ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2014.094.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 94 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
DIREKTĪVAS
28.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 94/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/23/ES
(2014. gada 26. februāris)
par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas juridiskā nenoteiktība un šķēršļi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem, un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskās iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai Savienības pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs, līdzsvarots un elastīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem. Šāds tiesiskais regulējums dotu arī lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ekonomikas dalībniekiem un varētu būt pamats un instruments, kas palīdzētu vairāk atvērt starptautiskos publisko iepirkumu tirgus un stiprināt starptautisko tirdzniecību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzlabotu MVU iespējas piekļūt koncesiju tirgum visā Savienībā. |
(2) |
Tiesiskā regulējuma noteikumiem, kurus piemēro koncesijas tiesību piešķiršanai, vajadzētu būt skaidriem un vienkāršiem. Tiem vajadzētu pienācīgi atspoguļot koncesijas tiesību specifiku salīdzinājumā ar publiskā iepirkuma līgumiem, un tiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu. |
(3) |
Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot efektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šajā kontekstā koncesiju līgumi ir būtiski instrumenti infrastruktūras un stratēģisko pakalpojumu ilgtermiņa strukturālā attīstībā, kas veicina konkurences attīstību iekšējā tirgū, dod iespēju gūt labumu no privātā sektora prasmju pielietojuma un palīdz nodrošināt efektivitāti un inovācijas. |
(4) |
Publisku būvdarbu koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (4); savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, kuri izraisa pārrobežu interesi, ir piemērojami Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, it sevišķi brīvas preču aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, kā arī no tiem izrietošie principi, proti, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējas atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv juridiskās nenoteiktības risks, kas saistīts gan ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt Līguma principus, gan ar būtiskām atšķirībām starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus. Ir nepieciešama LESD principu vienāda piemērošana visās dalībvalstīs un minēto principu interpretācijas atšķirību novēršana Savienības līmenī, lai novērstu iekšējā tirgū pastāvošos traucējumus. Tas arī palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, veicinātu MVU vienlīdzīgu pieeju un godīgu piedalīšanos koncesijas līgumu piešķiršanā gan vietējā, gan Savienības līmenī un atbalstītu ilgtspējīgas valsts politikas mērķus. |
(5) |
Ar šo direktīvu atzīst un vēlreiz apstiprina dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības noteikt tādus administrēšanas veidus, kādus tās uzskata par piemērotākajiem būvdarbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai. Jo īpaši šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības veikt būvdarbus vai tieši sniegt pakalpojumus sabiedrībai vai deleģēt šādu pakalpojumu sniegšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskajām iestādēm joprojām vajadzētu būt brīvībai noteikt un precizēt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. |
(6) |
Būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle, ievērojot LESD principus par vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju, pārredzamību un personu brīvu pārvietošanos, nolemt organizēt pakalpojumu sniegšanu vai nu kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Tāpat būtu jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. Tai arī nevajadzētu ierobežot valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pilnvaras sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus atbilstīgi LESD 14. pantam un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajam protokolam Nr. 26. Turklāt šī direktīva neattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai uz dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši sociālajā jomā, saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Ir atbilstīgi precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā. |
(7) |
Ir atbilstīgi arī atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā. Tai arī nebūtu jāizraisa nedz tādu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizācija, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī tādu publisko subjektu privatizācija, kuri sniedz pakalpojumus. |
(8) |
Attiecībā uz koncesijām, kas sasniedz vai pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt minimālu to valsts procedūru koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz LESD principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu juridisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un nodrošinātu zināmu elastību. Būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem. |
(9) |
Būtu jāpaskaidro, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tās, kas izveidotas kā pagaidu apvienības, var piedalīties piešķiršanas procedūrās arī tad, ja tām nav konkrētas juridiskās formas. Tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta solidāra un atsevišķa atbildība, gadījumā, kad koncesiju piešķir šādai grupai, var prasīt konkrētu formu. Būtu arī jāpaskaidro, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vajadzētu būt spējīgiem skaidri noteikt, kā ekonomikas dalībnieki var izpildīt prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai kritērijus attiecībā uz tehniskām un profesionālām iespējām, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paši nosaka ekonomikas dalībniekiem. Lai ekonomikas dalībnieki varētu izpildīt koncesijas līgumu saistības, var būt nepieciešams noteikt nosacījumus, ko neizvirza individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kuriem vajadzētu būt objektīvi pamatotiem un samērīgiem, varētu ietvert, piemēram, prasību par kopīgas pārstāvības noteikšanu vai vadošā partnera iecelšanu koncesiju piešķiršanas procedūras mērķiem vai prasību sniegt informāciju par to sastāvu. |
(10) |
Attiecībā uz būvju un pakalpojumu koncesiju piešķiršanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē būtu jāievieš arī konkrēti koordinēšanas noteikumi, ņemot vērā to, ka valstu iestādes var ietekmēt šo nozaru subjektus un ka tirgi, kuros tie darbojas, ir slēgti, jo šajos tirgos pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalstis piešķir attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tīklu apgādi, nodrošināšanu vai ekspluatāciju. |
(11) |
Koncesijas ir līgumi par atlīdzību, ar kuriem viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uztic vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību. Šādu līgumu objekts ir būvdarbu vai pakalpojumu iepirkums, izmantojot koncesiju, par kuru atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Šādi līgumi var ietvert, bet tiem nav obligāti jāietver īpašumtiesību nodošanu līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, bet līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vienmēr gūst labumu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem. |
(12) |
Šīs direktīvas nolūkiem būtu jāpaskaidro, ka kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā. |
(13) |
Turklāt kārtība, saskaņā ar kuru visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, nebūtu jāuzskata par koncesijām, tostarp arī tad ne, kad šī kārtība pamatojas uz juridisku vienošanos starp publisko iestādi un ekonomikas dalībniekiem. Tādas sistēmas parasti balstās uz publiskās iestādes lēmumu, ar ko nosaka pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus par ekonomikas dalībnieku pastāvīgu piekļuvi īpašu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšanai, dodot iespēju klientiem izvēlēties kādu no šādiem operatoriem. |
(14) |
Turklāt par koncesijām nebūtu jāuzskata konkrēti dalībvalsts izdoti dokumenti, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko dalībvalsts vai tās publiskā iestāde paredz nosacījumus ekonomiskās darbības īstenošanai, tostarp nosacījumu veikt konkrētu darbību, kuras parasti piešķir pēc ekonomikas dalībnieka lūguma un ne pēc līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja ierosmes, un ja ekonomikas dalībnieks saglabā brīvu izvēli atteikties no būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Minēto dalībvalsts izdoto dokumentu gadījumos var piemērot īpašos noteikumus, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5). Pretēji minētajiem dalībvalsts izdotajiem dokumentiem koncesijas līgumos ir paredzēti savstarpēji saistoši pienākumi, ar ko šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašas prasības, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmas. |
(15) |
Turklāt konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus saskaņā ar privāttiesībām vai publiskām tiesībām, piemēram, zemi vai jebkuru valsts īpašumu, jo īpaši jūras, iekšzemes ostu vai lidostu nozarē, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz tikai to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē. Tas parasti ir valsts īpašumu vai zemes nomas līgumu gadījumos, kas parasti ietver noteikumus par īpašuma nodošanu nomnieka valdījumā, īpašuma lietojuma veidu, īpašnieka un nomnieka pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu, nomas ilgumu un īpašuma nodošanu atpakaļ īpašnieka valdījumā, nomnieka maksājamo nomas maksu un papildu izdevumiem. |
(16) |
Turklāt arī vienošanās par valsts nekustamā īpašuma izmantošanu, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētas līnijas vai tīklus, ar ko paredz sniegt pakalpojumu sabiedrībai, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē, ciktāl minētās vienošanās neuzliek piegādes pienākumu un neiekļauj pakalpojumu iegādi līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pašam sev vai galalietotājiem. |
(17) |
Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz līgumiem, kuros nav iekļauti maksājumi darbuzņēmējam, kā arī kuros darbuzņēmējs saņem atlīdzību, pamatojoties uz regulētiem tarifiem, kas aprēķināti tā, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, kas darbuzņēmējam radušies par pakalpojuma sniegšanu. |
(18) |
Ar koncesijas un publiskā līguma jēdzienu interpretāciju saistītās grūtības ir ilgstoši radījušas juridisko nenoteiktību ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tāpēc būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši – atsaucoties uz operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme – tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus – vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots ekonomiska rakstura operacionālais risks, kas saistīts ar iespējamību, ka normālos apstākļos var netikt atlīdzināti piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas, pat ja daļu no riska uzņemas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Nebūtu pamatoti piemērot īpašus noteikumus, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu ekonomikas dalībnieku no jebkādiem iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālos ieņēmumus, kas vai nu atbilst veiktajiem ieguldījumiem un izmaksām, kas ekonomikas dalībniekam rodas saistībā ar līguma izpildi, vai tos pārsniedz. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko ekskluzīvi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atgūšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās piegādes. |
(19) |
Ja konkrētai nozarei piemērojami noteikumi novērš risku, paredzot koncesionāram garantiju, ka saistībā ar līguma izpildi veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, šāds līgums nebūtu jāuzskata par koncesiju šīs direktīvas nozīmē. Tāpēc, ka risks ir ierobežots jau no paša sākuma, nebūtu jāizslēdz iespēja, ka līgums tiek atzīts par koncesiju. Tas var būt arī, piemēram, nozarēs, kurās ir regulēti tarifi, vai tad, ja operacionālais risks ir ierobežots ar līguma noteikumiem, kuros paredzēta daļēja kompensācija, tostarp kompensācija koncesijas priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā tādu iemeslu dēļ, par kuriem vainojama līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai force majeure iemeslu dēļ. |
(20) |
Operacionālā riska pamatā vajadzētu būt faktoriem, kurus puses nevar kontrolēt. Tādi riski, kas ir saistīti ar, piemēram, sliktu pārvaldību, ekonomikas dalībnieka līgumsaistību neizpildi vai force majeure gadījumiem, nav izšķiroši, lai līgumu varētu klasificēt par koncesiju, jo šādi riski piemīt katram līgumam, gan publiskā iepirkuma līgumam, gan koncesijai. Ar operacionālo risku būtu jāsaprot risks tikt pakļautam tirgus mainīgumam, kas var ietvert vai nu pieprasījuma, vai arī piedāvājuma risku, vai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma risku. Pieprasījuma risks ir jāsaprot kā risks saistībā ar būvdarbu vai pakalpojumu, kuri ir līguma priekšmets, faktisko pieprasījumu. Piedāvājuma risks ir jāuzskata par risku saistībā ar to būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuri ir līguma priekšmets, it īpaši risku, ka pakalpojumu sniegšana neatbildīs pieprasījumam. Lai izvērtētu operacionālo risku, būtu saskaņoti un vienādi jāņem vērā neto pašreizējā vērtība, kāda tā ir visiem koncesionāra ieguldījumiem, izmaksām un ieņēmumiem. |
(21) |
Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt izskatīja jēdzienu “subjekti, kurus pārvalda saskaņā ar publiskajām tiesībām”. Virkne paskaidrojumu ir būtiski pilnīgai šā koncepta izpratnei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kurš uzņemas savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kuras tam uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, precizējot, ka būt finansētam “galvenokārt” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert tos maksājumus no lietotājiem, kuri tiek piemēroti, aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību aktu noteikumiem. |
(22) |
Ir atbilstīgi definēt “ekskluzīvas tiesības” un “īpašas tiesības”, jo minētie jēdzieni ir būtiski šīs direktīvas darbības jomai un līgumslēdzēju jēdzienam. Būtu jāprecizē, ka subjektiem, kas nav ne līgumslēdzēji saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ne publiski uzņēmumi, šīs direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz šādām tiesībām. Tomēr tie netiks uzskatīti par līgumslēdzējiem, ja šādas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte. Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (10). Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav būtiskas, lai noteiktu līgumslēdzējus, uz kuriem attiecas šī direktīva. |
(23) |
Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz koncesiju līgumiem, kuru vērtība atbilst noteiktam robežlīmenim vai pārsniedz to, un robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas dalībvalstīs, kas nav līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju dalībvalstis. Līdz ar to būtu jānosaka koncesijas vērtības aprēķināšanas metode, kurai vajadzētu būt identiskai attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, jo abu veidu līgumos bieži ir iekļauti gan būvdarbi, gan pakalpojumi. Aprēķinam būtu jāatsaucas uz koncesionāra kopējo apgrozījumu būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas objekts un ko ir paredzējusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, bez PVN, visā līguma darbības laikā. |
(24) |
Lai nodrošinātu faktisku tirgus atvēršanu un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka netiek apdraudēta vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāpiemēro īpaši un vienādi noteikumi koncesijām, ko subjekti, kas veic kādu no iepriekš minētajām darbībām, piešķir šādu darbību veikšanas nolūkā neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts, vietējās vai reģionālās iestādes, publisko tiesību subjekti, publiski uzņēmumi vai citi subjekti, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Būtu jāuzskata, ka subjekti, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistās ar kādu no II pielikumā minētajām darbībām, šādas darbības veic. |
(25) |
Būtu jāpaskaidro, ka atbilstošā darbība lidostu pakalpojumu jomā ietver arī pakalpojumus pasažieriem, kas veicina lidostas aprīkojuma netraucētu darbību un kurus sagaida no labi organizētas, modernas lidostas, piemēram, mazumtirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un autostāvvietas. |
(26) |
Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanas, pārvades vai sadales jomā. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka siltumenerģijas pārvade un/vai sadale ir darbība, kas iekļauta II pielikumā, un tādējādi uz subjektiem, kas darbojas apkures jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējiem, ja tos atzīst par līgumslēdzējiem. No otras puses, uz subjektiem, kas darbojas dzesēšanas jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējām iestādēm, ja tos atzīst par līgumslēdzējām iestādēm. Noslēgumā būtu jāpaskaidro, ka koncesijas, kas piešķirtas līgumiem saistībā gan ar apkuri, gan dzesēšanu, būtu jāizskata atbilstoši noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, kādi iepirkuma noteikumi, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, attiecas uz šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
(27) |
Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas darbības jomā saistībā ar dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis minētajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas piemērošana minētajai nozarei varētu būtiski ietekmēt tirgus atvēršanu, izvērtējot šīs direktīvas ietekmi, būtu jāveic minētā izpēte. |
(28) |
Būtu jāprecizē, ka II pielikuma 1. un 2. punkta nolūkā “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst minētā pielikuma 6. punkta darbības jomā. |
(29) |
Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka iemesls, kāpēc ir nepieciešams slēgt nedalītu līgumu, var būt gan tehniskas, gan ekonomiskas dabas. |
(30) |
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ir nodalāmi, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, kurā ir gan koncesijas elementi, gan citi elementi, neatkarīgi no to vērtības un no tā, kāds tiesiskais regulējums citādi attiektos uz šiem elementiem, būtu jānorāda noteikumi, ko piemēro šādos gadījumos. Būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai konkrētām daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. |
(31) |
Līgumslēdzēji varētu piešķirt koncesijas, lai izpildītu ar vairākām darbībām saistītās prasības, uz kurām, iespējams, attiecas dažādi tiesiskie regulējumi. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienai koncesijai, kura paredzēta vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai koncesija galvenokārt paredzēta, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajai koncesijai jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu koncesijas vērtību un sagatavotu koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentus. Dažos gadījumos varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos. |
(32) |
Dažos gadījumos konkrēta līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kas ir valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai publisko tiesību subjekts vai konkrēta to apvienība varētu būt vienīgais konkrēta pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts šajā apsvērumā, vai to apvienība drīkst piešķirt koncesijas šādiem subjektiem, nepiemērojot šo direktīvu. |
(33) |
Ir arī atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut noteiktas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekiem, ja tās piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi valsts normatīvajiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām, jo šādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā par koncesijas tiesību piešķiršanu. Nosakot atkāpi un neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas minētas 10. panta 1. punkta otrajā daļā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu – ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien tādas pārredzamības nosacījumi nav paredzēti nozares tiesību aktos. Lai uzlabotu pārredzamību, ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tai būtu par to jāinformē Komisija. |
(34) |
Šajā direktīvā tādi jēdzieni kā būtiskas drošības intereses, militārais aprīkojums, sensitīvs aprīkojums, sensitīvi būvdarbi un sensitīvi pakalpojumi būtu jāsaprot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (11) nozīmē. |
(35) |
Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu brīvība, ievērojot Savienības tiesību aktus, izvēlēties veidus, kā organizēt un kontrolēt azartspēļu un derību rīkošanu, tostarp izmantojot atļaujas. Ir atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut koncesijas saistībā ar loteriju rīkošanu, kuras dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir saskaņā ar procedūru bez publicitātes nodrošināšanas atbilstoši piemērojamiem valsts tiesību aktiem, normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem saskaņā ar LESD. Pamatojums šādai izslēgšanai ir ekskluzīvu tiesību piešķiršana ekonomikas dalībniekam, kā dēļ nav iespējams piemērot konkurences procedūru, kā arī vajadzība saglabāt iespēju dalībvalstīm regulēt azartspēļu nozari valsts līmenī, ņemot vērā dalībvalstu pienākumus nodrošināt publisko un sabiedrisko kārtību. |
(36) |
Direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamiem pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai asociācijas, jo šo organizāciju īpatnības būtu grūti saglabāt, ja pakalpojuma nodrošinātāji būtu jāizvēlas saskaņā ar šajā direktīvā izklāstīto procedūru. Tomēr izslēgšanu nevajadzētu piemērot plašāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams; tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka nevajadzētu izslēgt pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus. Šajā sakarā turklāt ir nepieciešams precizēt, ka publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumi nav iekļauti, tie ir CPV 8514. kategorijā. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 85143000-3, kas ietver vienīgi pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus, būtu jāpiemēro īpašs režīms, kāds paredzēts sociāliem un citiem specifiskiem pakalpojumiem (“vieglais režīms”). Līdz ar to jauktiem koncesijas līgumiem par medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem vispār būtu jāpiemēro vieglais režīms arī tad, ja pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu vērtība būtu lielāka nekā citiem medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem. |
(37) |
Ir atbilstīgi atgādināt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Līdz ar to tās noteikumi neattiecas uz politiskām partijām, jo tās nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne līgumslēdzēji. Tomēr dažās valstīs varētu būt politiskās partijas, kuras atbilst publisko tiesību subjekta jēdzienam. Tomēr daži pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un propagandas videoierakstu producēšana) ir nedalāmi saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem; ja tos sniedz saistībā ar vēlēšanu kampaņu, pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, ko nevar regulēt ar koncesijas noteikumiem. Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansējumu attiecina citus noteikumus, nevis šajā direktīvā noteiktos. |
(38) |
Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiskā grupa, kurā var būt iekļauti vairāki atsevišķi uzņēmumi; bieži katram no minētajiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuras ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Tomēr ir arī atbilstīgi nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju, ka tiem tiek piešķirta koncesija bez izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā. |
(39) |
Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju vai ne, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi saistībā ar to juridisko formu. Tādos gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (12) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, vai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas regulē minētos uzņēmumus. |
(40) |
Uz koncesijām ūdensapgādes jomā bieži attiecas īpašas un sarežģītas vienošanās, kuras īpaši jāapsver, ņemot vērā to, cik svarīgs ir ūdens kā sabiedrisks labums un pamatvērtība visiem Savienības pilsoņiem. Minēto vienošanos īpašās iezīmes attaisno izņēmumus ūdensapgādes jomā no šīs direktīvas darbības jomas. Izslēgšana attiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali šādos tīklos. Koncesijas notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā, hidrotehniskos projektos, apūdeņošanai vai zemes drenāžai (ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas) arī būtu jāizslēdz tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar izslēgto darbību. |
(41) |
Šī direktīva nebūtu jāpiemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras paredzētas, lai atļautu II pielikumā minētās darbības veikšanu, ja dalībvalstī, kurā minēto darbību īsteno, tā ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota, kā noteikts saskaņā ar procedūru, kas šim mērķim paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (13). Tāpēc ir atbilstīgi saglabāt procedūru, ko piemēro visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem juridiskā noteiktība, kā arī atbilstīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka visi lēmumi, kas pieņemti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (14) 30. pantu, būs joprojām piemērojami. |
(42) |
Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro koncesiju piešķiršanai, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. |
(43) |
Gadījumos, kad koncesijas attiecībā uz noteiktiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ koncesiju piešķiršanas noteikumi nav piemērojami. Minēto iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu koncesijām, kuras piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Minēto izņēmumu tomēr nevajadzētu attiecināt uz tāda tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei. |
(44) |
Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci paredzēt finansējumu sabiedriskajai apraidei, ciktāl tādu finansējumu raidorganizācijām sniedz sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildei, kā to uztic, definē un organizē katra dalībvalsts saskaņā ar LESD un LES pievienoto Protokolu Nr. 29 par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs. |
(45) |
Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem, būtu jāattiecina noteikumi par koncesijām. Dalībvalstis un pat dažas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos publiskā sektorā noslēgtiem līgumiem nepiemēro noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskas iestādes, pats par sevi neizslēdz šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Tomēr šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanai nevajadzētu skart publisko iestāžu rīcības brīvību veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kuri tiem ir uzticēti, izmantojot savus pašu resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskām iestādēm. Būtu jānodrošina, ka neviena atbrīvota publisko iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem tiktāl, ciktāl tā rada priekšrocības privātā sektora pakalpojumu sniedzējam salīdzinājumā ar tā konkurentiem. |
(46) |
Uz koncesijām, kuras piešķir kontrolētām juridiskām personām, nevajadzētu attiecināt šajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanu, ja 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kontrolē attiecīgo juridisko personu līdzīgā veidā, kā tas kontrolē savas nodaļas, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savas darbības velta uzdevumiem, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai citas juridiskas personas, kuras kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, neatkarīgi no tā, kas ir labuma guvējs no līguma izpildes. Izslēgumu nevajadzētu paplašināti attiecināt uz situācijām, kad privātajam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos koncesijas piešķiršana bez iepirkuma procedūras nodrošinātu privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir kapitāla līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā, nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā obligātās dalības publisko iestāžu, piemēram, organizāciju, kas atbild par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai sniedz šos pakalpojumus, īpatnības, to nevajadzētu piemērot gadījumos, kad konkrēta privāta ekonomikas dalībnieka līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta atbilstoši valsts tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar Līgumiem ar noteikumu, ka šāda līdzdalība neietver kontroli un bloķēšanu un nenodrošina izšķirošu ietekmi uz kontrolēto juridisko personu. Būtu arī jāprecizē, ka izšķirošais elements ir vienīgi tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā. Tāpēc gadījumos, ja ir tieša privātā kapitāla līdzdalība kontrolējošā līgumslēdzējā iestādē vai līgumslēdzējā, vai kontrolējošās līgumslēdzējās iestādēs vai līgumslēdzējos, tas neliedz piešķirt publisku līgumu slēgšanas tiesības kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot procedūras, kas paredzētas šajā direktīvā, jo šādai līdzdalībai nav negatīvas ietekmes uz privāto ekonomikas dalībnieku konkurenci. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kuros var būt privātā kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai saņemt atbrīvojumu no horizontālās sadarbības. Līdz ar to, ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, atbrīvojums no horizontālās sadarbības būtu jāattiecina uz tādām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ja līgums noslēgts ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem. |
(47) |
7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties kopīgi sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus sadarbojoties un bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu ietvert visu veidu darbības saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu un tādu uzdevumu veikšanu, kas ir uzdoti vai kurus ir uzņēmušās iesaistītās iestādes, piemēram, pašvaldības vai reģionālo iestāžu obligātie vai brīvprātīgie uzdevumi, kuri konkrētām iestādēm noteikti publiskās tiesībās. Pakalpojumiem, ko sniedz dažādas iesaistītās iestādes vai subjekti nav obligāti jābūt identiskiem; tie var arī cits citu papildināt. Līgumiem par kopīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ar noteikumu, ka tie ir noslēgti ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ka minētās sadarbības īstenošanu regulē tikai apsvērumi saistībā ar sabiedrības interesēm un ka nevienam privātam pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirtas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem. Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbībai būtu jābalstās uz sadarbības konceptu. Šāda sadarbība nenozīmē, ka visām iesaistītajām iestādēm jāuzņemas galveno līgumsaistību izpilde, ar noteikumu, ka tās apņemas dot savu ieguldījumu attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma kopējā izpildē. Turklāt sadarbības īstenošanas regulējumam, tostarp attiecībā uz visiem finansiāliem pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jābalstās vienīgi uz apsvērumiem par sabiedrības interesēm. |
(48) |
Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju instruments vai tehniskais dienests, un tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst koncesijas piešķiršanas procedūru darbības jomā. |
(49) |
Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerības, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus neatkarīgi no tā, vai tie visos apstākļos ir “juridiskas personas”. |
(50) |
Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas ir vienāda vai pārsniedz konkrētu robežvērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu koncesiju piešķiršanas būtu obligāti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē paziņojums par koncesiju. |
(51) |
Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Tāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, jo īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju. Nevajadzētu būt tā, ka to, ka nav iespējams piešķirt koncesiju nevienam citam ekonomikas dalībniekam, ir radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos. Turklāt būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstīgu aizstājēju pieejamība. |
(52) |
Koncesijas termiņš būtu jāierobežo, lai nepieļautu tirgus bloķēšanu un konkurences ierobežošanu. Tāpat ļoti ilgstoša termiņa koncesijas var radīt tirgus bloķēšanu un tādēļ kavēt pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr tāds ilgums var būt attaisnots, ja ir nepieciešams dot iespēju koncesionāram atgūt ieguldījumus, kas plānoti koncesijas izpildei, kā arī saņemt peļņu no ieguldītā kapitāla. Tāpēc koncesijām, kuru darbības laiks ir ilgāks par pieciem gadiem, termiņš būtu jāierobežo uz laiku, ko pamatoti uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un gūt peļņu no ieguldītā kapitāla parastos darbības apstākļos, ņemot vērā konkrētos līguma mērķus, kurus koncesionārs ir uzņēmies, lai izpildītu prasības saistībā ar, piemēram, kvalitāti vai lietotājiem piedāvāto cenu. Aprēķinam vajadzētu būt derīgam koncesijas piešķiršanas brīdī. Vajadzētu būt iespējai ietvert sākotnējos un turpmākos ieguldījumus, ko uzskata par vajadzīgiem koncesijas darbībai, jo īpaši izdevumus par infrastruktūru, autortiesībām, patentiem, aprīkojumu, loģistiku, personāla pieņemšanu darbā, apmācību un sākotnējos izdevumus. Koncesijas maksimālais ilgums būtu jānorāda koncesijas dokumentos, izņemot, ja ilgums tiek izmantots kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu vienmēr būt iespējai piešķirt koncesiju uz termiņu, kas ir īsāks nekā ieguldījumu atgūšanai nepieciešamais laiks, ar noteikumu, ka ar to saistītā kompensācija neizslēdz operacionālo risku. |
(53) |
Ir atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumus. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu koncesijai, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Šajā direktīvā noteiktais pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, ir atbilstīgs veids kā potenciālajiem pretendentiem nodrošināt informāciju par darījumdarbības iespējām, kā arī kā visām ieinteresētajām personām sniegt informāciju par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras minēto pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir tiesības ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt inovācijas un saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26 nodrošināt augstu kvalitāti, drošību un pieņemamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšanu. |
(54) |
Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu sensitivitāti, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šādas sistēmas nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. |
(55) |
Lai atbilstoši iekļautu vides, sociālās un darba tiesību prasības koncesiju piešķiršanas procedūrās, ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā ievērot saistības vides, sociālo un darba tiesību jomā, kas ir spēkā vietā, kurā tiek veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi, un kas izriet no tiesību aktiem, regulām vai administratīviem noteikumiem gan valsts, gan Savienības līmenī, kā arī no koplīgumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Tāpat koncesiju izpildes laikā būtu jāpiemēro arī saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus ratificējušas visas dalībvalstis un kuri ir uzskaitīti šajā direktīvā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu skart nodarbinātības nosacījumus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Attiecīgie pasākumi būtu jāpiemēro atbilstoši Savienības tiesību aktu pamatprincipiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Šādi attiecīgi pasākumi būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (15) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un tieši vai netieši nediskriminētu ekonomikas dalībniekus un darba ņēmējus no citām dalībvalstīm. |
(56) |
Būtu jāuzskata, ka pakalpojumi ir sniegti tajā vietā, kur tiek veiktas raksturīgās darbības. Ja pakalpojumi tiek sniegti attālināti, piemēram, zvanu centra pakalpojumi, būtu jāuzskata, ka minētie pakalpojumi ir sniegti vietā, kur tie tiek izpildīti, neatkarīgi no tām vietām un dalībvalstīm, uz kurām ir vērsti šie pakalpojumi. |
(57) |
Attiecīgos pienākumus varētu iekļaut koncesijas noteikumos. Koncesijās vajadzētu būt iespējamam iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Attiecīgo saistību neievērošana varētu tikt uzskatīta par smagu pārkāpumu no attiecīgā ekonomikas dalībnieka puses, kā rezultātā minēto ekonomikas dalībnieku var izslēgt no dalības koncesiju piešķiršanas procedūrā. |
(58) |
Tas, kā tiek ievēroti šie vides, sociālo un darba tiesību noteikumi, būtu jākontrolē attiecīgajos koncesiju piešķiršanas procedūras posmos, piemērojot vispārīgos principus, kas reglamentē dalībnieku izvēli un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un piemērojot izslēgšanas kritērijus. |
(59) |
Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ar noteikumu, ka minētie pasākumi atbilst LESD. |
(60) |
Lai nodrošinātu konfidencialitāti procedūras laikā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu izpaust informāciju, kas ir noteikta kā konfidenciāla. Šā pienākuma neievērošanas gadījumā vajadzētu piemērot atbilstošas sankcijas, kā tas ir paredzēts saskaņā ar dalībvalstu civiltiesībām vai administratīvajām tiesībām. |
(61) |
Lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un novērstu interešu konfliktus, dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi ar mērķi nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Šādiem pasākumiem ir jo īpaši jābūt vērstiem uz interešu konflikta un citu būtisku nelikumību novēršanu. |
(62) |
Lai visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt dalības pieteikumus un piedāvājumus, būtu jāpiemēro pienākums līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ievērot šādu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai noteikto minimālo termiņu. |
(63) |
Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama MVU dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas tikai uz ekonomikas dalībnieku profesionālajām un tehniskajām spējām un finansiālo un saimniecisko stāvokli un vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu, ka tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nevar kavēt ekonomikas dalībnieku, izņemot ārkārtas apstākļos, paļauties uz citu subjektu spējām, neatkarīgi no tā, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi. |
(64) |
Turklāt, lai koncesiju piešķiršanas procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai koncesiju izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar koncesijas līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz šādu ražošanas vai sniegšanas procesu, ir, piemēram, tas, ka pakalpojumi, kas ir koncesijas priekšmets, tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai koncesijas izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu izmantošanu piešķiramās koncesijas izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi saistībā ar tirdzniecību un tās nosacījumiem var, piemēram, ietvert prasību maksāt apakšuzņēmējiem minimālo cenu un uzcenojumu. Koncesijas izpildes nosacījumi saistībā ar vides apsvērumiem varētu ietvert, piemēram, atkritumu samazināšanu līdz minimumam vai efektīvu resursu izmantošanu. |
(65) |
Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesa sociālos aspektus, būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu (NVI) dalībnieces vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām. Koncesiju izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu dzimumu vienlīdzības veicināšanu darbvietās, lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un darba un privātās dzīves saskaņošanu, vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos. |
(66) |
Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz koncesijas izpildes procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem starp personām, kam uzdota koncesijas izpilde, vai uz apmācību prasmēs, kas vajadzīgas attiecīgajai koncesijai, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar koncesiju. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. |
(67) |
Tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Minētajām prasībām būtu jānosaka raksturlielumi, kas vajadzīgi tādu būvdarbu veikšanai un/vai pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas koncesija, un tās varētu attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar koncesijas priekšmetu un ir samērīgas ar koncesijas vērtību un mērķiem. Īpašais ražošanas process varētu ietvert prasības attiecībā uz piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti vai vides ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem. Minētajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām vajadzētu būt ietvertām koncesijas dokumentos, un tām būtu jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Tās būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, jo īpaši tādu prasību dēļ, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Jebkurā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizskata piedāvājumi, kas ietver būvdarbus un/vai pakalpojumus, tostarp piegādes, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem, kas līdzvērtīgi atbilst noteiktajiem raksturlielumiem. |
(68) |
Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām koncesionārs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, un kas parasti ietilpst to kompetences jomā. Minētā iemesla dēļ, ievērojot šo direktīvu un pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatstāj ievērojama rīcības brīvība noteikt un organizēt procedūru, kuras rezultātā izvēlas koncesionāru. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visā piešķiršanas procesa laikā, ir atbilstīgi paredzēt pamatgarantijas attiecībā uz piešķiršanas procesu, tostarp informāciju par koncesijas veidu un darbības jomu, kandidātu skaita ierobežojumu, informācijas izplatīšanu kandidātiem un pretendentiem un atbilstīgas dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem. |
(69) |
Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā vai cilvēku tirdzniecībā. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no šīs obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksāšana arī būtu jāsoda ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. |
(70) |
Turklāt līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu dot iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka nopietni vai atkārtoti pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai pieļāvuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāprecizē, ka ar profesionālo darbību saistīti smagi pārkāpumi var likt apšaubīt ekonomikas dalībnieka godīgumu un tāpēc neļaut kvalificēt ekonomikas dalībnieku kā piemērotu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai neatkarīgi no tā, vai citādi ekonomikas dalībniekam būtu tehniskās un ekonomiskās iespējas izpildīt līgumu. Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir atbildīgs par iespējami kļūdainu lēmumu sekām, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas pamats, tie var ar jebkādiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas, pildot agrākas koncesijas vai citus līgumus ar līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ir pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums. |
(71) |
Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzas procedūras un būtiskus nosacījumus, kas būtu piemērojami šādiem gadījumiem. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut attiecīgos novērtējumus veikt atsevišķām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī. |
(72) |
Ir svarīgi, lai valstu kompetentās iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, izmantojot atbilstošas darbības to atbildības un kompetences jomā, nodrošinātu, ka apakšuzņēmēji ievēro piemērojamos pienākumus vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Ir nepieciešams arī nodrošināt zināmu pārredzamību apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem informāciju par to, kas atrodas būvlaukumos, kuros pēc viņu uzdevuma veic būvdarbus, vai par to, kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūrās vai teritorijās, piemēram, pašvaldību administratīvajās ēkās, pašvaldību skolās, sporta objektos, ostās vai autostrādēs, par kurām ir atbildīgas līgumslēdzējas iestādes vai kuras tās uzrauga. Būtu jāprecizē, ka koncesionāram jebkurā gadījumā būs pienākums sniegt prasīto informāciju, vai nu pamatojoties uz konkrētām klauzulām, kuras katrai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam jāiekļauj visās piešķiršanas procedūrās, vai arī pamatojoties uz saistībām, kuras koncesionāram uzliek dalībvalsts, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus. Būtu arī jāprecizē, ka nosacījumi saistībā ar to, lai īstenotu piemērojamo saistību ievērošanu vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem, būtu jāpiemēro, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēl stingrākas prasības, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumus vai paredzot līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem iespēju vai prasību pārbaudīt, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši kādā no situācijām, kas varētu būt par pamatu ekonomikas dalībnieku izslēgšanai. Ja šādi pasākumi attiecībā uz apakšuzņēmējiem tiek piemēroti, būtu jānodrošina saskaņotība ar noteikumiem, kurus piemēro koncesionāram, lai tad, ja pastāv obligāts iemesls izslēgšanai, tam sekotu prasība koncesionāram aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju. Ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pastāv neobligāts iemesls izslēgšanai, būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ir tiesīgi pieprasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem var būt pienākums pieprasīt attiecīgā apakšuzņēmēja aizstāšanu, ja šādos gadījumos būtu obligāta koncesionāra izslēgšana. Tāpat būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt stingrākus atbildības noteikumus. |
(73) |
Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē piedāvājumi, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Minētie standarti var attiekties uz faktoriem, kas nav tikai ekonomiski, tomēr ietekmē piedāvājuma vērtību no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja viedokļa un ļauj tam noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu. Šie kritēriji būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem kandidātiem vai pretendentiem, tiem vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu un nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jāpieļauj efektīva konkurence, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Vajadzētu būt iespējai piešķiršanas kritērijos iekļaut inter alia vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus. Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu arī jānorāda šie piešķiršanas kritēriji, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem konkursa dalībniekiem, sniedzot viņiem informāciju par visiem elementiem, kas jāņem vērā, gatavojot konkursa piedāvājumu. Izņēmuma gadījumos, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem konkursa piedāvājumu ar inovatīvu risinājumu un īpašu funkcionālās izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu izņēmuma kārtā būt iespējai grozīt piešķiršanas kritēriju secību, lai ņemtu vērā jaunās iespējas, ko piedāvā minētais inovatīvais risinājums, ar noteikumu, ka šāds grozījums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem esošajiem vai potenciālajiem pretendentiem, nosūtot jaunu konkursa uzaicinājumu vai atbilstošos gadījumos publicējot jaunu paziņojumu par koncesiju. |
(74) |
Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot koncesiju izsludināšanu un palielināt koncesiju piešķiršanas procedūru efektivitāti, ātrumu un pārredzamību. Tie varētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai koncesiju piešķiršanas procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās visā iekšējā tirgū. |
(75) |
Koncesijas līgumi parasti ietver sarežģītus ilgtermiņa tehniskus un finansiālus nosacījumus, kas bieži vien ir pakļauti mainīgiem apstākļiem. Tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras, ja koncesijas īstenošanas laikā rodas grozījumi. Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā koncesijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt minētās koncesijas būtiskus noteikumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja tie būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā. Līdz noteiktai pakāpei vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru – veikt grozījumus koncesijā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība līdz noteiktam līmenim. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuras nesasniedzot nav vajadzīga jauna piešķiršanas procedūra. Koncesiju grozījumus virs minētajām robežvērtībām vajadzētu varēt izdarīt, neuzsākot jaunu piešķiršanas procedūru, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tas varētu būt, piemēram, gadījums, kad grozījumi ir nepieciešami, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījumu attiecībā uz drošības prasību un ņemot vērā šādu darbību specifiku, piemēram, kalnu sporta un tūrisma objektu pārvaldības gadījumā, kad tiesību aktos paredzēta saistīto apdraudējumu novēršana, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst šajā direktīvā izklāstītiem attiecīgiem nosacījumiem. |
(76) |
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot koncesiju, jo īpaši tad, ja koncesijas izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Minētajos gadījumos ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu koncesiju šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu piešķiršanas procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz tādiem apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, paraugpraksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp piešķiršanas procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumu dēļ mainās visas koncesijas raksturs, piemēram, ja būvdarbi, kas jāīsteno, vai pakalpojumi, kas jāsniedz, tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts koncesijas veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka grozījumi būtiski ietekmētu koncesijas rezultātu. Gadījumā, kad koncesijas piešķir, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkuram vērtības pieaugumam, kura veikšanai nav nepieciešama jauna piešķiršanas procedūra, nevajadzētu pārsniegt 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, šie ierobežojumi būtu jāpiemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevajadzētu iecerēt, lai apietu šo direktīvu. |
(77) |
Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu, piemēram, gadījumā, ja līgums tiek izbeigts izpildes nepilnību dēļ, aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par koncesiju netiek atkārtoti uzsākta piešķiršanas procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda koncesiju, vajadzētu būt iespējai – jo īpaši gadījumā, ja koncesija ir piešķirta ekonomikas dalībnieku grupai, – koncesijas izpildes laikā veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēju reorganizāciju, pārņemšanu, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu būt automātiskam priekšnoteikumam jaunai piešķiršanas procedūrai par koncesiju, ko īsteno minētais pretendents. |
(78) |
Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai paredzēt koncesijas izmaiņas, ietverot līguma pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā var paredzēt grozījumus sākotnējā koncesijā. Līdz ar to būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri izstrādātas pārskatīšanas vai iespēju klauzulas var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt to, ka, piemēram, komunikācijas iekārtas, kuras jāpiegādā noteiktā laikposmā, joprojām ir izmantojamas, arī tad, ja mainās komunikācijas protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai ar pietiekami skaidrām klauzulām paredzēt koncesijas pielāgojumus, kas ir nepieciešami tehnisku sarežģījumu dēļ, kas radušies darbības vai ekspluatācijas gaitā. Tāpat būtu jāatgādina, ka koncesijās varētu, piemēram, iekļaut gan parasto apkopi, gan arī paredzēt ārpuskārtas apkopes gadījumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību. |
(79) |
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu saskarties ar situācijām, kad ir nepieciešami papildu darbi vai pakalpojumi. Šādos gadījumos ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi, sākotnējās koncesijas grozījumus vajadzētu uzskatīt par pamatotiem bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru. |
(80) |
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad ir nepieciešams priekšlaicīgi izbeigt koncesiju, lai ievērotu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem koncesiju jomā. Dalībvalstīm tāpēc būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja koncesiju izbeigt tās darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti. |
(81) |
Lai koncesiju piešķiršanas procedūru laikā nodrošinātu kandidātu un pretendentu atbilstīgu tiesisko aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu šīs direktīvas un LESD principu efektīvu ieviešanu, pakalpojumu koncesijām un būvdarbu koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, būtu jāpiemēro arī Padomes Direktīva 89/665/EEK (16) un Padomes Direktīva 92/13/EEK (17). Tādēļ Direktīvā 89/665/EEK un Direktīvā 92/13/EEK būtu jāizdara attiecīgi grozījumi. |
(82) |
Personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (18). |
(83) |
Dalībvalstīm ir konsekventi un sistemātiski jāuzrauga noteikumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu īstenošana un darbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un vienādu piemērošanu. |
(84) |
Komisijai būtu jāizvērtē ekonomiskā ietekme uz iekšējo tirgu, jo īpaši saistībā ar tādiem faktoriem kā pārrobežu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, MVU līdzdalība un darījuma izmaksas, kas izriet no šajā direktīvā noteikto robežvērtību piemērošanas, un no 12. pantā noteiktā izņēmuma, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras. Komisijai būtu par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Saskaņā ar NVI XXIV panta 7. punktu par NVI notiks jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā sakarā robežvērtību lielumu piemērotība būtu jāapsver saistībā ar sarunām par NVI, paturot prātā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisijai nākamajā sarunu kārtā vajadzētu apsvērt iespēju ierosināt palielināt robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar NVI. Ja tiek mainītas minētās robežvērtības, pēc Komisijas ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteiktās robežvērtības grozījumiem. |
(85) |
Lai pielāgotos straujai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz III pielikumā izklāstītā aktu saraksta pārskatīšanu, robežvērtību aprēķināšanas metožu tehnisko procedūru pārskatīšanu, kā arī periodisku pašu robežvērtību pārskatīšanu, grozot atsauces uz CPV nomenklatūru un pielāgojot X pielikumā izklāstīto aktu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(86) |
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz V, VII un VIII pielikumā minēto paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu un datu nosūtīšanu un publicēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu tādus īstenošanas aktus, kuri neietekmē nedz finansiālo situāciju, nedz no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un darbības jomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo šīs direktīvas piemērošanu. |
(87) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, piemērojot konkrētas koncesijas piešķiršanas procedūras – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(88) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I SADAĻA |
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS |
I NODAĻA |
Darbības joma, vispārīgi principi un definīcijas |
I IEDAĻA |
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, VISPĀRĪGI PRINCIPI, DEFINĪCIJAS UN ROBEŽVĒRTĪBAS |
1. pants |
Priekšmets un darbības joma |
2. pants |
Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips |
3. pants |
Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips |
4. pants |
Brīvība noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus |
5. pants |
Definīcijas |
6. pants |
Līgumslēdzējas iestādes |
7. pants |
Līgumslēdzēji |
8. pants |
Robežvērtība un koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes |
9. pants |
Robežvērtības pārskatīšana |
II IEDAĻA |
IZŅĒMUMI |
10. pants |
Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji |
11. pants |
Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā |
12. pants |
Speciāli izņēmumi ūdenssaimniecības jomā |
13. pants |
Koncesijas, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam |
14. pants |
Koncesijas, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa |
15. pants |
Informācijas paziņošana, ko veic līgumslēdzēji |
16. pants |
Izņēmumi, ko piemēro darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei |
17. pants |
Koncesijas starp publiskā sektora subjektiem |
III IEDAĻA |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
18. pants |
Koncesijas darbības laiks |
19. pants |
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi |
20. pants |
Jaukti līgumi |
21. pants |
Jaukti iepirkuma līgumi, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem |
22. pants |
Līgumi, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan citas darbības |
23. pants |
Koncesijas, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītas darbības |
IV IEDAĻA |
ĪPAŠAS SITUĀCIJAS |
24. pants |
Privileģēto tiesību koncesijas |
25. pants |
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi |
II NODAĻA |
Principi |
26. pants |
Ekonomikas dalībnieki |
27. pants |
Nomenklatūras |
28. pants |
Konfidencialitāte |
29. pants |
Noteikumi attiecībā uz saziņu |
II SADAĻA |
KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI: VISPĀRĪGI PRINCIPI UN PROCEDŪRAS GARANTIJAS |
I NODAĻA |
Vispārīgi principi |
30. pants |
Vispārīgi principi |
31. pants |
Paziņojumi par koncesijām |
32. pants |
Paziņojumi par koncesiju piešķiršanu |
33. pants |
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība |
34. pants |
Koncesijas dokumentu elektroniskā pieejamība |
35. pants |
Korupcijas apkarošana un interešu konfliktu novēršana |
II NODAĻA |
Procedūru garantijas |
36. pants |
Tehniskās un funkcionālās prasības |
37. pants |
Procedūru garantijas |
38. pants |
Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana |
39. pants |
Koncesijas pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņi |
40. pants |
Informācijas sniegšana kandidātiem un pretendentiem |
41. pants |
Piešķiršanas kritēriji |
III SADAĻA |
KONCESIJU IZPILDES NOTEIKUMI |
42. pants |
Apakšuzņēmēji |
43. pants |
Līgumu izmaiņas to darbības laikā |
44. pants |
Koncesiju izbeigšana |
45. pants |
Pārraudzība un ziņošana |
IV SADAĻA |
GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK UN DIREKTĪVĀ 92/13/EEK |
46. pants |
Grozījumi Direktīvā 89/665/EEK |
47. pants |
Grozījumi Direktīvā 92/13/EEK |
V SADAĻA |
DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
48. pants |
Deleģēšanas īstenošana |
49. pants |
Steidzamības procedūra |
50. pants |
Komiteju procedūra |
51. pants |
Transponēšana |
52. pants |
Pārejas noteikumi |
53. pants |
Pārraudzība un ziņošana |
54. pants |
Stāšanās spēkā |
55. pants |
Adresāti |
PIELIKUMI |
|
I PIELIKUMS |
5. PANTA 7. PUNKTĀ MINĒTAIS DARBĪBU SARAKSTS |
II PIELIKUMS |
DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 7. PANTĀ |
III PIELIKUMS |
7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS |
IV PIELIKUMS |
19. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI |
V PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KĀ MINĒTS 31. PANTĀ |
VI PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 31. PANTA 3. PUNKTĀ |
VII PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ |
VIII PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ |
IX PIELIKUMS |
NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU |
X PIELIKUMS |
SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ |
XI PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJAS IZMAIŅĀM TĀS DARBĪBAS LAIKĀ SASKAŅĀ AR 43. PANTU |
I SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS
I NODAĻA
Darbības joma, vispārīgi principi un definīcijas
I
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām, ko tās veic ar koncesijām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par robežvērtību, kas noteikta 8. pantā.
2. Šo direktīvu piemēro būvdarbu vai pakalpojumu koncesijām, ko ekonomikas dalībniekiem piešķir:
a) |
līgumslēdzējas iestādes; vai |
b) |
līgumslēdzēji – ar noteikumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi ir paredzēti, lai īstenotu kādu no II pielikumā minētajām darbībām. |
3. Uz šīs direktīvas piemērošanu attiecas LESD 346. pants.
4. Līgumus, lēmumus vai citus juridiskus instrumentus, ar kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, vai līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju grupām organizē pilnvaru un pienākumu nodošanu nolūkā izpildīt sabiedriskos uzdevumus un kuri neparedz atlīdzību par līguma izpildi, uzskata par attiecīgās dalībvalsts iekšēju organizatorisku jautājumu, un tāpēc šī direktīva tos nekādi neietekmē.
2. pants
Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips
1. Šī direktīva atzīst valsts, reģionālu un vietēju iestāžu administratīvās brīvības principu saskaņā ar valstu un Savienības tiesību aktiem. Minētās iestādes var brīvi izlemt, kā vislabāk pārvaldīt būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, īpaši, lai nodrošinātu augstu kvalitātes, drošības un pieejamības līmeni, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšanu sabiedriskajos pakalpojumos.
Minētās iestādes var izvēlēties vispārējas nozīmes uzdevumus veikt, izmantojot pašu resursus vai sadarbībā ar citām iestādēm, vai uzticēt tos ekonomikas dalībniekiem.
2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu īpašumtiesību sistēmas. Jo īpaši tā neprasa privatizēt publiskus uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus sabiedrībai.
3. pants
Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.
Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādi un vērtības noteikšanu neveic ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem vai noteiktiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.
2. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji cenšas nodrošināt piešķiršanas procedūras un līguma izpildes pārredzamību, vienlaicīgi ievērojot 28. pantu.
4. pants
Brīvība noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus
1. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt to, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.
2. Ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas.
5. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“koncesijas” ir būvdarbu koncesijas vai pakalpojumu koncesijas, kas definētas a) un b) apakšpunktā:
Piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvdarbu vai pakalpojumu izmantošanā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta būvju vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. Koncesionāram nodotā riska daļa ir pakļauta reāla tirgus mainīguma ietekmei, kas nozīmē, ka jebkādi iespējami paredzētie zaudējumi, kas radušies koncesionāram, nav tikai formāli vai niecīgi; |
2) |
“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora subjekts, vai šādu personu vai subjektu grupa, tostarp uzņēmumu pagaidu apvienības, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu; |
3) |
“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā; |
4) |
“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu; |
5) |
“koncesionārs” ir ekonomikas dalībnieks, kam ir piešķirta koncesija; |
6) |
“rakstisks” vai “rakstiski” ir vārdu vai ciparu kopums, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, tostarp informācija, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus; |
7) |
“būvdarbu izpilde” ir ar kādu no I pielikumā minētajām darbībām saistītu būvdarbu vai būves realizācija vai arī šo būvdarbu vai būves projektēšana un realizācija, vai būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kam ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu; |
8) |
“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu ekonomisku vai tehnisku funkciju; |
9) |
“elektroniskie līdzekļi” ir elektronisks aprīkojums tādu datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskus līdzekļus; |
10) |
“ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz tiesību aktu vai publicētu administratīvo aktu, kas atbilst Līgumiem un kura rezultātā darbības īstenošana tiek attiecināta tikai uz vienu ekonomikas dalībnieku, un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību; |
11) |
“īpašas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz tiesību aktu vai publicētu administratīvo aktu, kas atbilst Līgumiem un kura rezultātā darbības tiek attiecināta uz diviem vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem, un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību; |
12) |
“koncesijas dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu koncesijas vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par koncesiju, tehniskās un funkcionālās prasības, plānotie koncesijas nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārēji piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti; |
13) |
“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, jaunas tirdzniecības metodes vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās, cita starpā ar mērķi palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstīt stratēģiju “Eiropa 2020”. |
6. pants
Līgumslēdzējas iestādes
1. Šajā direktīvā “līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu apvienības, izņemot tādas iestādes, subjektus vai apvienības, kas veic vienu no II pielikumā minētajām darbībām un kas piešķir koncesiju vienas no minēto darbību veikšanai.
2. “Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ir neizsmeļošā veidā uzskaitītas NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (20).
3. “Vietējās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.
4. “Publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:
a) |
tās ir nodibinātas konkrētam mērķim apmierināt vispārējas nozīmes vajadzības, kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; |
b) |
tām ir juridiskas personas statuss; un |
c) |
tās galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētie subjekti vai iestādes; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti. |
7. pants
Līgumslēdzēji
1. Šajā direktīvā “līgumslēdzēji” ir subjekti, kas veic vienu no II pielikumā minētajām darbībām, kas piešķir koncesiju vienas no minēto darbību veikšanai un kas ir kāds no šiem:
a) |
valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības; |
b) |
publiski uzņēmumi, kā definēts šā panta 4. punktā; |
c) |
līgumslēdzēji, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie līgumslēdzēji, bet kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kas tiem piešķirtas vienas no II pielikumā minēto darbību īstenošanai. |
2. Subjekti, kam ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ja minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “līgumslēdzēji” 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šādas procedūras aptver:
a) |
iepirkuma procedūras ar konkursa iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (21), Direktīvu 2014/25/ES, Direktīvu 2009/81/EK vai šo direktīvu; |
b) |
procedūras saskaņā ar citiem III pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. |
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu par III pielikumā izklāstītā Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi minēto aktu atcelšanas vai grozīšanas gadījumā vai jaunu aktu pieņemšanas gadījumā.
4. “Publisks uzņēmums” ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašumtiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.
Uzskata, ka līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme jebkurā no šādiem gadījumiem, ja minētās iestādes tieši vai netieši:
a) |
ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas; |
b) |
kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām; |
c) |
var iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem. |
8. pants
Robežvērtība un koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
1. Šo direktīvu piemēro koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 186 000 vai lielāka.
2. Koncesijas vērtība ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paredzamais koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN, kā atlīdzība par būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets, kā arī par piegādēm, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem.
Minētā paredzamā vērtība ir spēkā brīdī, kad nosūta paziņojumu par koncesiju, vai – ja tāds paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā attiecībā uz koncesijām, sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.
Piemērojot 1. punktu – ja koncesijas vērtība piešķiršanas brīdī par vairāk nekā 20 % pārsniedz tās paredzamo vērtību, pareizā paredzamā vērtība ir koncesijas vērtība tās piešķiršanas brīdī.
3. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina, izmantojot objektīvu metodi, kas precizēta koncesijas dokumentos. Aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā jo īpaši ņem vērā:
a) |
jebkura veida iespējas vērtību un jebkuru koncesijas termiņa pagarinājumu; |
b) |
ieņēmumus no tām būvdarbu vai pakalpojumu lietotāju segtajām maksām un sodanaudām, kas nav iekasētas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā; |
c) |
maksājumus vai jebkura veida finansiālas priekšrocības, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs vai cita publiskā sektora iestāde sniedz koncesionāram, tostarp kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi un publiskā sektora ieguldījumu subsīdijas; |
d) |
jebkuru tādu dotāciju vai citu jebkāda veida finansiālu priekšrocību vērtību, ko trešās personas sniedz par koncesijas izpildi; |
e) |
ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu; |
f) |
visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji dara pieejamus koncesionāram, ar noteikumu, ka šīs piegādes un pakalpojumi ir nepieciešami būvdarbu izpildei vai pakalpojumu sniegšanai; |
g) |
visas godalgas vai samaksas kandidātiem vai pretendentiem. |
4. Koncesijas paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes izvēli neizdara ar nolūku panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Koncesiju nesadala, lai panāktu, ka tā neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.
5. Ja saistībā ar paredzētu būvdarbu vai pakalpojumu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
6. Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar šajā pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
9. pants
Robežvērtības pārskatīšana
1. Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 8. panta 1. punktā noteiktā robežvērtība atbilst robežvērtībai, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI) noteikta attiecībā uz būvprojektu koncesiju, un vajadzības gadījumā minēto robežvērtību pārskata saskaņā ar šo pantu.
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija aprēķina robežvērtību, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešu laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto robežvērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētā spēkā esošā robežvērtība, kas izteikta kā SDR.
2. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 8. panta 1. punktā minētajai robežvērtībai, kas pārskatīta saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro, 24 mēnešu laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.
3. Komisija publicē šā panta 1. punktā minēto pārskatīto robežvērtību, tās atbilstošo vērtību valstu valūtās, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku pielāgotu jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 8. panta 1. punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 2. punktā.
Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai pārskatītu 8. panta 1. punktā minēto robežvērtību saskaņā ar šā panta 1. punktu.
5. Ja minētā robežvērtība ir jāpārskata, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 48. pantā noteikto procedūru un tādējādi pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 49. pantā paredzēto procedūru.
II
10. pants
Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji
1. Šo direktīvu nepiemēro tām pakalpojumu koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai to apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām.
Šo direktīvu nepiemēro tām pakalpojumu koncesijām, kuras ekonomikas dalībniekam piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta otrās daļas, gadījumos, kad minētajā daļā paredzētie Savienības nozaru tiesību akti nenosaka nozarei specifiskus pārredzamības pienākumus, piemēro 32. pantu.
Ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tā viena mēneša laikā pēc minēto ekskluzīvo tiesību piešķiršanas par to informē Komisiju.
3. Šo direktīvu nepiemēro gaisa transporta pakalpojumu koncesijām, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (22), vai sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu koncesijām Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē.
4. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai jāorganizē saskaņā ar procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:
a) |
juridisks instruments, kas izveido starptautisko tiesību pienākumus, piemēram, starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi LESD noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā; |
b) |
starptautiska organizācija. |
Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredzējusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgās koncesijas pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde. Tādu koncesiju gadījumā, ko galvenokārt līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.
Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos juridiskos instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 50. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.
Šis punkts neattiecas uz koncesijām aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK.
5. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām aizsardzības un drošības jomās, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, uz kurām attiecas:
a) |
speciāli procedūras noteikumi saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm; |
b) |
speciāli procedūras noteikumi saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu vai vienošanos par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem; |
c) |
speciāli procedūras noteikumi, ko paredzējusi starptautiska organizācija, kas veic iepirkumu vai nu savām vajadzībām, vai arī koncesijām, kas dalībvalstij jāpiešķir saskaņā ar minētajiem noteikumiem. |
6. Šo direktīvu piemēro koncesiju piešķiršanai aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, izņemot:
a) |
koncesijas, attiecībā uz kurām šīs direktīvas piemērošana liktu dalībvalstij sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretēju savām būtiskām drošības interesēm; vai, ja iepirkums un koncesijas pasludināti par slepeniem vai to izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi atbilstoši dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar tādiem pasākumiem, kas prasa mazāku iejaukšanos, piemēram, ar tādiem, kas minēti 7. punktā; |
b) |
koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar sadarbības programmu, kas minēta Direktīvas 2009/81/EK 13. panta c) punktā; |
c) |
koncesijas, ko viena valdība piešķīrusi citai valdībai saistībā ar būvdarbiem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar militāru aprīkojumu vai sensitīvu aprīkojumu, vai būvdarbiem un pakalpojumiem, kas īpaši paredzēti militāriem mērķiem, vai sensitīviem būvdarbiem un sensitīviem pakalpojumiem; |
d) |
koncesijas, kuras piešķirtas trešā valstī un kuras īsteno, kad spēki tiek izvietoti ārpus Savienības teritorijas, ja operāciju nodrošināšanai minētās koncesijas jānoslēdz ar ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas operāciju zonā; un |
e) |
koncesijas, kurām saskaņā ar šo direktīvu piemēro kādu citu izņēmumu. |
7. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kam piemērots kāds izņēmums saskaņā ar 6. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar tādiem pasākumiem, kas prasa mazāku iejaukšanos, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara pieejamu šajā direktīvā paredzētajā koncesijas piešķiršanas procedūrā.
8. Šo direktīvu nepiemēro šādām pakalpojumu koncesijām:
a) |
par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; |
b) |
par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja koncesijas piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji; vai tādām koncesijām par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuras piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzieniem “audiovizuālo mediju pakalpojumi” un “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā, attiecīgi, 1. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (23). Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, bet tas ietver arī radioraidījumus un radioraidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”; |
c) |
par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
d) |
par jebkuru no šādiem juridiskiem pakalpojumiem:
|
e) |
par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (25) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību; |
f) |
par aizdevumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu; |
g) |
par civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumiem, ko sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz ko attiecas šādi CPV kodi: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus; |
h) |
par politisko kampaņu pakalpojumiem, uz ko attiecas šādi CVP kodi: 79341400-0, 92111230-3 un 92111240-6, gadījumos, kad saistībā ar vēlēšanu kampaņu tās piešķir politiska partija; |
9. Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu koncesijām par loterijām, uz ko attiecas CPV kods 92351100-7 un ko dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām. Šajā punktā ekskluzīvu tiesību jēdziens neattiecas uz ekskluzīvām tiesībām, kas minētas 7. panta 2. punktā.
Informāciju par šādu ekskluzīvu tiesību piešķiršanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
10. Šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko līgumslēdzēji piešķir savu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kuri nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā.
11. pants
Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā
Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.
Šajā pantā jēdzieniem “publiskais sakaru tīkls” un “elektronisko sakaru tīkls” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (26).
12. pants
Speciāli izņēmumi ūdenssaimniecības jomā
1. Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kas piešķirtas, lai:
a) |
nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali; |
b) |
piegādātu dzeramo ūdeni šādiem tīkliem. |
2. Šo direktīvu nepiemēro arī koncesijām, kuru priekšmets ir kāds no turpmāk uzskaitītajiem vai abi priekšmeti, ja tās ir saistītas ar 1. punktā minētu darbību:
a) |
hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ar noteikumu, ka ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no kopējā ūdens apjoma, kuru nodrošina minētie projekti vai apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai |
b) |
notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana. |
13. pants
Koncesijas, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam
1. Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Direktīvā 2013/34/ES.
2. Tādu subjektu gadījumā, kam nepiemēro Direktīvu 2013/34/ES, “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums:
a) |
pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme; |
b) |
kam var būt dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; vai |
c) |
kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kuri tam piemērojami. |
Šajā punktā jēdzienam “dominējoša ietekme” ir tādi pati nozīme kā 7. panta 4. punkta otrajā daļā.
3. Neatkarīgi no 17. panta un ar noteikumu, ka ir ievēroti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, šo direktīvu nepiemēro koncesijām:
a) |
ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai |
b) |
ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu II pielikumā minētās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem. |
4. Šā panta 3. punktu piemēro:
a) |
pakalpojumu koncesijām – ar noteikumu, ka vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko minētais uzņēmums sniedzis, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; |
b) |
būvdarbu koncesijām – ar noteikumu, ka vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus būvdarbus, ko minētais uzņēmums veicis, radušies no šādu būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts. |
5. Ja saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ dati par apgrozījumu, kāds bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums, jo īpaši, izmantojot darījumdarbības prognozes, pierāda, ka 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams.
6. Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums, ar ko tas veido ekonomisku grupu, nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus vai būvdarbus, 4. punktā minētās procentuālās daļas aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko radījuši, attiecīgi, šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi vai būvdarbi.
14. pants
Koncesijas, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa
Neatkarīgi no 17. panta un ar noteikumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko:
a) |
kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu II pielikumā minētās darbības, piešķir vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai |
b) |
līgumslēdzējs piešķir tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir. |
15. pants
Informācijas paziņošana, ko veic līgumslēdzēji
Ja Komisija pieprasa, līgumslēdzēji tai paziņo šādu informāciju saistībā ar 13. panta 2. un 3. punkta un 14. panta piemērošanu:
a) |
attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumi; |
b) |
attiecīgo koncesiju veidi un vērtība; |
c) |
pierādījums, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas koncesijas, un līgumslēdzēju atbilst 13. panta vai 14. panta prasībām. |
16. pants
Izņēmumi, ko piemēro darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei
Šo direktīvu nepiemēro līgumslēdzēju piešķirtām koncesijām, ja attiecībā uz dalībvalsti, kurā minētās koncesijas būs jāizpilda, saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu ir konstatēts, ka darbība ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.
17. pants
Koncesijas starp publiskā sektora subjektiem
1. Koncesijas, ko 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķīris juridiskai personai, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tas īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; |
b) |
vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs; un |
c) |
kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktu noteikumos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu. |
Uzskata, ka 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tas īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tam ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem. Minēto kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir koncesiju līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, kas minēto juridisko personu kontrolē, vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kam piešķir koncesiju, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.
3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli šā panta 1. punkta nozīmē, minētai juridiskai personai tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem attiecībā uz minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; |
b) |
vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji; un |
c) |
kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktu noteikumos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu. |
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
i) |
kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzējus; |
ii) |
minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un |
iii) |
kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot jebkādas intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju interesēm. |
4. Līgums, kas noslēgts ekskluzīvi starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
ar līgumu tiek izveidota vai īstenota sadarbība starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem ar mērķi nodrošināt, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tiem jāveic, tiek sniegti ar nolūku izpildīt to kopīgos mērķus; |
b) |
šādas sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi; un |
c) |
iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji brīvajā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību. |
5. Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo daļu, ņem vērā attiecīgās juridiskās personas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vidējo kopējo apgrozījumu vai piemērotus alternatīvus uz darbību balstītus datus, piemēram, izmaksas, kas radušās saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem, pēdējo trīs gadu laikā pirms koncesijas piešķiršanas.
Gadījumā, ja attiecīgās juridiskās personas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izveides vai darbības uzsākšanas datuma dēļ vai tās darbības reorganizācijas datuma dēļ dati par apgrozījumu vai alternatīvi uz darbību balstīti dati, piemēram, dati par izmaksām, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka dati par darbību ir ticami, it īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.
III
18. pants
Koncesijas darbības laiks
1. Koncesijas darbības laiks ir ierobežots. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz darbības laiku, ņemot vērā pieprasītos būvdarbus vai pakalpojumus.
2. Tādu koncesiju maksimālais darbības laiks, kas ilgst vairāk nekā piecus gadus, nepārsniedz laiku, kas koncesionāram varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus.
Aprēķina vajadzībām vērā ņemtie ieguldījumi ietver gan sākotnējos ieguldījumus, gan ieguldījumus koncesijas darbības laikā.
19. pants
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi
Uz koncesijām sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, attiecina tikai tos pienākumus, kas izriet no 31. panta 3. punkta un 32., 46. un 47. panta.
20. pants
Jaukti līgumi
1. Koncesijas, kuru priekšmets ir gan būvdarbi, gan pakalpojumi, piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tam koncesijas veidam, kas atbilst attiecīgā līguma galvenajam priekšmetam.
Tādu jauktu koncesiju gadījumā, kas daļēji ietver IV pielikumā uzskaitītos sociālos un citus īpašus pakalpojumus un daļēji – citus pakalpojumus, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu paredzamajām vērtībām ir augstāka.
2. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 3. un 4. punktu. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemēro 5. punktu.
Ja uz kāda konkrēta līguma daļu attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 21. pantu.
Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī Direktīva 2014/25/ES, to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 22. pantu un, attiecīgi, Direktīvas 2014/25/ES 6. pantu.
3. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ietver elementus, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī citus elementus, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās daļas īpašības.
Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, šo direktīvu piemēro attiecīgajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, kurām citādi būtu piemērojams cits juridiskais režīms un neatkarīgi no tā, kurš juridiskais režīms citādi būtu piemērojams minētajām daļām, ja vien šā panta 4. punktā vai 21. pantā nav paredzēts citādi.
4. Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver gan koncesiju elementus, gan publisku līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES, vai līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES, jauktā līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar, attiecīgi, Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/25/ES.
5. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemērojamo juridisko režīmu nosaka, ņemot vērā minētā līguma galveno priekšmetu.
Šādu līgumu gadījumā, kas ietver gan pakalpojumu koncesijas, gan piegādes līgumu elementus, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, vai paredzamā vērtība ir augstāka attiecīgajiem pakalpojumiem vai piegādēm.
21. pants
Jaukti iepirkuma līgumi, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem
1. Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ietver tādas koncesijas elementus, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkumu vai citus elementus, uz kuriem attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šo pantu.
Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī Direktīva 2014/25/ES un uz otru attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar, attiecīgi, šīs direktīvas 23. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 26. pantu.
2. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības.
Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās daļas īpašības.
Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemērojamā juridiskā režīma izvēli nosaka šādi kritēriji:
a) |
ja kāda konkrēta līguma daļai ir piemērojams LESD 346. pants vai dažādām daļām ir piemērojams, attiecīgi, LESD 346. pants un Direktīva 2009/81/EK, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli; |
b) |
ja uz kāda konkrēta līguma daļu attiecas Direktīva 2009/81/EK, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK ar noteikumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli. |
Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot vai nu šo direktīvu, vai Direktīvu 2009/81/EK.
3. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, uz ko attiecas LESD 346. pants. Pretējā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var izvēlēties piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.
22. pants
Līgumi, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan citas darbības
1. Atkāpjoties no 20. panta, tādu līgumu gadījumā, kuros paredzēts ietvert vairākas darbības, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par katru atsevišķu darbību vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķa līguma slēgšanas tiesības, lēmumu par to, kādus noteikumus piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās darbības īpašības.
Neatkarīgi no 20. panta, ja līgumslēdzēji nolemj piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no attiecīgajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 23. pantu.
Izvēli starp nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu neizdara ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas darbības jomas vai attiecīgā gadījumā no Direktīvas 2014/24/ES vai Direktīvas 2014/25/ES darbības jomas.
2. Uz līgumu, kurā paredzēts ietvert vairākas darbības, attiecas noteikumi, kuri piemērojami tai darbībai, kas paredzēta kā līguma galvenā darbība.
3. Tādu līgumu gadījumā, kad objektīvi nav iespējams noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) |
koncesiju piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ko piemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes, ja uz vienu no darbībām, kam līgums paredzēts, attiecas šīs direktīvas noteikumi, kas piemērojami līgumslēdzēju iestāžu piešķirtām koncesijām, un uz otru attiecas šīs direktīvas noteikumi, kas piemērojami līgumslēdzēju piešķirtām koncesijām; |
b) |
līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā Direktīvu 2014/24/ES, ja uz vienu no darbībām, kam līgums ir paredzēts, attiecas šī direktīva un uz citām – Direktīva 2014/24/ES; |
c) |
līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā šo direktīvu, ja uz vienu no darbībām, kam līgums ir paredzēts, attiecas šī direktīva un uz otru neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2014/24/ES, ne Direktīva 2014/25/ES. |
23. pants
Koncesijas, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītas darbības
1. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz katru atsevišķu darbību vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās darbības īpašības.
Neatkarīgi no 21. panta, ja līgumslēdzēji nolemj piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemēro šā panta 2. punktu.
Izvēli starp nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tomēr nedrīkst izdarīt ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/81/EK darbības jomas piemērošanas.
2. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti darbībai, kam piemēro šo direktīvu, un citai darbībai:
a) |
uz kuru attiecas LESD 346. pants; vai |
b) |
attiecībā uz kuru piemēro Direktīvu 2009/81/EK, |
līgumslēdzējs drīkst:
i) |
piešķirt līguma slēgšanas tiesības, nepiemērojot šo direktīvu a) apakšpunktā noteiktajos gadījumos; vai |
ii) |
piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK, b) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Šā punkta pirmā daļa neskar Direktīvā 2009/81/EK paredzētās robežvērtības un izņēmumus. |
Tiesības slēgt b) apakšpunktā minētos līgumus, kuri arī ietver iepirkuma elementus vai citus elementus, uz ko attiecas LESD 346. pants, drīkst piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu.
Tomēr šo punktu var piemērot ar nosacījumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir pamatota ar objektīviem iemesliem un ka lēmums piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu.
4.
24. pants
Privileģēto tiesību koncesijas
Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai var paredzēt šādu koncesiju izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas. Paziņojumā par koncesiju vai – 19. pantā definēto pakalpojumu koncesiju gadījumā – iepriekšējā informatīvā paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.
25. pants
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi
Šo direktīvu piemēro tikai tādu pakalpojumu koncesijām par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi: 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un |
b) |
līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu. |
II NODAĻA
Principi
26. pants
Ekonomikas dalībnieki
1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.
Juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.
2. Koncesiju piešķiršanas procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepieprasa, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu kāda konkrēta juridiska forma.
Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 38. pantā minētās prasības par ekonomisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka tas ir pamatots ar objektīviem iemesliem un ir samērīgi. Dalībvalstis var paredzēt standarta noteikumus attiecībā uz veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības. Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda koncesija, ja tie atšķiras no tiem, kas paredzēti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji drīkst pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņem kādu konkrētu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl minētās izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma sekmīgu izpildi.
27. pants
Nomenklatūras
1. Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar koncesiju piešķiršanu izmanto “kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (27).
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, ja šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un ar noteikumu, ka šādu grozījumu rezultātā netiek mainīta šīs direktīvas darbības joma
28. pants
Konfidencialitāte
1. Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot 32. un 40. pantā noteiktos pienākumus izsludināt piešķirtos koncesiju līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.
Šis pants neliedz publiskot noslēgto līgumu un to turpmāko izmaiņu nekonfidenciālas daļas.
2. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, kuru tas dara pieejamu koncesijas piešķiršanas procedūras gaitā.
29. pants
Noteikumi attiecībā uz saziņu
1. Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 33. panta 2. punktu un 34. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties vienu vai vairākus no šādiem saziņas līdzekļiem:
a) |
elektroniski līdzekļi; |
b) |
pasts vai fakss; |
c) |
mutiska saziņa, tostarp saziņa pa tālruni, attiecībā uz paziņojumiem, kas nav koncesijas piešķiršanas procedūras būtiski elementi, un ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju; |
d) |
personiska nodošana, ko apstiprina ar saņemšanas apliecinājumu. |
Dalībvalstis var noteikt, ka attiecībā uz koncesijām elektroniskie saziņas līdzekļi ir jāizmanto obligāti, paplašinot 33. panta 2. punktā un 34. pantā noteiktos pienākumus.
2. Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārēji pieejami un nediskriminējoši, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai. Līdzekļi un iekārtas, kas izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.
Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina datu integritātes un dalības pieteikumu un piedāvājumu konfidencialitātes saglabāšanu. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dalības pieteikumu un piedāvājumu saturu pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
II SADAĻA
KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI:
VISPĀRĪGI PRINCIPI UN PROCEDŪRAS GARANTIJAS
I NODAĻA
Vispārīgi principi
30. pants
Vispārīgi principi
1. Ja tiek ievērota šī direktīva, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var brīvi organizēt procedūru, kuras rezultātā tiek izvēlēts koncesionārs.
2. Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādē ievēro 3. pantā noteiktos principus. Jo īpaši koncesijas piešķiršanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas dažiem kandidātiem vai pretendentiem var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem.
3. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka koncesijas līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.
4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu X pielikumā doto sarakstu, pievienojot jaunus starptautiskus nolīgumus, ko ratificējušas visas dalībvalstis, vai ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus vairs nav ratificējušas visas dalībvalstis vai tie ir kā citādi mainīti, piemēram, attiecībā uz to piemērošanas jomu, saturu vai nosaukumu.
31. pants
Paziņojumi par koncesijām
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju.
2. Paziņojumos par koncesijām ietver V pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā citu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs uzskata par vajadzīgu, atbilstīgi standarta veidlapu paraugam.
3. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju attiecībā uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, dara zināmu savu nodomu par plānotu koncesijas piešķiršanu, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Minētajos paziņojumos iekļauj VI pielikumā izklāstīto informāciju.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem paziņojums par koncesiju nav jāpublicē, ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks jebkura turpmāk norādītā iemesla dēļ:
a) |
koncesijas mērķis ir izveidot vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu; |
b) |
konkurences nav tehnisku iemeslu dēļ; |
c) |
pastāv ekskluzīvas tiesības; |
d) |
intelektuālā īpašuma tiesību un ekskluzīvu tiesību, kas nav 5. panta 10. punktā definētās ekskluzīvās tiesības, aizsardzība. |
Izņēmumi, kas izklāstīti pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti koncesijas piešķiršanas parametri.
5. Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nav nepieciešams publicēt jaunu paziņojumu par koncesiju, ja, atsaucoties uz iepriekš notikušu koncesijas piešķiršanas procedūru, nav iesniegts neviens pieteikums, piedāvājums, piemērots piedāvājums vai piemērots pieteikums, ar noteikumu, ka sākotnējie koncesijas līguma nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai ir nosūtīts ziņojums, ja tā to prasa.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar koncesiju, jo bez būtiskām izmaiņām tas acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas koncesijas dokumentos.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām pieteikumu uzskata par nepiemērotu:
a) |
ja attiecīgo pieteikuma iesniedzēju izslēdz vai var izslēgt saskaņā ar 38. panta 5. līdz 9. punktu vai tas neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 38. panta 1. punktu; |
b) |
ja pieteikumi ietver piedāvājumus, kas nav piemēroti otrās daļas nozīmē. |
32. pants
Paziņojumi par koncesiju piešķiršanu
1. Ne vēlāk kā 48 dienas pēc koncesijas piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji saskaņā ar 33. pantā paredzētajām procedūrām informē par koncesijas piešķiršanas procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par koncesijas piešķiršanu. Attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajiem sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem šādus paziņojumus var sagrupēt pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā sagrupētos paziņojumus nosūta 48 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
2. Paziņojumos par koncesijas piešķiršanu ietver VII pielikumā izklāstīto informāciju vai – saistībā ar koncesijām par IV pielikumā uzskaitītajiem sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – VIII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 33. pantu.
33. pants
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība
1. Paziņojumos par koncesiju, paziņojumos par koncesijas piešķiršanu un paziņojumos, kas minēti 43. panta 1. punkta otrajā daļā, iekļauj V, VII un VIII pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šīs standarta veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu, kas ir pierādījums par publikāciju. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.
3. Paziņojumu par koncesijām pilnu tekstu publicē vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Attiecīgā valodas versija vai attiecīgo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.
4. Paziņojumus par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu valsts līmenī nepublicē, pirms tos ir publicējis Eiropas Savienības Publikāciju birojs, izņemot gadījumus, kad publikācija Savienības līmenī netiek veikta 48 stundas pēc tam, kad Savienības Publikāciju birojs ir apstiprinājis, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis paziņojumu, kā minēts 2. punktā. Valsts līmenī publicētajos paziņojumos par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu nav ietverta cita informācija kā tikai tā, kas ir Eiropas Savienības Publikāciju birojam nosūtītajos paziņojumos, bet tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam.
34. pants
Koncesijas dokumentu elektroniskā pieejamība
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi koncesijas dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par koncesiju, vai gadījumā, kad paziņojumā par koncesiju nav iekļauts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, no dienas, kurā tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Paziņojuma par koncesiju vai šo uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt koncesijas dokumentiem.
2. Ja pienācīgi pamatotos apstākļos ārkārtas drošības vai tehnisku iemeslu dēļ vai komercinformācijas īpaši sensitīvā rakstura dēļ, kam vajadzīgs ļoti augsts aizsardzības līmenis, dažiem koncesijas dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paziņojumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norāda, ka attiecīgie koncesijas dokumenti tiks nodoti ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniski, un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina.
3. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji vai kompetentās struktūrvienības visiem pieteikuma iesniedzējiem vai pretendentiem, kas piedalās koncesijas piešķiršanas procedūrā, sniedz papildu informāciju par koncesijas dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.
35. pants
Korupcijas apkarošana un interešu konfliktu novēršana
Dalībvalstis prasa līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un lai faktiski novērstu, konstatētu un risinātu interešu konfliktus, kas rodas koncesiju piešķiršanas procedūru norisē, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem.
Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja personāla locekļiem, kuri ir iesaistīti koncesijas piešķiršanas procedūras norisē vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida privāta ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību koncesijas piešķiršanas procedūras kontekstā.
Attiecībā uz interešu konfliktiem pieņemtie pasākumi nav plašāki par to, kas absolūti nepieciešams, lai nepieļautu iespējamu interešu konfliktu vai lai novērstu konstatētu interešu konfliktu.
II NODAĻA
Procedūru garantijas
36. pants
Tehniskās un funkcionālās prasības
1. Tehniskajās un funkcionālajās prasībās nosaka koncesijas priekšmetā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus. Tās izklāsta koncesijas dokumentos.
Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir samērīgi ar līguma vērtību un mērķiem. Šajos raksturlielumos var, piemēram, ietilpt kvalitātes līmeņi, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņi, projektēšana visu lietotāju ērtībām (arī pieejamība personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējums, darbības rezultāti, drošums vai izmēri, terminoloģija, simboli, testēšanas un pārbaudes metodes, apzīmējumi un marķēšana vai norādījumi lietotājam.
2. Ja vien tas nav pamatots ar līguma priekšmetu, tehniskajās un funkcionālajās prasībās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var atļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.
3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi un pakalpojumi neatbilst koncesijas dokumentos norādītajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, savā piedāvājumā pierāda, ka tā piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko un funkcionālo prasību izpildi.
37. pants
Procedūru garantijas
1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja saskaņā ar 41. pantu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
piedāvājums atbilst minimālajām prasībām, ko attiecīgā gadījumā nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs; |
b) |
pretendents atbilst 38. panta 1. punktā noteiktajiem dalības nosacījumiem; un |
c) |
pretendents nav izslēgts no dalības piešķiršanas procedūrā saskaņā ar 38. panta 4. līdz 7. punktu un ievērojot 38. panta 9. punktu. |
Minimālajās prasībās, kas minētas a) apakšpunktā, ietilpst nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši tehniskie, fiziskie, funkcionālie un legālie), kam būtu jāatbilst vai kam būtu jāpiemīt ikvienam piedāvājumam.
2. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs:
a) |
paziņojumā par koncesiju sniedz koncesijas aprakstu un dalības nosacījumus; |
b) |
paziņojumā par koncesiju, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai citos koncesijas dokumentos sniedz piešķiršanas kritēriju aprakstu un attiecīgā gadījumā minimālās prasības, kas jāievēro. |
3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var ierobežot kandidātu vai pretendentu skaitu atbilstīgā līmenī ar nosacījumu, ka to dara pārredzami un uz objektīvu kritēriju pamata. Uzaicināto kandidātu vai pretendentu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu patiesu konkurenci.
4. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara visiem dalībniekiem zināmu procedūras paredzamās organizācijas aprakstu un paziņo indikatīvu pabeigšanas termiņu. Jebkādas izmaiņas dara zināmas visiem dalībniekiem un tiktāl, ciktāl tās skar elementus, kas ir izpausti paziņojumā par koncesiju, brīdina visus ekonomikas dalībniekus.
5. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs veic procedūras posmu atbilstīgu dokumentēšanu, izmantojot sev piemērotus līdzekļus, ievērojot 28. panta 1. punktu.
6. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var rīkot sarunas ar kandidātiem un pretendentiem. Koncesijas priekšmetu, piešķiršanas kritērijus un minimālās prasības nevar mainīt sarunu laikā.
38. pants
Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana
1. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pārbauda nosacījumus dalībai attiecībā uz profesionālajām un tehniskajām spējām, kandidātu vai pretendentu finansiālo un ekonomisko stāvokli, balstoties uz viņu deklarācijām, atsauci vai atsaucēm, kas jāiesniedz kā pierādījums saskaņā ar prasībām, kas precizētas paziņojumā par koncesiju, kas nav diskriminējošas un ir samērīgas ar koncesijas priekšmetu. Dalības nosacījumi ir saistīti un samērīgi ar vajadzību nodrošināt koncesionāra spēju izpildīt koncesiju, ņemot vērā koncesijas priekšmetu un vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.
2. Lai izpildītu 1. punktā minētos dalības nosacījumus, ekonomikas dalībnieks attiecīgā gadījumā un attiecībā uz konkrētu koncesiju var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, viņš pierāda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, ka viņa rīcībā visā koncesijas laikā būs nepieciešamie resursi, piemēram, šādā nolūkā uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz finansiālo stāvokli līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un minētie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.
3. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 26. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.
4. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tie ir konstatējuši, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
a) |
līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (28) 2. pantā; |
b) |
korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (29), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (30) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja, vai ekonomikas dalībnieka valsts tiesību aktos; |
c) |
krāpniecība Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (31) 1. panta nozīmē; |
d) |
teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar terorisma darbībām, kā definēts, attiecīgi, Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (32) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt nodarījumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē; |
e) |
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (33) 1. pantā; |
f) |
bērnu darbs un citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (34) 2. pantā. |
Pienākumu izslēgt ekonomikas dalībnieku piemēro arī gadījumos, kad ar galīgu spriedumu ir notiesāta persona, kura ir šā ekonomikas dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras loceklis vai kurai tajā ir pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvaras.
Citi līgumslēdzēji, kas nav 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie, no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā var izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja tiem ir zināms, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ.
5. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā, ja viņi zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem.
Turklāt līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izslēgt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā izslēgtu ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka šis ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem.
Šo punktu vairs nepiemēro, kad ekonomikas dalībnieks ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp, attiecīgos gadījumos, jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu.
6. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 4. un 5. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas tādu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, ar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību.
Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 5. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas arī tad, ja izslēgšana būtu acīmredzami nesamērīgs risinājums, jo īpaši gadījumos, kad nav samaksātas tikai nelielas nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu summas vai kad ekonomikas dalībnieks informāciju par precīzu summu, kas maksājama saistībā ar to, ka tas nav izpildījis savus pienākumus attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ir saņēmis tādā laikā, ka tam nebija iespējams 5. punkta trešajā daļā paredzētos pasākumus veikt pirms dalības pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
7. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dalības koncesijas piešķiršanā var izslēgt vai dalībvalsts var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
a) |
ja tā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir pārkāpti 30. panta 3. punktā minētie piemērojamie pienākumi; |
b) |
ja ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā saimnieciskā darbībā ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos; tomēr līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var nolemt neizslēgt vai dalībvalsts var tai prasīt neizslēgt ekonomikas dalībnieku, kas nonācis kādā no iepriekš minētajām situācijām, ja tā ir konstatējusi, ka šis ekonomikas dalībnieks spēs izpildīt koncesiju, ņemot vērā piemērojamos valsts noteikumus un pasākumus par uzņēmējdarbības turpināšanu minētajās situācijās; |
c) |
ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību; |
d) |
ja interešu konfliktu 35. panta otrās daļas izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem; |
e) |
ja līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka ekonomikas dalībnieks ir ar citiem ekonomikas dalībniekiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci; |
f) |
ja ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju koncesiju vai iepriekšēju līgumu ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, kā definēts šajā direktīvā vai Direktīvā 2014/25/ES, kas noveda pie šāda iepriekšēja līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai citām līdzīgām sankcijām; |
g) |
ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt vajadzīgos dokumentus, kas apliecina šādu informāciju; |
h) |
ja ekonomikas dalībnieks ir mēģinājis nepamatoti ietekmēt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumu pieņemšanas procesu, iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības koncesijas piešķiršanas procedūrā, vai netīši sniegt maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai koncesijas piešķiršanu; |
i) |
saistībā ar koncesijām aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, ja, balstoties uz jebkādiem pierādījumiem, tostarp aizsargātiem datu avotiem, ir konstatēts, ka ekonomikas dalībnieks nav pietiekami uzticams, lai nepieļautu riskus dalībvalsts drošībai. |
8. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas minēti 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, jebkurā procedūras laikā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no šā panta 4. punktā un šā panta 5. punkta pirmajā daļā minētajām situācijām.
Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 5. punkta otrajā daļā un 7. punktā minētajām situācijām.
9. Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 4. un 7. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no procedūras.
Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus. Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, attiecīgais ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.
Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.
10. Dalībvalstis, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus, nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 9. punktā noteiktos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 4. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 7. punktā minētajos gadījumos.
39. pants
Koncesijas pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņi
1. Nosakot koncesijas pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājumu vai pieteikumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot šajā pantā paredzētos minimālos termiņus.
2. Ja pieteikumus vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentu papilddokumentiem, koncesijas pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņus nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki būtu iepazinušies ar visu informāciju, kas vajadzīga pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai, un jebkurā gadījumā tie ir ilgāki nekā 3. un 4. punktā noteiktie minimālie termiņi.
3. Minimālais termiņš pieteikumu iesniegšanai, iekļaujot koncesijas piedāvājumus vai ne, ir 30 dienas, sākot no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par koncesiju.
4. Ja procedūra norisinās vairākos secīgos posmos, sākotnējo piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 22 dienas no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.
5. Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par piecām dienām, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt elektroniski atbilstīgi 29. pantam.
40. pants
Informācijas sniegšana kandidātiem un pretendentiem
1. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz koncesijas piešķiršanu, tostarp norādot izraudzītā pretendenta vārdu, iemeslu ikvienam lēmumam noraidīt viņa pieteikumu vai piedāvājumu un iemeslu ikvienam lēmumam nepiešķirt paziņojumā par koncesiju publicētā līguma slēgšanas tiesības vai sākt procedūru no jauna.
Turklāt pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām.
2. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var nolemt neatklāt konkrētu 1. punktā minēto informāciju par līgumu, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp šādiem dalībniekiem.
41. pants
Piešķiršanas kritēriji
1. Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem principiem un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.
2. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību. Tie var inter alia ietvert vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus.
Minētos kritērijus papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.
Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pārbauda, vai piedāvājumi pienācīgi atbilst piešķiršanas kritērijiem.
3. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.
Neatkarīgi no pirmās daļas, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem piedāvājumu, kurā ir ierosināts inovatīvs risinājums ar īpašu funkcionālas izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var izņēmuma kārtā grozīt piešķiršanas kritēriju secības kārtību, lai ņemtu vērā minēto inovatīvo risinājumu. Minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs informē visus pretendentus par svarīguma secības grozīšanu un izplata jaunu aicinājumu iesniegt piedāvājumus, ievērojot 39. panta 4. punktā minētos minimālos termiņus. Ja piešķiršanas kritēriji ir publicēti brīdī, kad publicē paziņojumu par koncesiju, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs publicē jaunu paziņojumu par koncesiju, ievērojot 39. panta 3. punktā minētos minimālos termiņus.
Kritēriju secības grozīšana neizraisa diskrimināciju.
III SADAĻA
KONCESIJU IZPILDES NOTEIKUMI
42. pants
Apakšuzņēmēji
1. To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 30. panta 3. punktā, nodrošina ar kompetento valsts iestāžu atbilstošu rīcību, kuras rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.
2. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var lūgt vai dalībvalsts tām var lūgt prasīt, lai pretendents vai pieteikuma iesniedzējs savā piedāvājumā norādītu to, par kādu koncesijas daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. Šis punkts neskar jautājumu par galvenā koncesionāra atbildību.
3. Būvdarbu koncesiju gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja uzraudzībā, pēc koncesijas piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot koncesijas izpildi, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai koncesionārs paziņotu līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai koncesijas izpildes gaitā koncesionārs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis koncesionāram var tieši noteikt par pienākumu sniegt prasīto informāciju.
Pirmā un otrā daļa neattiecas uz piegādātājiem.
Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:
a) |
uz pakalpojumu koncesijām, izņemot tās, kuras attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu koncesijās; |
b) |
uz koncesionāra apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem. |
4. Lai nepieļautu 30. panta 3. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:
a) |
ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem; |
b) |
līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var pārbaudīt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar 38. panta 4. līdz 10. punktu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāts iemesls tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam var prasīt, lai tas prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāts iemesls tā izslēgšanai. |
5. Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos.
6. Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 1. un 3. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus, nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta veida līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju iestāžu, līgumslēdzēju vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.
43. pants
Līgumu izmaiņas to darbības laikā
1. Koncesijas bez jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:
a) |
ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos koncesijas dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kuras var ietvert vērtības pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu koncesijas vispārējo raksturu; |
b) |
attiecībā uz sākotnējā koncesionāra veiktiem papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā koncesijā, ja koncesionāra maiņu:
Tomēr gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde piešķir koncesijas, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkurš vērtības pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, minēto ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu; |
c) |
ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
d) |
ja koncesionāru, kam līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra koncesiju, aizstāj ar jaunu koncesionāru kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
|
e) |
ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos ir veikušas izmaiņas koncesijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē attiecīgu paziņojumu. Šādi paziņojumi ietver XI pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 33. pantu.
2. Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie nosacījumi, koncesijas bez nepieciešamības veikt jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņas vērtība ir mazāka par abām turpmāk minētajām vērtībām, proti:
i) |
šīs direktīvas 8. pantā minēto robežvērtību; un |
ii) |
mazāka par 10 % no sākotnējās koncesijas vērtības. |
Tomēr izmaiņas nevar mainīt koncesijas vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.
3. Lai aprēķinātu vērtību, kas minēta 2. punktā un 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atjauninātā vērtība ir atsauces vērtība, ja koncesijā ir iekļauta indeksācijas klauzula. Ja koncesijā nav iekļauta indeksācijas klauzula, atjaunināto vērtību aprēķina, ņemot vērā vidējo inflācijas līmeni līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja dalībvalstī.
4. Koncesijas izmaiņas tās darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ koncesijas raksturs kļūst būtiski atšķirīgs no sākotnēji noslēgtās. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem no šādiem nosacījumiem:
a) |
ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā koncesijas piešķiršanas procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem pieteikumu iesniedzējiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu koncesijas piešķiršanas procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus; |
b) |
izmaiņu dēļ koncesijas ekonomiskais līdzsvars mainās par labu koncesionāram tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā koncesijā; |
c) |
izmaiņas būtiski paplašina koncesijas darbības jomu; |
d) |
ja koncesionāru, kam līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra koncesiju, aizstāj ar jaunu koncesionāru kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos. |
5. Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai koncesijas noteikumos tās darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.
44. pants
Koncesiju izbeigšana
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt koncesiju tās darbības laikā, ja ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
a) |
koncesijā ir veiktas izmaiņas, kuru veikšanai būtu nepieciešama jauna koncesijas piešķiršanas procedūra saskaņā ar 43. pantu; |
b) |
koncesijas piešķiršanas laikā koncesionārs ir atradies vienā no 38. panta 4. punktā minētajām situācijām, un tam tādēļ vajadzēja būt izslēgtam no koncesijas piešķiršanas procedūras; |
c) |
Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām. |
45. pants
Pārraudzība un ziņošana
1. Lai nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā norādītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir šie uzdevumi.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu piemērošana. Ja pārraudzības iestādes vai struktūras konstatē tādus īpašus pārkāpumus kā krāpšana, korupcija, interešu konflikts un citas nopietnas nelikumības vai sistēmiskas problēmas, tās tiek pilnvarotas par šiem pārkāpumiem vai problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.
3. Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus.
Komisija ne biežāk kā reizi trijos gados var lūgt dalībvalstīm nosūtīt Komisijai pārraudzības ziņojumu, kurā iekļauts pārskats par visbiežākajiem koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu nepareizas piemērošanas cēloņiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, arī iespējamiem krāpšanas un citas nelikumīgas darbības gadījumiem.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka bez maksas ir pieejama informācija un norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot Savienības tiesību aktus attiecībā uz koncesijas līgumu piešķiršanu, lai līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem palīdzētu pareizi piemērot Savienības noteikumus.
IV SADAĻA
GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK UN DIREKTĪVĀ 92/13/EEK
46. pants
Grozījumi Direktīvā 89/665/EEK
Direktīvu 89/665/EEK groza šādi:
1) |
direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (35), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar minētās direktīvas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 15., 16., 17. un 37. pantu. Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (36), izņemot gadījumus, kad šādas koncesijas ir izslēgtas no darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 10., 11., 12., 17. un 25. pantu. Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver publiskus līgumus, pamatnolīgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas un dinamiskas iepirkumu sistēmas. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus. |
2) |
direktīvas 2.a panta 2. punktu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 2.b pantu groza šādi:
|
4) |
direktīvas 2.c pantā vārdus “Direktīva 2004/18/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES”; |
5) |
direktīvas 2.d pantu groza šādi:
|
6) |
direktīvas 2.f panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Komisija var izmantot šā panta 2.–5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, ir nopietni pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.” |
47. pants
Grozījumi Direktīvā 92/13/EEK
Direktīvu 92/13/EEK groza šādi:
1) |
direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (37), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 18. līdz 24. pantu, 27. līdz 30. pantu, 34. vai 55. pantu. Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas, pamatnolīgumus un dinamiskas iepirkumu sistēmas. Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķīruši līgumslēdzēji un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (38) izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 10., 12., 13., 14., 16., 17. un 25. pantu. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus. |
2) |
direktīvas 2.a panta 2. punktu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 2.b pantu groza šādi:
|
4) |
direktīvas 2.c pantā vārdus “Direktīva 2004/17/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES”; |
5) |
direktīvas 2.d pantu groza šādi:
|
6) |
direktīvas 2.f panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Komisija var izmantot šā panta 2.–5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/25/ES vai Direktīvas 2014/23/ES darbības joma, vai saistībā ar Direktīvas 2014/25/ES 26. panta 1. punktu – to līgumslēdzēju gadījumā, uz kuriem attiecas minētais noteikums, – ir nopietni pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.” |
V SADAĻA
DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
48. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 9. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā un 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā, 9. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā un 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 7. panta 3. punktu, 9. panta 4. punktu, 27. panta 2. punktu un 30. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
49. pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 48. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.
50. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (39). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
51. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus to noteikumus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
52. pants
Pārejas noteikumi
Atsauces uz Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu un Direktīvas 2004/18/EK III sadaļas 1. panta 3. un 4. punktu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.
53. pants
Pārraudzība un ziņošana
Komisija izvērtē ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līgumu slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījumu izmaksas –, kas izriet no 8. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Robežvērtību līmeņa atbilstību izskatīs saistībā ar sarunām par NVI, ņemot vērā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI.
Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.
Komisija izvērtē arī 12. pantā noteikto izņēmumu ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras, un ziņos par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.
Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi piecos gados, balstoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 45. panta 3. punktu.
Komisija padara publiski pieejamus saskaņā ar ceturto daļu veiktā pārskata rezultātus.
54. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo direktīvu nepiemēro koncesiju piešķiršanai, par kurām iesniegti piedāvājumi vai kuras piešķirtas pirms 2014. gada 17. aprīļa.
55. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. februāra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 9. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 243. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(16) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).
(17) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).
(18) Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(19) Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(24) Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).
(28) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).
(29) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp
(30) Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).
(31) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.
(32) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;
(39) Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).
I PIELIKUMS
5. PANTA 7. PUNKTĀ MINĒTAIS DARBĪBU SARAKSTS (1)
NACE Rev. 1 (2) |
CPV kods |
||||||||||||||||||||||||||||||
F IEDAĻA |
BŪVNIECĪBA |
||||||||||||||||||||||||||||||
Daļa |
Grupa |
Klase |
Darbības veids |
Piezīmes |
|||||||||||||||||||||||||||
45. |
|
|
Būvniecība |
Šajā daļā ietilpst: — jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi. |
45000000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.1. |
|
Būvlaukuma sagatavošana |
|
45100000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.11. |
Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē arī ietilpst:
|
45110000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.12. |
Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45120000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.2. |
|
Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi |
|
45200000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.21. |
Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45210000 Izņemot: – 45213316 45220000 45231000 45232000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.22. |
Jumta seguma un konstrukciju montāža |
Šajā klasē ietilpst:
|
45261000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.23. |
Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45212212 un DA03 45230000 Izņemot: – 45231000 – 45232000 – 45234115 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.24. |
Hidrotehnisko būvju būvniecība |
Šajā klasē ietilpst:
|
45240000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.25. |
Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45250000 45262000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.3. |
|
Ēku ierīkošanas darbi |
|
45300000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.31. |
Elektrības vadu instalēšana un montāža |
Šajā klasē ietilpst: šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs:
|
45213316 45310000 Izņemot: – 45316000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.32. |
Izolācijas darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45320000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.33. |
Sanitārtehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45330000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.34. |
Pārējās būves un ierīces |
Šajā klasē ietilpst:
|
45234115 45316000 45340000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.4. |
|
Būvobjekta apdare |
|
45400000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.41. |
Apmetēju darbi |
Šajā klasē ietilpst:
|
45410000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.42. |
Namdaru darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45420000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.43. |
Grīdu un sienu klājumu ierīkošana |
Šajā klasē ietilpst:
|
45430000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.44. |
Krāsošana un stiklošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45440000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.45. |
Citi būvobjekta apdares darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45212212 un DA04 45450000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.5. |
|
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma |
|
45500000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.50. |
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma |
Šajā klasē neietilpst:
|
45500000 |
(1) Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.
(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 7. PANTĀ
Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.
1. |
Saistībā ar gāzi un siltumu:
Tādu gāzes vai siltuma piegādi fiksētiem tīkliem, ko sniedz 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, kurš iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Šajā direktīvā “piegāde” ietver gāzes ģenerēšanu/ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst šā pielikuma 4. punkta darbības jomā. |
2. |
Saistībā ar elektroenerģiju:
Šajā direktīvā elektroenerģijas piegāde ietver elektroenerģijas ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tādu elektroenerģijas piegādi tīkliem, ko sniedz 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, kurš iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
3. |
Darbības, kas saistītas ar tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā. Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu. |
4. |
Darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem. |
5. |
Darbības, kas saistītas ar šādu pakalpojumu sniegšanu:
Šajā direktīvā, neskarot Direktīvu 97/67/EK:
|
6. |
Darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu šādā nolūkā:
|
III PIELIKUMS
7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un ar kurām saskaņā piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē:
a) |
atļauju piešķiršana dabasgāzes iekārtu ekspluatēšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 4. pantā noteiktajām procedūrām; |
b) |
atļauja vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecībai saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK; |
c) |
atļauju piešķiršana saistībā ar pasta pakalpojumu, kas nav vai nebūs rezervēts pakalpojums, saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 9. pantā noteiktajām procedūrām; |
d) |
procedūra atļauju piešķiršanai īstenot darbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK; |
e) |
publiski pakalpojumu līgumi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē ar mērķi sniegt sabiedriskos pakalpojumus pasažieru autobusu, tramvaju, dzelzceļa vai metro pārvadājumos, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, izsludinot iepirkuma procedūru saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tā ilgums atbilst minētās regulas 4. panta 3. vai 4. punktam. |
IV PIELIKUMS
19. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI
Apraksts |
CPV kods |
79611000-0; 75200000-8; 75231200-6; 75231240-8; 79622000-0 (Mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi) 79624000-4 (Aprūpes personāla nodrošināšana) un 79625000-1 (Medicīniskā personāla nodrošināšana) no 85000000-9 līdz 85323000-9; 85143000-3, 98133100-5, 98133000-4 un 98200000-5 un 98500000-8 (Privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām) un no 98513000-2 līdz 98514000-9 (Darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, Aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, Kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, Pagaidu personāls mājsaimniecībām, Mājas palīdzības pakalpojumi un Mājas apkopes pakalpojumi) |
Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi |
85321000-5 un 85322000-2, 75000000-6 (Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80000000-4 Izglītības un mācību pakalpojumi līdz 80660000-8; no 92000000-1 līdz 92342200-2; no 92360000-2 līdz 92700000-8; 79950000-8 (Izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (Semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (Pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (Kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (Festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (Sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (Modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (Gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi) |
Administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi |
75300000-9 |
Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi (1) |
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 |
Pabalstu pakalpojumi |
98000000-3; 98120000-0; 98132000-7; 98133110-8 un 98130000-3 |
Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtie pakalpojumi, un citi biedru organizāciju pakalpojumi |
98131000-0 |
Reliģiskie pakalpojumi |
no 55100000-1 līdz 55410000-7; no 55521000-8 līdz 55521200-0 (55521000-8 Ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām, 55521100-9 Ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem, 55521200-0 Ēdienu piegādes pakalpojumi) 55520000-1 Ēdināšanas pakalpojumi, 55522000-5 Ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem, 55523000-2 Ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm, 55524000-9 Skolas ēdināšanas pakalpojumi 55510000-8 Ēdnīcu pakalpojumi, 55511000-5 Ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi, 55512000-2 Ēdnīcu vadības pakalpojumi, 55523100-3 Skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi |
Viesnīcu un restorānu pakalpojumi |
no 79100000-5 līdz 79140000-7; 75231100-5 |
Juridiskie pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta 8. punkta d) apakšpunktu |
no 75100000-7 līdz 75120000-3; 75123000-4; no 75125000-8 līdz 75131000-3 |
Citi administratīvi pakalpojumi un valdības pakalpojumi |
no 75200000-8 līdz 75231000-4 |
Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai |
no 75231210-9 līdz 75231230-5; no 75240000-0 līdz 75252000-7; 794300000-7; 98113100-9 |
Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedriskās drošības un glābšanas pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta 8. punkta g) apakšpunktu |
no 79700000-1 līdz 79721000-4 (Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, Apsardzes pakalpojumi, Signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, Apsargu pakalpojumi, Novērošanas pakalpojumi, Izsekošanas sistēmas pakalpojumi, Bēgļu izsekošanas pakalpojumi, Patrulēšanas pakalpojumi, Identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, Izmeklēšanas pakalpojumi un Detektīvu aģentūras pakalpojumi) 79722000-1(Grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (Atkritumu analīzes pakalpojumi) |
Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi |
64000000-6 (Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (Pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (Pasta pakalpojumi), 64111000-7 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (Pasta iestādes pakalpojumi), 64115000-5 (Pastkastīšu noma), 64116000-2 (Pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (Biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi) |
Pasta pakalpojumi |
50116510-9 (Riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (Kalēja pakalpojumi) |
Dažādi pakalpojumi |
98900000-2 (Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi) un 98910000-5 (Starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi) |
Starptautiskie pakalpojumi |
(1) Pašreizējā direktīva neattiecas uz minētajiem pakalpojumiem, ja tos organizē kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus. Dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai arī kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus.
V PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KĀ MINĒTS 31. PANTĀ
1. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma. |
3. |
Ja pieteikumos jāiekļauj piedāvājumi, e-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnībā, bez maksas tieši pieejami koncesijas dokumenti. Ja 34. panta 2. punktā minētajos gadījumos nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem. |
4. |
Koncesijas apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms, lieluma pakāpe vai orientējoša vērtība un, ja iespējams, līguma ilgums. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Attiecīgā gadījumā visu iespēju apraksts. |
5. |
CPV kodi. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
6. |
Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būvdarbu koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā; ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
7. |
Dalības nosacījumi, tostarp:
|
8. |
Pieteikumu iesniegšanas vai piedāvājumu saņemšanas termiņš. |
9. |
Kritēriji, ko piemēros koncesiju piešķiršanai, ja tie nav iekļauti citos koncesijas dokumentos. |
10. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
11. |
Par pārsūdzības un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
12. |
Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz koncesijas izpildi. |
13. |
Adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi vai piedāvājumi. |
14. |
Attiecīgā gadījumā – norāde par elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas prasībām un nosacījumiem. |
15. |
Informācija par to, vai koncesija ir saistīta ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
16. |
Attiecībā uz būvdarbu koncesijām, norāde par to vai uz koncesiju attiecas NVI. |
VI PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 31. PANTA 3. PUNKTĀ
1. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti. |
3. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma. |
4. |
CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
5. |
Galvenās pakalpojumu koncesijas sniegšanas vai izpildes vietas NUTS kods. |
6. |
Pakalpojumu apraksts, orientējoša lieluma pakāpe vai vērtība. |
7. |
Dalības nosacījumi. |
8. |
Attiecīgā gadījumā – termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, lai varētu piedalīties. |
9. |
Attiecīgā gadījumā – piemērojamās piešķiršanas procedūras galveno iezīmju īss apraksts. |
10. |
Cita būtiska informācija. |
VII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ
1. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, un attiecīgā gadījumā tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma. |
3. |
CPV kodi. |
4. |
Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būvdarbu koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā. |
5. |
Koncesijas apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms, līguma ilgums. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Attiecīgā gadījumā visu iespēju apraksts. |
6. |
Izmantotās piešķiršanas procedūras apraksts; ja koncesija piešķirta bez iepriekšējas publicēšanas – pamatojums. |
7. |
Direktīvas 41. pantā minētie kritēriji, ko izmantoja koncesijas vai koncesiju piešķiršanai. |
8. |
Datums, kad pieņemts lēmums vai lēmumi par koncesijas piešķiršanu. |
9. |
Attiecībā uz katru piešķiršanu saņemto piedāvājumu skaits, tostarp:
|
10. |
Katrai piešķiršanai – izraudzītā(-o) pretendenta(-u) nosaukums, adrese, ietverot NUTS kodu, un attiecīgā gadījumā tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:
|
11. |
Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi, tostarp:
|
12. |
Informācija, vai koncesija ir saistīta ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
13. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārskatīšanas un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārskatīšanas procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
14. |
Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā publicēto(-ajām) koncesiju(-ām). |
15. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
16. |
Metode, kas izmantota koncesijas paredzamās vērtības aprēķināšanai, ja tas nav precizēts citos koncesijas dokumentos saskaņā ar 8. pantu. |
17. |
Cita būtiska informācija. |
VIII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ
1. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, un attiecīgā gadījumā tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma. |
3. |
CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
4. |
Apkopojoša norāde par koncesijas priekšmetu. |
5. |
Saņemto piedāvājumu skaits. |
6. |
Izraudzītā piedāvājuma vērtība, tostarp maksas un cenas. |
7. |
Izraudzītā(-o) ekonomikas dalībnieka(-u) nosaukums un adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
8. |
Cita būtiska informācija. |
IX PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU
1. Paziņojumu publicēšana
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nosūta 31. un 32. pantā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un jāpublicē tos saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.
Paziņojumus, kas minēti 31. un 32. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs.
Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 33. panta 2. punktā.
2. Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība
Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē http://simap.europa.eu.
X PIELIKUMS
SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ
|
ILO Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību |
|
ILO Konvencija Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un tiesībām uz koplīgumu slēgšanu |
|
ILO Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu |
|
ILO Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu |
|
ILO Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu |
|
ILO Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā) |
|
ILO Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atalgojumu |
|
ILO Konvencija Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām |
|
Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām |
|
Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija) |
|
Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija) |
|
Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija) un tās trīs reģionālie protokoli. |
XI PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJAS IZMAIŅĀM TĀS DARBĪBAS LAIKĀ SASKAŅĀ AR 43. PANTU
1. |
Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
CPV kodi. |
3. |
Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būves koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā. |
4. |
Koncesijas apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms. |
5. |
Attiecīgā gadījumā – koncesijas vērtības izmaiņas, tostarp izmaiņu izraisītais cenu vai maksu pieaugums. |
6. |
Apraksts par apstākļiem, kuru dēļ ir vajadzīgi grozījumi. |
7. |
Koncesijas piešķiršanas lēmuma datums. |
8. |
Attiecīgā gadījumā – jaunā ekonomikas dalībnieka vai jauno ekonomikas dalībnieku nosaukums, adrese, tostarp NUTS kods, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
9. |
Informācija, vai koncesija ir saistīta ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
10. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
11. |
Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā ietverto(-ajiem) līgumu(-iem). |
12. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
13. |
Cita būtiska informācija. |
28.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 94/65 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES
(2014. gada 26. februāris)
par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši brīvas preču aprites principam, brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Tomēr attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, būtu jāizstrādā noteikumi, kas koordinē valstu iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums tiek atvērts konkurencei. |
(2) |
Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus. |
(3) |
Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem. |
(4) |
Arvien dažādākie publiskās rīcības veidi nosaka nepieciešamību precīzāk definēt pašu iepirkuma jēdzienu. Minētajam precizējumam tomēr nevajadzētu paplašināt šīs direktīvas darbības jomu salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/18/EK darbības jomu. Savienības publiskā iepirkuma noteikumu mērķis nav aptvert visus publisko līdzekļu izmaksas veidus, bet gan tikai tos, kuri, izmantojot publisko līgumu, vērsti uz būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību. Būtu jāprecizē, ka šādām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādēm šo direktīvu piemēro neatkarīgi no tā, vai tās īsteno, izmantojot pirkumu, nomaksas pirkumu vai citas līgumiskas formas. Iegādes jēdziens būtu jāinterpretē paplašināti, ar to saprotot labuma gūšanu no attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kam nav katrā ziņā vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm. Turklāt kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst publiskā iepirkuma noteikumu darbības jomā. Līdzīgā kārtā arī situācijas, kad visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, būtu jāuzskata nevis par iepirkumu, bet gan par parastām licencēšanas shēmām (piemēram, licences zālēm vai medicīnas pakalpojumiem). |
(5) |
Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav publiski līgumi šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tie var būt, piemēram, gadījumi, kad tiek sniegti konkrēti administratīvi un valdības pakalpojumi, tādi kā izpildvaras un likumdošanas pakalpojumi, vai konkrēti pakalpojumi sabiedrībai, tādi kā ārlietu pakalpojumi vai justīcijas pakalpojumi, vai obligātie sociālā nodrošinājuma pakalpojumi. |
(6) |
Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, vai arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus. Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā. |
(7) |
Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem” sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā. |
(8) |
Līgumu būtu jāuzskata par publisku būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz II pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Publiskos pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka šādi būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls, lai publisku pakalpojumu līgumu atzītu par publisku būvdarbu līgumu. Tomēr, ņemot vērā publisku būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu izpildes līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi. |
(9) |
Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, paredz to, ka attiecīgā iestāde ir veikusi pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējusi tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju. |
(10) |
Jēdziens “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, ko izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdzienu izpratni. Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem. |
(11) |
Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm būtu jānosaka tas, vai dažādās daļas ir vai nav atdalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli. |
(12) |
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējām iestādēm, vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus – lai arī kāda būtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem –, galvenajam principam vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja tās piešķir pašas par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam. |
(13) |
Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (7). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu. |
(14) |
Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”. |
(15) |
Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās prasības par saimniecisko un finansiālo stāvokli vai šajā direktīvā izklāstītie tehnisko un profesionālo spēju kritēriji, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši. Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu. |
(16) |
Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus. |
(17) |
Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (8) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 1., 2., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējām iestādēm minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
(18) |
NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām. Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā šo jautājumu sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums. |
(19) |
Būtu jāprecizē, ka, aprēķinot līguma vērtību, ir jāņem vērā visi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir saņemti no līgumslēdzējas iestādes vai trešām personām. Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka. |
(20) |
Konkrēta iepirkuma vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzējas iestādes atsevišķas struktūrvienības līmenī (piemēram, skolas vai bērnudārza līmenī) līguma vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajam iepirkumam, tā slēdz līgumu neatkarīgi un to finansē no tās rīcībā esošā budžeta. Ja līgumslēdzēja iestāde tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai. |
(21) |
Uz publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst šo darbību jomā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (9). Tomēr līgumi, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir saistībā ar to veiktajiem jūras, piekrastes vai upju transporta pakalpojumiem, ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. |
(22) |
Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. |
(23) |
Gadījumos, kad tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzpproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Tomēr minētais izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu raidījumu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei. |
(24) |
Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem Būtu jāprecizē, ka šī Direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos. |
(25) |
Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar valsts varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. |
(26) |
Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi - neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām. |
(27) |
Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (10) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka minēto regulu turpina piemērot publiskiem pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt publiskus pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus. |
(28) |
Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo. Būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība. |
(29) |
Ir vietā atgādināt, ka šo direktīvu piemēro tikai dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm. Tādējādi tās noteikumus kopumā nepiemēro politiskām partijām, kas nav līgumslēdzējas iestādes. Tomēr dažās dalībvalstīs politiskās partijas varētu atbilst publisko tiesību subjektu jēdzienam. Tomēr konkrēti pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un videofilmu ražošana), kad tie tiek sniegti saistībā ar vēlēšanu kampaņu, ir tik cieši saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem, ka šādu pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem. Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusam un finansēšanai piemēro citus noteikumus, nevis šajā Direktīvā noteiktos noteikumus. |
(30) |
Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai apvienībai. |
(31) |
Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos publiskajā sektorā noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskā sektora iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanai nevajadzētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību veikt tām uzticētos sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, izmantojot savus resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm. Būtu jānodrošina, ka publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība, kurai piešķirts atbrīvojums, nerada konkurences izkropļojumus attiecībā uz privātiem ekonomikas dalībniekiem, ciktāl tā privātu pakalpojumu sniedzēju nostāda labākā stāvoklī attiecībā pret konkurentiem. |
(32) |
Publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas kontrolētām juridiskām personām, nebūtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras, ja līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savām darbībām veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzdevusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskās personas, kurus kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, neatkarīgi no tā, kam par labu līgumu pilda. Šo izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz situācijām, kad privātam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos publiskā līguma piešķiršana bez konkursa procedūras šim privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, dotu nepamatotas priekšrocības attiecībā pret viņa konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā tādu publiskā sektora struktūru specifiku, dalība kurās ir obligāta, piemēram, organizācijas, kas ir atbildīgas par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai izpildi, tas neattiecas uz gadījumiem, kad konkrētu privātu ekonomikas dalībnieku līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, kas atbilst Līgumiem, ja šāda līdzdalība neietver kontroli vai bloķēšanu un tai nav izšķirošas ietekmes uz kontrolētās juridiskās personas lēmumiem. Turklāt būtu jāprecizē, ka izšķirošais elements ir tikai tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā. Tāpēc, ja kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai kontrolējošajām līgumslēdzējām iestādēm ir privāta kapitāla līdzdalība, tas neliedz publisko līgumu slēgšanas tiesības piešķirt kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, jo šāda līdzdalība negatīvi neietekmē konkurenci starp privātiem ekonomikas dalībniekiem. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kurām var būt privāta kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai izmantot horizontālās sadarbības izņēmumu. Tādējādi, ja ir izpildīti visi citi nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, horizontālās sadarbības izņēmumu vajadzētu attiecināt arī uz šādām līgumslēdzējām iestādēm, ja attiecīgo līgumu slēdz tikai līgumslēdzējas iestādes. |
(33) |
Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus kopīgi sadarbojoties bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu aptvert visa veida darbības, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un pienākumu izpildi, kas piešķirti iesaistītajām iestādēm vai ko tās ir uzņēmušās, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu obligātos vai brīvprātīgos uzdevumus vai pakalpojumus, kas konkrētām struktūrām piešķirti atbilstoši publiskajām tiesībām. Dažādu iesaistīto iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem nav obligāti jābūt identiskiem; tie arī var viens otru papildināt. Līgumiem par sabiedrisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ja tie noslēgti tikai starp līgumslēdzējām iestādēm, ja šādas sadarbības īstenošanas pamatā ir tikai sabiedrības interešu apsvērumi un ja neviens privāts pakalpojumu sniedzējs nav nostādīts labākā stāvoklī attiecībā pret tā konkurentiem. Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbības pamatā vajadzētu būt sadarbošanās koncepcijai. Šādai sadarbībai nav nepieciešams, lai visas iesaistītās iestādes uzņemtos galveno līgumsaistību izpildi, kamēr vien ir saistības veicināt to, lai attiecīgais sabiedriskais pakalpojums tiktu pildīts sadarbībā. Turklāt šīs sadarbības īstenošanā, tostarp attiecībā uz jelkādiem finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jāvadās tikai pēc sabiedrības interešu apsvērumiem. |
(34) |
Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu instruments vai tehniskais dienests, tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst publiskā iepirkuma procedūru darbības jomā. |
(35) |
Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka šīs darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējai iestādei paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu. |
(36) |
Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā. |
(37) |
Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti X pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (11) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm. |
(38) |
Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi. |
(39) |
Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. |
(40) |
Šo vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas. |
(41) |
Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD noteikumiem. |
(42) |
Ir ļoti nepieciešams, lai līgumslēdzējas iestādes varētu rīkoties elastīgāk un izvēlēties iepirkuma procedūru, kurā paredzētas sarunas. Plašāka minēto procedūru izmantošana arī varētu palielināt pārrobežu tirdzniecību, jo Novērtējumā ir atklājies, ka tādu līgumu gadījumā, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā ar iepriekšēju publicēšanu, ir īpaši augsts sekmīgu pārrobežu piedāvājumu skaits. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu izmanto dažādās situācijās, kad nav sagaidāms, ka atklātas vai slēgtas procedūras bez sarunām varētu dot apmierinošu iepirkuma iznākumu. Būtu jāatgādina, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi konkursa dialoga izmantošana, ja vērtē pēc līgumu vērtības. Šī procedūra ir izrādījusies lietderīga gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi. |
(43) |
Būvdarbu līgumu gadījumā šādas situācijas var būt nestandarta ēku būvdarbi vai tādi būvdarbi, kas ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus. Konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialoga izmantošana varētu būt lietderīga pakalpojumiem vai piegādēm, kam vajadzīgi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi. Šādi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi ir sevišķi nepieciešami kompleksu iegāžu gadījumos, piemēram, iegādājoties sarežģītus izstrādājumus, intelektuālos pakalpojumus, piemēram, dažus konsultāciju pakalpojumus, arhitektūras pakalpojumus vai inženierijas pakalpojumus, vai vērienīgus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektus. Minētajos gadījumos var būt vajadzīgas sarunas, lai nodrošinātu, ka attiecīgā piegāde vai pakalpojums atbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Attiecībā uz standarta pakalpojumiem vai piegādēm, ko tirgū var nodrošināt daudz dažādu ekonomikas dalībnieku, konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu nevajadzētu izmantot. |
(44) |
Konkursa procedūrai ar sarunām vajadzētu būt pieejamai arī gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā saņemti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm būtu jāļauj risināt sarunas ar mērķi iegūt atbilstīgu un pieņemamu piedāvājumu. |
(45) |
Konkursa procedūra ar sarunām būtu jāpapildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu ievērošanu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu jau iepriekš norādīt minimālās prasības, kas raksturo iepirkumu un ko nedrīkstētu izmainīt sarunās. Piešķiršanas kritērijiem un to svērumam vajadzētu palikt stabiliem visā procedūras laikā, un par tiem nedrīkstētu būt sarunu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. Sarunu mērķim vajadzētu būt piedāvājumu uzlabošanai, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pirkt tādus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir pilnībā pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Sarunas var skart visus iegādājamo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturlielumus, tostarp, piemēram, kvalitāti, daudzumus, komerciālos nosacījumus, kā arī sociālos, vides un inovatīvos aspektus, ja vien tās nav minimālās prasības. Būtu jāprecizē, ka minimālās prasības, kas jānosaka līgumslēdzējai iestādei, ir tie nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši fiziskie, funkcionālie un juridiskie), kam jāatbilst vai kam jāpiemīt ikvienam piedāvājumam, lai līgumslēdzēja iestāde varētu līguma slēgšanas tiesības piešķirt saskaņā ar izraudzītajiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu procesa pārredzamību un izsekojamību, būtu pienācīgi jādokumentē visi posmi. Turklāt visi piedāvājumi visas procedūras laikā būtu jāiesniedz rakstiski. |
(46) |
Būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm saīsināt noteiktus termiņus, kas piemērojami atklātām un slēgtām procedūrām un konkursa procedūrām ar sarunām, ja minētie termiņi nebūtu praktiski piemērojami steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējām iestādēm būtu pienācīgi jāpamato. Būtu jāprecizē, ka tai nav jābūt ārkārtējai steidzamībai, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama. |
(47) |
Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei centrālie elementi. Publiskā sektora iestādēm būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas. Tas ļauj panākt maksimāli lietderīgu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Būtu jāatgādina, ka virkne iepirkuma modeļu ir izklāstīta Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā: inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā”, kas attiecas uz to pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu, kuri nav šīs direktīvas darbības jomā. Minētie modeļi joprojām būtu pieejami, bet šai direktīvai būtu jāveicina arī inovācijas publiskais iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķus. |
(48) |
Ņemot vērā inovācijas nozīmīgumu, līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina pēc iespējas biežāk ļaut iesniegt piedāvājumu variantus. Minēto iestāžu uzmanība būtu jāvērš uz to, ka – pirms tiek norādīts, ka var iesniegt variantus, – ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, kādām variantiem ir jāatbilst. |
(49) |
Gadījumos, kad nepieciešamību pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt pieejamai īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Šai īpašai iepirkuma procedūrai būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā vajadzētu būt procedūras noteikumiem, kas piemērojami konkursa procedūrai ar sarunām, un vienīgajam līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, kas ir vispiemērotākais kritērijs, lai salīdzinātu piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem. Gan saistībā ar ļoti lieliem projektiem, gan mazākiem inovatīviem projektiem inovācijas partnerība būtu jāstrukturē tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo “tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Dažos gadījumos šādas sekas varētu palīdzēt novērst, izveidojot inovācijas partnerību ar vairākiem partneriem. |
(50) |
Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas būtu jāizmanto tikai ļoti ārkārtējos apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci vai labākus iepirkuma rezultātus, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tas tā ir mākslas darbu gadījumā, kad mākslinieka identitāte jau savas būtības dēļ nosaka paša mākslas priekšmeta unikālo raksturu un vērtību. Ekskluzivitāte var rasties arī citu iemeslu dēļ, taču tikai objektīvas ekskluzivitātes situācijas var attaisnot to, ka tiek izmantota sarunu procedūra bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi pati līgumslēdzēja iestāde saistībā ar gaidāmo iepirkuma procedūru. Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav nekādu pamatotu alternatīvu vai aizstājēju, piemēram, izmantojot alternatīvus izplatīšanas kanālus, tostarp ārpus līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts, vai apsverot iespēju izmantot funkcionāli līdzīgus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus. Ja ekskluzivitātes situācija pastāv tehnisku iemeslu dēļ, tad tie ir katrā konkrētajā gadījumā precīzi jānosaka un jāpamato. Starp tiem var būt, piemēram, tas, ka nevienam citam ekonomikas dalībniekam faktiski nav tehnisko iespēju sasniegt prasītos rezultātus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu zinātību, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena ekonomikas dalībnieka rīcībā. Tehniskie iemesli var izrietēt arī no īpašām sadarbspējas prasībām, kas jāizpilda, lai nodrošinātu iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu funkcionēšanu. Visbeidzot, iepirkuma procedūra nav lietderīga gadījumos, kad piegādes tieši iegādājas preču tirgos, tostarp tirdzniecības platformās tādām precēm kā lauksaimniecības produkti un izejmateriāli un enerģētikas tirdzniecībai, kur regulētā un pārraudzītā daudzpusējā tirdzniecības struktūra pati par sevi garantē tirgus cenas. |
(51) |
Būtu arī jāprecizē, ka noteikumi par konfidenciālas informācijas aizsardzību nekādā veidā nerada šķēršļus tam, ka tiek publiskotas noslēgto līgumu nekonfidenciālās daļas, tostarp jebkādi to turpmāki grozījumi. |
(52) |
Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un – pēc 30 mēnešu pārejas posma – pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana). Dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm, ja tās vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm, ja tās vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Būtu arī jāprecizē, ka elektronisko saziņas līdzekļu obligātai izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu tomēr nevajadzētu līgumslēdzējām iestādēm uzlikt pienākumu veikt piedāvājumu elektronisku apstrādi, nedz arī likt izmantot elektronisku vērtēšanu vai automātisku apstrādi. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu pienākumam izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus nevajadzētu attiekties nedz uz kādiem publiskā iepirkuma procesa elementiem pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, nedz arī uz līgumslēdzējas iestādes iekšējo saziņu. |
(53) |
Izņemot dažās īpašās situācijās, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, kas nav diskriminējoši, ir vispārēji pieejami un savietojami ar vispārēji izmantotiem IKT produktiem, un kas neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai. Izmantojot šādus saziņas līdzekļus, būtu arī pietiekami jāņem vērā to pieejamība personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pienākums izmantot elektroniskos līdzekļus visos publiskā iepirkuma procedūras posmos būtu nevietā, ja elektronisko līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami, nedz arī tad, ja attiecīgos paziņojumus varētu apstrādāt, tikai izmantojot specializētu biroja aprīkojumu. Tādēļ noteiktos gadījumos, kas būtu izsmeļoši jāuzskaita, līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam prasīt iesniegšanas procesā izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šī direktīva nosaka, ka šādiem gadījumiem vajadzētu ietvert situācijas, kurās nāktos izmantot specializētu biroja aprīkojumu, kas līgumslēdzējām iestādēm nav vispārēji pieejams, piemēram, platformāta printeri. Dažās iepirkuma procedūrās iepirkuma procedūras dokumentos varētu būt noteikta prasība iesniegt fizisku vai pēc mēroga darinātu modeli, ko līgumslēdzējām iestādēm nevar iesniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādās situācijās modelis būtu līgumslēdzējām iestādēm jānosūta pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju. Tomēr būtu jāprecizē, ka citu saziņas līdzekļu izmantošana būtu jāatļauj tikai tiem iepirkuma procedūras elementiem, kam nav prasīti elektroniskie saziņas līdzekļi. Ir vietā precizēt – ja tas nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt maksimālo ierobežojumu datņu lielumam, kuras var iesniegt. |
(54) |
Var būt izņēmuma gadījumi, kuros līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj neizmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja šādu saziņas līdzekļu neizmantošana ir vajadzīga, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja vajadzīgo aizsardzības līmeni var nodrošināt ar elektroniskiem rīkiem, kas nav vispārēji pieejami, tad būtu jāizmanto šādi elektroniskie rīki. Tas, piemēram, varētu būt gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes prasa izmantot īpašus šim mērķim paredzētus drošus saziņas līdzekļus, kuriem tās piedāvā piekļūt. |
(55) |
Atšķirīgi tehniskie formāti vai procesi un ziņojumapmaiņas standarti var radīt potenciālus šķēršļus sadarbspējai – ne vien katrā no dalībvalstīm, bet arī jo īpaši starp dalībvalstīm. Piemēram, lai piedalītos iepirkuma procedūrā, kurā ir atļauts vai prasīts izmantot elektroniskos katalogus, kas ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt, ekonomikas dalībniekiem, ja nebūtu standartizācijas, būtu savi katalogi jāpielāgo katrai iepirkuma procedūrai, kas nozīmētu ļoti līdzīgas informācijas sniegšanu atšķirīgos formātos atkarībā no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes specifikācijām. Tādējādi kataloga formātu standartizēšana uzlabotu sadarbspējas līmeni, palielinātu efektivitāti un arī samazinātu pūliņus, kas vajadzīgi no ekonomikas dalībnieku puses. |
(56) |
Apsverot, vai ir nepieciešams nodrošināt vai palielināt sadarbspēju starp atšķirīgiem tehniskajiem formātiem vai procesiem un ziņojumapmaiņas standartiem, padarot par obligātu konkrētu standartu izmantošanu, un, ja tā, tad, kurus standartus likt izmantot, Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Tai būtu arī jāapsver, cik plaši kādu konkrētu standartu ekonomikas dalībnieki un līgumslēdzējas iestādes jau izmanto praksē un cik labi tas ir darbojies. Pirms padarīt kāda konkrēta tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisijai vajadzētu arī rūpīgi apsvērt izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru. Ja attiecīgos standartus nav izstrādājusi kāda starptautiska, Eiropas vai valsts standartizācijas organizācija, tiem būtu jāatbilst prasībām, kas piemērojamas IKT standartiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (12). |
(57) |
Pirms noteikt drošības līmeni, kas vajadzīgs elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kuri izmantojami dažādajos piešķiršanas procedūras posmos, dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvērtē proporcionalitāte starp, no vienas puses, prasībām, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pareizu un uzticamu attiecīgā paziņojuma nosūtītāju identificēšanu, kā arī tā satura integritāti, un, no otras puses, problēmu rašanās risku, piemēram, situācijas, kad paziņojumus sūta kāds cits sūtītājs, nevis tas, kas norādīts. Ja nekas cits nemainās, tas nozīmētu, ka drošības līmenis, kas vajadzīgs, piemēram, e-pastam, ar ko lūdz apstiprināt precīzu adresi, kurā notiks informatīva sanāksme, nebūtu jānosaka tādā pašā līmenī kā pašam piedāvājumam, kas uzskatāms par saistošu oferti no ekonomikas dalībnieka puses. Līdzīgā kārtā proporcionalitātes izvērtēšanas rezultātā varētu pazemināt drošības līmeni, kas nepieciešams saistībā ar elektronisko katalogu atkārtotu iesniegšanu vai piedāvājumu iesniegšanu “minikonkursos”, kurus rīko saskaņā ar pamatnolīgumu, vai saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem. |
(58) |
Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem. |
(59) |
Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un lai uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita, vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas MVU piekļūt tirgum. |
(60) |
Tiek plaši izmantots tāds instruments kā pamatnolīgumi, ko visā Eiropā uzskata par efektīvu iepirkuma metodi. Tāpēc tas lielā mērā būtu jāatstāj nemainīts. Tomēr ir jāprecizē daži aspekti, jo īpaši tas, ka pamatnolīgumus nevajadzētu izmantot līgumslēdzējām iestādēm, kas nav tajos norādītas. Šim nolūkam līgumslēdzējām iestādēm, kas ir konkrēta pamatnolīguma puses, jau no paša sākuma vajadzētu būt skaidri norādītām vai nu pēc nosaukuma, vai ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar atsauci uz līgumslēdzēju iestāžu konkrētu kategoriju skaidri norobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, tā lai varētu viegli un nepārprotami identificēt attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Līdzīgā kārtā pamatnolīgumam nevajadzētu būt atvērtam jaunu ekonomikas dalībnieku ienākšanai, kad tas jau noslēgts. Tas, piemēram, nozīmē, ka gadījumos, kad centralizēto iepirkumu struktūra izmanto vispārēju reģistru ar līgumslēdzējām iestādēm vai to kategorijām, piemēram, pašvaldību iestādēm konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, kas ir tiesīgas izmantot tās noslēgtos pamatnolīgumus, minētajai centralizēto iepirkumu struktūrai tas jādara tā, lai būtu iespējams pārbaudīt ne vien attiecīgās līgumslēdzējas iestādes identitāti, bet arī datumu, no kura tā iegūst tiesības izmantot centralizēto iepirkumu struktūras noslēgto pamatnolīgumu, jo šis datums nosaka, kādus konkrētus pamatnolīgumus minētajai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt atļautam izmantot. |
(61) |
Starp objektīvajiem nosacījumiem, ar ko nosaka, kuram no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma pusei, būtu jāpilda kāds konkrēts uzdevums, piemēram, piegādes vai pakalpojumi, ko paredzēts izmantot fiziskām personām, pamatnolīgumos, kur izklāstīti visi noteikumi, var būt attiecīgo fizisko personu vajadzībai vai izvēlei. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot lielāku elastību, veicot iepirkumus saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas noslēgti ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku un kuros izklāstīti visi noteikumi. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu atļaut iegūt konkrētus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, uz ko attiecas pamatnolīgums, tos vai nu prasot no viena no ekonomikas dalībniekiem, ko nosaka pēc objektīviem kritērijiem un saskaņā ar jau noteiktajiem noteikumiem, vai piešķirot tiesības slēgt īpašu līgumu par attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem pēc “minikonkursa” starp ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma pusēm. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos norādīt objektīvos kritērijus, pēc kuriem izvēlēsies vienu no minētajām abām pamatnolīguma izpildes metodēm. Šādi kritēriji varētu attiekties, piemēram, uz attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu daudzumu, vērtību vai raksturlielumiem, tostarp uz nepieciešamību pēc augstāka līmeņa pakalpojuma vai paaugstināta drošības līmeņa, vai uz cenu līmeņu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš noteiktu cenu indeksu. Pamatnolīgumus nevajadzētu izmantot nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Atbilstīgi šai direktīvai līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam saskaņā ar minēto pamatnolīgumu iepirkt būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, uz kuriem šis pamatnolīgums attiecas. |
(62) |
Būtu arī jāpaskaidro, ka, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki. Jo īpaši būtu jāatļauj tādu atsevišķu līgumu ilgumu, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikt, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, kas ir vajadzīgs, lai tos izpildītu; ja ir iekļauta tāda aprīkojuma apkope, kura lietošanas laiks ir ilgāks par četriem gadiem, vai ja ir vajadzīga plaša darbinieku apmācība, lai izpildītu attiecīgo līgumu. Būtu arī jāpaskaidro, ka varētu būt izņēmuma gadījumi, kad vajadzētu atļaut pašu pamatnolīgumu termiņu paredzēt ilgāku par četriem gadiem. Šādi gadījumi, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, jo īpaši ar pamatnolīguma priekšmetu, varētu, piemēram, rasties tad, ja ekonomikas dalībnieku rīcībā ir jābūt aprīkojumam, kura amortizācijas laikposms ir ilgāks par četriem gadiem un kuram ir jābūt pieejamam jebkurā brīdī visā pamatnolīguma darbības laikā. |
(63) |
Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko nodrošina minētā instrumenta sniegtās iespējas. Šīs sistēmas ir jāvienkāršo, proti, tām vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kuri atzīti par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām. Tādējādi jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās spēkā esamības laikā. Šī iepirkumu metode līgumslēdzējai iestādei nodrošina sevišķi plašu piedāvājumu loku un tāpēc ļauj panākt publisko līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašu konkurenci attiecībā uz plaši izmantotiem vai standarta produktiem vai pakalpojumiem, kas ir vispārēji pieejami tirgū. |
(64) |
Minētie dalības pieteikumi būtu parasti jāizskata ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, jo atlases kritēriju vērtēšana notiks, balstoties uz vienkāršotajām dokumentācijas prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā. Tomēr, kad pirmoreiz izveido dinamisku iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes, saņemot atbildes uz pirmoreiz publicēto paziņojumu par līgumu vai uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību, varētu saskarties ar tik lielu dalības pieteikumu skaitu, ka tām vajadzētu vairāk laika, lai šos pieteikumus izskatītu. Tam vajadzētu būt pieļaujamam ar noteikumu, ka konkrēts iepirkums netiek uzsākts pirms nav izskatīti visi pieteikumi. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai brīvi organizēt to, kā tās iecerējušas izskatīt dalības pieteikumus, piemēram, nolemjot šādas izskatīšanas rīkot tikai reizi nedēļā ar noteikumu, ka tiek ievēroti termiņi katra dalības pieteikuma izskatīšanai. |
(65) |
Jebkurā dinamiskas iepirkumu sistēmas spēkā esamības brīdī līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt ekonomikas dalībniekiem atbilstīgā termiņā iesniegt atjauninātu un aktualizētu pašdeklarāciju par kvalifikācijas atlases kritēriju izpildi. Būtu jāatgādina, ka iespēja, kas paredzēta šīs direktīvas vispārējos noteikumos par pierādījumiem, proti, prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniedz apliecinošus dokumentus, un pienākums to darīt tam pretendentam, kam tā nolēmusi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ir piemērojama arī dinamisko iepirkuma sistēmu īpašajā kontekstā. |
(66) |
Lai veicinātu MVU iespējas piedalīties plaša mēroga dinamiskā iepirkumu sistēmā, piemēram, tādā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu spēt šo sistēmu iedalīt objektīvi definētās produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās. Šādas kategorijas būtu jādefinē pēc objektīviem faktoriem, starp kuriem varētu būt, piemēram, maksimālais pieļaujamais apjoms attiecīgajā kategorijā piešķiramajiem konkrētajiem līgumiem vai konkrēts ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāpilda konkrētie līgumi. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta kategorijās, līgumslēdzējai iestādei būtu jāpiemēro tādi atlases kritēriji, kas ir proporcionāli attiecīgās kategorijas raksturlielumiem. |
(67) |
Būtu jāprecizē, ka elektroniskās izsoles parasti nav piemērotas dažiem publiskiem būvdarbu līgumiem un dažiem publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, jo elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai vērtēšanai ar elektroniskiem līdzekļiem bez jebkādas iejaukšanās vai izvērtēšanas no līgumslēdzējas iestādes puses, proti, elementi, kas ir kvantificējami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. Tomēr būtu arī jāprecizē, ka elektroniskās izsoles iepirkuma procedūrā varētu izmantot, lai iegādātos konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Ir arī vietā atgādināt, ka, lai gan līgumslēdzējām iestādēm paliek brīva izvēle samazināt kandidātu vai pretendentu skaitu, kamēr izsole vēl nav sākusies, pēc izsoles sākuma nevajadzētu atļaut nekādu turpmāku to pretendentu skaita samazinājumu, kas piedalās elektroniskajā izsolē. |
(68) |
Nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Elektroniskie katalogi ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt. Piemērs varētu būt piedāvājumi, kas iesniegti izklājlapas veidā. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt elektroniskos katalogus visās pieejamajās procedūrās, kurās tiek prasīts izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Elektroniskie katalogi palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, jo īpaši tādā ziņā kā ietaupīts laiks un nauda. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka jaunu metožu izmantošana atbilst šai direktīvai un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tādējādi elektronisko katalogu izmantošanai piedāvājumu iesniegšanai nevajadzētu nozīmēt iespēju ekonomikas dalībniekiem nosūtīt tikai savu vispārējo katalogu. Ekonomikas dalībniekiem būtu tik un tā jāpielāgo savi vispārējie katalogi atkarībā no konkrētās iepirkuma procedūras. Šāda pielāgošana nodrošina, ka katalogā, ko nosūta, atbildot uz konkrētu iepirkuma procedūru, ir tikai tie produkti, būvdarbi vai pakalpojumi, kuri, kā pēc aktīvas izskatīšanas uzskatījis ekonomikas dalībnieks, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām. To darot, ekonomikas dalībniekiem būtu jāļauj kopēt informāciju, kas iekļauta to vispārējā katalogā, taču tiem nevajadzētu atļaut iesniegt pašu vispārējo katalogu. Turklāt jo īpaši tajos gadījumos, kad atsāk konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu, un ja ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj ģenerēt piedāvājumus attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Ja piedāvājumus ir ģenerējusi līgumslēdzēja iestāde, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, ka piedāvājumā, ko tādējādi izveidojusi līgumslēdzēja iestāde, nav nekādu būtisku kļūdu. Ja ir būtiskas kļūdas, tad līgumslēdzējas iestādes ģenerētajam piedāvājumam nevajadzētu būt ekonomikas dalībniekam saistošam, ja vien kļūda netiek izlabota. Saskaņā ar prasībām, ko paredz noteikumi par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisko katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem. |
(69) |
Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības publiskiem līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējām iestādēm, kurām ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu jāpalīdz publiskos iepirkumus padarīt profesionālākus. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējām iestādēm, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos. Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzējas iestādes. Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina. Turklāt būtu jāparedz noteikumi, lai sadalītu atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējām iestādēm, kas veic iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru rīkošanu atbildīga ir tikai centralizēto iepirkumu struktūra, tai arī vienīgajai jābūt tieši atbildīgai par procedūru likumīgumu. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzēja iestāde, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem. |
(70) |
Vajadzētu atļaut, ka līgumslēdzējas iestādes tiesības slēgt publisku pakalpojumu līgumu par centralizētām iegādes darbībām var piešķirt centralizēto iepirkumu struktūrai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras. Vajadzētu arī atļaut, ka šādos publiskos pakalpojumu līgumos iekļauj iegādes palīgdarbību sniegšanu. Tiesības slēgt publiskos pakalpojumu līgumus par iegādes palīgdarbību sniegšanu, ja to nedara centralizēto iepirkumu struktūra saistībā ar tās veiktajām centralizētajām iegādes darbībām, kas paredzētas attiecīgajai līgumslēdzējām iestādēm, vajadzētu piešķirt saskaņā ar šo direktīvu. Būtu arī jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu būt piemērojamai gadījumos, kad centralizētās iegādes darbības vai iegādes palīgdarbības tiek veiktas citādi, nevis ar līgumu par atlīdzību, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāms par iepirkumu. |
(71) |
Stiprinot noteikumus par centralizēto iepirkumu struktūrām, nevajadzētu nekādi liegt izmantot tādu pašreizējo praksi kā neregulārs kopējais iepirkums, t. i., mazāk institucionalizēta un sistemātiska kopēja iegāde vai tāda iedibinātā prakse, kad vēršas pie pakalpojumu sniedzējiem, kas sagatavo un vada iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes vārdā un uz tās rēķina, un saskaņā ar tās norādījumiem. Tieši otrādi, būtu jāprecizē dažas kopējā iepirkuma iezīmes, jo kopējam iepirkumam var būt svarīga nozīme, tostarp saistībā ar inovatīviem projektiem. Kopējam iepirkumam var būt daudz dažādu veidu, sākot no koordinēta iepirkuma, kad tiek sagatavotas kopējas tehniskās specifikācijas būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ko iepirks virkne līgumslēdzēju iestāžu, kas katra rīko atsevišķu iepirkuma procedūru, līdz situācijām, kad attiecīgās līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko vienu iepirkuma procedūru, vai nu rīkojoties kopā, vai uzticot vienai līgumslēdzējai iestādei vadīt iepirkuma procedūru visu līgumslēdzēju iestāžu vārdā. Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko iepirkuma procedūru, tām vajadzētu būt kopīgi atbildīgām par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko tikai atsevišķas iepirkuma procedūras daļas, kopīgai atbildībai vajadzētu būt tikai par tām procedūras daļām, kas veiktas kopīgi. Katrai līgumslēdzējai iestādei atsevišķi vajadzētu būt atbildīgai tikai par tām procedūrām vai procedūras daļām, ko tā rīko viena pati, piemēram, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatnolīguma slēgšana, dinamiskās iepirkumu sistēmas izmantošana, konkursa atsākšana saskaņā ar pamatnolīgumu vai tāda jautājuma noteikšana kā kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu. |
(72) |
Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un rīkus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījumu izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot vienotu praksi visā Savienībā. Pēc tam būtu jāseko vispārējam pienākumam pēc 30 mēnešu pārejas perioda izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās. |
(73) |
Gadījumos, kad publisku līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka Direktīva 2004/18/EK netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzējas iestādes joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot publisko līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzējas iestādes varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties viena atsevišķa līgumslēdzēja iestāde, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējām iestādēm un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (13). Turklāt līgumslēdzējām iestādēm no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veidot kopējus subjektus, kas dibināti saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi. Tomēr līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tām piemērojami dalībvalstī, kurā tās atrodas. Šādi noteikumi varētu būt, piemēram, noteikumi par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz par sensitīvu piegāžu izsekojamību. |
(74) |
Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites ciklu un ražošanas procesa ilgtspējību. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Minēto mērķi vislabāk var sasniegt, ja tehniskās specifikācijas sastāda, nosakot funkcionālās un darbības prasības. Funkcionālās un ar darbību saistītas prasības ir arī piemērots līdzeklis, ar ko publiskajā iepirkumā sekmēt inovāciju, un būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk. Ja ir atsauces uz Eiropas standartu vai, ja tāda nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi risinājumi. Ekonomikas dalībnieka pienākumam vajadzētu būt pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam. Lai pierādītu līdzvērtību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt pretendentiem iesniegt trešo personu apstiprinājumus. Tomēr būtu jāļauj iesniegt arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks tādā veidā pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem. |
(75) |
Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar noteikumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ar produkta aprakstu un tā noformējumu, ieskaitot prasības par iepakojumu. Turklāt ir svarīgi, lai minētās prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. Būtu jāpaskaidro, ka ieinteresētās personas var būt publiskā vai privātā sektora struktūras, uzņēmumi vai jebkāda veida nevalstiska organizācija (organizācija, kas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa un nav tradicionāls uzņēmums). Tāpat būtu jāpaskaidro, ka, īpašām valsts vai valdības struktūrām vai organizācijām iesaistoties tādu marķējuma prasību izstrādē, kuras publiskā sektora iestādes var izmantot saistībā ar iepirkumu, minētās struktūras vai organizācijas nezaudē savu trešās personas statusu. Atsaucēm uz marķējumiem nevajadzētu ierobežot inovāciju. |
(76) |
Visiem iepirkumiem, ko paredzēts izmantot personām – neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, līgumslēdzējām iestādēm tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. |
(77) |
Izstrādājot tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāņem vērā no Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā izrietošās prasības, jo īpaši, attiecībā uz personas datu apstrādes sistēmu (sistēmā integrēta datu aizsardzība). |
(78) |
Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) “Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai”, kurā sniegti norādījumi, kā tās var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šādā nolūkā un lai veicinātu konkurenci, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši būtu jāmudina lielus līgumus sadalīt daļās. Šādu sadalīšanu varētu veikt no kvantitatīvā viedokļa, panākot, lai atsevišķu līgumu apjoms labāk atbilstu MVU iespējām, vai arī no kvalitatīvā viedokļa atkarībā no dažādajām iesaistītajām profesijām un specializācijām, lai atsevišķo līgumu saturu ciešāk pielāgotu MVU specializācijas nozarēm vai atbilstoši dažādiem turpmākiem projekta posmiem. Daļu apjoms un priekšmets būtu brīvi jānosaka līgumslēdzējai iestādei, kurai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanu vajadzētu atļaut dažas no daļām piešķirt arī bez šīs direktīvas procedūru piemērošanas. Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt daļās, vienlaikus pēc savas brīvas izvēles patstāvīgi pieņemot lēmumu atkarībā no jebkāda iemesla, ko tā uzskata par būtisku, nebūdama pakļauta administratīvai vai tiesas uzraudzībai. Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj, ka līgumu sadalīt daļās būtu nevietā, individuālajā ziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos vajadzētu būt norādei par galvenajiem iemesliem līgumslēdzējas iestādes izvēlei. Šādi iemesli varētu būt, piemēram, ka līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka šāda sadalīšana varētu radīt konkurences ierobežošanas risku vai risku, ka līguma izpilde kļūtu pārmērīgi sarežģīta no tehniskā viedokļa vai pārmērīgi dārga, vai ka nepieciešamība koordinēt dažādos darbuzņēmējus attiecīgajām daļām varētu nopietni apdraudēt līguma pienācīgu izpildi. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, paplašinot darbības jomu pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzējas iestādes sniedz pamatojumu lēmumiem līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem. |
(79) |
Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu, ka var paļauties uz piegādēm, vajadzētu ļaut ierobežot daļu skaitu, uz ko var pretendēt viens ekonomikas dalībnieks; tām vajadzētu ļaut ierobežot arī vienam pretendentam piešķiramo daļu skaitu. Tomēr tāda mērķa sasniegšana, ar kuru sekmē MVU vieglāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, varētu tikt aizkavēta, ja līgumslēdzējām iestādēm uzliktu par pienākumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt pa daļām pat tad, ja tas būtu saistīts ar būtiski neizdevīgāka risinājuma pieņemšanu salīdzinājumā ar risinājumu, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir, sagrupējot dažas vai visas līguma daļas. Tāpēc, ja iepriekš ir skaidri norādīta iespēja piemērot šādu metodi, būtu jāparedz iespēja, ka līgumslēdzējas iestādes veic piedāvājumu salīdzinošu vērtēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrēta pretendenta par konkrētām daļu kombinācijām iesniegtie piedāvājumi, kopumā ņemot, attiecībā minētajām daļām labāk atbilstu saskaņā ar šo direktīvu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem nekā piedāvājumi par individuālām attiecīgajām daļām, atsevišķi ņemot. Ja tā, tad līgumslēdzējai iestādei būtu jāļauj, ka tā attiecīgajam pretendentam līguma slēgšanas tiesības piešķir, apvienojot attiecīgās daļas. Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāveic šāda salīdzinoša vērtēšana, visupirms nosakot, kuri piedāvājumi vislabāk atbilst katrai individuālajai daļai noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un pēc tam veicot salīdzinājumu ar piedāvājumiem, ko konkrēts pretendents iesniedzis par konkrētu daļu kombināciju, kopumā ņemot. |
(80) |
Lai procedūras padarītu ātrākas un efektīvākas, termiņus dalībai iepirkuma procedūrās vajadzētu noteikt pēc iespējas īsākus, neradot nepamatotus šķēršļus ekonomikas dalībnieku piekļuvei no visa iekšējā tirgus un jo īpaši MVU. Tādēļ būtu jāpatur prātā, ka, nosakot termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, līgumslēdzējām iestādēm būtu jo īpaši jāņem vērā līguma sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai vajadzīgais laiks, pat ja tas nozīmē, ka termiņi jānosaka ilgāki nekā šajā direktīvā paredzētie minimālie laiki. Elektronisko informācijas un saziņas līdzekļu izmantošana, jo īpaši iepirkuma procedūras dokumentu pilnīga elektroniska pieejamība ekonomikas dalībniekiem, pretendentiem un kandidātiem un paziņojumu elektroniska nosūtīšana, savukārt nodrošina lielāku pārredzamību un laika ietaupījumus. Tādēļ būtu jāparedz minimālo termiņu samazināšana saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti NVI, un ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar konkrēto nosūtīšanas kārtību, kas paredzēta Savienības līmenī. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai vēl vairāk saīsināt dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus gadījumos, kad steidzamības dēļ parastos termiņus praktiski nav iespējams ievērot, taču nav neiespējami izmantot parasto procedūru ar publicēšanu. Tikai izņēmuma situācijās, kad ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus attiecīgā līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem šī līgumslēdzēja iestāde nav vainojama, parasto procedūru kļūst neiespējams rīkot pat ar saīsinātiem termiņiem, līgumslēdzējām iestādēm, ciktāl tas tiešām nepieciešams, vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas. Tā varētu būt gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība. |
(81) |
Būtu jāprecizē, ka no vajadzības nodrošināt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika atbilstošu piedāvājumu izstrādei, var izrietēt varbūtēja nepieciešamība pagarināt sākotnēji noteiktos termiņus. Tas jo īpaši būtu jādara tad, ja iepirkuma procedūras dokumentos ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Būtu arī jāprecizē, ka minētajā gadījumā ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāpaskaidro, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus. Tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. |
(82) |
Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāsūta informācija par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, tostarp par lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai neslēgt pamatnolīgumu, nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir jālūdz šāda informācija. Būtu arī jāatgādina, ka Padomes Direktīvā 89/665/EEK (14) ir paredzēts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums – arī šajā gadījumā nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir tas jālūdz – konkrētajiem kandidātiem un pretendentiem sniegt apkopojumu par attiecīgajiem iemesliem svarīgākajiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka kandidātiem un pretendentiem vajadzētu būt iespējai lūgt sīkāku informāciju par minētajiem iemesliem, kura līgumslēdzējām iestādēm būtu jāsniedz, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. Minētie iemesli būtu jāizklāsta šajā direktīvā. Lai iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar sarunām un dialogu ar pretendentiem, nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, arī pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, būtu jādod iespēja lūgt informāciju par procedūras rīkošanu un norisi, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. |
(83) |
Pārmērīgi augstas prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo spēju nereti rada nepamatotu šķērsli MVU dalībai publiskajā iepirkumā. Visām šādām prasībām vajadzētu būt saistītām un samērīgām ar līguma priekšmetu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu ļaut prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu tāds minimālais apgrozījums, kas nav samērīgs ar līguma priekšmetu; šādai prasībai parasti nevajadzētu vairāk nekā divas reizes pārsniegt paredzamo līguma vērtību. Tomēr pienācīgi pamatotos apstākļos vajadzētu būt iespējai piemērot augstākas prasības. Šādi apstākļi varētu būt saistīti ar augstiem riskiem, kas attiecas uz līguma izpildi, vai ar to, ka līguma savlaicīga un pareiza izpilde ir kritiski svarīga, jo tas, piemēram, ir obligāts priekšnoteikums citu līgumu izpildei. Šādos pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pašām brīvi izvēlēties, vai augstākas minimālā apgrozījuma prasības būtu vietā un būtu atbilstīgas bez administratīvas vai tiesu uzraudzības. Ja paredzēts piemērot augstākas minimālā apgrozījuma prasības, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt rīcības brīvībai noteikt attiecīgu līmeni, ja vien tas ir saistīts un samērīgs ar līguma priekšmetu. Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj, ka minimālā apgrozījuma prasībai vajadzētu būt līmenī, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz paredzamo līguma vērtību, individuālajā ziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos būtu jāiekļauj norāde par līgumslēdzējas iestādes izvēles galvenajiem iemesliem. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju par attiecībām, piemēram, starp aktīviem un pasīviem gada pārskatos. Pozitīva attiecība, kas rāda, ka aktīvu apjoms salīdzinājumā ar pasīviem ir lielāks, varētu kalpot par papildu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieka finansiālās spējas ir pietiekamas. |
(84) |
Daudzi ekonomikas dalībnieki un jo īpaši MVU uzskata, ka to dalību publiskajā iepirkumā būtiski ierobežo administratīvie slogi, ko rada nepieciešamība nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kuri saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem. Šādu prasību ierobežošana, piemēram, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kas sastāv no atjauninātas pašdeklarācijas, varētu nodrošināt būtisku vienkāršošanu gan līgumslēdzēju iestāžu, gan ekonomikas dalībnieku labā. Tomēr pretendentam, kam nolemts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vajadzētu būt pienākumam iesniegt attiecīgos pierādījumus, un līgumslēdzējām iestādēm nebūtu jāslēdz līgumi ar pretendentiem, kas to nespēj. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt arī tiesīgām pieprasīt visus vai daļu apliecinošo dokumentu jebkurā brīdī, kad tās uzskata, kas tas vajadzīgs procedūras pienācīgai norisei. Tā jo īpaši varētu būt divu posmu procedūru gadījumā – slēgtas procedūras, konkursa procedūras ar sarunām, konkursa dialogs un inovācijas partnerība –, kurās līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju ierobežot to kandidātu skaitu, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu. Prasība iesniegt apliecinošos dokumentus brīdī, kad tiek atlasīti uzaicināmie kandidāti, varētu būt pamatota ar to, lai nepieļautu, ka līgumslēdzējas iestādes uzaicina kandidātus, par kuriem vēlāk izrādās, ka tie nespēj iesniegt apliecinošos dokumentus līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, tādējādi liedzot dalību kandidātiem, kuriem ir vajadzīgā kvalifikācija. Būtu arī skaidri jāizklāsta, ka ESPD vajadzētu būt arī attiecīgai informācijai par subjektiem, uz kuru spējām paļaujas ekonomikas dalībnieks, lai informāciju par šādiem subjektiem varētu pārbaudīt vienkopus ar pārbaudi, ko veic par galveno ekonomikas dalībnieku, un pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem. |
(85) |
Ir svarīgi, lai līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pamatā būtu aktuāla informācija, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemesliem, jo nozīmīgas izmaiņas var notikt diezgan ātri, piemēram, tādu finansiālu sarežģījumu gadījumā, kas ekonomikas dalībnieku padarītu par nepiemērotu, vai, gluži pretēji, – gadījumā, kad nesamaksātu sociālo iemaksu parāds jau ir nomaksāts. Tāpēc būtu ieteicams, lai līgumslēdzējas iestādes, kad vien iespējams, pārbaudītu šādu informāciju, piekļūstot attiecīgajām datubāzēm, kurām vajadzētu būt valsts datubāzēm, ar to saprotot, ka tās pārvalda publiskā sektora iestādes. Pašreizējā attīstības stadijā joprojām varētu būt gadījumi, kad tehnisku iemeslu dēļ to vēl nav iespējams izdarīt. Tādēļ Komisijai būtu jāparedz tādu pasākumu sekmēšana, ar kuriem varētu veicināt to, ka atjauninātai informācijai var viegli piekļūt ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, stiprināt rīkus, ar ko piedāvā piekļūt virtuālai uzņēmumu dokumentācijai, vai līdzekļus, ar ko veicina datubāzu sadarbspēju, vai paredzēt citus šādus papildinošus pasākumus. Būtu arī jāparedz, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu lūgt iesniegt dokumentus, kas joprojām atspoguļo jaunāko informāciju un kas jau ir to rīcībā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām. Tomēr šajā sakarā vajadzētu arī nodrošināt, lai līgumslēdzējām iestādēm netiktu uzlikts pārmērīgs arhivēšanas un sistematizēšanas slogs. Tādēļ šī pienākuma īstenošana būtu jāpiemēro tikai tad, kad elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana ir obligāta prasība, jo elektroniska dokumentu pārvaldība līgumslēdzējām iestādēm šī uzdevuma izpildi padarīs daudz vieglāku. |
(86) |
Papildu vienkāršošanu ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzējām iestādēm varētu radīt tas, ka tiek ieviestas pašdeklarāciju standarta veidlapas, kas mazinātu problēmas, kas saistītas ar oficiālu paziņojumu un piekrišanas apliecinājumu precīzu izstrādi, kā arī valodiskas problēmas. |
(87) |
Komisija nodrošina un pārvalda elektronisku sistēmu – e-Certis –, ko valstu iestādes pašlaik brīvprātīgi atjaunina un pārbauda. e-Certis mērķis ir atvieglot tādu sertifikātu un citu dokumentāru pierādījumu apmaiņu, ko nereti pieprasa līgumslēdzējas iestādes. Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka brīvprātīga atjaunināšana un pārbaudes nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka var pilnībā izmantot e-Certis potenciālu tādā ziņā kā dokumentu apmaiņas vienkāršošana un atvieglošana, jo īpaši MVU labā. Tāpēc vispirms būtu jānosaka pienākums uzturēt sistēmu. Vēlāk e-Certis izmantošana tiks noteikta par obligātu. |
(88) |
Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai publiska līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas – neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (15), – var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Tas ietver ekomarķējuma sertifikātus, kuros iekļauti vides vadības kritēriji. Ja ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja tam nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos, būtu jāļauj iesniegt īstenoto vides vadības pasākumu aprakstu ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka ar minētajiem pasākumiem nodrošina tāda paša līmeņa vides aizsardzību kā ar vajadzīgajiem vides vadības pasākumiem. |
(89) |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir ļoti nozīmīgs šīs direktīvas jēdziens. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgie noteikumi būtu izklāstīti pēc iespējas vienkārši un racionalizēti. To var panākt, terminu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” izmantojot kā visaptverošu jēdzienu, jo visiem uzvarējušajiem piedāvājumiem vajadzētu būt izvēlētiem saskaņā ar apsvērumiem par to, kuru no piedāvātajiem risinājumiem individuālā līgumslēdzēja iestāde uzskata par saimnieciski labāko. Lai šo jēdzienu nejauktu ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas līdz šim bija zināms kā Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK izmantotais jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”, šā jēdziena apzīmēšanai būtu jāizmanto atšķirīgs termins, proti, “labākā cenas un kvalitātes attiecība”. Tādējādi tas būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgo judikatūru, kas attiecas uz minētajām direktīvām, izņemot gadījumos, kad šajā direktīvā ir skaidri izmantots cits materiāli atšķirīgs risinājums. |
(90) |
Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāpaskaidro, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. Lai sekmētu orientēšanos uz augstāku kvalitāti publiskajā iepirkumā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut aizliegt vai ierobežot tikai cenas vai tikai izmaksu kritērija izmantošanu, lai izvērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja tās uzskata, ka tas ir vietā. Lai nodrošinātu, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt pienākumam radīt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzējām iestādēm tādēļ vajadzētu būt pienākumam norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, kas noteikts katram no šiem kritērijiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu atļaut atkāpties no pienākuma norādīt kritēriju svērumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritērijus tām vajadzētu norādīt dilstošā secībā pēc svarīguma. |
(91) |
LESD 11. pantā noteikts, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šī direktīva precizē, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka tās saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
(92) |
Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes kritērijus, ko tās izmantos šajā nolūkā. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts, kurā ietverti vides un sociālie aspekti. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tām ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējai iestādei dot neierobežotu izvēles brīvību, tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un papildus šiem kritērijiem vajadzētu noteikt kārtību, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm. |
(93) |
Būtu jāpaskaidro, ka, ja ar valsts noteikumiem ir noteikta atlīdzība par konkrētiem pakalpojumiem vai ir paredzētas fiksētas cenas par konkrētām piegādēm, tad joprojām ir iespējams izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz citiem faktoriem, kas nav tikai cena vai atlīdzība. Atkarībā no attiecīgā pakalpojuma vai produkta, tie, piemēram, cita starpā var būt tādi faktori kā piegādes un samaksas nosacījumi, pēcpārdošanas pakalpojumu aspekti (piem., cik plaši tiek nodrošināti konsultāciju un aizstāšanas pakalpojumi) vai vides vai sociālie aspekti (piem., tas, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija). Ņemot vērā daudzās iespējas izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz materiāliem kritērijiem, būtu jāvairās no tā, ka par vienīgo līdzekli, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, tiek izmantota lozēšana. |
(94) |
Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējām iestādēm būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējām iestādēm, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kura pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni. |
(95) |
Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka publiskais iepirkums ir jo īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākai izaugsmei Eiropā. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu vietā noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/ (16)) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (17)). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet, ka ir vietā turpināt virzīties šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē atstājot nozaru tiesību aktu ziņā, un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicināt Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam. |
(96) |
Minētie nozaru pasākumi būtu jāpapildina, veicot Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK pielāgojumus, kas līgumslēdzējām iestādēm to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā būtu skaidri jānorāda, ka, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu vērtē, pamatojoties tikai uz cenu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā. Tas nozīmē iekšējās izmaksas, piemēram, pētniecības, ko paredzēts veikt, izstrādes, ražošanas, transporta, lietošanas, apkopes un aizvākšanas izmaksas aprites cikla beigās, taču var ietvert arī izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, piemēram, piesārņojumu, ko rada produktā izmantoto izejvielu ieguve vai ko rada pats produkts vai tā ražošana, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un uzraudzīt. Metodes, ko līgumslēdzējas iestādes izmanto, lai vērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, būtu objektīvā un nediskriminējošā veidā jāizstrādā jau iepriekš, un tām vajadzētu būt pieejamām visām ieinteresētajām personām. Šādas metodes var izstrādāt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, taču, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus ar individuāli izstrādātu metodiku, tām vajadzētu palikt vispārējām tādā ziņā, ka tām nevajadzētu būt izstrādātām tieši konkrētai publiskā iepirkuma procedūrai. Savienības līmenī būtu jāizstrādā kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz konkrētām piegāžu vai pakalpojumu kategorijām. Ja šāda kopēja metodika ir izstrādāta, tad tās izmantošana būtu jāpadara par obligātu. Turklāt būtu jāizskata, cik lietderīga ir šādas kopējas metodikas ieviešana attiecībā uz sociālā aprites cikla izmaksām, ņemot vērā esošās metodes, piemēram, Pamatnostādnes par produktu sociālā aprites cikla izvērtēšanu, kas ir pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu. |
(97) |
Turklāt, lai iepirkuma procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai līgumu izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar publisku līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā - no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam - ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības un tās nosacījumu procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kuros minēts šāds ražošanas vai sniegšanas process, var būt, piemēram, ka iegādāto preču ražošanā nebija iesaistītas toksiskas ķīmiskās vielas vai ka iegādātie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai līguma izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu piegādi vai izmantošanu piešķiramā līguma izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi, kas saistīti ar tirdzniecību un tās nosacījumiem, var, piemēram, būt tas, ka attiecīgais produkts pēc savas izcelsmes ir taisnīgas tirdzniecības produkts, tostarp ir ievērota prasība ražotājiem samaksāt minimālo cenu un uzcenojumu. Starp tādiem līguma izpildes nosacījumiem, kas attiecas uz vides apsvērumiem, varētu būt, piemēram, produktu piegāde, iesaiņojums un aizvākšana, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem – atkritumu maksimāla samazināšana un resursu efektivitāte. Tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējām iestādēm prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību. |
(98) |
Ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir NVI vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām. Līguma izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā, palielina sieviešu dalību darba tirgū un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, lai veicinātu vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā vairāk mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos |
(99) |
Piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem to personu skaitā, kam uzdota līguma izpilde, vai uz apmācību prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgajam līgumam, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamība personām ar invaliditāti vai projektēšana visu lietotāju ērtībām. |
(100) |
Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanas sekām vajadzētu arī būt obligātai izslēgšanai Savienības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Tā var būt, piemēram, gadījumā, kad steidzami nepieciešamas vakcīnas vai ārkārtas situācijās izmantojamu aprīkojumu var iegādāties tikai no tāda ekonomikas dalībnieka, kam citādi ir piemērojams viens no obligātajiem izslēgšanas iemesliem. |
(101) |
Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu. Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde būs atbildīga par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tām vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums. Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, līgumslēdzējām iestādēm jo īpaši būtu jāpievērš uzmanība samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai. |
(102) |
Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzus procesuālos un materiālos nosacījumus, kas piemērojami šādos gadījumos. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut“ lai attiecīgos novērtējumus veic atsevišķas līgumslēdzējas iestādes, vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī. |
(103) |
Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Ja pretendents nevar sniegt pietiekamu paskaidrojumu, līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidīšanai vajadzētu būt obligātai gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā piedāvātā cena vai izmaksas izriet no neatbilstības obligātajiem Savienības tiesību aktiem vai ar tiem saderīgajiem valsts tiesību aktiem sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā vai no neatbilstības starptautiskajiem darba tiesību noteikumiem. |
(104) |
Līguma izpildes nosacījumi ir paredzēti, lai izklāstītu konkrētas prasības attiecībā uz līguma izpildi. Atšķirībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas kalpo par pamatu piedāvājumu kvalitātes salīdzinošai vērtēšanai, līguma izpildes nosacījumi ir konkrētas objektīvas prasības, kas neietekmē piedāvājumu vērtēšanu. Līguma izpildes nosacījumiem vajadzētu būt saderīgiem ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tie nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši un ir saistīti ar līguma priekšmetu, kas aptver visus faktorus, kas saistīti ar konkrēto ražošanas, sniegšanas vai komercializācijas procesu. Tas ietver ar līguma izpildes procesu saistītos nosacījumus, bet neietver prasības attiecībā uz vispārējo korporatīvo politiku. Līguma izpildes nosacījumi būtu jānorāda paziņojumā par līgumu, iepriekšējā informatīvā paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. |
(105) |
Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Tāpat ir jānodrošina pārredzamība apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm informāciju par to, kas uz vietas viņu uzdevumā veic darbus būvlaukumā vai kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūras objektos vai zonās, piemēram, pilsētu domēs, pašvaldību skolās, sporta iestādēs, ostās vai automaģistrālēs, par kurām līgumslēdzējas iestādes ir atbildīgas vai kuras atrodas to tiešā uzraudzībā. Būtu jāpaskaidro, ka prasītās informācijas sniegšana jebkurā gadījumā ir galvenā darbuzņēmēja atbildībā, un tā būs paredzēta vai nu pamatojoties uz īpašām klauzulām, ko katrai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iekļaut visās iepirkuma procedūrās, vai pamatojoties uz pienākumiem, kurus dalībvalstis galvenajiem darbuzņēmējiem uzliktu, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus. Būtu arī jāpaskaidro, ka, tiklīdz dalībvalsts valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, būtu jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz to, kā vides, sociālo un darba tiesību jomās tiek pildīta to piemērojamo pienākumu ievērošana, kuri iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstij vajadzētu būt iespējai paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. Ja apakšuzņēmējiem piemēro šādus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek ievērota saskanība ar galvenajam darbuzņēmējam piemērojamiem noteikumiem tā, lai no obligātiem izslēgšanas iemesliem izrietētu prasība, ka galvenais darbuzņēmējs aizstāj attiecīgo apakšuzņēmēju. Būtu jāpaskaidro, ka tad, ja šādā pārbaudē tiek atklāts, ka pastāv neobligātie izslēgšanas iemesli, līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja prasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm var būt pienākums prasīt aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju, ja šādos gadījumos obligāti ir jāaizstāj galvenais darbuzņēmējs. Bbūtu arī skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem. |
(106) |
Būtu jāatgādina, ka šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (18). |
(107) |
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā. Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem. |
(108) |
Līgumslēdzējām iestādēm var rasties situācijas, kad ir nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem; šādos gadījumos var būt pamatoti, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru, izdarīt grozījumus sākotnējā līgumā, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzēja iestāde būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības. |
(109) |
Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt laikā, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu. |
(110) |
Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents, piemēram, gadījumā, kad līgums ir izbeigts izpildes nepilnību dēļ, nebūtu aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda līgumu, vajadzētu būt iespējai tā izpildes laikā – jo īpaši gadījumā, kad līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas vairāk nekā vienam uzņēmumam, – veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēja reorganizācija, pārņemšana, apvienošana un iegāde vai maksātnespēja. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem publiskiem līgumiem, ko pilda šis pretendents. |
(111) |
Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pašos atsevišķajos līgumos paredzēt līguma izmaiņas, ietverot pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tām jādod neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka pietiekami skaidri formulētās pārskatīšanas vai iespēju klauzulās var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt, ka, piemēram, sakaru iekārtas, kuras paredzēts piegādāt konkrētā laikposmā, turpina būt piemērotas arī tad, ja mainās sakaru protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai pietiekami skaidri formulētās klauzulās paredzēt līguma pielāgojumus, kas ir vajadzīgi tad, ja ekspluatācijas vai apkopes laikā rodas tehniskas grūtības. Būtu arī jāatgādina, ka līgumos, piemēram, var būt paredzēta gan kārtējā apkope, gan ārkārtējas apkopes darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. |
(112) |
Līgumslēdzējas iestādes dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad publiskos līgumus ir nepieciešams izbeigt priekšlaicīgi, lai ievērotu saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja publisku līgumu izbeigt tā darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti. |
(113) |
Rezultāti, kas gūti Komisijas 2011. gada 27. jūnija darba dokumentā “Novērtējuma ziņojums: ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte”, lika noprast, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no Direktīvas 2004/18/EK pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot vairākus pakalpojumus. |
(114) |
Noteiktām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir neliela pārrobežu dimensija, proti, tādiem pakalpojumiem, kas zināmi kā personalizēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu publiskiem līgumiem ar augstāku robežvērtību nekā to, kas attiecas uz citiem pakalpojumiem. Tādi personalizētie pakalpojumi, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Personalizēto pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, būtu jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzējas iestādes var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas publicētajā brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Nosakot procedūras, ko izmantot, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības par personalizētiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā LESD 14. pants un protokols Nr. 26. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu arī jātiecas sasniegt vienkāršošanas un līgumslēdzēju iestāžu un ekonomikas dalībnieku administratīvā sloga mazināšanas mērķus; būtu jāprecizē, ka šāda rīcība var ietvert arī tādu noteikumu izmantošanu, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas īpašs režīms. Dalībvalstīm un publiskā sektora iestādēm paliek brīva izvēle, vai minētos pakalpojumus sniegt pašām vai sociālos pakalpojumus organizēt tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, vien finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar noteikumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu reklāmu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. |
(115) |
Līdzīgā kārtā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumus parasti piedāvā tikai ekonomikas dalībnieki, kas atrodas konkrētajā vietā, kur sniedz minētos pakalpojumus, un arī tiem tādēļ ir tikai neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 750 000 apmērā. Par lieliem viesnīcu un restorānu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem, arī pārrobežu ziņā. |
(116) |
Līdzīgā kārtā daži juridiskie pakalpojumi attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar valsts tiesībām, un tāpēc tos parasti piedāvā tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, un tādēļ arī tiem ir neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 750 000 apmērā. Par lieliem juridisko pakalpojumu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, starptautiskām juridiskām firmām, arī pārrobežu ziņā, jo īpaši gadījumos, kad tajos ir skarti juridiski jautājumi, kuri izriet no Savienības vai citām starptautiskām tiesībām vai ir ar tām saistīti, vai kad ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts. |
(117) |
Pieredze liecina, ka virkne citu pakalpojumu, piemēram, glābšanas pakalpojumi, ugunsdzēsības pakalpojumi un ar cietumiem saistīti pakalpojumi, zināmu pārrobežu interesi parasti izraisa tikaitad, kad tie savas relatīvi augstās vērtības dēļ iegūst pietiekamu “kritisko masu”. Ciktāl tie nav izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas, tos būtu jāiekļauj atvieglotajā režīmā. Citas pakalpojumu kategorijas, piemēram, valdības pakalpojumi vai pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, ciktāl to sniegšana ir faktiski balstīta uz līgumiem, pārrobežu interesi parasti varētu izraisīt sākot ar robežvērtību EUR 750 000 apmērā, un tādēļ tām būtu tad jāpiemēro tikai atvieglotais režīms. |
(118) |
Nolūkā nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms. |
(119) |
Ir vietā minētos pakalpojumus norādīt, sniedzot atsauci uz konkrētām pozīcijām kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcā (CPV), kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (19) un kura ir hierarhiski strukturēta nomenklatūra, kas iedalīta nodaļās, grupās, klasēs, kategorijās un apakškategorijās. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē, ka atsauce uz kādu nodaļu netieši nenozīmē norādi arī uz pakārtotajām apakšnodaļām. Tā vietā šāds pilnīgs aptvērums būtu jānosaka skaidri, minot visas attiecīgās pozīcijas – vajadzības gadījumā uzskaitot kodu virkni. |
(120) |
Metu konkursi tradicionāli visvairāk ir tikuši izmantoti pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. Tomēr būtu jāatgādina, ka šos elastīgos instrumentus varētu izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, lai iegūtu plānus finansēšanas vadībai, kas optimizētu MVU atbalstu saistībā ar Eiropas apvienotajiem resursiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem (JEREMIE) vai citām Savienības MVU atbalsta programmām konkrētajā dalībvalstī. Metu konkursā, ko izmanto, lai iegūtu šādas finansēšanas vadības plānus, varētu arī noteikt, ka tiesības slēgt turpmākos pakalpojumu līgumus par minētās finansēšanas vadības īstenošanu tiktu piešķirtas metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem, izmantojot sarunu procedūru bez publicēšanas. |
(121) |
Novērtējumā tika konstatēts, ka Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā joprojām daudz ko var uzlabot. Nolūkā panākt šo noteikumu efektīvāku un konsekventāku piemērošanu ir būtiski gūt labu ieskatu iespējamās strukturālās problēmās un vispārējās tendencēs valstu iepirkuma politikās, lai iespējamās problēmas varētu risināt mērķtiecīgāk. Minētais ieskats būtu jāgūst ar atbilstīgu pārraudzību, kuras rezultāti būtu regulāri jāpublicē, lai būtu iespējamas lietpratīgas debates par iespējamiem uzlabojumiem iepirkuma noteikumos un praksē. Šāda laba ieskata gūšana ļautu arī labāk izprast publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu saistībā ar tādu projektu īstenošanu, kurus līdzfinansē Savienība. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei lemt, kā un kam šī pārraudzība būtu jāveic praksē; to darot, tām vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei lemt par to, vai pārraudzība būtu jāveic ar izlases veida ex post kontroli vai ar sistemātisku ex ante kontroli par publiskā iepirkuma procedūrām, uz ko attiecas šī direktīva. Vajadzētu būt iespējamam uz potenciālām problēmām vērst atbilstošu struktūru uzmanību; tam nevajadzētu katrā ziņā nozīmēt, ka tiem, kas veikuši pārraudzību, ir neatkarīgs statuss tiesu iestādēs. Arī plašākas norādes, informācija un atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem varētu ievērojami sekmēt publiskā iepirkuma efektivitāti, uzlabojot zināšanas, palielinot tiesisko noteiktību un padarot profesionālāku iepirkuma praksi. Šādām norādēm vajadzētu būt pieejamām līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams, lai uzlabotu noteikumu pareizu piemērošanu. Sniedzamās norādes varētu aptvert visus jautājumus, kas skar publisko iepirkumu, piemēram, iegāžu plānošana, procedūras, paņēmienu un instrumentu izvēle un labākā prakse procedūru rīkošanā. Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem norādēm nevajadzētu katrā ziņā būt tādām, kurās sniegta pilnīga juridiskā analīze par attiecīgajām problēmām; tajās varētu tikai vispārēji norādīt aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu jautājumu turpmāku sīkāku analīzi, piemēram, norādot judikatūru, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, vai rakstiskus norādījumus vai citus avotus, kuros izskatīts konkrētais jautājums. |
(122) |
Direktīvā 89/665/EEK ir paredzētas dažas izskatīšanas procedūras, kam jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums, tādēļ, ka varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt minētās izskatīšanas procedūras. Taču pilsoņiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām, organizētām vai ne, un citām personām vai struktūrām, kam nav pieejamas Direktīvā 89/665/EEK paredzētās izskatīšanas procedūras, kā nodokļu maksātājiem tomēr ir leģitīmas intereses atbilstīgās iepirkuma procedūrās. Tādēļ tiem vajadzētu dot iespēju – citādi, nevis ar izskatīšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 89/665/EEK un bez tā, ka tiem katrā ziņā jāpiešķir statuss tiesu iestādēs, – norādīt kompetentai iestādei vai struktūrai uz šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās pārraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru pārraudzības struktūrās, municipālās pārraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs. |
(123) |
Lai pilnībā izmantotu publiskā iepirkuma potenciālu saistībā ar Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, sava loma būs arī iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā. Tādēļ ir svarīgi gūt ieskatu par norisēm stratēģiskā iepirkuma jomā, lai formulētu lietpratīgu viedokli par vispārējām tendencēm vispārējā līmenī šajā jomā. Šajā ziņā, protams, var izmantot jebkādus jau sagatavotus, atbilstīgus ziņojumus. |
(124) |
Ievērojot MVU potenciālu darbvietu izveidē, izaugsmē un inovācijā, ir svarīgi veicināt to līdzdalību publiskajā iepirkumā – gan ar atbilstīgiem noteikumiem šajā direktīvā, gan ar iniciatīvām valstu līmenī. Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, vajadzētu palīdzēt uzlabot sekmju līmeni, ar ko jāsaprot MVU daļa kopīgajā piešķirto līgumu vērtībā. Nav vietā noteikt obligātas sekmīgo piedāvājumu daļas, tomēr būtu cieši jāuzrauga valstu iniciatīvas veicināt MVU līdzdalību, ņemot vērā tās nozīmīgumu. |
(125) |
Jau ir izstrādāta virkne procedūru un darba metožu attiecībā uz Komisijas paziņojumiem un saziņu ar dalībvalstīm, tādiem kā paziņojumi un saziņa attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas LESD 258. un 260. pantā, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un EU Pilot, ko šī direktīva neizmaina. Tomēr tie būtu jāpapildina, katrā dalībvalstī izraugoties vienotu uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju, kam būtu jādarbojas kā vienīgajam punktam, kur var vērsties ar jautājumiem, kas skar publisko iepirkumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo funkciju var pildīt personas vai struktūras, kam jau ir regulāra saziņa ar Komisiju jautājumos par publisko iepirkumu, piemēram, valstu kontaktpunkti, Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas locekļi, iepirkumu tīkla locekļi vai valstu koordinācijas instances. |
(126) |
Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp, lai efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, būtiska ir lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība un pārredzamība iepirkuma procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm tādēļ vajadzētu glabāt noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai varētu nodrošināt piekļuvi minētajiem dokumentiem ieinteresētajām personām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Turklāt iepirkuma ziņojumā būtu jādokumentē atsevišķu iepirkuma procedūru būtiskie aspekti un lēmumi. Lai pēc iespējas novērstu administratīvo slogu, vajadzētu atļaut, ka iepirkuma ziņojumā ir atsauces uz informāciju, kas jau iekļauta attiecīgajā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo elektroniskās sistēmas minēto paziņojumu publicēšanai, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot vispārēju ziņojumu izgūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām. |
(127) |
Administratīvās vienkāršošanas labad un lai mazinātu slogu uz dalībvalstīm, Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, vai saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām publicētajos paziņojumos iekļautā informācija ir pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai Komisija varētu izgūt statistikas informāciju, kas pretējā gadījumā būtu jāsūta dalībvalstīm. |
(128) |
Informācijas apmaiņai, kas vajadzīga piešķiršanas procedūru rīkošanai pārrobežu situācijās, ir nepieciešama efektīva administratīvā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas pamatu un atlases kritēriju pārbaudi, kvalitātes un vides standartu piemērošanu un apstiprināto ekonomikas dalībnieku sarakstiem. Informācijas apmaiņai piemēro valsts tiesību aktus par konfidencialitāti. Tādēļ šajā direktīvā dalībvalstīm nav uzlikti nekādi informācijas apmaiņas pienākumi, kas paredzētu plašāku piekļuvi nekā tas iespējams valsts līgumslēdzējām iestādēm. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (20), varētu kalpot par lietderīgu elektronisko līdzekli, ar ko atvieglot un stiprināt administratīvo sadarbību, pārvaldot informācijas apmaiņu ar vienkāršām un vienotām procedūrām, kas ļauj pārvarēt valodu barjeras. Tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu, cik lietderīgi būtu paplašināt IMI, lai aptvertu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu |
(129) |
Lai pielāgotos straujajai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem.Tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības un pielāgot X pielikumu; centrālo pārvaldes iestāžu saraksti mainās, jo notiek administratīvas izmaiņas valsts līmenī. Par tām informē Komisiju, kas būtu jāpilnvaro pielāgot I pielikumu; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru Savienības līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņojumapmaiņas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras rīko, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību; saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodoloģijas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu minētās vajadzības, Komisija būtu jāpilnvaro uzturēt atjauninātu tiesību aktu sarakstu, tostarp aprites cikla izmaksu metodoloģijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(130) |
Piemērojot šo direktīvu, Komisijai būtu jākonsultējas ar attiecīgām e-iepirkumu jomas ekspertu grupām, galveno ieinteresēto personu grupās nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību. |
(131) |
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, proti, lai izstrādātu standarta veidlapu paziņojumu publicēšanai un standarta veidlapu pašdeklarācijām, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21). |
(132) |
Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai, kuri nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un apjomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. |
(133) |
Lai pieņemtu standarta veidlapu pašdeklarācijām, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā šo pašdeklarāciju ietekmi uz iepirkumu un to, ka tām ir izšķiroša nozīme vienkāršojot dokumentu prasības iepirkumu procedūrās. |
(134) |
Komisijai būtu jāpārskata ietekme uz iekšējo tirgu, ko rada robežvērtību piemērošana, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. To darot, tai būtu jāņem vērā tādi faktori kā pārrobežu iepirkumu līmenis, MVU līdzdalība, darījumu izmaksas un izmaksu un ieguvumu attiecība. Saskaņā ar tā XXII panta 7. punktu par NVI notiek jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka robežvērtību izmaiņas NVI nav veiktas ilgu laiku, būtu jāizskata arī robežvērtību līmeņa atbilstība, paturot prātā inflācijas ietekmi; ja tā rezultātā vajadzētu mainīt robežvērtību līmeni, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem priekšlikums tiesību aktam, ar ko groza šajā direktīvā noteiktās robežvērtības. |
(135) |
Ņemot vērā pašreizējās apspriedes par horizontāliem noteikumiem, kas reglamentē attiecības ar trešām valstīm saistībā ar publisko iepirkumu, Komisijai būtu cieši jāpārrauga pasaules tirdzniecības nosacījumi un jāizvērtē Savienības konkurētspēja. |
(136) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbību dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(137) |
Direktīva 2004/18/EK būtu jāatceļ. |
(138) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos kopā ar paziņojumu par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I SADAĻA |
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI |
I NODAĻA |
Darbības joma un definīcijas |
1. IEDAĻA |
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS |
1. pants |
Priekšmets un darbības joma |
2. pants |
Definīcijas |
3. pants |
Jaukts iepirkums |
2. IEDAĻA |
ROBEŽVĒRTĪBAS |
4. pants |
Robežvērtības |
5. pants |
Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes |
6. pants |
Robežvērtību un centrālās pārvaldes iestāžu saraksta pārskatīšana |
3. IEDAĻA |
IZŅĒMUMI |
7. pants |
Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās |
8. pants |
Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā |
9. pants |
Publiskie līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem |
10. pants |
Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem |
11. pants |
Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām |
12. pants |
Publiskie līgumi starp publiskā sektora subjektiem |
4. IEDAĻA |
ĪPAŠAS SITUĀCIJAS |
1. apakšiedaļa |
Subsidēti līgumi un pētniecības un izstrādes pakalpojumi |
13. pants |
Līgumslēdzēju iestāžu subsidēti līgumi |
14. pants |
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi |
2. apakšiedaļa |
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts iepirkums |
15. pants |
Aizsardzība un drošība |
16. pants |
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts jaukts iepirkums |
17. pants |
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti publiskie līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem |
II NODAĻA |
Vispārīgi noteikumi |
18. pants |
Iepirkuma principi |
19. pants |
Ekonomikas dalībnieki |
20. pants |
Privileģēto tiesību līgumi |
21. pants |
Konfidencialitāte |
22. pants |
Noteikumi attiecībā uz saziņu |
23. pants |
Nomenklatūras |
24. pants |
Interešu konflikti |
II SADAĻA |
NOTEIKUMI PAR PUBLISKIEM LĪGUMIEM |
I NODAĻA |
Procedūras |
25. pants |
Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem |
26. pants |
Procedūru izvēle |
27. pants |
Atklāta procedūra |
28. pants |
Slēgta procedūra |
29. pants |
Konkursa procedūra ar sarunām |
30. pants |
Konkursa dialogs |
31. pants |
Inovācijas partnerība |
32. pants |
Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas |
II NODAĻA |
Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti |
33. pants |
Pamatnolīgumi |
34. pants |
Dinamiskās iepirkumu sistēmas |
35. pants |
Elektroniskās izsoles |
36. pants |
Elektroniskie katalogi |
37. pants |
Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras |
38. pants |
Neregulārs kopējais iepirkums |
39. pants |
Iepirkums, kurā iesaistītas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm |
III NODAĻA |
Procedūras norise |
1. IEDAĻA |
SAGATAVOŠANA |
40. pants |
Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem |
41. pants |
Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana |
42. pants |
Tehniskās specifikācijas |
43. pants |
Marķējumi |
44. pants |
Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi |
45. pants |
Piedāvājumu varianti |
46. pants |
Līgumu sadalīšana daļās |
47. pants |
Termiņu noteikšana |
2. IEDAĻA |
PUBLICĒŠANA UN PĀRREDZAMĪBA |
48. pants |
Iepriekšēji informatīvi paziņojumi |
49. pants |
Paziņojumi par līgumu |
50. pants |
Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu |
51. pants |
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība |
52. pants |
Publicēšana attiecīgajā valstī |
53. pants |
Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība |
54. pants |
Uzaicinājumi kandidātiem |
55. pants |
Kandidātu un pretendentu informēšana |
3. IEDAĻA |
DALĪBNIEKU ATLASE UN LĪGUMU SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA |
56. pants |
Vispārīgi principi |
1. apakšiedaļa |
Kvalifikācijas atlases kritēriji |
57. pants |
Izslēgšanas iemesli |
58. pants |
Atlases kritēriji |
59. pants |
Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments |
60. pants |
Pierādījumi |
61. pants |
Sertifikātu tiešsaistes reģistrs (e-Certis) |
62. pants |
Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti |
63. pants |
Paļaušanās uz citu subjektu spējām |
64. pants |
Apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti |
2. apakšiedaļa |
Kandidātu, piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana |
65. pants |
To kvalificētu kandidātu skaita samazināšana, kurus uzaicinās piedalīties |
66. pants |
Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana |
3. apakšiedaļa |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
67. pants |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji |
68. pants |
Aprites cikla izmaksas |
69. pants |
Nepamatoti lēti piedāvājumi |
IV NODAĻA |
Līgumu izpilde |
70. pants |
Līgumu izpildes nosacījumi |
71. pants |
Apakšuzņēmēji |
72. pants |
Līgumu izmaiņas to darbības laikā |
73. pants |
Līgumu izbeigšana |
III SADAĻA |
ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI |
I NODAĻA |
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi |
74. pants |
Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana |
75. pants |
Paziņojumu publicēšana |
76. pants |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi |
77. pants |
Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās |
II NODAĻA |
Metu konkursu noteikumi |
78. pants |
Darbības joma |
79. pants |
Paziņojumi |
80. pants |
Noteikumi par metu konkursu organizēšanu un dalībnieku atlasi |
81. pants |
Žūrijas sastāvs |
82. pants |
Žūrijas lēmumi |
IV SADAĻA |
PĀRVALDĪBA |
83. pants |
Izpilde |
84. pants |
Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām |
85. pants |
Valstu ziņojumi un statistikas informācija |
86. pants |
Administratīvā sadarbība |
V SADAĻA |
DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
87. pants |
Deleģēšanas īstenošana |
88. pants |
Steidzamības procedūra |
89. pants |
Komiteju procedūra |
90. pants |
Transponēšana un pārejas noteikumi |
91. pants |
Atcelšana |
92. pants |
Pārskatīšana |
93. pants |
Stāšanās spēkā |
94. pants |
Adresāti |
PIELIKUMI
I PIELIKUMS |
CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES |
II PIELIKUMS |
2. PANTA 1. PUNKTA 6. APAKŠPUNKTA A) PUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS |
III PIELIKUMS |
4. PANTA B) PUNKTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ |
IV PIELIKUMS |
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ METU KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM |
V PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS |
A daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par iepiekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā |
B daļa |
Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvajos paziņojumos (kā minēts 48. pantā) |
C daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 49. pantā) |
D daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (kā minēts 50. pantā) |
E daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu (kā minēts 79. panta 1. punktā) |
F daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu rezultātiem (kā minēts 79. panta 2. punktā) |
G daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā (kā minēts 72. panta 1. punktā) |
H daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 75. panta 1. punktā) |
I daļa |
Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvos paziņojumos par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 75. panta 1. punktā) |
J daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 75. panta 2. punktā) |
VI PIELIKUMS |
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS, KURI ATTIECAS UZ ELEKTRONISKĀM IZSOLĒM (35. PANTA 4. PUNKTS) |
VII PIELIKUMS |
DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS |
VIII PIELIKUMS |
NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU |
IX PIELIKUMS |
UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES DIALOGĀ VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU SATURS, KĀ PAREDZĒTS 54. PANTĀ |
X PIELIKUMS |
SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 18. PANTA 2. PUNKTĀ |
XI PIELIKUMS |
REĢISTRI |
XII PIELIKUMS |
ATLASES KRITĒRIJU PIERĀDĪJUMI |
XIII PIELIKUMS |
68. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS |
XIV PIELIKUMS |
74. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI |
XV PIELIKUMS |
ATBILSTĪBAS TABULA |
I SADAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI
I NODAĻA
Darbības joma un definīcijas
1.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, par kuru vērtību paredz, ka tā nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.
2. Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim.
3. Šīs direktīvas īstenošanai piemēro LESD 346. pantu.
4. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē publiskā sektora iestāžu lēmumu vai, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas ievērojot LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26.
5. Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.
6. Līgumi, lēmumi vai citi juridiski instrumenti, ar kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzēju iestāžu grupām organizē pilnvaru un pienākumu nodošanu nolūkā izpildīt sabiedriskos uzdevumus un kuri neparedz līgumiskas darbības pret atlīdzību, tiek uzskatīti par attiecīgās dalībvalsts iekšēju organizatorisku jautājumu, un kā tādus šī direktīva tos nekādi neietekmē.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības; |
2) |
“centrālās pārvaldes iestādes” ir I pielikumā uzskaitītās līgumslēdzējas iestādes un, ja valsts līmenī ir izdarīti labojumi un grozījumi, to tiesību pārņēmēji subjekti; |
3) |
“centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes” ir visas līgumslēdzējas iestādes, kas nav centrālās pārvaldes iestādes; |
4) |
“publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:
|
5) |
“publiski līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana; |
6) |
“publiski būvdarbu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:
|
7) |
“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju; |
8) |
“publiski piegādes līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar vai bez pirkšanas iespējas. Publisks piegādes līgums var kā blakus noteikumus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus; |
9) |
“publiski pakalpojumu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 6. apakšpunktā minētie pakalpojumi; |
10) |
“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora subjekts, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, tostarp jebkāda uzņēmumu pagaidu apvienība, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu; |
11) |
“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu; |
12) |
“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā; |
13) |
“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums, ja to izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamiem pienākumiem un visi papildu dokumenti; |
14) |
“centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:
|
15) |
“iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām, jo īpaši šādos veidos:
|
16) |
“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības; |
17) |
“iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības; |
18) |
“rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus; |
19) |
“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus; |
20) |
“aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp veicamā pētniecība un attīstība; ražošana; tirdzniecība un tās nosacījumi; transportēšana; izmantošana; un apkope, kas attiecas uz visu produkta vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai; |
21) |
“metu konkursi” ir tās procedūras, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā; |
22) |
“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei; |
23) |
“marķējums” ir jebkurš dokuments, sertifikāts vai apliecinājums, kas apstiprina, ka attiecīgās būves, produkti, pakalpojumi, procesi vai procedūras atbilst noteiktām prasībām; |
24) |
“marķējuma prasības” ir tās prasības, kurām attiecīgajām būvēm, produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai procedūrām jāatbilst, lai iegūtu attiecīgo marķējumu. |
2. Šajā pantā “reģionālās iestādes” ietver iestādes, kas neizsmeļošā veidā ir uzskaitītas NUTS 1 un 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (22), bet “vietējās iestādes” ietver visas NUTS 3 administratīvo vienību un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.
3. pants
Jaukts iepirkums
1. Šā panta 2. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir dažādi iepirkumu veidi, uz kuriem visiem attiecas šī direktīva.
Šā panta 3.–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.
2. Tiesības noslēgt līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir visaugstākā.
3. Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 4. punktu. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemēro 6. pantu.
Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 16. pantu.
4. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.
Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 16. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 5. pantu, ir vienāda ar 4. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.
5. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir gan iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, gan iepirkums, lai veiktu darbību, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES, piemērojamos noteikumus neatkarīgi no šā panta 4. punkta nosaka saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 5. un 6. pantu.
6. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.
2.
4. pants
Robežvērtības
Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:
a) |
EUR 5 186 000 publiskiem būvdarbu līgumiem; |
b) |
EUR 134 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm; |
c) |
EUR 207 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē šādas iestādes; minēto robežvērtību piemēro arī publiskiem piegādes līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, ja minētie līgumi ir par precēm, kas nav minētas III pielikumā; |
d) |
EUR 750 000 publiskiem pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā. |
5. pants
Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
1. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde, ietverot visas iespējas un visus līgumu pārjaunojumus, kā nepārprotami noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.
Ja līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot iepirkuma paredzamo vērtību.
2. Ja līgumslēdzēja iestāde sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, ņem vērā kopējo paredzamo vērtību, aptverot visas atsevišķās struktūrvienības.
Neatkarīgi no pirmās daļas, ja atsevišķai struktūvienībai ir patstāvīga atbildība par iepirkumu vai par tā konkrētām kategorijām, vērtības var aprēķināt šai konkrētajai struktūrvienībai.
3. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes izvēli neizdara ar nolūku panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Iepirkumu nesadala, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien tam nav objektīvu iemeslu.
4. Minētā paredzemā vērtība ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojums, vai – ja iepirkuma izsludināšanas paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk iepirkuma procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā, iepirkuma sakarā sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.
5. Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
6. Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.
7. Publiskiem būvdarbu līgumiem paredzamajā vērtībā iekļauj gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestāde nodrošina darbuzņēmējam, ar noteikumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.
8. Ja saistībā ar paredzētiem būvdarbiem vai paredzēto pakalpojumu sniegšanu var tikt piešķirtas tiesības noslēgt vairāku līgumus par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
9. Ja saistībā ar projektu, kurā paredzēts iegādāties līdzīgas piegādes, var tikt piešķirti vairāki līgumi par atsevišķām daļām, tad, piemērojot 4. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
Šo direktīvu piemēro piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
10. Neatkarīgi no 8. un 9. punkta līgumslēdzējas iestādes var piešķirt tiesības noslēgt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar noteikumu, ka attiecīgās daļas paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai mazāka par EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādu daļu, par kuru līgumu noslēgšanu tiesības piešķirtas bez šīs direktīvas piemērošanas, kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, ierosinātā līdzīgu piegāžu iegāde vai ierosinātā pakalpojumu sniegšana.
11. Regulāru publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:
a) |
to viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma; |
b) |
vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķir 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem. |
12. Lai aprēķinātu paredzamo vērtību publiskiem piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir produktu nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādu vērtību:
a) |
ja publiskiem līgumiem ir fiksēts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, – kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja līguma termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību; |
b) |
beztermiņa publiskiem līgumiem vai publiskiem līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48. |
13. Publiskiem pakalpojumu līgumiem vajadzības gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:
a) |
apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem; |
b) |
banku un citiem finanšu pakalpojumiem – maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem; |
c) |
projektēšanas līgumiem – maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem. |
14. Ja publiskos pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:
a) |
līgumiem ar fiksētu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, – kopējo vērtību visā līguma darbības laikā; |
b) |
beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48. |
6. pants
Robežvērtību un centrālās pārvaldes iestāžu saraksta pārskatīšana
1. Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 4. panta a), b) un c) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), un vajadzības gadījumā tās pārskata saskaņā ar šo pantu.
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija šīs robežvērtības aprēķina, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.
2. Veicot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija turklāt pārskata:
a) |
šīs direktīvas 13. panta pirmās daļas a) punktā noteikto robežvērtību, to saskaņojot ar pārskatīto robežvērtību, ko piemēro publiskiem būvdarbu līgumiem; |
b) |
šīs direktīvas 13. panta pirmās daļas b) punktā noteikto robežvērtību, to saskaņojot ar pārskatīto robežvērtību, ko piemēro publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes. |
3. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstuvalsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 4. panta a), b) un c) punktā minētajām robežvērtībām, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Vienlaikus Komisija to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, nosaka vērtību 4. panta d) punktā minētajai robežvērtībai.
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.
4. Komisija publicē šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to atbilstošās valstu valūtās izteikto vērtību, kas minētas 3. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 3. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.
5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 4. panta a), b) un c) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 3. punktā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pārskatītu 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 1. punktu un lai pārskatītu 13. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 2. punktu.
6. Ja ir vajadzīgs pārskatīt 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības un 13. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 87. pantā noteikto procedūru un tādēļ pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 5. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 88. pantā paredzēto procedūru.
7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā, ar mērķi pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu paziņojumi, atjaunināt līgumslēdzēju iestāžu sarakstu, ja šādi grozījumi ir nepieciešami līgumslēdzēju iestāžu pareizai identificēšanai.
3.
7. pants
Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās
Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES piešķir vai kurus rīko līgumslēdzējas iestādes, kas īsteno vienu vai vairākas no minētās direktīvas 8.–14.pantā noteiktajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības; publiskajiem līgumiem, kuri neietilpst minētās direktīvas darbības jomā atbilstīgi tās 18., 23. un 34. pantam, vai gadījumos, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz pasta pakalpojumus minētās direktīvas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē; līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības:
a) |
sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar elektroniskajiem līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (tostarp kodētu dokumentu droša pārsūtīšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumi un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšana); |
b) |
sniegtu finanšu pakalpojumus, uz kuriem atiecas CPV kodi 66100000-1 līdz 66720000-3 un Direktīvas 2014/25/ES 21. panta d) punkts un kas jo īpaši ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus; |
c) |
sniegtu filatēlijas pakalpojumus; vai |
d) |
sniegtu loģistikas pakalpojumus (pakalpojumus, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem). |
8. pants
Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā
Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.
Šajā pantā jēdzieniem “publiskais sakaru tīkls” un “elektronisko sakaru tīkls” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (23).
9. pants
Publiskie līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem
1. Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējām iestādēm ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējām iestādēm ir jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:
a) |
tiesību instruments, ar ko nosaka starptautiskajām tiesībām atbilstošas saistības, piemēram, starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā; |
b) |
starptautiska organizācija; |
Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 89. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.
2. Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir vai organizē saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko sniegusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos publiskos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde; tādu publisko līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļāt līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.
3. Līgumiem un metu konkursiem, kuri ir saistīti ar aizsardzības un drošības aspektiem un kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus rīko saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, piemēro 17. pantu. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro minētajiem līgumiem un metu konkursiem.
10. pants
Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem
Šo direktīvu nepiemēro šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:
a) |
par zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; |
b) |
par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzieniem “audiovizuālo mediju pakalpojumi” un “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (24) 1. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu. Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet tas ietver arī radio raidījumus un radio raidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”; |
c) |
par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
d) |
par jebkuru no šādiem juridiskajiem pakalpojumiem:
|
e) |
par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (26) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību; |
f) |
par aizdevumiem, vai nu tie būtu vai nebūtu saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu; |
g) |
darba līgumiem; |
h) |
par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8; 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus; |
i) |
par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos; |
j) |
par politisko kampaņu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 79341400-0, 92111230-3 un 92111240-6, gadījumos, kad to slēgšanas tiesības saistībā ar vēlēšanu kampaņu piešķir politiska partija. |
11. pants
Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām
Šo direktīvu nepiemēro publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tām ir saskaņā ar normatīvajiem un publicētiem administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar LESD.
12. pants
Publiskie līgumi starp publiskā sektora subjektiem
1. Publisks līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām; |
b) |
vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; un |
c) |
kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu. |
Uzskata, ka pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde pār juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde.
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, kad kontrolētā juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.
3. Līgumslēdzēja iestāde, kas pār juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var minētajai juridiskajai personai piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno pār savām struktūrvienībām; |
b) |
vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; un |
c) |
kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu. |
Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes pār juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
i) |
kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes; |
ii) |
minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un |
iii) |
kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm; |
4. Šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz līgumu, kas noslēgts tikai starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
a) |
ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus; |
b) |
šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm; un |
c) |
iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk kā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību; |
5. Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai kādu citu ar darbību saistītu atbilstīgu rādītāju, piemēram, attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.
Ja attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, kāds tas bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.
4.
1.
13. pants
Līgumslēdzēju iestāžu subsidēti līgumi
Šo direktīvu piemēro šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai:
a) |
būvdarbu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 5 186 000 vai lielāka, ja minētie līgumi ietver kādu no turpmāk minētajām darbībām:
|
b) |
pakalpojumu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 207 000 vai lielāka, un kuri ir saistīti ar būvdarbu līgumu kā minēts a) punktā. |
Līgumslēdzējas iestādes, kas sniedz pirmās daļas a) un b) punktā minētās subsīdijas, nodrošina atbilstību šai direktīvai, ja tās pašas nepiešķir subsidētu līgumu slēgšanas tiesības vai ja tās minēto līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu subjektu labā vai vārdā.
14. pants
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi
Šo direktīvu piemēro tikai publiskiem pakalpojumu līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
a) |
ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes rīcībā, lai tā tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un |
b) |
līgumslēdzēja iestāde pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu. |
2.
15. pants
Aizsardzība un drošība
1. Šo direktīvu piemēro publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un metu konkursiem, ko rīko aizsardzības un drošības jomā, izņemot šādus līgumus:
a) |
līgumi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā; |
b) |
līgumi, kam Direktīvu 2009/81/EK nepiemēro saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu. |
2. Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kam nav citādā ziņā piemērojams izņēmums saskaņā ar 1. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzēja iestāde dara pieejamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kā paredzēts šajā direktīvā.
Turklāt un saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kam citādā ziņā nav piemērojams izņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu, ciktāl šīs direktīvas piemērošanas dēļ dalībvalstij būtu pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par savu būtisko drošības interešu apdraudējumu.
3. Ja iepirkums un publiska līguma vai metu konkursa izpilde ir pasludināta par slepenu vai arī tiem jāpiemēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem, šo direktīvu nepiemēro ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka tās attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, tādiem, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā.
16. pants
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts jaukts iepirkums
1. Jauktu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/91/EK, piemēro šo pantu.
2. Ja konkrētā publiskā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu.
Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.
Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu kritēriju pamata:
a) |
ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants, šā līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanupamato objektīvi iemesli; |
b) |
ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas Direktīva 2009/81/EK, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt saskaņā ar minēto direktīvu ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli. Šis punkts neskar minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības un izņēmumus. |
Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Direktīvu 2009/81/EK.
3. Šā panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu piemēro jauktiem līgumiem, kuriem citādi varētu tiktu piemērots gan minētās daļas a), gan b) apakšpunkts.
4. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, kuriem piemēro LESD 346. pantu; citādi tā slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.
17. pants
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti publiskie līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem
1. Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējām iestādēm ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējām iestādēm jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:
a) |
starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā; |
b) |
starptautisks nolīgums vai vienošanās, kas saistīti ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem; |
c) |
starptautiska organizācija. |
Visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos nolīgumus vai vienošanās dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 89. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.
2. Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredz kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos publiskos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde. Tādu publisko līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus tā lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.
II NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
18. pants
Iepirkuma principi
1. Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.
Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.
2. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.
19. pants
Ekonomikas dalībnieki
1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.
Tomēr attiecībā uz publiskiem pakalpojumu un publiskiem būvdarbu līgumiem, kā arī publiskiem piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.
2. Iepirkuma procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes nevar prasīt, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu īpaša juridiska forma.
Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var prezicēt, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda prasības attiecībā uz 58. pantā minēto saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par to kādā veidā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.
Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, ir arī pamatoti ar objektīviem iemesliem un samērīgi.
3. Neatkarīgi no 2. punkta līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņemtu kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.
20. pants
Privileģēto tiesību līgumi
1. Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai var paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % no šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbiniekiem ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.
2. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.
21. pants
Konfidencialitāte
1. Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot 50. un 55. pantā noteiktos pienākumus izsludināt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, līgumslēdzēja iestāde neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.
2. Līgumslēdzējas iestādes var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzējas iestādes dara pieejamu iepirkuma procedūras gaitā.
22. pants
Noteikumi attiecībā uz saziņu
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visa saziņa un informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši elektroniska iesniegšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šā panta prasībām. Elektroniskajai saziņai izmantotie rīki un ierīces, kā arī to tehniskie parametri, ir nediskriminējoši, vispārēji pieejami un savstarpēji izmantojami ar vispārlietotiem IKT produktiem, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.
Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma prasīt, lai elektroniskie saziņas līdzekļi iesniegšanas procesā tiktu izmantoti šādās situācijās:
a) |
iepirkuma specifikas dēļ elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešami specializēti instrumenti, ierīces vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami vai ko neatbalsta vispārēji pieejamas lietojumprogrammas; |
b) |
lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti piedāvājumu aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai vispārēji pieejamām lietojumprogrammām, vai tām piemēro īpašumtiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzēja iestāde tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai; |
c) |
elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešams specializēts biroja aprīkojums, kas līgumslēdzējām iestādēm nav vispārēji pieejams; |
d) |
iepirkuma procedūras dokumentos ir prasība iesniegt fiziskus vai pēc mēroga darinātus modeļus, kurus nevar nosūtīt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. |
Attiecībā uz paziņojumiem, kam neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, ievērojot otro daļu, saziņa notiek pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju, vai apvienojot pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju un elektroniskos līdzekļus.
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma prasīt, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, ciktāl citu saziņas līdzekļu, kas nav elektroniskie līdzekļi, izmantošana ir vajadzīga vai nu šo elektronisko saziņas līdzekļu drošības pārkāpumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju, kam nepieciešama tik augsta līmeņa aizsardzība, ka to nevar pienācīgi nodrošināt ar tiem elektroniskiem rīkiem un ierīcēm, kuri ekonomikas dalībniekiem vai nu ir vispārēji pieejami, vai arī kurus tiem var darīt pieejamus, izmantojot alternatīvus piekļuves līdzekļus 5. punkta nozīmē.
Līgumslēdzējām iestādēm, kuras saskaņā ar šā punkta otro daļu iesniegšanas procesā prasa, lai tiktu izmantoti saziņas līdzekļi, kas nav elektroniskie līdzekļi, ir pienākums atsevišķā ziņojumā, kas minēts 84. pantā, norādīt šādas prasības iemeslus. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes atsevišķā ziņojumā norāda iemeslus, kādēļ ir uzskatīts par nepieciešamu šā punkta ceturtās daļas piemērošanā izmantot citus saziņas līdzekļus, nevis elektroniskos.
2. Neatkarīgi no 1. punkta paziņojumiem, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem var izmantot mutisku saziņu, ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Šajā nolūkā, iepirkuma procedūras būtiski elementi cita starpā ir iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apliecinājumi un piedāvājumi. Konkrētāk, mutisku saziņu ar pretendentiem, kura varētu būtiski ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, dokumentē pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno elementu kopsavilkumiem.
3. Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzējas iestādes piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu izskata tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
4. Publisku būvdarbu līgumu un metu konkursu gadījumā dalībvalstis var prasīt, lai tiktu izmantoti specifiski elektroniski rīki, piemēram, ēku informācijas elektroniskās modelēšanas vai līdzīgi rīki. Šādos gadījumos līgumslēdzējas iestādes līdz brīdim, kad minētie rīki kļūst vispārēji pieejami 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma nozīmē, piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus, kā noteikts 5. punktā.
5. Līgumslēdzējas iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot rīkus un ierīces, kas nav vispārēji pieejami, ar noteikumu, ka līgumslēdzējas iestādes piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus.
Var uzskatīt, ka līgumslēdzējas iestādes piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves līdzekļus jebkādā no šādām situācijām, ja tās:
a) |
neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi minētajiem rīkiem un ierīcēm, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar VIII pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem un ierīcēm; |
b) |
nodrošina, ka pretendenti, kam nav piekļuves attiecīgajiem rīkiem un ierīcēm vai kam nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents, var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri ir bez maksas pieejami tiešsaistē; vai |
c) |
atbalsta alternatīvu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai. |
6. Papildus IV pielikumā izklāstītajām prasībām rīkiem un ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:
a) |
ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju; |
b) |
dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes, kuras rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, konkretizē elektronisko saziņas līdzekļu drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos; minētais līmenis ir samērīgs ar saistītajiem riskiem; |
c) |
ja dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes, kuras rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, secina, ka risku līmenis, kas izvērtēts saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir tāds, ka ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (27), tad līgumslēdzējas iestādes pieņem uzlabotus elektroniskos parakstus, kuriem pievienots kvalificēts sertifikāts, ņemot vērā to vai minētos parakstus ir piešķīris Komisijas Lēmumā 2009/767/EK (28) paredzētajā uzticamajā sarakstā iekļauts sertificēts pakalpojumu sniedzējs, un tie ir sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās, un atbilst šādiem nosacījumiem:
|
Attiecībā uz dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas izdevējiestādes parakstītiem dokumentiem, ko izmanto saistībā ar iepirkuma procedūru, kompetentā izdevējiestāde vai iestāde var noteikt vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Lēmumā 2011/130/ES 1. panta 2. punktā. Tās ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt minēto formātu, iekļaujot informāciju, kas vajadzīga paraksta apstrādei attiecīgajā dokumentā. Šādos dokumentos elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā iekļauj informācija par esošajām validācijas iespējām, kas ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu.
7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai, ņemot vērā tehnisko attīstību, grozītu tehniskos datus un parametrus, kas izklāstīti IV pielikumā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai grozītu sarakstu, kas izklāstīts šā panta 1. punkta otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja tehnoloģiju attīstības rezultātā vairs nav piemēroti turpmāk uzturēt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai noteiktos izņēmumus vai atsevišķos gadījumos, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā ir jānosaka jauni izņēmumi.
Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumapmaiņas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai noteiktu šādu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz elektroniskas iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu, tikai tad, ja tehniskie standarti ir rūpīgi izmēģināti un ir pierādījusies to lietderība praksē. Pirms padarīt kāda tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisija arī rūpīgi apsver izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.
23. pants
Nomenklatūras
1. Visās atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002.
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, kad vien šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un to rezultātā nav jāmaina šīs direktīvas darbības joma.
24. pants
Interešu konflikti
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.
Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.
II SADAĻA
NOTEIKUMI PAR PUBLISKIEM LĪGUMIEM
I NODAĻA
Procedūras
25. pants
Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem
Ciktāl tas ir paredzēts 1., 2., 4. un 5. pielikumā un NVI Eiropas Savienības I papildinājuma vispārīgajās piezīmēs, un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.
26. pants
Procedūru izvēle
1. Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ja, neskarot 32. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.
2. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.
3. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerību saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.
4. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu šādās situācijās:
a) |
attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:
|
b) |
attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesniegti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādās situācijās līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma publicēt paziņojums par līgumu, ja tās procedūrā iesaista visus un tikai tos pretendentus, kas atbilst 57. līdz 64. panta kritērijiem un kas iepriekšējā atklātajā vai slēgtajā procedūrā ir iesnieguši piedāvājumus atbilstīgi iepirkuma procedūras oficiālajām prasībām. Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas. |
5. Iepirkumu izsludina ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 49. pantu.
Ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai konkursa procedūrā ar sarunām, dalībvalstis var neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas paredzēt, ka centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes vai konkrētas to kategorijas iepirkumu var izsludināt ar iepriekšēju informatīvu paziņojumu atbilstoši 48. panta 2. punktam.
Ja iepirkuma izsludināšana notiek, izmantojot iepriekšēju informatīvu paziņojumu atbilstoši 48. panta 2. punktam, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību saskaņā ar 54. pantu.
6. Īpašos gadījumos un apstākļos, kuri nepārprotami minēti 32. pantā, dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot sarunu procedūru bez iepirkuma izsludināšanas izmantojot iepriekšējopublicēšanu. Dalībvalstis neļauj minēto procedūru piemērot nekādos citos gadījumos kā vien tajos, kas minēti 32. pantā.
27. pants
Atklāta procedūra
1. Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.
Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.
Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.
2. Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
iepriekšējā informatīvajā paziņojumā bija iekļauta visa informācija, ko saskaņā ar V pielikuma B daļas I iedaļu nepieciešams norādīt paziņojumā par līgumu, ciktāl minētā informācija bija pieejama iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī; |
b) |
iepriekšējo informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu. |
3. Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestāde pienācīgi pamato, 1. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš nav praktiski piemērojams, tā var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 15 dienām no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.
4. Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzēja iestāde var samazināt par piecām dienām, ja tā pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 22. panta 1. punkta pirmo daļu un 22. panta 5. un 6. punktu.
28. pants
Slēgta procedūra
1. Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par iepirkuma izsludināšanu, kurā iekļauta informācija, kas atkarībā no konkrētā gadījuma minēta V pielikuma B vai C daļā, un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību.
2. Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi to darīt pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.
Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
3. Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 2. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 10 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
iepriekšējā informatīvajā paziņojumā bija iekļauta visa informācija, ko nepieciešams norādīt saskaņā ar V pielikuma B daļas I iedaļu, ciktāl minētā informācija bija pieejama iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī; |
b) |
iepriekšējo informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu. |
4. Dalībvalstis var noteikt, ka visas centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošās līgumslēdzējas iestādes vai konkrētas to kategorijas var piedāvājumu saņemšanas termiņu noteikt, līgumslēdzējai iestādei un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka visiem atlasītajiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks. Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
5. Šā panta 2. punktā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par piecām dienām, ja līgumslēdzēja iestāde pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem atbilstīgi 22. panta 1., 5. un 6. punktam.
6. Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestādes pienācīgi pamato, šajā pantā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tās var noteikt:
a) |
dalības pieteikumu saņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu; |
b) |
piedāvājumu saņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. |
29. pants
Konkursa procedūra ar sarunām
1. Konkursa procedūrās ar sarunām jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, kurā iekļauta informācija, kas minēta V pielikuma B un C daļā, un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.
Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu, aprakstot savas vajadzības un to piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus, par ko tiek rīkots iepirkums, un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Tās norāda arī, kuri apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem.
Sniegtā informācija ir pietiekami precīza, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt iepirkuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Sākotnējo piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums. Piemēro 28. panta 3. līdz 6. punktu.
2. Sākotnējo piedāvājumu, kurš būs turpmāko sarunu pamatā, var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.
3. Ja vien 4. punktā nav noteikts citādi, līgumslēdzējas iestādes veic sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus 7. punkta nozīmē, lai uzlabotu to saturu.
Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.
4. Līgumslēdzējas iestādes, balstoties uz sākotnējiem piedāvājumiem, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām, ja tās paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādījušas, ka patur tiesības tā darīt.
5. Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tās rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 6. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas šādas izmaiņas, līgumslēdzējas iestādes nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.
Saskaņā ar 21. pantu līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.
6. Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, konkursa procedūra ar sarunām var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai citā iepirkuma procedūras dokumentā. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai citā iepirkuma procedūras dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.
7. Ja līgumslēdzēja iestāde plāno pabeigt sarunas, tā informē atlikušos pretendentus un nosaka vienotu termiņu jebkuru jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai. Tā pārliecinās, ka galīgie piedāvājumi atbilst minimālajām prasībām un 56. panta 1. punktam, izvērtē galīgos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, un saskaņā ar 66.–69. pantu piešķir līguma slēgšanas tiesības.
30. pants
Konkursa dialogs
1. Konkursa dialogā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par līgumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.
Dalības pieteikumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.
Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju “labākā cenas un kvalitātes attiecība” saskaņā ar 67. panta 2. punktu.
2. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu norāda savas vajadzības un prasības un nosaka šīs vajadzības un prasības minētajā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā. Vienlaikus šajos pašos dokumentos tās arī norāda un nosaka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un norāda paredzamo laika grafiku.
3. Līgumslēdzējas iestādes ar dalībniekiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 56.–66. panta noteikumiem, uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti līgumslēdzēju iestāžu vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes ar izraudzītajiem dalībniekiem var apspriest visus iepirkuma aspektus.
Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.
Saskaņā ar 21. pantu līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tām paziņojis kandidāts vai pretendents, kas piedalās dialogā, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.
4. Lai samazinātu dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, konkursa dialogs var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā. Paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.
5. Līgumslēdzēja iestāde šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt tās vajadzības.
6. Pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir paziņojušas par dialoga noslēgšanu un ir attiecīgi informējušas atlikušos dalībniekus, tās aicina katru dalībnieku iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos iekļauj visus projekta realizācijai prasītos un vajadzīgos elementus.
Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un optimizēt. Tomēr ar šādiem paskaidrojumiem, precizējumiem, optimizēšanu vai papildu informāciju nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai publiskā iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, ja šo aspektu, vajadzību un prasību izmaiņas varētu izkropļot konkurenci vai tiem varētu būt diskriminējošas sekas.
7. Līgumslēdzējas iestādes izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā.
Ja līgumslēdzēja iestāde to prasa, ar pretendentu, par kuru noteikts, ka tas iesniedzis piedāvājumu, kas saskaņā ar 67. pantu atbilst labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, var rīkot sarunas, lai, vienojoties par līguma galīgajiem noteikumiem, apstiprinātu finansiālās saistības vai citus piedāvājuma noteikumus, ar noteikumu, ka šādas sarunas būtiski neizmaina piedāvājuma vai publiskā iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.
8. Līgumslēdzējas iestādes var dialoga dalībniekiem paredzēt godalgas vai maksājumus.
31. pants
Inovācijas partnerība
1. Inovācijas partnerībā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par līgumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.
Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde nosaka vajadzību pēc inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas jau ir pieejami tirgū. Tā norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Sniegtā informācija ir pietiekami precīza, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.
Līgumslēdzēja iestāde var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.
Dalības pieteikumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu. Procedūrā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju “labākā cenas un kvalitātes attiecība” saskaņā ar 67. pantu.
2. Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrāde un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojoša iegāde, ar noteikumu, ka tie atbilst rezultātu līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par kurām vienojušās līgumslēdzējas iestādes un dalībnieki.
Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var ietvert produktu izgatavošanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu pabeigšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem, un paredz atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās.
Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzēja iestāde pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījusi minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.
3. Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, līgumslēdzējas iestādes rīko sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu.
Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.
4. Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tās rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 5. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas minētās izmaiņas, līgumslēdzējas iestādes nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.
Saskaņā ar 21. pantu līgumslēdzējas iestādes pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.
5. Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, sarunas inovācijas partnerības procedūru gaitā var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.
6. Kandidātu atlasē līgumslēdzējas iestādes jo īpaši izmanto kritērijus, kas attiecas uz kandidātu spēju pētniecības un izstrādes jomā un inovatīvu risinājumu izstrādē un īstenošanā.
Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc pieprasītās informācijas izvērtēšanas, var iesniegt pētniecības un inovācijas projektus, to līgumslēdzējas iestādes norādīto vajadzību apmierināšanai, kuru gadījumā pastāvošie risinājumi nav pietiekami.
Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos nosaka intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību. Gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, līgumslēdzēja iestāde, ievērojot 21. pantu, citiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko partnerības ietvaros darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, kas darīta zināma.
7. Līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumu, kas nepieciešams to izstrādei.
32. pants
Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas
1. Šā panta 2. līdz 5. punktā paredzētajos īpašajos gadījumos un apstākļos dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas.
2. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot publiskiem būvdarbu līgumiem, publiskiem piegādes līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) |
ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi, vai nav iesniegti dalības pieteikumi vai piemēroti dalības pieteikumi, ar noteikumu, ka netiek būtiski mainīti līguma sākotnējie nosacījumi un ka Komisijai tiek nosūtīts ziņojums, ja tā to prasa. Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 57. pantu, vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu; |
b) |
ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks kāda turpmāk minētā iemesla dēļ:
Izņēmumi, kas izklāstīti i) un ii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri; |
c) |
ciktāl tas tiešām nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām vai slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām. Par apstākļiem, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nav vainojama līgumslēdzēja iestāde. |
3. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot publiskiem piegādes līgumiem:
a) |
ja attiecīgos produktus ražo tikai pētniecības, eksperimentu, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; tomēr līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir ievērojot šo apakšpunktu, nevar būt par ražošanu vairumā, ko veic, lai pārbaudītu komerciālo dzīvotspēju vai lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas; |
b) |
par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iegādāties piegādes ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības ekspluatācijā un apkopē; šādu līgumu, kā arī atkārtotu līgumu termiņš parasti nepārsniedz trīs gadus; |
c) |
par piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū; |
d) |
par piegāžu vai pakalpojumu iegādēm ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. |
4. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot publiskiem pakalpojumu līgumiem, ja attiecīgais līgums seko metu konkursam, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja atbilstīgi metu konkursā paredzētajiem noteikumiem šā līguma slēgšanas tiesības piešķirs minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā no minētajiem gadījumiem visi uzvarētāji jāuzaicina piedalīties sarunās.
5. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var izmantot jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti ekonomikas dalībniekam, kuram tās pašas līgumslēdzējas iestādes piešķīra tiesības slēgt sākotnējo līgumu, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko piešķīra tiesības slēgt sākotnējo līgumu ievērojot procedūru saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un to piešķiršanas nosacījumus.
Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzējas iestādes norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 4. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas.
Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadu laikā pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.
II NODAĻA
Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti
33. pants
Pamatnolīgumi
1. Līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.
Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.
Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.
2. Tiesības slēgt līgumus, kuri balstās uz pamatnolīgumu, piešķir saskaņā ar šajā punktā un 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.
Minētās procedūras var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kas šim nolūkam ir skaidri minētas iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir noslēgtā pamatnolīguma puses.
Ar līgumiem, kuri balstās uz pamatnolīgumu, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.
3. Ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu, piešķir atbilstoši pamatnolīguma noteikumiem.
Lai piešķirtu tiesības slēgt šādus līgumus, līgumslēdzējas iestādes var rakstiski apspriesties ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku, pamatnolīguma pusi, un vajadzības gadījumā to lūgt papildināt savu piedāvājumu.
4. Ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, minēto pamatnolīgumu pilda vienā no turpmāk minētajiem veidiem:
a) |
saskaņā ar pamatnolīguma noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja pamatnolīgumā ir paredzēti visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvie nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, pamatnolīguma puse, veiks minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos; |
b) |
ja pamatnolīgumā ir paredzēti visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu – daļēji bez konkursa atsākšanas saskaņā ar a) apakšpunktu un daļēji ar konkursa atsākšanu starp ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatnolīguma puses, saskaņā ar c) apakšpunktu, ja līgumslēdzējas iestādes šādu iespēju ir noteikušas pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. To, vai konkrētus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas pēc konkursa atsākšanas vai arī uzreiz saskaņā ar pamatnolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, izvēlas pēc objektīviem kritērijiem, kurus izklāsta pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. Šajos iepirkuma procedūras dokumentos norāda arī to, kurus noteikumus var pārskatīt atsāktā konkursā. Iespējas, kas paredzētas šā punkta pirmajā daļā, piemēro arī visām pamatnolīguma daļām, attiecībā uz kurām visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ir noteikti pamatnolīgumā neatkarīgi no tā, vai visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ir paredzēti arī attiecībā uz citām daļām; |
c) |
ja pamatnolīgumā nav paredzēti visi noteikumi, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu – atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatnolīguma puses. |
5. Šā panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto konkursu pamatā ir tie paši noteikumi, ko piemēro pamatnolīguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, un, ja nepieciešams, precizēti noteikumi, kā arī – vajadzības gadījumā – citi noteikumi, kuri minēti pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos, saskaņā ar šādu procedūru:
a) |
par katru līgumu, kura slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, līgumslēdzējas iestādes rakstiski apspriežas ar ekonomikas dalībniekiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu; |
b) |
līgumslēdzējas iestādes nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks; |
c) |
piedāvājumus iesniedz rakstiski, un tos neatver līdz atbildes sniegšanai noteiktā termiņa beigām; |
d) |
līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt konkrēto līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. |
34. pants
Dinamiskās iepirkumu sistēmas
1. Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi, kādi tie vispārēji pieejami tirgū, atbilst līgumslēdzēju iestāžu prasībām, līgumslēdzējas iestādes var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un visā iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikposmā tā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. Tā var būt iedalīta produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Šādi raksturlielumi var būt norāde par turpmāko konkrēto līgumu maksimālo pieļaujamo apjomu vai par konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, kurā tiks pildīti turpmākie konkrētie līgumi.
2. Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā veiktu iepirkumu, līgumslēdzējas iestādes piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem, un sistēmā pieņemamo kandidātu skaitu neierobežo saskaņā ar 65. pantu. Gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar šā panta 1. punktu sistēmu ir iedalījušas produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, tās katrai kategorijai norāda piemērojamos atlases kritērijus.
Neatkarīgi no 28. panta piemēro šādus termiņus:
a) |
dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresītību. Pēc tam, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, nekādus turpmākus dalības pieteikuma saņemšanas termiņus nepiemēro; |
b) |
piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. Vajadzības gadījumā piemēro 28. panta 4. punktu. Nepiemēro 28. panta 3. un 5. punktu. |
3. Visu saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic tikai ar elektroniskajiem līdzekļiem saskaņā ar 22. panta 1., 3., 5. un 6. punktu.
4. Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā piešķirtu tiesības slēgt līgumus, līgumslēdzējas iestādes:
a) |
publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēts lietot dinamisko iepirkumu sistēmu; |
b) |
iepirkuma procedūras dokumentos norāda vismaz paredzēto iepirkumu raksturu un paredzēto daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu (tostarp apraksta dinamiskās iepirkumu sistēmas darbību), izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām; |
c) |
norāda jebkādu iedalījumu produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās un raksturlielumus, kas tās definē; |
d) |
kamēr sistēma ir spēkā, neierobežotā un pilnā apmērā piedāvā tiešu piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstīgi 53. pantam. |
5. Līgumslēdzējas iestādes visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā jebkuram ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzējas iestādes pabeidz šādu pieteikumu vērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Atsevišķos pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, jo īpaši tad, ja ir nepieciešamas izskatīt papildu dokumentus vai kā citādi pārbaudīt, vai ir izpildīti atlases kritēriji.
Neatkarīgi no pirmās daļas tikmēr, kamēr nav nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes var pagarināt vērtēšanas laiku ar noteikumu, ka pagarinātajā vērtēšanas laikā netiek izdots neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda pagarinātā posma ilgumu, ko tās paredzējušas piemērot.
Līgumslēdzējas iestādes iespējami drīz informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, vai tas ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.
6. Līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 54. pantu aicina visus pieņemtos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta būvdarbu, produktu vai pakalpojumu kategorijās, līgumslēdzējas iestādes aicina visus dalībniekus, kas pieņemti attiecīgajam konkrētajam iepirkumam atbilstošajā kategorijā, iesniegt piedāvājumu.
Tās piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par dinamisko iepirkumu sistēmu, vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu – uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizāk norādīt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.
7. Līgumslēdzējas iestādes jebkurā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā var prasīt, lai pieņemtie dalībnieki iesniegtu atjaunotu un atjauninātu pašdeklarāciju, kā noteikts 59. panta 1. punktā, piecu darbdienu laikā pēc dienas, kurā nosūtīta šāda prasība.
Visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā piemēro 59. panta 4.–6. punktu.
8. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laiku. Tās informē Komisiju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:
a) |
ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību – veidlapu, kura sākotnēji izmantota, lai dinamiskajai iepirkumu sistēmai izsludinātu iepirkumu; |
b) |
ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 50. pantā. |
9. Pirms dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības vai sistēmas spēkā esamības laikā ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem nedrīkst prasīt nekādu maksu.
35. pants
Elektroniskās izsoles
1. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniskās izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.
Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.
Par dažiem publisko pakalpojumu līgumiem un dažiem publisko būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, un kurus nevar izvērtēt ar automātiskām vērtēšanas metodēm elektroniskās izsoles nerīko.
2. Atklātās vai slēgtās procedūrās vai konkursa procedūrās ar sarunām līgumslēdzējas iestādes var nolemt, ka pirms publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniskā izsole, ja var precīzi sagatavot iepirkuma procedūras dokumentu saturu, jo īpaši tehniskās specifikācijas.
Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp pamatnolīguma pusēm, kā paredzēts 33. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā, un uzsākot konkursu par līguma noslēgšanas tiesību piešķiršanu 34. pantā minētajā dinamiskajā iepirkumu sistēmā.
3. Elektroniskās izsoles pamatā ir viens no šādiem piedāvājumu elementiem:
a) |
tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir tikai atkarībā no cenas; |
b) |
cenas un/vai iepirkuma procedūras dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir atkarībā no labākās cenas un kvalitātes attiecības vai piedāvājumam ar viszemākajām izmaksām, izmantojot izmaksu lietderības pieeju. |
4. Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj rīkot elektronisko izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību. Iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz to informāciju, kas izklāstīta VI pielikumā.
5. Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo vērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi tiem noteiktajiem svērumiem.
Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 57. pantu un kas atbilst atlases kritērijiem un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs vai nepieņemams, vai nepiemērots.
Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 57. pantu, vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu.
Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē, noteiktajā datumā un laikā izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.
6. Uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti atbilstoši 67. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.
Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.
Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.
7. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzējas iestādes visiem pretendentiem tūlīt dara zināmu vismaz tādu informāciju, kas tiem ļauj jebkurā brīdī noskaidrot savu attiecīgo vietu. Ja tas iepriekš norādīts, var paziņot citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām. Tās arī jebkurā laikā var paziņot dalībnieku skaitu attiecīgajā izsoles posmā. Tomēr tās nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.
8. Līgumslēdzējas iestādes slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
a) |
iepriekš noteiktā datumā un laikā; |
b) |
ja tās vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar noteikumu, ka tās ir iepriekš noteikušas laiku, kam tās ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli, vai |
c) |
kad ir noslēdzies iepriekš noteiktais izsoles posmu skaits. |
Ja līgumslēdzējas iestādes elektronisko izsoli paredz slēgt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, iespējams, kopā ar tās b) apakšpunktā paredzēto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.
9. Pēc elektroniskās izsoles beigām līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 67. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.
36. pants
Elektroniskie katalogi
1. Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai piedāvājumos tiktu iekļauts elektronisks katalogs.
Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana konkrētiem iepirkumu veidiem ir obligāta.
Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.
2. Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu.
Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas līdzekļu prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 22. pantu.
3. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzējas iestādes:
a) |
to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvu paziņojumu; |
b) |
iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 22. panta 6. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām. |
4. Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzējas iestādes var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes izmanto vienu no šādām metodēm:
a) |
uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām; vai |
b) |
informē pretendentus, ka tās plāno no jau iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrētā līguma prasībām, ar noteikumu, ka minētās metodes izmantošana ir paziņota pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. |
5. Ja līgumslēdzējas iestādes atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tās informē pretendentus par datumu un laiku, kad tās paredzējušas apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.
Līgumslēdzējas iestādes paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.
Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.
6. Līgumslēdzējas iestādes var piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, nosakot prasību, ka piedāvājumus par konkrētu līgumu iesniedz elektroniska kataloga formātā.
Līgumslēdzējas iestādes tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var piešķirt arī saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu ar noteikumu, ka pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu. Minēto katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzēja iestāde tos ir informējusi par savu nodomu izveidot piedāvājumus, izmantojot 4. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru.
37. pants
Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var iegādāties piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta a) punktā minētās centralizētās iegādes darbības.
Dalībvalstis var arī paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai – 33. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā apjomā – izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta b) punktā minētās centralizētās iegādes darbības. Ja dinamisko iepirkumu sistēmu, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, varētu izmantot arī citas līgumslēdzējas iestādes, par to norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, ar ko izveido minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.
Attiecībā uz pirmo un otro daļu dalībvalstis var paredzēt, ka noteikti iepirkumi ir jāveic, vēršoties pie centralizēto iepirkumu struktūrām vai pie vienas vai vairākām konkrētām centralizēto iepirkumu struktūrām.
2. Līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu, ja piegādes vai pakalpojumus iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta a) punktā minētās centralizētās iegādes darbības.
Turklāt līgumslēdzēja iestāde ir arī izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu, arī tad, ja tā iegādājas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai – 33. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā apjomā – izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta b) punktā minētās centralizētās iegādes darbības.
Tomēr attiecīgā līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tām daļām, ko tā rīko pati, piemēram:
a) |
piešķirot līguma slēgšanas tiesības dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra; |
b) |
rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra; |
c) |
saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu – nosakot, kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra; |
3. Visas iepirkuma procedūras, ko rīko centralizēto iepirkumu struktūra, veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 22. pantā noteiktajām prasībām.
4. Līgumslēdzējas iestādes var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, centralizēto iepirkumu struktūrai piešķirt tiesības slēgt publisko pakalpojumu līgumu par centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu.
Šādi publiskie pakalpojumu līgumi var ietvert arī iegādes palīgdarbību sniegšanu.
38. pants
Neregulārs kopējais iepirkums
1. Divas vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties dažus konkrētus iepirkumus rīkot kopīgi.
2. Ja visu iepirkuma procedūru rīko kopīgi visu attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā un uzdevumā, tās ir kopīgi atbildīgas par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad procedūru vada viena līgumslēdzēja iestāde, kas rīkojas savā vārdā un pārējo attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā.
Ja ne visu iepirkuma procedūru rīko attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā un uzdevumā, tās ir kopīgi atbildīgas tikai par tām daļām, kas veiktas kopīgi. Katra līgumslēdzēja iestāde par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu ir atbildīga tikai par tām daļām, ko tā rīko savā vārdā un uzdevumā.
39. pants
Iepirkums, kurā iesaistītas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm
1. Neskarot 12. pantu, līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var rīkoties kopīgi, lai piešķirtu publisku līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā paredzētajiem līdzekļiem.
Līgumslēdzējas iestādes neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisku tiesību obligātu noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tām piemēro to dalībvalstī.
2. Dalībvalsts savām līgumslēdzējām iestādēm neaizliedz izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī
Tomēr attiecībā uz centralizētās iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēja iestāde, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 1. punkta 14. apakšpunkta a) vai b) punktā.
3. Centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.
Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:
a) |
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dinamiskā iepirkumu sistēmā; |
b) |
atsākta konkursa rīkošanai saskaņā ar pamatnolīgumu; |
c) |
lai saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktu noteiktu, kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu. |
4. Vairākas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt publiska līguma slēgšanas tiesības, noslēgt pamatnolīgumu vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Tās var arī – 33. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajā apjomā – piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgums vai dinamisko iepirkumu sistēma. Ja vien nepieciešamos elementus nereglamentē starptautisks nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka:
a) |
pušu atbildību un attiecīgi piemērojamos valsts noteikumus; |
b) |
iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras vadību, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu slēgšanu. |
Iesaistītā līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar šo direktīvu, ja tā būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzēja iestādes, kas ir atbildīga par iepirkuma procedūru. Nosakot atbildību un piemērojamos valsts tiesību aktus, kā minēts a) apakšpunktā, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes var sadalīt konkrētus uzdevumus savā starpā un noteikt jebkuras to attiecīgās dalībvalsts piemērojamos tiesību aktu valsts noteikumus. Atbildības sadali un piemērojamos valsts tiesību aktus min to publisko līgumu iepirkuma procedūras dokumentos, kuru slēgšanas tiesības piešķir kopīgi.
5. Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm ir izveidojušas kopēju subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (30) vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes ar kopējā subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas, ka piemēro kādas dalībvalsts iepirkuma noteikumus, kas var būt:
a) |
tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese; |
b) |
tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais subjekts īsteno savas darbības. |
Pirmajā daļā minētā vienošanās var būt piemērojama vai nu uz nenoteiktu laiku, ja tā iekļauta kopējā subjekta dibināšanas dokumentā, vai tikai uz noteiktu laiku konkrētiem līgumu veidiem vai viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.
III NODAĻA
Procedūras norise
1.
40. pants
Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem
Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzējas iestādes var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.
Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var, piemēram, lūgt vai saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai no tirgus dalībniekiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā, ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.
41. pants
Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana
Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju iestādi – saistībā ar 40. pantu vai ne – vai ir bijis citādā ziņā iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzēja iestāde piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.
Šādi pasākumi ietver būtiskas informācijas paziņošanu pārējiem kandidātiem un pretendentiem, kas sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā vai kas izriet no šādas iesaistīšanās, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt, ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.
Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē individuālā ziņojumā, kā noteikts 84. pantā.
42. pants
Tehniskās specifikācijas
1. Tehniskās specifikācijas, kas definētas VII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes nepieciešamos raksturlielumus.
Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādam citam to aprites cikla posmam, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai, ja vien tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un atbilst līguma vērtībai un mērķiem.
Tehniskajās specifikācijās var arī norādīt, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.
Visiem iepirkumiem, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, minētās tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.
Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātas piekļuves prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.
2. Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.
3. Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:
a) |
ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar noteikumu, ka šie parametri ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzējas iestādes varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības; |
b) |
ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un – vēlamajā secībā – uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”; |
c) |
ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, kas ļauj uzskatīt, ka ir panākta atbilstība šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām; |
d) |
ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem. |
4. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.
5. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tā nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 44. pantā minētos pierādījumus, pierāda, ka piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.
6. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam novērtējumam, kopējai tehniskai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehnisko atsauču sistēmai, kuru izveidojusi Eiropas standartizācijas institūcija, ja minētās specifikācijas attiecas uz tās noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.
Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 44. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.
43. pants
Marķējumi
1. Ja līgumslēdzējas iestādes plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem vides, sociāliem vai citiem raksturlielumiem, tās var tehniskajās specifikācijās, piešķiršanas kritērijos vai līguma izpildes nosacījumos prasīt īpašu marķējumu, ar ko pierāda, ka minētie būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes atbilst nepieciešamajiem raksturlielumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) |
marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets; |
b) |
marķējuma prasības balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
c) |
marķējumus piešķir atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas; |
d) |
marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām; |
e) |
marķējuma prasības nosaka trešā persona, uz kuru ekonomikas dalībniekam, kurš piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes. |
Ja līgumslēdzējas iestādes neprasa, lai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu visām marķējuma prasībām, tās norāda, kuras prasības ir jāievēro.
Līgumslēdzējas iestādes, kas prasa īpašu marķējumu, pieņem visus marķējumus, kas apstiprina, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līdzvērtīgām marķējuma prasībām.
Ja ekonomikas dalībniekam attiecīgajos termiņos acīmredzami nebija iespēju iegūt līgumslēdzējas iestādes norādīto īpašo marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzēja iestāde pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, kuri var ietvert ražotāja sniegtu tehnisku dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst īpašā marķējuma prasībām vai līgumslēdzējas iestādes norādītajām īpašajām prasībām.
2. Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzējas iestādes neprasa pašu marķējumu, bet var noteikt tehnisko specifikāciju, atsaucoties uz šā marķējuma detalizēto specifikāciju vai – ja vajadzīgs – tās daļām, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir piemērotas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.
44. pants
Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi
1. Līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniegtu testa ziņojumu no atbilstības novērtēšanas struktūras vai sertifikātu, ko izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.
Ja līgumslēdzējas iestādes prasa iesniegt sertifikātus, ko sastādījusi konkrēta atbilstības novērtēšanas struktūra, līgumslēdzējas iestādes pieņem arī sertifikātus no citām līdzvērtīgām atbilstības novērtēšanas struktūrām.
Šā punkta vajadzībām par atbilstības novērtēšanas struktūru uzskata struktūru, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju, un ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (31).
2. Līgumslēdzējas iestādes pieņem citus atbilstīgus pierādījumus to vietā, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija piekļuves 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka par piekļuves trūkumu nav vainojams attiecīgais ekonomikas dalībnieks, un ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.
3. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 42. panta 6. punktu, 43. pantu un šā panta 1. un 2. punktu.Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, sniedz šo informāciju saskaņā ar 86. pantu.
45. pants
Piedāvājumu varianti
1. Līgumslēdzējas iestādes var pretendentiem atļaut vai prasīt iesniegt piedāvājumu variantus. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšējo informatīvo paziņojumu – uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, ir vai nav atļauts iesniegt piedāvājumu variantus, vai arī to iesniegšana ir obligāta. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav atļauta. Varianti ir saistīti ar līguma priekšmetu.
2. Līgumslēdzējas iestādes, kas atļauj vai prasa iesniegt variantus, iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības, jo īpaši to, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Tās arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.
3. Izskata tikai tos variantus, kas atbilst līgumslēdzēju iestāžu noteiktajām minimālajām prasībām.
Publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzējas iestādes, kas atļāvušas vai prasījušas iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu tikai tādēļ vien, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis publisks piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums vai tiktu noslēgts nevis publisks pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.
46. pants
Līgumu sadalīšana daļās
1. Līgumslēdzējas iestādes var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.
Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos vai individuālajā ziņojumā, kas minēts 4. pantā, iekļauj norādi par galvenajiem iemesliem, kas ir bijuši pamatā to lēmumam līguma slēgšanas tiesības piešķirt, nesadalot atsevišķās daļās; šādu norādi nesniedz par līgumiem, kuru sadalīšana saskaņā ar šā panta 84. punktu ir obligāta.
2. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai piedāvājumus var iesniegt par vienu, vairākām vai visām daļām.
Līgumslēdzējas iestādes var, pat ja piedāvājumus var iesniegt par vairākām vai visām daļām, ierobežot daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar noteikumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādīts maksimālais daļu skaits vienam pretendentam. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās paredzējušas piemērot, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā maksimālais skaits.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja vienam un tam pašam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, apvienojot vairākas vai visas daļas, ja paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību tās norāda, ka patur iespēju tā darīt, un norāda tās daļas vai daļu grupas, kuras var apvienot.
4. Dalībvalstis var īstenot 1. punkta otro daļu, nosakot, ka līguma slēgšanas tiesības ir obligāti jāpiešķir atsevišķās daļās saskaņā ar nosacījumiem, kurus jānosaka atbilstīgi valsts tiesību aktiem un ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Šādos gadījumos piemēro šā panta 2. punkta pirmo daļu un vajadzības gadījumā 3. punktu.
47. pants
Termiņu noteikšana
1. Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot 27.–31. pantā paredzētos minimālos termiņus.
2. Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentu papilddokumentiem, piedāvājumu saņemšanas termiņus, kas ir ilgāki nekā 27.–31. pantā izklāstītie minimālie termiņi, nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.
3. Līgumslēdzējas iestādes piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai, šādos gadījumos:
a) |
ja vēlākais sešas dienas pirms termiņa, kas noteikts dalības pieteikumu iesniegšanai, jebkāda iemesla dēļ nav sniegta papildu informācija, lai gan ekonomikas dalībnieks to ir savlaicīgi pieprasījis. Paātrinātas procedūras gadījumā, kā minēts 27. panta 3. punktā un 28. panta 6. punktā, šis laikposms ir četras dienas; |
b) |
ja iepirkuma procedūras dokumentos ir veiktas būtiskas izmaiņas. |
Pagarinājuma ilgums atbilst informācijas vai izmaiņu svarīgumam.
Ja papildu informācija nav pieprasīta savlaicīgi vai ja tās svarīgums atbilstošu piedāvājumu sagatavošanā ir maznozīmīgs, līgumslēdzējām iestādēm nav obligāti jāpagarina termiņi.
2.
48. pants
Iepriekšēji informatīvi paziņojumi
1. Līgumslēdzējas iestādes var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Minētajos paziņojumos iekļauj V pielikuma B daļas I iedaļā norādīto informāciju. Tos publicē vai nu Eiropas Savienības Publikāciju birojs, vai līgumslēdzējas iestādes savā pircēja profilā saskaņā ar VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzējas iestādes iepriekšēju informatīvu paziņojumu publicē savā pircēja profilā, tās nosūta paziņojumu par publicēšanu savā pircēja profilā Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar VIII pielikumu. Šajos paziņojumos iekļauj V pielikuma A daļā norādīto informāciju.
2. Slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes var izmantot iepriekšēju informatīvu paziņojumu kā iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 26. panta 5. punktu, ja paziņojums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
a) |
tajā minētas tieši tās piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs priekšmets līgumā, kura slēgšanas tiesības tiks piešķirtas; |
b) |
tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai konkursa procedūrā ar sarunām, turpmāk nepublicējot iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un ieinteresētie ekonomikas dalībnieki tiek aicināti izteikt savu ieinteresētību; |
c) |
papildus V pielikuma B daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī V pielikuma B daļas II iedaļā norādītā informācija; |
d) |
tas ir nosūtīts publicēšanai laikā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūta 54. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu. |
Šādus paziņojumus nepublicē pircēja profilā. Tomēr pircēja profilā var veikt papildu publicēšanu valsts līmenī saskaņā ar 52. pantu, ja tādu vispār veic.
Laikposms, ko aptver iepriekšējais informatīvais paziņojums, nav ilgāks kā 12 mēneši no dienas, kad paziņojums nosūtīts publicēšanai. Tomēr tādu publisko pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 75. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais iepriekšējais informatīvais paziņojums var aptvert laikposmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem.
49. pants
Paziņojumi par līgumu
Paziņojumus par līgumu izmanto iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām, neskarot 26. panta 5. punkta otro daļu un 32. pantu. Paziņojumos par līgumu iekļauj V pielikuma C daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 51. pantu.
50. pants
Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
1. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas pēc lēmuma par tā slēgšanas tiesību piešķiršanu vai tā noslēgšanu līgumslēdzējas iestādes nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informējot par iepirkuma procedūras rezultātiem.
Šādi paziņojumi ietver V pielikuma D daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 51. pantu.
2. Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts iepriekšēja informatīva paziņojuma veidā un ja līgumslēdzēja iestāde ir nolēmusi, ka laikposmā, ko aptver iepriekšējais informatīvais paziņojums, tā nepiešķirs jaunu līgumu slēgšanas tiesības, to īpaši norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Saskaņā ar 33. pantu noslēgtu pamatnolīgumu gadījumā līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētais pamatnolīgums. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, sagrupē pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
3. Līgumslēdzējas iestādes 30 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Līgumslēdzējas iestādes tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tās nosūta sagrupētos paziņojumus 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
4. Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēmvai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.
51. pants
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība
1. Paziņojumos, kas minēti 48., 49. un 50. pantā, ietver V pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šo standarta veidlapu paraugus. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Direktīvas 48., 49. un 50. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojamun publicē saskaņā ar VIII pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.
3. Paziņojumu, kas minēti 48., 49. un 50. pantā, pilnu tekstu publicē Savienības iestāžu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde. Attiecīgā valodas versija vai attiecīgo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.
4. Eiropas Savienības Publikāciju birojs nodrošina, ka 48. panta 2. punktā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu pilno tekstu un kopsavilkumu un 34. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, ar kuru izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:
a) |
iepriekšēju informatīvu paziņojumu gadījumā – 12 mēnešus vai līdz brīdim, kad saņemts 50. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs. Tomēr tādu publisko pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 75. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu turpina publicēt līdz brīdim, kad beidzas tā sākotnēji norādītais spēkā esamības laiks, vai līdz brīdim, kad saņemts 50. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs; |
b) |
tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, – dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā. |
5. Līgumslēdzējas iestādes spēj sniegt pierādījumu par datumu, kurā paziņojumi ir nosūtīti.
Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējai iestādei apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas pierādījums.
6. Līgumslēdzējas iestādes var publicēt paziņojumus par tādu publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības neattiecas, ar noteikumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar VIII pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.
52. pants
Publicēšana attiecīgajā valstī
1. Šīs direktīvas 48., 49. un 50. pantā minētos paziņojumus un tajos ietverto informāciju attiecīgajā valstī nepublicē pirms publicēšanas, ko veic saskaņā ar 51. pantu. Tomēr šo informāciju attiecīgajā valstī jebkurā gadījumā var publicēt, ja līgumslēdzējām iestādēm 48 stundas pēc tam, kad tās saskaņā ar 51. pantu ir saņēmušas apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu, nav paziņots par minētās informācijas publicēšanu.
2. Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj citu informāciju kā vien to, kas iekļauta informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēti pircēja profilā, taču tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēts pircēja profilā.
3. Iepriekšējus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Eiropas Savienības Publikāciju birojam nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā. Tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.
53. pants
Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība
1. Līgumslēdzējas iestādes neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 51. pantu, vai no dienas, kurā tika nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.
Ja kāda no 22. panta 1. punkta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzējas iestādes paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību var norādīt, ka attiecīgie iepirkuma procedūras dokumenti tiks nosūtīti ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kā teikts 27. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā un 29. panta 1. punkta ceturtajā daļā.
Ja dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, tāpēc ka līgumslēdzējas iestādes paredz piemērot šīs direktīvas 21. panta 2. punktu, tās paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, kādus pasākumus informācijas konfidencialitātes aizsardzībai tās prasa un kā var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Šādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kā teikts 27. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā un 29. panta 1. punkta ceturtajā daļā.
2. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes visiem pretendentiem, kas piedalās iepirkuma procedūrā, sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus apliecinošos dokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas procedūras gadījumā, kā minēts 27. panta 3. punktā un 28. panta 6. punktā, minētais termiņš ir četras dienas.
54. pants
Uzaicinājumi kandidātiem
1. Slēgtās procedūrās, konkursa dialoga procedūrās, inovācijas partnerībās un konkursa procedūrās ar sarunām līgumslēdzējas iestādes vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai – konkursa dialoga gadījumā – piedalīties dialogā.
Ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvu paziņojumu saskaņā ar 48. panta 2. punktu, līgumslēdzējas iestādes vienlaikus rakstiski uzaicina ekonomikas dalībniekus, kas ir izteikuši ieinteresētību, apstiprināt, ka tie joprojām ir ieinteresēti.
2. Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Uzaicinājumiem pievieno iepirkuma procedūras dokumentus, ja 53. panta 1. punkta otrajā vai trešajā daļā izklāstīto iemeslu dēļ minētie dokumenti nav bijuši neierobežotā un pilnā apmērā tieši pieejami un nav jau bijuši pieejami kādā citā veidā. Turklāt šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos iekļauj IX pielikumā norādīto informāciju.
55. pants
Kandidātu un pretendentu informēšana
1. Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp norādot iemeslu lēmumam neslēgt pamatnolīgumu, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, sākt procedūru no jauna vai neīstenot dinamisko iepirkumu sistēmu.
2. Pēc attiecīgā kandidāta vai pretendenta pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē:
a) |
katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem; |
b) |
katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp – 42. panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos – norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības trūkumu vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām; |
c) |
katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu vai pamatnolīguma puses; |
d) |
katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību. |
3. Līgumslēdzējas iestādes var nolemt neatklāt konkrētu 1. un 2. punktā minēto informāciju par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīgumu noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu atsevišķa publiska vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.
3.
56. pants
Vispārīgi principi
1. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 67.–69. pantā noteiktajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir saskaņā ar 59.–61. pantu pārbaudījusi, ka ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:
a) |
piedāvājums atbilst prasībām, nosacījumiem un kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību un iepirkuma procedūras dokumentos, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 45. pantu; |
b) |
piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā 57. pantu un kas atbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu un – attiecīgā gadījumā – nediskriminējošiem noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 65. pantā. |
Līgumslēdzējas iestādes var nolemt līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā.
2. Atklātās procedūrās līgumslēdzējas iestādes var nolemt piedāvājumus izskatīt, pirms pārbauda, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji saskaņā ar 57.–64. pantu. Ja tās izmanto minēto iespēju, tās nodrošina, ka izslēgšanas iemeslu neesamības un atlases kritēriju izpildes pārbaude tiek veikta objektīvi un pārredzami, lai līguma slēgšanas tiesības netiktu piešķirtas pretendentam, kas būtu bijis jāizslēdz saskaņā ar 57. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem atlases kritērijiem.
Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā paredzēto procedūru nevar izmantot vai var izmantot tikai noteiktiem iepirkuma veidiem vai īpašos apstākļos.
3. Ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina, vai ja trūkst konkrētu dokumentu, līgumslēdzējas iestādes var, ja vien valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno šo direktīvu, nav paredzēts citādi, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju, ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai grozītu X pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotu jaunus starptautiskus nolīgumus, kurus ir ratificējušas visas dalībvalstis, vai gadījumā, ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus visas dalībvalstis vairs neratificē vai arī ja tajos tiek veiktas citas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz to darbības jomu, saturu vai nosaukumu.
1.
57. pants
Izslēgšanas iemesli
1. Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tās, veicot pārbaudi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, ir konstatējušas vai kā citādi zina, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
a) |
līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (32) 2. pantā; |
b) |
korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (33), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (34) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts līgumslēdzējas iestādes vai ekonomikas dalībnieka valsts tiesību aktos; |
c) |
krāpniecība Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (35) 1. panta nozīmē; |
d) |
teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (36) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana vai atbalstīšana, vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt nodarījumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē; |
e) |
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (37) 1. pantā; |
f) |
bērnu darbs un citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (38) 2. pantā. |
Pienākumu izslēgt ekonomikas dalībnieku piemēro arī gadījumos, kad ar galīgu spriedumu ir notiesāta persona, kas ir šī ekonomikas dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras loceklis vai kurai tajā ir pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvaras.
2. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja līgumslēdzēja iestāde zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktu noteikumiem.
Turklāt līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās no dalības iepirkuma procedūrā izslēgtu ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka šis ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem.
Šo punktu vairs nepiemēro, ja ekonomikas dalībnieks ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai attiecīgos sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp attiecīgos gadījumos jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu.
3. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 1. un 2. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas tādu prioritāru iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, ar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību.
Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 2. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas arī tad, ja izslēgšana būtu acīmredzami nesamērīgs risinājums, jo īpaši gadījumos, kad nav samaksātas tikai nelielas nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu summas vai kad ekonomikas dalībnieks informāciju par precīzu summu, kas maksājama saistībā ar to, ka tas nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ir saņēmis tādā laikā, ka tam nebija iespējams 2. punkta trešajā daļā paredzētos pasākumus veikt pirms dalības pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām vai – atklātās procedūrās – pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.
4. Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām:
a) |
ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir pārkāpti 18. panta 2. punktā minētie piemērojamie pienākumi; |
b) |
ja ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā saimnieciskā darbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos; |
c) |
ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību; |
d) |
ja līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka ekonomikas dalībnieks ir ar citiem ekonomikas dalībniekiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci; |
e) |
ja interešu konfliktu 24. panta izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem; |
f) |
ja konkurences izkropļojumus, ko rada ekonomikas dalībnieku iepriekšēja iesaistīšana iepirkuma procedūras sagatavošanā, kā minēts 41. pantā, nevar izlabot ar citiem, mazāk ierobežojošiem pasākumiem; |
g) |
ja ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju publisku līgumu, iepriekšēju līgumu ar līgumslēdzēju vai iepriekšēju koncesiju līgumu, kas noveda pie šāda iepriekšēja līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai citām līdzīgām sankcijām; |
h) |
ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt apliecinošus dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 59. pantu; vai |
i) |
ja ekonomikas dalībnieks ir mēģinājis nepamatoti ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu, iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā, vai netīši sniegt maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis var pieprasīt vai paredzēt iespēju līgumslēdzējai iestādei neizslēgt ekonomikas dalībnieku, kas nonācis kādā no minētajā apakšpunktā paredzētajām situācijām, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka šis ekonomikas dalībnieks spēs izpildīt līgumu, ņemot vērā piemērojamos valsts noteikumus un pasākumus par uzņēmējdarbības turpināšanu b) apakšpunktā minētajās situācijās.
5. Līgumslēdzējas iestādes jebkurā procedūras brīdī izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 1. un 2. punktā minētajām situācijām.
Līgumslēdzējas iestādes jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 4. punktā minētajām situācijām.
6. Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 1. un 4. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka šā ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras.
Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus.
Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.
Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.
7. Dalībvalstis saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 1. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 4. punktā minētajos gadījumos.
58. pants
Atlases kritēriji
1. Atlases kritēriji var attiekties uz:
a) |
atbilstību profesionālās darbības veikšanai; |
b) |
saimniecisko un finansiālo stāvokli; |
c) |
tehniskām un profesionālām spējām. |
Līgumslēdzējas iestādes 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus ekonomikas dalībniekiem var piemērot tikai kā prasības attiecībā uz dalību. Starp prasībām tās iekļauj tikai tādas, ar kurām var atbilstoši nodrošināt, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un tehniskās un profesionālās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.
2. Attiecībā uz piemērotību profesionālās darbības veikšanai līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki būtu reģistrēti kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā aprakstīts XI pielikumā, vai lai tie ievērotu jebkuru citu prasību, kas noteikta minētajā pielikumā.
Iepirkumu procedūrās par pakalpojumiem, ciktāl ekonomikas dalībniekiem nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi savā izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var tiem prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.
3. Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībniekiem ir saimnieciskās un finansiālās spējas, kas vajadzīgas līguma izpildei. Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu konkrēts gada minimālais apgrozījums, tostarp konkrēts minimālais apgrozījums līguma jomā. Turklāt līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki sniegtu informāciju par saviem gada pārskatiem, kuros būtu norādītas attiecības, piemēram, starp aktīviem un saistībām. Tās var prasīt arī pienācīgu līmeni attiecībā uz profesionālā riska apdrošināšanu.
Minimālais gada apgrozījums, kam jābūt ekonomikas dalībniekiem, nevar divas reizes pārsniegt paredzamo līguma vērtību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, tādos, kas saistīti ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Līgumslēdzēja iestāde galvenos iemeslus, kādēļ noteikta šāda prasība, norāda iepirkuma procedūras dokumentos vai 84. pantā minētajā individuālajā ziņojumā.
Attiecību, piemēram, starp aktīviem un saistībām var ņemt vērā, ja līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodes un kritērijus, ko tā šādā gadījumā izmanto. Šādas metodes un kritēriji ir pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši.
Ja līgumu sadala daļās, šo pantu piemēro attiecībā uz katru atsevišķo daļu. Līgumslēdzēja iestāde tomēr var noteikt minimālo gada apgrozījumu, kam jābūt ekonomikas dalībniekiem, par daļu grupām, gadījumā, ja izraudzītajam pretendentam piešķir vairākas daļas, kas jāizpilda vienlaicīgi.
Ja tādu līgumu, kuri balstās uz pamatnolīgumu, slēgšanas tiesības piešķir pēc konkursa atsākšanas, maksimālo gada apgrozījuma, ko var prasīt saskaņā ar šā punkta otro daļu, aprēķina, pamatojoties uz to konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru, ko pildīs vienlaikus, vai, ja šis apmērs nav zināms – pamatojoties uz pamatnolīguma paredzamo vērtību. Dinamisko iepirkuma sistēmu gadījumā otrajā daļā minēto maksimālo gada apgrozījuma prasību aprēķina, pamatojoties uz minētajā sistēmā piešķiramo konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru.
4. Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.
Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt, ka ekonomikas dalībniekam nav nepieciešamo profesionālo spēju, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka ekonomikas dalībniekam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.
Iepirkumu procedūrās par piegādēm, kam vajadzīgi izvietošanas vai uzstādīšanas darbi, pakalpojumi vai būvdarbi, ekonomikas dalībnieku profesionālo spēju sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā to prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.
5. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda noteiktos dalības nosacījumus, ko var izteikt kā spēju minimālo līmeni, un atbilstīgos pierādījumus.
59. pants
Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments
1. Dalības pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas laikā līgumslēdzējas iestādes pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) ar ietvertu atjauninātu pašdeklarāciju, kas kalpo par sākotnēju pierādījumu publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotu sertifikātu vietā un apliecina, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
a) |
tas nav nonācis kādā no 57. pantā minētajām situācijām, kuru dēļ ekonomikas dalībniekus izslēdz vai var izslēgt; |
b) |
tas atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 58. pantu; |
c) |
attiecīgā gadījumā – tas atbilst objektīvajiem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 65. pantu. |
Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saskaņā ar 63. pantu, ESPD par šādiem subjektiem iekļauj arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.
ESPD ietver ekonomikas dalībnieka oficiālu paziņojumu, ka attiecīgais izslēgšanas iemesls nepastāv un/vai ka ir izpildīts attiecīgais atlases kritērijs, un tajā sniedz atbilstīgu informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. ESPD arī norāda publiskā sektora iestādi vai trešo personu, kas atbildīga par apliecinošo dokumentu sagatavošanu, un iekļauj oficiālu paziņojumu par to, ka ekonomikas dalībnieks spēs pēc pieprasījuma un bez kavēšanās iesniegt minētos apliecinošos dokumentus.
Ja līgumslēdzēja iestāde apliecinošos dokumentus var iegūt pati, piekļūstot datubāzei saskaņā ar 5. punktu, ESPD iekļauj arī tam nepieciešamo informāciju, piemēram, datubāzes interneta adresi, jebkādus identifikācijas datus un – attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par piekrišanu.
Ekonomikas dalībnieki var vēlreiz izmantot ESPD, kas jau ir izmantots kādā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām, ja tie apliecina, ka šajā dokumentā iekļautā informācija joprojām ir pareiza.
2. ESPD sagatavo, izmantojot standarta veidlapas paraugus. Komisija sagatavo minēto standarta veidlapu ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
ESPD sagatavo tikai elektroniskā formā.
3. Neatkarīgi no 92. panta Komisija pārskata ESPD praktisko piemērošanu, ņemot vērā datubāzu tehnisko sagatavošanu dalībvalstīs, un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 18. aprīlim.
Vajadzības gadījumā Komisija sagatavo priekšlikumus risinājumiem, ar kuru palīdzību tiek uzlabota pārrobežu piekļuve šādām datubāzēm un sertifikātu un apliecinājumu izmantošana iekšējā tirgū.
4. Līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt pretendentiem un kandidātiem iesniegt visus apliecinošos dokumentus vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi.
Izņemot līgumus, kuru pamatā irpamatnolīgumi,un ja šādi līgumi ir noslēgti saskaņā ar 33. panta 3. punktu vai 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu, pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde pretendentam, kam tā nolēmusi piešķirt tiesības slēgt līgumu, prasa iesniegt atjauninātus apliecinošos dokumentus saskaņā ar 60. pantu un – attiecīgā gadījumā – 62. pantu. Līgumslēdzēja iestāde var aicināt ekonomikas dalībniekus papildināt vai precizēt sertifikātus, kas saņemti saskaņā ar 60. un 62. pantu.
5. Neatkarīgi no 4. punkta ekonomikas dalībniekiem neprasa iesniegt apliecinošos dokumentus vai citus dokumentārus pierādījumus, ja un ciktāl līgumslēdzējai iestādei ir iespējams pašai iegūt sertifikātus vai attiecīgo informāciju, piekļūstot jebkuras dalībvalsts datubāzei, kas pieejama bez maksas, piemēram, valsts iepirkumu reģistram, virtuālai uzņēmuma dokumentācijai, elektroniskai dokumentu glabāšanas sistēmai vai pirmskvalifikācijas sistēmai.
Neatkarīgi no 4. punkta ekonomikas dalībniekiem neprasa iesniegt apliecinošos dokumentus, ja līgumslēdzēja iestādei, kas ir piešķīrusi tiesības slēgt līgumu vai ir noslēgusi pamatnolīgumu, jau ir šie dokumenti.
Pirmās daļas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka ar datubāzēm, kurās ir attiecīga informācija par ekonomikas dalībniekiem un ar kurām var iepazīties to līgumslēdzējas iestādes, ar tādiem pašiem nosacījumiem var iepazīties arī citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka e-Certis ir pieejams atjaunināts un pilnīgs to datubāzu saraksts, kurās ir iekļauta attiecīga informācija par ekonomikas dalībniekiem, ar kuru var iepazīties līgumslēdzējas iestādes no citām dalībvalstīm. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju par šajā pantā minētajām datubāzēm.
60. pants
Pierādījumi
1. Līgumslēdzējas iestādes var prasīt sertifikātus, izziņas un citus pierādījumus, kas minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā un XII pielikumā, kā apliecinājumu tam, ka nepastāv 57. pantā minētie izslēgšanas iemesli un ka ir izpildīti atlases kritēriji saskaņā ar 58. pantu.
Līgumslēdzējas iestādes neprasa citus pierādījumus kā vien tos, kas minēti šajā pantā un 62. pantā. Attiecībā uz 63. pantu ekonomikas dalībnieki var izmantot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, lai līgumslēdzējai iestādei pierādītu, ka to rīcībā būs vajadzīgie resursi.
2. Līgumslēdzējas iestādes kā pietiekamu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis nevienā no 57. pantā minētajām situācijām, pieņem šādus dokumentus:
a) |
attiecībā uz minētā panta 1. punktu – izrakstu no attiecīgā reģistra, piemēram, sodāmības reģistra, vai, ja tāda nav, līdzvērtīgu dokumentu, ko izdevusi kompetenta tiesu vai administratīvā iestāde dalībvalstī vai izcelsmes valstī, vai valstī, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, un kas pierāda, ka minētās prasības ir izpildītas; |
b) |
attiecībā uz minētā panta 2. punktu un 4. punkta b) apakšpunktu – attiecīgās dalībvalsts vai valsts kompetentās iestādes izdotu sertifikātu. |
Ja dalībvalsts vai attiecīgā valsts šādus dokumentus vai sertifikātus neizdod vai ja tie neaptver visus 57. panta 1. un 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā norādītos gadījumus, tad tos var aizstāt ar zvērestu vai – dalībvalstīs vai valstīs, kurās šāds zvērests nepastāv, – ar attiecīgās personas godavārdu kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei, notāram vai kompetentai profesionālajai vai nozares struktūrai izcelsmes dalībvalstī vai valstī vai dalībvalstī vai valstī, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību.
Dalībvalsts attiecīgā gadījumā izsniedz oficiālu paziņojumu, kurā norādīts, ka šajā punktā minētos dokumentus vai sertifikātus neizdod vai ka tie neaptver visus gadījumus, kas norādīti 57. panta 1. un 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā. Šādus oficiālus paziņojumus dara pieejamus 61. pantā minētajā sertifikātu tiešsaistes reģistrā (e-Certis).
3. Pierādījumus par ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli parasti var sniegt ar vienu vai vairākām XII pielikuma I daļā minētajām izziņām.
Ja pamatotu iemeslu dēļ ekonomikas dalībnieks nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās izziņas, viņš var apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkādiem citiem dokumentiem, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par piemērotiem.
4. Ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas var apliecināt ar vienu vai vairākiem XII pielikuma II daļā minētajiem pierādījumiem saskaņā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojuma raksturu, daudzumu vai svarīgumu un lietojumu.
5. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju par 57. pantā uzskaitītajiem izslēgšanas iemesliem, piemērotību attiecīgās profesionālās darbības veikšanai un pretendentu finansiālo un tehnisko spēju, kas minēta 58. pantā, un jebkādu informāciju par pierādījumiem, kas minēta šajā pantā.
61. pants
Sertifikātu tiešsaistes reģistrs (e-Certis)
1. Lai atvieglotu pārrobežu iepirkumus, dalībvalstis nodrošina, ka informācija par sertifikātiem un citiem dokumentāru pierādījumu veidiem, kas ievadīti Komisijas izveidotajā e-Certis, tiek pastāvīgi atjaunināta.
2. Līgumslēdzējām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve e-Certis, un tās galvenokārt prasa tādus sertifikātu tipus vai dokumentāro pierādījumu veidus, kurus aptver e-Certis.
3. Komisija e-Certis reģistrā dara pieejamas visas ESPD valodu versijas.
62. pants
Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti
1. Līgumslēdzējas iestādes, ja tās prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi, atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Tās atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tās pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds ekonomikas dalībnieks nav vainojams, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.
2. Ja līgumslēdzējas iestādes prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tās atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Tās atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras.
Ja ekonomikas dalībniekam šādi sertifikāti acīmredzami nav bijuši pieejami vai tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzēja iestāde pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja ekonomikas dalībnieks pierāda, ka šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.
3. Saskaņā ar 86. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.
63. pants
Paļaušanās uz citu subjektu spējām
1. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.
Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu pārbauda, vai šie subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks paredz paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai ir iemesls to izslēgšanai saskaņā ar 57. pantu. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, vai kura gadījumā ir obligāts iemesls izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde var prasīt vai dalībvalsts var pieprasīt līgumslēdzējiestādei prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāts iemesls izslēgšanai.
Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi
Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.
2. Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas vai uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniegusi ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, – šīs grupas dalībnieks.
64. pants
Apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti
1. Dalībvalstis var izveidot un uzturēt vai nu apstiprināto darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju oficiālus sarakstus, vai nodrošināt sertifikāciju, ko veic sertifikācijas struktūras, kuras atbilst Eiropas sertificēšanas standartiem VII pielikuma nozīmē.
Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās sertifikācijas struktūras vai par oficiālajiem sarakstiem atbildīgās struktūras adresi, kurai sūta pieteikumus.
2. Nosacījumus par reģistrāciju šajos 1. punktā minētajos oficiālajos sarakstos un sertifikātu izdošanu sertifikācijas struktūrās dalībvalstis pielāgo šīs apakšiedaļas noteikumiem.
Dalībvalstis minētos nosacījumus pielāgo arī 63. pantam attiecībā uz tādiem reģistrācijas pieteikumiem, kurus iesniedz ekonomikas dalībnieki, kas ietilpst grupā un norāda resursus, kuru pieejamību tiem nodrošina citi grupas uzņēmumi. Minētie ekonomikas dalībnieki šādā gadījumā pierāda iestādei, kas izveidojusi oficiālo sarakstu, ka šie resursi to rīcībā būs visā tā sertifikāta derīguma laikā, kurš apliecina ekonomikas dalībnieku reģistrāciju oficiālajā sarakstā, un ka visā šajā laikā minētie uzņēmumi atbildīs kvalifikācijas atlases prasībām, ko paredz oficiālais saraksts vai sertifikāts, uz kuru ekonomikas dalībnieki atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.
3. Ekonomikas dalībnieki, kas reģistrēti oficiālajā sarakstā vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrēto līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu.
Šajos sertifikātos norāda atsauces, kas pamato šo ekonomikas dalībnieku reģistrēšanu oficiālajā sarakstā vai sertificēšanu, un norāda klasifikāciju, kas tiem piešķirta minētajā sarakstā.
4. Apliecināta reģistrācija oficiālos sarakstos, ko veikušas kompetentās iestādes, vai sertifikāts, kuru izdevusi sertifikācijas struktūra, ļauj prezumēt piemērotību attiecībā uz kvalifikācijas atlases prasībām, kādas paredz oficiāls saraksts vai sertifikāts.
5. Informācija, ko var iegūt no reģistrācijas oficiālajos sarakstos vai no sertifikācijas, netiek nepamatoti apšaubīta. Piešķirot līguma slēgšanas tiesības, no ikviena reģistrēta ekonomikas dalībnieka var prasīt papildu apliecinājumu par sociālās nodrošināšanas iemaksu un nodokļu samaksu.
Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes 3. punktu un šā punkta pirmo daļu piemēro tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā izveidots attiecīgais oficiālais saraksts.
6. Prasībām par pierādījumiem attiecībā uz kvalifikācijas atlases kritērijiem, ko paredz oficiālais saraksts vai sertifikāts, jāatbilst 60. pantam un – attiecīgā gadījumā – 62. pantam. Lai oficiālā sarakstā reģistrētu citu dalībvalstu ekonomikas dalībniekus vai lai tos sertificētu, neprasa nekādus citus pierādījumus kā vien tos, ko prasa attiecīgās valsts ekonomikas dalībniekiem.
Ekonomikas dalībnieki var jebkurā laikā lūgt, lai tos reģistrētu oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tos pietiekami īsā laikā informē par oficiālo sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.
7. Citu dalībvalstu ekonomikas dalībniekiem nav pienākuma reģistrēties sarakstā vai saņemt sertifikātu, lai varētu piedalīties publiskajā līgumā. Līgumslēdzējas iestādes atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tās atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.
8. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu, ka ekonomikas dalībnieki atbilst prasībām, lai tiktu reģistrēti apstiprinātu ekonomikas dalībnieku oficiālajā sarakstā, vai lai pierādītu, ka ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm ir līdzvērtīgi sertifikāti.
2.
65. pants
To kvalificētu kandidātu skaita samazināšana, kurus uzaicinās piedalīties
1. Slēgtās procedūrās, konkursa procedūrās ar sarunām, konkursa dialoga procedūrās un inovācijas partnerībās līgumslēdzējas iestādes var ierobežot to atlases kritērijiem atbilstīgo kandidātu skaitu, kurus tās uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā, ja vien ir pieejams minimālais kvalificētu kandidātu skaits, kā noteikts 2. punktā.
2. Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību līgumslēdzējas iestādes norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās plāno piemērot, minimālo un – attiecīgā gadījumā – maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.
Slēgtā procedūrā minimālais kandidātu skaits ir pieci kandidāti. Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialoga procedūrā un inovācijas partnerībā minimālais kandidātu skaits ir trīs kandidāti. Uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
Līgumslēdzējas iestādes uzaicina tādu kandidātu daudzumu, kas atbilst vismaz minimālajam skaitam. Tomēr, ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem un minimālajiem spēju līmeņiem, kā minēts 58. panta 5. punktā, ir mazāks par minimālo skaitu, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot kandidātus, kam ir vajadzīgās spējas. Šīs pašas procedūras ietvaros līgumslēdzēja iestāde neiekļauj tos ekonomikas dalībniekus, kas nav iesnieguši dalības pieteikumus, vai kandidātus, kuriem nav vajadzīgo spēju.
66. pants
Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana
Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt sarunās apspriežamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 29. panta 6. punktā, vai apspriežamo risinājumu skaitu, kā paredzēts 30. panta 4. punktā, to dara, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos. Noslēguma posmā šis skaits ir tāds, lai panāktu īstu konkurenci, ja vien ir pietiekams pretendentu, risinājumu vai kvalificētu kandidātu skaits.
3.
67. pants
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
2. Līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram aprites cikla izmaksas saskaņā ar 68. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:
a) |
kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālie, vides un inovatīvie raksturlielumi, un tirdzniecība un tās nosacījumi; |
b) |
organizatoriskā struktūra, kvalifikācija un pieredze, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, ja līguma izpildes līmeni var būtiski ietekmēt šā personāla kvalitāte; vai |
c) |
pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes nosacījumi, kā piegādes datums, piegādes process un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms. |
Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.
Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju iestāžu kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.
3. Uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar:
a) |
šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu; vai |
b) |
konkrētu procesu kādā citā to aprites cikla posmā, |
pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai.
4. Piešķiršanas kritērijiem nevar būt tādu seku, ka līgumslēdzējai iestādei tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju un ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzējas iestādes efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.
5. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tā piešķir katram no izraudzītajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata.
Šos svērumus var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību.
Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzēja iestāde kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.
68. pants
Aprites cikla izmaksas
1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, daļu vai visas no šādām produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksām:
a) |
izmaksas, kas rodas līgumslēdzējai iestādei vai citiem lietotājiem, piemēram:
|
b) |
izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi un kam ir saikne ar produktu, pakalpojumu vai būvdarbu tā aprites ciklā, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un pārbaudīt; šādas izmaksas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. |
2. Ja līgumslēdzējas iestādes izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tās iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko līgumslēdzēja iestāde izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.
Metodei, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:
a) |
tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji. Jo īpaši gadījumā, ja tā nav paredzēta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai, tā konkrētiem ekonomikas dalībniekiem nedod nepamatotas priekšrocības vai tos nenostāda neizdevīgā stāvoklī; |
b) |
tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām; |
c) |
nepieciešamos datus pietiekami uzcītīgi ekonomikas dalībnieki spēj sagādāt bez liekiem pūliņiem, ieskaitot ekonomikas dalībniekus no trešām valstīm, kas ir NVI vai citu Savienībai saistošu starptautisku nolīgumu puses. |
3. Ja ar Savienības tiesību aktu aprites cikla izmaksu aprēķināšanai par obligātu ir noteikta kāda kopēja metode, tad, lai novērtētu aprites cikla izmaksas, izmanto minēto kopējo metodi.
Saraksts ar šādiem tiesību aktiem un, ja vajadzīgs, deleģētiem aktiem, kas tos papildina, ir sniegts XIII pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja sarakstu nepieciešams atjaunināt, tādēļ ka tiek pieņemti jauni tiesību akti, ar kuriem par obligātu nosaka kādu kopēju metodi, vai tiek atcelti vai grozīti esošie tiesību akti.
69. pants
Nepamatoti lēti piedāvājumi
1. Ja piedāvājumi attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieki paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā.
2. Šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi var jo īpaši attiekties uz:
a) |
ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu vai būvniecības metodes saimnieciskajiem aspektiem; |
b) |
izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai produktu piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; |
c) |
pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti; |
d) |
atbilstību pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā; |
e) |
atbilstību pienākumiem, kas minēti 71. pantā. |
f) |
iespējamu valsts atbalstu, ko saņem pretendents. |
3. Līgumslēdzēja iestāde izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.
Līgumslēdzējas iestādes noraida piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā.
4. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ vien var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tā par to informē Komisiju.
5. Dalībvalstis citām dalībvalstīm administratīvas sadarbības ceļā pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas ir tās rīcībā, piemēram, normatīvos aktus, vispārēji piemērojamus koplīgumus vai valsts tehniskos standartus, un kas ir saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 2. punktā uzskaitītajām ziņām.
IV NODAĻA
Līguma izpilde
70. pants
Līgumu izpildes nosacījumi
Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 67. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.
71. pants
Apakšuzņēmēji
1. To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 18. panta 2. punktā, nodrošina ar atbilstošu kompetentās valsts iestādes rīcību, kura rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.
2. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var lūgt vai dalībvalstis tām var prasīt lūgt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu to, par kādu līguma daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ja to atļauj līguma raksturs, līgumslēdzēja iestāde maksājumus, kas veicami par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas sniegti ekonomikas dalībniekam, kuram ir piešķirtas publiska līguma slēgšanas tiesības (galvenais darbuzņēmējs),pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādi pasākumi var ietvert atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret nepamatotiem maksājumiem. Minēto maksājumu veikšanas kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.
4. Šā panta 1.–3. punkts neskar jautājumu par galvenā darbuzņēmēja atbildību.
5. Būvdarbu līgumu gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot līguma izpildi, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līguma izpildes gaitā galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.
Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 59. pantā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.
Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.
Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzējas iestādes var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram, uz:
a) |
piegādes līgumiem, uz pakalpojumu līgumiem – izņemot tos, kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu līgumos; |
b) |
galvenā darbuzņēmēja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem. |
6. Lai nepieļautu 18. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:
a) |
ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 18. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem; |
b) |
līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu var pārbaudīt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar 57. pantu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāts iemesls tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei var prasīt, lai tā prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāts iemesls tā izslēgšanai. |
7. Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos vai arī valsts tiesību aktos iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem, piemēram, paredzot tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem bez nepieciešamības pieprasīt tiešu maksājumu.
8. Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 3., 5. vai 6. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta tipa līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju iestāžu vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.
72. pants
Līgumu izmaiņas to darbības laikā
1. Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:
a) |
ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kurās var iekļaut cenas pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu; |
b) |
par sākotnējā darbuzņēmēja veiktiem papildu būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja darbuzņēmēja maiņu:
Tomēr cenas pieaugums nevar pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, minēto ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu; |
c) |
ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
d) |
ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzēja iestāde sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
|
e) |
ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē. |
Līgumslēdzējas iestādes, kuras šā punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos ir veikušas izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāds paziņojums ietver V pielikuma G daļā norādīto informāciju, un to publicē saskaņā ar 51. pantu.
2. Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a)–d) apakšpunktā minētie nosacījumi, līgumus bez nepieciešamības veikt jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņas vērtība ir mazāka par abām šīm vērtībām, proti:
i) |
šīs direktīvas 4. pantā minētajām robežvērtībām; un |
ii) |
pakalpojumu un piegādes līgumu gadījumā – mazāka par 10 % no sākotnējā līguma vērtības, un būvdarbu līgumu gadījumā – mazāka par 15 % no sākotnējā līguma vērtības. |
Tomēr izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.
3. Lai aprēķinātu cenu, kas minēta 2. punktā un 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atjauninātā cena ir atsauces vērtība, ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula.
4. Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
a) |
ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu iepirkuma procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus; |
b) |
izmaiņu dēļ līguma vai pamatnolīguma saimnieciskais līdzsvars mainās par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā līgumā vai pamatnolīgumā; |
c) |
izmaiņas būtiski paplašina līguma vai pamatnolīguma darbības jomu; |
d) |
ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzēja iestāde sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā pardzētajos gadījumos. |
5. Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai publiska līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.
73. pants
Līgumu izbeigšana
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm vismaz turpmāk minētajos apstākļos un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt publisku līgumu tā darbības laikā:
a) |
līgumā ir veiktas tādas būtiskas izmaiņas, kuru veikšanai atbilstīgi 72. pantam būtu jārīko jauna iepirkuma procedūra; |
b) |
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī darbuzņēmējs ir atradies vienā no 57. panta 1. punktā minētajām situācijām un tam tādēļ vajadzēja būt izslēgtam no iepirkuma procedūras; |
c) |
līguma slēgšanas tiesībām darbuzņēmējam nevajadzēja būt piešķirtām Līgumā un šajā direktīvā paredzēto pienākumu nopietna pārkāpuma dēļ, ko LESD 258. pantā noteiktajā procedūrā pasludinājusi Eiropas Savienības Tiesa. |
III SADAĻA
ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI
I NODAĻA
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi
74. pants
Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Tiesības slēgt publiskos līgumus par sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā, piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība ir vienāda ar 4. panta d) punktā norādīto robežvērtību vai to pārsniedz.
75. pants
Paziņojumu publicēšana
1. Līgumslēdzējas iestādes, kas plāno piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu par 74. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu ar jebkuru no šādiem līdzekļiem:
a) |
ar paziņojumu par līgumu, kurā iekļauta V pielikuma H daļā minētā informācija, atbilstoši standarta veidlapām, kas minētas 51. pantā; vai |
b) |
ar iepriekšēju informatīvo paziņojumu, kuru pastāvīgi publicē un kurā iekļauj V pielikuma I daļā norādīto informāciju. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā konkrēti norāda pakalpojumu veidus, par kuriem būs līgumi, kuru tiesības tiks piešķirtas. Tajā norāda, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķirs bez jaunas publikācijas, un aicina ieinteresētos ekonomikas dalībniekus rakstiski paust savu ieinteresētību. |
Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja būtu bijis iespējams izmantot sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas atbilstīgi 32. pantam par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
2. Līgumslēdzējas iestādes, kas piešķīrušas tiesības slēgt publisku līgumu par 74. pantā minētajiem pakalpojumiem, iepirkuma procedūras rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā iekļauta V pielikuma J daļā minētā informācija, atbilstoši standarta veidlapām, kas minētas 51. pantā. Tomēr tās var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tās sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 1. un 2. punktā minēto standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Šajā pantā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 51. pantu.
76. pants
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi
1. Dalībvalstis ievieš valsts noteikumus par to, kā piešķiramas tiesības slēgt līgumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējas iestādes ievēro tādus principus kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis var brīvi noteikt piemērojamos procedūras noteikumus, ja vien šādi noteikumi ļauj līgumslēdzējām iestādēm ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu īpatnības.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamību – arī cenu ziņā – un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju, tostarp nelabvēlīgā situācijā nonākušu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un to statusa stiprināšanu, ka arī inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas pēc tā piedāvājuma, kas paredz vislabāko cenas un kvalitātes attiecību, sociālā nodrošinājuma pakalpojumu gadījumā ņemot vērā kvalitātes un ilgtspējas kritērijus.
77. pants
Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzējas iestādes var paturēt tiesības ļaut organizācijai piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 74. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8.
2. Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) |
tās mērķis ir īstenot kādu publiskā pakalpojuma uzdevumu, kas ir saistīts ar 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu; |
b) |
peļņa tiek atkal ieguldīta, lai sasniegtu organizācijas mērķi. Ja peļņa tiek sadalīta vai pārdalīta, balstās uz līdzdalības apsvērumiem; |
c) |
līgumu izpildošās organizācijas vadības vai īpašumtiesību struktūras balstās uz darbinieku īpašumtiesību vai līdzdalības principiem vai prasa darbinieku, lietotāju vai ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību; un |
d) |
pēdējo trīs gadu laikā konkrētā līgumslēdzēja iestāde šai organizācijai nav piešķīrusi tiesības slēgt līgumu par konkrētajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo pantu. |
3. Līguma darbības laiks nav ilgāks par trim gadiem.
4. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.
5. Neatkarīgi no 92. panta Komisija izvērtē šā panta ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.
II NODAĻA
Metu konkursu noteikumi
78. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro:
a) |
metu konkursiem, ko rīko kā tādas procedūras sastāvdaļu, kas noslēdzas ar publiska pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu; |
b) |
metu konkursiem, kuros paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. |
Gadījumos, kas minēti šā panta pirmās daļas a) punktā, 4. pantā minēto robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz publiska pakalpojumu līguma paredzamo vērtību bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem.
Gadījumos, kas minēti šā panta pirmās daļas b) punktā, robežvērtība attiecas uz godalgu un maksājumu kopējo apjomu, ieskaitot tā publiskā pakalpojumu līguma paredzamo vērtību (bez PVN), kuru pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 32. panta 4. punktu, ja līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par konkursu ir norādījusi, ka paredz piešķirt šāda līguma slēgšanas tiesības.
79. pants
Paziņojumi
1. Līgumslēdzējas iestādes, kas iecerējušas rīkot metu konkursu, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par konkursu.
Ja tās iecerējušas pēc tam piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu saskaņā ar 32. panta 4. punktu, to norāda paziņojumā par konkursu.
2. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir rīkojušas metu konkursu, nosūta paziņojumu par konkursa rezultātiem atbilstīgi 51. pantam, un tām jāspēj pierādīt nosūtīšanas datumu.
Informāciju par konkursa rezultātiem drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu publisku vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus publicē atbilstīgi 51. panta 2.–6. punktam un 52. pantam. Tie ietver attiecīgi V pielikuma E un F daļā izklāstīto informāciju pēc standarta veidlapu parauga.
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
80. pants
Noteikumi par metu konkursu organizēšanu un dalībnieku atlasi
1. Organizējot metu konkursus, līgumslēdzējas iestādes piemēro procedūras, kas ir pielāgotas I sadaļas un šīs nodaļas noteikumiem.
2. Dalībnieku piedalīšanos metu konkursos neierobežo:
a) |
to saistot ar kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu; |
b) |
pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām. |
3. Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
81. pants
Žūrijas sastāvs
Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu ir šāda vai līdzvērtīga kvalifikācija.
82. pants
Žūrijas lēmumi
1. Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.
2. Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.
3. Projektiem piešķirtās vietas, ko nosaka, izvērtējot katru projektu, žūrija ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi, pievienojot žūrijas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.
4. Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ievēro anonimitāti.
5. Vajadzības gadījumā kandidātus var aicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu kādu projekta aspektu.
6. Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.
IV SADAĻA
PĀRVALDĪBA
83. pants
Izpilde
1. Lai efektīvi nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā izklāstītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes, subjekti vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes, subjektus vai struktūras, kuru kompetencē ir minētie uzdevumi.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana.
Ja pārraudzības iestādes vai struktūras pēc pašu iniciatīvas vai informācijas saņemšanas konstatē konkrētus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, tās pilnvaro par šīm problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.
3. Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus. Šos rezultātus dara pieejamus arī Komisijai. Piemēram, tos var iekļaut šā punkta otrajā daļā minētajos pārraudzības ziņojumos.
Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai iesniedz pārraudzības ziņojumu, kurā attiecīgos gadījumos iekļauta informācija par visbiežākajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskās nenoteiktības avotiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, par MVU līdzdalības līmeni publiskajā iepirkumā un par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumu iepirkumu jomā novēršanu, konstatēšanu un pienācīgu ziņošanu par tiem.
Ne biežāk kā reizi trijos gados Komisija var dalībvalstīm pieprasīt sniegt informāciju par valsts stratēģiskās iepirkumu politikas praktisko īstenošanu.
Šā panta 3. un 4. punkta vajadzībām “MVU” definē tā, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (39).
Balstoties uz datiem, kas saņemti saskaņā ar šo punktu, Komisija sniedz regulāru ziņojumu par valsts iepirkumu politikas īstenošanu un labāko praksi iekšējā tirgū.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
bez maksas ir pieejama informācija un norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot Savienības tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā, lai līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, palīdzētu pareizi piemērot Savienības tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā; un |
b) |
līgumslēdzējām iestādēm ir pieejams atbalsts saistībā ar iepirkuma procedūru plānošanu un īstenošanu. |
5. Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija noteikusi saviem paziņojumiem un saziņai ar dalībvalstīm, dalībvalstis nosaka uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanu.
6. Līgumslēdzējas iestādes vismaz uz līguma darbības laiku glabā visu noslēgto līgumu eksemplārus, ja to vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:
a) |
EUR 1 000 000 publisku piegādes līgumu vai publisku pakalpojumu līgumu gadījumā; |
b) |
EUR 10 000 000 publisku būvdarbu līgumu gadījumā. |
Tās nodrošina piekļuvi šiem līgumiem; tomēr piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai informācijas vienībām var liegt tādā apmērā un ar tādiem nosacījumiem, kādi paredzēti piemērojamos Savienības vai valsts noteikumos par piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību.
84. pants
Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām
1. Par katru līgumu vai pamatnolīgumu, uz ko attiecas šī direktīva, un ikreiz, kad tiek izveidota dinamiskā iepirkumu sistēma, līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets un vērtība; |
b) |
attiecīgā gadījumā – rezultāti, kas gūti kvalifikācijas atlasē un/vai skaita samazināšanā saskaņā ar 65. un 66. pantu, proti:
|
c) |
par nepamatoti lētiem atzīto piedāvājumu noraidīšanas iemesli; |
d) |
izraudzītā pretendenta vārds un uzvārds vai nosaukums un iemesli, kuru dēļ izraudzīts tā piedāvājums, un, ja zināms, līguma vai pamatnolīguma daļa, par kuru izraudzītais pretendents plāno slēgt apakšuzņēmēju līgumus ar trešajām personām; galvenā darbuzņēmēja apakšuzņēmēju vārdi un uzvārdi vai nosaukumi, ja šāda informācija tobrīd ir zināma; |
e) |
konkursa procedūrām ar sarunām un konkursa dialogiem – 26. pantā paredzētie apstākļi, kas pamato šo procedūru izmantošanu; |
f) |
sarunu procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas – 32. pantā minētie apstākļi, kas pamato šīs procedūras izmantošanu; |
g) |
attiecīgā gadījumā – iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde ir nolēmusi nepiešķirt tiesības slēgt līgumu vai pamatnolīgumu vai neveidot dinamisko iepirkumu sistēmu; |
h) |
attiecīgā gadījumā – iemesli, kuru dēļ piedāvājumu iesniegšanai ir izmantoti nevis elektroniski, bet citi saziņas līdzekļi; |
i) |
attiecīgā gadījumā – konstatētie interešu konflikti un šajā sakarā veiktie pasākumi. |
Šis ziņojums nav nepieciešams attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, ja tos noslēdz saskaņā ar 33. panta 3. punktu vai 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu.
Ciktāl paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas sastādīts saskaņā ar 50. pantu vai 75. panta 2. punktu, ir iekļauta šajā punktā paredzētā informācija, līgumslēdzējas iestādes var atsaukties uz minēto paziņojumu.
2. Līgumslēdzējas iestādes dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās īsteno elektroniski vai ne. Šajā nolūkā tās nodrošina, ka tās glabā pietiekamu dokumentāciju, ar ko var pamatot lēmumus, kas pieņemti visos iepirkuma procedūras posmos, piemēram, dokumentāciju par saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējām apspriedēm, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, dialogu vai sarunām, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šo dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus pēc dienas, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.
3. Ziņojumu vai tā svarīgākās daļas pēc pieprasījuma nosūta Komisijai vai kompetentajām pārraudzības iestādēm, subjektiem vai struktūrām, kas minētas 83. pantā.
85. pants
Valstu ziņojumi un statistikas informācija
1. Komisija pārskata, cik kvalitatīvi un pilnīgi ir dati, ko var iegūt no 48., 49., 50., 75. un 79. pantā minētajiem paziņojumiem, kurus publicē saskaņā ar VIII pielikumu.
Ja šā punkta pirmajā daļā minēto datu kvalitāte un pilnīgums neatbilst 48. panta 1. punktā, 49. pantā, 50. panta 1. punktā, 75. panta 2. punktā un 79. panta 3. punktā paredzētajiem pienākumiem, Komisija no attiecīgās dalībvalsts pieprasa papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts saprātīgā termiņā iesniedz Komisijas pieprasīto trūkstošo statistikas informāciju.
2. Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta statistikas ziņojumu par iepirkumiem, uz kuriem būtu attiekusies šī direktīva, ja to vērtība būtu pārsniegusi attiecīgo robežvērtību, kas noteikta 4. pantā, norādot aplēsi par šādu iepirkumu kopējo vērtību attiecīgajā laikposmā. Minētajai aplēsei var jo īpaši izmantot datus, kas pieejami saskaņā ar valstu prasībām par publicēšanu vai ko iegūst izlases veida aplēsēs.
Minēto ziņojumu var iekļaut 83. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.
3. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu informāciju par savu institucionālo organizāciju, kas ir saistīta ar šīs direktīvas īstenošanu, pārraudzību un izpildi, kā arī par valsts iniciatīvām, kas īstenotas, lai sniegtu norādes par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu vai palīdzību šajā saistībā vai lai reaģētu uz problēmām saistībā ar minēto noteikumu īstenošanu.
Minēto informāciju var iekļaut 83. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.
86. pants
Administratīvā sadarbība
1. Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 42., 43., 44., 57., 60., 62., 64. un 69. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.
2. Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu veic saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (40) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (41).
3. Lai pārbaudītu, vai Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, ir piemēroti izmantot, lai apmainītos ar informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, izmēģinājuma projekts tiek uzsākts ne vēlāk kā 2015. gada 18. aprīlī.
V SADAĻA
DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
87. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 6., 22., 23., 56. un 68. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 22., 23., 56. un 68. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 6., 22., 23., 56. un 68. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
88. pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 87. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.
89. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (42). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
90. pants
Transponēšana un pārejas noteikumi
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 22. panta 1. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim, izņemot gadījumus, kad elektronisko līdzekļu izmantošana ir obligāta saskaņā ar 34., 35. vai 36. pantu, 37. panta 3. punktu, 51. panta 2. punktu vai 53. pantu.
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 22. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām līdz 2017. gada 18. aprīlim.
Ja dalībvalsts izvēlas atlikt 22. panta 1. punkta piemērošanu, šī dalībvalsts paredz, ka līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties kādu no šādiem saziņas līdzekļiem visai saziņai un informācijas apmaiņai:
a) |
elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 22. pantu; |
b) |
pasts vai cits atbilstīgs piegādātājs; |
c) |
fakss; |
d) |
apvienojot iepriekš minētos līdzekļus. |
3. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 59. panta 2. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. aprīlim.
4. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 59. panta 5. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim.
5. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 61. panta 2. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim.
6. Kad dalībvalstis pieņem 1. līdz 5. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
7. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
91. pants
Atcelšana
Direktīvu 2004/18/EK atceļ no 2016. gada 18. aprīļa.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XV pielikumā.
92. pants
Pārskatīšana
Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līguma slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījuma izmaksas –, kas izriet no 4. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.
Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI. Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.
93. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
94. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. februāra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).
(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).
(6) Apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(8) Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 243. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).
(14) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.).
(18) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(25) Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).
(28) Komisijas Lēmums 2009/767/EK (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.).
(29) Komisijas Lēmums 2011/130/ES (2011. gada 25. februāris), ar kuru nosaka minimālās prasības kompetento iestāžu elektroniski parakstītu dokumentu pārrobežu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(32) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).
(33) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.
(34) Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).
(35) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.
(36) Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmums par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
(38) Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
(39) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(42) Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).
I PIELIKUMS
CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES
BEĻĢIJA
|
|
||||
SPF Chancellerie du Premier Ministre; |
FOD Kanselarij van de Eerste Minister; |
||||
SPF Personnel et Organisation; |
FOD Kanselarij Personeel en Organisatie; |
||||
SPF Budget et Contrôle de la Gestion; |
FOD Budget en Beheerscontrole; |
||||
SPF Technologie de l’Information et de la Communication (Fedict); |
FOD Informatie- en Communicatietechnologie (Fedict); |
||||
SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement; |
FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking; |
||||
SPF Intérieur; |
FOD Binnenlandse Zaken; |
||||
SPF Finances; |
FOD Financiën; |
||||
SPF Mobilité et Transports; |
FOD Mobiliteit en Vervoer; |
||||
SPF Emploi, Travail et Concertation sociale; |
FOD Werkgelegenheid, Arbeid en sociaal overleg; |
||||
SPF Sécurité Sociale et Institutions publiques de Sécurité Sociale; |
FOD Sociale Zekerheid en Openbare Instellingen van sociale Zekerheid; |
||||
SPF Santé publique, Sécurité de la Chaîne alimentaire et Environnement; |
FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu; |
||||
SPF Justice; |
FOD Justitie; |
||||
SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie; |
FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie; |
||||
Ministère de la Défense; |
Ministerie van Landsverdediging; |
||||
Service public de programmation Intégration sociale, Lutte contre la pauvreté et Economie sociale; |
Programmatorische Overheidsdienst Maatschappelijke Integratie, Armoedsbestrijding en sociale Economie; |
||||
Service public fédéral de Programmation Développement durable; |
Programmatorische federale Overheidsdienst Duurzame Ontwikkeling; |
||||
Service public fédéral de Programmation Politique scientifique; |
Programmatorische federale Overheidsdienst Wetenschapsbeleid; |
||||
|
|
||||
Office national de Sécurité sociale; |
Rijksdienst voor sociale Zekerheid; |
||||
Institut national d’Assurance sociales pour travailleurs indépendants; |
Rijksinstituut voor de sociale Verzekeringen der Zelfstandigen; |
||||
Institut national d’Assurance Maladie-Invalidité; |
Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering; |
||||
Office national des Pensions; |
Rijksdienst voor Pensioenen; |
||||
Caisse auxiliaire d’Assurance Maladie-Invalidité; |
Hulpkas voor Ziekte-en Invaliditeitsverzekering; |
||||
Fond des Maladies professionnelles; |
Fonds voor Beroepsziekten; |
||||
Office national de l’Emploi; |
Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening |
BULGĀRIJA
Администрация на Народното събрание
Aдминистрация на Президента
Администрация на Министерския съвет
Конституционен съд
Българска народна банка
Министерство на външните работи
Министерство на вътрешните работи
Министерство на държавната администрация и административната реформа
Министерство на извънредните ситуации
Министерство на земеделието и храните
Министерство на здравеопазването
Министерство на икономиката и енергетиката
Министерство на културата
Министерство на образованието и науката
Министерство на околната среда и водите
Министерство на отбраната
Министерство на правосъдието
Министерство на регионалното развитие и благоустройството
Министерство на транспорта
Министерство на труда и социалната политика
Министерство на финансите
Valsts aģentūras, valsts komisijas, izpildaģentūras un citas valsts iestādes, kas izveidotas ar likumu vai Ministru padomes dekrētu un kuru funkcijas ir saistītas ar izpildvaras īstenošanu:
Агенция за ядрено регулиране
Висшата атестационна комисия
Държавна комисия за енергийно и водно регулиране
Държавна комисия по сигурността на информацията
Комисия за защита на конкуренцията
Комисия за защита на личните данни
Комисия за защита от дискриминация
Комисия за регулиране на съобщенията
Комисия за финансов надзор
Патентно ведомство на Република България
Сметна палата на Република България
Агенция за приватизация
Агенция за следприватизационен контрол
Български институт по метрология
Държавна агенция “Архиви”
Държавна агенция “Държавен резерв и военновременни запаси”
Държавна агенция “Национална сигурност”
Държавна агенция за бежанците
Държавна агенция за българите в чужбина
Държавна агенция за закрила на детето
Държавна агенция за информационни технологии и съобщения
Държавна агенция за метрологичен и технически надзор
Държавна агенция за младежта и спорта
Държавна агенция по горите
Държавна агенция по туризма
Държавна комисия по стоковите борси и тържища
Институт по публична администрация и европейска интеграция
Национален статистически институт
Национална агенция за оценяване и акредитация
Националната агенция за професионално образование и обучение
Национална комисия за борба с трафика на хора
Агенция “Митници”
Агенция за държавна и финансова инспекция
Агенция за държавни вземания
Агенция за социално подпомагане
Агенция за хората с увреждания
Агенция по вписванията
Агенция по геодезия, картография и кадастър
Агенция по енергийна ефективност
Агенция по заетостта
Агенция по обществени поръчки
Българска агенция за инвестиции
Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация”
Дирекция “Материално-техническо осигуряване и социално обслужване” на Министерство на вътрешните работи
Дирекция “Оперативно издирване” на Министерство на вътрешните работи
Дирекция “Финансово-ресурсно осигуряване” на Министерство на вътрешните работи
Дирекция за национален строителен контрол
Държавна комисия по хазарта
Изпълнителна агенция “Автомобилна администрация”
Изпълнителна агенция “Борба с градушките”
Изпълнителна агенция “Българска служба за акредитация”
Изпълнителна агенция “Военни клубове и информация”
Изпълнителна агенция “Главна инспекция по труда”
Изпълнителна агенция “Държавна собственост на Министерството на отбраната”
Изпълнителна агенция “Железопътна администрация”
Изпълнителна агенция “Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества”
Изпълнителна агенция “Морска администрация”
Изпълнителна агенция “Национален филмов център”
Изпълнителна агенция “Пристанищна администрация”
Изпълнителна агенция “Проучване и поддържане на река Дунав”
Изпълнителна агенция “Социални дейности на Министерството на отбраната”
Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози
Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия
Изпълнителна агенция по лекарствата
Изпълнителна агенция по лозата и виното
Изпълнителна агенция по околна среда
Изпълнителна агенция по почвените ресурси
Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури
Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството
Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол
Изпълнителна агенция по трансплантация
Изпълнителна агенция по хидромелиорации
Комисията за защита на потребителите
Контролно-техническата инспекция
Национален център за информация и документация
Национален център по радиобиология и радиационна защита
Национална агенция за приходите
Национална ветеринарномедицинска служба
Национална служба “Полиция”
Национална служба “Пожарна безопасност и защита на населението”
Национална служба за растителна защита
Национална служба за съвети в земеделието
Национална служба по зърното и фуражите
Служба “Военна информация”
Служба “Военна полиция”
Фонд “Републиканска пътна инфраструктура”
Авиоотряд 28
ČEHIJAS REPUBLIKA
Ministerstvo dopravy
Ministerstvo financí
Ministerstvo kultury
Ministerstvo obrany
Ministerstvo pro místní rozvoj
Ministerstvo práce a sociálních věcí
Ministerstvo průmyslu a obchodu
Ministerstvo spravedlnosti
Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy
Ministerstvo vnitra
Ministerstvo zahraničních věcí
Ministerstvo zdravotnictví
Ministerstvo zemědělství
Ministerstvo životního prostředí
Poslanecká sněmovna PČR
Senát PČR
Kancelář prezidenta
Český statistický úřad
Český úřad zeměměřičský a katastrální
Úřad průmyslového vlastnictví
Úřad pro ochranu osobních údajů
Bezpečnostní informační služba
Národní bezpečnostní úřad
Česká akademie věd
Vězeňská služba
Český báňský úřad
Úřad pro ochranu hospodářské soutěže
Správa státních hmotných rezerv
Státní úřad pro jadernou bezpečnost
Česká národní banka
Energetický regulační úřad
Úřad vlády České republiky
Ústavní soud
Nejvyšší soud
Nejvyšší správní soud
Nejvyšší státní zastupitelství
Nejvyšší kontrolní úřad
Kancelář Veřejného ochránce práv
Grantová agentura České republiky
Státní úřad inspekce práce
Český telekomunikační úřad
DĀNIJA
Folketinget
Rigsrevisionen
Statsministeriet
Udenrigsministeriet
Beskæftigelsesministeriet
5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)
Domstolsstyrelsen
Finansministeriet
5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)
Forsvarsministeriet
5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)
Ministeriet for Sundhed og Forebyggelse
Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Statens Serum institūts)
Justitsministeriet
Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser (valsts policijas priekšnieks, valsts prokurors, 1 direktorāts un vairākas aģentūras)
Kirkeministeriet
10 stiftsøvrigheder (10 bīskapijas iestādes)
Kulturministeriet – Kultūras ministrija
4 styrelser samt et antal statsinstitutioner (4 departamenti un vairākas iestādes)
Miljøministeriet
5 styrelser (5 aģentūras)
Ministeriet for Flygtninge, Invandrere og Integration
1 styrelse (1 aģentūra)
Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri
4 direktorater og institutioner (4 direktorāti un iestādes)
Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling
Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Riso Nacionālā laboratorija un Dānijas valsts zinātnes un izglītības iestādes)
Skatteministeriet
1 styrelse og institutioner (1 aģentūra un vairākas iestādes)
Velfærdsministeriet
3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un vairākas iestādes)
Transportministeriet
7 styrelser og institutioner, herunder Øresundsbrokonsortiet (7 aģentūras un iestādes, tostarp Øresundsbrokonsortiet)
Undervisningsministeriet
3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner (3 aģentūras, 4 izglītības iestādes un 5 citas iestādes)
Økonomi- og Erhvervsministeriet
Adskillige styrelser og institutioner (vairākas aģentūras un iestādes)
Klima- og Energiministeriet
3 styrelse og institutioner (3 aģentūras un iestādes)
VĀCIJA
Auswärtiges Amt
Bundeskanzleramt
Bundesministerium für Arbeit und Soziales
Bundesministerium für Bildung und Forschung
Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz
Bundesministerium der Finanzen
Bundesministerium des Innern (tikai preces civilām vajadzībām)
Bundesministerium für Gesundheit
Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend
Bundesministerium der Justiz
Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung
Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie
Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung
Bundesministerium der Verteidigung (izņemot militārās preces)
Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit
IGAUNIJA
Vabariigi Presidendi Kantselei
Eesti Vabariigi Riigikogu
Eesti Vabariigi Riigikohus
Riigikontroll
Õiguskantsler
Riigikantselei
Rahvusarhiiv
Haridus- ja Teadusministeerium
Justiitsministeerium
Kaitseministeerium
Keskkonnaministeerium
Kultuuriministeerium
Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium
Põllumajandusministeerium
Rahandusministeerium
Siseministeerium
Sotsiaalministeerium
Välisministeerium
Keeleinspektsioon
Riigiprokuratuur
Teabeamet
Maa-amet
Keskkonnainspektsioon
Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus
Muinsuskaitseamet
Patendiamet
Tarbijakaitseamet
Riigihangete Amet
Taimetoodangu Inspektsioon
Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet
Veterinaar- ja Toiduamet
Konkurentsiamet
Maksu- ja Tolliamet
Statistikaamet
Kaitsepolitseiamet
Kodakondsus- ja Migratsiooniamet
Piirivalveamet
Politseiamet
Eesti Kohtuekspertiisi Instituut
Keskkriminaalpolitsei
Päästeamet
Andmekaitse Inspektsioon
Ravimiamet
Sotsiaalkindlustusamet
Tööturuamet
Tervishoiuamet
Tervisekaitseinspektsioon
Tööinspektsioon
Lennuamet
Maanteeamet
Veeteede Amet
Julgestuspolitsei
Kaitseressursside Amet
Kaitseväe Logistikakeskus
Tehnilise Järelevalve Amet
ĪRIJA
President’s Establishment
Houses of the Oireachtas – (parlaments)
Department of theTaoiseach – (premjerministrs)
Central Statistics Office
Department of Finance
Office of the Comptroller and Auditor General
Office of the Revenue Commissioners
Office of Public Works
State Laboratory
Office of the Attorney General
Office of the Director of Public Prosecutions
Valuation Office
Office of the Commission for Public Service Appointments
Public Appointments Service
Office of the Ombudsman
Chief State Solicitor’s Office
Department of Justice, Equality and Law Reform
Courts Service
Prisons Service
Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests
Department of the Environment, Heritage and Local Government
Department of Education and Science
Department of Communications, Energy and Natural Resources
Department of Agriculture, Fisheries and Food
Department of Transport
Department of Health and Children
Department of Enterprise, Trade and Employment
Department of Arts, Sports and Tourism
Department of Defence
Department of Foreign Affairs
Department of Social and Family Affairs
Department of Community, Rural and Gaeltacht – (gēlu valodā runājošo iedzīvotāju reģioni) Affairs
Arts Council
National Gallery
GRIEĶIJA
Υπουργείο Εσωτερικών
Υπουργείο Εξωτερικών
Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών
Υπουργείο Ανάπτυξης
Υπουργείο Δικαιοσύνης
Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων
Υπουργείο Πολιτισμού
Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης
Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων
Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας
Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών
Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων
Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής
Υπουργείο Μακεδονίας- Θράκης
Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας
Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης
Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς
Γενική Γραμματεία Ισότητας
Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων
Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού
Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας
Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας
Γενική Γραμματεία Αθλητισμού
Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων
Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος
Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας
Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας
Εθνικό Τυπογραφείο
Γενικό Χημείο του Κράτους
Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας
Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών
Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης
Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης
Πανεπιστήμιο Αιγαίου
Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων
Πανεπιστήμιο Πατρών
Πανεπιστήμιο Μακεδονίας
Πολυτεχνείο Κρήτης
Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων
Αιγινήτειο Νοσοκομείο
Αρεταίειο Νοσοκομείο
Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης
Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού
Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων
Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων
Γενικό Επιτελείο Στρατού
Γενικό Επιτελείο Ναυτικού
Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας
Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας
Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων
Υπουργείο Εθνικής Άμυνας
Γενική Γραμματεία Εμπορίου
SPĀNIJA
Presidencia de Gobierno
Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación
Ministerio de Justicia
Ministerio de Defensa
Ministerio de Economía y Hacienda
Ministerio del Interior
Ministerio de Fomento
Ministerio de Educación, Política Social y Deportes
Ministerio de Industria, Turismo y Comercio
Ministerio de Trabajo e Inmigración
Ministerio de la Presidencia
Ministerio de Administraciones Públicas
Ministerio de Cultura
Ministerio de Sanidad y Consumo
Ministerio de Medio Ambiente y Medio Rural y Marino
Ministerio de Vivienda
Ministerio de Ciencia e Innovación
Ministerio de Igualdad
FRANCIJA
1. Ministrijas
Services du Premier ministre
Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports
Ministère chargé de l’intérieur, de l’outre-mer et des collectivités territoriales
Ministère chargé de la justice
Ministère chargé de la défense
Ministère chargé des affaires étrangères et européennes
Ministère chargé de l’éducation nationale
Ministère chargé de l’économie, des finances et de l’emploi
Secrétariat d’Etat aux transports
Secrétariat d’Etat aux entreprises et au commerce extérieur
Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité
Ministère chargé de la culture et de la communication
Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique
Ministère chargé de l’agriculture et de la pêche
Ministère chargé de l’enseignement supérieur et de la recherche
Ministère chargé de l’écologie, du développement et de l’aménagement durables
Secrétariat d’Etat à la fonction publique
Ministère chargé du logement et de la ville
Secrétariat d’Etat à la coopération et à la francophonie
Secrétariat d’Etat à l’outre-mer
Secrétariat d’Etat à la jeunesse, des sports et de la vie associative
Secrétariat d’Etat aux anciens combattants
Ministère chargé de l’immigration, de l’intégration, de l’identité nationale et du co-développement
Secrétariat d’Etat en charge de la prospective et de l’évaluation des politiques publiques
Secrétariat d’Etat aux affaires européennes
Secrétariat d’Etat aux affaires étrangères et aux droits de l’homme
Secrétariat d’Etat à la consommation et au tourisme
Secrétariat d’Etat à la politique de la ville
Secrétariat d’Etat à la solidarité
Secrétariat d’Etat en charge de l’industrie et de la consommation
Secrétariat d’Etat en charge de l’emploi
Secrétariat d’Etat en charge du commerce, de l’artisanat, des PME, du tourisme et des services
Secrétariat d’Etat en charge de l’écologie
Secrétariat d’Etat en charge du développement de la région-capitale
Secrétariat d’Etat en charge de l’aménagement du territoire
2. Institūcijas, neatkarīgas iestādes un jurisdikcijas
Présidence de la République
Assemblée Nationale
Sénat
Conseil constitutionnel
Conseil économique et social
Conseil supérieur de la magistrature
Agence française contre le dopage
Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles
Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires
Autorité de régulation des communications électroniques et des postes
Autorité de sûreté nucléaire
Autorité indépendante des marchés financiers
Comité national d’évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel
Commission d’accès aux documents administratifs
Commission consultative du secret de la défense nationale
Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques
Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité
Commission nationale de déontologie de la sécurité
Commission nationale du débat public
Commission nationale de l’informatique et des libertés
Commission des participations et des transferts
Commission de régulation de l’énergie
Commission de la sécurité des consommateurs
Commission des sondages
Commission de la transparence financière de la vie politique
Conseil de la concurrence
Conseil des ventes volontaires de meubles aux enchères publiques
Conseil supérieur de l’audiovisuel
Défenseur des enfants
Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l’égalité
Haute autorité de santé
Médiateur de la République
Cour de justice de la République
Tribunal des Conflits
Conseil d’Etat
Cours administratives d’appel
Tribunaux administratifs
Cour des Comptes
Chambres régionales des Comptes
Cours et tribunaux de l’ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d’Appel, Tribunaux d’instance et Tribunaux de grande instance)
3. Valsts sabiedriskās iestādes
Académie de France à Rome
Académie de marine
Académie des sciences d’outre-mer
Académie des technologies
Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS)
Agence de biomédicine
Agence pour l’enseignement du français à l’étranger
Agence française de sécurité sanitaire des aliments
Agence française de sécurité sanitaire de l’environnement et du travail
Agence Nationale pour la cohésion sociale et l’égalité des chances
Agence nationale pour la garantie des droits des mineurs
Agences de l’eau
Agence Nationale de l’Accueil des Etrangers et des migrations
Agence nationale pour l’amélioration des conditions de travail (ANACT)
Agence nationale pour l’amélioration de l’habitat (ANAH)
Agence Nationale pour la Cohésion Sociale et l’Egalité des Chances
Agence nationale pour l’indemnisation des français d’outre-mer (ANIFOM)
Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA)
Bibliothèque publique d’information
Bibliothèque nationale de France
Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg
Caisse des Dépôts et Consignations
Caisse nationale des autoroutes (CNA)
Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)
Caisse de garantie du logement locatif social
Casa de Velasquez
Centre d’enseignement zootechnique
Centre d’études de l’emploi
Centre d’études supérieures de la sécurité sociale
Centres de formation professionnelle et de promotion agricole
Centre hospitalier des Quinze-Vingts
Centre international d’études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)
Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale
Centre des Monuments Nationaux
Centre national d’art et de culture Georges Pompidou
Centre national des arts plastiques
Centre national de la cinématographie
Centre National d’Etudes et d’expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)
Centre national du livre
Centre national de documentation pédagogique
Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)
Centre national professionnel de la propriété forestière
Centre National de la Recherche Scientifique (C.N.R.S)
Centres d’éducation populaire et de sport (CREPS)
Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)
Collège de France
Conservatoire de l’espace littoral et des rivages lacustres
Conservatoire National des Arts et Métiers
Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris
Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon
Conservatoire national supérieur d’art dramatique
Ecole centrale de Lille
Ecole centrale de Lyon
École centrale des arts et manufactures
École française d’archéologie d’Athènes
École française d’Extrême-Orient
École française de Rome
École des hautes études en sciences sociales
Ecole du Louvre
École nationale d’administration
École nationale de l’aviation civile (ENAC)
École nationale des Chartes
École nationale d’équitation
Ecole Nationale du Génie de l’Eau et de l’environnement de Strasbourg
Écoles nationales d’ingénieurs
Ecole nationale d’ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes
Écoles nationales d’ingénieurs des travaux agricoles
École nationale de la magistrature
Écoles nationales de la marine marchande
École nationale de la santé publique (ENSP)
École nationale de ski et d’alpinisme
École nationale supérieure des arts décoratifs
École nationale supérieure des arts et techniques du théâtre
École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix
Écoles nationales supérieures d’arts et métiers
École nationale supérieure des beaux-arts
École nationale supérieure de céramique industrielle
École nationale supérieure de l’électronique et de ses applications (ENSEA)
Ecole nationale supérieure du paysage de Versailles
Ecole Nationale Supérieure des Sciences de l’information et des bibliothécaires
Ecole nationale supérieure de la sécurité sociale
Écoles nationales vétérinaires
École nationale de voile
Écoles normales supérieures
École polytechnique
École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)
École de sylviculture Crogny (Aube)
École de viticulture et d’œnologie de la Tour- Blanche (Gironde)
École de viticulture – Avize (Marne)
Etablissement national d’enseignement agronomique de Dijon
Établissement national des invalides de la marine (ENIM)
Établissement national de bienfaisance Koenigswarter
Établissement public du musée et du domaine national de Versailles
Fondation Carnegie
Fondation Singer-Polignac
Haras nationaux
Hôpital national de Saint-Maurice
Institut des hautes études pour la science et la technologie
Institut français d’archéologie orientale du Caire
Institut géographique national
Institut National de l’origine et de la qualité
Institut national des hautes études de sécurité
Institut de veille sanitaire
Institut National d’enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes
Institut National d’Etudes Démographiques (I.N.E.D)
Institut National d’Horticulture
Institut National de la jeunesse et de l’éducation populaire
Institut national des jeunes aveugles – Paris
Institut national des jeunes sourds – Bordeaux
Institut national des jeunes sourds – Chambéry
Institut national des jeunes sourds – Metz
Institut national des jeunes sourds – Paris
Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)
Institut national de la propriété industrielle
Institut National de la Recherche Agronomique (I.N.R.A)
Institut National de la Recherche Pédagogique (I.N.R.P)
Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (I.N.S.E.R.M)
Institut national d’histoire de l’art (I.N.H.A.)
Institut national de recherches archéologiques préventives
Institut National des Sciences de l’Univers
Institut National des Sports et de l’Education Physique
Institut national supérieur de formation et de recherche pour l’éducation des jeunes handicapés et les enseignements inadaptés
Instituts nationaux polytechniques
Instituts nationaux des sciences appliquées
Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)
Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)
Institut de Recherche pour le Développement
Instituts régionaux d’administration
Institut des Sciences et des Industries du vivant et de l’environnement (Agro Paris Tech)
Institut supérieur de mécanique de Paris
Institut Universitaires de Formation des Maîtres
Musée de l’armée
Musée Gustave-Moreau
Musée national de la marine
Musée national J.-J.-Henner
Musée du Louvre
Musée du Quai Branly
Muséum National d’Histoire Naturelle
Musée Auguste-Rodin
Observatoire de Paris
Office français de protection des réfugiés et apatrides
Office National des Anciens Combattants et des Victimes de Guerre (ONAC)
Office national de la chasse et de la faune sauvage
Office National de l’eau et des milieux aquatiques
Office national d’information sur les enseignements et les professions (ONISEP)
Office universitaire et culturel français pour l’Algérie
Ordre national de la Légion d’honneur
Palais de la découverte
Parcs nationaux
Universités
4. Citas valsts sabiedriskās struktūras
Union des groupements d’achats publics (UGAP)
Agence Nationale pour l’emploi (A.N.P.E)
Caisse Nationale des Allocations Familiales (CNAF)
Caisse Nationale d’Assurance Maladie des Travailleurs Salariés (CNAMS)
Caisse Nationale d’Assurance-Vieillesse des Travailleurs Salariés (CNAVTS)
HORVĀTIJA
Hrvatski sabor
Predsjednik Republike Hrvatske
Ured predsjednika Republike Hrvatske
Ured predsjednika Republike Hrvatske po prestanku obnašanja dužnosti
Vlada Republike Hrvatske
uredi Vlade Republike Hrvatske
Ministarstvo gospodarstva
Ministarstvo regionalnog razvoja i fondova Europske unije
Ministarstvo financija
Ministarstvo obrane
Ministarstvo vanjskih i europskih poslova
Ministarstvo unutarnjih poslova
Ministarstvo pravosuđa
Ministarstvo uprave
Ministarstvo poduzetništva i obrta
Ministarstvo rada i mirovinskog sustava
Ministarstvo pomorstva, prometa i infrastrukture
Ministarstvo poljoprivrede
Ministarstvo turizma
Ministarstvo zaštite okoliša i prirode
Ministarstvo graditeljstva i prostornog uređenja
Ministarstvo branitelja
Ministarstvo socijalne politike i mladih
Ministarstvo zdravlja
Ministarstvo znanosti, obrazovanja i sporta
Ministarstvo kulture
državne upravne organizacije
uredi državne uprave u županijama
Ustavni sud Republike Hrvatske
Vrhovni sud Republike Hrvatske
sudovi
Državno sudbeno vijeće
državna odvjetništva
Državnoodvjetničko vijeće
pravobraniteljstva
Državna komisija za kontrolu postupaka javne nabave
Hrvatska narodna banka
državne agencije i uredi
Državni ured za reviziju
ITĀLIJA
Iestādes, kas veic iepirkumus
Presidenza del Consiglio dei Ministri
Ministero degli Affari Esteri
Ministero dell’Interno
Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace)
Ministero della Difesa
Ministero dell’Economia e delle Finanze
Ministero dello Sviluppo Economico
Ministero delle Politiche Agricole, Alimentari e Forestali
Ministero dell’Ambient, Tutela del Territorio e del Mare
Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti
Ministero del Lavoro, della Salute e delle Politiche Sociali
Ministero dell’ Istruzione, Università e Ricerca
Ministero per i Beni e le Attività culturali, comprensivo delle sue articolazioni periferiche
Citas valsts sabiedriskās struktūras
CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)
KIPRA
Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο
Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης
Υπουργικό Συμβούλιο
Βουλή των Αντιπροσώπων
Δικαστική Υπηρεσία
Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας
Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας
Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας
Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας
Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως
Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού
Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου
Γραφείο Προγραμματισμού
Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας
Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα
Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων
Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών
Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών
Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων
Υπουργείο Άμυνας
Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος
Τμήμα Γεωργίας
Κτηνιατρικές Υπηρεσίες
Τμήμα Δασών
Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων
Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης
Μετεωρολογική Υπηρεσία
Τμήμα Αναδασμού
Υπηρεσία Μεταλλείων
Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών
Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών
Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως
Αστυνομία
Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου
Τμήμα Φυλακών
Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού
Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη
Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων
Τμήμα Εργασίας
Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων
Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας
Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου
Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου
Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο
Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας
Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων
Υπουργείο Εσωτερικών
Επαρχιακές Διοικήσεις
Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως
Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως
Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας
Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών
Πολιτική Άμυνα
Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων
Υπηρεσία Ασύλου
Υπουργείο Εξωτερικών
Υπουργείο Οικονομικών
Τελωνεία
Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων
Στατιστική Υπηρεσία
Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών
Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού
Κυβερνητικό Τυπογραφείο
Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής
Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού
Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων
Τμήμα Δημοσίων Έργων
Τμήμα Αρχαιοτήτων
Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας
Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας
Τμήμα Οδικών Μεταφορών
Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών
Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών
Υπουργείο Υγείας
Φαρμακευτικές Υπηρεσίες
Γενικό Χημείο
Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας
Οδοντιατρικές Υπηρεσίες
Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας
LATVIJA
Ministrijas, īpašo uzdevumu ministriju sekretariāti un to padotībā esošās iestādes
Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Ārlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Bērnu un ģimenes lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Kultūras ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes
Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes
Satversmes aizsardzības birojs
Citas valsts iestādes
Augstākā tiesa
Centrālā vēlēšanu komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Latvijas Banka
Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes
Saeimas kanceleja un tās padotībā esošās iestādes
Satversmes tiesa
Valsts kanceleja un tās padotībā esošās iestādes
Valsts kontrole
Valsts prezidenta kanceleja
Tiesībsarga birojs
Nacionālā radio un televīzijas padome
Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā
LIETUVA
Prezidentūros kanceliarija
Seimo kanceliarija
Seimas (parlamenta) priekšā atbildīgās iestādes: Lietuvos mokslo taryba;
Seimo kontrolierių įstaiga;
Valstybės kontrolė;
Specialiųjų tyrimų tarnyba;
Valstybės saugumo departamentas;
Konkurencijos taryba;
Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras;
Vertybinių popierių komisija;
Ryšių reguliavimo tarnyba;
Nacionalinė sveikatos taryba;
Etninės kultūros globos taryba;
Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba;
Valstybinė kultūros paveldo komisija;
Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga;
Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija;
Valstybinė lietuvių kalbos komisija;
Vyriausioji rinkimų komisija;
Vyriausioji tarnybinės etikos komisija;
Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba
Vyriausybės kanceliarija
Vyriausybės (valdības) priekšā atbildīgās iestādes:
Ginklų fondas;
Informacinės visuomenės plėtros komitetas;
Kūno kultūros ir sporto departamentas;
Lietuvos archyvų departamentas;
Mokestinių ginčų komisija;
Statistikos departamentas;
Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas;
Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba;
Viešųjų pirkimų tarnyba;
Narkotikų kontrolės departamentas;
Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija;
Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija;
Valstybinė lošimų priežiūros komisija;
Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba;
Vyriausioji administracinių ginčų komisija;
Draudimo priežiūros komisija;
Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas;
Lietuvių grįžimo į Tėvynę informacijos centras
Konstitucinis Teismas
Lietuvos bankas
Aplinkos ministerija
Aplinkos ministerija (Vides ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Generalinė miškų urėdija;
Lietuvos geologijos tarnyba;
Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba;
Lietuvos standartizacijos departamentas;
Nacionalinis akreditacijos biuras;
Valstybinė metrologijos tarnyba;
Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba;
Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija
Finansų ministerija
Finansų ministerija (Finanšu ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Muitinės departamentas;
Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba;
Valstybinė mokesčių inspekcija;
Finansų ministerijos mokymo centras
Krašto apsaugos ministerija
Krašto apsaugos ministerijos (Valsts aizsardzības ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas;
Centralizuota finansų ir turto tarnyba;
Karo prievolės administravimo tarnyba;
Krašto apsaugos archyvas;
Krizių valdymo centras;
Mobilizacijos departamentas;
Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba;
Infrastruktūros plėtros departamentas;
Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras
Lietuvos kariuomenė
Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos
Kultūros ministerija
Kultūros ministerijos (Kultūras ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Kultūros paveldo departamentas;
Valstybinė kalbos inspekcija
Socialinės apsaugos ir darbo ministerija
Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos (Sociālās aizsardzības un darba ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Garantinio fondo administracija;
Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba;
Lietuvos darbo birža;
Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba;
Trišalės tarybos sekretoriatas;
Socialinių paslaugų priežiūros departamentas;
Darbo inspekcija;
Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba;
Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba;
Ginčų komisija;
Techninės pagalbos neįgaliesiems centras;
Neįgaliųjų reikalų departamentas
Susisiekimo ministerija
Susisiekimo ministerijos (Transporta un sakaru ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Lietuvos automobilių kelių direkcija;
Valstybinė geležinkelio inspekcija;
Valstybinė kelių transporto inspekcija;
Pasienio kontrolės punktų direkcija
Sveikatos apsaugos ministerija
Sveikatos apsaugos ministerijos (Veselības aizsardzības ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba;
Valstybinė ligonių kasa;
Valstybinė medicininio audito inspekcija;
Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba;
Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba;
Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba;
Farmacijos departamentas;
Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras;
Lietuvos bioetikos komitetas;
Radiacinės saugos centras
Švietimo ir mokslo ministerija
Švietimo ir mokslo ministerijos (Izglītības un zinātnes ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Nacionalinis egzaminų centras;
Studijų kokybės vertinimo centras
Teisingumo ministerija
Teisingumo ministerijos (Tieslietu ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Kalėjimų departamentas;
Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba;
Europos teisės departamentas
Ūkio ministerija
Ūkio ministerijos (Ekonomikas ministrijas) padotībā esošās struktūras:
Įmonių bankroto valdymo departamentas;
Valstybinė energetikos inspekcija;
Valstybinė ne maisto produktų inspekcija;
Valstybinis turizmo departamentas
Užsienio reikalų ministerija
Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų
Vidaus reikalų ministerija
Vidaus reikalų ministerijos (Iekšlietu ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Asmens dokumentų išrašymo centras;
Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba;
Gyventojų registro tarnyba;
Policijos departamentas;
Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas;
Turto valdymo ir ūkio departamentas;
Vadovybės apsaugos departamentas;
Valstybės sienos apsaugos tarnyba;
Valstybės tarnybos departamentas;
Informatikos ir ryšių departamentas;
Migracijos departamentas;
Sveikatos priežiūros tarnyba;
Bendrasis pagalbos centras
Žemės ūkio ministerija
Žemės ūkio ministerijos (Lauksaimniecības ministrijas) padotībā esošās iestādes:
Nacionalinė mokėjimo agentūra;
Nacionalinė žemės tarnyba;
Valstybinė augalų apsaugos tarnyba;
Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba;
Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba;
Žuvininkystės departamentas
Teismai (tiesas):
Lietuvos Aukščiausiasis Teismas;
Lietuvos apeliacinis teismas;
Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas;
apygardų teismai;
apygardų administraciniai teismai;
apylinkių teismai;
Nacionalinė teismų administrācija
Generalinė prokuratūra
Citas centrālās valsts pārvaldes iestādes (institucijos (iestādes), įstaigos (struktūras), tarnybos (aģentūras)):
Aplinkos apsaugos agentūra;
Valstybinė aplinkos apsaugos inspekcija;
Aplinkos projektų valdymo agentūra;
Miško genetinių išteklių, sėklų ir sodmenų tarnyba;
Miško sanitarinės apsaugos tarnyba;
Valstybinė miškotvarkos tarnyba;
Nacionalinis visuomenės sveikatos tyrimų centras;
Lietuvos AIDS centras;
Nacionalinis organų transplantacijos biuras;
Valstybinis patologijos centras;
Valstybinis psichikos sveikatos centras;
Lietuvos sveikatos informacijos centras;
Slaugos darbuotojų tobulinimosi ir specializacijos centras;
Valstybinis aplinkos sveikatos centras;
Respublikinis mitybos centras;
Užkrečiamųjų ligų profilaktikos ir kontrolės centras;
Trakų visuomenės sveikatos priežiūros ir specialistų tobulinimosi centras;
Visuomenės sveikatos ugdymo centras;
Muitinės kriminalinė tarnyba;
Muitinės informacinių sistemų centras;
Muitinės laboratorija;
Muitinės mokymo centras;
Valstybinis patentų biuras;
Lietuvos teismo ekspertizės centras;
Centrinė hipotekos įstaiga;
Lietuvos metrologijos inspekcija;
Civilinės aviacijos administracija;
Lietuvos saugios laivybos administracija;
Transporto investicijų direkcija;
Valstybinė vidaus vandenų laivybos inspekcija;
Pabėgėlių priėmimo centras
LUKSEMBURGA
Ministère d’Etat
Ministère des Affaires Etrangères et de l’Immigration
Ministère de l’Agriculture, de la Viticulture et du Développement Rural
Ministère des Classes moyennes, du Tourisme et du Logement
Ministère de la Culture, de l’Enseignement Supérieur et de la Recherche
Ministère de l’Economie et du Commerce extérieur
Ministère de l’Education nationale et de la Formation professionnelle
Ministère de l’Egalité des chances
Ministère de l’Environnement
Ministère de la Famille et de l’Intégration
Ministère des Finances
Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative
Ministère de l’Intérieur et de l’Aménagement du territoire
Ministère de la Justice
Ministère de la Santé
Ministère de la Sécurité sociale
Ministère des Transports
Ministère du Travail et de l’Emploi
Ministère des Travaux publics
UNGĀRIJA
Egészségügyi Minisztérium
Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium
Gazdasági és Közlekedési Minisztérium
Honvédelmi Minisztérium
Igazságügyi és Rendészeti Minisztérium
Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium
Külügyminisztérium
Miniszterelnöki Hivatal
Oktatási és Kulturális Minisztérium
Önkormányzati és Területfejlesztési Minisztérium
Pénzügyminisztérium
Szociális és Munkaügyi Minisztérium
Központi Szolgáltatási Főigazgatóság
MALTA
Uffiċċju tal-Prim Ministru (Office of the Prime Minister)
Ministeru għall-Familja u Solidarjeta’ Soċjali (Ministry for the Family and Social Solidarity)
Ministeru ta’ l-Edukazzjoni Zghazagh u Impjieg (Ministry for Education Youth and Employment)
Ministeru tal-Finanzi (Ministry of Finance)
Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Ministry for Resources and Infrastructure)
Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Ministry for Tourism and Culture)
Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Ministry for Justice and Home Affairs)
Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Ministry for Rural Affairs and the Environment)
Ministeru għal Għawdex (Ministry for Gozo)
Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunita’ (Ministry of Health, the Elderly and Community Care)
Ministeru ta’ l-Affarijiet Barranin (Ministry of Foreign Affairs)
Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta’ Informazzjoni (Ministry for Investment, Industry and Information Technology)
Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Ministry for Competitiveness and Communications)
Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Ministry for Urban Development and Roads)
NĪDERLANDE
Ministerie van Algemene Zaken
Bestuursdepartement
Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid
Rijksvoorlichtingsdienst
Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties
Bestuursdepartement
Centrale Archiefselectiedienst (CAS)
Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD)
Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR)
Agentschap Korps Landelijke Politiediensten
Ministerie van Buitenlandse Zaken
Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC)
Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ)
Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS)
Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES)
Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI)
Centrale diensten ressorterend onder S/PlvS (atbalsta dienesti, kas pakļauti ģenerālsekretāram un ģenerālsekretāra vietniekam)
Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk)
Ministerie van Defensie – (Aizsardzības ministrija)
Bestuursdepartement
Commando Diensten Centra (CDC)
Defensie Telematica Organisatie (DTO)
Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst
De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst
Defensie Materieel Organisatie (DMO)
Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie
Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie
Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie
Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO)
Ministerie van Economische Zaken
Bestuursdepartement
Centraal Planbureau (CPB)
SenterNovem
Staatstoezicht op de Mijnen (SodM)
Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa)
Economische Voorlichtingsdienst (EVD)
Agentschap Telecom
Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo)
Regiebureau Inkoop Rijksoverheid
Octrooicentrum Nederland
Consumentenautoriteit
Ministerie van Financiën
Bestuursdepartement
Belastingdienst Automatiseringscentrum
Belastingdienst
de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen (dažādas Nodokļu un muitas pārvaldes nodaļas visā Nīderlandē)
Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (incl. Economische Controle dienst (ECD))
Belastingdienst Opleidingen
Dienst der Domeinen
Ministerie van Justitie
Bestuursdepartement
Dienst Justitiële Inrichtingen
Raad voor de Kinderbescherming
Centraal Justitie Incasso Bureau
Openbaar Ministerie
Immigratie en Naturalisatiedienst
Nederlands Forensisch Instituut
Dienst Terugkeer & Vertrek
Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit
Bestuursdepartement
Dienst Regelingen (DR)
Agentschap Plantenziektenkundige Dienst (PD)
Algemene Inspectiedienst (AID)
Dienst Landelijk Gebied (DLG)
Voedsel en Waren Autoriteit (VWA)
Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen
Bestuursdepartement
Inspectie van het Onderwijs
Erfgoedinspectie
Centrale Financiën Instellingen
Nationaal Archief
Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid
Onderwijsraad
Raad voor Cultuur
Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid
Bestuursdepartement
Inspectie Werk en Inkomen
Agentschap SZW
Ministerie van Verkeer en Waterstaat
Bestuursdepartement
Directoraat-Generaal Transport en Luchtvaart
Directoraat-generaal Personenvervoer
Directoraat-generaal Water
Centrale diensten (Central Services)
Organisatie Verkeer en Watersaat kopīgie dienesti
Koninklijke Nederlandse Meteorologisch Instituut KNMI
Rijkswaterstaat, Bestuur
De afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Būvdarbu un ūdens resursu apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)
De afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Būvdarbu un ūdens resursu apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta specializētais dienests)
Adviesdienst Geo-Informatie en ICT
Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV)
Bouwdienst
Corporate Dienst
Data ICT Dienst
Dienst Verkeer en Scheepvaart
Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW)
Rijksinstituut voor Kunst en Zee (RIKZ)
Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA)
Waterdienst
Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie
Port state Control
Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO)
Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht
Toezichthouder Beheer Eenheid Water
Toezichthouder Beheer Eenheid Land
Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer
Bestuursdepartement
Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie
Directoraat-generaal Ruimte
Directoraat-general Milieubeheer
Rijksgebouwendienst
VROM Inspectie
Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport
Bestuursdepartement
Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken
Inspectie Gezondheidszorg
Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming
Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM)
Sociaal en Cultureel Planbureau
Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen
Tweede Kamer der Staten-Generaal
Eerste Kamer der Staten-Generaal
Raad van State
Algemene Rekenkamer
Nationale Ombudsman
Kanselarij der Nederlandse Orden
Kabinet der Koningin
Raad voor de rechtspraak en de Rechtbanken
AUSTRIJA
Bundeskanzleramt
Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten
Bundesministerium für Finanzen
Bundesministerium für Gesundheit, Familie und Jugend
Bundesministerium für Inneres
Bundesministerium für Justiz
Bundesministerium für Landesverteidigung
Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft
Bundesministerium für Soziales und Konsumentenschutz
Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur
Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie
Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit
Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung
Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft m.b.H
Bundesbeschaffung G.m.b.H
Bundesrechenzentrum G.m.b.H
POLIJA
Kancelaria Prezydenta RP
Kancelaria Sejmu RP
Kancelaria Senatu RP
Kancelaria Prezesa Rady Ministrów
Sąd Najwyższy
Naczelny Sąd Administracyjny
Wojewódzkie sądy administracyjne
Sądy powszechne – rejonowe, okręgowe i apelacyjne
Trybunał Konstytucyjny
Najwyższa Izba Kontroli
Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich
Biuro Rzecznika Praw Dziecka
Biuro Ochrony Rządu
Biuro Bezpieczeństwa Narodowego
Centralne Biuro Antykorupcyjne
Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej
Ministerstwo Finansów
Ministerstwo Gospodarki
Ministerstwo Rozwoju Regionalnego
Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego
Ministerstwo Edukacji Narodowej
Ministerstwo Obrony Narodowej
Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi
Ministerstwo Skarbu Państwa
Ministerstwo Sprawiedliwości
Ministerstwo Infrastruktury
Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego
Ministerstwo Środowiska
Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji
Ministerstwo Spraw Zagranicznych
Ministerstwo Zdrowia
Ministerstwo Sportu i Turystyki
Urząd Komitetu Integracji Europejskiej
Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej
Urząd Regulacji Energetyki
Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych
Urząd Transportu Kolejowego
Urząd Dozoru Technicznego
Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych
Urząd do Spraw Repatriacji i Cudzoziemców
Urząd Zamówień Publicznych
Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów
Urząd Lotnictwa Cywilnego
Urząd Komunikacji Elektronicznej
Wyższy Urząd Górniczy
Główny Urząd Miar
Główny Urząd Geodezji i Kartografii
Główny Urząd Nadzoru Budowlanego
Główny Urząd Statystyczny
Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji
Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych
Państwowa Komisja Wyborcza
Państwowa Inspekcja Pracy
Rządowe Centrum Legislacji
Narodowy Fundusz Zdrowia
Polska Akademia Nauk
Polskie Centrum Akredytacji
Polskie Centrum Badań i Certyfikacji
Polska Organizacja Turystyczna
Polski Komitet Normalizacyjny
Zakład Ubezpieczeń Społecznych
Komisja Nadzoru Finansowego
Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych
Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego
Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad
Państwowa Inspekcja Ochrony Roślin i Nasiennictwa
Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej
Komenda Główna Policji
Komenda Główna Straży Granicznej
Inspekcja Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych
Główny Inspektorat Ochrony Środowiska
Główny Inspektorat Transportu Drogowego
Główny Inspektorat Farmaceutyczny
Główny Inspektorat Sanitarny
Główny Inspektorat Weterynarii
Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego
Agencja Wywiadu
Agencja Mienia Wojskowego
Wojskowa Agencja Mieszkaniowa
Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa
Agencja Rynku Rolnego
Agencja Nieruchomości Rolnych
Państwowa Agencja Atomistyki
Polska Agencja Żeglugi Powietrznej
Polska Agencja Rozwiązywania Problemów Alkoholowych
Agencja Rezerw Materiałowych
Narodowy Bank Polski
Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej
Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych
Instytut Pamięci Narodowej – Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu
Rada Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa
Służba Celna Rzeczypospolitej Polskiej
Państwowe Gospodarstwo Leśne “Lasy Państwowe”
Polska Agencja Rozwoju Przedsiębiorczości
Urzędy wojewódzkie
Samodzielne Publiczne Zakłady Opieki Zdrowotnej, jeśli ich organem założycielskim jest minister, centralny organ administracji rządowej lub wojewoda
PORTUGĀLE
Presidência do Conselho de Ministros
Ministério das Finanças e da Administração Pública
Ministério da Defesa Nacional
Ministério dos Negócios Estrangeiros
Ministério da Administração Interna
Ministério da Justiça
Ministério da Economia e da Inovação
Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas
Ministério da Educação
Ministério da Ciência, Tecnologia e do Ensino Superior
Ministério da Cultura
Ministério da Saúde
Ministério do Trabalho e da Solidariedade Social
Ministério das Obras Públicas, Transportes e Comunicações
Ministério do Ambiente, do Ordenamento do Território e do Desenvolvimento Regional
Presidença da Republica
Tribunal Constitucional
Tribunal de Contas
Provedoria de Justiça
RUMĀNIJA
Administrația Prezidențială
Senatul României
Camera Deputaților
Inalta Curte de Casație și Justiție
Curtea Constituțională
Consiliul Legislativ
Curtea de Conturi
Consiliul Superior al Magistraturii
Parchetul de pe lângă Inalta Curte de Casație și Justiție
Secretariatul General al Guvernului
Cancelaria primului ministru
Ministerul Afacerilor Externe
Ministerul Economiei și Finanțelor
Ministerul Justiției
Ministerul Apărării
Ministerul Internelor și Reformei Administrative
Ministerul Muncii, Familiei și Egalității de Șanse
Ministerul pentru Intreprinderi Mici și Mijlocii, Comerț, Turism și Profesii Liberale
Ministerul Agriculturii și Dezvoltării Rurale
Ministerul Transporturilor
Ministerul Dezvoltării, Lucrărilor Publice și Locuinței
Ministerul Educației Cercetării și Tineretului
Ministerul Sănătății Publice
Ministerul Culturii și Cultelor
Ministerul Comunicațiilor și Tehnologiei Informației
Ministerul Mediului și Dezvoltării Durabile
Serviciul Român de Informații
Serviciul de Informații Externe
Serviciul de Protecție și Pază
Serviciul de Telecomunicații Speciale
Consiliul Național al Audiovizualului
Consiliul Concurenței (CC)
Direcția Națională Anticorupție
Inspectoratul General de Poliție
Autoritatea Națională pentru Reglementarea și Monitorizarea Achizițiilor Publice
Consiliul Național de Soluționare a Contestațiilor
Autoritatea Națională de Reglementare pentru Serviciile Comunitare de Utilități Publice (ANRSC)
Autoritatea Națională Sanitară Veterinară și pentru Siguranța Alimentelor
Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor
Autoritatea Navală Română
Autoritatea Feroviară Română
Autoritatea Rutieră Română
Autoritatea Națională pentru Protecția Drepturilor Copilului
Autoritatea Națională pentru Persoanele cu Handicap
Autoritatea Națională pentru Turism
Autoritatea Națională pentru Restituirea Proprietăților
Autoritatea Națională pentru Tineret
Autoritatea Națională pentru Cercetare Științifică
Autoritatea Națională pentru Reglementare în Comunicații și Tehnologia Informației
Autoritatea Națională pentru Serviciile Societății Informaționale
Autoritatea Electorală Permanente
Agenția pentru Strategii Guvernamentale
Agenția Națională a Medicamentului
Agenția Națională pentru Sport
Agenția Națională pentru Ocuparea Forței de Muncă
Agenția Națională de Reglementare în Domeniul Energiei
Agenția Română pentru Conservarea Energiei
Agenția Națională pentru Resurse Minerale
Agenția Română pentru Investiții Străine
Agenția Națională pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii și Cooperație
Agenția Națională a Funcționarilor Publici
Agenția Națională de Administrare Fiscală
Agenția de Compensare pentru Achiziții de Tehnică Specială
Agenția Națională Anti-doping
Agenția Nucleară
Agenția Națională pentru Protecția Familiei
Agenția Națională pentru Egalitatea de Șanse între Bărbați și Femei
Agenția Națională pentru Protecția Mediului
Agenția națională Antidrog
SLOVĒNIJA
Predsednik Republike Slovenije
Državni zbor Republike Slovenije
Državni svet Republike Slovenije
Varuh človekovih pravic
Ustavno sodišče Republike Slovenije
Računsko sodišče Republike Slovenije
Državna revizijska komisja za revizijo postopkov oddaje javnih naročil
Slovenska akademija znanosti in umetnosti
Vladne službe
Ministrstvo za finance
Ministrstvo za notranje zadeve
Ministrstvo za zunanje zadeve
Ministrstvo za obrambo
Ministrstvo za pravosodje
Ministrstvo za gospodarstvo
Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano
Ministrstvo za promet
Ministrstvo za okolje in prostor
Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve
Ministrstvo za zdravje
Ministrstvo za javno upravo
Ministrstvo za šolstvo in šport
Ministrstvo za visoko šolstvo, znanost in tehnologijo
Ministrstvo za kulturo
Vrhovno sodišče Republike Slovenije
višja sodišča
okrožna sodišča
okrajna sodišča
Vrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije
Okrožna državna tožilstva
Državno pravobranilstvo
Upravno sodišče Republike Slovenije
Višje delovno in socialno sodišče
delovna sodišča
Davčna uprava Republike Slovenije
Carinska uprava Republike Slovenije
Urad Republike Slovenije za preprečevanje pranja denarja
Urad Republike Slovenije za nadzor prirejanja iger na srečo
Uprava Republike Slovenije za javna plačila
Urad Republike Slovenije za nadzor proračuna
Policija
Inšpektorat Republike Slovenije za notranje zadeve
Generalštab Slovenske vojske
Uprava Republike Slovenije za zaščito in reševanje
Inšpektorat Republike Slovenije za obrambo
Inšpektorat Republike Slovenije za varstvo pred naravnimi in drugimi nesrečami
Uprava Republike Slovenije za izvrševanje kazenskih sankcij
Urad Republike Slovenije za varstvo konkurence
Urad Republike Slovenije za varstvo potrošnikov
Tržni inšpektorat Republike Slovenije
Urad Republike Slovenije za intelektualno lastnino
Inšpektorat Republike Slovenije za elektronske komunikacije, elektronsko podpisovanje in pošto
Inšpektorat za energetiko in rudarstvo
Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja
Inšpektorat Republike Slovenije za kmetijstvo, gozdarstvo in hrano
Fitosanitarna uprava Republike Slovenije
Veterinarska uprava Republike Slovenije
Uprava Republike Slovenije za pomorstvo
Direkcija Republike Slovenije za caste
Prometni inšpektorat Republike Slovenije
Direkcija za vodenje investicij v javno železniško infrastrukturo
Agencija Republike Slovenije za okolje
Geodetska uprava Republike Slovenije
Uprava Republike Slovenije za jedrsko varstvo
Inšpektorat Republike Slovenije za okolje in prostor
Inšpektorat Republike Slovenije za delo
Zdravstveni inšpektorat
Urad Republike Slovenije za kemikalije
Uprava Republike Slovenije za varstvo pred sevanji
Urad Republike Slovenije za meroslovje
Urad za visoko šolstvo
Urad Republike Slovenije za mladino
Inšpektorat Republike Slovenije za šolstvo in šport
Arhiv Republike Slovenije
Inšpektorat Republike Slovenije za kulturo in medije
Kabinet predsednika Vlade Republike Slovenije
Generalni sekretariat Vlade Republike Slovenije
Služba vlade za zakonodajo
Služba vlade za evropske zadeve
Služba vlade za lokalno samoupravo in regionalno politiko
Urad vlade za komuniciranje
Urad za enake možnosti
Urad za verske skupnosti
Urad za narodnosti
Urad za makroekonomske analize in razvoj
Statistični urad Republike Slovenije
Slovenska obveščevalno-varnostna agencija
Protokol Republike Slovenije
Urad za varovanje tajnih podatkov
Urad za Slovence v zamejstvu in po svetu
Služba Vlade Republike Slovenije za razvoj
Informacijski pooblaščenec
Državna volilna komisija
SLOVĀKIJA
Ministrijas un citas centrālās pārvaldes iestādes, kas minētas Likumā Nr. 575/2001 Coll. par valdības un centrālo valsts pārvaldes iestāžu darbības struktūru, šā likuma jaunākajā redakcijā:
Kancelária prezidenta Slovenskej republiky
Národná rada Slovenskej republiky
Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky
Ministerstvo financií Slovenskej republiky
Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií Slovenskej republiky
Ministerstvo pôdohospodárstva Slovenskej republiky
Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky
Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky
Ministerstvo obrany Slovenskej republiky
Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky
Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky
Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky
Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky
Ministerstvo školstva Slovenskej republiky
Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky
Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky
Úrad vlády Slovenskej republiky
Protimonopolný úrad Slovenskej republiky
Štatistický úrad Slovenskej republiky
Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky
Úrad jadrového dozoru Slovenskej republiky
Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky
Úrad pre verejné obstarávanie
Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky
Správa štátnych hmotných rezerv Slovenskej republiky
Národný bezpečnostný úrad
Ústavný súd Slovenskej republiky
Najvyšši súd Slovenskej republiky
Generálna prokuratura Slovenskej republiky
Najvyšši kontrolný úrad Slovenskej republiky
Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky
Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky
Úrad pre finančný trh
Úrad na ochranu osobn ý ch udajov
Kancelária verejneho ochranu prav
SOMIJA
Oikeuskanslerinvirasto – Justitiekanslersämbetet
Liikenne- Ja viestintäministeriö – Kommunikationsministeriet
Ajoneuvohallintokeskus AKE – Fordonsförvaltningscentralen AKE
Ilmailuhallinto – Luftfartsförvaltningen
Ilmatieteen laitos – Meteorologiska institutet
Merenkulkulaitos – Sjöfartsverket
Merentutkimuslaitos – Havsforskningsinstitutet
Ratahallintokeskus RHK – Banförvaltningscentralen RHK
Rautatievirasto – Järnvägsverket
Tiehallinto – Vägförvaltningen
Viestintävirasto – Kommunikationsverket
Maa- Ja metsätalousministeriö – Jord- och skogsbruksministeriet
Elintarviketurvallisuusvirasto – Livsmedelssäkerhetsverket
Maanmittauslaitos – Lantmäteriverket
Maaseutuvirasto – Landsbygdsverket
Oikeusministeriö – Justitieministeriet
Tietosuojavaltuutetun toimisto – Dataombudsmannens byrå
Tuomioistuimet – Domstolar
Korkein oikeus – Högsta domstolen
Korkein hallinto-oikeus – Högsta förvaltningsdomstolen
Hovioikeudet – Hovrätter
Käräjäoikeudet – Tingsrätter
Hallinto-oikeudet – Förvaltningsdomstolar
Markkinaoikeus – Marknadsdomstolen
Työtuomioistuin – Arbetsdomstolen
Vakuutusoikeus – Försäkringsdomstolen
Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden
Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet
HEUNI – Yhdistyneiden Kansakuntien yhteydessä toimiva Euroopan kriminaalipolitiikan instituutti – HEUNI – Europeiska institutet för kriminalpolitik, verksamt i anslutning till Förenta nationerna
Konkurssiasiamiehen toimisto – Konkursombudsmannens byrå
Kuluttajariitalautakunta – Konsumenttvistenämnden
Oikeushallinnon palvelukeskus – Justitieförvaltningens servicecentral
Oikeushallinnon tietotekniikkakeskus – Justitieförvaltningens datateknikcentral
Oikeuspoliittinen tutkimuslaitos (Optula) – Rättspolitiska forskningsinstitutet
Oikeusrekisterikeskus – Rättsregistercentralen
Onnettomuustutkintakeskus – Centralen för undersökning av olyckor
Rikosseuraamusvirasto – Brottspåföljdsverket
Rikosseuraamusalan koulutuskeskus – Brottspåföljdsområdets utbildningscentral
Rikoksentorjuntaneuvosto Rådet för brottsförebyggande
Saamelaiskäräjät – Sametinget
Valtakunnansyyttäjänvirasto – Riksåklagarämbetet
Vankeinhoitolaitos – Fångvårdsväsendet
Opetusministeriö – Undervisningsministeriet
Opetushallitus – Utbildningsstyrelsen
Valtion elokuvatarkastamo – Statens filmgranskningsbyrå
Puolustusministeriö – Försvarsministeriet
Puolustusvoimat – Försvarsmakten
Sisäasiainministeriö – Inrikesministeriet
Väestörekisterikeskus – Befolkningsregistercentralen
Keskusrikospoliisi – Centralkriminalpolisen
Liikkuva poliisi – Rörliga polisen
Rajavartiolaitos – Gränsbevakningsväsendet
Lääninhallitukset – Länstyrelserna
Suojelupoliisi – Skyddspolisen
Poliisiammattikorkeakoulu – Polisyrkeshögskolan
Poliisin tekniikkakeskus – Polisens teknikcentral
Poliisin tietohallintokeskus – Polisens datacentral
Helsingin kihlakunnan poliisilaitos – Polisinrättningen i Helsingfors
Pelastusopisto – Räddningsverket
Hätäkeskuslaitos – Nödcentralsverket
Maahanmuuttovirasto – Migrationsverket
Sisäasiainhallinnon palvelukeskus – Inrikesförvaltningens servicecentral
Sosiaali- ja terveysministeriö – Social- och hälsovårdsministeriet
Työttömyysturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för utkomstskyddsärenden
Sosiaaliturvan muutoksenhakulautakunta – Besvärsnämnden för social trygghet
Lääkelaitos – Läkemedelsverket
Terveydenhuollon oikeusturvakeskus – Rättsskyddscentralen för hälsovården
Säteilyturvakeskus – Strålsäkerhetscentralen
Kansanterveyslaitos – Folkhälsoinstitutet
Lääkehoidon kehittämiskeskus ROHTO – Utvecklingscentralen för läkemedelsbe-handling
Sosiaali- ja terveydenhuollon tuotevalvontakeskus – Social- och hälsovårdens produkttillsynscentral
Sosiaali- ja terveysalan tutkimus- ja kehittämiskeskus Stakes – Forsknings- och utvecklingscentralen för social- och hälsovården Stakes
Vakuutusvalvontavirasto – Försäkringsinspektionen
Työ- ja elinkeinoministeriö – Arbets- och näringsministeriet
Kuluttajavirasto – Konsumentverket
Kilpailuvirasto – Konkurrensverket
Patentti- ja rekisterihallitus – Patent- och registerstyrelsen
Valtakunnansovittelijain toimisto – Riksförlikningsmännens byrå
Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset – Statliga förläggningar för asylsökande
Energiamarkkinavirasto - Energimarknadsverket
Geologian tutkimuskeskus – Geologiska forskningscentralen
Huoltovarmuuskeskus – Försörjningsberedskapscentralen
Kuluttajatutkimuskeskus – Konsumentforskningscentralen
Matkailun edistämiskeskus (MEK) – Centralen för turistfrämjande
Mittatekniikan keskus (MIKES) – Mätteknikcentralen
Tekes – teknologian ja innovaatioiden kehittämiskeskus - Tekes – utvecklingscentralen för teknologi och innovationer
Turvatekniikan keskus (TUKES) – Säkerhetsteknikcentralen
Valtion teknillinen tutkimuskeskus (VTT) – Statens tekniska forskningscentral
Syrjintälautakunta – Nationella diskrimineringsnämnden
Työneuvosto – Arbetsrådet
Vähemmistövaltuutetun toimisto – Minoritetsombudsmannens byrå
Ulkoasiainministeriö – Utrikesministeriet
Valtioneuvoston kanslia – Statsrådets kansli
Valtiovarainministeriö – Finansministeriet
Valtiokonttori – Statskontoret
Verohallinto – Skatteförvaltningen
Tullilaitos – Tullverket
Tilastokeskus – Statistikcentralen
Valtion taloudellinen tutkimuskeskus – Statens ekonomiska forskningscentral
Ympäristöministeriö – Miljöministeriet
Suomen ympäristökeskus – Finlands miljöcentral
Asumisen rahoitus- ja kehityskeskus – Finansierings- och utvecklingscentralen för boendet
Valtiontalouden tarkastusvirasto – Statens revisionsverk
ZVIEDRIJA
A
Affärsverket svenska kraftnät
Akademien för de fria konsterna
Alkohol- och läkemedelssortiments-nämnden
Allmänna pensionsfonden
Allmänna reklamationsnämnden
Ambassader
Ansvarsnämnd, statens
Arbetsdomstolen
Arbetsförmedlingen
Arbetsgivarverk, statens
Arbetslivsinstitutet
Arbetsmiljöverket
Arkitekturmuseet
Arrendenämnder
Arvsfondsdelegationen
Arvsfondsdelegationen
B
Banverket
Barnombudsmannen
Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens
Bergsstaten
Biografbyrå, statens
Biografiskt lexikon, svenskt
Birgittaskolan
Blekinge tekniska högskola
Bokföringsnämnden
Bolagsverket
Bostadsnämnd, statens
Bostadskreditnämnd, statens
Boverket
Brottsförebyggande rådet
Brottsoffermyndigheten
C
Centrala studiestödsnämnden
D
Danshögskolan
Datainspektionen
Departementen
Domstolsverket
Dramatiska institutet
E
Ekeskolan
Ekobrottsmyndigheten
Ekonomistyrningsverket
Ekonomiska rådet
Elsäkerhetsverket
Energimarknadsinspektionen
Energimyndighet, statens
EU/FoU-rådet
Exportkreditnämnden
Exportråd, Sveriges
F
Fastighetsmäklarnämnden
Fastighetsverk, statens
Fideikommissnämnden
Finansinspektionen
Finanspolitiska rådet
Finsk-svenska gränsälvskommissionen
Fiskeriverket
Flygmedicincentrum
Folkhälsoinstitut, statens
Fonden för fukt- och mögelskador
Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas
Folke Bernadotte Akademin
Forskarskattenämnden
Forskningsrådet för arbetsliv och socialvetenskap
Fortifikationsverket
Forum för levande historia
Försvarets materielverk
Försvarets radioanstalt
Försvarets underrättelsenämnd
Försvarshistoriska museer, statens
Försvarshögskolan
Försvarsmakten
Försäkringskassan
G
Gentekniknämnden
Geologiska undersökning
Geotekniska institut, statens
Giftinformationscentralen
Glesbygdsverket
Grafiska institutet och institutet för högre kommunikation- och reklamutbildning
Granskningsnämnden för radio och TV
Granskningsnämnden för försvarsuppfinningar
Gymnastik- och Idrottshögskolan
Göteborgs universitet
H
Handelsflottans kultur- och fritidsråd
Handelsflottans pensionsanstalt
Handelssekreterare
Handelskamrar, auktoriserade
Handikappombudsmannen
Handikappråd, statens
Harpsundsnämnden
Haverikommission, statens
Historiska museer, statens
Hjälpmedelsinstitutet
Hovrätterna
Hyresnämnder
Häktena
Hälso- och sjukvårdens ansvarsnämnd
Högskolan Dalarna
Högskolan i Borås
Högskolan i Gävle
Högskolan i Halmstad
Högskolan i Kalmar
Högskolan i Karlskrona/Ronneby
Högskolan i Kristianstad
Högskolan i Skövde
Högskolan i Trollhättan/Uddevalla
Högskolan på Gotland
Högskolans avskiljandenämnd
Högskoleverket
Högsta domstolen
I
ILO kommittén
Inspektionen för arbetslöshetsförsäkringen
Inspektionen för strategiska produkter
Institut för kommunikationsanalys, statens
Institut för psykosocial medicin, statens
Institut för särskilt utbildningsstöd, statens
Institutet för arbetsmarknadspolitisk utvärdering
Institutet för rymdfysik
Institutet för tillväxtpolitiska studier
Institutionsstyrelse, statens
Insättningsgarantinämnden
Integrationsverket
Internationella programkontoret för utbildningsområdet
J
Jordbruksverk, statens
Justitiekanslern
Jämställdhetsombudsmannen
Jämställdhetsnämnden
Järnvägar, statens
Järnvägsstyrelsen
K
Kammarkollegiet
Kammarrätterna
Karlstads universitet
Karolinska Institutet
Kemikalieinspektionen
Kommerskollegium
Konjunkturinstitutet
Konkurrensverket
Konstfack
Konsthögskolan
Konstnärsnämnden
Konstråd, statens
Konsulat
Konsumentverket
Krigsvetenskapsakademin
Krigsförsäkringsnämnden
Kriminaltekniska laboratorium, statens
Kriminalvården
Krisberedskapsmyndigheten
Kristinaskolan
Kronofogdemyndigheten
Kulturråd, statens
Kungl. Biblioteket
Kungl. Konsthögskolan
Kungl. Musikhögskolan i Stockholm
Kungl. Tekniska högskolan
Kungl. Vitterhets-, historie- och antikvitetsakademien
Kungl Vetenskapsakademin
Kustbevakningen
Kvalitets- och kompetensråd, statens
Kärnavfallsfondens styrelse
L
Lagrådet
Lantbruksuniversitet, Sveriges
Lantmäteriverket
Linköpings universitet
Livrustkammaren, Skoklosters slott och Hallwylska museet
Livsmedelsverk, statens
Livsmedelsekonomiska institutet
Ljud- och bildarkiv, statens
Lokala säkerhetsnämnderna vid kärnkraftverk
Lotteriinspektionen
Luftfartsverket
Luftfartsstyrelsen
Luleå tekniska universitet
Lunds universitet
Läkemedelsverket
Läkemedelsförmånsnämnden
Länsrätterna
Länsstyrelserna
Lärarhögskolan i Stockholm
M
Malmö högskola
Manillaskolan
Maritima muséer, statens
Marknadsdomstolen
Medlingsinstitutet
Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges
Migrationsverket
Militärhögskolor
Mittuniversitetet
Moderna museet
Museer för världskultur, statens
Musikaliska Akademien
Musiksamlingar, statens
Myndigheten för handikappolitisk samordning
Myndigheten för internationella adoptionsfrågor
Myndigheten för skolutveckling
Myndigheten för kvalificerad yrkesutbildning
Myndigheten för nätverk och samarbete inom högre utbildning
Myndigheten för Sveriges nätuniversitet
Myndigheten för utländska investeringar i Sverige
Mälardalens högskola
N
Nationalmuseum
Nationellt centrum för flexibelt lärande
Naturhistoriska riksmuseet
Naturvårdsverket
Nordiska Afrikainstitutet
Notarienämnden
Nämnd för arbetstagares uppfinningar, statens
Nämnden för statligt stöd till trossamfund
Nämnden för styrelserepresentationsfrågor
Nämnden mot diskriminering
Nämnden för elektronisk förvaltning
Nämnden för RH anpassad utbildning
Nämnden för hemslöjdsfrågor
O
Oljekrisnämnden
Ombudsmannen mot diskriminering på grund av sexuell läggning
Ombudsmannen mot etnisk diskriminering
Operahögskolan i Stockholm
P
Patent- och registreringsverket
Patentbesvärsrätten
Pensionsverk, statens
Personregisternämnd statens, SPAR-nämnden
Pliktverk, Totalförsvarets
Polarforskningssekretariatet
Post- och telestyrelsen
Premiepensionsmyndigheten
Presstödsnämnden
R
Radio- och TV-verket
Rederinämnden
Regeringskansliet
Regeringsrätten
Resegarantinämnden
Registernämnden
Revisorsnämnden
Riksantikvarieämbetet
Riksarkivet
Riksbanken
Riksdagsförvaltningen
Riksdagens ombudsmän
Riksdagens revisorer
Riksgäldskontoret
Rikshemvärnsrådet
Rikspolisstyrelsen
Riksrevisionen
Rikstrafiken
Riksutställningar, Stiftelsen
Riksvärderingsnämnden
Rymdstyrelsen
Rådet för Europeiska socialfonden i Sverige
Räddningsverk, statens
Rättshjälpsmyndigheten
Rättshjälpsnämnden
Rättsmedicinalverket
S
Samarbetsnämnden för statsbidrag till trossamfund
Sameskolstyrelsen och sameskolor
Sametinget
SIS, Standardiseringen i Sverige
Sjöfartsverket
Skatterättsnämnden
Skatteverket
Skaderegleringsnämnd, statens
Skiljenämnden i vissa trygghetsfrågor
Skogsstyrelsen
Skogsvårdsstyrelserna
Skogs och lantbruksakademien
Skolverk, statens
Skolväsendets överklagandenämnd
Smittskyddsinstitutet
Socialstyrelsen
Specialpedagogiska institutet
Specialskolemyndigheten
Språk- och folkminnesinstitutet
Sprängämnesinspektionen
Statistiska centralbyrån
Statskontoret
Stockholms universitet
Stockholms internationella miljöinstitut
Strålsäkerhetsmyndigheten
Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll
Styrelsen för internationellt utvecklingssamarbete, SIDA
Styrelsen för Samefonden
Styrelsen för psykologiskt försvar
Stängselnämnden
Svenska institutet
Svenska institutet för europapolitiska studier
Svenska ESF rådet
Svenska Unescorådet
Svenska FAO kommittén
Svenska Språknämnden
Svenska Skeppshypotekskassan
Svenska institutet i Alexandria
Sveriges författarfond
Säkerhetspolisen
Säkerhets- och integritetsskyddsnämnden
Södertörns högskola
T
Taltidningsnämnden
Talboks- och punktskriftsbiblioteket
Teaterhögskolan i Stockholm
Tingsrätterna
Tjänstepensions och grupplivnämnd, statens
Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet
Totalförsvarets forskningsinstitut
Totalförsvarets pliktverk
Tullverket
Turistdelegationen
U
Umeå universitet
Ungdomsstyrelsen
Uppsala universitet
Utlandslönenämnd, statens
Utlänningsnämnden
Utrikesförvaltningens antagningsnämnd
Utrikesnämnden
Utsädeskontroll, statens
V
Valideringsdelegationen
Valmyndigheten
Vatten- och avloppsnämnd, statens
Vattenöverdomstolen
Verket för förvaltningsutveckling
Verket för högskoleservice
Verket för innovationssystem (VINNOVA)
Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)
Vetenskapsrådet
Veterinärmedicinska anstalt, statens
Veterinära ansvarsnämnden
Väg- och transportforskningsinstitut, statens
Vägverket
Vänerskolan
Växjö universitet
Växtsortnämnd, statens
Å
Åklagarmyndigheten
Åsbackaskolan
Ö
Örebro universitet
Örlogsmannasällskapet
Östervångsskolan
Överbefälhavaren
Överklagandenämnden för högskolan
Överklagandenämnden för nämndemanna-uppdrag
Överklagandenämnden för studiestöd
Överklagandenämnden för totalförsvaret
APVIENOTĀ KARALISTE
Cabinet Office
Office of the Parliamentary Counsel
Central Office of Information
Charity Commission
Crown Estate Commissioners (Vote Expenditure Only)
Crown Prosecution Service
Department for Business, Enterprise and Regulatory Reform
Competition Commission
Gas and Electricity Consumers’ Council
Office of Manpower Economics
Department for Children, Schools and Families
Department of Communities and Local Government
Rent Assessment Panels
Department for Culture, Media and Sport
British Library
British Museum
Commission for Architecture and the Built Environment
The Gambling Commission
Historic Buildings and Monuments Commission for England (English Heritage)
Imperial War Museum
Museums, Libraries and Archives Council
National Gallery
National Maritime Museum
National Portrait Gallery
Natural History Museum
Science Museum
Tate Gallery
Victoria and Albert Museum
Wallace Collection
Department for Environment, Food and Rural Affairs
Agricultural Dwelling House Advisory Committees
Agricultural Land Tribunals
Agricultural Wages Board and Committees
Cattle Breeding Centre
Countryside Agency
Plant Variety Rights Office
Royal Botanic Gardens, Kew
Royal Commission on Environmental Pollution
Department of Health
Dental Practice Board
National Health Service Strategic Health Authorities
NHS Trusts
Prescription Pricing Authority
Department for Innovation, Universities and Skills
Higher Education Funding Council for England
National Weights and Measures Laboratory
Patent Office
Department for International Development
Department of the Procurator General and Treasury Solicitor
Legal Secretariat to the Law Officers
Department for Transport
Maritime and Coastguard Agency
Department for Work and Pensions
Disability Living Allowance Advisory Board
Independent Tribunal Service
Medical Boards and Examining Medical Officers (War Pensions)
Occupational Pensions Regulatory Authority
Regional Medical Service
Social Security Advisory Committee
Export Credits Guarantee Department
Foreign and Commonwealth Office
Wilton Park Conference Centre
Government Actuary’s Department
Government Communications Headquarters
Home Office
HM Inspectorate of Constabulary
House of Commons
House of Lords
Ministry of Defence
Defence Equipment & Support
Meteorological Office
Ministry of Justice
Boundary Commission for England
Combined Tax Tribunal
Council on Tribunals
Court of Appeal – Criminal
Employment Appeals Tribunal
Employment Tribunals
HMCS Regions, Crown, County and Combined Courts (England and Wales)
Immigration Appellate Authorities
Immigration Adjudicators
Immigration Appeals Tribunal
Lands Tribunal
Law Commission
Legal Aid Fund (England and Wales)
Office of the Social Security Commissioners
Parole Board and Local Review Committees
Pensions Appeal Tribunals
Public Trust Office
Supreme Court Group (England and Wales)
Transport Tribunal
The National Archives
National Audit Office
National Savings and Investments
National School of Government
Northern Ireland Assembly Commission
Northern Ireland Court Service
Coroners Courts
County Courts
Court of Appeal and High Court of Justice in Northern Ireland
Crown Court
Enforcement of Judgements Office
Legal Aid Fund
Magistrates’ Courts
Pensions Appeals Tribunals
Northern Ireland, Department for Employment and Learning
Northern Ireland, Department for Regional Development
Northern Ireland, Department for Social Development
Northern Ireland, Department of Agriculture and Rural Development
Northern Ireland, Department of Culture, Arts and Leisure
Northern Ireland, Department of Education
Northern Ireland, Department of Enterprise, Trade and Investment
Northern Ireland, Department of the Environment
Northern Ireland, Department of Finance and Personnel
Northern Ireland, Department of Health, Social Services and Public Safety
Northern Ireland, Office of the First Minister and Deputy First Minister
Northern Ireland Office
Crown Solicitor’s Office
Department of the Director of Public Prosecutions for Northern Ireland
Forensic Science Laboratory of Northern Ireland
Office of the Chief Electoral Officer for Northern Ireland
Police Service of Northern Ireland
Probation Board for Northern Ireland
State Pathologist Service
Office of Fair Trading
Office for National Statistics
National Health Service Central Register
Office of the Parliamentary Commissioner for Administration and Health Service Commissioners
Paymaster General’s Office
Postal Business of the Post Office
Privy Council Office
Public Record Office
HM Revenue and Customs
The Revenue and Customs Prosecutions Office
Royal Hospital, Chelsea
Royal Mint
Rural Payments Agency
Scotland, Auditor-General
Scotland, Crown Office and Procurator Fiscal Service
Scotland, General Register Office
Scotland, Queen’s and Lord Treasurer’s Remembrancer
Scotland, Registers of Scotland
The Scotland Office
The Scottish Ministers
Architecture and Design Scotland
Crofters Commission
Deer Commission for Scotland
Lands Tribunal for Scotland
National Galleries of Scotland
National Library of Scotland
National Museums of Scotland
Royal Botanic Garden, Edinburgh
Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Scotland
Scottish Further and Higher Education Funding Council
Scottish Law Commission
Community Health Partnerships
Special Health Boards
Health Boards
The Office of the Accountant of Court
High Court of Justiciary
Court of Session
HM Inspectorate of Constabulary
Parole Board for Scotland
Pensions Appeal Tribunals
Scottish Land Court
Sheriff Courts
Scottish Police Services Authority
Office of the Social Security Commissioners
The Private Rented Housing Panel and Private Rented Housing Committees
Keeper of the Records of Scotland
The Scottish Parliamentary Body Corporate
HM Treasury
Office of Government Commerce
United Kingdom Debt Management Office
The Wales Office (Office of the Secretary of State for Wales)
The Welsh Ministers
Higher Education Funding Council for Wales
Local Government Boundary Commission for Wales
The Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Wales
Valuation Tribunals (Wales)
Welsh National Health Service Trusts and Local Health Boards
Welsh Rent Assessment Panels
II PIELIKUMS
2. PANTA 1. PUNKTA 6. APAKŠPUNKTA a) PUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS
Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.
NACE Rev. 1 (1) |
CPV kods |
||||||||||||||||||||||||||||||
F IEDAĻA |
BŪVNIECĪBA |
||||||||||||||||||||||||||||||
Daļa |
Grupa |
Klase |
Darbības veids |
Piezīmes |
|||||||||||||||||||||||||||
45. |
|
|
Būvniecība |
Šajā daļā ietilpst:
|
45000000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.1. |
|
Būvlaukuma sagatavošana |
|
45100000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.11. |
Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē ietilpst arī:
|
45110000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.12. |
Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45120000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.2. |
|
Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi |
|
45200000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.21. |
Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45210000 Izņemot: – 45213316 45220000 45231000 45232000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.22. |
Jumta seguma un konstrukciju montāža |
Šajā klasē ietilpst:
|
45261000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.23. |
Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45212212 un DA03 45230000 Izņemot: – 45231000 – 45232000 – 45234115 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.24. |
Hidrotehnisko būvju būvniecība |
Šajā klasē ietilpst:
|
45240000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.25. |
Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45250000 45262000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.3. |
|
Ēku ierīkošanas darbi |
|
45300000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.31. |
Elektrības vadu instalēšana un montāža |
Šajā klasē ietilpst: šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs:
|
45213316 45310000 Izņemot: – 45316000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.32. |
Izolācijas darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45320000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.33. |
Sanitārtehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45330000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.34. |
Pārējās būves un ierīces |
Šajā klasē ietilpst:
|
45234115 45316000 45340000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.4. |
|
Būvobjekta apdare |
|
45400000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.41. |
Apmetēju darbi |
Šajā klasē ietilpst:
|
45410000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.42. |
Namdaru darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45420000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.43. |
Grīdu un sienu klājumu ierīkošana |
Šajā klasē ietilpst:
|
45430000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.44. |
Krāsošana un stiklošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45440000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.45. |
Citi būvobjekta apdares darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45212212 un DA04 45450000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.5. |
|
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma |
|
45500000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.50. |
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma |
Šajā klasē neietilpst:
|
45500000 |
(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).
III PIELIKUMS
4. PANTA b) PUNKTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ
Vienīgais teksts, kas piemērojams šīs direktīvas vajadzībām, ir NVI 1. pielikuma 3. punkta teksts, uz ko pamatojas šis informatīvais preču saraksts:
25. nodaļa |
Sāls, sērs, zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements |
||||||||||||||||||||||||||||||
26. nodaļa |
Rūdas, sārņi un pelni |
||||||||||||||||||||||||||||||
27. nodaļa |
Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas, minerālvaski izņemot: ex ex 27.10: īpašas dzinēju degvielas |
||||||||||||||||||||||||||||||
28. nodaļa |
Ķīmiskie elementi, dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
29. nodaļa |
Organiskie ķīmiskie savienojumi, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
30. nodaļa |
Farmaceitiskie produkti |
||||||||||||||||||||||||||||||
31. nodaļa |
Mēslošanas līdzekļi |
||||||||||||||||||||||||||||||
32. nodaļa |
Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes |
||||||||||||||||||||||||||||||
33. nodaļa |
Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi |
||||||||||||||||||||||||||||||
34. nodaļa |
Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas un zobtehnikas vaski |
||||||||||||||||||||||||||||||
35. nodaļa |
Albumīni, līmes, fermenti |
||||||||||||||||||||||||||||||
37. nodaļa |
Foto un kino preces |
||||||||||||||||||||||||||||||
38. nodaļa |
Dažādi ķīmijas rūpniecības produkti, izņemot: ex ex 38.19: toksiskas vielas |
||||||||||||||||||||||||||||||
39. nodaļa |
Mākslīgie sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri un to izstrādājumi, izņemot: ex ex 39.03: sprāgstvielas |
||||||||||||||||||||||||||||||
40. nodaļa |
Kaučuks, sintētiskais kaučuks, faktiss un tā izstrādājumi, izņemot: ex ex 40.11: ložu necaurlaidīgas riepas |
||||||||||||||||||||||||||||||
41. nodaļa |
Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda |
||||||||||||||||||||||||||||||
42. nodaļa |
Ādas izstrādājumi, zirglietas un iejūgs, ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces, izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu) |
||||||||||||||||||||||||||||||
43. nodaļa |
Kažokādas un mākslīgās kažokādas, to izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
44. nodaļa |
Koks un koka izstrādājumi, kokogle |
||||||||||||||||||||||||||||||
45. nodaļa |
Korķis un korķa izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
46. nodaļa |
Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem, pīti trauki un pinumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
47. nodaļa |
Izejvielas papīra ražošanai |
||||||||||||||||||||||||||||||
48. nodaļa |
Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
49. nodaļa |
Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni |
||||||||||||||||||||||||||||||
65. nodaļa |
Galvassegas un to daļas |
||||||||||||||||||||||||||||||
66. nodaļa |
Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas |
||||||||||||||||||||||||||||||
67. nodaļa |
Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem |
||||||||||||||||||||||||||||||
68. nodaļa |
Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
69. nodaļa |
Keramikas izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
70. nodaļa |
Stikls un stikla izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
71. nodaļa |
Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija |
||||||||||||||||||||||||||||||
73. nodaļa |
Dzelzs un tērauds un to izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
74. nodaļa |
Varš un tā izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
75. nodaļa |
Niķelis un tā izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
76. nodaļa |
Alumīnijs un tā izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
77. nodaļa |
Magnijs un berilijs un to izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
78. nodaļa |
Svins un tā izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
79. nodaļa |
Cinks un tā izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
80. nodaļa |
Alva un tās izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
81. nodaļa |
Pārējie parastie metāli, ko izmanto metalurģijā, un to izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
82. nodaļa |
Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas, to daļas, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
83. nodaļa |
Dažādi parasto metālu izstrādājumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
84. nodaļa |
Apkures katli, mehānismi un mehāniskas ierīces, to detaļas, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
85. nodaļa |
Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
86. nodaļa |
Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas, dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums, visu veidu satiksmes signalizācijas iekārtas (kas nav elektromehāniskas), izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
87. nodaļa |
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to detaļas, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
89. nodaļa |
Kuģi, laivas un peldlīdzekļi, izņemot: ex ex 89.01A: karakuģus |
||||||||||||||||||||||||||||||
90. nodaļa |
Optikas, fotogrāfijas, kinematogrāfijas, mērīšanas, kontroles, precīzijas, medicīnas un ķirurģijas instrumenti un aparāti, to detaļas, izņemot:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
91. nodaļa |
Pulksteņi un to detaļas |
||||||||||||||||||||||||||||||
92. nodaļa |
Mūzikas instrumenti, skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu sastāvdaļas un piederumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
94. nodaļa |
Mēbeles un to sastāvdaļas, gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi, izņemot: ex ex 94.01A: lidaparātu sēdekļus |
||||||||||||||||||||||||||||||
95. nodaļa |
Grebumi vai veidņu materiāla izstrādājumi un ražojumi |
||||||||||||||||||||||||||||||
96. nodaļa |
Slotas, sukas, pūderslotiņas un sieti |
||||||||||||||||||||||||||||||
98. nodaļa |
Dažādi rūpniecības izstrādājumi |
IV PIELIKUMS
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ METU KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM
Rīkiem un ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kā arī metu konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:
a) |
var precīzi noteikt piedāvājumu, dalības pieteikumu saņemšanas, kā arī plānu un projektu iesniegšanas precīzu laiku un datumu; |
b) |
var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām; |
c) |
vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus; |
d) |
iepirkuma procedūras vai metu konkursa dažādajos posmos vienīgi pilnvarotajām personām ir iespējama piekļuve visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai; |
e) |
vienīgi pilnvarotas personas drīkst dot atļauju piekļūt nosūtītajiem datiem un tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas; |
f) |
saņemtie un saskaņā ar šīm prasībām atvērtie dati ir pieejami tikai tām pilnvarotajām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties; |
g) |
ja piekļuves aizliegums vai b), c), d), e) un f) punktā minētie nosacījumi ir pārkāpti vai ja tos mēģina pārkāpt – var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums ir precīzi konstatējams. |
V PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS
A DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par iepiekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma. |
3. |
Attiecīgā gadījumā – norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir vai var būt iesaistīts cits kopējā iepirkuma veids. |
4. |
CPV kodi. |
5. |
Pircēja profila interneta adrese (URL). |
6. |
Datums, kad nosūtīts paziņojums par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā. |
B DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvajos paziņojumos
(kā minēts 48. pantā)
I. Informācija, kas jāiekļauj visos gadījumos
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem. |
3. |
Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma. |
4. |
Attiecīgā gadījumā – norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir vai var būt iesaistīts cits kopējā iepirkuma veids. |
5. |
CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
6. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
7. |
Īss iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. |
8. |
Ja šo paziņojumu neizmanto iepirkuma izsludināšanai – paredzētais(-ie) datums(-i), kad publicēs paziņojumu par līgumu vai paziņojumus par līgumu attiecībā uz līgumu(-iem), kas minēts(-i) šajā iepriekšējā informatīvajā paziņojumā. |
9. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
10. |
Cita būtiska informācija. |
11. |
Norāde, vai uz līgumu attiecas NVI. |
II. Papildu informācija, kas jāsniedz, ja ar paziņojumu izludina iepirkumu (48. panta 2. punkts)
1. |
Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējai iestādei par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos. |
2. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids (slēgtas procedūras, ar dinamisko iepirkumu sistēmu vai bez tās, vai konkursa procedūras ar sarunām). |
3. |
Attiecīgā gadījumā norāde, vai:
|
4. |
Ciktāl tas ir zināms, produktu, būvdarbu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas termiņš un līguma darbības ilgums. |
5. |
Ciktāl tas ir zināms, dalības nosacījumi, tostarp:
|
6. |
Ciktāl tas ir zināms, to kritēriju īss apraksts, kurus izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā. |
7. |
Ciktāl tas jau ir zināms, aplēstais kopējais līguma(-u) apjoms; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
8. |
Ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņi. |
9. |
Adrese, uz kuru jānosūta ieinteresētības apliecinājumi. |
10. |
Valoda vai valodas, kādā(-ās) iesniedzamas kandidatūras vai piedāvājumi. |
11. |
Attiecīgā gadījumā norāde, vai:
|
12. |
Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
13. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
C DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu
(kā minēts 49. pantā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem. |
3. |
Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma. |
4. |
Attiecīgā gadījumā – norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids. |
5. |
CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
6. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
7. |
Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts. |
8. |
Paredzētā kopējā līguma(-u) apjoma secība; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
9. |
Norāde, vai ir atļauti vai aizliegti piedāvājumu varianti. |
10. |
Piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas termiņi un, ciktāl zināms, līguma darbības ilgums.
|
11. |
Dalības nosacījumi, tostarp:
|
12. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids; attiecīgā gadījumā – pamatojums paātrinātas procedūras piemērošanai (atklātā un slēgtā procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām). |
13. |
Attiecīgā gadījumā norāde, vai:
|
14. |
Ja līgums sadalīts daļās – norāde par to, vai piedāvājumu iespējams iesniegt par vienu, par vairākām vai par visām daļām; norāde par to daļu skaita iespējamo ierobežojumu, ko var piešķirt vienam pretendentam. Ja līgums nav sadalīts daļās – sniedz pamatojumu par to, izņemot, ja šī informācija jau ir sniegta atsevišķā ziņojumā. |
15. |
Slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā vai inovāciju partnerībā, ja tiks samazināts to kandidātu skaits, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu, uz sarunām vai iesaistīties dialogā: minimālais un, ja nepieciešams, plānotais maksimālais kandidātu skaits un objektīvi kritēriji, ko piemēros, lai izvēlētos attiecīgos kandidātus. |
16. |
Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā vai inovāciju partnerībā –attiecīgā gadījumā norāde, ja procedūra tiks sadalīta posmos, lai pakāpeniski samazinātu sarunās apspriežamo piedāvājumu vai izskatāmo risinājumu skaitu. |
17. |
Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi. |
18. |
Kritēriji, ko izmanto, lai piešķirtu līguma vai līgumu slēgšanas tiesības. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritēriji, ar kuriem saskaņā noteiks saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī šo kritēriju svērums, ja vien šī informācija nav iekļauta specifikācijās vai – konkursa dialoga gadījumā – aprakstošajā dokumentā. |
19. |
Piedāvājumu (atklātās procedūrās) vai dalības pieteikumu (slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām, dinamiskajās iepirkumu sistēmās, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā) saņemšanas termiņš. |
20. |
Adrese, uz kuru jānosūta piedāvājumi vai dalības pieteikumi. |
21. |
Atklātās procedūrās:
|
22. |
Valoda vai valodas, kurā(-ās) sagatavojami piedāvājumi vai dalības pieteikumi. |
23. |
Attiecīgā gadījumā norāde, vai:
|
24. |
Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
25. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
26. |
Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā publicēto(-ajiem) līgumu(-iem). |
27. |
Kārtēja iepirkuma gadījumā – turpmāku paziņojumu paredzētais publicēšanas laiks. |
28. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
29. |
Norāde, vai uz līgumu attiecas NVI. |
30. |
Cita būtiska informācija. |
D DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
(kā minēts 50. pantā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma. |
3. |
Attiecīgā gadījumā – norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids. |
4. |
CPV kodi. |
5. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā. |
6. |
Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts. |
7. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids; ja piemēro sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas – izvēles pamatojums. |
8. |
Attiecīgā gadījumā norāde, vai:
|
9. |
Direktīvas 67. pantā minētie kritēriji, ko izmantoja līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai. Attiecīgā gadījumā – norāde, vai tika rīkota elektroniskā izsole (atklātās vai slēgtās procedūras vai konkursa procedūras ar sarunām gadījumā). |
10. |
Datums, kad pēc lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai par tā/to slēgšanu noslēgts(-i) līgums(-i) vai pamatnolīgums(-i). |
11. |
Attiecībā uz katru līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saņemto piedāvājumu skaits, tostarp:
|
12. |
Katrai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai – izraudzītā(-o) pretendenta(-u) adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:
|
13. |
Izraudzītā(-o) piedāvājuma(-u) vērtība vai piedāvājums ar visaugstāko un piedāvājums ar viszemāko cenu, kas ņemti vērā līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā. |
14. |
Attiecīgā gadījumā un par katru līgumu – līguma daļa, kas ar apakšuzņēmuma līgumu var tikt nodota izpildei trešām personām, un šīs līguma daļas vērtība. |
15. |
Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
16. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
17. |
Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā publicēto(-ajiem) līgumu(-iem). |
18. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
19. |
Cita būtiska informācija. |
E DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu
(kā minēts 79. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnībā, kā arī bez maksas tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem. |
3. |
Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma. |
4. |
Attiecīgā gadījumā – norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids. |
5. |
CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
6. |
Projekta galveno raksturlielumu apraksts. |
7. |
Godalgu skaits un vērtība. |
8. |
Metu konkursa veids (atklāts vai slēgts). |
9. |
Atklāta metu konkursa gadījumā – projektu iesniegšanas termiņš. |
10. |
Slēgta metu konkursa gadījumā:
|
11. |
Atbilstīgā gadījumā norāde, ka piedalīties var tikai konkrētas profesijas pārstāvji. |
12. |
Kritēriji, ko piemēros, vērtējot projektus. |
13. |
Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir līgumslēdzējai iestādei saistošs. |
14. |
Maksājumi visiem dalībniekiem, ja tādi ir paredzēti. |
15. |
Norāde par to, vai pēc metu konkursa tā uzvarētājam vai uzvarētājiem piešķirs līgumu slēgšanas tiesības. |
16. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
17. |
Cita būtiska informācija. |
F DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu rezultātiem
(kā minēts 79. panta 2. punktā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma. |
3. |
Attiecīgā gadījumā – norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids. |
4. |
CPV kodi. |
5. |
Projekta galveno raksturlielumu apraksts. |
6. |
Godalgu vērtība. |
7. |
Metu konkursa veids (atklāts vai slēgts). |
8. |
Kritēriji, ko piemēroja, vērtējot projektus. |
9. |
Žūrijas lēmuma datums. |
10. |
Dalībnieku skaits:
|
11. |
Konkursa uzvarētāja(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, kā arī norāde, vai uzvarētājs pieder pie maziem un vidējiem uzņēmumiem. |
12. |
Informācija, vai metu konkurss ir saistīts ar projektu vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
13. |
Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā ietverto(-ajiem) projektu(-iem). |
14. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
15. |
Cita būtiska informācija. |
G DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā
(kā minēts 72. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
CPV kodi. |
3. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā. |
4. |
Iepirkuma apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. |
5. |
Attiecīgā gadījumā grozījumu izraisītais cenas pieaugums. |
6. |
Apraksts par apstākļiem, kuru dēļ ir vajadzīgi grozījumi. |
7. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma datums. |
8. |
Attiecīgā gadījumā – jaunā ekonomikas dalībnieka vai jauno ekonomikas dalībnieku adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
9. |
Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
10. |
Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
11. |
Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā ietverto(-ajiem) līgumu(-iem). |
12. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
13. |
Cita būtiska informācija. |
H DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem
(kā minēts 75. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā. |
3. |
Attiecīgā līguma īss apraksts, tostarp CPV kodi. |
4. |
Dalības nosacījumi, tostarp:
|
5. |
Termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju iestādi, lai varētu piedalīties. |
6. |
Īss apraksts par piemērojamās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras galvenajām iezīmēm. |
I DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvos paziņojumos par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem
(kā minēts 75. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Attiecīgā līguma īss apraksts, tostarp līguma paredzamā kopējā vērtība un CPV kodi. |
3. |
Ciktāl jau zināms:
|
4. |
Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējai iestādei par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos, un ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņi, un adrese, uz kuru jānosūta ieinteresētības apliecinājumi. |
J DAĻA
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem
(kā minēts 75. panta 2. punktā)
1. |
Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Attiecīgā līguma īss apraksts, tostarp CPV kodi. |
3. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā. |
4. |
Saņemto piedāvājumu skaits. |
5. |
Samaksātā cena vai cenu diapazons (mazākā/lielākā). |
6. |
Katram līgumam – izraudzītā ekonomikas dalībnieka vai izraudzīto ekonomikas dalībnieku adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
7. |
Cita būtiska informācija. |
VI PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS, KURI ATTIECAS UZ ELEKTRONISKĀM IZSOLĒM
(35. panta 4. punkts)
Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas rīkot elektronisko izsoli, iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar noteikumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos; |
b) |
jebkuri iesniedzamo vērtību ierobežojumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām; |
c) |
informācija, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad šī informācija tiks nodota; |
d) |
būtiska informācija par elektroniskās izsoles norisi; |
e) |
nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs izteikt savu piedāvājumu, un jo īpaši minimālais solis, kas attiecīgā gadījumā tiks pieprasīts procedūrā; |
f) |
būtiska informācija par izmantojamām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajiem specifikācijām. |
VII PIELIKUMS
DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS
Šajā direktīvā:
1) |
“tehniskā specifikācija” ir viens no šiem veidiem:
|
2) |
“standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai pieņēmusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura ir viena no sekojošiem:
|
3) |
“Eiropas tehniskais novērtējums” ir dokumentārs būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējums saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 (1) 2. panta 12. punktā; |
4) |
“kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija IKT jomā, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 13. un 14. pantu; |
5) |
“tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju galīgais dokuments, izņemot Eiropas standartus, kurš izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
VIII PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU
1. Paziņojumu publicēšana
Līgumslēdzējām iestādes nosūta 48., 49., 50., 75. un 79. pantā minētos paziņojumus Eiropas Kopienu Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.
Paziņojumus, kas minēti 48., 49., 50., 75. un 79. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs vai līgumslēdzējas iestādes, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 48. panta 1. punktu.
Turklāt līgumslēdzējas iestādes var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.
Eiropas Kopienu Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei nosūta apstiprinājumu, kas minēts 51. panta 5. punkta otrajā daļā.
2. Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana
a) |
Izņemot, ja 53. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā noteikts citādi, līgumslēdzējas iestādes internetā publicē iepirkuma procedūras dokumentus pilnā apjomā. |
b) |
Pircēja profilā var iekļaut iepriekšējos informatīvos paziņojumus, kas minēti 48. panta 1. punktā, informāciju par spēkā esošajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un citu noderīgu vispārīgo informāciju, piemēram, kontaktpunktus, tālruņa un faksa numurus, pasta adreses un e-pasta adreses. Pircēja profilā var iekļaut arī iepirkuma izsludināšanai izmantotos iepriekšējos informatīvos paziņojumus, ko saskaņā ar 52. pantu publicē attiecīgajā valstī. |
3. Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība
Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejama interneta vietnē: http://simap.europa.eu
IX PIELIKUMS
UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES DIALOGĀ VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU SATURS, KĀ PAREDZĒTS 54. PANTĀ
1. |
Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā, kā paredzēts 54. pantā, jāietver vismaz šāda informācija:
Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot konkursa dialogu vai inovācijas partnerību, b) apakšpunktā minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties dialogā vai sarunās, bet norāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. |
2. |
Ja iepirkumu izsludina, izmantojot iepriekšēju informatīvu paziņojumu, līgumslēdzējas iestādes pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt ieinteresētību, pamatojoties uz detalizētu informāciju par attiecīgo līgumu, pirms uzsākt pretendentu vai dalībnieku atlasi sarunās. Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:
|
X PIELIKUMS
SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 18. PANTA 2. PUNKTĀ
— |
ILO Konvencija Nr. 87 par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās, |
— |
ILO Konvencija Nr. 98 par tiesībām un apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu, |
— |
ILO Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu, |
— |
ILO Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu, |
— |
ILO Konvencija Nr. 138 – minimālā vecuma konvencija, |
— |
ILO Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā, |
— |
ILO Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atlīdzību, |
— |
ILO Konvencija Nr. 182 – bērnu darba ļaunāko formu konvencija, |
— |
Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām, |
— |
Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija), |
— |
Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija), |
— |
Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija), Roterdama, 1998. gada 10. septembris, un tās trīs reģionālie protokoli. |
XI PIELIKUMS
REĢISTRI (1)
Dalībvalstu attiecīgie profesionālie un komercreģistri un atbilstošās deklarācijas un apliecinājuma dokumenti:
— |
Beļģijā – “Registre du Commerce/Handelsregister” un – pakalpojumu līgumu gadījumā – “Ordres professionels/Beroepsorden”, |
— |
Bulgārijā – “Търговски регистър”, |
— |
Čehijā – “obchodní rejstřík”, |
— |
Dānijā – “Erhvervsstyrelsen”, |
— |
Vācijā – “Handelsregister”, “Handwerksrolle” un – pakalpojumu līgumu gadījumā – “Vereinsregister”, “Partnerschaftsregister” un “Mitgliedsverzeichnisse der Berufskammern der Länder”, |
— |
Igaunijā – “Registrite ja Infosüsteemide Keskus”, |
— |
Īrijā ekonomikas dalībniekam var pieprasīt iesniegt “Registrar of Companies” vai “Registrar of Friendly Societies” izdotu apliecību vai, ja ekonomikas dalībnieks nav šādi reģistrēts, dokumentu, kas apstiprina, ka ekonomikas dalībnieks ir oficiāli ar zvērestu apliecinājis, ka valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, tas veic attiecīgo profesionālo darbību konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu, |
— |
Grieķijā – “Μητρώο Εργοληπτικών Επιχειρήσεων – ΜΕΕΠ” ko izdevusi Vides, reģionālās plānošanas un publisko iepirkumu ministrija (Υ.ΠΕ.ΧΩ.Δ.Ε attiecībā uz būvdarbu līgumiem; “Βιοτεχνικό ή Εμπορικό ή Βιομηχανικό Επιμελητήριο” un “Μητρώο Κατασκευαστών Αμυντικού Υλικού” piegādes līgumu gadījumā; savukārt pakalpojumu līgumu gadījumā pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt iesniegt notāra apstiprinātu ar zvērestu apliecinātu deklarāciju par attiecīgās profesionālās darbības veikšanu; I pielikumā minēto pētniecības pakalpojumu sniegšanai gadījumos, kas paredzēti spēkā esošajos valsts normatīvajos aktos,– profesionālais reģistrs “Μητρώο Μελετητών” un “Μητρώο Γραφείων”, |
— |
Spānijā – “Registro Oficial de Licitadores y Empresas Clasificadas del Estado” attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un “Registro Mercantil” piegāžu līgumu gadījumā vai – nereģistrētu personu gadījumā – dokuments, kas apstiprina, ka attiecīgā persona ir ar zvērestu apliecinājusi, ka veic attiecīgo profesionālo darbību, |
— |
Francijā – “Registre du commerce et des sociétés” un “Répertoire des métiers”, |
— |
Horvātijā – “Sudski registar” un “Obrtni registrar” vai, dažu darību gadījumā, sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā personai ir atļauja veikt attiecīgo uzņēmējdarbību vai profesionālo darību attiecīgajā profesijā, |
— |
Itālijā – “Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato”; piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā arī “Registro delle commissioni provinciali per l’artigianato” vai papildus jau minētajiem reģistriem – “Consiglio nazionale degli ordini professionali” attiecībā uz pakalpojumu līgumiem; “Albo nazionale dei gestori ambientali” – attiecībā uz būvdarbu vai pakalpojumu līgumiem, papildus jau minētajiem reģistriem, |
— |
Kiprā – darbuzņēmējam var pieprasīt iesniegt “Council for the Registration and Audit of Civil Engineering and Building Contractors” (Συμβούλιο Εγγραφής και Ελέγχου Εργοληπτών Οικοδομικών και Τεχνικών Έργων) izdotu apliecību saskaņā ar likumu “Registration and Audit of Civil Engineering and Building Contractors Law” attiecībā uz būvdarbu līgumiem; piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt iesniegt “Registrar of Companies and Official Receiver” (Έφορος Εταιρειών και Επίσημος Παραλήπτης) izdotu apliecību vai, ja tādas nav, dokumentu, kas apstiprina, ka attiecīgā persona ir ar zvērestu apliecinājusi, ka valstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību, tā veic attiecīgo profesionālo darbību konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu, |
— |
Latvijā – Uzņēmumu reģistrs, |
— |
Lietuvā – “Juridinių asmenų registras”, |
— |
Luksemburgā – “Registre aux firmes” un “Rôle de la Chambre des métiers”, |
— |
Ungārijā – “Cégnyilvántartás”, “egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása” un – pakalpojumu līgumu gadījumā – atsevišķi “szakmai kamarák nyilvántartása” vai dažām darbībām – izziņa par to, ka attiecīgā persona ir tiesīga veikt konkrētu komerciālo vai profesionālo darbību, |
— |
Maltā ekonomikas dalībnieks iegūst “numru ta’ registrazzjoni tat-Taxxa tal-Valur Miżjud (VAT) u n-numru tal-licenzja ta’ kummerc”, bet līgumsabiedrības vai uzņēmumi – attiecīgo reģistrācijas numuru, ko izsniegusi “Malta Financial Services Authority”, |
— |
Nīderlandē – “Handelsregister”, |
— |
Austrijā – “Firmenbuch”, “Gewerberegister”, “Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”, |
— |
Polijā – “Krajowy Rejestr Sądowy”, |
— |
Portugālē – “Instituto da Construção e do Imobiliário” (INCI) attiecībā uz būvdarbu līgumiem; “Registro Nacional das Pessoas Colectivas” piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā, |
— |
Rumānijā – “Registrul Comerțului”, |
— |
Slovēnijā – “sodni register” un “obrtni register”, |
— |
Slovākijā – “Obchodný register”, |
— |
Somijā – “Kaupparekisteri”/“Handelsregistret”, |
— |
Zviedrijā – “aktiebolags-, handels- eller föreningsregistren”, |
— |
Apvienotajā Karalistē ekonomikas dalībniekam var pieprasīt iesniegt “Registrar of Companies” izdotu apliecību, kas apstiprina, ka tam ir uzņēmuma statuss vai ka tas ir reģistrēts komercreģistrā, bet, ja ekonomikas dalībnieks šādi nav reģistrēts, – dokumentu, kas apstiprina, ka attiecīgā persona ir ar zvērestu apliecinājusi, ka veic attiecīgo profesionālo darbību konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu. |
(1) Šīs direktīvas 58. panta 2. punktā minētie profesionālie vai komercreģistri ir reģistri, kas ir uzskaitīti šajā pielikumā, un reģistri, kuri aizstāj pielikumā uzskaitītos reģistrus, ja valstīs ir izdarīti attiecīgi grozījumi.
XII PIELIKUMS
ATLASES KRITĒRIJU PIERĀDĪJUMI
I daļa. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis
Ekonomikas dalībnieks sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām parasti var apliecināt, iesniedzot vienu vai vairākus turpmāk minētos dokumentus:
a) |
atbilstīgas izziņas no bankas vai, attiecīgā gadījumā, pierādījumu par attiecīgu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu; |
b) |
finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata, ja finanšu pārskata publiskošana ir noteikta tās valsts tiesību aktos, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību; |
c) |
izziņu par uzņēmuma kopējo apgrozījumu un – attiecīgā gadījumā – par apgrozījumu konkrētā līguma jomā ne vairāk kā trijos iepriekšējos finanšu gados, par kuriem dati ir pieejami atkarībā no tā, kad izveidots uzņēmums vai kad ekonomikas dalībnieks sācis darbību, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama. |
II daļa. Tehniskās spējas
Dokumenti, kas apliecina ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas, kā minēts 58. pantā:
a) |
šādi saraksti:
|
b) |
ziņas par tehnisko personālu vai tehniskajām struktūrām neatkarīgi no tā, vai tās tieši ietilpst ekonomikas dalībnieka uzņēmumā vai ne, īpaši tām, kuras atbild par kvalitātes kontroli, kā arī – publisku būvdarbu līgumu gadījumā – par tehnisko personālu vai tehniskajām struktūrām, ko darbuzņēmējs var iesaistīt būvdarbu veikšanā; |
c) |
apraksts par tehniskajām iekārtām un pasākumiem, ko ekonomikas dalībnieks veic, lai nodrošinātu kvalitāti, un par uzņēmuma mācību un pētniecības iekārtām; |
d) |
ziņas par piegādes ķēdes pārvaldību un izsekošanas sistēmām, ko ekonomikas dalībnieks varēs piemērot, izpildot līgumu; |
e) |
ja piegādājamās preces vai pakalpojumi ir sarežģīti vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam – pārbaude, ko veic līgumslēdzējas iestādes vai to uzdevumā veic kompetenta tās valsts struktūra, kurā piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, ja vien minētā valsts struktūra piekrīt veikt šādu pārbaudi, attiecībā uz piegādātāja ražošanas jaudām vai pakalpojumu sniedzēja tehnisko iespēju un, ja vajadzīgs, mācību un pētniecības līdzekļiem, kas ekonomikas dalībniekam ir pieejami, un kvalitātes kontroles pasākumiem, kurus tas piemēros; |
f) |
pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja vai uzņēmuma vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja tos neizvērtē kā vienu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem; |
g) |
apraksts par vides pārvaldības pasākumiem, kurus ekonomikas dalībnieks varēs piemērot, izpildot līgumu; |
h) |
informācija par pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja nodarbināto vidējo skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējos trīs gados; |
i) |
paziņojums par darbarīkiem, ražotnēm vai tehnisko aprīkojumu, kas pakalpojumu sniedzējam vai darbuzņēmējam ir pieejams līguma izpildei; |
j) |
norāde par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs varētu slēgt apakšuzņēmuma līgumus; |
k) |
attiecībā uz piegādājamām precēm:
|
XIII PIELIKUMS
68. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK
XIV PIELIKUMS
74. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI
CPV kods |
Apraksts |
75200000-8; 75231200-6; 75231240-8; 79611000-0; 79622000-0 (Mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi) 79624000-4 (Aprūpes personāla nodrošināšanas pakalpojumi) un 79625000-1 (Medicīniskā personāla nodrošināšanas pakalpojumi) no 85000000-9 to 85323000-9; 98133100-5, 98133000-4; 98200000-5 un 98500000-8 (Privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām) un 98513000-2 līdz 98514000-9 (Darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, Aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, Kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, Pagaidu personāls mājsaimniecībām, Mājas palīdzības pakalpojumi un Mājas apkopes pakalpojumi) |
Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi |
85321000-5 un 85322000-2, 75000000-6 (Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80000000-4 Izglītības un mācību pakalpojumi līdz 80660000-8; no 92000000-1 līdz 92700000-8 79950000-8 (Izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (Semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (Pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (Kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (Festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (Sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (Modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (Gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi) |
Administratīvie sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi |
75300000-9 |
Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi (1) |
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 |
Pabalstu pakalpojumi |
98000000-3; 98120000-0; 98132000-7; 98133110-8 un 98130000-3 |
Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtie pakalpojumi, un citi biedru organizāciju pakalpojumi |
98131000-0 |
Reliģiskie pakalpojumi |
55100000-1 līdz 55410000-7 55521000-8 līdz 55521200-0 (55521000-8 Ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām, 55521100-9 Ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem, 55521200-0 Ēdienu piegādes pakalpojumi) 55520000-1 Ēdināšanas pakalpojumi, 55522000-5 Ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem, 55523000-2 Ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm, 55524000-9 Skolas ēdināšanas pakalpojumi 55510000-8 Ēdnīcu pakalpojumi, 55511000-5 Ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi, 55512000-2 Ēdnīcu vadības pakalpojumi, 55523100-3 Skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi |
Viesnīcu un restorānu pakalpojumi |
79100000-5 līdz 79140000-7 75231100-5 |
Juridiskie pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta d) punktu |
75100000-7 līdz 75120000-3 75123000-4; 75125000-8 to75131000-3 |
Citi administratīvie pakalpojumi un valdības pakalpojumi |
75200000-8 līdz 75231000-4 |
Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai |
75231210-9 līdz 75231230-5; 75240000-0 līdz 75252000-7; 794300000-7; 98113100-9 |
Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedriskās drošības un glābšanas pakalpojumi, ja tie nav izslēgti saskaņā ar 10. panta h) punktu |
79700000-1 līdz 79721000-4 (Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, Apsardzes pakalpojumi, Signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, Apsargu pakalpojumi, Novērošanas pakalpojumi, Izsekošanas sistēmas pakalpojumi, Bēgļu izsekošanas pakalpojumi, Patrulēšanas pakalpojumi, Identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, Izmeklēšanas pakalpojumi un Detektīvu aģentūras pakalpojumi) 79722000-1 (Grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (Atkritumu analīzes pakalpojumi) |
Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi |
98900000-2 (Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi) un 98910000-5 (Starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi) |
Starptautiskie pakalpojumi |
64000000-6 (Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (Pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (Pasta pakalpojumi), 64111000-7 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (Pasta iestādes pakalpojumi), 64115000-5 (Pastkastīšu noma), 64116000-2 (Pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (Biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi) |
Pasta pakalpojumi |
50116510-9 (Riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (Kalēja pakalpojumi) |
Dažādi pakalpojumi |
(1) Šī direktīva neattiecas uz minētajiem pakalpojumiem, ja tos organizē kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus. Dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālo pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus.
XV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Šī direktīva |
Direktīva 2004/18/EK |
1. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punkts |
— |
1. panta 3. punkts |
10. pants |
2. panta 1. punkta 1. apakšpunkts |
1. panta 9. punkta pirmā daļa |
2. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |
7. panta a) punkts |
2. panta 1. punkta 3. apakšpunkts |
— |
2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta a) punkts |
1. panta 9. punkta otrās daļas a) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta b) punkts |
1. panta 9. punkta otrās daļas b) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 4. apakšpunkta c) punkts |
1. panta 9. punkta otrās daļas c) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 5. apakšpunkts |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 6. apakšpunkts |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums |
2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums |
2. panta 1. punkta 8. apakšpunkts |
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 9. apakšpunkts |
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 10. apakšpunkts |
1. panta 8. punkta otrā daļa |
2. panta 1. punkta 11. apakšpunkts |
1. panta 8. punkta trešā daļa |
2. panta 1. punkta 12. apakšpunkts |
1. panta 8. punkta trešā daļa |
2. panta 1. punkta 13. apakšpunkts |
23. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkta 14. apakšpunkts |
1. panta 10. punkts |
2. panta 1. punkta 15. apakšpunkts |
— |
2. panta 1. punkta 16. apakšpunkts |
1. panta 10. punkts |
2. panta 1. punkta 17. apakšpunkts |
— |
2. panta 1. punkta 18. apakšpunkts |
1. panta 12. punkts |
2. panta 1. punkta 19. apakšpunkts |
1. panta 13. punkts |
2. panta 1. punkta 20. apakšpunkts |
— |
2. panta 1. punkta 21. apakšpunkts |
1. panta 11. punkta e) apakšpunkts |
2. panta 1. punkta 22. apakšpunkts |
— |
2. panta 1. punkta 23. apakšpunkts |
— |
2. panta 1. punkta 24. apakšpunkts |
— |
2. panta 2. punkts |
— |
3. panta 1. punkts |
— |
3. panta 2. punkta pirmā daļa |
— |
3. panta 2. punkta otrā daļa |
22. pants, 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
3. panta 3. punkts |
— |
3. panta 4. punkts |
— |
3. panta 5. punkts |
— |
3. panta 6. punkts |
— |
4. pants |
7. un 67. pants |
5. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
5. panta 2. punkts |
— |
5. panta 3. punkts |
9. panta 3. punkts, 9. panta 7. punkta otrā daļa |
5. panta 4. punkts |
9. panta 2. punkts |
5. panta 5. punkts |
9. panta 9. punkts |
5. panta 6. punkts |
— |
5. panta 7. punkts |
9. panta 4. punkts |
5. panta 8. punkts |
9. panta 5. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa |
5. panta 9. punkts |
9. panta 5. punkta b) apakšpunkta pirmā un otrā daļa |
5. panta 10. punkts |
9. panta 5. punkta a) apakšpunkta trešā daļa 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta trešā daļa |
5. panta 11. punkts |
9. panta 7. punkts |
5. panta 12. punkts |
9. panta 6. punkts |
5. panta 13. punkts |
9. panta 8. punkta a) apakšpunkts |
5. panta 14. punkts |
9. panta 8. punkta b) apakšpunkts |
6. panta 1. līdz 6. punkts |
78. pants, 79. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 7. punkts |
79. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
7. pants |
12. pants, 68. panta a) punkts |
8. panta pirmā daļa |
13. pants, 68. panta b) punkts |
8. panta otrā daļa |
1. panta 15. punkts |
9. pants |
15. pants, 68. panta b) punkts |
10. panta a) punkts |
16. panta a) punkts |
10. panta b) punkts |
16. panta b) punkts |
10. panta c) punkts |
16. panta c) punkts |
10. panta d) punkts |
— |
10. panta e) punkts |
16. panta d) punkts |
10. panta f) punkts |
— |
10. panta g) punkts |
16. panta e) punkts |
10. panta h) punkts |
— |
10. panta i) punkts |
— |
10. panta j) punkts |
— |
11. pants |
18. pants |
12. pants |
— |
13. panta pirmā daļa |
8. panta pirmā daļa |
13. panta otrā daļa |
8. panta otrā daļa |
14. pants |
16. panta f) punkts |
15. panta 1. un 2. punkts |
10. pants, 14. pants, 68. panta b) punkts |
15. panta 3. punkts |
14. pants, 68. panta b) punkts |
16. pants |
— |
17. panta 1. punkts |
10. panta otrā daļa; Direktīvas 2009/81/EK 12. pants |
17. panta 2. punkts |
— |
18. panta 1. punkts |
2. pants |
18. panta 2. punkts |
— |
19. panta 1. punkts |
4. panta 1. punkts |
19. panta 2. un 3. punkts |
4. panta 2. punkts |
20. panta 1. punkts |
19. pants |
20. panta 2. punkts |
19. panta otrā daļa |
21. panta 1. punkts |
6. pants |
21. panta 2. punkts |
— |
22. panta 1. punkts |
42. panta 1., 2. un 4. punkts, 71. panta 1. punkts |
22. panta 2. punkts |
— |
22. panta 3. punkts |
42. panta 3. punkts, 71. panta 2. punkts |
22. panta 4. punkts |
— |
22. panta 5. punkts |
— |
22. panta 6. punkts |
42. panta 5. un 6. punkts, 71. panta 3. punkts |
22. panta 7. punkta pirmā daļa |
79. panta 2. punkta g) apakšpunkts |
22. panta 7. punkta otrā un trešā daļa |
— |
23. panta 1. punkts |
1. panta 14. punkta pirmā daļa |
23. panta 2. punkts |
79. panta 2. punkta e) un f) apakšpunkts |
24. pants |
— |
25. pants |
5. pants |
26. panta 1. punkts |
28. panta pirmā daļa |
26. panta 2. punkts |
28. panta otrā daļa |
26. panta 3. punkts |
— |
26. panta 4. punkts |
28. panta otrā daļa, 30. panta 1. punkts |
26. panta 5. punkta pirmā daļa |
35. panta 2. punkts |
26. panta 5. punkta otrā daļa |
— |
26. panta 6. punkts |
28. panta otrā daļa |
27. panta 1. punkta pirmā daļa |
1. panta 11. punkta a) apakšpunkts |
27. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
38. panta 2. punkts |
27. panta 2. punkts |
38. panta 4. punkts |
27. panta 3. punkts |
— |
27. panta 4. punkts |
— |
28. panta 1. punkts |
38. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 1. panta 11. punkta b) apakšpunkts |
28. panta 2. punkts |
1. panta 11. punkta b) apakšpunkts, 38. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 44. panta 3. punkta pirmais teikums |
28. panta 3. punkts |
38. panta 4. punkts |
28. panta 4. punkts |
— |
28. panta 5. punkts |
— |
28. panta 6. punkts |
38. panta 8. punkts |
29. panta 1. punkta pirmā daļa |
1. panta 11. punkta d) apakšpunkts |
29. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
— |
29. panta 1. punkta ceturtā daļa |
38. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts |
29. panta 2. punkts |
1. panta 11. punkta d) apakšpunkts, 44. panta 3. punkta pirmais teikums |
29. panta 3. punkts |
30. panta 2. punkts |
29. panta 4. punkts |
— |
29. panta 5. punkts |
30. panta 3. punkts |
29. panta 6. punkts |
30. panta 4. punkts |
29. panta 7. punkts |
30. panta 2. punkts |
30. panta 1. punkts |
1. panta 11. punkta c) apakšpunkts, 38. panta 3. punkts, 44. panta 3. punkta pirmais teikums |
30. panta 2. punkts |
29. panta 2. un 7. punkts |
30. panta 3. punkts |
29. panta 3. punkts |
30. panta 4. punkts |
29. panta 4. punkts |
30. panta 5. punkts |
29. panta 5. punkts |
30. panta 6. punkts |
29. panta 6. punkts |
30. panta 7. punkts |
29. panta 7. punkts |
30. panta 8. punkts |
29. panta 8. punkts |
31. pants |
— |
32. panta 1. punkts |
31. panta pirmais teikums |
32. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
31. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
32. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
31. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
32. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
31. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
32. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
31. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
32. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
31. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
32. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
31. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
32. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
31. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
32. panta 4. punkts |
31. panta 3. punkts |
32. panta 5. punkts |
31. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
33. panta 1. punkts |
32. panta 1. punkts, 1. panta 5. punkts, 32. panta 2. punkta pirmā un ceturtā daļa |
33. panta 2. punkts |
32. panta 2. punkta otrā un trešā daļa |
33. panta 3. punkts |
32. panta 3. punkts |
33. panta 4. punkts |
32. panta 4. punkts |
33. panta 5. punkts |
32. panta 4. punkts |
34. panta 1. punkts |
33. panta 1. punkts, 1. panta 6. punkts |
34. panta 2. punkts |
33. panta 2. punkts |
34. panta 3. punkts |
33. panta 2. punkts in fine |
34. panta 4. punkts |
33. panta 3. punkts |
34. panta 5. punkts |
33. panta 4. punkts |
34. panta 6. punkts |
33. panta 6. punkts |
34. panta 7. punkts |
— |
34. panta 8. punkts |
— |
34. panta 9. punkts |
33. panta 7. punkta trešā daļa |
35. panta 1. punkta pirmā daļa |
54. panta 1. punkts |
35. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
1. panta 7. punkts |
35. panta 2. punkts |
54. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
35. panta 3. punkts |
54. panta 2. punkta trešā daļa |
35. panta 4. punkts |
54. panta 3. punkts |
35. panta 5. punkts |
54. panta 4. punkts |
35. panta 6. punkts |
54. panta 5. punkts |
35. panta 7. punkts |
54. panta 6. punkts |
35. panta 8. punkts |
54. panta 7. punkts |
35. panta 9. punkts |
54. panta 8. punkta pirmā daļa |
36. pants |
— |
37. panta 1. punkts |
11. panta 1. punkts |
37. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkts |
37. panta 3. punkts |
— |
37. panta 4. punkts |
11. panta 2. punkts |
38. pants |
— |
39. pants |
— |
40. pants |
8. apsvērums |
41. pants |
— |
42. panta 1. punkts |
23. panta 1. punkts |
42. panta 2. punkts |
23. panta 2. punkts |
42. panta 3. punkts |
23. panta 3. punkts |
42. panta 4. punkts |
23. panta 8. punkts |
42. panta 5. punkts |
23. panta 4. punkta pirmā daļa |
42. panta 6. punkts |
23. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa |
43. panta 1. punkts |
23. panta 6. punkts |
43. panta 2. punkts |
23. panta 6. punkta pirmais ievilkums |
44. panta 1. punkts |
23. panta 4. punkta otrā daļa, 5. punkta otrā un trešā daļa, 6. punkta otrā daļa, 7. punkts |
44. panta 2. punkts |
23. panta 4. punkta pirmā daļa, 5. punkta pirmā daļa, 6. punkta pirmā daļa |
44. panta 3. punkts |
— |
45. panta 1. punkts |
24. panta 1. un 2. punkts |
45. panta 2. punkts |
24. panta 3. punkts |
45. panta 3. punkts |
24. panta 4. punkts |
46. pants |
— |
47. panta 1. punkts |
38. panta 1. punkts |
47. panta 2. punkts |
38. panta 7. punkts |
47. panta 3. punkts |
38. panta 7. punkts |
48. panta 1. punkts |
35. panta 1. punkts, 36. panta 1. punkts |
48. panta 2. punkts |
— |
49. pants |
35. panta 2. punkts, 36. panta 1. punkts |
50. panta 1. līdz 3. punkts |
35. panta 4. punkta pirmā līdz trešā daļa, 36. panta 1. punkts |
50. panta 4. punkts |
35. panta 4. punkta piektā daļa |
51. panta 1. punkts |
36. panta 1. punkts, 79. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
51. panta 2. punkts |
51. panta 2. punkts |
36. panta 2. punkts |
36. panta 3. punkts un 4. punkta otrā daļa |
51. panta 3. punkts |
36. panta 4. punkta pirmā daļa |
51. panta 4. punkts |
— |
51. panta 5. punkta pirmā daļa |
36. panta 7. punkts |
51. panta 5. punkta otrā daļa |
36. panta 8. punkts |
51. panta 6. punkts |
37. pants |
52. panta 1. punkts |
36. panta 5. punkta pirmā daļa |
52. panta 2. un 3. punkts |
36. panta 5. punkta otrā un trešā daļa |
53. panta 1. punkts |
38. panta 6. punkts |
53. panta 2. punkts |
39. panta 2. punkts |
54. panta 1. punkts |
40. panta 1. punkts |
54. panta 2. punkts |
40. panta 2. punkts |
55. panta 1. punkts |
41. panta 1. punkts |
55. panta 2. punkts |
41. panta 2. punkts |
55. panta 3. punkts |
41. panta 3. punkts |
56. panta 1. punkta pirmā daļa |
44. panta 1. punkts |
56. panta 1. punkta otrā daļa |
— |
56. panta 2. punkts |
— |
56. panta 3. punkts |
— |
56. panta 4. punkts |
— |
57. panta 1. punkts |
45. panta 1. punkts |
57. panta 2. punkts |
45. panta 2. punkta e) un f) apakšpunkts |
57. panta 3. punkts |
45. panta 1. punkta otrā daļa |
57. panta 4. punkts |
45. panta 2. punkts |
57. panta 5. punkts |
— |
57. panta 6. punkts |
— |
57. panta 7. punkts |
45. panta 1. punkta otrā daļa un 2. punkta otrā daļa |
58. panta 1. punkts |
44. panta 1. punkts, 2. punkta pirmā un otrā daļa |
58. panta 2. punkts |
46. pants |
58. panta 3. punkts |
47. pants |
58. panta 4. punkts |
48. pants |
58. panta 5. punkts |
44. panta 2. punkts |
59. pants |
— |
60. panta 1. punkts |
47. panta 4. un 5. punkts, 48. panta 6. punkts |
60. panta 2. punkts |
45. panta 3. punkts |
60. panta 3. un 4. punkts |
47. panta 1. un 5. punkts, 48. panta 2. punkts |
60. panta 5. punkts |
— |
61. pants |
— |
62. panta 1. punkts |
49. pants |
62. panta 2. punkts |
50. pants |
62. panta 3. punkts |
— |
63. panta 1. punkts |
47. panta 2. un 3. punkts, 48. panta 3. un 4. punkts |
63. panta 2. punkts |
— |
64. panta 1. punkts |
52. panta 1. punkts, 52. panta 7. punkts |
64. panta 2. punkta pirmā daļa |
52. panta 1. punkta otrā daļa |
64. panta 2. punkta otrā daļa |
52. panta 1. punkta trešā daļa |
64. panta 3. punkts |
52. panta 2. punkts |
64. panta 4. punkts |
52. panta 3. punkts |
64. panta 5. punkta pirmā daļa |
52. panta 4. punkta pirmā daļa |
64. panta 5. punkta otrā daļa |
52. panta 4. punkta otrā daļa |
64. panta 6. punkta pirmā daļa |
52. panta 5. punkta pirmā daļa |
64. panta 6. punkta otrā daļa |
52. panta 6. punkts |
64. panta 7. punkts |
52. panta 5. punkta otrā daļa |
64. panta 8. punkts |
— |
65. pants |
44. panta 3. punkts |
66. pants |
44. panta 4. punkts |
67. panta 1. punkts |
53. panta 1. punkts |
67. panta 2. punkts |
53. panta 1. punkts |
67. panta 3. punkts |
— |
67. panta 4. punkts |
1. apsvērums, 46. apsvēruma trešā daļa |
67. panta 5. punkts |
53. panta 2. punkts |
68. pants |
— |
69. panta 1. punkts |
55. panta 1. punkts |
69. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
55. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts |
69. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
55. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunkts |
69. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
55. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts |
69. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
55. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts |
69. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
— |
69. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
55. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts |
69. panta 3. punkta pirmā daļa |
55. panta 2. punkts |
69. panta 3. punkta otrā daļa |
— |
69. panta 4. punkts |
55. panta 3. punkts |
69. panta 5. punkts |
— |
70. pants |
26. pants |
71. panta 1. punkts |
— |
71. panta 2. punkts |
25. panta pirmā daļa |
71. panta 3. punkts |
— |
71. panta 4. punkts |
25. panta otrā daļa |
71. panta 5. līdz 8. punkts |
— |
72. pants |
— |
73. pants |
— |
74. pants |
— |
75. pants |
— |
76. pants |
— |
77. pants |
— |
78. pants |
67. panta 2. punkts |
79. panta 1. un 2. punkts |
69. panta 1. un 2. punkts |
79. panta 3. punkts |
70. panta 1. punkts, 79. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
80. panta 1. punkts |
— |
80. panta 2. punkts |
66. panta 2. punkts |
80. panta 3. punkts |
72. pants |
81. pants |
73. pants |
82. pants |
74. pants |
83. panta 1. punkts |
81. panta pirmā daļa |
83. panta 2. līdz 6. punkts |
— |
84. pants |
43. pants |
85. pants |
— |
86. pants |
— |
87. pants |
77. panta 3. un 4. punkts |
88. pants |
77. panta 5. punkts |
89. panta 1. un 2. punkts |
77. panta 1. un 2. punkts |
89. panta 3. punkts |
— |
90. panta 1. punkts |
80. panta 1. punkta pirmā daļa |
90. panta 2. līdz 5. punkts |
— |
90. panta 6. punkts |
80. panta 1. punkta otrā daļa |
91. pants |
82. pants |
92. pants |
— |
93. pants |
83. pants |
94. pants |
84. pants |
I pielikums |
IV pielikums |
II pielikums |
I pielikums |
III pielikums |
V pielikums |
— |
III pielikums |
IV pielikuma a) līdz f) punkts |
X pielikuma b) līdz h) punkts |
IV pielikuma g) punkts |
— |
V pielikuma A daļa |
VII A pielikums |
V pielikuma B daļas I punkts |
VII A pielikums |
V pielikuma B daļas II punkts |
— |
V pielikuma C daļa |
VII A pielikums |
V pielikuma D daļa |
VII A pielikums |
V pielikuma E daļa |
VII D pielikums |
V pielikuma F daļa |
VII D pielikums |
V pielikuma G daļa |
— |
V pielikuma H daļa |
— |
V pielikuma I daļa |
— |
V pielikuma J daļa |
— |
VI pielikums |
54. panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunkts |
VII pielikums |
VI pielikums |
VIII pielikums |
VIII pielikums |
IX pielikuma 1. punkts |
40. panta 5. punkts |
IX pielikuma 2. punkts |
— |
X pielikums |
— |
XI pielikums |
IX pielikums, A, B, C |
XII pielikuma I daļa |
47. panta 1. punkts |
XII pielikums II daļa |
48. panta 2. punkts |
XIII pielikums |
— |
XIV pielikums |
II pielikums |
XV pielikums |
XII pielikums |
28.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 94/243 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES
(2014. gada 26. februāris)
par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā Komisijas 2011. gada 27. jūnija dienestu darba dokumenta ar nosaukumu “Novērtējuma ziņojums – ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte” rezultātus, šķiet piemēroti saglabāt noteikumus, kas attiecas uz iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, jo valstu iestādes joprojām var ietekmēt minēto subjektu rīcību, ietverot līdzdalību to kapitālā un pārstāvniecību subjektu administratīvajās, vadības vai uzraudzības struktūrās. Vēl viens iemesls, lai turpinātu regulēt iepirkumu minētajās nozarēs, ir tirgu, kuros darbojas minēto nozaru subjekti, slēgtais raksturs, jo attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanai vajadzīgām piegādēm tīkliem, tīklu nodrošināšanu vai tīklu ekspluatāciju dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības. |
(2) |
Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, iepirkuma procedūru koordinēšanai Savienības līmenī būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu. |
(3) |
Attiecībā uz iepirkumu, kam ir zemāka vērtība par robežvērtību, no kuras sāk piemērot Savienības līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz Līguma noteikumu un principu pareizu piemērošanu. |
(4) |
Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus. |
(5) |
Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem. |
(6) |
Ir lietderīgi, ka iepirkuma jēdziens ir iespējami tuvināts tam jēdzienam, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (7), pienācīgi ņemot vērā nozaru īpatnības, uz ko attiecas šī direktīva. |
(7) |
Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav iepirkums šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tas, piemēram, varētu attiekties uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, tādu kā dzeramā ūdens piegāde. |
(8) |
Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas nedz uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus. Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā. |
(9) |
Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Minētajai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus”. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā. |
(10) |
Līgums būtu jāuzskata par būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz I pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka minētie būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls atzīt šo pakalpojuma līgumu par būvdarbu līgumu. Tomēr, ņemot vērā būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējiem vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu realizācijas līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi. |
(11) |
Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, paredz to, ka attiecīgais subjekts ir veicis pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējis tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju. |
(12) |
Tādi jēdzieni kā “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, kuras izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdziena izpratni. Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “ lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem. |
(13) |
Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzēju paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgais līgumslēdzējs, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli. |
(14) |
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējs izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus, galvenajam principam, lai arī kāda nebūtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem, vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja to piešķir pašu par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam. |
(15) |
Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu, ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (8). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu. |
(16) |
Turklāt, lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus varētu piešķirt saskaņā ar dažādiem tiesiskajiem regulējumiem. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai līgums galvenokārt paredzēts, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajam līgumam jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu paredzamo līguma vērtību un sagatavotu iepirkuma procedūras dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, par kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos. |
(17) |
Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”. |
(18) |
Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītie kritēriji un prasības par kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši. Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu. |
(19) |
Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs. |
(20) |
Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne valsts uzņēmumi šīs direktīvas nozīmē, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (13). Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, ieskaitot koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas ratione personae definēšanas nozīmē. Ekskluzīvo tiesību jēdziens būtu arī jāizmanto, nosakot, vai sarunu procedūras izmantošana bez konkursa iepriekšējas izsludināšanas būtu pamatojama, jo būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var veikt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks, lai aizsargātu konkrētas ekskluzīvas tiesības. Tomēr, paturot prātā atšķirīgos šo noteikumu ratio legis, būtu jāprecizē, ka ekskluzīvu tiesību jēdzienam nav jābūt vienai un tai pašai nozīmei abos kontekstos. Būtu jāprecizē, ka subjekts, kurš ir ieguvis ekskluzīvas tiesības sniegt konkrēto pakalpojumu konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā, ievērojot procedūru, kura balstīta uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga pārredzamība, ja tā ir privāta struktūra, pats nebūtu līgumslēdzējs, tomēr tik un tā būtu vienīgais subjekts, kam būtu tiesības sniegt konkrēto pakalpojumu minētajā apgabalā. |
(21) |
Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanā, pārvadē vai sadalē. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tādēļ būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, publiskiem uzņēmumiem un privātām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas apkures nozarē, šo direktīvu piemēro, tomēr privātu uzņēmumu gadījumā – ar papildu nosacījumu, ka tie darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata. No otras puses, līgumslēdzējām iestādēm, kuras darbojas dzesēšanas jomā, piemēro Direktīvas 2014/24/ES noteikumus, savukārt publiskajiem uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai šie pēdējie darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata, – iepirkuma noteikumus nepiemēro. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas gan apkures, gan dzesēšanas līgumu veikšanai, būtu jāizskata saskaņā ar noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, ar kuriem iepirkuma noteikumiem, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, reglamentē šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. |
(22) |
Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas un Direktīvas 2014/24/ES darbības jomā, kas attiecas uz dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis šajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (14) piemērošanai šai nozarei varētu būt būtiska ietekme tirgus atvēršanas jomā, būtu pareizi veikt izpēti, izvērtējot direktīvas 2014/23/ES ietekmi. |
(23) |
Nekādā veidā nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu, būtu jāprecizē, ka elektroenerģijas ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ir šīs direktīvas darbības jomā, kad to attiecina uz elektroenerģijas piegādi. |
(24) |
Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens nozarē, var arī īstenot citas ar ūdeni saistītas darbības, piemēram, projektus hidrotehniskās būvniecības, apūdeņošanas, zemes drenāžas vai notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas jomā. Šādā gadījumā līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai piemērot šajā direktīvā paredzētās iepirkuma procedūras attiecībā uz visām savām ar ūdeni saistītajām darbībām neatkarīgi no tā, par kuru “ūdens cikla” daļu ir runa. Tomēr iepirkuma noteikumi, kas ierosināti produktu piegādei, nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos. |
(25) |
Ir atbilstīgi izslēgt iepirkumu, ko īsteno naftas un gāzes izpētes vajadzībām, jo ir konstatēts, ka šajā nozarē pastāv tāds konkurences spiediens, ka Savienības iepirkuma noteikumos paredzētā iepirkuma disciplīna vairs nav vajadzīga. Naftas un gāzes ieguve joprojām ir šīs direktīvas darbības jomā, tāpēc iespējams, būtu nepieciešams nošķirt izpēti un ieguvi. To veicot, būtu jāapsver jēdziens “izpēte”, lai tajā iekļautu darbības, kuras tiek veiktas nolūkā pārbaudīt, vai nafta un gāze ir atrodamas konkrētā apgabalā, un ja tā ir atrodama - vai tā ir izmantojama komerciāliem mērķiem, turpretim “ieguve” būtu jāuztver kā naftas un gāzes “ražošana”. Atbilstoši iedibinātai praksei apvienošanas gadījumos ar “ražošanu” saprot arī “izbūvi”, t. i., paredzētajai ražošanai atbilstīgas infrastruktūras izveidi (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.). |
(26) |
Līgumslēdzējiem būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus. |
(27) |
Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (15) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 3., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējiem minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas. |
(28) |
NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām. Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums. Neskarot Savienības starptautiskās saistības, ir arī atbilstīgi turpināt piemērot vienas un tās pašas robežvērtības visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no to darbības nozares, lai izvairītos no robežvērtību daudzkāršošanas. |
(29) |
Būtu jāprecizē, ka līguma vērtības noteikšanai, jāņem vērā visi – gan no līgumslēdzēja, gan no trešām personām saņemtie ienākumi. Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka. |
(30) |
Konkrēta iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs paredzamās vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzēja atsevišķas struktūrvienības līmenī līguma paredzamo vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajiem iepirkumiem, tā slēdz līgumu neatkarīgi un finansē to no tās rīcībā esoša budžeta. Ja līgumslēdzējs tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai. |
(31) |
Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi. |
(32) |
Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem. Būtu jāprecizē, ka šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos. |
(33) |
Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar oficiālas varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. |
(34) |
Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām. |
(35) |
Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (16) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka regulu turpina piemērot (publiskiem) pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas ar minēto regulu paredzēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus. |
(36) |
Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo; tāpēc būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība; |
(37) |
Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem un publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai to apvienībai. |
(38) |
Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas līgumiem, kas noslēgti starp līgumslēdzējām iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tā kā šī judikatūra būtu vienlīdz piemērojama publiskā sektora iestādēm, kad tās darbojas šajā direktīvā ietvertajās nozarēs, ir atbilstīgi nodrošināt, ka gan saskaņā ar šo direktīvu, gan saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES piemēro vienus un tos pašus noteikumus un tos interpretē vienādi. |
(39) |
Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiska grupa, kurā var ietilpt virkne atsevišķu uzņēmumu; bieži katram no šiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā. |
(40) |
Turklāt ir atbilstīgi paskaidrot to noteikumu mijiedarbību, ko piemēro publiskā sektora iestāžu sadarbībai, un noteikumiem attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistītiem uzņēmumiem vai saistībā ar kopuzņēmumiem. |
(41) |
Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai attiecīgo uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz to juridisko formu. Gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (17) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, lai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas reglamentē uzņēmumus. |
(42) |
Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzēja. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka minētās darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējam paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu. |
(43) |
Šī direktīva nebūtu jāpiemēro ne līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt kādu darbību, uz ko attiecas šī direktīva, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem metu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tādēļ ir atbilstīgi saglabāt procedūru, kas piemērojama visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada juridiskā noteiktība attiecīgajiem subjektiem, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka joprojām ir piemērojami visi pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās pieņemtie lēmumi par Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā izklāstīto attiecīgo noteikumu piemērošanu. |
(44) |
Tieša atvērtība konkurencei būtu jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās konkrētās nozares konkrēto daļu īpašās iezīmes. Tomēr šo novērtējumu ierobežo piemērojamie īsie termiņi un vajadzība paļauties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju – vai nu no jau pieejamiem avotiem, vai no informācijas, kas iegūta saistībā ar 35. panta piemērošanu –, un to nevar papildināt ar laikietilpīgākām metodēm, tostarp jo īpaši attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem adresētām sabiedriskajām aptaujām. Tādējādi novērtējums, ko iespējams veikt šīs direktīvas kontekstā par atvērtību konkurencei, neskar konkurences tiesību pilnīgu piemērošanu. |
(45) |
Novērtējot, vai konkrēta nozare vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei, būtu jāizvērtē attiecībā uz konkrētu apgabalu, kurā attiecīgie ekonomikas dalībnieki veic darbību vai tās daļas, – tā sauktais “attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus”. Tā kā minētais jēdziens ir būtisks novērtējumam, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos esošiem jēdzieniem, būtu jāsniedz atbilstīga definīcija. Būtu arī jāprecizē, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var nesakrist ar attiecīgās dalībvalsts teritoriju; tādēļ vajadzētu būt iespējai attiecināt lēmumus par atbrīvojuma piemērošanu tikai uz attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļām. |
(46) |
Lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams, par pietiekamu pamatojumu būtu jāuzskata to attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šādi attiecīgie tiesību akti būtu jānorāda pielikumā, ko Komisija var atjaunināt. Veicot minētā pielikuma atjaunināšanu, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā iespējamā tādu pasākumu pieņemšana, kuri rada faktisku konkurenci nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām minētajā pielikumā jau ir minēti tiesību akti, piemēram, valsts dzelzceļu pasažieru transporta nozarē. |
(47) |
Ja nevar pieņemt, ka konkrētā tirgus brīva pieejamība ir radusies, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, šāda brīva pieejamība būtu jāpierāda de jure un de facto. Ja dalībvalsts paplašina Savienības tiesību akta piemērošanu, atverot konkrētu nozari konkurencei situācijās, kas neietilpst minētā tiesību akta darbības jomā, piemēram, piemērojot Direktīvu 94/22/EK akmeņogļu nozarei vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (18) pasažieru pakalpojumiem valsts līmenī, minētais apstāklis būtu jāņem vērā, novērtējot, vai pieejamība attiecīgajam sektoram ir brīva. |
(48) |
Neatkarīgām valsts iestādēm, piemēram, nozaru regulatoriem vai konkurences iestādēm, parasti ir specializēta zinātība, informācija un zināšanas, kurām būtu nozīme, novērtējot, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve ir neierobežota. Tādēļ attiecīgā gadījumā pieprasījumiem piemērot atbrīvojumu būtu jāpievieno vai tajos jāiekļauj jaunākā nostāja par konkurences situāciju attiecīgajā nozarē, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Ja nav iesniegta paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība, būs nepieciešams vairāk laika pieprasījuma piemērot atbrīvojumu izvērtēšanai. Laikposmi, kuros Komisijai jāveic šādu pieprasījumu novērtējumi, būtu tādēļ attiecīgi jāpielāgo. |
(49) |
Komisijai vienmēr būtu pienākums izvērtēt pieprasījumus, kuri atbilst sīki izstrādātiem noteikumiem par tādas procedūras piemērošanu, ar ko nosaka, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tomēr būtu arī jāprecizē, ka šādu pieprasījumu sarežģītības pakāpe var būt tāda, ka ne vienmēr varētu būt iespējams nodrošināt, ka noteiktajos termiņos tiek pieņemti īstenošanas akti, ar ko nosaka, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. |
(50) |
Būtu jāprecizē, ka Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt dalībvalstīm vai līgumslēdzējiem sniegt informāciju vai to papildināt, vai precizēt. Komisijai šīs darbības veikšanai būtu jānosaka atbilstīgs termiņš, kurā, pienācīgi ievērojot arī to, ka ir jārespektē tie termiņi, kas Komisijai noteikti īstenošanas aktu pieņemšanai, būtu jāņem vērā tādi faktori kā pieprasītās informācijas sarežģītības pakāpe un tas, vai informācija ir viegli pieejama. |
(51) |
Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā. |
(52) |
Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzēji veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti XIV pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (19) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm. |
(53) |
Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), tad minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi. |
(54) |
Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. |
(55) |
Vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas. |
(56) |
Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD. |
(57) |
Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas. Tas ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Būtu jāatgādina, ka Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā” ir izklāstīta virkne iepirkuma modeļu, kas attiecas uz to pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu, kuri nav šīs direktīvas darbības jomā. Minētie modeļi joprojām būtu pieejami, bet šai direktīvai būtu arī jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķus. |
(58) |
Ņemot vērā inovācijas nozīmīgumu, līgumslēdzēji būtu jāmudina pēc iespējas biežāk ļaut iesniegt piedāvājumu variantus. Tādēļ minēto līgumslēdzēju uzmanība būtu jāvērš uz to, ka – pirms tiek norādīts, ka var iesniegt variantus, – ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, kādām variantiem ir jāatbilst. |
(59) |
Gadījumos, kad nepieciešamību pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū, līgumslēdzējiem vajadzētu būt pieejamai īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Šai īpašai iepirkuma procedūrai būtu jāļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā vajadzētu būt procedūras noteikumiem, kas piemērojami sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, un vienīgajam līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, kas ir vispiemērotākais kritērijs, lai salīdzinātu piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem. Gan saistībā ar ļoti lieliem projektiem, gan mazākiem inovatīviem projektiem inovācijas partnerība būtu jāstrukturē tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo “tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. Tādēļ līgumslēdzējiem inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Dažos gadījumos šādas sekas varētu palīdzēt novērst, izveidojot inovācijas partnerību ar vairākiem partneriem. |
(60) |
Pieredze liecina, ka konkursa dialogs, kas paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, tiek izmantots gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj nodot šo instrumentu līgumslēdzēju rīcībā. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi. |
(61) |
Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez iepriekšēja iepirkuma izsludināšanas būtu jāizmanto tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzējs nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci vai labākus iepirkuma rezultātus, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tas tā ir mākslas darbu gadījumā, kad mākslinieka identitāte jau savas būtības dēļ nosaka paša mākslas priekšmeta unikālo raksturu un vērtību. Ekskluzivitāte var rasties arī citu iemeslu dēļ, taču tikai objektīvas ekskluzivitātes situācijas var attaisnot to, ka tiek izmantota sarunu procedūra bez iepriekšēja iepirkuma izsludināšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījis pats līgumslēdzējs saistībā ar gaidāmo iepirkuma procedūru. Līgumslēdzējiem, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav nekādu pamatotu alternatīvu vai aizstājēju, piemēram, izmantojot alternatīvus izplatīšanas kanālus, tostarp ārpus līgumslēdzēja dalībvalsts, vai apsverot iespēju izmantot funkcionāli līdzīgus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus. Ja ekskluzivitātes situācija pastāv tehnisku iemeslu dēļ, tad tie ir katrā konkrētajā gadījumā precīzi jānosaka un jāpamato. Starp tiem var būt, piemēram, tas, ka nevienam citam ekonomikas dalībniekam faktiski nav tehnisko iespēju sasniegt prasītos rezultātus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu zinātību, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena ekonomikas dalībnieka rīcībā. Tehniskie iemesli var izrietēt arī no īpašām sadarbspējas prasībām, kas jāizpilda, lai nodrošinātu iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu funkcionēšanu. Visbeidzot, iepirkuma procedūra nav lietderīga gadījumos, kad piegādes tieši iegādājas preču tirgos, tostarp tirdzniecības platformās tādām precēm kā lauksaimniecības produkti un izejmateriāli un enerģētikas tirdzniecībai, kur regulētā un pārraudzītā daudzpusējā tirdzniecības struktūra pati par sevi garantē tirgus cenas. |
(62) |
Būtu arī jāprecizē, ka noteikumi par konfidenciālas informācijas aizsardzību nekādā veidā nerada šķēršļus tam, ka tiek publiskotas noslēgto līgumu nekonfidenciālās daļas, tostarp jebkādi to turpmāki grozījumi. |
(63) |
Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un – pēc 30 mēnešu pārejas posma – pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana). Dalībvalstīm un līgumslēdzējiem, ja tie vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Būtu arī jāprecizē, ka elektronisko saziņas līdzekļu obligātai izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu tomēr nevajadzētu līgumslēdzējiem uzlikt pienākumu veikt piedāvājumu elektronisku apstrādi, nedz arī likt izmantot elektronisku vērtēšanu vai automātisku apstrādi. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu pienākumam izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus nevajadzētu attiekties ne uz kādiem publiskā iepirkuma procesa elementiem pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, nedz arī uz līgumslēdzēja iekšējo saziņu. |
(64) |
Izņemot dažās īpašās situācijās, līgumslēdzējiem būtu jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, kas nav diskriminējoši, ir vispārēji pieejami un savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktiem, un kas neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai. Izmantojot šādus saziņas līdzekļus, būtu arī pietiekami jāņem vērā to pieejamība personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pienākums izmantot elektroniskos līdzekļus visos iepirkuma procedūras posmos būtu nevietā, ja elektronisko līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami, nedz arī tad, ja attiecīgos paziņojumus varētu apstrādāt, tikai izmantojot specializētu biroja aprīkojumu. Tādēļ noteiktos gadījumos, kas būtu izsmeļoši jāuzskaita, līgumslēdzējiem nevajadzētu būt pienākumam prasīt iesniegšanas procesā izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ar šo direktīvu nosaka, ka šādiem gadījumiem vajadzētu ietvert situācijas, kurās nāktos izmantot specializētu biroja aprīkojumu, kas līgumslēdzējiem nav vispārēji pieejams, piemēram, platformāta printeri. Dažās iepirkuma procedūrās iepirkuma procedūras dokumentos varētu būt noteikta prasība iesniegt fizisku vai pēc mēroga darinātu modeli, ko līgumslēdzējiem nevar iesniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādās situācijās modelis būtu līgumslēdzējiem jānosūta pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju. Tomēr būtu jāprecizē, ka citu saziņas līdzekļu izmantošana būtu jāatļauj tikai tiem iepirkuma procedūras elementiem, kam nav prasīti elektroniskie saziņas līdzekļi. Ir vietā precizēt – ja tas nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai noteikt maksimālo ierobežojumu to datņu lielumam, kuras var iesniegt. |
(65) |
Var būt izņēmuma gadījumi, kuros līgumslēdzējiem būtu jāatļauj neizmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, šādu saziņas līdzekļu neizmantošana ir nepieciešama, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja vajadzīgo aizsardzības līmeni var nodrošināt ar elektroniskiem rīkiem, kas nav vispārēji pieejami, tad būtu jāizmanto šādi elektroniskie rīki. Tas, piemēram, varētu būt gadījumos, kad līgumslēdzēji prasa izmantot īpašus šim mērķim paredzētus drošus saziņas līdzekļus, kuriem tie piedāvā piekļūt. |
(66) |
Atšķirīgi tehniskie formāti vai procesi un ziņojumapmaiņas standarti var radīt potenciālus šķēršļus sadarbspējai – ne vien katrā no dalībvalstīm, bet arī jo īpaši starp dalībvalstīm. Piemēram, lai piedalītos iepirkuma procedūrā, kurā ir atļauts vai prasīts izmantot elektroniskos katalogus, kas ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt, ekonomikas dalībniekiem, ja nebūtu standartizācijas, būtu savi katalogi jāpielāgo katrai iepirkuma procedūrai, kas nozīmētu ļoti līdzīgas informācijas sniegšanu atšķirīgos formātos atkarībā no attiecīgo līgumslēdzēju specifikācijām. Tādējādi kataloga formātu standartizēšana uzlabotu sadarbspējas līmeni, palielinātu efektivitāti un arī samazinātu pūliņus, kas vajadzīgi no ekonomikas dalībnieku puses. |
(67) |
Apsverot, vai ir nepieciešams nodrošināt vai palielināt sadarbspēju starp atšķirīgiem tehniskajiem formātiem vai procesiem un ziņojumapmaiņas standartiem, padarot par obligātu konkrētu standartu izmantošanu, un, ja tā, tad, kurus standartus likt izmantot, Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Tai būtu arī jāapsver, cik plaši kādu konkrētu standartu ekonomikas dalībnieki un līgumslēdzēji jau izmanto praksē un cik labi tas ir darbojies. Pirms padarīt kāda konkrēta standarta izmantošanu par obligātu, Komisijai vajadzētu arī rūpīgi apsvērt izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru. Ja attiecīgos standartus nav izstrādājusi kāda starptautiska, Eiropas vai valsts standartizācijas organizācija, tiem būtu jāatbilst prasībām, kas piemērojamas IKT standartiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (20). |
(68) |
Pirms noteikt drošības līmeni, kas vajadzīgs elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kuri izmantojami dažādajos piešķiršanas procedūras posmos, dalībvalstīm un līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē proporcionalitāte starp, no vienas puses, prasībām, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pareizu un uzticamu attiecīgā paziņojuma nosūtītāju identificēšanu, kā arī tā satura integritāti, un, no otras puses, problēmu rašanās risku, piemēram, situācijas, kad paziņojumus sūta kāds cits sūtītājs, nevis tas, kas norādīts. Ja nekas cits nemainās, tas nozīmētu, ka drošības līmenis, kas vajadzīgs, piemēram, e-pastam, ar ko lūdz apstiprināt precīzu adresi, kurā notiks informatīva sanāksme, nebūtu jānosaka tādā pašā līmenī kā pašam piedāvājumam, kas uzskatāms par saistošu oferti no ekonomikas dalībnieka puses. Līdzīgā kārtā proporcionalitātes izvērtēšanas rezultātā varētu pazemināt drošības līmeni, kas nepieciešams saistībā ar elektronisko katalogu atkārtotu iesniegšanu vai piedāvājumu iesniegšanu “minikonkursos”, kurus rīko saskaņā ar pamatnolīgumu, vai saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem. |
(69) |
Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem, ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem. |
(70) |
Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas MVU piekļūt tirgum. |
(71) |
Pamatnolīguma izmantošana var būt efektīva iepirkuma metode visā Savienībā; tomēr ir jāstabilizē konkurence, uzlabojot tāda iepirkuma pārredzamību un pieejamību, ko īsteno, izmantojot pamatnolīgumus. Tāpēc ir atbilstīgi pārskatīt noteikumus, ko piemēro minētajiem pamatnolīgumiem, jo īpaši paredzot, ka uz šādu pamatnolīgumu balstītu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana notiek, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem, piemēram, rīkojot “minikonkursus”, un ierobežojot pamatnolīgumu darbības laiku. |
(72) |
Būtu arī jāpaskaidro, ka, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki. Jo īpaši būtu jāatļauj tādu atsevišķu līgumu ilgumu, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikt, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, kas ir vajadzīgs, lai tos izpildītu; ja ir iekļauta tāda aprīkojuma apkope, kura lietošanas laiks ir ilgāks par astoņiem gadiem, vai ja ir vajadzīga plaša darbinieku apmācība, lai izpildītu attiecīgo līgumu. Būtu arī jāpaskaidro, ka varētu būt gadījumi, kad vajadzētu atļaut pašu pamatnolīgumu termiņu paredzēt ilgāku par astoņiem gadiem. Šādi gadījumi, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, jo īpaši ar pamatnolīguma priekšmetu, varētu, piemēram, rasties tad, ja ekonomikas dalībnieku rīcībā ir jābūt aprīkojumam, kura amortizācijas laikposms ir ilgāks par astoņiem gadiem un kuram ir jābūt pieejamam jebkurā brīdī visā pamatnolīguma darbības laikā. Jo īpaši to sabiedrisko pakalpojumu konkrētajā kontekstā, ar kuriem tiek sniegti būtiski pakalpojumi sabiedrībai, noteiktos gadījumos var būt vajadzīgi gan ilgāki pamatnolīgumi, gan ilgāki atsevišķie līgumi, piemēram to pamatnolīgumu gadījumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tīklu kārtējo un ārkārtējo apkopi, kam var būt nepieciešams dārgs aprīkojums, kuru apkalpo personāls, kas ir izgājis augsti specializētu ad hoc apmācību ar mērķi nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un iespējamo traucējumu maksimālu samazināšanu. |
(73) |
Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai ļautu līgumslēdzējiem pilnībā izmantot priekšrocības, kuras nodrošina minētā instrumenta sniegtās iespējas. Šīs sistēmas ir jāvienkāršo, proti, tām vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kuri atzīti par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām. Tādējādi jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās spēkā esamības laikā. Šī iepirkumu metode līgumslēdzējam nodrošina sevišķi plašu piedāvājumu loku un tāpēc ļauj panākt līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašu konkurenci attiecībā uz plaši izmantotiem vai standarta produktiem, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas vispārēji ir pieejami tirgū. |
(74) |
Minētie dalības pieteikumi būtu parasti jāizskata ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, jo atlases kritēriju vērtēšana notiks, balstoties uz dokumentācijas prasībām, ko attiecīgā gadījumā noteikuši līgumslēdzēji saskaņā ar Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem vienkāršotajiem noteikumiem. Tomēr, kad pirmoreiz izveido dinamisku iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji, saņemot atbildes uz pirmoreiz publicēto paziņojumu par līgumu vai uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību, varētu saskarties ar tik lielu dalības pieteikumu skaitu, ka tiem varētu būt vajadzīgs vairāk laika, lai šos pieteikumus izskatītu. Tam vajadzētu būt pieļaujamam ar noteikumu, ka konkrēts iepirkums netiek uzsākts tikmēr, kamēr nav izskatīti visi pieteikumi. Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai brīvi organizēt to, kā tās iecerējušas izskatīt dalības pieteikumus, piemēram, nolemjot šādas izskatīšanas rīkot tikai reizi nedēļā, ar noteikumu, ka tiek ievēroti termiņi katra dalības pieteikuma izskatīšanai. Līgumslēdzējiem, izmantojot Direktīvā 2014/24/ES paredzētos izslēgšanas vai atlases kritērijus dinamiskās iepirkumu sistēmas kontekstā, būtu jāpiemēro attiecīgie minētās direktīvas noteikumi tādā pašā veidā, kā to dara līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES. |
(75) |
Lai veicinātu MVU iespējas piedalīties plaša mēroga dinamiskā iepirkumu sistēmā, piemēram, tādā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu spēt šo sistēmu iedalīt objektīvi definētās produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās. Šādas kategorijas būtu jādefinē pēc objektīviem faktoriem, starp kuriem varētu būt, piemēram, maksimālais pieļaujamais apjoms attiecīgajā kategorijā piešķiramajiem konkrētajiem līgumiem vai konkrēts ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāpilda turpmākie konkrētie līgumi. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta kategorijās, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam būtu jāpiemēro tādi atlases kritēriji, kas ir proporcionāli attiecīgās kategorijas raksturlielumiem. |
(76) |
Būtu jāprecizē, ka elektroniskās izsoles parasti nav piemērotas dažiem būvdarbu līgumiem un dažiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, jo elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai vērtēšanai ar elektroniskiem līdzekļiem bez jebkādas iejaukšanās vai izvērtēšanas no līgumslēdzēja puses, proti, elementi, kas ir kvantificējami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. Tomēr būtu arī jāprecizē, ka elektroniskās izsoles iepirkuma procedūrā varētu izmantot, lai iegādātos konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Ir arī vietā atgādināt, ka, lai gan līgumslēdzēji var piemērot atlases kritērijus, kas tiem ļauj samazināt kandidātu vai pretendentu skaitu, kamēr izsole nav sākusies, pēc izsoles sākuma nevajadzētu atļaut nekādu turpmāku to pretendentu skaita samazinājumu, kas piedalās elektroniskajā izsolē. |
(77) |
Nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Elektroniskie katalogi ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt. Piemērs varētu būt piedāvājumi, kas iesniegti izklājlapas veidā. Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt elektroniskos katalogus visās pieejamajās procedūrās, kurās tiek prasīts izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Elektroniskie katalogi palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, jo īpaši tādā ziņā kā ietaupīts laiks un nauda. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šai direktīvai un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tādējādi elektronisko katalogu izmantošanai piedāvājumu iesniegšanai nevajadzētu nozīmēt, ka ekonomikas dalībnieki var izmantot iespēju tikai nosūtīt savu vispārējo katalogu. Ekonomikas dalībniekiem būtu tik un tā jāpielāgo savi vispārējie katalogi atkarībā no konkrētās iepirkuma procedūras. Šāda pielāgošana nodrošina, ka katalogā, ko nosūta, atbildot uz konkrētu iepirkuma procedūru, ir tikai tie produkti, būvdarbi vai pakalpojumi, kuri, kā pēc aktīvas izskatīšanas uzskatījis ekonomikas dalībnieks, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām. To darot, ekonomikas dalībniekiem būtu jāļauj kopēt informāciju, kas iekļauta to vispārējā katalogā, taču tiem nevajadzētu atļaut iesniegt pašu vispārējo katalogu. Turklāt jo īpaši tajos gadījumos, kad atsāk konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu, un ja ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj ģenerēt piedāvājumus attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Ja piedāvājumus ir ģenerējis līgumslēdzējs, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, ka piedāvājumā, ko tādējādi izveidojis līgumslēdzējs, nav nekādu būtisku kļūdu. Ja ir būtiskas kļūdas, tad līgumslēdzēja ģenerētajam piedāvājumam nevajadzētu būt ekonomikas dalībniekam saistošam, ja vien kļūda netiek izlabota. Saskaņā ar prasībām, ko paredz noteikumi par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisko katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem. |
(78) |
Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējiem, kuriem ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu publiskie iepirkumi jāpadara profesionālāki. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējiem, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos. Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzēji. Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina. Turklāt būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzējs, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem. |
(79) |
Vajadzētu atļaut, ka līgumslēdzēju tiesības slēgt pakalpojumu līgumu par centralizētām iegādes darbībām var piešķirt centralizēto iepirkumu struktūrai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras. Vajadzētu arī atļaut, ka šādos pakalpojumu līgumos iekļauj iegādes palīgdarbību sniegšanu. Tiesības slēgt šādus pakalpojumu līgumus par iegādes palīgdarbību sniegšanu, ja to nedara centralizēto iepirkumu struktūra saistībā ar tās veiktajām centralizētajām iegādes darbībām, kas paredzētas attiecīgajam līgumslēdzējam, vajadzētu piešķirt saskaņā ar šo direktīvu. Būtu arī jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu būt piemērojamai gadījumos, kad centralizētās iegādes darbības vai iegādes palīgdarbības tiek veiktas citādi, nevis ar līgumu par atlīdzību, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāms par iepirkumu. |
(80) |
Stiprinot noteikumus par centralizēto iepirkumu struktūrām, nevajadzētu nekādi liegt izmantot tādu pašreizējo praksi kā neregulārs kopējais iepirkums, t. i., mazāk institucionalizēta un sistemātiska kopēja iegāde vai tāda iedibinātā prakse, kad vēršas pie pakalpojumu sniedzējiem, kas sagatavo un vada iepirkuma procedūras līgumslēdzēja vārdā un uz tās rēķina, un saskaņā ar tā norādījumiem. Tieši otrādi, būtu jāprecizē dažas kopējā iepirkuma iezīmes, jo kopējam iepirkumam var būt svarīga nozīme, tostarp saistībā ar inovatīviem projektiem. Kopējam iepirkumam var būt daudz dažādu veidu, sākot no koordinēta iepirkuma, kad tiek sagatavotas kopējas tehniskās specifikācijas būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ko iepirks virkne līgumslēdzēju, kas katrs rīko atsevišķu iepirkuma procedūru, līdz situācijām, kad attiecīgie līgumslēdzēji kopīgi rīko vienu iepirkuma procedūru, vai nu rīkojoties kopā, vai uzticot vienam līgumslēdzējam vadīt iepirkuma procedūru visu līgumslēdzēju vārdā. Ja dažādi līgumslēdzēji kopīgi rīko iepirkuma procedūru, tiem vajadzētu būt kopīgi atbildīgiem par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja līgumslēdzēji kopīgi rīko tikai atsevišķas iepirkuma procedūras daļas, kopīgai atbildībai vajadzētu būt tikai par tām procedūras daļām, kas veiktas kopīgi. Katram līgumslēdzējam atsevišķi vajadzētu būt atbildīgam tikai par tām procedūrām vai procedūras daļām, ko tas rīko viens pats, piemēram, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatnolīguma slēgšana, dinamiskās iepirkumu sistēmas izmantošana vai konkursa atsākšana saskaņā ar pamatnolīgumu. |
(81) |
Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Pēc tam būtu jāseko vispārējam pienākumam pēc 30 mēnešu pārejas perioda izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās. |
(82) |
Gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka Direktīva 2004/17/EK netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzēji joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzēji varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties vienas atsevišķs līgumslēdzējs, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējiem un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (21). Turklāt līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi. Tomēr līgumslēdzējiem nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tiem piemērojami dalībvalstī, kurā tie atrodas. Šādi noteikumi varētu ietvert, piemēram, noteikumus par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz sensitīvu piegāžu izsekojamību. |
(83) |
Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei, kā arī ilgtspējības mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites ciklu un ražošanas procesa ilgtspējību. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Minēto mērķi vislabāk var sasniegt, ja tehniskās specifikācijas sastāda, nosakot funkcionālās un darbības prasības. Funkcionālās un ar darbību saistītas prasības ir arī piemērots līdzeklis, ar ko publiskajā iepirkumā sekmēt inovāciju, un būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk. Ja ir atsauces uz Eiropas standartu vai, ja tāda nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem būtu jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi risinājumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Ekonomikas dalībnieka pienākumam vajadzētu būt pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam. Lai pierādītu līdzvērtību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt pretendentiem iesniegt trešo personu apstiprinājumus. Tomēr būtu jāļauj iesniegt arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks tādā veidā pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem. |
(84) |
Visiem iepirkumiem, kurus paredzēts izmantot personām – neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam –, līgumslēdzējiem tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. |
(85) |
Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar noteikumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ar produkta aprakstu un tā noformējumu, ieskaitot prasības par iepakojumu. Turklāt ir svarīgi, lai minētās prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. Būtu jāprecizē, ka ieinteresētās personas var būt publiskā vai privātā sektora struktūras, uzņēmumi vai jebkāda veida nevalstiskas organizācijas (organizācija, kas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa un nav tradicionāls uzņēmums). Tāpat būtu jāpaskaidro, ka, īpašām valsts vai valdības struktūrām vai organizācijām iesaistoties tādu marķējuma prasību izstrādē, kuras publiskā sektora iestādes var izmantot saistībā ar iepirkumu, minētās struktūras vai organizācijas nezaudē savu trešās personas statusu. Atsaucēm uz marķējumiem nevajadzētu ierobežot inovāciju. |
(86) |
Izstrādājot tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējiem būtu jāņem vērā no Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā izrietošās prasības, jo īpaši, attiecībā uz personas datu apstrādes sistēmu (sistēmā integrēta datu aizsardzība). |
(87) |
Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzēji būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) “Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai”, kurā sniegti norādījumi, kā tie var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šajā nolūkā būtu skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt daļās. Šādu sadalīšanu varētu veikt no kvantitatīvā viedokļa, panākot, lai atsevišķu līgumu apjoms labāk atbilstu MVU iespējām, vai arī no kvalitatīvā viedokļa atkarībā no dažādajām iesaistītajām profesijām un specializācijām, lai atsevišķo līgumu saturu ciešāk pielāgotu MVU specializācijas nozarēm vai atbilstoši dažādiem turpmākiem projekta posmiem. Daļu apjoms un priekšmets būtu brīvi jānosaka līgumslēdzējam, kurai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanu vajadzētu atļaut dažas no daļām piešķirt arī bez šīs direktīvas procedūru piemērošanas. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, ieviešot pienākumu apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzēji sniedz pamatojumu lēmumam līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem. |
(88) |
Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējiem, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu, ka var paļauties uz piegādēm, vajadzētu ļaut ierobežot daļu skaitu, uz ko var pretendēt viens ekonomikas dalībnieks; tām vajadzētu ļaut ierobežot arī vienam pretendentam piešķiramo daļu skaitu. Tomēr tāda mērķa sasniegšana, ar kuru sekmē MVU vieglāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, varētu tikt aizkavēta, ja līgumslēdzējiem uzliktu par pienākumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt pa daļām pat tad, ja tas būtu saistīts ar būtiski neizdevīgāka risinājuma pieņemšanu salīdzinājumā ar risinājumu, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir, sagrupējot dažas vai visas līguma daļas. Tāpēc, ja iepriekš ir skaidri norādīta iespēja piemērot šādu metodi, būtu jāparedz iespēja, ka līgumslēdzēji veic piedāvājumu salīdzinošu vērtēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrēta pretendenta par konkrētām daļu kombinācijām iesniegtie piedāvājumi, kopumā ņemot, attiecībā uz minētajām daļām labāk atbilstu saskaņā ar šo direktīvu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem nekā piedāvājumi par individuālām attiecīgajām daļām, atsevišķi ņemot. Ja tā, tad līgumslēdzējiem būtu jāļauj, ka tās attiecīgajam pretendentam līguma slēgšanas tiesības piešķir, apvienojot attiecīgās daļas. Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāveic šāda salīdzinoša vērtēšana, visupirms nosakot, kuri piedāvājumi vislabāk atbilst katrai individuālajai daļai noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un pēc tam veicot salīdzinājumu ar piedāvājumiem, ko konkrēts pretendents iesniedzis par konkrētu daļu kombināciju, kopumā ņemot. |
(89) |
Lai procedūras padarītu ātrākas un efektīvākas, termiņus dalībai iepirkuma procedūrās vajadzētu noteikt pēc iespējas īsākus, neradot nepamatotus šķēršļus ekonomikas dalībnieku piekļuvei no visa iekšējā tirgus un jo īpaši MVU. Tādēļ būtu jāpatur prātā, ka, nosakot termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, līgumslēdzējiem būtu jo īpaši jāņem vērā līguma sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai vajadzīgais laiks, pat ja tas nozīmē, ka termiņi jānosaka ilgāki nekā šajā direktīvā paredzētie minimālie laiki. Elektronisko informācijas un saziņas līdzekļu izmantošana, jo īpaši iepirkuma procedūras dokumentu pilnīga elektroniska pieejamība ekonomikas dalībniekiem, pretendentiem un kandidātiem un paziņojumu elektroniska nosūtīšana, savukārt nodrošina lielāku pārredzamību un laika ietaupījumus. Tādēļ būtu jāparedz samazināt minimālos termiņus, ko piemēro atklātām procedūrām, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīgumā, un ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar konkrēto nosūtīšanas kārtību, kas paredzēta Savienības līmenī. Turklāt līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai vēl vairāk saīsināt piedāvājumu saņemšanas termiņus atklātās procedūrās gadījumos, kad steidzamības dēļ parasto termiņu atklātās procedūrās praktiski nav iespējams ievērot, taču nav neiespējams izmantot atklāto procedūru ar saīsinātu termiņu. Tikai izņēmuma situācijās, kad ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus attiecīgais līgumslēdzējs nevarēja paredzēt un par kuriem šis līgumslēdzējs nav vainojams, parasto procedūru kļūst neiespējams rīkot pat ar saīsinātiem termiņiem, līgumslēdzējiem, ciktāl tas tiešām nepieciešams, vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas iepirkuma izsludināšanas. Tā varētu būt gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība. |
(90) |
Būtu jāprecizē, ka no vajadzības nodrošināt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika atbilstošu piedāvājumu izstrādei, var izrietēt varbūtēja nepieciešamība pagarināt sākotnēji noteiktos termiņus. Tas jo īpaši būtu jādara tad, ja iepirkuma procedūras dokumentos ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Būtu arī jāprecizē, ka minētajā gadījumā ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāprecizē, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties tādiem kandidātiem, kuri nebija sākotnēji atlasīti, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus; tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. |
(91) |
Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāsūta informācija par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, tostarp par lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai neslēgt pamatnolīgumu, nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir jālūdz šāda informācija. Būtu arī jāatgādina, ka Padomes Direktīvā 92/13/EEK (22) ir paredzēts, ka līgumslēdzējiem ir pienākums – arī šajā gadījumā nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir tas jālūdz – attiecīgajiem kandidātiem un pretendentiem sniegt apkopojumu par attiecīgajiem iemesliem svarīgākajiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka kandidātiem un pretendentiem būtu jādod iespēja lūgt sīkāku informāciju par minētajiem iemesliem, kura līgumslēdzējiem būtu jāsniedz, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. Minētie iemesli būtu jāizklāsta šajā direktīvā. Lai iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar sarunām un dialogu ar pretendentiem, nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, arī pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, būtu jādod iespēja lūgt informāciju par procedūras rīkošanu un norisi, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. |
(92) |
Ciktāl tas atbilst nepieciešamībai nodrošināt labas komercdarbības praksi, vienlaikus pieļaujot maksimālu elastību, ir atbilstīgi noteikt, ka Direktīva 2014/24/ES piemērojama attiecībā uz prasībām par saimnieciskām un finansiālām spējām un dokumentārām liecībām. Tāpēc līgumslēdzējiem vajadzētu atļaut piemērot atlases kritērijus, kas noteikti minētajā direktīvā, un gadījumā, ja tās tos piemēro, tām būtu jānosaka pienākums piemērot konkrētus citus noteikumus, kas jo īpaši attiecas uz obligātā apgrozījuma prasību ierobežojumu, kā arī uz Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta izmantošanu. |
(93) |
Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas – neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (23), – var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Ekonomikas dalībnieka apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem kā vides vadības reģistrācijas shēmām alternatīvs apliecinājums, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja viņam nav iespējas tās saņemt attiecīgajos termiņos. |
(94) |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir ļoti nozīmīgs šīs direktīvas jēdziens, tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgie noteikumi būtu izklāstīti pēc iespējas vienkārši un racionalizēti. To var panākt, terminu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” izmantojot kā visaptverošu jēdzienu, jo visiem uzvarējušajiem piedāvājumiem vajadzētu būt izvēlētiem saskaņā ar apsvērumiem par to, kuru no piedāvātajiem risinājumiem individuālais līgumslēdzējs uzskata par saimnieciski labāko. Lai šo jēdzienu nejauktu ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas līdz šim bija zināms kā Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK izmantotais jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”, šā jēdziena apzīmēšanai būtu jāizmanto atšķirīgs termins, proti, “labākā cenas un kvalitātes attiecība”. Tādējādi tas būtu jāinterpretē saskaņā ar judikatūru, kas attiecas uz minētajām direktīvām, izņemot gadījumos, kad šajā direktīvā ir skaidri izmantots cits materiāli atšķirīgs risinājums. |
(95) |
Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāprecizē, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus. Lai sekmētu orientēšanos uz augstāku kvalitāti publiskajā iepirkumā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut aizliegt vai ierobežot tikai cenas vai tikai izmaksu kritērija izmantošanu, lai izvērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja tās uzskata, ka tas ir vietā. Lai nodrošinātu, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, līgumslēdzējiem vajadzētu būt pienākumam radīt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzējiem tādēļ vajadzētu būt pienākumam norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, kas noteikts katram no šiem kritērijiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējiem vajadzētu atļaut atkāpties no pienākuma norādīt kritēriju svērumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritērijus tām vajadzētu norādīt dilstošā secībā pēc svarīguma. |
(96) |
LESD 11. pantā paredzēts, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, jo īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šī direktīva precizē, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka tie saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu. |
(97) |
Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējiem vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes piešķiršanas kritērijus, uz kuru pamata tās vērtēs piedāvājumus, lai noteiktu no līgumslēdzēja iestādes viedokļa saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā izvērtējamā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts. Līgumslēdzējus būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tiem ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējam dot neierobežotu izvēles brīvību, un tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un būt papildinātiem ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzēja izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm. |
(98) |
Būtu jāprecizē, ka, ja ar valsts noteikumiem ir noteikta atlīdzība par konkrētiem pakalpojumiem vai ir paredzētas fiksētas cenas par konkrētām piegādēm, tad joprojām ir iespējams izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz citiem faktoriem, kas nav tikai cena vai atlīdzība. Atkarībā no attiecīgā pakalpojuma vai produkta, tie, piemēram, cita starpā var būt tādi faktori kā piegādes un samaksas nosacījumi, pēcpārdošanas pakalpojumu aspekti (piemēram, cik plaši tiek nodrošināti konsultāciju un aizstāšanas pakalpojumi) vai vides vai sociālie aspekti (piemēram, tas, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija). Ņemot vērā daudzās iespējas izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz materiāliem kritērijiem, būtu jāvairās no tā, ka par vienīgo līdzekli, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, tiek izmantota lozēšana. |
(99) |
Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējiem būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējiem, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kurš pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni. |
(100) |
Ir ļoti svarīgi pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka publiskais iepirkums ir jo īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākai izaugsmei Eiropā. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu vietā noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (24)) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (25)). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet, ka ir vietā turpināt virzīties šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē atstājot nozaru tiesību aktu ziņā, un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicināt Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam. |
(101) |
Minētie nozaru pasākumi būtu jāpapildina, veicot Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK pielāgojumus, kas līgumslēdzējiem to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā būtu skaidri jānorāda, ka, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu vērtē, pamatojoties tikai uz cenu, līgumslēdzēji var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā. Tas nozīmē iekšējās izmaksas, piemēram, pētniecības, ko paredzēts veikt, attīstības, ražošanas, transporta, lietošanas, apkopes un aizvākšanas izmaksas aprites cikla beigās, taču var ietvert arī izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, piemēram, piesārņojumu, ko rada produktā izmantoto izejvielu ieguve vai ko rada pats produkts vai tā ražošana, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un uzraudzīt. Metodes, ko līgumslēdzēji izmanto, lai vērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, būtu objektīvā un nediskriminējošā veidā jāizstrādā jau iepriekš, un tām vajadzētu būt pieejamām visām ieinteresētajām personām. Šādas metodes var izstrādāt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, taču, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus ar individuāli izstrādātu metodiku, tām vajadzētu palikt vispārējām tādā ziņā, ka tām nevajadzētu būt izstrādātām tieši konkrētai publiskā iepirkuma procedūrai. Savienības līmenī būtu jāizstrādā kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz konkrētām piegāžu vai pakalpojumu kategorijām. Ja šāda kopēja metodika ir izstrādāta, tad tās izmantošana būtu jāpadara par obligātu. Turklāt būtu jāizskata, cik lietderīga ir šādas kopējas metodikas ieviešana attiecībā uz sociālā aprites cikla izmaksām, ņemot vērā esošās metodes, piemēram, Pamatnostādnes par produktu sociālā aprites cikla izvērtēšanu, kas ir pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu. |
(102) |
Turklāt, lai iepirkuma procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai līgumu izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar publisku līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības un tās nosacījumu procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kuros minēts šāds ražošanas vai sniegšanas process, var būt, piemēram, ka iegādāto produktu ražošanā nebija iesaistītas toksiskas ķīmiskās vielas vai ka iegādātie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai līguma izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu piegādi vai izmantošanu piešķiramā līguma izpildes laikā. Starp tādiem līguma izpildes nosacījumiem, kas attiecas uz vides apsvērumiem, var būt, piemēram, produktu piegāde, iesaiņojums un aizvākšana, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem – atkritumu maksimāla samazināšana un resursu efektivitāte. Tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējiem prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību. |
(103) |
Ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir NVI vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām. Līguma izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai palīdzētu veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā, palielina sieviešu dalību darba tirgū un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, lai veicinātu vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā vairāk mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos. |
(104) |
Piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem to personu skaitā, kam uzdota līguma izpilde, vai uz apmācību prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgajam līgumam, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzēji var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamība personām ar invaliditāti vai projektēšana visu lietotāju ērtībām. |
(105) |
Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanas sekām vajadzētu būt arī obligātai izslēgšanai Savienības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Tā varētu būt, piemēram, gadījumā, kad steidzami nepieciešamas vakcīnas vai ārkārtas situācijās izmantojamu aprīkojumu var iegādāties tikai no tāda ekonomikas dalībnieka, kam citādi ir piemērojams viens vai vairāki obligātie izslēgšanas iemesli. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, varētu nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā 2014/24/ES uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot 57. panta 1. un 2. punktu Direktīvai 2014/24/ES tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. |
(106) |
Līgumslēdzējiem vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas ir izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu. Paturot prātā, ka līgumslēdzējs būs atbildīgs par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu vai līgumu ar citiem līgumslēdzējiem izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums. Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai. |
(107) |
Ja līgumslēdzējiem ir jāpiemēro vai ja tie izvēlas piemērot šādus izslēgšanas kritērijus, tiem būtu jāpiemēro Direktīva 2014/24/ES attiecībā uz iespēju ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. |
(108) |
Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Ja pretendents nevar sniegt pietiekamu paskaidrojumu, līgumslēdzējam vajadzētu būt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidīšanai vajadzētu būt obligātai gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā piedāvātā cena vai izmaksas izriet no neatbilstības obligātajiem Savienības tiesību aktiem vai ar tiem saderīgajiem valsts tiesību aktiem sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā vai no neatbilstības starptautiskajiem darba tiesību noteikumiem. |
(109) |
Līguma izpildes nosacījumi ir paredzēti, lai izklāstītu konkrētas prasības attiecībā uz līguma izpildi. Atšķirībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas kalpo par pamatu piedāvājumu kvalitātes salīdzinošai vērtēšanai, līguma izpildes nosacījumi ir konkrētas objektīvas prasības, kas neietekmē piedāvājumu vērtēšanu. Līguma izpildes nosacījumiem vajadzētu būt saderīgiem ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka tie nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši un ir saistīti ar līguma priekšmetu, kas aptver visus faktorus, kas saistīti ar konkrēto ražošanas, sniegšanas vai komercializācijas procesu. Tas ietver ar līguma izpildes procesu saistītos nosacījumus, bet neietver prasības attiecībā uz vispārējo korporatīvo politiku. |
(110) |
Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekciju aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Tāpat ir jānodrošina pārredzamība apakšuzņēmēju ķēdē, jo tādējādi līgumslēdzēji ir informēti par to, kas uz vietas viņu uzdevumā veic darbus būvlaukumā vai kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūras objektos vai zonās, piemēram, pilsētu domēs, pašvaldību skolās, sporta iestādēs, ostās vai automaģistrālēs, par kurām līgumslēdzēji ir atbildīgi vai kuras atrodas to tiešā uzraudzībā. Būtu jāprecizē, ka prasītās informācijas sniegšana jebkurā gadījumā ir galvenā darbuzņēmēja atbildībā, un tā būs paredzēta vai nu pamatojoties uz īpašām klauzulām, ko katram līgumslēdzējam vajadzētu iekļaut visās iepirkuma procedūrās, vai pamatojoties uz pienākumiem, kurus dalībvalstis galvenajiem darbuzņēmējiem uzliktu, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus. Būtu arī jāprecizē, ka, tiklīdz dalībvalsts valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, būtu jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz to, kā vides, sociālo un darba tiesību jomās tiek pildīta to piemērojamo pienākumu ievērošana, kuri iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. Ja apakšuzņēmējiem piemēro šādus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek ievērota saskanība ar galvenajam darbuzņēmējam piemērojamiem noteikumiem tā, lai no obligātiem izslēgšanas iemesliem izrietētu prasība, ka galvenais darbuzņēmējs aizstāj attiecīgo apakšuzņēmēju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja šādā pārbaudē tiek atklāts, ka pastāv neobligātie izslēgšanas iemesli, līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja prasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm var būt pienākums prasīt aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju, ja šādos gadījumos obligāti būtu jāaizstāj galvenais darbuzņēmējs. Tāpat būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem. |
(111) |
Ņemot vērā pašreizējās apspriedes par horizontāliem noteikumiem, kas reglamentē attiecības ar trešām valstīm saistībā ar publisko iepirkumu, ir lietderīgi uz pagaidu laikposmu saglabāt status quo režīmam, ko piemēro sabiedrisko pakalpojumu nozarē saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu. Tādēļ minētie noteikumi būtu jāsaglabā nemainīti, tostarp noteikums par īstenošanas aktu pieņemšanu, ja Savienības uzņēmumiem ir grūtības piekļūt trešo valstu tirgiem. Šajos apstākļos minētie īstenošanas akti joprojām būtu jāpieņem Padomei. |
(112) |
Būtu jāatgādina, ka šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (26). |
(113) |
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas parāda pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā. Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem. |
(114) |
Līgumslēdzējiem var rasties situācijas, kad ir nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem; šādos gadījumos var būt pamatoti, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru, izdarīt grozījumus sākotnējā līgumā, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējs būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības. |
(115) |
Līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu. |
(116) |
Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents, piemēram, gadījumā, kad līgums ir izbeigts izpildes nepilnību dēļ, nebūtu aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda līgumu, vajadzētu būt iespējai tā izpildes laikā – jo īpaši gadījumā, kad līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas vairāk nekā vienam uzņēmumam, – veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēja reorganizācija, pārņemšana, apvienošana un iegāde vai maksātnespēja. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem līgumiem, ko pilda šis pretendents. |
(117) |
Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pašos atsevišķajos līgumos paredzēt izmaiņas, ietverot pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tām jādod neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri formulētās pārskatīšanas vai iespēju klauzulās var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt, ka, piemēram, sakaru iekārtas, kuras paredzēts piegādāt konkrētā laikposmā, turpina būt piemērotas arī tad, ja mainās sakaru protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai pietiekami skaidri formulētās klauzulās paredzēt līguma pielāgojumus, kas ir vajadzīgi tad, ja ekspluatācijas vai apkopes laikā rodas tehniskas grūtības. Būtu arī jāatgādina, ka līgumos, piemēram, var būt paredzēta gan kārtējā apkope, gan ārkārtējas apkopes darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. |
(118) |
Līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad publiskos līgumus ir nepieciešams izbeigt priekšlaicīgi, lai ievērotu saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja publisku līgumu izbeigt tā darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti. |
(119) |
Komisijas dienestu 2011. gada 27. jūnija darba dokumenta ar nosaukumu “Novērtējuma ziņojums – ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte” rezultāti lika noprast, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no Direktīvas 2004/17/EK pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot vairākus pakalpojumus. |
(120) |
Konkrētām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu līgumiem ar robežvērtību, kas ir augstāka par to, ko piemēro citiem pakalpojumiem. Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Personalizēto pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, būtu jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas publicētajā brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Nosakot procedūras, ko izmantot, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības par personalizētiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā LESD 14. pants un protokols Nr. 26. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu arī jātiecas sasniegt vienkāršošanas un līgumslēdzēju iestāžu un ekonomikas dalībnieku administratīvā sloga mazināšanas mērķus; būtu jāprecizē, ka šāda rīcība var ietvert arī tādu noteikumu izmantošanu, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas īpašs režīms. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem paliek brīva izvēle, vai minētos pakalpojumus sniegt pašiem vai sociālos pakalpojumus organizēt tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar noteikumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu reklāmu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem. |
(121) |
Līdzīgā kārtā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumus parasti piedāvā tikai ekonomikas dalībnieki, kas atrodas konkrētajā vietā, kur sniedz minētos pakalpojumus, un arī tiem tādēļ ir tikai neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam, uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 1 000 000 apmērā. Par lieliem viesnīcu un restorānu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem, arī pārrobežu ziņā. |
(122) |
Līdzīgā kārtā daži juridiskie pakalpojumi attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar valsts tiesībām, un tāpēc tos parasti piedāvā tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, un tādēļ arī tiem ir neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 1 000 000 apmērā. Par lieliem juridisko pakalpojumu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, starptautiskām juridiskām firmām, arī pārrobežu ziņā, jo īpaši gadījumos, kad tajos ir skarti juridiski jautājumi, kuri izriet no Savienības vai citām starptautiskām tiesībām vai ir ar tām saistīti, vai kad ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts. |
(123) |
Pieredze liecina, ka virkne citu pakalpojumu, piemēram, glābšanas pakalpojumi, ugunsdzēsības pakalpojumi un ar cietumiem saistīti pakalpojumi, pārrobežu interesi parasti izraisa tikai tad, kad tie savas relatīvi augstās vērtības dēļ iegūst pietiekamu “kritisko masu”. Ciktāl tie nav izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas, tos būtu jāiekļauj atvieglotajā režīmā. Citas pakalpojumu kategorijas, piemēram, izmeklēšanas un drošības pakalpojumi, ciktāl to sniegšana ir faktiski balstīta uz līgumiem, pārrobežu interesi parasti izraisītu no robežvērtības, kas pārsniedz EUR 1 000 000, un tādēļ tām būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms. |
(124) |
Lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms. |
(125) |
Ir vietā minētos pakalpojumus norādīt, sniedzot atsauci uz konkrētām pozīcijām “kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcā (CPV)”, kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (27) un kura ir hierarhiski strukturēta nomenklatūra, kas iedalīta nodaļās, grupās, klasēs, kategorijās un apakškategorijās. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē, ka atsauce uz kādu nodaļu netieši nenozīmē norādi arī uz pakārtotajām apakšnodaļām. Tā vietā šāds pilnīgs aptvērums būtu jānosaka skaidri, minot visas attiecīgās pozīcijas un vajadzības gadījumā uzskaitot kodu virkni. |
(126) |
Metu konkursi tradicionāli visvairāk ir tikuši izmantoti pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. Tomēr būtu jāatgādina, ka šos elastīgos instrumentus varētu izmantot arī citiem mērķiem un varētu arī noteikt, ka tiesības slēgt turpmākos pakalpojumu līgumus tiktu piešķirtas metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem, izmantojot sarunu procedūru bez publicēšanas. |
(127) |
Novērtējumā tika konstatēts, ka Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā joprojām daudz ko var uzlabot. Nolūkā panākt šo noteikumu efektīvāku un konsekventāku piemērošanu ir būtiski gūt labu ieskatu iespējamās strukturālās problēmās un vispārējās tendencēs valstu iepirkuma politikās, lai iespējamās problēmas varētu risināt mērķtiecīgāk. Minētais ieskats būtu jāgūst ar atbilstīgu pārraudzību, kuras rezultāti būtu regulāri jāpublicē, lai būtu iespējamas lietpratīgas debates par iespējamiem uzlabojumiem iepirkuma noteikumos un praksē. Šāda laba ieskata gūšana ļautu arī labāk izprast publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu saistībā ar tādu projektu īstenošanu, kurus līdzfinansē Savienība. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei lemt, kā un kam šī pārraudzība būtu jāveic praksē; to darot, tām vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei lemt par to, vai pārraudzība būtu jāveic ar izlases veida ex post kontroli vai ar sistemātisku ex ante kontroli par publiskā iepirkuma procedūrām, uz ko attiecas šī direktīva. Vajadzētu būt iespējamam uz potenciālām problēmām vērst atbilstošu struktūru uzmanību; tam nevajadzētu katrā ziņā nozīmēt, ka tiem, kas veikuši pārraudzību ir statuss tiesu iestādēs. Arī plašākas norādes, informācija un atbalsts līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem varētu ievērojami sekmēt publiskā iepirkuma efektivitāti, uzlabojot zināšanas, palielinot tiesisko noteiktību un padarot profesionālāku iepirkuma praksi. Šādām norādēm vajadzētu būt pieejamām līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams, lai uzlabotu noteikumu pareizu piemērošanu. Sniedzamās norādes varētu aptvert visus jautājumus, kas skar publisko iepirkumu, piemēram, iegāžu plānošana, procedūras, paņēmienu un instrumentu izvēle un paraugprakse procedūru rīkošanā. Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem norādēm nevajadzētu katrā ziņā būt tādām, kurās sniegta pilnīga juridiskā analīze par attiecīgajām problēmām; tajās varētu tikai vispārēji norādīt aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu jautājumu turpmāku sīkāku analīzi, piemēram, norādot judikatūru, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, vai rakstiskus norādījumus vai citus avotus, kuros izskatīts konkrētais jautājums. |
(128) |
Direktīvā 92/13/EEK ir paredzētas dažas izskatīšanas procedūras, kam jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums, tādēļ, ka varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt šīs izskatīšanas procedūras. Taču pilsoņiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām, organizētām vai ne, un citām personām vai struktūrām, kam nav pieejamas Direktīvā 92/13/EEK paredzētās izskatīšanas procedūras, kā nodokļu maksātājiem tomēr ir leģitīmas intereses atbilstīgās iepirkuma procedūrās. Tādēļ tiem vajadzētu dot iespēju – citādi, nevis ar izskatīšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 92/13/EEK, un bez tā, ka tiem katrā ziņā jāpiešķir statuss tiesu iestādēs, – norādīt kompetentai iestādei vai struktūrai uz šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās pārraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru pārraudzības struktūrās, municipālās pārraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs. |
(129) |
Lai pilnībā izmantotu publiskā iepirkuma potenciālu saistībā ar Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, sava loma būs arī iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā. Tādēļ ir svarīgi gūt ieskatu par norisēm stratēģiskā iepirkuma jomā, lai formulētu lietpratīgu viedokli par vispārējām tendencēm vispārējā līmenī minētajā jomā. Šajā ziņā, protams, var izmantot jebkādus jau sagatavotus, atbilstīgus ziņojumus. |
(130) |
Ievērojot MVU potenciālu darbvietu izveidē, izaugsmē un inovācijā, ir svarīgi veicināt to līdzdalību publiskajā iepirkumā – gan ar atbilstīgiem noteikumiem šajā direktīvā, gan ar iniciatīvām valstu līmenī. Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, vajadzētu palīdzēt uzlabot sekmju līmeni, ar ko jāsaprot MVU daļa kopīgajā piešķirto līgumu vērtībā. Nav vietā noteikt obligātas sekmīgo piedāvājumu daļas, tomēr būtu cieši jāuzrauga valstu iniciatīvas veicināt MVU līdzdalību, ņemot vērā tās nozīmīgumu. |
(131) |
Jau ir izstrādāta virkne procedūru un darba metožu attiecībā uz Komisijas paziņojumiem un saziņu ar dalībvalstīm, tādiem kā paziņojumi un saziņa attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas LESD 258. un 260. pantā, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un EU Pilot, ko šī direktīva neizmaina. Tomēr tie būtu jāpapildina, katrā dalībvalstī izraugoties vienotu uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju, kam būtu jādarbojas kā vienīgajam punktam, kur var vērsties ar jautājumiem, kas skar publisko iepirkumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo funkciju var pildīt personas vai struktūras, kam jau ir regulāra saziņa ar Komisiju jautājumos par publisko iepirkumu, piemēram, valstu kontaktpunkti, Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas locekļi, iepirkumu tīkla locekļi vai valstu koordinācijas instances. |
(132) |
Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp, lai efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, būtiska ir lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība un pārredzamība iepirkuma procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm tādējādi vajadzētu glabāt noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai varētu nodrošināt piekļuvi minētajiem dokumentiem ieinteresētajām personām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Turklāt līgumslēdzējiem iepirkuma ziņojumā būtu jādokumentē atsevišķu iepirkuma procedūru būtiskie aspekti un lēmumi. Lai pēc iespējas novērstu administratīvo slogu, vajadzētu atļaut, ka iepirkuma ziņojumā ir atsauces uz informāciju, kas jau iekļauta attiecīgajā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo elektroniskās sistēmas minēto paziņojumu publicēšanai, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot vispārēju ziņojumu izgūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām. |
(133) |
Administratīvās vienkāršošanas labad un lai mazinātu slogu uz dalībvalstīm, Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, vai saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām publicētajos paziņojumos iekļautā informācija ir pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai Komisija varētu izgūt statistikas informāciju, kas pretējā gadījumā būtu jāsūta dalībvalstīm. |
(134) |
Informācijas apmaiņai, kas vajadzīga piešķiršanas procedūru rīkošanai pārrobežu situācijās, ir nepieciešama efektīva administratīvā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju pārbaudi un kvalitātes un vides standartu piemērošanu. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (28), varētu kalpot par lietderīgu elektronisko līdzekli, ar ko atvieglot un stiprināt administratīvo sadarbību, pārvaldot informācijas apmaiņu ar vienkāršām un vienotām procedūrām, kas ļauj pārvarēt valodu barjeras. Tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu, cik lietderīgi būtu paplašināt IMI, lai aptvertu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu. |
(135) |
Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulējuma attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem. Tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru Savienības līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus konkrētus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņojumapmaiņas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras rīko, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību; Komisija būtu arī jāpilnvaro pielāgot sarakstu ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai; saraksts ar starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā un saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuru īstenošana pamato pieņēmumu par brīvu piekļuvi attiecīgajam tirgum, kā arī II pielikums, kas ietver tiesību aktu sarakstu, kuri jāņem vērā, novērtējot īpašu vai ekskluzīvu tiesību esību, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu minēto vajadzību, Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt šos sarakstus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(136) |
Piemērojot šo direktīvu, Komisijai būtu jākonsultējas ar attiecīgām e-iepirkumu jomas ekspertu grupām, galveno ieinteresēto personu grupās nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību. |
(137) |
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar IX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru un paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas procedūrām, paziņojumu publicēšanas standarta veidlapām, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (29). |
(138) |
Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai, kuri nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un apjomu. Gluži pretēji – šiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Turklāt lēmumi par to, vai konkrēta darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem ir brīva piekļuve, būtu jāpieņem saskaņā ar nosacījumiem, kuri nodrošina šā noteikuma īstenošanas vienādus nosacījumus. Tāpēc Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem procedūras īstenošanai, kā paredzēts 35. pantā, lai noteiktu, vai 34. pants ir piemērojams, kā arī attiecībā uz pašiem īstenošanas aktiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra. |
(139) |
Komisijai būtu jāpārskata ietekme uz iekšējo tirgu, ko rada robežvērtību piemērošana, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. To darot, tai būtu jāņem vērā tādi faktori kā pārrobežu iepirkumu līmenis, MVU līdzdalība, darījumu izmaksas un izmaksu un ieguvumu attiecība. Saskaņā ar tā XXII panta 7. punktu par NVI notiek jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka robežvērtību izmaiņas NVI nav veiktas ilgu laiku, būtu jāizskata arī robežvērtību līmeņa atbilstība, paturot prātā inflācijas ietekmi; ja tā rezultātā vajadzētu mainīt robežvērtību līmeni, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem tiesību akta priekšlikums, ar ko groza šajā direktīvā noteiktās robežvērtības. |
(140) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka ierosinātās darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(141) |
Direktīva 2004/17/EK būtu jāatceļ. |
(142) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos kopā ar paziņojumu par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I SADAĻA |
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI |
I NODAĻA |
Priekšmets un definīcijas |
1. pants |
Priekšmets un darbības joma |
2. pants |
Definīcijas |
3. pants |
Līgumslēdzējas iestādes |
4. pants |
Līgumslēdzēji |
5. pants |
Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vienu un to pašu darbību |
6. pants |
Iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām |
II NODAĻA |
Darbības |
7. pants |
Kopīgi noteikumi |
8. pants |
Gāze un siltums |
9. pants |
Elektroapgāde |
10. pants |
Ūdens |
11. pants |
Transporta pakalpojumi |
12. pants |
Ostas un lidostas |
13. pants |
Pasta pakalpojumi |
14. pants |
Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve |
III NODAĻA |
Materiālā piemērošanas joma |
1. IEDAĻA |
ROBEŽVĒRTĪBAS |
15. pants |
Robežvērtības |
16. pants |
Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes |
17. pants |
Robežvērtību pārskatīšana |
2. IEDAĻA |
PIEMĒROŠANAS IZŅĒMUMI UN METU KONKURSI; ĪPAŠI NOTEIKUMI AR AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS ASPEKTIEM SAISTĪTAM IEPIRKUMAM |
1. apakšiedaļa |
Izņēmumi, kas attiecināmi uz visiem līgumslēdzējiem, un īpaši izņēmumi ūdensapgādes un enerģētikas nozarē |
18. pants |
Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām |
19. pants |
Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī |
20. pants |
Līgumi un metu konkursi, kas organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem |
21. pants |
Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem |
22. pants |
Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām |
23. pants |
Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši daži līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju |
2. apakšiedaļa |
Ar aizsardzības un drošības aspektiem saistīts iepirkums |
24. pants |
Aizsardzība un drošība |
25. pants |
Jaukts iepirkums, kas aptver vienu un to pašu darbību un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem |
26. pants |
Iepirkums, kas aptver vairākas darbības un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem |
27. pants |
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem |
3. apakšiedaļa |
Īpašas attiecības (sadarbība, saistīti uzņēmumi un kopuzņēmumi) |
28. pants |
Starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgti līgumi |
29. pants |
Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam |
30. pants |
Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa |
31. pants |
Informācijas paziņošana |
4. apakšiedaļa |
Īpašas situācijas |
32. pants |
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi |
33. pants |
Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms |
5. apakšiedaļa |
Konkurencei tieši pakļautas darbības un ar tām saistītie procedurālie noteikumi |
34. pants |
Konkurencei tieši pakļautas darbības |
35. pants |
Procedūra 34. panta piemērojamības noteikšanai |
IV NODAĻA |
Vispārīgi principi |
36. pants |
Iepirkuma principi |
37. pants |
Ekonomikas dalībnieki |
38. pants |
Privileģēto tiesību līgumi |
39. pants |
Konfidencialitāte |
40. pants |
Noteikumi attiecībā uz saziņu |
41. pants |
Nomenklatūras |
42. pants |
Interešu konflikti |
II SADAĻA |
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM |
I NODAĻA |
Procedūras |
43. pants |
Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem |
44. pants |
Procedūru izvēle |
45. pants |
Atklāta procedūra |
46. pants |
Slēgta procedūra |
47. pants |
Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu |
48. pants |
Konkursa dialogs |
49. pants |
Inovācijas partnerība |
50. pants |
Sarunu procedūra bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas |
II NODAĻA |
Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti |
51. pants |
Pamatnolīgumi |
52. pants |
Dinamiskās iepirkumu sistēmas |
53. pants |
Elektroniskas izsoles |
54. pants |
Elektroniskie katalogi |
55. pants |
Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras |
56. pants |
Neregulārs kopējais iepirkums |
57. pants |
Iepirkums, kurā iesaistīti līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm |
III NODAĻA |
Procedūras norise |
1. IEDAĻA |
SAGATAVOŠANA |
58. pants |
Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem |
59. pants |
Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana |
60. pants |
Tehniskās specifikācijas |
61. pants |
Marķējumi |
62. pants |
Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi |
63. pants |
Tehnisko specifikāciju paziņošana |
64. pants |
Varianti |
65. pants |
Līgumu sadalīšana daļās |
66. pants |
Termiņu noteikšana |
2. IEDAĻA |
PUBLICĒŠANA UN PĀRREDZAMĪBA |
67. pants |
Periodiski informatīvi paziņojumi |
68. pants |
Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu |
69. pants |
Paziņojumi par līgumu |
70. pants |
Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu |
71. pants |
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids |
72. pants |
Publicēšana attiecīgajā valstī |
73. pants |
Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība |
74. pants |
Uzaicinājumi kandidātiem |
75. pants |
Kvalifikācijas pieprasītāju, kandidātu un pretendentu informēšana |
3. IEDAĻA |
DALĪBNIEKU ATLASE UN LĪGUMU SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA |
76. pants |
Vispārēji principi |
1. apakšiedaļa |
Kvalifikācija un kvalifikācijas atlase |
77. pants |
Kvalifikācijas sistēmas |
78. pants |
Kvalifikācijas atlases kritēriji |
79. pants |
Paļaušanās uz citu subjektu spējām |
80. pants |
Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana |
81. pants |
Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti |
2. apakšiedaļa |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
82. pants |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji |
83. pants |
Aprites cikla izmaksas |
84. pants |
Nepamatoti lēti piedāvājumi |
4. IEDAĻA |
PIEDĀVĀJUMI, KAS ATTIECAS UZ TREŠO VALSTU IZCELSMES PRODUKTIEM, UN ATTIECĪBAS AR MINĒTAJĀM VALSTĪM |
85. pants |
Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem |
86. pants |
Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem |
IV NODAĻA |
Līguma izpilde |
87. pants |
Līgumu izpildes nosacījumi |
88. pants |
Apakšuzņēmēji |
89. pants |
Līgumu izmaiņas to darbības laikā |
90. pants |
Līgumu izbeigšana |
III SADAĻA |
ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI |
I NODAĻA |
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi |
91. pants |
Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana |
92. pants |
Paziņojumu publicēšana |
93. pants |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi |
94. pants |
Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās |
II NODAĻA |
Metu konkursu noteikumi |
95. pants |
Darbības joma |
96. pants |
Paziņojumi |
97. pants |
Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju |
98. pants |
Žūrijas lēmumi |
IV SADAĻA |
PĀRVALDĪBA |
99. pants |
Izpilde |
100. pants |
Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām |
101. pants |
Valstu ziņojumi un statistikas informācija |
102. pants |
Administratīva sadarbība |
V SADAĻA |
DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
103. pants |
Deleģēšanas īstenošana |
104. pants |
Steidzamības procedūra |
105. pants |
Komiteju procedūra |
106. pants |
Transponēšana un pārejas noteikumi |
107. pants |
Atcelšana |
108. pants |
Pārskatīšana |
109. pants |
Stāšanās spēkā |
110. pants |
Adresāti |
PIELIKUMI
I PIELIKUMS |
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto darbību saraksts |
II PIELIKUMS |
4. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts |
III PIELIKUMS |
34. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts |
IV PIELIKUMS |
35. pantā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas termiņi |
V PIELIKUMS |
Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskās saņemšanas rīkiem un ierīcēm |
VI PIELIKUMS A daļa |
Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā (kā minēts 67. pantā) |
VI PIELIKUMS B daļa |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā, kurus neizmanto iepirkuma izsludināšanai (kā minēts 67. panta 1. punktā) |
VII PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj elektronisko izsoļu iepirkuma procedūras dokumentos (53. panta 4. punkts) |
VIII PIELIKUMS |
Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas |
IX PIELIKUMS |
Norādījumi par publicēšanu |
X PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu (kā minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 68. pantā) |
XI PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 69. pantā) |
XII PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (kā minēts 70. pantā) |
XIII PIELIKUMS |
Saskaņā ar 74. pantu paredzētais uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, piedalīties dialogā, piedalīties sarunās vai apstiprināt ieinteresētību saturs |
XIV PIELIKUMS |
Saraksts ar starptautiskām konvencijām sociālajā un vides jomā, kas minētas 36. panta 2. punktā |
XV PIELIKUMS |
83. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts |
XVI PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā (kā minēts 89. panta 1. punktā) |
XVII PIELIKUMS |
91. pantā minētie pakalpojumi |
XVIII PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 92. pantā) |
XIX PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par metu konkursu (kā paredzēts 96. panta 1. punktā) |
XX PIELIKUMS |
Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par metu konkursu rezultātiem (kā minēts 96. panta 1. punktā) |
XXI PIELIKUMS |
Atbilstības tabula |
I SADAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI
I NODAĻA
Priekšmets un definīcijas
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 15. pantā noteiktajām robežvērtībām.
2. Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegūšana, izmantojot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu no šo līgumslēdzēju izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām.
3. Šīs direktīvas īstenošanai piemēro LESD 346. pantu.
4. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē publiskā sektora iestāžu lēmumu, vai, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26.
5. Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.
6. Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana; |
2) |
“būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:
|
3) |
“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju; |
4) |
“piegādes līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar vai bez pirkšanas iespējas. Piegādes līgums var kā blakus noteikums ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus; |
5) |
“pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. punktā minētie pakalpojumi; |
6) |
“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, tostarp visas uzņēmumu pagaidu apvienības, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu; |
7) |
“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu; |
8) |
“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā; |
9) |
“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevis vai uz ko atsaucas līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, periodisks informatīvais paziņojums vai paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu, ja tos izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamiem pienākumiem un visi papildu dokumenti; |
10) |
“centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:
|
11) |
“iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām, jo īpaši šādos veidos:
|
12) |
“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzējs šīs direktīvas 4. panta 1. punkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta nozīmē, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības. Iepirkumu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra nolūkā veikt centralizētas iegādes darbības, uzskata par iepirkumu, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā izklāstītajām darbībām. Šīs direktīvas 18. pantu nepiemēro iepirkumam, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, lai veiktu centralizētās iegādes darbības; |
13) |
“iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības; |
14) |
“rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus; |
15) |
“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus; |
16) |
“aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp veicamā pētniecība un izstrāde, ražošana, tirdzniecība un tās nosacījumi, transportēšana, izmantošana un apkope, kas attiecas uz visu produkta vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai; |
17) |
“metu konkursi” ir tās procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras, inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. |
18) |
“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darba vietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei; |
19) |
“marķējums” ir jebkurš dokuments, sertifikāts vai apliecinājums, kas apstiprina, ka attiecīgās būves, produkti, pakalpojumi, procesi vai procedūras atbilst noteiktām prasībām; |
20) |
“marķējuma prasības” ir tās prasības, kurām attiecīgajām būvēm, produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai procedūrām jāatbilst, lai iegūtu attiecīgo marķējumu. |
3. pants
Līgumslēdzējas iestādes
1. Šajā direktīvā “līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības.
2. “Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ir neizsmeļošā veidā uzskaitītas NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (30).
3. “Vietējās iestādes” ir visas administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.
4. “Publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:
a) |
tās ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; |
b) |
tām ir juridiskas personas statuss; un |
c) |
tās to lielākajā daļā finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti. |
4. pants
Līgumslēdzēji
1. Šajā direktīvā līgumslēdzēji ir subjekti:
a) |
kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 8.–14. pantā minētajām darbībām; |
b) |
kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 8.–14. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde. |
2. “Publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.
Uzskata, ka kādā no turpmākajiem gadījumiem līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme, ja minētās iestādes tieši vai netieši:
a) |
ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas; |
b) |
kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām; |
c) |
var iecelt vairāk nekā pusi no šā uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem. |
3. Šajā pantā “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvu vai administratīvu aktu, kura mērķis ir attiecināt 8.–14. pantā izklāstītās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.
Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” pirmās daļas nozīmē.
Šādas procedūras iekļauj:
a) |
iepirkuma procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, Direktīvu 2009/81/EK, Direktīvu 2014/23/ES vai šo direktīvu; |
b) |
procedūras saskaņā ar citiem II pielikumā uzskaitītiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. |
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu attiecībā uz II pielikumā izklāstītā Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.
5. pants
Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vienu un to pašu darbību
1. Šā panta 2. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir dažādi iepirkumu veidi, uz kuriem visiem attiecas šī direktīva.
Šā panta 3–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.
2. Tiesības noslēgt līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir augstāka.
3. Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 4. punktu. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemēro 5. punktu.
Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 25. pantu.
4. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.
Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 25. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.
Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 16. pantu, ir vienāda ar 15. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.
5. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.
6. pants
Iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām
1. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbību vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus, lēmumu par to, kādus noteikumus piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās darbības raksturlielumiem.
Neatkarīgi no 5. panta, ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no konkrētajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 26. pantu.
Lēmumu piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības tomēr nepieņem ar nolūku izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai – attiecīgā gadījumā – no Direktīvas 2014/24/ES vai 2014/23/ES darbības jomas.
2. Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kas piemērojami darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība.
3. Tādu līgumu gadījumā, kad nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība ir paredzēta kā līguma galvenā darbība, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu:
a) |
līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas Direktīva 2014/23/ES; |
b) |
līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas Direktīva 2014/23/ES. |
c) |
līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2014/24/ES, ne Direktīva 2014/25/ES. |
II NODAĻA
Darbības
7. pants
Kopīgi noteikumi
Šīs direktīvas 8., 9. un 10. panta vajadzībām “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.
Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst 14. panta darbības jomā.
8. pants
Gāze un siltums
1. Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:
a) |
tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali; |
b) |
gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem. |
2. Tādu gāzes vai siltuma piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
attiecīgā līgumslēdzēja veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 9.–11. pantā; |
b) |
piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai, un tās apjoms nav lielāks par 20 % no līgumslēdzēja apgrozījuma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo radītāju, ieskaitot kārtējo gadu. |
9. pants
Elektroenerģija
1. Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:
a) |
tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali; |
b) |
elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem. |
2. Tādu elektroenerģijas piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
attiecīgā līgumslēdzēja veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tās patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 8., 9. un 10. pantā; |
b) |
piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no līgumslēdzēja elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju, ieskaitot kārtējo gadu. |
10. pants
Ūdens
1. Saistībā ar ūdeni šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:
a) |
tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali; |
b) |
dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem. |
2. Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē līgumslēdzēji, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām, un kuri ir saistīti ar vienu no šādiem darbību veidiem:
a) |
hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; |
b) |
notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana. |
3. Tādu dzeramā ūdens piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
ja attiecīgā līgumslēdzēja veiktā dzeramā ūdens ražošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 8.–11. pantā; |
b) |
piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no līgumslēdzēja dzeramā ūdens sagatavošanas kopapjoma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu rādītāju, ieskaitot kārtējo gadu. |
11. pants
Transporta pakalpojumi
Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.
Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.
12. pants
Ostas un lidostas
Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.
13. pants
Pasta pakalpojumi
1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar:
a) |
pasta pakalpojumu sniegšanu; |
b) |
citu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 34. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi. |
2. Šajā pantā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK (31):
a) |
“pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara; |
b) |
“pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi. Tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK; |
c) |
“citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” ir šādās jomās sniegti pakalpojumi:
|
14. pants
Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve
Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai:
a) |
iegūtu naftu vai gāzi; |
b) |
veiktu akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi. |
III NODAĻA
Materiālā piemērošanas joma
1.
15. pants
Robežvērtības
Ja vien 18.–23. pantā paredzētie izņēmumi vai 34. pants nenosaka citādi, attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:
a) |
EUR 414 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī metu konkursiem; |
b) |
EUR 5 186 000 būvdarbu līgumiem; |
c) |
EUR 1 000 000 pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā. |
16. pants
Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
1. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa bez PVN, ko aprēķinājis līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus līguma pārjaunojumus, kā nepārprotami noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.
Ja līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot iepirkuma paredzamo vērtību.
2. Ja līgumslēdzējs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, ņem vērā kopējo paredzamo vērtību, aptverot visas atsevišķās struktūrvienības.
Neatkarīgi no pirmās daļas, ja atsevišķai struktūrvienībai ir patstāvīga atbildība par iepirkumu vai par konkrētām iepirkuma kategorijām, paredzamās vērtības var aprēķināt šai konkrētajai struktūrvienībai.
3. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodi neizvēlas nolūkā panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Iepirkumu nesadala, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien tam nav objektīvu iemeslu.
4. Minētais aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojums, vai – ja šāds iepirkuma izsludināšanas paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzējs sāk līguma iepirkuma procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā iepirkuma sakarā sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.
5. Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā nolīguma vai sistēmas darbības laikā.
6. Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.
7. Saskaņā ar 15. pantu līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj gan būvdarbu izmaksas, gan visu to piegāžu vai pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzēji nodrošina darbuzņēmējam, ar noteikumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.
8. Ja saistībā ar paredzētiem būvdarbiem vai paredzētu pakalpojumu sniegšanu var tikt piešķirtas tiesības noslēgt vairākus līgumus par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 15. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
9. Ja saistībā ar projektu, kurā paredzēts iegādāties līdzīgas piegādes, var tikt piešķirti vairāki līgumi par atsevišķām daļām, tad, piemērojot 15. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.
Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 15. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.
10. Neatkarīgi no 8. un 9. punkta līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar noteikumu, ka attiecīgās daļas paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai mazāka par EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādu daļu, par kuru līgumu noslēgšanu tiesības piešķirtas bez šīs direktīvas piemērošanas, kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, ierosinātā līdzīgu piegāžu iegāde vai ierosinātā pakalpojumu sniegšana.
11. Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:
a) |
to viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma; |
b) |
vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķir 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem. |
12. Lai aprēķinātu paredzamo vērtību piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir produktu nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādu vērtību:
a) |
ja līgumiem ir fiksēts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks – kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību; |
b) |
beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48. |
13. Pakalpojumu līgumiem attiecīgā gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:
a) |
apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem; |
b) |
banku un citiem finanšu pakalpojumiem – maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem; |
c) |
projektēšanas līgumiem – maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem. |
14. Ja pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:
a) |
līgumiem ar fiksētu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, – kopējo vērtību visā līguma darbības laikā; |
b) |
beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48. |
17. pants
Robežvērtību pārskatīšana
1. Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 15. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), un vajadzības gadījumā tās pārskata saskaņā ar šo pantu.
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija minētās robežvērtības aprēķina, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.
2. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 15. panta a) un b) punktā minētajām robežvērtībām, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Vienlaikus Komisija to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, nosaka vērtību 15. panta c) punktā minētajai robežvērtībai.
Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.
3. Komisija publicē 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to atbilstošās valstu valūtās izteikto vērtību, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 15. panta a) un b) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 2. punktā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai vajadzības gadījumā pārskatītu 15. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības.
5. Ja ir vajadzīgs pārskatīt 15. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 103. pantā noteikto procedūru un tādēļ pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 104. pantā paredzēto procedūru.
2.
1.
18. pants
Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām
1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām, ar noteikumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.
2. Ja Komisija to prasa, līgumslēdzēji to informē par visām produktu vai darbību kategorijām, kurām, viņuprāt, saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to produktu un darbību kategoriju sarakstu, kam, pēc tās ieskatiem, ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.
19. pants
Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī
1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 8.–14. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā; tāpat šī direktīva neattiecas uz metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem.
2. Ja Komisija to lūdz, līgumslēdzēji to informē par visām darbībām, kurām, viņuprāt, saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam, pēc tās ieskatiem, ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.
20. pants
Līgumi un metu konkursi, kas organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem
1. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējam ir jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:
a) |
tiesību instruments, ar ko nosaka starptautiskajām tiesībām atbilstošas saistības, piemēram, starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā; |
b) |
starptautiska organizācija. |
Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos tiesību instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 105. pantā minēto Publiskā iepirkuma līgumu padomdevēju komiteju.
2. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs piešķir vai kurus tas organizē saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko sniegusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde; tādu līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.
3. Līgumiem un metu konkursiem, kas ir saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem un kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus rīko saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem piemēro 27. pantu. Minētajiem līgumiem un metu konkursiem nepiemēro šā panta 1. un 2. punktu.
21. pants
Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem
Šo direktīvu nepiemēro šādiem pakalpojumu līgumiem:
a) |
par zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; |
b) |
par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem; |
c) |
par jebkuru no šādiem juridiskajiem pakalpojumiem:
|
d) |
par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (33) nozīmē un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību; |
e) |
par aizdevumiem, vai nu tie būtu, vai nebūtu saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu; |
f) |
darba līgumiem; |
g) |
par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos; |
h) |
par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8; 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus; |
i) |
par raidlaika vai raidījumu nodrošinājuma līgumiem, ko piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzienam “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (34) 1. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet tas ietver arī radioraidījumus un radioraidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”. |
22. pants
Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām
Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tai ir saskaņā ar normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem, kas ir saderīgi ar LESD.
23. pants
Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši daži līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju
Šo direktīvu nepiemēro:
a) |
līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 10. panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar dzeramo ūdeni; |
b) |
līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši līgumslēdzēji, kas darbojas enerģētikas nozarē un ir iesaistīti 8. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā vai 14. pantā minētajā darbībā, lai piegādātu:
|
2.
24. pants
Aizsardzība un drošība
1. Saistībā ar līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti aizsardzības un drošības jomā, šo direktīvu nepiemēro:
a) |
līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā; |
b) |
līgumiem, kam Direktīvu 2009/81/EK nepiemēro saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu. |
2. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kam nav citādā ziņā piemērojams izņēmums saskaņā ar 1. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzējs dara pieejamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kā paredzēts šajā direktīvā.
Turklāt un saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kam citādā ziņā nav piemērojams izņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu, ciktāl šīs direktīvas piemērošanas dēļ dalībvalstij būtu pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par savu būtisko drošības interešu apdraudējumu.
3. Ja iepirkums un līguma vai metu konkursa izpilde ir pasludināta par slepenu vai arī tiem jāpiemēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem, šo direktīvu nepiemēro ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka tās attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, tādiem, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā.
25. pants
Jaukts iepirkums, kas aptver vienu un to pašu darbību un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem
1. Jauktu līgumu gadījumā, kuri aptver vienu un to pašu darbību un kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums vai citi elementi, uz ko attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šo pantu.
2. Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu.
Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.
Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu kritēriju pamata:
a) |
ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants, šā līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli; |
b) |
ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas Direktīva 2009/81/EK, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt saskaņā ar minēto direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli. Šis punkts neskar minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības un izņēmumus. |
Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nebūtu jāpiemēro vai nu šī direktīva, vai Direktīva 2009/81/EK.
3. Šā panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu piemēro jauktiem līgumiem, kuriem citādi tiktu piemērots gan minētās daļas a), gan b) apakšpunkts.
4. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, kuriem piemēro LESD 346. pantu; citādi tā slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.
26. pants
Iepirkums, kas aptver vairākas darbības un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem
1. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbību vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.
Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. punktu. Izvēli starp tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu un tiesību noslēgt vairākus atsevišķus līgumus piešķiršanu nevar izdarīt ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/81/EK darbības jomas.
2. Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti kādai darbībai, uz ko attiecas šī direktīva, un otrai darbībai, uz kuru attiecas:
a) |
Direktīva 2009/81/EK; vai |
b) |
LESD 346. pants, |
līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK gadījumos, kas norādīti a) apakšpunktā, un tās var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, gadījumos, kas norādīti b) apakšpunktā. Šī daļa neskar Direktīvā 2009/81/EK paredzētās robežvērtības un izņēmumus.
Līgumus, kuri izklāstīti pirmās daļas a) apakšpunktā un kuros turklāt iekļauts iepirkums vai citi elementi, uz kuriem attiecas LESD 346. pants, var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu.
Tomēr pirmo un otro daļu piemēro ar nosacījumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nebūtu jāpiemēro šī direktīva.
27. pants
Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem
1. Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējiem ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējiem jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:
a) |
starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā; |
b) |
starptautisks nolīgums vai vienošanās, kas saistīti ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem; |
c) |
starptautiska organizācija. |
Visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos līgumus vai vienošanās dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 105. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.
2. Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredz kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos līgumus vai metu konkursus pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde. Tādu līgumu vai metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.
3.
28. pants
Starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgti līgumi
1. Līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) |
līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām; |
b) |
vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām kontrolē, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; |
c) |
kontrolētajai juridiskajai personai nav privāta kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu. |
Uzskata, ka pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde pār juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde.
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, kad kontrolētā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav privātā kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.
3. Līgumslēdzēja iestāde, kas pār juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var minētajai juridiskajai personai piešķirt tiesības slēgt līgumu, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:
a) |
līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno pār savām struktūrvienībām; |
b) |
vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; un |
c) |
kontrolētajai juridiskajai personai nav privāta kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu. |
Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:
i) |
kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes; |
ii) |
minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un |
iii) |
kontrolētais tiesību subjekts / juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm. |
4. Šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz līgumu, kas noslēgts ekskluzīvi starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir ievēroti visi sekojošie nosacījumi:
a) |
ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus; |
b) |
šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm; un |
c) |
iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību. |
5. Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai kādu citu ar darbību saistītu atbilstīgu rādītāju, piemēram, attiecīgās juridiskās personas izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.
Ja attiecīgās juridiskās personas izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, piemēram, dati par izmaksām, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.
29. pants
Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam
1. Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Direktīvā 2013/34/ES.
2. Ja līgumslēdzējiem nepiemēro Direktīvu 2013/34/ES, “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums:
a) |
pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme; vai |
b) |
kuram var būt dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; vai |
c) |
kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami. |
Šajā punktā “dominējošai ietekmei” ir tāda pati nozīme kā 4. panta 2. punktā.
3. Neatkarīgi no 28. panta un ar noteikumu, ka ir ievēroti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:
a) |
ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai |
b) |
ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu 8.–14. pantā aprakstītās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem. |
4. Šā panta 3. punktu piemēro:
a) |
pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visus pakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedzis, ir radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; |
b) |
piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visas attiecīgā uzņēmuma veiktās piegādes, ir radušies no piegādēm līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts; |
c) |
būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visus attiecīgā uzņēmuma veiktos būvdarbus, ir radušies no būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts. |
5. Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums pierāda, ka 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.
6. Ja vairāk nekā viens uzņēmums, kas saistīts ar līgumslēdzēju, ar kuru tas veido ekonomisku grupu, nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus, īpatsvarus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi.
30. pants
Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa
Neatkarīgi no 28. panta un ar noteikumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:
a) |
ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 8.–14. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai |
b) |
ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir. |
31. pants
Informācijas paziņošana
Ja Komisija to prasa, līgumslēdzēji tai paziņo šādu informāciju saistībā ar 29. panta 2. un 3. punkta un 30. panta piemērošanu:
a) |
attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumus; |
b) |
attiecīgo līgumu veidus un vērtību; |
c) |
pierādījumu, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst 29. vai 30. panta prasībām. |
4.
32. pants
Pētniecības un izstrādes pakalpojumi
Šo direktīvu piemēro tikai pakalpojumu līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
ieguvumi paliek tikai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un |
b) |
līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu. |
33. pants
Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms
1. Neskarot šīs direktīvas 34. pantu, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, lai ikviens subjekts, kas darbojas Komisijas Lēmumā 2002/205/EK (35) un Komisijas Lēmumā 2004/73/EK (36) minētajās nozarēs:
a) |
attiecībā uz piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievērotu nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu ekonomikas dalībniekiem; |
b) |
saskaņā ar Komisijas Lēmumā 93/327/EEK (37) paredzētajiem noteikumiem paziņotu Komisijai informāciju par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām. |
2. Neskarot 34. pantu, Apvienotā Karaliste, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, lai subjekti, kas darbojas Lēmumā 97/367/EEK minētajās nozarēs, piemērotu šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, veicot minēto darbību Ziemeļīrijā.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu naftas vai gāzes ieguves iespēju izpēti.
5.
34. pants
Konkurencei tieši pakļautas darbības
1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 35. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Attiecīgā darbība var būt daļa no lielākas nozares, vai tā var tikt veikta tikai atsevišķās attiecīgās dalībvalsts daļās. Šā punkta pirmajā teikumā minētais konkurences izvērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. Šādu vērtējumu veic, ņemot vērā aplūkojamo darbību tirgu un konkrēto ģeogrāfisko tirgu 2. punkta nozīmē.
2. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai kāda darbība ir vai nav tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst LESD noteikumiem attiecībā uz konkurenci. Tie var ietvert attiecīgo produktu vai pakalpojumu raksturlielumus, alternatīvu produktu vai pakalpojumu esību, kas tiek uzskatīti par aizstājamiem attiecībā uz pieprasījumu vai piedāvājumu, cenas un konkrēto produktu vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktisko vai iespējamo esību.
Pamatojoties uz to, kādu konkurences ietekmi novērtē, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti preču vai pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences nosacījumi un kuru var atšķirt no kaimiņu teritorijām, jo minētajās teritorijās ir ievērojami atšķirīgi konkurences nosacījumi. Minētajā novērtējumā jo īpaši ņem vērā attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu un raksturlielumus, ievešanas ierobežojumus vai patērētāju izvēli, uzņēmuma tirgus daļu vērā ņemamas atšķirības starp attiecīgo teritoriju un kaimiņu teritorijām vai ievērojamas cenu atšķirības.
3. Piemērojot šā panta 1. punktu, uzskata, ka piekļuve tirgum nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus.
Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.
35. pants
Procedūra 34. panta piemērojamības noteikšanai
1. Ja dalībvalsts vai – ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti – līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 34. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu, attiecīgā gadījumā pievienojot nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Šādi pieprasījumi var attiekties uz darbībām, kas ir daļa no lielākas nozares vai ko veic tikai atsevišķās attiecīgās dalībvalsts daļās.
Pieprasījumā attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgais līgumslēdzējs sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 34. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Ja līgumslēdzēja iesniegtam pieprasījumam nav pievienota paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība un kura rūpīgi analizē nosacījumus par 34. panta 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti. Tādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 34. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
3. Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas aktiem, ko pieņem IV pielikumā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 8.–14. pantā minēto darbību tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 34. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai, vairs neattiecina šo direktīvu jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) |
Komisija IV pielikumā norādītajā laikposmā ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru nosaka 34. panta 1. punkta piemērojamību; |
b) |
IV pielikumā norādītajā laikposmā nav pieņēmusi īstenošanas aktu. |
4. Pēc pieprasījuma iesniegšanas attiecīgā dalībvalsts vai līgumslēdzējs ar Komisijas piekrišanu var būtiski grozīt savu pieprasījumu, it īpaši attiecībā uz darbībām vai konkrētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Tādā gadījumā tiek piemērots jauns laikposms īstenošanas akta pieņemšanai, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 1. punktā izklāstīto, ja vien Komisija un dalībvalsts vai līgumslēdzējs, kas iesniedzis pieprasījumu, nevienojas par īsāku laikposmu.
5. Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro 1., 2. un 4. punktā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām, un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.
6. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1.–5. punkta piemērošanai. Īstenošanas aktā ietver vismaz noteikumus attiecībā uz:
a) |
informatīvu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot datumu, kurā sākas un beidzas IV pielikuma 1. punktā norādītais laikposms, tostarp jebkādus minēto laikposmu pagarinājumus vai apturējumus, kā paredzēts minētajā pielikumā; |
b) |
šīs direktīvas 34. panta 1. punkta iespējamās piemērojamības publikāciju saskaņā ar šā panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu; |
c) |
īstenošanas noteikumus attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto pieprasījumu veidu, saturu un citiem datiem. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
IV NODAĻA
Vispārīgi principi
36. pants
Iepirkuma principi
1. Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.
Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus dažiem ekonomikas dalībniekiem.
2. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti XIV pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.
37. pants
Ekonomikas dalībnieki
1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.
Tomēr attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.
2. Iepirkuma procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzēji nevar prasīt, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu īpaša juridiska forma.
Vajadzības gadījumā līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 77.–81. pantā minētos kritērijus un prasības attiecībā uz kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Šādā nolūkā dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.
Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.
3. Neatkarīgi no 2. punkta līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņemtu kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.
38. pants
Privileģēto tiesību līgumi
1. Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % no šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbiniekiem ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.
2. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.
39. pants
Konfidencialitāte
1. Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējam, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts 70. un 75. pantā, līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.
2. Līgumslēdzēji var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzēji nodrošina iepirkuma procedūras gaitā, ietverot informāciju, kuru nodrošina saistībā ar kvalifikācijas sistēmas darbību, neatkarīgi no tā, vai tas ir ietverts paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu, kas izmantots iepirkuma izsludināšanai, vai nav.
40. pants
Noteikumi attiecībā uz saziņu
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visa saziņa un informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši elektroniska iesniegšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šā panta prasībām. Elektroniskajai saziņai izmantotie rīki un ierīces, kā arī to tehniskie parametri, ir nediskriminējoši, vispārēji pieejami un savstarpēji izmantojami ar vispārlietotiem IKT produktiem, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.
Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai elektroniskie saziņas līdzekļi iesniegšanas procesā tiktu izmantoti šādās situācijās:
a) |
iepirkuma specifikas dēļ elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešami specializēti instrumenti, ierīces vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami vai ko neatbalsta vispārēji pieejamas lietojumprogrammas; |
b) |
lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti piedāvājumu aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai vispārēji pieejamām lietojumprogrammām, vai tām piemēro īpašumtiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzējs tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai; |
c) |
elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešams specializēts biroja aprīkojums, kas līgumslēdzējiem nav vispārēji pieejams; |
d) |
iepirkuma procedūras dokumentos ir prasība iesniegt fiziskus vai pēc mēroga darinātus modeļus, kurus nevar pārsūtīt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. |
Attiecībā uz paziņojumiem, kam neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar otro daļu, saziņa notiek pa pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju vai apvienojot pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju un elektroniskos līdzekļus.
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, ciktāl citu saziņas līdzekļu, kas nav elektroniskie līdzekļi, izmantošana ir vajadzīga vai nu elektronisko saziņas līdzekļu drošības pārkāpumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju, kam nepieciešama tik augsta līmeņa aizsardzība, ka to nevar pienācīgi nodrošināt ar tiem elektroniskiem rīkiem un ierīcēm, kuri ekonomikas dalībniekiem vai nu ir vispārēji pieejami, vai arī kurus tiem var darīt pieejamus, izmantojot alternatīvus piekļuves līdzekļus 5. punkta nozīmē.
Līgumslēdzējiem, kuri saskaņā ar šā punkta otro daļu iesniegšanas procesā prasa, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti saziņas līdzekļi, kas nav elektroniskie līdzekļi, ir pienākums atsevišķā ziņojumā, kas minēts 100. pantā, norādīt šādas prasības iemeslus. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzēji atsevišķā ziņojumā norāda iemeslus, kādēļ ir uzskatīts par nepieciešamu šā punkta ceturtās daļas piemērošanā izmantot citus saziņas līdzekļus, nevis elektroniskos līdzekļus.
2. Neatkarīgi no 1. punkta citiem paziņojumiem, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem, var izmantot mutisku saziņu ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Šajā nolūkā iepirkumu procedūras būtiskie elementi cita starpā ir iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi un ieinteresētības apliecinājumi un piedāvājumi. Konkrētāk, mutisku saziņu ar pretendentiem, kura varētu būtiski ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, dokumentē pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno elementu kopsavilkumiem.
3. Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzēji nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzēji piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu izskata tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
4. Attiecībā uz būvdarbu līgumiem un metu konkursiem dalībvalstis var prasīt, lai tiktu izmantoti specifiski elektroniski rīki, piemēram, ēku informācijas elektroniskās modelēšanas vai līdzīgi rīki. Šādos gadījumos līgumslēdzēji piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus, kā noteikts 5. punktā, līdz brīdim, kad minētie rīki kļūst vispārēji pieejami 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma nozīmē.
5. Līgumslēdzēji vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot rīkus, kas nav vispārēji pieejami, ar noteikumu, ka attiecīgie līgumslēdzēji piedāvā alternatīvus piekļuves veidus.
Var uzskatīt, ka līgumslēdzēji piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves līdzekļus jebkādā no šādām situācijām, ja tie:
a) |
neierobežotā un pilnā apmērā piedāvā tiešu bezmaksas elektronisko piekļuvi minētajiem rīkiem un ierīcēm, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar IX pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem un ierīcēm; |
b) |
nodrošina, ka pretendenti, kam nav piekļuves attiecīgajiem rīkiem un ierīcēm vai kam nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ja piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents, var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri bez maksas ir pieejami tiešsaistē; vai |
c) |
atbalsta alternatīvu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai. |
6. Papildus V pielikumā izklāstītajām prasībām rīkiem un ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:
a) |
ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju; |
b) |
dalībvalstis vai līgumslēdzēji, kuri rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, konkretizē drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos izmantojamiem elektroniskiem saziņas līdzekļiem; minētais līmenis ir samērīgs ar saistītajiem riskiem; |
c) |
ja dalībvalstis vai līgumslēdzēji, kuri rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, secina, ka risku līmenis, kas izvērtēts saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir tāds, ka ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (38), tad līgumslēdzēji pieņem uzlabotus elektroniskos parakstus, kuriem pievienots kvalificēts sertifikāts, ņemot vērā, vai minētos sertifikātus ir piešķīris Komisijas Lēmumā 2009/767/EK (39) paredzētajā uzticamajā sarakstā iekļauts sertificēts pakalpojumu sniedzējs, un tie ir sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās un atbilst šādiem nosacījumiem:
|
Attiecībā uz dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas izdevējiestādes parakstītiem dokumentiem, ko izmanto saistībā ar iepirkuma procedūru, kompetentā izdevējiestāde vai iestāde var noteikt vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Lēmuma 2011/130/ES 1. panta 2. punktā. Tās ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt minēto formātu, iekļaujot informāciju, kas vajadzīga paraksta apstrādei attiecīgajā dokumentā. Šādos dokumentos elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā ietver informāciju par esošajām validācijas iespējām, kas ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu.
7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai, ņemot vērā tehnisko attīstību, grozītu tehniskos datus un parametrus, kas izklāstīti V pielikumā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu sarakstu, kas izklāstīts šā panta 1. punkta otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja tehnoloģiju attīstības rezultātā vairs nav lietderīgi turpmāk uzturēt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai noteiktos izņēmumus vai izņēmuma gadījumā, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā ir jānosaka jauni izņēmumi.
Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumapmaiņas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai noteiktu šādu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu, tikai tad, ja tehniskie standarti ir rūpīgi izmēģināti un ir pierādīta to lietderība praksē. Pirms padarīt kāda tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisija arī rūpīgi apsver izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.
41. pants
Nomenklatūras
1. Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002.
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, kad vien šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un to rezultātā nav jāmaina šīs direktīvas darbības joma.
42. pants
Interešu konflikti
1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.
Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.
II SADAĻA
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM
I NODAĻA
Procedūras
43. pants
Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem
Ciktāl tas paredzēts 3., 4. un 5. pielikumā un NVI Eiropas Savienības I papildinājuma vispārīgās piezīmēs un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.
44. pants
Procedūru izvēle
1. Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar noteikumu, ka, neskarot 47. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.
2. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras vai sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.
3. Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot konkursa dialogus un inovācijas partnerības saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.
4. Iepirkuma izsludināšanu var veikt kādā no šādiem veidiem:
a) |
ar periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 67. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā; |
b) |
ar paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 68. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, vai konkursa dialogā; vai inovācijas partnerībā; |
c) |
ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 69. pantu. |
Gadījumā, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot “uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību” saskaņā ar 74. pantu.
5. Īpašos gadījumos un apstākļos, kuri nepārprotami minēti 50. pantā, dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot sarunu procedūru bez iepriekšējas iepirkuma izsludināšanas. Dalībvalstis neļauj minēto procedūru piemērot nekādos citos gadījumos kā vien tajos, kas minēti 50. pantā.
45. pants
Atklāta procedūra
1. Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.
Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.
Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.
2. Ja līgumslēdzēji ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
periodiskajā informatīvajā paziņojumā – papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā paredzētajai informācijai – bija iekļauta visa informācija, kas noteikta VI pielikuma A daļas II iedaļā, ciktāl minētā informācija bija pieejama periodiska informatīva paziņojuma publicēšanas brīdī; |
b) |
periodisko informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu. |
3. Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējs pienācīgi pamato, 1. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš nav praktiski piemērojams, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 15 dienām no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.
4. Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzējs var samazināt par piecām dienām, ja tas pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 40. panta 4. punkta pirmo daļu un 40. panta 5. un 6. punktu.
46. pants
Slēgta procedūra
1. Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.
2. Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.
Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem atlasītajiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.
Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
47. pants
Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu
1. Sarunu procedūrā ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot līgumslēdzēja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.
2. Sarunās var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.
Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka viņiem visiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.
Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
48. pants
Konkursa dialogs
1. Konkursa dialogos jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.
Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.
2. Līgumslēdzēji norāda un raksturo savas vajadzības un prasības iepirkuma izsludināšanas paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā. Vienlaikus šajos pašos dokumentos tie arī norāda un nosaka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un norāda paredzamo laika grafiku.
3. Līgumslēdzēji ar dalībniekiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 76.–81. panta noteikumiem, uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti līgumslēdzēju vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā līgumslēdzēji ar izraudzītajiem dalībniekiem var apspriest visus iepirkuma aspektus.
Dialoga laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.
Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tiem paziņojis kandidāts vai pretendents, kas piedalās dialogā, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.
4. Lai samazinātu dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, konkursa dialogi var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzējs norāda, vai tas izmantos minēto iespēju.
5. Līgumslēdzējs šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tas var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt savas vajadzības.
6. Pēc tam, kad līgumslēdzēji ir paziņojuši par dialoga noslēgšanu un ir attiecīgi informējuši atlikušos dalībniekus, tie aicina dalībniekus iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos iekļauj visus projekta realizācijai prasītos un vajadzīgos elementus.
Pēc līgumslēdzēja pieprasījuma minētos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un pilnveidot. Tomēr ar šādiem paskaidrojumiem, precizējumiem, pilnveidošanu vai papildu informāciju nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, ja šo aspektu, vajadzību un prasību izmaiņas varētu izkropļot konkurenci vai tiem varētu būt diskriminējošas sekas.
7. Līgumslēdzēji izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.
Ja līgumslēdzējs to prasa, ar pretendentu, par kuru noteikts, ka tas iesniedzis piedāvājumu, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu, var rīkot sarunas, lai, vienojoties par līguma galīgajiem noteikumiem, apstiprinātu finansiālās saistības vai citus piedāvājuma noteikumus, ar noteikumu, ka šādas sarunas būtiski neizmaina piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.
8. Līgumslēdzēji var dialoga dalībniekiem paredzēt godalgas vai maksājumus.
49. pants
Inovācijas partnerība
1. Inovācijas partnerībās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.
Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs nosaka vajadzību pēc inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas jau ir pieejami tirgū. Tas norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Norādes ir pietiekami precīzas, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.
Līgumslēdzējs var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.
Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Procedūrā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labāko cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.
2. Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrāde un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojoša iegāde ar noteikumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par kurām vienojušies līgumslēdzēji un dalībnieki.
Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var ietvert produktu izgatavošanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu pabeigšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem, un paredz atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās.
Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījis minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.
3. Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, līgumslēdzēji rīko sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu.
Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.
4. Sarunu laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tie rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 5. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas minētās izmaiņas, līgumslēdzēji nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.
Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.
5. Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, sarunas inovācijas partnerības procedūru gaitā var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs norāda, vai izmantos šo iespēju.
6. Kandidātu atlasē līgumslēdzēji jo īpaši izmanto kritērijus, kas attiecas uz kandidātu spēju pētniecības un izstrādes jomā un inovatīvu risinājumu izstrādē un īstenošanā.
Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas izvērtēšanas, var iesniegt pētniecības un inovācijas projektus to līgumslēdzēja norādīto vajadzību apmierināšanai, kuru gadījumā pastāvošie risinājumi nav pietiekami.
Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību. Gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, līgumslēdzējs, ievērojot 39. pantu, citiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko partnerības ietvaros darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.
7. Līgumslēdzējs nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Iegādāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumu to izstrādē.
50. pants
Sarunu procedūras izmantošana bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas
Turpmāk norādītajos gadījumos līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas:
a) |
ja, atbildot uz procedūru ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, vai neviens piemērots dalības pieteikums, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti. Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu; |
b) |
ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības mērķiem un nevis lai nodrošinātu peļņu vai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu atgūšanai; |
c) |
ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks kāda turpmāk minētā iemesla dēļ:
Izņēmumi, kas izklāstīti ii) un iii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri; |
d) |
ciktāl tas tiešām nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu. Par apstākļiem, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt vainojams līgumslēdzējs; |
e) |
attiecībā uz piegādes līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties piegādes ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē; |
f) |
attiecībā uz jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus vai pakalpojumus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamatprojektam, par kuru piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 44. panta 1. punktu. Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un to piešķiršanas nosacījumus. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzēji norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 15. un 16. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas; |
g) |
par piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū; |
h) |
attiecībā uz iegādi par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas; |
i) |
par piegāžu vai pakalpojumu iegādēm ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem; |
j) |
ja attiecīgais pakalpojumu līgums izriet no metu konkursa, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem metu konkursa noteikumiem ir jāpiešķir minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā no minētajiem gadījumiem visus uzvarētājus uzaicina piedalīties sarunās. |
II NODAĻA
Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti
51. pants
Pamatnolīgumi
1. Līgumslēdzēji var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tie piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.
Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viens vai vairāki līgumslēdzēji un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.
Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz astoņus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.
2. Uz pamatnolīgumu balstītu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kuros var ietvert konkursa atsākšanu starp tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir noslēgtā pamatnolīguma dalībnieki. Minētos noteikumus un kritērijus izklāsta ar pamatnolīgumu saistītos iepirkuma procedūras dokumentos.
Šā punkta pirmajā daļā minētie objektīvie noteikumi un kritēriji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kas ir šā līguma puses. Ja ir ietverta konkursa atsākšana, līgumslēdzēji nosaka termiņu, kurš ir pietiekoši ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus katram konkrētajam līgumam, un līgumslēdzēji katru līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis labāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnolīguma specifikācijās.
Līgumslēdzēji pamatnolīgumus neizmanto nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.
52. pants
Dinamiskās iepirkumu sistēmas
1. Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi – kā brīvi pieejams tirgū – atbilst līgumslēdzēju prasībām, līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un visā iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā tā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. Tā var būt iedalīta produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Šādi raksturlielumi var būt norāde par turpmāko konkrēto līgumu maksimālo pieļaujamo apjomu vai par konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, kurā tiks pildīti turpmākie konkrētie līgumi.
2. Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā veiktu iepirkumu, līgumslēdzēji piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem, un sistēmā pieņemamo kandidātu skaitu neierobežo saskaņā ar 78. panta 2. punktu. Gadījumos, kad līgumslēdzēji saskaņā ar šā panta 1. punktu sistēmu ir iedalījuši produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, tie katrai kategorijai norāda piemērojamos atlases kritērijus.
Neatkarīgi no 46. panta piemēro šādus minimālos termiņus:
a) |
dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Pēc tam, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, nekādus turpmākus dalības pieteikuma saņemšanas termiņus nepiemēro. |
b) |
piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. Piemēro 46. panta 2. punkta otro un trešo daļu. |
3. Visu saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic tikai ar elektroniskajiem līdzekļiem saskaņā ar 40. panta 1., 3., 5. un 6. punktu.
4. Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā piešķirtu tiesības slēgt līgumus, līgumslēdzēji:
a) |
publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēts lietot dinamisko iepirkumu sistēmu; |
b) |
iepirkuma procedūras dokumentos norāda vismaz paredzēto iepirkumu raksturu un aptuveno daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu, tostarp apraksta dinamiskās iepirkumu sistēmas darbību, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas; |
c) |
norāda jebkādu iedalījumu produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās un raksturlielumus, kas tās definē; |
d) |
kamēr sistēma ir spēkā, piedāvā neierobežotu un pilna apmēra tiešu piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstīgi 73. pantam. |
5. Līgumslēdzēji visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā jebkuram ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz šādu pieteikumu vērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Atsevišķos pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, jo īpaši tad, ja ir nepieciešams izskatīt papildu dokumentus vai kā citādi pārbaudīt, vai ir izpildīti atlases kritēriji.
Neatkarīgi no pirmās daļas tikmēr, kamēr nav nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji var pagarināt vērtēšanas laiku ar noteikumu, ka pagarinātajā vērtēšanas laikposmā netiek izdots neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma procedūras dokumentos tie norāda pagarinātā laikposma ilgumu, ko tie paredzējuši piemērot.
Līgumslēdzēji iespējami drīzāk informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, vai tas ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.
6. Līgumslēdzēji saskaņā ar 74. pantu aicina visus pieņemtos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta būvdarbu, produktu vai pakalpojumu kategorijās, līgumslēdzēji aicina visus dalībniekus, kas pieņemti attiecīgajam konkrētajam iepirkumam atbilstošajā kategorijā, iesniegt piedāvājumu.
Tie piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par līgumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Minētos kritērijus vajadzības gadījumā var precizēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.
7. Līgumslēdzēji, kuri saskaņā ar 80. pantu piemēro izslēgšanas iemeslus un atlases kritērijus, kas paredzēti Direktīvā 2014/24/ES, jebkurā brīdī dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā var pieprasīt, lai pieņemtie dalībnieki piecu darbdienu laikā kopš pieprasījuma nosūtīšanas dienas iesniegtu atjaunotu un atjauninātu pašdeklarāciju, kā paredzēts minētās direktīvas 59. panta 1. punktā.
59. panta 2.–4. punktu piemēro visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā.
8. Līgumslēdzēji iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laiku. Tie informē Komisiju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:
a) |
ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību, – veidlapu, kura sākotnēji izmantota, lai dinamiskajai iepirkumu sistēmai izsludinātu iepirkumu; |
b) |
ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 70. pantā. |
9. Ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem nedrīkst prasīt nekādu maksu pirms dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības vai tās spēkā esamības laikā.
53. pants
Elektroniskas izsoles
1. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.
Šajā nolūkā līgumslēdzēji elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.
Konkrētiem pakalpojumu līgumiem un konkrētiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības rezultāti, piemēram, būvdarbu projektēšana, kurus nevar sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes, elektroniskās izsoles nerīko.
2. Atklātās vai slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniskā izsole, ja var precīzi noteikt iepirkuma procedūras dokumentu, jo īpaši tehnisko specifikāciju, saturu.
Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp pamatnolīguma pusēm, kā paredzēts 51. panta 2. punktā, un uzsākot konkursu par 52. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamajiem līgumiem.
3. Elektroniskās izsoles pamatā ir viens no šādiem piedāvājumu elementiem:
a) |
tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir tikai atkarībā no cenas; |
b) |
cenas un/vai iepirkuma procedūras dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir atkarībā no labākās cenas un kvalitātes attiecības vai piedāvājumam ar viszemākajām izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju. |
4. Līgumslēdzēji, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz to informāciju, kas izklāstīta VII pielikumā.
5. Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzēji veic piedāvājumu pilnīgu sākotnējo vērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi tiem noteiktajiem svērumiem.
Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu un kas atbilst atlases kritērijiem, kas izklāstīti saskaņā ar 78. un 80. pantu, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs, nepieņemams vai nepiemērots.
Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāri reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu.
Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus elektroniski uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē, noteiktajā datumā un laikā izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.
6. Uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti atbilstoši 82. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.
Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.
Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.
7. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji visiem pretendentiem tūlīt dara zināmu pietiekamu informāciju, kas tiem ļauj jebkurā brīdī noskaidrot savu nosacīto vietu. Tie var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Tie var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā. Tomēr tie nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.
8. Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
a) |
iepriekš noteiktā datumā un laikā; |
b) |
ja tie vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar noteikumu, ka tie ir iepriekš noteikuši laiku, kam tie ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli; vai |
c) |
kad ir noslēdzies iepriekš noteiktais izsoles posmu skaits. |
Ja līgumslēdzēji elektronisko izsoli paredz slēgt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, iespējams, kopā ar tās b) apakšpunktā paredzēto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.
9. Pēc elektroniskās izsoles noslēgšanas līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 82. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.
54. pants
Elektroniskie katalogi
1. Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzēji var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai tiktu iekļauts elektronisks katalogs.
Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana konkrētiem iepirkumu veidiem ir obligāta.
Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.
2. Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu.
Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas rīku prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko līgumslēdzējs ir noteicis saskaņā ar 40. pantu.
3. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzēji:
a) |
to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās; |
b) |
iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 40. panta 6. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām. |
4. Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzēji var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji izmanto vienu no šādām metodēm:
a) |
uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām; vai |
b) |
informē pretendentus, ka tie plāno no jau iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrētā līguma prasībām, ar noteikumu, ka minētās metodes izmantošana ir paziņota pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos. |
5. Ja līgumslēdzēji atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tie informē pretendentus par datumu un laiku, kad tie paredzējuši apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.
Līgumslēdzēji paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.
Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēji attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.
6. Līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, nosakot prasību, ka piedāvājumus par konkrētu līgumu iesniedz elektroniska kataloga formātā.
Līgumslēdzēji tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var piešķirt arī saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu ar noteikumu, ka pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu. Minēto katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzējs tos ir informējis par savu nodomu izveidot piedāvājumus, izmantojot 4. punkta b) apakšpunktā noteikto procedūru.
55. pants
Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.
Dalībvalstis var arī paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības. Ja dinamisko iepirkumu sistēmu, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, varētu izmantot arī citi līgumslēdzēji, par to norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, ar ko izveido minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.
Attiecībā uz pirmo un otro daļu dalībvalstis var paredzēt, ka noteikti iepirkumi ir jāveic, vēršoties pie centralizēto iepirkumu struktūrām vai pie vienas vai vairākām konkrētām centralizēto iepirkumu struktūrām.
2. Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas piegādes vai pakalpojumus iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.
Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu arī tad, ja tas iegādājas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.
Tomēr attiecīgais līgumslēdzējs ir atbildīgs par savu pienākumu izpildi, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko pats, piemēram:
a) |
piešķirot līguma slēgšanas tiesības dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra; vai |
b) |
rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra. |
3. Visas iepirkuma procedūras, ko rīko centralizēto iepirkumu struktūra, veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 40. pantā noteiktajām prasībām.
4. Līgumslēdzēji var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, centralizēto iepirkumu struktūrai piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu par centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu.
Šādi pakalpojumu līgumi var ietvert arī iegādes palīgdarbību sniegšanu.
56. pants
Neregulārs kopējais iepirkums
1. Divi vai vairāki līgumslēdzēji var vienoties dažus konkrētus iepirkumus rīkot kopīgi.
2. Ja visu iepirkuma procedūru rīko kopīgi visu attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iepirkumu procedūru vada viens līgumslēdzējs, kas rīkojas savā vārdā un pārējo attiecīgo līgumslēdzēju vārdā.
Ja ne visu iepirkuma procedūru rīko attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi tikai par tām daļām, kas rīkotas kopīgi. Katrs līgumslēdzējs pats ir pilnībā atbildīgs par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko savā vārdā un uzdevumā.
57. pants
Iepirkums, kurā iesaistīti līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm
1. Neskarot 28. līdz 31. pantu, līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var rīkoties kopīgi, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā paredzētajiem līdzekļiem.
Līgumslēdzēji neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisko tiesību obligāto noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tiem piemēro to dalībvalstī.
2. Dalībvalsts saviem līgumslēdzējiem neaizliedz izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī.
Tomēr attiecībā uz centralizētajām iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēji, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzēji drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 10. punkta a) vai b) apakšpunktā.
3. Centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.
Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:
a) |
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dinamiskā iepirkumu sistēmā; |
b) |
rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu. |
4. Vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, noslēgt pamatnolīgumu vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Tie var arī piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgums vai dinamisko iepirkumu sistēma. Ja vien nepieciešamos elementus nereglamentē starptautisks nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm, iesaistītie līgumslēdzēji noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka:
a) |
pušu atbildību un attiecīgi piemērojamos valsts noteikumus; |
b) |
iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras vadību, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu slēgšanu. |
Iesaistītais līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzēja, kas ir atbildīgs par iepirkuma procedūru. Nosakot atbildību un piemērojamos valsts tiesību aktus, kas minēti a) apakšpunktā, iesaistītie līgumslēdzēji var savā starpā sadalīt konkrētus pienākumus un noteikt piemērojamos to attiecīgo dalībvalstu valsts tiesību aktu noteikumus. Atbildības sadali un piemērojamos valsts tiesību aktus izklāsta to līgumu iepirkuma procedūras dokumentos, kuru slēgšanas tiesības piešķir kopīgi.
5. Ja vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm ir izveidojuši kopēju subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (41) vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītie līgumslēdzēji ar kopējā subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas, ka piemēro kādas dalībvalsts iepirkuma noteikumus, kas var būt:
a) |
tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese; |
b) |
tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais subjekts īsteno savas darbības. |
Pirmajā daļā minētā vienošanās var būt piemērojama vai nu uz nenoteiktu laiku, ja tā iekļauta kopējā subjekta dibināšanas dokumentā, vai tikai uz noteiktu laiku konkrētiem līgumu veidiem vai viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.
III NODAĻA
Procedūras norise
1.
58. pants
Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem
Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzējas iestādes var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.
Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var, piemēram, lūgt vai saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai speciālistiem vai no tirgus dalībniekiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.
59. pants
Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana
Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju – saistībā ar 58. pantu vai ne – vai ir bijis citādā ziņā iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzējs piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.
Šādi pasākumi ietver būtiskas informācijas paziņošanu pārējiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt, ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.
Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē atsevišķā ziņojumā, kā noteikts 100. pantā.
60. pants
Tehniskās specifikācijas
1. Tehniskās specifikācijas, kas definētas VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes nepieciešamos raksturlielumus.
Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādam citam to aprites cikla posmam, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai, ja vien tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un atbilst līguma vērtībai un mērķiem.
Tehniskajās specifikācijās var arī norādīt, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.
Visiem iepirkumiem, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam –, minētās tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību, kas tiek nodrošināta personām ar invaliditāti, vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.
Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātas pieejamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par pieejamības kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.
2. Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.
3. Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:
a) |
ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar noteikumu, ka šie parametri ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības; |
b) |
ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un – vēlamajā secībā – uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”; |
c) |
ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, kas ļauj uzskatīt, ka ir panākta atbilstība šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām; |
d) |
ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem. |
4. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.
5. Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 62. pantā minētos pierādījumus, savā piedāvājumā pierāda, ka piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.
6. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida tādu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam novērtējumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas institūcijas noteiktai tehnisko atsauču sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz tā noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.
Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 62. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka standartam atbilstošas piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi atbilst līgumslēdzēja noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.
61. pants
Marķējumi
1. Ja līgumslēdzējas iestādes plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem vides, sociāliem vai citiem raksturlielumiem, tie var tehniskajās specifikācijās, piešķiršanas kritērijos vai līguma izpildes nosacījumos prasīt īpašu marķējumu, ar ko pierāda, ka minētie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst nepieciešamajiem raksturlielumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) |
marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets; |
b) |
marķējuma prasības balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem; |
c) |
marķējumus piešķir atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas; |
d) |
marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām; |
e) |
marķējuma prasības nosaka trešā persona, uz kuru ekonomikas dalībniekam, kurš piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes. |
Ja līgumslēdzēji neprasa, lai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu visām marķējuma prasībām, tie norāda, kuras prasības ir jāievēro.
Līgumslēdzēji, kas prasa īpašu marķējumu, pieņem visus marķējumus, kas apstiprina, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līdzvērtīgām marķējuma prasībām.
Ja ekonomikas dalībniekam attiecīgajos termiņos acīmredzami nebija iespēju iegūt līgumslēdzēja norādīto īpašo marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzējs pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, kuri var ietvert ražotāja sniegtu tehnisku dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst konkrētā marķējuma prasībām vai līgumslēdzēja norādītajām īpašajām prasībām.
2. Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzēji neprasa pašu marķējumu, bet var noteikt tehnisko specifikāciju, atsaucoties uz šā marķējuma detalizēto specifikāciju vai – ja vajadzīgs – tās daļām, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir piemērotas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.
62. pants
Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi
1. Līgumslēdzēji var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniegtu testa ziņojumu no atbilstības novērtēšanas struktūras vai sertifikātu, ko izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.
Ja līgumslēdzēji prasa iesniegt sertifikātus, ko sastādījusi konkrēta atbilstības novērtēšanas struktūra, līgumslēdzēji pieņem arī sertifikātus no citām līdzvērtīgām atbilstības novērtēšanas struktūrām.
Šā punkta vajadzībām par atbilstības novērtēšanas struktūru uzskata struktūru, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju, un ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (42).
2. Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus pierādījumus to vietā, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija piekļuves šādiem 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav vainojams piekļuves trūkumā un ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.
3. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 60. panta 6. punktu, 61. pantu un šā panta 1. un 2. punktu. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, sniedz šo informāciju saskaņā ar 102. pantu.
63. pants
Tehnisko specifikāciju paziņošana
1. Līgumslēdzēji ekonomikas dalībniekiem, kas ir ieinteresēti iegūt tiesības noslēgt līgumu, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces to piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tie plāno piemērot līgumiem, par kuriem iepirkums izsludināts ar periodisku informatīvu paziņojumu. Minētās specifikācijas dara pieejamas elektroniski, bez maksas nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu piekļuvi.
Tomēr tehniskās specifikācijas nosūta citādā veidā, nevis ar elektroniskiem līdzekļiem, ja neierobežotu un pilnu tiešu elektronisku bezmaksas piekļuvi atsevišķiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar nodrošināt kāda 40. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstīta iemesla dēļ vai ja neierobežotu un pilnu tiešu elektronisku bezmaksas piekļuvi atsevišķiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar nodrošināt, jo līgumslēdzēji plāno piemērot 39. panta 2. punktu.
2. Ja tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir pieejami elektroniski, nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu bezmaksas piekļuvi, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.
64. pants
Varianti
1. Līgumslēdzēji var atļaut vai prasīt pretendentiem iesniegt variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām minimālajām prasībām.
Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tie atļauj vai prasa iesniegt variantus, un, ja tā – minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības, jo īpaši to, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Ja varianti ir atļauti vai tiek prasīti, līgumslēdzēji arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.
2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši vai prasījuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu tikai tādēļ vien, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet gan pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.
65. pants
Līgumu sadalīšana daļās
1. Līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.
Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus var iesniegt par vienu, vairākām vai visām daļām.
2. Līgumslēdzēji var, pat ja piedāvājumus var iesniegt par vairākām vai visām daļām, ierobežot to daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar noteikumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās ir norādīts maksimālais daļu skaits vienam pretendentam. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tie paredzējuši piemērot, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā maksimālais skaits.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja vienam un tam pašam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, apvienojot vairākas vai visas daļas, ja paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās tie norāda, ka patur iespēju tā darīt, un norāda, kā daļas vai daļu grupas var apvienot
4. Dalībvalstis var noteikt, ka līguma slēgšanas tiesības ir obligāti jāpiešķir atsevišķās daļās saskaņā ar nosacījumiem, kuri jāprecizē atbilstīgi valsts tiesību aktiem un ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Piemēro šā panta 1. punkta otro daļu un vajadzības gadījumā –3. punktu.
66. pants
Termiņu noteikšana
1. Nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot 45.–49. pantā paredzētos minimālos termiņus.
2. Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentu papilddokumentiem, piedāvājumu saņemšanas termiņus, kas ir ilgāki nekā 45.–49. pantā izklāstītie minimālie termiņi, nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.
3. Līgumslēdzēji piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai, šādos gadījumos:
a) |
ja vēlākais sešas dienas pirms termiņa, kas noteikts dalības pieteikumu saņemšanai, jebkāda iemesla dēļ nav sniegta papildu informācija, lai gan ekonomikas dalībnieks to ir savlaicīgi pieprasījis. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 45. panta 3. punktā, minētais termiņš ir četras dienas; |
b) |
ja iepirkuma procedūras dokumentos ir veiktas būtiskas izmaiņas. |
Pagarinājuma ilgums atbilst informācijas vai izmaiņu svarīgumam.
Ja papildu informācija nav pieprasīta savlaicīgi vai ja tās svarīgums atbilstošu piedāvājumu sagatavošanā ir maznozīmīgs, līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma pagarināt termiņus.
2.
67. pants
Periodiski informatīvi paziņojumi
1. Līgumslēdzēji var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma A daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Eiropas Savienības Publikāciju birojs, vai līgumslēdzēji savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzēji periodisku informatīvu paziņojumu publicē savā pircēja profilā, tie nosūta paziņojumu par periodiska informatīva paziņojuma publicēšanu savā pircēja profilā Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma B daļā norādīto informāciju.
2. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot periodisku informatīvu paziņojumu attiecībā uz slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, paziņojums atbilst šādām prasībām:
a) |
tajā minētas tieši tās piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs priekšmets līgumā, kura slēgšanas tiesības tiks piešķirtas; |
b) |
tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk nepublicējot iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un ieinteresētie ekonomikas dalībnieki tiek aicināti izteikt savu ieinteresētību; |
c) |
papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī VI pielikuma A daļas II iedaļā norādītā informācija; |
d) |
tas ir nosūtīts publicēšanai laikā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūta uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību. |
Šādus paziņojumus nepublicē pircēja profilā. Tomēr pircēja profilā var veikt papildu publicēšanu valsts līmenī saskaņā ar 72. pantu, ja tādu vispār veic.
Laikposms, ko aptver periodiskais informatīvais paziņojums, nav ilgāks kā 12 mēneši no dienas, kad paziņojums nosūtīts publicēšanai. Tomēr tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais periodiskais informatīvais paziņojums var aptvert laikposmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem.
68. pants
Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu
1. Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 77. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts X pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami noteikumi par minētās sistēmas darbību.
2. Paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu līgumslēdzēji norāda kvalifikācijas sistēmas spēkā esamības laiku. Tie informē Eiropas Savienības Publikāciju biroju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:
a) |
ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, neizbeidzot sistēmas darbību, – veidlapu paziņojumiem par kvalifikācijas sistēmām; |
b) |
ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 70. pantā. |
69. pants
Paziņojumi par līgumu
Paziņojumus par līgumu var izmantot iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām. Paziņojumos par līgumu iekļauj XI pielikuma attiecīgajā daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.
70. pants
Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
1. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas, kas ir pēc lēmuma par tā slēgšanas tiesību piešķiršanu vai tā noslēgšanu, līgumslēdzēji nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informējot par iepirkuma procedūras rezultātiem.
Šādā paziņojumā ietver XII pielikumā izklāstīto informāciju, un to publicē saskaņā ar 71. pantu.
2. Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts periodiska informatīva paziņojuma veidā un ja līgumslēdzējs ir nolēmis, ka laikposmā, ko aptver periodiskais informatīvais paziņojums, tas nepiešķirs jaunu līgumu slēgšanas tiesības, to īpaši norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Saskaņā ar 51. pantu noslēgtu pamatnolīgumu gadījumā līgumslēdzējiem nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētais pamatnolīgums. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, sagrupē pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
Līgumslēdzēji 30 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie nosūta sagrupētos paziņojumus 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
3. Saskaņā ar XII pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar IX pielikumu. Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta valsts vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.
Pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu gadījumā ir pietiekami, ja informācija par pakalpojumu būtību un apmēru ietver tikai:
a) |
norādi “pētniecības un izstrādes pakalpojumi”, ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas sarunu procedūrā bez iepirkuma izsludināšanas saskaņā ar 50. panta b) punktu; |
b) |
vismaz tikpat detalizētu informāciju, kā norādīts paziņojumā, ko izmantoja iepirkuma izsludināšanai. |
4. Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XII pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formā un saskaņā ar IX pielikumu statistikas mērķiem.
71. pants
Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids
1. Paziņojumos, kas minēti 67.–70. pantā, ietver VI pielikuma A daļā, VI pielikuma B daļā, X pielikumā, XI pielikumā un XII pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šo standarta veidlapu paraugus. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Direktīvas 67.–70. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.
3. Paziņojumu, kas minēti 67.–70. pantā, pilnu tekstu publicē Savienības iestāžu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde. Šīs valodas versija vai šo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.
4. Eiropas Savienības Publikāciju birojs nodrošina, ka 67. panta 2. punktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu, 52. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkumu izsludināšanas paziņojumu, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, un paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ko saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) apakšpunktu izmanto iepirkuma izsludināšanai, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:
a) |
periodisku informatīvu paziņojumu gadījumā – 12 mēnešus vai līdz brīdim, kad saņemts 70. panta 2. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs. Tomēr tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu turpina publicēt līdz brīdim, kad beidzas tā sākotnēji norādītais spēkā esamības laiks, vai līdz brīdim, kad saņemts 70. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs; |
b) |
tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, – dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā; |
c) |
paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu gadījumā – kvalifikācijas sistēmas darbības laikā. |
5. Līgumslēdzēji spēj sniegt pierādījumu par datumu, kurā paziņojumi ir nosūtīti.
Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas pierādījums.
6. Līgumslēdzēji var publicēt paziņojumus par tādu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības neattiecas, ar noteikumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar IX pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.
72. pants
Publicēšana attiecīgajā valstī
1. Šīs direktīvas 67.–70. pantā minētos paziņojumus un tajos ietverto informāciju attiecīgajā valstī nepublicē pirms publicēšanas, ko veic saskaņā ar 71. pantu. Tomēr šo informāciju attiecīgajā valstī jebkurā gadījumā var publicēt, ja līgumslēdzējiem 48 stundas pēc tam, kad tie ir saņēmuši 71. pantā paredzēto apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu, nav paziņots par minētās informācijas publicēšanu.
2. Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj citu informāciju kā vien to, kas iekļauta informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēti pircēja profilā, taču tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēts pircēja profilā.
3. Periodiskus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Eiropas Savienības Publikāciju birojam nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā.
73. pants
Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība
1. Līgumslēdzēji neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 71. pantu, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību.
Ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai, šādu piekļuvi piedāvā pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā dienā, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Paziņojuma vai minēto uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.
Ja kāda no 40. panta 1. punkta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzēji paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību var norādīt, ka attiecīgie iepirkuma procedūras dokumenti tiks nosūtīti ar citiem līdzekļiem, nevis ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar šā panta 2. punktu. Tādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas steidzamības gadījumos, kā minēts 45. panta 3. punktā, un gadījumos, ja termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 46. panta 2. punkta otro daļu vai 47. panta 2. punkta otro daļu.
Ja dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, tāpēc ka līgumslēdzēji paredz piemērot šīs direktīvas 39. panta 2. punktu, tie paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – iepirkuma procedūras dokumentos norāda, kādus pasākumus informācijas konfidencialitātes aizsardzībai tie prasa un kā var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Tādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas steidzamības gadījumos, kā minēts 45. panta 3. punktā, un gadījumos, ja termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 46. panta 2. punkta otro daļu vai 47. panta 2. punkta otro daļu.
2. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzēji visiem pretendentiem, kas piedalās iepirkuma procedūrā, sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus apliecinošos dokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 45. panta 3. punktā, minētais termiņš ir četras dienas.
74. pants
Uzaicinājumi kandidātiem
1. Slēgtās procedūrās, konkursa dialoga procedūrās, inovācijas partnerībās un sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus, piedalīties dialogā vai piedalīties sarunās.
Ja iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta a) apakšpunktu, līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina ekonomikas dalībniekus, kas ir izteikuši ieinteresētību, apstiprināt, ka tie joprojām ir ieinteresēti.
2. Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Uzaicinājumiem pievieno iepirkuma procedūras dokumentus, ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto iemeslu dēļ tie nav bijuši neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas tieši pieejami un nav jau bijuši pieejami kādā citā veidā. Turklāt šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos iekļauj XIII pielikumā norādīto informāciju.
75. pants
Kvalifikācijas pieprasītāju, kandidātu un pretendentu informēšana
1. Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp norādot iemeslus lēmumam neslēgt pamatnolīgumu, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, vai sākt procedūru no jauna, vai neizveidot dinamisko iepirkumu sistēmu.
2. Pēc attiecīgā kandidāta vai pretendenta pieprasījuma līgumslēdzējs iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē:
a) |
katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem; |
b) |
katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp – 60. panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos – norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības trūkumu vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām; |
c) |
katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu vai pamatnolīguma puses; |
d) |
katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību. |
3. Līgumslēdzēji var nolemt neatklāt konkrētu 1. un 2. punktā minēto informāciju par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīgumu noslēgšanu vai pieņemšanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.
4. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laikā.
Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.
5. Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo noraidījuma lēmumu un šā lēmuma iemesliem pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 15 dienas pēc noraidījuma lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 77. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.
6. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, uzņēmēja kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 77. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu ekonomikas dalībniekam rakstiski paziņo vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību.
3.
76. pants
Vispārējie principi
1. Veicot dalībnieku atlasi iepirkuma procedūrās, piemēro visus šādus noteikumus:
a) |
līgumslēdzēji, kas ir noteikuši pretendentu vai kandidātu izslēgšanas noteikumus un kritērijus saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu, no procedūras izslēdz ekonomikas dalībniekus, kuri apzināti saskaņā ar šādiem noteikumiem un atbilst šādiem kritērijiem; |
b) |
līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 78. un 80. pantu; |
c) |
slēgtās procedūrās, sarunu procedūrās ar iepirkuma izsludināšanu, konkursa dialogos un inovācijas partnerībās līgumslēdzēji vajadzības gadījumā saskaņā ar 78. panta 2. punktu samazina to kandidātu skaitu, kas atlasīti saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu. |
2. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, un lai iepirkuma procedūrās atlasītu dalībniekus izsludinātajā iepirkumā paredzētu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumslēdzēji:
a) |
ekonomikas dalībniekus kvalificē saskaņā ar 77. pantu; |
b) |
šādi kvalificētiem ekonomikas dalībniekiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām, konkursa dialogiem vai inovācijas partnerībām. |
3. Atlasot dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, konkursa dialogam vai inovācijas partnerībai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai atjauninot kritērijus un noteikumus, līgumslēdzēji:
a) |
nenosaka dažiem ekonomikas dalībniekiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem ekonomikas dalībniekiem; |
b) |
nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus. |
4. Ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina, vai trūkst atsevišķu dokumentu, līgumslēdzēji var, ja vien valstu tiesību aktos, ar ko īsteno šo direktīvu, nav paredzēts savādāk, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.
5. Līgumslēdzēji pārliecinās, ka atlasīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 82. un 84. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā 64. pantu.
6. Līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt labāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.
7. Atklātās procedūrās līgumslēdzēji var izlemt, ka piedāvājumi ir jāizskata, pirms tiek pārbaudīta pretendentu piemērotība, ar noteikumu, ka ir ievēroti 76.–84. panta attiecīgie noteikumi, tostarp noteikums, ka līgumu nepiešķir pretendentam, kas būtu ticis izslēgts saskaņā ar 80. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzēja noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar 78. panta 1. punktu un 80. pantu.
Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā paredzēto procedūru nevar izmantot vai ka to var izmantot tikai noteiktiem iepirkuma veidiem vai īpašos apstākļos.
8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu XIV pielikumā iekļauto sarakstu, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotu jaunus starptautiskus nolīgumus, kurus ir ratificējušas visas dalībvalstis, vai gadījumā, ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus visas dalībvalstis vairs neratificē, vai arī, ja tajos tiek veiktas citas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz to darbības jomu, saturu vai nosaukumu.
1.
77. pants
Kvalifikācijas sistēmas
1. Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izveidot un izmantot ekonomikas dalībnieku kvalifikācijas sistēmu.
Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.
2. Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.
Līgumslēdzēji paredz objektīvus noteikumus un kritērijus to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu, un objektīvus kvalifikācijas sistēmas darbības kritērijus un noteikumus, ietverot tādus jautājumus kā ierakstīšana sistēmā, kvalifikācijas periodiska atjaunināšana, ja tādu piemēro, un sistēmas darbības ilgums.
Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro 60.–62. pantu. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var atjaunināt.
3. Šā panta 2. punktā minētos kritērijus un noteikumus ekonomikas dalībniekiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos ekonomikas dalībniekus informē par minētajiem atjauninātajiem kritērijiem un noteikumiem.
Ja līgumslēdzējs uzskata, ka citu konkrētu subjektu vai struktūru kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem dara zināmus šādu subjektu vai struktūru nosaukumus.
4. Tiek veikta kvalificēto ekonomikas dalībnieku rakstiska uzskaite; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.
5. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, tajā ietverto konkrēto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, kurās visus pretendentus un dalībniekus atlasa no kandidātiem, kas jau ir kvalificēti saskaņā ar šādu sistēmu.
6. Maksas, ko piemēro saistībā ar kvalificēšanas pieprasījumiem vai ar tādas kvalifikācijas atjaunināšanu vai saglabāšanu, kura jau iegūta saskaņā ar sistēmu, ir samērīgas ar saistītajām izmaksām.
78. pants
Kvalifikācijas atlases kritēriji
1. Līgumslēdzēji var noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus pretendentu vai kandidātu izslēgšanai un atlasei; minētos noteikumus un kritērijus dara pieejamus interesētajiem ekonomikas dalībniekiem.
2. Ja līgumslēdzējiem ir jānodrošina atbilstīgs līdzsvars starp iepirkuma procedūras specifiku un resursiem, kas vajadzīgi tās īstenošanai, tie var slēgtu procedūru, sarunu procedūru, konkursa dialogu vai inovācijas partnerību ietvaros noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus, lai atspoguļotu šo vajadzību un lai varētu samazināt to kandidātu skaitu, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Saistībā ar kandidātu skaitu tomēr ņem vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu konkurenci.
79. pants
Paļaušanās uz citu subjektu spējām
1. Ja objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja, vai uzņēmuma vadības personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz cita subjekta spējām, tas pierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.
Ja saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu līgumslēdzēji ir atsaukušies uz Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas vai atlases kritērijiem, līgumslēdzēji saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu pārbauda, vai citi subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu ir iemesli izslēgšanai, uz ko līgumslēdzēji atsaukušies. Līgumslēdzējs var prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir obligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis. Līgumslēdzējs var prasīt vai dalībvalsts var noteikt, ka tam ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis.
Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finanšu stāvokli, līgumslēdzējs var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.
Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.
2. Ja objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātas procedūras, slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, konkursa dialogu vai inovācijas partnerību ietvaros ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja, vai uzņēmuma vadības personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz cita subjekta spējām, tas pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.
Ja saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu līgumslēdzēji ir atsaukušies uz Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas vai atlases kritērijiem, līgumslēdzēji saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu pārbauda, vai citi subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu ir iemesli izslēgšanai, uz ko līgumslēdzēji atsaukušies. Līgumslēdzējs prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem vai kura gadījumā ir obligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis. Līgumslēdzējs var prasīt vai dalībvalsts var noteikt, ka tam ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis.
Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finanšu stāvokli, līgumslēdzēji var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi
Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.
3. Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un izvietošanas un uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēji var pieprasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniedz ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. panta 2. punktā, – minētās grupas dalībnieks.
80. pants
Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana
1. Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrās, konkursa dialogos vai inovācijas partnerībās var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 57. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. un 2. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Ja to pieprasa dalībvalstis, šie kritēriji un noteikumi papildus ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.
2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji un noteikumi var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 58. pantā izklāstītos atlases kritērijus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz gada apgrozījuma prasību ierobežojumiem, kā noteikts saskaņā ar minētā panta 3. punkta otro daļu.
3. Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro Direktīvas 2014/24/ES 59.–61. pantu.
81. pants
Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti
1. Līgumslēdzēji, ja tie prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz pieejamību, ko nodrošina personām ar invaliditāti, atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tie pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.
2. Ja līgumslēdzēji prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tie atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras.
Ja ekonomikas dalībniekam šādi sertifikāti acīmredzami nebija pieejami vai tos nebija iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzējs pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja ekonomikas dalībnieks pierāda, ka šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.
3. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu atbilstību šā panta 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.
2.
82. pants
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji
1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
2. Līgumslēdzējiem saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas saskaņā ar 83. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:
a) |
kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālie, vides un inovatīvie raksturlielumi un tirdzniecība un tās nosacījumi; |
b) |
organizatoriskā struktūra, kvalifikācija un pieredze, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, ja personāla, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, kvalitāte var būtiski ietekmēt līguma izpildes līmeni; vai |
c) |
pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes nosacījumi, piemēram, piegādes datums, piegādes process un piegādes vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība. |
Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.
Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.
3. Uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar:
a) |
šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu; vai |
b) |
konkrētu procesu kādā citā to aprites cikla posmā, |
pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai.
4. Piešķiršanas kritērijiem nav tādu seku, ka līgumslēdzējam tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tie ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzēji efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.
5. Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tas piešķir katram no kritērijiem, kas izraudzīti, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata.
Šos svērumus var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību.
Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.
83. pants
Aprites cikla izmaksas
1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, daļu vai visas no šādām produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksām:
a) |
izmaksas, kas rodas līgumslēdzējam vai citiem lietotājiem, piemēram:
|
b) |
izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi un kam ir saikne ar produktu, pakalpojumu vai būvdarbiem to aprites ciklā, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un pārbaudīt; šādas izmaksas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas. |
2. Ja līgumslēdzēji izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko līgumslēdzējs izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.
Metodei, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:
a) |
tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji. Jo īpaši gadījumā, ja tā nav paredzēta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai, tā konkrētiem ekonomikas dalībniekiem nedod nepamatotas priekšrocības vai tos nenostāda neizdevīgā stāvoklī; |
b) |
tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām; |
c) |
nepieciešamos datus pietiekami rūpīgi ekonomikas dalībnieki, ieskaitot ekonomikas dalībniekus no trešām valstīm, kas ir NVI puses vai citu Savienībai saistošu starptautisku nolīgumu puses, spēj sagādāt bez liekiem pūliņiem. |
3. Ja ar Savienības tiesību aktu aprites cikla izmaksu aprēķināšanai par obligātu ir noteikta kāda kopēja metode, tad, lai novērtētu aprites cikla izmaksas, izmanto šo kopējo metodi.
Saraksts ar šādiem tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, deleģētiem aktiem, kas tos papildina, ir iekļauts XV pielikumā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja sarakstu nepieciešams atjaunināt, tādēļ ka tiek pieņemti jauni tiesību akti, ar kuriem par obligātu nosaka kādu kopēju metodi, vai tiek atcelti vai grozīti esošie tiesību akti.
84. pants
Nepamatoti lēti piedāvājumi
1. Ja piedāvājumi attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēji prasa, lai ekonomikas dalībnieki paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā.
2. Šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi var jo īpaši attiekties uz:
a) |
ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu vai būvniecības metodes saimnieciskajiem aspektiem; |
b) |
izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem produktu piegādes, pakalpojumu sniegšanas vai būvdarbu veikšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; |
c) |
pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti; |
d) |
atbilstību pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā; |
e) |
atbilstību pienākumiem, kas minēti 88. pantā; |
f) |
iespējamu valsts atbalstu, ko saņem pretendents. |
3. Līgumslēdzējs izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.
Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.
4. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ vien var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu šādos apstākļos, tas par to informē Komisiju.
5. Dalībvalstis citām dalībvalstīm administratīvas sadarbības ceļā pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas ir tās rīcībā, piemēram, normatīvos aktus, vispārēji piemērojamus koplīgumus vai valsts tehniskos standartus, un kas ir saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 2. punktā uzskaitītajām ziņām.
4.
85. pants
Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem
1. Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Savienība nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas Savienības uzņēmumiem nodrošina salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Savienības vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.
2. Ikvienu piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (43), ir lielāks nekā 50 % no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības.
Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu.
3. Saskaņā ar šā punkta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 82. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nav lielāka kā 3 %.
Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja, to pieņemot, līgumslēdzējam būtu pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie parametri atšķiras no jau izmantota aprīkojuma parametriem, tādējādi radot nesaderību, tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē vai arī nesamērīgas izmaksas.
4. Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru.
5. Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Savienības uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas varētu būt gūti šādās sarunās, un par visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu.
86. pants
Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem
1. Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši.
2. Komisija līdz 2019. gada 18. aprīlim un turpmāk regulāri ziņo Padomei par brīvas piekļuves radīšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros.
3. Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot jebkuru situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties vai nu uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem, vai uz citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts:
a) |
nepiešķir Savienības uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Savienība piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem; |
b) |
nepiešķir Savienības uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem; |
c) |
piešķir citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Savienības uzņēmumiem. |
4. Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko darba tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs.
5. Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome pieņemtu īstenošanas aktu, ar ko laikposmā, kurš noteikts minētajā īstenošanas aktā, atliek vai ierobežo pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:
a) |
uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti; |
b) |
uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Savienībā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku; |
c) |
uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi. |
Padome pēc iespējas drīz pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.
6. Šis pants neierobežo Savienības saistības attiecībā pret trešām valstīm, ko paredz starptautiski nolīgumi par valsts iepirkumu, jo īpaši PTO ietvaros.
IV NODAĻA
Līguma izpilde
87. pants
Līgumu izpildes nosacījumi
Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 82. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.
88. pants
Apakšuzņēmēji
1. To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 36. panta 2. punktā, nodrošina ar atbilstošu kompetentās valsts iestādes rīcību, kura rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.
2. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var lūgt vai dalībvalstis tām var prasīt lūgt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu to, par kādu līguma daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmēja līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ja to atļauj līguma raksturs, līgumslēdzējs maksājumus, kas veicami par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas sniegti ekonomikas dalībniekam, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības (galvenais darbuzņēmējs), pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādi pasākumi var ietvert atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret nepamatotiem maksājumiem. Minēto maksājumu veikšanas kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.
4. Šā panta 1.–3. punkts neskar jautājumu par galvenā darbuzņēmēja atbildību.
5. Būvdarbu līgumu gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kas atrodas līgumslēdzēja tiešā uzraudzībā, pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot līguma izpildi, līgumslēdzējs prasa, lai galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzējs prasa, lai līguma izpildes gaitā galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.
Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.
Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 80. panta 3. punktā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.
Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.
Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:
a) |
uz piegādes līgumiem, uz pakalpojumu līgumiem – izņemot tos, kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzēju tiešā uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu līgumos; |
b) |
uz galvenā darbuzņēmēja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem. |
6. Lai nepieļautu 36. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:
a) |
ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 36. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem; |
b) |
līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu var pārbaudīt, vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāti iemesli tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei var prasīt, lai tā prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāti iemesli tā izslēgšanai. |
7. Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos vai arī valsts tiesību aktos iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem, piemēram, paredzot tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem bez nepieciešamības pieprasīt šādu tiešu maksājumu.
8. Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 3., 5. vai 6. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta tipa līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.
89. pants
Līgumu izmaiņas to darbības laikā
1. Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:
a) |
ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kurās var iekļaut cenas pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu; |
b) |
par sākotnējā darbuzņēmēja veiktiem papildu būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm neatkarīgi no to vērtības, kas ir kļuvuši vajadzīgi un nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja darbuzņēmēja maiņu:
|
c) |
ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
d) |
ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
|
e) |
ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē. |
Līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktānoteiktajos gadījumos ir veikuši izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādi paziņojumi ietver XVI pielikumā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.
2. Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a)–d) apakšpunktā minētie nosacījumi, līgumus bez nepieciešamības veikt jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņu vērtība ir mazāka par abām šīm vērtībām, proti:
i) |
tā ir mazāka par šīs direktīvas 15. pantā minētajām robežvērtībām; un |
ii) |
pakalpojumu un piegādes līgumu gadījumā – tā ir mazāka par 10 % no sākotnējā līguma vērtības, un būvdarbu līgumu gadījumā – mazāka par 15 % no sākotnējā līguma vērtības. |
Tomēr izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.
3. Lai aprēķinātu cenu, kas minēta 2. punktā, atjauninātā cena ir atsauces vērtība, ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula.
4. Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā līguma vai pamatnolīguma. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
a) |
ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu iepirkuma procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus; |
b) |
izmaiņu dēļ līguma vai pamatnolīguma saimnieciskais līdzsvars mainās par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā līgumā vai pamatnolīgumā; |
c) |
izmaiņas būtiski paplašina līguma vai pamatnolīguma darbības jomu; |
d) |
ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos. |
5. Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.
90. pants
Līgumu izbeigšana
Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējiem vismaz turpmāk minētajos apstākļos un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumu tā darbības laikā:
a) |
līgumā ir veiktas būtiskas izmaiņas, kuru veikšanai atbilstīgi 89. pantam būtu nepieciešama jauna iepirkumu procedūra; |
b) |
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī darbuzņēmējs ir atradies vienā no Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. punktā minētajām situācijām, un tādēļ tam vajadzēja būt izslēgtam no iepirkuma procedūras atbilstīgi šīs direktīvas 80. panta 1. punkta otrajai daļai; |
c) |
līguma slēgšanas tiesībām darbuzņēmējam nevajadzēja būt piešķirtām Līgumā un šajā direktīvā paredzēto pienākumu nopietna pārkāpuma dēļ, ko LESD 258. pantā noteiktajā procedūrā pasludinājusi Eiropas Savienības Tiesa. |
III SADAĻA
ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI
I NODAĻA
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi
91. pants
Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
Tiesības slēgt līgumus par sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā, piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība ir vienāda ar 15. panta c) punktā norādīto robežvērtību vai to pārsniedz.
92. pants
Paziņojumu publicēšana
1. Līgumslēdzēji, kuri plāno piešķirt tiesības slēgt līgumu par 91. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu ar jebkuru no šādiem līdzekļiem:
a) |
ar paziņojumu par līgumu; |
b) |
ar periodisku informatīvu paziņojumu, ko publicē pastāvīgi. Periodiskajā informatīvajā paziņojumā ir precīzi norādīti to pakalpojumu veidi, kas būs piešķiramā līguma priekšmets. Tajā norāda, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķirs bez jaunas publikācijas, un aicina ieinteresētos ekonomikas dalībniekus rakstiski paust savu ieinteresētību; |
c) |
izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, ko publicē pastāvīgi. |
Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja būtu bijis iespējams izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas atbilstīgi 50. pantam par pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
2. Līgumslēdzēji, kuri piešķīruši tiesības slēgt līgumu par 91. pantā minētajiem pakalpojumiem, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tomēr tie var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
3. Paziņojumi, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, ietver XVIII pielikumā, attiecīgi A, B, C vai D daļā, minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Šajā pantā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 71. pantu.
93. pants
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi
1. Dalībvalstis ievieš valsts noteikumus par to, kā piešķiramas tiesības slēgt līgumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji ievēro tādus principus kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis var brīvi noteikt piemērojamos procedūras noteikumus, ja vien šādi noteikumi ļauj līgumslēdzējiem ņemt vērā konkrēto pakalpojumu īpatnības.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamību – arī cenu ziņā – un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju – tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu grupu – īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un to statusa stiprināšanu, ka arī inovāciju. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas, pamatojoties uz to piedāvājumu, kam ir vislabākā cenas un kvalitātes attiecība, sociālā nodrošinājuma pakalpojumu gadījumā ņemot vērā kvalitātes un ilgtspējas kritērijus.
94. pants
Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzēji, kas ir līgumslēdzējas iestādes, var paturēt tiesības ļaut organizācijām piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 91. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8.
2. Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst šādiem noteikumiem:
a) |
tās mērķis ir īstenot kādu publiskā pakalpojuma uzdevumu, kas ir saistīts ar 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu; |
b) |
peļņa tiek atkal ieguldīta, lai sasniegtu organizācijas mērķi. Ja peļņa tiek sadalīta vai pārdalīta, vajadzētu balstīties uz līdzdalības apsvērumiem; |
c) |
līgumu izpildošās organizācijas vadības vai īpašumtiesību struktūras balstās uz darbinieku īpašumtiesību vai līdzdalības principiem vai prasa darbinieku, lietotāju vai ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību; un |
d) |
pēdējo trīs gadu laikā konkrētā līgumslēdzēja iestāde šai organizācijai nav piešķīrusi tiesības slēgt līgumu par konkrētajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo pantu. |
3. Maksimālais līguma darbības laiks nav ilgāks par trim gadiem.
4. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.
5. Neatkarīgi no 108. panta Komisija izvērtē šā panta ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei 2019. gada 18. aprīlī.
II NODAĻA
Metu konkursu noteikumi
95. pants
Darbības joma
1. Šo nodaļu piemēro metu konkursiem, ko rīko saistībā ar pakalpojumu līguma iepirkuma procedūru, ar noteikumu, ka līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem, ir vienāda ar 15. panta a) punktā noteikto summu vai to pārsniedz.
2. Šo nodaļu piemēro visiem metu konkursiem, ja dalībniekiem paredzēto konkursa godalgu un maksājumu kopējā summa, ietverot tā pakalpojumu līguma kopējo vērtību bez PVN, ko pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 50. panta j) punktu, ja līgumslēdzējs paziņojumā par konkursu nav izslēdzis šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir vienāda ar 15. panta a) punktā noteikto summu vai to pārsniedz.
96. pants
Paziņojumi
1. Līgumslēdzēji, kuri iecerējuši organizēt metu konkursu, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par konkursu.
Ja tie iecerējuši pēc tam piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu saskaņā ar 50. panta j) apakšpunktu, to norāda paziņojumā par metu konkursu.
Līgumslēdzēji, kuri ir rīkojuši metu konkursu, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu.
2. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver XIX pielikumā iekļauto informāciju, un paziņojumā par metu konkursa rezultātiem ietver XX pielikumā izklāstīto informāciju pēc standarta veidlapu parauga. Komisija nosaka minēto standarta veidlapu paraugus ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
Paziņojumu par metu konkursa rezultātiem nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam 30 dienu laikā pēc metu konkursa noslēgšanas.
Ja informācijas atklāšana par konkursa rezultātiem kavētu tiesību aktu izpildi vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta – valsts vai privāta – ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem, šādu informāciju var nepublicēt.
3. Uz paziņojumiem saistībā ar metu konkursiem attiecas arī 71. panta 2.–6. punkts.
97. pants
Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju
1. Organizējot metu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas I sadaļai un šai nodaļai.
2. Dalībnieku piedalīšanos metu konkursos neierobežo:
a) |
to saistot ar kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu; |
b) |
pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām. |
3. Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzēji paredz skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
4. Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu ir minētā vai līdzvērtīga kvalifikācija.
98. pants
Žūrijas lēmumi
1. Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.
2. Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.
3. Projektiem piešķirtās vietas, ko nosaka, izvērtējot katru projektu, žūrija ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi, pievienojot žūrijas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.
4. Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ievēro anonimitāti.
5. Vajadzības gadījumā kandidātus var aicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu kādus projekta aspektus.
6. Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.
IV SADAĻA
PĀRVALDĪBA
99. pants
Izpilde
1. Lai efektīvi nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā izklāstītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes, subjekti vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir minētie uzdevumi.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana.
Ja pārraudzības iestādes vai struktūras pēc pašu iniciatīvas vai informācijas saņemšanas konstatē konkrētus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, tās ir pilnvarotas par šīm problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.
3. Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus. Minētos rezultātus dara pieejamus arī Komisijai. Piemēram, tos var iekļaut šā punkta otrajā daļā minētajos pārraudzības ziņojumos.
Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai iesniedz pārraudzības ziņojumu, kurā attiecīgos gadījumos iekļauta informācija par visbiežākajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskās nenoteiktības avotiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, par MVU dalības līmeni publiskajā iepirkumā un par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumu iepirkumu jomā novēršanu, konstatēšanu un pienācīgu ziņošanu par tiem.
Ne biežāk kā reizi trijos gados Komisija var dalībvalstīm pieprasīt sniegt informāciju par valsts stratēģiskās iepirkumu politikas praktisko īstenošanu.
Šā punkta vajadzībām MVU definē tā, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (44).
Balstoties uz saskaņā ar šo daļu saņemtajiem datiem, Komisija regulāri sniedz ziņojumu par valsts iepirkumu politikas īstenošanu un labāko praksi iekšējā tirgū.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
bez maksas ir pieejama informācija un norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot Savienības tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā, lai līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, palīdzētu pareizi piemērot Savienības tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā; un |
b) |
līgumslēdzējām iestādēm ir pieejams atbalsts saistībā ar iepirkuma procedūru plānošanu un īstenošanu. |
5. Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija noteikusi saviem paziņojumiem un saziņai ar dalībvalstīm, dalībvalstis nosaka uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanu.
6. Līgumslēdzējas iestādes vismaz uz līguma darbības laiku glabā visu noslēgto līgumu eksemplārus, ja to vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:
a) |
EUR 1 000 000 piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu gadījumā; |
b) |
EUR 10 000 000 būvdarbu līgumu gadījumā. |
Līgumslēdzējas iestādes nodrošina piekļuvi minētajiem līgumiem; tomēr piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai informācijas vienībām var liegt tādā apmērā un ar tādiem nosacījumiem, kādi paredzēti piemērojamos Savienības vai valsts noteikumos par piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību.
100. pants
Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām
1. Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu vai pamatnolīgumu, uz ko attiecas šī direktīva, un ikreiz, kad tiek izveidota dinamiskā iepirkumu sistēma. Šī informācija ir pietiekama, lai līgumslēdzēji ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar:
a) |
ekonomikas dalībnieku kvalificēšanu un atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu; |
b) |
sarunu procedūras bez iepirkuma izsludināšanas izmantošanu atbilstīgi 50. pantam; |
c) |
II sadaļas II–IV nodaļas nepiemērošanu atbilstīgi I sadaļas II un III nodaļā paredzētajiem izņēmumiem; |
d) |
vajadzības gadījumā norādot iemeslus, kuru dēļ elektroniskai iesniegšanai ir izmantoti nevis elektroniski, bet citi saziņas līdzekļi. |
Ciktāl paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas sastādīts saskaņā ar 70. pantu vai 92. panta 2. punktu, ir iekļauta šajā punktā prasītā informācija, līgumslēdzēji var atsaukties uz minēto paziņojumu.
2. Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās īsteno elektroniski vai ne. Šajā nolūkā tie nodrošina, ka tie glabā pietiekamu dokumentāciju, ar ko var pamatot lēmumus, kas pieņemti visos iepirkuma procedūras posmos, piemēram, dokumentāciju par saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējām apspriedēm, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, dialogu vai sarunām, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šo dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus, sākot no dienas, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.
3. Informāciju vai dokumentāciju vai to svarīgākās daļas pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai vai valsts pārraudzības iestādēm, subjektiem vai struktūrām, kas minētas 99. pantā.
101. pants
Valstu ziņojumi un statistikas informācija
1. Komisija pārskata, cik kvalitatīvi un pilnīgi ir dati, ko var iegūt no 67.–71., 92. un 96. pantā minētajiem paziņojumiem, kurus publicē saskaņā ar IX pielikumu.
Ja šā punkta pirmajā daļā minēto datu kvalitāte un pilnīgums neatbilst 67. panta 1. punktā, 68. panta 1. punktā, 69. pantā un 70. panta 1. punktā, 92. panta 3. punktā un 96. panta 2. punktā paredzētajiem pienākumiem, Komisija no attiecīgās dalībvalsts pieprasa papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts saprātīgā termiņā iesniedz Komisijas pieprasīto trūkstošo statistikas informāciju.
2. Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta statistikas ziņojumu par iepirkumiem, uz kuriem būtu attiekusies šī direktīva, ja to vērtība būtu pārsniegusi attiecīgo robežvērtību, kas noteikta 15. pantā, norādot aplēsi par šādu iepirkumu kopējo vērtību attiecīgajā laikposmā. Minētajai aplēsei var jo īpaši izmantot datus, kas pieejami saskaņā ar valstu prasībām par publicēšanu vai ko iegūst izlases veida aplēsēs.
Minēto ziņojumu var iekļaut 99. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.
102. pants
Administratīva sadarbība
1. Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 62., 81. un 84. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.
2. Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu veic saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (45) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (46).
3. Lai pārbaudītu, vai Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, ir piemēroti izmantot, lai apmainītos ar informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, līdz 2015. gada 18. aprīlim tiek uzsākts izmēģinājuma projekts.
V SADAĻA
DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
103. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Šīs direktīvas 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
104. pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 103. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.
105. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (47). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
106. pants
Transponēšana un pārejas noteikumi
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmus minēto aktu tekstus.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim, izņemot gadījumus, kad elektronisko līdzekļu izmantošana ir obligāta saskaņā ar 52., 53., 54. pantu, 55. panta 3. punktu, 71. panta 2. punktu vai 73. pantu.
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām saskaņā ar 55. panta 3. punktu līdz 2017. gada 18. aprīlim.
Ja dalībvalsts izvēlas atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu, šī dalībvalsts paredz, ka līgumslēdzēji visai saziņai un informācijas apmaiņai var izvēlēties kādu no šiem saziņas līdzekļiem:
a) |
elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 40. pantu; |
b) |
pasts vai cits atbilstīgs piegādātājs; |
c) |
fakss; |
d) |
iepriekš minēto līdzekļu kombinācija. |
3. Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
107. pants
Atcelšana
Ar šo Direktīvu 2004/17/EK atceļ, sākot no 2016. gada 18. aprīļa.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XXI pielikumā.
108. pants
Pārskatīšana
Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līgumu slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījumu izmaksas –, kas izriet no 15. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.
Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI. Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.
109. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
110. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. februāra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).
(6) Apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulā (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
(15) Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).
(22) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.).
(26) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).
(32) Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(35) Komisijas Lēmums 2002/205/EK (2002. gada 4. marts) ievērojot Austrijas lūgumu par Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā paredzētā īpašā režīma piemērošanu (OV L 68, 12.3.2002., 31. lpp.).
(36) Komisijas Lēmums 2004/73/EK (2004. gada 15. janvāris) par Vācijas lūgumu piemērot Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā noteikto īpašo procedūru (OV L 16, 23.1.2004., 57. lpp.).
(37) Komisijas Lēmums 93/327/EEK (1993. gada 13. maijs), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējām iestādēm subjektiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, ogļu vai citu cieto kurināmo meklēšanai vai ieguvei, jāinformē Komisija par to piešķirtajiem līgumiem (OV L 129, 27.5.1993., 25. lpp.).
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).
(39) Komisijas Lēmums 2009/767/EK (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.).
(40) Komisijas Lēmums 2011/130/ES (2011. gada 25. februāris), ar kuru nosaka minimālās prasības kompetento iestāžu elektroniski parakstītu dokumentu pārrobežu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).
(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(44) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(47) Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).
I PIELIKUMS
2. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS
Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.
NACE (1) |
CPV kods |
||||||||||||||||||||||||||||||
F IEDAĻA |
BŪVNIECĪBA |
||||||||||||||||||||||||||||||
Daļa |
Grupa |
Klase |
Darbības veids |
Piezīmes |
|||||||||||||||||||||||||||
45. |
|
|
Būvniecība |
Šajā daļā ietilpst:
|
45000000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.1. |
|
Būvlaukuma sagatavošana |
|
45100000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.11. |
Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē arī ietilpst:
|
45110000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.12. |
Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45120000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.2. |
|
Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi |
|
45200000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.21. |
Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45210000 Izņemot: – 45213316 45220000 45231000 45232000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.22. |
Jumta seguma un konstrukciju montāža |
Šajā klasē ietilpst:
|
45261000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.23. |
Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45212212 un DA03 45230000 Izņemot: – 45231000 – 45232000 – 45234115 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.24. |
Hidrotehnisko būvju būvniecība |
Šajā klasē ietilpst:
|
45240000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.25. |
Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45250000 45262000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.3. |
|
Ēku ierīkošanas darbi |
|
45300000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.31. |
Elektrības vadu instalēšana un montāža |
Šajā klasē ietilpst: šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs:
|
45213316 45310000 Izņemot: – 45316000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.32. |
Izolācijas darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45320000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.33. |
Sanitārtehniskie darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45330000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.34. |
Pārējās būves un ierīces |
Šajā klasē ietilpst:
|
45234115 45316000 45340000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.4. |
|
Būvobjekta apdare |
|
45400000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.41. |
Apmetēju darbi |
Šajā klasē ietilpst:
|
45410000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.42. |
Namdaru darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45420000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.43. |
Grīdu un sienu klājumu ierīkošana |
Šajā klasē ietilpst:
|
45430000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.44. |
Krāsošana un stiklošana |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45440000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.45. |
Citi būvobjekta apdares darbi |
Šajā klasē ietilpst:
Šajā klasē neietilpst:
|
45212212 un DA04 45450000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
45.5. |
|
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma |
|
45500000 |
||||||||||||||||||||||||||
|
|
45.50. |
Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma |
Šajā klasē neietilpst:
|
45500000 |
(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, un ja minētās tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tās nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas 4. panta nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un saskaņā ar kurām piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Savienības tiesību aktiem, kas nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas 4. panta nozīmē:
a) |
atļaujas piešķiršana dabasgāzes iekārtu ekspluatēšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 4. pantā noteiktajām procedūrām; |
b) |
atļauja vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecībai saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK; |
c) |
atļauju piešķiršana saistībā ar pasta pakalpojumu, kas nav vai nebūs rezervēts pakalpojums, saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 9. pantā noteiktajām procedūrām; |
d) |
procedūra atļaujas piešķiršanai īstenot darbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK; |
e) |
publisku pakalpojumu līgumi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē ar mērķi sniegt sabiedriskos pakalpojumus pasažieru autobusu, tramvaju, dzelzceļa vai metro pārvadājumos, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz konkursa procedūru saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka to ilgums atbilst minētās regulas 4. panta 3. vai 4. punktam. |
III PIELIKUMS
34. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
A. Gāzes vai siltuma pārvade vai sadale
Direktīva 2009/73/EK
B. Elektroenerģijas ražošana, pārvade vai sadale
Direktīva 2009/72/EK
C. Dzeramā ūdens sagatavošana, pārvade vai sadale
(Ieraksta nav)
D. Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā
|
Dzelzceļa kravu pārvadājumi |
|
Direktīva 2012/34/ES |
|
Starptautiskie dzelzceļa pasažieru pārvadājumi |
|
Direktīva 2012/34/ES |
|
Pasažieru iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi |
|
(Ieraksta nav) |
E. Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētu dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu jomā
(Ieraksta nav)
F. Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu jomā
Direktīva 97/67/EK
G. Naftas vai gāzes ieguve
Direktīva 94/22/EK
H. Akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte un ieguve
(Ieraksta nav)
I. Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu termināļu pakalpojumu jomā
(Ieraksta nav)
J. Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā
(Ieraksta nav)
IV PIELIKUMS
35. PANTĀ MINĒTO ĪSTENOŠANAS AKTU PIEŅEMŠANAS TERMIŅI
1. |
Īstenošanas aktus, kas minēti 35. pantā, pieņem šādos laikposmos:
Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos laikposmus pagarina par 15 darbdienām, ja pieprasījumam nav pievienota paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība un kura rūpīgi analizē nosacījumus par 34. panta 1. punkta iespējamu piemērošanu attiecīgajai darbībai saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu. Minētie laikposmi sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi 35. panta 1. punktā minēto pieprasījumu vai – ja pieprasījumā sniedzamā informācija ir nepilnīga – nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Komisija, vienojoties ar dalībvalsti vai līgumslēdzēju, kas iesniedzis pieprasījumu, var pagarināt pirmajā daļā noteiktos laikposmus. |
2. |
Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij vai līgumslēdzējam, vai neatkarīgai valsts iestādei, kas minēta 1. punktā, vai jebkurai citai kompetentai valsts iestādei sniegt visu vajadzīgo informāciju vai papildināt vai precizēt sniegto informāciju atbilstīgā termiņā. Nokavētu vai nepilnīgu atbilžu gadījumā 1. punkta pirmajā daļā noteikto laikposmu skaitīšanu aptur uz laiku no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai. |
V PIELIKUMS
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM
Rīkiem un ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:
a) |
var precīzi noteikt piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu saņemšanas, kā arī plānu un projektu iesniegšanas precīzu laiku un datumu; |
b) |
var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām; |
c) |
vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus; |
d) |
kvalifikācijas procedūras, iepirkuma procedūras vai konkursa dažādajos posmos vienīgi pilnvarotajām personām ir iespējama piekļuve visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai; |
e) |
vienīgi pilnvarotas personas drīkst dot atļauju piekļūt nosūtītajiem datiem un tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas; |
f) |
saņemtie un saskaņā ar minētajām prasībām atvērtie dati ir pieejami tikai tām pilnvarotajām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties; |
g) |
ja piekļuves aizliegums vai b)–f) punktā minētie nosacījumi ir pārkāpti vai ja tos mēģina pārkāpt – var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums ir precīzi konstatējams. |
VI PIELIKUMS
A DAĻA
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PERIODISKAJĀ INFORMATĪVAJĀ PAZIŅOJUMĀ
(kā minēts 67. pantā)
I. Informācija, kas jāiekļauj visos gadījumos
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
|
4. |
Paziņojuma nosūtīšanas diena vai diena, kad nosūtīts paziņojums par šāda paziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā. |
5. |
Cita būtiska informācija. |
II. Papildu informācija, kas jāsniedz, ja ar paziņojumu izsludina iepirkumu vai ja tas ļauj saīsināt piedāvājumu saņemšanas termiņus (67. panta 2. punkts)
6. |
Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējam par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos. |
7. |
E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnā apmērā bez maksas tieši pieejamas iepirkuma procedūras dokumentu specifikācijas. Ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem. |
8. |
Vajadzības gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
9. |
Saņemšanas termiņš pieteikumiem attiecībā uz uzaicinājumu uz konkursu vai sarunām. |
10. |
Piegādājamo produktu veids un daudzums vai būvdarbu vai pakalpojuma kategorijas vispārīgais raksturojums un apraksts, kurā norāda, vai ir paredzēta(-as) vispārīgā(-ās) vienošanās, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam un paredzamo laiku, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaitu, ja tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums – arī turpmāko iepirkumu aptuvens grafiks. Norāde par to, vai piedāvājumi paredzēti pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai. |
11. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. |
12. |
Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas diena, ciktāl iespējams. |
13. |
Adrese, uz kuru ieinteresētie uzņēmumi nosūta savus rakstiskus apliecinājumus par ieinteresētību. |
14. |
Ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņš. |
15. |
Valoda vai valodas, kādā(-ās) iesniedzamas kandidatūras vai piedāvājumi. |
16. |
Saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kā arī finansiālās un tehniskās garantijas, kas jāievēro piegādātājiem. |
17. |
|
18. |
Vajadzības gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi. |
19. |
Vajadzības gadījumā norāde, vai:
|
20. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārsūdzību un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
21. |
Ja zināmi – 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti 67. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. |
B DAĻA
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PERIODISKA INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJA PROFILĀ, KURUS NEIZMANTO IEPIRKUMA IZSLUDINĀŠANAI
(kā minēts 67. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
CPV kodi. |
4. |
Pircēja profila interneta adrese (URL). |
5. |
Datums, kad nosūtīts paziņojums par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā. |
VII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ELEKTRONISKO IZSOĻU IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS (53. PANTA 4. PUNKTS)
Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši rīkot elektronisko izsoli, iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) |
parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar noteikumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos; |
b) |
jebkuri iesniedzamo vērtību ierobežojumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām; |
c) |
informācija, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un vajadzības gadījumā laiks, kad šī informācija tiks nodota; |
d) |
būtiska informācija par elektroniskās izsoles norisi; |
e) |
nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs izteikt savu piedāvājumu, un jo īpaši minimālais solis, kas vajadzības gadījumā tiks pieprasīts procedūrā; |
f) |
būtiska informācija par izmantojamām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajām specifikācijām. |
VIII PIELIKUMS
DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS
Šajā direktīvā:
1) |
“tehniskā specifikācija” ir viens no šiem veidiem:
|
2) |
“standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai pieņēmusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura ir viens no sekojošiem:
|
3) |
“Eiropas tehniskais novērtējums” ir dokumentārs būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējums saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 (1) 2. panta 12. punktā; |
4) |
“kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija IKT jomā, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 13. un 14. pantu; |
5) |
“tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju galīgais dokuments, izņemot Eiropas standartus, kurš izstrādāts saskaņā ar tirgus attīstības vajadzībām pielāgotām procedūrām. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
IX PIELIKUMS
NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU
1. Paziņojumu publicēšana
Līgumslēdzējiem 67., 68., 69., 70., 92. un 96. pantā minētie paziņojumi ir jānosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.
a) |
Paziņojumus, kas minēti 67., 68., 69., 70., 92. un 96. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs vai līgumslēdzēji, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 67. panta 1. punktu. Turklāt līgumslēdzēji var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā. |
b) |
Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 71. panta 5. punkta otrajā daļā. |
2. Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana
a) |
Izņemot, ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā noteikts citādi, līgumslēdzēji internetā publicē iepirkuma procedūras dokumentus pilnā apjomā. |
b) |
Pircēja profilā var iekļaut periodiskus informatīvos paziņojumus, kas minēti 67. panta 1. punktā, informāciju par spēkā esošajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un citu noderīgu vispārīgo informāciju, piemēram, kontaktpunktus, tālruņa un faksa numurus, pasta adreses un e-pasta adreses. Pircēja profilā var iekļaut arī iepirkuma izsludināšanai izmantotos periodiskos informatīvos paziņojumus, ko saskaņā ar 72. pantu publicē attiecīgajā valstī. |
3. Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība
Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē http://simap.eu.int
X PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR KVALIFIKĀCIJAS SISTĒMU
(kā minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 68. pantā)
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Vajadzības gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
4. |
Kvalifikācijas sistēmas mērķis (to produktu, pakalpojumu vai būvdarbu vai to kategoriju apraksts, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot sistēmu – CPV kodi). Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā. |
5. |
Nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai tos kvalificētu saskaņā ar sistēmu, un metodes, ar kurām pārbaudīs atbilstību katram no minētajiem nosacījumiem. Ja šādu nosacījumu un pārbaudes metožu apraksts ir ļoti plašs un pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, pietiek ar galveno nosacījumu un metožu kopsavilkumu un atsauci uz minētajiem dokumentiem. |
6. |
Kvalifikācijas sistēmas spēkā esības termiņš un tās pārjaunošanas formalitātes. |
7. |
Norāde uz to, ka paziņojums vienlaikus ir uzaicinājums uz konkursu. |
8. |
Adrese, kurā var iegūt papildu informāciju un dokumentus par kvalifikācijas sistēmu (ja tā atšķiras no 1. punktā minētās adreses). |
9. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārsūdzību un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
10. |
Ja zināmi – 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. |
11. |
Vajadzības gadījumā norāde, vai:
|
12. |
Cita būtiska informācija. |
XI PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMU
(kā minēts 69. pantā)
A. ATKLĀTAS PROCEDŪRAS
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Vajadzības gadījumā norāda – vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām vai arī līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
4. |
Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, vajadzības gadījumā norādot, ka tas ir pamatnolīgums vai dinamiskā iepirkumu sistēma), apraksts (CPV kodi). Vajadzības gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai. |
5. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumā. |
6. |
Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem
|
7. |
Pakalpojumiem
|
8. |
Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauts iesniegt variantus. |
9. |
Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena. |
10. |
E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnā apmērā bez maksas tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota pilna apmēra tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem. |
11. |
|
12. |
|
13. |
Attiecīgā gadījumā – pieprasītais nodrošinājums un garantijas. |
14. |
Galvenie finansēšanas un apmaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti. |
15. |
Vajadzības gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās ekonomikas dalībnieku grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības. |
16. |
Minimālie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. |
17. |
Termiņš, kurā pretendentam jāsaglabā spēkā savs piedāvājums. |
18. |
Vajadzības gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi. |
19. |
Direktīvas 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās. |
20. |
Vajadzības gadījumā – norāde(-es) uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums(-i) vai norāde(-es) un datums(-i), kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju pircēja profilā, uz kuru attiecas līgums. |
21. |
Par pārsūdzības un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
22. |
Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu. |
23. |
Cita būtiska informācija. |
B. SLĒGTAS PROCEDŪRAS
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Vajadzības gadījumā norāda – vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām vai arī līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
4. |
Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, vajadzības gadījumā norādot, vai tas ir pamatnolīgums), apraksts (CPV kodi). Vajadzības gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai. |
5. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumā. |
6. |
Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem
|
7. |
Pakalpojumiem
|
8. |
Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauts iesniegt variantus. |
9. |
Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena. |
10. |
Vajadzības gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās ekonomikas dalībnieku grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības. |
11. |
|
12. |
Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu nosūtīšanas termiņš. |
13. |
Attiecīgā gadījumā – pieprasītais nodrošinājums un garantijas. |
14. |
Galvenie finansēšanas un apmaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti. |
15. |
Informācija par ekonomikas dalībnieka stāvokli un minimālie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro. |
16. |
Direktīvas 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. |
17. |
Vajadzības gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi. |
18. |
Vajadzības gadījumā – norāde(-es) uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums(-i) vai norāde(-es) un datums(-i), kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju pircēja profilā, uz kuru attiecas līgums. |
19. |
Par pārsūdzības un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
20. |
Diena, kad līgumslēdzēji nosūtījuši paziņojumu. |
21. |
Cita būtiska informācija. |
C. SARUNU PROCEDŪRAS
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Vajadzības gadījumā norāda – vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām vai arī līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
4. |
Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, vajadzības gadījumā norādot, vai tas ir pamatnolīgums), apraksts (CPV kodi). Vajadzības gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai. |
5. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumā. |
6. |
Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem
|
7. |
Pakalpojumiem
|
8. |
Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauts iesniegt variantus. |
9. |
Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena. |
10. |
Vajadzības gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās ekonomikas dalībnieku grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības. |
11. |
|
12. |
Vajadzības gadījumā – pieprasītais nodrošinājums un garantijas. |
13. |
Galvenie finansēšanas un apmaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti. |
14. |
Informācija par ekonomikas dalībnieka stāvokli un minimālie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro. |
15. |
Direktīvas 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā piedalīties sarunās. |
16. |
Vajadzības gadījumā – to ekonomikas dalībnieku vārdi, uzvārdi vai nosaukumi un adreses, kurus līgumslēdzējs jau ir atlasījis. |
17. |
Vajadzības gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi. |
18. |
Vajadzības gadījumā – norāde(-es) uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums(-i) vai norāde(-es) un datums(-i), kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju pircēja profilā, uz kuru attiecas līgums. |
19. |
Par pārsūdzības un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
20. |
Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu. |
21. |
Cita būtiska informācija. |
XII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU
(kā minēts 70. pantā)
I. Informācija publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (1)
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Līguma veids (piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi un CPV kodi; vajadzības gadījumā norāda, vai tas ir pamatnolīgums). |
4. |
Vismaz kopsavilkums par piegādāto produktu, veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu veidu un apjomu. |
5. |
|
6. |
Iepirkuma procedūra (atklāta procedūra, slēgta procedūra vai sarunu procedūra). |
7. |
Saņemto piedāvājumu skaits, norādot:
Vairāku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā (daļas, vairāki pamatnolīgumi) šo informāciju sniedz par katru piešķiršanu. |
8. |
Datums, kad pēc lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai par tā/to slēgšanu noslēgts(-i) līgums(-i) vai pamatnolīgums(-i). |
9. |
Cena, kas samaksāta par pirkumiem par pazeminātu cenu, ievērojot 50. panta h) punktu. |
10. |
Katrai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai – izraudzītā(-o) pretendenta(-u) adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:
|
11. |
Vajadzības gadījumā – norāde, vai par līgumu ir noslēgti vai var tikt noslēgti apakšuzņēmēju līgumi. |
12. |
Samaksātā cena vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. |
13. |
Par pārsūdzības un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
14. |
Fakultatīva informācija:
|
II. Informācija, kas nav paredzēta publicēšanai
15. |
Piešķirto līgumu slēgšanas tiesību skaits (ja līguma slēgšanas tiesības ir sadalītas starp vairākiem piegādātājiem). |
16. |
Katra līguma, par kuru ir piešķirtas slēgšanas tiesības, vērtība. |
17. |
Preces vai pakalpojuma izcelsmes valsts (Kopienas vai ārpuskopienas izcelsme; ja ārpuskopienas izcelsme – norādot trešās valstis). |
18. |
Izmantotie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji. |
19. |
Informācija par to, vai līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas pretendentam, kas iesniedzis variantu saskaņā ar 64. panta 1. punktu. |
20. |
Informācija par to, vai kāds no piedāvājumiem ir izslēgts saskaņā ar 84. pantu, jo tas bijis nepamatoti lēts. |
21. |
Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu. |
(1) Informāciju, kas ir 6., 9. un 11. punktā, uzskata par tādu informāciju, kas nav paredzēta publicēšanai, ja līgumslēdzējs uzskata, ka šīs informācijas publicēšana varētu kaitēt sensitīvām komercinteresēm.
XIII PIELIKUMS
SASKAŅĀ AR 74. PANTU PAREDZĒTAIS UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES DIALOGĀ, PIEDALĪTIES SARUNĀS VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU SATURS
1. |
Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, piedalīties dialogā vai veikt sarunas, kā paredzēts 74. pantā, jāietver vismaz šāda informācija:
|
2. |
Ja iepirkumu izsludina, izmantojot periodisko informatīvo paziņojumu, līgumslēdzēji pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt ieinteresētību, pamatojoties uz detalizētu informāciju par attiecīgo līgumu, pirms uzsākt pretendentu vai dalībnieku atlasi sarunās. Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:
|
XIV PIELIKUMS
SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 36. PANTA 2. PUNKTĀ
— |
ILO Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību |
— |
ILO Konvencija Nr. 98 par tiesībām un apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu |
— |
ILO Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu |
— |
ILO Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu |
— |
ILO Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu |
— |
ILO Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā) |
— |
ILO Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atalgojumu |
— |
ILO Konvencija Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām |
— |
Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām |
— |
Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija) |
— |
Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija) |
— |
Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija), Roterdama, 1998. gada 10. septembris, un tās trīs reģionālie protokoli |
XV PIELIKUMS
83. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK.
XVI PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMA GROZĪJUMIEM TĀ DARBĪBAS LAIKĀ
(kā minēts 89. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
CPV kodi. |
4. |
Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā. |
5. |
Iepirkuma apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. |
6. |
Attiecīgā gadījumā – grozījumu izraisītais cenas pieaugums. |
7. |
Apstākļu apraksts, kuru dēļ ir bijuši vajadzīgi grozījumi. |
8. |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma datums. |
9. |
Attiecīgā gadījumā – jaunā ekonomikas dalībnieka vai jauno ekonomikas dalībnieku adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
10. |
Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem. |
11. |
Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju. |
XVII PIELIKUMS
91. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI
CPV kods |
Apraksts |
75200000-8; 75231200-6; 75231240-8; 79611000-0; 79622000-0 (Mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi); 79624000-4 (Aprūpes personāla nodrošināšana) un 79625000-1 (Medicīniskā personāla nodrošināšana) no 85000000-9 līdz 85323000-9; 98133100-5, 98133000-4; 98200000-5 un 98500000-8 (Privātās mājsaimniecības ar nodarbinātajām personām) un no 98513000-2 līdz 98514000-9 (Darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, Aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, Kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, Pagaidu personāls mājsaimniecībām, Mājas palīdzības pakalpojumi un Mājas apkopes pakalpojumi) |
Veselības un sociālie, un saistīti pakalpojumi |
85321000-5 un 85322000-2, 75000000-6 (Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80000000-4 Izglītības un mācību pakalpojumi līdz 80660000-8; no 92000000-1 līdz 92700000-8 79950000-8 (Izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (Semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (Pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (Kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (Festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (Sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (Modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (Gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi) |
Administratīvie sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi |
75300000-9 |
Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi (1) |
75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 |
Pabalstu pakalpojumi |
98000000-3, 98120000-0; 98132000-7; 98133110-8 un 98130000-3 |
Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp pakalpojumi, kurus sniedz arodbiedrības, politiskas organizācijas, jauniešu apvienības, un citi biedru organizāciju pakalpojumi |
98131000-0 |
Reliģiskie pakalpojumi |
no 55100000-1 līdz 55410000-7; no 55521000-8 līdz 55521200-0 (55521000-8 Ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām, 55521100-9 Ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem, 55521200-0 Ēdienu piegādes pakalpojumi) 55510000-8 (Ēdnīcu pakalpojumi), 55511000-5 (Ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi), 55512000-2 (Ēdnīcu vadības pakalpojumi), 55523100-3 (Skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi), 55520000-1(Ēdināšanas pakalpojumi), 55522000-5 (Ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem), 55523000-2 (Ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm), 55524000-9 (Skolas ēdināšanas pakalpojumi) |
Viesnīcu un restorānu pakalpojumi |
no 79100000-5 līdz 79140000-7; 75231100-5; |
Juridiskie pakalpojumi, ciktāl tie nav izslēgti atbilstīgi 21. panta c) punktam |
no 75100000-7 līdz 75120000-3; 75123000-4; no 75125000-8 līdz 75131000-3 |
Citi administratīvie pakalpojumi un valsts pārvaldes pakalpojumi |
no 75200000-8 līdz 75231000-4 |
Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai |
no 75231210-9 līdz 75231230-5; no 75240000-0 līdz 75252000-7; 794300000-7; 98113100-9 |
Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedrības drošība un glābšanas pakalpojumi, ciktāl tie nav izslēgti atbilstīgi 21. panta h) punktam |
no 79700000-1 līdz 79721000-4 (Izmeklēšanas un drošības pakalpojumi, Drošības pakalpojumi, Signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, Apsargu pakalpojumi, Novērošanas pakalpojumi, Izsekošanas sistēmas pakalpojumi, Bēgļu izsekošanas pakalpojumi, Patrulēšanas pakalpojumi, Identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, Izmeklēšanas pakalpojumi un Detektīvu aģentūras pakalpojumi) 79722000-1(Grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (Atkritumu analīzes pakalpojumi) |
Izmeklēšanas un drošības pakalpojumi |
98900000-2 (Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi) un 98910000-5 (Starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi) |
Starptautiskie pakalpojumi |
64000000-6 (Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (Pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (Pasta pakalpojumi), 64111000-7 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (Pasta nodaļu pakalpojumi), 64115000-5 (Pastkastīšu noma), 64116000-2 (Pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (Biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi) |
Pasta pakalpojumi |
50116510-9 (Riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (Kalēja pakalpojumi) |
Dažādi pakalpojumi |
(1) Pašreizējā direktīva neattiecas uz šiem pasākumiem, ja tie tiek organizēti kā ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi. Dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai arī kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus.
XVIII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMIEM, KURI ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM
(kā minēts 92. pantā)
A daļa. Paziņojums par līgumu
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Apraksts par pakalpojumiem vai to kategorijām un, ja vajadzīgs, saistītiem būvdarbiem un piegādēm, ko paredzēts iepirkt, tostarp norāde par attiecīgo daudzumu vai vērtību, kā arī CPV kodi. |
4. |
Galvenās pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods. |
5. |
Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros. |
6. |
Galvenie nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai piedalītos, vai – attiecīgā gadījumā – tīmekļa vietnes adrese, kurā var iegūt detalizētu informāciju. |
7. |
Termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju, lai varētu piedalīties. |
8. |
Cita būtiska informācija. |
B daļa. Periodisks informatīvs paziņojums
1. |
Līgumslēdzēja nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Attiecīgā līguma īss apraksts, tostarp CPV kodi. |
3. |
Ciktāl jau zināms:
|
4. |
Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējam par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos, un ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņi, un adrese, uz kuru jānosūta ieinteresētības apliecinājumi. |
C daļa. Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu
1. |
Līgumslēdzēja nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Attiecīgā līguma īss apraksts, tostarp CPV kodi. |
3. |
Ciktāl jau zināms:
|
4. |
Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējam par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos, un ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņi, un adrese, uz kuru jānosūta ieinteresētības apliecinājumi. |
5. |
Kvalifikācijas sistēmas spēkā esības termiņš un tās pārjaunojuma formalitātes. |
D daļa. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Vismaz kopsavilkums par sniegto pakalpojumu un, ja vajadzīgs, saistīto būvdarbu un piegāžu veidu un apjomu. |
4. |
Norāde uz paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
5. |
Saņemto piedāvājumu skaits. |
6. |
Izraudzīto ekonomikas dalībnieku vārdi, uzvārdi vai nosaukumi un adreses. |
7. |
Cita būtiska informācija. |
XIX PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR METU KONKURSU
(kā minēts 96. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Projekta apraksts (CPV kodi). |
4. |
Konkursa veids – atklāts vai slēgts. |
5. |
Attiecībā uz atklātiem konkursiem – projektu pieņemšanas galīgais termiņš. |
6. |
Attiecībā uz slēgtiem konkursiem:
|
7. |
Atbilstīgā gadījumā norāde, ka piedalīties var tikai konkrētas profesijas pārstāvji. |
8. |
Kritēriji, ko piemēros, vērtējot projektus. |
9. |
Attiecīgā gadījumā – atlasīto žūrijas locekļu vārdi un uzvārdi. |
10. |
Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir iestādei saistošs. |
11. |
Attiecīgā gadījumā – godalgu skaits un vērtība. |
12. |
Attiecīgā gadījumā – sīka informācija par maksājumiem visiem dalībniekiem. |
13. |
Norāde par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz papildu līgumu slēgšanas tiesībām. |
14. |
Par pārsūdzības un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
15. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
16. |
Cita būtiska informācija. |
XX PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR METU KONKURSU REZULTĀTIEM
(kā minēts 96. panta 1. punktā)
1. |
Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese. |
2. |
Galvenā darbības joma. |
3. |
Projekta apraksts (CPV kodi). |
4. |
Dalībnieku kopskaits. |
5. |
Ārvalstu dalībnieku skaits. |
6. |
Konkursa uzvarētājs(-i). |
7. |
Attiecīgā gadījumā – godalga(-as). |
8. |
Cita informācija. |
9. |
Atsauce uz paziņojumu par metu konkursu. |
10. |
Par pārsūdzības un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju. |
11. |
Šā paziņojuma nosūtīšanas datums. |
XXI PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Šī direktīva |
Direktīva 2004/17/EK |
1. pants |
— |
2. panta pirmais teikums |
1. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
2. panta 2. punkts |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums |
2. panta 3. punkts |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums |
2. panta 4. punkts |
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
2. panta 5. punkts |
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa |
2. panta 6. punkts |
1. panta 7. punkta pirmā un otrā daļa |
2. panta 7. punkts |
1. panta 7. punkta trešā daļa |
2. panta 8. punkts |
1. panta 7. punkta trešā daļa |
2. panta 9. punkts |
34. panta 1. punkts |
2. panta 10. punkts |
1. panta 8. punkts |
2. panta 11. punkts |
— |
2. panta 12. punkts |
1. panta 8. punkts |
2. panta 13. punkts |
— |
2. panta 14. punkts |
1. panta 11. punkts |
2. panta 15. punkts |
1. panta 12. punkts |
2. panta 16. punkts |
— |
2. panta 17. punkts |
1. panta 10. punkts |
2. panta 18. punkts |
— |
2. panta 19. punkts |
— |
2. panta 20. punkts |
— |
3. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa |
3. panta 2. punkts |
— |
3. panta 3. punkts |
— |
3. panta 4. punkts |
2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā daļa |
4. panta 1. punkts |
2. panta 2. punkts |
4. panta 2. punkts |
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
4. panta 3. punkta pirmā daļa |
2. panta 3. punkts |
4. panta 3. punkta otrā un trešā daļa |
— |
4. panta 4. punkts |
— |
5. panta 1. punkts |
— |
5. panta 2. punkta pirmā daļa |
— |
5. panta 2. punkta otrā daļa |
1. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā un trešā daļa |
5. panta 3. punkts |
— |
5. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa |
— |
5. panta 4. punkta trešā daļa |
— |
5. panta 5. punkts |
— |
6. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa |
— |
6. panta 1. punkta trešā daļa |
9. panta 1. punkta otrā daļa |
6. panta 2. punkts |
9. panta 1. punkta pirmā daļa |
6. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
9. panta 2. punkts |
6. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
— |
6. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
9. panta 3. punkts |
7. pants |
3. panta 1. un 3. punkts, 4. panta 1. punkts, 7. panta a) punkts |
8. pants |
3. panta 1. un 2. punkts |
9. panta 1. punkts |
3. panta 3. punkts |
9. panta 2. punkts |
3. panta 4. punkts |
10. pants |
4. pants |
11. pants |
5. panta 1. punkts |
— |
5. panta 2. punkts |
12. pants |
7. panta b) punkts |
13. panta 1. punkts |
6. panta 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkta beigas |
13. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
13. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
6. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
13. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punkts |
6. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais un trešais ievilkums |
— |
6. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrais, ceturtais, piektais un sestais ievilkums |
14. panta a) punkts |
7. panta a) punkts |
14. panta b) punkts |
7. panta a) punkts |
— |
8. pants |
— |
I–X pielikums |
15. pants |
16. un 61. pants |
16. panta 1. punkts |
17. panta 1. punkts, 17. panta 8. punkts |
16. panta 2. punkts |
— |
16. panta 3. punkts |
17. panta 2. punkts, 17. panta 8. punkts |
16. panta 4. punkts |
— |
16. panta 5. punkts |
17. panta 3. punkts |
16. panta 6. punkts |
— |
16. panta 7. punkts |
17. panta 4. un 5. punkts |
16. panta 8. punkts |
17. panta 6. punkta a) apakšpunkta pirmā un otrā daļa |
16. panta 9. punkts |
17. panta 6. punkta b) apakšpunkta pirmā un otrā daļa |
16. panta 10. punkts |
17. panta 6. punkta a) apakšpunkta trešā daļa un 6. punkta b) apakšpunkta trešā daļa |
16. panta 11. punkts |
17. panta 7. punkts |
16. panta 12. punkts |
17. pants 9. punkts |
16. panta 13. punkts |
17. panta 10. punkts |
16. panta 14. punkts |
17. panta 11. punkts |
17. pants |
69. pants |
18. panta 1. punkts |
19. panta 1. punkts |
18. panta 2. punkts |
19. panta 2. punkts |
19. panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts, 62. panta 1. punkts |
19. panta 2. punkts |
20. panta 2. punkts |
20. pants |
22. pants, 62. panta 1. punkts |
21. panta a) punkts |
24. panta a) punkts |
21. panta b) punkts |
24. panta b) punkts |
21. panta c) punkts |
— |
21. panta d) punkts |
24. panta c) punkts |
21. panta e) punkts |
— |
21. panta f) punkts |
24. panta d) punkts |
21. panta g) punkts |
— |
21. panta h) punkts |
— |
21. panta i) punkts |
— |
22. pants |
25. pants |
23. pants |
26. pants |
24. panta 1. punkts |
22.a pants |
24. panta 2. punkts |
21. pants, 62. panta 1. punkts |
24. panta 3. punkts |
21. pants, 62. panta 1. punkts |
25. pants |
— |
26. pants |
— |
27. panta 1. punkts |
22.a panta beigas, Direktīvas 2009/81/EK 12. pants |
27. panta 2. punkts |
— |
28. pants |
— |
29. panta 1. punkts |
23. panta 1. punkts |
29. panta 2. punkts |
23. panta 1. punkts |
29. panta 3. punkts |
23. panta 2. punkts |
29. panta 4. punkts |
23. panta 3. punkta a)–c) apakšpunkts |
29. panta 5. punkts |
23. panta 3. punkta otrā daļa |
29. panta 6. punkts |
23. panta 3. punkta trešā daļa |
30. pants |
23. panta 4. punkts |
31. pants |
23. panta 5. punkts |
32. pants |
24. panta e) punkts |
33. panta 1. un 2. punkts |
27. pants |
33. panta 3. punkts |
— |
34. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums |
30. panta 1. punkts, 62. panta 2. punkts |
34. panta 1. punkta trešais teikums |
— |
34. panta 1. punkta ceturtais teikums |
30. panta 2. punkts, 41. apsvērums |
34. panta 2. punkta pirmā daļa |
30. panta 2. punkts |
34. panta 2. punkta otrā daļa |
— |
34. panta 3. punkts |
30. panta 3. punkts |
35. panta 1. punkts |
30. panta 4. punkta pirmā daļa, 5. punkta pirmā un otrā daļa |
35. panta 2 punkts |
30. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa |
35. panta 3. punkts |
30. panta 4. punkta otrā daļa, 5. punkta ceturtā daļa, 62. panta 2. punkts |
— |
30. panta 4. punkta trešā daļa |
35. panta 4. punkts |
— |
35. panta 5. punkts |
30. panta 6. punkta otrā daļa |
35. panta 6. punkts |
30. panta 6. punkta trešā un ceturtā daļa |
36. panta 1. punkts |
10. pants |
36. panta 2. punkts |
— |
37. pants |
11. pants |
38. panta 1. punkts |
28. panta pirmā daļa |
38. panta 2. punkts |
28. panta otrā daļa |
39. pants |
13. pants |
40. panta 1. punkts |
48. panta 1., 2. un 4. punkts, 64. panta 1. punkts |
40. panta 2. punkts |
— |
40. panta 3. punkts |
48. panta 3. punkts, 64. panta 2. punkts |
40. panta 4. punkts |
— |
40. panta 5. punkts |
— |
40. panta 6. punkts |
48. panta 5. un 6. punkts, 64. panta 3. punkts |
40. panta 7. punkta pirmā daļa |
70. panta 2. punkta f) apakšpunkts un otrā daļa |
40. panta 7. punkta otrā un trešā daļa |
|
41. panta 1. punkts |
1. panta 13. punkts |
41. panta 2. punkts |
70. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts, 70. panta 2. punkta otrā daļa |
42. pants |
— |
43. pants |
12. pants |
44. panta 1. punkts |
40. panta 1. un 2. punkts |
44. panta 2. punkts |
40. panta 2. punkts |
44. panta 3. punkts |
— |
44. panta 4. punkts |
42. panta 1. punkts un 3. punkta b) apakšpunkts |
44. panta 5. punkts |
40. panta 3. punkta sākums |
45. panta 1. punkta pirmā daļa |
1. panta 9. punkta a) apakšpunkts |
45. panta 1. punkta pirmā, otrā un trešā daļa |
45. panta 2. punkts |
45. panta 2. punkts |
45. panta 4. punkts |
45. panta 3. punkts |
— |
45. panta 4. punkts |
— |
46. pants |
1. panta 9. punkta b) apakšpunkts, 45. panta 3. punkts |
47. pants |
1. panta 9. punkta c) apakšpunkts, 45. panta 3. punkts |
48. pants |
— |
49. pants |
— |
50. panta a) punkts |
40. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
50. panta b) punkts |
40. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
50. panta c) punkts |
40. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
50. panta d) punkts |
40. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
50. panta e) punkts |
40. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
50. panta f) punkts |
40. panta 3. punkta g) apakšpunkts |
50. panta g) punkts |
40. panta 3. punkta h) apakšpunkts |
50. panta h) punkts |
40. panta 3. punkta j) apakšpunkts |
50. panta i) punkts |
40. panta 3. punkta k) apakšpunkts |
50. panta j) punkts |
40. panta 3. punkta l) apakšpunkts |
51. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa |
14. panta 1. punkts, 1. panta 4. punkts |
51. panta 1. punkta trešā daļa |
— |
51. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
— |
51. panta 2. punkta trešā daļa |
14. panta 4. punkts |
52. panta 1. punkts |
1. panta 5. punkts, 15. panta 1. punkts |
52. panta 2. punkts |
15. panta 2. punkts |
52. panta 3. punkts |
15. panta 2. punkta pēdējais teikums |
52. panta 4. punkts |
15. panta 3. punkts |
52. panta 5. punkts |
15. panta 4. punkts |
52. panta 6. punkts |
15. panta 6. punkts |
52. panta 7. punkts |
— |
52. panta 8. punkts |
— |
52. panta 9. punkts |
15. panta 7. punkta trešā daļa |
53. panta 1. punkta pirmā daļa |
1. panta 6. punkts, 56. panta 1. punkts |
53. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
1. panta 6. punkts |
53. panta 2. punkts |
56. panta 2. punkts |
53. panta 3. punkts |
56. panta 2. punkta trešā daļa |
53. panta 4. punkts |
56. panta 3. punkts |
53. panta 5. punkts |
56. panta 4. punkts |
53. panta 6. punkts |
56. panta 5. punkts |
53. panta 7. punkts |
56. panta 6. punkts |
53. panta 8. punkts |
56. panta 7. punkts |
53. panta 9. punkts |
56. panta 8. punkts |
54. pants |
— |
55. panta 1. punkts |
29. panta 1. punkts |
55. panta 2. punkts |
29. panta 2. punkts |
55. panta 3. punkts |
— |
55. panta 4. punkts |
29. panta 2. punkts |
56. pants |
— |
57. pants |
— |
58. pants |
15. apsvērums |
59. pants |
— |
60. panta 1. punkts |
34. panta 1. punkts |
60. panta 2. punkts |
34. panta 2. punkts |
60. panta 3. punkts |
34. panta 3. punkts |
60. panta 4. punkts |
34. panta 8. punkts |
60. panta 5. punkts |
34. panta 4. punkts |
60. panta 6. punkts |
34. panta 5. punkts |
61. panta 1. punkts |
34. panta 6. punkts |
61. panta 2. punkts |
34. panta 6. punkts |
62. panta 1. punkts |
34. panta 4. punkta otrā daļa, 5. punkta otrā un trešā daļa, 6. punkta otrā daļa un 7. punkts |
62. panta 2. punkts |
34. panta 4. punkta pirmā daļa, 5. punkta pirmā daļa un 6. punkta pirmā daļa |
62. panta 3. punkts |
— |
63. pants |
35. pants |
64. panta 1. punkts |
36. panta 1. punkts |
64. panta 2. punkts |
36. panta 2. punkts |
65. pants |
— |
66. panta 1. punkts |
45. panta 1. punkts |
66. panta 2. punkts |
45. panta 9. punkts |
— |
45. panta 10. punkts |
66. panta 3. punkts |
45. panta 9. punkts |
67. panta 1. punkts |
41. panta 1. un 2. punkts |
67. panta 2. punkts |
42. panta 3. punkts, 44. panta 1. punkts |
68. pants |
41. panta 3. punkts |
69. pants |
42. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 44. panta 1. punkts |
70. panta 1. punkts |
43. panta 1. punkta pirmā daļa, 44. panta 1. punkts |
70. panta 2. punkts |
43. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
70. panta 3. punkts |
43. panta 2. un 3. punkts |
70. panta 4. punkts |
43. panta 5. punkts |
71. panta 1. punkts |
44. panta 1. punkts, 70. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
71. panta 2. punkta pirmais teikums |
44. panta 2. un 3. punkts |
71. panta 2. punkta otrais un trešais teikums |
44. panta 4. punkta otrā daļa |
71. panta 3. punkts |
44. panta 4. punkta pirmā daļa |
71. panta 4. punkts |
— |
71. panta 5. punkta pirmā daļa |
44. panta 6. punkts |
71. panta 5. punkta otrā daļa |
44. panta 7. punkts |
71. panta 6. punkts |
44. panta 8. punkts |
72. panta 1. punkts |
44. panta 5. punkta pirmā daļa |
72. panta 2. un 3. punkts |
44. panta 5. punkta otrā un trešā daļa |
73. panta 1. punkts |
45. panta 6. punkts |
73. panta 2. punkts |
46. panta 2. punkts |
74. panta 1. punkts |
47. panta 1. punkta pirmais teikums un 5. punkta pirmā daļa |
74. panta 2. punkts |
47. panta 1. punkta otrais teikums un 5. punkta otrā daļa |
75. panta 1. punkts |
49. panta 1. punkts |
75. panta 2. punkts |
49. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa |
75. panta 3. punkts |
49. panta 2. punkta trešā daļa |
75. panta 4., 5. un 6. punkts |
49. panta 3., 4. un 5. punkts |
76. panta 1. punkts |
51. panta 1. punkts |
76. panta 2. punkts |
51. panta 2. punkts |
76. panta 3. punkts |
52. panta 1. punkts |
76. panta 4. punkts |
— |
76. panta 5. punkts |
51. panta 3. punkts |
76. panta 6. punkts |
— |
76. panta 7. punkts |
— |
76. panta 8. punkts |
— |
77. panta 1. punkts |
53. panta 1. punkts |
77. panta 2. punkts |
53. panta 2. punkts |
77. panta 3. punkts |
53. panta 6. punkts |
77. panta 4. punkts |
53. panta 7. punkts |
77. panta 5. punkts |
53. panta 9. punkts |
77. panta 6. punkts |
— |
78. panta 1. punkts |
54. panta 1. un 2. punkts |
78. panta 2. punkts |
54. panta 3. punkts |
79. panta 1. punkts |
53. panta 4. un 5. punkts |
79. panta 2. punkts |
54. panta 5. un 6. punkts |
79. panta 3. punkts |
— |
80. panta 1. punkts |
53. panta 3. punkts, 54. panta 4. punkts |
80. panta 2. punkts |
— |
80. panta 3. punkts |
53. panta 3. punkts, 54. panta 4. punkts |
81. panta 1. punkts |
52. panta 2. punkts |
81. panta 2. punkts |
52. panta 3. punkts |
81. panta 3. punkts |
— |
82. panta 1. punkts |
55. panta 1. punkts |
82. panta 2. punkts |
55. panta 1. punkts |
82. panta 3. punkts |
— |
82. panta 4. punkts |
1. apsvērums, 55. apsvēruma trešā daļa |
82. panta 5. punkts |
55. panta 2. punkts |
83. pants |
— |
84. panta 1. punkts |
57. panta 1. punkta pirmā daļa |
84. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
57. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts |
84. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
57. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunkts |
84. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
57. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts |
84. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
57. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts |
84. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
— |
84. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
57. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts |
84. panta 3. punkta pirmā daļa |
57. panta 2. punkts |
84. panta 3. punkta otrā daļa |
— |
84. panta 4. punkts |
57. panta 3. punkts |
84. panta 5. punkts |
— |
85. panta 1., 2., 3., 4. punkts un 86. pants |
58. panta 1.–4. punkts, 59. pants |
85. panta 5. punkts |
58. panta 5. punkts |
87. pants |
38. pants |
88. panta 1. punkts |
— |
88. panta 2. punkts |
37. panta pirmais teikums |
88. panta 3. punkts |
— |
88. panta 4. punkts |
37. panta otrais teikums |
88. panta 5.–8. punkts |
— |
89. pants |
— |
90. pants |
— |
91. pants |
— |
92. pants |
— |
93. pants |
— |
94. pants |
— |
95. pants |
61. pants |
96. panta 1. punkts |
63. panta 1. punkta pirmā daļa |
96. panta 2. punkta pirmā daļa |
63. panta 1. punkta pirmā daļa |
96. panta 2. punkta otrā un trešā daļa |
63. panta 1. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums |
96. panta 3. punkts |
63. panta 2. punkts |
97. panta 1. punkts |
65. panta 1. punkts |
97. panta 2. punkts |
60. panta 2. punkts |
97. panta 3. un 4. punkts |
65. panta 2. un 3. punkts |
98. pants |
66. pants |
99. panta 1. punkts |
72. panta pirmā daļa |
99. panta 2.–6. punkts |
— |
100. pants |
50. pants |
101. pants |
— |
102. pants |
— |
103. pants |
68. panta 3. un 4. punkts |
104. pants |
68. panta 5. punkts |
105. panta 1. un 2. punkts |
68. panta 1. punkts |
105. panta 3. punkts |
— |
106. panta 1. punkts |
71. panta 1. punkta pirmā daļa |
106. panta 2. punkts |
— |
106. panta 3. punkts |
71. panta 1. punkta trešā daļa |
107. pants |
73. pants |
108. pants |
— |
109. pants |
74. pants |
110. pants |
75. pants |
— |
I–X pielikums |
I pielikums (izņemot pirmo teikumu) |
XII pielikums (izņemot 1. zemsvītras piezīmi) |
I pielikuma pirmais teikums |
XII pielikuma 1. zemsvītras piezīme |
II pielikums |
— |
III pielikuma A, B, C, E, F, G, H, I un J punkts |
XI pielikums |
III pielikuma D punkts |
— |
IV pielikuma 1. punkta pirmā līdz trešā daļa |
30. panta 6. punkta pirmā daļa |
IV pielikuma 1. punkta ceturtā daļa |
— |
IV pielikuma 2. punkts |
30. panta 6. punkta pirmās daļas otrais teikums |
V pielikuma a)–f) punkts |
XXIV pielikuma b)–h) punkts |
V pielikuma g) punkts |
— |
VI pielikums |
XV pielikums |
VII pielikums |
56. panta 3. punkta otrās daļas a)–f) apakšpunkts |
VIII pielikums, izņemot 4. punktu |
XXI pielikums, izņemot 4. punktu |
VIII pielikuma 4. punkts |
XXI pielikuma 4. punkts |
IX pielikums |
XX pielikums |
X pielikums |
XIV pielikums |
XI pielikums |
XIII pielikums |
XII pielikums |
XVI pielikums |
XIII pielikuma 1. punkts |
47. panta 4. punkts |
XIII pielikuma 2. punkts |
47. panta 5. punkts |
XIV pielikums |
XXIII pielikums |
XV pielikums |
— |
XVI pielikums |
XVI pielikums |
XVII pielikums |
XVII pielikums |
XVIII pielikums |
— |
XIX pielikums |
XVIII pielikums |
XX pielikums |
XIX pielikums |
XXI pielikums |
XXVI pielikums |
— |
XXII pielikums |
— |
XXV pielikums |
28.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 94/375 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/36/ES
(2014. gada 26. februāris)
par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir paredzēti pasākumi, kas jāpieņem patvēruma, imigrācijas un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzības jomā. |
(2) |
LESD ir noteikts, ka Savienībai jāizstrādā kopēja imigrācijas politika, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību un taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Šajā sakarā Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un viņu tiesību noteikšanu. |
(3) |
Hāgas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 4. novembrī, ir atzīts, ka legālai migrācijai būs svarīga loma ekonomikas attīstības uzlabošanā, un Komisija tika aicināta iesniegt legālās migrācijas politikas plānu, tostarp attiecībā uz uzņemšanas procedūrām, ar kurām nekavējoties var apmierināt svārstīgo migrējošā darbaspēka pieprasījumu darba tirgū. |
(4) |
Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembra sanāksmē tika panākta vienošanās par pasākumu kopumu 2007. gadam. Minētie pasākumi ietver tādas labi pārvaldītas legālās imigrācijas politikas izstrādi, kurā pilnībā ievērota valstu kompetence, lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt pašreizējās un turpmākās darbaspēka vajadzības. Tajā arī tika izteikts aicinājums meklēt līdzekļus, lai atvieglotu pagaidu migrāciju. |
(5) |
Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts, kas tika pieņemts Eiropadomes 2008. gada 16. oktobra sanāksmē, pauž Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot godīgu, efektīvu un konsekventu politiku, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar migrācijas problēmām un iespējām. Pakts ir pamats kopējai imigrācijas politikai, kurā ievērota solidaritāte starp dalībvalstīm un sadarbība ar trešām valstīm un kura balstīta uz migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību ne vien uzņemošo, bet arī izcelsmes valstu un pašu migrantu interesēs. |
(6) |
Stokholmas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 11. decembrī, ir atzīts, ka darbaspēka imigrācija var palīdzēt uzlabot konkurētspēju un ekonomisko dzīvotspēju un ka, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās problēmas, ar kurām, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, Savienībai nāksies saskarties nākotnē, elastīga imigrācijas politika būs svarīgs ieguldījums Savienības ilgtermiņa ekonomiskajā attīstībā un darbībā. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir nodrošināt taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri legāli uzturas dalībvalstu teritorijā, kā arī uzsvērts, cik svarīgi ir optimizēt saikni starp migrāciju un attīstību. Programmā izteikts aicinājums Komisijai un Padomei turpināt īstenot legālās migrācijas politikas plānu, kas izklāstīts Komisijas 2005. gada 21. decembra paziņojumā. |
(7) |
Šai direktīvai būtu jāveicina efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība konkrētajā sezonas pagaidu migrācijas kategorijā un jāpalīdz garantēt pienācīgus darba un dzīves apstākļus sezonas darbiniekiem, nosakot taisnīgus un pārredzamus uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus un nosakot sezonas darbinieku tiesības, vienlaikus paredzot stimulus un aizsargpasākumus, lai uzturēšanās, pārsniedzot atļauto ilgumu, vai pagaidu uzturēšanās nekļūtu par pastāvīgu. Turklāt noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/52/EK (4), palīdzēs novērst gadījumus, kad šāda pagaidu uzturēšanās kļūst par neatļautu uzturēšanos. |
(8) |
Dalībvalstīm šī direktīva būtu jāīsteno, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisku īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības pie mazākumtautības, mantiskā stāvokļa, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, jo īpaši saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (5) un Padomes Direktīvu 2000/78/EK (6). |
(9) |
Šai direktīvai nevajadzētu skart attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos izklāstīto priekšrocības principu Savienības pilsoņiem attiecībā uz piekļuvi dalībvalstu darba tirgum. |
(10) |
Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt, cik daudz uzņemt trešo valstu valstspiederīgos, kas no trešām valstīm ieceļo dalībvalstu teritorijā sezonas darba nolūkā, kā noteikts LESD. |
(11) |
Šai direktīvai nebūtu jāietekmē saskaņā ar LESD 56. pantu paredzētie pakalpojumu sniegšanas nosacījumi. Jo īpaši – šai direktīvai nebūtu jāietekmē nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (7) attiecas uz darbiniekiem, kurus uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā citas dalībvalsts teritorijā. |
(12) |
Šai direktīvai būtu jāattiecas uz sezonas darbinieku un darba devēju tiešajām darba attiecībām. Tomēr, ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka trešo valstu valstspiederīgos sezonas darbinieku statusā ir atļauts uzņemt ar tādu nodarbinātības vai pagaidu darba aģentūru starpniecību, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras ar attiecīgo sezonas darbinieku ir tieši noslēgušas līgumu, tad šīs direktīvas darbības jomai būtu jāattiecas arī uz šādām aģentūrām. |
(13) |
Transponējot šo direktīvu, dalībvalstīm, vajadzības gadījumā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāuzskaita tās nodarbinātības jomas, kurās ietilpst no gadalaiku maiņas atkarīgas darbības. Darbības, kas atkarīgas no gadalaiku maiņas, ir raksturīgas, piemēram, lauksaimniecības un dārzkopības nozarei, jo īpaši sēšanas vai ražas novākšanas periodā, vai tūrisma nozarei, jo īpaši atvaļinājumu laikposmā. |
(14) |
Ja tā paredzēts valsts tiesību aktos un saskaņā ar LESD 10. pantā noteikto diskriminācijas novēršanas principu, dalībvalstis, kad tās īsteno šīs direktīvas fakultatīvos noteikumus, var pret konkrētu trešo valstu valstspiederīgajiem attiekties labvēlīgāk nekā pret valstspiederīgajiem no citām trešām valstīm. |
(15) |
Būtu jāparedz, ka iesniegt pieteikumu uzņemšanai sezonas darbinieka statusā var vienīgi tad, kad trešās valsts valstspiederīgais dzīvo ārpus dalībvalstu teritorijas. |
(16) |
Vajadzētu būt iespējai atteikt uzņemšanu šīs direktīvas nolūkos, ja ir pietiekami pamatoti iemesli. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai atteikt uzņemšanu, ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar faktu izvērtējumu attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai veselību. |
(17) |
Šai direktīvai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (8) piemērošana. |
(18) |
Šai direktīvai nebūtu nelabvēlīgi jāietekmē tiem trešo valstu valstspiederīgajiem piešķirtās tiesības, kuri jau likumīgi uzturas dalībvalstīs darba nolūkā. |
(19) |
Uz dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, pilnā mērā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (9) (Vīzu kodekss), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (10) (Šengenas Robežu kodekss) un Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (11). Attiecīgi saistībā ar uzturēšanos, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas, ar minētajiem instrumentiem reglamentē nosacījumus sezonas darbinieku uzņemšanai to dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, savukārt ar šo direktīvu būtu jāreglamentē tikai kritēriji un prasības attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai. Uz dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis nepiemēro pilnībā, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju, attiecas tikai Šengenas Robežu kodekss. Šengenas acquis noteikumi, uz kuriem norādīts šajā direktīvā, ietilpst tajā Šengenas acquis daļā, kurā Īrija un Apvienotā Karaliste nepiedalās, un tādēļ minētie noteikumi uz tām neattiecas. |
(20) |
Ciktāl tas attiecas uz nodarbinātību sezonas darbinieka statusā, šajā direktīvā būtu jānosaka uzņemšanas kritēriji un prasības, kā arī iemesli atteikt un atsaukt vai nepagarināt/neatjaunot atļauju attiecībā uz uzturēšanos, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas. Ja sezonas darba nolūkā tiek izdotas īstermiņa vīzas, atbilstīgi piemēro attiecīgos Šengenas acquis noteikumus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā, kā arī par šādu vīzu atteikšanas, pagarināšanas, anulēšanas vai atcelšanas iemesliem. Jo īpaši – pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar Vīzu kodeksa 32. panta 2. punktu un 34. panta 6. punktu būtu jāpaziņo jebkurš lēmums par vīzas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu un iemesli, kas ir šāda lēmuma pamatā, un to dara, izmantojot Vīzu kodeksa VI pielikumā iekļauto standarta veidlapu. |
(21) |
Attiecībā uz tiem sezonas darbiniekiem, kuri ir uzņemti ar atļauju uzturēties ilgāk par 90 dienām, ar šo direktīvu vajadzētu noteikt gan nosacījumus par uzņemšanu un uzturēšanos attiecīgajā teritorijā, gan kritērijus un prasības attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai attiecīgajās dalībvalstīs. |
(22) |
Šajā direktīvā būtu jāparedz elastīga ieceļošanas sistēma, kuras pamatā ir pieprasījums un objektīvi kritēriji, piemēram, derīgs darba līgums vai saistošs darba piedāvājums, kurā norādīti līguma vai darba attiecību būtiskie aspekti. |
(23) |
Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt pārbaudi, kas apliecina, ka amata vietu nav iespējams aizpildīt iekšējā darba tirgū. |
(24) |
Dalībvalstīm būtu jāspēj noraidīt uzņemšanas pieteikumu jo īpaši tad, ja trešās valsts valstspiederīgais, būdams sezonas darbinieks, nav pildījis iepriekšējā lēmumā par uzņemšanu paredzēto pienākumu atstāt attiecīgās dalībvalsts teritoriju pēc tam, kad beidzies sezonas darba veikšanai izdotās atļaujas derīguma laiks. |
(25) |
Dalībvalstīm būtu jāspēj pieprasīt darba devējam sadarboties ar kompetentajām iestādēm un sniegt visu atbilstīgo informāciju, kas nepieciešama, lai novērstu iespējas ļaunprātīgi un nepareizi izmantot šajā direktīvā noteikto procedūru. |
(26) |
Noteikumiem par vienotu procedūru, saskaņā ar kuru izsniedz vienotu atļauju, kas attiecas gan uz uzturēšanos, gan darbu, būtu jāpalīdz vienkāršot dalībvalstīs pašlaik piemērojamos noteikumus. Tam nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības atbilstīgi valsts administratīvās organizācijas un prakses īpatnībām izraudzīties kompetentās iestādes un veidu, kā tās būtu jāiesaista vienotajā procedūrā. |
(27) |
Kompetento iestāžu iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart citu iestāžu un attiecīgā gadījumā sociālo partneru lomu un pienākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi noteikti attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par to. |
(28) |
Šajā direktīvā dalībvalstīm būtu jāparedz zināma rīcības brīvība attiecībā uz atļaujām, ko izdod sezonas darbinieku uzņemšanas (ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības) gadījumā. Ilgtermiņa vīzas izdošanai saskaņā ar 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu nebūtu jāskar tas, ka dalībvalstis var izdot iepriekšēju atļauju strādāt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr, lai nodrošinātu, ka ir pārbaudīti un ievēroti šajā direktīvā paredzētie nodarbinātības nosacījumi, minētajās atļaujās būtu skaidri jānorāda, ka tās izdotas sezonas darba nolūkā. Ja tiek izdotas tikai īstermiņa vīzas, dalībvalstīm minētā norāde būtu jāizdara vīzas uzlīmes iedaļā “Piezīmes”. |
(29) |
Visos gadījumos, kad uzturēšanās ilgums nepārsniedz 90 dienas, dalībvalstīm būtu jāizvēlas izdot vai nu īstermiņa vīzu, vai īstermiņa vīzu, kurai pievienota darba atļauja, ja trešās valsts valstspiederīgais vīzu lūdz izdot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001. Ja uz trešās valsts valstspiederīgo neattiecas vīzu prasība un ja dalībvalsts nepiemēroja minētās regulas 4. panta 3. punktu, dalībvalstīm būtu šai personai jāizdod darba atļauja kā atļauja sezonas darba veikšanai. Visos gadījumos, kad uzturēšanās ilgums pārsniedz 90 dienas, dalībvalstīm būtu jāizvēlas izdot vienu no šādiem atļaujas dokumentiem – ilgtermiņa vīzu, sezonas darbinieka atļauju vai sezonas darbinieka atļauju, kurai pievienota ilgtermiņa vīza, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ilgtermiņa vīza ir vajadzīga, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā. Nekam šajā direktīvā nebūtu jāliedz dalībvalstīm darba atļauju nodot tieši darba devējam. |
(30) |
Ja vīza ir vajadzīga tikai tādēļ, lai ieceļotu dalībvalsts teritorijā, un ja trešās valsts valstspiederīgais izpilda nosacījumus, saskaņā ar kuriem izdod sezonas darbinieka atļauju, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina trešās valsts valstspiederīgajam visas iespējas iegūt vajadzīgo vīzu un būtu jānodrošina, lai kompetentās iestādes minētajā nolūkā efektīvi sadarbotos. |
(31) |
Dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālais uzturēšanās ilgums no pieciem līdz deviņiem mēnešiem ilgam laikposmam, kam kopā ar sezonas darba definīciju būtu jānodrošina, ka attiecīgais darbs tiešām ir sezonas darbs. Tāpēc būtu jāparedz, ka minētajā maksimālajā uzturēšanās laikā ir iespējams pagarināt līgumu vai mainīt darba devēju – ar noteikumu, ka uzņemšanas kritēriji joprojām tiek izpildīti. Tam būtu jāpalīdz mazināt ļaunprātīgas izmantošanas risku, ar ko var saskarties vienam darba devējam piesaistīti sezonas darbinieki, un vienlaikus elastīgi apmierināt darba devēju faktiskās vajadzības pēc darbaspēka. Tam, ka sezonas darbinieku var nodarbināt cits darba devējs saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, nebūtu jārada iespēja, ka sezonas darbinieks, būdams bezdarbnieks, var meklēt darbu dalībvalstu teritorijā. |
(32) |
Lemjot par to, vai pagarināt uzturēšanās laiku vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā situāciju darba tirgū. |
(33) |
Gadījumos, kad sezonas darbinieks ir uzņemts uz uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, un dalībvalsts ir nolēmusi viņa uzturēšanos pagarināt, tādējādi pārsniedzot 90 dienas, īstermiņa vīza būtu jāaizstāj vai nu ar ilgtermiņa vīzu, vai ar sezonas darbinieka atļauju. |
(34) |
Ņemot vērā konkrētus cirkulārās migrācijas aspektus, kā arī trešo valstu sezonas darbinieku izredzes uz nodarbinātību ilgāk par vienu sezonu un Savienības darba devēju ieinteresētību tajā, lai varētu rēķināties ar pastāvīgāku un jau apmācītu darbaspēku, būtu jāparedz iespēja atvieglotām uzņemšanas procedūrām attiecībā uz labticīgiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vismaz reizi pēdējos piecos gados ir uzņemti kādā dalībvalstī kā sezonas darbinieki un kuri vienmēr ir ievērojuši visus šajā direktīvā paredzētos kritērijus un nosacījumus attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos attiecīgajā dalībvalstī. Šādām procedūrām nebūtu jāietekmē prasība, ka nodarbinātībai jābūt sezonas nodarbinātībai, vai to nevajadzētu izmantot, lai minēto prasību apietu. |
(35) |
Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir pieejama informācija par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, tostarp tiesībām un pienākumiem, un procesuālajām garantijām, kā paredzēts šajā direktīvā, un visiem dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pieteiktos uzturēšanās un darba atļaujai sezonas darbinieka statusā dalībvalsts teritorijā. |
(36) |
Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ko piemēro darba devējiem, ja viņi nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šajā direktīvā. Minētās sankcijas varētu būt pasākumi, kas paredzēti Direktīvas 2009/52/EK 7. pantā, un attiecīgā gadījumā tām būtu jāietver darba devēja pienākums izmaksāt kompensācijas sezonas darbiniekiem. Būtu jāievieš vajadzīgie mehānismi, ar ko nodrošina, ka sezonas darbinieki var saņemt kompensācijas, uz kurām viņiem ir tiesības, pat ja viņi vairs neatrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. |
(37) |
Būtu jāparedz noteikumu kopums, kas reglamentē sezonas darbinieku uzņemšanas pieteikumu izskatīšanas procedūru. Minētajai procedūrai vajadzētu būt efektīvai un pārvaldāmai, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes iestāžu parasto darba apjomu, kā arī pārredzamai un godīgai, lai attiecīgajām personām nodrošinātu atbilstīgu juridisko noteiktību. |
(38) |
Īstermiņa vīzu gadījumā procesuālās garantijas tiek reglamentētas saskaņā ar attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem. |
(39) |
Dalībvalstu kompetentajām iestādēm lēmumi par pieteikumiem atļaujai sezonas darba veikšanai būtu jāpieņem pēc iespējas drīzāk pēc to iesniegšanas. Saistībā ar pieteikumiem atļaujas pagarināšanai vai atjaunošanai, ja tie ir iesniegti atļaujas derīguma laikposmā, dalībvalstīm būtu jāveic visi pamatotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka notiekošo administratīvo procedūru dēļ sezonas darbiniekam nav jāpārtrauc savas darba attiecības ar to pašu darba devēju, vai novērstu to, ka viņam ir jāmaina darba devēji. Pieteikumi atļaujas pagarināšanai vai atjaunošanai pieteikuma iesniedzējiem būtu jāiesniedz pēc iespējas drīzāk. Jebkurā gadījumā sezonas darbiniekam vajadzētu ļaut palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā un vajadzības gadījumā turpināt strādāt, kamēr kompetentās iestādes nav pieņēmušas galīgu lēmumu par viņa pieteikumu atļaujas pagarināšanai vai atjaunošanai. |
(40) |
Ņemot vērā sezonas darba būtību, dalībvalstis būtu jāmudina neiekasēt nodevu par pieteikumu apstrādi. Ja dalībvalsts tomēr nolemj nodevu iekasēt, tai nevajadzētu būt nesamērīgai vai pārmērīgi lielai. |
(41) |
Visiem sezonas darbiniekiem vajadzētu būt izmitinātiem tā, lai viņiem nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni. Kompetentā iestāde būtu jāinformē par mājokļa maiņu. Ja izmitināšanu kārto darba devējs vai tas notiek ar darba devēja starpniecību, īres maksai nevajadzētu būt pārmērīgi lielai salīdzinājumā ar sezonas darbinieka neto atalgojumu un attiecīgā mājokļa kvalitāti, īres maksa nebūtu automātiski jāietur no sezonas darbinieka algas, darba devējam būtu jāizsniedz sezonas darbiniekam īres līgums vai līdzvērtīgs dokuments, kurā izklāstīti mājokļa īres nosacījumi, un darba devējam būtu jānodrošina, lai mājoklis atbilstu attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem vispārējiem veselības un drošuma standartiem. |
(42) |
Trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir derīgs ceļošanas dokuments un atļauja sezonas darba veikšanai, kuru saskaņā ar šo direktīvu ir izdevusi dalībvalsts, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, ļauj jebkurā 180 dienu laikposmā, nepārsniedzot 90 dienas, ieceļot un brīvi pārvietoties to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu un 21. pantu 1985. gada 14. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (12) (Šengenas Īstenošanas konvencija). |
(43) |
Ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku īpaši neaizsargāto stāvokli un to, ka viņu darbs pēc būtības ir pagaidu darbs, ir jānodrošina trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku tiesību efektīva aizsardzība, arī sociālā nodrošinājuma jomā, un regulāri jāpārbauda un pilnībā jāgarantē, ka tiek ievērots princips par tiesībām uz vienādu attieksmi, kādu piemēro pret uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem darbiniekiem, ievērojot to, ka par vienu un to pašu darbu tajā pašā darbavietā darbinieki saņem tādu pašu atalgojumu, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi piemērojot koplīgumus un citus darba nosacījumus reglamentējošus noteikumus, kuri ir apstiprināti jebkādā līmenī vai paredzēti tiesību normās, atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem. |
(44) |
Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot tiesības un principus, kas ietverti 1961. gada 18. oktobra Eiropas Sociālajā hartā, un attiecīgā gadījumā tiesības un principus, kuri ietverti 1977. gada 24. novembra Eiropas Konvencijā par migrējošo darba ņēmēju juridisko statusu. |
(45) |
Būtu jānodrošina, lai trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas darbiniekiem tiktu piemēroti ne vien tie paši tiesību un administratīvie akti un reglamentējošie noteikumi, kas ir piemērojami darba ņēmējiem, kuri ir uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgie, bet lai viņiem tādā pašā kārtībā, kāda noteikta uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, tiktu piemēroti arī šķīrējtiesas nolēmumi, koplīgumi un līgumi, kas noslēgti jebkurā līmenī saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un praksi. |
(46) |
Būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas darbiniekiem saistībā ar tām sociālā nodrošinājuma jomām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (13) 3. pantā. Šī direktīva nesaskaņo dalībvalstu tiesību aktus sociālā nodrošinājuma jomā, un tā neattiecas uz sociālo palīdzību. Tās mērķis ir tikai piemērot vienādas attieksmes principu sociālā nodrošinājuma jomā attiecībā uz personām, uz kurām attiecas direktīvas darbības joma. Sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs atrodas pārrobežu situācijā, ar šo direktīvu nebūtu jāpiešķir plašākas tiesības nekā tās, kas jau paredzētas pastāvošajos Savienības tiesību aktos. Tā kā sezonas darbinieku uzturēšanās ir pagaidu uzturēšanās un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1231/2010 (14), dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no vienādas attieksmes pret sezonas darbiniekiem un saviem valstspiederīgajiem izslēgt ģimenes pabalstus un bezdarbnieka pabalstus un vienādas attieksmes piemērošanu saistīt tikai ar izglītību un arodmācībām, kā arī nodokļu atvieglojumiem. Šajā direktīvā nebūtu jāparedz ģimenes atkalapvienošanās. Turklāt ar šo direktīvu nepiešķir tiesības attiecībā uz situācijām, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, piemēram, situācijām, kad ģimenes locekļi dzīvo trešā valstī. Tomēr tam nebūtu jāietekmē trešā valstī dzīvojošo un apgādnieku zaudējušo personu tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saistībā ar sezonas darbinieku. Tam nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības nediskriminējoši piemērot valsts tiesību aktus, kuros paredzēti de minimis noteikumi iemaksām pensiju shēmās. Būtu jāievieš mehānismi, ar ko sezonas darbiniekiem uzturēšanās laikā nodrošina efektīvas sociālā nodrošinājuma garantijas un attiecīgā gadījumā paredz viņu iegūto tiesību pārvedamību. |
(47) |
Savienības tiesību akti neierobežo dalībvalstu pilnvaras veidot savas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Kamēr Savienības mērogā nav saskaņotu tiesību aktu, katrai dalībvalstij ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem piešķir sociālā nodrošinājuma pabalstus, kā arī jānosaka šādu pabalstu apmērs un laikposms, par kuru tos piešķir. Tomēr dalībvalstīm minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. |
(48) |
Ierobežojumiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomā saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart tiesības, kas piešķirtas, piemērojot Regulu (ES) Nr. 1231/2010. |
(49) |
Lai nodrošinātu, ka šī direktīva un jo īpaši noteikumi, kuri reglamentē tiesības, darba apstākļus un izmitināšanu, tiek pareizi piemēroti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi darba devēju uzraudzības mehānismi un ka vajadzības gadījumā to attiecīgajās teritorijās tiek veiktas efektīvas un atbilstīgas pārbaudes. Pārbaudāmie darba devēji būtu jāizvēlas, pamatojoties galvenokārt uz riska novērtējumu, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā uzņēmums darbojas, un visus līdzšinējos konstatētos pārkāpumus. |
(50) |
Lai atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi mehānismi, kurus izmantojot sezonas darbinieki varētu saņemt tiesisko aizsardzību un iesniegt sūdzības tieši vai ar attiecīgu trešo personu, piemēram, arodbiedrību vai citu apvienību, starpniecību. To uzskata par nepieciešamu, lai risinātu situācijas, kad sezonas darbinieki nav informēti par īstenošanas mehānismiem vai arī vilcinās tos izmantot savā vārdā, baidoties no iespējamām sekām. Sezonas darbiniekiem vajadzētu būt pieejamai tiesiskajai aizsardzībai, lai garantētu, ka viņi necieš sūdzības iesniegšanas dēļ. |
(51) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, ieviest īpašu uzņemšanas procedūru, pieņemt ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, ko piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas darba nolūkā, un noteikt tiesības, kas viņiem paredzētas kā sezonas darbiniekiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā Eiropas un valstu līmenī noteikto imigrācijas un nodarbinātības politiku, tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(52) |
Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 7. pantā, 15. panta 3. punktā, 17., 27., 28. un 31. pantā un 33. panta 2. punktā, saskaņā ar LES 6. pantu. |
(53) |
Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (15) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota. |
(54) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tām šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro. |
(55) |
Saskaņā 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo direktīvu nosaka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu valstspiederīgajiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā un nosaka sezonas darbinieku tiesības.
2. Gadījumos, kad uzturēšanās ilgums nepārsniedz 90 dienas, šo direktīvu piemēro, neskarot Šengenas acquis, jo īpaši Vīzu kodeksu, Šengenas Robežu kodeksu un Regulu (EK) Nr. 539/2001.
2. pants
Darbības joma
1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārpus dalībvalstu teritorijas un saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem iesniedz pieteikumu uzņemšanai vai jau ir uzņemti dalībvalsts teritorijā nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā.
Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pieteikuma iesniegšanas laikā dzīvo dalībvalsts teritorijā, – izņemot 15. pantā minētos gadījumus.
2. Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis, vajadzības gadījumā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, uzskaita tās nodarbinātības jomas, kurās ietilpst no gadalaiku maiņas atkarīgas darbības. Dalībvalstis, vajadzības gadījumā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, var veikt izmaiņas minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām izmaiņām.
3. Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem:
a) |
kuri tādu uzņēmumu uzdevumā, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, veic darbības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu LESD 56. panta nozīmē, tostarp uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, norīko darbā pakalpojumu sniegšanas jomā saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK; |
b) |
kuri ir to Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas izmantojuši savas tiesības brīvi pārvietoties Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (16); |
c) |
kuriem kopā ar saviem ģimenes locekļiem un neatkarīgi no to valstspiederības ir tādas pašas tiesības brīvi pārvietoties kā tiem Savienības pilsoņiem, kam šādas tiesības ir saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti vai nu starp Savienību un dalībvalstīm, vai Savienību un trešām valstīm. |
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
a) |
“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē; |
b) |
“sezonas darbinieks” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas saglabā savu pamata dzīvesvietu trešā valstī un likumīgi un uz laiku uzturas dalībvalsts teritorijā, lai veiktu no gadalaiku maiņas atkarīgu darbību saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto trešās valsts valstspiederīgo un darba devēju, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī; |
c) |
“no gadalaiku maiņas atkarīga darbība” ir darbība, kas ar gadalaika apstākļiem saistīta periodiska notikuma vai notikumu modeļa dēļ ir cieši saistīta ar konkrētu laiku gadā, kad pieprasījums pēc vajadzīgā darbaspēka ievērojami pārsniedz parasti veicamajām darbībām nepieciešamo līmeni; |
d) |
“sezonas darbinieka atļauja” ir atļauja, kas izdota, izmantojot Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 (17) noteikto formu, un ietver norādi uz sezonas darbu un kas tās turētājam piešķir tiesības uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā ilgāk par 90 dienām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem; |
e) |
“īstermiņa vīza” ir atļauja, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Vīzu kodeksa 2. panta 2) punkta a) apakšpunktu vai kas izdota saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura Šengenas acquis nepiemēro pilnībā; |
f) |
“ilgtermiņa vīza” ir atļauja, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Šengenas Īstenošanas konvencijas 18. pantu vai kas izdota saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura Šengenas acquis nepiemēro pilnībā; |
g) |
“vienota pieteikšanās procedūra” ir procedūra, saskaņā ar kuru, pamatojoties uz vienu pieteikumu atļaujai trešās valsts valstspiederīgajam uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, pieņem lēmumu par pieteikumu sezonas darbinieka atļaujai; |
h) |
“atļauja sezonas darba veikšanai” ir jebkura 12. pantā minētā atļauja, saskaņā ar kuru tās turētājam ir tiesības uzturēties un strādāt tās dalībvalsts teritorijā, kas ir izdevusi atļauju saskaņā ar šo direktīvu; |
i) |
“darba atļauja” ir jebkura atļauja, ko dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem izdod strādāšanai minētās dalībvalsts teritorijā. |
4. pants
Labvēlīgāki noteikumi
1. Šo direktīvu piemēro, neskarot labvēlīgākus noteikumus, kas ietverti:
a) |
Savienības tiesību aktos, tostarp divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību vai Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses; |
b) |
divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm. |
2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem tas attiecas saistībā ar 18., 19., 20., 23. un 25. pantu.
II NODAĻA
UZŅEMŠANAS NOSACĪJUMI
5. pants
Uzņemšanas kritēriji un prasības saistībā ar nodarbinātību sezonas darbinieka statusā uz uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz 90 dienas
1. Pieteikumiem uzņemšanai dalībvalstī saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem uz uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, pievieno:
a) |
derīgu darba līgumu vai, ja tas noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, administratīvo regulējumu vai praksi, saistošu darba piedāvājumu darbam sezonas darbinieka statusā attiecīgajā dalībvalstī pie darba devēja, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī, norādot:
|
b) |
pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir veselības apdrošināšana vai, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, viņš ir pieteicies veselības apdrošināšanai saistībā ar visiem riska veidiem, ko parasti apdrošināšana sedz attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, attiecībā uz laikposmiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saistībā ar darbu, ko veic minētajā dalībvalstī, vai tā rezultātā; |
c) |
pierādījumu, ka sezonas darbinieks tiks pienācīgi izmitināts vai ka viņam tiks nodrošināts atbilstīgs mājoklis saskaņā ar 20. pantu. |
2. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi atbilstu piemērojamiem tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksei.
3. Pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis pieprasa, lai sezonas darbinieks neizmantotu to sociālās palīdzības sistēmas.
4. Gadījumos, kad darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā ir norādīts, ka trešās valsts valstspiederīgais strādās reglamentētā profesijā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (18), dalībvalsts var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt dokumentus, ar ko apliecina, ka trešās valsts valstspiederīgais atbilst nosacījumiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēti, lai strādātu minētajā reglamentētajā profesijā.
5. Izskatot pieteikumu atļaujai, kas minēta 12. panta 1. punktā, dalībvalstis, kuras Šengenas acquis nepiemēro pilnībā, pārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgais:
a) |
nerada nelegālās imigrācijas risku; |
b) |
ir iecerējis vēlākais atļaujas termiņa beigu dienā atstāt dalībvalsts teritoriju. |
6. pants
Kritēriji un prasības uzņemšanai sezonas darbinieka statusā uz uzturēšanās laiku, kas pārsniedz 90 dienas
1. Pieteikumiem uzņemšanai dalībvalstī saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem uz uzturēšanās laiku, kas pārsniedz 90 dienas, pievieno:
a) |
derīgu darba līgumu vai, ja tas noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, administratīvo regulējumu vai praksi, saistošu darba piedāvājumu darbam sezonas darbinieka statusā attiecīgajā dalībvalstī pie darba devēja, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī, norādot:
|
b) |
pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējam ir veselības apdrošināšana vai, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, viņš ir pieteicies veselības apdrošināšanai saistībā ar visiem riska veidiem, ko parasti apdrošināšana sedz attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, attiecībā uz laikposmiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saistībā ar darbu, ko veic minētajā dalībvalstī, vai tā rezultātā; |
c) |
pierādījumu, ka sezonas darbinieks tiks pienācīgi izmitināts vai ka viņam tiks nodrošināts atbilstīgs mājoklis saskaņā ar 20. pantu. |
2. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi atbilstu piemērojamiem tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksei.
3. Pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis pieprasa, lai sezonas darbiniekam uzturēšanās laikā būtu pietiekami līdzekļi uzturēšanās izmaksu segšanai, neizmantojot to sociālās palīdzības sistēmas.
4. Neuzņem tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri ir uzskatāmi par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai.
5. Izskatot pieteikumu atļaujai, kas minēta 12. panta 2. punktā, dalībvalstis pārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgais nerada nelegālās imigrācijas risku un ir iecerējis vēlākais atļaujas termiņa beigu dienā atstāt dalībvalsts teritoriju.
6. Gadījumos, kad darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā ir norādīts, ka trešās valsts valstspiederīgais strādās reglamentētā profesijā, kā definēts Direktīvā 2005/36/EK, dalībvalsts var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt dokumentus, ar ko apliecina, ka trešās valsts valstspiederīgais atbilst nosacījumiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēti, lai strādātu minētajā reglamentētajā profesijā.
7. Dalībvalstis pieprasa, lai trešās valsts valstspiederīgajiem būtu derīgs ceļošanas dokuments, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis pieprasa, lai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš būtu vismaz tikpat ilgs kā sezonas darba veikšanai piešķirtās atļaujas derīguma termiņš.
Turklāt dalībvalstis var pieprasīt, lai:
a) |
ceļošanas dokumenta derīguma termiņš pārsniegtu iecerēto uzturēšanās laiku ilgākais trīs mēnešus; |
b) |
ceļošanas dokuments būtu izdots pēdējos desmit gados; un |
c) |
ceļošanas dokumentā būtu vismaz divas neaizpildītas lappuses. |
7. pants
Uzņemšanas apjomi
Šī direktīva neietekmē dalībvalsts tiesības noteikt, cik lielā skaitā uzņemt tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri sezonas darba veikšanai ieceļo tās teritorijā. Pamatojoties uz minēto, pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai var vai nu uzskatīt par nepieņemamu, vai noraidīt.
8. pants
Noraidīšanas iemesli
1. Dalībvalstis noraida pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai, ja:
a) |
nav ievērots 5. vai 6. pants; vai |
b) |
5. vai 6. panta nolūkiem uzrādītie dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā vai tie ir viltoti, vai ar tiem ir veiktas manipulācijas. |
2. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā noraida pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai, ja:
a) |
saskaņā ar valsts tiesību aktiem darba devējs ir sodīts par nedeklarētu darbu un/vai nelegālu nodarbināšanu; |
b) |
darba devējs ir pieteicis sava uzņēmuma maksātnespēju vai uzņēmums ir likvidēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā, vai netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība; vai |
c) |
darba devējs ir sodīts saskaņā ar 17. pantu. |
3. Dalībvalstis var pārbaudīt, vai attiecīgo vakanci nevar aizpildīt attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie vai citi Savienības pilsoņi, vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas minētajā dalībvalstī, un tādā gadījumā tās var pieteikumu noraidīt. Šo punktu piemēro, neskarot priekšrocības principu Savienības pilsoņiem, kas noteikts attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos.
4. Dalībvalstis var noraidīt pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai, ja:
a) |
darba devējs nav izpildījis savas juridiskās saistības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, nodokļiem, darba tiesībām, darba apstākļiem vai nodarbinātības noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un/vai koplīgumiem; |
b) |
12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas darba devējs ir likvidējis pilnas slodzes darba vietu, lai izveidotos vakance, ko darba devējs mēģina aizpildīt, izmantojot šo direktīvu; vai |
c) |
trešās valsts valstspiederīgais nav ievērojis saistības, kas izriet no iepriekšēja lēmuma par uzņemšanu sezonas darbinieka statusā. |
5. Neskarot 1. punktu, jebkurā lēmumā par pieteikuma noraidīšanu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus, tostarp sezonas darbinieka intereses, un ievēro proporcionalitātes principu.
6. Iemeslus, kuru dēļ atsaka izdot īstermiņa vīzu, reglamentē ar Vīzu kodeksa attiecīgajiem noteikumiem.
9. pants
Atļaujas sezonas darba veikšanai atsaukšana
1. Dalībvalstis atsauc atļauju sezonas darba veikšanai, ja:
a) |
5. vai 6. panta nolūkiem uzrādītie dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā vai tie ir viltoti, vai ar tiem veiktas manipulācijas; vai |
b) |
atļaujas turētāja uzturēšanās nolūki nav tie, kuros viņam bija atļauts uzturēties. |
2. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā atsauc atļauju sezonas darba veikšanai, ja:
a) |
saskaņā ar valsts tiesību aktiem darba devējs ir sodīts par nedeklarētu darbu un/vai nelegālu nodarbināšanu; |
b) |
darba devējs ir pieteicis sava uzņēmuma maksātnespēju vai uzņēmums ir likvidēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā, vai netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība; vai |
c) |
darba devējs ir sodīts saskaņā ar 17. pantu. |
3. Dalībvalstis var atsaukt atļauju sezonas darba veikšanai, ja:
a) |
nav ievērots vai vairs netiek ievērots 5. vai 6. pants; |
b) |
darba devējs nav izpildījis savas juridiskās saistības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, nodokļiem, darba tiesībām, darba apstākļiem vai nodarbinātības noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un/vai koplīgumiem; |
c) |
darba devējs nav izpildījis saskaņā ar darba līgumu paredzētās saistības; vai |
d) |
12 mēnešos tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas darba devējs ir likvidējis pilnas slodzes darba vietu, lai izveidotos vakance, ko darba devējs mēģina aizpildīt, izmantojot šo direktīvu. |
4. Dalībvalstis var atsaukt atļauju sezonas darba veikšanai, ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu starptautiskai aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (19) vai aizsardzībai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai praksi.
5. Neskarot 1. punktu, jebkurā lēmumā par atļaujas atsaukšanu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus, tostarp sezonas darbinieka intereses, un ievēro proporcionalitātes principu.
6. Iemeslus, kuru dēļ anulē vai atsauc īstermiņa vīzu, reglamentē ar Vīzu kodeksa attiecīgajiem noteikumiem.
10. pants
Pienākums sadarboties
Dalībvalstis var pieprasīt, lai darba devējs sniegtu visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai izdotu, pagarinātu vai atjaunotu atļauju sezonas darba veikšanai.
III NODAĻA
PROCEDŪRA UN ATĻAUJAS SEZONAS DARBA VEIKŠANAI
11. pants
Piekļuve informācijai
1. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu viegli pieejama informācija par visiem dokumentārajiem pierādījumiem, kas nepieciešami pieteikumam, un informācija par ieceļošanu un uzturēšanos, tostarp sezonas darbinieka tiesībām un pienākumiem, un procesuālajām garantijām.
2. Ja dalībvalstis trešo valstu valstspiederīgajiem izdod atļauju sezonas darba veikšanai, tās viņus arī rakstiski informē par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu, tostarp par sūdzību iesniegšanas procedūrām.
12. pants
Atļaujas sezonas darba veikšanai
1. Saistībā ar uzturēšanos, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas, dalībvalstis trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atbilst 5. pantam un uz ko neattiecas 8. pantā izklāstītie iemesli, izdod vienu no šādām atļaujām sezonas darba veikšanai, neskarot Vīzu kodeksā un Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (20) paredzētos noteikumus par īstermiņa vīzu izdošanu:
a) |
īstermiņa vīzu, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai; |
b) |
īstermiņa vīzu un darba atļauju, norādot, ka tās izdotas sezonas darba veikšanai; vai |
c) |
darba atļauju, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai, ja trešās valsts valstspiederīgais ir atbrīvots no vīzu prasības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu un ja attiecīgās dalībvalstis viņam nepiemēro minētās regulas 4. panta 3. punktu. |
Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis paredz piešķirt vai nu a) un c) apakšpunktā minētās atļaujas, vai b) un c) apakšpunktā minētās atļaujas.
2. Saistībā ar uzturēšanos, kuras ilgums pārsniedz 90 dienas, dalībvalstis trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atbilst 6. pantam un uz ko neattiecas 8. pantā izklāstītie iemesli, izdod vienu no šādām atļaujām sezonas darba veikšanai:
a) |
ilgtermiņa vīzu, norādot, ka tā izdota sezonas darba veikšanai; |
b) |
sezonas darbinieka atļauju; vai |
c) |
sezonas darbinieka atļauju un ilgtermiņa vīzu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ilgtermiņa vīza ir vajadzīga, lai ieceļotu teritorijā. |
Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis paredz piešķirt tikai vienu no a), b) un c) apakšpunktā minētajām atļaujām.
3. Neskarot Šengenas acquis, dalībvalstis nosaka, vai pieteikums jāiesniedz trešās valsts valstspiederīgajam un/vai darba devējam.
Dalībvalstu pienākums noteikt, vai pieteikums ir jāiesniedz trešās valsts valstspiederīgajam un/vai darba devējam, neskar kārtību, atbilstīgi kurai procedūrā jāiesaistās abām pusēm.
4. Dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minēto sezonas darbinieka atļauju, izmantojot formu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1030/2002. Dalībvalstis atļaujā iekļauj norādi uz to, ka tā ir izdota sezonas darba veikšanai.
5. Ilgtermiņa vīzu gadījumā dalībvalstis vīzas uzlīmes iedaļā “Piezīmes” iekļauj norādi, ka ilgtermiņa vīza ir izdota sezonas darba veikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 pielikuma 12. punktu.
6. Papildu informāciju saistībā ar sezonas darbinieka darba attiecībām dalībvalstis var norādīt papīra formā vai uzglabāt šādus datus elektroniskā formātā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1030/2002 4. pantu un tās pielikuma a) punkta 16. apakšpunktu.
7. Ja vīza ir vajadzīga tikai tādēļ, lai ieceļotu dalībvalsts teritorijā, un ja trešās valsts valstspiederīgais izpilda nosacījumus, saskaņā ar kuriem izdod sezonas darbinieka atļauju atbilstīgi 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktam, attiecīgā dalībvalsts trešās valsts valstspiederīgajam nodrošina visas iespējas iegūt vajadzīgo vīzu.
8. Šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās ilgtermiņa vīzas izdošana neskar to, ka dalībvalstis var izdot iepriekšēju atļauju strādāšanai attiecīgajā dalībvalstī.
13. pants
Pieteikumi sezonas darbinieka atļaujai
1. Dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir kompetentas pieņemt pieteikumus sezonas darbinieka atļaujai, pieņemt lēmumus par tiem un izsniegt sezonas darbinieka atļaujas.
2. Pieteikumu sezonas darbinieka atļaujai iesniedz, izmantojot vienotu pieteikšanās procedūru.
14. pants
Uzturēšanās ilgums
1. Dalībvalstis nosaka sezonas darbinieku uzturēšanās maksimālo ilgumu, kas ir ne īsāks par pieciem mēnešiem un ne garāks par deviņiem mēnešiem jebkurā 12 mēnešu laikposmā. Pēc minētā laikposma beigām trešās valsts valstspiederīgais atstāj dalībvalsts teritoriju, ja vien attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem nav izdevusi viņam uzturēšanās atļauju nolūkā, kas nav saistīts ar sezonas darba veikšanu.
2. Dalībvalstis var jebkurā 12 mēnešu laikposmā noteikt maksimālo laikposmu, kurā darba devējs drīkst pieņemt darbā sezonas darbiniekus. Minētais laikposms ir ne īsāks par maksimālo uzturēšanās laikposmu, kas noteikts atbilstīgi 1. punktam.
15. pants
Uzturēšanās laika pagarināšana vai atļaujas sezonas darba veikšanai atjaunošana
1. Nepārsniedzot maksimālo laikposmu, kas minēts 14. panta 1. punktā, un ar noteikumu, ka tiek ievērots 5. vai 6. pants un nav piemērojami 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 2. punktā un attiecīgā gadījumā 8. panta 4. punktā izklāstītie iemesli, dalībvalstis sezonas darbiniekiem atļauj vienreiz pagarināt uzturēšanās laiku, ja sezonas darbinieki pagarina savu līgumu ar to pašu darba devēju.
2. Dalībvalstis var nolemt saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļaut sezonas darbiniekiem pagarināt savu līgumu ar to pašu darba devēju un uzturēšanās laiku vairāk nekā vienreiz – ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 14. panta 1. punktā minētais maksimālais laikposms.
3. Nepārsniedzot maksimālo laikposmu, kas minēts 14. panta 1. punktā, un ar noteikumu, ka tiek ievērots 5. vai 6. pants un nav piemērojami 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 2. punktā un attiecīgā gadījumā 8. panta 4. punktā izklāstītie iemesli, dalībvalstis sezonas darbiniekiem atļauj vienreiz pagarināt uzturēšanās laiku, ja nodarbinātība paredzēta pie cita darba devēja.
4. Dalībvalstis var nolemt saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļaut sezonas darbiniekiem tikt nodarbinātiem pie cita darba devēja un pagarināt uzturēšanās laiku vairāk nekā vienreiz – ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 14. panta 1. punktā minētais maksimālais laikposms.
5. Šā panta 1. līdz 4. punkta nolūkā dalībvalstis akceptē pieteikuma iesniegšanu, ja saskaņā ar šo direktīvu uzņemtais sezonas darbinieks atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
6. Dalībvalstis var atteikt pagarināt vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, ja attiecīgo vakanci varētu aizpildīt attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie vai citi Savienības pilsoņi, vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas dalībvalstī. Šo punktu piemēro, neskarot priekšrocības principu Savienības pilsoņiem, kas noteikts attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos.
7. Dalībvalstis atsaka pagarināt vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, ja ir sasniegts maksimālais uzturēšanas ilgums, kas noteikts 14. panta 1. punktā.
8. Dalībvalstis var atteikt pagarināt vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai, ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu starptautiskai aizsardzībai saskaņā ar Direktīvu 2011/95/ES vai ja trešās valsts valstspiederīgais iesniedz pieteikumu aizsardzībai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām vai praksi.
9. Direktīvas 9. panta 2. punktu un 9. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro sezonas darbiniekam, kas saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniedz pieteikumu saistībā ar nodarbinātību pie cita darba devēja, ja minētos noteikumus piemēro iepriekšējam darba devējam.
10. Iemeslus īstermiņa vīzas pagarināšanai reglamentē attiecīgajos Vīzu kodeksa noteikumos.
11. Neskarot 8. panta 1. punktu, jebkurā lēmumā par pagarināšanas vai atjaunošanas pieteikumu ņem vērā attiecīgās lietas konkrētos apstākļus, tostarp sezonas darbinieka intereses, un ievēro proporcionalitātes principu.
16. pants
Atkārtotas ieceļošanas atvieglošana
1. Dalībvalstis atvieglo atkārtotu ieceļošanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vismaz reizi pēdējos piecos gados minētajā dalībvalstī bijuši uzņemti sezonas darbinieka statusā un kuri katras savas uzturēšanās laikā ir pilnībā ievērojuši sezonas darbiniekiem piemērojamos nosacījumus saskaņā ar šo direktīvu.
2. Šā panta 1. punktā minēto atvieglošanu var īstenot ar vienu vai vairākiem pasākumiem, piemēram:
a) |
piešķirt atbrīvojumu no prasības iesniegt vienu vai vairākus 5. vai 6. pantā minētos dokumentus; |
b) |
ar vienu administratīvo aktu izdot vairākas sezonas darbinieka atļaujas; |
c) |
paātrināt procedūru lēmuma pieņemšanai par attiecīgo pieteikumu sezonas darbinieka atļaujai vai ilgtermiņa vīzai; |
d) |
saistībā ar uzņemšanas ierobežotajiem apjomiem prioritārā kārtā izskatīt pieteikumus uzņemšanai sezonas darbinieka statusā, tostarp lēmumu pieņemšanā par pieteikumiem ņemot vērā līdzšinējo uzņemšanu. |
17. pants
Darba devējiem piemērojamās sankcijas
1. Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro darba devējiem, kuri nav izpildījuši savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, tostarp darba devējiem, kuri ir nopietni pārkāpuši saskaņā ar šo direktīvu noteiktās saistības, liedzot iespēju nodarbināt sezonas darbiniekus. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja atļauja sezonas darba veikšanai tiek atsaukta saskaņā ar 9. panta 2. punktu un 9. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu, darba devējam ir jāmaksā kompensācija sezonas darbiniekam atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Darba devējs atbild par to visu atlikušo saistību izpildi, kuras viņam būtu jāievēro, ja atļauja sezonas darba veikšanai nebūtu atsaukta.
3. Gadījumā, kad darba devējs ir apakšuzņēmējs, kas ir pārkāpis šo direktīvu, un kad galvenais darbuzņēmējs un jebkurš iesaistītais apakšuzņēmējs nav izpildījuši pienācīgas pārbaudes saistības, kā noteikts valsts tiesību aktos, galvenais darbuzņēmējs un jebkurš iesaistītais apakšuzņēmējs var:
a) |
tikt pakļauti 1. punktā minētajām sankcijām; |
b) |
līdztekus darba devējam vai tā vietā – būt atbildīgi par kompensācijas izmaksāšanu attiecīgajam sezonas darbiniekam, kura tam pienākas saskaņā ar 2. punktu; |
c) |
līdztekus darba devējam vai tā vietā – būt atbildīgi par visu to atlikušo maksājumu veikšanu, kuri attiecīgajam sezonas darbiniekam pienākas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var noteikt stingrākus noteikumus, ar ko reglamentē atbildību.
18. pants
Procesuālās garantijas
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem lēmumu par pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai. Kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pilnībā aizpildīta pieteikuma iesniegšanas rakstiski paziņo lēmumu pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām paziņošanas procedūrām.
2. Attiecībā uz pieteikumu uzturēšanās laika pagarināšanai vai atļaujas atjaunošanai saskaņā ar 15. pantu dalībvalstis veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka notiekošo administratīvo procedūru dēļ sezonas darbiniekam nav jāpārtrauc savas darba attiecības ar to pašu darba devēju, vai novērstu to, ka viņam ir jāmaina darba devējs.
Ja derīguma termiņš atļaujai sezonas darba veikšanai beidzas pagarināšanas vai atjaunošanas procedūras laikā, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem ļauj sezonas darbiniekam palikt to teritorijā, kamēr kompetentās iestādes nav pieņēmušas lēmumu par pieteikumu, – ar noteikumu, ka pieteikums ir iesniegts minētās atļaujas derīguma laikposmā un ka nav beidzies 14. panta 1. punktā minētais laikposms.
Ja piemēro otro daļu, dalībvalstis var, inter alia, nolemt:
a) |
izdot valsts pagaidu uzturēšanās atļauju vai līdzvērtīgas atļaujas, kamēr nav pieņemts lēmums; |
b) |
ļaut sezonas darbiniekam strādāt, līdz tiek pieņemts minētais lēmums. |
Laikā, kad izskata pagarināšanas vai atjaunošanas pieteikumu, piemēro attiecīgos šīs direktīvas noteikumus.
3. Ja informācija vai dokumenti, kas iesniegti, lai pamatotu pieteikumu, ir nepilnīgi, kompetentās iestādes saprātīgā laikposmā paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija ir nepieciešama, un nosaka pieņemamu termiņu tās sniegšanai. Šā panta 1. punktā minēto laikposmu aptur, kamēr kompetentās iestādes nav saņēmušas nepieciešamo papildu informāciju.
4. Pieteikuma iesniedzējam rakstiski paziņo iemeslus, kuru dēļ ir nolemts, ka pieteikums atļaujai sezonas darba veikšanai ir nepieņemams, vai kuru dēļ pieteikums atļaujai sezonas darba veikšanai ir noraidīts vai ir atteikts pagarināt uzturēšanās laiku vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai. Iemeslus, kuru dēļ ir nolemts atsaukt atļauju sezonas darba veikšanai, paziņo rakstiski gan sezonas darbiniekam, gan darba devējam – ja tā paredzēts valsts tiesību aktos.
5. Jebkuru lēmumu, ar ko pieteikumu atļaujai sezonas darba veikšanai pasludina par nepieņemamu vai noraida, ar ko atsaka pagarināt uzturēšanās laiku vai atjaunot atļauju sezonas darba veikšanai vai atsauc atļauju sezonas darba veikšanai, attiecīgajā dalībvalstī var apstrīdēt tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ar rakstisku paziņojumu precizē, kurā tiesā vai administratīvā iestādē var lēmumu pārsūdzēt un kāds ir pārsūdzības iesniegšanas termiņš.
6. Procesuālās garantijas attiecībā uz īstermiņa vīzām reglamentē ar Vīzu kodeksa noteikumiem.
19. pants
Nodevas un izmaksas
1. Dalībvalstis var prasīt maksāt nodevas par pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar šo direktīvu. Šādu nodevu apjoms nav nesamērīgs vai pārmērīgi liels. Nodevas par īstermiņa vīzām reglamentē ar attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem. Ja minētās nodevas maksā trešās valsts valstspiederīgais, dalībvalstis var paredzēt, ka darba devējs viņam to atlīdzina saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
2. Dalībvalstis var prasīt sezonas darbinieku darba devējiem segt:
a) |
sezonas darbinieku ceļa izdevumus par braucienu no viņu izcelsmes vietas līdz darbavietai attiecīgajā dalībvalstī un atpakaļ; |
b) |
5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās veselības apdrošināšanas izmaksas. |
Ja izmaksas apmaksā darba devēji, šādas izmaksas neatgūst no sezonas darbiniekiem.
20. pants
Izmitināšana
1. Dalībvalstis pieprasa sniegt pierādījumu par to, ka attiecīgais sezonas darbinieks uzturēšanās laikā tiks izmitināts, nodrošinot viņam pienācīgu dzīves līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi. Kompetento iestādi informē par jebkuru sezonas darbinieka mājokļa maiņu.
2. Ja izmitināšanu kārto darba devējs vai tas notiek ar darba devēja starpniecību:
a) |
no sezonas darbinieka var prasīt īres maksu, kas nav pārmērīgi liela salīdzinājumā ar sezonas darbinieka neto atalgojumu un mājokļa kvalitāti. Īres maksu automātiski neietur no sezonas darbinieka algas; |
b) |
darba devējs izsniedz sezonas darbiniekam īres līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā skaidri izklāstīti mājokļa īres nosacījumi; |
c) |
darba devējs nodrošina, lai mājoklis atbilstu vispārējiem veselības un drošuma standartiem, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī. |
21. pants
Darbā iekārtošana, ko veic valsts nodarbinātības dienesti
Dalībvalstis var noteikt, ka sezonas darbiniekus darbā iekārto tikai valsts nodarbinātības dienesti.
IV NODAĻA
TIESĪBAS
22. pants
Tiesības saskaņā ar atļauju sezonas darba veikšanai
Direktīvas 12. pantā minētās atļaujas derīguma laikā tās turētājam ir vismaz šādas tiesības:
a) |
tiesības ieceļot un uzturēties tās dalībvalsts teritorijā, kura izdevusi atļauju; |
b) |
tiesības brīvi piekļūt visai tās dalībvalsts teritorijai, kura izdevusi atļauju, saskaņā ar valsts tiesību aktiem; |
c) |
tiesības veikt konkrēto profesionālo darbību, kas, ievērojot valsts tiesību aktus, ir atļauta saskaņā ar atļauju. |
23. pants
Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi
1. Sezonas darbiniekiem ir tiesības uz tādu pašu attieksmi, kāda tiek piemērota uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:
a) |
nodarbinātības noteikumi, tostarp minimālais darbspējas vecums, un darba apstākļi, tostarp atalgojums un atlaišana, darba laiks, atvaļinājums un brīvdienas, kā arī veselības aizsardzības un drošības prasības darba vietā; |
b) |
tiesības streikot un piedalīties protesta akcijās saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un praksi un biedrošanās brīvība, piederība pie organizācijas un dalība organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir iesaistīti konkrētā darbā, tostarp šādu organizāciju piešķirtās tiesības un priekšrocības, tostarp tiesības risināt sarunas un slēgt koplīgumus, neskarot valsts noteikumus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību; |
c) |
atlikušie maksājumi, kuri jāveic darba devējam, saistībā ar jebkuru trešās valsts valstspiederīgajam neizmaksātu atalgojumu; |
d) |
Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā noteiktās sociālā nodrošinājuma jomas; |
e) |
neskarot līgumu brīvību saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, piekļuve precēm un pakalpojumiem un publiski pieejamo preču un pakalpojumu piegāde, izņemot mājokli; |
f) |
konsultāciju pakalpojumi, ko attiecībā uz sezonas darbu sniedz nodarbinātības dienesti; |
g) |
izglītība un arodmācības; |
h) |
diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšana saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām; |
i) |
nodokļu atvieglojumi, ciktāl attiecīgo sezonas darbinieku attiecīgajā dalībvalstī uzskata par rezidentu nodokļu vajadzībām. |
Sezonas darbinieki, kas pārceļas uz trešo valsti, vai šādu sezonas darbinieku pārdzīvojušie, kuri dzīvo trešā valstī un kuriem pienākas minēto sezonas darbinieku tiesības, saņem valsts noteiktās pensijas, kuru pamatā ir sezonas darbinieku iepriekšējā nodarbinātība un kuras ir piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā minētajiem tiesību aktiem, atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādām pašām likmēm, kādas piemēro attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem, kad viņi pārceļas uz trešo valsti.
2. Dalībvalstis vienlīdzīgu attieksmi var ierobežot:
i) |
saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, to nepiemērojot saistībā ar ģimenes pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem, – neskarot Regulu (ES) Nr. 1231/2010; |
ii) |
saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktu, to piemērojot tikai saistībā ar izglītību un arodmācībām, kas ir tieši saistītas ar konkrēto profesionālo darbību, un izslēdzot iespējas saņemt mācību stipendijas un uzturēšanās pabalstus un aizdevumus vai citus pabalstus un aizdevumus; |
iii) |
saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunktu attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, to piemērojot tikai gadījumos, kad to sezonas darbinieka ģimenes locekļu, kuriem viņš pieprasa atvieglojumus, reģistrētā vai parastā dzīvesvieta atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. |
3. Šā panta 1. punktā paredzētās tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi neskar dalībvalsts tiesības saskaņā ar 9. un 15. pantu atsaukt atļauju sezonas darba veikšanai vai noraidīt tās pagarināšanu vai atjaunošanu.
24. pants
Uzraudzība, izvērtēšana un pārbaudes
1. Dalībvalstis paredz pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas un sodītu par šīs direktīvas pārkāpumiem. Pasākumi ietver uzraudzību, izvērtēšanu un attiecīgā gadījumā pārbaudes veikšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai par darba inspekcijas jautājumiem atbildīgie dienesti vai kompetentās iestādes un, ja to paredz valsts tiesību akti valstspiederīgo darba ņēmēju gadījumā, organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju intereses, varētu piekļūt darbavietai un – ar darba ņēmēja piekrišanu – mājoklim.
25. pants
Sūdzību procedūras atvieglošana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ieviesti efektīvi mehānismi, ar kuru palīdzību sezonas darbinieki varētu iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem vai nu paši, vai ar to trešo personu starpniecību, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu, vai ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību, ja tā paredzēts valsts tiesību aktos.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka trešās personas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīgi ieinteresētas nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu, vai nu sezonas darbinieka vārdā, vai atbalstot viņu, ar viņa piekrišanu var iesaistīties jebkurā administratīvā vai civiltiesiskā procedūrā, kas paredzēta, lai panāktu šīs direktīvas īstenošanu, izņemot procedūras un lēmumus attiecībā uz īstermiņa vīzām.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai sezonas darbiniekiem tāpat kā citiem darba ņēmējiem, kas atrodas līdzīgā stāvoklī, būtu pieejami pasākumi, ar ko nodrošina aizsardzību pret atlaišanu vai citu nelabvēlīgu darba devēja rīcību, ko var īstenot, reaģējot uz sūdzību uzņēmumā vai uz tiesas procesu, kura mērķis ir nodrošināt šīs direktīvas ievērošanu.
V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
26. pants
Statistikas dati
1. Dalībvalstis paziņo Komisijai statistikas datus par to, cik daudz atļauju sezonas darba veikšanai ir izdots pirmoreiz, un pēc iespējas to, cik daudz ir tādu trešo valstu valstspiederīgo, kuru atļaujas sezonas darba veikšanai ir pagarinātas, atjaunotas vai atsauktas. Minētos statistikas datus iedala pēc pilsonības un, cik vien iespējams, pēc atļaujas derīguma laikposma un tautsaimniecības nozares.
2. Šā panta 1. punktā minētie statistikas dati attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem, un tos iesniedz Komisijai sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir 2017. gads.
3. Šā panta 1. punktā minētos statistikas datus paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (21).
27. pants
Ziņojumu sniegšana
Reizi trijos gados un pirmo reizi ne vēlāk kā 2019. gada 30. septembrī Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un ierosina visus vajadzīgos grozījumus.
28. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 30. septembrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
30. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 218, 23.7.2011., 97. lpp.
(2) OV C 166, 7.6.2011., 59. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 17. februāra lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).
(5) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
(6) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).
(12) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/04 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1231/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp.).
(15) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
(17) Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).
(20) Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).