ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.039.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 39

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 8. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 118/2014 (2014. gada 30. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 119/2014 (2014. gada 7. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 attiecībā uz raugu, kas bagātināts ar hromu un ko izmanto uztura bagātinātāju ražošanā, kā arī attiecībā uz hroma (III) laktāta trihidrātu, ko pievieno pārtikas produktiem ( 1 )

44

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 120/2014 (2014. gada 7. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1981/2006 par detalizētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta īstenošanas noteikumiem attiecībā uz Kopienas ģenētiski modificētu organismu references laboratoriju ( 1 )

46

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 121/2014 (2014. gada 7. februāris) par atļauju izmantot L-selēnmetionīnu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām ( 1 )

53

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 122/2014 (2014. gada 7. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

56

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 123/2014 (2014. gada 7. februāris), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro olīveļļas ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti laikā no 2014. gada 3. līdz 4. februārim saskaņā ar Tunisijas tarifu kvotu, un ar ko aptur ievešanas atļauju izdošanu 2014. gada februārim

58

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/68/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 28. janvāris), ar ko Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem groza attiecībā uz Latvijas Bankas ārējiem revidentiem

59

 

 

2014/69/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2014. gada 6. februāris), ar kuru Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 559)  ( 1 )

60

 

 

IETEIKUMI

 

 

2014/70/ES

 

*

Komisijas Ieteikums (2014. gada 22. janvāris) par principu minimumu, kas jāievēro ogļūdeņražu (piemēram, slānekļa gāzes) izpētē un ieguvē ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi

72

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 118/2014

(2014. gada 30. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 6. panta 5. punktu, 8. panta 6. punktu, 16. panta 4. punktu, 21. panta 3. punktu, 22. panta 3. punktu, 23. panta 4. punktu, 24. panta 5. punktu, 29. panta 1. un 4. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 1. un 5. punktu un 35. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1560/2003 (2) tika pieņemti vairāki īpaši pasākumi, kas nepieciešami Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003 (3) piemērošanai.

(2)

2013. gada jūnijā tika pieņemta Regula (ES) Nr. 604/2013, ar kuru tika pārstrādāta Regula (EK) Nr. 343/2003. Regulas (ES) Nr. 604/2013 efektīvai piemērošanai būtu jāizveido vairāki turpmāki īpaši pasākumi.

(3)

Lai palielinātu sistēmas efektivitāti un uzlabotu valstu iestāžu sadarbību, ir nepieciešams grozīt noteikumus saistībā ar pieprasījumu par uzņemšanu un atpakaļuzņemšanu nosūtīšanu un izskatīšanu, informācijas pieprasīšanu, sadarbību saistībā ar ģimenes locekļu un citu radinieku atkalapvienošanos gadījumos, kad ir iesaistīti nepilngadīgie bez pavadības un atkarīgas personas, un cilvēku pārsūtīšanu.

(4)

Regulā (EK) Nr. 1560/2003 nav paredzēts kopējs buklets par Dublinu/Eurodac, kā arī īpašs buklets nepilngadīgajiem bez pavadības, standarta veidlapa attiecīgas informācijas apmaiņai par nepilngadīgajiem bez pavadības, vienādi nosacījumi attiecībā uz apspriešanos un informācijas apmaiņu par nepilngadīgajiem un atkarīgām personām, standarta veidlapa datu apmaiņai pirms pārsūtīšanas; vienots veselības sertifikāts, vienādi nosacījumi un praktiskie noteikumi attiecībā uz informācijas apmaiņu par personas veselības datiem pirms pārsūtīšanas. Tādēļ būtu jāpievieno jauni noteikumi.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (4) aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (5) un ievieš izmaiņas Eurodac sistēmā. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1560/2003 būtu jāpielāgo, lai pareizi atspoguļotu mijiedarbību starp procedūrām, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. 604/2013, un Regulas (ES) Nr. 603/2013 piemērošanu.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2008 (6) paredzēti noteikumi par Regulas (ES) Nr. 604/2013 piemērošanas atvieglošanu. Tādēļ būtu jāgroza vienādi nosacījumi pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas pieprasījumu sagatavošanai un nosūtīšanai, lai iekļautu noteikumus par Vīzu informācijas sistēmas datu izmantošanu.

(7)

Ir nepieciešami tehniski pielāgojumi, lai reaģētu uz piemērojamo standartu attīstību un praktiskajiem noteikumiem par elektroniskā datu pārraides tīkla izmantošanu, kurš izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1560/2003 nolūkā atvieglot Regulas (ES) Nr. 604/2013 īstenošanu.

(8)

Apstrādei, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7).

(9)

Regulu (ES) Nr. 604/2013 piemēro starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas iesniegti no 2014. gada 1. janvāra. Tādēļ nepieciešams, lai šī regula stātos spēkā iespējami drīz, lai varētu pilnībā piemērot Regulu (ES) Nr. 604/2013.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 44. panta 2. punktu.

(11)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1560/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1560/2003

Regulu (EK) Nr. 1560/2003 groza šādi:

1)

regulas 1. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Ja pieprasījums pamatots ar pozitīvu atbildi, kas saņemta no Vīzu informācijas sistēmas (VIS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (8) 21. pantu pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu salīdzināšanas ar tiem pirkstu nospiedumiem, kuri iegūti iepriekš un nosūtīti uz VIS saskaņā ar minētās regulas 9. pantu un kas pārbaudīti saskaņā ar tās pašas regulas 21. pantu, tajā iekļauj arī no VIS saņemtos datus.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).”;"

2)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Atpakaļuzņemšanas pieprasījumu sagatavošana

Atpakaļuzņemšanas pieprasījumi jāiesniedz, izmantojot standarta veidlapu atbilstīgi III pielikumā noteiktajam paraugam, norādot pieprasījuma būtību, tā iemeslus un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (9) noteikumus, uz kuriem pamatojoties tas iesniegts.

Pieprasījumā attiecīgi iekļauj arī:

a)

visu pierādījumu un netiešu pierādījumu kopijas, kuras pierāda, ka pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kuram attiecīgos gadījumos pievienoti paskaidrojumi par apstākļiem, kādos tie iegūti, un pierādošā vērtība, kuru tai noteikusi pieprasītāja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 22. panta 3. punktā minētajiem pierādījumu un netiešu pierādījumu sarakstiem, kas noteikti šīs regulas II pielikumā;

b)

pozitīvu atbildi, kas saņemta no “Eurodac” centrālās vienības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2725/2000 4. panta 5. punktu pēc pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu salīdzināšanas ar iepriekš noņemtajiem un tiem uz centrālo vienību nosūtītajiem pirkstu nospiedumiem saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. un 2. punktu, kas pārbaudīti saskaņā ar tās pašas regulas 4. panta 6. punktu.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).”;"

3)

regulas 8. pantam pievieno jaunu punktu:

“3.   Lai uz atbildīgo dalībvalsti nosūtītu datus, kas ir būtiski pārsūtāmās personas tiesību un neatliekamo vajadzību aizsardzībai, izmanto VI pielikumā paredzēto standarta veidlapu. Minēto standarta veidlapu uzskata par brīdinājumu 2. punkta izpratnē.”;

4)

regulas 9. pantā iekļauj jaunu punktu:

“1.a   Ja pārsūtīšana ir aizkavēta pēc pārsūtītājas dalībvalsts pieprasījuma, pārsūtītājai dalībvalstij un atbildīgajai dalībvalstij ir jāsazinās, lai varētu organizēt jaunu pārsūtīšanu saskaņā ar 8. pantu iespējami drīz un ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no brīža, kad iestādes uzzina, ka atlikšanu vai aizkavēšanu izraisījušie apstākļi vairs nepastāv. Tādā gadījumā pirms pārsūtīšanas nosūta atjauninātu standarta veidlapu datu nosūtīšanai pirms pārsūtīšanas, kas paredzēta VI pielikumā.”;

5)

regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalsts, kura kāda Regulas (ES) Nr. 604/2013 29. panta 2. punktā minēta iemesla dēļ parastajā sešu mēnešu termiņā no dienas, kad akceptēts pieprasījums uzņemt vai uzņemt atpakaļ attiecīgo personu, vai no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu, nevar veikt pārsūtīšanu, pirms šā termiņa beigām par to informē atbildīgo dalībvalsti. Pretējā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 29. panta 2. punktu pieprasītāja dalībvalsts uzņemas atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu un citām no minētās regulas izrietošajām saistībām.”;

6)

regulas 11. pantam pievieno jaunu punktu:

“6.   Ja pieteikuma iesniedzējs atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, bet bērns, brālis vai māsa vai vecāks, kā minēts Regulas (ES) Nr. 604/2013 16. panta 1. punktā, atrodas citā dalībvalstī, abas dalībvalstis savā starpā apspriežas un apmainās ar informāciju, lai noteiktu:

a)

vai pastāv pierādītas ģimenes saiknes starp pieteikuma iesniedzēju un bērnu, brāli vai māsu vai vecāku;

b)

vai pastāv atkarības saikne starp pieteikuma iesniedzēju un bērnu, brāli vai māsu vai vecāku;

c)

attiecīgās personas spēju rūpēties par atkarīgo personu;

d)

ja nepieciešams – elementus, kas jāņem vērā, lai izvērtētu nespēju ceļot ievērojami ilgu laiku.

Pirmajā daļā minētās informācijas apmaiņai izmanto standarta veidlapu, kas paredzēta šīs regulas VII pielikumā.

Pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts cenšas sniegt atbildi četru nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja pārliecinoši pierādījumi liecina, ka turpmākas izmeklēšanas rezultātā varētu iegūt atbilstošāku informāciju, pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts informē pieprasītāju dalībvalsti, ka ir nepieciešamas papildu divas nedēļas.

Informācijas pieprasījums saskaņā ar šo pantu tiek veikts, nodrošinot, ka tiek pilnībā ievēroti Regulas (ES) Nr. 604/2013 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 25. panta 1. punktā noteiktie termiņi. Šis pienākums neskar Regulas (ES) Nr. 604/2013 34. panta 5. punktu.”;

7)

regulas 12. pantam pievieno šādus punktus:

“3.   Nolūkā atvieglot atbilstīgas darbības, lai identificētu nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļus, brāļus vai māsas vai radiniekus, dalībvalsts, kurā nepilngadīgais bez pavadības iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pēc personiskas sarunas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 5. pantu, kura notikusi pārstāvja klātbūtnē, kas minēts tās pašas regulas 6. panta 2. punktā, meklē un/vai ņem vērā visu informāciju, kuru sniedzis nepilngadīgais vai kura iegūta no citiem uzticamiem avotiem, kam zināms nepilngadīgā personiskais stāvoklis vai ceļojuma maršruts, vai kuru sniedzis nepilngadīgā ģimenes loceklis, brālis vai māsa vai radinieks.

Iestādes, kas veic procedūru, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par nepilngadīgā bez pavadības pieteikuma izskatīšanu, iespējami lielākā mērā iesaista šajā procedūrā Regulas (ES) Nr. 604/2013 6. panta 2. punktā minēto pārstāvi.

4.   Ja dalībvalstij, kas veic procedūru, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par nepilngadīgā bez pavadības pieteikuma izskatīšanu, pildot no Regulas (ES) Nr. 604/2013 8. panta izrietošās saistības, ir informācija, kas ļauj sākt identificēt ģimenes locekli, brāli vai māsu vai radinieku un/vai noteikt viņa atrašanās vietu, minētā dalībvalsts attiecīgā gadījumā apspriežas ar citām dalībvalstīm un apmainās ar informāciju, lai:

a)

identificētu nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļus, brāļus vai māsas vai radiniekus, kuri atrodas dalībvalstu teritorijā;

b)

konstatētu, ka pastāv pierādītas ģimenes saiknes;

c)

izvērtētu radinieka spēju rūpēties par nepilngadīgo bez pavadības, tostarp, ja ģimenes locekļi, brāļi vai māsas vai radinieki uzturas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

5.   Ja 4. punktā minētās informācijas apmaiņas rezultātā izrādās, ka citā dalībvalstī vai dalībvalstīs atrodas vēl citi ģimenes locekļi, brāļi vai māsas vai radinieki, dalībvalsts, kurā atrodas nepilngadīgais bez pavadības, sadarbojas ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm, lai noteiktu piemērotāko personu, kurai uzticēt nepilngadīgo, un jo īpaši lai noteiktu:

a)

cik ciešas ir ģimenes saiknes starp nepilngadīgo un dalībvalstu teritorijā identificētajām personām;

b)

attiecīgo personu spēju un gatavību rūpēties par nepilngadīgo;

c)

nepilngadīgā intereses katrā gadījumā.

6.   Šā panta 4. punktā minētās informācijas apmaiņai izmanto standarta veidlapu, kas paredzēta šīs regulas VIII pielikumā.

Pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts cenšas sniegt atbildi četru nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja pārliecinoši pierādījumi liecina, ka turpmākas izmeklēšanas rezultātā varētu iegūt atbilstošāku informāciju, pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts informēs pieprasītāju dalībvalsti, ka ir nepieciešamas papildu divas nedēļas.

Informācijas pieprasījums saskaņā ar šo pantu tiek veikts, nodrošinot, ka tiek pilnībā ievēroti Regulas (ES) Nr. 604/2013 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 25. panta 1. punktā noteiktie termiņi. Šis pienākums neskar Regulas (ES) Nr. 604/2013 34. panta 5. punktu.”;

8)

regulas 15. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Visi ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 piemērošanu saistītie pieprasījumi, atbildes un visa rakstveida korespondence starp dalībvalstīm jāsūta, izmantojot elektronisko sakaru tīklu “DubliNet”, kas izveidots saskaņā ar šīs regulas II sadaļu.”;

9)

iekļauj jaunu 15.a pantu:

“15.a pants

Vienādi nosacījumi un praktiskie noteikumi attiecībā uz veselības datu apmaiņu pirms pārsūtīšanas

Veselības datu apmaiņa pirms pārsūtīšanas un jo īpaši IX pielikumā paredzētā veselības sertifikāta nosūtīšana notiek tikai starp iestādēm, par ko Komisijai paziņots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 35. pantu, un izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu “DubliNet”.

Dalībvalsts, kas veic pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu, un atbildīgā dalībvalsts pirms veselības sertifikāta nosūtīšanas cenšas vienoties par minētā sertifikāta aizpildīšanai izmantojamo valodu, ņemot vērā lietas apstākļus, jo īpaši vajadzību steidzami rīkoties pēc ierašanās.”;

10)

iekļauj jaunu 16.a pantu:

“16.a pants

Informatīvi bukleti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem

1.   X pielikumā ir ietverts kopējs buklets visu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju informēšanai par Regulas (ES) Nr. 604/2013 noteikumiem un Regulas (ES) Nr. 603/2013 piemērošanu.

2.   XI pielikumā ir ietverts īpašs buklets bērniem bez pavadības, kas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

3.   XII pielikumā ir ietverta informācija trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas aizturēti sakarā ar nelikumīgu kādas ārējās robežas šķērsošanu.

4.   XIII pielikumā ir ietverta informācija trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas nelikumīgi atrodas dalībvalstī.”;

11)

regulas 18. panta 2. punktu svītro;

12)

regulas 19. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ar I un III pielikumā noteiktā parauga veidlapām un V, VI, VII, VIII un IX pielikumā noteiktā parauga informācijas pieprasījuma veidlapām valstu piekļuves punkti apmainās, ievērojot Komisijas noteikto formātu. Komisija informē dalībvalstis par nepieciešamajiem tehniskajiem standartiem.”;

13)

regulas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visiem sūtījumiem jābūt identifikācijas numuram, pēc kura nepārprotami identificē lietu, uz kuru tas attiecas, un dalībvalsti, kas iesniedz pieprasījumu. Ar šo numuru jābūt iespējai noteikt, vai sūtījums attiecas uz atbildības uzņemšanās pieprasījumu (1. veids), atpakaļuzņemšanas pieprasījumu (2. veids), informācijas pieprasījumu (3. veids), informācijas apmaiņu par pieteikuma iesniedzēja bērnu, brāli vai māsu vai vecāku atkarības situācijā (4. veids), informācijas apmaiņu par nepilngadīgā bez pavadības ģimeni, brāli vai māsu vai radinieku (5. veids), informācijas nosūtīšanu pirms pārsūtīšanas (6. veids) vai vienota veselības sertifikāta nosūtīšanu (7. veids).”;

14)

regulas 20. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pieprasījuma pamatā ir “Eurodac” sniegtie dati, jāiekļauj arī pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts “Eurodac” identifikācijas numurs.”;

15)

regulas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja kāds valsts piekļuves punkts nosūtījis datus tādam valsts piekļuves punktam, kuram radies darbības pārtraukums, pārraides datuma un laika apliecināšanai izmanto pārraidīšanas žurnālu centrālās komunikācijas infrastruktūras līmenī. Regulā (ES) Nr. 604/2013 noteiktie pieprasījumu un atbilžu nosūtīšanas termiņi netiek pagarināti par attiecīgā valsts piekļuves punkta darbības pārtraukuma laiku.”;

16)

pielikumus aizstāj ar šīs regulas pielikumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.

(2)  Komisijas 2003. gada 2. septembra Regula (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.).

(3)  Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 603/2013 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Padomes 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).


PIELIKUMS

I PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image

II PIELIKUMS

(Atsauces ir uz Regulas (ES) Nr. 604/2013 pantiem)

A   SARAKSTS

PIERĀDĪJUMU VEIDI

I.   Par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšana

1.   Pieteikuma iesniedzēja, kas ir nepilngadīgais bez pavadības, ģimenes locekļa, radinieka vai citādi saistītas personas (tēva, mātes, bērna, brāļa vai māsas, tēva vai mātes māsas, tēva vai mātes brāļa, vecvecāka, par bērnu atbildīgā pieaugušā, aizbildņa) klātbūtne (8. pants)

Pārliecinoši pierādījumi:

no citas dalībvalsts saņemts šīs informācijas rakstisks apliecinājums,

izraksti no reģistriem,

ģimenes loceklim izsniegtas uzturēšanās atļaujas,

personu radniecības pierādījumi, ja tādi ir,

ja šādu pierādījumu nav, DNS vai asins analīžu rezultāti, ja nepieciešams.

2.   Ģimenes locekļa, kas ir atzīts par starptautiskās aizsardzības saņēmēju, likumīgā dzīvesvieta dalībvalstī (9. pants)

Pārliecinoši pierādījumi:

no citas dalībvalsts saņemts šīs informācijas rakstisks apliecinājums,

izraksti no reģistriem,

bēgļa statusu vai alternatīvas aizsardzības statusu ieguvušajai personai izsniegtas uzturēšanās atļaujas,

personu radniecības pierādījumi, ja tādi ir,

attiecīgo personu piekrišana.

3.   Ģimenes locekļa klātbūtne, kurš ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs un par kura pieteikumu dalībvalstī vēl nav pieņemts pirmais lēmums pēc būtības (10. pants)

Pārliecinoši pierādījumi:

no citas dalībvalsts saņemts šīs informācijas rakstisks apliecinājums,

izraksti no reģistriem,

pagaidu uzturēšanās atļaujas, kas personai izsniegtas uz pieteikuma izskatīšanas laiku,

personu radniecības pierādījumi, ja tādi ir,

ja šādu pierādījumu nav, DNS vai asins analīžu rezultāti, ja nepieciešams,

attiecīgo personu piekrišana.

4.   Derīgas uzturēšanās atļaujas (12. panta 1. un 3. punkts) vai uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš beidzies mazāk nekā pirms diviem gadiem [un spēkā stāšanās datums] (12. panta 4. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

uzturēšanās atļauja,

izraksti no ārvalstnieku reģistra vai citiem līdzīgiem reģistriem,

uzturēšanās atļauju izsniegušās dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

5.   Derīgas vīzas (12. panta 2. un 3. punkts) un vīzas, kuru derīguma termiņš beidzies mazāk nekā pirms sešiem mēnešiem [un spēkā stāšanās datums] (12. panta 4. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

izsniegtā vīza (attiecīgi derīga vai tāda, kurai beidzies derīguma termiņš),

izraksti no ārvalstnieku reģistra vai citiem līdzīgiem reģistriem,

no VIS nosūtīta pozitīva atbilsme (sakritība) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 21. pantu,

vīzu izsniegušās dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

6.   Likumīga ieceļošana teritorijā, šķērsojot ārējo robežu (14. pants)

Pārliecinoši pierādījumi:

ieceļošanas spiedogs pasē,

spiedogs par izceļošanu no dalībvalstij kaimiņos esošās valsts, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ceļojuma maršrutu un robežas šķērsošanas datumu,

biļetes, kas neapgāžami pierāda ieceļošanu, šķērsojot ārējo robežu,

ieceļošanas spiedogs vai līdzīga atzīme pasē.

7.   Nelikumīga ieceļošana, šķērsojot ārējo robežu (13. panta 1. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

no Eurodac saņemts apliecinājums par pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu atbilstību pirkstu nospiedumiem, kas iegūti saskaņā ar Eurodac regulas 14. pantu,

ieceļošanas spiedogs viltotā vai falsificētā pasē,

spiedogs par izceļošanu no dalībvalstij kaimiņos esošās valsts, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ceļojuma maršrutu un robežas šķērsošanas datumu,

biļetes, kas neapgāžami pierāda ieceļošanu, šķērsojot ārējo robežu,

ieceļošanas spiedogs vai līdzīga atzīme pasē.

8.   Uzturēšanās dalībvalstī vismaz piecus mēnešus (13. panta 2. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

uzturēšanās atļaujas, kas personai izsniegtas uz laiku, kamēr izskata pieteikumu pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai,

pieprasījumi atstāt dalībvalsts teritoriju vai izraidīšanas rīkojumi, kas izdoti vismaz pirms pieciem mēnešiem un nav izpildīti,

izraksti no slimnīcu, cietumu vai aizturēšanas iestāžu dokumentiem.

9.   Aizbraukšana no dalībvalstu teritorijas (19. panta 2. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

izceļošanas spiedogs,

izraksti no trešo valstu reģistriem (kas apstiprina uzturēšanos tajās),

biļetes, kas neapgāžami pierāda aizbraukšanu vai ieceļošanu, šķērsojot ārējo robežu,

tās dalībvalsts paziņojums/apliecinājums, no kuras pieteikuma iesniedzējs atstājis dalībvalstu teritoriju,

dalībvalstij kaimiņos esošās trešās valsts spiedogs, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ceļojuma maršrutu un robežas šķērsošanas datumu.

II.   Par pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts pienākums uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju

1.   Dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums, notiek atbildīgās dalībvalsts noteikšanas process (20. panta 5. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

no Eurodac saņemts apliecinājums par pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu atbilstību pirkstu nospiedumiem, kas iegūti saskaņā ar Eurodac regulas 9. pantu,

pieteikuma iesniedzēja iesniegta veidlapa,

iestāžu sagatavots oficiāls ziņojums,

saistībā ar pieteikumu iegūti pirkstu nospiedumi,

izraksti no attiecīgiem reģistriem un dokumentiem,

valsts iestāžu rakstisks ziņojums, kas apliecina pieteikuma iesniegšanu.

2.   Pieteikums tiek izskatīts vai ir iesniegts agrāk (18. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

no Eurodac saņemts apliecinājums par pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumu atbilstību pirkstu nospiedumiem, kas iegūti saskaņā ar Eurodac regulas 9. pantu,

pieteikuma iesniedzēja iesniegta veidlapa,

iestāžu sagatavots oficiāls ziņojums,

saistībā ar pieteikumu iegūti pirkstu nospiedumi,

izraksti no attiecīgiem reģistriem un dokumentiem,

valsts iestāžu rakstisks ziņojums, kas apliecina pieteikuma iesniegšanu.

3.   Aizbraukšana no dalībvalstu teritorijas (20. panta 5. punkts, 19. panta 2. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

izceļošanas spiedogs,

izraksti no trešo valstu reģistriem (kas apstiprina uzturēšanos tajās),

spiedogs par izceļošanu no dalībvalstij kaimiņos esošās trešās valsts, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ceļojuma maršrutu un robežas šķērsošanas datumu,

iestāžu rakstisks apliecinājums par ārvalstnieka izraidīšanu.

4.   Izraidīšana no dalībvalstu teritorijas (19. panta 3. punkts)

Pārliecinoši pierādījumi:

iestāžu rakstisks apliecinājums par ārvalstnieka izraidīšanu,

izceļošanas spiedogs,

apstiprinājums informācijai par trešās valsts veiktu izraidīšanu.

B   SARAKSTS

NETIEŠI PIERĀDĪJUMI

I.   Par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšana

1.   Pieteikuma iesniedzēja, kas ir nepilngadīgais bez pavadības, ģimenes locekļa (tēva, mātes, aizbildņa) klātbūtne (8. pants)

Indikatīvi pierādījumi  (1):

pieteikuma iesniedzēja sniegta pārbaudāma informācija,

attiecīgo ģimenes locekļu paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

2.   Bēgļa statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu saņēmušā ģimenes locekļa likumīgā dzīvesvieta dalībvalstī (9. pants)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sniegta pārbaudāma informācija,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

3.   Ģimenes locekļa klātbūtne, kurš ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs un par kura pieteikumu dalībvalstī vēl nav pieņemts pirmais lēmums pēc būtības (10. pants)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sniegta pārbaudāma informācija,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

4.   Derīgas uzturēšanās atļaujas (12. panta 1. un 3. punkts) vai uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš beidzies mazāk nekā pirms diviem gadiem [un spēkā stāšanās datums] (12. panta 4. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

uzturēšanās atļauju neizsniegušās dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

5.   Derīgas vīzas (12. panta 2. un 3. punkts) un vīzas, kuru derīguma termiņš beidzies mazāk nekā pirms sešiem mēnešiem [un spēkā stāšanās datums] (12. panta 4. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

uzturēšanās atļauju neizsniegušās dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

6.   Likumīga ieceļošana teritorijā, šķērsojot ārējo robežu (14. pants)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

citas dalībvalsts vai trešās valsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

pirkstu nospiedumi, izņemot gadījumus, kad iestādes izlēmušas iegūt pirkstu nospiedumus, ārvalstniekam šķērsojot ārējo robežu.

Šādos gadījumos tie ir pārliecinoši pierādījumi, kas noteikti A sarakstā,

biļetes,

viesnīcu rēķini,

ieejas kartes dalībvalstu sabiedriskās un privātās iestādēs,

apmeklējuma kartes pie ārsta, zobārsta u. c.,

informācija, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis tūrisma aģentūras pakalpojumus,

citi līdzīga veida netieši pierādījumi.

7.   Nelikumīga ieceļošana teritorijā, šķērsojot ārējo robežu (13. panta 1. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

citas dalībvalsts vai trešās valsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

pirkstu nospiedumi, izņemot gadījumus, kad iestādes izlēmušas iegūt pirkstu nospiedumus, ārvalstniekam šķērsojot ārējo robežu.

Šādos gadījumos tie ir pārliecinoši pierādījumi, kas noteikti A sarakstā,

biļetes,

viesnīcu rēķini,

ieejas kartes dalībvalstu sabiedriskās un privātās iestādēs,

apmeklējuma kartes pie ārsta, zobārsta u. c.,

informācija, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis kurjera vai tūrisma aģentūras pakalpojumus,

citi līdzīga veida netieši pierādījumi.

8.   Uzturēšanās dalībvalstī vismaz piecus mēnešus (13. panta 2. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

nevalstisku organizāciju, piemēram, organizāciju, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumus tiem, kuriem tie vajadzīgi, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

pirkstu nospiedumi,

biļetes,

viesnīcu rēķini,

ieejas kartes dalībvalstu sabiedriskās un privātās iestādēs,

apmeklējuma kartes pie ārsta, zobārsta u. c.,

informācija, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis kurjera vai tūrisma aģentūras pakalpojumus,

citi līdzīga veida netieši pierādījumi.

9.   Aizbraukšana no dalībvalstu teritorijas (19. panta 2. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

citas dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

attiecībā uz 19. panta 2. punktu: izceļošanas spiedogs, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs atstājis dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

pirkstu nospiedumi, izņemot gadījumus, kad iestādes izlēmušas iegūt pirkstu nospiedumus, ārvalstniekam šķērsojot ārējo robežu.

Šādos gadījumos tie ir pārliecinoši pierādījumi, kas noteikti A sarakstā,

biļetes,

viesnīcu rēķini,

apmeklējuma kartes pie ārsta, zobārsta u. c. trešā valstī,

informācija, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis kurjera vai tūrisma aģentūras pakalpojumus,

citi līdzīga veida netieši pierādījumi.

II.   Par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts pienākums uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju

1.   Dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums, notiek atbildīgās dalībvalsts noteikšanas process (20. panta 5. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

citas dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

2.   Starptautiskās aizsardzības pieteikums tiek izskatīts vai ir iesniegts agrāk (18. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

citas dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi.

3.   Aizbraukšana no dalībvalstu teritorijas (20. panta 5. punkts, 19. panta 2. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja sīki un pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

citas dalībvalsts paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

izceļošanas spiedogs, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs atstājis dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

pirkstu nospiedumi, izņemot gadījumus, kad iestādes izlēmušas iegūt pirkstu nospiedumus, ārvalstniekam šķērsojot ārējo robežu.

Šādos gadījumos tie ir pārliecinoši pierādījumi, kas noteikti A sarakstā,

biļetes,

viesnīcu rēķini,

apmeklējuma kartes pie ārsta, zobārsta u. c. trešā valstī,

informācija, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis kurjera vai tūrisma aģentūras pakalpojumus,

citi līdzīga veida netieši pierādījumi.

4.   Izraidīšana no dalībvalstu teritorijas (19. panta 3. punkts)

Indikatīvi pierādījumi:

pieteikuma iesniedzēja pārbaudāmi paziņojumi,

starptautisku organizāciju, piemēram, UNHCR, paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

izceļošanas spiedogs, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs atstājis dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem,

ģimenes locekļu, ceļabiedru u. c. sniegtie paziņojumi / informācijas apstiprinājumi,

pirkstu nospiedumi, izņemot gadījumus, kad iestādes izlēmušas iegūt pirkstu nospiedumus, ārvalstniekam šķērsojot ārējo robežu.

Šādos gadījumos tie ir pārliecinoši pierādījumi, kas noteikti A sarakstā,

biļetes,

viesnīcu rēķini,

apmeklējuma kartes pie ārsta, zobārsta u. c.,

informācija, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis kurjera vai tūrisma aģentūras pakalpojumus,

citi līdzīga veida netieši pierādījumi.

III PIELIKUMS

Image

Image

IV PIELIKUMS

Image

V PIELIKUMS

Image

VI PIELIKUMS

Image

Image

VII PIELIKUMS

Image

Image

VIII PIELIKUMS

Image

Image

Image

IX PIELIKUMS

Image

Image

X PIELIKUMS

A   DAĻA

INFORMĀCIJA PAR DUBLINAS REGULU STARPTAUTISKĀS AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMA IESNIEDZĒJIEM SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 604/2013 4. PANTU (2)

Jūs lūdzāt mums aizsardzību, jo uzskatāt, ka bijāt spiests atstāt savu valsti vajāšanas, kara vai smaga kaitējuma riska dēļ. Juridiski to sauc par starptautiskās aizsardzības pieteikumu/lūgumu un jūs – par pieteikuma iesniedzēju. Personas, kas meklē aizsardzību, bieži dēvē par patvēruma meklētājiem.

Fakts, ka jūs lūdzāt patvērumu šeit, negarantē, ka mēs izskatīsim jūsu lūgumu šeit. Valsts, kas izskatīs jūsu lūgumu, tiek noteikta procesā, kurš ieviests ar Eiropas Savienības tiesību aktu, ko dēvē par Dublinas regulu. Saskaņā ar minēto tiesību aktu par jūsu lūguma izskatīšanu ir atbildīga tikai viena valsts.

Minēto tiesību aktu piemēro ģeogrāfiskā reģionā, kas sastāv no 32 valstīm (3). Šajā bukletā 32 minētās valstis tiek dēvētas par Dublinas valstīm.

Ja jūs šajā bukletā kaut ko nesaprotat, lūdzu, jautājiet iestādēm.

Pirms jūsu patvēruma lūguma izskatīšanas mums ir jāpārbauda, vai par tā izskatīšanu esam atbildīgi mēs vai kāda cita valsts – mēs to saucam par Dublinas procedūru. Dublinas procedūra neattiecas uz jūsu patvēruma lūguma iemeslu. Tajā tikai tiks noskaidrots, kura valsts ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu sakarā ar jūsu patvēruma pieteikumu.

Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai noteiktu, kura valsts izskatīs manu pieteikumu?

Cik ilgā laikā tiks izskatīts mans pieteikums?

Ja mūsu iestādes nolems, ka mēs esam atbildīgi par lēmuma pieņemšanu sakarā ar jūsu patvēruma pieteikumu, tad jūs varēsiet palikt šajā valstī un jūsu pieteikumu izskatīs šeit. Tādā gadījumā jūsu pieteikuma izskatīšanu sāks nekavējoties.

Ja mēs nolemsim, ka par jūsu pieteikumu ir atbildīga cita valsts, mēs centīsimies pēc iespējas drīz nosūtīt jūs uz minēto valsti, lai tajā varētu izskatīt jūsu pieteikumu. Dublinas procedūra līdz brīdim, kamēr jūs pārsūta uz atbildīgo valsti, parastos apstākļos var ilgt līdz pat 11 mēnešiem. Pēc tam jūsu patvēruma pieteikumu izskatīs valstī, kas par to ir atbildīga. Šis laiks var būt atšķirīgs, ja jūs izvairāties no iestādēm, esat apcietināts vai aizturēts vai apstrīdat lēmumu par pārsūtīšanu. Ja esat kādā no minētajām situācijām, jūs saņemsiet īpašu informāciju par to, kāds termiņš uz jums attiecas. Ja esat aizturēts, jūs informēs par aizturēšanas iemesliem un jums pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Kā nosaka valsti, kura atbildīga par manu pieteikumu?

Tiesību aktā ir noteikti vairāki iemesli, kuru dēļ valsts var būt atbildīga par pieteikuma izskatīšanu. Iemeslus skata to svarīguma secībā, kas paredzēta tiesību aktā, sākot ar to, vai konkrētajā Dublinas valstī atrodas kāds no jūsu ģimenes locekļiem, vai jums pašlaik ir vai iepriekš bija kādas Dublinas valsts izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja un vai jūs esat likumīgi vai nelikumīgi ceļojis uz citu Dublinas valsti vai šķērsojis to.

Ir svarīgi, lai jūs pēc iespējas drīz informētu mūs par to, vai jums ir ģimenes locekļi citā Dublinas valstī. Ja jūsu vīrs, sieva vai bērns ir iesniedzis patvēruma pieteikumu vai viņam ir piešķirta starptautiska aizsardzība citā Dublinas valstī, tad attiecīgā valsts varētu būt atbildīga par jūsu patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

Mēs varam nolemt izskatīt jūsu pieteikumu mūsu valstī arī tad, ja mēs saskaņā ar Dublinas regulā paredzētajiem kritērijiem neesam atbildīgi par tā izskatīšanu. Mēs jūs nesūtīsim uz valsti, par kuru ir zināms, ka var tikt pārkāptas jūsu cilvēktiesības.

Kas notiek, ja es nevēlos doties uz citu valsti?

Jūs varat nepiekrist lēmumam nosūtīt jūs uz citu Dublinas valsti un apstrīdēt šo lēmumu tiesā. Jūs varat arī lūgt atļauju palikt šajā valstī, kamēr tiks pieņemts lēmums sakarā ar jūsu pārsūdzību vai pārskatīšanu.

Ja jūs atteiksieties no patvēruma pieteikuma šajā valstī un dosieties uz citu Dublinas valsti, jūs, visticamāk, pārsūtīs atpakaļ uz šo valsti vai uz atbildīgo valsti.

Tādēļ ir svarīgi, lai jūs, ja reiz esat lūdzis patvērumu, paliktu šeit līdz brīdim, kamēr mēs 1) izlemsim, kura valsts ir atbildīga par jūsu patvēruma pieteikuma izskatīšanu, un/vai 2) nolemsim izskatīt jūsu patvēruma pieteikumu šajā valstī.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka gadījumā, ja mēs uzskatīsim, ka jūs varat mēģināt aizbēgt vai izvairīties no mums, jo nevēlaties, lai mēs nosūtītu jūs uz citu valsti, jūs var aizturēt (izmitināt slēgta tipa centrā). Tādā gadījumā jums būs tiesības uz juridisko pārstāvi un mēs jūs informēsim par citām jūsu tiesībām, tostarp par tiesībām pārsūdzēt lēmumu par jūsu aizturēšanu.

Kāpēc ir jāiegūst mani pirkstu nospiedumi?

Ja jūs iesniedzat patvēruma pieprasījumu un esat vismaz 14 gadus vecs, tiks iegūti jūsu pirkstu nospiedumi, ko nosūtīs uz pirkstu nospiedumu datubāzi Eurodac. Jums jāsadarbojas šajā procedūrā – jums ir likumā noteikts pienākums ļaut iegūt jūsu pirkstu nospiedumus.

Ja jūsu pirkstu nospiedumu kvalitāte nav pietiekami augsta, tostarp gadījumā, ja jūs esat apzināti bojājis pirkstus, pirkstu nospiedumus atkārtoti iegūs vēlāk.

Jūsu pirkstu nospiedumus pārbaudīs Eurodac datubāzē, lai pārbaudītu, vai jūs esat lūdzis patvērumu iepriekš un vai jūsu pirkstu nospiedumi iepriekš tika iegūti, šķērsojot robežu. Tas palīdz noteikt, kura Dublinas valsts ir atbildīga par jūsu patvēruma pieprasījuma izskatīšanu.

Jūsu pirkstu nospiedumus var arī pārbaudīt Vīzu informācijas sistēmā (VIS), t. i., datubāzē, kurā iekļauta informācija saistībā ar Šengenas zonā izsniegtajām vīzām. Ja jums ir derīga vīza vai vīza, kurai beidzies derīguma termiņš un kuru izsniegusi cita Dublinas valsts, jūs var nosūtīt uz attiecīgo valsti, lai tā izskatītu jūsu starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Tā kā jūs lūdzāt patvērumu, dati par jūsu pirkstu nospiedumiem Eurodac tiks glabāti desmit gadus. Pēc šā termiņa beigām tie tiks automātiski dzēsti no datubāzes. Ja jūsu patvēruma pieprasījums tiks apmierināts, jūsu pirkstu nospiedumi paliks datubāzē līdz brīdim, kad tie tiks automātiski dzēsti. Ja jūs kļūsiet par Dublinas valsts pilsoni, pirkstu nospiedumi tiks dzēsti tajā brīdī. Eurodac tiks saglabāti jūsu pirkstu nospiedumi un dzimums – jūsu vārds, uzvārds, fotoattēls, dzimšanas datums un valstspiederība netiks nosūtīti uz Eurodac datubāzi, taču tie var tikt saglabāti valsts datubāzē.

Jebkurā laikā nākotnē jūs varat lūgt mums informāciju par saviem datiem, ko esam saglabājuši Eurodac. Ja uzskatāt, ka dati nav precīzi vai ka tie nebūtu jāsaglabā, jūs varat pieprasīt tos labot vai dzēst. Informāciju par iestādēm, kas atbildīgas par jūsu datu apstrādi (vai kontroli) šajā valstī, un attiecīgajām iestādēm, kuras atbildīgas par datu aizsardzības uzraudzību, skatīt tālāk.

Eurodac pārvalda Eiropas Savienības aģentūra eu-LISA. Jūsu datus var izmantot vienīgi likumā paredzētos nolūkos. Jūsu datus saņems vienīgi Eurodac centrālā sistēma. Ja jūs nākotnē lūgsiet patvērumu citā Dublinas valstī, jūsu pirkstu nospiedumus pārbaudes veikšanai nosūtīs attiecīgajai valstij. Eurodac saglabātie dati netiks nosūtīti citām valstīm vai organizācijām ārpus Dublinas valstīm.

Sākot ar 2015. gada 20. jūliju, jūsu pirkstu nospiedumus varēs meklēt tādas iestādes kā policija un Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas varēs pieprasīt piekļuvi Eurodac datubāzei nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziedzīgus nodarījumus un terorismu.

Kādas ir manas tiesības laikposmā, kamēr tiek noteikta valsts, kas ir atbildīga par manu patvēruma pieprasījumu?

Jums ir tiesības palikt šajā valstī gadījumā, ja mēs esam atbildīgi par jūsu patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, bet, ja par to ir atbildīga cita valsts, – līdz brīdim, kamēr jūs uz to pārsūtīs. Ja par jūsu patvēruma pieprasījuma izskatīšanu ir atbildīga šī valsts, jums ir tiesības palikt šeit vismaz līdz brīdim, kad par jūsu patvēruma pieteikumu tiek pieņemts pirmais lēmums. Uz jums attiecas arī uzņemšanas materiālie nosacījumi – jums ir tiesības, piemēram, uz izmitināšanu, pārtiku utt., kā arī primāro medicīnisko aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Jums tiks dota iespēja sniegt mums informāciju par jūsu stāvokli un ģimenes locekļiem Dublinas valstī mutiski un/vai rakstiski jūsu dzimtajā valodā vai citā valodā, kuru jūs labi zināt (vai vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulks). Jūs saņemsiet arī lēmuma pārsūtīt jūs uz citu valsti rakstisku kopiju. Jums ir tiesības sazināties ar mums, lai saņemtu sīkāku informāciju, un/vai sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) biroju šajā valstī.

Ja mēs uzskatīsim, ka par jūsu pieteikuma izskatīšanu varētu būt atbildīga cita valsts, jūs saņemsiet sīkāku informāciju par attiecīgo procedūru un to, kā tas ietekmē jūs un jūsu tiesības (4).

Kontaktinformācija, jo īpaši šāda (norādiet konkrētai dalībvalstij raksturīgu informāciju):

patvēruma iestādes adrese un kontaktinformācija,

informācija par valsts uzraudzības iestādi,

par Eurodac datu apstrādi atbildīgā persona un tās pārstāvis,

minētās atbildīgās personas biroja kontaktinformācija,

vietējā UNHCR biroja (ja tāds ir) kontaktinformācija,

juridiskās palīdzības sniedzēju / bēgļu atbalsta organizāciju kontaktinformācija,

Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) kontaktinformācija.

B   DAĻA

DUBLINAS PROCEDŪRA – INFORMĀCIJA STARPTAUTISKĀS AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMA IESNIEDZĒJIEM DUBLINAS PROCEDŪRĀ SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 604/2013 4. PANTU (5)

Jūs saņēmāt šo bukletu, jo jūs lūdzāt starptautisko aizsardzību (patvērumu) šajā valstī vai citā Dublinas valstī un iestādēm šeit ir pamats uzskatīt, ka par jūsu pieprasījuma izskatīšanu varētu būt atbildīga cita valsts.

To, kura valsts ir atbildīga, mēs noteiksim procesā, kas ieviests ar Eiropas Savienības tiesību aktu, kuru dēvē par Dublinas regulu. Šo procesu sauc par Dublinas procedūru. Šā bukleta mērķis ir sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas jums varētu rasties saistībā ar šo procedūru.

Ja jūs nesaprotat kaut ko no šajā bukletā norādītā, lūdzu, jautājiet iestādēm.

Kāpēc uz mani attiecas Dublinas procedūra?

Dublinas procedūru piemēro ģeogrāfiskā reģionā, kas sastāv no 32 valstīm. Tā dēvētās Dublinas valstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija un četras valstis, kas ir iesaistītas Dublinas sistēmā (Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina).

Dublinas procedūrā tiek noteikts, kura valsts ir atbildīga par jūsu patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Tas nozīmē, ka jūs var pārsūtīt no šīs valsts uz kādu citu valsti, kura ir atbildīga par jūsu pieteikuma izskatīšanu.

Dublinas procedūrai ir divi mērķi:

nodrošināt, ka jūsu patvēruma pieteikums nonāks tās valsts iestādē, kura atbildīga par tā izskatīšanu,

nodrošināt, lai jūs neiesniegtu vairākus patvēruma pieteikumus vairākās valstīs nolūkā pagarināt uzturēšanās laiku Dublinas valstīs.

Līdz brīdim, kad būs izlemts, kura valsts ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu saistībā ar jūsu pieteikumu, šīs valsts iestādes neizskatīs jūsu pieteikumu detalizēti.

ŅEMIET VĒRĀ! Jums nav jādodas uz citu Dublinas valsti. Ja jūs dosieties uz citu Dublinas valsti, jūs pārsūtīs atpakaļ šurp vai uz valsti, kurā jūs iepriekš lūdzāt patvērumu. Arī tad, ja jūs atteiksieties no pieteikuma šeit, atbildīgā valsts nemainīsies. Ja jūs izvairīsieties vai aizbēgsiet, jūs var arī aizturēt.

Ja jūs iepriekš bijāt kādā no Dublinas valstīm un pirms ierašanās šajā valstī atstājāt Dublinas valstu reģionu, jums tas ir jāpaziņo mums. Tas ir svarīgi, jo var ietekmēt to, kura valsts ir atbildīga par jūsu pieteikuma izskatīšanu. Jums var lūgt sniegt pierādījumus par laiku, ko pavadījāt ārpus Dublinas valstīm; tie var būt, piemēram, zīmogs pasē, lēmums par atgriešanu vai izraidīšanu vai oficiāli dokumenti, kas liecina, ka jūs dzīvojāt vai strādājāt ārpus Dublinas valstīm.

Kāda informācija man obligāti jāsniedz iestādēm? Kā es varu šo informāciju izskaidrot iestādēm?

Iespējams, ka jūs intervēs, lai noteiktu, kura valsts ir atbildīga par jūsu patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Šajā intervijā mēs izskaidrosim Dublinas procedūru. Jums jāsniedz mums visa informācija, kas jums zināma par jūsu ģimenes locekļu vai radinieku atrašanos kādā no Dublinas valstīm, kā arī jebkāda cita informācija, kas, jūsuprāt, varētu būt būtiska, nosakot atbildīgo valsti (sīkākus paskaidrojumus par būtisku informāciju skatīt turpmāk). Jums arī jāsniedz jūsu rīcībā esoši dokumenti vai papīri, kas satur būtisku informāciju.

Lūdzu, sniedziet mums visu būtisko informāciju, lai palīdzētu noteikt, kura valsts ir atbildīga par jūsu pieteikuma izskatīšanu.

Intervija notiks valodā, kuru jūs saprotat vai kuru var pamatoti uzskatīt par valodu, ko jūs saprotat un kurā spējat sazināties.

Jūs varat lūgt tulka palīdzību, lai sazinātos, ja jūs nevarat saprast lietoto valodu. Tulkam jātulko vienīgi tas, ko sakāt jūs vai intervētājs. Tulks nedrīkst papildināt teikto ar savu personīgo viedokli. Ja jums ir grūtības saprast tulku, jums tas jāpaziņo mums un/vai jārunā ar savu juristu.

Intervija būs konfidenciāla. Tas nozīmē, ka nekāda jūsu sniegtā informācija, tostarp fakts, ka jūs lūdzāt patvērumu, netiks nosūtīta personām vai iestādēm jūsu izcelsmes valstī, kas jebkādā veidā var kaitēt jums vai jūsu ģimenes locekļiem, kuri joprojām atrodas jūsu izcelsmes valstī.

Tiesības uz interviju jums var tikt liegtas vienīgi gadījumā, ja jūs jau esat sniedzis šo informāciju citā veidā pēc tam, kad bijāt informēti par Dublinas procedūru un to, kā tā ietekmē jūsu situāciju. Ja jūs netiekat intervēti, jūs varat lūgt rakstveidā sniegt papildu informāciju, kas ir būtiska lēmuma par atbildīgo valsti pieņemšanā.

Kā iestādes noteiks valsti, kas atbildīga par mana pieteikuma izskatīšanu?

Ir vairāki iemesli, kuru dēļ valsts var būt atbildīga par jūsu pieteikuma izskatīšanu. Šos iemeslus piemēro to svarīguma secībā, kas paredzēta tiesību aktos. Ja kāds no iemesliem nepastāv, skata nākamo utt.

Minētie iemesli attiecas uz šādiem faktoriem (svarīguma secībā):

jums ir ģimenes loceklis (vīrs vai sieva, bērni, kuri ir jaunāki par 18 gadiem), kam ir piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kas ir iesniedzis patvēruma pieteikumu citā Dublinas valstī.

Tādēļ ir svarīgi, lai jūs informētu mūs par to, vai jums ir ģimenes locekļi citā Dublinas valstī, pirms par jūsu patvēruma pieteikumu tiek pieņemts pirmais lēmums. Ja jūs vēlaties, lai jūs apvienotu ar ģimenes locekli tajā pašā valstī, jums un jūsu ģimenes loceklim būs jāpauž šī vēlme rakstveidā,

cita Dublinas valsts jums ir iepriekš izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju,

citā Dublinas valstī tika iegūti jūsu pirkstu nospiedumi (un saglabāti Eiropas datubāzē Eurodac  (6)),

ir pierādījumi, ka jūs esat bijis citā Dublinas valstī vai šķērsojis to, pat tad, ja tajā jūsu pirkstu nospiedumi netika iegūti.

Kas notiek gadījumā, ja esmu atkarīgs no kāda aprūpes vai kāds ir atkarīgs no manis?

Jūs varētu apvienot tajā pašā valstī, kurā atrodas jūsu māte, tēvs, bērns, brālis vai māsa, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

viņi likumīgi uzturas vienā no Dublinas valstīm,

viens no jums ir grūtniece vai vienam no jums ir jaundzimušais bērns, vai viens no jums ir smagi slims vai ar smagu invaliditāti, vai vecs,

vienam no jums ir vajadzīga otras personas palīdzība, kura spēj aprūpēt pirmo.

Valstij, kurā uzturas jūsu bērns, brālis vai māsa vai vecāks, parasti būtu jāuzņemas atbildība par jūsu pieteikuma izskatīšanu, ja jūsu radniecības saite jau pastāvēja jūsu izcelsmes valstī. Jums lūgs arī rakstveidā norādīt, ka jūs abi vēlaties apvienoties.

Jūs varat lūgt apvienošanu, ja jūs jau atrodaties valstī, kurā atrodas jūsu bērns, brālis vai māsa vai vecāks, vai arī ja jūs atrodaties citā valstī, nevis tajā, kurā uzturas jūsu radinieki. Pēdējā minētajā gadījumā jums būs jāceļo uz attiecīgo valsti, ja vien jūs veselības stāvokļa dēļ nevarat doties garākos ceļojumos.

Papildus šai iespējai patvēruma procedūras laikā jūs vienmēr varat lūgt pievienoties radiniekiem humānu, ģimenes vai kultūras apsvērumu dēļ. Ja šis lūgums tiks apmierināts, jums, iespējams, būs jādodas uz valsti, kurā atrodas jūsu radinieks. Arī tādā gadījumā jums lūgs paziņot savu piekrišanu rakstveidā. Ir svarīgi, lai jūs informētu mūs par jebkādiem humāniem apsvērumiem, kuru dēļ jūsu pieteikums būtu jāizskata šeit vai kādā citā valstī.

Ja tiek izskatīti radniecības, aprūpes vai humāni jautājumi, jums var lūgt sniegt paskaidrojumus vai pierādījumus, kas pamato jūsu apgalvojumus.

Kas notiek gadījumā, ja esmu slims vai man ir īpašas vajadzības?

Lai sniegtu jums atbilstošu medicīnisku aprūpi vai ārstēšanu, iestādēm ir jābūt informētām par īpašām vajadzībām, kas jums var būt, tostarp par jūsu veselības stāvokli, jo īpaši tad, ja:

jums ir invaliditāte,

jūs esat grūtniece,

jums ir nopietna saslimšana,

jūs esat pārcietis spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.

Ja jūs mums sniegsiet savus medicīniskos datus un tiks nolemts, ka jūs ir jānosūta uz citu valsti, mēs lūgsim jūsu atļauju nosūtīt šos medicīniskos datus uz valsti, uz kuru jūs nosūtīs. Ja jūs tam nepiekritīsiet, medicīniskie dati netiks nosūtīti, taču tas neliegs pārsūtīt jūs uz atbildīgo valsti. Ņemiet vērā, ka gadījumā, ja jūs nepiekritīsiet savu medicīnisko datu nosūtīšanai uz citu valsti, tā nevarēs parūpēties par jūsu īpašajām vajadzībām.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka jūsu medicīniskos datus, ievērojot stingru konfidencialitāti, vienmēr apstrādās profesionāļi, uz kuriem attiecas noslēpumu glabāšanas pienākums.

Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai noteiktu, kura valsts izskatīs manu pieteikumu? Pēc cik ilga laika mans pieteikums būs izskatīts?

Ja iestādes šajā valstī nolems, ka mēs esam atbildīgi par jūsu patvēruma pieteikuma izskatīšanu, tad jūs varēsiet palikt šajā valstī un jūsu pieteikumu izskatīs šeit.

Kas notiks gadījumā, ja tiks konstatēts, ka par mana pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita valsts, nevis tā, kurā es atrodos?

Ja mēs uzskatīsim, ka par jūsu pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita valsts, mēs lūgsim attiecīgajai valstij uzņemties atbildību triju mēnešu laikā no dienas, kad jūs iesniedzāt pieteikumu šajā valstī.

Taču gadījumā, ja citas valsts atbildība ir noteikta, pamatojoties uz jūsu pirkstu nospiedumu datiem, lūgums attiecīgajai valstij tiks nosūtīts divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemti rezultāti no Eurodac.

Ja jūs lūdzat patvērumu Dublinas valstī pirmoreiz, taču ir pamats uzskatīt, ka jūsu patvēruma pieteikums būtu jāizskata citai Dublinas valstij, mēs lūgsim attiecīgajai valstij uzņemties atbildību par jūsu lietu.

Valstij, uz kuru mēs nosūtīsim lūgumu, jāatbild divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Ja attiecīgā valsts neatbildēs šajā termiņā, tas nozīmēs, ka tā ir uzņēmusies atbildību par jūsu pieteikumu.

Ja jūs jau iepriekš esat lūdzis patvērumu citā Dublinas valstī, nevis tajā, kur jūs pašlaik atrodaties, mēs lūgsim attiecīgajai valstij uzņemt jūs atpakaļ.

Valstij, uz kuru mēs nosūtīsim lūgumu, jāatbild viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas vai divu nedēļu laikā, ja lūguma pamatā ir Eurodac dati. Ja attiecīgā valsts neatbildēs šajā termiņā, tas nozīmēs, ka tā ir uzņēmusies atbildību par jūsu pieteikumu un piekrīt uzņemt jūs atpakaļ.

Taču gadījumā, ja jūs neesat lūdzis patvērumu šajā valstī un jūsu iepriekšējais patvēruma pieteikums citā valstī ir noraidīts ar galīgu lēmumu, mēs varam nosūtīt atbildīgajai valstij lūgumu uzņemt jūs atpakaļ vai arī atgriezt jūs uz jūsu izcelsmes valsti vai pastāvīgās dzīvesvietas valsti, vai arī uz drošu trešo valsti (7).

Ja cita valsts piekrīt, ka tā ir atbildīga par jūsu pieteikuma izskatīšanu, jūs informēs par mūsu lēmumu:

neizskatīt jūsu patvēruma pieteikumu šajā valstī un

pārsūtīt jūs uz atbildīgo valsti.

Jūsu pārsūtīšana notiks sešu mēnešu laikā no dienas, kad cita valsts uzņēmās atbildību, vai – gadījumā, ja jūs apstrīdēsiet lēmumu, – sešu mēnešu laikā no brīža, kad tiesa nolems, ka jūs var sūtīt uz minēto valsti. Šis termiņš var tikt pagarināts, ja jūs aizbēgsiet no iestādēm šajā valstī vai ja jūs esat apcietināts.

Ja jūs esat aizturēts / atrodaties slēgta tipa centrā šajā valstī Dublinas procedūras ietvaros, tiks piemēroti īsāki termiņi (vairāk informācijas skatīt īpašajā iedaļā par aizturēšanu).

Atbildīgā valsts izturēsies pret jums kā pret patvēruma meklētāju, un jums būs visas no tā izrietošās tiesības. Ja jūs iepriekš nekad neesat lūdzis patvērumu attiecīgajā valstī, jums būs iespēja lūgt patvērumu pēc ierašanās tajā.

Kas notiek gadījumā, ja es nepiekrītu lēmumam nosūtīt mani uz citu valsti?

Jūs varat nepiekrist lēmumam nosūtīt jūs uz citu Dublinas valsti. To sauc par pārsūdzību vai par pārskatīšanu.

Jūs varat arī lūgt atlikt pārsūtīšanu uz pārsūdzības vai pārskatīšanas laiku.

Informāciju par to, ar kādām iestādēm jāsazinās, lai apstrīdētu lēmumu šajā valstī, jūs atradīsiet šā bukleta beigās.

No dienas, kad jūs no iestādēm saņemsiet oficiālu lēmumu par pārsūtīšanu, jums būs [X dienas  (8)] pārsūdzības iesniegšanai [pārsūdzības iestādes nosaukums  (9)]. Ir ļoti svarīgi, lai jūs apstrīdētu lēmumu (iesniegtu pārsūdzības vai pārskatīšanas pieteikumu) norādītajā termiņā.

Laikā, kamēr izskata jūsu pārsūdzības vai pārskatīšanas pieteikumu, jūs varat palikt šajā valstī. Vai  (10)

Jūsu pārsūtīšana tiks atlikta uz [y dienām  (11)], līdz tiesa izlems, vai jums ir droši atrasties atbildīgajā valstī, kamēr tiek izskatīta jūsu pārsūdzība. Vai

Jums [y dienu  (12)] laikā jāpieprasa atlikt jūsu pārsūtīšanu, kamēr tiek izskatīta jūsu pārsūdzība. Tiesa tuvākajā laikā pieņems lēmumu par šo pieprasījumu. Ja jūsu pieprasījums netiks apmierināts, jums tiks sniegts šāda lēmuma pamatojums.

Šīs procedūras laikā jums ir tiesības uz juridisku palīdzību un – vajadzības gadījumā – uz palīdzību valodas ziņā. Juridiska palīdzība nozīmē, ka jums ir tiesības uz juristu, kas sagatavos jūsu dokumentus un pārstāvēs jūs tiesā.

Jūs varat lūgt, lai šo palīdzību sniegtu bez maksas, ja jūs nevarat segt šādas izmaksas. Informācija par organizācijām, kas sniedz juridisku palīdzību, atrodama šā bukleta beigās.

Vai mani var aizturēt?

Ir iespējami citi iemesli jūsu aizturēšanai, bet Dublinas procedūras ietvaros jūs var aizturēt tikai tad, ja iestādes uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka jūs aizbēgsiet, jo nevēlaties, lai jūs nosūta uz citu Dublinas valsti.

Ko tas nozīmē?

Ja mūsu iestādes uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka jūs aizbēgsiet, piemēram, tādēļ, ka jūs jau reiz esat aizbēdzis, vai tādēļ, ka jūs nepildāt pienākumu sniegt informāciju utt., tās var aizturēt jūs jebkurā Dublinas procedūras posmā. Iemesli, kuru dēļ jūs var aizturēt, paredzēti tiesību aktā. Jūs var aizturēt tikai tiesību aktā paredzēto iemeslu dēļ.

Jums ir tiesības saņemt rakstveida informāciju par jūsu aizturēšanas iemesliem, kā arī par iespējām apstrīdēt aizturēšanas rīkojumu. Jums ir arī tiesības uz juridisku palīdzību, ja vēlaties apstrīdēt aizturēšanas rīkojumu.

Ja jūs tiekat aizturēts Dublinas procedūras laikā, procedūras termiņi būs šādi:

viena mēneša laikā no jūsu patvēruma pieteikuma iesniegšanas dienas mēs lūgsim attiecīgajai valstij uzņemties atbildību,

valstij, uz kuru mēs nosūtīsim lūgumu, būs jāatbild divu nedēļu laikā no mūsu lūguma saņemšanas dienas,

jūsu pārsūtīšanai vajadzētu notikt sešu nedēļu laikā no dienas, kad atbildīgā valsts piekritīs mūsu lūgumam. Ja jūs apstrīdēsiet lēmumu par pārsūtīšanu, sešu nedēļu termiņu skaitīs no dienas, kad iestādes vai tiesa nolems, ka ir droši nosūtīt jūs uz atbildīgo valsti, kamēr tiek izskatīta jūsu pārsūdzība.

Ja mēs nebūsim ievērojuši lūguma nosūtīšanas vai jūsu pārsūtīšanas termiņus, jūsu aizturēšana saistībā ar pārsūtīšanu Dublinas regulas ietvaros būs beigusies. Tādā gadījumā tiks piemēroti iepriekš norādītie parastie termiņi.

Kas notiks ar manis sniegtajiem personas datiem? Vai varu būt drošs, ka tie netiks ļaunprātīgi izmantoti?

Datus, ko jūs Dublinas valstu iestādēm sniedzat Dublinas procedūras laikā, minētās iestādes var viena otrai nosūtīt vienīgi tādēļ, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Dublinas regulu un Eurodac regulu. Dublinas procedūrā jums ir tiesības uz visu to personas datu un informācijas aizsardzību, ko jūs sniedzat par sevi, jūsu ģimenes stāvokli utt. Jūsu datus var izmantot vienīgi likumā paredzētos nolūkos.

Jums būs tiesības piekļūt šādiem datiem:

dati par sevi. Jums ir tiesības pieprasīt šādu datu, tostarp Eurodac iekļauto datu, labošanu, ja tie nav precīzi, vai dzēšanu, ja tie ir nelikumīgi apstrādāti,

informācija par to, kā pieprasīt jūsu datu, tostarp Eurodac iekļauto datu, labošanu vai dzēšanu. Šī informācija ietver to kompetento iestāžu kontaktinformāciju, kas atbildīgas par jūsu Dublinas procedūru, un to valsts datu aizsardzības iestāžu kontaktinformāciju, kuras atbildīgas par pieprasījumiem saistībā ar personas datu aizsardzību.

XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA BĒRNIEM BEZ PAVADĪBAS, KAS IESNIEDZ STARPTAUTISKĀS AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMU, SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 604/2013 4. PANTU  (13)

Mēs tev iedevām šo bukletu, jo tu norādīji, ka tev ir nepieciešama aizsardzība un ka tu esi jaunāks par 18 gadiem. Ja tu vēl neesi 18 gadus vecs, tevi uzskata par bērnu. Iestādes var dēvēt tevi arī par nepilngadīgo, kas nozīmē to pašu, ko bērns. Iestādes nozīmē cilvēkus, kas atbildīgi par lēmuma pieņemšanu saistībā ar tavu aizsardzības lūgumu.

Gadījumu, kad tu lūdz aizsardzību šeit, jo baidījies palikt savā izcelsmes valstī, mēs saucam par patvēruma meklēšanu. Patvērums ir vieta, kurā tu esi aizsargāts un drošībā.

Ja tu iesniedz oficiālu pieprasījumu iestādēm, kurā lūdz patvērumu, likumā to sauc par starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai pieprasījumu. Persona, kas lūdz aizsardzību, ir pieteikuma iesniedzējs. Dažreiz tu dzirdēsi arī, ka tevi sauc par patvēruma meklētāju.

Taviem vecākiem vajadzētu būt kopā ar tevi, bet, ja tā nav vai ja tevi ceļojot nošķīra no viņiem, tad tu esi nepilngadīgais bez pavadības.

Tādā gadījumā MĒS PIEŠĶIRSIM TEV PĀRSTĀVI, PROTI, PIEAUGUŠO, KURŠ PALĪDZĒS TEV PROCEDŪRAS LAIKĀ. VIŅŠ VAI VIŅA PALĪDZĒS TEV SAISTĪBĀ AR PIETEIKUMU UN VAR PAVADĪT TEVI, KAD TEV BŪS JĀRUNĀ AR IESTĀDĒM. AR TAVU PĀRSTĀVI TU VARI RUNĀT PAR SAVĀM PROBLĒMĀM UN BAILĒM. TAVA PĀRSTĀVJA UZDEVUMS IR NODROŠINĀT, KA PIRMĀM KĀRTĀM TIEK ŅEMTAS VĒRĀ TAVAS INTERESES, UN TAS NOZĪMĒ, KA TIEK ŅEMTAS VĒRĀ TAVAS VAJADZĪBAS, DROŠĪBA, LABKLĀJĪBA, SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA UN TAVS VIEDOKLIS. TAVS PĀRSTĀVIS IZSKATĪS ARĪ ĢIMENES ATKALAPVIENOŠANĀS IESPĒJU.

JA TU KAUT KO NESAPROTI, LŪDZ PALĪDZĪBU SAVAM PĀRSTĀVIM VAI IESTĀDĒM!

LAI ARĪ TU LŪDZI PATVĒRUMU ŠAJĀ VALSTĪ, VAR BŪT, KA TAVS AIZSARDZĪBAS PIEPRASĪJUMS BŪS JĀIZSKATA CITAI VALSTIJ.

Par tava aizsardzības lūguma izskatīšanu var būt atbildīga tikai viena valsts. Tas ir noteikts likumā, ko sauc par Dublinas regulu. Saskaņā ar šo likumu mums jāpārbauda, vai par tava pieteikuma izskatīšanu esam atbildīgi mēs vai kāda cita valsts, – mēs to saucam par Dublinas procedūru.

Minēto likumu piemēro ģeogrāfiskā reģionā, kas sastāv no 32 valstīm (14). Šajā bukletā 32 minētās valstis tiek dēvētas par Dublinas valstīm.

NEBĒDZ NO IESTĀDĒM VAI UZ KĀDU CITU DUBLINAS VALSTI! DAŽI CILVĒKI VARĒTU APGALVOT, KA TAS IR LABĀKAIS, KO TU VARI DARĪT. JA KĀDS TEV SAKA, KA TEV IR JĀBĒG VAI KA TEV IR JĀDODAS PROM KOPĀ AR VIŅU, NEKAVĒJOTIES PASTĀSTI PAR TO SAVAM PĀRSTĀVIM VAI VALSTS IESTĀDĒM!

LŪDZU, PĒC IESPĒJAS DRĪZ PAZIŅO VALSTS IESTĀDĒM, VAI ESI KĀDĀ NO ŠĀDĀM SITUĀCIJĀM:

Tu esi viens pats un domā, ka tava māte, tēvs, brālis vai māsa, tante  (15), onkulis  (16), vecāmāte vai vectēvs varētu būt kādā no citām 32 Dublinas valstīm.

Ja tā, tad paziņo, vai tu gribi dzīvot kopā ar viņiem vai ne.

Tu ceļoji uz šo valsti kopā ar kādu citu, un, ja tā, tad ar ko?

Tu jau esi bijis kādā no citām 32 Dublinas valstīm.

Citā Dublinas valstī tika iegūti tavi pirkstu nospiedumi (pirkstu nospiedumi ir pirkstu attēli, ko iegūst no taviem pirkstiem un kas palīdz tevi identificēt).

Tu jau esi lūdzis patvērumu citā Dublinas valstī.

IR ĻOTI SVARĪGI, LAI TU SADARBOTOS AR VALSTS IESTĀDĒM UN VIENMĒR TEIKTU PATIESĪBU.

Dublinas sistēma var palīdzēt tev, ja tevi nepavada vecāki, kad tu lūdz aizsardzību.

Ja mums būs pietiekama informācija par taviem vecākiem vai radiniekiem, mēs viņus meklēsim Dublinas valstīs. Ja mums izdosies viņus atrast, mēs mēģināsim jūs apvienot valstī, kurā atrodas tavi vecāki vai radinieki. Tādā gadījumā attiecīgā valsts būs atbildīga par tava aizsardzības lūguma izskatīšanu.

Ja tu esi viens un tev nav ģimenes locekļu vai radinieku citā Dublinas valstī, ir ļoti iespējams, ka tavs pieteikums tiks izskatīts šajā valstī.

Mēs varam nolemt izskatīt tavu pieteikumu šajā valstī arī tad, ja saskaņā ar likumu par to varētu būt atbildīga cita valsts. Mēs tā varam darīt arī humānu, ģimenes vai kultūras apsvērumu dēļ.

Šīs procedūras laikā mēs vienmēr rīkosimies tavās interesēs un nesūtīsim tevi uz valsti, par kuru ir zināms, ka tur var tikt pārkāptas tavas cilvēktiesības.

Ko tas nozīmē, ka mums vienmēr jārīkojas tavās interesēs? Tas nozīmē, ka mums būs:

jāpārbauda, vai ir iespējams apvienot tevi ar tavu ģimeni vienā valstī,

jāpārliecinās, ka tu būsi drošībā, jo īpaši pasargāts no cilvēkiem, kas var vēlēties slikti apieties ar tevi vai kaitēt tev,

jāpārliecinās, ka tu varēsi uzaugt drošā un veselīgā vidē, ka tev būs pārtika un pajumte un ka būs apmierinātas tavas sociālās attīstības vajadzības,

jāņem vērā tavs viedoklis, piemēram, par to, vai tu vēlies palikt kopā ar radinieku vai ne.

TAVS VECUMS

Personas, kas vecākas par 18 gadiem, sauc par pieaugušajiem. Uz viņiem attiecas citādi noteikumi nekā uz bērniem un pusaudžiem (nepilngadīgajiem).

Lūdzu, saki mums taisnību par savu vecumu.

Ja tev ir kāds dokuments, kurā norādīts tavs vecums, parādi to iestādēm. Ja iestādes šaubās par tavu vecumu, iespējams, ka ārsts gribēs tevi izmeklēt, lai noteiktu, vai tu esi jaunāks vai vecāks par 18 gadiem. Pirms jebkādas medicīniskas izmeklēšanas būs vajadzīga tava un/vai tava pārstāvja piekrišana.

TURPMĀKAJĀ TEKSTĀ MĒS MĒĢINĀSIM ATBILDĒT UZ BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM, KAS TEV VARĒTU RASTIES PAR DUBLINAS PROCEDŪRU, PAR TO, KĀ TĀ VAR PALĪDZĒT TEV UN KAS NOTIKS TĀLĀK.

Kas ir PIRKSTU NOSPIEDUMI? Kāpēc tie jāiegūst?

Ja tu lūdz patvērumu un esi vismaz 14 gadus vecs, tiks iegūti tavu pirkstu attēli (kurus sauc par pirkstu nospiedumiem), ko nosūtīs uz pirkstu nospiedumu datubāzi Eurodac. Tev ir jāsadarbojas šajā procedūrā – visiem, kas lūdz patvērumu, ir likumā noteikts pienākums ļaut iegūt savus pirkstu nospiedumus.

Tavus pirkstu nospiedumus kādā brīdī var pārbaudīt, lai noteiktu, vai tu esi lūdzis patvērumu iepriekš un vai tavi pirkstu nospiedumi iepriekš tika iegūti, šķērsojot robežu. Ja tiek atklāts, ka tu jau esi lūdzis patvērumu citā Dublinas valstī, tad tevi var nosūtīt uz attiecīgo valsti, ja doties uz turieni ir tavās interesēs. Tādā gadījumā attiecīgā valsts būs atbildīga par tava starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Tavi pirkstu nospiedumi tiks glabāti desmit gadus. Pēc desmit gadiem tie tiks automātiski dzēsti no datubāzes. Ja tavs aizsardzības lūgums tiks apmierināts, tavi pirkstu nospiedumi paliks datubāzē līdz brīdim, kad tie tiks automātiski dzēsti. Ja vēlāk tu kļūsi par Dublinas valsts pilsoni, tavi pirkstu nospiedumi tiks dzēsti. Eurodac tiks saglabāti tikai tavi pirkstu nospiedumi un dzimums – tavs vārds, uzvārds, fotoattēls, dzimšanas datums un valstspiederība netiks nosūtīti uz datubāzi vai saglabāti. Tomēr minētie dati var tikt saglabāti mūsu valsts datubāzē. Eurodac saglabātie dati netiks nosūtīti citām valstīm vai organizācijām ārpus Dublinas valstīm.

Sākot ar 2015. gada 20. jūliju, tavus pirkstu nospiedumus varēs meklēt tādas iestādes kā policija un Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas varēs meklēt tavus pirkstu nospiedumus un pieprasīt piekļuvi Eurodac datubāzei nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziedzīgus nodarījumus un terorismu.

Kāda informācija par tavu situāciju tev obligāti jāsniedz valsts iestādēm?

Iespējams, ka tevi intervēs, lai noteiktu, kura valsts ir atbildīga par tava patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Šajā intervijā mūsu valsts iestādes izskaidros tev Dublinas procedūru un centīsies noskaidrot, vai ir iespējams tevi apvienot ar tavu ģimeni citā Dublinas valstī.

Ja tu zini, ka tavi vecāki, brāļi vai māsas vai radinieki ir citā Dublinas valstī, lūdzu, neaizmirsti par to pateikt personai, kas tevi intervēs. Lai palīdzētu mums atrast tavu ģimeni, sniedz pēc iespējas vairāk informācijas, piemēram, vārdus, adreses, tālruņa numurus utt.

Intervijas laikā tev var arī jautāt, vai jau esi bijis citās Dublinas valstīs. Lūdzu, saki patiesību!

Tavs pārstāvis var nākt tev līdzi uz interviju, palīdzēt tev un atbalstīt tevi, un rīkoties tā, kā ir labāk tev. Ja kāda iemesla dēļ tu nevēlies, lai tavs pārstāvis būtu klāt, pasaki par to valsts iestādēm.

INTERVIJAS SĀKUMĀ INTERVĒTĀJS UN TAVS PĀRSTĀVIS PASKAIDROS TEV PROCEDŪRAS UN TAVAS TIESĪBAS. JA TU KAUT KO NESAPROTI VAI TEV IR CITI JAUTĀJUMI, JAUTĀ PĀRSTĀVIM VAI INTERVĒTĀJAM!

Tev ir tiesības uz šo interviju, un tā ir svarīga tava pieteikuma daļa.

Intervija notiks tev saprotamā valodā. Ja tu nevari saprast lietoto valodu, tu vari lūgt, lai tulks palīdz tev sazināties. Tulkam jātulko vienīgi tas, ko saki tu vai intervētājs. Tulks nedrīkst papildināt teikto ar savu personīgo viedokli. Ja tev ir grūtības saprast tulku, tev tas jāpaziņo mums un/vai jārunā ar savu pārstāvi.

Intervija būs konfidenciāla. Tas nozīmē, ka nekāda informācija, ko tu sniegsi, tostarp fakts, ka tu lūdzi aizsardzību mūsu valstī, netiks nosūtīta personām vai iestādēm, kuras var jebkādā veidā kaitēt tev vai tavas ģimenes locekļiem, kas joprojām atrodas tavā mītnes valstī.

IR SVARĪGI, LAI TU UN TAVS PĀRSTĀVIS BŪTU INFORMĒTI PAR TERMIŅIEM DUBLINAS PROCEDŪRĀ.

Izlasi atbildes uz turpmākajiem jautājumiem!

Pēc cik ilga laika tu zināsi, vai tev jādodas uz citu valsti vai arī tu vari palikt šeit?

Kas notiek, ja tiek konstatēts, ka par tava pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita valsts?

à Ja šī ir pirmā reize, kad tu lūdz patvērumu Dublinas valstī, tevi nosūtīs uz citu valsti, jo tava māte, tēvs, brālis, māsa, tante, onkulis, vectēvs vai vecāmāte atrodas attiecīgajā valstī, un tu pievienosies un paliksi kopā ar viņu/viņiem, kamēr tiek izskatīts tavs patvēruma pieteikums  (17).

à Ja tu iepriekš neesi lūdzis patvērumu šeit, bet gan citā Dublinas valstī, tevi var nosūtīt atpakaļ uz attiecīgo valsti, lai iestādes tur var izskatīt tavu patvēruma pieteikumu  (18).

Abos gadījumos var paiet līdz pat pieciem mēnešiem (skaitot vai nu no dienas, kad tu pieprasīji patvērumu, vai no dienas, kad mēs uzzinām, ka tu lūdzi starptautisko aizsardzību citā Dublinas valstī), līdz tiek pieņemts lēmums pārsūtīt tevi uz citu valsti. Iestādes informēs tevi par šādu lēmumu pēc iespējas drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

à Ja tu neesi lūdzis patvērumu šajā valstī un tavs iepriekšējais patvēruma pieteikums citā valstī pēc tā pilnīgas izskatīšanas tika noraidīts, mums ir vai nu jālūdz attiecīgajai valstij uzņemt tevi atpakaļ, vai arī jāatgriež tevi uz tavu izcelsmes valsti vai pastāvīgās dzīvesvietas valsti, vai arī uz drošu trešo valsti.

Ja mēs nolemsim, ka cita valsts ir atbildīga par tavu patvēruma pieteikumu, un ja valsts, kurai tiks lūgts uzņemties par tevi atbildību, piekritīs to darīt, tevi oficiāli informēs par faktu, ka mēs neizskatīsim tavu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, bet gan pārsūtīsim tevi uz atbildīgo valsti.

Tevi pārsūtīs sešu mēnešu laikā no dienas, kad cita valsts būs uzņēmusies atbildību par tevi, vai no dienas, kad tiks pieņemts galīgais lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tu nepiekritīsi šādam lēmumam un izlemsi to apstrīdēt (paskaidrojumus par to, ko tas nozīmē, skaties nākamajā iedaļā). Šo termiņu var pagarināt līdz vienam gadam, ja tu esi apcietināts, vai līdz 18 mēnešiem, ja tu aizbēgsi.

Kas notiek, ja tu nevēlies doties uz citu valsti?

PASAKI PAR TO TAVAM PĀRSTĀVIM!

Ja mēs nolemsim, ka tev būtu jādodas uz citu valsti, kurā izskatīs tavu pieteikumu, bet tu tam nepiekrīti, tev ir iespēja apstrīdēt lēmumu par pārsūtīšanu. Mēs to saucam par pārsūdzību vai par pārskatīšanu.

Kad tu no iestādēm būsi saņēmis lēmumu, tev būs [X dienas  (19)] pārsūdzības iesniegšanai [pārsūdzības iestādes nosaukums  (20)]. Ir ļoti svarīgi, lai tu iesniegtu pārsūdzību minētajā termiņā. Tavam pārstāvim būtu jāpalīdz tev šajā sakarā.

Laikā, kamēr izskata tavu pārsūdzības vai pārskatīšanas pieteikumu, tu vari palikt šajā valstī. Vai  (21)

Tava pārsūtīšana tiks atlikta uz [y dienām  (22)], līdz tiesa izlems, vai tev ir droši atrasties atbildīgajā valstī, kamēr tiek izskatīta tava pārsūdzība. Vai

Tev [y dienu  (23)] laikā jāpieprasa atlikt tavu pārsūtīšanu, kamēr tiek izskatīta tava pārsūdzība. Tiesa tuvākajā laikā pieņems lēmumu par šo pieprasījumu. Ja tavs pieprasījums netiks apmierināts, tev tiks sniegts šāda lēmuma pamatojums.

Šā bukleta otrā pusē tu atradīsi informāciju par to, ar kādu iestādi jāsazinās, lai pārsūdzētu lēmumu šajā valstī.

Pārsūdzības procedūras laikā tev būs pieejama juridiska palīdzība vai – vajadzības gadījumā – palīdzība valodas ziņā, ko sniegs tulks vai tulkotājs. Tu vari lūgt, lai juridisko palīdzību sniegtu bez maksas, ja tev tam nav naudas. Šā bukleta otrā pusē tu atradīsi to organizāciju kontaktinformāciju, kuras sniedz juridisku palīdzību un var tev palīdzēt sakarā ar pārsūdzību.

AIZTURĒŠANA

Par cilvēkiem, kuri nevar brīvi ceļot, kur vēlas, un atrodas slēgtā ēkā, kuru viņi nedrīkst atstāt, saka, ka viņi ir aizturēti.

Ja tu esi nepilngadīgais bez pavadības, iespējams, ka tu dzīvosi telpās, kurās ir noteikumi, ka tev ir jāpaliek tajās nakts laikā vai laikā, kad laukā ir tumšs, vai noteikumi, ka tev cilvēkiem, kas tevi pieskata, ir jāpasaka, ka tu dosies laukā un kad atnāksi atpakaļ. Šie noteikumi paredzēti, lai tu būtu drošībā. Bet tas nenozīmē, ka tu esi aizturēšanas vietā.

BĒRNI GANDRĪZ NEKAD NETIEK AIZTURĒTI!

Vai tu esi aizturēts? Ja tu neesi pārliecināts, vai tu esi aizturēts vai ne, lūdzu, pēc iespējas drīz jautā iestādēm, savam pārstāvim vai juridiskajam padomniekam (24). Tad tu varēsi apspriest ar viņiem savu situāciju un gadījumā, ja esi aizturēts, arī iespēju apstrīdēt lēmumu par aizturēšanu.

Pastāv risks, ka Dublinas procedūras laikā tu tiksi aizturēts. Pārsvarā tas notiek tad, ja valsts iestādes netic, ka tu vēl neesi 18 gadus vecs, un baidās, ka tu varētu aizbēgt vai slēpties no tām, jo tev ir bail, ka tevi varētu nosūtīt uz citu valsti.

Tev ir tiesības saņemt rakstveida informāciju par tavas aizturēšanas iemesliem un par to, kā tu vari apstrīdēt aizturēšanas rīkojumu. Tev ir arī tiesības uz juridisku palīdzību, ja tu gribi apstrīdēt aizturēšanas rīkojumu, tāpēc jautā tavam pārstāvim vai juridiskajam padomniekam, ja neesi apmierināts.

Ja Dublinas procedūras laikā tu esi aizturēts, procedūras termiņi būs šādi: mums būs viena mēneša laikā no tava patvēruma pieteikuma iesniegšanas dienas jālūdz citai valstij uzņemties atbildību par tevi; valstij, kurai mēs to lūgsim, tad būtu jāatbild divu nedēļu laikā; visbeidzot, ja tu joprojām būsi aizturēts, pārsūtīšanai vajadzētu notikt sešu nedēļu laikā no dienas, kad atbildīgā valsts piekritīs mūsu lūgumam.

Ja tu izlem apstrīdēt lēmumu par pārsūtīšanu, kamēr esi aizturēts, valsts iestādēm nav pienākuma pārsūtīt tevi sešu nedēļu laikā. Tādā gadījumā iestādes informēs tevi par iespējamiem variantiem.

Ja valsts iestādes nebūs ievērojušas termiņus attiecībā uz lūguma nosūtīšanu citai valstij uzņemties atbildību par tevi vai nebūs laikus pārsūtījušas tevi, tava aizturēšana saistībā ar pārsūtīšanu Dublinas regulas ietvaros būs beigusies. Tādā gadījumā tiks piemēroti parastie termiņi, kas norādīti iedaļā “Kas notiek, ja tiek konstatēts, ka par tava pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita valsts?”.

Kādas ir tavas tiesības laikā, kamēr mēs lemjam, kura valsts ir atbildīga par tevi?

Tev ir tiesības palikt šajā valstī gadījumā, ja mēs esam atbildīgi par tava patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, bet, ja par to ir atbildīga cita valsts, – līdz brīdim, kamēr tevi uz to pārsūtīs. Ja par tava patvēruma pieprasījuma izskatīšanu ir atbildīga valsts, kurā tu pašlaik atrodies, tev ir tiesības palikt šeit vismaz līdz brīdim, kad par tava patvēruma pieteikumu tiek pieņemts pirmais lēmums. Uz tevi attiecas arī uzņemšanas materiālie nosacījumi – tev ir tiesības, piemēram, uz izmitināšanu, pārtiku utt., kā arī primāro medicīnisko aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tev ir arī tiesības iet skolā.

Tev tiks dota iespēja sniegt mums informāciju par savu stāvokli un ģimenes locekļiem Dublinas valstī mutiski un/vai rakstiski tavā dzimtajā valodā vai citā valodā, kuru tu labi zini (vai vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulks). Tu saņemsi arī lēmuma pārsūtīt tevi uz citu valsti rakstisku kopiju. Tev ir tiesības sazināties ar mums, lai saņemtu sīkāku informāciju, un/vai sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) biroju šajā valstī.

Tavs pārstāvis un valsts iestādes tev sīkāk izskaidros tavas tiesības.

Kas notiks ar tevis sniegtajiem personas datiem? Vai vari būt drošs, ka tie netiks izmantoti neatbilstošā nolūkā?

Informāciju, ko tu Dublinas valstu iestādēm sniedz Dublinas procedūras laikā, minētās iestādes var viena otrai nosūtīt vienīgi tādēļ, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Dublinas regulu.

Tev būs tiesības piekļūt šādai informācijai:

informācijai par sevi. Tev ir tiesības lūgt, lai šādus datus maina, ja tie nav pareizi vai patiesi, vai lai tos dzēš, ja tie ir nelikumīgi apstrādāti,

informācijai par to, kā pieprasīt tavu datu labošanu vai dzēšanu, tostarp konkrētu kompetento iestāžu kontaktinformācijai, kuras ir atbildīgas par Dublinas procedūru, kā arī valsts datu aizsardzības iestāžu kontaktinformācijai, kuras atbildīgas par pieprasījumu uzklausīšanu saistībā ar personas datu aizsardzību.

KUR TU VARI VĒRSTIES PĒC PALĪDZĪBAS? (Norādiet konkrētai dalībvalstij raksturīgu informāciju, jo īpaši šādu:)

patvēruma iestādes adrese un kontaktinformācija,

nepilngadīgo bez pavadības pārstāvību nodrošinošo organizāciju nosaukums, adrese un kontaktinformācija,

bērnu aizsardzības iestādes adrese un kontaktinformācija,

par Dublinas procedūras veikšanu atbildīgās iestādes adrese un kontaktinformācija,

informācija par valsts uzraudzības iestādi,

par Eurodac datu apstrādi atbildīgā persona un tās pārstāvis,

minētās atbildīgās personas biroja kontaktinformācija,

Sarkanais Krusts un tā loma,

vietējā UNHCR biroja (ja tāds ir) kontaktinformācija un tā loma,

juridiskās palīdzības sniedzēju / bēgļu atbalsta / bērnu atbalsta organizāciju kontaktinformācija,

Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) kontaktinformācija un tās loma.

XII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM VAI BEZVALSTNIEKIEM, KAS AIZTURĒTI SAKARĀ AR NELIKUMĪGU KĀDAS ĀRĒJĀS ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANU, SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 603/2013 29. PANTA 3. PUNKTU

Ja jūs esat vismaz 14 gadus vecs un esat aizturēts par nelikumīgu robežas šķērsošanu, tiks noņemti jūsu pirkstu nospiedumi, ko nosūtīs uz pirkstu nospiedumu datubāzi Eurodac. Jums ir jāsadarbojas šajā procedūrā – jums ir likumā noteikts pienākums ļaut noņemt jūsu pirkstu nospiedumus.

Ja jūsu pirkstu nospiedumu kvalitāte nav pietiekami augsta, tostarp gadījumā, ja jūs esat apzināti bojājis pirkstus, pirkstu nospiedumus var atkārtoti noņemt vēlāk.

Ja jūs nākotnē atkārtoti lūgsiet patvērumu, jums atkal tiks noņemti pirkstu nospiedumi. Ja jūs lūgsiet patvērumu kādā citā valstī, nevis tajā, kur jums pirmoreiz tika noņemti pirkstu nospiedumi, jūs var nosūtīt atpakaļ uz valsti, kur jums pirmoreiz noņēma pirkstu nospiedumus.

Dati par jūsu pirkstu nospiedumiem tiks uzglabāti 18 mēnešus; pēc šā termiņa beigām tie tiks automātiski dzēsti no datubāzes. Eurodac tiks saglabāti tikai jūsu pirkstu nospiedumi un dzimums – jūsu vārds, uzvārds, fotoattēls, dzimšanas datums un valstspiederība netiks nosūtīti uz datubāzi vai saglabāti.

Jebkurā laikā nākotnē no valsts, kura ņēmusi jūsu pirkstu nospiedumus, jūs varat iegūt informāciju par datiem, kas attiecībā uz jums saglabāti Eurodac. Jūs varat lūgt labot vai dzēst minētos datus; tie būtu jādzēš, piemēram, gadījumā, ja jūs kļūstat par ES vai asociētās valsts pilsoni vai ja jūs saņemat uzturēšanās atļauju kādā no minētajām valstīm un neesat lūdzis patvērumu.

Eurodac pārvalda Eiropas Savienības aģentūra eu-LISA. Jūsu datus var izmantot vienīgi likumā paredzētos nolūkos. Jūsu datus saņems vienīgi Eurodac centrālā sistēma. Ja jūs nākotnē lūgsiet patvērumu citā ES vai asociētā valstī (25), jūsu pirkstu nospiedumus pārbaudes veikšanai nosūtīs attiecīgajai valstij. Jūsu dati, kas saglabāti Eurodac, netiks nosūtīti citām valstīm vai organizācijām ārpus ES un asociētajām valstīm.

Sākot ar 2015. gada 20. jūliju, jūsu pirkstu nospiedumus var meklēt tādas iestādes kā policija un Eiropas Policijas birojs (Eiropols), kas var pieprasīt piekļuvi Eurodac datubāzei nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus noziedzīgus nodarījumus un terorismu.

Kontaktinformācija (norādiet konkrētai dalībvalstij raksturīgu informāciju):

par Eurodac datu apstrādi atbildīgā persona un tās pārstāvis,

minētās atbildīgās personas biroja kontaktinformācija,

informācija par valsts uzraudzības iestādi (datu aizsardzības jautājumos).

XIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM VAI BEZVALSTNIEKIEM, KAS NELIKUMĪGI ATRODAS DALĪBVALSTĪ, SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 603/2013 29. PANTA 3. PUNKTU

Ja jūs nelikumīgi atrodaties tā dēvētajā Dublinas valstī (26), iestādes var iegūt jūsu pirkstu nospiedumus un nosūtīt tos uz pirkstu nospiedumu datubāzi Eurodac. Tas tiek darīts vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai jūs esat lūdzis patvērumu iepriekš. Jūsu pirkstu nospiedumu dati netiks saglabāti Eurodac datubāzē, bet gadījumā, ja jūs iepriekš esat lūdzis patvērumu citā valstī, jūs var nosūtīt atpakaļ uz attiecīgo valsti.

Ja jūsu pirkstu nospiedumu kvalitāte nav pietiekami augsta, tostarp gadījumā, ja jūs esat apzināti bojājis pirkstus, pirkstu nospiedumus var atkārtoti iegūt vēlāk.

Eurodac pārvalda Eiropas Savienības aģentūra eu-LISA. Jūsu datus var izmantot vienīgi likumā paredzētos nolūkos. Jūsu datus saņems vienīgi Eurodac centrālā sistēma. Arī tad, ja jūs nākotnē lūgsiet patvērumu citā Dublinas valstī, tiks iegūti jūsu pirkstu nospiedumi, ko nosūtīs uz Eurodac. Jūsu dati, kas saglabāti Eurodac, netiks nosūtīti citām valstīm vai organizācijām ārpus ES un asociētajām valstīm.

Kontaktinformācija (norādiet konkrētai dalībvalstij raksturīgu informāciju):

par Eurodac datu apstrādi atbildīgā persona un tās pārstāvis,

minētās atbildīgās personas biroja kontaktinformācija,

informācija par valsts uzraudzības iestādi (datu aizsardzības jautājumos).

Ja iestādes uzskata, ka jūs, iespējams, esat iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā valstī, kura varētu būt atbildīga par minētā pieteikuma izskatīšanu, jūs saņemsiet sīkāku informāciju par turpmāk veicamo procedūru un to, kā tas ietekmē jūs un jūsu tiesības (27).

(1)  Šie indikatīvie pierādījumi vienmēr jāpapildina ar kādu no pārliecinošiem pierādījumiem, kas noteikti A sarakstā.

(2)  Šis buklets sagatavots vienīgi informatīvā nolūkā. Tā mērķis ir sniegt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtisku informāciju par Dublinas procedūru. Ar to netiek radītas un tajā nav paredzētas tiesības vai juridiskas saistības. Valstu un personu, uz kurām attiecas Dublinas procedūra, tiesības un pienākumi paredzēti Regulā (ES) Nr. 604/2013.

(3)  Dublinas valstis ir 28 Eiropas Savienības dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija) un četras valstis, kas ir iesaistītas Dublinas regulas darbībā (Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina).

(4)  Sniegtā informācija ir tā, kas iekļauta šā pielikuma B daļā.

(5)  Šis buklets sagatavots vienīgi informatīvā nolūkā. Tā mērķis ir sniegt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtisku informāciju par Dublinas procedūru. Ar to netiek radītas un tajā nav paredzētas tiesības vai juridiskas saistības. Valstu un personu, uz kurām attiecas Dublinas procedūra, tiesības un pienākumi paredzēti Regulā (ES) Nr. 604/2013.

(6)  Vairāk informācijas par Eurodac skatīt A daļas iedaļā “Kāpēc ir jāiegūst mani pirkstu nospiedumi?”.

(7)  Šī rindkopa nav iekļauta īpašajā bukletā dalībvalstīm, kas nepiedalās Atgriešanas direktīvā.

(8)  Aizpilda katra dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

(9)  Aizpilda katra dalībvalsts.

(10)  Katra dalībvalsts atkarībā no spēkā esošās tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmas izvēlas vienu no trim iespējām.

(11)  Aizpilda katra dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

(12)  Aizpilda katra dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

(13)  Šis buklets sagatavots vienīgi informatīvā nolūkā. Tā mērķis ir sniegt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtisku informāciju par Dublinas procedūru. Ar to netiek radītas un tajā nav paredzētas tiesības vai juridiskas saistības. Valstu un personu, uz kurām attiecas Dublinas procedūra, tiesības un pienākumi paredzēti Regulā (ES) Nr. 604/2013.

(14)  Dublinas valstis ir 28 Eiropas Savienības dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija) un četras valstis, kas ir iesaistītas Dublinas regulas darbībā (Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina).

(15)  Tavas mātes māsa vai tava tēva māsa.

(16)  Tavas mātes brālis vai tava tēva brālis.

(17)  Iespējams, tu dzirdēsi, ka to sauc par atbildības uzņemšanos.

(18)  Iespējams, tu dzirdēsi, ka to sauc par atpakaļuzņemšanu.

(19)  Aizpilda katra dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

(20)  Aizpilda katra dalībvalsts.

(21)  Katra dalībvalsts atkarībā no spēkā esošās tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmas izvēlas vienu no trim iespējām.

(22)  Aizpilda katra dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

(23)  Aizpilda katra dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

(24)  Persona, ko iestādes ir atzinušas par cilvēku, kurš pārstāv tavas intereses likuma priekšā. Tavam pārstāvim un/vai iestādēm būtu tev jāpasaka, ja tev ir vajadzīgs juridiskais padomnieks, bet tu arī vari lūgt, lai viņu norīko tavā vārdā. Skaties šā bukleta aizmugurē informāciju par organizācijām, kas var sniegt tev juridisko pārstāvību.

(25)  Datus par jūsu pirkstu nospiedumiem var nosūtīt – ja to atļauj likums – uz 28 ES dalībvalstīm un četrām asociētām valstīm, proti, Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu.

(26)  Tās ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija) un četras valstis, kas ir iesaistītas Dublinas regulas darbībā (Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina).

(27)  Sniegtā informācija ir tā, kas iekļauta X pielikuma B daļā.


8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/44


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 119/2014

(2014. gada 7. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 attiecībā uz raugu, kas bagātināts ar hromu un ko izmanto uztura bagātinātāju ražošanā, kā arī attiecībā uz hroma (III) laktāta trihidrātu, ko pievieno pārtikas produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (2) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA),

tā kā:

(1)

Direktīvas 2002/46/EK II pielikumā ir iekļauts saraksts ar vitamīniem un minerālvielām, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā. Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumu aizstāja ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1170/2009 (3). Direktīvas 2002/46/EK II pielikums ir grozīts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1161/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK 14. pantu tādus noteikumus par vitamīniem un minerālvielām uztura bagātinātājos, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

(3)

EFSA2012. gada 31. oktobrī pieņēma zinātnisku atzinumu par ChromoPrecise® raugu, kas satur hromu ar tā šūnām saistītā veidā un ko uzturvērtības nolūkā pievieno uztura bagātinātājiem kā hroma avotu, un par šādas izcelsmes hroma bioloģisko pieejamību (5).

(4)

EFSA uzsvēra, ka minētā atzinuma secinājumi attiecas tikai uz raugu ChromoPrecise®, kas bagātināts ar hromu, bet ne uz citiem ar hromu bagātinātiem raugiem. Turklāt tā uzskata, ka ar hromu bagātināta rauga ChromoPrecise® specifikācijās būtu jāiekļauj specifikācijas attiecībā uz zudumiem žāvējot un hroma (VI) maksimālo saturu.

(5)

No EFSA2012. gada 31. oktobrī pieņemtā atzinuma izriet, ka ar hromu bagātināts raugs ChromoPrecise® uztura bagātinātājos nerada bažas par kaitīgumu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti konkrēti, atzinumā sīki izklāstīti nosacījumi.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 II pielikumā ir iekļauts saraksts ar vitamīniem un minerālvielām, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 3. panta 3. punktu grozījumus minētās regulas II pielikuma sarakstā pieņem, ņemot vērā EFSA atzinumu.

(8)

EFSA2012. gada 13. septembrī pieņēma zinātnisku atzinumu par hroma (III) laktāta trihidrātu kā hroma (III) avotu, ko uzturvērtības nolūkā pievieno pārtikas produktiem (6).

(9)

No EFSA2012. gada 13. septembrī pieņemtā atzinuma izriet, ka hroma (III) laktāta trihidrāta pievienošana pārtikai nerada bažas par kaitīgumu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti konkrēti, atzinumā sīki izklāstīti nosacījumi.

(10)

Vielas, par kurām EFSA sniegusi labvēlīgu atzinumu, būtu jāiekļauj Direktīvas 2002/46/EK II pielikuma sarakstā un Regulas (EK) Nr. 1925/2006 II pielikuma sarakstā.

(11)

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējā grupā, un ir ņemti vērā sniegtie komentāri.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/46/EK un Regula (EK) Nr. 1925/2006.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 2002/46/EK II pielikuma B punktā pēc ieraksta “hroma (III) hlorīds” iekļauj šādu ierakstu:

“ar hromu bagātināts raugs (7)

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 II pielikuma 2. punktā pēc ieraksta “hroma pikolināts” iekļauj šādu ierakstu:

“hroma (III) laktāta trihidrāts”.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(2)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(3)  OV L 314, 1.12.2009., 36. lpp.

(4)  OV L 296, 15.11.2011., 29. lpp.

(5)  EFSA ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS). Scientific Opinion on Chromoprecise® cellular bound chromium yeast added for nutritional purposes as a source of chromium in food supplements and the bioavailability of chromium form this source. EFSA Journal 2012; 10(11):2951.

(6)  EFSA ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS). Scientific Opinion on chromium(III) lactate tri-hydrate as a source of chromium added for nutritional purposes to foodstuff. EFSA Journal 2012; 10(10):2881.


8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 120/2014

(2014. gada 7. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1981/2006 par detalizētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta īstenošanas noteikumiem attiecībā uz Kopienas ģenētiski modificētu organismu references laboratoriju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 32. panta otro un piekto daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1981/2006 (2), kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2013 (3), tika noteikti detalizēti Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta īstenošanas noteikumi. Šos noteikumus nepieciešams atjaunināt, jo īpaši attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju finansiālajām iemaksām, lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas izmaksās, kas radušās, pārbaudot un vērtējot noteikšanas metodes, un izmaiņas saistībā ar uzdevumu sadali dalībvalstīs.

(2)

Regulā būtu jāņem vērā arī tas, ka pieaug tādu ĢMO skaits, kuri satur vairākus transformācijas gadījumus, un tajos tiek apvienoti arvien vairāk atsevišķo transformācijas gadījumu.

(3)

Ir jāatjaunina to valsts references laboratoriju saraksts, kuras nozīmētas palīdzēt Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta pirmajā daļā minētajai Kopienas References laboratorijai (KRL) noteikšanas metožu pārbaudē un vērtēšanā, lai tajā tiktu ņemtas vērā ar dalībvalstu valsts references laboratoriju nozīmēšanu saistītās izmaiņas un iekļautas to dalībvalstu laboratorijas, kas nesen pievienojušās Savienībai.

(4)

Būtu jānosaka pārejas pasākumi, lai pieteikumu iesniedzēji, kas valsts kompetentās iestādes apliecinājumu par atļaujas pieteikuma saņemšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 saņēmuši pirms šīs regulas stāšanās spēkā, finansiālās iemaksas varētu veikt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1981/2006.

(5)

Pienācīga uzmanība būtu jāvelta ES reģistrētām publiskām pētniecības iestādēm, kas piesakās ĢMO atļaujām saistībā ar projektiem, kurus lielākoties finansē valsts sektors, un šādos gadījumos būtu jāparedz finansiālās iemaksas summas samazinājums.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1981/2006.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1981/2006 groza šādi:

1)

regulas 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

“pilna vērtēšanas procedūra” ir:

i)

pieteikuma iesniedzēja izvirzīto metodes veiktspējas kritēriju novērtēšana starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā, kas atbilst starptautiskiem standartiem un kur iesaistās valsts references laboratorijas atbilstīgi dokumentam Definition of minimum performance requirements for analytical methods of GMO testing (Minimālo veiktspējas prasību noteikšana ĢMO testu analīzes metodēm) (4), kas minēts:

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 503/2013 (5); III pielikuma 3.1.C.4. punktā saistībā ar ģenētiski modificētu augu izmantošanu pārtikā vai barībā, pārtiku vai barību, kas sastāv no ģenētiski modificētiem augiem vai tos satur, un pārtiku, kas ražota no ģenētiski modificētiem augiem vai satur no tiem ražotas sastāvdaļas, vai barību, kas ražota no ģenētiski modificētiem augiem,

visos pārējos gadījumos – Regulas (EK) Nr. 641/2004 I pielikuma 1. punkta B apakšpunktā;

un

ii)

pieteikuma iesniedzēja norādītās metodes precizitātes un patiesuma novērtēšana.

(4)  http://gmo-crl.jrc.ec.europa.eu/doc/Min_Perf_Requirements_Analytical_methods.pdf, KRL un Eiropas ĢMO laboratoriju tīkls, 2008. gada 13. oktobris."

(5)  OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.”"

2)

regulas 2. pantā pievieno šādas definīcijas:

“e)

“ĢMO, kas satur atsevišķu transformācijas gadījumu,” ir ĢMO, kas iegūts, veicot vienu transformāciju;

f)

“ĢMO, kas satur vairākus transformācijas gadījumus,” ir ĢMO, kas satur vairāk nekā vienu atsevišķu transformācijas gadījumu un iegūts tradicionālās krustošanas, kotransformācijas vai retransformācijas ceļā.”;

3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Iemaksas

1.   Par katru pieteikumu attiecībā uz ĢMO, kas satur atsevišķu transformācijas gadījumu, pieteikuma iesniedzējs pēc vienotas likmes KRL veic iemaksu EUR 40 000 apmērā.

2.   KRL prasa pieteikuma iesniedzējam veikt papildu iemaksu EUR 65 000 apmērā, ja attiecībā uz ĢMO, kas satur atsevišķu transformācijas gadījumu, ir vajadzīga pilna noteikšanas un identificēšanas metodes vērtēšanas procedūra saskaņā ar turpmāk norādītajiem noteikumiem:

a)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 503/2013 III pielikums, ja pieteikums attiecas uz:

i)

pārtikā vai barībā izmantojamiem ģenētiski modificētiem augiem;

ii)

pārtiku vai barību, kas sastāv no ģenētiski modificētiem augiem vai tos satur;

iii)

pārtiku, kas ražota no ģenētiski modificētiem augiem vai satur no ģenētiski modificētiem augiem ražotas sastāvdaļas, vai uz barību, kas ražota no šādiem augiem; vai

b)

visos pārējos gadījumos – Regulas (EK) Nr. 641/2004 I pielikums.

3.   Ja metodi, ko izmanto, lai noteiktu un identificētu katru atsevišķo transformācijas gadījumu, kurš veido ĢMO, kas satur vairākus transformācijas gadījumus, ir novērtējusi KRL vai tās vērtēšana vēl nav pabeigta, iemaksa pēc vienotās likmes par katra šāda ĢMO pieteikumu ir atkarīga no to atsevišķo transformācijas gadījumu skaita (N), kuri veido šo ĢMO, un to aprēķina pēc formulas EUR 20 000 + (N × EUR 5 000). Šajā aprēķinā ņem vērā tikai to ĢMO, kas satur vairākus transformācijas gadījumus, kurā ir vislielākais atsevišķo transformācijas gadījumu skaits.

4.   Attiecībā uz tādiem ĢMO, kas satur vairākus transformācijas gadījumus, kuru sastāvā ir vismaz viens atsevišķs transformācijas gadījums, kura noteikšanas un identificēšanas metodi KRL nav novērtējusi vai tās vērtēšana vēl nav sākta, veicamo iemaksu aprēķina šādi: 3. panta 1. un 2. punktu piemēro atsevišķam(-iem) transformācijas gadījumam(-iem), attiecībā uz kuru(-iem) nav pieejama novērtētā metode, un 3. panta 3. punktu piemēro ĢMO, kas satur vairākus transformācijas gadījumus; N ir to ĢMO sastāvā esošo atsevišķo transformācijas gadījumu skaits, attiecībā uz kuriem ir pieejama novērtētā metode.

5.   KRL samazina 2. punktā minētās papildu iemaksas apjomu proporcionāli ietaupītajām izmaksām:

a)

ja pilnai vērtēšanas procedūrai vajadzīgos materiālus piegādā pieteikuma iesniedzējs un/vai

b)

ja pieteikuma iesniedzējs sniedz datus par moduļiem, piemēram, DNA ekstrakcijas protokolus, un norāda īpašas references sistēmas, ko KRL jau ir novērtējusi un publicējusi.

6.   Ja pieteikuma iesniedzēja ierosinātās noteikšanas un identificēšanas metodes vērtēšanas izmaksas pārsniedz 1., 2. un 3. punktā minētās finansiālo iemaksu summas par vismaz 50 %, prasa veikt papildu iemaksu. Papildu iemaksa sedz 50 % no izmaksu daļas, kas pārsniedz 1., 2. un 3. punktā minēto iemaksu summu.

7.   Iemaksas, kas minētas 1. līdz 6. punktā, jāmaksā arī tad, ja pieteikumu atsauc, neskarot 5. panta 3. punktu.”;

4)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir MVU vai tā galvenais birojs atrodas jaunattīstības valstī, vai tas ir ES reģistrēta publiska pētniecības iestāde, kuras pieteikums saistīts ar projektu, ko lielākoties finansē valsts sektors, 3. panta 1. līdz 4. punktā minētās finansiālās iemaksas samazina par 50 %.”;

b)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Šīs regulas 3. panta 6. punktu nepiemēro 4. panta 1. punktā minētajiem pieteikumu iesniedzējiem.”;

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

1., 2 un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus tam, ka 3. panta 1., 3. un/vai 4. punktā minētā iemaksa ir samaksāta KRL, kad tas iesniedz pārtikas un barības paraugus un to kontrolparaugus KRL atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 3. punkta j) apakšpunktam vai 17. panta 3. punkta j) apakšpunktam.

2.   Ja atbilstīgi 3. panta 2. punktam ir nepieciešama pilna vērtēšanas procedūra, KRL par šo faktu rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa tam iemaksāt minētajā punktā noteikto iemaksu pirms vērtēšanas procesa 4. posma (starplaboratoriju salīdzinošā testēšana) sākšanas.

3.   Ja atbilstīgi 3. panta 6. punktam KRL prognozē, ka pieteikuma iesniedzēja ierosinātās noteikšanas metodes vērtēšanas izmaksas pārsniegs 3. panta 1. līdz 4. punktā minētās finansiālās iemaksas par vismaz 50 %, tā pieteikuma iesniedzējam rakstiski paziņo aplēsto papildu izmaksu summu.

Ja viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu, 3. panta 6. punktā minētā papildu iemaksa nav jāmaksā.

Pēc noteikšanas metodes vērtēšanas pabeigšanas KRL rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par faktiskajām un pamatotajām izmaksām, kas radušās, vērtējot noteikšanas metodi, un pieprasa veikt iemaksu atbilstīgi 3. panta 6. punktam.”;

b)

5. punktu svītro;

c)

7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pieteikuma iesniedzējs 2. un 3. punktā minētās iemaksas veic 45 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas. Vērtēšanas procedūras 4. posmu (starplaboratoriju salīdzinošā testēšana) nesāk, kamēr nav saņemtas šīs iemaksas.”;

6)

regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu 2. un 3. punktu:

“2.   II pielikumā norādītās valsts references laboratorijas pēc nejaušības principa tiek atlasītas dalībai starptautiskā starplaboratoriju salīdzinošajā vērtēšanas testēšanā, un tās no KRL saņem EUR 2 400 dalības izmaksu segšanai. 4. panta 1. punkta gadījumā šo summu proporcionāli samazina.

3.   KRL un II pielikumā norādītās valsts references laboratorijas, kas piedalās vērtēšanas pētījumā, slēdz rakstisku nolīgumu, kurā noteiktas to savstarpējās attiecības, jo īpaši finanšu jautājumos.”;

7)

regulas I pielikuma a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

akreditētas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” vai līdzvērtīgu standartu, kas nodrošina, ka laboratorijām:

ir pietiekami kvalificēts personāls, kas izgājuši pienācīgu apmācību, lai prastu izmantot analīzes metodes ĢMO un ĢM pārtikas un barības noteikšanai un identificēšanai,

ir analīžu veikšanai nepieciešamās iekārtas,

ir piemērota administratīvā infrastruktūra,

ir pietiekama datu apstrādes jauda tehnisko ziņojumu sagatavošanai un ātrai saziņai ar citām laboratorijām, kas piedalās noteikšanas metožu pārbaudē un vērtēšanā.

Šīs regulas II pielikumā norādītās laboratorijas, kas vēl nav akreditētas, var pieteikties līdz 2014. gada 31. decembrim, ja tās paziņo, ka to akreditācijas process ir uzsākts, un iesniedz KRL tehniskās kompetences apliecinājumu.”;

8)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

Regulas (EK) Nr. 1981/2006 3. līdz 5. pantu attiecībā uz finansiālajām iemaksām turpina piemērot pieteikumu iesniedzējiem, kas valsts kompetentās iestādes apliecinājumu par atļaujas pieteikuma saņemšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 saņēmuši pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 7. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 368, 23.12.2006., 99. lpp.

(3)  OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Valsts references laboratorijas, kas palīdz Kopienas References laboratorijai noteikšanas metožu pārbaudīšanā un novērtēšanā, kā minēts 6. panta 1. punktā

Belgique/België

Centre wallon de Recherches agronomiques (CRA-W),

Institut Scientifique de Santé Publique (ISP) — Wetenschappelijk Instituut Volksgezondheid (WIV),

Instituut voor Landbouw- en Visserijonderzoek (ILVO);

Bulgaria

Национален цeнтър по обществено здраве и анaлизи (НЦОЗА), София, Сектор ГМО;

Česká republika

Výzkumný ústav rostlinné výroby, v.v.i. (VÚRV), Praha;

Danmark

Danmarks Tekniske Universitet, DTU Fødevareinstituttet, Afdeling for Toksikologi og Risikovurdering  (1),

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri, Fødevarestyrelsen, Sektion for Plantediagnostik, Ringsted;

Deutschland

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg,

Landwirtschaftliches Technologiezentrum Augustenberg (LTZ),

Bayerisches Landesamt für Gesundheit und Lebensmittelsicherheit (LGL),

Landeslabor Berlin-Brandenburg, Berlin,

Landeslabor Berlin-Brandenburg, Frankfurt/Oder,

Institut für Hygiene und Umwelt der Hansestadt Hamburg,

Landesbetrieb Hessisches Landeslabor — Standort Kassel,

Landesamt für Landwirtschaft, Lebensmittelsicherheit und Fischerei (LALLF) Mecklenburg-Vorpommern,

Niedersächsisches Landesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit (LAVES) — Lebensmittel- und Veterinärinstitut Braunschweig/Hannover,

Landesuntersuchungsamt Rheinland-Pfalz — Institut für Lebensmittelchemie Trier,

Landwirtschaftliche Untersuchungs- und Forschungsanstalt (LUFA) Speyer,

Landesamt für Verbraucherschutz — Abteilung D Veterinärmedizinische, mikro- und molekularbiologische Untersuchungen, Saarland,

Staatliche Betriebsgesellschaft für Umwelt und Landwirtschaft, Geschäftsbereich Labore Landwirtschaft, Sachsen,

Landesuntersuchungsanstalt für das Gesundheits- und Veterinärwesen Sachsen (LUA),

Landesamt für Verbraucherschutz Sachsen-Anhalt — Fachbereich Lebensmittelsicherheit,

Landeslabor Schleswig-Holstein,

Thüringer Landesamt für Verbraucherschutz (TLV),

Bundesinstitut für Risikobewertung (BfR),

Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit (BVL);

Eesti

Tallinna Tehnikaülikooli (TTÜ) geenitehnoloogia instituut, DNA analüüsi labor;

Éire

Food and Environment Research Agency (FERA) Sand Hutton, York;

Elláda

Ελληνικός Γεωργικός Οργανισμός “ΔΗΜΗΤΡΑ”, Γενική Διεύθυνση Αγροτικής Έρευνας, Ινστιτούτο Τεχνολογίας Γεωργικών Προϊόντων, Εργαστήριο Γενετικής Ταυτοποίησης, Αθήνα,

Υπουργείο Οικονομικών, Γενική Γραμματεία Δημοσίων Εσόδων, Γενική Διεύθυνση Γενικού Χημείου του Κράτους (ΓΧΚ), Διεύθυνση Τροφίμων; Αθήνα;

España

Centro Nacional de Alimentación, Agencia Española de Seguridad Alimentaria y Nutrición (CNA-AESAN),

Laboratorio Arbitral Agroalimentario del Ministerio de Agricultura, Alimentación y Medio Ambiente (LAA-MAGRAMA);

France

Groupement d’Intérêt Public — Groupe d’Etude et de contrôle des Variétés et des Semences (GIP-GEVES),

Laboratoire du Service Commun des Laboratoires (SCL) d’Illkirch-Graffenstaden,

Laboratoire de la Santé des Végétaux (ANSES), Angers;

Hrvatska

Odsjek za kvantifikaciju GMO i procjenu rizika, Hrvatski zavod za javno zdravstvo;

Italia

Centro di Ricerca per la Sperimentazione in Agricoltura, Centro di Sperimentazione e Certificazione delle Sementi (CRA-SCS), Sede di Tavazzano — Laboratorio,

Istituto Superiore di Sanità, Dipartimento di Sanità Pubblica Veterinaria e Scurezza Alimentare — Reparto OGM e xenobiotici di origine fungina (ISS-DSPVSA),

Istituto Zooprofilattico Sperimentale delle Regioni Lazio e Toscana, Centro di Referenza Nazionale per la Ricerca di OGM (CROGM);

Kypros

Γενικό Χημείο του Κράτους (ΓΧΚ);

Latvija

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”;

Lietuva

Nacionalinio maisto ir veterinarijos rizikos vertinimo instituto Molekulinės biologijos ir Genetiškai modifikuotų organizmų tyrimų skyrius;

Luxembourg

Laboratoire National de Santé (LNS), Division du contrôle des denrées alimentaires;

Magyarország

Nemzeti Élelmiszerlánc-biztonsági Hivatal (NÉBIH);

Malta

LGC Limited UK;

Nederland

RIKILT — Wageningen UR,

Nederlandse Voedsel en Waren Autoriteit (NVWA);

Österreich

Österreichische Agentur für Gesundheit und Ernährungssicherheit GmbH — Institut für Lebensmittelsicherheit Wien, Abteilung für Molekular- und Mikrobiologie (AGES — MOMI),

Umweltbundesamt GmbH;

Polska

Instytut Hodowli i Aklimatyzacji Roślin (IHAR); Laboratorium Kontroli Genetycznie Modyfikowanych Organizmów, Błonie,

Instytut Zootechniki — Państwowy Instytut Badawczy, Krajowe Laboratorium Pasz, Lublin,

Państwowy Instytut Weterynaryjny — Państwowy Instytut Badawczy, Puławy,

Regionalne Laboratorium Badań Żywności Genetycznie Modyfikowanej w Tarnobrzegu;

Portugal

Laboratório de OGM, Instituto Nacional de Investigação Agrária e Veterinária (INIAV), Unidade Estratégica de Investigação e Serviços de Sistemas Agrários e Florestais e Sanidade Vegetal (UEIS-SAFSV);

România

Laboratorul Național de Referință pentru OMG din alimente și furaje, Institutul de Diagnostic și Sănătate Animală, București;

Slovenija

Kmetijski inštitut Slovenije (KIS), Ljubljana,

Nacionalni inštitut za biologijo (NIB), Ljubljana;

Slovensko

Ústredný kontrolný a skúšobný ústav poľnohospodársky, Oddelenie molekulárnej biológie NRL Bratislava,

Štátny veterinárny a potravinový ústav, Dolný Kubín (State Veterinary and Food Institute Dolný Kubín);

Suomi/Finland

Tullilaboratorio,

Elintarviketurvallisuusvirasto Evira;

Sverige

Livsmedelsverket (SLV);

United Kingdom

Food and Environment Research Agency (FERA),

LGC Limited (LGC),

Science and Advice for Scottish Agriculture (SASA).


(1)  Līdz 2014. gada 1. janvārim.


8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/53


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 121/2014

(2014. gada 7. februāris)

par atļauju izmantot L-selēnmetionīnu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju izmantot L-selēnmetionīnu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Atļaujas pieteikums attiecas uz L-selēnmetionīnu, selēna organisko savienojumu, lai to lietotu kā barības piedevu visu sugu dzīvniekiem un klasificētu piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2013. gada 2. maija atzinumā (2) secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos L-selēnmetionīnam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka to var uzskatīt par vērtīgu selēna avotu visām dzīvnieku sugām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par dzīvnieku barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

L-selēnmetionīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Iestāde secināja, ka ierobežojums attiecībā uz papildināšanu ar organisko selēnu, kas noteikts citiem organiskajiem selēna savienojumiem, būtu jāpiemēro arī L-selēnmetionīnam. Tādējādi, ja barībai tiek pievienoti arī citi selēna savienojumi, organiskā selēna papildinājums nedrīkstētu pārsniegt 0,2 mg vienā kompleksās barības kg.

(7)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu datus atbilstīgi iepriekš minētajam Iestādes atzinumam, lai pierādītu piedevas stabilitāti, pēc tam, kad tā ir pievienota premiksiem, kuru sastāvā ir mikroelementu savienojumi.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas ietilpst piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “mikroelementu maisījumi”, ir atļauts izmantot kā barības piedevu atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2013; 11(5):3219.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Selēnija saturs mg uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Uzturfizioloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: mikroelementu maisījumi

3b815

L-selēnmetionīns

 

Piedevas raksturojums

Ciets L-selēnmetionīna preparāts ar selēna saturu < 40 g/kg

 

Aktīvās vielas raksturojums

Ķīmiski sintezēts organiskais selēns L-selēnmetionīna veidā (2-amino-4-metilselanīl-butānskābe)

Ķīmiskā formula: C5H11NO2Se

CAS numurs: 3211-76-5

Kristālisks pulveris, kurā L-selēnmetionīna saturs > 97 % un

Selēna saturs > 39 %

 

Analīzes metode  (1)

Lai noteiktu L-selēnmetionīnu barības piedevā: augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija un induktīvi saistītas plazmas masas spektrometrija (HPLC-ICPMS) pēc trīskāršas proteolītiskās noārdīšanās.

Kopējā selēna satura noteikšanai barības piedevā: induktīvi saistītas plazmas masspektrometrija (ICPMS) vai induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES).

Kopējā selēna satura noteikšanai premiksos, kombinētajā lopbarībā un barības sastāvdaļās: hidrīdu ģenerēšanas atomabsorbcijas spektrometrija (HGAAS) pēc mineralizācijas mikroviļņos (EN 16159:2012)

Visas sugas

 

0,50 (kopā)

1.

Piedevu iekļauj barībā premiksa veidā.

2.

Lietotāju drošībai: apstrādes laikā jālieto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

3.

Tehnoloģiskās piedevas vai barības sastāvdaļas, kas ietilpst piedevas preparātā, nodrošina putekļu veidošanas potenciālu < 0,2 g selēna/m3 gaisa.

4.

Piedevas un premiksu lietošanas noteikumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

5.

Maksimālais organiskā selēna pievienošanas daudzums:

0,20 mg Se/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %.

6.

Ja preparāts satur tehnoloģisko piedevu vai barības sastāvdaļas, kurām ir noteikts maksimālais saturs vai kurām tiek piemēroti citi ierobežojumi, barības piedevas ražotājs nodrošina šo informāciju patērētājiem.

2024. gada 28. februāris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama šajā references laboratorijas tīmekļa vietnē:

http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/authorisation/evaluation_reports/Pages/index.aspx


8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/56


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 122/2014

(2014. gada 7. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

85,7

MA

52,0

TN

74,1

TR

93,5

ZZ

76,3

0707 00 05

TR

123,0

ZZ

123,0

0709 91 00

EG

91,5

ZZ

91,5

0709 93 10

MA

39,1

TR

120,6

ZZ

79,9

0805 10 20

EG

50,1

MA

53,1

TN

54,3

TR

73,6

ZZ

57,8

0805 20 10

IL

121,4

MA

74,6

ZZ

98,0

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

60,3

IL

128,7

JM

113,2

KR

144,2

MA

142,6

PK

55,3

TR

98,5

ZZ

106,1

0805 50 10

TR

78,1

ZZ

78,1

0808 10 80

CN

95,7

MK

35,4

US

163,7

ZZ

98,3

0808 30 90

CL

123,5

CN

46,0

TR

122,0

US

134,7

ZA

119,7

ZZ

109,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/58


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 123/2014

(2014. gada 7. februāris),

ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro olīveļļas ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti laikā no 2014. gada 3. līdz 4. februārim saskaņā ar Tunisijas tarifu kvotu, un ar ko aptur ievešanas atļauju izdošanu 2014. gada februārim

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar 1. protokola (3) 3. panta 1. un 2. punktu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (4), atver tarifa kvotu ar nulles nodokļa likmi, lai ievestu Tunisijas izcelsmes neapstrādātu olīveļļu ar KN kodu 1509 10 10 un 1509 10 90, ko tieši no Tunisijas ieved Eiropas Savienībā, nepārsniedzot katram gadam noteikto ierobežojumu.

(2)

Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1918/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu Tunisijas izcelsmes olīveļļai (5) 2. panta 2. punktā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi ievešanas atļauju izdošanai mēnesī.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punktam kompetentajām iestādēm iesniegto pieteikumu skaits ievešanas atļauju saņemšanai attiecas uz kopējo daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 2. panta 2. punktā februārim noteikto ierobežojumu.

(4)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķīruma koeficients, lai varētu izdot ievešanas atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam.

(5)

Tā kā ir sasniegts februāra maksimālais daudzums, minētajam mēnesim nevar izdot ievešanas atļaujas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti 2014. gada 3. un 4. februārī, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1918/2006 3. panta 1. punktam piemēro piešķīruma koeficientu 20,275606 %.

Ievešanas atļauju izdošana 2014. gada februārim par daudzumiem, kas pieprasīti no 2014. gada 5. februāra, ir apturēta.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 8. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(3)  OV L 97, 30.3.1998., 57. lpp.

(4)  OV L 97, 30.3.1998., 2. lpp.

(5)  OV L 365, 21.12.2006., 84. lpp.


LĒMUMI

8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/59


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 28. janvāris),

ar ko Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem groza attiecībā uz Latvijas Bankas ārējiem revidentiem

(2014/68/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Protokolu (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 27. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ieteikumu ECB/2013/42 (2013. gada 15. novembris) Eiropas Savienības Padomei par Latvijas Bankas ārējiem revidentiem (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eurosistēmas valstu centrālo banku pārskati ir jārevidē neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/387/ES (2) 1. pantu Latvija izpilda euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un Latvijas izņēmuma statuss, kas minēts 2003. gada Pievienošanās akta (3) 4. pantā, tiek atcelts no 2014. gada 1. janvāra.

(3)

ECB Padome ieteica par Latvijas Bankas ārējiem revidentiem 2014. finanšu gadam iecelt SIA Ernst & Young Baltic.

(4)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un atbilstīgi grozīt Padomes Lēmumu 1999/70/EK (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 1999/70/EK 1. pantam pievieno šādu punktu:

“18.   Ar šo par Latvijas Bankas ārējiem revidentiem 2014. finanšu gadam apstiprina SIA Ernst & Young Baltic.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Eiropas Centrālajai bankai.

Briselē, 2014. gada 28. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  OV C 342, 22.11.2013., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2013/387/ES (2013. gada 9. jūlijs) par euro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1. janvārī (OV L 195, 18.7.2013., 24. lpp.).

(3)  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

(4)  Padomes Lēmums 1999/70/EK (1999. gada 25. janvāris) par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem (OV L 22, 29.1.1999., 69. lpp.).


8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/60


KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 6. februāris),

ar kuru Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei atļauj atkāpties no dažiem kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 559)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/69/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 14. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Vairākas dalībvalstis pieprasīja piemērot atkāpes no kopīgiem aviācijas drošības noteikumiem, kas ietverti noteikumos, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 216/2008. Saskaņā ar minētās regulas 14. panta 6. punktu Komisijas dienesti novērtēja nepieciešamību pēc pieprasītajām atkāpēm un to radīto aizsardzības līmeni, balstoties uz EASA ieteikumiem. Komisija secināja, ka izmaiņas nodrošinās aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot kopīgos aviācijas drošības noteikumus, ja tiks ievēroti konkrēti nosacījumi. Katras atkāpes novērtējums un ar to piemērošanu saistītie nosacījumi ir aprakstīti atsevišķos pielikumos šim lēmumam, ar kuru šīs atkāpes tiek atļautas.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu par vienai dalībvalstij noteikto atkāpi paziņo visām dalībvalstīm, kam arī ir tiesības piemērot minēto atkāpi. Tādējādi šis lēmums adresējams visām dalībvalstīm. Katras atkāpes aprakstam, kā arī ar to saistītajiem nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai ļautu citām dalībvalstīm piemērot minēto pasākumu tādā pat situācijā, neprasot papildu atļauju no Komisijas. Tomēr dalībvalstīm būtu jāpaziņo par atkāpju piemērošanu, jo atkāpes var radīt ietekmi ārpus šīs dalībvalsts.

(3)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdības var piešķirt atļaujas atkāpties no konkrētiem Regulas (EK) Nr. 216/2008 īstenošanas noteikumiem, kā noteikts šā lēmuma pielikumos.

2. pants

Visas dalībvalstis ir tiesīgas piemērot 1. pantā minētos pasākumus, kā noteikts šā lēmuma pielikumos. Dalībvalstis par to informē Komisiju, aģentūru un valsts aviācijas iestādes.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011  (1) attiecībā uz lidojumu trenažieru instruktoru (SFI) tiesībām

1.   PIEPRASĪJUMA APRAKSTS

FCL daļas FCL905.SFI panta a) punktā paredzēts, ka SFI ir tiesīgs vadīt attiecīgās kategorijas gaisa kuģu mācību lidojumus trenažierī: a) IR izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja viņam/viņai ir vai ir bijusi IR attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā un ja ir apgūts IRI mācību kurss un (IRI) kurss.

Savā vēstulē, ko Komisija saņēma 2012. gada 27. novembrī, Apvienotās Karalistes (AK) valdība paziņoja Komisijai un EASA par savu nodomu atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (gaisa kuģa apkalpes regula) FCL905.SFI panta a) punkta, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 (pamatregula) 14. panta 6. punktu.

AK piedāvāja atdalīt prasību par IRI kursa apgūšanu un tiesības vadīt mācības sākotnējās IR iegūšanai no citām prasībām SFI un ļaut SFI, kas nav apguvuši IRI mācību kursu, vadīt mācības konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai.

2.   PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS

2.1.   Nepieciešamība

Pašlaik nepietiek lidojumu instruktoru, kas vadītu mācību kursus, un nav apstiprināti pietiekami daudz IRI kursu, kuri sniegtu iespējas SFI iegūt kvalifikāciju. AK kompetentā iestāde uzsvēra, ka prasība apmeklēt IRI kursus rada neparedzētu slogu lidojumu instruktoru nepietiekamā skaita dēļ. To var labot, ļaujot tiem SFI, kas nav apguvuši IRI mācību kursu, vadīt mācības konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai. Aģentūra uzskatīja, ka AK ir pietiekami pierādījusi nepieciešamību atkāpties no FCL905.SFI panta prasībām.

2.2.   Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums

Kā minēts FCL daļā, IRI kursa apgūšana ir vispārēja prasība un attiecas uz visām SFI mācību vadīšanas tiesībām saistībā ar IR. Tāpēc tā attiecas arī uz tiesībām vadīt mācības konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, kā arī uz papildu tiesībām vadīt mācības pirmreizējai IR iegūšanai.

AK uzsvēra, ka ar šo atkāpi tiek saglabāts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, jo šī atkāpe atjaunotu JAR-FCL standartu.

Turklāt AK piedāvāja noteikt prasību apgūt IRI kursu tikai, lai iegūtu tiesības vadīt mācības pirmreizējai IR iegūšanai, un ierobežot to SFI tiesības, kuri nav apguvuši šo kursu, proti, noteikt, ka tie var tikai vadīt mācības dažu kategoriju, tostarp konkrēta tipa, IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai. Lai SFI tiktu atļauts vadīt šīs mācības, neapmeklējot visu IRI kursu, AK piedāvāja, ka viņiem pēdējo 12 mēnešu laikā būtu jābūt izgājušiem kvalifikācijas pārbaudi ar gaisa kuģa tipu, tostarp ieguvušiem instrumentālo lidojumu kvalifikāciju. SFI ar šādu kvalifikāciju, kas nav apmeklējis visu IRI kursu, nevar vadīt mācības nevienas instrumentālo lidojumu kvalifikācijas pirmreizējai iegūšanai vai instrumentālo lidojumu kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, kura nav saistīta ar tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

Izskatījusi grozīto pieprasījumu par atkāpi, aģentūra secināja, ka ir pareizs AK apgalvojums, ka SFI tiesības FCL daļā salīdzinājumā ar JAR-FCL standartu ir mainītas. Jaunā prasība, kas nosaka par pienākumu SFI apmeklēt IRI kursu, ja tiks vadītas lidošanas mācības IR iegūšanai, ir pievienota kā papildu nosacījums, jo tas tika uzskatīts par vajadzīgu tiesību paplašināšanai.

Aģentūra piekrita AK novērtējumam, ka ierosinātā atkāpe nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, kas tiek sasniegts, piemērojot FCL daļu, jo tā neļaus šai konkrētajai SFI grupai vadīt mācības vispārējas IR atjaunošanai un derīguma termiņa pagarināšanai bez IRI kursa apmeklēšanas, bet viņiem ļaus vadīt mācības konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai.

3.   ATKĀPES APRAKSTS

Apvienotā Karaliste var, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 FCL.905.SFI panta a) punkta, ļaut SFI bez IRI mācību kursa apgūšanas vadīt mācības konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai.

4.   NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

SFI ar šādu kvalifikāciju bez IRI kursa apmeklēšanas nevada mācības vispārējas IR atjaunošanai un derīguma termiņa pagarināšanai.

5.   ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA

Visas dalībvalstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība 4. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.


(1)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz trenažieru lidojumu eksaminētāju (SFE) tiesībām

1.   PIEPRASĪJUMA APRAKSTS

FCL.1005.SFE panta a) punkta 2. apakšpunktā noteikts, ka lidmašīnu vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu SFE ir tiesīgs ar FFS vadīt: “(. .) kvalifikācijas pārbaudes IR derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja SFE atbilst FCL.1010.IRE panta prasībām attiecīgajai gaisa kuģu kategorijai”.

Savā vēstulē, ko Komisija saņēma 2012. gada 27. novembrī, Apvienotās Karalistes (AK) valdība paziņoja Komisijai un EASA par savu nodomu atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (gaisa kuģa apkalpes regula) FCL.1005.SFE panta a) punkta 2. apakšpunkta, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 (pamatregula) 14. panta 6. punktu.

AK piedāvāja izveidot jaunu SFE kategoriju ar tiesībām eksaminēt IR derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu, ja tā ir saistīta ar tipa kvalifikāciju, atdalot prasību par IRI/IRE mācību kursu apgūšanu no citām SFE prasībām un nosakot, ka tiesības attiecas tikai uz dažu kategoriju, tostarp konkrēta tipa, IR derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

2.   PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS

2.1.   Nepieciešamība

Pašlaik nav pietiekami daudz apstiprinātu kursu, kas SFE sniegtu iespējas iegūt kvalifikāciju. AK uzsvēra, ka šī prasība radīs neparedzētu slogu, un norādīja, ka pašlaik nav atbilstīgi apmācītu personu. To var labot, ļaujot tiem SFE, kas neatbilst prasībām par IRE, vadīt kvalifikācijas pārbaudes konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai. Aģentūra uzskatīja, ka AK ir pietiekami pierādījusi nepieciešamību atkāpties no FCL.1005.SFE panta prasībām.

2.2.   Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums

AK pamatoja plānoto atkāpi, atsaucoties uz līdzvērtīgu JAR-FCL standarta prasību un konstatējot izmaiņas šīs eksaminētāju kategorijas tiesībās, kā arī nosacījumus, kas jāizpilda pieteicējam. AK uzsvēra, ka saskaņā ar JAR sistēmu daudzas valsts iestādes ļauj trenažieru lidojumu eksaminētājiem (SFE) eksaminēt instrumentālo lidojumu tiesību derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu, kas saistītas ar tipa kvalifikāciju, t. i., tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu kopā ar konkrēta tipa instrumentālo lidojumu kvalifikāciju (IR). SFE nebija ļauts eksaminēt vispārējās IR, kas nav konkrēta tipa IR, vai konkrēta tipa IR tiesību pirmreizējo piešķiršanu.

AK vēl atzīmēja, ka, pamatojoties uz SFE paplašinātām tiesībām, FCL daļā pieprasīts, ka SFE ir jāatbilst prasībām, kas attiecas uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas eksaminētājiem (IRE) un kas ietver prasību par to, ka viņam ir jābūt ieguvušam instrumentālo lidojumu kvalifikācijas instruktora (IRI) sertifikātu. No FCL daļas redakcijas izriet, ka šī prasība ir vispārējs priekšnoteikums un tāpēc attiecas uz visām SFE eksaminācijas tiesībām saistībā ar IR. Tā attiecas uz tiesībām saistībā ar konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu, kā arī uz jaunām tiesībām eksaminēt jebkādas IR pirmreizēju iegūšanu.

AK uzsvēra, ka ar plānoto atkāpi tiek saglabāts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, jo šī atkāpe atjaunotu JAR-FCL standartu.

Izskatījusi pieprasījumu par atkāpi, aģentūra secināja, ka pareizs ir AK apgalvojums, ka FCL.1005.SFE panta prasība patiešām neietver nekādas tiesības SFE veikt prasmju pārbaudi pirmreizējās IR iegūšanai ar FFS, bet attiecas tikai uz IR derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu (skatīt a) punkta 2. apakšpunktu). Turklāt AK pareizi konstatējusi, ka saskaņā ar JAR-FCL standartu SFE tiesības ļauj veikt kvalifikācijas pārbaudes IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai. Patiess ir arī AK apgalvojums, ka saskaņā ar JAR-FCL standartu SFE netiek prasīts atbilst arī IRE/IRI prasībām. Ir taisnība, ka SFE tiesības salīdzinājumā ar JAR-FCL standartu ir mainītas.

Lai ietvertu tiesības eksaminēt kombinēta tipa kvalifikācijas un IR derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu, ja nav atbilstības prasībām par IRE, AK piedāvāja, ka SFE pēdējo 12 mēnešu laikā būtu jābūt izgājušiem kvalifikācijas pārbaudi par gaisa kuģa tipu, tostarp ieguvušiem instrumentālo lidojumu kvalifikāciju. SFE ar šo kvalifikāciju neeksaminē nevienas instrumentālo lidojumu kvalifikācijas pirmreizējo piešķiršanu vai tādu instrumentālo lidojumu kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu, kas nav saistīta ar tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

Balstoties uz veikto pārskatu, aģentūra piekrita AK novērtējumam, ka ierosinātā atkāpe nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, kas tiek sasniegts, piemērojot FCL daļu, jo tā neļaus šai konkrētajai SFE grupai eksaminēt IR atjaunošanu un derīguma termiņa pagarināšanu bez IRI kursa apmeklēšanas, bet viņiem dos tiesības eksaminēt konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

3.   ATKĀPES APRAKSTS

Apvienotā Karaliste var, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 FCL.1005.SFE panta a) punkta 2. apakšpunkta, ļaut SFE veikt kvalifikācijas pārbaudes konkrēta tipa IR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, kaut arī viņi nav izpildījuši prasības, kas piemērojamas instrumentālo lidojumu kvalifikācijas eksaminētājam (IRE), kurās ietverta prasība par to, ka viņiem ir jābūt ieguvušiem instrumentālo lidojumu kvalifikācijas instruktora (IRI) sertifikātu.

4.   NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

SFE ar šādu kvalifikāciju neeksaminē nekādu instrumentālo lidojumu kvalifikācijas pirmreizējo piešķiršanu vai instrumentālo lidojumu kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu, kas nav saistīta ar tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

5.   ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA

Visas dalībvalstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība 4. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.


III PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz lidojumu trenažieru instruktoru (SFI) tiesību ierobežojumiem un pasākumiem, ar kādiem šos ierobežojumus var atcelt

1.   PIEPRASĪJUMA APRAKSTS

FCL.910.SFI panta b) punktā paredzēts, ka, lai SFI tiesības attiecinātu uz citu gaisa kuģu tipu simulatoriem, SFI ir jābūt izgājušam eksamināciju pie tipa kvalifikācijas eksaminētāja (TRE). FCL daļā nav atļauts tam SFE, kas ir kvalificēts viena tipa kvalifikācijas pārbaudei, SFI tiesībām pievienot papildu tipu.

Savā vēstulē, kas saņemta 2012. gada 27. novembrī, Apvienotās Karalistes (AK) valdība paziņoja Komisijai un EASA par savu nodomu atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (gaisa kuģa apkalpes regula) FCL.910.SFI panta b) punkta, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 (pamatregula) 14. panta 6. punktu.

AK pieprasīja šo atkāpi, lai ļautu SFE ne tikai veikt pārbaudes pirmreizējas SFI sertifikāta piešķiršanas gadījumā, bet paplašināt tiesības, lai SFE varētu pārbaudīt jebkāda cita tipa SFI.

2.   PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS

2.1.   Nepieciešamība

Ir nepieciešams ļaut SFE ne tikai veikt pārbaudes pirmreizējas SFI sertifikāta piešķiršanas gadījumā, bet paplašināt tiesības, lai SFE varētu pārbaudīt jebkāda papildu tipa SFI, jo pretējā gadījumā nozarei tiks radīts nevajadzīgs slogs kvalificēta personāla trūkuma dēļ. Aģentūra piekrita AK sniegtajam pamatojumam par šīs atkāpes piešķiršanas nepieciešamību.

2.2.   Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums

AK pamatoja plānoto atkāpi, apgalvojot, ka šī tiesību paplašināšana nelabvēlīgi neietekmēs aizsardzības līmeni.

Balstoties uz veikto pārskatu, aģentūra piekrita AK novērtējumam, ka plānotā atkāpe saglabā līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, jo FCL daļas noteikumi jau ļauj SFE pārbaudīt SFI ar gaisa kuģa tipu, kas izmantots, pirmoreiz piešķirot SFI sertifikātu.

3.   ATKĀPES APRAKSTS

Apvienotā Karaliste var, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 FCL.910.SFI panta b) punkta, ļaut SFE ne tikai veikt pārbaudes pirmreizējas SFI sertifikāta piešķiršanas gadījumā, bet arī paplašināt tiesības, lai SFE varētu pārbaudīt jebkāda cita tipa SFI.

4.   NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

SFI tiesības var attiecināt uz citu tipu FSTD tajā pašā gaisa kuģu kategorijā, ja turētājs:

ir sekmīgi apguvis trenažieru mācības attiecīgā tipa kvalifikācijas mācību kursā; un

pilnā tipa kvalifikācijas kursā vismaz trīs stundas ir vadījis mācību lidojumus saistībā ar attiecīgā tipa SFI pienākumiem šim nolūkam kvalificēta TRE vai SFE uzraudzībā, kurš apstiprina mācību vadīšanu atbilstīgā līmenī.

5.   ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA

Visas dalībvalstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība 4. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.


IV PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz lidojumu trenažieru instruktoru (SFI) tiesībām un nosacījumiem, kas uz viņiem attiecas

1.   PIEPRASĪJUMA APRAKSTS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 FCL.905.SFI panta I pielikuma noteikumos ir noteiktas lidojumu trenažieru instruktora (SFI) tiesības, un tajos nav ļauts SFI vadīt mācības SFI sertifikāta pretendentiem. FCL daļā tiesības vadīt šīs mācības tiek piešķirtas tikai tipa kvalifikācijas instruktora (TRI) sertifikāta turētājiem, ja viņiem ir vismaz trīs gadu pieredze TRI statusā (FCL.905.TRI panta b) punkts).

Savā 2012. gada 27. novembra vēstulē Apvienotās Karalistes (AK) valdība paziņoja Komisijai un EASA par savu nodomu atkāpties no šī noteikuma Regulā (ES) Nr. 1178/2011 (gaisa kuģa apkalpes regula), pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu.

AK piedāvāja piešķirt SFI sertifikāta turētājiem tiesības vadīt mācības SFI sertifikāta pretendentiem, nenodrošinot atbilstību prasībai par vismaz trīs gadu pieredzi TRI statusā.

2.   PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS

2.1.   Nepieciešamība

AK informēja, ka tā iepriekš ir tulkojusi JAR-FCL standartu kā tādu, kas ļauj SFI darboties kā pasniedzējiem SFI kursos pēc tam, kad viņi pēc kompetences novērtēšanas ir apguvuši īpašu pasniedzēju kursu. AK vēl arī aprakstīja, ka līdz ar FCL daļas īstenošanu un konkrētāka formulējuma ieviešanu tiesības mācīt pretendentus SFI sertifikāta iegūšanai tiek piešķirtas tikai tipa kvalifikācijas instruktoriem (TRI) ar trīs gadu pieredzi TRI statusā. Apvienotajā Karalistē daudzi SFI, kuri sertificēti AK un apmāca pretendentus SFI sertifikāta iegūšanai, nevar nodrošināt atbilstību prasībai kļūt par TRI ar trīs gadu pieredzi. Tāpēc viņi nevarēs turpināt darboties kā pasniedzēji SFI kursos. AK papildus norādīja, ka daudzi pašreizējie SFI nevarēs izpildīt prasības attiecībā uz TRI medicīnisku iemeslu dēļ.

Pamatojoties uz reālās situācijas novērtējumu, AK secināja, ka ir nepietiekams skaits TRI, lai apmācītu pietiekamu skaitu pretendentu SFI sertifikāta iegūšanai un apmierinātu nozares vajadzības mācību jomā. Līdz ar to trūks kvalificētu instruktoru, kuri var veikt šo apmācību, kas nopietni ietekmētu pilotu sagatavošanu, jo īpaši biznesa/korporatīvo gaisa kuģu nozarē. Tāpēc ir nepieciešams piešķirt tiesības tiem SFI, kas neatbilst prasībai par vismaz trīs gadu pieredzi TRI statusā, vadīt mācības SFI pretendentiem. Aģentūra piekrita AK sniegtajam pamatojumam par šīs atkāpes piešķiršanas nepieciešamību.

2.2.   Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums

Turklāt FCL daļā AK konstatēja nekonsekvenci, jo trenažieru lidojumu eksaminētājs (SFE), kam ir jābūt SFI sertifikāta turētājam, būs tiesīgs veikt SFI sertifikātu piešķiršanas, derīguma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kompetences novērtēšanu, bet tai pašā laikā viņam nebūs ļauts mācīt šos SFI. Tas, ka SFE, kas ir arī SFI, nevar mācīt pilotu, lai tas kļūtu par SFI, bet var eksaminēt SFI, ir konstatēts kā nekonsekvence FCL daļā, jo visi eksaminētāji atbilstīgi FCL daļas sistēmai ir tiesīgi vadīt mācības to sertifikātu, kvalifikāciju un licenču iegūšanai, attiecībā uz kuriem viņam/viņai ir atļauts veikt eksaminēšanu.

FCL daļā atspoguļota JAR-FCL sistēma, kurā paredzēts, ka SFI sertifikāta pretendentu apmācību veic tikai TRI. Izskatījusi priekšlikumus par to, kā AK plāno turpmāk kvalificēt SFI šādam uzdevumam, aģentūra piekrita AK vērtējumam, ka ar plānoto atkāpi ir sasniegts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis tam, kāds tiek sasniegts, piemērojot FCL daļu, jo sevišķi kopā ar AK ierosinātajām papildu prasībām attiecībā uz apmācību un pārbaudi.

Tomēr jāatzīmē, ka AK paredz šo īpašo pasniedzēju mācību kursu arī tiem TRI, kuri vēlas veikt šādu apmācību. Tā kā FCL daļā jau ir paredzētas šīs tiesības tiem TRI, kas vēlas veikt pretendentu apmācību SFI sertifikāta iegūšanai, ja viņš/viņa atbilst prasībai par trīs gadu pieredzi, tad šāds īpašs pasniedzēju mācību kurss TRI nav nepieciešams. Tādējādi šie kursi jānodrošina tikai SFI.

3.   ATKĀPES APRAKSTS

Apvienotā Karaliste var, atkāpjoties no FCL.905.SFI panta, piešķirt tiem SFI, kuri neatbilst prasībai par vismaz trīs gadu pieredzi TRI statusā, tiesības vadīt mācības SFI pretendentiem.

4.   NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Šādiem SFI ir vismaz trīs gadu pieredze instruktora darbā kā SFI, viņi ir nokārtojuši divu dienu ilgu SFI pasniedzēju apmācību kursu, kuru vada SFI pasniedzējs, un izgājuši kompetences vērtējumu.

5.   ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA

Visas dalībvalstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība saistītajiem nosacījumiem.


V PIELIKUMS

Apvienotās Karalistes atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) derīguma termiņa pagarināšanu un atjaunošanu.

1.   PIEPRASĪJUMA APRAKSTS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.625. panta c) un d) punktā teikts:

c)   Derīguma termiņa atjaunošana. Ja IR derīguma termiņš ir beidzies, pretendenti savu tiesību atjaunošanas nolūkā:

1)

piedalās lidojumu prasmju atsvaidzināšanas mācībās, ko nodrošina ATO, lai sasniegtu kvalifikācijas līmeni, kāds nepieciešams prasmju pārbaudes instrumenta elementa sekmīgai nokārtošanai saskaņā ar šīs daļas 9. pielikumu; un

2)

nokārto kvalifikācijas pārbaudi attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā saskaņā ar šīs daļas 9. pielikumu.

d)   Ja IR derīguma termiņš nav ticis pagarināts vai atjaunots 7 iepriekšējo gadu laikā, turētājs vēlreiz kārto IR teorētiskos eksāmenus un prasmju pārbaudi.”

Savā 2013. gada 18. marta vēstulē Apvienotās Karalistes (AK) valdība paziņoja Komisijai un EASA par savu nodomu atkāpties no šī noteikuma Regulā (ES) Nr. 1178/2011, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu.

2.   PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS

2.1.   Nepieciešamība

Ir nepieciešams ļaut tādas licences turētājiem, kas izdota saskaņā ar FCL daļu,, kam ir ICAO atbilstīga IR, kas apstiprināta trešās valsts izdotā licencē, saglabāt savas tiesības bez nepieciešamības vēlreiz kārtot teorētisko zināšanu eksāmenus. Gaisa kuģa apkalpes regulā nav aplūkota šāda situācija, kas rada nevajadzīgu slogu licenču turētājiem.

2.2.   Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums

AK uzskata, ka FCL.625. panta d) punkta prasības ir attiecināmas uz gadījumu, kad licences turētājs nav lidojis saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) 7 gadus. Noteikumā nav ņemta vērā iespēja, ka licences turētājs 7 gadu laikposmā var būt lidojis saskaņā ar IFR, izmantojot IR, kas apliecināta trešās valsts licencē, kura šajā laikposmā ir atjaunota un tāpēc ir spēkā.

Aģentūra, izskatījusi atkāpes pieprasījumu, piekrita AK, ka ir nesamērīgi pieprasīt pilotam, kam ir spēkā esoša vai nesen spēku zaudējusi IR, kura atbilst ICAO 1. pielikumam un kuru izdevusi trešā valsts, vēlreiz kārtot teorētisko zināšanu eksāmenus, kas nepieciešami, lai atjaunotu Eiropas IR, kuras derīguma termiņš beidzies pirms vairāk nekā 7 gadiem;, t. i., nav atbilstīgi piemērot tādas pašas prasības pilotam ar nesenu IFR pieredzi, kādas būtu piemērojamas tādam pilotam, kas nav lidojis saskaņā ar IFR vairāk nekā 7 gadus.

Aģentūra piekrīt AK apsvērumiem. Noteikumā nav ņemta vērā iespēja, ka licences turētājs 7 gadu laikposmā var būt lidojis saskaņā ar IFR, izmantojot IR, kas apstiprināta trešās valsts licencē, kura šajā laikposmā ir atjaunota un tāpēc ir spēkā. Plānotā atkāpe attiektos uz tādiem FCL daļai atbilstīgu licenču turētājiem, kuru licences apliecina ICAO atbilstīgu IR. Ja šādi piloti pēc kāda laika pārtrauktu lidot ar šo licenci, bet turpinātu lidot ar ICAO atbilstīgu trešās valsts licenci, kas apliecina IR, un pēc tam pieprasītu atjaunot savu IR Eiropas licencē, viņiem būtu tikai jānodrošina atbilstība FCL.625. panta b) punktā minētajiem derīguma termiņa pagarināšanas kritērijiem, pamatojoties uz pašreizējo un spēkā esošo trešās valsts IR. Tas nozīmē, ka kvalifikācijas turētājam ir jāiziet kvalifikācijas pārbaude, bet viņam netiks prasīts apmeklēt mācības vai vēlreiz nokārtot teorētisko zināšanu eksāmenus. Ja pilotam ir bijusi trešās valsts IR, kas vairs nav spēkā, bet tās derīguma termiņš ir pagarināts vai atjaunots iepriekšējo 7 gadu laikā, kvalifikācijas turētājam jānodrošina atbilstība FCL.625. panta c) punktā paredzētajām atjaunošanas prasībām, bet viņam arī netiks prasīts vēlreiz nokārtot teorētisko zināšanu eksāmenus. Aģentūra uzskata, ka tas nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni tam, kas paredzēts FCL daļā.

3.   ATKĀPES APRAKSTS

Apvienotā Karaliste var, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (FCL daļa) FCL.625. panta c) un d) punkta, ļaut licenču, kas izdotas atbilstīgi FCL daļai, turētājiem saglabāt savas tiesības attiecībā uz IR, kura apliecināta trešās valsts licencē, bez nepieciešamības vēlreiz nokārtot teorētisko zināšanu eksāmenus.

4.   NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Šī atkāpe attiecas uz tādu licenču turētājiem, kas izdotas atbilstīgi FCL daļai, ja IR, kura apliecināta trešās valsts licencē, atbilst ICAO.

5.   ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA

Visas dalībvalstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība 4. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.


VI PIELIKUMS

Zviedrijas atkāpe no Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012  (1) attiecībā uz esošajiem noteikumiem par importēto gaisa kuģu lidojumderīguma sertifikātu izdošanu.

1.   PIEPRASĪJUMA APRAKSTS

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) 21.A.174. panta b) punkta 3. apakšpunkta ii) punktu katrā lidojumderīguma sertifikāta pieteikumā attiecībā uz gaisa kuģi, kas importēts no trešās valsts, iekļauj valsts, kurā gaisa kuģis ir vai bija reģistrēts, kompetentās iestādes apliecinājumu, kas atspoguļo gaisa kuģa lidojumderīguma statusu valsts reģistrā nodošanas laikā.

Savā 2011. gada 24. janvāra vēstulē Zviedrijas Transporta aģentūra paziņoja Komisijai un EASA par savu nodomu atkāpties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1702/2003 (2) (kas atcelta ar Regulu (ES) Nr. 748/2012) noteikumiem un atteikties no prasības ietvert šādu apliecinājumu.

2.   PIEPRASĪJUMA NOVĒRTĒJUMS

2.1.   Nepieciešamība

Zviedrija ir konstatējusi nepieciešamību atkāpties no šā noteikuma, jo dažos gadījumos šāds apliecinājums nav pieejams, un to nevar saņemt.

2.2.   Aizsardzības līmeņa līdzvērtīgums

Valsts, kurā gaisa kuģis ir vai bija reģistrēts, kompetentās iestādes apliecinājums, kas atspoguļo gaisa kuģa lidojumderīguma statusu valsts reģistrā nodošanas laikā, kad gaisa kuģis tiek importēts EASA dalībvalstī, ir vajadzīgs, lai importētāja valsts varētu pārbaudīt, vai gaisa kuģis atbilst EASA tipa sertifikātā apstiprinātajam tipa modelim, vai jebkurš papildu tipa sertifikāts, izmaiņas vai uzlabojumi ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa) un vai ir izpildīti piemērojamie norādījumi attiecībā uz lidojumderīgumu.

Zviedrijas valdības piedāvātais pasākums atteikties no prasības ietvert šādu apliecinājumu var nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, ko paredz piemērojamie īstenošanas noteikumi Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumā (21. daļa) attiecībā uz dokumentiem, kuri nepieciešami, lai izdotu lidojumderīguma sertifikātu lietotam gaisa kuģim, kas importēts no valsts, kura nav ES valsts, ja tiek izmantoti citi līdzekļi, lai nodrošinātu prasītās garantijas. Šie līdzekļi ir aprakstīti 4. punktā.

3.   ATKĀPES APRAKSTS

Zviedrija var pieņemt pieteikumus no trešās valsts importēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātam bez valsts, kurā gaisa kuģis ir vai bija reģistrēts, kompetentās iestādes apliecinājuma, kas atspoguļo gaisa kuģa lidojumderīguma statusu valsts reģistrā nodošanas laikā.

Šo atkāpi piemēro, līdz tiks pieņemts un kļūs piemērojams grozījums, ar kuru šis jautājums tiks atrisināts Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma (21. daļa) H apakšiedaļas (Lidojumderīguma sertifikāti un ierobežotie lidojumderīguma sertifikāti) reglamentējošā uzdevuma RMT.0020 ietvaros.

4.   NOSACĪJUMI, KAS SAISTĪTI AR ATKĀPES PIEMĒROŠANU

Kompetentā iestāde pārbauda gaisa kuģa dokumentāciju un apskata gaisa kuģi, lai pārliecinātos, ka:

gaisa kuģa iepriekšējie ieraksti ir pilnīgi un pietiekami, lai noteiktu ražošanas un modifikāciju standartu,

gaisa kuģis ir ražots saskaņā ar tipa modeli, kas ir bijis pamatā EASA tipa sertifikātam. Šim nolūkam iepriekšējie ieraksti ietver kopiju no pirmā lidojumderīguma vai eksporta sertifikāta, kas izdots jaunam gaisa kuģim. Vai arī lidojumderīguma sertifikāta pieteicējs var iegūt apliecinājumu no tipa sertifikāta turētāja, ko apstiprinājusi projekta valsts, par ražošanas statusu,

gaisa kuģis atbilst tipa modelim, kas apliecināts tipa sertifikātā,

jebkurš papildu tipa sertifikāts, izmaiņas vai uzlabojumi ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikumu (21. daļa),

ir īstenoti piemērojamie noteikumi attiecībā uz lidojumderīgumu.

Visbeidzot, kompetentā iestāde konstatē, ka izpētes rezultāti atbilst tās izpētes rezultātiem, ko veikusi organizācija, kura īsteno lidojumderīguma pārbaudi saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2042/2003 (3) I pielikumu (M daļa).

5.   ATKĀPES VISPĀRĒJA PIEMĒROŠANA

Visas dalībvalstis var piemērot šo atkāpi, ja ir nodrošināta atbilstība 4. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.


(1)  Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2003. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.).

(3)  Komisijas 2003. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.


IETEIKUMI

8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/72


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 22. janvāris)

par principu minimumu, kas jāievēro ogļūdeņražu (piemēram, slānekļa gāzes) izpētē un ieguvē ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi

(2014/70/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstīm ir tiesības paredzēt nosacījumus, ar kādiem tās var izmantot savus energoresursus, kamēr vien tās ievēro nepieciešamību saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti.

(2)

Pašreizējā tehniskās attīstības stadijā ogļūdeņražu, piemēram, slānekļa gāzes, izpētē un ieguvē ir jāizmanto lielpatēriņa hidropārrāvumu metode kombinācijā ar virzienurbšanu (īpaši horizontālajiem urbumiem) tādā apjomā un intensitātē, ar kādu Savienībā pieredze ir ļoti maza. Hidropārrāvumu metode rada specifiskus sarežģījumus, īpaši vides un veselības jomā.

(3)

Eiropas Parlaments savās 2012. gada 21. novembra rezolūcijās atzina, ka no slānekļa gāzes un naftas ieguves varētu gūt ievērojamu labumu, un aicināja Komisiju ieviest netradicionālā fosilā kurināmā izpētes un ieguves Savienības mēroga riska vadības satvaru, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek piemēroti saskaņoti cilvēka veselības un vides aizsardzības noteikumi.

(4)

Eiropadome 2013. gada 22. maija secinājumos uzsvēra, ka ir nepieciešams panākt Eiropas enerģijas piegāžu dažādošanu un attīstīt vietējos enerģijas resursus, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, mazinātu ES ārējo energoatkarību un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Padome ņēma vērā Komisijas ieceri izvērtēt iespējas sistemātiskāk izmantot vietējos enerģijas avotus, lai tos droši, ilgtspējīgi un rentabli apsaimniekotu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu izvēlēto energoavotu sadalījumu.

(5)

Komisija Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par ogļūdeņražu (piemēram, slānekļa gāzes) izpēti un ieguvi ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi ES (1) ieskicēja potenciālās jaunās iespējas un grūtības saistībā ar netradicionālo ogļūdeņražu ieguvi Savienībā, kā arī galvenos elementus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai garantētu šīs metodes drošumu. Paziņojumā secināts, ka ir jāsagatavo ieteikums, kurā noteikts principu minimums, pēc kura dalībvalstīm vadīties dabasgāzes izpētē un ieguvē no slānekļa formācijām un kurš nodrošinās klimata un vides aizsardzību, resursu lietderīgu izmantošanu un sabiedrības informēšanu.

(6)

Starptautiskā līmenī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir izstrādājusi ieteikumus par netradicionālās gāzes resursu drošu apgūšanu. Šie “zelta likumi” paredz, ka vajadzīgs stingrs un pienācīgs regulatīvais režīms, rūpīga ieguves apgabala izvēle, pienācīga projektplānošana, pazemes apdraudējumu apraksts, stingri noteikumi par urbumu konstrukciju, operāciju pārredzamība un saistīto ietekmējumu monitorings, pareiza ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošana un atmosfērisko emisiju un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana.

(7)

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves operācijām ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi piemērojami gan Savienības vispārīgie, gan vides tiesību akti. Padomes Direktīva 89/391/EEK (2) par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību paredz pasākumus, lai sekmētu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabojumus darbā; Padomes Direktīva 92/91/EEK (3) par minerālu ieguvi urbumos paredz drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kur izmanto urbšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (4) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei paredz, ka atļaujas piešķir bez diskriminācijas; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (5), ar ko izveido ūdens resursu politikas sistēmu, paredz, ka ir jāsaņem atļauja ūdens ieguvei, un aizliedz piesārņotājus tieši novadīt pazemes ūdeņos; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (6), ar ko paredz noteikumus par stratēģisku vides novērtējumu, nosaka, ka ir jānovērtē plāni un programmas tādās jomās kā enerģētika, rūpniecība, atkritumu apsaimniekošana, ūdeņu apsaimniekošana, transports un zemes izmantojums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (7) par atbildību vides jomā attiecas uz profesionālo darbību, kas ietver tādas darbības kā atkritumu apsaimniekošana un ūdens ieguve; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (8) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu reglamentē to virszemes un apakšzemes atkritumu apsaimniekošanu, kas radušies no ogļūdeņražu izpētes un ieguves ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (9) par gruntsūdeņiem uzliek dalībvalstīm pienākumu ieviest pasākumus, kas nepieļauj vai ierobežo piesārņotāju nonākšanu pazemes ūdeņos; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (10) par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (11) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu attiecas uz tādu ķīmisku vielu un biocīdu lietošanu, ko var izmantot hidropārraušanā; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (12) par atkritumiem paredz nosacījumus, kas piemērojami to šķidrumu atkārtotai izmantošanai, kas nonāk virszemē pēc tam, kad izmantoti lielpatēriņa hidropārraušanas un ieguves laikā; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (13) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 406/2009/EK (14) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu samazināšanai līdz 2020. gadam attiecas uz difūzajām metāna emisijām; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (15) par rūpnieciskajām emisijām attiecas uz iekārtām, kurās notiek minētās direktīvas I pielikumā minētās darbības; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (16), ar ko paredz noteikumus par ietekmes uz vidi novērtējumu, nosaka, ka par projektiem, kas ietver naftas un dabasgāzes ieguvi komerciāliem mērķiem, ja iegūtais naftas daudzums pārsniedz 500 t dienā un iegūtais gāzes daudzums pārsniedz 500 000 m3 dienā, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, bet par dziļurbumu projektiem un naftas un gāzes ieguves virszemes iekārtām – katra gadījuma pārbaudes; Padomes Direktīva 96/82/EK (17) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, un – no 2015. gada 1. jūnija – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (18) nosaka, ka tādu uzņēmumu operatoriem, kuros atrodas bīstamas vielas tādās koncentrācijas, kas pārsniedz minēto direktīvu I pielikumā noteiktos ierobežojumus, jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu lielas avārijas un ierobežotu to sekas attiecībā uz cilvēka veselību un vidi. Tas cita starpā attiecas uz ķīmiskas un termiskas apstrādes operācijām un attiecīgo glabāšanu saistībā ar minerālu ieguvi raktuvēs un karjeros un pazemes gāzes glabātavām uz sauszemes.

(8)

Tomēr Savienības vides tiesību akti izstrādāti laikā, kad Eiropā lielpatēriņa hidropārrāvumu metode netika izmantota. Tāpēc daži vides aspekti, kas saistīti ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi ar šādiem paņēmieniem, pašlaik spēkā esošajos Savienības tiesību aktos nav vispusīgi aplūkoti, jo sevišķi tie, kas skar stratēģisko plānošanu, pazemes apdraudējumu novērtējumu, urbumu konstruktīvo veselumu, sākotnējā stāvokļa monitoringu un operatīvo monitoringu, metāna emisiju uztveršanu un informācijas atklāšanu par katrā urbumā izmantotajām ķīmiskajām vielām.

(9)

Tāpēc ir jānosaka principu minimums, kas dalībvalstīm jāņem vērā, kad tās piemēro vai pielāgo savus normatīvos aktus darbībām, kas ietver lielpatēriņa hidropārraušanu. Noteikumu kopums nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus operatoriem, vairotu investoru uzticību un uzlabotu vienotā enerģijas tirgus darbību. Skaidri un pārredzami noteikumi arī palīdzētu kliedēt sabiedrības bažas un iespējamo pretestību slānekļa gāzes resursu apguvei. Šis noteikumu kopums nenozīmē nedz to, ka dalībvalstīm būtu pienākums nodarboties ar izpēti un ieguvi ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi, ja tās to nevēlas, nedz to, ka dalībvalstīm ir liegts saglabāt vai ieviest sīkāk izstrādātus pasākumus atbilstīgi specifiskiem valsts, reģionāliem vai vietējiem apstākļiem.

(10)

Līdz šim nav nekādas pieredzes ar atļauju izsniegšanu ogļūdeņražu ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi, un pieredze ar atļauju izsniegšanu izpētei ir niecīga. Tāpēc ir nepieciešams sekot līdzi tam, kā dalībvalstīs tiek ievēroti Savienības tiesību akti un šis ieteikums. Var rasties vajadzība šo ieteikumu pilnveidot vai izstrādāt juridiski saistošus noteikumus, ņemot vērā tehnikas progresu, nepieciešamību novērtēt riskus un ietekmi, ko rada ogļūdeņražu izpēte un ieguve ar citiem paņēmieniem, nevis lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi, neparedzētus sarežģījumus Savienības tiesību aktu piemērošanā vai ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi.

(11)

Tāpēc ir vajadzīgs šis ieteikums, ar ko paredz principu minimumu, kas kopīgi jāpiemēro ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi. Ieteikums papildina spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kas piemērojami projektiem, kuri saistīti ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodes izmantošanu, un tas dalībvalstīs jāievieš sešu mēnešu laikā.

(12)

Šajā ieteikumā tiek ievērotas tiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz dzīvību, tiesības uz personas neaizskaramību, vārda un informācijas brīvība, tiesības veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu un augsts veselības un vides aizsardzības līmenis. Šis ieteikums jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.   MĒRĶIS UN PRIEKŠMETS

1.1.

Šajā ieteikumā ir noteikts principu minimums, pēc kura vadīties dalībvalstīm, kas vēlas nodarboties ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi un tajā pašā laikā gādāt par sabiedrības veselības, klimata un vides aizsardzību, resursu lietderīgu izmantošanu un sabiedrības informēšanu.

1.2.

Kad dalībvalstis savus spēkā esošos normatīvos aktus, ar kuriem tiek īstenoti attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti, piemēro vai pielāgo tām vajadzībām un specifikai, kas raksturīgas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi, tām vajadzētu ievērot šos principus, kas attiecas uz plānošanu, šahtas novērtēšanu, atļaujām, ekspluatācijas un vides raksturlielumiem un slēgšanu, un uz sabiedrības iesaistīšanos un informācijas izplatīšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā:

a)

“lielpatēriņa hidropārraušana” jeb lielpatēriņa hidropārrāvumu metode nozīmē, ka vienā hidropārraušanas procesa posmā urbumā iesūknē 1 000 m3 vai vairāk ūdens vai ka visā hidropārraušanas procesā urbumā iesūknē 10 000 m3 vai vairāk ūdens;

b)

“šahta” ietver visas saistītās apakšzemes struktūras, kas paredzētas ogļūdeņražu izpētei vai ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi.

3.   STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA UN IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

3.1.

Pirms licences piešķiršanas tādai ogļūdeņražu izpētei un/vai ieguvei, kur var tikt izmantota lielpatēriņa hidropārraušana, dalībvalstīm jāsagatavo stratēģisks vides novērtējums, lai nepieļautu, kontrolētu un samazinātu cilvēka veselības un vides ietekmējumus un apdraudējumus. Novērtējums jāveic, pamatojoties uz Direktīvas 2001/42/EK prasībām.

3.2.

Dalībvalstīm jāparedz skaidri noteikumi par darbību iespējamiem ierobežojumiem, piemēram, aizsargātās, plūdu apdraudētās vai seismiski aktīvās teritorijās, un par minimālo attālumu starp vietu, kur atļauts veikt operācijas, un apdzīvotām vietām vai ūdeņu aizsargzonām. Tām jānosaka arī minimālais pieļaujamais dziļums starp hidropārrāvumu zonu un pazemes ūdeņiem.

3.3.

Dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES prasībām.

3.4.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka ieinteresētajiem sabiedrības locekļiem ir savlaicīgas un reālas iespējas iesaistīties 3.1. punktā minētās stratēģijas un 3.3. punktā minētā ietekmes novērtējuma sagatavošanā.

4.   IZPĒTES UN IEGUVES ATĻAUJAS

Dalībvalstīm jānodrošina, ka atļaujas iegūšanas nosacījumi un procedūras atbilstīgi piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir pilnībā saskaņotas, ja:

a)

par vajadzīgo(-ām) atļauju(-ām) ir atbildīgas vairākas kompetentās iestādes;

b)

ir iesaistīti vairāki operatori;

c)

konkrētam projekta posmam ir vajadzīgas vairākas atļaujas;

d)

saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem ir vajadzīgas vairākas atļaujas.

5.   IZPĒTES UN IEGUVES APGABALS

5.1.

Dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka apgabala ģeoloģiskā uzbūve ir piemērota ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi. Tām jānodrošina, ka operatori sagatavo potenciālā apgabala, kā arī apkārtējās virszemes un apakšzemes teritorijas raksturojumu un riska novērtējumu.

5.2.

Riska novērtējumam jābalstās uz datiem, kas ir pietiekami, lai varētu raksturot potenciālo izpētes un ieguves apgabalu un apzināt visus potenciālos ekspozīcijas ceļus. Tas dos iespēju novērtēt urbšanas šķidrumu, hidropārraušanas šķidrumu, dabiski sastopamu materiālu, ogļūdeņražu un gāzu noplūdes vai migrācijas risku no urbuma vai mērķformācijas, kā arī antropogēnas seismiskās aktivitātes risku.

5.3.

Riska novērtējumam jābūt šādam:

a)

tam jābalstās uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, un tajā jāņem vērā nozīmīgi rezultāti, kas iegūti Komisijas organizētā informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm, attiecīgajām rūpniecības nozarēm un nevalstiskām vides aizsardzības organizācijām;

b)

tajā jāparedz, kā var mainīties mērķformācija, ģeoloģiskie slāņi, kas nošķir atradni no pazemes ūdeņiem, un esošie urbumi vai citas mākslīgas būves, kad uz tiem iedarbojas lielpatēriņa hidropārraušanā izmantotais lielais sūknēšanas spiediens un iesūknēto šķidrumu apjoms;

c)

tajā jāievēro minimālais vertikālais atstatums starp hidropārrāvuma zonu un pazemes ūdeņiem;

d)

operāciju laikā tas jāatjaunina, tiklīdz iegūti jauni dati.

5.4.

Apgabalu izvēlas tikai tad, ja saskaņā ar 5.1., 5.2. un 5.3. punktu veiktais riska novērtējums liecina, ka lielpatēriņa hidropārraušanas rezultātā piesārņotāji netiks tieši novadīti gruntsūdeņos un ka netiks nodarīts kaitējums citām darbībām šahtas tuvumā.

6.   SĀKOTNĒJĀ STĀVOKĻA APSEKOJUMS

6.1.

Pirms lielpatēriņa hidropārraušanas operāciju sākšanas dalībvalstīm ir jānodrošina, ka:

a)

operators nosaka, kāds ir vides stāvoklis (pašreizējais stāvoklis) šahtas apgabalā, kā arī darbību potenciāli ietekmētajā apkārtējā virszemes un apakšzemes teritorijā;

b)

sākotnējo stāvokli pienācīgi raksturo un par to ziņo kompetentajai iestādei pirms operāciju sākšanas.

6.2.

Jānosaka šādu parametru sākotnējais stāvoklis:

a)

virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāte un plūsmas parametri;

b)

ūdens kvalitāte dzeramā ūdens ieguves vietās;

c)

gaisa kvalitāte;

d)

augsnes stāvoklis;

e)

metāna un citu gaistošo organisko savienojumu klātbūtne ūdenī;

f)

seismiskā aktivitāte;

g)

zemes izmantojums;

h)

bioloģiskā daudzveidība;

i)

infrastruktūras un ēku stāvoklis;

j)

esošie urbumi un pamestas būves.

7.   ŠAHTAS KONSTRUKCIJA UN BŪVNIECĪBA

Dalībvalstīm jānodrošina, lai šahta būtu būvēta tā, lai novērstu iespējamas noplūdes virszemē un noplūdes augsnē, ūdenī vai gaisā.

8.   IEGUVES APGABALA INFRASTRUKTŪRA

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

operatori vai operatoru grupas ieguves apgabala apguvē izmanto integrētu pieeju, lai novērstu un samazinātu vides un veselības ietekmējumu un apdraudējumu attiecībā gan uz darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā;

b)

pirms ieguves uzsākšanas ir noteiktas prasības par šahtas apkalpošanai pietiekamu infrastruktūru. Ja šahtas galvenā funkcija ir naftas ieguve ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi, jāuzstāda īpaša infrastruktūra dabasgāzes uztveršanai un transportēšanai.

9.   EKSPLUATĀCIJAS PRASĪBAS

9.1.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka operatori izmanto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ņem vērā gan nozīmīgus rezultātus, kas iegūti Komisijas organizētā informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm, attiecīgajām rūpniecības nozarēm un nevalstiskām vides aizsardzības organizācijām, gan nozares labo praksi, lai nepieļautu, pārvaldītu un samazinātu ietekmi un riskus, kas saistīti ar ogļūdeņražu izpētes un ieguves projektiem.

9.2.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka operatori:

a)

katram projektam izstrādā ūdens apsaimniekošanas plānus, lai nodrošinātu ūdens lietderīgu izmantošanu visā projekta gaitā. Operatoriem jānodrošina ūdens plūsmu izsekojamība. Ūdens apsaimniekošanas plānā jāņem vērā sezonālas ūdens pieejamības izmaiņas un jāvairās izmantot noslogotus ūdens avotus;

b)

izstrādā transportēšanas vadības plānus, lai principā samazinātu emisijas gaisā un jo īpaši mazinātu ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un bioloģisko daudzveidību;

c)

uztver gāzes tālākai izmantošanai, līdz minimumam samazina to sadedzināšanu lāpā un izvairās no to novadīšanas atmosfērā. Konkrētāk, operatoriem jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka izpētes un ieguves procesā emisijas tiek mazinātas, izmantojot gāzu uztveršanu un tālākizmantošanu. Metāna un citu gaisa piesārņotāju novadīšana atmosfērā ir pieļaujama tikai sevišķi ārkārtējos apstākļos drošības labad;

d)

lielpatēriņa hidropārraušanu veic vadāmi, pienācīgi kontrolējot spiedienu, lai pārrāvumi neizplestos un lai nepieļautu antropogēnu seismisko aktivitāti;

e)

nodrošina urbuma konstruktīvo veselumu, ko nosaka urbuma konstrukcija, izbūve un veseluma testi. Veseluma testu rezultāti jāpārskata neatkarīgai un kvalificētai trešai pusei, lai nodrošinātu urbuma veiktspēju un tā drošumu no ekspluatācijas, vides un veselības viedokļa visos projekta norises posmos un pēc urbuma slēgšanas;

f)

izstrādā riska vadības plānus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu un/vai mazinātu ietekmi, un attiecīgos reaģēšanas pasākumus;

g)

pārtrauc operācijas un nekavējoties veic novēršanas pasākumus, ja ir zudis urbuma konstruktīvais veselums vai ja pazemes ūdeņos ir nejauši novadīti piesārņotāji;

h)

ja noticis negadījums vai avārija, kas skar sabiedrības veselību vai vidi, nekavējoties par to ziņo kompetentajai iestādei. Ziņojumā norāda negadījuma vai avārijas cēloņus, sekas un veiktos novēršanas pasākumus. Par atskaites punktu izmanto 6.1. un 6.2. punktā norādīto sākotnējā stāvokļa apsekojumu.

9.3.

Dalībvalstīm jāveicina atbildīga ūdens resursu izmantošana lielpatēriņa hidropārraušanā.

10.   ĶĪMISKO VIELU UN ŪDENS IZMANTOŠANA LIELPATĒRIŅA HIDROPĀRRAUŠANĀ

10.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

lielpatēriņa hidropārraušanā izmantoto ķīmisko vielu ražotāji, importētāji un tālākie lietotāji, pildīdami savas saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, norāda “hidropārraušanu”;

b)

ķīmisko vielu izmantošana lielpatēriņa hidropārraušanā ir samazināta līdz minimumam;

c)

izvēloties izmantojamās ķīmiskās vielas, ņem vērā iespējas attīrīt šķidrumus, kas nonāk virszemē pēc lielpatēriņa hidropārraušanas.

10.2.

Dalībvalstis mudina operatorus izmantot tādas hidropārraušanas metodes, kam raksturīgs neliels ūdens patēriņš un atkritumu plūsmas un kur neizmanto bīstamas ķīmiskas vielas, kad vien tas ir tehniski iespējams un ir nekaitīgi no cilvēka veselības, vides un klimata viedokļa.

11.   MONITORINGA PRASĪBAS

11.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka operators regulāri veic šahtas un tās apkārtējās virszemes un apakšzemes teritorijas monitoringu, ko var ietekmēt operācijas izpētes un ieguves posmā, jo īpaši pirms un pēc lielpatēriņa hidropārraušanas un tās laikā.

11.2.

Tālākā monitoringā par atskaites punktu izmanto 6.1. un 6.2. punktā minēto sākotnējā stāvokļa apsekojumu.

11.3.

Dalībvalstis nodrošina, ka operatori veic ne tikai sākotnējā stāvokļa apsekojumā noteikto parametru, bet arī šādu ekspluatācijas parametru monitoringu:

a)

katrā urbumā izmantotā pārraušanas šķidruma precīzs sastāvs;

b)

katrā urbumā pārraušanā izmantotā ūdens daudzums;

c)

lielpatēriņa hidropārraušanā pieliktais spiediens;

d)

šķidrumi, kas nonāk virszemē pēc lielpatēriņa hidropārraušanas: šķidrumu atgūšanas rādītājs, daudzums, raksturojums, atkārtoti izmantotie un/vai attīrītie daudzumi katrā urbumā;

e)

metāna, citu gaistošo organisko savienojumu un citu gāzu, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību un/vai vidi, emisija gaisā.

11.4.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka operatori veic monitoringu par to, kā lielpatēriņa hidropārraušana ietekmē urbumu konstruktīvo veselumu un to mākslīgo būvju konstruktīvo veselumu, kas atrodas operāciju potenciāli ietekmētajā apkārtējā virszemes un apakšzemes teritorijā.

11.5.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka par monitoringa rezultātiem ziņo kompetentajai iestādei.

12.   ATBILDĪBA VIDES JOMĀ UN FINANSIĀLĀ GARANTIJA

12.1.

Dalībvalstīm noteikumi par atbildību vides jomā jāpiemēro visām darbībām, kas notiek šahtā, tostarp darbībām, kas neietilpst Direktīvas 2004/35/EK darbības jomā.

12.2.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka operators vēl pirms tādu operāciju uzsākšanas, kas ietver lielpatēriņa hidropārraušanu, sniedz finansiālu garantiju vai tās ekvivalentu, kas aptver atļaujas nosacījumus un potenciālās saistības par kaitējumu videi.

13.   ADMINISTRATĪVĀ RĪCĪBSPĒJA

13.1.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pienākumu pildīšanai pietiekami cilvēkresursi, tehniskie resursi un finansiālie resursi.

13.2.

Dalībvalstīm jānovērš interešu konflikti starp kompetento iestāžu regulatīvajiem uzdevumiem un uzdevumiem, kas saistīti ar resursu ekonomisko apgūšanu.

14.   SLĒGŠANAS PIENĀKUMI

Dalībvalstīm jānodrošina, ka pēc katras šahtas slēgšanas tā tiek apsekota un tiek konstatēts, kāds ir šahtas un darbību potenciāli skartās apkārtējās virszemes un apakšzemes teritorijas ekoloģiskais stāvoklis salīdzinājumā ar stāvokli pirms operāciju uzsākšanas, kā fiksēts sākotnējā stāvokļa apsekojumā.

15.   INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA

Dalībvalstīm jānodrošina, ka:

a)

operators publiski izplata informāciju par ķīmiskajām vielām un ūdens daudzumiem, ko plānots izmantot un beigu beigās izmanto katra urbuma lielpatēriņa hidropārraušanā. Šajā informācijā norāda visu vielu nosaukumus un CAS (Chemical Abstracts Service) numurus un iekļauj drošības datu lapas, ja tādas ir, un norāda vielas maksimālo koncentrāciju hidropārraušanas šķidrumā;

b)

kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas un pēc tam ne retāk kā reizi 12 mēnešos publicē šādu informāciju:

i)

pabeigto urbumu un plānoto projektu skaits, kur izmanto lielpatēriņa hidropārraušanu;

ii)

piešķirto atļauju skaits, iesaistīto operatoru nosaukumi un atļaujas nosacījumi;

iii)

sākotnējā stāvokļa apsekojums, kas sagatavots saskaņā ar 6.1. un 6.2. punktu, un monitoringa rezultāti, kas iegūti saskaņā ar 11.1. punktu, 11.2. punktu un 11.3. punkta b) līdz e) apakšpunktu;

c)

kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās informē sabiedrību par:

i)

negadījumiem un avārijām saskaņā ar 9.2. punkta f) apakšpunktu;

ii)

inspekciju rezultātiem, neatbilstībām un sankcijām.

16.   PĀRSKATĪŠANA

16.1.

Dalībvalstis, kas izvēlējušās nodarboties ar ogļūdeņražu izpēti vai ieguvi ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi, tiek aicinātas šajā ieteikumā izklāstīto principu minimumu ieviest līdz 2014. gada 28. jūlijam un līdz 2014. gada decembrim un pēc tam katru gadu informēt Komisiju par pasākumiem, ko tās ieviesušas saskaņā ar šo ieteikumu.

16.2.

Komisija cieši uzraudzīs, kā šis ieteikums tiek piemērots, proti, salīdzinās stāvokli dalībvalstīs publiski pieejamā apskatā.

16.3.

Komisija 18 mēnešus pēc šā ieteikuma pieņemšanas izvērtēs tā lietderību.

16.4.

Izvērtēšanas gaitā novērtēs ieteikuma piemērošanu, izskatīs, cik rezultatīva ir informācijas apmaiņa par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem un attiecīgo LPTP atsauces dokumentu piemērošana, un izsvērs, vai nepieciešams atjaunināt ieteikuma noteikumus. Komisija lems, vai ir nepieciešams sagatavot likumdošanas priekšlikumus ar juridiski saistošiem noteikumiem par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi.

Briselē, 2014. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  COM(2014) 23.

(2)  Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(3)  Padomes 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/91/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (vienpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 348, 28.11.1992., 9. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(17)  Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).