12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/1

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 130/2014

(2014. gada 10. februāris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Selles-sur-Cher (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Selles-sur-Cher, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)	Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV C 179, 25.6.2013., 33. lpp.

---

---

12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/3

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 131/2014

(2014. gada 11. februāris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 601/2013 par atļauju kā barības piedevas lietot kobalta(II) acetāta tetrahidrātu, kobalta(II) karbonātu, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu, kobalta(II) sulfāta heptahidrātu un apvalkotu granulētu kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 601/2013 (2) atļāva lietot kobalta(II) acetāta tetrahidrātu, kobalta(II) karbonātu, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu, kobalta(II) sulfāta heptahidrātu un apvalkotu granulētu kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu kā barības piedevas, kuras iekļautas kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “mikroelementu savienojumi”.

(2)	Lai precizētu piedevas kobalta(II) karbonāts identifikāciju, kobalta hidroksīda ķīmiskā formula no aktīvo vielu saraksta būtu jāsvītro.

(3)	Lai palielinātu skaidrību un izvairītos no pārpratumiem saistībā ar to selēna savienojumu identifikācijas numuriem, kurus atļauts lietot kā barības piedevas, ir lietderīgi tehniski izmainīt kobalta savienojumu identifikācijas numurus.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2012. gada 12. jūnija (3)  (4) un 2012. gada 22. maija (5) atzinumos secināja, ka būtu jāparedz īpaši lietotāju aizsardzības pasākumi. Prasību par to, ka savienojumi ar augstu putekļu veidošanas potenciālu ir jālaiž tirgū granulētā veidā, varētu attiecināt arī uz citiem savienojumiem, kurus nelaiž tirgū pulvera veidā, nepalielinot risku lietotājiem.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs attiecībā uz apvalkotu granulētu kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu iesniedza datus, lai pamatotu, ka apvalkotā viela ir kobalta(II) karbonāts, nevis kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāts. Pēc verifikācijas pieteikuma dokumentācijā, kas bija par pamatu iepriekš minētajam iestādes atzinumam (6), šķiet, ir attiecīgi jāmaina šā produkta atļaujas nosacījumi.

(6)	Tā kā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 601/2013 tiek piešķirtas jaunas atļaujas, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1334/2003 (7) noteikumi par kobalta acetāta tetrahidrātu, kobalta bāziskā karbonāta monohidrātu un kobalta sulfāta heptahidrātu ir novecojuši un būtu jāsvītro.

(7)

Šo izmaiņu dēļ Īstenošanas regulā (ES) Nr. 601/2013 paredzētais pārejas periods būtu jāpagarina, lai dotu ieinteresētajām pusēm iespēju sagatavoties ar grozījumiem pieņemto prasību izpildei. Attiecībā uz barību, kas paredzēta lolojumdzīvniekiem, tirgū pieejams milzīgs daudzums dažādu produktu ar īpašu marķēšanas sistēmu. Lai attiecīgajiem barības nozares uzņēmumiem nodrošinātu vienmērīgu pāreju, šo pārejas periodu ir lietderīgi pagarināt.

(8)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 601/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Turklāt uzņēmumiem, kuri piemēroja Īstenošanas regulas (ES) Nr. 601/2013 noteikumus, būtu jānosaka pārejas periods.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 601/2013

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 601/2013 groza šādi:

1)

regulā iekļauj šādu 1.a pantu: “1.a pants Grozījumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 1334/2003 (8) Regulas (EK) Nr. 1334/2003 pielikumā svītro ierakstus “Kobalta (II) acetāta tetrahidrāts”, “Kobalta (II) bāziskā karbonāta monohidrāts” un “Kobalta (II) sulfāta heptahidrāts”, kas saistīti ar elementu “E3 Kobalts – Co”.

2)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu: “2. pants Pārejas pasākumi Pielikumā norādītās vielas, kuras atļāva lietot saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK, un barību, kas satur šīs vielas, kuras ražotas un marķētas pirms 2014. gada 4. septembra, saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2013. gada 15. jūlija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi. Attiecībā uz barību, kas paredzēta lolojumdzīvniekiem, pirmajā teikumā minētais ražošanas un marķēšanas laikposms beidzas 2016. gada 4. martā.”;

3)	regulas pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

Pielikumā norādītās vielas, kuras atļāva lietot saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 601/2013, un barību, kas satur šīs vielas, kuras ražotas un marķētas pirms 2014. gada 4. septembra, saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2014. gada 4. marta, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi. Attiecībā uz barību, kas paredzēta lolojumdzīvniekiem, pirmajā teikumā minētais ražošanas un marķēšanas laikposms beidzas 2016. gada 4. martā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 24. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 601/2013 par atļauju kā barības piedevas lietot kobalta(II) acetāta tetrahidrātu, kobalta(II) karbonātu, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu, kobalta(II) sulfāta heptahidrātu un apvalkotu granulētu kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu (OV L 172, 25.6.2013., 14. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2012; 10(7):2791.

(4)  EFSA Journal 2012; 10(7):2782.

(5)  EFSA Journal 2012; 10(6):2727.

(6)  EFSA Journal 2012; 10(7):2782.

(7)  Komisijas 2003. gada 25. jūlija Regula (EK) Nr. 1334/2003, ar kuru groza nosacījumus, ar kādiem atļauj izmantot vairākas barības piedevas, kas pieder mikroelementu grupai (OV L 187, 26.7.2003., 11. lpp.).

(8)  OV L 187, 26.7.2003., 11. lpp.”;

---

---

12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/11

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 132/2014

(2014. gada 11. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

---

---

12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/13

---

PADOMES LĒMUMS 2014/75/KĀDP

(2014. gada 10. februāris)

par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2001. gada 20. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP (1).

(2)

Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtam (“Institūts”) būtu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāpalīdz kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP), tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP), kā arī citas Savienības ārējās darbības īstenošanā, darbojoties Padomes politiskā uzraudzībā un ievērojot Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) darbības virzienu.

(3)	Institūtam būtu jānodrošina juridiskas personas statuss, un tam būtu jādarbojas pilnīgā intelektuālā neatkarībā, nesakarot Padomes un AP pienākumus.

(4)	Saskaņā ar Vienotās rīcības 2001/554/KĀDP 19. pantu AP 2011. gada 20 septembrī Padomei iesniedza ziņojumu par Institūta darbības pārskatīšanu. Politikas un drošības komiteja (PDK) iepazinās ar minēto ziņojumu un 2012. gada 1. februārī ieteica Padomei grozīt Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP.

(5)	Juridiskas skaidrības labad ir nepieciešams iepriekšējos grozījumus un papildu ierosinātās izmaiņas konsolidēt vienā jaunā lēmumā un atcelt Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības turpināšana un atrašanās vieta

1.   Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts, kas izveidots ar Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP, (“Institūts”) turpina darbību saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Visas esošās tiesības un pienākumi un visi saistībā ar Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP pieņemtie noteikumi paliek neskarti. Jo īpaši paliek spēkā visi esošie darba līgumi un visas no tiem izrietošās tiesības.

3.   Institūta mītne atrodas Parīzē. Lai atvieglotu darbības organizēšanu Briselē, Institūtam ir koordinācijas birojs Briselē. Institūta struktūra ir elastīga, un īpaša uzmanība tiek veltīta kvalitātei un efektivitātei, tostarp attiecībā uz darbinieku skaitu.

2. pants

Misija un uzdevumi

1.   Institūts ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veicina ES stratēģiskā skatījuma attīstību Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā, tostarp konfliktu novēršanu un miera veidošanu, kā arī citas Savienības ārējās darbības jomā, lai nostiprinātu ES analīzes, prognozēšanas un sakaru veidošanas spējas tās ārējā darbībā.

2.   Institūta galvenie uzdevumi ir uz politiku orientētas analīzes veikšana, informēšana, rezultātu izplatīšana un apspriešana, sakaru veidošanas pasākumu un darbsemināru rīkošana un Savienības un dalībvalstu ierēdņiem un ekspertiem paredzētas atbilstīgas dokumentācijas apkopošana.

3.   Institūts arī veicina saskarsmi ar akadēmiskajām aprindām, ideju laboratorijām un atbilstīgiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem visā Eiropas reģionā, Atlantijas reģionā un plašākā starptautiskā kopienā, darbojoties kā starpnieks starp Savienības iestādēm un ārējo ekspertu kopienu, tostarp drošības struktūrām.

3. pants

Politiskā uzraudzība un darbības virziens

1.   Institūta darbības politisko uzraudzību veic Politikas un drošības komiteja (PDK) Padomes vadībā. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) saskaņā ar AP pienākumiem KĀDP un jo īpaši KDAP jomā nosaka Institūta darbības virzienu.

2.   Šo politisko uzraudzību veic un darbības virzienu nosaka, neapdraudot Institūta intelektuālo neatkarību un darbības autonomiju tā misijas un uzdevumu īstenošanā.

4. pants

Juridiskas personas statuss

Lai Institūts varētu veikt savas funkcijas un sasniegt mērķus, tam ir juridiskas personas statuss. Tas jo īpaši var slēgt līgumus, pirkt vai pārdot kustamo un nekustamo īpašumu un būt puse tiesas procesos. Institūts ir bezpeļņas organizācija. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai Institūtam piešķirtu tādu tiesībspēju un rīcībspēju, kāda saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tiek piešķirta juridiskajām personām.

5. pants

Valde

1.   Institūtam ir Valde, kas apstiprina tā gada darba programmu un ilgtermiņa darba programmu, un atbilstošo budžetu. Valde ir forums, kurā apspriež ar Institūta misiju, uzdevumiem, darbību un personālu saistītus jautājumus.

2.   Valdes priekšsēdētājs ir AP vai AP pārstāvis. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) īsteno Valdes sekretariāta funkcijas.

3.   Valdē ir pa vienam katras dalībvalsts ieceltam pārstāvim. Katru Valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt aizstājējs. Valdes darbā piedalās Komisija, kura arī ieceļ savu pārstāvi.

4.   Institūta direktors vai direktora pārstāvis parasti piedalās Valdes sanāksmēs. Valdes sanāksmēs var piedalīties arī Militārā štāba ģenerāldirektors un Militārās komitejas priekšsēdētājs vai to vietnieki.

5.   Valde pieņem lēmumus ar dalībvalstu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu, balsis skaitot saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 16. panta 4. un 5. punktu, neskarot šā lēmuma 11. panta 2. un 3. punktu. Valde pieņem savu reglamentu.

6.   Valde var nolemt izveidot ad hoc darba grupas vai pastāvīgas komitejas, kuras nodarbojas ar Valdes vispārējā kompetencē esošiem konkrētiem tematiem vai jautājumiem un kuras darbojas Valdes uzraudzībā. Lēmumā par šādas darba grupas vai komitejas izveidi nosaka tās pilnvaras, sastāvu un darbības ilgumu.

7.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs vismaz divas reizes gadā. Tās sasauc arī pēc vismaz vienas trešdaļas Valdes locekļu lūguma.

6. pants

Direktors

1.   Pamatojoties uz AP ieteikumu, Valde ieceļ Institūta direktoru, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais. Direktoru ieceļ uz trīs gadu laikposmu, un šo laikposmu var pagarināt uz vienu termiņu, kura ilgums ir divi gadi.

2.   Par direktora amata kandidātiem būtu jāizraugās personas, kurām ir ilgākā laikposmā iegūtas zināšanas un pieredze ārlietās, drošības politikā un diplomātijā un kuras ir veikušas atbilstīgu pētniecību. Dalībvalstis iesniedz kandidatūras AP, kas par to informē Valdi. Priekšatlases procesu rīko AP vadībā. Priekšatlases komisiju veido trīs EĀDD pārstāvji un trīs dalībvalstu pārstāvji no triju prezidentvalstu komandas vidus, un tās priekšsēdētājs ir AP vai AP pārstāvis. Pamatojoties uz priekšatlases rezultātiem, AP sniedz Valdei ieteikumu ar vismaz trīs kandidātu sarakstu, kas sastādīts priekšatlases komisijas izvēles secībā.

3.   Direktors ir Institūta likumīgais pārstāvis.

4.   Direktors ir atbildīgs par visu pārējo Institūta darbinieku pieņemšanu darbā. Valdes locekļus iepriekš informē par analītiķu iecelšanu amatā.

5.   Pēc tam, kad ir saņemts Valdes apstiprinājums, un ņemot vērā finansiālās sekas pēc Institūta gada budžeta pieņemšanas, direktors var iecelt amatā direktora vietnieku. Direktora vietnieku ieceļ amatā ilgākais uz trīs gadu laikposmu, un šo laikposmu var pagarināt uz vienu termiņu, kura ilgums ir divi gadi.

6.   Direktors nodrošina 2. pantā minētās Institūta misijas un uzdevumu izpildi. Direktors nodrošina augsta līmeņa kompetences un profesionālisma saglabāšanu Institūtā, kā arī efektivitāti un iedarbīgumu Institūta darbību īstenošanā.

Direktors ir atbildīgs arī par šādiem jautājumiem:

a)	Institūta gada programmas izstrāde, kā arī gada pārskata sagatavošana par Institūta darbību;

b)	Valdes darba sagatavošana;

c)	Institūta ikdienas vadīšana;

d)	visi ar personālu saistītie jautājumi;

e)	ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošana un Institūta budžeta izpilde;

f)	PDK informēšana par gada darba programmu;

g)	saskares un ciešas sadarbības nodrošināšana ar Savienības, valstu un starptautiskām iestādēm atbilstīgajās jomās.

Direktoram, apspriežoties ar Valdi, būtu arī jāpēta iespējas papildu iemaksām Institūta budžetā.

7.   Direktors ir pilnvarots slēgt līgumus, pieņemt darbā budžetā apstiprināto personālu un segt jebkādus izdevumus, kas vajadzīgi Institūta darbībai, saskaņā ar apstiprināto Institūta darba programmu un budžetu.

8.   Direktors sagatavo gada pārskatu par Institūta darbību līdz nākamā gada 31. martam. Gada pārskatu pārsūta Valdei un ar AP starpniecību Padomei, kas pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm.

9.   Direktors ir pakļauts Valdei.

7. pants

Personāls

1.   Institūta personālu, kuru veido analītiķi un administratīvie darbinieki un kuriem ir līgumdarbinieku statuss, izraugās no dalībvalstu valstspiederīgo vidus.

Pieņemot darbā Institūta analītiķus, balstās uz to intelektuālajiem nopelniem, pieredzi un zināšanām, kas atbilst Institūta 2. pantā noteiktajai misijai un uzdevumiem, un izmanto taisnīgas un pārredzamas konkursa procedūras.

Padome pēc direktora ieteikuma pieņem noteikumus attiecībā uz Institūta personālu.

2.   Pētnieki un stažieri var tikt pieņemti darbā ad hoc un uz īsu termiņu.

Vienojoties ar direktoru un pēc tam, kad par to informēta Valde, pētniekus uz konkrētu laikposmu var norīkot darbā Institūtā vai nu amatos, kas paredzēti Institūta organizatoriskajā struktūrā, vai īpašu uzdevumu un projektu īstenošanai, kas atbilst 2. pantā izklāstītajai Institūta misijai un uzdevumiem.

Dienesta interesēs Institūta personālu uz konkrētu laikposmu var norīkot darbā amatā ārpus Institūta saskaņā ar Institūta personāla noteikumiem.

Noteikumus par norīkošanu darbā pieņem Valde pēc Direktora priekšlikuma saņemšanas.

8. pants

Neatkarība un autonomija

Direktoram un analītiķiem ir intelektuāla neatkarība un darbības autonomija Institūta darbību īstenošanā.

9. pants

Darba programma

1.   Līdz katra gada 31. oktobrim direktors izstrādā nākamā gada darba programmas projektu, kam pievienots indikatīvs ilgtermiņa perspektīvu apraksts turpmākajiem gadiem, ko iesniedz Valdei apstiprināšanai.

2.   Līdz katra gada 30. novembrim Valde apstiprina gada darba programmu.

10. pants

Budžets

1.   Visus Institūta ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj tāmē, ko sastāda katram finanšu gadam, kurš atbilst kalendārajam gadam, un uzrāda Institūta budžetā, kurā iekļauj darbinieku sarakstu.

2.   Institūta budžetā uzrādītie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Institūta ieņēmumus veido dalībvalstu iemaksas atbilstīgi nacionālā kopienākuma (NKI) apjomam. Pēc direktora priekšlikuma un pēc Valdes apstiprinājuma konkrētiem projektiem, kas atbilst 2. pantā izklāstītajai Institūta misijai un uzdevumiem, var pieņemt papildu iemaksas no citiem avotiem, jo īpaši no dalībvalstīm vai Savienības iestādēm.

11. pants

Budžeta procedūra

1.   Līdz katra gada 31. oktobrim direktors Valdei iesniedz Institūta gada budžeta projektu, kurā ietver administratīvos izdevumus, darbības izdevumus un paredzamos ieņēmumus nākamajam finanšu gadam, tostarp papildu iemaksas konkrētiem projektiem, kas minētas 10. panta 3. punktā.

2.   Līdz katra gada 30. novembrim Valde ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu apstiprina Institūta gada budžetu.

3.   Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, direktors Valdei var iesniegt budžeta grozījumu projektu. Valde, pienācīgi ņemot vērā steidzamību, pieņem budžeta grozījumus ar vienbalsīgu dalībvalstu pārstāvju lēmumu.

4.   Līdz katra gada 31. martam direktors Padomei un Valdei iesniedz detalizētu pārskatu par visiem iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem un izdevumiem, tostarp Institūta darbības pārskatu.

5.   Valde direktoram sniedz apstiprinājumu par Institūta budžeta izpildi.

12. pants

Finanšu noteikumi

Valde ar Padomes piekrišanu un pēc direktora priekšlikuma saņemšanas sagatavo detalizētus finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka procedūru, kas jāievēro Institūta budžeta sastādīšanā, izpildē un kontrolē.

13. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Direktora un Institūta personāla privilēģijas un imunitāte ir paredzēta Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2001. gada 15. oktobra Lēmumā par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra un to struktūru un personāla privilēģijām un imunitāti. Kamēr minētais lēmums nav stājies spēkā, uzņemošā valsts var direktoram un Institūta personālam piešķirt tajā paredzētās privilēģijas un imunitāti.

2.   Institūta privilēģijas un imunitāte ir noteikta protokolā (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

14. pants

Juridiskā atbildība

1.   Institūta līgumisko atbildību reglamentē konkrētajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Institūta noslēgtā līgumā.

3.   Darbinieku personisko atbildību pret Institūtu reglamentē attiecīgie Institūta personālam piemērojamie noteikumi.

15. pants

Piekļuve dokumentiem

Valde pēc direktora priekšlikuma saņemšanas pieņem noteikumus par publisku piekļuvi Institūta dokumentiem, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2).

16. pants

ES klasificētas informācijas aizsardzība

Institūts piemēro Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

17. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām

Lai īstenotu 2. pantā noteikto misiju un uzdevumus, Institūts cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un EĀDD. Vajadzības gadījumā Institūts arī izveido darba attiecības ar Savienības iestādēm, kā arī ar attiecīgām Savienības struktūrām un aģentūrām, tostarp ar Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK), lai apmainītos ar pieredzi un konsultācijām kopīgu interešu jomās. Kopā ar Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām Institūts arī var īstenot kopīgus projektus.

18. pants

Datu aizsardzība

Valde pēc direktora priekšlikuma saņemšanas pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (4).

19. pants

Ziņošana

Vēlākais līdz 2016. gada 31. jūlijam AP iesniedz Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, kam vajadzības gadījumā pievienoti atbilstīgi ieteikumi.

20. pants

Atcelšana

Vienoto rīcību 2001/554/KĀDP atceļ.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  Padomes Vienotā rīcība 2001/554/KĀDP (2001. gada 20. jūlijs) par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta izveidi (OV L 200, 25.7.2001., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(4)  Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

---

12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/18

---

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā paredzētās komitejas locekļu iecelšanu

(2014/76/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 255. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 25. novembra iniciatīvu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. panta pirmo daļu izveido komiteju (turpmāk “komiteja”), kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem, pirms dalībvalstu valdības pieņem lēmumus par iecelšanu.

(2)	Komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments.

(3)	Būtu jāievēro apsvērums par līdzsvarotu komitejas sastāvu, proti, attiecībā uz tās ģeogrāfisko sastāvu, kā arī attiecībā uz dalībvalstu tiesību sistēmu pārstāvību.

(4)	Tāpēc būtu jāieceļ komitejas locekļi un tās priekšsēdētājs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Laikposmam uz četriem gadiem no 2014. gada 1. marta ieceļ šādus Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā paredzētās komitejas locekļus:

Jean-Marc SAUVÉ kungs, priekšsēdētājs

Luigi BERLINGUER kungs

Pauliine KOSKELO kundze

Lords MANCE

Péter PACZOLAY kungs

Christiaan TIMMERMANS kungs

Andreas VOSSKUHLE kungs.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 1. martā.

---

12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/19

---

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību

(2014/77/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 291. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 26. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 15. oktobrī pieņēma Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.

(2)	ECB uzticēto uzdevumu plānošana un izpilde būtu pilnībā jāveic iekšējai struktūrai, kuras sastāvā ir tās priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, četri ECB pārstāvji un viens valsts kompetentās iestādes pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts (“Uzraudzības valde”).

(3)

Uzraudzības valdei vajadzētu būt nozīmīgai struktūrai to ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildē, kas līdz šim vienmēr ir bijuši valstu kompetento iestāžu kompetencē. Tāpēc Padome 2013. gada 16. decembrī pieņēma īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības valdes priekšsēdētāju (2). Pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, Padomei būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieku.

(4)

Saskaņā ar minētās regulas 26. panta 3. punktu un pēc Uzraudzības valdes uzklausīšanas ECB 2014. gada 22. janvārī iesniedza Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumu par Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Eiropas Parlaments 2014. gada 5. februārī apstiprināja minēto priekšlikumu.

(5)	ECB 2014. gada 5. februārī attiecīgi iesniedza Padomei priekšlikumu par Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Sabine LAUTENSCHLÄGER kundze tiek iecelta par Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieci.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums 2013/797/ES (2013. gada 16. decembris), ar kuru īsteno Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 352, 24.12.2013., 50. lpp.).

---

12.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/20

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 10. februāris)

par pasākumu, ko Dānija veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK 11. pantu, aizliedzot noteikta tipa daudzfunkcionālas zemes rakšanas un pārvietošanas mašīnas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 633)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/78/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/42/EK par mašīnām un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)

Dānijas iestādes saskaņā ar Direktīvas 2006/42/EK 11. panta 2. punktā noteikto procedūru informēja Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumu attiecībā uz Avant 600 sērijas mašīnām, ko ražo Avant Tecno Oy, Ylötie 1, FIN-33470 Ylöjärvi, Somija. Šīm mašīnām bija CE zīme, un tām bija pievienota EK atbilstības deklarācija saskaņā ar Direktīvu 2006/42/EK par mašīnām, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EK (2) par elektromagnētisko savietojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/14/EK (3) par trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.

(2)	Avant 600 sērijas mašīnas ir daudzfunkcionālas zemes rakšanas un pārvietošanas mašīnas, kuras var aprīkot ar dažādām pierīcēm daudziem dažādiem lietojumiem tādās jomās kā mežsaimniecība, zemkopība, ainavu arhitektūra, augsnes apstrāde, īpašumu uzturēšana, materiālu apstrāde, rakšana un būvniecība.

(3)

Dānijas veiktā pasākuma pamatā bija mašīnu neatbilstība Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 3.4.4. iedaļā noteiktai būtiskai veselības un drošības prasībai, saskaņā ar kuru, ja pašgājēju mašīnu, kurā sēž operators, apdraud krītoši objekti vai materiāli, mašīna jāprojektē un jākonstruē tā, lai ņemtu vērā šo risku, un, ja mašīnas izmēri to ļauj, jāaprīko ar atbilstīgu aizsargkonstrukciju.

(4)

Dānijas iestādes norādīja, ka, lai gan vairākas no funkcijām, kuru īstenošanai mašīna paredzēta, pakļauj tajā sēdošo operatoru riskam, ko rada krītoši objekti vai materiāli, mašīna ir laista tirgū bez konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS). Dānijas iestādes lūdza ražotājam veikt neatbilstības novēršanas pasākumus. Tā kā šis lūgums netika izpildīts, Dānijas iestādes aizliedza laist tirgū Avant 600 sērijas mašīnas bez FOPS un pieprasīja ražotājam veikt neatbilstības novēršanas pasākumus attiecībā uz tirgū jau laistajām mašīnām.

(5)

Komisija ražotājam nosūtīja vēstuli, aicinot izteikt viedokli par Dānijas veikto pasākumu. Savā atbildē ražotājs norādīja, ka Avant 600 sērijas ir aprīkotas ar kabīni, ko testējusi paziņotā struktūra MTT-Vakola Nr. 0504. Kabīne vienmēr ir aprīkota ar pretapgāšanās konstrukciju (ROPS), un to pēc izvēles var aprīkot ar FOPS. Kad mašīnu pārdod izmantošanai, piemēram, lauksaimniecībā, īpašumu uzturēšanā, ainavu arhitektūrā vai izmantošanai staļļos, kur to neapdraud krītoši objekti, FOPS netiek uzstādīta. Savukārt, kad mašīnas pārdod izmantojumam, kurā pastāv krītošu objektu risks, piemēram, lietojumam raktuvēs, tā vienmēr ir aprīkota ar FOPS. Ražotājs apgalvoja arī, ka ir pieņēmis lēmumu papildināt lietošanas pamācību un pārdošanas literatūru, lai precizētu, kurās situācijās jāizmanto ar FOPS aprīkota kabīne.

(6)

Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 1.1.2. iedaļas a) punktā noteikts, ka mašīnas jāprojektē un jākonstruē tā, lai tās būtu piemērotas savām funkcijām un tās varētu darbināt, regulēt un apkopt, nepakļaujot cilvēkus riskam, ja šīs darbības veic paredzētajos apstākļos, tomēr ņemot vērā arī jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu. Pasākumi jāveic ar mērķi novērst jebkādu risku visā paredzamajā mašīnu kalpošanas laikā, tostarp transportēšanas, montāžas, demontāžas, atspējošanas un utilizācijas stadijā. Ir jāveic pasākumi saskaņā ar I pielikuma 1.1.2. iedaļas b) punktā noteiktajiem drošības integrācijas principiem, kas izceļ iestrādātu aizsardzības pasākumu prioritāti salīdzinājumā ar informāciju lietotājiem.

(7)

Attiecībā uz daudzfunkcionālām zemes rakšanas un pārvietošanas mašīnām, kādas ir arī Avant 600 sērijas mašīnas, pat ja konkrētu mašīnu sākotnēji piegādā tādu funkciju veikšanai vai izmantošanai tādā vidē, kuras nav saistītas ar objektu vai materiālu krišanas risku, ir iespējams, ka paredzamajā darbmūžā tā tiks izmantota arī citiem paredzētajiem lietojumiem vai citā vidē, kas operatorus pakļauj šādam riskam. Tāpēc, projektējot un konstruējot mašīnu, jāņem vērā risks, ko rada krītoši objekti vai materiāli.

(8)

Dānijas iestāžu sniegto pierādījumu un ražotāja sniegtā viedokļa izpēte apliecina, ka Avant 600 sērijas mašīnas bez FOPS neatbilst Direktīvas 2006/42/EK I pielikuma 3.4.4. iedaļā noteiktajām būtiskajām veselības un drošības prasībām un ka šī neatbilstība rada nopietnu risku, ka mašīnā sēdošu operatoru varētu savainot krītoši objekti vai materiāli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dānijas iestāžu veiktais pasākums, aizliedzot laist tirgū Avant 600 sērijas mašīnas, kas nav aprīkotas ar konstrukciju aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS), un pieprasījums ražotājam veikt neatbilstības novēršanas pasākumus attiecībā uz tirgū jau laistām mašīnām ir pamatots.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/14/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.).

---