ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.024.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 24
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 28. janvāris

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 43/2014 (2014. gada 20. janvāris), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

28.1.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 43/2014

(2014. gada 20. janvāris),

ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgos gadījumos- ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam un Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (6) ("mencu plāns") un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (7).

Tomēr attiecībā uz heka ziemeļu krājumu (Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (8)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (9)) atjaunošanas un pārvaldības plānu minimālie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstīgu KPN.

(6)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(7)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (10) 2. pantu būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(8)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(9)

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (11).

(10)

Ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(11)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(12)

Uz šajā regulā noteikto Savienības kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (12) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par to krājumu, uz kuriem attiecas šī regula, izkraušanu.

(13)

Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas kameru (CCTV) (turpmāk kopā "CCTV sistēma") izmantošanu. Tam būtu jānodrošina iespēja detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas balstās uz novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un neuzticamāka. Tāpēc patlaban CCTV sistēmu izmantošana ir priekšnoteikums tādu izmetumu samazināšanas shēmu ieviešanai kā pilnībā dokumentētas zvejniecības. Šādas sistēmas izmantošanā būtu jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (13).

(14)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var efektīvi novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

(15)

ZZTEK 2013. gada novembrī pozitīvi novērtēja Pelaģisko krājumu reģionālās konsultatīvās padomes (PELRAC) ierosināto atjaunošanas pārvaldības plānu attiecībā uz siļķes krājumu ICES VIaS, VIIb un VIIc zonā. Šā siļķes krājuma izplatība pārklājas ar ziemeļos esošā kaimiņu krājuma izplatību jauktā zonā, kas atrodas starp 56° N un 57° 30′ N ICES VIa zonā. Lai nodrošinātu, ka šos abus krājumus pareizi izvērtē attiecībā uz to saglabāšanas stāvokli un lai kontrolētu katram no tiem zvejas izraisīto zivju mirstību, ir jāizslēdz visa nozveja, kas gūta jauktajā zonā.

(16)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi saglabāt un pārskatīt tūbīšu krājumu pārvaldības sistēmu Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskie ieteikumi kļūs pieejami tikai 2014. gada februārī, ir lietderīgi KPN un kvotas provizoriski noteikt nulles apjomā, kamēr šādi ieteikumi nav publicēti.

(17)

Tā kā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka KPN pollaka zvejas zonas atbilst skaidri nodalītiem bioloģiskiem krājumiem, un tā kā šī suga ir izplatīta nepārtrauktā teritorijā no Britu salu ziemeļiem līdz Pireneju pussalas dienvidiem, lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažām no šīm KPN zonām. Tādā pašā veidā ir lietderīgi pieļaut elastīgāku režīmu starp dažiem pārvaldības apgabaliem attiecībā uz konkrētiem krājumiem, kuri ir izplatīti vairākos pārvaldības apgabalos, un kad tas attiecas uz vieniem un tiem pašiem bioloģiskiem krājumiem.

(18)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (14), Fēru salām (15) un Islandi (16), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Apspriedes ar Norvēģiju un Fēru salām par vienošanos attiecībā uz 2014. gadu vēl nav pabeigtas. Lai izvairītos no Savienības zvejas darbību pārtraukšanas, vienlaikus dodot iespēju īstenot vajadzīgo elastību minētās vienošanās noslēgšanai 2014. gada sākumā, ir lietderīgi provizoriski noteikt zvejas iespējas attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī vienošanās. Ar Islandi nebija iespējams pabeigt apspriedes par vienošanos zivsaimniecības nozarē 2014. gadam. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (17), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2014. gadā.

(19)

Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) 2013. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma viena gada pagarinājumu zilās tunzivs pašreizējai KPN un kvotām un apstiprināja Ziemeļatlantijas zobenzivs, Dienvidatlantijas zobenzivs un Ziemeļatlantijas garspuru tunzivs KPN un kvotas pašreizējā līmenī laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam. Tādējādi Savienības kvotas minētajiem krājumiem saglabājas tādas pašas kā 2013. gadā. Kaut arī Dienvidatlantijas garspuru tunzivs KPN arī saglabā pašreizējā līmenī laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam, līgumslēdzēju pušu, tostarp Savienības, individuālās kvotas nedaudz samazina, lai piešķirtu kvotu citai līgumslēdzējai pusei.

(20)

Tā kā 2013. gada jūlijā Eiropas Savienībai ir pievienojusies Horvātijas Republika, šajā regulā ir iekļauti noteikumi par Horvātijas zvejas iespējām.

(21)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 2013. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas ierobežojumus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(22)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma rezolūciju, kura piemērojama zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā, un kuras mērķis ir aizsargāt okeāna baltspuru haizivis, kā pagaidu izmēģinājuma pasākumu nosakot aizliegumu paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļu vai visu liemeni. Rezolūcijā paredzēts izņēmums attiecībā uz nerūpniecisko zveju, proti, zvejas kuģiem, kas iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

(23)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) otrā gadskārtējā sanāksme notiks no 2014. gada 27. līdz 31. janvārim. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus un stavridu KPN SPRFMO konvencijas apgabalā provizoriski noteikt tādā pašā līmenī kā 2013. gadā.

(24)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 84. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētos pasākumus arī turpmāk būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(25)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma ieteikumu Patagonijas ilkņzivs un sarkanā dziļūdens krabja jaunai divgadīgai KPN 2014. un 2015. gadam; Atlantijas lielgalvja un beriksas pašreizējā KPN 2013. gadam un 2014. gadam, par kuru vienošanās tika panākta 2012. gada gadskārtējā sanāksmē, paliek spēkā. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēma SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(26)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 10. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā grozīja savus pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām, nosakot kopējo dienu skaitu, kurās var zvejot atklātā jūrā, un pārtraucot zveju ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI). Lai pārskatītu pasākumu saistībā ar zveju ar ZPI, Savienībai kā WCPF līgumslēdzējai pusei jāpieņem lēmums par vienu no divām pieejamām iespējām – vai nu apstiprināt pašreizējo zvejas ar ZPI pārtraukšanas laikposmu vai nolemt samazināt ar ZPI saistītus iemetienus. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, Savienības tiesību aktos arī turpmāk būtu jāsaglabā pašreiz piemērojamais zvejas pārtraukums, kuru pieņēma WCPFC.

(27)

Konvencijas par mintaja resursu un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(28)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 35. gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2014. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma procedūru, saskaņā ar kuru palielina 2014. gadam noteikto baltās Amerikas jūrasvēdzeles KPN NAFO 3NO apakšrajonā, ja ir izpildīti konkrēti ar šā krājuma stāvokli saistīti nosacījumi. NAFO līgumslēdzēja puse var paziņot NAFO izpildsekretāram, ka no baltās Amerikas jūrasvēdzeles krājuma NAFO 3NO apakšrajonā ir reģistrētas nozvejas, kas ir lielākas par parasto nozveju uz zvejas piepūles vienību. Ja NAFO balsojumā apstiprina KPN palielinājumu 2014. gada laikā, tas būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, un būtu jāpalielina attiecīgo dalībvalstu kvotas.

(29)

Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2013. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(30)

Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (18), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivs zvejas iespējas Savienības ūdeņos.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(33)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(34)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)

nozvejas limitus 2014. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadam;

b)

zvejas piepūles limitus laikposmam no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

c)

dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim;

d)

dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā 32. pantā noteiktajos laikposmos 2014. gadā un, ja tā norādīts šajā regulā, 2015. gadā.

3.   Šajā regulā, gaidot apspriedes par divpusēju vienošanos zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju un Fēru salām 2014. gadam, ir noteiktas arī pagaidu zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kurām attiecas minētā vienošanās.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)

Savienības kuģiem;

b)

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

"Savienības kuģis" ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)

"trešās valsts kuģis" ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

c)

"Savienības ūdeņi" ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

d)

"starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

e)

"kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

f)

"kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

g)

"analītisks novērtējums" ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

h)

"linuma acs izmērs" ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (20);

i)

"Savienības zvejas flotes reģistrs" ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

j)

"zvejas žurnāls" ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 (21) III pielikumā;

b)

"Skageraks" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

"Kategats" ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

"ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

53° 30′ N 15° 00′ W,

—

53° 30′ N 11° 00′ W,

—

51° 30′ N 11° 00′ W,

—

51° 30′ N 13° 00′ W,

—

51° 00′ N 13° 00′ W,

—

51° 00′ N 15° 00′ W,

—

53° 30′ N 15° 00′ W;

e)

"Kadisas jūras līcis" ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

f)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (22) II pielikumā;

g)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (23) III pielikumā;

h)

"SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (24);

i)

"ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (25);

j)

"CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (26) 2. panta a) punktā;

k)

"IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju ("Antigvas Konvencija") (27);

l)

"IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (28);

m)

"SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (29), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

n)

"WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (30);

o)

"Beringa jūras atklātie ūdeņi" ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

p)

"IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals" ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

130° rietumu garuma meridiāns,

—

4° dienvidu platuma paralēle,

—

50° dienvidu platuma paralēle.

II   SADAĻA

SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un tās sadalījums

1.   Savienības kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.   Savienības kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (31) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3.   Lai piemērotu īpašo nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz tūbīšu krājumu Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos pārvaldības apgabalus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)

atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)

nodrošina šādu rezultātu:

i)

ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2015. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam,

ii)

ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.   Līdz 2014. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

pieņemtā KPN;

b)

attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c)

ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)

nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

No 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

a)

IIA pielikumu piemēro konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā;

b)

IIB pielikumu piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumu piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

9. pants

Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1.   Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (32) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai 2014. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

e)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

f)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)

kvotu nodošanu un apmaiņu, ko veic saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants

Slēgtā zvejas sezona

1.   Porkupīnas sēklī laikā no 2014. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

52° 27′ N

12° 19′ W

2

52° 40′ N

12° 30′ W

3

52° 47′ N

12° 39,600′ W

4

52° 47′ N

12° 56′ W

5

52° 13,5′ N

13° 53,830′ W

6

51° 22′ N

14° 24′ W

7

51° 22′ N

14° 03′ W

8

52° 10′ N

13° 25′ W

9

52° 32′ N

13° 07,500′ W

10

52° 43′ N

12° 55′ W

11

52° 43′ N

12° 43′ W

12

52° 38,800′ N

12° 37′ W

13

52° 27′ N

12° 23′ W

14

52° 27′ N

12° 19′ W

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2.   Tūbīšu komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2014. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā, ja vien nav norādīts citādi.

12. pants

Aizliegumi

1.   Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

b)

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot tad, ja IA pielikumā paredzēts citādi;

c)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos;

d)

parastā raja (Dipturus batis) – grupa (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)

divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II   NODAĻA

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

14. pants

Papildu zvejas iespēju iedalīšana

1.   Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

15. pants

Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi

1.   Papildu zvejas iespējas, kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) (turpmāk kopā "CCTV sistēma"), kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)

papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

i)

75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas,

ii)

30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

c)

visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Regulas (EK) Nr. 850/98 (33) XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar 14. pantu;

d)

tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

e)

attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

a)

attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

b)

attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālo izmantošanu kontroles vajadzībām;

c)

attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

3.   Pirms 14. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)

uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)

to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)

aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

e)

tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2013. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

16. pants

Personas datu apstrāde

Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

17. pants

Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana

Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2014. gada laikposmā.

18. pants

Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana

Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

III   NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

19. pants

Zvejas atļaujas

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.

IV   NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

20. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ("RZPO") noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts ("attiecīgā dalībvalsts") var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.   Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzēju pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.   Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

1.   Iedaļa

ICCAT Konvencijas apgabals

21. pants

Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3.   To Savienības kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4.   To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6.   Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

22. pants

Zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

23. pants

Haizivis

1.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugas specializēto zveju.

3.   Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

2.   Iedaļa

CCAMLR Konvencijas apgabals

24. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1.   Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.   Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

25. pants

Izpētes zveja

1.   Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2014. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.   Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

26. pants

Krilu zveja 2014./2015. gada zvejas sezonā

1.   Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2014./2015. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2014. gada 1. jūnijā, izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu un Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus.

2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3.   Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.   Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.   Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3.   Iedaļa

IOTC Konvencijas apgabals

27. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

1.   Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir tāda, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir tāda, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

5.   Lai ņemtu vērā Indijas okeāna tunzivju komisijai (IOTC) iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.

28. pants

Haizivis

1.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.

2.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

4.   Iedaļa

SPRFMO Konvencijas apgabals

29. pants

Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits

Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2014. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

30. pants

Pelaģiskās zvejas KPN

1.   Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.

31. pants

Grunts zveja

Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, zvejas piepūli vai nozveju:

a)

ierobežo līdz vidējam nozvejas apjomam vai piepūles parametriem minētajā laikposmā un

b)

veic tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja veikta kādā no iepriekšējām zvejas sezonām.

5.   Iedaļa

IATTC Konvencijas apgabals

32. pants

Zveja ar riņķvadu

1.   Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

a)

no 2014. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2014. gada 18. novembra līdz 2015. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

—

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

40° ziemeļu platuma paralēle,

—

40° dienvidu platuma paralēle;

b)

no 2014. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

—

96° rietumu garuma meridiāns,

—

110° rietumu garuma meridiāns,

—

4° ziemeļu platuma paralēle,

—

3° dienvidu platuma paralēle.

2.   Attiecīgās dalībvalstis līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

b)

pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

5.   Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

6.   Nejauši nozvejotiem 5. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

a)

reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)

paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai līdz 2014. gada 31. janvārim.

6.   Iedaļa

SEAFO Konvencijas apgabals

33. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

—

raju dzimtas zivis (Rajidae),

—

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

—

laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

—

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

—

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

—

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

—

kaķhaizivs (Apristurus manis),

—

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

—

Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

7.   Iedaļa

WCPFC Konvencijas apgabals

34. pants

Lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas.

2.   Savienības kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

35. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2014. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2014. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

a)

neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci vai neveiktu tās apkopi;

b)

nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c)

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

36. pants

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 34.līdz 37. pantā izklāstītos pasākumus.

2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta p) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.līdz 6. punktā izklāstītos pasākumus.

37. pants

To Savienības kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

8.   Iedaļa

Beringa jūra

38. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III   SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

39. pants

KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

40. pants

Zvejas atļaujas

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2.   Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

41. pants

Aizliegumi

1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

b)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos;

c)

parastā raja (Dipturus batis) – grupa (Dipturus cf. flossada and Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

d)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)

siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

f)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

g)

divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

IV   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

43. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr 8. pantu piemēro no 2014. gada 1. februāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 24., 25. un 26. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16.lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(14)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(15)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(16)  Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku par zivsaimniecību un jūras vidi (OV L 161, 2.7.1993., 2. lpp.).

(17)  Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

(18)  OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20)  Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(24)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(25)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(26)  Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(27)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(28)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(29)  Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(30)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(31)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2009. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94(OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(32)  Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(33)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

:

KPN, kas piemērojama Savienības kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS

:

Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IB PIELIKUMS

:

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS

:

Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS

:

Tālu migrējošas zivis – visi apgabali

IE PIELIKUMS

:

Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS

:

Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals

IG PIELIKUMS

:

Dienvidu tunzivis – visi apgabali

IH PIELIKUMS

:

WCPFC konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS

:

SPRFMO konvencijas apgabals

IIA PIELIKUMS

:

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā

IIB PIELIKUMS

:

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

IIC PIELIKUMS

:

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā

IID PIELIKUMS

:

Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

III PIELIKUMS

:

Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

IV PIELIKUMS

:

ICCAT konvencijas apgabals

V PIELIKUMS

:

CCAMLR konvencijas apgabals

VI PIELIKUMS

:

IOTC konvencijas apgabals

VII PIELIKUMS

:

WCPFC konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS

:

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; vietējie nosaukumi norādīti tikai ērtības labad.

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Amblyraja radiata

RJR

Ērkšķu raja

Ammodytes spp.

SAN

Tūbītes

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksas

Brosme brosme

USK

Brosme

Caproidae

BOR

Kaproīdas

Centrophorus squamosus

GUQ

Pelēkā īsraga haizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Chaceon spp.

GER

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaenocephalus aceratus

SSI

Melnspuru leduszivs

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktikas leduszivs

Channichthys rhinoceratus

LIC

Vienraga leduszivs

Chionoecetes spp.

PCR

Karaliskie krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Strupdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

RJB

Parastā raja (grupa)

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

TOA

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus spp.

TOT

Ilkņzivis

Engraulis encrasicolus

ANE

Eiropas anšovs

Etmopterus princeps

ETR

Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Gludā laternhaizivs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Gobionotothen gibberifrons

NOG

Zaļā nototēnija

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lepidonotothen squamifrons

NOS

Pelēkā nototēnija

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Leucoraja naevus

RJN

Dzegužraja

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Limanda limanda

DAB

Limanda

Lophiidae

ANF

Jūrasvelni

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Makaira nigricans

BUM

Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Manta birostris

RMB

Divragainā velnraja

Martialia hyadesi

SQS

Dienvidatlantijas kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterygia

BLI

Zilā jūras līdaka

Molva molva

LIN

Jūras līdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Notothenia rossii

NOR

Marmora nototēnija

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabji

Penaeus spp.

PEN

Penaeus garneles

Platichthys flesus

FLE

Plekste

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Pseudochaenichthys georgianus

SGI

Melnā leduszivs

Raja alba

RJA

Baltā raja

Raja brachyura

RJH

Blondā raja

Raja circularis

RJI

Smilšu raja

Raja clavata

RJC

Dzeloņainā raja

Raja fullonica

RJF

Šagrēnādas raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis

JAD

Norvēģijas raja

Raja microocellata

RJE

Sīkacu raja

Raja montagui

RJM

Plankumainā raja

Raja undulata

RJU

Cirtainā raja

Rajiformes

SRX

Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scophthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Solea solea

SOL

Parastā jūrasmēle

Solea spp.

SOO

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus

WHM

Baltais marlīns

Thunnus maccoyii

SBF

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus murphyi

CJM

Stavrida

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarkii

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Rietumatlantijas plekste

PLA

Hippoglossoides platessoides

Eiropas anšovs

ANE

Engraulis encrasicolus

Jūrasvelni

ANF

Lophiidae

Antarktikas ilkņzivs

TOA

Dissostichus mawsoni

Atlantijas paltuss

HAL

Hippoglossus hippoglossus

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Melnspuru leduszivs

SSI

Chaenocephalus aceratus

Blondā raja

RJH

Raja brachyura

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterygia

Atlantijas zilais marlīns

BUM

Makaira nigricans

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Kaproīdas

BOR

Caproidae

Gludais rombs

BLL

Scophthalmus rhombus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Menca

COD

Gadus morhua

Limanda

DAB

Limanda limanda

Parastā raja (grupa)

RJB

Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

Parastā jūrasmēle

SOL

Solea solea

Krabji

PAI

Paralomis spp.

Dzegužraja

RJN

Leucoraja naevus

Sarkanie dziļūdens krabji

GER

Chaceon spp.

Plekste

FLE

Platichthys flesus

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Divragainā velnraja

RMB

Manta birostris

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Grenlandes paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Makrūrzivis

GRV

Macrourus spp.

Pelēkā nototēnija

NOS

Lepidonotothen squamifrons

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Heks

HKE

Merluccius merluccius

Siļķe

HER

Clupea harengus

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Zaļā nototēnija

NOG

Gobionotothen gibberifrons

Stavrida

CJM

Trachurus murphyi

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Krils

KRI

Euphausia superba

Pelēkā īsraga haizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Jūras līdaka

LIN

Molva molva

Makrele

MAC

Scomber scombrus

Antarktikas leduszivs

ANI

Champsocephalus gunnari

Marmora nototēnija

NOR

Notothenia rossii

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarkii

Norvēģijas raja

JAD

Raja (Dipturus) nidarosiensis

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Penaeus garneles

PEN

Penaeus spp.

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Sarkanasari

RED

Sebastes spp.

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Saida

POK

Pollachius virens

Tūbītes

SAN

Ammodytes spp.

Smilšu raja

RJI

Raja circularis

Šagrēnādas raja

RJF

Raja fullonica

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Rajveidīgās zivis

SRX

Rajiformes

Sīkacu raja

RJE

Raja microocellata

Gludā laternhaizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Karaliskie krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Jūrasmēles

SOO

Solea spp.

Melnā leduszivs

SGI

Pseudochaenichthys georgianus

Dienvidu tunzivs

SBF

Thunnus maccoyii

Plankumainā raja

RJM

Raja montagui

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Dzelkņu haizivs

DGS

Squalus acanthias

Dienvidatlantijas kalmārs

SQS

Martialia hyadesi

Ērkšķu raja

RJR

Amblyraja radiata

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius

Dzeloņainā raja

RJC

Raja clavata

Ilkņzivis

TOT

Dissostichus spp.

Bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Akmeņplekste

TUR

Psetta maxima

Brosme

USK

Brosme brosme

Cirtainā raja

RJU

Raja undulata

Vienraga leduszivs

LIC

Channichthys rhinoceratus

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

HKW

Urophycis tenuis

Baltais marlīns

WHM

Tetrapturus albidus

Baltā raja

RJA

Raja alba

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga

:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(SAN/04-N.)

Dānija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

0

Savienība

0

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)

Dānija

0 (2)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

0 (2)

Vācija

0 (2)

Zviedrija

0 (2)

Savienība

0

KPN

0


Suga

:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

24

Analītiskā KPN

Francija

8

Nīderlande

19

Apvienotā Karaliste

39

Savienība

90

KPN

90


Suga

:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

:

Savienības ūdeņi III un IV zonā

(ARU/34-C)

Dānija

911

Analītiskā KPN

Vācija

9

Francija

7

Īrija

7

Nīderlande

43

Zviedrija

35

Apvienotā Karaliste

16

Savienība

1 028

KPN

1 028


Suga

:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(ARU/567.)

Vācija

329

Analītiskā KPN

Francija

7

Īrija

305

Nīderlande

3 434

Apvienotā Karaliste

241

Savienība

4 316

KPN

4 316


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

(USK/1214EI)

Vācija

6 (3)

Analītiskā KPN

Francija

6 (3)

Apvienotā Karaliste

6 (3)

Citi

3 (3)

Savienība

21 (3)

KPN

21


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(USK/3A/BCD)

Dānija

15

Analītiskā KPN

Zviedrija

7

Vācija

7

Savienība

29

KPN

29


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

Savienības ūdeņi IV zonā

(USK/04-C.)

Dānija

64

Analītiskā KPN

Vācija

19

Francija

44

Zviedrija

6

Apvienotā Karaliste

96

Citi

6 (4)

Savienība

235

KPN

235


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(USK/567EI.)

Vācija

8 (6)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

26 (6)

Francija

312 (6)

Īrija

30 (6)

Apvienotā Karaliste

151 (6)

Citi

8 (5)  (6)

Savienība

535 (6)

KPN

3 860


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(USK/04-N.)

Beļģija

0 (7)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

0 (7)

Vācija

0 (7)

Francija

0 (7)

Nīderlande

0 (7)

Apvienotā Karaliste

0 (7)

Savienība

0 (7)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Kaproīdas

Caproidae

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

(BOR/678-)

Dānija

31 291

Piesardzības KPN

Īrija

88 115

Apvienotā Karaliste

8 103

Savienība

127 509

KPN

127 509


Suga

:

Siļķe (8)

Clupea harengus

Zona

:

IIIa

(HER/03A.)

Dānija

9 986 (9)  (10)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

160 (9)  (10)

Zviedrija

10 446 (9)  (10)

Savienība

20 592 (9)  (10)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķe (11)

Clupea harengus

Zona

:

Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

(HER/4AB.)

Dānija

48 390 (12)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

32 639 (12)

Francija

18 768 (12)

Nīderlande

45 647 (12)

Zviedrija

3 347 (12)

Apvienotā Karaliste

48 609 (12)

Savienība

197 400 (12)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķe (14)

Clupea harengus

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/04-N.)

Zviedrija

0 (14)  (15)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

0 (15)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķe (16)

Clupea harengus

Zona

:

IIIa

(HER/03A-BC)

Dānija

4 009 (17)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

36 (17)

Zviedrija

645 (17)

Savienība

4 690 (17)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķe (18)

Clupea harengus

Zona

:

IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā

(HER/2A47DX)

Beļģija

43 (19)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

8 309 (19)

Vācija

43 (19)

Francija

43 (19)

Nīderlande

43 (19)

Zviedrija

41 (19)

Apvienotā Karaliste

158 (19)

Savienība

8 680 (19)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķe (20)

Clupea harengus

Zona

:

IVc, VIId (21)

(HER/4CXB7D)

Beļģija

8 158 (22)  (23)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

620 (22)  (23)

Vācija

418 (22)  (23)

Francija

8 687 (22)  (23)

Nīderlande

15 026 (22)  (23)

Apvienotā Karaliste

3 281 (22)  (23)

Savienība

36 190 (23)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (24)

(HER/5B6ANB)

Vācija

3 137 (25)

Analītiskā KPN

Francija

594 (25)

Īrija

4 240 (25)

Nīderlande

3 137 (25)

Apvienotā Karaliste

16 959 (25)

Savienība

28 067 (25)

KPN

28 067


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIaS (26), VIIb, VIIc

(HER/6AS7BC)

Īrija

3 342

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

334

Savienība

3 676

KPN

3 676


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VI zona (Klaida) (27)

(HER/06ACL.)

Apvienotā Karaliste

Jānosaka (28)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (29)

KPN

Jānosaka (29)


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIIa (30)

(HER/07/MM)

Īrija

1 367

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

3 884

Savienība

5 251

KPN

5 251


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIIe un VIIf

(HER/7EF.)

Francija

465

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

465

Savienība

930

KPN

930


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

VIIg (31), VIIh (31), VIIj (31) un VIIk (31)

(HER/7G-K.)

Vācija

248

Analītiskā KPN

Francija

1 380

Īrija

19 324

Nīderlande

1 380

Apvienotā Karaliste

28

Savienība

22 360

KPN

22 360


Suga

:

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona

:

IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

4 198

Piesardzības KPN

Portugāle

4 580

Savienība

8 778

KPN

8 778


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

Skageraks

(COD/03AN.)

Beļģija

7 (32)  (33)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

2 118 (32)  (33)

Vācija

53 (32)  (33)

Nīderlande

13 (32)  (33)

Zviedrija

371 (32)  (33)

Savienība

2 562 (33)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

62 (34)

Analītiskā KPN

Vācija

1 (34)

Zviedrija

37 (34)

Savienība

100 (34)

KPN

100 (34)


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(COD/2A3AX4)

Beļģija

548 (35)  (36)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

3 146 (35)  (36)

Vācija

1 995 (35)  (36)

Francija

676 (35)  (36)

Nīderlande

1 778 (35)  (36)

Zviedrija

21 (35)  (36)

Apvienotā Karaliste

7 218 (35)  (36)

Savienība

15 382 (36)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(COD/04-N.)

Zviedrija

0 (37)  (38)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

0 (38)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIb; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā

(COD/5W6-14)

Beļģija

0

Piesardzības KPN

Vācija

1

Francija

12

Īrija

16

Apvienotā Karaliste

45

Savienība

74

KPN

74


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIa; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

(COD/5BE6A)

Beļģija

0

Analītiskā KPN

Vācija

0

Francija

0

Īrija

0

Apvienotā Karaliste

0

Savienība

0

KPN

0 (39)


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIIa

(COD/07A.)

Beļģija

3

Analītiskā KPN

Francija

8

Īrija

150

Nīderlande

1

Apvienotā Karaliste

66

Savienība

228

KPN

228


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un Savieníbas ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

304

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

4 977

Īrija

1 030

Nīderlande

1

Apvienotā Karaliste

536

Savienība

6 848

KPN

6 848


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

VIId

(COD/07D.)

Beļģija

46 (40)  (41)

Analītiskā KPN

Francija

907 (40)  (41)

Nīderlande

27 (40)  (41)

Apvienotā Karaliste

100 (40)  (41)

Savienība

1 080 (41)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona

:

Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; Savienības ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

(POR/3-1234)

Dānija

0 (42)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (42)

Vācija

0 (42)

Īrija

0 (42)

Spānija

0 (42)

Apvienotā Karaliste

0 (42)

Savienība

0 (42)

KPN

0 (42)


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

6

Analītiskā KPN

Dānija

5

Vācija

5

Francija

34

Nīderlande

27

Apvienotā Karaliste

2 006

Savienība

2 083

KPN

2 083


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(LEZ/56-14)

Spānija

463

Analītiskā KPN

Francija

1 805

Īrija

528

Apvienotā Karaliste

1 278

Savienība

4 074

KPN

4 074


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

VII

(LEZ/07.)

Beļģija

470 (43)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

5 216 (43)

Francija

6 329 (43)

Īrija

2 878 (43)

Apvienotā Karaliste

2 492 (43)

Savienība

17 385

KPN

17 385


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

950

Analītiskā KPN

Francija

766

Savienība

1 716

KPN

1 716


Suga

:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

:

VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

2 084

Analītiskā KPN

Francija

104

Portugāle

69

Savienība

2 257

KPN

2 257


Suga

:

Limanda un plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(DAB/2AC4-C) limandai;

(FLE/2AC4-C) plekstei

Beļģija

503

Piesardzības KPN

Dānija

1 888

Vācija

2 832

Francija

196

Nīderlande

11 421

Zviedrija

6

Apvienotā Karaliste

1 588

Savienība

18 434

KPN

18 434


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(ANF/2AC4-C)

Beļģija

277 (44)

Analītiskā KPN

Dānija

610 (44)

Vācija

298 (44)

Francija

57 (44)

Nīderlande

209 (44)

Zviedrija

7 (44)

Apvienotā Karaliste

6 375 (44)

Savienība

7 833 (44)

KPN

7 833


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(ANF/04-N.)

Beļģija

0 (45)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

0 (45)

Vācija

0 (45)

Nīderlande

0 (45)

Apvienotā Karaliste

0 (45)

Savienība

0 (45)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(ANF/56-14)

Beļģija

159

Piesardzības KPN

Vācija

182

Spānija

170

Francija

1 961

Īrija

443

Nīderlande

153

Apvienotā Karaliste

1 364

Savienība

4 432

KPN

4 432


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VII

(ANF/07.)

Beļģija

3 097 (46)  (47)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

345 (46)  (47)

Spānija

1 231 (46)  (47)

Francija

19 875 (46)  (47)

Īrija

2 540 (46)  (47)

Nīderlande

401 (46)  (47)

Apvienotā Karaliste

6 027 (46)  (47)

Savienība

33 516 (46)

KPN

33 516 (46)


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1 368

Analītiskā KPN

Francija

7 612

Savienība

8 980

KPN

8 980


Suga

:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

:

VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

2 191

Analītiskā KPN

Francija

2

Portugāle

436

Savienība

2 629

 

0

KPN

2 629


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

IIIa, Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(HAD/3A/BCD)

Beļģija

8 (48)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

1 328 (48)

Vācija

84 (48)

Nīderlande

2 (48)

Zviedrija

157 (48)

Savienība

1 579 (48)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

153 (49)

Analītiskā KPN

Dānija

1 053 (49)

Vācija

670 (49)

Francija

1 168 (49)

Nīderlande

115 (49)

Zviedrija

106 (49)

Apvienotā Karaliste

17 370 (49)

Savienība

20 635 (49)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HAD/04-N.)

Zviedrija

0 (50)  (51)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

0 (51)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

(HAD/6B1214)

Beļģija

3

Analītiskā KPN

Vācija

3

Francija

133

Īrija

95

Apvienotā Karaliste

976

Savienība

1 210

KPN

1 210


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

4

Analītiskā KPN

Vācija

5

Francija

220

Īrija

653

Apvienotā Karaliste

3 106

Savienība

3 988

KPN

3 988


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

VIIb–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

105 (52)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

6 320 (52)

Īrija

2 106 (52)

Apvienotā Karaliste

948 (52)

Savienība

9 479 (52)

KPN

9 479


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

VIIa

(HAD/07A.)

Beļģija

19

Analītiskā KPN

Francija

85

Īrija

511

Apvienotā Karaliste

566

Savienība

1 181

KPN

1 181


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

IIIa

(WHG/03A.)

Dānija

650 (53)

Piesardzības KPN

Nīderlande

2 (53)

Zviedrija

70 (53)

Savienība

722 (53)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

(WHG/2AC4.)

Beļģija

220 (54)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

950 (54)

Vācija

247 (54)

Francija

1 427 (54)

Nīderlande

549 (54)

Zviedrija

2 (54)

Apvienotā Karaliste

6 866 (54)

Savienība

10 261 (54)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(WHG/56-14)

Vācija

2

Analītiskā KPN

Francija

36

Īrija

87

Apvienotā Karaliste

167

Savienība

292

KPN

292


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VIIa

(WHG/07 A.)

Beļģija

0

Analītiskā KPN

Francija

3

Īrija

46

Nīderlande

0

Apvienotā Karaliste

31

Savienība

80

KPN

80


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

187 (55)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

11 498 (55)

Īrija

5 328 (55)

Nīderlande

93 (55)

Apvienotā Karaliste

2 056 (55)

Savienība

19 162 (55)

KPN

19 162


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

VIII

(WHG/08.)

Spānija

1 270

Piesardzības KPN

Francija

1 905

Savienība

3 175

KPN

3 175


Suga

:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

:

IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHG/9/3411)

Portugāle

Jānosaka (56)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (57)

KPN

Jānosaka (57)


Suga

:

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(WHG/04-N.) merlangam;

(POL/04-N.) pollakam

Zviedrija

0 (58)  (59)

Piesardzības KPN

Savienība

0 (59)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(HKE/3A/BCD)

Dānija

2 273 (61)

Analītiskā KPN

Zviedrija

193 (61)

Savienība

2 466

KPN

2 466 (60)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

41

Analītiskā KPN

Dānija

1 661

Vācija

191

Francija

368

Nīderlande

95

Apvienotā Karaliste

518

Savienība

2 874

KPN

2 874 (62)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/571214)

Beļģija

422 (63)  (65)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

13 529 (65)

Francija

20 893 (63)  (65)

Īrija

2 532 (65)

Nīderlande

272 (63)  (65)

Apvienotā Karaliste

8 248 (63)  (65)

Savienība

45 896

KPN

45 896 (64)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

14 (66)

Analītiskā KPN

Spānija

9 418

Francija

21 151

Nīderlande

27 (66)

Savienība

30 610

KPN

30 610 (67)


Suga

:

Heks

Merluccius merluccius

Zona

:

VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

10 409

Analītiskā KPN

Francija

999

Portugāle

4 858

Savienība

16 266

KPN

16 266


Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

(WHB/24-N.)

Dānija

0 (68)

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

0 (68)

Savienība

0 (68)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

(WHB/1X14)

Dānija

24 069 (69)

Analītiskā KPN

Vācija

9 358 (69)

Spānija

20 405 (69)  (70)

Francija

16 750 (69)

Īrija

18 639 (69)

Nīderlande

29 350 (69)

Portugāle

1 896 (69)  (70)

Zviedrija

5 954 (69)

Apvienotā Karaliste

31 232 (69)

Savienība

157 653 (69)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

19 500 (71)

Analītiskā KPN

Portugāle

4 875 (71)

Savienība

24 375 (71)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W

(WHB/24A567)

Norvēģija

0

Analītiskā KPN

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei;

(WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei

Beļģija

346

Piesardzības KPN

Dānija

953

Vācija

122

Francija

261

Nīderlande

794

Zviedrija

11

Apvienotā Karaliste

3 904

Savienība

6 391

KPN

6 391


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā

(BLI/5B67-)

Vācija

23 (73)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Igaunija

4 (73)

Spānija

73 (73)

Francija

1 671 (73)

Īrija

6 (73)

Lietuva

1 (73)

Polija

1 (73)

Apvienotā Karaliste

425 (73)

Citi

6 (72)  (73)

Savienība

2 210 (73)

KPN

2 540


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

Starptautiskie ūdeņi XII zonā

(BLI/12INT-)

Igaunija

2 (74)

Piesardzības KPN

Spānija

665 (74)

Francija

16 (74)

Lietuva

6 (74)

Apvienotā Karaliste

6 (74)

Citi

2 (74)

Savienība

697 (74)

KPN

697 (74)


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā

(BLI/24-)

Dānija

4

Piesardzības KPN

Vācija

4

Īrija

4

Francija

23

Apvienotā Karaliste

14

Citi

4 (75)

Savienība

53

KPN

53


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā

(BLI/03-)

Dānija

3

Piesardzības KPN

Vācija

2

Zviedrija

3

Savienība

8

KPN

8


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(LIN/1/2.)

Dānija

8

Analītiskā KPN

Vācija

8

Francija

8

Apvienotā Karaliste

8

Citi

4 (76)

Savienība

36

KPN

36


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

IIIa; Savienības ūdeņi IIIb, c, d zonā

(LIN/3A/BCD)

Beļģija

6 (77)

Analītiskā KPN

Dānija

50

Vācija

6 (77)

Zviedrija

19

Apvienotā Karaliste

6 (77)

Savienība

87

KPN

87


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

Savienības ūdeņi IV zonā

(LIN/04-C.)

Beļģija

12

Analītiskā KPN

Dānija

194

Vācija

120

Francija

108

Nīderlande

4

Zviedrija

8

Apvienotā Karaliste

1 496

Savienība

1 942

KPN

1 942


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā

(LIN/05EI.)

Beļģija

9

Piesardzības KPN

Dānija

6

Vācija

6

Francija

6

Apvienotā Karaliste

6

Savienība

33

KPN

33


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

(LIN/6X14.)

Beļģija

27 (78)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Dānija

5 (78)

Vācija

100 (78)

Spānija

2 012 (78)

Francija

2 145 (78)

Īrija

538 (78)

Portugāle

5 (78)

Apvienotā Karaliste

2 468 (78)

Savienība

7 300 (78)

KPN

14 164


Suga

:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

0 (79)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

0 (79)

Vācija

0 (79)

Francija

0 (79)

Nīderlande

0 (79)

Apvienotā Karaliste

0 (79)

Savienība

0 (79)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(NEP/3A/BCD)

Dānija

3 688

Analītiskā KPN

Vācija

11

Zviedrija

1 320

Savienība

5 019

KPN

5 019


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

811

Analītiskā KPN

Dānija

811

Vācija

12

Francija

24

Nīderlande

417

Apvienotā Karaliste

13 424

Savienība

15 499

KPN

15 499


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(NEP/04-N.)

Dānija

0 (80)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (80)

Apvienotā Karaliste

0 (80)

Savienība

0 (80)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

31

Analītiskā KPN

Francija

124

Īrija

207

Apvienotā Karaliste

14 925

Savienība

15 287

KPN

15 287


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 259

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

5 104

Īrija

7 741

Apvienotā Karaliste

6 885

Savienība

20 989

KPN

20 989

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība

(NEP/*07U16)

Spānija

557

Francija

349

Īrija

671

Apvienotā Karaliste

271

Savienība

1 848


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(NEP/8ABDE.)

Spānija

234

Analītiskā KPN

Francija

3 665

Savienība

3 899

KPN

3 899


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

VIIIc

(NEP/08C.)

Spānija

64

Analītiskā KPN

Francija

3

Savienība

67

KPN

67


Suga

:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

:

IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

55

Analītiskā KPN

Portugāle

166

Savienība

221

KPN

221


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

IIIa

(PRA/03A.)

Dānija

1 318 (81)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

710 (81)

Savienība

2 028 (81)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(PRA/2AC4-C)

Dānija

1 818

Analītiskā KPN

Nīderlande

17

Zviedrija

73

Apvienotā Karaliste

538

Savienība

2 446

KPN

2 446


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(PRA/04-N.)

Dānija

0 (83)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

0 (82)  (83)

Savienība

0 (83)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona

:

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka (84)  (85)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (85)  (86)

KPN

Jānosaka (85)  (86)


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

Skageraks

(PLE/03AN.)

Beļģija

43 (87)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

5 555 (87)

Vācija

29 (87)

Nīderlande

1 069 (87)

Zviedrija

298 (87)

Savienība

6 994 (87)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

Kategats

(PLE/03AS.)

Dānija

1 922

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

22

Zviedrija

216

Savienība

2 160

KPN

2 160


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

4 472 (88)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

14 534 (88)

Vācija

4 193 (88)

Francija

839 (88)

Nīderlande

27 950 (88)

Apvienotā Karaliste

20 683 (88)

Savienība

72 671 (88)

KPN

Nav noteikts


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(PLE/56-14)

Francija

9

Piesardzības KPN

Īrija

261

Apvienotā Karaliste

388

Savienība

658

KPN

658


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIa

(PLE/07A.)

Beļģija

31

Analītiskā KPN

Francija

14

Īrija

854

Nīderlande

9

Apvienotā Karaliste

312

Savienība

1 220

KPN

1 220


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIb un VIIc

(PLE/7BC.)

Francija

11

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

63

Savienība

74

KPN

74


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIId un VIIe

(PLE/7DE.)

Beļģija

871 (89)

Analītiskā KPN

Francija

2 903 (89)

Apvienotā Karaliste

1 548

Savienība

5 322

KPN

5 322


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIf un VIIg

(PLE/7FG.)

Beļģija

69

Analītiskā KPN

Francija

125

Īrija

202

Apvienotā Karaliste

65

Savienība

461

KPN

461


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIIh, VIIj un VIIk

(PLE/7HJK.)

Beļģija

8

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

17

Īrija

59

Nīderlande

34

Apvienotā Karaliste

17

Savienība

135

KPN

135


Suga

:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

66

Piesardzības KPN

Francija

263

Portugāle

66

Savienība

395

KPN

395


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(POL/56-14)

Spānija

6

Piesardzības KPN

Francija

190

Īrija

56

Apvienotā Karaliste

145

Savienība

397

KPN

397


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VII

(POL/07.)

Beļģija

420 (90)

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

25 (90)

Francija

9 667 (90)

Īrija

1 030 (90)

Apvienotā Karaliste

2 353 (90)

Savienība

13 495 (90)

KPN

13 495


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(POL/8ABDE.)

Spānija

252

Piesardzības KPN

Francija

1 230

Savienība

1 482

KPN

1 482


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

VIIIc

(POL/08C.)

Spānija

208

Piesardzības KPN

Francija

23

Savienība

231

KPN

231


Suga

:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

:

IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

273 (91)

Piesardzības KPN

Portugāle

9 (91)

Savienība

282 (91)

KPN

282


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

(POK/2A34.)

Beļģija

19 (92)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

2 251 (92)

Vācija

5 684 (92)

Francija

13 375 (92)

Nīderlande

57 (92)

Zviedrija

309 (92)

Apvienotā Karaliste

4 358 (92)

Savienība

26 053 (92)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

(POK/56-14)

Vācija

210 (93)

Analītiskā KPN

Francija

2 082 (93)

Īrija

380 (93)

Apvienotā Karaliste

2 959 (93)

Savienība

5 631 (93)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(POK/04-N.)

Zviedrija

0 (94)  (95)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

0 (95)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

VII, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

6

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

1 245

Īrija

1 491

Apvienotā Karaliste

434

Savienība

3 176

KPN

3 176


Suga

:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(TUR/2AC4-C) akmeņplekstei;

(BLL/2AC4-C) gludajam rombam

Beļģija

340

Piesardzības KPN

Dānija

727

Vācija

186

Francija

88

Nīderlande

2 579

Zviedrija

5

Apvienotā Karaliste

717

Savienība

4 642

KPN

4 642


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

211 (96)  (97)  (98)

Piesardzības KPN

Dānija

8 (96)  (97)  (98)

Vācija

10 (96)  (97)  (98)

Francija

33 (96)  (97)  (98)

Nīderlande

180 (96)  (97)  (98)

Apvienotā Karaliste

814 (96)  (97)  (98)

Savienība

1 256 (96)  (98)

KPN

1 256 (98)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

Savienības ūdeņi IIIa zonā

(SRX/03A-C.)

Dānija

37 (99)  (100)

Piesardzības KPN

Zviedrija

10 (99)  (100)

Savienība

47 (99)  (100)

KPN

47 (100)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

725 (101)  (102)  (103)

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Igaunija

4 (101)  (102)  (103)

Francija

3 255 (101)  (102)  (103)

Vācija

10 (101)  (102)  (103)

Īrija

1 048 (101)  (102)  (103)

Lietuva

17 (101)  (102)  (103)

Nīderlande

3 (101)  (102)  (103)

Portugāle

18 (101)  (102)  (103)

Spānija

876 (101)  (102)  (103)

Apvienotā Karaliste

2 076 (101)  (102)  (103)

Savienība

8 032 (101)  (102)  (103)

KPN

8 032 (102)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

Savienības ūdeņi VIId zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

72 (104)  (105)  (106)

Piesardzības KPN

Francija

602 (104)  (105)  (106)

Nīderlande

4 (104)  (105)  (106)

Apvienotā Karaliste

120 (104)  (105)  (106)

Savienība

798 (104)  (105)  (106)

KPN

798 (105)


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

Savienības ūdeņi VIII un IX zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

7 (107)  (108)

Piesardzības KPN

Francija

1 298 (107)  (108)

Portugāle

1 051 (107)  (108)

Spānija

1 057 (107)  (108)

Apvienotā Karaliste

7 (107)  (108)

Savienība

3 420 (107)  (108)

KPN

3 420 (108)


Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā

(GHL/2A-C46)

Dānija

11 (109)

Analītiskā KPN

Vācija

20 (109)

Igaunija

11 (109)

Spānija

11 (109)

Francija

185 (109)

Īrija

11 (109)

Lietuva

11 (109)

Polija

11 (109)

Apvienotā Karaliste

729 (109)

Savienība

1 000 (109)

KPN

2 000


Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

492 (110)

Analītiskā KPN

Dānija

16 892 (110)

Vācija

513 (110)

Francija

1 550 (110)

Nīderlande

1 561 (110)

Zviedrija

4 396 (110)

Apvienotā Karaliste

1 446 (110)

Savienība

26 850 (110)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa XII un XIV zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

19 578 (111)

Analītiskā KPN

Spānija

21 (111)

Igaunija

163 (111)

Francija

13 054 (111)

Īrija

65 260 (111)

Latvija

120 (111)

Lietuva

120 (111)

Nīderlande

28 551 (111)

Polija

1 378 (111)

Apvienotā Karaliste

179 471 (111)

Savienība

307 716 (111)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(MAC/8C3411)

Spānija

29 020 (112)  (113)

Analītiskā KPN

Francija

193 (112)  (113)

Portugāle

5 998 (112)  (113)

Savienība

35 211 (112)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Makrele

Scomber scombrus

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā

(MAC/2A4A-N)

Dānija

12 085 (114)  (115)

Analītiskā KPN

Savienība

12 085 (114)  (115)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(SOL/3A/BCD)

Dānija

297

Analītiskā KPN

Vācija

17 (116)

Nīderlande

28 (116)

Zviedrija

11

Savienība

353

KPN

353


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(SOL/24-C.)

Beļģija

987 (117)

Analītiskā KPN

Dānija

451 (117)

Vācija

790 (117)

Francija

198 (117)

Nīderlande

8 916 (117)

Apvienotā Karaliste

508 (117)

Savienība

11 850 (117)

KPN

11 900


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(SOL/56-14)

Īrija

46

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

11

Savienība

57

KPN

57


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIa

(SOL/07A.)

Beļģija

23

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0

Īrija

41

Nīderlande

7

Apvienotā Karaliste

24

Savienība

95

KPN

95


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIb un VIIc

(SOL/7BC.)

Francija

6

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

36

Savienība

42

KPN

42


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIId

(SOL/07D.)

Beļģija

1 303

Analītiskā KPN

Francija

2 605

Apvienotā Karaliste

930

Savienība

4 838

KPN

4 838


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIe

(SOL/07E.)

Beļģija

29 (118)

Analītiskā KPN

Francija

313 (118)

Apvienotā Karaliste

490 (118)

Savienība

832

KPN

832


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIf un VIIg

(SOL/7FG.)

Beļģija

625

Analītiskā KPN

Francija

63

Īrija

31

Apvienotā Karaliste

282

Savienība

1 001

KPN

1 001


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIh, VIIj un VIIk

(SOL/7HJK.)

Beļģija

32

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

64

Īrija

171

Nīderlande

51

Apvienotā Karaliste

64

Savienība

382

KPN

382


Suga

:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

:

VIIIa un VIIIb

(SOL/8AB.)

Beļģija

47

Analītiskā KPN

Spānija

9

Francija

3 483

Nīderlande

261

Savienība

3 800

KPN

3 800


Suga

:

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona

:

VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(SOL/8CDE34)

Spānija

403

Piesardzības KPN

Portugāle

669

Savienība

1 072

KPN

1 072


Suga

:

Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona

:

IIIa

(SPR/03A.)

Dānija

15 610 (119)  (120)

Piesardzības KPN

Vācija

33 (119)  (120)

Zviedrija

5 906 (119)  (120)

Savienība

21 549 (120)

KPN

Nav noteikta


Suga

:

Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

1 407 (122)  (123)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Dānija

111 324 (122)  (123)

Vācija

1 407 (122)  (123)

Francija

1 407 (122)  (123)

Nīderlande

1 407 (122)  (123)

Zviedrija

1 330 (121)  (122)  (123)

Apvienotā Karaliste

4 642 (122)  (123)

Savienība

122 924 (123)

KPN

144 000


Suga

:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

:

VIId un VIIe

(SPR/7DE.)

Beļģija

26

Piesardzības KPN

Dānija

1 674

Vācija

26

Francija

361

Nīderlande

361

Apvienotā Karaliste

2 702

Savienība

5 150

KPN

5 150


Suga

:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

Savienības ūdeņi IIIa zonā

(DGS/03A-C.)

Dānija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Zviedrija

0

Savienība

0

KPN

0


Suga

:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(DGS/2AC4-C)

Beļģija

0 (124)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Dānija

0 (124)

Vācija

0 (124)

Francija

0 (124)

Nīderlande

0 (124)

Zviedrija

0 (124)

Apvienotā Karaliste

0 (124)

Savienība

0 (124)

KPN

0 (124)


Suga

:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

(DGS/15X14)

Beļģija

0 (125)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

0 (125)

Spānija

0 (125)

Francija

0 (125)

Īrija

0 (125)

Nīderlande

0 (125)

Portugāle

0 (125)

Apvienotā Karaliste

0 (125)

Savienība

0 (125)

KPN

0 (125)


Suga

:

Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona

:

Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā

(JAX/4BC7D)

Beļģija

30 (127)  (128)

Piesardzības KPN

Dānija

13 228 (127)  (128)

Vācija

1 168 (126)  (127)  (128)

Spānija

246 (127)  (128)

Francija

1 097 (126)  (127)  (128)

Īrija

832 (127)  (128)

Nīderlande

7 963 (126)  (127)  (128)

Portugāle

28 (127)  (128)

Zviedrija

75 (127)  (128)

Apvienotā Karaliste

3 148 (126)  (127)  (128)

Savienība

27 815 (127)

KPN

27 815


Suga

:

Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

11 382 (129)  (131)  (132)

Analītiskā KPN

Vācija

8 881 (129)  (130)  (131)  (132)

Spānija

12 113 (131)  (132)

Francija

4 571 (129)  (130)  (131)  (132)

Īrija

29 578 (129)  (131)  (132)

Nīderlande

35 635 (129)  (130)  (131)  (132)

Portugāle

1 167 (131)  (132)

Zviedrija

675 (129)  (131)  (132)

Apvienotā Karaliste

10 710 (129)  (130)  (131)  (132)

Savienība

114 712 (132)

KPN

116 912


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

VIIIc

(JAX/08C.)

Spānija

16 582 (133)  (135)

Analītiskā KPN

Francija

287 (133)

Portugāle

1 639 (133)  (135)

Savienība

18 508

KPN

18 508


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

IX

(JAX/09.)

Spānija

9 055 (136)  (137)

Analītiskā KPN

Portugāle

25 945 (136)  (137)

Savienība

35 000

KPN

35 000


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

X; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (138)

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka (139)  (140)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (141)

KPN

Jānosaka (141)


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (142)

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka (143)  (144)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (145)

KPN

Jānosaka (145)


Suga

:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (146)

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka (147)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (148)

KPN

Jānosaka (148)


Suga

:

Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarki

Zona

:

IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(NOP/2A3A4.)

Dānija

103 404 (149)  (151)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

20 (149)  (150)  (151)

Nīderlande

76 (149)  (150)  (151)

Savienība

103 500 (149)  (151)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarki

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(NOP/04-N.)

Dānija

0 (152)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

0 (152)

Savienība

0 (152)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Rūpnieciskās zivis

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(I/F/04-N.)

Zviedrija

0 (153)  (154)

Piesardzības KPN

Savienība

0 (154)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Citas sugas

Zona

:

Savienības ūdeņi Vb, VI un VII zonā

(OTH/5B67-C)

Savienība

Nepiemēro

Piesardzības KPN

Norvēģija

0 (155)  (156)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Citas sugas

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(OTH/04-N.)

Beļģija

0 (159)

Piesardzības KPN

Dānija

0 (159)

Vācija

0 (159)

Francija

0 (159)

Nīderlande

0 (159)

Zviedrija

Nepiemēro (157)  (159)

Apvienotā Karaliste

0 (159)

Savienība

0 (158)  (159)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Citas sugas

Zona

:

Savienības ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N

(OTH/2A46AN)

Savienība

Nepiemēro

Piesardzības KPN

Norvēģija

0 (160)  (161)  (162)

KPN

Nepiemēro

(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2)  Vismaz 98 % no izkrāvumiem, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt tūbītēm. Limandas, makreles un merlanga piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no kvotas (OT1/*2A3A4).

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona

:

Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1

2

3

4

5

6

7

 

(SAN/234_1)

(SAN/234_2)

(SAN/234_3)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7)

Dānija

0

0

0

0

0

0

0

Apvienotā Karaliste

0

0

0

0

0

0

0

Vācija

0

0

0

0

0

0

0

Zviedrija

0

0

0

0

0

0

0

Savienība

0

0

0

0

0

0

0

Kopā

0

0

0

0

0

0

0

(3)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(6)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(7)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(8)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(9)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst zvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

(10)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(11)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

(12)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/*04N-) ()

Savienība

0

()  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

(13)  To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) nozvejotu siļķu izkrāvumus.

(14)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(15)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(16)  Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(17)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(18)  Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas iegūtas kā piezveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(20)  Vienīgi to siļķu izkrāvumiem, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(21)  Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķes krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N platuma paralēlei un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(22)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

(23)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(24)  Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles, vai atrodas uz rietumiem no 7°W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56°N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

(25)  Ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādas siļķes ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, mērot no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

(26)  Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(27)  Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

—

Kintairas ragu (55°17,9′N, 05°47,8′W),

—

punktu ar koordinātām 55°04′N, 05°23′W un

—

Korsvolas ragu (55°00,5′N, 05°09,4′W).

(28)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(29)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(30)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—

dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—

rietumos Īrijas krasts,

—

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(31)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—

dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—

rietumos Īrijas krasts,

—

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(32)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(33)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(34)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(35)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(36)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(COD/*04N-)

Savienība

0

(37)  Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(38)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(39)  Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.

(40)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(41)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(42)  Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(43)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(44)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst zvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

(45)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(46)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(47)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(48)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(49)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(HAD/*04N-)

Savienība

0

(50)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(51)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(52)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(53)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(54)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(WHG/*04N-)

Savienība

0

(55)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(56)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(57)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(58)  Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(59)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(60)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

81 846

(61)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(62)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

81 846

(63)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(64)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

81 846

(65)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/*8ABDE)

Beļģija

55

Spānija

2 181

Francija

2 181

Īrija

273

Nīderlande

27

Apvienotā Karaliste

1 228

Savienība

5 947

(66)  Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(67)  Nepārsniedzot šādu KPN heka ziemeļu krājumam:

81 846

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VI un VII zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/*57-14)

Beļģija

3

Spānija

2 728

Francija

4 911

Nīderlande

8

Savienība

7 650

(68)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(69)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(70)  Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(71)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(72)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(73)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(74)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(75)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(76)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(77)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.

(78)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(79)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(80)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(81)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(82)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(83)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(84)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(85)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

(86)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(87)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(88)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(PLE/*04N-)

Savienība

0

(89)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(90)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst zvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (POL/*8ABDE).

(91)  Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).

(92)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(93)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(94)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(95)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(96)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(97)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

(98)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(99)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(100)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), dzeloņaino raju (Raja clavata) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(101)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(102)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(103)  Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(104)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(105)  Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia), cirtaino raju (Raja undulata) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(106)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.

(107)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(108)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) kompleksu (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) un balto raju (Raja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(109)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(110)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

IIIa

(MAC/*03A.)

IIIa un IVbc

(MAC/*3A4BC)

IVb

(MAC/*04 B.)

IVc

(MAC/*04C.)

VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2014. gada decembrī

(MAC/*2A6.)

Dānija

0

4 130

0

0

9 105

Francija

0

490

0

0

0

Nīderlande

0

490

0

0

0

Zviedrija

0

0

390

10

1 758

Apvienotā Karaliste

0

490

0

0

0

Norvēģija

0

0

0

0

0

(111)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Savienības ūdeņi IVa zonā. No 2014. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2014. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

(MAC/*4A-EN)

Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

(MAC/*2AN-)

Vācija

7 877

0

Francija

5 252

0

Īrija

26 258

0

Nīderlande

11 487

0

Apvienotā Karaliste

72 212

0

Savienība

123 086

0

(112)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nepārsniedz 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

(113)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

Īpašs nosacījums:

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

VIIIb

(MAC/*08B.)

Spānija

2 437

Francija

16

Portugāle

504

(114)  Par nozveju, kas iegūta IIa zonā (MAC/*02A) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.

(115)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(116)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

(117)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(118)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļu var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(119)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas, merlanga un pikšas piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*03A.).

(120)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(121)  Ietverot tūbītes.

(122)  Vismaz 98 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt brētliņām. Limandas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 2 % kvotas (OTH/*2AC4C).

(123)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(124)  Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(125)  Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(126)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādu zonu kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

(127)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(128)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*4BC7D).

(129)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2014. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

(130)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.).

(131)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt stavridām. Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OTH/*2A-14).

(132)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(133)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 () 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(134)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(135)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).

(136)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(137)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).

(138)  Ūdeņi pie Azoru salām.

(139)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(140)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(141)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(142)  Ūdeņi pie Madeiras.

(143)  No tās ne vairāk kā 5 % var būt stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(144)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(145)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(146)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(147)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(148)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(149)  Vismaz 95 % izkrāvumu, kurus atskaita no šīs kvotas, ir jābūt Esmarka mencām. Pikšas un merlanga piezveja jāatskaita no atlikušajiem 5 % kvotas (OT2/*2A3A4).

(150)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(151)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(152)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(153)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(154)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(155)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

(156)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(157)  Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai "citām sugām" parastajā apmērā.

(158)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(159)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(160)  Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

(161)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(162)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

Suga

:

Karaliskie krabji

Chionoecetes spp.

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(PCR/N1GRN.)

Īrija

25 (1)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

175 (1)

Savienība

200 (1)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

Savienības, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(HER/1/2-)

Beļģija

9 (2)

Analītiskā KPN

Dānija

9 346 (2)

Vācija

1 637 (2)

Spānija

31 (2)

Francija

403 (2)

Īrija

2 419 (2)

Nīderlande

3 345 (2)

Polija

473 (2)

Portugāle

31 (2)

Somija

145 (2)

Zviedrija

3 463 (2)

Apvienotā Karaliste

5 975 (2)

Savienība

27 277 (2)

KPN

419 000


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(COD/1N2AB.)

Vācija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija

0

Spānija

0

Īrija

0

Francija

0

Portugāle

0

Apvienotā Karaliste

0

Savienība

0

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā

(COD/N1GL14)

Vācija

1 800 (3)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

400 (3)

Savienība

2 200 (3)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

I un IIb

(COD/1/2B.)

Vācija

7 667 (6)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

14 260 (6)

Francija

3 718 (6)

Polija

3 035 (6)

Portugāle

2 806 (6)

Apvienotā Karaliste

5 172 (6)

Citas dalībvalstis

250 (4)  (6)

Savienība

36 908 (5)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(COD/05B-F.) mencai;

(HAD/05B-F.) pikšai

Vācija

0 (7)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (7)

Apvienotā Karaliste

0 (7)

Savienība

0 (7)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(HAL/514GRN)

Portugāle

118 (8)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

118 (8)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(HAL/N1GRN.)

Savienība

118 (9)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(GRV/514GRN)

Savienība

65 (10)  (11)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GRV/N1GRN.)

Savienība

65 (12)  (13)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Moiva

Mallotus villosus

Zona

:

IIb

(CAP/02B.)

Savienība

0

Analītiskā KPN

KPN

0


Suga

:

Moiva

Mallotus villosus

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(CAP/514GRN)

Dānija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

0

Zviedrija

0

Vācija

0

Visas dalībvalstis

0 (14)

Savienība

0 (15)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(HAD/1N2AB.)

Vācija

0 (16)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (16)

Apvienotā Karaliste

0 (16)

Savienība

0 (16)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

Fēru salu ūdeņi

(WHB/2A4AXF)

Dānija

0 (17)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (17)

Francija

0 (17)

Nīderlande

0 (17)

Apvienotā Karaliste

0 (17)

Savienība

0 (17)

KPN

0


Suga

:

Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterygia

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(LIN/05B-F.) jūras līdakai;

(BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai

Vācija

0 (18)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (18)

Apvienotā Karaliste

0 (18)

Savienība

0 (18)

KPN

0


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(PRA/514GRN)

Dānija

1 295 (19)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

1 295 (19)

Savienība

2 590 (19)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(PRA/N1GRN.)

Dānija

1 700

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

1 700

Savienība

3 400

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(POK/1N2AB.)

Vācija

0 (20)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (20)

Apvienotā Karaliste

0 (20)

Savienība

0 (20)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(POK/1/2INT)

Savienība

0

Analītiskā KPN

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Saida

Pollachius virens

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(POK/05B-F.)

Beļģija

0 (21)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (21)

Francija

0 (21)

Nīderlande

0 (21)

Apvienotā Karaliste

0 (21)

Savienība

0 (21)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(GHL/1N2AB.)

Vācija

0 (22)  (23)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

0 (22)  (23)

Savienība

0 (22)  (23)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(GHL/1/2INT)

Savienība

0

Piesardzības KPN

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GHL/N1GRN.)

Vācija

1 700 (25)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

1 700 (24)  (25)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(GHL/514GRN)

Vācija

3 591 (27)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Apvienotā Karaliste

189 (27)

Savienība

3 780 (26)  (27)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214S)

Igaunija

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0

Spānija

0

Francija

0

Īrija

0

Latvija

0

Nīderlande

0

Polija

0

Portugāle

0

Apvienotā Karaliste

0

Savienība

0

KPN

0


Suga

:

Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(RED/51214D)

Igaunija

93 (28)  (29)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

1 883 (28)  (29)

Spānija

331 (28)  (29)

Francija

176 (28)  (29)

Īrija

1 (28)  (29)

Latvija

34 (28)  (29)

Nīderlande

1 (28)  (29)

Polija

170 (28)  (29)

Portugāle

396 (28)  (29)

Apvienotā Karaliste

5 (28)  (29)

Savienība

3 090 (28)  (29)

KPN

20 000 (28)  (29)


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(RED/1N2AB.)

Vācija

0 (30)  (31)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

0 (30)  (31)

Francija

0 (30)  (31)

Portugāle

0 (30)  (31)

Apvienotā Karaliste

0 (30)  (31)

Savienība

0 (30)  (31)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2INT)

Savienība

Nepiemēro (32)  (33)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

19 300


Suga

:

Sarkanasari (pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(RED/N1G14P)

Vācija

1 897 (34)  (35)  (36)  (37)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

10 (34)  (35)  (36)  (37)

Apvienotā Karaliste

13 (34)  (35)  (36)  (37)

Savienība

1 920 (34)  (35)  (36)  (37)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Sarkanasari (bentiskie)

Sebastes spp.

Zona

:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(RED/N1G14D)

Vācija

1 976 (38)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

10 (38)

Apvienotā Karaliste

14 (38)

Savienība

2 000 (38)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

Islandes ūdeņi Va zonā

(RED/05A-IS)

Beļģija

0 (39)  (40)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (39)  (40)

Francija

0 (39)  (40)

Apvienotā Karaliste

0 (39)  (40)

Savienība

0 (39)  (40)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(RED/05B-F.)

Beļģija

0 (41)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

0 (41)

Francija

0 (41)

Apvienotā Karaliste

0 (41)

Savienība

0 (41)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Citas sugas

Zona

:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(OTH/1N2AB.)

Vācija

0 (42)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (42)

Apvienotā Karaliste

0 (42)

Savienība

0 (42)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Citas sugas (43)

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(OTH/05B-F.)

Vācija

0 (44)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (44)

Apvienotā Karaliste

0 (44)

Savienība

0 (44)

KPN

Nepiemēro


Suga

:

Plekstveidīgās zivis

Zona

:

Fēru salu ūdeņi Vb zonā

(FLX/05B-F.)

Vācija

0 (45)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

0 (45)

Apvienotā Karaliste

0 (45)

Savienība

0 (45)

KPN

Nepiemēro

(1)  Zveja aizliegta laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam Grenlandes ūdeņos NAFO 1. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 64° 15′ N.

(2)  Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādiem apgabaliem: NEAFC pārvaldības apgabalā, Savienība ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

0

(3)  Zveja aizliegta laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Var zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un ICES XIV zonā vismaz 2 no 4 šeit minētajiem apgabaliem:

Ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfiskās robežas

1.

NAFO 1F

uz rietumiem no 44°00′W un uz dienvidiem no 60°45′N

2.

ICES XIVb

uz austrumiem no 44°00′W un uz dienvidiem no 62°30′N

3.

ICES XIVb

uz ziemeļiem no 62°30′N un uz rietumiem no 35°15′W

4.

ICES XIVb

uz austrumiem no 35°15′W un uz dienvidiem no 67°00′N

(4)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(5)  Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(6)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 19 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

(7)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(8)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(9)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(10)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(11)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(12)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(13)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(14)  Dalībvalstis, kurām ir iedalīta kvota, "visu dalībvalstu" kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, "visu dalībvalstu" kvotu neizmanto vispār.

(15)  Jāzvejo no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

(16)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(17)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(18)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(19)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(20)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(21)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(22)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(23)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(24)  Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

(25)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(26)  Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.

(27)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(28)  Drīkst apgūt tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

Punkts

Platums

Garums

1.

64°45′N

28°30′W

2.

62°50′N

25°45′W

3.

61°55′N

26°45′W

4.

61°00′N

26°30′W

5.

59°00′N

30°00′W

6.

59°00′N

34°00′W

7.

61°30′N

34°00′W

8.

62°50′N

36°00′W

9.

64°45′N

28°30′W

(29)  Nedrīkst zvejot no 2014. gada 1. janvāra līdz 9. maijam.

(30)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(31)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(32)  Zveju drīkst veikt tikai laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

(33)  Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(34)  Drīkst zvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali laikposmā no 2014. gada 10. maija līdz 31. decembrim.

(35)  Drīkst zvejot vienīgi minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala Grenlandes ūdeņos, kurus norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts

Platums

Garums

1

64°45′N

28°30′W

2

62°50′N

25°45′W

3

61°55′N

26°45′W

4

61°00′N

26°30′W

5

59°00′N

30°00′W

6

59°00′N

34°00′W

7

61°30′N

34°00′W

8

62°50′N

36°00′W

9

64°45′N

28°30′W

(36)  Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

(37)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu

(38)  Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, kas noteikta aršādām koordinātām:

Punkts

Platums

Garums

1

59°15′N

54°26′W

2

59°15′N

44°00′W

3

59°30′N

42°45′W

4

60°00′N

42°00′W

5

62°00′N

40°30′W

6

62°00′N

40°00′W

7

62°40′N

40°15′W

8

63°09′N

39°40′W

9

63°30′N

37°15′W

10

64°20′N

35°00′W

11

65°15′N

32°30′W

12

65°15′N

29°50′W

(39)  Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(40)  Drīkst zvejot tikai no 2014. gada jūlija līdz decembrim.

(41)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(42)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(43)  Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

(44)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

(45)  Provizoriska kvota saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

NAFO 2J3KL

(COD/N2J3KL)

Savienība

0 (1)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (1)


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

NAFO 3NO

(COD/N3NO.)

Savienība

0 (3)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (3)


Suga

:

Menca

Gadus morhua

Zona

:

NAFO 3M

(COD/N3M.)

Igaunija

161

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

676

Latvija

161

Lietuva

161

Polija

552

Spānija

2 077

Francija

290

Portugāle

2 850

Apvienotā Karaliste

1 353

Savienība

8 281

KPN

14 521


Suga

:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona

:

NAFO 2J3KL

(WIT/N2J3KL)

Savienība

0 (4)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (4)


Suga

:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona

:

NAFO 3NO

(WIT/N3NO.)

Savienība

0 (5)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (5)


Suga

:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona

:

NAFO 3M

(PLA/N3M.)

Savienība

0 (6)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (6)


Suga

:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona

:

NAFO 3LNO

(PLA/N3LNO.)

Savienība

0 (7)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (7)


Suga

:

Īsspuru kalmārs

Illex illecebrosus

Zona

:

NAFO 3. un 4. apakšzona

(SQI/N34.)

Igaunija

128 (8)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

128 (8)

Lietuva

128 (8)

Polija

227 (8)

Savienība

Nepiemēro (8)  (9)

KPN

34 000


Suga

:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona

:

NAFO 3LNO

(YEL/N3LNO.)

Savienība

0 (10)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

17 000


Suga

:

Moiva

Mallotus villosus

Zona

:

NAFO 3NO

(CAP/N3NO.)

Savienība

0 (11)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

0 (11)


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

NAFO 3L (12)

(PRA/N3L.)

Igaunija

48

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Latvija

48

Lietuva

48

Polija

48

Spānija

38

Portugāle

10

Savienība

240

KPN

4 300


Suga

:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

:

NAFO 3M (13)

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro (14)  (15)

Analītiskā KPN


Suga

:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

:

NAFO 3LMNO

(GHL/N3LMNO)

Igaunija

310

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

317

Latvija

43

Lietuva

22

Spānija

4 243

Portugāle

1 774

Savienība

6 709

KPN

11 442


Suga

:

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona

:

NAFO 3LNO

(SKA/N3LNO.)

Igaunija

283

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva

62

Spānija

3 403

Portugāle

660

Savienība

4 408

KPN

7 000


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

NAFO 3LN

(RED/N3LN.)

Igaunija

346

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

238

Latvija

346

Lietuva

346

Savienība

1 276

KPN

7 000


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

NAFO 3M

(RED/N3M.)

Igaunija

1 571 (16)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

513 (16)

Latvija

1 571 (16)

Lietuva

1 571 (16)

Spānija

233 (16)

Portugāle

2 354 (16)

Savienība

7 813 (16)

KPN

6 500 (16)


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

NAFO 3O

(RED/N3O.)

Spānija

1 771

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

5 229

Savienība

7 000

KPN

20 000


Suga

:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

:

NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

(RED/N1F3K.)

Latvija

0 (17)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Lietuva

0 (17)

Savienība

0 (17)

KPN

0 (17)


Suga

:

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Urophycis tennis

Zona

:

NAFO 3NO

(HKW/N3NO.)

Spānija

255

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

333

Savienība

588 (18)

KPN

1 000

(1)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 () 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).

(3)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju apjomā, kas nav lielāks par 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

(4)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(5)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(6)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(7)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(8)  Jāzvejo no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(9)  Nav noteikta Savienības daļa. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 611

(10)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(11)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(12)  Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47° 20′ 0

46° 40′ 0

2

47° 20′ 0

46° 30′ 0

3

46° 00′ 0

46° 30′ 0

4

46° 00′ 0

46° 40′ 0

(13)  Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47° 20′ 0

46° 40′ 0

2

47° 20′ 0

46° 30′ 0

3

46° 00′ 0

46° 30′ 0

4

46° 00′ 0

46° 40′ 0

Turklāt no 2014. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.

Ziemeļu platums

Rietumu garums

1

47° 55′ 0

45° 00′ 0

2

47° 30′ 0

44° 15′ 0

3

46° 55′ 0

44° 15′ 0

4

46° 35′ 0

44° 30′ 0

5

46° 35′ 0

45° 40′ 0

6

47° 30′ 0

45° 40′ 0

7

47° 55′ 0

45° 00′ 0

(14)  Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un paziņo Komisijai par minētajām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Maksimālais zvejas dienu skaits

Dānija

0

0

Igaunija

0

0

Spānija

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Polija

0

0

Portugāle

0

0

(15)  Specializētā zveja nav atļauta. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(16)  Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2014. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 250

Pēc KPN vai termiņa vidusposma limita pilnīgas apguves specializētā zveja no šā krājuma ir jāpārtrauc neatkarīgi no nozveju apjoma.

(17)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

(18)  Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka atbilstošās Savienības un dalībvalstu kvotas 2014. gadam ir šādas:

Spānija

509

Portugāle

667

Savienība

1 176

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

Suga

:

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona

:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra

(BFT/AE45WM)

Kipra

69,44 (4)  (7)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Grieķija

129,07 (7)

Spānija

2 504,45 (2)  (4)  (7)

Francija

2 471,23 (2)  (3)  (4)  (7)

Horvātija

390,59 (6)  (7)

Itālija

1 950,42 (4)  (5)  (7)

Malta

160,02 (4)  (7)

Portugāle

235,5 (7)

Citas dalībvalstis

27,93 (1)  (7)

Savienība

7 938,65 (2)  (3)  (4)  (5)  (7)

KPN

13 400


Suga

:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(SWO/AN05N)

Spānija

6 886,05 (9)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

1 325,88 (9)

Citas dalībvalstis

135,58 (8)  (9)

Savienība

8 347,58

KPN

13 700


Suga

:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(SWO/AS05N)

Spānija

4 699,18 (10)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

442,52 (10)

Savienība

5 141,70

KPN

15 000


Suga

:

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

Thunnus alalunga

Zona

:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(ALB/AN05N)

Īrija

2 698,68 (13)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

13 756,51 (13)

Francija

6 972,79 (13)

Apvienotā Karaliste

334,08 (13)

Portugāle

2 772,87 (13)

Savienība

26 534,93 (11)

KPN

28 000


Suga

:

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

Thunnus alalunga

Zona

:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(ALB/AS05N)

Spānija

724,69

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

238,16

Portugāle

507,15

Savienība

1 470,00

KPN

24 000


Suga

:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona

:

Atlantijas okeāns

(BET/ATLANT)

Spānija

16 741,74

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

7 927,83

Portugāle

4 797,54

Savienība

29 467,10

KPN

85 000


Suga

:

Atlantijas zilais marlīns

Makaira nigricans

Zona

:

Atlantijas okeāns

(BUM/ATLANT)

Spānija

27,2

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Francija

397,6

Portugāle

55,2

Savienība

480,0

KPN

1 985


Suga

:

Baltais marlīns

Tetrapturus albidus

Zona

:

Atlantijas okeāns

(WHM/ATLANT)

Spānija

30,5

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Portugāle

19,5

Savienība

50,0

KPN

355

(1)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija

382,93

Francija

172,77

Savienība

555,71

(3)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija

100,00

Savienība

100,00

(4)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija

50,09

Francija

49,42

Itālija

39,01

Kipra

3,20

Malta

4,71

Savienība

146,43

(5)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija

39,01

Savienība

39,01

(6)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, audzēšanas nolūkos ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303),

Horvātija

351,53

Savienība

351,53

(7)  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punkta, no 2014. gada 26. maija līdz 24. jūnijam (ieskaitot) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadu.

(8)  Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

(9)  Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

(10)  Īpašs nosacījums: līdz 3,86 % no šā apjoma var nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

(11)  To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 () 12. pantu ir šāds: 1 253

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(13)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Īrija

50,00

Spānija

730,00

Francija

151,00

Apvienotā Karaliste

12,00

Portugāle

310,00

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.

Suga

:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(ANI/F483.)

KPN

4 635

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika (1)

(ANI/F5852.)

KPN

1 267

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Melnspuru leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(SSI/F483.)

KPN

2 200 (2)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(LIC/F5852.)

KPN

150 (3)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(TOP/F483.)

KPN

2 400 (4)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpaši nosacījumi

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483A)

0

B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483B)

720

C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483C)

1 680


Suga

:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

:

FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

(TOP/F484N.)

KPN

45 (5)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Antarktikas ilkņzivis

Dissostichus mawsoni.

Zona

:

FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

(TOA/F484S.)

KPN

24 (6)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(TOP/F5852.)

KPN

2 730 (7)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Krils

Euphausia superba

Zona

:

FAO 48

(KRI/F48.)

KPN

5 610 000

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpaši nosacījumi

Nepārsniedzot kopējo apvienoto nozveju 620 000 tonnu apmērā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

48.1. rajons (KRI/*F481.)

155 000

48.2. rajons (KRI/*F482.)

279 000

48.3. rajons (KRI/*F483.)

279 000

48.4. rajons (KRI/*F484.)

93 000


Suga

:

Krils

Euphausia superba

Zona

:

FAO 58.4.1. Antarktika

(KRI/F5841.)

KPN

440 000

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115°E

(KRI/*F-41W)

277 000

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115°E

(KRI/*F-41E)

163 000


Suga

:

Krils

Euphausia superba

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(KRI/F5842.)

KPN

2 645 000

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E

(KRI/*F-42W)

260 000

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E

(KRI/*F-42E)

192 000


Suga

:

Zaļā nototēnija

Gobionotothen gibberifrons

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(NOG/F483.)

KPN

1 470 (8)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(NOS/F483.)

KPN

300 (9)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(NOS/F5852.)

KPN

80 (10)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GRV/F5852.)

KPN

360 (11)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Makrūrzivs

Macrourus spp.

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(GRV/F483.)

KPN

120 (12)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Marmora nototēnija

Notothenia rossii

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(NOR/F483.)

KPN

300 (13)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Krabji

Paralomis spp.

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(PAI/F483.)

KPN

0

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Melnā leduszivs

Pseudochaenichthys georgianus

Zona

:

FAO 48.3. Antarktika

(SGI/F483.)

KPN

300 (14)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(SRX/F5852.)

KPN

120 (15)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

:

FAO 48.3 Antarktika

(SRX/F483.)

KPN

120 (16)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga

:

Citas sugas

Zona

:

FAO 58.5.2. Antarktika

(OTH/F5852.)

KPN

50 (17)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

—

kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

—

tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

—

tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

—

tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

—

tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

—

tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(2)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(3)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4)  Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2014. gada 16. aprīļa līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim.

(5)  Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

(6)  Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

(7)  Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

(8)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(9)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(10)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(11)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(12)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(13)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(14)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(15)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(16)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(17)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IF PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga

:

Beriksas

Beryx spp.

Zona

:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200

Piesardzības KPN


Suga

:

Sarkanie dziļjūras krabji

Chaceon spp.

Zona

:

SEAFO B1. apakšrajons (1)

(GER/F47NAM)

KPN

200

Piesardzības KPN


Suga

:

Sarkanie dziļjūras krabji

Chaceon spp.

Zona

:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

Piesardzības KPN


Suga

:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

276

Piesardzības KPN


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

SEAFO B1. apakšrajons (2)

(ORY/F47NAM)

KPN

0

Piesardzības KPN


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

50

Piesardzības KPN

(1)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

—

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(2)  Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

—

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

Suga

:

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona

:

Visi apgabali

(SBF/F41-81)

Savienība

10 (1)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

KPN

12 449

(1)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga

:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

Piesardzības KPN

KPN

Nepiemēro

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga

:

Stavrida

Trachurus murphyi

Zona

:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

7 808,07 (1)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Nīderlande

8 463,14 (1)

Lietuva

5 433,05 (1)

Polija

9 341,74 (1)

Savienība

31 046 (1)

KPN

Nepiemēro

(1)  Provizoriska kvota, kamēr nav zināmi rezultāti SPRMFO Komisijas otrajai ikgadējai sanāksmei, kas paredzēta 2014. gada 27.–31. janvārī.

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIA, VIA, VIIA, VIID RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN SAVIENĪBAS ŪDEŅOS ICES IIA UN VB RAJONĀ

1.   Darbības joma

1.1.

Šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2014. gadā lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2.   Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas ("reglamentētie zvejas rīki") un minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3.   Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.   Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1.

Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2014. gada pārvaldības periodam, kas ilgst no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.

Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5.   Pārvaldība

5.1.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

7.   Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

a)   Kategats

Reglamentētie zvejas rīki

DK

DE

SE

TR1

197 929

4 212

16 610

TR2

830 041

5 240

327 506

TR3

441 872

0

490

BT1

0

0

0

BT2

0

0

0

GN

115 456

26 534

13 102

GT

22 645

0

22 060

LL

1 100

0

25 339


b)   Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

Reglamentētie zvejas rīki

BE

DK

DE

ES

FR

IE

NL

SE

UK

TR1

895

3 385 928

954 390

1 409

1 505 354

157

257 266

172 064

6 185 460

TR2

193 676

2 841 906

357 193

0

6 496 811

10 976

748 027

604 071

5 127 906

TR3

0

2 545 009

257

0

101 316

0

36 617

1 024

8 482

BT1

1 427 574

1 157 265

29 271

0

0

0

999 808

0

1 739 759

BT2

5 401 395

79 212

1 375 400

0

1 202 818

0

28 307 876

0

6 116 437

GN

163 531

2 307 977

224 484

0

342 579

0

438 664

74 925

546 303

GT

0

224 124

467

0

4 338 315

0

0

48 968

14 004

LL

0

56 312

0

245

125 141

0

0

110 468

134 880


c)   ICES VIIa rajons

Reglamentētie zvejas rīki

BE

FR

IE

NL

UK

TR1

0

48 193

33 539

0

339 592

TR2

10 166

744

475 649

0

1 086 399

TR3

0

0

1 422

0

0

BT1

0

0

0

0

0

BT2

843 782

0

514 584

200 000

111 693

GN

0

471

18 255

0

5 970

GT

0

0

0

0

158

LL

0

0

0

0

70 614


d)   ICES VIa rajons un Savienības ūdeņi ICES Vb rajonā

Reglamentētie zvejas rīki

BE

DE

ES

FR

IE

UK

TR1

0

9 320

249 152

1 057 828

428 820

1 033 273

TR2

0

0

0

34 926

14 371

2 972 845

TR3

0

0

0

0

273

16 027

BT1

0

0

0

0

0

117 544

BT2

0

0

0

0

3 801

4 626

GN

0

35 442

13 836

302 917

5 697

213 454

GT

0

0

0

0

1 953

145

LL

0

0

1 402 142

184 354

4 250

630 040

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   Darbības joma

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)

"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)

traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un

ii)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)

"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)

"apgabals" ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)

"2014. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

e)

"īpaši nosacījumi" ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3.   Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II   NODAĻA

Atļaujas

4.   Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2013. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III   NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts savienības kuģiem

5.   Maksimālais dienu skaits

5.1.

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.

Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas nekā 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

6.1.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)

saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2011. vai 2012. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

b)

saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2011. vai 2012. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.

Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2014. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.

Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.

Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I   tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Īpašais nosacījums

Reglamentētie zvejas rīki

Maksimālais dienu skaits

 

Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

ES

127

FR

121

PT

126

6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts

Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

Neierobežots

7.   Kilovatdienu sistēma

7.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2011. un 2012. gadā reģistrētās darbības, kas liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

8.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2013. gada 1. februāra līdz 2014. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.

Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.6.

Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

8.7.

Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu 2014. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2014. gada pārvaldības periodam.

9.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

9.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV   NODAĻA

Pārvaldība

10.   Vispārīgs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11.   Pārvaldības periodi

11.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

11.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V   NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

12.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

12.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2011. un 2012. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI   NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

14.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

15.   Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Gads

Summārās zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR

=

traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

GN

=

žaunu tīkli ≥ 60 mm

LL

=

grunts āķu jedas

(3)

Gads

4

 

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads

(4)

Summārās zvejas piepūles deklarācija

7

R

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim


IV   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotie zvejas rīki

Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us)

Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)

(8)

(8)

(8)

(9)


V   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5) L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

 CFR

12

 

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

(4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)

Paziņotie zvejas rīki

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR

=

traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

GN

=

žaunu tīkli ≥ 60 mm

LL

=

grunts āķu jedas

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

2

L

Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

(7)

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us)

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8)

Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

3

L

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits"

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(4)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   Darbības joma

1.1.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2014. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:

a)

šādi kuģi 2014. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)

šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2014. gada 31. jūlijam un 2015. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2014. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas.

a)

"zvejas rīku grupa" ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii)

stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)

"reglamentētie zvejas rīki" ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)

"apgabals" ir ICES VIIe rajons;

d)

"2014. gada pārvaldības periods" ir laikposms no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim;

3.   Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

II   NODAĻA

Atļaujas

4.   Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā 2002.–2013. gadā jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.3.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III   NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem

5.   Maksimālais dienu skaits

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2014. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I   tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētie zvejas rīki

Maksimālais dienu skaits

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

BE

164

FR

175

UK

207

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

BE

164

FR

178

UK

164

6.   Kilovatdienu sistēma

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2014. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā minēto reglamentēto zvejas rīku ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

7.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2014. gada 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.6.

Dalībvalsts 2014. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.7.

Papildu dienas, kuras Komisija iedalījusi 2013. gada pārvaldības periodam saistībā ar zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, iekļauj dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas norādīts I tabulā, un iedala I tabulā norādītajām zvejas rīku grupām. Uz šīm papildu dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas 2014. gada pārvaldības periodam.

7.8.

Atkāpjoties no 7.1.–7.5. punkta, Komisija 2014. gada pārvaldības periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var iedalīt papildu dienas par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim, ja par to jau iepriekš nav pieprasītas papildu dienas minētajā periodā.

8.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

8.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV   NODAĻA

Pārvaldība

9.   Vispārīgs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10.   Pārvaldības periodi

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V   NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI   NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

13.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

14.   Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Gads

Summārās zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT

=

rāmja traļi ≥ 80 mm

GN

=

žaunu tīkli < 220 mm

TN

=

vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Gads

4

 

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013. vai 2014. gads

(4)

Summārās zvejas piepūles deklarācija

7

R

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim


IV   tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto(-os) zvejas rīku(-us)

Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)


V   tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

2)

 CFR

12

 

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

5)

Paziņotie zvejas rīki

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT

=

rāmja traļi ≥ 80 mm

GN

=

žaunu tīkli < 220 mm

TN

=

vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam(-iem) zvejas rīkam(-iem)

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(7)

Dienu skaits, kurās ir izmantots(-i) paziņotais(-ie) zvejas rīks(-i)

3

L

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits"

(1)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(2)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IID PIELIKUMS

Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals

ICES statistiskie taisnstūri

1

31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6

2

31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8

3

41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0

4

38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0

5

47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5

6

41-43 G0-G3; 44 G1

7

47-51 E7-E9

IID pielikuma 1. papildinājums

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

Image

III PIELIKUMS

Zvejas atļauju maksimālais skaits savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Tiks noteikts

Tiks noteikts

Tiks noteikts

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Tiks noteikts

Tiks noteikts

Tiks noteikts

Makrele

Nepiemēro

Nepiemēro

Tiks noteikts (1)

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N

Tiks noteikts

Tiks noteikts

Tiks noteikts

(1)  Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS  (1)

1.

Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

60

Francija

8

Savienība

68

2.

Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

119

Francija

87

Itālija

30

Kipra

7

Malta

28

Savienība

316

3.

Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija

9

Itālija

12

Savienība

21

4.

To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A   tabula

Zvejas kuģu skaits (2)

 

Kipra

Grieķija (3)

Horvātija

Itālija

Francija

Spānija

Malta (4)

Kuģi zvejai ar riņķvadu

1

1

9

12

17

6

1

Kuģi zvejai ar āķu jedām

4 (5)

0

0

30

8

31

22

Laivas zvejai ar ēsmu

0

0

0

0

8

60

0

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

0

0

12

0

29

2

0

Traleri

0

0

0

0

57

0

0

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (6)

0

16

0

0

87

32

0

B   tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība

 

Kipra

Horvātija

Grieķija

Itālija

Francija

Spānija

Malta

Kuģi zvejai ar riņķvadu

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Kuģi zvejai ar āķu jedām

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Laivas zvejai ar ēsmu

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Traleri

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

Tiks noteikta

5.

Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

 

Zivju krātiņveida lamatu skaits

Spānija

5

Itālija

6

Portugāle

1 (7)

6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A   tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

 

Audzētavu skaits

Kapacitāte (tonnās)

Spānija

14

11 852

Itālija

15

13 000

Grieķija

2

2 100

Kipra

3

3 000

Horvātija

7

7 880

Malta

8

12 300

B   tabula

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

Spānija

5 855

Itālija

3 764

Grieķija

785

Kipra

2 195

Horvātija

2 947

Malta

8 768

(1)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2)  Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(3)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(4)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(5)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(6)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(7)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A   DAĻA

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsuga

Zona

Aizlieguma periods

Haizivis (visas sugas)

Konvencijas apgabals

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Notothenia rossii

FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals

FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām

FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Zivis

FAO 48.1. Antarktika (1)

FAO 48.2. Antarktika (1)

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Gobionotothen gibberifrons

Chaenocephalus aceratus

Pseudochaenichthys georgianus

Lepidonotothen squamifrons

Patagonotothen guntheri

Electrona carlsbergi  (1)

FAO 48.3.

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Dissostichus spp.

FAO 48.5. Antarktika

No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

Dissostichus spp.

FAO 88.3. Antarktika (1)

FAO 58.5.1. Antarktika (1)  (2)

FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1)

FAO 58.4.4. Antarktika (1)  (2)

FAO 58.6. Antarktika (1)

FAO 58.7. Antarktika (1)

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Lepidonotothen squamifrons

FAO 58.4.4. (1)  (2)

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides

FAO 58.5.2. Antarktika

No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

Dissostichus mawsoni

FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni

No 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

B   DAĻA

KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2013./2014. GADĀ

Apakšapgabals/rajons

Reģions

Sezona

SSRU

Dissostichus spp. nozvejas limits

(tonnās)

Piezvejas limits

(tonnās) (3)

Rajveidīgās zivis

Macrourus spp.

Citas sugas

58.4.1.

Viss rajons

No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

SSRU A, B un F: 0

SSRU C: 257 (4)

SSRU D: 42 (4)

SSRU E: 315

SSRU G: 68 (4)

SSRU H: 42 (4)

Kopā 724

Viss

rajons: 50

Viss

rajons: 116

Viss

rajons: 20

58.4.2.

Viss rajons

No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 30. novembrim

SSRU A, B, C un D: 0

SSRU E: 35

Kopā 35

Viss

rajons: 50

Viss

rajons: 20

Viss

rajons: 20

58.4.3.a

Viss rajons

No 2014. gada 1. maija līdz 31. augustam

 

Kopā 32

Viss

rajons: 50

Viss

rajons: 20

Viss

rajons: 20

88.1.

Viss apakšapgabals

No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam

SSRU A, D, E, F un M: 0

SSRU B, C un G: 397

SSRU H, I un K: 2 247

SSRU J un L: 357

Kopā 3 044

152

SSRU A, D, E, F un M: 0

SSRU B, C un G: 50

SSRU H, I un K: 112

SSRU J un L: 50

430

SSRU A, D, E, F un M: 0

SSRU B, C un G: 40

SSRU H, I un K: 320

SSRU J un L: 70

160

SSRU A, D, E, F un M: 0

SSRU B, C un G: 60

SSRU H, I un K: 60

SSRU J un L: 40

88.2.

Uz dienvidiem no 65° S

No 2013. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. augustam

SSRU A, B un I: 0

SSRU C, D, E, F un G: 124

SSRU H: 266

Kopā 390

50

SSRU A, B un I: 0

SSRU C, D, E, F un G: 50

SSRU H: 50

62

SSRU A, B un I: 0

SSRU C, D, E, F un G: 20

SSRU H: 42

20

SSRU A, B un I: 0

SSRU C, D, E, F un G: 100

SSRU H: 20

V pielikuma B daļas papildinājums

MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

Reģions

SSRU

Robeža

48.6

A

No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1°30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.

 

B

No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

C

No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

D

No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

E

No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

F

No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

G

No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

58.4.1

A

No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.

 

B

No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

C

No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

D

No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

E

No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

F

No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

G

No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

H

No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

58.4.2

A

No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

 

B

No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

 

C

No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

 

D

No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

 

E

No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

58.4.3a

A

Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73°10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

58.4.3b

A

No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

 

B

No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

C

No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

 

D

No 55° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

 

E

No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

58.4.4.

A

No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

 

B

No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

 

C

No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

 

D

Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60°E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

58.6

A

No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

 

B

No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

 

C

No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

 

D

No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

58.7

A

No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

88.1

A

No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

B

No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

C

No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

D

No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

 

E

No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

 

F

No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S.

 

G

No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66°40′ S.

 

H

No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

 

I

No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S.

 

J

No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

 

K

No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S.

 

L

No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S.

 

M

No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, uz ziemeļiem gar krastu līdz 73° S.

88.2

A

No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

B

No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

C

No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

 

D

No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

 

E

No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

 

F

No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

 

G

No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

 

H

No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.

 

I

No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

88.3

A

No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

B

No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

C

No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

 

D

No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, uz rietumiem gar krastu līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

B   DAĻA

PIELIKUMS 21-03/A

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Vispārīga informācija

Dalībniece:_

Zvejas sezona:_

Kuģa vārds:_

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):_

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.

Apakšapgabals/rajons

Atzīmēt atbilstīgās ailes

48.1.

48.2.

48.3.

48.4.

58.4.1.

58.4.2.


Zvejas metode:

Atzīmēt atbilstīgās ailes

Parasta tralēšana

Nepārtrauktas zvejas sistēma

Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

Cita metode: lūdzu, precizējiet

Produktu veidi un metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai

Produkta veids

Metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt pielikumu 21-03/B) (5)

Veseli saldēti

 

Vārīti

 

Milti

 

Eļļa

 

Cits produkts, lūdzu, precizējiet

 

Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmērs

Zvejas rīks 1

Zvejas rīks 2

Cits(-i) zvejas rīks (-i)

Zvejas rīka atvērums

 

 

 

Maksimālais vertikālais atvērums (m)

 

 

 

Maksimālais horizontālais atvērums (m)

 

 

 

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6) (m)

 

 

 

Atvēruma laukums (m2)

 

 

 

Plāksnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm)

Ārējais (7)

Iekšējais (7)

Ārējais (7)

Iekšējais (7)

Ārējais (7)

Iekšējais (7)

Pirmā plāksne

 

 

 

 

 

 

Otrā plāksne

 

 

 

 

 

 

Trešā plāksne

 

 

 

 

 

 

…

 

 

 

 

 

 

Pēdējā plāksne (āmis)

 

 

 

 

 

 

Zvejas rīka(-u) diagramma(-s):_

Attiecībā uz jebkuru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā skatīt attiecīgo tīkla diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu pārraudzības un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīku diagrammās jāietver:

1.

Katras traļa plāksnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai ļautu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens caurplūdi.)

2.

Linuma acs izmērs (izstieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

3.

Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

4.

Detalizēta informācija par sloksnēm (streamers), ko izmanto tralī (uzbūve, atrašanās vieta uz plātnes, norādīt "nav", ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt

Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

Ierīces diagramma(-s):_

Attiecībā uz jebkuru izmantoto ierīci, vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā, skatīt attiecīgo diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Akustisko datu vākšana

Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)

 

 

 

Ražotājs

 

 

 

Modelis

 

 

 

Devēja frekvences (kHz)

 

 

 

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):_

Norādīt pasākumus, kas tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā sniegt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

PIELIKUMS 21-03/B

PAMATNOSTĀDNES NOZVEJOTO KRILU DZĪVSVARA APLĒŠANAI

Metode

Vienādojums (kg)

Parametrs

Apraksts

Veids

Aplēses metode

Vienība

Glabāšanas tvertnes tilpums

W*L*H*ρ*1 000

W= tvertnes platums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

L= tvertnes garums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

ρ= parauga blīvums

Mainīgs

Tilpuma-masas konversija

kg/litri

H= krilu dziļums tvertnē

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

m

Caurplūdes mērītājs (flow meter)

V*F krill* ρ

V= krila un ūdens tilpums kopā

Iemetienam (9) raksturīgs

Tiešs novērojums

litrs

Fkrill= krila frakcija paraugā

Iemetienam (9) raksturīgs

Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija

—

ρ= krila blīvums paraugā

Mainīgs

Tilpuma-masas konversija

kg/litri

Caurplūdes svari svari (flow scale)

M*(1–F)

M= krila un ūdens masa kopā

Iemetienam (10) raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

F= ūdens frakcija paraugā

Mainīgs

Caurplūdes svaru noteiktās masas korekcija

—

 

 

Mtray= tukša paliktņa masa

Konstants

Tiešs novērojums pirms zvejas

kg

Plašu paliktnis (plate tray)

(M–M tray)*N

M= vidējā masa krilam un paliktnim kopā

Mainīgs

Tiešs novērojums, pirms sasaldēšanas, ar notecinātu ūdeni

kg

 

 

N= paliktņu skaits

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

—

Miltu konversija

M meal*MCF

Mmeal= saražoto miltu masa

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

MCF= miltu konversijas koeficients

Mainīgs

Miltu masas konversija veselu krilu masā

—

Āmja tilpums

W*H*L*ρ*π/4*1 000

W= āmja platums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

H= āmja augstums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

ρ= parauga blīvums

Mainīgs

Tilpuma-masas konversija

kg/litri

L= āmja garums

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

m

Citi

Lūdzu, precizējiet

 

 

 

 

Novērošanas pasākumi un biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums

Zvejas sākumā

Nomērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, tad var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ±0.05 m)

Katru mēnesi (11)

Aplēst tilpuma-masas konversiju, pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes

Katrā iemetienā

Mērīt krilu dziļumu tvertnē (ja krils tiek glabāts tvertnē starp iemetieniem, tad nosaka dziļuma starpību; precizitāte ±0.1 m)

Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

Caurplūdes mērītājs

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t.i., pirms pārstrādes)

Katru mēnesi (11)

Aplēst tilpuma-masas konversiju (ρ), pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja

Katrā iemetienā (12)

Iegūt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

 

mērīt tilpumu (piemēram, 10 litri) krilam un ūdenim kopā

 

aplēst caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekciju, kas iegūta no nosusināta krila tilpuma

 

Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

Caurplūdes svari

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra veselus krilus (t.i., pirms pārstrādes)

Katrā iemetienā (12)

Iegūt paraugu no caurplūdes svariem un:

 

mērīt krila un ūdens masu kopā

 

aplēst caurplūdes svaru noteiktās masas korekciju, kas iegūta no nosusināta krila masas

 

Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

Plašu paliktnis

Pirms zvejas

Mērīt paliktņa masu (ja paliktņiem ir atšķirīgs dizains, mērīt katra veida masu; precizitāte ±0.1 kg)

Katrā iemetienā

Mērīt krila un paliktņa masu kopā (precizitāte ±0.1 kg)

Saskaitīt izmantoto paliktņu skaitu (ja paliktņiem ir atšķirīgs dizains, tad saskaita katra veida paliktņus)

Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

Miltu konversija

Katru mēnesi (11)

Aplēst miltu-veselu krilu konversiju, pieņemot, ka pārstrādā 1 000–5 000 kg veselu krilu (nosusināta masa)

Katrā iemetienā

Mērīt saražoto miltu masu

Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

Āmja tilpums

Zvejas sākumā

Mērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ±0.1 m)

Katru mēnesi (11)

Aplēst tilpuma-masas konversiju, pamatojoties uz nosusinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja

Katrā iemetienā

Mērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ±0.1 m)

Aplēst noķerto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu)

(1)  Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

(2)  Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

(3)  Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:

—

rajveidīgajām zivīm – 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu),

—

Macrourus spp. – 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu,

—

citām sugām kopā – 20 tonnas katrai SSRU.

(4)  Ietver nozvejas limitu 42 tonnu apmērā, lai ļautu Spānijai 2013./2014. gadā veikt noplicināšanās izmēģinājumu.

(5)  Ja metode nav minēta pielikumā 21-03/B, tad, lūdzu, sīki aprakstiet

(6)  Paredzams darba apstākļos.

(7)  Ārējā linuma acs izmērs, un iekšējā linuma acs izmērs, ja lieto starpplātni.

(8)  Izstieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.

(9)  Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(10)  Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai divu stundu periods, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(11)  Mērīts vismaz vienreiz mēnesī (biežāk, ja iespējams); jauns mēneša periods sāksies, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

(12)  Individuāls iemetiens, izmantojot parasto tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, izmantojot nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VI PIELIKUMS

IOTC KONVENCIJAS APGABALS

1.

Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija

22

61 364

Francija

22

33 604

Portugāle

5

1 627

Savienība

49

96 595

2.

Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija

27

11 590

Francija

41

5 382

Portugāle

15

6 925

Apvienotā Karaliste

4

1 400

Savienība

87

25 297

3.

Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4.

Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.

Spānija

14

Savienība

14

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģija

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Tiks noteikts

Tiks noteikts

Venecuēla (1)

Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

45

45

(1)  Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.