26.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/3

Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas

SADARBĪBAS NOLĪGUMS

par civilu globālu navigācijas satelītu sistēmu (GNSS)

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk “Kopiena”,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk “dalībvalstis”,

no vienas puses, un

UKRAINA,

no otras puses,

še turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ kopēju ieinteresētību civilām vajadzībām domātas globālas navigācijas satelītu sistēmas attīstībā,

ATZĪSTOT to, cik lielu ieguldījumu GALILEO devis navigācijai un Eiropas un Ukrainas informācijas infrastruktūrā,

ATZĪSTOT to, ka Ukraina ir ļoti attīstījusi satelītu navigāciju,

ŅEMOT VĒRĀ augošo GNSS funkciju attīstību Ukrainā, Eiropā un citās vietās pasaulē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Nolīguma mērķis

Nolīguma mērķis ir sekmēt, veicināt un stiprināt pušu sadarbību, Eiropai un Ukrainai dodot ieguldījumu civilas globālas navigācijas satelītu sistēmā (GNSS).

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

“Papildinājums” nozīmē reģionu vai vietējus mehānismus, piemēram, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS). Šie mehānismi lietotājiem ļauj uzlabot darbības efektivitāti, piemēram, lielāku precizitāti, pieejamību, integritāti un drošumu.

“GALILEO” nozīmē autonomu civilu Eiropas globālu satelītu navigācijas un laika noteikšanas sistēmu civilā pakļautībā Kopienas un tās dalībvalstu izstrādātu un izveidotu GNSS pakalpojumu ieviešanai. GALILEO var nodot ekspluatācijā pusei privātā sektorā.

Papildus ierobežotas pieejas valsts regulētiem pakalpojumiem, kas paredzēti pilnvarotu valsts sektora lietotāju vajadzībām, GALILEO paredz atklātus, komerciālus, dzīvības glābšanas un glābšanas un meklēšanas pakalpojumus.

“GALILEO atklātais pakalpojums” (OS) ir pakalpojums, kurš ir pieejams plašai sabiedrībai bez maksas.

“GALILEO dzīvības drošības pakalpojums” (SoL) ir pakalpojums, kura pamatā ir atklātais pakalpojums un kurā papildus piedāvā integritātes informāciju, signālu autentificēšanu, pakalpojuma garantijas un citas iespējas, kas vajadzīgas dzīvības drošības pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajās jomās, piemēram, aviācijā un jūras transportā.

“GALILEO komerciālais pakalpojums” (CS) ir pakalpojums, kas sekmē profesionālas izmantošanas attīstību un salīdzinājumā ar atklāto pakalpojumu piedāvā uzlabotu sniegumu, jo īpaši augstāku datu pārraides ātrumu, pakalpojumu garantijas un precizitāti.

“GALILEO meklēšanas un glābšanas pakalpojums” ir pakalpojums, kas uzlabo meklēšanas un glābšanas darbības, ātrāk un precīzāk nosakot avārijas bākas atrašanās vietu un iespēju saņemt atbildes ziņu.

“GALILEO sabiedriski regulēts pakalpojums” (PRS) ir drošs pozicionēšanas un laikiestates pakalpojums ar ierobežotu pieeju, kas izstrādāts īpaši pilnvarotu valsts sektora lietotāju vajadzībām.

“GALILEO vietējie elementi” ir vietēji mehānismi, kas lietotājiem dod GALILEO satelītu navigācijas un laika noteikšanas signālu ievades datus papildus tiem, kas iegūti no galvenās izmantotās satelītu formācijas. Vietējos elementus var izmantot, lai celtu darbības efektivitāti lidostās, jūras ostās, pilsētās, citās ģeogrāfiski nelabvēlīgās vidēs. GALILEO sniegs vispārējus vietējo elementu attīstības modeļus, lai sekmētu veiksmīgu darbību tirgū un standartizāciju.

“Globālas navigācijas, vietas noteikšanas un laika noteikšanas iekārtas” nozīmē jebkādas civilu tiešo lietotāju iekārtas, kas izstrādātas satelītu navigācijas vai laika noteikšanas signālu pārraidīšanai, uztveršanai vai apstrādāšanai, nodrošinot pakalpojumus vai darbojoties kopā ar reģionālu papildinājumu.

“Regulatīvs pasākums” nozīmē jebkādu Puses normatīvu aktu, procedūru, lēmumu, administratīvu aktu vai līdzīgu Puses rīcību.

“Savietojamība” nozīmē situāciju, ka tiešā lietotāja līmenī divējādas sistēmas uztvērēji var izmantot signālus no divām sistēmām reizē ar tādu pašu vai lielāku darbības efektivitāti, nekā lietojot tikai vienu sistēmu. Globālo un reģionālo navigācijas satelītu sistēmu savietojamība uzlabo lietotajiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti.

“Intelektuālais īpašums” ir Stokholmas 1967. gada 14. jūlija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijas 2. panta nozīmē.

“Atbildība” nozīmē fiziskas personas vai juridiskas personas juridisku atbildību, lai kompensētu citai fiziskai personai vai juridiskai personai nodarītu kaitējumu saskaņā ar konkrētiem juridiskiem principiem un noteikumiem. Šo atbildību var paredzēt nolīgumā (līgumatbildība) vai tiesību aktā (atbildība, kas nav līgumiska).

“Klasificēta informācija” nozīmē tādu informāciju jebkādā formā, kura jāsargā no neatļautas izpaušanas, kas varētu nopietni kaitēt Pušu vai atsevišķu dalībvalstu būtiskām interesēm, tostarp valsts drošībai. Šādu informāciju klasificē Puses saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kā arī aizsargā pret konfidencialitātes, integritātes vai pieejamības zaudēšanu.

3. pants

Sadarbības principi

Puses vienojās piemērot šādus principus sadarbības pasākumiem, uz ko attiecas šis nolīgums.

1.	Abpusējs labums, kas balstās uz vispārēji līdzsvarotām tiesībām un pienākumiem, tostarp iemaksas.

2.	Partnerība GALILEO programmā saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kas reglamentē GALILEO pārvaldību.

3.	Savstarpējas iespējas veikt Eiropas un Ukrainas GNSS projektu sadarbības pasākumus civilām vajadzībām.

4.	Savlaicīga tādas informācijas apmaiņa, kas var ietekmēt sadarbības pasākumus.

5.	Pienācīga intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, kā minēts šā nolīguma 8. panta 2. punktā.

4. pants

Sadarbības pasākumu joma

1. Satelītu navigācijas un laika noteikšanas sadarbības pasākumu nozares ir: zinātniskā pētniecība, rūpnieciskā ražošana, mācības, lietojums, pakalpojumu un tirgus attīstība, tirdzniecība, radiospektra jautājumi, integritātes jautājumi, standartizācija, sertifikācija, un drošība. Puses šo jautājumu sarakstu var pielāgot, pieņemot saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu veidotās Apvienotās koordinācijas komitejas lēmumu.

2. Paplašināta sadarbība šādās jomās, ja Puses to lūdz:

2.1.	GALILEO augstas slepenības tehnoloģija un izstrādājumi, kas pakļauti ES, ES un EKA dalībvalstu, MTCR un WASSENAAR nolīguma eksporta kontroles noteikumiem, kā arī kriptogrāfija un galvenās informācijas drošības tehnoloģijas un izstrādājumi;

2.2.	GALILEO sistēmas drošības arhitektūra (kosmosa, Zemes un lietotāja segments),

2.3.	GALILEO globālo segmentu drošības kontroles elementi,

2.4.	valsts regulēti pakalpojumi, to definīcijas, izstrādes, īstenojuma, pārbaudes, vērtējuma un ekspluatācijas (pārvaldības un lietošanas) fāzē, kā arī

2.5.	slepenas satelītu navigācijas un Galileo informācijas apmaiņa, par ko

būtu jāvienojas ar attiecīgu atsevišķu nolīgumu starp Pusēm.

3. Šis nolīgums neliedz piemērot Eiropas Kopienas tiesību aktus, ar ko nodibināts GALILEO kopuzņēmums un tā iestāžu struktūra vai veidot GALILEO kopuzņēmuma tiesību pārņēmēju struktūru. Šis nolīgums arī neietekmē spēkā esošos tiesību aktus, noteikumus un politiku, piemērojot divējādi lietojamu preču neizplatīšanas saistības un eksporta kontroli, un valsts iekšzemes pasākumus saistībā ar drošību un nemateriālas tehnoloģijas nodošanas kontroli.

5. pants

Sadarbības pasākumu veidi

1. Ievērojot attiecīgos spēkā esošos regulatīvos pasākumus, Puses cik vien iespējams veicina šajā nolīgumā paredzēto sadarbību, lai rastu līdzīgas iespējas sadarboties 4. pantā minēto sektoru pasākumos.

2. Puses vienojas veikt šā nolīguma 6. līdz 13. pantā minētos sadarbības pasākumus.

6. pants

Radiospektrs

1. Balstoties uz agrākiem ar Starptautisko Elektrosakaru kopienu saistītiem panākumiem, Puses vienojas turpināt sadarbību un savstarpēju atbalstu radiospektra jautājumos.

2. Šajā sakarā Puses veicina piemērotu frekvenču sadalījumu GALILEO vajadzībām, lai nodrošinātu GALILEO pakalpojumu pieejamību lietotājiem pasaulē, jo īpaši Ukrainā un Kopienā.

3. Turklāt Puses atzīst, ka ir svarīgi sargāt radio navigācijas spektru pret traucējumiem un interferenci. Lai to panāktu, tās identificē interferences avotus un meklē abpusēji pieņemamus risinājumus tādas interferences apkarošanai.

4. Neko šajā nolīgumā nedrīkst uzskatīt par tādu, kas liek atkāpties no piemērojamiem Starptautiskās Elektrosakaru savienības noteikumiem, tostarp ITU radio noteikumiem.

7. pants

Zinātniskā pētniecība

Puses veicina kopējus pētniecības pasākumus GNSS jomā, izmantojot Eiropas un Ukrainas pētniecības programmas, tostarp Eiropas Kopienas Pētniecības un attīstības jomas pamatprogrammu un Eiropas Kosmosa aģentūras, kā arī citas Kopienas un Ukrainas iestāžu pētniecības programmas.

Kopējiem pētniecības pasākumiem jāpalīdz plānot GNSS turpmākā attīstība civilām vajadzībām.

Puses vienojas noteikt atbilstīgu procedūru, lai nodrošinātu efektīvus sakarus un dalību pētniecības programmās.

8. pants

Rūpniecības nozaru sadarbība

1. Puses veicina un atbalsta abu pušu rūpniecības nozaru sadarbību, tostarp kopuzņēmumus un Ukrainas dalību attiecīgās Eiropas rūpniecības apvienībās, kā arī Eiropas dalību attiecīgās Ukrainas rūpniecības apvienībās, lai veidotu GALILEO sistēmu, kā arī veicinātu GALILEO funkciju un pakalpojumu lietojumu un attīstību.

2. Lai veicinātu rūpniecību sadarbību, puses atbilstīgi augstākajiem starptautiskajiem standartiem piešķir un nodrošina piemērotu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību jomās un sektoros, kas attiecas uz Galileo/EGNOS izstrādi un darbību, tostarp efektīvus līdzekļus šādu standartu piemērošanai.

3. Lai no Ukrainas uz trešām valstīm eksportētu īpaši slepenus izstrādājumus un tehnoloģijas, kas speciāli izstrādātas GALILEO programmai un ar tās finansējumu, vispirms būs jāiesniedz lūgums GALILEO drošības iestādei piešķirt tādu atļauju, ja šī iestāde ir ieteikusi, ka šiem izstrādājumiem un tehnoloģijām jāpiešķir eksporta atļauja saskaņā ar spēkā esošiem regulatīviem pasākumiem. Jebkurā atsevišķā nolīgumā, kas minēts šā nolīguma 4. panta 2. punktā, nosaka pienācīgu kārtību, kādā Ukraina var ieteikt potenciālus izstrādājumus, uz kuriem attiecināt eksporta atļauju.

5. Puses veicina to, ka GALILEO programmas dalībnieki Ukrainā un Kopienā veido stiprākas savstarpējas saites rūpniecības nozaru sadarbības kontekstā.

9. pants

Tirdzniecības un tirgus attīstība

1. Puses veicina Eiropas un Ukrainas navigācijas satelītu sistēmas infrastruktūras un iekārtu un GALILEO vietējo elementu un lietojumu tirdzniecību un investīcijas tajos.

2. Šajā nolūkā Puses informē sabiedrību par GALILEO navigācijas satelītu sistēmas darbību, apzinās iespējamus šķēršļus GNSS funkciju plašākai izmantošanai un veiks piemērotus pasākumus, lai veicinātu šo izmantošanu.

3. Lai apzinātu lietotāju vajadzības un tās efektīvi apmierinātu, Kopiena un Ukraina apsvērs kopīga GNSS lietotāju foruma izveidi.

10. pants

Standarti, sertifikācija un regulatīvi pasākumi

1. Puses atzīst par vērtīgu koordinēt pieeju starptautiskos standartizācijas un sertifikācijas forumos, kas attiecas uz globāliem navigācijas satelītu sistēmu pakalpojumiem. Jo īpaši Puses kopīgi atbalstīs GALILEO standartu izstrādi un popularizēs to piemērošanu visā pasaulē, uzsverot savietojamību ar citām GNSS sistēmām.

Viens no koordinācijas mērķiem ir popularizēt GALILEO pakalpojumu plašu un novatorisku lietošanu atklātiem, komerciāliem un dzīvības glābšanas nolūkiem kā globālu navigācijas un laika noteikšanas standartu.

Puses vienojas veidot labvēlīgus nosacījumus GALILEO lietojumu izvēršanai.

2. Tādēļ, lai popularizētu un īstenotu šā nolīguma mērķus, Puses attiecīgi sadarbojas visos ar GNSS saistītajos jautājumos, jo īpaši tajos, kas rodas Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, EUROCONTROL, Starptautiskajā jūrniecības organizācijā un Starptautiskajā Tālsakaru Savienībā.

3. Divpusējā līmenī Puses nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz tehniskiem standartiem, sertifikācijas un licencēšanas prasībām, un ar GNSS saistītām procedūrām, nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai. Vietējās prasības balstās uz objektīviem, nediskriminējošiem, iepriekš noteiktiem un pārredzamiem kritērijiem.

11. pants

Globālas un reģionālas uz zemes izvietotas GNSS papildsistēmas izstrāde

1. Globālas un reģionālas uz zemes izvietotas navigācijas satelītu sistēmas uzlabo lietotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Puses sadarbojas, lai noteiktu un īstenotu uz zemes izvietotas sistēmas arhitektūras, kas dod optimālas garantijas par GALILEO integritāti un GALILEO pakalpojumu nepārtrauktību.

2. Šajā nolūkā Puses reģionālā līmenī sadarbosies, lai Ukrainā īstenotu un izveidotu reģionāla līmeņa uz zemes izvietotu papildsistēmu, kas balstās uz GALILEO sistēmu. Šāda reģionāla sistēma ir paredzēta, lai sniegtu integritātes pakalpojumus reģionālā līmenī papildus tiem, ko sniedz GALILEO sistēma globālā līmenī. Puses apliecina nodomu izmantot Ukrainas reģionālo integritātes kontroles staciju, lai turpmāk sekmētu EGNOS paplašināšanu Ukrainas reģionā.

3. Vietējā līmenī Puses sekmē GALILEO vietējo elementu izveidi.

12. pants

Drošība

1. Puses ir pārliecinātas, ka Globālas navigācijas satelītsistēmas jānodrošina pret ļaunprātīgu izmantošanu, iejaukšanos, traucējumiem un naidīgām darbībām.

2. Puses veic visus iespējamus pasākumus, lai nodrošinātu navigācijas satelītu sistēmas pakalpojumu un tās attiecīgās infrastruktūras nepārtrauktību un drošību to teritorijā.

3. Puses atzīst, ka sadarbība, lai nodrošinātu GALILEO sistēmas un pakalpojumu drošību, ir svarīgs kopīgs mērķis.

4. Tādēļ Puses nodrošina attiecīgas konsultācijas iespējas, lai risinātu ar GNSS saistītas problēmas. Šīs iespējas izmanto, lai nodrošinātu GNSS pakalpojumu nepārtrauktību. Abu Pušu kompetentās drošības iestādes savstarpēji nosaka praktiskos pasākumus un procedūras saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

13. pants

Saistības un izdevumu atlīdzināšana

Puses attiecīgi sadarbosies, lai noteiktu un īstenotu atbildības režīmu un izdevumu atlīdzināšanas pasākumus, jo īpaši starptautisko un reģionālo organizāciju ietvaros, sekmējot GNSS pakalpojumu sniegšanu civilām vajadzībām.

14. pants

Sadarbības mehānisms un informācijas apmaiņa

1. To sadarbības pasākumu koordināciju un sekmēšanu, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, Ukrainas vārdā nodrošina Ukrainas valdība, bet Kopienas un tās dalībvalstu vārdā – Eiropas Komisija.

2. Saskaņā ar 1. pantā minēto mērķi šīs divas struktūras saskaņā ar Eiropas Kopienu, to dalībvalstu un Ukrainas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu izveido GNSS Koordinācijas komiteju, še turpmāk “Komiteju”, šā nolīguma pārvaldībai. Šajā komitejā ir katras puses oficiālie pārstāvji, un tā pieņem savu reglamentu.

Komitejas funkcijas ietver:

2.1.	popularizēt dažādos nolīguma 4. līdz 13. pantā minētos sadarbības pasākumus, sniegt par tiem ieteikumus un tos pārraudzīt;

2.2.	ieteikt Pusēm, kā stiprināt un uzlabot sadarbību, atbilstīgi šajā nolīgumā izklāstītajiem principiem;

2.3.	pārskatīt šā nolīguma darbības efektivitāti un īstenošanu.

3. Komiteja parasti sanāk reizi gadā. Sanāksmēm būtu jānotiek pārmaiņus Kopienā un Ukrainā. Papildu sanāksmes var noorganizēt pēc jebkuras Puses lūguma.

Komitejas vai Komitejas vārdā veiktās izmaksas sedz Puse, pie kuras pieder attiecīgais dalībnieks. Izmaksas, izņemot ceļošanas un izmitināšanas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar Komitejas sanāksmēm, sedz uzņēmēja Puse. Komiteja var izveidot Apvienotā tehniskā darba grupas, lai risinātu specifiskas problēmas, ja Puses to uzskata par vajadzīgu.

4. Saskaņā ar piemērojamiem Eiropas Kopienas tiesību aktiem Puses pauž gandarījumu par attiecīgā Ukrainas uzņēmuma iesaistīšanos kopuzņēmumā Galileo, kā arī jebkurā tā tiesību pārņēmēja struktūrā, ko izveido Kopiena saskaņā ar tās atbilstīgām procedūrām.

5. Puses sekmē turpmāku informācijas apmaiņu navigācijas satelītu jomā starp abu Pušu iestādēm un uzņēmumiem.

15. pants

Finansēšana

1. Uz Ukrainas ieguldījuma apjomu GALILEO programmā un ar to saistītiem pasākumiem, ko veic ar kopuzņēmuma Galileo starpniecību, attieksies atsevišķs nolīgums, kam ir jābūt saderīgam ar iestāžu procedūru, kuru nosaka ar spēkā esošiem Eiropas Kopienas tiesību aktiem.

2. Pušu sadarbības pasākumos, uz ko attiecas šis nolīgums saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, īsteno preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprites brīvību.

3. Neskarot 2. punktu, ja vienas Puses īpašas sadarbības shēmas paredz līdzekļus otras puses dalībniekiem un šie līdzekļi dod iespēju pirkt iekārtas, Puses nodrošina, ka neuzliek nekādus muitas nodokļus par iekārtu nodošanu no vienas puses otras puses dalībniekiem saskaņā ar katras Puses teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

16. pants

Konsultācijas un strīdu izšķiršana

1. Puses pēc vienas vai otras lūguma tūlīt savstarpēji apspriežas par jebkuru jautājumu, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu. Jebkurus strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses izšķir, draudzīgi apspriežoties.

2. Šā panta 1. punkts neliedz pusēm izmantot strīdu izšķiršanas iespējas, kas paredzētas Eiropas Kopienu, to dalībvalstu un Ukrainas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā.

17. pants

Nolīguma stāšanās spēkā un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad puses viena otrai ir paziņojušas, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomei, kas ir šī Nolīguma depozitārs.

2. Ja vien nav noteikts citādi, šā nolīguma izbeigšana neietekmē neviena pasākuma vai nevienu īpašu, saskaņā ar šo nolīgumu paredzētu tādu tiesību vai pienākumu spēkā esamību vai darbības laiku, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

3. Šo nolīgumu var grozīt, pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties. Jebkurš grozījums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad puses depozitāram ir paziņojušas, ka ir pabeigtas to šim nolūkam vajadzīgās attiecīgās iekšējās procedūras.

4. Šis nolīgums paliek spēkā piecus gadus un, Pusēm savstarpēji vienojoties, tā darbības laiku sākotnējā piecu gadu laikposma beigās var pagarināt uz turpmākiem pieciem gadiem. Jebkura Puse ar iepriekšēju trīs mēnešu paziņojumu var izbeigt šā nolīguma darbību. Šo nolīgumu var izbeigt jebkurā laikā vismaz gadu pēc tam, kad par izbeigšanu ir rakstiski paziņots.

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ukraiņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Hecho en Kiev, el uno de diciembre del dos mil cinco.

V Kyjevě dne prvního prosince dva tisíce pět.

Udfærdiget i Kyiv den første december to tusind og fem.

Geschehen zu Kiew am ersten Dezember zweitausendfünf.

Kahe tuhande viienda aasta detsembrikuu esimesel päeval Kiievis.

Έγινε στο Κίεβο, την πρώτη Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες πέντε.

Done at Kiev on the first day of December in the year two thousand and five.

Fait à Kiev, le premier décembre deux mille cinq.

Fatto a Kiev, addi' primo dicembre duemilacinque.

Kijevā, divtūkstoš piektā gada pirmajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai penktų metų gruodžio pirmą dieną Kijeve.

Kelt Kievben, a kettőezerötödik év december első napján.

Magħmul f' Kiev, fl-ewwel jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u ħamsa.

Gedaan te Kiev, de eerste december tweeduizend vijf.

Sporządzono w Kijowie dnia pierwszego grudnia roku dwutysięcznego piątego.

Feito em Kiev, em um de Dezembro de dois mil e cinco.

V Kyjeve dňa prvého decembra dvetisícpäť.

V Kijevu, prvega decembra leta dva tisoč pet.

Tehty Kiovassa ensimmäisenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaviisi.

Som skedde i Kiev den första december tjugohundrafem.

Вчинено в Києві першого грудня дві тисячі п’ятого року

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Gћar-Repubblika ta' Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapen vägnar

За Украïнy

26.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/17

PAMATNOLĪGUMS

par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk “Kopiena”, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

no vienas puses, un

INDONĒZIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saites starp Indonēzijas Republiku un Kopienu un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saiknes, kas tās vieno,

TĀ KĀ Puses piešķir īpašu nozīmi visaptverošām savstarpējām attiecībām,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā iekļautos principus,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos ievērot, veicināt un aizsargāt demokrātijas principus un cilvēka pamattiesības, tiesiskumu, mieru un starptautisko tiesiskumu, kā tas, cita starpā, paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Romas Statūtos un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, ja tie ir piemērojami abām Pusēm,

VĒLREIZ APLIECINOT cieņu pret Indonēzijas Republikas suverenitāti, teritoriālo integritāti un valsts vienotību,

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos īstenot tiesiskuma un labas pārvaldības principus un vēlmi veicināt savas tautas ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un vides aizsardzības prasības,

VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie noziegumi, kas satrauc starptautisko sabiedrību, nedrīkst palikt nesodīti un ka šādos noziegumos apsūdzētās personas jāsauc tiesas priekšā un, ja atzītas par vainīgām, attiecīgi jāsoda, un ka jānodrošina efektīva lietu ierosināšana pret šādām personām, veicot pasākumus valstu līmenī un uzlabojot sadarbību globālā līmenī,

PAUŽOT pilnu apņemšanos cīnīties pret visa veida starpvalstu organizēto noziedzību un terorismu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, humānisma principiem migrācijas un bēgļu jautājumos un starptautiskajām cilvēktiesībām, izveidojot efektīvu starptautisku sadarbību un instrumentus, lai nodrošinātu šādas noziedzības un terorisma izskaušanu,

TĀ KĀ Puses atzīst, ka attiecīgo starptautisko konvenciju un citu attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju, tostarp ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1540, pieņemšana ir pamatā visas starptautiskās kopienas apņēmībai apkarot masu iznīcināšanas ieroču izplatību,

ATZĪSTOT vajadzību nostiprināt atbruņošanās un neizplatīšanas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, cita starpā, lai nepieļautu briesmas, ko rada masu iznīcināšanas ieroči,

ATZĪSTOT 1980. gada 7. marta Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi – Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) dalībvalstīm – un turpmāko pievienošanās protokolu nozīmību,

ATZĪSTOT to, cik būtiski ir stiprināt Pušu savstarpējās attiecības, lai uzlabotu to sadarbību un Pušu kopīgo gribu nostiprināt, padziļināt un dažādot savas attiecības abpusēju interešu jomās, pamatojoties uz vienlīdzību, nediskrimināciju, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu,

APSTIPRINOT savu vēlmi, ņemot vērā reģionālā līmenī īstenotos pasākumus, uzlabot sadarbību starp Kopienu un Indonēzijas Republiku, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un abpusējs izdevīgums,

SASKAŅĀ ar valstu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Vispārīgi principi

1. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, kā tas paredzēts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kas piemērojami abām Pusēm, ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir būtiska šā Nolīguma sastāvdaļa.

2. Puses apstiprina tām kopīgās vērtības, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā.

3. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, sadarboties, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu, un dot savu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

4. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gada Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

5. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos īstenot labas pārvaldības un tiesiskuma principus, tostarp tiesu varas neatkarību, un apkarot korupciju.

6. Šā Nolīguma īstenošanas pamatā ir vienlīdzības un abpusēja izdevīguma principi.

2. pants

Sadarbības mērķi

Lai stiprinātu savas divpusējās attiecības, Puses apņemas uzturēt visaptverošu dialogu un veicināt turpmāku savstarpējo sadarbību visās nozarēs, kurās Pusēm ir abpusējas intereses. Puses jo īpaši centīsies:

a)	izveidot sadarbību divpusējā līmenī, kā arī visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās;

b)	attīstīt tirdzniecību un ieguldījumus Pušu starpā un abām pusēm izdevīgā veidā;

izveidot sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās jomās, kurās abas Puses ir ieinteresētas, lai veicinātu tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas un novērstu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, tostarp veicinot arī EK un ASEAN reģionālās iniciatīvas, kas tiek īstenotas pašreiz vai vēl tiks īstenotas;

izveidot sadarbību citās abpusēji interesējošās nozarēs, sevišķi tūrisma un finanšu pakalpojumu jomā, nodokļu piemērošanas un muitas jomā, makroekonomikas politikas, rūpniecības politikas un mazo un vidējo uzņēmumu jomā, informācijas sabiedrības, zinātnes un tehnoloģijas jomā, enerģētikas, transporta un transporta drošības jomā, izglītības un kultūras jomā, cilvēktiesību, vides aizsardzības un dabas resursu, tostarp jūras vides, jomā, mežsaimniecības, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, sadarbību jūras politikas un zivsaimniecības jomā, veselības aprūpes, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības jomā, statistikas, personas datu aizsardzības jomā, sadarbību valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācijā, un intelektuālā īpašuma tiesību jomā;

e)	izveidot sadarbību migrācijas, tostarp legālās un nelegālās migrācijas, cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības jautājumos;

f)	izveidot sadarbību cilvēktiesību un tieslietu jautājumos;

g)	izveidot sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanai;

h)	izveidot sadarbību, lai apkarotu terorismu un starptautiskos noziegumus, piemēram, aizliegto narkotiku un to prekursoru ražošanu un nelegālo tirdzniecību, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

i)	uzlabot abu Pušu pašreizējo līdzdalību un veicināt iespējamo līdzdalību apakšreģionālās un reģionālās sadarbības programmās;

j)	palielināt abu Pušu atpazīstamību attiecīgi otras Puses reģionā;

k)	veicināt cilvēku savstarpējo saprašanos, izmantojot dažādu nevalstisku struktūru, piemēram, analītiķu grupu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu sadarbību semināru, konferenču, jauniešu apmaiņas programmu un citu pasākumu veidā.

3. pants

Masu iznīcināšanas ieroču izplatības apkarošana

1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir vieni no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2. Tādēļ puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot spēkā esošās saistības, kas paredzētas daudzpusējos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos/konvencijās, kā arī citus starptautiski apspriestus nolīgumus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā paredzētās starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā Nolīguma būtisks elements.

3. Puses turpmāk vienojas sadarboties un veikt pasākumus, lai stiprinātu tādu starptautisko dokumentu izpildi atbruņošanās un masu iznīcināšanas ieroču neizplatības jomā, kas piemērojami abām Pusēm, cita starpā, daloties ar informāciju, speciālajām zināšanām un pieredzi.

4. Puses vienojas arī sadarboties un dot savu ieguldījumu, lai cīnītos pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, rīkojoties, lai parakstītu, ratificētu vai pievienotos visiem pārējiem būtiskajiem starptautiskajiem dokumentiem un pilnībā tos īstenotu.

5. Puses turklāt vienojas sadarboties, lai izveidotu efektīvu valsts eksporta kontroli un novērstu izplatīšanu, kontrolējot tādu preču eksportu un tranzītu, kas saistītas ar masu iznīcināšanas ieročiem, tostarp, piemērojot masu iznīcināšanas ieroču galīgās izmantošanas kontroli divējāda lietojuma tehnoloģijām un efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

6. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs šos elementus. Šis dialogs var notikt reģionālā līmenī.

4. pants

Tiesiskā sadarbība

1. Puses sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz to tiesisko sistēmu, tiesību aktu un tiesisko iestāžu attīstību, tostarp to efektivitāti, jo īpaši, apmainoties ar viedokļiem un speciālistu zināšanām, kā arī palielinot resursus. Atbilstīgi savām pilnvarām un kompetencei Puses cenšas izstrādāt abpusēju tiesisko palīdzību krimināllietās un attiecībā uz izdošanu.

2. Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas satrauc starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti, un tām personām, kas apsūdzētas šādos noziegumos, jāstājas tiesas priekšā un, ja tās atzītas par vainīgām, tās ir attiecīgi jāsoda.

3. Puses vienojas sadarboties, īstenojot Prezidenta dekrētu par valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2004.–2009. gadam, tostarp veicot sagatavošanas darbus, lai ratificētu un īstenotu starptautiskos cilvēktiesību dokumentus, piemēram, Konvenciju par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu un Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus.

4. Puses piekrīt, ka savstarpējs dialogs par šo jautājumu būtu lietderīgs.

5. pants

Sadarbība terorisma apkarošanā

1. Puses, vēlreiz apstiprinot terorisma apkarošanas nozīmi, saskaņā ar piemērojamām starptautiskām konvencijām, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību jomā, kā arī Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un, ņemot vērā ANO visaptverošo pretterorisma stratēģiju, kas iekļauta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, un ES un ASEAN2003. gada 28. janvāra Kopīgo deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terorisma aktus.

2. Puses, īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus, kas piemērojami abām Pusēm, sadarbojas terorisma apkarošanā, tostarp izmantojot:

—	informācijas apmaiņu par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu tiesību aktiem,

—	viedokļu apmaiņu par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto terorisma apkarošanai, tostarp tehniskajās jomās un mācību jomā, un apmaiņu ar pieredzi terorisma novēršanā,

—	sadarbību tiesībaizsardzības jomā, stiprinot tiesisko sistēmu un pievēršoties nosacījumiem, kas veicina terorisma izplatību,

—	sadarbību robežu kontroles un apsaimniekošanas jomā, ko īsteno, palielinot resursus, izveidojot sakaru veidošanas, mācību un izglītības programmas, organizējot augstu amatpersonu, akadēmisko aprindu, analītiķu un attiecīgās nozares speciālistu apmaiņas vizītes, un rīkojot seminārus un konferences.

II SADAĻA

SADARBĪBA REĢIONĀLĀS UN STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJĀS

6. pants

Puses apņemas apmainīties ar viedokļiem un sadarboties reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, ASEAN un ES dialogā, ASEAN Reģionālajā forumā (ARF), Āzijas un Eiropas Sanāksmē (ASEM), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencē par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) un Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

III SADAĻA

DIVPUSĒJA UN REĢIONĀLA SADARBĪBA

7. pants

1. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo Nolīgumu, vienlaikus piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, abas puses vienojas veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaikus. Izvēloties atbilstošo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto pušu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un attiecīgā gadījumā nodrošinot saskaņotību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistīta Kopiena un ASEAN partneri.

2. Kopiena un Indonēzija var attiecīgā gadījumā izlemt piešķirt finansiālu atbalstu sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas Nolīgums vai kas ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šī sadarbība var jo īpaši ietvert mācību sistēmu organizāciju, seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās.

IV SADAĻA

SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN IEGULDĪJUMU JOMĀ

8. pants

Vispārīgi principi

1. Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.

2. Puses apņemas veicināt savstarpējās tirdzniecības attīstību un dažādošanu visaugstākajā līmenī un abpusēji izdevīgā veidā. Puses apņemas panākt uzlabotus piekļuves nosacījumus tirgum, strādājot pie tā, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus, jo īpaši, savlaicīgi atceļot ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un veicot pasākumus caurskatāmības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju darbu šajā jomā.

3. Atzīstot, ka tirdzniecībai būtiska nozīme attīstībā un ka palīdzība tirdzniecības atvieglojumu shēmu veidā ir izrādījusies izdevīga jaunattīstības valstīm, Puses cenšas palielināt apspriedes par šādu palīdzību pilnīgā saskaņā ar PTO.

4. Puses informē viena otru par notikumiem tirdzniecības politikas jomā un ar to saistītajās jomās, piemēram, politikas jomās, kas saistītas ar lauksaimniecību, pārtikas drošumu, dzīvnieku veselību, patērētāju aizsardzību, bīstamām ķīmiskām vielām un atkritumu apsaimniekošanu.

5. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu to attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā, tostarp nodrošinot tehniskās kapacitātes izveidi problēmu risināšanai jomās, kas minētas 9. līdz 16. pantā.

9. pants

Sanitārie un fitosanitārie (SFS) jautājumi

Puses apspriež un apmainās ar informāciju par likumdošanas, sertifikācijas un pārbaužu procedūrām PTO Līguma par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem (SPS), Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (SAAK), Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) un CODEX Alimentarius komisijā (CAC).

10. pants

Tirdzniecības tehniskie šķēršļi (TBT)

Puses sekmē starptautisko standartu izmantošanu un sadarbojas, un apmainās ar informāciju par standartiem, atbilstības novērtējuma procedūrām un tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši atbilstīgi PTO Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT).

11. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Puses sadarbojas, lai uzlabotu un nodrošinātu intelektuālā īpašuma aizsardzību un izmantošanu, pamatojoties uz labāko praksi, un uzlabojot zināšanu izplatīšanu par šo jomu. Šāda sadarbība var ietvert informācijas un pieredzes apmaiņu par tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašumu tiesību prakse, sekmēšana, izplatīšana, racionalizēšana, pārvaldīšana, saskaņošana, aizsardzība un efektīva piemērošana, šādu tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, cīņa pret viltošanu un pirātismu.

12. pants

Tirdzniecības atvieglošana

Puses dalās ar pieredzi un izskata iespējas vienkāršot importa, eksporta un citas muitas procedūras, palielina tirdzniecības noteikumu caurskatāmību un attīsta sadarbību muitas jomā, tostarp savstarpējus administratīvās palīdzības mehānismus, un cenšas panākt viedokļu un kopīgas rīcības saskaņotību saistībā ar starptautiskām iniciatīvām. Puses pievērš īpašu uzmanību starptautiskās tirdzniecības, tostarp transporta pakalpojumu, drošības dimensijas nostiprināšanai un līdzsvarotas piekļuves nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanu un cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem.

13. pants

Sadarbība muitas jomā

Neskarot citus šajā Nolīgumā paredzētos sadarbības veidus, abas Puses deklarē savu ieinteresētību un apsver iespēju nākotnē noslēgt protokolu par sadarbību muitas jomā, tostarp savstarpēju palīdzību, šajā Nolīgumā paredzētajā institucionālajā struktūrā.

14. pants

Ieguldījumi

Puses sekmē ieguldījumu lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējiem ieguldījumiem ar konsekventa dialoga palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību ieguldījumu jautājumos, izpētot administratīvos mehānismus, lai veicinātu ieguldījumu plūsmu, un veicinot stabilu, caurskatāmu, atklātu un nediskriminējošu ieguldījumu režīmu.

15. pants

Konkurences politika

Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu caurskatāmību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū.

16. pants

Pakalpojumi

Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgajām normatīvajām vidēm, veicinot piekļuvi abu Pušu tirgiem, sekmējot piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem, veicinot pakalpojumu tirdzniecību starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos.

V SADAĻA

SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

17. pants

Tūrisms

1. Puses var sadarboties, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un izveidotu labāko praksi tā, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas Vispasaules tūrisma ētikas kodeksu un ilgtspējības principiem, kas ir Agenda 21 procesa pamatā.

2. Puses var attīstīt sadarbību, lai aizsargātu un palielinātu dabas un kultūras mantojuma potenciālu, mazinātu tūrisma nelabvēlīgo ietekmi un palielinātu tūrisma nozares labvēlīgo ieguldījumu vietējās kopienas ilgtspējīgā attīstībā, cita starpā, attīstot ekotūrismu, respektējot vietējo kopienu integritāti un intereses un uzlabojot izglītību tūrisma nozarē.

18. pants

Finanšu pakalpojumi

Atbilstoši savām vajadzībām un saskaņā ar attiecīgajām programmām un tiesību aktiem Puses vienojas sekmēt sadarbību finanšu pakalpojumu jomā.

19. pants

Ekonomikas politikas dialogs

1. Puses vienojas sadarboties, veicinot informācijas apmaiņu un dalīšanos ar pieredzi par to attiecīgajām ekonomikas tendencēm un politiku, kā arī apmaiņu ar pieredzi par ekonomikas politiku, tostarp reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.

2. Puses cenšas padziļināt iestāžu dialogu par ekonomikas jautājumiem, kuri saskaņā ar Pušu vienošanos var ietvert tādas jomas kā monetārā politika, fiskālā (tostarp nodokļu) politika, valsts finanses, makroekonomiskā stabilizācija un ārējais parāds.

3. Puses atzīst, cik nozīmīgi ir Pušu attiecīgo tiesisko sistēmu kontekstā uzlabot caurskatāmību un informācijas apmaiņu tādu pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļiem vai to apiešanu. Puses vienojas uzlabot sadarbību šajā jomā.

20. pants

Rūpniecības politika un MVU sadarbība

1. Puses, ņemot vērā to attiecīgās ekonomikas politikas un mērķus, vienojas veicināt rūpniecības politikas sadarbību visās jomās, kas tiek uzskatītas par piemērotām, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, cita starpā, izmantojot:

—	informācijas un pieredzes apmaiņu par pamatnosacījumu radīšanu MVU, lai uzlabotu to konkurētspēju,

—

sakaru veicināšanu starp ekonomikas operatoriem, rosinot kopīgus ieguldījumus un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar Kopienas horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem,

—	piekļuves atvieglošanu finansēm un tirgiem, sniedzot informāciju un rosinot jauninājumus, apmainoties ar lab praksi attiecībā uz jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu piekļuvi finansēm,

—	kopīgus pētniecības projektus atsevišķos rūpniecības apgabalos un sadarbību darbā ar standartiem un atbilstības novērtējuma procedūrām un tehniskajiem noteikumiem saskaņā ar panākto savstarpējo vienošanos.

2. Puses atvieglo un atbalsta attiecīgās darbības, ko izveidojuši abu Pušu privātie sektori.

21. pants

Informācijas sabiedrība

Atzīstot, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir būtiski mūsdienu dzīves elementi, kas ir vitāli svarīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, Puses cenšas sadarboties, un šādas sadarbības mērķi cita starpā ir:

visaptveroša dialoga veicināšana par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, jo īpaši elektronisko komunikāciju politiku un reglamentējumu, tostarp universālās pakalpojumu, licencēšanas un vispārējās atļaujas, privātuma un personas datu aizsardzību, un reglamentējošo iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b)	Kopienas, Indonēzijas un Dienvidaustrumāzijas tīklu un pakalpojumu savstarpējā savienojamība un sadarbspēja;

c)	jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju standartizācija un izplatīšana;

d)	sadarbības veicināšana pētniecības jomā starp Kopienu un Indonēziju attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

e)	kopīgi pētniecības projekti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT);

f)	IKT drošības problēmas/aspekti.

22. pants

Zinātne un tehnoloģija

1. Puses vienojas sadarboties tajās zinātnes un tehnoloģijas jomās, kur abas ir ieinteresētas, piemēram, enerģētikā, transporta, vides un dabas resursu, un veselības jomā, ņemot vērā to attiecīgās nozares politiku.

2. Šādas sadarbības mērķi ir:

a)	rosināt informācijas un tehnoloģisko prasmju apmaiņu zinātnes un tehnoloģijas laukā, īpaši attiecībā uz nozaru politikas un programmu īstenošanu;

b)	veicināt noturīgas attiecības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un ražošanu;

c)	veicināt cilvēkresursu apmācību;

d)	veicināt citus sadarbības veidus, par kuriem panākta abpusēja vienošanās.

3. Sadarbība var notikt kopīgu pētniecības projektu un apmaiņu, zinātnieku sanāksmju un apmācību formā, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas un nodrošinot pētījumu rezultātu maksimālu izplatīšanu.

4. Šajā sadarbībā Puses atbalsta savu attiecīgo augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, jo īpaši MVU līdzdalību.

23. pants

Enerģētika

Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē. Šā mērķa dēļ Puses vienojas veicināt abpusēji izdevīgus sakarus, lai:

a)	dažādotu energoresursu piegādes, lai uzlabotu piegāžu drošību, attīstītu jaunus un atjaunojamus enerģijas veidus, un sadarbotos augšupejošos un lejupejošos rūpnieciskās enerģijas pasākumos;

b)	panāktu racionālu enerģijas izmantošanu, kurā savu ieguldījumu dod gan piedāvātāju, gan pieprasītāju puse, un uzlabotu sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā, tostarp izmantojot Kioto Protokola Tīras attīstības mehānismu;

c)	veicinātu tehnoloģiju nodošanu, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ražot un izmantot enerģiju;

d)	pievērstos saiknēm starp pieejamām enerģijas cenām un ilgtspējīgu attīstību.

24. pants

Transports

1. Puses cenšas sadarboties visās attiecīgajās transporta politikas jomās, lai uzlabotu preču un pasažieru pārvadājumus, sekmējot drošumu, jūras un aviācijas drošumu un drošību, cilvēkresursu attīstību, vides aizsardzību, un palielinātu Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2. Sadarbības veidi, cita starpā, var ietvert:

informācijas apmaiņa par attiecīgo Pušu transporta nozares politiku un praksi, īpaši attiecībā uz pilsētu, lauku, iekšzemes ūdensceļu un jūras transportu, tostarp multimodālu transporta tīklu loģistiku, savstarpējo savienojamību un sadarbspēju, kā arī par ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu apsaimniekošanu;

b)	iespējama Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (Galileo) izmantošana, pievēršoties abpusēji interesējošiem jautājumiem;

dialogs gaisa transporta pakalpojumu jomā, ar mērķi tālāk attīstīt Pušu divpusējās attiecības abas puses interesējošās jomās, tostarp konkrētu elementu grozīšana spēkā esošajos divpusējos Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Indonēziju un atsevišķām dalībvalstīm, lai panāktu to atbilstību attiecīgiem Pušu normatīvajiem aktiem un izpētītu iespējas tālākai sadarbības attīstībai gaisa pārvadājumu jomā;

dialogs jūras pārvadājumu pakalpojumu jomā, ar mērķi panākt neierobežotu piekļuvi starptautiskajiem jūras tirgiem un tirdzniecībai ar komerciālu pamatu, atturēšanos no kravas dalīšanas noteikuma ieviešanas, valstisku pieeju un vislielākās labvēlības klauzulu attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem, ko izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, un jautājumiem, kas saistīti ar tiešās piegādes transporta pakalpojumiem;

e)	drošības, drošuma un piesārņojuma novēršanas standartu un noteikumu ieviešana, īpaši attiecībā uz jūras transportu un aviāciju, saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām.

25. pants

Izglītība un kultūra

1. Puses vienojas veicināt izglītības un kultūras sadarbību, kas pienācīgi ņem vērā to daudzveidību, lai uzlabotu savstarpējo izpratni un zināšanas par abu Pušu attiecīgajām kultūrām.

2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, tostarp kopīgu kultūras pasākumu organizēšanu. Šajā sakarā Puses vienojas arī turpināt atbalstīt Āzijas un Eiropas Fonda darbību.

3. Puses vienojas apspriesties un sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO, un apmainīties ar viedokļiem par kultūras daudzveidību, tostarp tādiem pasākumiem kā UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratifikācija un īstenošana.

4. Puses turklāt īpaši pievēršas pasākumiem, kas izveidoti, lai radītu saiknes starp attiecīgām specializētajām aģentūrām, rosinātu informācijas un publikāciju, tehnoloģisko prasmju, studentu, ekspertu un tehnisko resursu apmaiņu, veicinātu IKT izmantošanu izglītībā, izmantojot Kopienas programmu Dienvidaustrumāzijā piedāvātās iespējas izglītības un kultūras jomā, kā arī abu Pušu uzkrāto pieredzi šajā jomā. Abas Puses vienojas arī veicināt Erasmus Mundus programmas īstenošanu.

26. pants

Cilvēktiesības

1. Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aizsardzībā.

2. Šī sadarbība var, cita starpā, ietvert:

a)	atbalstu Indonēzijas valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā īstenošanai;

b)	cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu un izglītību;

c)	ar cilvēktiesībām saistītu iestāžu stiprināšanu.

3. Puses piekrīt, ka savstarpējs dialogs par šo jautājumu būtu lietderīgs.

27. pants

Vide un dabas resursi

1. Puses vienojas par nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2. Visos pasākumos, ko puses veic saskaņā ar šo Nolīgumu, tās ņem vērā Ilgtspējīgas attīstības pasaules samita rezultātus, kā arī to attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanu, kas piemērojami abām Pusēm.

3. Puses cenšas turpināt sadarbību reģionālajās vides aizsardzības programmās, jo īpaši attiecībā uz:

a)	informētību par vides jautājumiem un tiesībaizsardzības kapacitāti;

b)	kapacitātes palielināšanu attiecībā uz klimata pārmaiņām un energoefektivitāti, kas vērsta uz izpēti un izstrādi, klimata pārmaiņu un siltumnīcas efekta novērošanu un analīzi, mazināšanas un adaptācijas programmām;

c)	kapacitātes palielināšanu līdzdalībai daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, tostarp nolīgumos par bioloģisko daudzveidību, bioloģisko drošību un Cites, un to īstenošanai;

d)	vides tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu veicināšanu, tostarp kapacitātes palielināšanu vides apsaimniekošanas sistēmās un vides marķēšanā;

e)	bīstamu vielu, bīstamu atkritumu un cita veida atkritumu pārrobežu nelegālas kustības novēršanu;

f)	piekrastes un jūras vidi, tās saglabāšanu, piesārņojumu un degradācijas kontroli;

g)	vietēja līmeņa līdzdalību vides aizsardzībā un ilgtspējīgā attīstībā;

h)	augsnes un zemes apsaimniekošanu;

i)	pasākumu veikšanu, lai apkarotu pārrobežu miglas veida piesārņojumu.

4. Puses rosina savstarpēju piekļuvi savām programmām šajā jomā saskaņā ar šādu programmu konkrētajiem noteikumiem.

28. pants

Mežsaimniecība

1. Puses vienojas par vajadzību aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgā veidā apsaimniekot mežu resursus un to bioloģisko dažādību pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu labā.

2. Puses cenšas turpināt savu sadarbību, lai sekmīgāk risinātu mežu ugunsgrēku un lielu platību ugunsgrēku problēmas, cīnītos pret koku nelikumīgu izciršanu un ar to saistīto tirdzniecību, kā arī veicinātu mežu pārvaldību un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

3. Puses izstrādā sadarbības programmas, tostarp šādās jomās:

a)	sadarbība, izmantojot attiecīgos starptautiskos, reģionālos un divpusējos forumus, lai veicinātu juridisko instrumentu izveidi, kas risina nelegālās izciršanas un ar to saistītās tirdzniecības jautājumu;

b)	kapacitātes palielināšana, izpēte un attīstība;

c)	atbalsts ilgtspējīgas mežu nozares attīstībai;

d)	mežu sertifikācijas attīstība.

29. pants

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Puses vienojas attīstīt sadarbību lauksaimniecībā un lauku attīstībā. Sadarbības jomas, ko cita starpā var vēl vairāk attīstīt, ir šādas:

a)	lauksaimniecības politika un starptautiskās un lauksaimniecības perspektīvas kopumā;

b)	iespējas atcelt šķēršļus tirdzniecībai ar labību, mājlopiem un to produktiem;

c)	attīstības politika lauku apgabalos;

d)	kvalitātes politika attiecībā uz labību un mājlopiem un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

e)	tirgus attīstība un starptautisko tirdzniecības attiecību veicināšana;

f)	ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība.

30. pants

Jūra un zivsaimniecība

Puses rosina sadarbību jūrniecības un zivsaimniecības jomā divpusējā un daudzpusējā līmenī, jo īpaši ņemot vērā ilgtspējīgu un atbildīgu jūrniecības un zivsaimniecības attīstību un apsaimniekošanu. Sadarbības jomas var ietvert:

a)	informācijas apmaiņu;

b)	ilgtspējīgas un atbildīgas ilgtermiņa jūrniecības un zvejniecības politikas atbalstīšanu, tostarp piekrastes un jūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu;

c)	centienu veicināšanu, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zvejas praksi; un

d)	tirgus attīstību un kapacitātes palielināšanu.

31. pants

Veselība

1. Puses vienojas sadarboties veselības nozarē abas puses interesējošās jomās ar mērķi pastiprināt darbību izpētes, veselības sistēmas pārvaldes, uztura, farmakoloģijas, profilaktiskās medicīnas, nozīmīgo infekciozo slimību jomā, piemēram putnu un pandēmiskās gripas, HIV/AIDS, SARS, kā arī neinfekciozo slimību, piemēram, vēža un sirdsslimību, satiksmes negadījumu ievainojumu un citu veselības apdraudējumu, tostarp narkotiku atkarības, jomā.

2. Sadarbību īsteno, galvenokārt izmantojot:

a)	informācijas un pieredzes apmaiņu iepriekš minētajās jomās;

b)	programmas epidemioloģijas, decentralizācijas, veselības aprūpes finansēšanas, sabiedrības līdzdalības un veselības dienestu pārvaldības jomās;

c)	kapacitātes palielināšanu, izmantojot tehnisko palīdzību, arodizglītības programmu izstrādi;

d)	programmas, lai uzlabotu veselības dienestus un atbalstītu saistītus pasākumus, tostarp zīdaiņu un māšu mirstības samazināšanu.

32. pants

Statistika

Atbilstoši esošajiem pasākumiem sadarbības statistikas jomā Kopienas un ASEAN starpā Puses vienojas veicināt statistikas metožu un prakses, tostarp statistikas vākšanas un izplatīšanas, saskaņošanu, tādējādi dodot tām iespēju uz abpusēji pieņemama pamata izmantot statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un, plašākā nozīmē, par jebkuru citu šā Nolīguma aptverto jomu, kas ir piemērota statistiskai apstrādei, t. i., par to ir iespējama datu vākšana, analīze un izplatīšana.

33. pants

Personas datu aizsardzība

1. Puses vienojas aktīvi darboties šajā jomā ar abpusēju mērķi uzlabot personas datu aizsardzības līmeni, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, piemēram to, kas aprakstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēs par elektronisko personas datu datņu noteikumiem (ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/95).

2. Sadarbība personas datu aizsardzībā, cita starpā, var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un pieredzes apmaiņas veidā, ņemot vērā Pušu normatīvos aktus.

34. pants

Migrācija

1. Puses vēlreiz apstiprina kopīgo centienu nozīmi, pārvaldot migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un, lai stiprinātu sadarbību, Puses izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, kā arī to personu aizsardzību, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība. Migrācijas aspektus iekļauj abu Pušu valstu ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijās. Abas Puses vienojas, risinot migrācijas jautājumus, ievērot humānos principus.

2. Sadarbībai abu Pušu starpā jānotiek saskaņā ar īpašu vajadzību novērtējumu, ko veic, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un īsteno atbilstoši Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbības mērķi, cita starpā, būs:

a)	pievēršanās galvenajiem migrācijas cēloņiem;

b)	valsts tiesību aktu un prakses izstrāde un īstenošana saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, kas piemērojamas abām Pusēm, un, jo īpaši, lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;

c)	jautājumi, kas noteikti kā abpusēji interesējoši vīzu, ceļošanas dokumentu un robežkontroles pārvaldības jomā;

d)	noteikumi par uzņemšanu, kā arī uzņemto personu tiesības un statuss, taisnīga attieksme pret likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem un viņu integrācija, izglītība un mācības, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju;

e)	tehniskās un cilvēkresursu kapacitātes palielināšana;

f)	efektīvas un preventīvas politikas izveidošana pret nelegālo imigrāciju, cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, tostarp rast veidus, kā apkarot cilvēku kontrabandistu un tirgoņu tīklus un aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

g)	personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgiešana, nodrošinot humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas atgriešanās veicināšana, un šo personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 3. punktam.

3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju, un neierobežojot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses turpmāk vienojas:

a)	identificēt savus iespējamos valstspiederīgos un uzņemt atpakaļ jebkuru savu valstspiederīgo, kas nelikumīgi atrodas dalībvalsts vai Indonēzijas teritorijā pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās un turpmākām formalitātēm, tiklīdz ir noskaidrota valstspiederība;

b)	sagādāt saviem atpakaļ uzņemtajiem valstspiederīgajiem atbilstīgus personas dokumentus šādam nolūkam.

4. Puses pēc pieprasījuma vienojas apspriesties, lai noslēgtu nolīgumu, kas reglamentē konkrētas Pušu saistības attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp saistības uzņemt atpakaļ savus attiecīgos valstspiederīgos un citu valstu valstspiederīgos. Tas risinātu arī bezvalstnieku jautājumu.

35. pants

Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā. Šis noteikums ir būtisks šā Nolīguma elements.

36. pants

Sadarbība aizliegto narkotiku apkarošanas jomā

1. Atbilstīgi savām tiesiskajām sistēmām Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, izmantojot kompetento iestāžu efektīvu rīcību un saskaņotību, tostarp veselības, izglītības, tiesībaizsardzības sektorā, ieskaitot muitas dienestus, sociālajā, tiesu un iekšlietu jomā, juridiskos tirgus noteikumus, ar mērķi pēc iespējas vairāk samazināt aizliegto narkotiku piegādi, kontrabandu un pieprasījumu, kā arī to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt, ka efektīvāk tiek novērsta ķīmisko prekursoru novirzīšana narkotisko un psihotropo vielu nelegālai ražošanai.

2. Puses vienosies par nepieciešamajiem sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai. Pasākumus pamato uz vispārēji pieņemtiem principiem, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, Politisko deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gadā.

3. Sadarbība starp Pusēm var ietvert viedokļu apmaiņu par tiesiskajām sistēmām un labāko praksi, kā arī tehnisko un administratīvo palīdzību šādās jomās: narkomānijas profilakse un ārstēšana, iekļaujot plaša spektra modalitātes, tostarp ar narkomāniju saistītā kaitējuma mazināšanu; informācijas un uzraudzības centrus; darbinieku sagatavošanu; izpēti narkotiku jomā; tiesu iestāžu un policijas sadarbību un narkotisko un psihotropo vielu nelegālā ražošanā izmantoto ķīmisko prekursoru novirzīšanas novēršanu. Puses var vienoties iekļaut citas jomas.

4. Puses var sadarboties, lai sekmētu ilgtspējīgu alternatīvu attīstības politiku, kuras mērķis ir pēc iespējas vairāk samazināt aizliegto narkotiku, jo īpaši Indijas kaņepju, kultivāciju.

37. pants

Sadarbība cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

1. Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādu kriminālu darbību, piemēram, narkotiku kontrabandas un korupcijas, rezultātā.

2. Abas Puses vienojas sadarboties tehniskās un administratīvās palīdzības jomā, kuras mērķis ir izstrādāt un ieviest noteikumus un efektīvus mehānismus, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, tostarp tādu līdzekļu atgūšanai, kas radušies noziedzīgu darbību rezultātā.

3. Sadarbībā atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt atbilstīgus standartus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmusi Kopiena un šajā jomā iesaistītās starptautiskās institūcijas, piemēram Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas finanšu darba grupa (FATF).

38. pants

Pilsoniskā sabiedrība

1. Puses atzīst organizētas pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko aprindu, nozīmi un potenciālo ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo Nolīgumu un vienojas veicināt efektīvu dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību un tās efektīvu līdzdalību.

2. Atbilstoši demokrātijas principiem un katras Puses normatīvajiem aktiem, organizēta pilsoniskā sabiedrība var:

a)	piedalīties politikas izstrādes procesā valsts līmenī;

b)	būt informēta un piedalīties apspriedēs par attīstības un sadarbības stratēģijām un nozaru politiku, īpaši jomās, kas uz to attiecas, tostarp visās izstrādes procesa fāzēs;

c)	caurskatāmi pārvaldīt visus finanšu resursus, kas tai piešķirti darbības atbalstam;

d)	piedalīties sadarbības programmu īstenošanā, tostarp kapacitātes veidošanā, jomās, kas uz to attiecas.

39. pants

Sadarbība valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācijā

Pamatojoties uz konkrētu vajadzību novērtējumu, ko veic, savstarpēji apspriežoties, Puses vienojas sadarboties, lai modernizētu savu valsts pārvaldi un inter alia:

a)	uzlabotu organizatorisko efektivitāti;

b)	uzlabotu iestāžu efektivitāti pakalpojumu sniegšanā;

c)	nodrošinātu caurskatāmu valsts resursu apsaimniekošanu un atbildību;

d)	uzlabotu tiesisko un institucionālo struktūru;

e)	palielinātu kapacitāti politikas izstrādei un īstenošanai (publisko pakalpojumu sniegšana, budžeta sastādīšana un izpilde, korupcijas novēršana);

f)	stiprinātu tiesu sistēmas;

g)	uzlabotu tiesībaizsardzības mehānismus un aģentūras.

40. pants

Sadarbības līdzekļi

1. Puses vienojas darīt pieejamus atbilstīgus resursus, tostarp finanšu līdzekļus, ciktāl to ļauj Pušu attiecīgie resursi un noteikumi, lai sasniegtu šajā Nolīgumā paredzētos sadarbības mērķus.

2. Puses rosina Eiropas Investīciju banku turpināt savu darbību Indonēzijā saskaņā ar tās procedūrām un finanšu kritērijiem un Indonēzijas normatīvajiem aktiem.

VI SADAĻA

INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

41. pants

Apvienotā komiteja

1. Puses vienojas saskaņā ar šo Nolīgumu izveidot Apvienoto komiteju, kurā ir abu pušu visaugstākā iespējamā līmeņa pārstāvji, kuras uzdevumi ir:

a)	nodrošināt šā Nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;

b)	noteikt prioritātes saistībā ar šā Nolīguma mērķiem;

c)	atrisināt domstarpības, kas rodas, piemērojot vai interpretējot šo Nolīgumu;

d)	šā Nolīguma parakstītājām Pusēm sniegt ieteikumus šā Nolīguma mērķu sekmēšanai un vajadzības gadījumā jebkādu šā Nolīguma piemērošanas vai interpretācijas noviržu atrisināšanai.

2. Apvienotā komiteja parasti sanāk ne retāk kā reizi divos gados, pārmaiņus Indonēzijā un Briselē, dienā, par ko savstarpēji vienojas. Pēc Pušu vienošanās var sasaukt arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pēc kārtas vada katra no Pusēm. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs darba grupas Apvienotajai komitejai katrā tās sanāksmē sniedz sīkus ziņojumus par savu darbību.

4. Puses vienojas, ka Apvienotās komitejas uzdevums būs arī nodrošināt jebkura nozares nolīguma vai protokola pareizu darbību, kas ir noslēgts vai tiks noslēgts starp Kopienu un Indonēziju.

5. Apvienotā komiteja pieņem pati savu reglamentu šā Nolīguma piemērošanai.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Turpmākas attīstības klauzula

1. Puses pēc abpusējas piekrišanas var grozīt, pārskatīt un paplašināt šo Nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot šim Nolīgumam papildu vienošanās vai protokolus par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2. Attiecībā uz šā Nolīguma piemērošanu jebkura Puse var izteikt ierosinājumus par sadarbības jomas paplašināšanu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Nolīgumu.

43. pants

Citi nolīgumi

1. Neskarot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma attiecīgos noteikumus, šis Nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Indonēziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus partnerības un sadarbības nolīgumus ar Indonēziju.

2. Šis Nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko attiecīgās Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām pusēm.

44. pants

Noregulēšanas mehānisms

1. Katra Puse var ziņot Apvienotajai komitejai par novirzēm šā Nolīguma piemērošanā vai interpretācijā.

2. Apvienotā komiteja risina šādas novirzes saskaņā ar 41. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu.

3. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādas saistības saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms šādi rīkoties, izņemot īpašas steidzamības gadījumos, Puse iesniedz Apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama pilnīgai situācijas izpētei, lai rastu risinājumu, kas ir pieņemams visām Pusēm.

4. Puses vienojas, ka šā Nolīguma pareizai interpretācijai un praktiskai piemērošanai termins “īpašas steidzamības gadījumi” 3. punktā nozīmē gadījumu, kad viena no Pusēm būtiski pārkāpj Nolīgumu. Būtisks pārkāpums ir:

i)	Nolīguma noraidīšana, kas no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa ir nesankcionēta; vai

ii)	Nolīguma būtiskas sastāvdaļas pārkāpums, kā aprakstīts 1. panta 1. punktā, 3. panta 2. punktā un 35. pantā.

5. Izvēloties pasākumus, priekšroku dod tāda veida pasākumiem, kas vismazāk kavē šā Nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo otrai Pusei, un tos apspriež Apvienotajā komitejā, ja otra Puse to pieprasa.

45. pants

Iespējas

Lai sekmētu sadarbību atbilstīgi šim Nolīgumam, abas Puses piekrīt atbilstīgi pilnvarotiem ekspertiem un amatpersonām, kas iesaistīti sadarbības īstenošanā, savu funkciju veikšanai nodrošināt vajadzīgās iespējas saskaņā ar abu Pušu iekšējo regulējumu.

46. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo Nolīgumu piemēro teritorijā, kurā piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem, no vienas puses, un Indonēzijas teritorijā, no otras puses.

47. pants

Līgumslēdzēju pušu definīcija

Šajā Nolīgumā “Puses” nozīmē Kopienu vai tās dalībvalstis, vai Kopienu un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses

48. pants

Stāšanās spēkā un darbības termiņš

1. Šis Nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas ir pēc dienas, kad pēdējā Puse paziņojusi otrai par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās tiesiskās procedūras.

2. Šā Nolīguma darbības termiņš ir pieci gadi. Nolīguma darbības termiņu automātiski pagarina secīgi par vienu gadu, ja vien kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms jebkura sekojošā viena gada perioda rakstiski nepaziņo otrai Pusei par tās nodomu nepagarināt šo Nolīgumu.

3. Jebkādus grozījumus šajā Nolīgumā izdara, Pusēm vienojoties. Jebkādi grozījumi stājas spēkā tikai tad, kad pēdējā Puse ir paziņojusi otrai, ka ir pabeigtas visas vajadzīgās formalitātes.

4. Šo Nolīgumu var izbeigt viena Puse ar rakstisku denonsēšanas paziņojumu, kas iesniegts otrai Pusei. Nolīgumu izbeidz sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu.

49. pants

Paziņojums

Paziņojumu iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas Ārlietu ministram.

50. pants

Autentisks teksts

Šis Nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un indonēziešu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в два екземпляра в Джакарта на девети ноември две хиляди и девета година.

Hecho por duplicado en Yakarta el dia nueve de noviembre del año dos mil nueve.

V Jakartě dne devátého listopadu roku dva tisíce devět ve dvou vyhotoveních.

Udfærdiget i Jakarta, den niende november totusinde og ni.

Geschehen zu Jakarta am neunten November zweitausendneun in zwei Urschriften.

Sõlmitud kahes eksemplaris üheksandal novembril kahe tuhande üheksandal aastal Jakartas.

Υπεγράφη στη Τζακάρτα σε δύο αντίτυπα την ενάτη ημέρα του Νοεμβρίου του έτους δύο χιλιάδες εννέα.

Done in duplicate at Jakarta on this ninth day of November in the year two thousand and nine.

Fait en double exemplaire à Djakarta, le neuf novembre de l’année deux mille neuf.

Fatto in duplice copia a Giacarta il nono giorno di novembre dell’anno duemilanove.

Priimta dviem egzemplioriais Džakartoje, du tūkstančiai devintų metų lapkričio devintą dieną.

Készült két eredeti példányban Jakartában, kétezerkilenc november kilencedikén.

Magħmul f’żewġ oriġinali f’Ġakarta f’dan id-disa’ jum ta’ Novembru tas-sena elfejn u disgħa.

Gedaan in tweevoud te Jakarta op negen november tweeduizend negen.

Sporządzono w dwóch egzemplarzach w Dżakarcie dnia dziewiątego listopada roku dwa tysiące dziewiątego.

Feito em dois exemplares, em Jacarta, aos nove dias do mês de Novembro do ano de dois mil e nove.

Încheiat în două exemplare la Jakarta în data de astăzi, nouă noiembrie două mii nouă.

V Jakarte deviateho novembra dvetisícdeväť v dvoch pôvodných vyhotoveniach.

V Džakarti, dne devetega novembra leta dva tisoč devet, sestavljeno v dveh izvodih.

Tehty kahtena kappaleena Jakartassa yhdeksäntenä päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.

Utfärdat i två exemplar i Jakarta den nionde november år tjugohundranio.

Dibuat dalam rangkap ganda di Jakarta pada tanggal sembilan November tahun dua ribu sembilan.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Релублика България

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Gћal Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

Untuk Pemerintah Republik Indonesia

NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojušas:

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

no vienas puses, un

INDONĒZIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

tiekoties Džakartā 2009. gada 9. novembrī" lai parakstītu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, ir pieņēmušas Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību.

Dalībvalstu pilnvarotie un Indonēzijas Republikas pilnvarotais ņem vērā šādu vienpusēju Eiropas Kopienas deklarāciju:

“Tie Nolīguma noteikumi, kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļas darbības jomā, Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoši kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm un nevis kā daļai no Eiropas Kopienas, līdz kamēr, attiecīgi, Apvienotā Karaliste vai Īrija paziņo Indonēzijas Republikai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Eiropas Kopienas daļa saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem.”

26.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/57

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 427/2014

(2014. gada 25. aprīlis),

ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (1) un jo īpaši tās 12. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai veicinātu jaunu un modernu transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģiju attīstību un agrīnu ieviešanu, Regula (ES) Nr. 510/2011 paredz ražotājiem un piegādātājiem iespēju pieteikties tādu noteiktu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai, kuras veicina CO2 emisiju samazināšanu no jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Tādēļ ir nepieciešams precizēt kritērijus, lai noteiktu, kuras tehnoloģijas saskaņā ar minēto regulu būtu uzskatāmas par ekoinovācijām.

(2)

Ir lietderīgi ņemt vērā pieredzi, kas gūta inovatīvo tehnoloģiju shēmas ieviešanā attiecībā uz vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 (2), un vieglajiem kravas automobiļiem piemērot tos pašus atbilstības kritērijus. Tomēr vajadzētu nošķirt tos vieglos kravas automobiļus, kuri konstruēti un kuriem tipa apstiprinājums piešķirts vairākposmu procesā. Būtu lietderīgi sertificēt tikai tādu ekoinovāciju nodrošinātos CO2 emisiju samazinājumus, ar kurām aprīkoti bāzes transportlīdzekļi.

(3)

Saskaņā Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu tehnoloģijas, kuras ir daļa no Savienības integrētās pieejas, kas izklāstīta divos Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojumos (3), un kuras reglamentē Savienības tiesību akti, vai citas tehnoloģijas, kuru izmantošana ir obligāta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nav uzskatāmas par ekoinovācijām saskaņā ar minēto regulu. Šīs tehnoloģijas ietver riepu spiediena kontroles sistēmas, riepu rites pretestību un pārnesumu pārslēgšanas indikatorus, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 661/2009 (4) darbības jomā un – attiecībā uz riepu rites pretestību – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1222/2009 (5) darbības jomā.

(4)

Tehnoloģiju, kas jau kādu laiku ir plaši pieejama tirgū, nevar uzskatīt par inovatīvu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. pantu, un tā nebūtu uzskatāma par ekoinovāciju. Lai nodrošinātu pilnīgu saskanību ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011, ir lietderīgi paredzēt, ka par ekoinovācijām var atzīt tikai tādas tehnoloģijas, ar kurām aprīkoti ne vairāk kā 3 % no visiem vieglajiem kravas automobiļiem, kas reģistrēti 2009. gadā. Šīs robežvērtības būtu jāpārskata ne vēlāk kā 2016. gadā.

(5)

Lai veicinātu tādas tehnoloģijas, kurām ir visaugstākais potenciāls vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai, un jo īpaši inovatīvu piedziņas tehnoloģiju izstrādi, par atbilstošām būtu uzskatāmas tikai tās tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļa transporta funkciju un būtiski samazina vispārējo transportlīdzekļa enerģijas patēriņu. Šā mērķa sasniegšanas papildtehnoloģijas vai tehnoloģijas, kuru mērķis ir veicināt vadītāja vai pasažieru komfortu, nebūtu uzskatāmas par atbilstošām.

(6)	Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 510/2011 pieteikumus drīkst iesniegt gan ražotāji, gan piegādātāji. Pieteikumā būtu jāiekļauj vajadzīgie pierādījumi, ka atbilstības kritēriji ir pilnībā izpildīti, tostarp iekļaujot ar inovatīvu tehnoloģiju panākto CO2 emisiju ietaupījumu mērīšanas metodiku.

(7)	Būtu jāspēj izmērīt ar ekoinovācijām iegūtos CO2 emisiju ietaupījumus ar pietiekamu precizitāti. Šo precizitāti var panākt tikai tad, ja ietaupījumi ir 1 g CO2/km vai vairāk.

(8)

Ja tehnoloģijas CO2 emisiju ietaupījumi ir atkarīgi no vadītāja rīcības vai citiem faktoriem, kas ir ārpus pieteikuma iesniedzēja kontroles, šādu tehnoloģiju principā nevarētu uzskatīt par ekoinovāciju, ja vien uz pārliecinošu un neatkarīgu statistikas pierādījumu pamata nav iespējams izdarīt pārbaudāmus pieņēmumus par autovadītāju rīcības vidējiem rādītājiem.

(9)

Standarta pārbaudes cikls, ko izmanto CO2 emisiju mērījumiem, lai apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, nepierāda visus ietaupījumus, kurus var attiecināt uz noteiktām tehnoloģijām. Lai radītu atbilstīgus stimulus inovācijai, aprēķinot kopējos CO2 ietaupījumus, vajadzētu ņemt vērā tikai tos ietaupījumus, kuri netiek noteikti standarta pārbaudes ciklā.

(10)

Lai pierādītu CO2 emisiju ietaupījumus, vajadzētu salīdzināt vienādus transportlīdzekļus ar un bez ekoinovācijas. Testēšanas metodikai būtu jānodrošina pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi mērījumi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus un ja nav apstiprināta un reālistiskāka braukšanas cikla, kā vispārēja atsauce būtu jāizmanto braukšanas modeļi Eiropas Jaunajā braukšanas ciklā, kuri izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (6). Testēšanas metodikai vajadzētu pamatoties uz mērījumiem uz šasijas dinamometra vai uz modelēšanu vai simulāciju, ja šādas metodes nodrošinātu labākus un precīzākus rezultātus.

(11)	Komisijai būtu jānodrošina un regulāri jāatjaunina pamatnostādnes par pieteikumu sagatavošanu un testēšanas metodēm, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta, novērtējot dažādus pieteikumus.

(12)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 510/2011 pieteikumam pievieno pārbaudes ziņojumu, kuru sagatavojusi neatkarīga un sertificēta iestāde. Šai iestādei vajadzētu būt A vai B kategorijas tehniskajam dienestam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (7). Tomēr, lai nodrošinātu šīs iestādes neatkarību, tehniskos dienestus, kuri pilnvaroti saskaņā ar minētās direktīvas 41. panta 6. punktu, nevajadzētu uzskatīt par neatkarīgām un sertificētām iestādēm šīs regulas nozīmē. Minētajai iestādei līdztekus pārbaudes ziņojumam būtu jāsniedz attiecīgi pierādījumi par savu neatkarību no pieteikuma iesniedzēja.

(13)	Lai katram transportlīdzeklim nodrošinātu tā īpatnējo emisiju ietaupījumu efektīvu reģistrāciju un kontroli, ietaupījumi būtu jāapstiprina kā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma daļa un kopējie ietaupījumi jānorāda atbilstības sertifikātā saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK.

(14)

Komisijai vajadzētu būt iespējai uz ad hoc pamata pārbaudīt sertificētos kopējos ietaupījumus katram transportlīdzeklim. Ja ir acīmredzams, ka sertificētie ietaupījumi ir pretrunā ietaupījumu līmenim, kas izriet no lēmuma apstiprināt tehnoloģiju kā ekoinovāciju, Komisijai vajadzētu būt iespējai neņemt vērā sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķinos. Ražotājam tomēr būtu jādod noteikts laika periods, kurā tas var pierādīt sertificēto vērtību precizitāti.

(15)

Lai nodrošinātu pārredzamu pieteikšanās procedūru, ir jābūt publiski pieejamai kopsavilkuma informācijai par pieteikumiem inovatīvu tehnoloģiju un testēšanas metožu apstiprināšanai. Pēc apstiprināšanas testēšanas metodēm jābūt publiski pieejamām. Izņēmumi attiecībā uz tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (8), būtu jāpiemēro pēc vajadzības.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka procedūru, kas jāievēro, iesniedzot pieteikumu par tādu inovatīvu tehnoloģiju novērtēšanu, apstiprināšanu un sertificēšanu, kas samazina CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. pantu.

2. pants

Darbības joma

1. Par inovatīvām tehnoloģijām nav uzskatāmas tehnoloģijas, kas pieskaitāmas pie šādiem pasākumiem:

a)	gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitātes uzlabošana;

b)	riepu spiediena kontroles sistēmas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 661/2009;

c)	riepu rites pretestība, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 661/2009 un Regula (EK) Nr. 1222/2009;

d)	pārnesumu pārslēgšanas indikatori, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 661/2009;

e)	biodegvielas izmantošana.

2. Pieteikumu attiecībā uz tehnoloģiju var iesniegt saskaņā ar šo regulu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ar to ir aprīkoti ne vairāk kā 3 % no visiem 2009. gadā reģistrētajiem jaunajiem kravas automobiļiem;

b)	tā ir saistīta ar detaļām, kuras ir būtiskas efektīvai transportlīdzekļa darbībai, un ir saderīga ar Direktīvu 2007/46/EK.

3. Ja transportlīdzeklis ir vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis, var sertificēt tikai no tādām ekoinovācijām izrietošus CO2 emisiju samazinājumus saskaņā ar 11. pantu, ar kurām aprīkots bāzes transportlīdzeklis, kam EK tipa apstiprinājums piešķirts kā nepabeigtam transportlīdzeklim.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“inovatīva tehnoloģija” ir tehnoloģija vai tehnoloģiju kombinācija ar līdzīgām tehniskām iezīmēm un īpašībām (inovatīvu tehnoloģiju kopums), kuras sniegtos CO2 emisiju ietaupījumus var pierādīt, izmantojot vienu testēšanas metodiku un ja katra atsevišķā tehnoloģija, kas kopā veido kombināciju, ietilpst 2. pantā noteiktajā darbības jomā;

2)	“piegādātājs” ir inovatīvas tehnoloģijas ražotājs, kas atbild par ražojumu atbilstības nodrošināšanu, vai tā pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā, vai importētājs;

3)	“pieteikuma iesniedzējs” ir ražotājs vai piegādātājs, kas iesniedz pieteikumu inovatīvas tehnoloģijas kā ekoinovācijas apstiprināšanai;

4)	“ekoinovācija” ir inovatīva tehnoloģija kopā ar testēšanas metodiku, kuru ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar šo regulu;

“neatkarīga un sertificēta iestāde” ir A vai B kategorijas tehniskais dienests, kas minēts Direktīvas 2007/46/EK 41. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā un kas atbilst minētās Direktīvas 42. pantā noteiktajām prasībām, izņemot tehniskos dienestus, kas pilnvaroti saskaņā ar minētās direktīvas 41. panta 6. punktu;

6)	“atsauces transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuru salīdzina ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar inovatīvu tehnoloģiju, lai pierādītu ekoinovācijas doto CO2 emisiju ietaupījumu.

4. pants

Pieteikums

1. Pieteikumu inovatīvas tehnoloģijas kā ekoinovācijas apstiprināšanai Komisijai iesniedz rakstiski. Pieteikumu un visus apliecinošos dokumentus arī iesniedz pa elektronisko pastu vai ar elektronisko datu nesēju vai augšupielādē Komisijas pārvaldītā serverī. Rakstiskajā pieteikumā iekļauj apliecinošo dokumentu sarakstu.

2. Pieteikumā iekļauj:

a)	pieteikuma iesniedzēja kontaktinformāciju;

b)	inovatīvās tehnoloģijas aprakstu un veidu, kādā to uzstāda transportlīdzeklim, ietverot pierādījumu, ka tehnoloģija ietilpst 2. pantā noteiktajā darbības jomā;

c)	kopsavilkuma aprakstu par inovatīvo tehnoloģiju, tostarp ziņas, kas apliecina, ka ir izpildīti 2. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, un par testēšanas metodiku, kura minēta šā punkta e) apakšpunktā un kuru publisko, iesniedzot pieteikumu Komisijai;

d)	norādi par aplēsto transportlīdzekļu skaitu, kam var uzstādīt inovatīvo tehnoloģiju vai ir paredzēts to uzstādīt, un aplēsto CO2 emisiju samazinājumu šiem transportlīdzekļiem, kuru panāks ar inovatīvo tehnoloģiju;

e)	metodiku, ko izmanto, lai pierādītu CO2 emisiju samazinājumu ar inovatīvo tehnoloģiju, vai, ja Komisija šādu metodiku jau ir apstiprinājusi, atsauci uz apstiprināto metodiku;

pierādījumus tam, ka:

i)	emisiju samazinājums, kas panākts ar inovatīvo tehnoloģiju, atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajai robežvērtībai, ņemot vērā tehnoloģijas nolietošanos laika gaitā;

ii)	uz inovatīvo tehnoloģiju neattiecas standarta pārbaudes cikla CO2 mērījumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kā noteikts šīs regulas 9. panta 2. punktā;

iii)	pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par CO2 emisiju samazināšanu ar inovatīvo tehnoloģiju, kā noteikts 9. panta 3. punktā;

g)	pārbaudes ziņojumu no neatkarīgas un sertificētas iestādes, kā noteikts 7. pantā.

5. pants

Atsauces transportlīdzeklis un ekoinovāciju transportlīdzeklis

1. CO2 emisiju pierādīšanai, kas minēta 8. pantā, pieteikuma iesniedzējs izraugās:

a)	ekoinovāciju transportlīdzekli, ko aprīko ar inovatīvo tehnoloģiju;

b)	atsauces transportlīdzekli, ko neaprīko ar inovatīvo tehnoloģiju, bet kas visos citos aspektos ir identisks ekoinovāciju transportlīdzeklim.

2. Ja ar inovatīvu tehnoloģiju aprīko nepabeigtu transportlīdzekli, 1. punktā minētais atsauces transportlīdzeklis atspoguļo ekoinovāciju transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi.

3. Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka 8. un 9. pantā minēto informāciju var pierādīt, neizmantojot atsauces transportlīdzekli un ekoinovācijas transportlīdzekli, kuri minēti šā panta 1. punktā, pieteikumā iekļauj nepieciešamo informāciju, kas pamato minēto secinājumu, un metodiku, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

6. pants

Testēšanas metodika

1. Testēšanas metodika, kas minēta 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā, nodrošina rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi. Ar to reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu iespējams pierādīt ar inovatīvo tehnoloģiju panākto CO2 emisiju samazinājumu, kā arī, ja nepieciešams, tajā ņem vērā mijiedarbību ar citām ekoinovācijām.

2. Komisija publicē norādījumus par tādu dažādu iespējamo inovatīvo tehnoloģiju testēšanas metodikas sagatavošanu, kas atbilst 1. punkta kritērijiem.

7. pants

Pārbaudes ziņojums

1. Pārbaudes ziņojumu, kas minēts 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā, sagatavo neatkarīga un sertificēta iestāde, kas nedrīkst būt daļa no pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma vai kā citādi ar to saistīta.

2. Pārbaudes ziņojuma vajadzībām neatkarīgā un apstiprinātā iestāde:

a)	pārbauda, vai ir izpildīti 2. panta 2. punktā noteiktie atbilstības kritēriji;

b)	pārbauda, vai saskaņā ar 4. panta 2. punkta f) apakšpunktu sniegtā informācija atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 9. pantā;

pārbauda, vai 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā testēšanas metodika ir atbilstoša, lai sertificētu CO2 emisiju ietaupījumus ar inovatīvo tehnoloģiju attiecīgajiem transportlīdzekļiem, kas minēti 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā, un atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas 6. panta 1. punktā;

d)	pārbauda, vai inovatīvā tehnoloģija ir saderīga ar attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam;

e)	paziņo, ka tā atbilst šā panta 1. punktā norādītajām prasībām.

Lai izpildītu c) apakspunktu, neatkarīgā un sertificētā iestāde nodrošina pārbaudes vajadzībām sagatavotos testēšanas protokolus.

3. Lai CO2 emisiju ietaupījumus apstiprinātu jeb sertificētu saskaņā ar 11. pantu, neatkarīgā un sertificētā iestāde pēc ražotāja pieprasījuma sagatavo ziņojumu par vairāku tādu ekoinovāciju mijiedarbību, kas uzstādītas viena tipa, varianta vai versijas transportlīdzekļiem.

Ziņojumā norāda CO2 emisiju ietaupījumus, kas panākti ar dažādām ekoinovācijām, ņemot vērā to mijiedarbības ietekmi.

4. Pārbaudes ziņojumā var iekļaut tikai 2. punkta otrajā daļā minētos testēšanas protokolus, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumu balsta uz datiem un pieņēmumiem, ko Komisija jau apstiprinājusi vai kas iekļauti 6. panta 2. punktā minētajos norādījumos.

8. pants

CO2 emisiju pierādīšana

1. Jāpierāda šādas CO2 emisijas vairākiem transportlīdzekļiem, kas ir reprezentatīvi atsevišķajiem transportlīdzekļiem, kuri norādīti saskaņā ar 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu:

a)	CO2 emisijas no atsauces transportlīdzekļa un ekoinovāciju transportlīdzekļa, kas darbojas ar inovatīvo tehnoloģiju, 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās metodikas piemērošanas rezultātā;

b)	CO2 emisijas no atsauces transportlīdzekļa un ekoinovāciju transportlīdzekļa kas darbojas ar inovatīvo tehnoloģiju, Regulas (ES) Nr. 510/2011 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā standarta pārbaudes cikla piemērošanas rezultātā.

CO2 emisiju pierādīšana saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu jāveic saskaņā ar testēšanas nosacījumiem, kas ir vienādi visiem testiem.

2. Kopējie ietaupījumi atsevišķam transportlīdzeklim ir starpība starp emisijām, kas pierādītas saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu pierādītās emisijas atšķiras, starpību atņem no kopējā ietaupījuma, kas pierādīts saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

9. pants

Atbilstības kritēriji

1. Minimālais samazinājums, kuru sasniedz ar inovatīvu tehnoloģiju, ir 1 g CO2/km. Šo robežvērtību uzskata par ievērotu, ja kopējie ietaupījumi, kurus panāk ar inovatīvo tehnoloģiju vai inovatīvo tehnoloģiju kopumu, kas pierādīti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, ir 1 g CO2/km vai vairāk.

2. Ja kopējie ar inovatīvo tehnoloģiju iegūtie ietaupījumi neietver nekādus ietaupījumus, kas pierādīti saskaņā ar standarta pārbaudes ciklu atbilstoši 8. panta 2. punktam, tiek uzskatīts, ka uz inovatīvo tehnoloģiju vai inovatīvo tehnoloģiju kopumu neattiecas standarta pārbaudes cikls.

3. Inovatīvas tehnoloģijas tehniskajā aprakstā, kas minēts 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, sniedz nepieciešamo informāciju, lai pierādītu, ka tehnoloģijas rādītāji attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu nav atkarīgi no iestatījumiem un izvēles, kas ir ārpus pieteikuma iesniedzēja kontroles.

Ja apraksts ir balstīts uz pieņēmumiem, šiem pieņēmumiem jābūt pārbaudāmiem un pamatotiem ar pārliecinošiem un neatkarīgiem statistikas pierādījumiem, kas apliecina tos un to piemērojamību visā Savienībā.

10. pants

Ekoinovācijas pieteikuma izvērtēšana

1. Saņemot pieteikumu, Komisija publisko inovatīvās tehnoloģijas un testēšanas metodikas kopsavilkuma aprakstu, kas minēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2. Komisija izvērtē pieteikumu un deviņu mēnešu laikā no pilna pieteikuma saņemšanas apstiprina inovatīvo tehnoloģiju kā ekoinovāciju līdz ar testēšanas metodiku, ja vien netiek celti iebildumi attiecībā uz tehnoloģiju atbilstību vai piemērotību testēšanas metodikai.

Lēmumā par inovatīvās tehnoloģijas apstiprināšanu par ekoinovāciju norāda informāciju, kas vajadzīga, lai CO2 emisiju ietaupījumus sertificētu saskaņā ar šīs regulas 11. pantu, ja nepieciešams, piemērojot izņēmumus tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1049/2001.

3. Komisija drīkst pieprasīt veikt izmaiņas testēšanas metodikā vai pieprasīt, lai tiktu izmantota cita apstiprināta testēšanas metodika, nevis tā, ko piedāvā pieteikuma iesniedzējs. Ierosinātās izmaiņas vai testēšanas metodikas izvēli apspriež ar pieteikuma iesniedzēju.

4. Vērtēšanas periodu var pagarināt par pieciem mēnešiem, ja Komisija konstatē, ka inovatīvās tehnoloģijas un pievienotās testēšanas metodikas sarežģītības vai pieteikuma apjoma un satura dēļ pieteikumu nevar pienācīgi izvērtēt deviņu mēnešu izvērtēšanas periodā.

Ja vērtēšanas periods ir jāpagarina, Komisija to paziņo iesniedzējam 40 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

11. pants

Ar ekoinovācijām iegūto CO2 emisiju ietaupījumu sertificēšana

1. Ražotājs, kas vēlas izmantot vidējo īpatnējo CO2 emisiju samazinājumu, lai sasniegtu savu īpatnējo emisiju mērķi, izmantojot CO2 emisiju ietaupījumus no ekoinovācijas, iesniedz pieteikumu apstiprināšanas iestādei saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK, lai saņemtu EK tipa apstiprinājuma sertifikātu pabeigtam vai nepabeigtam transportlīdzeklim, kam uzstādīta ekoinovācija. Pieteikumā sertifikāta saņemšanai papildus dokumentiem, kuros sniedz vajadzīgo informāciju, kas norādīta Direktīvas 2007/46/EK 6. pantā, atsaucas uz Komisijas lēmumu apstiprināt ekoinovāciju saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu.

2. Ar ekoinovāciju iegūtos sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus, kas pierādīti saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, norāda atsevišķi gan tipa apstiprinājuma dokumentācijā, gan atbilstības sertifikātā saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK, pamatojoties uz tehnisko dienestu veiktajiem testiem saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu, izmantojot apstiprinātu testēšanas metodiku.

Ja CO2 emisiju ietaupījumi no ekoinovācijām konkrēta tipa, varianta vai versijas transportlīdzeklim ir mazāki par 9. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, ietaupījumu neapstiprina.

3. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā vienu ekoinovāciju, CO2 emisiju ietaupījumi no katras ekoinovācijas jāpierāda atsevišķi saskaņā ar 8. panta 1. punktā noteikto procedūru. Rezultātā emisiju ietaupījumu summa, kuru saskaņā ar 8. panta 2. punktu nosaka katrai ekoinovācijai, ir kopējie CO2 ietaupījumi šā transportlīdzekļa sertificēšanas nolūkā.

4. Ja mijiedarbību starp vairākām ekoinovācijām, kas uzstādītas vienam transportlīdzeklim, nevar noteikt to acīmredzami atšķirīgā rakstura dēļ, ražotājs to norāda pieteikumā apstiprinošajai iestādei un iesniedz neatkarīgās un sertificētās iestādes ziņojumu par ekoinovāciju mijiedarbības ietekmi uz ietaupījumiem transportlīdzeklī, kā minēts 7. panta 3. punktā.

Ja šādas mijiedarbības dēļ kopējie ietaupījumi ir mazāki par 1 g CO2/km katrai ekoinovācijai, tad, aprēķinot kopējos ietaupījumus saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā tikai tos ietaupījumus no ekoinovācijām, kuri atbilst robežvērtībai, kas noteikta 9. panta 1. punktā.

12. pants

Sertifikāciju pārskatīšana

1. Komisija nodrošina, ka sertifikācijas un CO2 emisiju ietaupījumi, kas attiecināmi uz atsevišķiem transportlīdzekļiem, tiek pārbaudīti uz ad hoc pamata.

Ja konstatē, ka pastāv atšķirība starp sertificētajiem CO2 emisiju ietaupījumiem un ietaupījumiem, kas pārbaudīti, izmantojot attiecīgo testēšanas metodiku vai metodikas, Komisija par to informē ražotāju.

Ražotājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var sniegt Komisijai pierādījumus, kas apliecina sertificēto CO2 emisiju ietaupījumu precizitāti. Pēc Komisijas lūguma iesniedz ziņojumu par dažādu 7. panta 3. punktā minēto ekoinovāciju mijiedarbību.

2. Ja pierādījumi, kas minēti 1. punktā, nav iesniegti norādītajā termiņā vai Komisija konstatē, ka iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, Komisija var pieņemt lēmumu neņemt vērā sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus, aprēķinot šā ražotāja vidējās īpatnējās emisijas nākamajam kalendārajam gadam.

3. Ražotājs, kura sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus vairs neņem vērā, drīkst pieteikties jaunai attiecīgo transportlīdzekļu sertificēšanai saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru.

13. pants

Informācijas atklāšana

Pieteikuma iesniedzējs, kas pieprasa, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtā informācija tiktu uzskatīta par konfidenciālu, pamato, kāpēc piemērojams kāds no izņēmumiem, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 25. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011, ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 194, 26.7.2011., 19. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums COM(2007) 19 galīgā redakcija – Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai, un un Komisijas paziņojums COM(2007) 22 galīgā redakcija – Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).

(6) Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

26.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/64

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 428/2014

(2014. gada 25. aprīlis),

ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum Lietuvā un ar ko groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 324/2014, ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum Polijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 220. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (2) ievieš obligātos pasākumus, kas Savienībā jāpiemēro Āfrikas cūku mēra kontrolei. Attiecīgi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/43/ES (3), kā apstiprināts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/93/ES (4), un saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (5) Lietuvai jānodrošina, lai tās teritorijas apgabals, kurā minētā slimība ir sastopama, ietvertu vismaz inficētos apgabalus, kas uzskaitīti minēto lēmumu pielikumos.

(2)

Lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos un turpmākus tirdzniecības traucējumus Lietuvā un ārpus tās, Lietuva 2014. gada 17. februārī (6) attiecībā uz minēto inficēto apgabalu pieņēma dažus papildu profilaktiskus pasākumus. Tāpēc jāveic īpaši uzraudzības pasākumi attiecībā uz tirdzniecību ar dzīvām cūkām, tostarp sivēniem, svaigu cūkgaļu un cūkgaļas produktiem no minētā inficētā apgabala, tie obligāti jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu un tiem jāpiemēro daži tirdzniecības ierobežojumi vienotajā tirgū.

(3)

Dzīvu cūku, tostarp sivēnu, svaigas cūkgaļas un cūkgaļas produktu tirdzniecības ierobežojumi, piemērojot šos veterināros pasākumus, skartajos apgabalos būtiski samazina cenas un šajos apgabalos rada sivēnu un cūkgaļas tirgus traucējumus. Tāpēc Lietuva 2014. gada 13. martā lūdza Komisiju ieviest tirgus atbalsta ārkārtas pasākumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1308/2013. Šādi pasākumi, kuri attiecināmi vienīgi uz sivēniem, cūkām un sivēnmātēm, kas audzētas apgabalos, kurus tieši skar šie ierobežojumi, būtu jāpieņem tikai uz obligāti nepieciešamo laiku.

(4)

Atbalsta apmērs sivēniem (ierobežotam skaitam sivēnu) būtu jāizsaka kā summa par vienu sivēnu, bet citiem atbilstīgajiem dzīvniekiem – par 100 kilogramiem liemeņa svara un jāattiecina uz ierobežotu daudzumu cūkgaļas un – par katru dzīvnieku – uz maksimālo kompensējamo liemeņa svaru. Atbalsta apmērs būtu jānosaka, ņemot vērā jaunāko tirgus informāciju.

(5)	Attiecībā uz sivēniem, kas audzēti attiecīgajos apgabalos, atbalsts būtu jāsniedz atkarībā no tā, kā dzīvnieki ir nogādāti kautuvēs, kā tie nokauti, un no tā, vai ievēroti stingrāki veterinārie noteikumi, kas jāpiemēro attiecīgajiem apgabaliem dienā, kad dzīvnieks nogādāts kautuvē.

(6)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/236/ES (7) ir paredzēts Savienības finansiālais atbalsts cūku īpašnieku zaudējumu kompensācijai, ko izraisa priekšlaicīga cūku kaušana inficētajās zonās, lai samazinātu slimību izplatīšanās risku. Lietuva un Polija plāno inficētajā apgabalā vismaz vienu gadu samazināt to uzņēmīgo saimniekorganismu blīvumu cūkkopības saimniecībās, kurās biodrošības līmenis ir zems, veicinot cūku nokaušanu un nepieļaujot krājumu atjaunošanu cūku audzēšanas saimniecībās (8). Šā iemesla dēļ un lai novērstu risku saistībā ar dubultu finansēšanu, atbalsts, ko maksā saskaņā ar šo regulu, būtu jāattiecina tikai uz cūku audzētājiem, kas negūst labumu no finanšu iemaksām par priekšlaicīgu izkaušanu, kuri noteikti Īstenošanas lēmumā 2014/236/ES. Tā paša iemesla dēļ attiecīgais ierobežojums būtu jāpiemēro Polijai. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 324/2014 (9).

(7)

Būtu jāparedz noteikums, ka Lietuvas kompetentajām iestādēm jāpiemēro visi prasītie kontroles un uzraudzības pasākumi, un attiecīgi jāinformē Komisija. Atbilstīgo dzīvnieku pārvadāšana un kaušana būtu jāveic kompetento iestāžu kontrolē, kurām jānodrošina arī tas, ka produkti, kas iegūti no šiem dzīvniekiem, atbilst attiecīgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

(8)

Dzīvu cūku, sivēnu un svaigas cūkgaļas un cūkgaļas produktu tirdzniecības ierobežojumi attiecīgajās teritorijās ir tikuši piemēroti vairākas nedēļas, šīs situācijas dēļ ir radušies tirgus traucējumi, un ražotāji ir zaudējuši ienākumus, kā arī ir būtiski palielinājies dzīvnieku svars, un rezultātā dzīvnieku labturības jomā ir radies nepieļaujams stāvoklis. Tāpēc šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāattiecas uz dzīvniekiem, kas ir piegādāti kautuvēm no 2014. gada 17. februāra – Lietuvas profilaktisko pasākumu pieņemšanas dienas. Tirgus situācija un šā pasākuma ietekme ir atkārtoti jānovērtē, ņemot vērā turpmāko attīstību, tādēļ šis pasākums būtu jāpiemēro tikai trīs mēnešus.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Lietuva ir tiesīga piešķirt atbalstu attiecībā uz turpmāk minēto dzīvnieku kaušanu:

a)	sivēni, uz kuriem attiecas KN kods 0103 91 10;

b)	cūkas, uz kurām attiecas KN kods 0103 92 19;

c)	sivēnmātes, uz kurām attiecas KN kods 0103 92 11.

2. Atbalstu, kas paredzēts 1. punktā, piešķir tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

dzīvnieki attiecīgajos periodos ir audzēti apgabalos, kuri uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/43/ES vai 2014/93/ES pielikumā vai Īstenošanas lēmuma 2014/178/ES pielikuma II daļā, vai jebkurā citā šajā sakarībā pieņemtā Komisijas īstenošanas lēmumā, un uz dzīvām cūkām, tostarp sivēniem, kas audzēti minētajos apgabalos, kā arī uz cūkgaļu, kura iegūta no šajos apgabalos audzētiem dzīvniekiem, attiecas noteikti tirgus ierobežojumi Āfrikas cūku mēra dēļ;

b)	dzīvnieki a) apakšpunktā minētajos apgabalos ir atradušies 2014. gada 17. februārī, vai tie minētajos apgabalos ir piedzimuši un šajos apgabalos audzēti pēc šā datuma;

papildu profilaktiskie pasākumi, kas noteikti Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktora 2014. gada 17. februāra rīkojumā Nr. B1-60 par bufera zonas paplašināšanu saistībā ar Āfrikas cūku mēri, vai jebkuri citi šajā sakarībā pieņemti valsts noteikumi, ar kuriem dzīvām cūkām un sivēniem uzliek tirdzniecības ierobežojumus Āfrikas cūku mēra dēļ, ir piemērojami apgabalā, kur šie dzīvnieki tika audzēti dienā, kad tie nogādāti kautuvē;

d)	īstenošanas lēmumos paredzētie noteikumi, kas minēti a) apakšpunktā, un preventīvie pasākumi, kas minēti c) apakšpunktā, ir ievēroti;

e)	cūkgaļas ražotāji, kuri piesakās uz atbalstu, kas noteikts šā panta 1. punktā, negūst labumu no finanšu iemaksām par priekšlaicīgu izkaušanu, kas minēts Īstenošanas lēmuma 2014/236/ES 1. panta 3. punktā.

2. pants

Atbalstu, kas paredzēts 1. pantā (“atbalsts”), uzskata par tirgus atbalsta ārkārtas pasākumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (10) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

3. pants

1. Cūkgaļas ražotāji var pieteikties uz atbalstu par dzīvniekiem, kas nokauti no 2014. gada 17. februāra līdz 2014. gada 16. maijam.

2. Atbalsts ir izteikts kā summa EUR 10,8 par dzīvnieku attiecībā uz sivēniem, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un EUR 30 apmērā par 100 kilogramiem piegādāto 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku liemeņu reģistrētā svara. Lai ņemtu vērā norises tirgū, Komisija šo summu var pielāgot.

3. Atbalsts par dzīvniekiem, kuri minēti 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un kuru liemeņa svars ir lielāks par 100 kilogramiem, nepārsniedz 2. punktā noteikto atbalstu par cūkām, kuru liemeņa svars ir 100 kilogrami.

4. Piecdesmit procentus no atbalsta izdevumiem, kas attiecas ne vairāk kā uz 7 600 sivēniem, kuri minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un 700 tonnām cūku liemeņu, kuri minēti 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, finansē no Savienības budžeta.

5. Uz Savienības finansējumu par izdevumiem var pretendēt tikai tad, ja Lietuva tos izmaksājusi saņēmējam līdz 2014. gada 31. augustam.

6. Atbalstu izmaksā Lietuva pēc to dzīvnieku nokaušanas, kuri minēti 1. panta 1. punktā, un pēc tam, kad pabeigtas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu.

4. pants

1. Lietuva veic visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot plašas administratīvas un fiziskas kontroles, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Turklāt Lietuvas iestādes:

a)	uzrauga dzīvnieku transportēšanu no uzņēmuma uz kautuvi, izmantojot standartizētus kontrolsarakstus ar svēršanas un skaitīšanas lapām, un uzrauga arī dzīvnieku izcelsmi un galamērķi;

b)	nodrošina, lai visa gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem tiek piešķirts atbalsts, atbilstu ierobežojumiem, kas piemērojami 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām teritorijām;

vismaz reizi kalendārajā mēnesī veic administratīvās un uzskaites kontroles katrā iesaistītajā kautuvē, lai nodrošinātu, ka visu to dzīvnieku piegāde, attiecībā uz kuriem var iesniegt atbalsta pieprasījumu, kopš 2014. gada 17. februāra vai kopš pēdējās šādas kontroles, kā arī gaļas piegāde no šīm kautuvēm, ir bijusi saskaņā ar šo regulu;

nodrošina pārbaudes uz vietas un sīki izstrādātus ziņojumus par šīm pārbaudēm, jo īpaši norādot:

i)	no saimniecības transportēto sivēnu, cūku un sivēnmāšu svaru un kopējo skaitu katrā partijā, kā arī datumu un laiku, kad tie transportēti uz kautuvi un ievesti kautuvē;

ii)	kautuvē nokauto sivēnu, cūku un sivēnmāšu skaitu, dzīvnieku pārvietošanas atļaujas numuru, kā arī katra cūku un sivēnmāšu liemeņa svaru, kā arī to dzīvnieku transportēšanas līdzekļu plombu numurus, kuri nokauti kopš šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

2. Kontroles un pārbaudes, kas minētas 1. pantā, veic pirms atbalsta izmaksas. Par pasākumiem un kontrolēm, kas ieviesti saskaņā ar šo pantu, Lietuva informē Komisiju ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

5. pants

1. Lietuva katru trešdienu paziņo Komisijai šādu informāciju par iepriekšējo nedēļu:

a)	sivēnu skaitu, sivēnmāšu skaitu un citu kaušanai nogādāto cūku skaitu saskaņā ar šo regulu, kā arī vispārējo liemeņa svaru attiecībā uz sivēnmātēm un cūkām, kas minētas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

b)	aplēstās finansiālās izmaksas par katru dzīvnieku kategoriju, kas minēta 1. panta 1. punktā.

Pirmajā paziņojumā ziņo par dzīvniekiem, kas saskaņā ar šo regulu nogādāti kaušanai kopš 2014. gada 17. februāra. Pirmajā daļā minēto pienākumu piemēro līdz 2014. gada 21. maijam.

2. Lietuva ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijā nosūta Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, ieskaitot informāciju par kontrolēm, pārbaudēm un uzraudzību, kas veiktas saskaņā ar 4. pantu.

6. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 324/2014 1. panta 2. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	cūkgaļas ražotāji, kas piesakās uz atbalstu, kurš noteikts šā panta 1. punktā, negūst labumu no finanšu iemaksām par priekšlaicīgu izkaušanu, kas minēta Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/236/ES (11) 1. panta 3. punktā.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 27. janvāra Īstenošanas lēmums 2014/43/ES par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Lietuvā (OV L 26, 29.1.2014., 44. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 14. februāra Īstenošanas lēmums 2014/93/ES par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Lietuvā (OV L 46, 18.2.2014., 20. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 27. marta Īstenošanas lēmums 2014/178/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 95, 29.3.2014., 47. lpp.).

(6) Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktora 2014. gada 17. februāra rīkojums Nr. B1-60 par Āfrikas cūku mēra buferzonas paplašināšanu.

(7) Komisijas 2014. gada 24. aprīļa Īstenošanas lēmums 2014/236/ES par Savienības finansiālo atbalstu uzraudzības un citiem ārkārtas pasākumiem, kas īstenoti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā saistībā ar Āfrikas cūku mēri (OV L 125, 26.4.2014., 86. lpp.).

(8) Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktora 2011. gada 11. jūlija rīkojums Nr. B 1-384.

(9) Komisijas 2014. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 324/2014, ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum Polijā (OV L 95, 29.3.2014., 24. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

26.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/75

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 23. aprīlis),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2014/234/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Portugāles lūguma Padome 2011. gada 17. maijā ar Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES (2) piešķīra Portugālei finanšu palīdzību. Minētā finanšu palīdzība tika piešķirta, lai atbalstītu spēcīgu ekonomikas un finanšu reformu programmu (“programma”), kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finansiālo stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā.

(2)

Sakarā ar datu pieejamības tehniskiem iemesliem, kas nav atkarīgi no Portugāles iestāžu rīcības, saskaņā ar programmu veicamo divpadsmito un galīgo pārskatu nevar sākt pirms 2014. gada aprīļa vidus. Tomēr saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem finanšu palīdzības pieejamības laikposmam jābeidzas 2014. gada 18. maijā. Lai nobeiguma pārskatā ar pienācīgu rūpību veiktu programmas nosacījumu izpildes vispusīgu novērtējumu, kas ir nosacījums palīdzības pēdējās daļas izmaksai, īss finanšu palīdzības pieejamības laikposma tehnisks pagarinājums par sešām nedēļām ir nepieciešama formalitāte.

(3)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 10. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) no 2014. gada 20. februāra līdz 28. februārim veica vienpadsmito pārskatu par Portugāles iestāžu panākto progresu to pasākumu īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar programmu.

(4)

Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013. gadā attīstījās labāk, nekā prognozēts programmas desmitajā pārskatā, un tagad tiek lēsts, ka tas samazinājās par 1,4 % (par 0,2 procentu punktiem mazāk). Tam par iemeslu ir spēcīga pozitīva izaugsme 2013. gada ceturtajā ceturksnī, kā arī statistiskās augšupvērstās korekcijas par iepriekšējiem ceturkšņiem. Īstermiņa rādītāji liecina par turpmāku ekonomikas atlabšanas pastiprināšanos šogad. Raugoties uz attīstību pa gadiem, tiek lēsts, ka 2014. gadā reālais IKP sasniegs pozitīvu izaugsmi, kas turpināsies arī 2015. gadā, sasniedzot attiecīgi 1,2 % un 1,5 % pieaugumu. Arī darba tirgus perspektīvas ir uzlabojušās, tomēr bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts – paredzams, ka 2014. gadā tas samazināsies līdz 15,7 % un pēc tam turpinās sarukt. Negatīvie riski attiecībā uz makroekonomisko perspektīvu saglabājas, jo prognozētā atlabšana ir lielā mērā atkarīga no tirdzniecības un finanšu tirgu pozitīvas attīstības, kas ir arī atkarīga no situācijas Eiropā kopumā.

(5)

Tiek lēsts, ka 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts EKS 95 izteiksmē tika samazināts aptuveni līdz 4,5 % no IKP (neskaitot banku rekapitalizāciju; ņemot to vērā –apmēram līdz 4,9 %), t. i., deficīts ir aptuveni par 1 % no IKP mazāks nekā paredzētais mērķis (5,5 % no IKP). Mērķa pārsniegšana galvenokārt ir izskaidrojama ar valsts nodokļu ieņēmumiem, kas bija lielāki, nekā plānots (tostarp pateicoties vienreizējai shēmai ar mērķi atgūt nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus), kā arī ar to, ka izdevumi centrālās valdības līmenī bija mazāki par prognozētajiem (piemēram, preču un pakalpojumu iegādes un kapitālizdevumu jomā). Pretstatā tam beznodokļu ieņēmumi bija mazāki, nekā plānots. Tiek lēsts, ka kopējais fiskālo pasākumu apmērs (ko mēra kā strukturālās bilances uzlabojumu) ir 1 % no IKP.

(6)

Pateicoties dažādām parādu atmaksas programmām (veselības aizsardzības jomā, kā arī vietējā un reģionālajā līmenī), iekšzemes nokavēto maksājumu uzkrājums ir samazinājies aptuveni par 1,2 miljardiem euro (0,7 % no IKP). Tomēr vēl aizvien tiek uzkrāti jauni nokavētie maksājumi, kaut arī tas notiek lēnāk.

(7)

Tiek lēsts, ka 2013. gada budžeta izpildes rezultātā radušies pārnesumi un labākas makroekonomiskās prognozes par 2014. gadu pozitīvi ietekmēs fiskālo bāzes budžetu 2014. gadā (0,7 % apmērā no IKP). Saskaņā ar aplēsēm pozitīvie pārnesumi sasniegs 0,2 % no IKP; turpmākie aptuveni 0,5 % no IKP ir izskaidrojami ar lielākiem ieņēmumiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, kā arī ar mazākiem izdevumiem par bezdarbnieku pabalstiem, kam par iemeslu bija izaugsmes un nodarbinātības prognožu augšupvērsta pārskatīšana un bezdarba līmeņa prognožu lejupvērsta pārskatīšana.

(8)

Deficīta mērķi 2014. gadam (4 % no IKP) atbalsta konsolidācijas pasākumi 2,3 % apmērā no IKP, kuri ir iekļauti 2014. gada budžetā un citos papildinošos tiesību aktos. Šiem pasākumiem galvenokārt ir pastāvīgs raksturs, un to pamatā ir izdevumu ietaupījumi. Pasākumi, kas sasniedz aptuveni 1,8 % no IKP, izriet no publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas, un tos papildina ieņēmumu palielināšanas pasākumi mazākā apmērā (aptuveni 0,4 % no IKP), kā arī daži vienreizēji pasākumi (aptuveni 0,1 % no IKP). Publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumi skar trīs galvenās jomas: i) algu izdevumu samazināšana publiskajā sektorā, ko cita starpā panāk, samazinot pārmērīgu nodarbinātību konkrētās apakšnozarēs un pārskatot algu skalu; ii) pensiju reforma, jo īpaši palielinot pensionēšanās vecumu līdz 66 gadiem un ieviešot izmaiņas apgādnieka zaudējuma pensiju piešķiršanas nosacījumos; un iii) konkrētas nozares skarošas reformas, kuru mērķis galvenokārt ir racionalizēt personāla izmaksas, starppatēriņu un ieguldījumus nozaru ministrijās. Pārējie pastāvīgie ieņēmumu palielināšanas pasākumi ir nodokļu palielināšana uzņēmumu automašīnām un akcīzes nodokļu palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Vairums tiesību aktu, kuri ir pastāvīgo konsolidācijas pasākumu pamatā, ir stājušies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

(9)

Ņemot vērā labākas makroekonomiskās prognozes un pozitīvo pārnesumu no 2013. gada, riski saistībā ar 2014. gada fiskālo mērķu sasniegšanu ir kļuvuši līdzsvarotāki nekā līdz šim, jo plānotajos pasākumos ir ņemts vērā budžeta spiediens un īstenošanas riski. Lielāks spiediens jo īpaši varētu rasties dažiem ieņēmumu posteņiem (piemēram, ienākumi no īpašuma), kā arī starppatēriņa un sociālo pārvedumu jomā. Turklāt īstenošanas riskiem (izņemot kavēšanos saistībā ar dažiem pastāvīgajiem pasākumiem) galvenokārt ir juridisks raksturs, proti, Konstitucionālajai tiesai tika nosūtīti četri Budžeta likumā iekļauti pasākumi (tostarp algu skalas pārskatīšana un izmaiņas apgādnieka zaudējuma pensiju piešķiršanas nosacījumos), un pastāv iespēja, ka tiks apstrīdēti arī citi jaunākajā papildu budžetā paredzētie pasākumi.

(10)

Valsts parāda attiecība pret IKP 2013. gadā ir sasniegusi 128,8 %. Prognozējams, ka no šā gada parāda attiecība pakāpeniski samazināsies, 2014. gadā sasniedzot 126,7 % no IKP. Paredzams, ka šo samazinājumu 2014. gadā daļēji sekmēs skaidras naudas noguldījumu turpmāka izmantošana, kā arī sociālā nodrošinājuma portfeļa pašreiz notiekošā pārnešana no ārvalstu aktīviem uz valsts vērtspapīriem. Paredzams, ka neto parāds līdz 2014. gada beigām saglabāsies zem 120 % no IKP.

(11)

Budžeta korekcijas procesu papildina virkne fiskālu strukturālo pasākumu, kuru mērķis ir pastiprināt kontroli pār valdības izdevumiem un uzlabot ieņēmumu iekasēšanu:

—

saistību kontroles sistēma jau sniedz rezultātus publiskā sektora finanšu pārvaldības jomā, ierobežojot jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanos, tomēr īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu to, ka pieejamais finansējums sedz saistības un netiek uzkrāti jauni kavētie maksājumi. Jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanās iemesls galvenokārt ir strukturālā nelīdzsvarotība dažās valsts slimnīcās un dzelzceļa uzņēmumā Comboios de Portugal. Tiek izvērtēti stratēģiskie plāni, kuru nolūks ir veicināt šo valsts uzņēmumu (VU) finansiālo ilgtspēju un novērst jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanos 2014. gadā. Tiek turpināta Budžeta pamatlikuma vērienīgā reforma. Vispirms līdz 2014. gada marta beigām būtu jāgroza Budžeta pamatlikums, lai nodrošinātu to prasību pilnīgu transponēšanu, kas izklāstītas Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā un sešu tiesību aktu kopumā par ekonomikas pārvaldību, kuru dēvē par “sešnieku”,

—

kaut arī publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līgumu pārskatīšanā ir gūti panākumi, to nevarēja pabeigt līdz 2013. gada beigām, kā bija plānots. Daļu no ietaupījumiem izdevās panākt 2013. gadā; tomēr ietaupījumi, kas netika īstenoti 2013. gadā, tiks panākti šogad, tādējādi papildinot ievērojamos ietaupījumus, kuri paredzēti 2014. gadā un turpmākajos gados. Gan 2012., gan 2013. gadā VU vidēji panāca līdzsvarotus darbības rezultātus, un ir plānotas papildu reformas, lai nepieļautu šo uzņēmumu darbības rezultātu atkārtotu pasliktināšanos. Labi panākumi ir gūti privatizācijas jomā, un ieņēmumi no privatizācijas pārsniedz programmā paredzēto mērķi,

—

turpinās reformas, lai ieviestu modernu atbilstības riska pārvaldības modeli ieņēmumu administrēšanas jomā. Jaunā Riska pārvaldības nodaļa ir sākusi darbu un galvenokārt pievēršas tam, lai uzlabotu konkrētu nodokļu maksātāju grupu (piemēram, pašnodarbinātu personu un ļoti turīgu privātpersonu) saistību izpildi. Turpinās cīņa pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, ar tādu iniciatīvu palīdzību kā nesen uzsāktā pievienotās vērtības nodokļa loterija,

—

valsts pārvaldē tiek īstenotas reformas, lai modernizētu un racionalizētu nodarbinātību un struktūras publiskajā sektorā. Ar vairākām svarīgām reformām valsts pārvaldē tiek atbalstīta publiskā sektora izdevumu pārskatīšana un pastiprināta 2014. gada konsolidācijas stratēģija. Minētās reformas cita starpā ir šādas: i) pasākumi, kuri pievēršas nodarbinātībai publiskajā sektorā un kuru mērķis ir līdzsvarot darba ņēmēju sastāvu šajā sektorā, lai palielinātu augsti kvalificētu un labāk apmācītu ierēdņu skaitu (piemēram, pārtraucot darba attiecības pēc savstarpējas vienošanās un izmantojot pārkvalifikācijas shēmu); ii) algu skalas pārskatīšana un vienotas algu piemaksu skalas izveide (paredzams, ka tās stāsies spēkā attiecīgi līdz 2014. gada decembra beigām un jūnija beigām); iii) esošo publiskā sektora nodarbinātības noteikumu apkopošana jaunā vispārīgā likumā par nodarbinātību valsts pārvaldē, orientējoties pēc privātā sektora Darba kodeksa struktūras; un iv) publiskā sektora darba ņēmēju pensiju sistēmas (CGA) pielīdzināšana vispārējai pensiju sistēmai. Vēl viena valsts pārvaldē nesen veikta reforma ir kopējo pakalpojumu stratēģijas īstenošana finanšu resursu jomā visās iniciatīvas aptvertajās struktūrās.

(12)

Politikas īstenošana un reformas veselības aprūpes nozarē turpinās un rada ietaupījumus efektivitātes palielinājuma rezultātā. Ievērojamā kavēto maksājumu uzkrājuma eksistence ir lielā mērā, tomēr ne tikai saistīta ar to, ka pastāvīgi nepietiek finansējuma, lai apmaksātu valsts slimnīcu sniegtos pakalpojumus. Portugāles iestādes saglabā apņēmību, lai īstenotu iesākto slimnīcu reformu un turpinātu precizēt pasākumu kopumu, kas attiecas uz zālēm, centralizētu iepirkumu un primāro veselības aprūpi.

(13)

Turpmāki panākumi ir gūti, īstenojot izaugsmi un konkurētspēju veicinošas strukturālās reformas. Portugāles iestādes ir pieņēmušas papildu pasākumus bezdarba līmeņa samazināšanai un darba tirgus efektivitātes uzlabošanai. Pašlaik tiek apspriesti turpmāki uzlabojumi algu vienošanās sistēmā un nemitīgi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt lielo darba tirgus segmentāciju. Parlamentā ir iesniegts likumprojekts, ar ko pārskata Darba kodeksā iekļauto definīciju par pamatotu atlaišanu individuālos gadījumos; Konstitucionālā tiesa pirms tam bija atcēlusi iepriekšējos grozījumus. Turpmāki panākumi ir gūti attiecībā uz sistēmu palīdzībai darba meklēšanā un aktivizēšanā.

(14)

Izglītības sistēmā līdz šim ir īstenotas svarīgas reformas. Portugāles iestādes ir apņēmušās šīs reformas pastāvīgi izvērtēt un uzraudzīt. Portugāle ir arī pieņēmusi dekrētlikumu, ar ko izveido īsa cikla mācību kursu, un pašlaik tiek sagatavots vēl viens likums, ar kuru paredzēts izveidot noteikumus par references arodskolām.

(15)

Portugāles valdība ieviesa jaunu nodevu, ko piemēro enerģētikas nozares operatoriem; šī nodeva cieši jāuzrauga, lai nepieļautu, ka tā tiek iekļauta galalietotāju cenās. Valdība nāks klajā ar konkrētiem pasākumiem, lai novērstu atlikušās pārmērīgās sistēmas izmaksas un vēl vairāk samazinātu enerģijas izmaksas ekonomikai.

(16)

Neraugoties uz pozitīvām tendencēm, kas konstatētas pārskata periodā, reformas transporta jomā tiek īstenotas lēnāk, nekā paredzēts. Pēc iepazīstināšanas ar infrastruktūras projektu prioritāšu noteikšanu tiek sagaidīts, ka līdz divpadsmitā pārskata laikam būs skaidrs ilgtermiņa redzējums attiecībā uz transporta sistēmu. Tikmēr 2014. gada martā tika apstiprināts transporta regulatora (AMT) tiesiskais regulējums. Lai uzlabotu Portugāles konkurētspēju, ir vajadzīgas turpmākas politikas reformas ostu nozarē. Attiecībā uz dzelzceļa un pilsētu transporta pakalpojumiem Portugāles iestādēm ir jāpastiprina centieni uzlabot šo pakalpojumu finansiālo ilgtspēju, konkurētspēju un efektivitāti.

(17)

Ir gūti panākumi (kaut arī pieticīgā tempā), lai pieņemtu tiesību aktu grozījumus ar nolūku transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (3). Pēc tam, kad tika pieņemts horizontālais pamatlikums par sabiedriskajām profesionālajām apvienībām, ir konstatējama turpmāka kavēšanās attiecībā uz būvniecības likumiem, likumu, ar ko groza augstskolu tiesisko režīmu, un saistībā ar arodorganizāciju grozīto statūtu iesniegšanu parlamentā. Ir konstatēti panākumi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu vienotā kontaktpunkta darbību.

(18)	Pēc jaunā tiesiskā regulējuma pilnīgas īstenošanas pašlaik tiek veikta pilsētas īpašumu īres līgumu reforma. Tomēr pastāvīgi jānovērtē reformas ietekme.

(19)	Pēc tam, kad tika pieņemts pamatlikums, kurā ir noteikti valsts regulatoru darbības galvenie principi, pašlaik tiek atbilstoši grozīti valsts regulatoru statūti. Daži no tiem jau ir apstiprināti.

(20)

Ir gūti panākumi saistībā ar pasākumiem licencēšanas vides uzlabošanai un administratīvā sloga samazināšanai, un pašlaik tiek veikts pārskats par apgrūtinošiem noteikumiem. Tomēr kavēšanās ir konstatējama saistībā ar one-in/one-out normu attiecībā uz jauniem noteikumiem (saskaņā ar šo normu nedrīkst izstrādāt jaunu tiesību aktu, ja netiek atcelts šajā jomā līdz šim spēkā esošais tiesību akts), pasākumiem vides un teritoriālās plānošanas jomā, kā arī saistībā ar ģeoloģiskās izpētes un izejvielu ieguves licencēšanas režīma pārskatīšanu.

(21)

Banku kapitāla rezerves lielā mērā paliek pienācīgas arī tad, ja banku pašu kapitāla novērtējumam izmanto kapitāla prasību noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4). Šie kapitāla noteikumi tiek piemēroti kopš 2014. gada janvāra ar robežvērtību, kura visām bankām ir noteikta 7 % apmērā no 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāja, savukārt četru lielāko banku gadījumā – par vienu procentu punktu vairāk. Aizdevumu un noguldījumu attiecība banku sistēmā ir samazinājusies līdz 117,0 %, un līdz 2014. gada beigām tā, visdrīzāk, samazināsies vēl vairāk.

(22)

Pastāvīgi tiek pastiprināti centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus. Portugāles valdība iecēla ekspertus komitejā, ar kuru izveido attīstības finanšu iestādi (DFI). Komiteja atbild par DFI dibināšanas dokumentu, jo īpaši par statūtu, izstrādi, stratēģiskā uzņēmējdarbības plāna izveidi un jaunās vienības struktūras noteikšanu. DFI mērķis ir racionalizēt un centralizēt to finanšu instrumentu izmantošanu, kurus atbalsta Eiropas struktūrfondi un ieguldījumu fondi, kas saistīti ar finansējuma piešķiršanu uzņēmumiem.

(23)	Portugāles iestādes ir piekritušas sadarbībā ar Banco de Portugal sagatavot stratēģisku plānu, kura mērķis ir risināt uzņēmumu pārmērīgi lielo parādu problēmu un atbalstīt kapitāla pārnešanu uz ekonomikas ražojošajām nozarēm, vienlaikus sekmējot finanšu stabilitāti.

(24)	Ir īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot pārvaldību, efektivitāti un riska pārvaldības praksi valsts garantiju sistēmā, kura pārvalda valdības finansētās kredītlīnijas. Garantētajiem aizdevumiem pašlaik tiek piemērota jauna metode, ar ko nosaka procentu likmju robežvērtības.

(25)	Ņemot vērā šo attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/344/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES groza šādi:

1)	lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Finanšu palīdzība ir pieejama trīs gadus un sešas nedēļas, sākot no pirmās dienas pēc šā lēmuma spēkā stāšanās.”;

lēmuma 3. panta 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem:

“8. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem Portugāle 2014. gadā pieņem šādus pasākumus:

vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā nepārsniedz 4 % no IKP, un netiek pieļauta jaunu nokavēto maksājumu uzkrāšanās. Deficīta mērķa aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas banku atbalsta pasākumiem valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Lai sasniegtu šo mērķi, Portugāle veic konsolidācijas pasākumus 2,3 % apmērā no IKP, kā noteikts 2014. gada Budžeta likumā un papildinošajos tiesību aktos, kas pieņemti šajā nolūkā;

b)	lai kontrolētu izdevumu iespējamu pārsniegšanu, valdība cieši uzrauga ministriju izdevumu maksimālā apjoma ievērošanu, izstrādājot ikmēneša ziņojumus Ministru padomei;

Portugāle steidzami definē un ievieš paredzētās izmaiņas apgādnieka zaudējuma pensiju saņemšanas nosacījumos, kā arī līdz marta beigām pabeidz pamatlikuma projektu, ar ko regulē tiešsaistes azartspēļu licenču pārdošanas nosacījumus. Turklāt Portugāle izlēmīgi rīkojas, lai pārdotu dažas ostu ekspluatācijas koncesijas, par ko panākta vienošanās;

d)	lai ievērotu fiskālās konsolidācijas mērķus, uzņēmumu ienākuma nodokļu visaptverošo reformu īsteno, ievērojot esošos budžeta līdzekļus;

saglabā “atturēšanās no jebkādas darbības” noteikumu attiecībā uz nodokļu izdevumiem centrālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī. Vēl vairāk pastiprina centienus apkarot nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu attiecībā uz dažādiem nodokļu veidiem, inter alia uzraugot e-rēķinu sistēmu. Līdz divpadsmitajam pārskatam veic pētījumu par ēnu ekonomiku mājokļu tirgū, lai meklētu veidus, kā ierobežot nodokļu nemaksāšanu saistībā ar īres līgumiem;

f)	gadījumā, ja izpaužas negatīvi juridiski vai citi ar budžeta izpildi saistīti riski, Portugāle īsteno augstas kvalitātes kompensācijas pasākumus, lai sasniegtu deficīta mērķi;

valdība konkretizē pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai sasniegtu fiskālā deficīta mērķi, kas 2015. gadā nepārsniedz 2,5 % no IKP. Sīki izstrādāti plāni tiks atspoguļoti 2014. gada fiskālās stratēģijas dokumentā, kurš jāpublicē līdz 2014. gada aprīļa beigām un kurā arī tiks konkrēti norādītas izdevumu maksimālās robežas pa nozaru ministrijām. Lai atbilstu Savienības budžeta sistēmas prasībām, minētajā dokumentā iekļauj arī informāciju par budžeta vidēja termiņa plāniem;

2015. gada konsolidācijas stratēģiju cita starpā atbalsta šādi pasākumi:

i)	valdība 2014. gadā izstrādā vienotu algu skalu, kura jāievieš 2015. gadā un kuras mērķis ir atalgojuma politikas racionalizācija un konsekvence visos karjeras posmos publiskajā sektorā;

ii)	vienotās algu piemaksu skalas (to paredzēts ieviest 2014. gadā) fiskālā ietekme pilnībā izpaudīsies 2015. gadā;

iii)

tiek īstenoti jauni visaptveroši pasākumi kā daļa no notiekošās pensiju reformas, kuru mērķis ir uzlabot pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju. Nesen ieceltā pensiju reformas komiteja izstrādā konkrētus reformas noteikumus. Reforma aptver īstermiņa pasākumus, ar kuriem tiesības uz pensiju tiek vēl vairāk piesaistītas demogrāfiskiem un ekonomiskiem kritērijiem, vienlaikus ievērojot arī progresivitātes principus atbilstoši Konstitucionālās tiesas nolēmumam par publiskā sektora darbinieku pensiju sistēmas (CGA) saskaņošanu ar vispārējo pensiju sistēmu. Konkrētie šīs reformas pasākumi tiks paziņoti līdz divpadsmitā pārskata izstrādes laikam, un likumprojekts tiks iesniegts parlamentā gada pirmajā pusē. Tiek konkretizēti turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt pensiju sistēmu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt valdība nodrošina, ka nesen paaugstinātais pensionēšanās vecums 2014. gada laikā tiek efektīvi piemērots pensionāriem, kuri saņem pensijas saskaņā ar CGA režīmu; un

iv)	citi pasākumi, ar kuru palīdzību jāsasniedz deficīta mērķis 2,5 % apmērā no IKP, tiks noteikti līdz aprīļa vidum;

vidējā termiņa fiskālā stratēģija balstās uz turpmākām reformām, kas cita starpā ir izklāstītas priekšlikumā par valsts reformu. Šo reformu mērķis ir uzlabot publiskā sektora efektivitāti un šā sektora sniegto pakalpojumu kvalitāti. Balstoties uz konsultāciju ar sociālajiem partneriem pirmo kārtu, divpadsmitajā pārskatā tiks izvērtēti saistībā ar šo plānu gūtie panākumi;

j)	Portugāle kā daļu no 2014. gada budžeta publicē ziņojumu par nodokļu izdevumiem, kurš aptver centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes;

Portugāle līdz 2014. gada jūnija beigām ievieš Finanšu ministrijā grāmatvedības funkciju, lai uzlabotu publiskā sektora grāmatvedības un pārskatu sniegšanas sistēmu. Tās uzdevumi cita starpā būs nodrošināt pienācīgu grāmatvedību attiecībā uz valdības bankas kontu ieņēmumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām, kā arī parādiem un PPP;

l)	Saistību kontroles likums tiek pilnībā īstenots visās publiskā sektora struktūrās, lai novērstu jaunu kavēto maksājumu rašanos;

Portugāle veic papildu pasākumus, lai vēl vairāk nostiprinātu savu valsts finanšu pārvaldības sistēmu. Portugāle pārskata Budžeta pamatlikumu, lai līdz marta beigām pilnībā transponētu attiecīgos Savienības tiesību aktus. Turklāt Portugāle veic aptverošāku Budžeta pamatlikuma pārskatīšanu, lai samazinātu budžeta sadrumstalotību, ko panāk, ierobežojot budžeta vienību skaitu un pārskatot pašu ieņēmumu klasifikāciju, kā arī lai racionalizētu budžeta apropriāciju struktūru, palielinātu pārskatatbildību un vēl lielākā mērā nostiprinātu valsts finanses vidēja termiņa plānā. Galvenos jaunā likuma aspektus un struktūru izstrādā līdz 2014. gada aprīļa beigām. Portugāle nodrošina, ka pasākumus, kuru mērķis ir īstenot jauno budžeta plānu centrālās valdības līmenī, piemēro arī reģionālajā un vietējā līmenī;

Portugāle pilnībā īsteno jauno tiesisko un institucionālo PPP sistēmu. PPP līgumu pārskatīšana notiek dažādās nozarēs, lai ierobežotu šīs pārskatīšanas ietekmi uz budžetu. Ikgadējie ziņojumi par PPP nodrošina no PPP un koncesijām izrietošo fiskālo risku visaptverošu novērtējumu, lai tādējādi laicīgi novērtētu budžeta fiskālos riskus. Ņemot vērā jauno VU pamatlikumu un saskaņā ar pastiprināto Finanšu ministrijas kā akcionāra lomu, vēl vairāk palielina VU uzraudzībai paredzētās tehniskās vienības darbinieku skaitu. Valdība turpina savu visaptverošo VU pārstrukturēšanas programmu, lai arī turpmāk nodrošinātu un uzlabotu līdzsvarotus darbības rezultātus. Valdība turpina jau uzsāktos privatizācijas projektus;

Portugāle turpina reformu programmu ceļā uz modernu un efektīvāku ieņēmumu administrēšanu, kas atbilst starptautiskajai paraugpraksei. Portugāle līdz 2014. gada martam publicē sarakstu ar 50 % no tām vietējām nodokļu iestādēm, kas jāslēdz līdz 2014. gada maijam. To resursu apjomu, kas nodokļu administrācijā ir paredzēti revīzijai, līdz divpadsmitajam pārskatam palielina vismaz par 30 % no kopējā darbinieku skaita. Nodokļu administrācijā tiek izveidota jauna nodokļu maksātāju pakalpojumu nodaļa, kurā apvienoti dažādi nodokļu maksātājiem paredzēti pakalpojumi. Riska pārvaldības struktūrvienībai jābūt pilnīgā darbgatavībā 2014. gada pirmajā ceturksnī, sākotnēji veltot galveno uzmanību mērķtiecīgiem projektiem, kuru nolūks ir uzlabot pašnodarbinātu speciālistu un ļoti turīgu privātpersonu nodokļu saistību izpildi. Nodokļu saistību izpildi uzrauga nepārtraukti. Tiek pastiprināts tiesiskais un normatīvais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, lai efektīvāk apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un predikatīvos noziegumus, tostarp nodokļu noziegumus;

Portugāle iesniedz ziņojumu ar šādiem mērķiem:

i)	apzināt dienestu un jurisdikciju pārklāšanos starp centrālo un vietējo valdības līmeni, kā arī citu trūkumu avotus; un

ii)	reorganizēt ministriju decentralizēto dienestu tīklu galvenokārt ar Lojas do Cidadão (pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu vienas pieturas aģentūras) tīkla un citu risinājumu palīdzību, efektīvāk aptverot ģeogrāfiskos reģionus un pastiprinot kopēju pakalpojumu un digitālās pārvaldības izmantošanu;

q)	Portugāle publiskā sektora pārvaldē turpina īstenot kopējo pakalpojumu stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldību un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā;

Portugāle turpina īstenot reformas, kas attiecas uz cilvēkresursu vadību valsts pārvaldē. Balstoties uz aptauju un ziņojumu par algas piemaksām, līdz divpadsmitajam pārskatam tiek iesniegts likumprojekts par vienotu algas piemaksas skalu, lai īstenotu to līdz 2014. gada jūnijam. Līdz 2014. gada martam parlaments apstiprina jauno vispārējo likumu par nodarbinātību valsts pārvaldē; ar šo likumu tiek vienkāršoti un apkopoti esošie noteikumi par nodarbinātību publiskajā sektorā, orientējoties pēc privātā sektora Darba kodeksa struktūras;

s)	Portugāle nodrošina efektivitāti un lietderīgumu veselības aprūpes sistēmā, turpinot racionāli izmantot pakalpojumus un kontrolējot izdevumus, tostarp valsts izdevumus par zālēm un stacionāro aprūpi, un novēršot kavētos maksājumus;

t)	Portugāle turpina šobrīd notiekošo slimnīcu tīkla reorganizāciju un racionalizāciju, specializējot, koncentrējot un pārdalot slimnīcu sniegtos pakalpojumus, un nodrošina to, ka tiek īstenots daudzgadu darbības plāns slimnīcu reorganizācijai;

u)	Portugāle veic reformas, lai novērstu lielo segmentāciju darba tirgū;

makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas nolūkā Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķim sekmēt darbvietu radīšanu un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju. Programmas darbības laikposmā minimālā alga tiek palielināta tikai tad, ja to pamato norises ekonomikā un darba tirgū;

w)	Portugāle turpina nodrošināt aktīva darba tirgus politikas efektivitāti saskaņā ar novērtējuma ziņojumu un rīcības plānu valsts nodarbinātības dienestu darbības uzlabošanai;

x)	Portugāle turpina īstenot savos rīcības plānos izklāstītos pasākumus, lai uzlabotu vidējās izglītības, kā arī arodizglītības un apmācības kvalitāti un palielinātu uzņēmumu iesaisti arodizglītības un izglītības sistēmā;

y)	Portugāle īsteno plānu, lai izveidotu neatkarīgu uzņēmumu loģistikas pakalpojumu sniegšanai gāzes un elektroenerģijas jomā;

z)	Portugāle īsteno piemērotus pasākumus, lai likvidētu enerģijas tarifu parādu un nodrošinātu valsts elektroenerģijas sistēmas ilgtspēju;

aa)	Portugāle pieņem pasākumus, kas veicina transporta sistēmas darbību; pilnībā tiek īstenots 2011.–2015. gada stratēģiskais plāns transporta jomā, tostarp ilgtermiņa pasākumi efektivitātes un ilgtspējas nodrošināšanai;

bb)	Portugāle turpina transponēt ES dzelzceļa nozares tiesību aktu paketes;

cc)	Portugāle turpina uzlabot ostu pārvaldes sistēmu, tās saimniecisko regulējumu un darbību;

dd)	Portugāle turpina atcelt šķēršļus ienākšanai tirgū, mīkstināt esošās atļauju saņemšanas prasības un samazināt administratīvo slogu pakalpojumu nozarē;

ee)	Portugāle pabeidz pieņemt būvniecības likumus un citus atlikušos sektorālos grozījumus, kas ir nepieciešami, lai pilnībā īstenotu Direktīvu 2006/123/EK, un vajadzības gadījumā iesniedz tos parlamentā;

ff)	valdība iesniedz parlamentam grozītos arodorganizāciju statūtus;

gg)

Portugāle uzlabo uzņēmējdarbības vidi, pabeidzot sāktās reformas administratīvā sloga samazināšanai, jo īpaši panākot to, ka pilnībā darbojas vienotais kontaktpunkts, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2006/123/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/36/EK (5), un vēl vairāk vienkāršojot esošās licencēšanas procedūras, noteikumus un citus ekonomiku apgrūtinošus administratīvus slogus, kas ir būtisks šķērslis saimnieciskās darbības attīstībai;

hh)	pēc grozījumu pieņemšanas Likumā 6/2006 par jaunajiem pilsētas īpašumu īres līgumiem un dekrētlikumā, ar ko vienkāršo renovācijas administratīvo procedūru, Portugāle veic visaptverošu pārskatu par mājokļu tirgus darbību;

ii)	valdība apstiprina atbilstošos grozījumus valsts regulatoru statūtos un nodrošina Konkurences iestādes finansējuma modeļa efektīvu darbību;

jj)	Portugāle izvērtē fakultatīva naudas līdzekļu uzskaites režīma ietekmi PVN jomā;

kk)	Portugāle turpina īstenot visaptverošu programmu, lai atceltu nevajadzīgas licencēšanas procedūras, noteikumus un citus ekonomiku apgrūtinošus administratīvus slogus.

9. Lai atgūtu uzticību finanšu sektoram, Portugāle tiecas saglabāt atbilstīgu kapitāla līmeni banku nozarē un nodrošināt sakārtotu procesu parādsaistību samazināšanai, ievērojot saprašanās memorandā noteiktos termiņus. Šajā saistībā Portugāle īsteno Portugāles banku nozares stratēģiju, par ko panākta vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF, tā, lai tiktu saglabāta finanšu stabilitāte. Jo īpaši Portugāle:

a)	nodrošina, ka banku kapitāla rezerves arī turpmāk ir adekvātas un atbilst jaunajiem kapitāla prasību noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (6);

b)	iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu rezerves;

vajadzības gadījumā arī nākotnē apņemas sniegt turpmāku atbalstu banku sistēmai, mudinot bankas rast privātus risinājumus, savukārt saskaņā ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu Banku maksātspējas atbalsta mehānisma līdzekļi ir pieejami turpmākam dzīvotspējīgu banku atbalstam, ievērojot stingrus nosacījumus;

d)	nodrošina banku nozares parādsaistību līdzsvarotu un sakārtotu samazināšanu, kas ir būtiski, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību un vidējā termiņā mazinātu atkarību no Eurosistēmas finansējuma. Banku finansējuma un kapitāla plānus pārskata reizi ceturksnī;

turpina stiprināt Banco de Portugal uzraudzības padomi, uzlabot tās uzraudzības procesus, kā arī izstrādāt un ieviest jaunu uzraudzības metodiku un instrumentus. Atbilstīgi Savienības līmenī noteiktajam termiņam Banco de Portugal pārskatīs standartus attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, lai sasniegtu konverģenci ar attiecīgajos Eiropas Banku iestādes tehniskajos standartos iekļautajiem kritērijiem;

f)	turpina katru ceturksni uzraudzīt iespējamās banku kapitāla vajadzības, stresa apstākļos piemērojot progresīvu pieeju, tostarp integrējot jauno lejupējo spriedzes testu sistēmu kvalitātes nodrošināšanas procesā, tādējādi ļaujot veikt pārskatu par galvenajiem rezultātu virzītājspēkiem;

g)	turpina cieši uzraudzīt, kā tiek īstenoti pasākumi, par kuriem panākta vienošanās to banku pārstrukturizācijas plānos, kuras ir saņēmušas valsts kapitāla palīdzību;

h)	nodrošina, ka laicīgi tiek pārdoti visu trīs valstij piederošo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību meitasuzņēmumi un aktīvi, tostarp izmantojot divus atlasītos pakalpojumu sniedzējus;

analizē banku sanācijas plānus un sniedz sistēmai vadlīnijas par sanācijas plāniem, kuras atbilst attiecīgajiem Eiropas Banku iestādes tehniskajiem standartiem un attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par kredītiestāžu sanāciju un noregulējumu, un sagatavo noregulējuma plānus, pamatojoties uz banku iesniegtajiem ziņojumiem;

sagatavo ceturkšņa ziņojumus par jauno pārstrukturizācijas līdzekļu īstenošanu; turpina uzraudzīt finanšu iestādēm paredzētas sistēmas īstenošanu, lai iesaistītos mājsaimniecību parādu ārpustiesas pārstrukturizācijā, un atvieglo uzņēmumu parādu pārstrukturizācijas sistēmas piemērošanu. Sadarbībā ar Banco de Portugal sagatavo stratēģisku plānu, kura mērķis ir risināt uzņēmumu pārmērīgi lielo parādu problēmu un atbalstīt kapitāla pārnešanu uz ekonomikas ražojošajām nozarēm, vienlaikus sekmējot finanšu stabilitāti;

k)	ar ceturkšņa ziņojumu palīdzību turpina uzraudzīt uzņēmumu un mājsaimniecību augsto parādsaistību līmeni, kā arī turpina īstenot jauno parādu pārstrukturizācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka tā darbojas pēc iespējas efektīvāk;

pamatojoties uz jau iesniegtajiem priekšlikumiem, veicina uzņēmumu finansējuma alternatīvu diversifikāciju, izstrādā un īsteno risinājumus, kas uzņēmumiem sniedz finansējuma alternatīvas salīdzinājumā ar tradicionāliem banku kredītiem, ko panāk, izmantojot dažādus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmumu pieeju kapitāla tirgiem;

turpina izvērtēt uzlaboto valdības garantēto kredītinstrumentu ietekmi uz faktiskajām procentu likmēm; vajadzības gadījumā ir gatava veikt alternatīvus politikas pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības garantēto aizdevumu piešķiršanas cenas tiek noteiktas konkurētspējīgā un pārredzamā veidā par labu galasaņēmējiem; regulāri ziņo par gūtajiem panākumiem;

izveido attīstības finanšu iestādi (DFI), kuras mērķis ir racionalizēt un centralizēt to finanšu instrumentu izmantošanu, kurus 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi. DFI nepieņem publiskus noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus, neizsniedz tiešus aizdevumus, neiegādājas valsts parādzīmes vai nepiešķir valstij aizdevumus. DFI uzņēmējdarbības modelis un statūti tiek izstrādāti tā, lai nepieļautu papildu slogu vai risku valsts finansēm.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.)."

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).”"

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2014. gada 23. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2) Padomes Īstenošanas lēmums 2011/344/ES (2011. gada 17. maijs) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei (OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

26.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/86

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 24. aprīlis)

par Savienības finansiālo ieguldījumu attiecībā uz uzraudzību un citiem ārkārtas pasākumiem, kurus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā īsteno pret Āfrikas cūku mēri

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2551)

(Autentisks ir tikai teksts igauņu, latviešu, lietuviešu un poļu valodā)

(2014/236/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 84. pantu,

tā kā:

(1)	Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir vīrusu infekcijas slimība (parasti nāvējoša), ar ko slimo mājas un savvaļas cūkas, un tā ievērojami traucē Savienības iekšējo tirdzniecību ar dzīvām cūkām un produktiem, kas iegūti no cūku sugu dzīvniekiem, kā arī to eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Pēc tam, kad 2007. gadā ĀCM apstiprināja Gruzijā, slimība izplatījās arī Krievijas Federācijā, kur ir ziņots par vairākiem šīs slimības uzliesmojumiem cūkām un mežacūkām visā Krievijas Eiropas daļā. Turklāt 2013. gada jūnijā Baltkrievija ziņoja, ka ĀCM uzliesmojums piemājas saimniecībās audzētām cūkām ir apstiprināts Grodņas reģionā, kas atrodas aptuveni 40 km no Lietuvas robežas un tuvu robežai ar Poliju.

(3)	Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/498/ES (3) tika piešķirts Savienības finansiālais ieguldījums attiecībā uz uzraudzību un citiem ārkārtas pasākumiem pret ĀCM, kuri 2013. gadā tika īstenoti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā – dalībvalstīs, kuras apdraud tiešs ĀCM ievazāšanas risks.

(4)

Tika ziņots, ka 2014. gada janvārī slimība konstatēta mežacūku populācijā Ukrainā, un tā joprojām turpina izplatīties Baltkrievijā un Krievijas Federācijā. Turklāt 2014. gada janvārī tika konstatēti divi ĀCM gadījumi mežacūku populācijā Lietuvā un dažas dienas vēlāk tika ziņots par vēl diviem slimības gadījumiem mežacūkām Polijā. Abās minētajās dalībvalstīs slimība tika konstatēta pie robežas ar Baltkrieviju. Tādējādi ĀCM situācija valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību, rada pastāvīgu apdraudējumu cūku saimniecībām Savienībā, jo dalībvalstīs, kuras robežojas ar inficētajām trešām valstīm, vīrusu var ievazāt mežacūkas, kas no inficētajiem apgabaliem ienāk Savienības teritorijā, kā arī transportlīdzekļi, ar kuriem ir tikuši pārvadāti dzīvi dzīvnieki vai arī vīrusu var ievazāt, nelikumīgi ievedot Savienībā no cūku sugu dzīvniekiem iegūtus produktus.

(5)

Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā risks ievazāt ĀCM Savienībā ir augstāks, ņemot vērā minētās slimības sastopamību un evolūciju tajās Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas teritorijās, kuras robežojas ar Savienību. Minētās dalībvalstis ir informējušas Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, kurus tās plāno pieņemt, lai pastiprinātu savu un pārējo dalībvalstu teritoriju aizsardzību.

(6)	Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija 2013. gadā īstenoja uzraudzību, lai agrīni konstatētu ĀCM mežacūkām un mājas cūkām. Lai ĀCM profilakse būtu efektīvāka, ir jāveic konkrēti uzraudzības pasākumi minēto dalībvalstu teritorijā.

(7)

Viens no galvenajiem piesardzības pasākumiem pret ĀCM iekļūšanu Savienībā ir tādu transportlīdzekļu tīrīšana un dezinficēšana, kuri varētu būt bijuši saskarē ar ĀCM vīrusu. Tādēļ Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/426/ES (4) ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai nepieļautu ĀCM ievazāšanu Savienībā no Baltkrievijas un Krievijas Federācijas, un noteikta prasība pienācīgi iztīrīt un dezinficēt transportlīdzekļus, ar kuriem ir tikuši pārvadāti dzīvi dzīvnieki un kuri iebrauc Savienībā no inficētajiem apgabaliem.

(8)

Neatkarīgi no Komisijas Regulas (EK) Nr. 206/2009 (5) noteikumiem tas ĀCM ievazāšanas risks Savienībā, ko izraisa pa pastu sūtīti vai ceļotāju, it īpaši to, kuri ierodas no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas, bagāžā ievesti personīgam patēriņam paredzēti cūku izcelsmes produktu sūtījumi, pārsniedz nenozīmīgu risku, un iebraukšanas punktos ir vajadzīga papildu kontrole.

(9)

Turklāt, lai nodrošinātu ātru atbildes reakciju gadījumā, ja ĀCM tiktu ievazāts, plašā ieinteresēto personu lokā, ieskaitot veterinārārstus, profesionālus un nekomerciālus lauksaimniekus, kravas automašīnu vadītājus, muitas darbiniekus, pasažierus un plašu sabiedrību, izmantojot konkrētai mērķauditorijai domātas izpratni veicinošas kampaņas, kuru mērķis ir vairot izpratni par ĀCM un sagatavotību slimības gadījumam atbilstoši ārkārtas rīcības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (6), būtu jāvairo izpratne par riskiem, ko rada ĀCM ievazāšana un tās sekas.

(10)

ĀCM 2014. gadā tika konstatēts mežacūkām Lietuvā un Polijā, un abas minētās dalībvalstis tieši apdraud ĀCM esība aiz robežas, Baltkrievijā. Lai mazinātu slimības izplatības risku savā teritorijā, Lietuva un Polija plāno samazināt uzņēmīgo saimniekorganismu blīvumu cūku saimniecībās, kurās ir zema bioloģiskā drošība un kuras atrodas inficētajā apgabalā, veicinot cūku nokaušanu un vismaz vienu gadu nepieļaujot krājumu atjaunošanu cūku saimniecībās. 2013. gada decembrī Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija iesniedza attiecīgos plānus un izmaksu aplēses ārkārtas pasākumu īstenošanai 2014. gadā apgabalos, kuri uzskatāmi par augstāka riska apgabaliem saistībā ar ĀCM ievazāšanu no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas. Komisija ir pārbaudījusi minētos plānus saistībā ar Savienības finansiālo ieguldījumu, un tika konstatēts, ka tie atbilst Direktīvai 2002/60/EK.

(11)	Pasākumi, ko Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija veic saistībā ar slimības uzraudzību, transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinficēšanu un izpratnes veicināšanas kampaņu organizēšanu, būtu jālīdzfinansē 50 % apmērā.

(12)	Pasākumi, ko Lietuva un Polija īsteno, lai samazinātu cūku blīvumu inficētajos apgabalos pie robežas ar Baltkrieviju, būtu jālīdzfinansē 30 % apmērā.

(13)

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas iesniegtie plānotie ārkārtas pasākumi, kas 2014. gadā tiks veikti pret ĀCM ievazāšanu no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas, ir pietiekami detalizēts pamats Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (7) 94. panta izpratnē, tāpēc šis lēmums būtu uzskatāms par finansēšanas lēmumu attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti darba programmā dotācijām.

(14)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. To ārkārtas pasākumu aizsardzībai pret ĀCM ietvaros, ko Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija veic 2014. gadā, šīm dalībvalstīm ir tiesības uz īpašu ieguldījumu no Savienības, lai segtu izdevumus, kuri radīsies, īstenojot 2. un 3. punktā aprakstītos pasākumus, kas plānoti laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

2. Savienības finansiālais ieguldījums ir noteikts 50 % apmērā no izmaksām, kas radīsies un tiks samaksātas, īstenojot šādus pasākumus:

a)	paraugu ņemšana no mājas cūkām;

b)	paraugu ņemšana no mežacūkām;

c)	ELISA testi;

d)	PĶR un sekvencēšanas testi;

e)	aprīkojuma un dezinfekcijas līdzekļu iegāde tīrīšanas un dezinficēšanas vajadzībām;

f)	tāda aprīkojuma iegāde, kas īpaši paredzēts dzīvnieku liemeņu iznīcināšanai;

g)	tāda aprīkojuma iegāde, kas paredzēts virusoloģiskajiem laboratoriskajiem testiem;

h)	izpratnes veicināšanas kampaņas.

3. Savienības finansiālais ieguldījums ir noteikts 30 % apmērā no izmaksām, kas Lietuvai un Polijai radīsies un tiks samaksātas, kompensējot cūku īpašniekiem zaudējumus, ko rada pāragra cūku nokaušana inficētajos apgabalos.

2. pants

1. Maksimālā summa attiecībā uz izmaksām, ko atmaksā lēmuma 1. panta 1. punktā minētajām dalībvalstīm un kas tām radīsies, īstenojot 1. panta 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos pasākumus, vidēji nepārsniedz:

a)	EUR 0,5 par katru mājas cūku, no kuras ņemts paraugs;

b)	EUR 5 par katru mežacūku, no kuras ņemts paraugs;

c)	EUR 2 par katru ELISA testu;

d)	EUR 10 par katru veikto PĶR un sekvencēšanas testu.

2. Maksimālās izmaksas, ko atmaksā saistībā ar 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, vidēji nepārsniedz:

a)	EUR 6 000 Igaunijai;

b)	EUR 58 000 Latvijai;

c)	EUR 950 000 Lietuvai;

d)	EUR 102 100 Polijai.

3. Maksimālās izmaksas, ko atmaksā saistībā ar 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, nepārsniedz:

a)	EUR 100 000 Lietuvai;

b)	EUR 150 000 Polijai.

4. Maksimālās izmaksas, ko atmaksā saistībā ar 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, nepārsniedz:

EUR 75 000 Lietuvai.

5. Maksimālās izmaksas, ko atmaksā saistībā ar 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, vidēji nepārsniedz:

a)	EUR 1 500 Igaunijai;

b)	EUR 15 000 Latvijai;

c)	EUR 75 000 Lietuvai;

d)	EUR 11 250 Polijai.

6. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas minētas 1. panta 3. punktā, Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz:

a)	EUR 225 000 Lietuvai;

b)	EUR 337 500 Polijai.

7. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas minētas 1. panta 1. punktā, Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz:

a)	EUR 27 000 Igaunijai;

b)	EUR 190 000 Latvijai;

c)	EUR 1 948 000 Lietuvai;

d)	EUR 1 341 000 Polijai.

8. Izdevumi, par kuriem, veicot 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos pasākumus, var saņemt Savienības finansiālo ieguldījumu, ir tikai tādas izmaksas, kas dalībvalstīm radušās:

a)	par tādu testu komplektu, reaģentu un visu pārējo palīgmateriālu iegādi, kas identificējami par piederīgiem un izmantojami laboratorisko testu veikšanai;

b)	par darbiniekiem, kuri pilnībā vai daļēji ir nodarbināti testu veikšanā laboratorijas telpās, neatkarīgi no to statusa, un minētajos izdevumos iekļauj tikai faktiskās algas kopā ar sociālā nodrošinājuma iemaksām un citām atalgojumā iekļautajām obligātajām izmaksām;

c)	pieskaitāmās izmaksas, kas ir 7 % apmērā no a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu summas.

3. pants

1. Savienības finansiālo ieguldījumu 1. pantā minētajiem pasākumiem piešķir, ja attiecīgās dalībvalstis:

a)	īsteno darbības un pasākumus, kā izklāstīts to plānos;

b)	īsteno pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp konkurences noteikumiem un noteikumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

c)	vēlākais līdz 2015. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai galīgo tehnisko ziņojumu par pasākumiem saskaņā ar I pielikumu un galīgo finanšu pārskatu saskaņā ar II pielikumu.

2. Ja dalībvalsts neievēro 1. punkta prasības, Komisija var samazināt Savienības finansiālo ieguldījumu proporcionāli pārkāpuma veidam, smagumam un Savienībai radītajiem finansiālajiem zaudējumiem.

4. pants

Šis lēmums adresēts Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai un Polijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 24. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3) Komisijas 2013. gada 10. oktobra Īstenošanas lēmums 2013/498/ES par Savienības finansiālo ieguldījumu attiecībā uz uzraudzību un citiem ārkārtas pasākumiem, kuri Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tika īstenoti pret Āfrikas cūku mēri trešās valstīs, kas ir ES kaimiņvalstis (OV L 272, 12.10.2013., 47. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 5. augusta Īstenošanas lēmums 2013/426/ES par pasākumiem, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra vīrusa ienešanu Savienībā no dažām trešām valstīm vai trešo valstu teritoriju daļām, kurās ir apstiprināta minētās slimības klātbūtne, un ar kuru atceļ Lēmumu 2011/78/ES (OV L 211, 7.8.2013., 5. lpp.).

(5) Komisijas 2009. gada 5. marta Regula (EK) Nr. 206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un Regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu (OV L 77, 24.3.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(7) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Galīgais tehniskais ziņojums par uzraudzības pasākumiem attiecībā uz Āfrikas cūku mēri mežacūkām un mājas cūkām

Dalībvalsts:

Datums:

Situācijas tehniskais novērtējums

1.1.	Epidemioloģiskās kartes:

1.2.	Informācija par uzraudzību:

Mērķu izpilde un tehniskās grūtības:

Papildu epidemioloģiskā informācija – epidemioloģiskā izmeklēšana, atrasto beigto dzīvnieku skaits, to dzīvnieku sadalījums pēc vecuma, kuriem testos uzrādījies pozitīvs rezultāts, patoloģiskās izmaiņas utt.:

(1) Norādīt testa tipu: ELISA, PĶR, Ag-ELISA, vīrusa izolēšana, cits (precizēt).

II PIELIKUMS

Galīgais finanšu pārskats par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

Dalībvalsts:

Datums:

Uzraudzības pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri mežacūkām un mājas cūkām

Paraugu ņemšana
Kategorija		Paraugu ņemšanas izmaksas
		Ņemtie paraugi (dzīvnieku skaits)		Izmaksas par vienību uz katru dzīvnieka paraugu		Kopējās izmaksas
Mājas cūkas
Mežacūkas

Laboratorijas testi
	Veikto testu skaits		Testu izmaksas (1)
			Laboratorijas tests (1)		Personāls (2)		Pieskaitāmās izmaksas (3) = (1) + (2) × 0,07	Kopējās izmaksas (4) = (1) + (2) + (3)
Seroloģiskie testi (ELISA)
PĶR testi
Sekvencēšanas testi

Tīrīšana un dezinfekcija

2.a)

IEKĀRTAS

Apraksts	Izmaksas/vērtība (bez PVN)	Pirkuma datums

Kopā

2.b)

DEZINFEKCIJAS LĪDZEKLIS

Apraksts	Izmaksas/vērtība (bez PVN)	Pirkuma datums

Kopā

APRĪKOJUMS, KAS MINĒTS 1. PANTA 2. PUNKTA f) UN g) APAKŠPUNKTĀ

Apraksts	Izmaksas/vērtība (bez PVN)	Pirkuma datums

Kopā

KOMPENSĀCIJA PAR CŪKĀM

Svars iznīcināšanas dienā

Dzīvnieku skaits katrā kategorijā

Summa, ko maksā par katru kategoriju

Citas izmaksas, ko tieši izmaksā lauksaimniekiem

(bez PVN)

Kopējā kompensācija

(bez PVN)

Maksājuma datums

sivēnmātes

kuiļi

sivēni

cūkas

sivēnmātes

kuiļi

sivēni

cūkas

IZPRATNES VEICINĀŠANAS KAMPAŅAS

Darbību apraksts	Izmaksas/vērtība (bez PVN)	Īstenošanas datums

Kopā

Es apliecinu, ka:

—	norādītie izdevumi ir faktiski, precīzi iegrāmatoti un saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem uzskatāmi par attiecināmiem izdevumiem,

—	visi ar izdevumiem saistītie pamatojošie dokumenti ir pieejami pārbaudei,

—	par minētajiem pasākumiem nav pieprasīts neviens cits Savienības ieguldījums, un visi ieņēmumi, kas gūti no to veikšanas, ir paziņoti Komisijai,

—	šie pasākumi tika īstenoti saskaņā ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem,

—	tiek piemērotas kontroles procedūras, jo īpaši, lai pārbaudītu deklarēto summu pareizību un novērstu, konstatētu un labotu neprecizitātes.

Datums:

Izpilddirektora vārds, uzvārds un paraksts:

(1) Visas izmaksas ir norādītas bez PVN.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 125

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 26. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/228/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 25. novembris) par to, lai noslēgtu Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas Sadarbības nolīgumu par civilu globālu navigācijas satelītu sistēmu (GNSS)	1
		Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas sadarbības nolīgums par civilu globālu navigācijas satelītu sistēmu (GNSS)	3
		2014/229/ES
	*	Padomes Lēmums (2009. gada 27. oktobris) par to, lai parakstītu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses	16
		Pamatnolīgums par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses	17
		2014/230/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, izņemot jautājumus, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu	44
		2014/231/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu	46
		2014/232/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku	48
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 424/2014 (2014. gada 22. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Prekmurska šunka (AĢIN))	51
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 425/2014 (2014. gada 22. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Tørrfisk fra Lofoten (AĢIN))	53
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 426/2014 (2014. gada 25. aprīlis), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību	55
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 427/2014 (2014. gada 25. aprīlis), ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2011 ( 1 )	57
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 428/2014 (2014. gada 25. aprīlis), ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum Lietuvā un ar ko groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 324/2014, ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum Polijā	64
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 429/2014 (2014. gada 25. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	68
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 430/2014 (2014. gada 25. aprīlis), par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2014. gada aprīļa apakšperiodam	70
		LĒMUMI
		2014/233/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2013/488/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai	72
		2014/234/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 23. aprīlis), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei	75
		2014/235/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 23. aprīlis), ar ko apstiprina Portugāles makroekonomikas korekciju programmas atjaunināšanu	84
		2014/236/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 24. aprīlis) par Savienības finansiālo ieguldījumu attiecībā uz uzraudzību un citiem ārkārtas pasākumiem, kurus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā īsteno pret Āfrikas cūku mēri (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2551)	86
		2014/237/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 24. aprīlis) par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu un izplatīšanos Savienībā, attiecībā uz konkrētiem augļiem un dārzeņiem, kuru izcelsmes valsts ir Indija (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2601)	93

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	51,5
	MK	105,0
	TN	89,9
	TR	83,5
	ZZ	82,5
0707 00 05	AL	41,5
	MA	39,8
	MK	59,4
	TR	124,2
	ZZ	66,2
0709 93 10	MA	29,9
	TR	87,2
	ZZ	58,6
0805 10 20	EG	45,0
	IL	69,3
	MA	47,2
	TN	57,9
	TR	44,7
	ZZ	52,8
0805 50 10	MA	35,6
	TR	88,8
	ZZ	62,2
0808 10 80	AR	100,0
	BR	81,4
	CL	107,1
	CN	96,9
	MK	25,7
	NZ	138,7
	US	166,9
	ZA	130,1
	ZZ	105,9
0808 30 90	AR	90,7
	CL	158,6
	ZA	108,7
	ZZ	119,3

Izcelsme	Kārtas numurs	Piešķīruma koeficients 2014. gada aprīļa apakšperiodā	2014. gada jūlija apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums (kg)
Amerikas Savienotās Valstis	09.4127	— (1)	28 348 416
Taizeme	09.4128	— (1)	9 942 723
Austrālija	09.4129	— (1)	567 310
Citas valstis	09.4130	0,81836 %	0

		Paziņojums lasītājiem
	*	Piezīme lasītājam (skatīt 95. lpp.)	95


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

Dalībvalsts/trešā valsts

Mājas cūkām ņemtie paraugi (cūku skaits)

Mežacūkām ņemtie paraugi (cūku skaits)

Testa tips (1)

Testu skaits

Pozitīvu rezultātu skaits attiecībā uz mājas cūkām

Pozitīvu rezultātu skaits attiecībā uz mežacūkām

Kopā 2014. g.