ievades un izvades ligzda,

—	austiņu ligzda.

Tā spēj nolasīt dažādu formātu audio un video datus no optiskajiem datu nesējiem (piemēram, CD, DVD) un pusvadītāju datu nesējiem (piemēram, USB zibatmiņas).

8528 59 70

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 70 formulējumu.

Tā kā XVI sadaļas 3. piezīmes nozīmē ierīce ir paredzēta divu funkciju veikšanai (attēlu reproducēšanai un atainošanai), tā klasificējama tā, it kā sastāvētu tikai no šīs iekārtas, kas pilda tās galveno funkciju.

Ņemot vērā ierīces konstrukciju un koncepciju, un jo īpaši ekrāna izmēru, kas atvieglo videomateriālu ilgstošu skatīšanos, ierīces galvenā funkcija ir video atainošana.

Šī ierīce nespēj atainot signālus tieši no automātiskās datu apstrādes iekārtas, jo multivides datņu pārsūtīšanai tiek izmantota tikai USB pieslēgvieta. Līdz ar to klasificēt to apakšpozīcijās 8528 51 00 un 8528 59 31 nav iespējams.

Tāpēc ierīce klasificējama ar KN kodu 8528 59 70 pie citādiem monitoriem.”

III PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Pārnēsājama, ar akumulatoru darbināma elektroniska briļļveida ierīce attēlu atainošanai (t. s. “video brilles”) ar izmēriem salocītā veidā apmēram 15 × 3,5 × 2,5 cm.

Elektroniska briļļveida ierīce sastāv no diviem šķidro kristālu displeja (LCD) ekrāniem ar 640 × 480 pikseļu izšķirtspēju katram (virtuāli līdzvērtīgi 2 m attālumā skatītam 80 collu ekrānam) un skaņas apstrādes shēmām, kas iemontētas ietvarā, kurš atgādina briļļu ietvaru.

Ierīce ir aprīkota ar šādām saskarnēm:

—	VGA ieeja,

—	audio video (A/V) ieeja.

To var pieslēgt automātiskās datu apstrādes (ADA) iekārtai un tādām ierīcēm kā video reproduktori, televīzijas uztvērēji vai spēļu konsoles.

Tas rāda virtuālus trīsdimensiju (3D) videoattēlus izklaidei.

8528 59 31

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 31 formulējumu.

Tā kā ierīcē nav iebūvēts skaņotājs vai tamlīdzīga ierīce, kas ļautu uztvert televīzijas signālus, to nav iespējams klasificēt pie televīzijas uztvērējaparatūras apakšpozīcijā 8528 72 .

Ierīce izmanto 2 sīkus LCD ekrānus (katru savai acij), lai radītu virtuālu attēlu, kas līdzvērtīgs 2 m attālumā skatītam 80 collu ekrānam. Ņemot vērā ierīces objektīvās pazīmes un īpašības, un jo īpaši spēju atainot 3D attēlus, tā ir domāta izklaidei – lai skatītos filmas un televīziju vai spēlētu spēles. Līdz ar to klasificēt ierīci apakšpozīcijā 8528 51 nav iespējams, jo to nevar uzskatīt par tādu, ko lieto vienīgi vai galvenokārt pozīcijas 8471 ADA iekārtā.

Tā kā monitors spēj atainot ADA iekārtas signālus tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai to praktiski izmantotu ar ADA iekārtu, uzskata, ka ierīce pieņemamā funkcionalitātes līmenī spēj atainot signālus no automātiskās datu apstrādes iekārtām.

Tādējādi monitors ir klasificējams ar KN kodu 8528 59 31 pie plakaniem ekrāniem, kuros izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija un kuri ar pieņemamu funkcionalitātes līmeni spēj attēlot signālus no automātiskas datu apstrādes iekārtām.”

IV PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Daudzfunkcionāla ierīce (tā sauktais “mehānisko transportlīdzekļu multivides centrs”), kuru lieto mehāniskajiem transportlīdzekļiem un kuram ir divi galvenie komponenti:

—	iebūvēts radiouztvērējs apvienojumā ar CD/DVD atskaņotāju,

—	noņemams skārienjutīgs ekrāns ar šķidro kristālu displeju (LCD), kura ekrāna diagonāles izmērs ir apmēram 17,5 cm (7 collas) un malu attiecība 16:9.

Ierīce ir aprīkota ar savienotājiem, kas dod iespēju uztvert video signālus no ārējiem avotiem, piemēram, atpakaļskata kameras.

Ierīce ir aprīkota ar tālvadību.

Ar ierīci var būt savienots papildu displejs.

8528 59 70

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1., 3.(c) un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 70 formulējumu.

Ierīce konstruēta tā, lai veiktu dažādas funkcijas (skaņas reproducēšana, video reproducēšana, radiouztveršana, video atainošana), un, ņemot vērā ierīces konstrukciju un koncepciju, neviena no funkcijām nenosaka ierīces pamatīpašības.

Tāpēc, piemērojot 3.(c) vispārīgo interpretācijas noteikumu, ierīce klasificējama ar KN kodu 8528 59 70 pie citādiem monitoriem.

Daudzfunkcionāla ierīce (tā sauktais “mehānisko transportlīdzekļu multivides centrs”), kuru lieto mehāniskajiem transportlīdzekļiem un kura izmērs ir apmēram 17 × 5 × 16 cm.

Tas vienā korpusā apvieno radiouztvērēju, skaņas un video reproducēšanas ierīci un krāsu šķidro kristālu displeju (LCD), kura ekrāna diagonāles izmērs ir apmēram 8 cm (3,5 collas).

Ierīce ir aprīkota ar savienotājiem, kas dod iespēju uztvert video signālus no ārējiem avotiem, piemēram, atpakaļskata kameras.

Ierīce var reproducēt skaņu un attēlus no USB zibatmiņas.

Ierīce ir aprīkota ar tālvadību.

Ar ierīci var būt savienots papildu displejs.

8528 59 70

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1., 3.(c) un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 70 formulējumu.

Šī ierīce nespēj atainot signālus tieši no datu automātiskās apstrādes iekārtas, jo audio un video reproducēšanai no USB zibatmiņas tiek izmatota tikai USB saskarne. Līdz ar to klasificēt to apakšpozīcijās 8528 51 00 un 8528 59 31 nav iespējams.

Tāpēc, piemērojot 3.(c) vispārīgo interpretācijas noteikumu, ierīce klasificējama ar KN kodu 8528 59 70 pie citādiem monitoriem.

Daudzfunkcionāla ierīce (tā sauktais “mehānisko transportlīdzekļu multivides centrs”), kādu lieto mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Tas vienā korpusā apvieno radiouztvērēju, skaņas un video reproducēšanas ierīci, radionavigācijas ierīci un krāsu šķidro kristālu displeju (LCD), kura ekrāna diagonāles izmērs ir apmēram 18 cm (7 collas) un malu attiecība 16:9.

Ierīce ir aprīkota ar savienotājiem, kas dod iespēju uztvert video signālus no ārējiem avotiem, piemēram, atpakaļskata kameras vai DVB-T skaņotāja.

Ierīce var reproducēt skaņu un attēlus arī no atmiņas kartes.

Ierīce ir aprīkota ar divām tālvadības pultīm.

Ar ierīci var būt savienots papildu displejs.

8528 59 70

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1., 3.(c) un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8528 , 8528 59 un 8528 59 70 formulējumu.

Ierīce konstruēta tā, lai veiktu dažādas funkcijas (skaņas reproducēšana, video reproducēšana, radiouztveršana, radionavigācija, video atainošana), un, ņemot vērā ierīces konstrukciju un koncepciju, neviena no funkcijām nenosaka ierīces pamatīpašības.

Tāpēc, piemērojot 3.(c) vispārīgo interpretācijas noteikumu, ierīce klasificējama ar KN kodu 8528 59 70 pie citādiem monitoriem.”

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/51

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 460/2014

(2014. gada 5. maijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 823/2012 attiecībā uz atļaujas termiņa beigām darbīgajai vielai ciflutrīnam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 17. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Attiecībā uz darbīgo vielu ciflutrīnu ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 823/2012 (2) atļaujas termiņa beigas, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (3), tika atliktas uz 2016. gada 31. oktobri, lai pieteikuma iesniedzēji varētu ievērot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 15. panta 1. punktā paredzēto trīs gadu termiņu.

(2)	Nav iesniegts neviens tāds pieteikums par darbīgās vielas ciflutrīna atļaujas atjaunošanu, ar kuru būtu ievērots paziņošanai paredzētais trīs gadu termiņš.

(3)	Tā kā šāds pieteikums nav iesniegts, ir lietderīgi noteikt, ka atļaujas termiņš beidzas agrākajā iespējamajā datumā pēc tā sākotnējā termiņa, kas bija spēkā pirms Regulas (ES) Nr. 823/2012 pieņemšanas.

(4)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 823/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 823/2012

Regulas (ES) Nr. 823/2012 1. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“(2)

2016. gada 31. oktobris attiecībā uz šādām darbīgajām vielām: deltametrīns (40. ieraksts), 2,4-DB (47. ieraksts), beta-ciflutrīns (48. ieraksts), iprodions (50. ieraksts), maleīnhidrazīds (52. ieraksts), flurtamons (64. ieraksts), flufenacets (65. ieraksts), jodsulfurons (66. ieraksts), dimetēnamīds-P (67. ieraksts), pikoksistrobīns (68. ieraksts), fostiazāts (69. ieraksts), siltiofams (70. ieraksts) un Coniothyrium minitans celms CON/M/91-08 (DSM 9660) (71. ieraksts);”

pantam pievieno šādu 5. punktu:

“(5)	2014. gada 30. aprīlis attiecībā uz šādu darbīgo vielu: ciflutrīns (49. ieraksts).”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 14. septembra Regula (ES) Nr. 823/2012, ar ko paredz atkāpi no Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz atļaujas termiņa beigām šādām darbīgajām vielām: 2,4-DB, benzoskābe, beta-ciflutrīns, ciazofamīds, ciflutrīns, Coniothyrium minitans celms CON/M/91-08 (DSM 9660), deltametrīns, dimetēnamīds-P, etofumezāts, etoksisulfurons, fenamidons, flazasulfurons, flufenacets, flurtamons, foramsulfurons, fostiazāts, imazamokss, iprodions, izoksaflutols, jodsulfurons, karfentrazonetils, linurons, maleīnhidrazīds, mekoprops, mekoprops-P, mezosulfurons, mezotrions, oksadiargils, oksasulfurons, pendimetalīns, pikoksistrobīns, piraklostrobīns, propikonazols, propinebs, propizamīds, propoksikarbazons, siltiofams, trifloksistrobīns, varfarīns un zoksamīds (OV L 250, 15.9.2012., 13. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

6.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 461/2014

(2014. gada 5. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 5. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	35,3
	MK	96,5
	TN	109,1
	TR	97,3
	ZZ	84,6
0707 00 05	MA	35,6
	MK	51,1
	TR	133,0
	ZZ	73,2
0709 93 10	MA	70,8
	TR	113,2
	ZA	31,4
	ZZ	71,8
0805 10 20	EG	54,5
	IL	74,0
	MA	55,5
	TN	68,6
	TR	63,3
	ZZ	63,2
0805 50 10	MA	35,6
	TR	95,1
	ZZ	65,4
0808 10 80	AR	95,2
	BR	89,6
	CL	100,5
	CN	98,6
	MK	30,8
	NZ	137,8
	US	158,7
	ZA	110,2
	ZZ	102,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 133

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. gadagājums 2014. gada 6. maijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās ( 1 )	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 452/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 ( 1 )	12
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 453/2014 (2014. gada 29. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	27
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 454/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 1066/2010 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	29
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 455/2014 (2014. gada 29. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	31
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 456/2014 (2014. gada 29. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	33
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 457/2014 (2014. gada 29. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	35
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 458/2014 (2014. gada 29. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	39
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 459/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko groza atsevišķas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	43
*	Komisijas Regula (ES) Nr. 460/2014 (2014. gada 5. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 823/2012 attiecībā uz atļaujas termiņa beigām darbīgajai vielai ciflutrīnam ( 1 )	51
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 461/2014 (2014. gada 5. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	53


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ