20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/1

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 1. punktu velkamos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot līdz 3 jūras jūdžu attālumā no krasta vai līdz 50 m izobātai, ja tāds dziļums sasniegts tuvāk pie krasta.

(2)

Pēc dalībvalsts lūguma Komisija var pieļaut atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, ja ir izpildīti 13. panta 5. un 9. punkta nosacījumi.

(3)

Komisija 2013. gada 8. februārī saņēma Slovēnijas lūgumu piemērot atkāpi no minētās regulas 13. panta 1. punkta pirmās daļas attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar volantīntipa trali, Slovēnijas teritoriālajos ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks nekā 50 metri un kuri atrodas 1,5 līdz 3 jūras jūdžu attālumā no krasta.

(4)

Šis lūgums attiecas uz kuģiem, kuri šajā zvejniecībā darbojas ilgāk nekā piecus gadus un strādā saskaņā ar pārvaldības plānu, ko Slovēnija pieņēmusi 2014. gada 13. februārī (2) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktam. Šie kuģi ir iekļauti sarakstā, kas paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punktu.

(5)

Pārvaldības plāns garantē, ka nākotnē netiks palielināta zvejas piepūle, jo zvejas atļaujas tiks izdotas tikai konkrētiem 12 kuģiem, kuru kopējā zvejas piepūle ir 178 bruto tonnas un kuriem Slovēnija jau ir atļāvusi zvejot.

(6)

Slovēnija sniedza jaunākos zinātniskos un tehniskos pamatojumus atkāpes piemērošanai.

(7)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2013. gada 8.–12. aprīļa plenārsēdē izvērtēja Slovēnijas iesniegto lūgumu par minēto atkāpi un ar to saistīto pārvaldības plāna projektu.

(8)

Slovēnijas lūgtā atkāpe atbilst Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 5. un 9. punkta nosacījumiem.

(9)

Konkrētāk, pastāv zināmi ģeogrāfiski ierobežojumi, jo Slovēnijas teritoriālie ūdeņi nekur nesasniedz 50 metru dziļumu. Tāpēc kuģi zvejai ar grunts trali, tostarp kuģi zvejai ar volantīntipa trali, patlaban zvejo tikai tādā attālumā no krasta, kas pārsniedz 3 jūras jūdzes un kur komerciālajai kuģu satiksmei atvēlētā teritorija ievērojami ierobežo zvejas vietas.

(10)

Zveju ar volantīntipa trali nevar veikt ar citiem rīkiem, tai nav būtiskas ietekmes uz jūras vidi, tostarp aizsargājamām dzīvotnēm, un tā neietekmē tādu kuģu darbības, kas izmanto citus zvejas rīkus, nevis traļus, zvejas vadus vai līdzīgus velkamos zvejas rīkus.

(11)

Slovēnijas lūgtā atkāpe ietekmē nelielu kuģu skaitu, proti, tikai 12 kuģus. Šo kuģu reģistrācijas numuri ir norādīti pārvaldības plānā.

(12)

Attiecīgās zvejas darbības ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. pantu, 8. panta 1. punkta h) apakšpunktu un 9. panta 3. punktu. Tādu kuģu darbība, kas zvejo ar volantīntipa trali, ir reglamentēta Slovēnijas sagatavotajā pārvaldības plānā, lai nodrošinātu, ka Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā minēto sugu nozveja ir minimāla.

(13)

Kuģi zvejai ar volantīntipa trali netiek izmantoti galvkāju zvejai.

(14)

Slovēnijas sagatavotajā pārvaldības plānā ietverti zvejas darbību uzraudzības pasākumi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. panta 9. punkta trešajā daļā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (3) 14. un 15. pantā.

(15)

Tāpēc lūgtā atkāpe būtu jāpiešķir.

(16)

Slovēnijai būtu noteiktā laikā un saskaņā ar Slovēnijas sagatavotajā pārvaldības plānā paredzēto uzraudzības plānu jāsniedz Komisijai attiecīgs ziņojums.

(17)

Būtu jānosaka atkāpes piemērošanas ilguma ierobežojums, lai varētu nodrošināt tūlītējus koriģējošus pārvaldības pasākumus, ja Komisijai iesniegtajā ziņojumā atklāsies slikts izmantotā krājuma saglabāšanās stāvoklis, un vienlaikus radītu iespēju savākt pilnīgākus zinātniskos datus, kuri kļūtu par uzlabota pārvaldības plāna pamatu.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

a)

kuru reģistrācijas numurs ir minēts Slovēnijas pārvaldības plānā;

b)

kuri šajā zvejniecībā darbojas ilgāk nekā piecus gadus un kuriem nākotnē netiks palielināta zvejas piepūle; un

c)

kuri ir zvejas atļaujas turētāji un darbojas saskaņā ar pārvaldības plānu, ko Slovēnija pieņēmusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. panta 2. punktam.

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/3

(1)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 185/2010 (2), ir apliecinājusi vajadzību pārskatīt kopējo pamatstandartu piemērošanas kārtību attiecībā uz sprāgstvielu palieku noteikšanas (ETD) metodēm.

(2)

Būtu jāprecizē, jāsaskaņo vai jāvienkāršo daži konkrēti aviācijas drošības pasākumi, kas saistīti ar ETD izmantošanu, lai uzlabotu juridisko skaidrību, standartizētu tiesību aktu vienotu interpretāciju un vēl lielākā mērā nodrošinātu aviācijas drošības kopējo pamatstandartu optimālu īstenošanu.

(3)

Grozījumi attiecas uz pasākumiem, kas apraksta, kā ir atļauts izmantot ETD saistībā ar pasažieru pārbaudēm, tādu personu pārbaudēm, kas nav pasažieri, rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, kravas, pasta, lidojumā patērējamo krājumu un lidostā patērējamo krājumu pārbaudēm, un tehniskās prasības ETD drošības iekārtām.

(4)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 185/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/6

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/8

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 533/2007 ir atvērtas tarifa kvotas mājputnu gaļas produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir norādīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti 2014. gada marta pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/10

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/12

(1)

Direktīva 2000/25/EK nosaka gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju robežvērtības, kas piemērojamas secīgos posmos, kā arī lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru darbināšanai paredzēto iekšdedzes dzinēju testēšanas procedūru, atsaucoties uz noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīvā 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (2).

(2)

Tehniskais progress izraisa nepieciešamību operatīvi pielāgot Direktīvas 97/68/EK pielikumos noteiktās tehniskās prasības, tālab minētajā direktīvā vairākkārt izdarīti grozījumi. Tāpēc Direktīva 2000/25/EK jāsalāgo ar grozītās Direktīvas 97/68/EK noteikumiem.

(3)

Ar Komisijas Direktīvu 2012/46/ES (3) Direktīvas 97/68/EK XII pielikumā izdarīti grozījumi, lai ieviestu jaunus alternatīvus tipa apstiprinājumus atbilstīgi tehniskajam progresam ANO EEK līmenī un lai nodrošinātu alternatīvu tipa apstiprināšanas procedūru saskaņošanu starptautiskā mērogā. Šie noteikumi par alternatīvu tipa apstiprināšanu tāpēc būtu jāiestrādā Direktīvā 2000/25/EK. Turklāt jāatjaunina atsauces uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumiem Nr. 49 un Nr. 96, lai nodrošinātu, ka tās atbilst Direktīvas 97/68/EK grozījumiem attiecībā uz alternatīvu tipa apstiprinājumu atzīšanu dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2000/25/EK I, II un III pielikums.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2003/37/EK 20. pantu,

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/20

(1)

Direktīva 2003/37/EK izveido tipa apstiprinājuma sistēmu lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, lai saskaņotu minēto sistēmu ar mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas noteikumiem.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Direktīva 2000/25/EK, ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/150/EEK (2), ir viena no atsevišķajām direktīvām tipa apstiprinājuma sistēmā, kas izveidota ar Direktīvu 2003/37/EK. Direktīvā 2000/25/EK ir izdarīti grozījumi, lai iekļautu tajā vairākus Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīvas 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (3), grozījumus saistībā ar pielāgošanu tehnikas attīstībai, jaunu emisijas posmu ieviešanu, alternatīvu tipa apstiprināšanas procedūru ieviešanu un elastīguma sistēmu īstenošanu.

(3)

Lai ņemtu vērā minētos Direktīvas 2000/25/EK grozījumus, būtu jāatjaunina atbilstīgie administratīvie noteikumi Direktīvā 2003/37/EK.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2003/37/EK I, II un III pielikums.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 1. punktu,

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/27

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (2) (“apstrīdētā regula”), ar kuru uzlika galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas minētos pasākumus turpināja attiecināt ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (3). Šie pasākumi zaudēja spēku 2011. gada 31. martā.

(2)

Daži ražotāji eksportētāji Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu. Vispārējā tiesa minētās prasības noraidīja (4). Tomēr, pamatojoties uz apelācijas sūdzībām, Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann un citi/Padome un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes/Padome (“spriedumi”) atcēla Vispārējās tiesas spriedumus un atcēla Regulu (EK) Nr. 1472/2006 daļā, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām. Jo īpaši – Tiesa konstatēja, ka Komisijai bija jāizskata pieprasījumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas, lūdzot tām piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (turpmāk – TER), statusu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam, un ka nav iespējams izslēgt, ka šādas izskatīšanas rezultātā sūdzības iesniedzējām piemērotais antidempinga maksājums būtu zemāks.

(3)

Ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (5) Komisija informēja tos ražotājus eksportētājus, uz kuriem attiecas spriedumi, par savu lēmumu atsākt atcelto apstrīdētās regulas daļu aizvietošanas procedūru un pārbaudīt, vai attiecīgajā laikposmā attiecībā uz minētajiem ražotājiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi.

(4)

Komisija 2014. gada 19. februārī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes Īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (“priekšlikums”). Priekšlikumā minēts, ka TER pieprasījumu izskatīšana pierāda to, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas spriedumi, attiecīgajā periodā nav darbojušies tirgus ekonomikas apstākļos; ka līdz ar to visiem minētajiem ražotājiem eksportētājiem ir jāatsaka TER un ka attiecīgi būtu jāatjauno ar apstrīdēto regulu sākotnēji uzliktais antidempinga maksājums. Šajā sakarā ar priekšlikumu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spriedumi, apstrīdētās regulas piemērošanas laikposmā tiktu atjaunots galīgais antidempinga maksājums.

(5)

Priekšlikumā 1. panta 4. punkts ir šāds: “Tiek piemēroti spēkā esošie noteikumi, kas attiecas uz muitas nodokļiem, izņemot 221. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6). Nodokļa summas paziņošana parādniekam var notikt vēlāk kā trīs gadus pēc muitas parāda rašanās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās.”

Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (“Muitas kodekss”) 221. panta 3. punkts paredz noilgumu attiecībā uz paziņošanu parādniekam par antidempinga maksājuma atkārtotu noteikšanu importam, kas veikts vairāk nekā pirms trim gadiem, – ar noteikumu, ka minētais laikposms nav ticis apturēts pārsūdzības procesa laikā saskaņā ar Muitas kodeksa 243. pantu. Apstrīdētās regulas 1. panta 4. punktā bija paredzēts, ka – ja vien nav noteikts citādi – jāpiemēro spēkā esošie noteikumi par muitas nodokļiem, un tajā nebija ietverta nekāda atkāpe no Muitas kodeksa 221. panta 3. punkta. Tā kā pēc spriedumu pasludināšanas sākotnējais parādniekam sniedzamais paziņojums par parādu tika anulēts, uzņēmēji varēja tiesiski paļauties uz to, ka pēc tam, kad būs beidzies Muitas kodeksa 221. panta 3. punktā noteiktais trīs gadu laikposms, parāda atkārtotai noteikšanai būs iestājies noilgums un tas attiecīgi tiks dzēsts (7). Tiklīdz parāds ir dzēsts saskaņā ar 221. panta 3. punktu, tā atkārtota noteikšana ar atpakaļejošu spēku tādējādi aizskartu attiecīgo uzņēmēju tiesisko paļāvību.

Noslēdzot – Padome uzskata, ka šajā gadījumā nav iespējams ar atpakaļejošu spēku piemērot atkāpi no Muitas kodeksa 221. panta 3. punkta, jo tādējādi tiktu aizskarta attiecīgo uzņēmēju tiesiskā paļāvība.

(6)

Nepiemērojot ar atpakaļejošu spēku atkāpi no 221. panta 3. punkta, maksājuma atkārtotai noteikšanai praktiski būtu ļoti ierobežotas finansiālas sekas, jo sākotnējie pasākumi zaudēja spēku 2011. gada 31. martā.

(7)

Turklāt sūdzību iesniedzēji nesniedza informāciju, ar ko pierāda, ka viņus ietekmētu ierosinātā pasākuma pieņemšana.

(8)

Tiesa pilnībā ir atcēlusi apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzību iesniedzējām. Līdz ar to spriedumu ietekme attiecībā uz atcelto pasākumu nav atkarīga no papildu tiesību akta, kas jāpieņem iestādēm. Tāpēc Padome secina, ka no Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. panta iestādēm neizriet pienākums konkrētajā lietā atkārtoti noteikt maksājumus,

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/29

(1)

Direktīvā 66/402/EEK ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz graudaugu sēklu ražošanu un tirdzniecību. Šie noteikumi liedz tirgot sēklas, kas nepieder pie kādas no šķirnēm.

(2)

Tomēr jauni pētījumi Savienībā par augu reproduktīvo materiālu, kas neatbilst šķirnes definīcijai attiecībā uz viendabīgumu, liecina, ka varētu būt izdevīgi izmantot šo daudzveidīgo materiālu, jo īpaši bioloģiskajā ražošanā vai zemu investīciju lauksaimniecībā, piemēram, lai samazinātu slimību izplatīšanos.

(3)

Lai ļautu laist tirgū šādu populāciju sēklas, būtu jāgroza Direktīvas 66/402/EEK 2. panta 1. punkta E, F un G apakšpunkts, pievienojot iespēju tirgot sēklas, kas neatbilst prasībām par šķirnes izskatu. Lai lemtu par šādu grozījumu Direktīvā 66/402/EEK, jāievāc informācija par tirdzniecību ar populāciju sēklām. Jo īpaši ir jāpārbauda, vai var nodrošināt konkrētu sugu populāciju identifikāciju ar garantijām, kas līdzvērtīgas tām, kuras izriet no prasībām par šķirnes izskatu, pamatojoties uz informāciju par to audzēšanas un ražošanas metodēm. Turklāt šā eksperimenta ietvaros būtu jānovērtē, vai var nodrošināt to sēklu identitāti, kuras pārdod kā piederošas pie šīm populācijām, un informāciju lietotājam ar garantijām, kas līdzvērtīgas tām, kuras izriet no 3. panta 1. punkta un 10. panta, pamatojoties uz izsekojamības prasībām un audzēšanas vietu identifikāciju.

(4)

Ņemot vērā populāciju īpašības, populāciju sēklu sertificēšana varētu radīt nesamērīgu slogu iestādēm un tirgus dalībniekiem. Tādēļ ir lietderīgi apkopot informāciju par iespēju paredzēt populāciju sēklu ražošanas un tirdzniecības kontroles sistēmu, kam nav nepieciešama sertificēšana.

(5)

Šajā eksperimentā būtu jāiekļauj kvieši, mieži, auzas un kukurūza, ņemot vērā šo sugu nozīmīgumu graudaugu tirgus sektorā un pieejamos pētījumu rezultātus.

(6)

Lai precizētu populāciju īpašības salīdzinājumā ar šķirnēm, ir jānosaka prasība par šķirņu skaitu, ko izmanto krustošanai, lai izaudzētu populāciju.

(7)

Atbildīgajām oficiālajām iestādēm būtu jāuzrauga šis eksperiments, veicot oficiālās kontroles attiecībā uz sēklu, kas iegūtas no populācijām, ražošanu un tirdzniecību un to daudzumiem, personām, kuras uztur šīs populācijas, un šo populāciju rādītājiem konkrētos apgabalos.

(8)

Būtu jāparedz nosacījumi pieteikumu iesniegšanai un atļauju izsniegšanai populācijām saskaņā ar šo lēmumu, standartparauga iesniegšanai, populācijas nosaukuma piešķiršanai un to personu reģistrēšanai, kas ražo un tirgo šīs populācijas. Ir svarīgi šos nosacījumus novērtēt, lai nodrošinātu identitāti un izsekojamību šādu populāciju ražošanas un tirdzniecības laikā un efektīvu kontroli, ko veic atbildīgās oficiālās iestādes, un lai izvairītos no tā, ka tiek izveidots vēl viens tirgus līdztekus ar Direktīvu 66/402/EEK izveidotajam tirgum.

(9)

Turklāt ir lietderīgi paredzēt īpašas prasības attiecībā uz ražošanu un tirdzniecību, lai nodrošinātu, ka populāciju sēklas atbilst vienādām prasībām visās iesaistītajās dalībvalstīs. Šīs prasības būtu jānosaka, pamatojoties uz šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu sēklu veselīgumu un kvalitāti, šīm prasībām vajadzētu būt līdzvērtīgām tām prasībām, kas paredzētas Direktīvā 66/402/EEK attiecībā uz sertificētām sēklām salīdzināmas kvalitātes nodrošināšanai.

(10)

Ievērojot šajā lēmumā paredzētā pasākuma eksperimentālo raksturu, būtu jānosaka maksimālais populāciju daudzums, ko var laist tirgū, ņemot vērā nepieciešamību veikt dažādo populāciju veidu testēšanu, izmantojot esošās struktūras. Šim daudzumam vajadzētu būt tādam, lai nodrošinātu ticamus un reprezentatīvus eksperimenta rezultātus. Tomēr nevajadzētu pārsniegt noteiktu robežvērtību, lai novērstu sēklu tirgus izveidi līdztekus ar Direktīvu 66/402/EEK izveidotajam tirgum.

(11)

Lai nodrošinātu pārredzamību, apzinātu šo populāciju lietotāju izvēli un novērstu krāpnieciskas darbības, eksperimenta laikā būtu jāpieņem īpaši marķēšanas nosacījumi, lai laistu tirgū sēklas no šīm populācijām. Ņemot vērā populāciju īpašo raksturu, šiem nosacījumiem vajadzētu būt atkāpei no Direktīvas 66/402/EEK V pielikuma noteikumiem. Būtu jāpārbauda, vai materiāla lietotājs saņem pietiekamu un atbilstīgu informāciju, nosakot prasību populāciju nosaukumā skaidri norādīt, ka tās ir populācijas, un etiķetē norādīt ražošanas reģionu.

(12)

Lai noteiktu iepriekšminēto Direktīvas 66/402/EEK noteikumu labākas alternatīvas ekonomisko, agronomisko un vides vērtību, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu vairāku elementu un eksperimenta rezultātu novērtējumu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāreģistrē attiecīgā informācija, proti, sugas un nosaukumi, ko izmanto populācijām saistībā ar eksperimentu, populāciju veidi, populāciju atļaujas piešķiršanas kārtība un izmaksas, testēšanas rezultāti, augšanas rādītāji, iesaistīto tirgus dalībnieku lielums, lietotāju grupas un to pieredze.

(13)

Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, vai nav pārsniegts maksimālais populāciju sēklu daudzums, tirgus dalībniekiem, kuri plāno ražot šīs populācijas, būtu jāpaziņo attiecīgajām dalībvalstīm daudzumi, ko tie paredz saražot.

(14)

Lai tirgus dalībnieki varētu ražot un tirgot pietiekamu daudzumu sēklu un kompetentās iestādes drīkstētu pārbaudīt attiecīgo materiālu un savākt pietiekamu un salīdzināmu informāciju, ko izmantos ziņojuma sagatavošanai, eksperiments būtu jāveic vismaz trīs tirdzniecības sezonas.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

vai šo sugu populācijas var identificēt, pamatojoties uz informāciju par to audzēšanas un ražošanas metodēm, krustošanā izmantotajām šķirnēm un šo populāciju galvenajām īpašībām; un

b)

vai tirgū laisto populāciju sēklas var identificēt, pamatojoties uz izsekojamības prasībām un ražošanas reģiona identifikāciju.

a)

tās iegūtas no konkrētas genotipu kombinācijas;

b)

attiecībā uz to piemērotību reproducēšanai bez izmaiņām, izmantojot noteiktu audzēšanas veidu konkrētā audzēšanas reģionā ar īpašiem agroklimatiskiem apstākļiem, tās uzskata par vienībām;

c)

tās izveidotas, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem:

a)

šķirnes, ko izmantoja krustošanā, lai izveidotu populāciju;

b)

audzēšanas shēmas, kā noteikts attiecīgajos protokolos;

c)

ražošanas reģions;

d)

heterogenitātes pakāpe, jo īpaši pašapputes sugām; un

e)

tās īpašības, kā minēts 7. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

a)

sēklas pieder pie atļautas populācijas;

b)

sēklas atbilst 9. panta prasībām;

c)

populācijas nosaukums atbilst 8. panta prasībām;

d)

populāciju ir audzējušas un sēklas ir ražojušas personas, kuras reģistrētas saskaņā ar 10. pantu.

a)

pieteikuma iesniedzēja nosaukums un adrese;

b)

sugas un populācijas nosaukums;

c)

tā paņēmiena apraksts, ko izmanto populācijas izveidošanai, vajadzības gadījumā atsaucoties uz 2. panta c) punkta i), ii) vai iii) apakšpunktu;

d)

audzēšanas programmas mērķi;

e)

audzēšanas un ražošanas metode: audzēšanas shēma, kā noteikts attiecīgajos protokolos, populācijas audzēšanai un ražošanai izmantotās šķirnes un attiecīgā tirgus dalībnieka izmantotā paša ražošanas kontroles programma;

f)

tās īpašību apraksts:

g)

ražošanas reģions;

h)

pieteikuma iesniedzēja apliecinājums par 5. panta 1. punktā minēto elementu ticamību;

i)

reprezentatīvs populācijas paraugs;

j)

tās personas nosaukums un adrese, kura atbild par audzēšanu, ražošanu un uzturēšanu.

a)

pieteikuma atbilstību 2. punktam; un

b)

populācijas atbilstību 5. pantā noteiktajām identifikācijas prasībām.

a)

to nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju;

b)

attiecīgās populācijas nosaukumu.

a)

nosaukums, adrese un kontaktinformācija, kā noteikts 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

tās populācijas nosaukums, kura minēta 2. punkta b) apakšpunktā un kuru paredzēts audzēt vai uzturēt.

a)

pārbaudes uz lauka, paraugu ņemšanu un populāciju pārbaudi, kā noteikts II pielikuma 1. punktā;

b)

pārraudzību tam, kā šim nolūkam tiek organizēti salīdzinošie izmēģinājumi uz lauka, kā noteikts II pielikuma 2. punktā;

c)

saražotos un tirgū laistos daudzumus;

d)

ražotāja un jebkuras personas, kura tirgo sēklas saskaņā ar šo lēmumu, atbilstību prasībām.

a)

informāciju par katrai sugai atļauto populāciju veidu un skaitu, ko ražo un tirgo saistībā ar eksperimentu; un

b)

daudzumus, kas saražoti un pārdoti attiecībā uz katru populāciju un sugu, un vajadzības gadījumā dalībvalsti, kurai sēklas paredzētas.