7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/1

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 28. janvāris)

par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

(2014/60/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 893/2007, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”). Protokols, ar kuru nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, zaudēja spēku 2012. gada 15. septembrī.

(2)	Savienība ir risinājusi sarunas ar Kiribati Republiku par jaunu protokolu, ar kuru ES kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Kiribati Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā (“protokols”).

(3)	Protokols tika parakstīts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/669/ES (2), un to provizoriski piemēro no 2012. gada 16. septembra.

(4)	Protokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (“protokols”) (3).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 16. pantā paredzēto paziņojumu (4).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS

(1) OV L 205, 7.8.2007., 1. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2012/669/ES (2012. gada 9. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (OV L 300, 30.10.2012., 2. lpp.).

(3) Protokols ir publicēts OV L 300, 30.10.2012., 3. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.

(4) Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 110/2014

(2013. gada 30. septembris)

par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (1) atcelšanu un jo īpaši tās 209. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, balstoties uz pieredzi ar PPP, kas ir institucionalizētas kā Savienības struktūras saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2) 185. pantu, paredzētas papildu PPP kategorijas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu struktūras, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā tie, ko piemēro Savienības iestādēm. Starp minētajām papildu kategorijām ir struktūras, kas ir minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā un kam ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana (turpmāk “PPP struktūras”).

(2)	Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību un lai PPP struktūras varētu pieņemt savus finanšu noteikumus, ir jāpieņem finanšu paraugregula šīm struktūrām.

(3)

PPP struktūrām savs budžets būtu jāizveido un jāizpilda saskaņā ar tādiem budžeta principiem kā vienotības princips, budžeta precizitātes princips, gada pārskata princips, līdzsvara princips, norēķinu vienības princips, universāluma princips, specifikācijas princips, pareizas finanšu pārvaldības princips, kas paredz lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības princips.

(4)	Lai nodrošinātu PPP struktūras uzdevumu un darbību vispārēju īstenošanu, PPP struktūrai vajadzētu pastāvēt iespējai konkrētam gadam paredzētās neizmantotās budžeta apropriācijas iekļaut ieņēmumu un izdevumu tāmē, kas paredzēta līdz trim turpmākajiem finanšu gadiem.

(5)

Tā kā to Savienības līdzekļu izpilde, ko nodod PPP struktūras rīcībā, jāveic saskaņā ar netiešo pārvaldību, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. pantā, noteikumiem par finanšu plānošanu un ziņošanu vajadzētu atbilst budžeta izpildes netiešas pārvaldības metodei. Budžeta izpildes apstiprinājums attiecībā uz Savienības ieguldījumu PPP struktūrās būtu jāietver budžeta izpildes apstiprinājumā, ko Eiropas Parlaments sniedz Komisijai attiecībā uz Savienības budžeta izpildi. Tādēļ būtu jāsniedz atbilstoši gada pārskati, tostarp iesniedzot pārvaldības deklarāciju, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, lai tādējādi ļautu Komisijai labāk veikt savus pienākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu.

(6)

Ir nepieciešams noteikt grāmatveža un kredītrīkotāju pilnvaras un atbildību, ņemot vērā PPP struktūru piederību publiskajam un privātajam sektoram. Kredītrīkotājiem vajadzētu būt pilnā mērā atbildīgiem par visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, kas veiktas ar viņu pilnvarojumu, un viņi būtu jāsauc pie atbildības par visām viņu darbībām, tostarp nepieciešamības gadījumā ierosinot disciplinārlietas.

(7)

Ir nepieciešams precizēt pašreizējās iekšējās revīzijas un iekšējās kontroles funkcijas un racionalizēt ziņošanas prasības. Iekšējās revīzijas funkcijas PPP struktūru ietvaros būtu jāveic Komisijas iekšējam revidentam, kurš veiktu revīziju gadījumos, kad tas pamatots ar saistīto risku. Būtu jāparedz noteikumi par iekšējās revīzijas struktūras izveidi un darbību.

(8)

Lai nodrošinātu, ka katra struktūra ir atbildīga par sava budžeta izpildi un ievēro mērķus, kas tai izvirzīti, to izveidojot, PPP struktūrām būtu jāatļauj tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkos nepieciešamības gadījumos izmantot ārējas privātā sektora struktūras, izņemot tādu uzdevumu izpildei, kuri ietver sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai jebkādu lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem.

(9)	Būtu jānosaka principi, kas jāievēro attiecībā uz PPP struktūru ieņēmumu un izdevumu operācijām.

(10)

Ņemot vērā publiskā un privātā sektora sadarbību PPP struktūrās un jo īpaši privātā sektora ieguldījumu PPP struktūru budžetā, būtu jānosaka elastīgas procedūras iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai. Attiecīgajās procedūrās būtu jāievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, un tajās būtu daļēji jāatkāpjas no attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (3). Ir nepieciešams nodrošināt labāku un lētāku preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī izvairīties no pārmērīgām iepirkuma procedūru pārvaldības izmaksām, šajā nolūkā pastiprinot sadarbību starp PPP struktūru dalībniekiem. PPP struktūrām tāpēc vajadzētu būt iespējai ar saviem dalībniekiem, kas nav Savienība, slēgt līgumus par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu, ko veic tieši šie dalībnieki, neizmantojot iepirkuma procedūru.

(11)	Lai uzlabotu rentabilitāti, būtu jāparedz iespēja pakalpojumus izmantot kopīgi vai arī tos nodot citai struktūrai vai Komisijai, jo īpaši pieļaujot, ka Komisijas grāmatvedim tiek pilnībā vai daļēji uzticēti PPP struktūras grāmatveža pienākumi.

(12)

PPP struktūrām būtu jādod iespēja izmantot ārējos ekspertus, lai izvērtētu dotāciju pieteikumus, projektus un piedāvājumu konkursa priekšlikumus un sniegtu atzinumus un konsultācijas konkrētos gadījumos. Šie eksperti būtu jāizvēlas, ievērojot nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principus.

(13)

Attiecībā uz dotāciju un godalgu piešķiršanu būtu jāpiemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 attiecīgie noteikumi, ņemot vērā jebkādus PPP struktūras izveides akta īpašos noteikumus vai tās programmas pamatakta īpašos noteikumus, kuras īstenošana ir uzticēta PPP struktūrai, lai nodrošinātu īstenošanu saskanīgi ar darbībām, ko tieši pārvalda Komisija.

(14)	Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, PPP struktūrām piemērotajos grāmatvedības noteikumos būtu jāparedz iespēja veikt šādu konsolidāciju.

(15)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai būtu iespējams savlaicīgi, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, pieņemt PPP struktūru pārskatītos finanšu noteikumus nolūkā nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros nodrošināt saskaņotus noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti pamatprincipi, uz kuru pamata publiskā un privātā sektora partnerības struktūra (turpmāk “PPP struktūra”) pieņem savus finanšu noteikumus. PPP struktūras finanšu noteikumi atbilst šai regulai, izņemot gadījumus, kad atkāpes ir nepieciešamas to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. panta ceturto daļu.

Katra PPP struktūra pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ar ko tās finanšu noteikumos īsteno šos principus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

—	“vadības struktūrvienība” ir PPP struktūras galvenā iekšējā struktūrvienība, kas atbild par lēmumu pieņemšanu finanšu un budžeta jautājumiem neatkarīgi no tās nosaukuma PPP struktūras izveides aktā,

—	“direktors” ir persona, kas atbild par vadības struktūrvienības lēmumu īstenošanu un PPP struktūras budžeta izpildi kā kredītrīkotājs neatkarīgi no šīs personas nosaukuma PPP struktūras izveides aktā,

—	“dalībnieks” ir PPP struktūras dalībnieks saskaņā ar tās izveides aktu,

—	“izveides akts” ir Savienības tiesību akts, ar ko regulē PPP struktūras izveides un darbības galvenos aspektus,

—	“PPP struktūras budžets” ir instruments, ar kuru prognozē un apstiprina katram finanšu gadam nepieciešamos PPP struktūras ieņēmumus un izdevumus.

3. pants

Budžeta piemērošanas joma

PPP struktūras budžetu veido:

PPP struktūras ieņēmumi, kas ietver:

i)	dalībnieku finansiālais ieguldījums administratīvo izdevumu segšanai;

ii)	dalībnieku finansiālais ieguldījums operatīvo izdevumu segšanai;

iii)	ieņēmumi, kas piešķirti konkrētiem izdevumu posteņiem;

iv)	visi PPP struktūras gūtie ieņēmumi;

b)	PPP struktūras izdevumi, tostarp administratīvie izdevumi.

2. NODAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

4. pants

Budžeta principu ievērošana

PPP struktūras budžetu izveido un izpilda saskaņā ar vienotības principu, budžeta precizitātes principu, gada pārskata principu, līdzsvara principu, norēķinu vienības principu, universāluma principu, specifikācijas principu, pareizas finanšu pārvaldības principu, kas paredz lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principu, kā izklāstīts šajā regulā.

5. pants

Vienotības un budžeta precizitātes principi

1. Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādā no PPP struktūras budžeta pozīcijām.

2. Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot PPP struktūras budžetā piešķirtās apropriācijas.

3. Apropriāciju var iekļaut PPP struktūras budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4. PPP struktūrai nepienākas procenti, kas veidojas no priekšfinansējuma maksājumiem, kas veikti no PPP struktūras budžeta.

6. pants

Gada pārskata princips

1. Apropriācijas, kuras iekļauj PPP struktūras budžetā, ir piešķirtas finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas.

3. Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko veic, lai pildītu finanšu gadā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

4. Attiecībā uz administratīvajām apropriācijām izdevumi nepārsniedz ieņēmumus, kas gaidāmi attiecīgajā gadā, kā minēts 3. panta a) punkta i) apakšpunktā.

5. Ņemot vērā PPP struktūras vajadzības, neizmantotās apropriācijas var iekļaut ieņēmumu un izdevumu tāmē, kas paredzēta līdz trim turpmākajiem finanšu gadiem. Šīs apropriācijas ir jāizmanto vispirms.

6. Šā panta 1.–5. punkta noteikumi neliedz budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos, ja tā paredzēts izveides aktā vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

7. pants

Līdzsvara princips

1. Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2. Saistību apropriācijas nepārsniedz attiecīgā gada Savienības ieguldījuma apmēru, kas noteikts ikgadējā līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumā ar Komisiju, tam pieskaitot ikgadējās iemaksas no citiem dalībniekiem, kas nav Savienība, jebkādus citus ieņēmumus, kas minēti 3. pantā, un neizmantotās apropriācijas, kas minētas 6. panta 5. punktā.

3. PPP struktūra nevar PPP struktūras budžeta ietvaros piesaistīt aizņēmumus.

4. Ja budžeta rezultāts ir pozitīvs, to iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus.

Ja budžeta rezultāts ir negatīvs, to iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā maksājumu apropriācijas.

8. pants

Norēķinu vienības princips

PPP struktūras budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro. Tomēr, lai nodrošinātu naudas plūsmu, grāmatvedim atļauj veikt operācijas citās valūtās, kā noteikts PPP struktūras finanšu noteikumos.

9. pants

Universāluma princips

1. Neskarot šā panta 2. punktu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas, ņemot vērā jebkuras īpašas normas PPP struktūras finanšu noteikumos attiecībā uz gadījumiem, kad no maksājumu pieprasījumiem var atskaitīt noteiktas summas, ko tad iesniedz tīrās summas maksājumam.

2. Īpašam mērķim iezīmētus ieņēmumus, piemēram, ieņēmumus no fondiem, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus izmanto konkrētu izdevumu posteņu apmaksai.

3. Direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus PPP struktūrai, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

Lai pieņemtu ziedojumus, kas saistīti ar ievērojamu finansiālu slogu, nepieciešams, lai to vispirms atļauj vadības struktūrvienība, kura pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad tai iesniegts pieprasījums. Ja vadības struktūrvienība minētajā termiņā nepieņem lēmumu, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

Iepriekš minēto summu, ko uzskata par ievērojamu finansiālu slogu, nosaka ar vadības struktūrvienības lēmumu.

10. pants

Specifikācijas princips

1. Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, vismaz iedalot pa sadaļām un nodaļām.

2. Direktors var pārvietot apropriācijas no vienas nodaļas uz citu bez ierobežojumiem, bet no vienas sadaļas uz citu – nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu.

Ja pārvietojums pārsniedz šā punkta pirmajā daļā minēto apmēra ierobežojumu, direktors var iesniegt vadības struktūrvienībai priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu. Vadības struktūrvienība var izteikt iebildumus pret tādu pārvietojumu trīs nedēļu laikā. Pēc minētā termiņa pārvietojumu uzskata par pieņemtu.

Direktors iespējami īsā laikā informē vadības struktūrvienību par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

11. pants

Pareizas finanšu pārvaldības princips

1. Apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2. Saskaņā ar saimnieciskuma principu resursi, ko PPP struktūra lieto savas darbības veikšanai, tiek darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips ir saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3. Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas PPP struktūras budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem, ko piemēro katrai darbībai, un direktors šo informāciju sniedz vadības struktūrvienībai katru gadu un ne vēlāk kā, iesniedzot dokumentus, kas pievienoti PPP struktūras budžeta projektam.

4. Ja izveides aktā nav paredzēts, ka novērtēšanu veic Komisija, PPP struktūra nolūkā uzlabot lēmumu pieņemšanu veic novērtēšanu, tostarp ex post novērtēšanu attiecībā uz programmām un darbībām, kuras ir saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtēšanas rezultātus iesniedz vadības struktūrvienībai.

12. pants

Budžeta izpildes iekšējā kontrole

1. PPP struktūras budžetu izpilda saskaņā ar lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli.

2. PPP struktūras budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir nodrošināt pamatotu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

a)	darbību efektivitāte, lietderīgums un saimnieciskums;

b)	ziņojumu ticamība;

c)	aktīvu un informācijas aizsardzība;

d)	krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana, labošana un turpmāki pasākumi;

e)	tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri ir saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

3. Efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver elementus, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 32. panta 3. un 4. punktā, ņemot vērā PPP struktūras uzbūvi un izmēru, tai uzticēto uzdevumu raksturu un ar tiem saistītās summas un finansiālos un darbības riskus.

13. pants

Pārredzamības princips

1. PPP struktūras budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz, ievērojot pārredzamības principu.

2. PPP struktūras budžetu, iekļaujot štatu sarakstu un budžeta grozījumus, kas pieņemti, ieskaitot jebkādus pielāgojumus, kā paredzēts 15. panta 1. punktā, publicē PPP struktūras tīmekļa vietnē četru nedēļu laikā pēc to pieņemšanas un nosūta Komisijai un Revīzijas palātai.

3. PPP struktūra saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 21. panta 2., 3. un 4. punktu, izmantojot noteiktu standartformu, ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 30. jūnijā savā tīmekļa vietnē dara pieejamu informāciju par PPP struktūras budžeta līdzekļu saņēmējiem.

Publicētajai informācijai ir jābūt viegli pieejamai, pārredzamai un visaptverošai. Informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības un drošību, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (4).

4. Informāciju par ekspertiem, ar kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar šīs regulas 34. pantu, publicē Savienības tīmekļa vietnē.

3. NODAĻA

FINANŠU PLĀNOŠANA

14. pants

Ieņēmumu un izdevumu tāme

1. PPP struktūra ne vēlāk kā līdz tā gada 31. janvārim, pēc kura sekojošajā gadā paredzēts izpildīt attiecīgo PPP struktūras budžetu, nosūta Komisijai un citiem dalībniekiem savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un vispārējās pamatnostādnes, kas ir tāmes pamatā, kā arī savas darba programmas projektu, kā minēts 31. panta 4. punktā.

2. PPP struktūras ieņēmumu un izdevumu tāme ietver:

a)	aplēsi par pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, norādot to sadalījumu pa funkciju grupām un pa pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku un valstu norīkoto ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, budžeta apropriāciju ietvaros;

b)	ja ir izmaiņas amatos esošo personu skaitā, pārskatu, kurā pamatots pieprasījums pēc jaunām amata vietām;

c)	izmaksāto un saņemto naudas līdzekļu ceturkšņa tāmi;

d)	informāciju visu iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz dažādajām darbībām;

e)	finanšu gadam, par kuru tiek iesniegta tāme, izvirzītos mērķus, norādot jebkuras šo mērķu sasniegšanai paredzētās īpašās budžeta vajadzības;

f)	pārskatu par PPP struktūras administratīvajām izmaksām un budžeta izpildi iepriekšējā finanšu gadā;

g)	dalībnieku finanšu iemaksu apmēru un to natūrā veikto ieguldījumu vērtību, ko snieguši dalībnieki, kas nav Savienība;

h)	informāciju par neizmantotajām apropriācijām, kas ir iegrāmatotas ikgadējā ieņēmumu un izdevumu tāmē saskaņā ar 6. panta 5. punktu.

15. pants

Budžeta izveide

1. PPP struktūras budžetu un štatu sarakstu, tostarp pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, norādot to sadalījumu pa funkciju grupām un pa pakāpēm, kas papildināts ar līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, pieņem vadības struktūrvienība saskaņā ar PPP struktūras izveides aktu. PPP struktūras finanšu noteikumos var ietvert sīki izstrādātus noteikumus. Jebkādas izmaiņas PPP struktūras budžetā, ieskaitot štatu sarakstu, ir izdarāmas ar PPP struktūras budžeta grozījumiem, ko pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru kā PPP struktūras sākotnējo budžetu. PPP struktūras budžetu un attiecīgā gadījumā PPP struktūras budžeta grozījumus pielāgo, lai ņemtu vērā Savienības ieguldījuma apmēru, kā noteikts Savienības budžetā.

2. PPP struktūras budžetā ietver ieņēmumu pārskatu un izdevumu pārskatu.

3. PPP struktūras budžetā norāda:

ieņēmumu pārskatā:

i)	PPP struktūras paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā (“N gads”);

ii)	paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus N-2 gadā;

iii)	attiecīgas piezīmes par katru ieņēmumu posteni;

izdevumu pārskatā:

i)	saistību un maksājumu apropriācijas N gadā;

ii)	saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējā finanšu gadā, kā arī radušās izdevumu saistības un izdarītos maksājumus N-2 gadā, šo otro rādītāju izsakot arī kā procentuālu daļu no PPP struktūras budžeta N gadam;

iii)	kopsavilkuma pārskatu par grafiku maksājumiem, kas jāizdara turpmākajos finanšu gados, lai izpildītu budžeta saistības, kas noslēgtas agrākos finanšu gados;

iv)	attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu.

4. Štatu sarakstā norāda finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu, iepriekšējā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu un reāli aizpildīto amata vietu skaitu. To pašu informāciju norāda attiecībā uz līgumdarbiniekiem un valstu norīkotajiem ekspertiem.

4. NODAĻA

FINANŠU DALĪBNIEKI

16. pants

Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu

1. Kredītrīkotāja funkcijas pilda direktors. Direktors ir atbildīgs par PPP struktūras budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar PPP struktūras finanšu noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principu apstiprināto apropriāciju ietvaros. Direktors ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

Neierobežojot kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, PPP struktūra piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) krāpšanas novēršanas pasākumos.

2. Direktors var deleģēt budžeta izpildes pilnvaras PPP struktūras darbiniekiem, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi – ja tos piemēro PPP struktūras darbiniekiem, ievērojot PPP struktūras finanšu noteikumos izvirzītos nosacījumus. Pilnvarotā persona var rīkoties tikai tai nepārprotami nodoto pilnvaru robežās.

17. pants

Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

1. Direktors izpilda PPP struktūras budžetu struktūrvienībās, kas ir viņa pakļautībā.

2. Ja tas ir nepieciešams, tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līgumu var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām.

3. Direktors, ievērojot vadības struktūrvienības pieņemtos obligātos standartus un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību raksturu, izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas piemērotas direktora pienākumu veikšanai. Šādas struktūras un sistēmu izveidei veic riska analīzi, kurā ņem vērā to izmaksu lietderību.

Direktors savās struktūrvienībās var izveidot amata vietu specializēto zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu kontrolēt ar viņa darbību saistītos riskus.

4. Kredītrīkotājs apliecinošus dokumentus, kuri attiecas uz veiktajām darbībām, saglabā piecus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums Komisijai sniegt apstiprinājumu par Savienības budžeta izpildi attiecīgajā gadā. Ja iespējams, apliecinošos dokumentos iekļautos personas datus svītro, kad šie dati vairs nav vajadzīgi kontroles un revīzijas nolūkos. Jebkurā gadījumā attiecībā uz informācijas plūsmas datu saglabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.

18. pants

Ex ante kontrole

1. Katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi un jau veiktu kontroļu pieejamiem rezultātiem, lai skatītu operācijas darbības un finanšu aspektus.

Ex ante kontrole ietver operācijas uzsākšanu un operācijas pārbaudi.

Operācijas uzsākšana un operācijas pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.

2. Operācijas uzsākšana ietver visas darbības, ar kurām sagatavo to aktu pieņemšanu, saskaņā ar kuriem atbildīgais kredītrīkotājs izpilda PPP struktūras budžetu.

3. Operācijas ex ante kontrole ietver visas ex ante pārbaudes, ko ieviesis kredītrīkotājs, lai pārbaudītu operācijas darbības un finansiālos aspektus.

4. Ar ex ante kontroli pārbauda saskaņotību starp pieprasītajiem apliecinošiem dokumentiem un jebkuru citu pieejamo informāciju.

Ex ante kontroles biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā ar risku saistītos un izmaksu lietderības apsvērumus. Šaubu gadījumā par attiecīgā maksājuma apstiprināšanu atbildīgais kredītrīkotājs pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai ex ante kontroles ietvaros iegūtu pamatotu pārliecību.

Ex ante kontroles mērķis ir pārliecināties, ka:

a)	izdevumi ir kārtībā un atbilst piemērojamiem noteikumiem;

b)	ir piemērots 11. pantā minētais pareizas finanšu pārvaldības princips.

Kontroles nolūkā atbildīgais kredītrīkotājs var par vienu operāciju uzskatīt vairāku līdzīgu individuālo darījumu kopumu, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecības izdevumu atmaksāšana.

19. pants

Ex post kontrole

1. Atbildīgais kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroli, lai pārbaudītu operācijas, kas jau ir apstiprinātas pēc ex ante kontroles. Šādu kontroli var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam.

Ex post kontroli var veikt, pamatojoties uz dokumentiem, un attiecīgā gadījumā – uz vietas.

2. Ex ante kontroli veic tādi darbinieki, kuri nav atbildīgi par ex post kontroli. Darbinieki, kuri ir atbildīgi par ex post kontroli, nav pakļauti darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par ex ante kontroli.

Darbiniekiem, kuri atbild par finanšu operāciju pārvaldības kontroli, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.

20. pants

Gada ziņojumi

Kredītrīkotājs reizi gadā ziņo vadības struktūrvienībai par savu pienākumu izpildi. Šajā nolūkā kredītrīkotājs ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 15. februārim vadības struktūrvienībai un Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

a)	ziņojumu par PPP struktūras gada darba programmas īstenošanu, PPP struktūras budžeta izpildi un štatu saraksta īstenošanu;

b)	PPP struktūras provizoriskos pārskatus, tostarp pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, kas minēts 39. pantā;

pārvaldības deklarāciju, norādot, ka, ja vien atrunās nav norādīts savādāk, kredītrīkotājam ir pamatota pārliecība, ka:

i)	šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza (patiess un godīgs atspoguļojums);

ii)	izdevumi ir izmantoti paredzētajam mērķim;

iii)	ieviestās kontroles sistēmas dod vajadzīgās garantijas pamatā esošo darījumu likumībai un pareizībai;

d)	galīgo revīzijas ziņojumu un veiktās kontroles rezultātu kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un trūkumu raksturu un apjomu, kā arī par veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem.

Ziņojumā izklāsta operāciju rezultātus, atsaucoties uz izvirzītajiem mērķiem, ar šīm operācijām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas lietderību un efektivitāti proporcionāli uzticēto uzdevumu raksturam un iesaistītajām summām.

Direktors ik gadu ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam nosūta Komisijai dokumentus, kuri minēti šā panta pirmās daļas c) un d) punktā, vadības struktūrvienības novērtējumu par šiem dokumentiem, apstiprināto gada darbības ziņojumu un galīgos pārskatus līdz ar vadības struktūrvienības sniegto apstiprinājumu saskaņā ar 43. panta 2. punktu. Komisija minētos dokumentus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

21. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Ja darbinieks, kas ir iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, darbinieks par to rakstveidā informē direktoru, kurš darbiniekam sniedz rakstveida atbildi. Ja direktors nerīkojas vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstošs, darbinieks par to rakstveidā informē 23. panta 3. punktā minēto komisiju. Tā nekavējoties informē vadības struktūrvienību.

2. Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt PPP struktūras vai tās dalībnieku interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras šādam nolūkam norīkotas piemērojamajos tiesību aktos. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic PPP struktūras finanšu pārvaldības revīziju, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt kredītrīkotāju par visām aizdomām par nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt PPP struktūras vai tās dalībnieku interesēm.

22. pants

Grāmatvedis

1. Vadības struktūrvienība ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi – ja tos piemēro PPP struktūras darbiniekiem, un kurš savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgs. Grāmatvedis PPP struktūrā ir atbildīgs par:

a)	pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)	pārskatu veikšanu, sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar 8. nodaļu;

c)	grāmatvedības noteikumu un kontu plānu izpildi saskaņā ar 8. nodaļu;

d)	uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un attiecīgā gadījumā to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju; šajā sakarā grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;

e)	kases pārvaldību.

2. Divas vai vairākas PPP struktūras var iecelt vienu un to pašu grāmatvedi.

PPP struktūra turklāt var vienoties ar Komisiju, ka Komisijas grāmatvedis darbojas arī kā PPP struktūras grāmatvedis.

PPP struktūra var Komisijas grāmatvedim uzticēt arī daļu PPP struktūras grāmatveža uzdevumu, ņemot vērā ar izmaksu lietderību saistītus apsvērumus.

Šajā punktā minētajos gadījumos PPP struktūra veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu.

3. Grāmatvedis no kredītrīkotāja iegūst visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuros patiesi un godīgi atspoguļots PPP struktūras finansiālais stāvoklis un budžeta izpilde. Kredītrīkotājs garantē minētās informācijas ticamību.

4. Pirms direktors pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka grāmatvedim ir pietiekama pārliecība, ka pārskatos ir patiesi un godīgi atspoguļots PPP struktūras finansiālais stāvoklis.

Šā punkta pirmajā daļā norādītajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas ir minēti 38. pantā, un pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

Ievērojot šā panta 5. punktu, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudas līdzekļus un to ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.

5. Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi – ja tos piemēro PPP struktūras darbiniekiem, kad tas ir nepieciešams grāmatveža pienākumu izpildei saskaņā ar PPP struktūras finanšu noteikumiem.

6. Neskarot disciplināro atbildību, vadības struktūrvienība jebkurā brīdī var uz laiku vai galīgi atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas. Tādā gadījumā vadības struktūrvienība ieceļ pagaidu grāmatvedi.

23. pants

Finanšu dalībnieku atbildība

1. Šīs regulas 16.–25. panta noteikumi neskar kriminālatbildību, pie kuras finanšu dalībniekus var saukt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finansiālo interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

2. Jebkurš kredītrīkotājs un grāmatvedis nes disciplināro un finansiālo atbildību atbilstoši Civildienesta noteikumiem. Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt PPP struktūras vai tās dalībnieku interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šādam nolūkam norīkotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši OLAF.

3. Specializētajai finanšu pārkāpumu komisijai, kuru Komisija ir izveidojusi vai kurā tā piedalās saskaņā ar 73. panta 6. punktu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, attiecībā uz PPP struktūru ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām, ja vien vadības struktūrvienība nenolemj izveidot funkcionāli neatkarīgu ekspertu komisiju vai piedalīties kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas struktūras. PPP struktūru iesniegto lietu izskatīšanai specializētajā finanšu pārkāpumu komisijā, kuru izveidojusi Komisija vai kurā tā piedalās, iekļauj vienu PPP struktūras darbinieku.

Pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minētās komisijas atzinumu, direktors izlemj, vai uzsākt procesu par disciplināro atbildību vai par zaudējumu atlīdzību. Ja komisija konstatē sistēmiskas problēmas, tā kredītrīkotājam iesniedz ziņojumu ar ieteikumiem. Ja atzinumā norādīts, ka pārkāpumos ir iesaistīts direktors, komisija to nosūta vadības struktūrvienībai un Komisijas iekšējam revidentam. Direktors anonīmā veidā atsaucas uz komisijas atzinumiem savā pārskatā, kas minēts 20. pantā, un norāda veiktos turpmākos pasākumus.

4. Jebkuram darbiniekam var noteikt pienākumu pilnīgi vai daļēji atlīdzināt jebkurus zaudējumus, kas PPP struktūrai radīti smaga pārkāpuma rezultātā, ko darbinieks ir nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā. Iecēlējiestāde pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad ir izpildītas piemērojamajos tiesību aktos noteiktās procesuālās prasības attiecībā uz disciplinārlietām.

24. pants

Interešu konflikts

1. Finanšu dalībnieki 16.–25. panta nozīmē un citas personas, kas ir iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu interesēm un PPP struktūras interesēm.

Ja šāds risks pastāv, attiecīgā persona atturas no tādu darbību veikšanas un nodod jautājumu direktoram, kurš rakstveidā apstiprina, vai pastāv interešu konflikts. Attiecīgā persona informē arī savu tiešo priekšnieku. Ja attiecīgā persona ir direktors, viņš jautājumu nodod vadības struktūrvienībai.

Ja konstatēts interešu konflikts, attiecīgā persona pārtrauc visas darbības konkrētajā jomā. Direktors vai vadības struktūrvienība attiecībā uz direktoru veic visus atbilstīgos turpmākos pasākumus.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv gadījumā, ja finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu nelabvēlīgi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar saņēmēju.

25. pants

Pienākumu nošķiršana

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.

5. NODAĻA

IEKŠĒJĀ REVĪZIJA

26. pants

Iekšējā revidenta iecelšana, pilnvaras un pienākumi

1. PPP struktūrā paredz iekšējās revīzijas amatpienākumus, ko pilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

2. Iekšējās revīzijas amatpienākumus veic Komisijas iekšējais revidents. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

3. Iekšējais revidents konsultē PPP struktūru par risku pārvaldību, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

a)	iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu attiecībā uz programmu un darbību izpildi, ņemot vērā ar to saistītos riskus;

b)	katrai budžeta izpildes operācijai piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes izvērtējumu.

4. Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām PPP struktūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Iekšējam revidentam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

5. Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāja gada ziņojumu, kas minēts 20. pantā, un visus pārējos informācijas materiālus.

6. Iekšējais revidents par saviem atzinumiem un ieteikumiem ziņo vadības struktūrvienībai un direktoram.

Iekšējais revidents ziņo arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

—	nav veikti pasākumi saistībā ar būtiskiem riskiem un ieteikumiem,

—	pastāv ievērojama kavēšanās iepriekšējos gados sniegto ieteikumu īstenošanā.

Vadības struktūrvienība un direktors nodrošina revīzijas ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību. Vadības struktūrvienība izskata 20. pantā minēto informāciju un to, vai ieteikumi ir pilnībā un savlaicīgi īstenoti.

7. PPP struktūra konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās, dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju.

8. Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus to īstenošanai.

27. pants

Iekšējā revidenta neatkarība

Iekšējā revidenta neatkarību, atbildību par rīcību savu pienākumu izpildē un tiesības celt prasību Eiropas Savienības Tiesā nosaka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 100. pantu.

28. pants

Iekšējās revīzijas struktūrvienības izveide

1. Vadības struktūrvienība, pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un pievienoto vērtību, var izveidot iekšējās revīzijas struktūrvienību, kas veic savus pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības mērķi, pilnvaras un atbildību nosaka iekšējās revīzijas nolikumā un apstiprina vadības struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības gada revīzijas plānu izstrādā iekšējās revīzijas struktūrvienības vadītājs, citastarp ņemot vērā direktora veikto PPP struktūras riska novērtējumu.

To pārskata un apstiprina vadības struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienība par saviem atzinumiem un ieteikumiem ziņo vadības struktūrvienībai un direktoram.

Ja atsevišķas PPP struktūras iekšējās revīzijas struktūrvienība nav izmaksu ziņā lietderīga vai nespēj izpildīt starptautiskos standartus, PPP struktūra var nolemt izmantot kopīgu iekšējās revīzijas struktūrvienību ar citām PPP struktūrām, kas darbojas tajā pašā rīcībpolitikas jomā.

Šādos gadījumos attiecīgo PPP struktūru vadības struktūrvienības vienojas par kopīgas iekšējās revīzijas struktūrvienības darbības praktisko kārtību.

Iekšējās revīzijas dalībnieki lietderīgi sadarbojas, savstarpēji apmainoties ar informāciju un revīzijas ziņojumiem un attiecīgā gadījumā izstrādājot kopīgus riska novērtējumus un veicot kopīgas revīzijas.

2. Vadības struktūrvienība un direktors nodrošina iekšējās revīzijas struktūrvienības ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību.

6. NODAĻA

IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU OPERĀCIJAS

29. pants

Ieņēmumu izpilde

1. Ieņēmumu izpilde ietver debitoru parādu tāmju sagatavošanu, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu. Tā ietver arī iespēju attiecīgos gadījumos atlaist konstatētus prasījumus.

2. Nepamatoti izmaksātās summas atgūst.

Ja atgūšana nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam termiņam, grāmatvedis par to informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai jebkādiem likumā pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot ieskaitu un, ja tas nav iespējams, piespiedu atgūšanu.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atlaist konstatētu debitora parādu, viņš nodrošina, ka šāda parāda atlaišana ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumu par parāda atlaišanu pamato. Lēmumā par parāda atlaišanu norāda, kādas darbības veiktas, lai nodrošinātu parāda atgūšanu, un tiesisko regulējumu un faktiskos apstākļus, ar ko lēmums ir pamatots.

Grāmatvedis izstrādā sarakstu par atgūstamajām summām. PPP struktūras prasījumus sarakstā sagrupē atbilstoši iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Grāmatvedis norāda arī lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos atgūt konstatētu prasījumu summas. Sarakstu pievieno PPP struktūras pārskatam par budžeta un finanšu pārvaldību.

3. Par jebkuru parādu, kas nav atmaksāts parādzīmē noteiktajā termiņā, aprēķina procentus saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

4. PPP struktūras prasījumiem pret trešām personām un trešo personu prasījumiem pret PPP struktūru piemēro piecu gadu noilguma termiņu.

30. pants

Dalībnieku ieguldījums

1. PPP struktūra saviem dalībniekiem iesniedz maksājuma pieprasījumus par to ieguldījumu pilnā vai daļējā apmērā saskaņā ar tādiem noteikumiem un tādos termiņos, kādi ir noteikti izveides aktā vai saskaņoti ar dalībniekiem.

2. Par līdzekļiem, ko PPP struktūras dalībnieki tai iemaksājuši kā ieguldījumu, aprēķina procentus, ko iemaksā PPP struktūras vispārējā budžetā.

31. pants

Izdevumu izpilde

1. Izdevumu izpildes nolūkā kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskas saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, un veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

2. Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, tās apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un veic samaksu.

Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs apliecina finanšu operāciju.

Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, uzdod grāmatvedim samaksāt apzinātos izdevumus.

3. Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no PPP struktūras budžeta, atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām pusēm.

4. PPP struktūras gada darba programma uzskatāma par vadības struktūrvienības apstiprinājumu PPP struktūras darbības izdevumiem par PPP struktūras pārziņā esošajām darbībām, ja ir skaidri norādīti šajā punktā noteiktie elementi.

Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā bez tam ietver finansējamās(-o) darbības(-u) aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirto summu.

Būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem, piemērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējai darba programmai, saskaņā ar izveides akta noteikumiem.

Vadības struktūrvienība var PPP struktūras kredītrīkotājam deleģēt pilnvaras pieņemt nebūtiskus gada darba programmas grozījumus.

32. pants

Termiņi

Izdevumu samaksu veic termiņos, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 un saskaņā ar šo tiesību aktu noteikumiem.

7. NODAĻA

PPP STRUKTŪRAS BUDŽETA IZPILDE

33. pants

Publiskais iepirkums

1. Attiecībā uz publisko iepirkumu piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 V sadaļu un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ievērojot šī panta 3.–6. punktu.

2. PPP struktūra piedalās centrālajā izslēgšanas datu bāzē, kuru izveidojusi un pārvalda Komisija saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 108. pantu.

3. Līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par EUR 60 000, bet nepārsniedz robežlielumus, kas ir noteikti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 118. pantā, var piemērot procedūru, kas ir izklāstīta Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 attiecībā uz neliela apjoma līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 60 000.

4. PPP struktūrai pēc tās pieprasījuma var piešķirt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un citu Savienības struktūru vai PPP struktūru līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

5. PPP struktūra var, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru, noslēgt līgumu ar Komisiju, starpiestāžu birojiem un Eiropas Savienības tulkošanas centru, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (5), par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai tulkošanas centra darbu veikšanu.

PPP struktūra var, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru, noslēgt līgumu ar tās dalībniekiem, kas nav Savienība, par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu, ko šie dalībnieki veic tieši.

Tās preces, pakalpojumus vai darbu, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, neuzskata par daļu no dalībnieku ieguldījuma PPP struktūras budžetā.

6. Lai nodrošinātu savas administratīvās vajadzības, PPP struktūra var izmantot kopīgas iepirkuma procedūras ar uzņemošās dalībvalsts līgumslēdzējām iestādēm vai ar to dalībvalstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzējām iestādēm, kuras tajā piedalās kā dalībnieki. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 133. pantu.

PPP struktūra var izmantot kopīgas iepirkuma procedūras ar tās privātā sektora dalībniekiem vai ar to valstu līgumslēdzējām iestādēm, kuras tajā piedalās kā dalībnieki un kuras piedalās Savienības programmās. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 133. panta pirmo daļu.

34. pants

Eksperti

Ekspertu atlasei mutatis mutandis piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 287. pantu, ievērojot jebkuru īpašu procedūru, kas ir noteikta tās programmas pamataktā, kuras īstenošana ir uzticēta PPP struktūrai. Šādus ekspertus atalgo, pamatojoties uz iepriekš paziņotu fiksētu summu, un tos atlasa, pamatojoties uz to profesionālajām spējām.

PPP struktūra var izmantot arī ekspertu sarakstus, ko sagatavojusi Komisija vai citas Savienības struktūras vai PPP struktūras.

PPP struktūra var, ja tas uzskatāms par vajadzīgu, pienācīgi pamatotos gadījumos atlasīt fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kuras nav iekļautas minētajos sarakstos.

Ārējos ekspertus atlasa, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir piemērotas, lai veiktu viņiem uzticētos uzdevumus, un ievērojot nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principus.

35. pants

Dotācijas

Attiecībā uz dotācijām piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļu un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ievērojot izveides akta īpašos noteikumus.

36. pants

Godalgas

1. Attiecībā uz godalgām piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VII sadaļu un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ievērojot šī panta 2. punktu.

2. Konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai vairāk, var publicēt tikai tad, ja tie ir paredzēti gada darba programmā, kas ir minēta 14. panta 1. punktā.

37. pants

Norāde uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

1. Ja kredītrīkotāja procesuāls akts nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta, labuma guvēja vai līgumslēdzēja tiesības, šajā aktā norāda, kā to var pārsūdzēt administratīvā procesa un/vai tiesvedības ceļā.

2. Jo īpaši norāda tiesiskās aizsardzības raksturu, vienu vai vairākas iestādes, kurās tiesisko aizsardzību var īstenot, kā arī tam noteikto termiņu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot jebkuru īpašu procedūru, kas ir noteikta tās programmas pamataktos, kuras īstenošana ir uzticēta PPP struktūrai.

8. NODAĻA

GRĀMATVEDĪBA

38. pants

Noteikumi par pārskatiem

PPP struktūra izveido tādu grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju.

PPP struktūras grāmatvedība atbilst grāmatvedības noteikumiem, kas ir minēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā.

39. pants

Pārskatu uzbūve

PPP struktūras pārskatos ietver:

a)	PPP struktūras finanšu pārskatus;

b)	ziņojumus par PPP struktūras budžeta izpildi (pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību).

Katra PPP struktūra sagatavo pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Minētajā pārskatā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju izpildes proporcionālo apjomu, kā arī informācijas kopsavilkumu par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, PPP struktūra līdz nākamā finanšu gada 31. martam Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību.

40. pants

Grāmatvedības principi

Finanšu pārskatos informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, sniedz tā, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kā izklāstīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajos grāmatvedības noteikumos vai uz uzkrājumu principa balstītajos Starptautiskajos publiskā sektora grāmatvedības standartos (turpmāk “IPSAS”).

41. pants

Finanšu pārskati

1. Finanšu pārskatus izsaka euro, un tajos ietver:

bilanci un pārskatu par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda visus aktīvus un pasīvus, finansiālo situāciju un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem vai uz uzkrājumu principa balstītajiem IPSAS;

b)	naudas plūsmas pārskatu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas, kā arī kases galīgo stāvokli;

c)	pārskatu par neto aktīvu izmaiņām, kurā sniedz pārskatu par rezervju un akumulēto rezultātu izmaiņām gada laikā.

2. Ar finanšu pārskatu piezīmēm papildina un komentē informāciju, kas ietverta 1. punktā minētajos pārskatos, un sniedz jebkādu papildu informāciju, kā paredzēts starptautiski atzītā grāmatvedības praksē, ja tāda informācija ir būtiska attiecībā uz PPP struktūras darbībām.

42. pants

Budžeta izpildes ziņojumi

Budžeta izpildes ziņojumus izsaka euro. Tajos ietver:

a)	ziņojumus, kuros apkopo visas budžeta operācijas par gadu ieņēmumu un izdevumu izteiksmē;

b)	paskaidrojošas piezīmes, ar kurām papildina un komentē informāciju, kas ietverta ziņojumos.

Budžeta izpildes ziņojumu uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve.

43. pants

Provizoriskie pārskati un galīgo pārskatu apstiprināšana

1. Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, PPP struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 15. februārim Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

Šā punkta pirmajā daļā minētajā gadījumā PPP struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 15. februārim Komisijas grāmatvedim nosūta arī pārskatu apkopojumu, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

2. Grāmatvedis sagatavo PPP struktūras galīgos pārskatus. Direktors līdz 15. martam tos līdz ar 46. pantā minēto ārējā revidenta atzinumu nosūta apstiprināšanai vadības struktūrvienībā.

Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, grāmatvedis galīgos pārskatus līdz ar 46. pantā minēto ārējā revidenta atzinumu un vadības struktūrvienības apstiprinājumu līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam nosūta Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Šādā gadījumā PPP struktūras grāmatvedis līdz 1. jūlijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī pārskatu apkopojumu, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, PPP struktūras grāmatvedis vienlaicīgi ar galīgo pārskatu nosūtīšanu Revīzijas palātai nosūta arī apliecinājuma vēstuli par minētajiem galīgajiem pārskatiem, šīs vēstules kopiju nosūtot Komisijas grāmatvedim.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ka finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo nodaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Apstiprinātos PPP struktūras galīgos pārskatus viena mēneša laikā pēc to apstiprināšanas publicē PPP struktūras tīmekļa vietnē.

44. pants

Grāmatvedības sistēma

1. Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, Komisijas grāmatvedis saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 152. pantu pieņem saskaņoto kontu plānu, kas jāpiemēro PPP struktūrai.

2. Grāmatvedības sistēmu veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3. Vispārējā uzskaitē, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas ietekmē PPP struktūras ekonomisko un finanšu stāvokli un tās aktīvus un pasīvus.

4. Budžeta uzskaitē detalizēti iegrāmato PPP struktūras budžeta izpildi. Tajā iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas.

45. pants

Inventāra saraksti

PPP struktūra kārto inventāra sarakstus, kuros norādīts visu to materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu daudzums un vērtība, kas veido tās vai Savienības īpašumu. Ja PPP struktūras pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 143. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, PPP struktūra kārto minētos inventāra sarakstus, ievērojot paraugu, ko sagatavojis Komisijas grāmatvedis. PPP struktūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajai situācijai.

9. NODAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN KRĀPŠANAS APKAROŠANA

46. pants

Ārējā revīzija

PPP struktūru pārbauda, veicot neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic neatkarīga revīzijas struktūra. Ārējā revidenta atzinumā konstatē, vai pārskatos sniegtā informācija ir patiesa un objektīva, vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas atbilstoši un vai pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Atzinumā arī norāda, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti 20. pantā minētajā pārvaldības deklarācijā. Atzinumu iesniedz vadības struktūrvienībai. To līdz 15. martam nosūta Komisijai līdz ar PPP struktūras galīgajiem pārskatiem.

47. pants

Pārskatu pārbaude Revīzijas palātā

1. Ja vien PPP struktūras izveides aktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta pārbauda PPP struktūras pārskatus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu. Veicot pārbaudi, Revīzijas palāta var ņemt vērā neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīziju, kas minēta šīs regulas 46. pantā, un pasākumus, kas īstenoti saistībā ar neatkarīgā ārējā revidenta konstatējumiem.

2. Revīzijas palāta veic pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 158.–163. pantu.

48. pants

Pārbaudes uz vietas, ko veic Komisija, Revīzijas palāta un OLAF

1. Neskarot 47. panta 1. punktu, PPP struktūra Komisijas darbiniekiem un citām tās pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai sniedz piekļuvi saviem objektiem un telpām un visai informācijai, ieskaitot informāciju elektroniskā formātā, kas nepieciešama revīzijas veikšanai.

2. Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar PPP struktūras finansētu dotāciju vai līgumu, OLAF var veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (6) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (7).

3. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu, PPP struktūras nolīgumos, līgumos un lēmumos ietver noteikumus, kuros ir piešķirts skaidrs pilnvarojums Eiropas Revīzijas palātai un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu atbilstoši to attiecīgajai kompetencei.

10. NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

49. pants

Informācijas pieprasījumi

Komisija un PPP struktūras dalībnieki, kas nav Savienība, var PPP struktūrai pieprasīt jebkādu nepieciešamu informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

50. pants

PPP struktūras finanšu noteikumu pieņemšana

Katra struktūra, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā, pieņem jaunus finanšu noteikumus, kam jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī, vai jebkurā gadījumā pieņem šādus noteikumus deviņu mēnešu laikā no dienas, kad PPP struktūra ir iekļauta minētās regulas 209. panta darbības jomā.

51. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5) Padomes 1994. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 111/2014

(2014. gada 4. februāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (2) 12. panta 6. punktu. Minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Aparāts, kurā apvienots šķidro kristālu displeja (LCD) tipa krāsu monitors un skārienjutīga virsma (tā sauktais “monitors ar skārienjutīgu ekrānu”), ar ekrāna diagonāles izmēru aptuveni 38 cm (15 collas), ar:

—	fizisko izšķirtspēju 1 024 × 768 pikseļi,

—	atbalstīto izšķirtspēju 640 × 350, 720 × 400, 640 × 480, 800 × 600 un 1 024 × 768 pikseļi,

—	attēla samēru 4:3,

—	pikseļsoli 0,297 mm,

—	spilgtumu 250 cd/m2,

—	horizontālo skatījuma leņķi 120° un vertikālo skatījuma leņķi 100°,

—	reakcijas laiku 17 ms,

—	kontrasta attiecību 400:1,

—	ieslēgšanas un izslēgšanas, un vadības pogām.

Tas ir aprīkots ar šādām saskarnēm:

—

D-sub,

—	USB un RS-232 skārienjutīgās virsmas pievienošanai automātiskās datu apstrādes (ADA) iekārtai.

Tam ir statīvs, kuru iespējams regulēt uz priekšu un uz sāniem, un pretapžilbināšanas virsma.

Monitors ir sagatavots izmantošanai, piemēram, tirdzniecības/patērētāju informēšanas punktu termināļos. Skārienjutīgā virsma ļauj lietotājiem ievadīt datus šajos termināļos. Monitors spēj attēlot signālus no ADA iekārtām.

8528 51 00

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8528 un 8528 51 00 aprakstu.

Aparāts ir salikta iekārta, kas veic pozīcijā 8471 ietvertās X–Y koordinātu datu ievadierīces un pozīcijā 8528 minētā monitora funkcijas. Papildus informācijas attēlošanai aparāts ļauj lietotājiem ievadīt datus. Ņemot vērā aparāta dizainu, koncepciju un objektīvās īpašības, proti, monitora spēju pildīt funkcijas neatkarīgi no datu ievades iekārtas, attēlošanas funkcija ir uzskatāma par aparāta galveno funkciju XVI sadaļas 3. piezīmes nozīmē. Ņemot vērā tā objektīvās īpašības, tādas kā attēla samērs, ilgstošai vērošanai tuvumā piemērotais pikseļsolis, spilgtums, saskarnes, ko parasti izmanto ADA sistēmās, regulēšanas uz priekšu un uz sāniem mehānismi un pretapžilbināšanas virsma, monitoru uzskata par tādu, ko lieto tikai vai galvenokārt pozīcijā 8471 minētajā ADA sistēmā.

Tāpēc aparāts ir jāklasificē ar KN kodu 8528 51 00 pie citādiem tāda veida monitoriem, kas izmantojami tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes iekārtā, kas minēta pozīcijā 8471.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 112/2014

(2014. gada 4. februāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Šķidro kristālu displeja (LCD) tipa krāsu monitors ar ekrāna diagonāli aptuveni 75 cm (30 collas), ar izmēriem aptuveni 71 × 45 × 11 cm, ar:

—	fizisko izšķirtspēju 1 280 × 768 pikseļi,

—	atbalstīto izšķirtspēju 640 × 480, 800 × 600, 1 024 × 768 un 1 280 × 768 pikseļi,

—	šādiem atbalstītiem TV standartiem: NTSC, PAL un SECAM,

—	šādiem atbalstītiem video režīmiem: 480i, 480p, 576i, 576p, 720p un 1 080i,

—	attēla samēru 15:9,

—	pikseļsoli 0,5025 mm,

—	reakcijas laiku 25 ms,

—	spilgtumu 450 cd/m2,

—	kontrasta attiecību 350:1,

—	horizontālo un vertikālo skata leņķi 170°,

—	attēls attēlā (PIP) spēju,

—	iebūvētu skaņas pastiprinātāju,

—	ieslēgšanas un izslēgšanas un vadības pogām.

Tas ir aprīkots ar šādām saskarnēm:

—

DVI-D,

—	D-sub mini,

—	BNC (analogā RGB),

—	saliktā video saskarni RCA vai S-video,

—	komponentā video saskarni BNC,

—	2 RCA stereo komplektiem un 1 ministereo,

—	ārējo skaļruņu ligzdām,

—	RS-232 ievades kontrolei.

Tam ir nekustīgs statīvs, kuru nav iespējams regulēt ne uz priekšu, ne uz sāniem, un to uzrāda ar tālvadības pulti.

Monitorā nav iebūvēts video skaņotājs vai citas elektroniskas ierīces televīzijas signālu apstrādei.

Monitors ir sagatavots izmantošanai informācijas attēlošanas lietotnēs, piemēram, sabiedrības informēšanas piekļuves punktos, mazumtirdzniecības reklāmas tablo, biržās, lidostās un tirdzniecības izstādēs. Lai veiktu šo funkciju, monitors spēj attēlot signālus gan no automātiskās datu apstrādes (ADA) iekārtām, gan no citiem video avotiem.

8528 59 31

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8528, 8528 59 un 8528 59 31 aprakstu.

Ņemot vērā tā objektīvās īpašības, tādas kā ekrāna izmērs, atbalstītie TV standarti un video režīmi, ilgstošai vērošanai tuvumā nepiemērotais pikseļsolis, lielais spilgtums, tālvadības iespējas, audio shēmas ar pastiprināšanas funkciju, PIP funkcija un nekustīgais statīvs, kuru nav iespējams regulēt ne uz priekšu, ne uz sāniem, monitoru neuzskata par tādu, ko lieto tikai vai galvenokārt pozīcijā 8471 minētajā ADA sistēmā. Tāpēc klasifikācija ar KN kodu 8528 51 00 nav iespējama.

Tā kā monitors spēj attēlot signālus no ADA iekārtas tādā līmenī, kas ir pietiekams praktiskai izmantošanai ar ADA iekārtu, to uzskata par tādu, kas ar pieņemamu funkcionalitātes līmeni spēj attēlot signālus no automātiskās datu apstrādes iekārtām.

Tāpēc monitors ir klasificējams ar KN kodu 8528 59 31 pie plakaniem ekrāniem, kas ar pieņemamu funkcionalitātes līmeni spēj attēlot signālus no automātiskās datu apstrādes iekārtām, kurās izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 113/2014

(2014. gada 4. februāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Taisnstūrveida aparāts (t. s. “liela ātruma kamera”), kas ietver lēcu un elektroshēmas un kā izmēri ir apmēram 12 × 12 × 11 cm.

Kamerai ir 2 GB energoatkarīga iekšējā atmiņa, kurā var īslaicīgi glabāt attēlus sekvencē ar maksimālo ilgumu 1,54 sekundes pie ātruma 1 000 kadri sekundē (fps) ar maksimālo izšķirtspēju. Tiklīdz kameru izslēdz, uzņemtie attēli zūd.

Lai kameru darbinātu un ierakstītu attēlus automātiskās datu apstrādes iekārtā, kamera ar kabeli ir jāpievieno automātiskas datu apstrādes iekārtai.

Tā ir aprīkota ar CMOS sensoru ar globālo elektronisko momentuzņēmuma aizslēgu, ko sauc arī par “īslaicīgo zibspuldzi” jeb “stroboskopisko uzņemšanu”.

Ir paredzēts, ka kamera var uzņemt attēlu sekvenci ar aizslēga ātrumu no 60 līdz 1 000 kadriem sekundē (fps) ar maksimālo izšķirtspēju 1 024 × 1 024 pikseļi vai 109 500fps ar zemāku izšķirtspēju – 128 × 16 pikseļi. Iegūtos attēlus var apskatīt atsevišķi vai atskaņot kā video, piemēram, palēnināti.

Attēlus var analizēt laboratorijā vai līdzīgā vidē, lai pētītu, piemēram, parādības, kam raksturīgs ārkārtīgi liels ātrums, kā sadursmes testos autobūves nozarē.

8525 80 19

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8525, 8525 80 un 8525 80 19 formulējumu.

Īslaicīgā uzglabāšana energoatkarīgajā atmiņā nav uzskatāma par ierakstu kamerā, jo pēc kameras izslēgšanas attēli zūd. Tādēļ nav iespējama klasificēšana ne apakšpozīcijā 8525 80 30 pie digitālajām fotokamerām, ne arī apakšpozīcijā 8525 80 91 pie videokamerām, kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 8525, B grupa, pirmā un piektā daļa).

Tādēļ aparāts klasificējams ar KN kodu 8525 80 19 pie citādām televīzijas kamerām (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 8525, B grupa, ceturtā daļa).

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 114/2014

(2014. gada 4. februāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Šķidro kristālu displeja (LCD) tipa krāsu monitors ar ekrāna diagonāli aptuveni 54 cm (21 colla), ar izmēriem (bez statīva) aptuveni 37 × 47 × 7 cm, ar:

—	izšķirtspēju 1 200 × 1 600 pikseļi,

—	attēla samēru 3:4,

—	pikseļsoli 0,270 mm,

—	attēla frekvenci horizontāli no 31 līdz 76 kHz,

—	attēla frekvenci vertikāli no 49 līdz 61 Hz,

—	maksimālo spilgtumu 250 cd/m2, ko var kalibrēt,

—	kopējo skata leņķi, horizontālo un vertikālo, 170°,

—	kontrasta attiecību 550:1,

—	reakcijas laiku 30 ms,

—	ieslēgšanas un izslēgšanas, un vadības pogām, tostarp kalibrēšanas darbības režīma izvēlei.

Tas ir aprīkots ar šādām saskarnēm:

—

DVI-I,

—	D-sub mini,

—	1 augšupielādes USB un 2 lejupielādes USB.

Tam ir 90° pagrieziena funkcija.

Tam ir statīvs, kuru iespējams regulēt uz priekšu un uz sāniem, un pretapžilbināšanas virsma. To var arī piestiprināt pie sienas.

Ražojums atbilst Digital Imaging and Communications in Medicine (DICOM) standartiem, tostarp to 14. daļai, kas ļauj lietotājam noteikt ļoti precīzas gamma, spilgtuma un krāsu temperatūras vērtības un dod iespēju monitoram parādīt krāsu un pelēktoņu attēlu gradācijas tik precīzi, kā tas nepieciešams medicīniskajā diagnostikā.

Monitors ir sagatavots izmantošanai medicīnas sistēmās radioloģisko attēlu parādīšanai klīniskajā diagnostikā.

8528 59 31

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8528, 8528 59 un 8528 59 31 aprakstu.

Ņemot vērā tā objektīvās īpašības, kā arī atbilstību DICOM standartiem, kas ļauj lietotājam ļoti precīzi noteikt gamma, spilgtuma un krāsas temperatūras vērtības un dod iespēju monitoram parādīt krāsu un pelēktoņu attēlu gradācijas ar medicīniskajā diagnostikā nepieciešamo precizitāti, monitoru paredzēts izmantot medicīniskajai attēlošanai medicīnas sistēmās radioloģisko attēlu parādīšanai klīniskās diagnostikas vajadzībām. Monitoru neuzskata par tādu, ko lieto tikai vai galvenokārt pozīcijā 8471 minētajā automātiskas datu apstrādes (ADA) sistēmā. Tāpēc klasifikācija ar KN kodu 8528 51 00 nav iespējama.

Tāpēc monitors ir klasificējams ar KN kodu 8528 59 31 pie plakaniem ekrāniem, kas ar pieņemamu funkcionalitātes līmeni spēj attēlot signālus no automātiskas datu apstrādes iekārtām, kurās izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/24

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 115/2014

(2014. gada 4. februāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

(5)	Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Elektrisks vadības aparāts spriegumam, kas nepārsniedz 1 000 V, ar skārienjutīgu šķidro kristālu displeju (LCD). Displeja diagonāles izmērs ir 30,5 cm (12 collas) un izšķirtspēja 800 × 600 pikseļi, bet korpusa izmēri ir apmēram 30 × 23 × 6 cm.

Aparāts ietver automātiskas datu apstrādes (ADA) iekārtu ar operētājsistēmu.

Aparāts ir aprīkots ar šādām saskarnēm:

—	kompaktās zibatmiņas sprauga,

—	divi USB savienotāji,

—	divi RJ-45 savienotāji,

—	viens RS-232 savienotājs,

—	viens RS-485 savienotājs,

—	atmiņas palielināšanas sprauga,

—	izvērses kopne izvērses platēm, kuras paredzētas, lai vadītu, piemēram, pieslēgtās ievades/izvades (I/O) vienības.

Tas ir aprīkots arī ar vairākiem iebūvētiem draiveriem, lai savienotos ar dažādām automatizācijas ierīcēm, kā arī spēj izpildīt un parādīt tādas galddatora lietojumprogrammas kā tekstapstrādes un izklājprogrammas.

Aparāts ir paredzēts iekārtu elektriskai vadībai industriālos procesos tādos lietojumos, kur tiek izmantotas programmējamas automatizācijas vadības ierīces vai programmējamas loģiskas vadības ierīces.

8537 10 10

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8537, 8537 10 un 8537 10 10 formulējumu.

Ņemot vērā aparāta objektīvās īpašības, proti, to, ka tajā ir iebūvēti draiveri dažādām automatizācijas ierīcēm un ir izvērses kopne ievades/izvades vienību vadībai, to ir paredzēts izmantot iekārtu elektriskai vadībai industriālos procesos. Tādēļ klasificēšana pozīcijā 8471 pie automātiskām datu apstrādes iekārtām nav iespējama.

Tā kā aparāts ietver ADA ierīci, tas klasificējams ar KN kodu 8537 10 10 pie ciparvadības paneļiem ar iebūvētām automātiskās datu apstrādes iekārtām spriegumam, kas nepārsniedz 1 000 V.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 116/2014

(2014. gada 6. februāris)

par darbīgās vielas kālija jodīda neapstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) piemēro tām darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija pieņemts lēmums attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem. Attiecībā uz kālija jodīdu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2005/751/EK (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Nīderlande 2004. gada 6. septembrī saņēma pieteikumu no Koppert Beheer B.V. par darbīgās vielas kālija jodīda iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2005/751/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām.

(3)

Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2007. gada 27. jūlijā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu. Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 188/2011 (4) 11. panta 6. punktu pieteikuma iesniedzējam tika lūgs sniegt papildu informāciju. Pieteikuma iesniedzējs 2011. gada 30. maijā paziņoja, ka papildu informācija nav pieejama.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”). Iestāde 2012. gada 22. oktobrī iesniedza Komisijai secinājumu par darbīgās vielas kālija jodīda pesticīdu riska novērtējumu (5). Iestāde konstatēja trūkstošus datus, kuri pieteikuma iesniedzējam būtu jāiesniedz. Koppert B.V. ar 2013. gada 27. septembra vēstuli atsauca savu pieteikumu kālija jodīda apstiprināšanai.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstīm tika dota iespēja piešķirt kālija jodīdu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem pagaidu atļaujas uz sākotnējo periodu, kas ir trīs gadi. Komisijas Lēmumā 2010/457/ES (6) dalībvalstīm ir atļauts pagarināt kālija jodīda pagaidu atļaujas uz laikposmu, kas beidzas ne vēlāk kā 2012. gada 31. augustā. Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/363/ES (7) dalībvalstīm ir atļauts pagarināt kālija jodīda pagaidu atļaujas uz laikposmu, kas beidzas ne vēlāk kā 2014. gada 31. jūlijā.

(6)	Pieteikuma atsaukšanas dēļ kālija jodīdu nevajadzētu apstiprināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu.

(7)	Attiecīgi piešķirtās pagaidu atļaujas būtu jāatsauc un nevajadzētu piešķirt jaunas atļaujas.

(8)	Būtu jādod dalībvalstīm laiks, lai atsauktu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur kālija jodīdu.

(9)	Ja attiecībā uz kālija jodīdu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis nosaka pagarinājuma periodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc tam, kad šī regula stājas spēkā.

(10)	Šī regula neskar iespēju attiecībā uz kālija jodīdu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. pantu iesniegt citus pieteikumus.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas neapstiprināšana

Darbīgo vielu kālija jodīdu neapstiprina.

2. pants

Pārejas pasākumi

Dalībvalstis atceļ spēkā esošās atļaujas kālija jodīdu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem vēlākais līdz 2014. gada 27. augustam.

3. pants

Pagarinājuma periods

Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2015. gada 27. augustā.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2005. gada 21. oktobra Lēmums 2005/751/EK, ar ko principā atzīst tās dokumentācijas pilnīgumu, kura iesniegta sīkākai izskatīšanai saistībā ar iespējamo askorbīnskābes, kālija jodīda un kālija tiocianāta iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (OV L 282, 26.10.2005., 18. lpp.).

(4) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 188/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Direktīvai 91/414/EEK attiecībā uz to darbīgo vielu novērtēšanu, kuras nav bijušas tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas paziņošanas (OV L 53, 26.2.2011., 51. lpp.).

(5) EFSA Journal 2013; 11(6):2923. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu

(6) Komisijas 2010. gada 17. augusta Lēmums 2010/457/ES, ar ko dalībvalstīm ļauj pagarināt pagaidu atļaujas, kuras piešķirtas par jaunajām darbīgajām vielām Candida oleophila (O celms), kālija jodīdu un kālija tiocianātu (OV L 218, 19.8.2010., 24. lpp.).

(7) Komisijas 2012. gada 4. jūlija Īstenošanas lēmums 2012/363/ES, ar ko dalībvalstīm ļauj pagarināt pagaidu atļaujas, kas piešķirtas par jaunajām darbīgajām vielām biksafēnu, Candida oleophila (O celms), fluopiramu, halosulfuronu, kālija jodīdu, kālija tiocianātu un spirotetramātu (OV L 176, 6.7.2012., 70. lpp.).

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/28

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 117/2014

(2014. gada 6. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	85,7
	MA	48,7
	TN	89,6
	TR	85,7
	ZZ	77,4
0707 00 05	TR	151,0
0707 00 05	ZZ	151,0
0709 91 00	EG	91,5
0709 91 00	ZZ	91,5
0709 93 10	MA	48,3
	TR	101,7
	ZZ	75,0
0805 10 20	EG	47,6
	MA	54,9
	TN	65,7
	TR	71,6
	ZZ	60,0
0805 20 10	IL	123,4
	MA	73,9
	ZZ	98,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	60,3
	EG	21,7
	IL	134,7
	JM	113,2
	KR	144,2
	MA	146,4
	PK	55,3
	TR	98,6
	ZZ	96,8
0805 50 10	TR	66,6
0805 50 10	ZZ	66,6
0808 10 80	CN	127,8
	MK	35,4
	US	161,6
	ZZ	108,3
0808 30 90	CL	123,5
	CN	46,0
	TR	131,9
	US	135,9
	ZA	93,1
	ZZ	106,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/30

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/19/ES

(2014. gada 6. februāris),

ar ko groza I pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 14. panta otrās daļas d) punktu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka organisms Diabrotica virgifera virgifera Le Conte jau ir izplatījies un ieviesies lielā Savienības teritorija daļā. Eiropas Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā tika secināts, ka nekādi pasākumi nespēj to izskaust vai efektīvi novērst tā tālāku izplatību.

(2)	Turklāt pastāv iedarbīgi un ilgtspējīgi kontroles veidi, ar kuriem līdz minimumam samazināt šā organisma ietekmi uz kukurūzas ražu, jo īpaši augsekas shēmas izmantošana.

(3)	Tāpēc Direktīvā 2000/29/EK nevajadzētu noteikt nekādus papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz Diabrotica virgifera virgifera Le Conte. Attiecīgi šis organisms vairs nebūtu jānorāda kā kaitīgs organisms minētajā direktīvā.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2000/29/EK I pielikums.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2000/29/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 31. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikums no 2014. gada 1. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2000/29/EK I pielikumu groza šādi:

A daļas II iedaļas a) sadaļas 0.1. punktu svītro.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/20/ES

(2014. gada 6. februāris),

ar ko nosaka Savienības kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Direktīvu 93/17/EEK (2) tika ieviesti noteikumi par Savienības bāzes sēklas kartupeļu kategorijām.

(2)	Tā kā sēklas kartupeļu ražošanas sistēmās notiek strauja tehnoloģiju un zinātnes attīstība un plašāka tirdzniecība ar sēklas kartupeļiem iekšējā tirgū, būtu vēlams šos noteikumus pielāgot. Ņemot vērā nozares attīstību, šie noteikumi būtu jāpiemēro arī sertificētiem sēklas kartupeļiem.

(3)

Šiem noteikumiem būtu jāattiecas uz vienotu apzīmējumu piešķiršanu Savienības kategorijām. Turklāt tajos būtu jāietver nosacījumi jebkuras attiecīgās Savienības kategorijas sēklas kartupeļu un sēklas kartupeļu partiju laišanai tirgū. Attiecīgi šiem nosacījumiem būtu jāattiecas uz kaitīgo organismu klātbūtni, kartupeļiem, kas pieder pie citas šķirnes, un kartupeļiem ar bojājumiem, sažuvumiem, augsni vai svešķermeņiem.

(4)	Šajā direktīvā noteiktas stingrākas prasības Savienības kategorijām, tādēļ vairs nav vajadzīga prasība, ka augošas kultūras audzē audzēšanai izmantotajā augsnē, kurā trīs gadus nav audzēti kartupeļi, un ka tajā jāveic vismaz divas oficiālas pārbaudes.

(5)

Kopš Direktīvas 2002/56/EK pieņemšanas ir iegūti zinātniski apliecinājumi par saistību starp sēklas kartupeļu paaudžu skaitu un kaitīgo organismu klātbūtnes līmeni tajos. Paaudžu skaita ierobežošana ir nepieciešama, lai mazinātu latentā formā esošo kaitīgo organismu izraisīto fitosanitāro risku. Šāds ierobežojums ir vajadzīgs, lai mazinātu minēto risku, un tā vietā nav pieejami citi mazāk stingri alternatīvi pasākumi. Pieredze liecina, ka attiecībā uz Savienības kategorijām S, SE un E būtu jāatļauj maksimālais paaudžu skaits katrai no šīm Savienības kategorijām. Lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas pamatprasības, šīs prasības būtu jāuzskata par izpildītām, tikai pamatojoties uz oficiālu pārbaudi.

(6)	Tādēļ Direktīva 93/17/EEK būtu jāatceļ.

(7)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Savienības kategorijas bāzes sēklas kartupeļiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka bāzes sēklas kartupeļus var laist tirgū kā “Savienības kategoriju S”, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļi atbilst nosacījumiem, kas noteikti I pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā; un

b)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļu partijas atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka bāzes sēklas kartupeļus var laist tirgū kā “Savienības kategoriju SE”, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļi atbilst nosacījumiem, kas noteikti I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā; un

b)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļu partijas atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka bāzes sēklas kartupeļus var laist tirgū kā “Savienības kategoriju E”, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļi atbilst nosacījumiem, kas noteikti I pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā; un

b)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļu partijas atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētā pielikuma 3. punkta b) apakšpunktā.

2. pants

Savienības kategorijas sertificētiem sēklas kartupeļiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētus sēklas kartupeļus var laist tirgū kā “Savienības kategoriju A”, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļi atbilst nosacījumiem, kas noteikti II pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā; un

b)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļu partijas atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētā pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētus sēklas kartupeļus var laist tirgū kā “Savienības kategoriju B”, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļi atbilst nosacījumiem, kas noteikti II pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā; un

b)	oficiālā pārbaudē atzīts, ka kartupeļu partijas atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā.

3. pants

Informācija Komisijai

Dalībvalstis informē Komisiju par to, ciktāl tās piemēro attiecīgās Savienības kategorijas, sertificējot savu produkciju.

4. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Atcelšana

Direktīvu 93/17/EEK atceļ no 2016. gada 1. janvāra.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.

(2) Komisijas 1993. gada 30. marta Direktīva 93/17/EEK, kurā noteiktas Kopienas bāzes sēklas kartupeļu kategorijas, tām piemērojamie nosacījumi un to apzīmējumi (OV L 106, 30.4.1993., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

Nosacījumi bāzes sēklas kartupeļiem

Nosacījumi “Savienības kategorijas S” bāzes sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	šķirnei netipisko augu skaits un citu šķirņu augu skaits kopā nepārsniedz 0,1 %;

ii)	ar melnkāju slimo augošu augu skaits nepārsniedz 0,1 %;

iii)	ataudzējumā augu skaits ar vīrusu infekcijas pazīmēm nepārsniedz 1,0 %;

iv)	augu skaits, kam konstatēti kartupeļu mozaīkas simptomi, un to augu skaits, kam konstatēti lapu ritināšanās vīrusa simptomi, kopā nepārsniedz 0,2 %;

v)	attiecībā uz pirmsbāzes kartupeļiem uz lauka un bāzes kartupeļiem maksimālais paaudžu skaits ir piecas;

vi)	ja uz oficiālās etiķetes paaudze nav norādīta, attiecīgos kartupeļus uzskata par piederīgiem pie piektās paaudzes;

piemaisījumu, bojājumu un slimību pielaides attiecībā uz partijām:

i)	sēklas kartupeļi, ko skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,5 masas %, kurā sēklas kartupeļi, ko skārusi slapjā puve, nepārsniedz 0,2 masas %;

ii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis vairāk nekā trešo daļu no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iv)	sēklas kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 3,0 masas %;

v)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 1,0 masas %;

vi)	sēklas kartupeļi ar ārējiem bojājumiem, tostarp nepareizas formas vai bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

vii)	zemes un svešķermeņu piejaukums nepārsniedz 1,0 masas %;

viii)

kopējais sēklas kartupeļu procentuālais daudzums, uz kuriem attiecas pielaide, kas minēta no i) līdz vi) punktam, nepārsniedz 6,0 masas %.

Nosacījumi “Savienības kategorijas SE” bāzes sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	šķirnei netipisko augu skaits un citu šķirņu augu skaits kopā nepārsniedz 0,1 %;

ii)	ar melnkāju slimo augošu augu skaits nepārsniedz 0,5 %;

iii)	ataudzējumā augu skaits ar vīrusu infekcijas pazīmēm nepārsniedz 2,0 %;

iv)	augu skaits, kam konstatēti kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi, nepārsniedz 0,5 %;

v)	attiecībā uz pirmsbāzes kartupeļiem uz lauka un bāzes kartupeļiem maksimālais paaudžu skaits ir sešas;

vi)	ja uz oficiālās etiķetes paaudze nav norādīta, attiecīgos kartupeļus uzskata par piederīgiem pie sestās paaudzes;

piemaisījumu, bojājumu un slimību pielaides attiecībā uz partijām:

i)	sēklas kartupeļi, ko skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,5 masas %, kurā sēklas kartupeļi, ko skārusi slapjā puve, nepārsniedz 0,2 masas %;

ii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis vairāk nekā trešo daļu no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iv)	sēklas kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 3,0 masas %;

v)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 1,0 masas %;

vi)	sēklas kartupeļi ar ārējiem bojājumiem, tostarp nepareizas formas vai bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

vii)	zemes un svešķermeņu piejaukums nepārsniedz 1,0 masas %;

viii)

kopējais sēklas kartupeļu procentuālais daudzums, uz kuriem attiecas pielaide, kas minēta no i) līdz vi) punktam, nepārsniedz 6,0 masas %.

Nosacījumi “Savienības kategorijas E” bāzes sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	šķirnei netipisko augošo augu skaits un citu šķirņu augu skaits kopā nepārsniedz 0,1 %;

ii)	ar melnkāju slimo augošu augu skaits nepārsniedz 1,0 %;

iii)	ataudzējumā augu skaits ar vīrusu infekcijas pazīmēm nepārsniedz 4,0 %;

iv)	augu skaits, kam konstatēti kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi, nepārsniedz 0,8 %;

v)	attiecībā uz pirmsbāzes kartupeļiem uz lauka un bāzes kartupeļiem maksimālais paaudžu skaits ir septiņas;

vi)	ja uz oficiālās etiķetes paaudze nav norādīta, attiecīgos kartupeļus uzskata par piederīgiem pie septītās paaudzes;

piemaisījumu, bojājumu un slimību pielaides attiecībā uz partijām:

i)	sēklas kartupeļi, ko skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,5 masas %, kurā sēklas kartupeļi, ko skārusi slapjā puve, nepārsniedz 0,2 masas %;

ii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis vairāk nekā trešo daļu no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iv)	sēklas kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 3,0 masas %;

v)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 1,0 masas %;

vi)	sēklas kartupeļi ar ārējiem bojājumiem, tostarp nepareizas formas vai bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

vii)	zemes un svešķermeņu piejaukums nepārsniedz 1,0 masas %;

viii)

kopējais sēklas kartupeļu procentuālais daudzums, uz kuriem attiecas pielaide, kas minēta no i) līdz vi) punktam, nepārsniedz 6,0 masas %.

II PIELIKUMS

Minimālie nosacījumi sertificētiem sēklas kartupeļiem

Nosacījumi “Savienības kategorijas A” sertificētiem sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	šķirnei netipisko augu skaits un citu šķirņu augu skaits kopā nepārsniedz 0,2 %;

ii)	ar melnkāju slimo augošu augu skaits nepārsniedz 2,0 %;

iii)	ataudzējumā augu skaits ar vīrusu infekcijas pazīmēm nepārsniedz 8,0 %;

iv)	augu skaits, kam konstatēti kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi, nepārsniedz 2,0 %;

piemaisījumu, bojājumu un slimību pielaides attiecībā uz partijām:

i)	sēklas kartupeļi, ko skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,5 masas %, kurā sēklas kartupeļi, ko skārusi slapjā puve, nepārsniedz 0,2 masas %;

ii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis vairāk nekā trešo daļu no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iv)	sēklas kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 3,0 masas %;

v)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 1,0 masas %;

vi)	sēklas kartupeļi ar ārējiem bojājumiem, tostarp nepareizas formas vai bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

vii)	zemes un svešķermeņu piejaukums nepārsniedz 2,0 masas %;

viii)

kopējais sēklas kartupeļu procentuālais daudzums, uz kuriem attiecas pielaide, kas minēta no i) līdz vi) punktam, nepārsniedz 8,0 masas %.

Nosacījumi “Savienības kategorijas B” sertificētiem sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	šķirnei netipisko augu skaits un citu šķirņu augu skaits kopā nepārsniedz 0,5 %;

ii)	ar melnkāju slimo augošu augu skaits nepārsniedz 4,0 %;

iii)	ataudzējumā augu skaits ar vīrusu infekcijas pazīmēm nepārsniedz 10,0 %;

iv)	augu skaits, kam konstatēti kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi, nepārsniedz 6,0 %;

piemaisījumu, bojājumu un slimību pielaides attiecībā uz partijām:

i)	sēklas kartupeļi, ko skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,5 masas %, kurā sēklas kartupeļi, ko skārusi slapjā puve, nepārsniedz 0,2 masas %;

ii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis vairāk nekā trešo daļu no virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iv)	sēklas kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 3,0 masas %;

v)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 1,0 masas %;

vi)	sēklas kartupeļi ar ārējiem bojājumiem, tostarp nepareizas formas vai bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

vii)	zemes un svešķermeņu piejaukums nepārsniedz 2,0 masas %;

viii)

kopējais sēklas kartupeļu procentuālais daudzums, uz kuriem attiecas pielaide, kas minēta no i) līdz vi) punktam, nepārsniedz 8,0 masas %.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/39

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/21/ES

(2014. gada 6. februāris),

ar ko nosaka minimālos nosacījumus un Savienības kategorijas attiecībā uz pirmsbāzes sēklas kartupeļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 18. panta c) punktu,

tā kā:

(1)	Ar katru pavairošanas ciklu sēklas kartupeļos pakāpeniski uzkrājas slimību izraisītāji. Tādēļ sēklas kartupeļu ražošanas sistēmu pienācīgai darbībai nepieciešams veselīgs sēklas izejmateriāls, kas pavairots, saglabājot minimālu deģenerācijas iespēju.

(2)

Atšķirīgi valstu standarti par pirmsbāzes sēklas kartupeļu ražošanu ir radījuši šķēršļus minēto kartupeļu ražošanai visā Savienībā, un tas ir traucējis iekšējā tirgus darbību. Tādēļ ir lietderīgi noteikt minimālos nosacījumus, kuri jāievēro, lai pirmsbāzes sēklas kartupeļus varētu tirgot visā Savienībā. Minētajiem nosacījumiem būtu jāattiecas uz pirmsbāzes sēklas kartupeļu un šo kartupeļu partiju slimībām, simptomiem, defektiem un ražošanas prasībām, lai nodrošinātu veselīgu un kvalitatīvu pirmsbāzes sēklas kartupeļu ražošanu un tirdzniecību.

(3)

Minētajos nosacījumos atbilstīgi tehnoloģiju un zinātnes attīstībai būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) standarts attiecībā uz sēklas kartupeļu tirdzniecību un komerciālās kvalitātes kontroli, kā arī Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas (IPPC) un Eiropas un Vidusjūras valstu Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) attiecīgie standarti. Minēto standartu mērķis ir palīdzēt sekmēt starptautisko tirdzniecību, veicināt kvalitatīvu produkciju, uzlabot rentabilitāti un aizsargāt patērētāju intereses.

(4)

Ņemot vērā pirmsbāzes sēklas kartupeļu piegādātāju ražošanas praksi un lietotāju pieprasījumu, minimālajos nosacījumos attiecībā uz pirmsbāzes sēklas kartupeļiem ir lietderīgi paredzēt arī iespēju tos tirgot atbilstīgi Savienības kategorijām. Atbilstīgi spēkā esošajai ražošanas praksei, kas izveidojusies attiecībā uz kategorijas PBTC pirmsbāzes sēklas kartupeļiem un kategorijas PB pirmsbāzes sēklas kartupeļiem, pirmsbāzes sēklas kartupeļiem būtu piemērojamas divas Savienības kategorijas (“Savienības kategorija PBTC” un “Savienības kategorija PB”). Tādējādi būtu jāpieņem katrai kategorijai atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz slimībām, simptomiem, defektiem, ražošanas prasībām un šo kategoriju paaudzēm.

(5)	Lai nosacījumi būtu efektīvi piemērojami, tajos būtu jāparedz arī noteikumi par oficiālajām pārbaudēm un oficiālajām lauka pārbaudēm.

(6)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“mātesaugs” ir identificēts augs, no kura ņem materiālu pavairošanai;

2)	“mikropavairošana” ir augu materiāla strauja pavairošana, lai izaudzētu lielu skaitu augu ar in vitro metodi, izmantojot diferencētus veģetatīvos pumpurus vai meristēmu audus.

2. pants

Minimālie nosacījumi pirmsbāzes sēklas kartupeļiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsbāzes sēklas kartupeļi atbilst šādiem minimālajiem nosacījumiem:

a)	tie attīstās no mātesaugiem, kuri ir brīvi no šādiem kaitīgajiem organismiem: Pectobacterium spp., Dickeya spp., kartupeļu lapu ritināšanās vīruss, kartupeļu A tipa vīruss, kartupeļu M tipa vīruss, kartupeļu S tipa vīruss, kartupeļu X tipa vīruss un kartupeļu Y tipa vīruss;

b)	tiem nav melnkājas simptomu;

c)	šķirnei netipisko augu skaits uz lauka un citu šķirņu piejaukums nepārsniedz 0,01 %.

d)	ataudzējumā to augu skaits, kam ir vīrusa infekcijas simptomi, nepārsniedz 0,5 %;

e)	to augu skaits, kam ir kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi, nepārsniedz 0,1 %;

f)	maksimālais paaudžu skaits ir četras.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsbāzes sēklas kartupeļus var tirgot kā “Savienības kategoriju PBTC” un “Savienības kategoriju PB” saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Atbilstību šā panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā noteiktajām prasībām nosaka, izmantojot oficiālās lauka pārbaudes. Šaubu gadījumā minētās pārbaudes papildina ar oficiālajām lapu pārbaudēm.

Ja izmanto mikropavairošanas metodes, atbilstību 1. punkta a) apakšpunktam nosaka, veicot mātesauga oficiālās pārbaudes vai pārbaudes oficiālā uzraudzībā.

Ja izmanto klonu selekcijas metodes, atbilstību 1. punkta a) apakšpunktam nosaka, veicot klona oficiālās pārbaudes vai pārbaudes oficiālā uzraudzībā.

3. pants

Minimālie nosacījumi pirmsbāzes sēklas kartupeļu partijām

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsbāzes sēklas kartupeļu partijas atbilst šādiem minimālajiem nosacījumiem:

a)	zeme un svešķermeņi nepārsniedz 1,0 masas %;

b)	kartupeļi, kurus skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,2 masas %;

c)	kartupeļi, kuriem ir ārēji bojājumi, tostarp nepareizas formas vai mehāniski bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

d)	kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis, kas sedz vairāk nekā trešo daļu no bumbuļa virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

e)	kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis, kas sedz vairāk nekā 10,0 % no bumbuļa virsmas, nepārsniedz 1,0 masas %;

f)	kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis, kas sedz vairāk nekā 10,0 % no bumbuļa virsmas, nepārsniedz 1,0 masas %;

g)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 0,5 masas %;

h)	šā punkta b) līdz g) punktā minēto kartupeļu kopējais īpatsvars nepārsniedz 6,0 masas %.

4. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.

PIELIKUMS

Nosacījumi pirmsbāzes sēklas kartupeļu laišanai tirgū kā “Savienības kategorija PBTC” un “Savienības kategorija PB”

Nosacījumi attiecībā uz “Savienības kategorijas PBTC” pirmsbāzes sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	sēklas kartupeļu laukā nedrīkst būt šķirnei netipisko augu un citu šķirņu piejaukuma;

ii)	sēklas kartupeļu laukā nedrīkst būt ar melnkāju slimu augu;

iii)	sēklas kartupeļu ataudzējumā nedrīkst būt augu ar vīrusa infekciju;

iv)	sēklas kartupeļu laukā nedrīkst būt augu, kam ir kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi;

v)	augu, tostarp bumbuļu, audzēšanā ir izmantota mikropavairošanas metode;

vi)	augus, tostarp bumbuļus, audzē aizsargātā objektā un tādā augsnes substrātā, kas ir brīvs no kaitīgiem organismiem;

vii)	bumbuļus pavairo tikai līdz pirmajai paaudzei;

partijās nav sēklas kartupeļu, kuriem ir:

puve;

ii)	melnais kraupis;

iii)	parastais kraupis;

iv)	irdenais kraupis;

v)	pārliekas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi;

vi)	ārēji bojājumi, tostarp nepareizas formas vai mehāniski bojāti bumbuļi.

Nosacījumi attiecībā uz “Savienības kategorijas PB” pirmsbāzes sēklas kartupeļiem ir šādi:

nosacījumi attiecībā uz sēklas kartupeļiem:

i)	šķirnei netipisko augu skaits un citu šķirņu piejaukums kopā nepārsniedz 0,01 %.

ii)	augiem nav melnkājas simptomu;

iii)	to augu skaits laukā, kam ir kartupeļu mozaīkas simptomi vai lapu ritināšanās vīrusa simptomi, nepārsniedz 0,1 %;

iv)	ataudzējumā to augu skaits, kam ir vīrusu radīti simptomi, nepārsniedz 0,5 %;

piemaisījumu, bojājumu un slimību pielaides attiecībā uz partijām:

i)	sēklas kartupeļi, kurus skārusi puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi, nepārsniedz 0,2 masas %;

ii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris melnais kraupis, kas sedz vairāk nekā 10,0 % no bumbuļa virsmas, nepārsniedz 1,0 masas %;

iii)	sēklas kartupeļi, kurus skāris parastais kraupis, kas sedz vairāk nekā trešo daļu no bumbuļa virsmas, nepārsniedz 5,0 masas %;

iv)	sēklas kartupeļi, kurus skāris irdenais kraupis, kas sedz vairāk nekā 10 % no virsmas, nepārsniedz 1,0 masas %;

v)	pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas dēļ sačokurojušies bumbuļi nepārsniedz 0,5 masas %;

vi)	sēklas kartupeļi ar ārējiem bojājumiem, tostarp nepareizas formas vai mehāniski bojāti bumbuļi, nepārsniedz 3,0 masas %;

vii)	zemes un svešķermeņu piejaukums nepārsniedz 1,0 masas %;

viii)

kopējais sēklas kartupeļu procentuālais daudzums, uz kuriem attiecas pielaide, kas minēta no i) līdz vi) punktam, nepārsniedz 6,0 masas %.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/43

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 5. februāris),

ar kuru pagarina spēkā esības termiņu Lēmumam 2006/502/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 493)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/61/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1) un jo īpaši tās 13. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/502/EK (2) dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai atļautu laist tirgū tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu laist tirgū jaunrades šķiltavas.

(2)	Lēmumu 2006/502/EK pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. panta noteikumiem, kuros paredzēts, ka lēmums ir spēkā laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu, bet šo spēkā esamību var pagarināt uz turpmākiem laika posmiem, no kuriem neviens nav ilgāks par vienu gadu.

(3)

Lēmuma 2006/502/EK spēkā esības termiņu pagarināja par vienu gadu – pirmoreiz ar Komisijas Lēmumu 2007/231/EK (3) līdz 2008. gada 11. maijam, otrreiz ar Komisijas Lēmumu 2008/322/EK (4) līdz 2009. gada 11. maijam, trešo reizi ar Komisijas Lēmumu 2009/298/EK (5) līdz 2010. gada 11. maijam, ceturto reizi ar Komisijas Lēmumu 2010/157/ES (6) līdz 2011. gada 11. maijam, piekto reizi ar Komisijas Lēmumu 2011/176/ES (7) līdz 2012. gada 11. maijam, sesto reizi ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/53/ES (8) līdz 2013. gada 11. maijam un septīto reizi ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/113/ES (9) līdz 2014. gada 11. maijam.

(4)	Aizvien tirgū tiek laistas šķiltavas, kas nav bērniem drošas. To sastopamība vēl vairāk būtu jāsamazina ar pastiprinātiem tirgus uzraudzības pasākumiem, sākot no mērķtiecīgas paraugu atlases līdz efektīviem ierobežojošiem pasākumiem.

(5)	Tā kā nav ieviesti citi apmierinoši pasākumi, kas attiektos uz bērniem drošām šķiltavām, Lēmuma 2006/502/EK spēkā esības termiņš jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(6)	Tāpēc Lēmums 2006/502/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(7)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2001/95/EK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/502/EK 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 11. maijam.”

2. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 11. maijam veic pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma izpildei, un publicē tos. Par to dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 5. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Neven MIMICA

(1) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(2) OV L 198, 20.7.2006., 41. lpp.

(3) OV L 99, 14.4.2007., 16. lpp.

(4) OV L 109, 19.4.2008., 40. lpp.

(5) OV L 81, 27.3.2009., 23. lpp.

(6) OV L 67, 17.3.2010., 9. lpp.

(7) OV L 76, 22.3.2011., 99. lpp.

(8) OV L 27, 31.1.2012., 24. lpp.

(9) OV L 61, 5.3.2013., 11. lpp.

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 6. februāris),

ar ko atceļ Lēmumu 2003/766/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 467)

(2014/62/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2003/766/EK (2) nav izdevies novērst Diabrotica virgifera virgifera Le Conte izplatību, par ko liecina apsekojumi, ko katru gadu saskaņā ar minēto lēmumu veic dalībvalstis. Minētie apsekojumi liecina, ka Diabrotica virgifera virgifera Le Conte ir ieviesies lielā Savienības teritorijas daļā. Turklāt nav praktiski iespējams ierobežot tā tālāku izplatību, neraugoties uz to, ka pastāv efektīvi un ilgtspējīgi kontroles veidi, ar kuriem līdz minimumam samazināt minētā organisma ietekmi uz kukurūzas ražu, jo īpaši augsekas shēmas izmantošana.

(2)	Tādēļ Lēmums 2003/766/EK būtu jāatceļ.

(3)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2003/766/EK atceļ.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) Komisijas 2003. gada 24. oktobra Lēmums 2003/766/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā (OV L 275, 25.10.2003., 49. lpp.).

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/46

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 6. februāris)

par pasākumiem Diabrotica virgifera virgifera Le Conte kontrolei Savienības apgabalos, kuros ir apstiprināta tā klātbūtne

(2014/63/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)	Diabrotica virgifera virgifera Le Conte (turpmāk “Diabrotica”) ir kukurūzas svešzemju kaitēklis. Tas ir izplatījies un ieviesies vairāk nekā pusē Savienības kukurūzas audzēšanas apgabala.

(2)

Pasākumi, kas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2003/766/EK (1) Savienībā veikti, lai novērstu Diabrotica izplatību, nav izrādījušies sekmīgi. Turklāt saskaņā ar Komisijas veikto ietekmes novērtējumu nav iespējams ne izskaust šo kaitēkli Savienības teritorijā, ne arī novērst tā tālāku izplatību apgabalos, kuros šis kaitīgais organisms pašlaik nav sastopams. Tāpēc Komisija ar Īstenošanas direktīvu 2014/19/ES (2) un Īstenošanas lēmumu 2014/62/ES (3) ir nolēmusi atsaukt Diabrotica atzīšanu par regulētu kaitīgo organismu ar karantīnas statusu, svītrojot to no Padomes Direktīvas 2000/29/EK (4) I pielikuma, un attiecīgi atcelt Lēmumu 2003/766/EK.

(3)

Saskaņā ar Lēmumu 2003/766/EK augseka bija obligāta tikai atsevišķu Diabrotica uzliesmojumu izskaušanai. Tomēr zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka augseka ir visefektīvākais paņēmiens, lai arī palēninātu Diabrotica izplatību un mazinātu tā ietekmi. Augseka ir ne tikai efektīva Diabrotica kontroles metode, bet tai ir arī vairākas citas priekšrocības vides apsvērumu dēļ. Augseka var uzlabot vai uzturēt augsnes auglību un struktūru un pārtraukt kaitēkļu un nezāļu ciklu, tādējādi mazinot lauksaimnieku vajadzību izmantot ķīmiskos mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus. Tādēļ augsekai ir arī pozitīva ietekme uz ūdens un gaisa kvalitāti un uz bioloģisko daudzveidību. Tomēr no citiem pētījumiem, kas veikti par šo kaitēkli, kļuva skaidrs, ka, turpinoties tā izplatībai, iespējams, palielināsies insekticīdu izmantošana, jo dažos gadījumos varētu būt grūti atrast ekonomiski izdevīgu alternatīvu kultūraugu kukurūzas maiņai.

(4)

Tādēļ arī pēc tam, kad būs atsaukta Diabrotica atzīšana par regulētu kaitīgo organismu ar karantīnas statusu, dalībvalstīm būtu jāparedz efektīva un ilgtspējīga Diabrotica kontrole. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (5) 14. pantā noteikts, ka dalībvalstis rada atbilstīgus stimulus, lai mudinātu profesionālos lietotājus brīvprātīgi īstenot konkrētiem kultūraugiem vai nozarei piemērotas integrētās augu aizsardzības pamatnostādnes, kuras būtu jāizstrādā valsts iestādēm vai organizācijām, kas pārstāv konkrētus profesionālos lietotājus. Saskaņā ar integrētās augu aizsardzības vispārējiem principiem galvenā nozīme ir kaitēkļu rašanās profilaksei, tādējādi samazinot vajadzību izmantot augu aizsardzības līdzekļus. Priekšroka būtu jādod ilgtspējīgiem bioloģiskiem, fiziskiem un citiem paņēmieniem bez ķīmisku līdzekļu lietošanas, ja tie nodrošina pietiekamu kaitēkļu kontroli.

(5)

Saskaņā ar šiem vispārējiem integrētās augu aizsardzības principiem konkrētiem kultūraugiem vai nozarei piemērotajās pamatnostādnēs būtu jāiekļauj augsekas un Diabrotica populāciju pienācīga monitoringa īstenošana, kā arī citi attiecīgi pasākumi kaitīgo organismu izplatības profilaksei, piemēram, tādi higiēnas pasākumi kā lauksaimniecības tehnikas tīrīšana.

(6)

Turklāt, lai veicinātu to, ka lietotāji ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (6) 55. pantu gadījumos, kad Diabrotica kontrolei tiek izmantoti insekticīdi, konkrētiem kultūraugiem vai nozarei piemērotajām integrētas augu aizsardzības pamatnostādnēm attiecībā uz šo kaitēkli vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem par pareizu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā paredzēts minētajos noteikumos.

(7)

Augu aizsardzības līdzekļu profesionālo lietotāju rīcībā vajadzētu būt informācijai un instrumentiem Diabrotica monitoringam, kā arī konsultāciju dienestiem, kas sniedz padomus par integrēto augu aizsardzību, tostarp Diabrotica īpašas profilakses un kontroles metodēm. Monitoringa rezultātiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem izlemt, vai un kad ir nepieciešams izmantot augu aizsardzības pasākumus. Ir lietderīgi noteikt skaidrus un zinātniski pamatotus Diabrotica populāciju lieluma sliekšņus attiecīgajam reģionam, jo šie sliekšņi ir būtiski lēmuma pieņemšanā.

(8)	Tādēļ tām dalībvalstīm, kuras saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK 5. pantu nodrošina, lai visiem profesionālajiem lietotājiem ir piekļuve apmācībai par konkrētiem jautājumiem, būtu jāiekļauj arī šā ieteikuma noteikumi attiecīgajās mācību programmās.

(9)	Būtu jāveicina pētniecība un tehnoloģiju attīstība attiecībā uz ilgtspējīgas Diabrotica kontroles instrumentiem ar mērķi nodrošināt rentablākus un ekoloģiski ilgtspējīgākus pasākumus pret šo kaitīgo organismu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Lai kontrolētu Diabrotica virgifera virgifera Le Conte (turpmāk “Diabrotica”) Savienības apgabalos, kuros ir apstiprināta tā klātbūtne, dalībvalstīm jāņem vērā Direktīvas 2009/128/EK III pielikumā noteiktie integrētās augu aizsardzības vispārējie principi. Šajā ieteikumā “kontrole” ir likvidēt kaitēkļa populācijas blīvumu līdz līmenim, kas nerada būtiskus ekonomiskos zaudējumus, lai nodrošinātu ekonomiski ilgtspējīgu kukurūzas ražošanu.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka konkrētiem kultūraugiem vai nozarei piemērotās integrētas augu aizsardzības pamatnostādnes par Diabrotica, ko sagatavo valsts iestādes vai organizācijas, kas pārstāv konkrētus profesionālos lietotājus un kas paredzētas kukurūzas audzētājiem un augu aizsardzības līdzekļu profesionāliem lietotājiem, atbilst noteikumiem par pareizu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 55. pantā.

Priekšroka jādod ilgtspējīgiem bioloģiskiem, fiziskiem un citiem paņēmieniem bez ķīmisku līdzekļu lietošanas, ja tie nodrošina apmierinošu kaitēkļa kontroli. Tādēļ profesionālajiem lietotājiem Diabrotica kontrole jāpanāk vai jāveicina ar šādiem pasākumiem:

augseka;

b)	bioloģiskās kontroles līdzekļu lietošana;

c)	kukurūzas sēšanas datuma pielāgošana, lai izvairītos no tā, ka dīgšana sakrīt vienlaicīgi ar kāpuru izšķilšanos;

d)	lauksaimniecības tehnikas tīrīšana un pašizsējas kukurūzas augu aizvākšana, kā arī citi higiēnas pasākumi.

Priekšroka jādod augsekai, ņemot vērā tās lielo efektivitāti Diabrotica kontrolē, tās labvēlīgo ietekmi uz vidi un ilgtermiņa agronomiskos ieguvumus.

Papildus visiem 3. punktā minētajiem pasākumiem jāveic Diabrotica klātbūtnes monitorings, lai noteiktu aizsardzības pasākumu nepieciešamību un piemērotāko laiku. Dalībvalstīm jānodrošina, ka Diabrotica populācijas monitorings tiek efektīvi veikts, izmantojot piemērotas metodes un instrumentus. Zinātniski pamatoti Diabrotica populācijas lieluma sliekšņi ir jānosaka reģionāli, jo tie ir būtiski, pieņemot lēmumu par kontroles pasākumu piemērošanu.

5.	Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK 14. panta 2. punktu jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekļu profesionālo lietotāju rīcībā būtu informācija un instrumenti Diabrotica monitoringam.

Dalībvalstīm jānodrošina, lai konsultāciju dienesti, kas sniedz padomus par integrēto augu aizsardzību, kā paredzēts Direktīvas 2009/128/EK 14. panta 2. punktā, sniedz arī īpašus ieteikumus par Diabrotica kontroli visiem augu aizsardzības līdzekļu profesionālajiem lietotājiem. Turklāt dalībvalstīm jārada atbilstīgi stimuli, lai mudinātu profesionālos lietotājus īstenot 2. punktā minētās konkrētiem kultūraugiem vai nozarei piemērotās pamatnostādnes.

7.	Dalībvalstīm jānodrošina, lai visiem augu aizsardzības līdzekļu profesionālajiem lietotājiem ir piekļuve apmācībām par ilgtspējīgu Diabrotica kontroli. Šā ieteikuma noteikumi jāiekļauj apmācībā, ko dalībvalstis nodrošina atbilstoši Direktīvas 2009/128/EK 5. pantam.

8.	Dalībvalstīm jāveicina pētniecība un tehnoloģiju attīstība attiecībā uz instrumentiem ilgtspējīgai Diabrotica kontrolei.

Briselē, 2014. gada 6. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) Komisijas 2003. gada 24. oktobra Lēmums 2003/766/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā (OV L 275, 25.10.2003., 49. lpp.).

(2) Komisijas 2014. gada 6. februāra Īstenošanas direktīva 2014/19/ES, ar ko groza I pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā. Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 30. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 6. februāra Īstenošanas lēmums 2014/62/ES, ar ko atceļ Lēmumu 2003/766/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā. Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 45. lpp.

(4) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

7.2.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/49

Labojums Komisijas 2013. gada 11. decembra Īstenošanas lēmumā 2013/752/ES par Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu grozījumiem un Lēmuma 2005/928/EK

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 334, 2013. gada 13. decembris )

Lēmuma pielikumu lasīt šādi:

“PIELIKUMS”

“PIELIKUMS

Harmonizētas frekvenču joslas un tehniskie parametri maza darbības attāluma ierīcēm

Joslas Nr.	Frekvenču josla (1)	Maza darbības attāluma ierīču kategorija (2)	Pārraides jaudas robežvērtība / lauka intensitātes robežvērtība / jaudas blīvuma robežvērtība (3)	Papildu parametri (kanālu sakārtojuma un/vai kanāla piekļuves un aizņemšanas noteikumi) (4)	Citi izmantošanas ierobežojumi (5)	Īstenošanas termiņš
1	9–59,750 kHz	Induktīvas ierīces (20)	72 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
2	9–315 kHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	30 dΒμΑ/m 10 m attālumā	Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (13)	2014. gada 1. jūlijs
3	59,750–60,250 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
4	60,250–74,750 kHz	Induktīvas ierīces (20)	72 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
5	74,750–75,250 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
6	75,250–77,250 kHz	Induktīvas ierīces (20)	72 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
7	77,250–77,750 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
8	77,750–90 kHz	Induktīvas ierīces (20)	72 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
9	90–119 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
10	119–128,6 kHz	Induktīvas ierīces (20)	66 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
11	128,6–129,6 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
12	129,6–135 kHz	Induktīvas ierīces (20)	66 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
13	135–140 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
14	140–148,5 kHz	Induktīvas ierīces (20)	37,7 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
15	148,5–5 000 kHz (23)	Induktīvas ierīces (20)	– 15 dΒμΑ/m 10 m attālumā jebkurā 10 kHz platā joslā. Turklāt kopējā lauka intensitāte ir – 5 dΒμΑ/m 10 m attālumā sistēmām, kuras darbojas joslās, kas platākas par 10 kHz			2014. gada 1. jūlijs
16	315–600 kHz	Aktīvi medicīniskie implanti (20)	– 5 dΒμΑ/m 10 m attālumā	Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz dzīvniekiem implantējamām ierīcēm (8)	2014. gada 1. jūlijs
17	400–600 kHz	Radiofrekvenču identifikācijas ierīces (RFID) (18)	– 8 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
18	456,9–457,1 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	7 dBμA/m 10 m attālumā		Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz ierīcēm apbērtu cietušo un vērtīgu mantu uziešanai ārkārtas apstākļos	2014. gada 1. jūlijs
19	984–7 484 kHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	9 dΒμΑ/m 10 m attālumā	Darbības cikla robežvērtība (6): 1 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz eirobalises datu pārraidi vilcienu klātbūtnē, izmantojot 27 MHz joslu tālbarošanai	2014. gada 1. jūlijs
20	3 155–3 400 kHz	Induktīvas ierīces (20)	13,5 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
21	5 000–30 000 kHz (24)	Induktīvas ierīces (20)	– 20 dΒμΑ/m 10 m attālumā jebkurā 10 kHz platā joslā. Turklāt kopējā lauka intensitāte ir – 5 dΒμΑ/m 10 m attālumā sistēmām, kuras darbojas joslās, kas platākas par 10 kHz			2014. gada 1. jūlijs
22a	6 765–6 795 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
22b	6 765–6 795 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
23	7 300–23 000 kHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	– 7 dΒμΑ/m 10 m attālumā	Antenas ierobežojumi tiek piemēroti tā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz eirocilpas datu pārraidi vilcienu klātbūtnē, izmantojot 27 MHz joslu tālbarošanai	2014. gada 1. jūlijs
24	7 400–8 800 kHz	Induktīvas ierīces (20)	9 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
25	10 200–11 000 kHz	Induktīvas ierīces (20)	9 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
26	12 500–20 000 kHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	– 7 dΒμΑ/m 10 m attālumā 10 kHz joslā	Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz dzīvniekiem implantējamām ierīcēm lietošanai telpās (8)	2014. gada 1. jūlijs
27a	13 553–13 567 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
27b	13 553–13 567 kHz	Radiofrekvenču identifikācijas ierīces (RFID) (18)	60 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
27c	13 553–13 567 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
28a	26 957–27 283 kHz	Induktīvas ierīces (20)	42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
28b	26 957–27 283 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW efektīvā izstarotā jauda (e.r.p.), kas atbilst 42 dΒμΑ/m 10 m attālumā			2014. gada 1. jūlijs
29	26 990–27 000 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Modeļu vadības ierīces var darboties bez darbības cikla ierobežojumiem (17)	2014. gada 1. jūlijs
30	27 040–27 050 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Modeļu vadības ierīces var darboties bez darbības cikla ierobežojumiem (17)	2014. gada 1. jūlijs
31	27 090–27 100 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Modeļu vadības ierīces var darboties bez darbības cikla ierobežojumiem (17)	2014. gada 1. jūlijs
32	27 140–27 150 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Modeļu vadības ierīces var darboties bez darbības cikla ierobežojumiem (17)	2014. gada 1. jūlijs
33	27 190–27 200 kHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Modeļu vadības ierīces var darboties bez darbības cikla ierobežojumiem (17)	2014. gada 1. jūlijs
34	30–37,5 MHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	1 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz asinsspiediena mērīšanai paredzētiem īpaši mazas jaudas medicīniskiem membrānas implantiem Direktīvas 90/385/EEK aktīvo implantējamo medicīnas ierīču definīcijas robežās (13)	2014. gada 1. jūlijs
35	40,66–40,7 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.		Izņemot videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
36	87,5–108 MHz	Augsta darbības cikla / nepārtrauktas raidīšanas ierīces (14)	50 nW e.r.p.	Kanālu solis nepārsniedz 200 kHz	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz raidītājiem ar analogo frekvences modulāciju (FM)	2014. gada 1. jūlijs
37a	169,4–169,475 MHz	Palīgierīces vājdzirdīgiem (ALD) (10)	500 mW e.r.p.	Kanālu solis: ne vairāk kā 50 kHz		2014. gada 1. jūlijs
37b	169,4–169,475 MHz	Mērierīces (11)	500 mW e.r.p.	Kanālu solis: ne vairāk kā 50 kHz. Darbības cikla robežvērtība (6): 10,0 %		2014. gada 1. jūlijs
37c	169,4–169,475 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	500 mW e.r.p.	Kanālu solis: ne vairāk kā 50 kHz. Darbības cikla robežvērtība (6): 1,0 %		2014. gada 1. jūlijs
38	169,4–169,4875 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.	Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %		2014. gada 1. jūlijs
39a	169,4875–169,5875 MHz	Palīgierīces vājdzirdīgiem (ALD) (10)	500 mW e.r.p.	Kanālu solis: ne vairāk kā 50 kHz		2014. gada 1. jūlijs
39b	169,4875–169,5875 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.	Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Darbības cikla robežvērtība (6): 0,001 %	No pulksten 00.00 līdz 06.00 pēc vietējā laika var izmantot darbības cikla robežvērtību (6) 0,1 %	2014. gada 1. jūlijs
40	169,5875–169,8125 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.	Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %		2014. gada 1. jūlijs
41	401–402 MHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	25 μW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Atsevišķi raidītāji var apvienot blakusesošus kanālus joslas platuma palielināšanai līdz 100 kHz. Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Šis lietošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz sistēmām, kas īpaši izstrādātas bezbalss digitālās saziņas nodrošināšanai starp aktīvām implantējamām medicīniskām ierīcēm (13) un/vai valkājamām un citādām ārējām ierīcēm, kuras lieto pacienta laikneatkarīgo fizioloģisko datu pārraidīšanai	2014. gada 1. jūlijs
42	402–405 MHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	25 μW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Atsevišķi raidītāji var apvienot blakusesošus kanālus joslas platuma palielināšanai līdz 300 kHz. Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram vai mazinātu traucējumus, tostarpjoslas platumā, kas lielāks par 300 kHz, var izmantot citus tehniskus paņēmienus, ja panāktais rezultāts ir vismaz līdzvērtīgs rezultātam, kas iegūts ar tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos, lai nodrošinātu sadarbspēju ar citiem lietotājiem, un it sevišķi ar meteoroloģiskajām radiozondēm	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (13)	2014. gada 1. jūlijs
43	405–406 MHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	25 μW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Atsevišķi raidītāji var apvienot blakusesošus kanālus joslas platuma palielināšanai līdz 100 kHz. Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Šis lietošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz sistēmām, kas izstrādātas bezbalss digitālās saziņas nodrošināšanai starp aktīvām implantējamām medicīniskām ierīcēm (13) un/vai valkājamām un citādām ārējām ierīcēm, kuras lieto pacienta laikneatkarīgo fizioloģisko datu pārraidīšanai	2014. gada 1. jūlijs
44a	433,05–434,04 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	1 mW e.r.p. un jaudas blīvums – 13 dBm/10 kHz modulācijai ar joslas platumu, kas lielāks par 250 kHz	Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem	Izņemot audio un video lietojumus	2014. gada 1. jūlijs
44b	433,05–434,04 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
45a	434,04–434,79 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	1 mW e.r.p. un jaudas blīvums – 13 dBm/10 kHz modulācijai ar joslas platumu, kas lielāks par 250 kHz	Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem	Izņemot audio un video lietojumus	2014. gada 1. jūlijs
45b	434,04–434,79 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
45c	434,04–434,79 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW e.r.p.	Darbības cikla robežvērtība (6): 100 %, kanālu solim nepārsniedzot 25 kHz. Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem	Izņemot audio un video lietojumus	2014. gada 1. jūlijs
46a	863–865 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
46b	863–865 MHz	Augsta darbības cikla / nepārtrauktas raidīšanas ierīces (14)	10 mW e.r.p.		Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz bezvadu audio un multivides straumēšanas ierīcēm	2014. gada 1. jūlijs
47	865–868 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
48	868–868,6 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā arDirektīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
49	868,6–868,7 MHz	Zema darbības cikla / augstas uzticamības ierīces (21)	10 mW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Visu frekvenču joslu var izmantot arī kā vienu kopēju kanālu ātrdarbīgai datu pārraidei. Darbības cikla robežvērtība (6): 1,0 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz signalizācijas sistēmām	2014. gada 1. jūlijs
50	868,7–869,2 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
51	869,2–869,25 MHz	Zema darbības cikla / augstas uzticamības ierīces (21)	10 mW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz sociālās trauksmes ierīcēm (12)	2014. gada 1. jūlijs
52	869,25–869,3 MHz	Zema darbības cikla / augstas uzticamības ierīces (21)	10 mW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Darbības cikla robežvērtība (6): 0,1 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz signalizācijas sistēmām	2014. gada 1. jūlijs
53	869,3–869,4 MHz	Zema darbības cikla / augstas uzticamības ierīces (21)	10 mW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Darbības cikla robežvērtība (6): 1,0 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz signalizācijas sistēmām	2014. gada 1. jūlijs
54a	869,4–869,65 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 0,1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
54b	869,4–869,65 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	500 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 10 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
55	869,65–869,7 MHz	Zema darbības cikla / augstas uzticamības ierīces (21)	25 mW e.r.p.	Kanālu solis: 25 kHz. Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz signalizācijas sistēmām	2014. gada 1. jūlijs
56a	869,7–870 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	5 mW e.r.p.	Balss lietojumus atļauts izmantot ar progresīviem traucējumu mazināšanas paņēmieniem	Izņemot audio un video lietojumus	2014. gada 1. jūlijs
56b	869,7–870 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kā alternatīvu var izmantot arī 1 % lielu darbības cikla robežvērtību (6)	Izņemot analogos audiolietojumus, kas nav balss lietojumi. Izņemot analogos videolietojumus	2014. gada 1. jūlijs
57a	2 400–2 483,5 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	10 mW ekvivalentā izotropi izstarotā jauda (e.i.r.p.)			2014. gada 1. jūlijs
57b	2 400–2 483,5 MHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	25 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
57c	2 400–2 483,5 MHz	Platjoslas datu pārraides ierīces (22)	100 mW e.i.r.p. un 100 mW/100 kHz e.i.r.p. blīvums, ja izmanto frekvences lēkāšanas modulāciju; 10 mW/MHz e.i.r.p. blīvums, ja izmanto citu veidu modulāciju	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos		2014. gada 1. jūlijs
58	2 446–2 454 MHz	Radiofrekvenču identifikācijas ierīces (RFID) (18)	500 mW e.i.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos		2014. gada 1. jūlijs
59	2 483,5–2 500 MHz	Aktīvi medicīniskie implanti (7)	10 mW e.i.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Kanālu solis: 1 MHz. Visu frekvenču joslu var izmantot arī dinamiski kā vienu kopēju kanālu ātrdarbīgai datu pārraidei. Darbības cikla robežvērtība (6): 10 %	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (13). Perifērie vadības bloki ir tikai izmantošanai telpās	2014. gada 1. jūlijs
60	4 500–7 000 MHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	24 dBm e.i.r.p. (25)	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz tvertnes līmeņa zondēšanas radariem (16)	2014. gada 1. jūlijs
61	5 725–5 875 MHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	25 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
62	5 795–5 805 MHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	2 W e.i.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā arDirektīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas vienīgi uz autoceļu lietošanas maksas iekasēšanas lietojumiem	2014. gada 1. jūlijs
63	6 000–8 500 MHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	7 dBm/50 MHz maksimālā e.i.r.p. un – 33 dBm/MHz vidējā e.i.r.p.	Ir jāizmanto automātiska energopadeves kontrole un antenas prasības, kā arī līdzvērtīgi tehniskie paņēmieni piekļūšanai spektram un traucējumu mazināšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz līmeņa zondēšanas radariem. Jāievēro noteiktās izņēmuma zonas ap radioastronomijas objektiem	2014. gada 1. jūlijs
64	8 500–10 600 MHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	30 dBm e.i.r.p. (25)	Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz tvertnes līmeņa zondēšanas radariem (16)	2014. gada 1. jūlijs
65	17,1–17,3 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	26 dBm e.i.r.p.	Lai piekļūtu radiofrekvenču spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz sistēmām, kas bāzētas uz zemes	2014. gada 1. jūlijs
66	24,05–24,075 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	100 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
67	24,05–26,5 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	26 dBm/50 MHz maksimālā e.i.r.p. un – 14 dBm/MHz vidējā e.i.r.p.	Ir jāizmanto automātiska energopadeves kontrole un antenas prasības, kā arī līdzvērtīgi tehniskie paņēmieni piekļūšanai spektram un traucējumu mazināšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuriizklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz līmeņa zondēšanas radariem. Jāievēro noteiktās izņēmuma zonas ap radioastronomijas objektiem	2014. gada 1. jūlijs
68	24,05–27 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	43 dBm e.i.r.p. (25)	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz tvertnes līmeņa zondēšanas radariem (16)	2014. gada 1. jūlijs
69a	24,075–24,15 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	100 mW e.i.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Aiztures laika robežvērtības un frekvences modulācijas diapazonu piemēro tā, kā noteikts harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz transportlīdzekļu radariem, kas bāzēti uz zemes	2014. gada 1. jūlijs
69b	24,075–24,15 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	0,1 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
70a	24,15–24,25 GHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
70b	24,15–24,25 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	100 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
71	24,25–24,495 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	– 11 dBm e.i.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Darbības cikla robežvērtības (6) un frekvencesmodulācijas diapazonus piemēro tā, kā noteikts harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz transportlīdzekļu radariem, kas bāzēti uz zemes, kurus darbina harmonizētajā 24 GHz frekvenču diapazonā	2014. gada 1. jūlijs
72	24,25–24,5 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	20 dBm e.i.r.p. (uz priekšu vērsti radari), 16 dBm e.i.r.p. (atpakaļ vērsti radari)	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Darbības cikla robežvērtības (6) un frekvences modulācijas diapazonu piemēro tā, kā noteikts harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz transportlīdzekļu radariem, kas bāzēti uz zemes, kurus darbina harmonizētajā 24 GHz frekvenču diapazonā	2014. gada 1. jūlijs
73	24,495–24,5 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	– 8 dBm e.i.r.p.	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos. Darbības cikla robežvērtības (6) un frekvences modulācijas diapazonu piemēro tā, kā noteikts harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz transportlīdzekļu radariem, kas bāzēti uz zemes, kurus darbina harmonizētajā 24 GHz frekvenču diapazonā	2014. gada 1. jūlijs
74a	57–64 GHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.i.r.p., maksimālā pārraides jauda 10 dBm un maksimālais e.i.r.p. jaudas spektra blīvums 13 dBm/MHz			2014. gada 1. jūlijs
74b	57–64 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	43 dBm e.i.r.p. (25)	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos.	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz tvertnes līmeņa zondēšanas radariem (16)	2014. gada 1. jūlijs
74c	57–64 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	35 dBm/50 MHz maksimālā e.i.r.p. un – 2 dBm/MHz vidējā e.i.r.p.	Ir jāizmanto automātiska energopadeves kontrole un antenas prasības, kā arī līdzvērtīgi tehniskie paņēmieni piekļūšanai spektram un traucējumu mazināšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz līmeņa zondēšanas radariem	2014. gada 1. jūlijs
75	57–66 GHz	Platjoslas datu pārraides ierīces (22)	40 dBm e.i.r.p. un 13 dBm/MHz e.i.r.p. blīvums	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos.	Izņemot fiksētas ārpustelpu instalācijas	2014. gada 1. jūlijs
76	61–61,5 GHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
77	63–64 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	40 dBm e.i.r.p.		Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas vienīgi uz transportlīdzekļa–transportlīdzekļa, transportlīdzekļa–infrastruktūras un infrastruktūras–transportlīdzekļa sistēmām	2014. gada 1. jūlijs
78a	75–85 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	34 dBm/50 MHz maksimālā e.i.r.p. un – 3 dBm/MHz vidējā e.i.r.p.	Ir jāizmanto automātiska energopadeves kontrole un antenas prasības, kā arī tehniskie paņēmieni piekļūšanai spektram un traucējumu mazināšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem, kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz līmeņa zondēšanas radariem. Jāievēro noteiktās izņēmuma zonas ap radioastronomijas objektiem	2014. gada 1. jūlijs
78b	75–85 GHz	Radionoteikšanas ierīces (15)	43 dBm e.i.r.p. (25)	Lai piekļūtu spektram un mazinātu traucējumus, jāizmanto tehniski paņēmieni, kas ir vismaz līdzvērtīgi tehniskajiem paņēmieniem,kuri izklāstīti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK pieņemtajos harmonizētajos standartos	Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz tvertnes līmeņa zondēšanas radariem (16)	2014. gada 1. jūlijs
79	76–77 GHz	Transporta un satiksmes telemātikas ierīces (19)	55 dBm maksimālā e.i.r.p. un 50 dBm vidējā e.i.r.p., un 23,5 dBm vidējā e.i.r.p. pulsa radariem		Šis izmantošanas nosacījumu kopums attiecas tikai uz transportlīdzekļu un infrastruktūras sistēmām, kas bāzētas uz zemes	2014. gada 1. jūlijs
80	122–123 GHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (9)	100 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs
81	244–246 GHz	Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces (13)	100 mW e.i.r.p.			2014. gada 1. jūlijs

(1) Šajā tabulā norādītās frekvenču blakusjoslas dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot kā vienu frekvenču joslu, ja vien ir izpildīti ikvienai atsevišķai frekvenču blakusjoslai noteiktie īpašie nosacījumi.

(2) Kā noteikts 2. panta 3. punktā.

(3) Dalībvalstīm jāatļauj izmantot spektru līdz šajā tabulā norādītajai pārraides jaudas, lauka intensitātes vai jaudas blīvuma vērtībai. Saskaņā ar 3. panta 3. punktu tās drīkst izvirzīt mazāk ierobežojošus nosacījumus, t. i., atļaut izmantot spektru ar lielāku pārraides jaudu, lauka intensitāti vai jaudas blīvumu, ja tas neierobežo un neapdraud maza darbības attāluma ierīču pienācīgu līdzāspastāvēšanu joslās, kas harmonizētas ar šo lēmumu.

(4) Dalībvalstis drīkst noteikt tikai minētos “papildu parametrus (kanālu sakārtojuma un/vai kanālu piekļuves un aizņemšanas noteikumus)”, bet nedrīkst papildus noteikt citus parametrus vai prasības attiecībā uz piekļuvi spektram un traucējumu mazināšanu. Mazāk ierobežojoši nosacījumi 3. panta 3. punkta izpratnē nozīmē to, ka dalībvalstis drīkst pilnībā atteikties no attiecīgajā ailē norādītajiem “papildu parametriem (kanālu sakārtojuma un/vai kanālu piekļuves un aizņemšanas noteikumiem)” vai atļaut augstākas vērtības, ja vien netiek apdraudēta attiecīgā koplietošanas vide harmonizētajā joslā.

(5) Dalībvalstis drīkst noteikt tikai minētos “citus izmantošanas ierobežojumus”, bet nedrīkst noteikt papildu izmantošanas ierobežojumus. Tā kā drīkst pieņemt mazāk ierobežojošus nosacījumus 3. panta 3. punkta izpratnē, dalībvalstis var atteikties no viena vai visiem šiem ierobežojumiem, ja vien netiek ierobežota koplietošanas vide harmonizētajā joslā.

(6) “Darbības cikls” ir atsevišķas ierīces aktīvas raidīšanas laika procentuālā daļa no vienas stundas. Mazāk ierobežojoši nosacījumi 3. panta 3. punkta izpratnē nozīmē to, ka dalībvalstis drīkst atļaut augstāku “darbības cikla” vērtību.

(7) Aktīvo medicīnisko implantu kategorija attiecas uz aktīvo implantējamo medicīnas ierīču radiokomponentiem, kurus paredzēts pilnīgi vai daļēji ķirurģiski vai medicīniski ievietot cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, un attiecīgā gadījumā uz to perifērajām ierīcēm.

(8) “Dzīvniekiem implantējamas ierīces” ir raidītājierīces, kuras tiek ievietotas dzīvnieka ķermenī, lai veiktu diagnostikas funkcijas un/vai terapiju.

(9) Nespecifisko maza darbības attāluma ierīču kategorija aptver visu veidu radioierīces neatkarīgi no to lietojuma vai mērķa, kuras atbilst tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajai frekvenču joslai. Tipiski lietojumi ir telemetrija, tālvadība, signalizācija, datu pārraide vispārīgi un citi lietojumi.

(10) Palīgierīču vājdzirdīgiem (ALD) kategorijā ietilpst radiosakaru sistēmas, kas uzlabo dzirdes invalīdu dzirdētspēju. Parasti šāda sistēma ietver vienu vai vairākus radioraidītājus un vienu vai vairākus radiouztvērējus.

(11) Mērierīču kategorija aptver radioierīces, kas ietilpst divvirzienu radiosakaru sistēmās, kuras ļauj attāli kontrolēt, mērīt un nosūtīt datus viedo tīklu infrastruktūrās, piemēram, elektrības, gāzes un ūdens apgādes tīklos.

(12) “Sociālās trauksmes ierīces” ir radiosakaru sistēmas, kas nodrošina drošus sakarus, lai briesmās nokļuvusi persona ierobežotā zonā varētu izsaukt palīdzību. Sociālās trauksmes ierīču tipisks lietojums ir palīdzība veciem cilvēkiem vai invalīdiem.

(13) “Aktīvās implantējamās medicīniskās ierīces” ir definētas Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvā 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(14) Augsta darbības cikla / nepārtrauktas pārraides ierīču kategorijā ietilpst radioierīces, kuras balstās uz zemu latentumu un augsta darbības cikla pārraidēm. Tipiski lietojumi ir personas bezvadu audio un multivides straumēšanas sistēmas, mobilie tālruņi, automobiļu vai mājas izklaides sistēmas, bezvadu mikrofoni, bezvadu skaļruņi, bezvadu austiņas, līdznēsājamas radioierīces, dzirdes aparāti, ausī ievietojamas austiņas, bezvadu mikrofoni, ko izmanto koncertos vai izrādēs, un zemas jaudas analogie FM raidītāji (josla 36).

(15) Radionoteikšanas ierīču kategorijā ietilpst radioierīces, ko izmanto objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu raksturlielumu noteikšanai vai informācijas iegūšanai saistībā ar šiem parametriem. Tipiski lietojumi ir dažādu veidu mērījumi.

(16) “Tvertnes līmeņa zondēšanas radari” (TLPR) ir īpašs radionoteikšanas lietojuma veids, ko izmanto, lai mērītu līmeni tvertnē, un uzstāda metāla vai dzelzsbetona tvertnēs vai līdzīgā aprīkojumā, kas izgatavots no materiāla ar salīdzināmiem vājinājuma rādītājiem. Tvertne ir paredzēta vielas uzglabāšanai.

(17) “Modeļu vadības ierīces” ir īpaša veida tālvadības un telemetrijas radioiekārtas, ko izmanto, lai attāli vadītu modeļu (galvenokārt miniatūru transportlīdzekļu atveidu) kustību gaisā, uz zemes, pa ūdens virsmu vai zem tās.

(18) Radiofrekvences identifikācijas (RFID) ierīču kategorijā ietilpst retranslatora/nolasītāja radiosakaru sistēmas, kas sastāv no radioierīcēm (retranslatoriem), kas piestiprinātas dzīvām būtnēm vai nedzīviem priekšmetiem, un raidītāja/uztvērēja blokiem (nolasītājiem), kas aktivizē retranslatoru un saņem atpakaļ datus. Parasti lietojumi ietver priekšmetu uzraudzību un identifikāciju, piemēram, elektroniskai preču uzraudzībai (EAS), un datu vākšanu un pārsūtīšanu saistībā ar objektiem, kuriem retranslatori ir pievienoti, un tā var būt vai nu bez baterijām, vai bateriju atbalstīta, vai darboties ar baterijām. Atbildes no retranslatora tās nolasītājs validē un nodod savai saimnieksistēmai.

(19) Transporta un satiksmes telemātikas ierīču kategorijā ietilpst radioierīces, ko izmanto transporta jomās (autotransporta, dzelzceļa, ūdens vai gaisa atkarā no attiecīgajiem tehniskajiem ierobežojumiem), satiksmes vadībā, navigācijā, mobilitātes vadībā un intelektiskajās transporta sistēmās (ITS). Tipiski lietojumi ir saskarne starp dažādiem transporta veidiem, saziņa starp transportlīdzekļiem (piemēram, no automobiļa ar automobili), starp transportlīdzekļiem un stacionārās vietās (piemēram, starp automobili un infrastruktūru), kā arī saziņa ar lietotājiem.

(20) Induktīvo ierīču kategorijā ietilpst radioierīces, kas izmanto magnētiskos laukus ar induktīvo cilpu sistēmām tuva darbības lauka sakariem. Starp tipiskiem lietojumiem ir, piemēram, automobiļu imobilizatori, dzīvnieku identifikācijas ierīces, signalizācijas sistēmas, kabeļu meklētāji, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, personas identifikācijas ierīces, balss bezvadu pārraides ierīces, piekļuves kontroles ierīces, attāluma noteikšanas sensori, pretaizbraukšanas sistēmas, tostarp pretaizbraukšanas radiofrekvenču sistēmas, datu pārraide uz rokas ierīcēm, preču automātiskas identificēšanas ierīces, bezvadu vadības sistēmas un autoceļu lietošanas maksas automātiskā iekasēšana.

(21) Zema darbības cikla / augstas uzticamības ierīču kategorijā ietilpst radioierīces, kas balstās uz zemu spektra vispārējo izmantošanu un zema darbības cikla spektra piekļuves noteikumiem, lai nodrošinātu augsti uzticamu piekļuvi spektram un pārraides koplietošanas joslās. Tipiski lietojumi ir signalizācijas sistēmas, kas izmanto radiosakarus, norādot brīdinājuma stāvokli attālā atrašanās vietā, un sociālās trauksmes sistēmas, kas nodrošina uzticamus sakarus personai, kura nonākusi briesmās.

(22) Platjoslas datu pārraides ierīču kategorijā ietilpst radioierīces, kas piekļuvei spektram izmanto platjoslas modulācijas tehniku. Tipiski lietojumi ir bezvadu piekļuves sistēmas, piemēram, bezvadu lokālais tīkls (WAS/RLAN).

(23) Joslā 20 lielāka lauka intensitāte un papildu izmantošanas ierobežojumi attiecas uz induktīviem lietojumiem.

(24) Joslās 22a, 24, 25, 27a un 28a lielāka lauka intensitāte un papildu izmantošanas ierobežojumi attiecas uz induktīviem lietojumiem.

(25) Jaudas robežvērtība attiecas uz aizvērtas tvertnes iekšieni un atbilst spektrālajam blīvumam – 41,3 dBm/MHz e.i.r.p. ārpus 500 litru kontroltvertnes.”

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2014.038.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 38

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 7. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/60/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 28. janvāris) par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 110/2014 (2013. gada 30. septembris) par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā	2
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 111/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	16
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 112/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 113/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	20
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 114/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	22
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 115/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	24
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 116/2014 (2014. gada 6. februāris) par darbīgās vielas kālija jodīda neapstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ( 1 )	26
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 117/2014 (2014. gada 6. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	28
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/19/ES (2014. gada 6. februāris), ar ko groza I pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā	30
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/20/ES (2014. gada 6. februāris), ar ko nosaka Savienības kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus ( 1 )	32
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/21/ES (2014. gada 6. februāris), ar ko nosaka minimālos nosacījumus un Savienības kategorijas attiecībā uz pirmsbāzes sēklas kartupeļiem ( 1 )	39
		LĒMUMI
		2014/61/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 5. februāris), ar kuru pagarina spēkā esības termiņu Lēmumam 2006/502/EK, ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 493) ( 1 )	43
		2014/62/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 6. februāris), ar ko atceļ Lēmumu 2003/766/EK par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Diabrotica virgifera Le Conte izplatību Kopienā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 467)	45
		IETEIKUMI
		2014/63/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2014. gada 6. februāris) par pasākumiem Diabrotica virgifera virgifera Le Conte kontrolei Savienības apgabalos, kuros ir apstiprināta tā klātbūtne	46

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas 2013. gada 11. decembra Īstenošanas lēmumā 2013/752/ES par Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu grozījumiem un Lēmuma 2005/928/EK (OV L 334, 13.12.2013.)	49


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ