1.   Šo direktīvu piemēro civilām vajadzībām paredzētām sprāgstvielām.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

I pielikumā ir attiecīgi šā punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā minēto munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu papildināms saraksts, kas identificēti, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijas par bīstamo kravu pārvadāšanu.

3.   Šī direktīva neaizliedz dalībvalstīm klasificēt dažas vielas, kas nav minētas šajā direktīvā, kā sprāgstvielas saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem.

1.   Laižot savas sprāgstvielas tirgū vai tās izmantojot savām vajadzībām, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar drošuma pamatprasībām, kas izklāstītas II pielikumā.

2.   Ražotāji sagatavo III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un nodrošina, ka ir veikta 20. pantā minētā attiecīgā atbilstības novērtēšanas procedūra.

Ja ar šo procedūru ir pierādīts, ka sprāgstviela atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā sprāgstvielas konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta sprāgstvielas atbilstība.

5.   Ražotāji nodrošina, ka sprāgstvielām, kuri tās laiduši tirgū, ir unikāla identifikācija saskaņā ar 15. pantā noteikto sprāgstvielu identifikācijas un izsekojamības sistēmu. Par sprāgstvielām, kas no šīs sistēmas izslēgtas:

6.   Ražotāji nodrošina, ka sprāgstvielām, ko tie laiduši tirgū, ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošuma informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

7.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai tās izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi šo sprāgstvielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību šai direktīvai. Pēc minētāss iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt sprāgstvielas, kuras viņi ir laiduši tirgū.

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 5. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 5. panta 2. punktā minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošanas pienākums.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas sprāgstvielas.

2.   Pirms sprāgstvielas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 20. pantā. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka sprāgstvielai ir CE zīme un tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, un ka ražotājs ir izpildījis 5. panta 5. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela neatbilst II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, viņš nelaiž sprāgstvielu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz sprāgstvielas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai sprāgstvielai pievienotā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka sprāgstvielām ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija galalietotājiem saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par sprāgstvielu, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

6.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi šo sprāgstvielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

7.   Importētāji 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

8.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada sprāgstvielas, kuras viņi laiduši tirgū.

1.   Darot sprāgstvielu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms sprāgstviela tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka sprāgstvielai ir CE zīme, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem saprotamā valodā, kurā sprāgstviela tiks darīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 5. panta 5. punktā un 7. panta 3. punktā minētās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela neatbilst II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, viņš nedara sprāgstvielu pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par sprāgstvielu, tās glabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi šo sprāgstvielu minētajam nolūkam irdarījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada sprāgstvielas, kuras viņi ir darījuši pieejamas tirgū.

1.   Sprāgstvielas var pārsūtīt tikai saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.   Kravas saņēmējam sprāgstvielu pārsūtīšanas apstiprinājums jāsaņem no kompetentās iestādes saņēmēja dalībvalstī. Kompetentā iestāde pārbauda, vai kravas saņēmējs ir juridiski pilnvarots saņemt sprāgstvielas un vai viņam ir nepieciešamās licences vai atļaujas. Uzņēmējs, kas atbild par sprāgstvielu pārsūtīšanu, informē tranzīta dalībvalsts kompetentās iestādes par sprāgstvielu jebkādu pārvietošanu caur attiecīgo dalībvalsti un iegūst iepriekšēju apstiprinājumu tranzītam caur attiecīgo dalībvalsti.

3.   Ja dalībvalsts uzskata, ka pastāv problēma attiecībā uz pilnvaru pārbaudīšanu iegūt 2. punktā minētās sprāgstvielas, dalībvalsts nosūta pieejamo informāciju par šo jautājumu Komisijai, kura par to informē pārējās dalībvalstis.

4.   Ja kompetentā iestāde saņēmēja dalībvalstī apstiprina pārsūtīšanu, tā izdod kravas saņēmējam dokumentu, kurā ir iekļauta visa 5. punktā minētā informācija. Šādam dokumentam ir jāpavada sprāgstvielas līdz norādītajam galamērķim. To uzrāda pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma. Kravas saņēmējs glabā minētā dokumenta kopiju, kuru pēc pieprasījuma iesniedz pārbaudei kompetentajai iestādei saņēmēja dalībvalstī.

5.   Ja sprāgstvielu pārsūtīšana ir īpaši jāuzrauga, lai tā atbilstu īpašām drošības prasībām dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, pirms pārsūtīšanas kravas saņēmējam kompetentajai iestādei saņēmēja dalībvalstī jāiesniedz šāda informācija:

Informācija, kas ir minētā pirmās daļas a) punktā, ir pietiekoši detalizēta, lai ļautu kompetentajām iestādēm sazināties ar uzņēmējiem un saņemt apstiprinājumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir pilnvaroti saņemt sūtījumu.

Kompetentā iestāde saņēmēja dalībvalstī pārbauda nosacījumus, ar kādiem var notikt pārsūtīšana, jo īpaši attiecībā uz īpašajām drošības prasībām. Ja pārsūtīšana atbilst īpašajām drošības prasībām, izdod apstiprinājumu pārsūtīšanai. Ja tranzīts notiek caur citu dalībvalstu teritorijām, minētās dalībvalstis līdzīgi pārbauda un apstiprina informāciju, kas attiecas uz pārsūtīšanu.

6.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas tādas īpašās drošības prasības, kādas minētas 4. un 5. punktā, sprāgstvielas var pārsūtīt to teritorijā vai tās daļā bez iepriekšējas informācijas iesniegšanas 5. punkta nozīmē. Kompetentā iestāde saņēmēja dalībvalstī tad uz noteiktu laiku izdod apstiprinājumu, kura darbību var apturēt vai anulēt jebkurā brīdī pēc pamatota lēmuma pieņemšanas. Dokuments, kas minēts 4. punktā un kuram jābūt pievienotam sprāgstvielām, līdz tās sasniedz galamērķi, attiecas vienīgi uz minēto apstiprinājumu.

7.   Neskarot parastās pārbaudes, kuras veic nosūtītāja dalībvalsts savā teritorijā, pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma kravu saņēmēji un attiecīgie uzņēmēji nosūta nosūtītājas dalībvalsts un tranzīta dalībvalsts iestādēm visu to būtisko informāciju, kas ir viņu rīcībā par sprāgstvielu pārsūtīšanu.

8.   Uzņēmējs drīkst pārsūtīt sprāgstvielas tikai tad, ja kravas saņēmējs ir saņēmis nepieciešamās atļaujas pārsūtīšanai saskaņā ar 2., 4., 5. un 6. punktu.

1.   Munīciju drīkst pārsūtīt no vienas dalībvalsts uz otru tikai saskaņā ar 2. līdz 5. punktā noteikto kārtību. Minētos punktus piemēro arī munīcijas pārsūtīšanai tirdzniecības pa pastu gadījumā.

2.   Ja munīcija ir jānosūta uz citu dalībvalsti, tad attiecīgā persona ik reizi pirms nosūtīšanas paziņo dalībvalstij, kurā atrodas šī munīcija:

Pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētā informācija nav jāsniedz, ja notiek pārsūtīšana starp tirgotājiem. Dalībvalsts pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic pārsūtīšana, jo īpaši attiecībā uz drošību. Ja dalībvalsts atļauj šādu pārsūtīšanu, tā izdod licenci, kurā ir iekļauta visa pirmajā daļā minētā informācija. Šī licence pavada munīciju līdz galamērķim. To uzrāda pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma.

3.   Katra dalībvalsts var piešķirt tirgotājiem tiesības no tās teritorijas veikt munīcijas nosūtīšanu tirgotājam, kurš reģistrēts citā dalībvalstī, nesaņemot 2. punktā minēto iepriekšējo atļauju. Šajā sakarā tā izdod atļauju, kas derīga trīs gadus un kuru var pēc pamatota lēmuma apturēt vai anulēt. Dokumentam, kurā ir norāde uz šo atļauju, jāpavada munīcija līdz galamērķim. To uzrāda pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma.

Pirms pārsūtīšanas veikšanas tirgotājs paziņo to dalībvalstu, no kurām jāveic pārsūtīšana, iestādēm visu 2. punkta pirmajā daļā uzskaitīto informāciju.

4.   Katra dalībvalsts piegādā citām dalībvalstīm tās munīcijas sarakstu, kuras pārsūtīšanu caur minētās dalībvalsts teritoriju var atļaut bez iepriekšējas tās piekrišanas.

Šādus munīcijas sarakstus dara zināmus tirgotājiem, kuri ir saņēmuši apstiprinājumu munīcijas pārsūtīšanai bez iepriekšējas atļaujas saskaņā ar 3. punktā noteikto kārtību.

5.   Katra dalībvalsts nosūta visu tās rīcībā esošo lietderīgo informāciju par galīgo munīcijas pārsūtīšanu tai dalībvalstij, uz kuras teritoriju ir notikusi šāda pārsūtīšana.

Visu informāciju, kuru dalībvalstis saņem saskaņā ar 2. un 3. punktu, nosūta ne vēlāk kā attiecīgās pārsūtīšanas laikā galamērķa dalībvalstīm un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā pārsūtīšanas laikā – tranzīta dalībvalstīm.

1.   Dalībvalstis izveido informācijas apmaiņas tīklus 11. un 12. panta ieviešanai. Tās informē citas dalībvalstis un Komisiju par valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par informācijas saņemšanu vai pārsūtīšanu un par jau minētajos pantos minēto procedūru piemērošanu.

Dalībvalstis glabā jaunāko informāciju, kas attiecas uz uzņēmējiem, kuru rīcībā ir licences vai atļaujas, kas minētas 16. pantā, lai tā būtu pieejama citām dalībvalstīm un Komisijai.

2.   Šīs direktīvas ieviešanas nolūkā Regulu (EK) Nr. 515/97, jo īpaši tās prasības, kas attiecas uz konfidencialitāti, piemēro mutatis mutandis.

1.   Uzņēmējiem jāievēro vienota sprāgstvielu unikālas identificēšanas un izsekojamības sistēma, kurā tiek ņemti vērā to izmēri, forma vai konstrukcija, izņemot gadījumus, kad tas nav nepieciešams to zemā bīstamības līmeņa dēļ, kas noteikts, pamatojoties uz to raksturlielumiem un tādiem faktoriem kā to zema detonēšanas spēja, to lietojumi un neliels drošības risks, ko rada tās nepareizas lietošanas iespējamās sekas.

Šī sistēma neattiecas uz sprāgstvielām, ko transportē un piegādā nieiepakotas vai autocisternās, no kurām tās iesūknē tieši urbumā spridzināšanas darbiem, vai sprāgstvielām, ko saražo tieši spridzināšanas darbu objektā un kuras ielādē nekavējoties pēc saražošanas (izgatavošana in situ).

2.   Minētā sistēma paredz datu vākšanu un glabāšanu, attiecīgos gadījumos arī ar elektroniskiem līdzekļiem, kas nodrošina sprāgstvielas unikālu identifikāciju un izsekojamību, kā arī unikālas identifikācijas piestiprināšanu uz sprāgstvielas un/vai tā iepakojuma, nodrošinot piekļuves iespējas šiem datiem. Šie dati saistīti ar attiecīgās sprāgstvielas unikālo identifikāciju, ieskaitot atrašanās vietu laikā, kad tā ir uzņēmēju valdījumā, un šo uzņēmēju identitāti.

3.   Dati, kas minēti 2. punktā, ir regulāri jātestē un jāaizsargā pret nejaušu vai ļaunprātīgu bojāšanu vai iznīcināšanu. Šādi dati jāglabā 10 gadus pēc reģistrētā darījuma veikšanas, vai gadījumos, kad sprāgstvielas izlietotas vai iznīcinātas, 10 gadus pēc to izlietošanas vai iznīcināšanas arī tad, ja attiecīgais uzņēmējs izbeidzis darbību. Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma tiem tūlīt jābūt pieejamiem.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

1.   ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta atbilstība II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IV pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir III pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā sprāgstvielu laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz sprāgstvielu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota viena ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par sprāgstvielas atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek sprāgstvielām. Ja tas nav iespējams vai attaisnojams sprāgstvielas īpatnību dēļ, to uzliek uz iepakojuma un pavadošajiem dokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms sprāgstvielas laišanas tirgū.

3.   Aiz CE zīmes ir paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un vajadzības gadījumā paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantošanu.

5.   CE zīmi uzliek pavaddokumentiem tām sprāgstvielām, kas ražotas pašu izmantošanai, sprāgstvielām, kuras pārvadā un piegādā neiepakotas, vai sprāgstvielu mobilajās ražošanas iekārtās (MEMU) ielādēšanai tieši urbumā spridzināšanas darbiem, vai sprāgstvielām, ko saražo tieši spridzināšanas darbu objektā un kuras ielādē nekavējoties pēc saražošanas (izgatavošanas in situ).

6.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un atbilstīgi rīkojas minētās zīmes nepareizas izmantošanas gadījumā.

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 30. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai sprāgstvielas, kuru tā novērtē.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav novērtējamo sprāgstvielu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai uzturētāji, nedz minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz izmantot sprāgstvielas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot sprāgstvielas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar sprāgstvielu projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai uzturēšanu, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un sprāgstvielu veidiem un kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 28. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar III pielikumu.

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un sprāgstvielu vai sprāgstvielas, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 28. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 28. panta prasībām.

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 28. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo sprāgstvielu vai sprāgstvielām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 31. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 28. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 28. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai sprāgstviela atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās drošuma pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka kāda sprāgstviela vairs neatbilst prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām sprāgstvielām, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sprāgstvielas, uz kurām attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī īpašumam vai videi, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo sprāgstvielu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka sprāgstviela neatbilst šai direktīvai, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas attiecīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam tās izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām sprāgstvielām, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka sprāgstviela tiek darīta pieejama valsts tirgū, izņemta no tirgus vai atsaukta.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgās sprāgstvielas identificēšanai, datus par sprāgstvielas izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās sprāgstvielas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo sprāgstvielu nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, sprāgstvielas izņemšana no tirgus.

1.   Ja, pabeidzot 42. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās sprāgstvielas izņemšanu no sava tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un sprāgstvielas neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 42. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

1.   Ja dalībvalsts pēc saskaņā ar 42. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan sprāgstviela atbilst šai direktīvai, tā apdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sprāgstviela, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā pienācīgajā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām sprāgstvielām, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, īpaši datus neatbilstīgās sprāgstvielas identificēšanai, datus par tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības vai īpašuma vai vides aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 49. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

1.   Neskarot 42. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu sprāgstvielu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 46. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2014. gada 18. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 46. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 46. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

1.   Dalībvalstis nekavē tādu sprāgstvielu pieejamību tirgū, uz kurām attiecas Direktīva 93/15/EEK, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām un kuras tika laistas tirgū pirms 2016. gada 20. aprīļa.

2.   Sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 93/15/EEK, ir derīgi saskaņā ar šo direktīvu.

3.   Līdz aizstāšanai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 15. pantu, turpina piemērot Komisijas Direktīvu 2008/43/EK (2008. gada 4. aprīlis), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK (14).

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta 2., 7. līdz 13. un 15. līdz 24. punkta, 3. līdz 10. panta, 14. panta 1. punkta, 15. un 16. panta, 20. panta a) punkta i) apakšpunkta, 21. līdz 27. panta, 28. panta 1. līdz 4. punkta, 6., 7., 10. un 11. punkta, 29. līdz 45. panta, 50. un 51. panta, III un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos arī iekļauj paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

1.   Šī direktīva attiecas uz vienkāršām spiedtvertnēm (“tvertnes”), kuras ražotas sērijās un kurām ir šāds raksturojums:

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tvertnes var darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja, pareizi uzstādot un uzturot kārtībā, kā arī lietojot paredzētajiem mērķiem, tās atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu darbinieku aizsardzību, tvertnes lietojot, ar noteikumu, ka tvertnes netiek izmainītas tā, kā šajā direktīvā nav paredzēts.

1.   Tvertnes, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, atbilst drošuma pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikumā.

2.   Tvertnes, kurām reizinājums PS × V nepārsniedz 50 bāru uz litru, projektē un ražo saskaņā ar labu inženierijas praksi kādā no dalībvalstīm.

1.   Laižot tirgū tvertnes, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

Laižot tirgū tvertnes, kurām reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar labu inženierijas praksi kādā no dalībvalstīm.

2.   Tvertnēm, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, ražotāji sagatavo II pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 13. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar minēto procedūru ir pierādīts, ka tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, atbilst piemērojamajām prasībām, ražotājs sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek III pielikuma 1. punktā paredzēto CE zīmi un uzrakstus.

Ražotāji nodrošina, ka tvertnēm, kurām reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, ir III pielikuma 1. punktā paredzētie uzraksti.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā tvertnes konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta tvertnes atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar tvertnes radīto apdraudējumu, ražotāji galalietotāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo tvertņu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgas tvertnes un atsauktas tvertnes, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.   Ražotāji nodrošina, ka tvertnēm, ko tie laiduši tirgū, ir tipa un sērijas vai partijas identifikācija, pēc kuras tās var identificēt.

6.   Ražotāji uz tvertnes norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, ka tvertnei ir pievienotas III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošuma informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu tvertnes atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie tvertni ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību šai direktīvai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada tvertnes, kuras tie ir laiduši tirgū.

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 6. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru paredz, ka pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas tvertnes.

2.   Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tiek laista tirgū, importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo 13. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka tvertnei ir III pielikuma 1. punktā paredzētā CE zīme un uzraksti, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, neatbilst I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, tas nelaiž tvertni tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, tiek laista tirgū, importētāji nodrošina, ka tā ir projektēta un izgatavota saskaņā ar labu inženierijas praksi kādā no dalībvalstīm, tai ir III pielikuma 1.2. punktā paredzētie uzraksti un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

3.   Importētāji uz tvertnes norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda tvertnei pievienotajā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka tvertnei ir pievienotas III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par tvertni, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar tvertnes radīto apdraudējumu, importētāji galalietotāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo tvertņu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgas tvertnes un atsauktas tvertnes, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu tvertnes atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi tvertni ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Attiecībā uz tvertnēm, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, importētāji 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada tvertnes, kuras viņi ir laiduši tirgū.

1.   Darot tvertni pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tvertnei ir III pielikuma 1. punktā paredzētā CE zīme un uzraksti, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, kā arī III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā tvertne tiks darīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punktā un 8. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, neatbilst I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, tas nedara tvertni pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tvertnei ir III pielikuma 1.2. punktā paredzētie uzraksti un III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā tvertne tiks darīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punktā un 8. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par tvertni, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu tvertnes atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie tvertni ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada tvertnes, kuras tie ir darījuši pieejamas tirgū.

1.   Pirms tādu tvertņu izgatavošanas, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tām veic ES tipa pārbaudi (B modulis), kas minēta II pielikuma 1. punktā, proti, šādi:

2.   Pirms tvertnes laiž tirgū, tām veic šādas procedūras:

3.   Dokumentāciju un korespondenci, kas attiecas uz 1. un 2. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir reģistrēta paziņotā struktūra, vai citā minētajai struktūrai pieņemamā valodā.

1.   ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IV pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir II pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā tvertni laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz tvertni attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par tvertnes atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

1.   CE zīmi un uzrakstus, kas minēti III pielikuma 1. punktā, redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek uz tvertnes vai tās informācijas plāksnītes.

2.   CE zīmi uzliek pirms tvertnes laišanas tirgū.

3.   Aiz CE zīmes ir tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

5.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 23. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 19. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šādai iestādei jābūt spējīgai uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņotāja iestāde uzņemas pilnu atbildību par uzdevumiem, ko veic 3. punktā minētā struktūra.

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai tvertnes, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder pie uzņēmumu apvienības vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo tvertņu projektēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo tvertņu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot tvertnes, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas tvertnes personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti šo tvertņu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras tiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti I pielikuma 3.2. punktā un II pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un tvertņu veidiem, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas I pielikuma 3.2. punkts un II pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 21. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar I pielikuma 3.2. punktu un II pielikumu.

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un tvertni vai tvertnes, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 21. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 21. panta prasībām.

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 21. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo tvertni vai tvertnēm un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 24. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 21. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 21. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar II pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tvertnes tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai tvertne atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās drošuma pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka tvertne vairs neatbilst prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām tvertnēm, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tvertnes, uz kurām attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo tvertni, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka tvertne neatbilst šīs direktīvas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu tvertnes atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam tos izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtēšanas rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām tvertnēm, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka tvertnes tiek darītas pieejamas valsts tirgū, izņemtas no tirgus vai atsauktas.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgās tvertnes identificēšanai, datus par tvertnes izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās tvertnes neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo tvertni nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, tvertnes izņemšana no tirgus.

1.   Ja, pabeidzot 35. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots vai ne.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās tvertnes izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un tvertnes neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 35. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

1.   Ja dalībvalsts pēc 35. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan tvertne atbilst šīs direktīvas prasībām, tas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā tvertne, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā pienācīgajā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām tvertnēm, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgās tvertnes identificēšanai, datus par tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību, vai mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 39. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

1.   Neskarot 35. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu tvertni darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

1.   Komisijai palīdz Parasto spiedtvertņu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta, 6.–41. panta, II un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos arī iekļauj paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.