5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/1

(1)

Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas sev mērķi – noteikt pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Minētie pasākumi paredz euro aizsardzību pret viltošanu un ar to saistītiem krāpšanas veidiem, tādā veidā padarot efektīvāku Savienības ekonomiku un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (3) nosaka informācijas apmaiņu, sadarbību un savstarpēju palīdzību, tādējādi izveidojot saskaņotu pamatu euro aizsardzībai. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu euro aizsardzības līmeni visā Savienībā. Minētās regulas iedarbība ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2001 (4) tika attiecināta arī uz tām dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.

(3)

Darbības ar mērķi veicināt informācijas un darbinieku apmaiņu, tehnisko vai zinātnisko atbalstu un specializētas mācības būtiski palīdz aizsargāt Savienības vienoto valūtu pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu un tādējādi sasniegt augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, vienlaikus apliecinot Savienības spēju apkarot nopietnu organizēto noziedzību.

(4)

Programma euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls”) veicina Savienības iedzīvotāju informētību, uzlabo euro aizsardzību, jo īpaši regulāri darot zināmus to darbību rezultātus, kuras īstenotas saskaņā ar minēto programmu.

(5)

Līdzšinējais atbalsts šādām darbībām, izmantojot Padomes Lēmumus 2001/923/EK (5) un 2001/924/EK (6), kas vēlāk tika grozīti un paplašināti ar Padomes Lēmumiem 2006/75/EK (7), 2006/76/EK (8), 2006/849/EK (9) un 2006/850/EK (10), deva iespēju pastiprināt Savienības un dalībvalstu darbības tādā jomā kā euro aizsardzība pret viltošanu. Programmas “Perikls” mērķi laikposmam no 2002. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2013. gadam tika veiksmīgi sasniegti.

(6)

Ietekmes novērtējumā, kas tika veikts 2011. gadā, lai izvērtētu, vai programma “Perikls” būtu jāturpina, Komisija nonāca pie secinājuma, ka programma “Perikls” būtu jāatjauno, uzlabojot mērķus un metodoloģiju.

(7)

Ietekmes novērtējumā ietvertais ieteikums paredzēja turpināt un turpmāk attīstīt darbības Savienības un dalībvalstu līmenī euro aizsardzības pret viltošanu jomā, ņemot vērā jaunos uzdevumus saistībā ar budžeta taupības politiku. Saskaņā ar jauno programmu “Perikls 2020” iesaistīto dalībvalstu iesniegto priekšlikumu dalībnieki var būt no trešām valstīm, ja to dalība ir būtiska euro aizsardzībai.

(8)

Būtu jānodrošina, ka programma “Perikls 2020” saskan ar citām programmām un darbībām un papildina tās. Tādēļ nolūkā īstenot programmas “Perikls 2020” piemērošanu un lai novērtētu ar euro aizsardzību saistītās vajadzības, Komisijai būtu jāveic visas nepieciešamās apspriešanās ar galvenajām iesaistītajām personām (jo īpaši ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, Eiropas Centrālo banku un Eiropolu) attiecīgajā komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumos.

(9)

Programma “Perikls 2020” būtu jāīsteno, pilnībā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11). Saskaņā ar minēto regulu dotācijas vienīgais mērķis nevar būt iekārtu iegāde. Dotācija ir domāta tam, lai finansiāli atbalstītu darbību, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķi.

(10)

Lai euro kļūtu par pasaulē plaši atzītu valūtu, starptautiskā līmenī ir jānodrošina pienācīga aizsardzība, ko var panākt, darot pieejamus līdzekļus tāda aprīkojuma iegādei, kuru izmantos trešo valstu aģentūras, izmeklējot ar euro viltošanu saistītas lietas.

(11)

Programmas “Perikls” izvērtējums, ko veica ar ieinteresētajām personām, parāda minētās programmas pievienoto vērtību, kas izpaužas kā augsta līmeņa sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, kā arī kā papildinājums valsts līmenī veiktajām darbībām, kā rezultātā tiek palielināta efektivitāte. Sagaidāms, ka programmas “Perikls” turpināšana Savienības līmenī sniegs būtisku ieguldījumu, lai uzturētu un turpmāk uzlabotu euro aizsardzības augsto līmeni, kas saistīta ar to, ka tiks pastiprināta pārrobežu sadarbība, apmaiņa un atbalsts. Vienlaikus tiks panākti vispārēji ietaupījumi, kolektīvi organizējot darbības un iepirkumu pretstatā individuālām iniciatīvām valstu līmenī.

(12)

Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgs starpposma izvērtējuma ziņojums par programmas “Perikls 2020” īstenošanu un galīgais izvērtējuma ziņojums par tās mērķu sasniegšanu.

(13)

Šī regula atbilst pievienotās vērtības un proporcionalitātes principam. Programmai “Perikls 2020” būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, lai aizsargātu euro pret viltošanu, neskarot dalībvalstu pienākumus un efektīvāk izmantojot līdzekļus, nekā tas būtu iespējams valstu līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir nepieciešama un pamatota, jo tā nepārprotami palīdz dalībvalstīm kopīgi aizsargāt euro un mudina izmantot kopīgas Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm.

(14)

Programmai “Perikls 2020” būtu jāilgst septiņus gadus, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (12).

(15)

Lai nodrošinātu vienādus programmas “Perikls 2020” īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas, nosakot prioritātes, budžeta sadalījumu un izvērtēšanas kritērijus pasākumu dotācijām. Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm par šīs regulas piemērošanu, to veicot komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001. Gada darba programmās būtu jāparedz arī ārkārtas un pienācīgi pamatoti gadījumi, kad līdzfinansējuma palielinājums ir nepieciešams lielākas ekonomiskās elastības nodrošināšanai dalībvalstīm, lai tās spētu sekmīgi īstenot un pabeigt projektus attiecībā uz euro aizsardzību un saglabāšanu.

(16)

Ar šo regulu visam programmas “Perikls 2020” darbības laikam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. pantā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13).

(17)

Lai nodrošinātu zināmu elastību līdzekļu piešķiršanā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem minēto līdzekļu orientējoša piešķīruma jautājumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, izmantojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, cita starpā īstenojot pārkāpumu novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus.

(19)

Lēmumi 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK būtu jāatceļ. Būtu jāparedz pārejas pasākumi, lai izpildītu tās finansiālās saistības, kuras attiecas uz darbībām, kas jāveic saskaņā ar minētajiem lēmumiem.

(20)

Ir lietderīgi nodrošināt mierīgu pāreju bez pārtraukumiem starp programmu “Perikls” un programmu “Perikls 2020” un pielāgot programmas “Perikls 2020” darbības ilgumu Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tādēļ programma “Perikls 2020” būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

a)

viltošanas atklāšanā un apkarošanā kompetento dienestu darbinieki, jo īpaši policija un finanšu iestādes atkarībā no to konkrētajiem uzdevumiem valsts mērogā;

b)

izlūkdienestu darbinieki;

c)

valstu centrālo banku, naudas kaltuvju, komercbanku un citu finanšu starpnieku pārstāvji, jo īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem;

d)

tiesu ierēdņi, juristi un tiesu varas iestāžu darbinieki, kas specializējas šajā jomā;

e)

jebkura cita attiecīga speciālistu grupa, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras vai pielīdzināmas struktūras, kas spēj nodrošināt piekļuvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un skaidras naudas pārvadāšanas uzņēmumiem.

a)

valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka (ECB);

b)

valstu analīzes centri (NAC) un valstu monētu analīzes centri (CNAC);

c)

Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETSC) un naudas kaltuves;

d)

Eiropols, Eurojust un Interpols;

e)

valstu centrālie pretviltošanas biroji, kas paredzēti 12. pantā Starptautiskajā konvencijā par naudas viltošanas novēršanu (14), kas parakstīta Ženēvā 1929. gada 20. aprīlī, un citas iestādes, kas specializējas viltošanas novēršanā un atklāšanā un tiesībaizsardzībā saistībā ar to;

f)

specializētas iestādes, kas darbojas tiražēšanas un sertificēšanas tehnoloģiju jomā, tipogrāfiju darbinieki un gravieri;

g)

iestādes, kas nav minētas a) līdz f) apakšpunktā un kas izmanto speciālas zināšanas, tostarp attiecīgā gadījumā šādas iestādes no trešām valstīm, un jo īpaši valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm; un

h)

privātas struktūras, kas ir ieguvušas pieredzi un sniegušas apliecinājumus attiecībā uz savām tehniskajām zināšanām, un darbinieku komandas, kas specializējas viltotu banknošu un monētu atklāšanā.

a)

informācijas apmaiņa un izplatīšana, jo īpaši organizējot darba grupas, sanāksmes un seminārus, tostarp mācības, kompetento valsts iestāžu darbinieku mērķtiecīga nodarbinātība un apmaiņa un citi līdzīgi pasākumi. Informācijas apmaiņu cita starpā veic attiecībā uz:

b)

tehniska, zinātniska un darbības palīdzība, kas šķiet nepieciešama saistībā ar šo programmu rīkotajiem mācību semināriem, tostarp jo īpaši:

c)

dotācijas, ar ko finansēt tāda aprīkojuma iegādi, ko izmantos specializētas viltojumu novēršanas aģentūras, lai aizsargātu euro pret viltošanu, saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

a)

dotācijas; vai

b)

publiskais iepirkums.

a)

veicamos pasākumus saskaņā ar šādu vispārējo un konkrēto mērķi, tostarp līdzekļu orientējošo piešķīrumu un īstenošanas metodi;

b)

dotācijām – būtiskos atlases kritērijus un iespējamo maksimālo līdzfinansējuma daļu.

5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/10

(1)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (“SAN”), tika parakstīts 2008. gada 29. aprīlī un noslēgts 2013. gada 22. jūlijā (2). SAN stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī.

(2)

Ir jāparedz noteikumi konkrētu SAN noteikumu īstenošanai, kā arī procedūras sīki izstrādātu īstenošanas noteikumu pieņemšanai.

(3)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus SAN īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3). Ņemot vērā, ka īstenošanas akti ir daļa no kopējās tirdzniecības politikas, to pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Ja SAN paredz iespēju ārkārtas un kritiskos apstākļos tūlīt piemērot pasākumus, kas vajadzīgi situācijas risināšanai, Komisijai šādi īstenošanas akti būtu jāpieņem nekavējoties. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(4)

SAN ir paredzēts, ka konkrētus lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Serbijā, atbilstīgi tarifa kvotu limitiem var ievest Savienībā, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi. Tāpēc ir jāparedz noteikumi, ar ko reglamentē minēto tarifa kvotu pārvaldību un pārskatīšanu, lai varētu tās rūpīgi izvērtēt.

(5)

Ja ir nepieciešami tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 260/2009 (4), Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (5) vai attiecīgā gadījumā Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 (6).

(6)

Ja dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par iespējamu krāpniecības gadījumu vai nespēju nodrošināt administratīvu sadarbību, būtu jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (7).

(7)

Šajā regulā ir iekļauti SAN īstenošanas pasākumi, un tādēļ tā būtu jāpiemēro no SAN spēkā stāšanās dienas.

(8)

SAN spēkā stāšanās brīdī SAN ir aizstājis Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (8) (“Pagaidu nolīgums”), kurš stājās spēkā 2010. gada 1. februārī un kurā bija paredzēts, ka SAN noteikumiem par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem jāstājas spēkā paātrināti. Lai nodrošinātu, ka tarifa kvotas, kas piešķirtas saskaņā ar Pagaidu nolīgumu un SAN, tiek efektīvi piemērotas un pārvaldītas, kā arī lai garantētu juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar nodokļu uzlikšanu, daži šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no Pagaidu nolīguma spēkā stāšanās dienas,

a)

ad valorem nodokļu gadījumā – 1 % vai mazāk;

b)

attiecībā uz specifiskajiem nodokļiem – EUR 1 vai mazāk uz katru atsevišķu daudzumu.

a)

triju darbdienu laikā pēc minētā lūguma saņemšanas, ja netiek piemērota SAN 41. pantā paredzētā procedūra par lietas nodošanu izskatīšanai; vai

b)

triju dienu laikā pēc tam, kad beidzies 30 dienu laikposms, kas minēts SAN 41. panta 5. punkta a) apakšpunktā, ja tiek piemērota SAN 41. pantā paredzētā procedūra par lietas nodošanu izskatīšanai.

a)

informē Eiropas Parlamentu un Padomi; un

b)

ziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai par savu konstatējumu, pievienojot konstatējuma pamatā esošo objektīvo informāciju, un sāk apspriesties ar Stabilizācijas un asociācijas komiteju.

5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/15

(1)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 443/2009 (3) 13. panta 5. punktam Komisijai jāpārskata kārtība, kādā līdz 2020. gadam izmaksu ziņā efektīvi jāsasniedz 95 g CO2/km mērķis, tostarp minētās regulas I pielikumā izklāstītās formulas un tās 11. pantā paredzētās atkāpes. Ir lietderīgi, lai šī regula pēc iespējas mazāk ietekmētu konkurenci, atbilstu sociālās vienlīdzības principiem un būtu ilgtspējīga.

(2)

Pasaules progresīvo tehnoloģiju tirgus turpmāka attīstība, kuras mērķis ir uzlabot vieglo automobiļu efektivitāti, atbilst Komisijas 2011. gada 21. janvāra paziņojumam “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa” ”, ar kuru atbalsta pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi.

(3)

Ir lietderīgi precizēt, ka nolūkā pārbaudīt atbilstību 95 g CO2/km mērķim CO2 emisijas būtu jāturpina mērīt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (4) un tās īstenošanas pasākumiem, kā arī inovatīvām tehnoloģijām.

(4)

Augstās fosilā kurināmā cenas negatīvi ietekmē ekonomikas atlabšanu un energoapgādes drošību un pieejamību Savienībā. Tāpēc jaunu vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu efektivitātes un ilgtspējas palielināšana, tādējādi samazinot atkarību no naftas, ir prioritāte.

(5)

Atzīstot augstās izmaksas par pētniecību un izstrādi un vienības ražošanas izmaksas, kas saistītas ar tādu transportlīdzekļu pirmajām paaudzēm, kuri rada īpaši zemas emisijas, ir lietderīgi to komercializācijas sākumposmos pagaidu kārtā un ierobežotā mērā paātrināt un atvieglot to ieviešanas procesu Savienības tirgū. Dalībniekiem dažādos līmeņos būtu jāpievērš pienācīga uzmanība tam, lai apzinātu un izplatītu paraugpraksi, kā sekmēt pieprasījumu pēc īpaši zemas emisijas transportlīdzekļiem.

(6)

Būtisks šķērslis īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu ienākšanai tirgū varētu būt alternatīvo degvielu infrastruktūras trūkums, kā arī transportlīdzekļu un infrastruktūras saskarnes kopējo tehnisko specifikāciju neesamība. Šādas infrastruktūras izveides nodrošināšana Savienībā varētu atvieglot tirgus konjunktūras darbību un veicināt ekonomikas izaugsmi Eiropā.

(7)

Atzīstot nesamērīgo ietekmi uz mazākajiem ražotājiem, kura saistīta ar atbilstību īpatnējo emisiju mērķiem, kas noteikti, pamatojoties uz transportlīdzekļa lietderību, atzīstot lielo administratīvo slogu, kuru uzliek atkāpes procedūra, un nelielos ieguvumus, ko CO2 emisiju samazinājuma ziņā rada minēto ražotāju pārdotie transportlīdzekļi, ražotāji, kuri ir atbildīgi mazāk nekā par 1 000 jauniem vieglajiem automobiļiem, ko gadā reģistrē Savienībā, būtu jāizslēdz no īpatnējo emisiju mērķa un maksas par pārsniegtajām emisijām piemērošanas jomas. Lai minētajiem ražotājiem pēc iespējas agrāk nodrošinātu juridisko noteiktību, ir būtiski, lai šo atkāpi piemērotu no 2012. gada 1. janvāra.

(8)

Procedūra, saskaņā ar kuru piešķir atkāpi mazapjoma ražotājiem, būtu jāvienkāršo, lai pieļautu lielāku elastību attiecībā uz to, kad šādiem ražotājiem jāiesniedz pieteikums par atkāpes piemērošanu un kad Komisijai šāda atkāpe jāpiešķir.

(9)

Procedūra atkāpju piešķiršanai specifisku modeļu ražotājiem būtu jāturpina arī pēc 2020. gada. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka samazinājums, kuru pieprasa īstenot specifisku modeļu ražotājiem, atbilstu lielapjoma ražotāju īstenotajam samazinājumam, no 2020. gada būtu jāpiemēro mērķis, kas ir par 45 % zemāks nekā specifisku modeļu ražotāju vidējās īpatnējās emisijas 2007. gadā.

(10)

Lai automobiļu nozarei dotu iespēju veikt ilgtermiņa ieguldījumu un inovāciju, ir vēlams sniegt norādījumus par to, kā Regula (EK) Nr. 443/2009 būtu jāgroza attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada. Minētajiem norādījumiem būtu jābalstās uz izvērtējumu par vajadzīgo samazinājuma tempu, kas atbilst Savienības ilgtermiņa mērķiem klimata jomā, un par ietekmi rentablas automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijas izstrādē. Komisijai līdz 2015. gadam šādi aspekti būtu jāpārskata un par saviem secinājumiem jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj priekšlikumi Regulas (EK) Nr. 443/2009 grozījumiem, lai attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem noteiktu CO2 emisiju mērķus laikposmam pēc 2020. gada, tostarp iespējamu reāla un sasniedzama mērķa nospraušanu attiecībā uz 2025. gadu, kas balstītos uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, kurā ņems vērā automobiļu nozares un no tās atkarīgo nozaru turpmāko konkurētspēju, vienlaikus saglabājot skaidru emisiju samazināšanas līniju, kas būtu līdzvērtīga tai, kura sasniegta laikposmā līdz 2020. gadam. Izstrādājot šādus priekšlikumus, Komisijai būtu jānodrošina, lai tie pēc iespējas mazāk ietekmētu konkurenci, atbilstu sociālās vienlīdzības principiem un būtu ilgtspējīgi.

(11)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009 Komisijai jāveic ietekmes novērtējums, lai pārskatītu pārbaudes procedūras, lai adekvāti atspoguļotu automobiļu reālo situāciju CO2 emisiju jomā. Ir jāgroza pašlaik izmantotais “Eiropas Jaunais braukšanas cikls” (NEDC), lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo reālos braukšanas apstākļus, un novērstu to, ka reālās CO2 emisijas un degvielas patēriņš tiek novērtēts par zemāku, nekā tas ir. Par jaunu reālāku un ticamāku pārbaudes procedūru būtu jāvienojas, tiklīdz tas būs iespējams. Darbs šajā sakarā norisinās, ANO Eiropas Ekonomikas komisijā izstrādājot vieglajiem transportlīdzekļiem paredzēto pasaules mēroga saskaņotu pārbaudes procedūru (WLTP), taču tas vēl nav pabeigts. Lai nodrošinātu, ka jaunu vieglo automobiļu norādītās īpatnējās CO2 emisijas tiek tuvinātas to faktiskajām emisijām parastos braukšanas apstākļos, WLTP būtu jāpiemēro iespējami drīz. Minētajā kontekstā Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā ir noteiktas emisiju robežvērtības 2020. gadam, ko mēra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (5) XII pielikumu. Grozot pārbaudes procedūras, Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā noteiktās robežvērtības būtu jākoriģē, lai nodrošinātu salīdzināmu stingrību attiecībā uz ražotājiem un transportlīdzekļu klasēm. Tādējādi Komisijai būtu jāveic stabils pētījums par atbilstību starp NEDC un jaunās WLTP pārbaudes cikliem, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo reālos braukšanas apstākļus.

(12)

Lai nodrošinātu, ka faktiskās emisijas ir pienācīgi atspoguļotas un izmērītās CO2 vērtības ir precīzi salīdzināmas, Komisijai būtu jānodrošina, ka tie pārbaudes procedūras elementi, kam ir būtiska ietekme uz izmērītajām CO2 emisijām, ir precīzi noteikti, lai ražotāji nevarētu izmantot pārbaudes cikla elastību. Atšķirības starp tipa apstiprināšanas CO2 emisiju vērtībām un emisijām, ko rada tirgū pārdošanā esošie transportlīdzekļi, būtu jānovērš, tostarp ņemot vērā ekspluatācijas atbilstības pārbaudes procedūru, ar kuru vajadzētu nodrošināt pārdošanā esošu transportlīdzekļu reprezentatīvas izlases neatkarīgu testēšanu, kā arī rast veidu, kā atrisināt gadījumus, kad ir konstatēta būtiska atšķirība starp pētījumā konstatētajām emisijām un sākotnējām tipa apstiprināšanas CO2 emisijām.

(13)

Būtu jākoriģē Regulas (EK) Nr. 443/2009 3. panta 2. punkta formulējums, lai nodrošinātu to, ka jēdziens “saistīti uzņēmumi” ir saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (6), kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 (7) 3. panta 2. punktu.

(14)

Regulā (EK) Nr. 443/2009 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus tās noteikumus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Padomes Lēmumā 1999/468/EK (8). Ir stājies spēkā Lisabonas līgums, tāpēc minētās pilnvaras ir jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 443/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(16)

Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikumu attiecībā uz datu prasībām un datu parametriem; lai papildinātu noteikumus par to kritēriju interpretāciju, pēc kuriem nosaka tiesības izmantot atkāpi no īpatnējo emisiju mērķiem, noteikumus par saturu, ko ietver pieteikumos par atkāpes piemērošanu, un noteikumus par īpatnējo CO2 emisiju samazināšanas programmu saturu un izvērtēšanu; lai Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā minēto M0 skaitli pielāgotu jaunu vieglo automobiļu vidējai masai iepriekšējos trīs kalendārajos gados; un lai pielāgotu Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā minētās formulas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)

Ir lietderīgi saglabāt pieeju, saskaņā ar kuru mērķi nosaka, pamatojoties uz lineāru sakarību starp automobiļa lietderību un tā CO2 emisiju mērķi, kas izteikts ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā iekļautajām formulām, jo tas ļauj saglabāt gan dažādību vieglo automobiļu tirgū, gan ražotāju spēju apmierināt dažādas patērētāju vajadzības, tādējādi novēršot nepamatotus konkurences kropļojumus.

(18)

Komisija ietekmes novērtējumā izvērtēja datu par balstvirsmām pieejamību un balstvirsmu izmantošanu par lietderības parametru Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā iekļautajās formulās. Balstoties uz minēto novērtējumu, Komisija ir secinājusi, ka lietderības parametram, ko izmanto formulā 2020. gadam, vajadzētu būt masai. Tomēr nākamajā pārskatīšanā būtu jāizvērtē zemākās izmaksas un priekšrocības, ko radītu pāreja uz balstvirsmas izmantošanu par lietderības parametru.

(19)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar enerģijas piegādi un transportlīdzekļu ražošanu un iznīcināšanu, ir pašreizējās autotransporta kopējās oglekļa balstvirsmas būtiskas sastāvdaļas, un to nozīme nākotnē, visticamāk, būtiski palielināsies. Šā iemesla dēļ būtu jāīsteno tāda politika, kas mudinātu ražotājus izvēlēties optimālus risinājumus, jo īpaši ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar tās enerģijas – piemēram, elektrības un alternatīvu degvielu – ražošanu, kuru piegādā transportlīdzekļiem, un kas nodrošinātu, ka minētās ražošanas posma emisijas nemazina ieguvumus, kas ir saistīti ar transportlīdzekļu enerģijas patēriņa uzlabošanu, kas ir Regulas (EK) Nr. 443/2009 mērķis.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, noteikt kārtību, kādā jāsasniedz jaunu vieglo automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas mērķis 2020. gadam – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 443/2009,

1)

regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ar šo regulu attiecībā uz Savienībā reģistrētu jaunu automobiļu vidējām emisijām, ko mēra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 un Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikumu, un tā īstenošanas pasākumiem, un inovatīvām tehnoloģijām, nosaka mērķi 95 g CO2/km, kurš piemērojams no 2020. gada.”;

2)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   No 2012. gada 1. janvāra 4. pantu, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu, 9. pantu un 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu nepiemēro ražotājam, kurš kopā ar visiem saviem saistītajiem uzņēmumiem ir atbildīgs mazāk nekā par 1 000 jauniem vieglajiem automobiļiem, kas Savienībā reģistrēti iepriekšējā kalendāra gadā.”;

3)

regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 4. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu katra ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, ņem vērā turpmāk norādītās procentuālās vērtības attiecībā uz katru ražotāja jauno vieglo automobili, kas reģistrēts attiecīgajā gadā:

5)

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Superkredīti saistībā ar mērķi 95 g CO2/km

Aprēķinot vidējo īpatnējo CO2 emisiju, katru jauno vieglo automobili, kuram īpatnējā CO2 emisija nepārsniedz 50 g CO2/km, skaita kā:

par gadu, kad tas ir reģistrēts laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, ievērojot maksimālo ierobežojumu katram ražotājam 7,5 g CO2/km minētajā laikposmā.”;

6)

regulas 8. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šajā pantā noteiktajām datu monitoringa un paziņošanas procedūrām un par II pielikuma piemērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai grozītu datu prasības un datu parametrus, kas izklāstīti II pielikumā.”;

7)

regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka paņēmienus, kā iekasēt 1. punktā minēto maksu par pārsniegtajām emisijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.”;

8)

regulas 11. pantu groza šādi:

9)

regulas 12. pantu groza šādi:

10)

regulas 13. pantu groza šādi:

11)

regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 280/2004/EK (10) 9. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (11) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp."

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

12)

regulā iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 9. punkta otrajā daļā, 11. panta 8. punktā, 13. panta 2. punkta trešajā daļā un 13. panta 7. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 8. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 9. punkta otrajā daļā, 11. panta 8. punktā, 13. panta 2. punkta trešajā daļā un 13. panta 7. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 8. panta 9. punkta otro daļu, 11. panta 8. punktu, 13. panta 2. punkta trešo daļu un 13. panta 7. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

regulas I pielikuma 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	no 2020. gada: kur: M= transportlīdzekļa masa kilogramos (kg), M0 = vērtība, kas pieņemta saskaņā ar 13. panta 2. punktu, a= 0,0333.”;

14)

regulas II pielikumu groza šādi:

5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/22

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (3) 2. pantā ir noteikta minētās regulas darbības joma, un cita starpā šajā pantā ir noteikts, ka tā nav jāpiemēro biocīdiem, ja tos izmanto kā pārstrādes palīglīdzekļus. Regulas 2. panta 5. punkts būtu jāgroza, lai pilnīgi skaidri precizētu, ka “pārstrādes palīglīdzekļi” ir tie, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1831/2003 (4) un (EK) Nr. 1333/2008 (5).

(2)

Būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta s) apakšpunkts un 19. panta 6. punkts, lai vienā biocīdu saimē varētu iekļaut līdzīgus biocīdus gadījumos, kad tos iespējams pietiekami novērtēt, pamatojoties uz identificējamiem maksimālajiem riskiem un minimālo efektivitātes līmeni.

(3)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 19. panta 7. punktā būtu jāprecizē, ka nepieciešamie ierobežojumi, kas jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1935/2004 (6), ir īpatnējā migrācijas robeža vai pieļaujamais atliekvielu saturs materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

(4)

Lai nodrošinātu saskanību starp Regulu (ES) Nr. 528/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (7), būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 4. punkta b) apakšpunkts, lai tajā kā klasifikācijas kritēriju iekļautu konkrētu mērķorgānu toksicitātes pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības 1. kategoriju, nolūkā nepieļaut atļaujas piešķiršanu tāda biocīda piedāvāšanai tirgū lietošanai plašai sabiedrībai, kas atbilst šīs klasifikācijas kritērijiem. Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 4. punkta c) apakšpunkts aizliedz ļaut piedāvāt tirgū lietošanai plašai sabiedrībai biocīdus, kas atbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā noturīgus, bioakumulatīvus un toksiskus (PBT) vai ļoti noturīgus un ļoti bioakumulatīvus (vPvB) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (8) XIII pielikumu. Lai gan biocīdi parasti ir maisījumi un dažkārt izstrādājumi, minētie kritēriji attiecas tikai uz vielām. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 4. punkta c) apakšpunkts būtu jāattiecina uz biocīdiem, kas sastāv no vielām, kuras atbilst minētajiem kritērijiem, šādas vielas satur vai no tiem rodas šādas vielas.

(5)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 VI pielikumā nav minēts salīdzinošais novērtējums, minētās regulas 23. panta 3. punktā iekļautā atsauce uz minēto pielikumu būtu jāsvītro.

(6)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 34. panta 4. punkts būtu jāgroza, lai precizētu atsauci uz 30. pantu.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 35. panta 3. punktu gadījumos, kad visas attiecīgās dalībvalstis ir panākušas vienošanos ar atsauces dalībvalsti par savstarpēju atzīšanu, atļauja biocīdam jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas 33. panta 4. punktu vai 34. panta 6. punktu. Tomēr noteikumi, kas attiecas uz visu attiecīgo dalībvalstu lēmumiem piešķirt atļaujas, kas izpaužas kā savstarpēja atzīšana, ir paredzēti minētās regulas 33. panta 3. punktā un 34. panta 6. punktā. Tāpēc 35. panta 3. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 45. panta 1. punkta otrajā daļā noteikts, ka Savienības atļaujas atjaunošanas pieteikumam pievieno maksas, kas maksājamas saskaņā ar minētās regulas 80. panta 1. punktu. Tomēr maksas var nomaksāt tikai pēc tam, kad Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (“Aģentūra”) saskaņā ar minētās regulas 45. panta 3. punkta otro daļu ir informējusi par to apmēru. Tādēļ un lai nodrošinātu saskanību ar minētās regulas 7. panta 1. punktu, 13. panta 1. punktu un 43. panta 1. punktu, būtu jāsvītro 45. panta 1. punkta otrā daļa.

(9)

Ņemot vērā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (9) noteiktos pienākumus, vārda “iznīcināt” lietojums Regulas (ES) Nr. 528/2012 52., 89. un 95. pantā varētu būt maldinošs un varētu radīt interpretācijas grūtības. Tādēļ tas ir jāsvītro.

(10)

Dažas tehniskas korekcijas būtu jāveic Regulas (ES) Nr. 528/2012 54. pantā, lai izvairītos no dublēšanās starp 54. panta 1. punktu un 3. punktu attiecībā uz 80. panta 1. punktā piemērojamo maksu maksāšanu.

(11)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 60. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa attiecas uz atļaujām, kas izdotas saskaņā ar 30. panta 4. punktu, 34. panta 6. punktu vai 44. panta 4. punktu. Tomēr noteikumi, kas attiecas uz lēmumiem par atļauju izdošanu, ir izklāstīti minētās regulas 30. panta 1. punktā, 33. panta 3. punktā, 33. panta 4. punktā, 34. panta 6. punktā, 34. panta 7. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 2. punktā, 37. panta 3. punktā un 44. panta 5. punktā. Turklāt minētās regulas 60. panta 3. punkta otrajā daļā nav norādīts to datu aizsardzības termiņš, kas minēti 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā un iesniegti kopā ar pieteikumu atbilstīgi 26. panta 1. punktam. Tāpēc 60. panta 3.punktam būtu jāattiecas arī uz minētās regulas 26. panta 3. punktu, 30. panta 1. punktu, 33. panta 3. punktu, 33. panta 4. punktu, 34. panta 6. punktu, 34. panta 7. punktu, 36. panta 4. punktu, 37. panta 2. punktu, 37. panta 3. punktu un 44. panta 5. punktu.

(12)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 66. panta 4. punkts būtu jāgroza, lai precizētu atsauci uz 67. pantu.

(13)

Lai veicinātu labu sadarbību, koordināciju un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Aģentūru un Komisiju attiecībā uz izpildi, vajadzības gadījumā būtu arī jāparedz pienākums Aģentūrai sniegt atbalstu un palīdzību dalībvalstīm attiecībā uz pārbaudes un izpildes darbībām, izmantojot esošās struktūras.

(14)

Lai pieteikumus biocīda atļauju saņemšanai varētu sagatavot līdz dienai, kad apstiprināta aktīvā viela, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 3. punkta otrajā daļā, ar elektroniskiem līdzekļiem nodrošinātai publiskai piekļuvei informācijai par aktīvajām vielām, kas paredzēta tās 67. pantā, vajadzētu būt pieejamai no dienas, kad Komisija ir pieņēmusi regulu par minētās aktīvās vielas apstiprināšanu.

(15)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 77. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka var pārsūdzēt lēmumus, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar tās 26. panta 2. punktu. Tomēr, tā kā ar 26. panta 2. punktu Aģentūra nav pilnvarota pieņemt lēmumus, 77. panta 1. punktā būtu jāsvītro atsauce uz minēto pantu.

(16)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 86. pants attiecas uz aktīvajām vielām, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (10) I pielikumā. Būtu jāprecizē, ka minēto pantu piemēro visām aktīvajām vielām, attiecībā uz kurām Komisija ir pieņēmusi direktīvu par to iekļaušanu minētajā pielikumā, ka apstiprinājumam ir piemērojami šādas iekļaušanas nosacījumi un ka apstiprinājuma datums ir iekļaušanas datums.

(17)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 2. punkta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstis var turpināt piemērot to pašreizējo sistēmu ne ilgāk kā divus gadus pēc dienas, kad apstiprināta aktīvā viela. Tās 89. panta 3. punkta pirmajā daļā dalībvalstīm prasīts nodrošināt, ka biocīda atļaujas piešķir, groza vai anulē divu gadu laikā no aktīvās vielas apstiprināšanas dienas. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs dažādiem atļaujas piešķiršanas procesa posmiem, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis nevar vienoties par savstarpēju atzīšanu un tāpēc jautājums jāiesniedz lēmuma pieņemšanai Komisijā, ir lietderīgi pagarināt minētos termiņus līdz trim gadiem un atspoguļot minēto pagarinājumu minētās regulas 37. panta 3. punkta otrajā daļā.

(18)

Esošām aktīvajām vielām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 2. punkta pirmo daļu dalībvalstīm atļauts turpināt piemērot savu pastāvošo sistēmu. Biocīds varētu saturēt gan jaunas aktīvās vielas, kas ir apstiprinātas, gan esošas aktīvās vielas, kas vēl nav apstiprinātas. Lai atbalstītu inovāciju, piešķirot šādiem biocīdiem piekļuvi tirgum, būtu jāatļauj dalībvalstīm turpināt piemērot to pastāvošo sistēmu šādiem biocīdiem tik ilgi, kamēr esošā aktīvā viela tiek apstiprināta un minētie biocīdi tādēļ var saņemt atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012.

(19)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 4. punktā un 93. panta 2. punktā ir paredzēti pārejas termiņi biocīdiem, kam nav piešķirta atļauja. Tādi paši termiņi būtu jāpiemēro, lai pārtrauktu piedāvāt tirgū un lietot jau tirgū esošu biocīdu gadījumos, kad atļauja ir piešķirta, bet atļaujas nosacījumu dēļ ir jāveic attiecīgā biocīda izmaiņas.

(20)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 93. pantā būtu skaidri jānosaka, ka tajā paredzētā atkāpe ir piemērojama, tikai ievērojot dalībvalstu noteikumus.

(21)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 94. panta 1. punkta mērķis ir atļaut laist tirgū izstrādājumus, kas apstrādāti ar biocīdiem, kuri satur aktīvās vielas, kas gan vēl nav apstiprinātas, taču patlaban tiek novērtētas vai nu saistībā ar minētās regulas 89. panta 1. punktā minēto darba programmu, vai arī pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar 94. panta 1. punktu. Tomēr atsauci 94. panta 1. punktā uz Regulas (ES) Nr. 528/2012 58. pantu varētu interpretēt kā neparedzētu atkāpi no 58. panta 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz marķēšanu un informāciju. Tāpēc minētās regulas 94. panta 1. punktā būtu jāatsaucas tikai uz 58. panta 2. punktu.

(22)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 94. panta 1. punkts attiecas tikai uz apstrādātiem izstrādājumiem, kas jau ir laisti tirgū, attiecībā uz lielāko daļu jaunu apstrādāto izstrādājumu tika ieviests neparedzēts aizliegums no 2013. gada 1. septembra līdz dienai, kad apstiprināta pēdējā aktīvā viela, ko satur minētie apstrādātie izstrādājumi. Tāpēc 94. panta 1. punkta darbības joma būtu jāpaplašina, lai ietvertu jaunus apstrādātus izstrādājumus. Attiecībā uz tādiem apstrādātiem izstrādājumiem, par kuriem pieteikums par aktīvās vielas apstiprināšanu konkrētajam produkta veidam nav iesniegts līdz 2016. gada 1. septembrim, minētajā pantā būtu jāparedz arī pārejas laiks to pakāpeniskai izņemšanai no apgrozības. Lai novērstu iespējamu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem un pilnībā ievērotu juridiskās noteiktības principu, būtu jāparedz noteikums par minēto izmaiņu piemērošanu no 2013. gada 1. septembra.

(23)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 1. punkta pirmajā daļā prasīts iesniegt pilnīgu dokumentāciju par vielu. Šādai pilnīgai dokumentācijai vajadzētu jābūt iespējams ietvert datus, kas minēti Direktīvas 98/8/EK IIIA vai IVA pielikumā.

(24)

Lai attiecīgās personas varētu tikt iekļautas 95. panta 2. punktā minētajā sarakstā, Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 1. punkta trešajā daļā ir paplašinātas tiesības atsaukties uz tās 63. panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem datiem visos pētījumos, kas vajadzīgi cilvēka veselībai un videi radīto risku novērtēšanai. Bez šādām tiesībām atsaukties daudzas attiecīgās personas nevarētu laikā panākt atbilstību 95. panta 1. punktam, lai līdz 95. panta 3. punktā minētajam datumam tās tiktu iekļautas minētajā sarakstā. Tomēr 95. panta 1. punkta trešajā daļā nav iekļauti pētījumi par pārvērtībām un īpašībām vidē. Turklāt tāpēc, ka attiecīgajām personām jāmaksā par tiesībām atsaukties saskaņā ar 63. panta 3. punktu, šīs tiesības tām būtu jāatļauj pilnībā izmantot, tās nododot biocīda atļaujas pieteikuma iesniedzējiem. Tādēļ 95. pants būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 1. punkta piektajā daļā paredzēts ierobežot to datu aizsardzības termiņu, kurus no 2013. gada 1. septembra var kopīgi izmantot, lai panāktu atbilstību 95. panta 1. punkta pirmajai daļai, bet kurus minētajā datumā vēl nevarēja kopīgi izmantot, lai pamatotu pieteikumus biocīda atļaujas saņemšanai. Tas attiecas uz datiem, kas saistīti ar aktīvās vielas/produkta veida kombinācijām, par kurām pirms 2013. gada 1. septembra nav pieņemts lēmums par iekļaušanu Direktīvas 98/8/EK I pielikumā. Tāpēc minētās regulas 95. panta 1. punktā būtu jānorāda attiecīgais datums.

(26)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 2. punktu sarakstā, ko publisko Aģentūra, iekļauj tās 89. panta 1. punktā minētās darba programmas dalībnieku vārdus vai nosaukumus. Tādējādi 95. panta 2. punkts dod minētajiem dalībniekiem iespējas izmantot izmaksu kompensēšanas mehānismu, kas izklāstīts minētajā regulā. Iespējai izmantot izmaksu kompensēšanas mehānismu būtu jāattiecas uz visām personām, kas ir iesniegušas pilnīgu dokumentāciju par vielu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 vai Direktīvu 98/8/EK vai piekļuves pilnvaru attiecībā uz šādu dokumentāciju. Tai būtu jāattiecas arī uz tiem, kas iesnieguši dokumentāciju par vielām, kas pašas nav aktīvās vielas, bet no kurām rodas aktīvās vielas.

(27)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts aizliegums laist tirgū biocīdus, kas satur aktīvās vielas, kuru ražotājs vai importētājs (“attiecīgā persona”) nav iekļauts šajā pantā minētajā sarakstā. Ievērojot minētās regulas 89. panta 2. punktu un 93. panta 2. punktu, konkrētas aktīvās vielas tiks likumīgi laistas tirgū biocīdu sastāvā, pat ja vēl nav iesniegta pilnīga dokumentācija par vielām. 95. panta 3. punktā noteiktajam aizliegumam nebūtu jāattiecas uz tādām vielām. Turklāt, ja attiecībā uz vielu, par kuru ir iesniegta pilnīga dokumentācija par vielu, sarakstā nav iekļauts neviens vielas ražotājs vai importētājs, būtu jābūt iespējai citai personai laist tirgū biocīdus, kas satur minēto vielu, ar nosacījumu, ka minētā persona vai biocīda ražotājs vai importētājs ir iesniedzis dokumentāciju vai piekļuves pilnvaru attiecībā uz biocīda dokumentāciju.

(28)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 4. punktā paredzēts, ka 95. pants attiecas uz aktīvajām vielām, kas minētās regulas I pielikumā iekļautas 6. kategorijā. Minētās vielas minētajā pielikumā iekļautas, pamatojoties uz pilnīgas dokumentācijas par vielām iesniegumiem, kuras īpašniekiem būtu tiesības izmantot ar minēto pantu izveidoto izmaksu kompensēšanas mehānismu. Turpmāk, pamatojoties uz šādiem iesniegumiem, minētajā pielikumā var iekļaut citas vielas. Tāpēc minētā pielikuma 6. kategorijai būtu jāaptver visas šādas vielas.

(29)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā iekļautajam aprakstam par biocīdiem, kurus izmanto materiālos, kas ir saskarē ar pārtikas produktiem, vajadzētu būt saskanīgam ar Regulā (EK) Nr. 1935/2004 lietoto terminoloģiju.

(30)

Regulas (ES) Nr. 528/2012 96. panta pirmajā daļā būtu jāprecizē, ka Direktīvu 98/8/EK atceļ, neskarot tos Regulas (ES) Nr. 528/2012 noteikumus, kuros ir atsauce uz Direktīvu 98/8/EK.

(31)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 528/2012,

1)

regulas 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:

3)

regulas 19. pantu groza šādi:

4)

regulas 23. panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.   Kompetentā saņēmēja iestāde vai, pieņemot lēmumu par Savienības atļaujas pieteikumu, Komisija aizliedz vai ierobežo aizstājamu aktīvo vielu saturoša biocīda piedāvāšanu tirgū vai lietošanu, ja salīdzinošajā novērtējumā, kas veikts saskaņā ar 24. pantā minētajiem tehniskajiem norādījumiem, ir uzskatāmi parādīts, ka ir ievēroti abi šādi kritēriji:”;

5)

regulas 34. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Atsauces dalībvalsts 365 dienās no pieteikuma validācijas novērtē pieteikumu, sagatavo novērtējuma ziņojumu saskaņā ar 30. pantu un nosūta novērtējuma ziņojumu un biocīda raksturojuma kopsavilkumu attiecīgajām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam.”;

6)

regulas 35. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Koordinācijas grupā visas šā panta 2. punktā minētās dalībvalstis dara visu iespējamo, lai vienotos par veicamajiem pasākumiem. Tās dod pieteikuma iesniedzējam iespēju darīt zināmu savu viedokli. Ja tās panāk vienošanos 60 dienās pēc šā panta 2. punktā minētā paskaidrojuma par jautājumiem, kuriem minētā atzīstošā valsts nepiekrīt, atsauces dalībvalsts vienošanos reģistrē Biocīdu reģistrā. Tādā gadījumā procedūru uzskata par slēgtu un atsauces dalībvalsts un katra attiecīgā dalībvalsts piešķir atļauju biocīdam saskaņā ar attiecīgi 33. panta 3. punktu vai 34. panta 6. punktu.”,

7)

regulas 37. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kamēr tiek īstenota šajā pantā minētā procedūra, uz laiku aptur 89. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto dalībvalstu pienākumu piešķirt biocīda atļauju trīs gados no apstiprinājuma dienas.”;

8)

regulas 45. panta 1. punkta otro daļu svītro;

9)

regulas 52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants

Papildtermiņš

Neatkarīgi no 89. panta, ja kompetentā iestāde vai – ja biocīdam ir piešķirta Savienības atļauja – Komisija anulē vai groza atļauju vai nolemj to neatjaunot, tā nosaka papildtermiņu esošo krājumu piedāvāšanai tirgū un lietošanai, izņemot gadījumus, kad biocīda turpmāka piedāvāšana tirgū vai lietošana radītu nepieņemamu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi.

Papildtermiņš attiecīgo biocīdu krājumu piedāvāšanai tirgū nepārsniedz 180 dienas, un esošo krājumu lietošanai to pagarina ne vairāk kā vēl par 180 dienām.”;

10)

regulas 53. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Atkāpjoties no 17. panta, dalībvalsts (“ieviešanas dalībvalsts”) kompetentā iestāde pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma piešķir paralēlas tirdzniecības atļauju tāda biocīda piedāvāšanai tirgū un lietošanai ieviešanas dalībvalstī, kuram atļauju piešķīrusi cita dalībvalsts (“izcelsmes dalībvalsts”), ja tā saskaņā ar 3. punktu konstatē, ka biocīds ir identisks biocīdam, kam jau ir piešķirta atļauja ieviešanas dalībvalstī (“atsauces biocīds”).”;

11)

regulas 54. pantu groza šādi:

12)

regulas 56. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Atkāpjoties no 17. panta, zinātnes vai uz produktu vai procesu orientētām pētniecības vai izstrādes vajadzībām paredzētu eksperimentu vai izmēģinājumu, kurā izmanto neatļautu biocīdu vai neapstiprinātu aktīvo vielu, kas paredzēta tikai lietošanai biocīdā (“eksperiments” vai “izmēģinājums”), var veikt vienīgi tad, ja ir ievēroti šajā pantā paredzētie nosacījumi.”;

13)

regulas 58. panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.   Par apstrādātā izstrādājuma laišanu tirgū atbildīgā persona nodrošina, ka marķējumā sniegta otrajā daļā uzskaitītā informācija gadījumos, kad:”;

14)

regulas 60. panta 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“3.   Tādu datu aizsardzības termiņš, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju tikai esošas aktīvās vielas saturošam biocīdam, beidzas 10 gadus pēc pirmās dienas nākamajā mēnesī pēc tam, kad saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 30. panta 1. punktu, 33. panta 3. punktu, 33. panta 4. punktu, 34. panta 6. punktu, 34. panta 7. punktu, 36. panta 4. punktu, 37. panta 2. punktu, 37. panta 3. punktu vai 44. panta 5. punktu pirmoreiz pieņemts lēmums par attiecīgā biocīda atļaujas izdošanu.

Tādu datu aizsardzības termiņš, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju jaunu aktīvo vielu saturošam biocīdam, beidzas 15 gadus pēc pirmās dienas nākamajā mēnesī pēc tam, kad saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 30. panta 1. punktu, 33. panta 3. punktu, 33. panta 4. punktu, 34. panta 6. punktu, 34. panta 7. punktu, 36. panta 4. punktu, 37. panta 2. punktu, 37. panta 3. punktu vai 44. panta 5. punktu pirmoreiz pieņemts lēmums par attiecīgā biocīda atļaujas izdošanu.”;

15)

regulas 66. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ikviena persona, kas šīs regulas piemērošanas vajadzībām iesniedz Aģentūrai vai kompetentajai iestādei ar aktīvo vielu vai biocīdu saistītu informāciju, var pieprasīt, lai 67. panta 3. un 4. punktā minētā informācija netiktu izpausta, pieprasījumā iekļaujot pamatojumu, kāpēc informācijas izpaušana varētu kaitēt minētās personas vai kādas citas iesaistītās personas komerciālajām interesēm.”;

16)

regulas 67. pantu groza šādi:

17)

regulas 76. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

18)

regulas 77. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Lēmumus, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 7. panta 2. punktu, 13. panta 3. punktu, 43. panta 2. punktu un 45. panta 3. punktu, 54. panta 3., 4. un 5. punktu, 63. panta 3. punktu un 64. panta 1. punktu, var pārsūdzēt Apelācijas padomei, ko izveido saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.”;

19)

regulas 78. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Aģentūras ieņēmumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 96. panta 1. punktā, neizmanto šajā regulā paredzētu uzdevumu veikšanai, ja vien tas nav ar kopīgu mērķi nodrošināt Aģentūras pienācīgu darbību vai pagaidu pārvietojumus šim nolūkam. Aģentūras ieņēmumus, kas minēti šā panta 1. punktā, neizmanto Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētu uzdevumu veikšanai, ja vien tas nav ar kopīgu mērķi nodrošināt Aģentūras pienācīgu darbību vai pagaidu pārvietojumus šim nolūkam.”;

20)

regulas 86. pantu aizstāj ar šādu:

“86. pants

Aktīvās vielas, kas iekļautas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā

Tiek uzskatīts, ka aktīvās vielas, attiecībā uz kurām Komisija ir pieņēmusi direktīvas par to iekļaušanu Direktīvas 98/8/EK I pielikumā, iekļaušanas dienā ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu un tās tiek iekļautas 9. panta 2. punktā minētajā sarakstā. Uz apstiprinājumu attiecas minētajās Komisijas direktīvās izklāstītie nosacījumi.”;

21)

regulas 89. pantu groza šādi:

22)

regulas 92. panta 2. punktam pievieno šādu teikumu:

“Attiecībā uz biocīdiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 3. vai 4. pantu, tiek uzskatīts, ka tie ir atļauti saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.”;

23)

regulas 93. pantu aizstāj ar šādu:

“93. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz biocīdiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 98/8/EK darbības joma

Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, dalībvalsts var turpināt piemērot tās pašreizējo sistēmu vai praksi tādu biocīdu piedāvāšanai tirgū un lietošanai, uz kuriem neattiecas Direktīvas 98/8/EK darbības joma, bet attiecas šīs regulas darbības joma un kuri sastāv vienīgi no aktīvam vielām vai satur vai rada vienīgi aktīvās vielas, kuras tiek piedāvātas tirgū vai lietotas biocīdos 2013. gada 1. septembrī. Atkāpi piemēro līdz vienam no šādiem datumiem:

24)

regulas 94. un 95. pantu aizstāj ar šādiem:

“94. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz apstrādātiem izstrādājumiem

1.   Atkāpjoties no 58. panta 2. punkta, apstrādātu izstrādājumu, kurš ir apstrādāts ar biocīdu vai kurā ar nolūku iekļauts viens vai vairāki biocīdi, kas satur tikai tādas aktīvās vielas, kuras 2016. gada 1. septembrī tiek pārbaudītas saistībā ar darba programmā iekļauto konkrēto produkta veidu, kas minēts 89. panta 1. punktā vai par kuru līdz minētajam datumam ir iesniegts pieteikums par apstiprināšanu attiecībā uz konkrētu produkta veidu, vai arī kas satur tikai šādu vielu un aktīvo vielu kombināciju, kas iekļautas saskaņā ar 9. panta 2. punktu izstrādātajā sarakstā attiecībā uz konkrēto produkta veidu un lietošanu vai iekļautas I pielikumā, var turpināt laist tirgū līdz vienam no šādiem datumiem:

2.   Papildus atkāpjoties no 58. panta 2. punkta, apstrādātu izstrādājumu, kurš ar nolūku ir apstrādāts ar vienu vai vairākiem biocīdiem, kas satur kādu citu, nevis 1. punktā minēto aktīvo vielu vai tās, kas iekļautas saskaņā ar 9. panta 2. punktu sagatavotajā sarakstā attiecīgajam produkta veidam un lietošanai vai iekļautas I pielikumā, var laist tirgū līdz 2017. gada 1. martam.

95. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz piekļuvi dokumentācijai par aktīvo vielu

1.   No 2013. gada 1. septembra Aģentūra dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina sarakstu ar visām tām aktīvajām vielām un visām vielām, kas rada aktīvās vielas, par kurām ir iesniegta dokumentācija, kas atbilst šīs regulas II pielikumam vai Direktīvas 98/8/EK IIA vai IVA pielikumam un, attiecīgā gadījumā, minētās direktīvas IIIA pielikumam (“pilnīga dokumentācija par vielu”), un dalībvalsts to ir pieņēmusi vai validējusi, ievērojot šajā regulā vai minētajā direktīvā paredzēto procedūru (“attiecīgās vielas”). Attiecībā uz katru attiecīgo vielu sarakstā iekļauj arī visas personas, kuras ir iesniegušas šādu dokumentāciju vai iesniegušas to Aģentūrai saskaņā ar šā punkta otro daļu, un norāda to funkcijas, kā noteikts minētajā daļā, un produkta veidus, attiecībā uz kuriem dokumentācija ir iesniegta, kā arī datumu, kad viela iekļauta sarakstā.

Persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas ražo vai importē attiecīgo vielu atsevišķi vai biocīdu sastāvā (“vielas piegādātājs”) vai kas ražo vai piedāvā tirgū biocīdus, kuri sastāv no attiecīgās vielas, satur vai rada šo vielu (“biocīda piegādātājs”), var jebkurā laikā iesniegt Aģentūrai vai nu pilnīgu dokumentāciju par vielu, piekļuves pilnvaru attiecībā uz pilnīgu dokumentāciju par vielu, vai arī atsauci uz pilnīgu dokumentāciju par vielu, kurai ir beigušies visi datu aizsardzības termiņi. Kad ir atjaunināts kādas aktīvas vielas apstiprinājums, visi vielas vai biocīda piegādātāji var iesniegt Aģentūrai piekļuves pilnvaru visiem datiem, kurus novērtējošā kompetentā iestāde ir uzskatījusi par nepieciešamiem atjaunošanas nolūkā un attiecībā uz kuriem vēl nav beidzies aizsardzības termiņš (“attiecīgie dati”).

Aģentūra informē piegādātāju, kurš iesniedz informāciju, par maksām, kas maksājamas saskaņā ar 80. panta 1. punktu. Tā noraida pieteikumu, ja piegādātājs, kurš iesniedz informāciju, minēto maksu nav samaksājis 30 dienās, un par to informē piegādātāju, kurš iesniedz informāciju.

Pēc tam, kad ir saņemtas saskaņā ar 80. panta 1. punktu maksājamās maksas, Aģentūra pārbauda, vai iesniegums atbilst šā punkta otrajai daļai, un par to informē piegādātāju, kurš iesniedz informāciju.

2.   Biocīdu, kas sastāv no 1. punktā minētajā sarakstā iekļautas attiecīgās vielas, satur vai rada šādu vielu, nepiedāvā tirgū no 2015. gada 1. septembra, izņemot gadījumus, kad vielas piegādātājs vai biocīda piegādātājs ir iekļauts 1. punktā minētajā sarakstā attiecībā uz produkta veidu vai veidiem, pie kuriem biocīds pieder.

3.   Lai iesniegtu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, šīs regulas 63. panta 3. punktu piemēro visiem tiem toksikoloģiskajiem un ekotoksikoloģiskajiem pētījumiem un pētījumiem par apriti un uzvedību vidē, kuri saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 II pielikumā minētām vielām, tostarp šādiem pētījumiem, kas nav saistīti ar izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem.

4.   Vielas piegādātājs vai biocīda piegādātājs, kurš iekļauts 1. punktā minētajā sarakstā un kuram šā panta piemērošanas vajadzībām ir izdota piekļuves pilnvara vai saskaņā ar 3. punktu ir piešķirtas tiesības atsaukties uz pētījumu, drīkst atļaut biocīda atļaujas pieteikuma iesniedzējiem atsaukties uz minēto piekļuves pilnvaru vai minēto pētījumu 20. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām.

5.   Atkāpjoties no 60. panta, visi datu aizsardzības termiņi attiecībā uz aktīvās vielas/produkta veida kombinācijām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1451/2007 II pielikumā, bet par kurām pirms 2013. gada 1. septembra nav pieņemts lēmums par iekļaušanu Direktīvas 98/8/EK I pielikumā, beidzas 2025. gada 31. decembrī.

6.   Šā panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro vielām, kas iekļautas I pielikuma 1. līdz 5. kategorijā un 7. kategorijā, vai biocīdiem, kuri satur tikai šādas vielas.

7.   Aģentūra regulāri atjauno šā panta 1. punktā minēto sarakstu. Kad ir atjaunināts aktīvas vielas apstiprinājums, Aģentūra no saraksta svītro jebkuru vielas piegādātāju vai biocīda piegādātāju, kurš 12 mēnešos no atjaunināšanas datuma nav iesniedzis visus attiecīgos datus vai piekļuves pilnvaru visiem attiecīgajiem datiem, vai nu saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, vai pieteikumā saskaņā ar 13. pantu.”;

25)

regulas 96. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot šīs regulas 86., 89. līdz 93. un 95. pantu, Direktīvu 98/8/EK atceļ no 2013. gada 1. septembra.”;

26)

regulas I pielikumā 6. kategorijas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“6. kategorija – vielas, attiecībā uz kurām kāda dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 7. panta 3. punktu ir validējusi dokumentāciju par kādu aktīvo vielu vai pieņēmusi šādu dokumentāciju saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 11. panta 1. punktu”;

27)

regulas V pielikuma sadaļas “4. produkta veids. Pārtikas un dzīvnieku barības joma” otro daļu aizstāj ar šādu:

“Biocīdi, kurus izmanto iekļaušanai materiālos, kas var nonākt saskarē ar pārtiku.”

5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/33

(1)

Bezprecedenta globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējusi ekonomiskajai izaugsmei un finansiālajai stabilitātei un ir izraisījusi finanšu un ekonomikas apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Konkrētāk, dažas dalībvalstis saskaras ar nopietnām grūtībām vai arī tām šādas grūtības draud. Jo īpaši tās saskaras ar ekonomiskās izaugsmes un finansiālās stabilitātes problēmām un ar deficītu un parādu situācijas pasliktināšanos.

(2)

Lai mazinātu krīzes negatīvās sekas, ir veikti nozīmīgi pasākumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktu, 136. un 143. pantu. Tomēr spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un ir jāveic piemēroti pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 (3), finansējumu.

(3)

Lai atvieglotu Savienības finansējuma pārvaldību, palīdzētu paātrināt ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un uzlabotu ekonomikas finansējuma pieejamību, Regula (EK) Nr. 1198/2006 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 387/2012 (4). Minētais grozījums dalībvalstīm, kas finansiālās stabilitātes sakarā saskaras ar nopietnām grūtībām un kas lūdz izmantot attiecīgo pasākumu, ļāva starpposma un noslēguma maksājumus no Eiropas Zivsaimniecības fonda palielināt par summu, kura atbilst 10 procentpunktiem virs katra prioritārā virziena faktiskās līdzfinansējuma likmes.

(4)

Regula (EK) Nr. 1198/2006 dod iespēju paaugstināto līdzfinansējuma likmi piemērot līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr, tā kā dažas dalībvalstis saistībā ar finansiālo stabilitāti joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām, paaugstinātas līdzfinansējuma likmes piemērošanu nevajadzētu pārtraukt 2013. gada beigās.

(5)

Dalībvalstīm, kas saņem finansiālo palīdzību, vajadzētu arī būt iespējai izmantot līdzfinansējuma likmes palielinājumu līdz attiecināmības perioda beigām un vajadzētu būt iespējai to prasīt savos lūgumos par noslēguma maksājumu, pat ja finansiālā palīdzība vairs netiek sniegta.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1198/2006.

(7)

Ņemot vērā krīzes bezprecedenta raksturu, atbalsta pasākumi ir jāpieņem ātri. Tādēļ ir lietderīgi, ka šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1)

regulas 76. panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.   Atkāpjoties no 53. panta 3. punkta, pēc dalībvalsts lūguma starpposma maksājumus palielina par summu, kas atbilst 10 procentpunktiem virs esošās līdzfinansējuma likmes katram dalībvalstu prioritārajam virzienam līdz maksimums 100 %, kuru piemēro nesen deklarētajiem valsts attaisnotajiem izdevumiem katrā iesniegtajā apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, ar noteikumu, ka dalībvalsts 2013. gada 31. decembrī vai vēlāk atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:”;

2)

regulas 77. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atkāpjoties no 53. panta 3. punkta noteikumiem, pēc dalībvalsts lūguma noslēguma maksājumus palielina par summu, kas atbilst 10 procentpunktiem virs esošās līdzfinansējuma likmes katram dalībvalstu prioritārajam virzienam līdz maksimums 100 %, kuru piemēro nesen deklarētajiem valsts attaisnotajiem izdevumiem katrā iesniegtajā apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, ar noteikumu, ka dalībvalsts 2013. gada 31. decembrī vai vēlāk atbilst kādam no 76. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.”;

3)

regulas 77.a pantu groza šādi: