(1)

Francija ar 2010. gada 13. aprīļa vēstuli paziņoja Komisijai par projektu noteikt parafiskālo nodokli derībām tiešsaistē par zirgu skriešanās sacīkstēm, kas paredzēts, lai finansētu sabiedriskā pakalpojumu misiju, kas uzticēta zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām.

(2)

Komisija ar 2010. gada 17. novembra vēstuli paziņoja Francijai savu lēmumu sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (turpmāk tekstā – "lēmums par procedūras sākšanu") attiecībā uz šo atbalstu.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(4)

Francija 2011. gada 18. janvārī iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(5)

Komisija saņēma vairākas piezīmes no ieinteresētajām personām (sk. turpmāk 1. tabulu).

1.   tabula

Ieinteresētās personas

(6)

Ieinteresēto personu piezīmes Francijai tika nosūtītas 2011. gada 28. februārī. Francija iesniedza savus komentārus par ieinteresēto personu piezīmēm 2011. gada 4. aprīlī.

(7)

Komisija 2011. gada 12. aprīlī nosūtīja Francijas iestādēm informācijas pieprasījumu.

(8)

Komisijas dienestu un Francijas iestāžu darba sanāksme notika 2011. gada 4. maijā.

(9)

Francija, nosūtot 2011. gada 11. maija vēstuli, pieprasīja termiņa pagarinājumu, lai varētu atbildēt uz 2011. gada 12. aprīļa jautājumiem, un Komisija tam piekrita 2011. gada 16. maija vēstulē. Francija sniedza atbildes uz šiem jautājumiem 2011. gada 20. jūnijā.

(10)

Komisijas dienestu un Francijas iestāžu darba sanāksmes tika rīkotas 2011. gada 11. jūlijā un 2011. gada 9. decembrī.

(11)

Francija 2011. gada 14. decembrī iesniedza sākotnējā paziņojuma grozījumu projektu.

(12)

Komisija 2011. gada 16. decembrī iesniedza Francijai jautājumus par jauno paziņoto sistēmu. Francijas iestādes sniedza atbildi 2012. gada 1. martā.

(13)

Komisijas dienestu un Francijas iestāžu darba sanāksme notika 2012. gada 30. martā, lai apspriestu Francijas iestāžu izstrādāto jauno sistēmu.

(14)

Atbildot uz Komisijas prasībām precizēt šo jauno sistēmu, Francijas iestādes sniedza papildu informāciju 2012. gada 6. decembrī, 2013. gada 21. janvārī un 2013. gada 27. februārī.

(15)

Francijas iestādes 2013. gada 29. aprīlī oficiāli iesniedza Komisijai 2010. gada 13. aprīļa paziņojuma grozījumus, pielāgojot jauno sistēmu pēc apspriešanās ar Komisijas dienestiem.

(16)

Francija atvēra konkurencei tiešsaistes azartspēļu un loteriju nozari, pieņemot 2010. gada 12. maija Likumu Nr. 2010-476 par tiešsaistes azartspēļu un loteriju nozares atvēršanu konkurencei un regulēšanu (turpmāk tekstā – 2010. gada 12. maija likums).

(17)

2010. gada 12. maija likuma mērķis bija izbeigt tiešsaistes azartspēļu un loteriju nelikumīgo piedāvāšanu internetā. Konkurencei tika atvērti trīs spēļu veidi, kas izvēlēti, jo ir populāri spēlētāju vidū un nerada nekādu atkarības risku: zirgu skriešanās sacīkšu derības, sporta spēļu derības un tiešsaistes pokera spēle.

(18)

Tiešsaistes spēļu vai derību operatoriem ir nepieciešama darbības licence, ko uz pieciem gadiem un noteiktiem nosacījumiem izdevusi tiešsaistes spēļu regulatīvā iestāde (ARJEL) — neatkarīga pārvaldes iestāde, kas izveidota ar 2010. gada 12. maija likumu.

(19)

Pēc tiešsaistes spēļu atvēršanas konkurencei 2010. gada 24. novembrī Komisija slēdza pārkāpuma procedūru (4), kas bija sākta pret Franciju.. Šī pārkāpuma procedūra (5) bija sākta 2006. gadā, jo Komisija uzskatīja, ka šķēršļi, kurus Francija radīja ārvalstu operatoru sniegtajiem pakalpojumiem, bija nesamērīgi. Saistībā ar šo pārkāpuma procedūru Komisija 2007. gadā sniedza argumentētu atzinumu (6).

(20)

Pirms atvēršanas konkurencei zirgu skriešanās sacīkšu derību monopols ārpus hipodromiem piederēja PMU (Pari mutuel urbain). Tā ir ekonomisko interešu grupaa (7), ko veido divas sacīkšu mātessabiedrības (8) un 49 provinču sacīkšu sabiedrības (turpmāk tekstā kopā – zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības), gan attiecībā uz tiešsaistes derībām internetā, gan dokumentētajām derībām PMU tirdzniecības tīklā vai derībām hipodromos.

(21)

Paziņošanas brīdī 2010. gadā zirgus skriešanās sacīkšu derību likmes, ko pieņēma PMU, lielākais derību operators Eiropā un otrais lielākais pasaulē, sasniedza EUR 9 342 miljonus. No PMU apgrozījuma 2010. gadā tiešsaistē tika īstenoti 8,5 % (9). Visi neto ienākumi tiek izmaksāti zirgus skriešanās sacīkšu sabiedrībām, un 2010. gadā tie bija EUR 790,9 miljoni (10). Tos izmanto, lai finansētu 80 % no zirgaudzēšanas nozares izmaksām (audzēšanu, mācību centrus, jāšanas sporta centrus…), kur nodarbināti aptuveni 74 000 darbinieku un visos reģionos kopā darbojas 250 hipodromi.

(22)

Ņemot vērā PMU nozīmi zirgaudzēšanas nozares finansēšanā, Francijas iestādes baidījās, ka šīs nozares dzīvotspēja tiks apdraudēta, ja tiešsaistes azartspēļu un loteriju atvēršana konkurencei būtiski samazinās PMU ieņēmumus, ko varētu izraisīt:

(23)

Tad Francija nolēma aplikt tiešsaistes derības par zirgu skriešanās sacīkstēm ar parafiskālo nodokli, lai atbalstītu zirgaudzēšanas nozari un novērstu tās iespējamo ekonomisko destabilizāciju pēc konkurences atvēršanas un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Pēc Francijas iestāžu domām, parafiskālais nodoklis zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derībām ļaus finansēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (turpmāk tekstā – SIEG), kas uzticēti zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām (skatiet 2.3. punktu).

(24)

Nodokļa ieņēmumi, kas jāiekasē no visiem tiešsaistes derību pasākumiem zirgu skriešanās sacīkstēs, tostarp tiem, kas noslēgti PMU vietnē, tiks pilnībā izmaksāti sacīkšu mātessabiedrībām (proporcionāli likmēm, kas nopelnītas katrā specialitātē – rikšošanā, skrējienā pa līdzenu vietu un aulekšošanā), kuras pēc tam sadalīs attiecīgās summas dažādiem saņēmējiem (11). Šie ieņēmumi papildinās finansējumu, kas saņemts no derībām PMU tirdzniecības vietu fiziskajā tīklā (turpmāk tekstā – „dokumentētās derības”). Pamatojoties uz finanšu datiem par 2010. gadu, tiek lēsts, ka šo nodokli varētu iekasēt aptuveni EUR 64 miljonu apmērā.

(25)

Nodokļa likme, ko piedāvāja 2010. gadam, bija 8 % no derību darījumiem, kas zirgu skriešanās sacīkstēs tika noslēgti tiešsaistē, to aprēķināja, pamatojoties uz finanšu datiem par 2008. gadu, un tā atbilda attiecībai starp sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izmaksām un visu tiešsaistes un dokumentēto derību darījumu kopsummu zirgu skriešanās sacīkstēs. Tādējādi šā nodokļa likme paredz iekasēt maksu, kas identiska sabiedrisko pakalpojumu darbības finansējumam, ko saņem PMU un citi zirgu skriešanās sacīkšu derību operatori. Minētā nodokļa likmi iespējams mainīt atkarībā no izmaiņām sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izmaksās un zirgu skriešanās derību darījumos, parasti saskaņā ar šādu formulu:

Tādēļ paziņojumā tika paredzēts, ka šai likmei jāiekļaujas noteikta intervāla robežās [7 %–9 %]. No iepriekš minētās formulas izrietēja, ka 2012. gadā likme bija 8 %, pamatojoties uz finanšu datiem par 2010. gadu (sk. 113. apsvērumu).

(26)

Papildus derību ieņēmumiem, kas iegūti no PMU fiziskā tīkla un parafiksālā nodokļa, jāpiebilst, ka zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības saņem arī ieņēmumus no derību darījumiem sporta spēļu un tiešsaistes pokera jomā, kuriem PMU arī ir saņēmusi licenci pēc tiešsaistes azartspēļu un loteriju atvēršanas konkurencei.

(27)

Pasākuma paziņošanas laikā bija paredzēts, ka šis parafiskālais nodoklis, ar ko apliek tiešsaistes zirgu skriešanās sacīkšu derības, papildinās vispārējos nodokļu ieņēmumus, kas ietekmē gan dokumentētās, gan tiešsaistes derības kopumā. Vispārīgais nodokļu kodekss būtībā paredz, ka zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoriem ir jāmaksā nodoklis 5,7 % apmērā no darījuma (13).

(28)

Saskaņā ar Francijas iestāžu paziņojumu zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas ietver no šādus komponentus:

(29)

Šajā uzdevumā, kas kopumā ir uzticēta zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, īpaša nozīme ir sacīkšu mātessabiedrībām, kurām ir galvenā funkcija sacīkšu organizēšanā un visā zirgaudzēšanas nozarē (14). Jo īpaši Cheval Français un France Galop ir galvenās atbildīgās šādās jomās:

(30)

Uzdevuma sniegt sabiedriskos pakalpojumus īstenošana, kas piešķirta zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, praksē tiek veikta ar šādiem pasākumiem:

(31)

Šī uzdevuma sniegt sabiedriskos pakalpojumus kopējās neto izmaksas 2010. gadā veidoja aptuveni EUR 747 miljoni (15) (sk. 113. apsvērumu). Turpmākajā attēlā ir redzams iepriekš minēto pasākumu īpatsvars (izmaksu jomā) minētajā kopsummā.

1.   attēls

Uzdevuma sniegt sabiedriskos pakalpojumus izmaksu sadalījums (2010. gada dati)

Dopinga lietošanas kontrole 1,29 %

Apmācība un sociālā darbība 3,61 %

Sacīkšu organizēšanas 31,48 %

Prēmijas un pabalsti 63,61 %

(32)

Šo sabiedrisko pakalpojumu izmaksu lielāko daļu, kā minēts paziņojumā (sk. 1. attēlu), 2010. gadā veidoja prēmijas un pabalsti, kas izmaksāti audzētājiem, īpašniekiem un žokejiem (EUR 493 miljoni, proti, aptuveni 63,6 % kopējo izmaksu). Otra svarīgākā izmaksu pozīcija bija sacīkšu organizēšanas izmaksas (EUR 244 miljoni, proti, aptuveni 31,48 % kopējo izmaksu).

(33)

Uzdevuma sniegt sabiedriskos pakalpojumus kopējās izmaksas, ko Francija norādīja paziņojumā, pilnībā tika finansētas no zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību ieņēmumiem, ko PMU deva tiešsaistes derības, izmantojot internetu, dokumentētās derības, kas tika slēgtas PMU tirdzniecības tīklā, un derības, kas tika slēgtas hipodromos, kā arī citi resursi, kas pieder zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām (piemēram, tiesības ieiet hipodromā).

(34)

Komisija uzskatīja, ka pasākumā ir apvienoti visi elementi, kas veido valsts atbalsta jēdzienu. Pēc tam, kad tika izpētītas iespējas, ko piedāvā spēkā esošie noteikumi, Komisija nav atradusi nekādu precīzu pamatojumu paziņotā pasākuma saderībai ar iekšējo tirgu.

(35)

Komisija jo īpaši pauda nopietnas šaubas par to, ka Francija kvalificēja SIEG kā zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām paredzētu uzdevumu, un līdz ar to – par iespēju piemērot atbalsta shēmu, kas paredzēta sabiedrisko pakalpojumu kompensēšanai, un novērtēt to kā saderīgu ar LESD 106. panta 2. punktu, kā arī Kopienas nostādnēm valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (16).

(36)

Turklāt, kā liecināja Komisijas veiktā provizoriskā pārbaude, neviens saderības veids netika nepārprotami konstatēts. Tādējādi, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošo informāciju, šķiet, ka paredzētais atbalsts neatbilst ne vispārējiem saderības nosacījumiem, kas minēti LESD 107. panta 3. punktā, ne īpašajiem nosacījumiem, kas minēti tādos tiesību aktos kā pamatnostādnes par atbalstu reģioniem (17) vai lauksaimniecības pamatnostādnes (18).

(37)

Turklāt, ņemot vērā ciešo saikni starp atbalsta pasākumu un priekšstatu par parafiskālo nodokli, ir jānodrošina arī šā nodokļa atbilstība citiem līguma principiem, un Komisijai joprojām ir šaubas par parafiskālā nodokļa saderību ar brīvās pakalpojumu sniegšanas principu, kas paredzēts LESD 56. pantā, un nediskriminācijas principu, kas paredzēts LESD 110. pantā.

(38)

Gaidot Komisijas lēmumu, Francija 2010. gada 20. oktobrī pieņēma pagaidu pasākumu, ar ko tā noteica nodokli 8 % apmērā tiešsaistes zirgu skriešanās sacīkšu derībām – ar atpakaļejošu spēku no 2010. gada 3. augusta. Tomēr šā nodokļa ieņēmumi neietekmēja zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, bet tika ieskaitīti Francijas valsts pamatbudžetā.

(39)

Paralēli šā pagaidu pasākuma ieviešanai Francija samazināja vispārējos nodokļus, ar ko apliek visas dokumentētās un tiešsaistes derības par zirgu skriešanās sacīkstēm. Šā nodokļa likme tika pazemināta no 5,7 % līdz 4,6 % no darījuma summas.

(40)

Francijas iestādes 2011. gada 18. janvāra vēstulē nosūtīja savas piezīmes par procedūras sākšanas lēmumu.

(41)

Francijas iestādes neapstrīd valsts atbalsta klasifikāciju, kas atbilst to paziņojumā sniegtajai, tomēr tās apšauba turpmāk minētās pozīcijas.

(42)

Francijas iestādes apšauba, vai pasākums varētu radīt priekšrocības zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, salīdzinot ar situāciju pirms konkurences atvēršanas tiešsaistes zirgu skriešanās sacīkšu derību tirgū. Šis pasākums būtībā paredz tikai pielāgojumu, kas nepieciešams jaunā situācijā, kad viena spēļu operatora vietā ir vairāki. Maksa, kas iepriekš attiecās tikai uz PMU, tiks vienkārši sadalīta starp visiem operatoriem. Francijas iestādes arī uzskata, ka šis pasākums nevar radīt priekšrocības PMU, jo tā izmaksā visus nodokļa ieņēmumus zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām.

(43)

Francijas iestādes uzskata, ka nevar rasties iespējami konkurences izkropļojumi tiešsaistes zirgu skriešanās sacīkšu derību tirgū, jo nodoklis tiek piemērots vienādi visiem tiešsaistes zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoriem, un vairs nevar rasties konkurences izkropļojumi arī pašu sacīkšu organizēšanas līmenī, jo zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības vairs nekonkurē, bet gan savstarpēji sadarbojas Eiropas un arī pasaules līmenī (piemēram, ir precizēts sacīkšu kalendārs, lai novērstu pārklāšanos).

(44)

Francijas iestādes atgādināja par dalībvalstu rīcības brīvību SIEG definēšanā un organizēšanā.

(45)

Tiesa vairākas reizes ir atzinusi, ka, dalībvalstīm definējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pasākumus, kurus tās uzdod īstenot noteiktiem uzņēmumiem, tās var „ņemt vērā valsts politikas mērķus” (19).

(46)

Francijas iestādes uzskata, ka sacīkšu organizēšana, ko īsteno zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, būtiski palīdz SIEG uzlabot zirgu šķirnes, veicina zirgu audzēšanu, darbinieku izglītošanu sacīkšu un zirgaudzēšanas nozarē, kā arī lauku attīstību.

(47)

Francijas likumdevēji vēlējās pamatot uzdevuma sniegt sabiedriskos pakalpojumus esamību, ko veicina zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, ar 2010. gada 12. maija likuma palīdzību. Starp galvenajiem valsts politikas mērķiem azartspēļu un loteriju jomā, kas minēti šā likuma 3. pantā, ir iekļauta arī „līdzsvarota un taisnīga dažādu spēļu veidu attīstība, lai novērstu jebkādu ekonomisko destabilizāciju attiecīgajās nozarēs”. 65. pantā ir norādīts, ka „zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, jo īpaši organizējot zirgu skriešanās sacīkstes, piedalās sabiedriska pakalpojuma sniegšanā, uzlabojot zirgu šķirnes un veicinot zirgu audzēšanu, darbinieku izglītošanu sacīkšu un zirgaudzēšanas nozarē, kā arī lauku attīstību”.

(48)

Šāds uzdevums atbilst Kopienas prasībām SIEG jautājumos, jo tas ir universāls un obligāts, piešķirts ar valsts varas aktu, un tam ir īpašs raksturs salīdzinājumā ar parasta privātuzņēmuma darbību.

(49)

Komisija atzina sabiedrības interešu aspektu saistībā ar zirgu šķirņu uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz:

(50)

Francijas iestādes arī uzsvēra zirgaudzēšanas nozares svarīgumu, jo tā veicina lauku attīstību, jo īpaši izmantojot 250 hipodromus, kā arī saistībā ar noteikta kultūras mantojuma saglabāšanu.

(51)

Visbeidzot, tās norādīja, ka Valsts padome 2009. gada 26. novembra atzinumā (22) ir atzinusi šāda SIEG esamību, atsaucoties uz iepriekš minētās direktīvas mērķiem un sabiedrības interesēm, piemēram, zirgaudzēšanas veicināšanu un lauku attīstību.

(52)

Turklāt Valsts padome arī atzina, ka zirgaudzēšanas veicināšana ir saistīta ar teritoriālo plānošanu un lauku attīstību, ko arī iespējams uzskatīt par sabiedriskas nozīmes mērķi. Zirgu skriešanās sacīkstes veicina šo mērķu sasniegšanu, jo īpaši pateicoties lielajam hipodromu skaitam Francijā.

(53)

Francijas iestādes uzskata, ka tiek apvienoti saderības nosacījumi saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.

(54)

Francijas iestādes jo īpaši uzskata, ka kompensācija par sabiedriska uzdevuma pildīšanu ir nepieciešama (piemēram, sacīkšu cena nodrošina žokeju atalgojumu) un proporcionāla. Nodokļa likme, kas ietekmē zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, tādēļ ir precīzi noteikta, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu pienākumu kopējām izmaksām un likmju kopsummu, kas iemaksāta derībās par zirgu skriešanās sacīkstēm, un tam būtu jānovērš jebkāda pārmērīga kompensēšana. Turklāt paziņojums paredz pārmērīgas kompensēšanas kontroles mehānismu.

(55)

Francijas iestādes apgalvoja, ka parafiskālais nodoklis nesatur diskriminējošus elementus, jo no tā gūst labumu:

(56)

Komisija saņēma piezīmes no 8 ieinteresētām personām. No tām 5 bija asociācijas, 2 – sacīkšu mātessabiedrības, un viena vēlējās saglabāt anonimitāti (skat. 5. apsvērumu).

(57)

Sešas ieinteresētās personas izteicās par labu paziņotajam pasākumam. Starp tām bija divas sacīkšu mātessabiedrības, kas gūst ievērojamu labumu no šā pasākuma. Galvenie ieinteresēto personu argumenti paziņotā pasākuma atbalstam bija turpmāk minētie.

(58)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka zirgu skriešanās sacīkstes visā Eiropā tiek finansētas no derību ieņēmumiem, un tādēļ tās ir pilnībā atkarīgas no šiem ieņēmumiem.

(59)

Pastāv arī saistība starp tiešo nodarbinātību zirgu skriešanās sacīkšu nozarē un ieņēmumiem, ko dod sacīkšu derības un kas tiek novirzīti atpakaļ šai nozarei. Ieņēmumu samazināšanās varētu dot triecienu zirgaudzēšanas nozarei un liegt zirgu skriešanās sacīkstēm iespēju izpildīt pienākumus attiecībā uz zirgu šķirņu uzlabošanu un sacīkšu zirgu audzēšanas veicināšanu.

(60)

Turklāt zirgu skriešanās sacīkšu nozare ir liela Eiropas bagātība, un 250 hipodromiem Francijā ir ļoti nozīmīga sociālā funkcija, jo francūži augstu vērtē zirgu skriešanās sacīkšu tradīciju, un arī tādēļ, ka šie hipodromi bieži vien atrodas nelabvēlīgos Francijas reģionos.

(61)

Svarīgi ir arī aizsargāt derību slēgšanas sistēmu, kas sniedz vislielākās pārredzamības un godprātīgas rīcības garantijas un kā mērķis ir nodrošināt taisnīgu līdzekļu atgriešanos sportā.

(62)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka paziņotais pasākums nav uzskatāms par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(63)

Tas nerada ekonomiskas priekšrocības zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, kas šo atbalstu saņem – attiecīgie nodokļa ieņēmumi, kas veido 8 % no darījumiem, kas tiešsaistē slēgti par zirgu skriešanās sacīkstēm, ir daudz mazāki nekā izmaksas, kas rodas sacīkšu mātessabiedrībām, pildot sabiedrisko pakalpojumu pienākumus (23).

(64)

Turklāt šis pasākums neietekmē tirdzniecību un netraucē, kā arī nespēj traucēt konkurenci, jo vienkārši nav tāda zirgu skriešanās sacīkšu tirgus, kurā varētu rasties minētie konkurences traucējumi, kā tikai zirgu skriešanās sacīkšu derību tirgus.

(65)

Tāpat, ja Komisija atzītu, ka pastāv tāds zirgu skriešanās sacīkšu tirgus, zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, kas gūst labumu no pasākuma, nekonkurētu ar citu dalībvalstu sacīkšu sabiedrībām, jo zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības koordinē savu darbību Eiropas un arī pasaules līmenī, lai novērstu šādu konkurenci, piemēram, organizējot sacīkstes atšķirīgos datumos.

(66)

No otras puses, ja Komisija paplašinātu savu analīzi, ietverot tajā arī zirgu skriešanās sacīkšu derību tirgu, pasākums nebūtu diskriminējošs attiecībā uz derību operatoriem un nespētu arī radīt traucējumus šajā tirgū.

(67)

Visbeidzot, vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību darbība pēc sava rakstura ir vietēja mēroga un tādēļ nespēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(68)

Vairākas ieinteresētās personas atgādināja par dalībvalstu rīcības brīvību SIEG definēšanā un organizēšanā.

(69)

Tās arī izskaidroja, ka zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību darbības klasificēšanu par SIEG pamato Francijas zirgaudzēšanas nozares vēsturiskais, kultūras un ekonomiskais aspekts. Sacīkšu organizēšana ļauj nodrošināt sabiedrisko kārtību un veikt izvēli par labu kultūras, ģenētiskā un īpašu prasmju mantojuma saglabāšanai, ievērojot teritoriālās plānošanas loģiku. Visbeidzot, sacīkšu organizēšanai ir arī sporta aspekts.

(70)

Vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka zirgu skriešanās sacīkstes ir darbība ar strukturāliem trūkumiem, kas, lai varētu eksistēt, izmanto īpašnieku zaudētos naudas līdzekļus, kā arī 6 000 brīvprātīgo tīklu. Tirgus nevar nodrošināt pietiekami plašu zirgu skriešanās sacīkšu piedāvājumu, un tādēļ zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību darbības klasificēšana par SIEG ir pamatota.

(71)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, ja šis pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, tas ir saderīgs ar noteikumiem, kas regulē SIEG finansēšanu.

(72)

Visi sacīkšu mātessabiedrību līdzekļi tādējādi tiek tērēti, pildot strukturāli nepilnīgu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un jebkāda pārmērīga kompensēšana, kas spētu traucēt konkurenci, jau pēc būtības ir izslēgta. Summa, kas tiek iekasēta no nodokļa, tādējādi ir būtībā maznozīmīga, salīdzinot ar izmaksu kopsummu, kas jāsedz zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, lai varētu izpildīt uzdotos SIEG.

(73)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka uzdevumi, kas uzticēti zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, palīdz atbalstīt un attīstīt zirgu audzēšanu, kas uzskatāma par tautsaimniecības nozari LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

(74)

Ja nebūtu ilgtermiņā dzīvotspējīgas zirgaudzēšanas nozares, zirgu skriešanās sacīkstes nevarētu notikt. Tādējādi ir noteikta tieša saikne starp nodokli un zirgu skriešanās sacīkšu organizēšanu. Ciktāl visas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību izmaksas tiek tērētas sacīkšu organizēšanai un tādēļ no tām labumu gūst visi zirgu skriešanās sacīkšu derību operatori, ir arī iespējams, kā apgalvo šīs ieinteresētās personas, saskaņā ar pieeju, kas pamatota ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, piešķirt finansējumu, nosakot parafiskālu nodokli sabiedriskas nozīmes darbībai šajā nozarē. Izmantojot šo pieeju, ir jāņem vērā visas izmaksas, kas rodas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, tādēļ pamatota ir nodokļa likme 8 % apmērā, ko Francijas iestādes piedāvā attiecībā uz paziņoto pasākumu, kā arī plānotā kārtība minētās likmes grozīšanai.

(75)

Nodoklis, ar ko nediskriminējošā veidā apliek visus zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatorus, tostarp PMU, nekādā veidā nevar pārkāpt brīvas pakalpojumu aprites principu LESD 56. panta izpratnē vai nediskriminācijas principu, kas paredzēts LESD 110. pantā.

(76)

Divas ieinteresētās personas iebilda pret pasākumu, un viena no tām bija asociācija, bet otra vēlējās saglabāt anonimitāti. Galvenie ieinteresēto personu, kas iebilst pret paziņoto pasākumu, argumenti bija turpmāk minētie.

(77)

Ieinteresētās personas uzsvēra, ka specifikācija, kas pievienota pielikumā 2010. gada 2. novembra Dekrētam Nr. 2010-1314 par sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, kas uzdoti zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, un sacīkšu mātessabiedrību iejaukšanās kārtību, paredz, ka zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām ir jānodrošina, lai sacīkstes Francijā notiktu tādā pašā pievilcības līmenī kā sacīkstes, ko organizē citās dalībvalstīs. Šāda prasība apstiprina pasākuma ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences izkropļojumu iespējamību šajā līmenī.

(78)

PMU ir vienlaikus GIE, un tas ir tikai viens zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību paveids, jo tās ir reizē gan derību operatori, gan arī zirgu skriešanās sacīkšu organizatori. Dalījums starp šīm divām darbībām ir mākslīgs. Līdz ar to minētais nodoklis uzliktu par pienākumu tiešsaistes derību operatoriem finansēt konkurentus, un tas būtu acīmredzams konkurences izkropļojums attiecībā uz zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoriem.

(79)

Kā apgalvo ieinteresētās personas, Francijas iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu, klasificējot zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību darbību kā SIEG.

(80)

Jo īpaši jāuzsver, ka pirms minētā SIEG izveides nenotika nekādas diskusijas valsts līmenī, un arī Valsts padome nekādā veidā nepamatoja šādas izveides nepieciešamību.

(81)

Tieši pretēji, Valsts padome pagātnē ir vairākkārt oficiāli atzinusi, ka sacīkšu organizēšana nav SIEG (24) un vispārīgāk – ka Francijā jau pirms vairāk nekā gadsimta ir izdarīta izvēle veidot šo zirgu skriešanās sacīkšu nozari, nesaistot to nekādā veidā ar sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(82)

Kā uzskata ieinteresētās personas, tiešsaistes spēļu tirgus atvēršana var izraisīt ekspansionistisku PMU tirdzniecības politiku, kas būtu pretrunā ar sabiedrības interešu un sabiedrisko pakalpojumu jēdzienu, jo īpaši ļaujot tai dažādot savu darbību, pievēršoties sporta spēļu derībām un tiešsaistes pokeram.

(83)

Ieinteresētās personas pauda šaubas attiecībā uz PMU ieņēmumu samazināšanās risku, ko Francijas iestādes minēja, lai pamatotu šo pasākumu, un ko varētu izraisīt citu zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoru radītā konkurence vai šā derību veida pazušana starp pārējo sporta spēļu derībām.

(84)

Tādējādi šīs personas uzskatīja, ka minētais risks nav būtisks, jo:

(85)

Turklāt pasākuma nepieciešamība nav pierādīta, jo PMU monopols dokumentēto derību jomā ļauj tai:

(86)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka, tā kā Francijas iestādes nav iesniegušas nepārprotamu tāmi par finansējamiem izdevumiem, šis nodoklis nav paredzēts uzdevuma sniegt sabiedriskos pakalpojumus izmaksu segšanai. Turklāt šis nodoklis finansētu darbības, no kurām zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību organizatori negūtu tiešu labumu.

(87)

Pat ja šā nodokļa ieviešanu varētu pamatot, 8 % likme, ko piedāvā Francijas iestādes, ir nesamērīga salīdzinājumā ar derību slēgšanas tiesībām, par ko sporta spēļu derību operatori maksā sporta federācijām, kur šī likme ir 1 %.

(88)

Vairākas ieinteresētās personas uzsvēra, ka no prēmijām un pabalstiem, ko sadala PMU, vairākas zirgaudzētājiem piešķiramās prēmijas tiek rezervētas Francijā dzimušiem zirgiem. Šāda situācija apdraud nediskriminācijas principu, kas paredzēts LESD 110. pantā.

(89)

Viena ieinteresētā persona minēja citus pasākumus, no kuriem labumu gūst PMU:

(90)

Jāpiebilst, ka šis lēmums attiecas tikai uz Francijas paziņotā pasākuma saderību, atbalstot zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības. Tas nekādā veidā neiespaido Komisijas turpmāko nostāju attiecībā uz papildu sūdzībām, kas iepriekš minētas 89. apsvērumā.

(91)

Francija iesniedza piezīmes par ieinteresēto personu piezīmēm 2011. gada 4. aprīlī. Francijas iestādes savās piezīmēs būtībā atkārtoja viedokli, ko tās bija nosūtījušas 2011. gada 18. janvārī.

(92)

Francijas iestādes tomēr uzstāja uz šādiem argumentiem:

(93)

Francijas iestādes 2013. gada 29. aprīlī iesniedza Komisijai izmaiņas sākotnējā paziņojumā. Francijas iestādes paredzēja, ka šā grozītā paziņojuma ieviestā sistēma varētu stāties spēkā no 2014. gada 1. janvāra, ja iepriekš tiek saņemta Komisijas atļauja.

(94)

Francijas iestādes arī apņēmās iesniegt Komisijai ziņojumu par jaunās sistēmas ieviešanu divus gadus pēc šo pasākumu stāšanās spēkā, kas paredzēta 2014. gada 1. janvārī.

(95)

Francijas iestādes vairs neapgalvo, ka zirgu skriešanās sacīkšu finansēšanas pasākums ir kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas uzticēti zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām. Tādējādi grozītais paziņojums novērš Komisijas paustās šaubas par zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām uzdoto SIEG klasificēšanu, kā arī par iespēju atļaut pasākumu, pamatojoties uz LESD 106. panta 2. punktu.

(96)

Jaunā sistēma tiek prezentēta kā atbalsts ekonomikas nozarei, šajā gadījumā – zirgaudzēšanas nozarei, kas piešķirts, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, ko PMU un konkurējošie zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatori saista ar zirgu skriešanās sacīkšu, par ko tiek slēgtas derības, organizēšanu.

(97)

Tādējādi nodokļa līmeni, ko iekasē no visiem zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatoriem, aprēķina, ņemot vērā tikai sacīkšu organizēšanas izmaksu kompensācijas, ko vienādi saņem visi šo sacīkšu tiešsaistes derību operatori (turpmāk tekstā – sabiedrības interešu izmaksas).

(98)

Salīdzinājumā ar sākotnējā paziņojumā paredzēto pasākumu jaunā sistēma pazemina izmaksu līmeni, kas jāfinansē no parafiskālā nodokļa radītajiem ieņēmumiem. Tādējādi Francijas iestādes ir aprēķinājušas, ka nodokļa likmei ir jābūt ne augstākai par 5,6 % (aprēķinos par 2012. gadu, kas veikti, pamatojoties uz finanšu datiem par 2010. gadu), bet to varēja paaugstināt līdz 8 %, pamatojoties uz sistēmu, kas bija paredzēta sākotnējā paziņojumā (skat. 113. apsvērumu(113).

(99)

Lai noteiktu sabiedrības interešu izmaksas (skat. 97. apsvērumu), Francijas iestādes ieviesa dalījumu starp premiālajām sacīkstēm (par kurām slēdz derības (26)) un nepremiālajām sacīkstēm (par kurām neslēdz derības).

(100)

Tā kā derības un jo īpaši tiešsaistes derības tiek slēgtas tikai par premiālajām sacīkstēm, Francijas iestādes uzskata, ka būtu loģiski iekļaut sabiedrības interešu izmaksas premiālo sacīkšu organizēšanas izmaksās.

(101)

Francijas iestādes izmanto premiālo sacīkšu dalībnieku zirgu īpatsvaru, lai sadalītu vairākas fiksētās izmaksas, kas rodas sacīkšu mātessabiedrībām, starp premiālajām un nepremiālajām sacīkstēm. Turpmāk 2. tabulā ir norādīts sadalījums par katru sacīkšu mātessabiedrību.

2.   tabula

Zirgu skaits, kas piedalās premiālajās un nepremiālajās sacīkstēs

(102)

Sabiedrības interešu izmaksas, ko Francijas iestādes noteikušas, pamatojoties uz finanšu datiem par 2010. gadu, turpmāk ir izklāstītas sadalījumā pa izmaksu kategorijām.

(103)

Stimuli (2010. gadā – EUR 493 miljoni) ir prēmijas un pabalsti, ko sacīkšu mātessabiedrības sadala audzētājiem, īpašniekiem un žokejiem atkarībā no zirgu skaita, ko zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības nosūta uz sacīkstēm. Francijas iestādes piedāvā iekļaut sabiedrības interešu izmaksās stimulus, ko izmaksā par premiālajām sacīkstēm. Turklāt tās piedāvā izslēgt prēmijas, ko izmaksā īpašniekiem par sacīkstēm līdzenā vietā un kas rezervētas Francijā dzimušiem vai audzētiem zirgiem, tādējādi ņemot vērā Komisijas paustās šaubas attiecībā uz nodokļa atbilstību nediskriminācijas un brīvas pakalpojumu aprites principiem gadījumos, kad prēmijas tiek rezervētas zirgiem, kas dzimuši vai audzēti Francijā un ko finansē no parafiskālā nodokļa (skat. 151.–(156). Visbeidzot, Francijas iestādes piedāvā arī iedalīt šai sabiedrības interešu izmaksu kategorijai EUR 321 miljonu (jeb aptuveni 65 % no kopējās stimulu summas, ko piešķir sacīkšu mātessabiedrības).

(104)

Sacīkšu mātessabiedrību organizatoriskās izmaksas (EUR […] (*1) 2010. gadā) ir izmaksas, ko rada šo sabiedrību biroju darbība, personāla un mārketinga izmaksas, hipodromu darbības izmaksas un personāla izmaksas, kā arī amortizācijas izmaksas, kas saistītas ar hipodromu uzturēšanu un būvniecību.

(105)

Šīs izmaksas Francijas iestādes neiekļauj sabiedrības interešu izmaksu aprēķinos, ja vien tās nav saistāmas ar premiālo sacīkšu organizēšanu. Dažas izmaksas, kas pēc sava rakstura dod labumu tikai zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām (mārketinga izmaksas), tiek pilnībā izslēgtas, bet citas, piemēram, biroja darbības izmaksas, tiek pārdalītas, pamatojoties uz zirgu īpatsvaru, kas piedalās premiālajās sacīkstēs. Visbeidzot, Francijas iestādes rezervē šai sabiedrības interešu izmaksu kategorijai […] eiro (jeb aptuveni […] % no kopējām sacīkšu mātessabiedrību organizatoriskajām izmaksām).

(106)

Kopējā sacīkšu organizēšanas maksa, ko sedz 230 sacīkšu sabiedrības provincēs, 2010. gadā palielinājās līdz EUR […]. Francijas iestādes iekļauj sabiedrības interešu izmaksās tikai EUR […] (jeb aptuveni […] no kopējām organizatoriskajām izmaksām, ko sedz sacīkšu sabiedrības provincēs), un tās ir premiālo sacīkšu izmaksas, ko organizē 49 no šīm sabiedrībām.

(107)

Sacīkšu mātessabiedrības finansē premiālo sacīkšu attēlu uzņemšanu un izplatīšanu, tiešā veidā nododot tos tiešsaistes spēļu operatoru rīcībā. Šie attēli jo īpaši ļauj kontrolēt sacīkšu rezultātus finiša laikā. Francijas iestādes uzskata, ka šie attēli, kas attiecas tikai uz premiālajām sacīkstēm, dod labumu visiem tiešsaistes spēļu operatoriem. Ja šādu attēlu nav, rezultātā stipri pazeminās spēļu likmes. Tādēļ Francijas iestādes iekļauj premiālo sacīkšu attēlu uzņemšanas un izplatīšanas kopējās izmaksas sabiedrības interešu izmaksu aprēķinā, kas 2010. gadā veidoja EUR […].

(108)

No otras puses, citas zirgaudzēšanas nozares veicināšanas izmaksas, piemēram, televīzijas tīklos, netiek iekļautas sabiedrības interešu izmaksās (27). Jāpiebilst, ka izmaksas, kas saistītas ar sacīkšu attēlu uzņemšanu un izplatīšanu, nebija iekļautas sākotnēji paziņotajās sabiedrības interešu izmaksās.

(109)

Cīņa pret dopinga lietošanu premiālajās sacīkstēs ir būtisks elements kvalitatīvu sacīkšu organizēšanai, kas ļauj nodrošināt godprātīgu derību slēgšanu zirgu skriešanās sacīkstēs. Francijas iestādes tādēļ iekļauj sabiedrības interešu izmaksās visas šīs izmaksas jeb EUR […] 2010. gadā.

(110)

Kopējās apmācības izmaksas augsti kvalificētajam darbaspēkam, kas paredzēts darbam zirgu skriešanās sacīkšu nozarē (vadītājiem, žokejiem, zirgu puišiem utt.) 2010. gadā palielinājās līdz EUR […]. Francijas iestādes iekļauj EUR […] sabiedrības interešu izmaksās, un šī summa atbilst premiālo sacīkšu īpatsvaram.

(111)

Zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību pašu ienākumi (piemēram, no ieejas tiesībām, par ko maksā skatītāji), kas saistāmi ar sacīkšu organizēšanu (EUR […]), tiek atskaitīti no sabiedrības interešu izmaksām.

(112)

Jaunā sistēma paredz, ka maksimālā nodokļa likme par N gadu tiek aprēķināta, izdalot sabiedrības interešu izmaksas par N-2. gadu ar zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes un dokumentēto derību darījumu kopsummu par N-2. gadu.

(113)

Šie aprēķini, ko piemēro 2012. gadā, pamatojoties uz finanšu datiem par 2010. gadu (skat. turpmāk 3. tabulu), paredz maksimālo nodokļa likmi 5,6 % apmērā, jo tajos ņem vērā sabiedrības interešu izmaksu kopsummu EUR 519 miljonu apmērā. Sistēma, kas bija paredzēta sākotnējā paziņojumā, paredzēja nodokļa likmi attiecīgi 8 % apmērā, rēķinot no kopējām izmaksām EUR 747 miljonu apmērā.

3.   tabula

Nodokļa likmes aprēķini 2012. gadam

	Sabiedrības interešu izmaksas (2010. gadā) (EUR […])	Paziņoto sabiedrisko pakalpojumu izmaksas (2010. gadā) (EUR […])
Stimuli	[…]	[…]
Mātessabiedrību organizatoriskās izmaksas	[…]	[…]
Provinces sabiedrību organizatoriskās izmaksas	[…]	[…]
Sacīkšu attēlu uzņemšana un izplatīšana	[…]	[…] (*2)
Cīņa pret dopinga lietošanu	[…]	[…]
Apmācība un sociālā darbība	[…]	[…]
(a) Kopējās izmaksas	[…]	[…]
(b) Zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību pašu ienākumi	[…]
Finansējamās neto izmaksas	519	747
(d) Zirgu skriešanās sacīkšu dokumentēto un tiešsaistes derību darījumu kopsumma	9 286
Attiecīgais nodokļa līmenis	5,6  %	8  %

(114)

Kā jau tika minēts 90. apsvērumā, šis lēmums attiecas tikai uz Francijas paziņotā pasākuma, atbalstot zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, saderības ar iekšējo tirgu izvērtējumu. Kā norādīts 90. apsvērumā, tas nekādi neierobežo Komisijas turpmāko nostāju attiecībā uz iespējamajiem papildu pasākumiem, atbalstot PMU vai zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, pret ko iebilst vairākas ieinteresētās personas un kas minēti 89. apsvērumā.

(115)

Procedūras sākšanas lēmumā Komisija secināja, ka paziņotais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu (29) LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Francijas iestādes šo secinājumu nekad nav apstrīdējušas, un pēc 2013. gada 29. aprīļa paziņojuma grozīšanas tās vairs neapstrīd arī klasifikāciju par valsts atbalstu.

(116)

Tomēr turpmāk ir izklāstīti arī elementi, kas pamato klasifikāciju par valsts atbalstu, lai ņemtu vērā arī vairāku ieinteresēto personu piezīmes.

(117)

Saskaņā ar Komisijas praksi un Eiropas Savienības Tiesas jurisprudenci valsts atbalsta jēdziens LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ietver visus finanšu līdzekļus, ko valsts iestādes var izmantot saimnieciskās darbības veicēju atbalstīšanai, bet tas neattiecas uz tikai tiem līdzekļiem vien, kas pastāvīgi atrodas vai neatrodas minēto valsts iestāžu rīcībā. Tādējādi arī gadījumā, ja attiecīgajam pasākumam nepieciešamās summas pastāvīgi neatrodas valsts iestāžu rīcībā, ar faktu, ka tās pastāvīgi atrodas valsts kontrolē un tādējādi – valsts kompetento iestāžu rīcībā, pietiek, lai tās klasificētu kā valsts līdzekļus (30). Tāpat arī naudas līdzekļu sākotnēji privātais raksturs neliedz tos atzīt par valsts līdzekļiem šā noteikuma izpratnē (31).

(118)

Saskaņā ar jurisprudenci attiecībā uz to subsīdiju piešķiršanas kārtību, kuras saņem daži ekonomiskie operatori attiecīgajā nozarē, ar pašu faktu, ka finansējums pilnībā vai daļēji tiek izmaksāts no maksām, ko uzlikušas valsts iestādes un iekasē no attiecīgajiem ekonomiskajiem operatoriem, nepietiek, lai šai subsidēšanas kārtībai noņemtu valsts atbalsta raksturu (32).

(119)

Šajā gadījumā nodoklis par zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derībām ir noteikts pretēji valsts tiesību aktu prasībām (2010. gada 12. maija likumam), un tas pats regulējums ietekmē arī zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, kas gūst labumu no pasākuma. Tādējādi pasākums tiek finansēts no valsts līdzekļiem.

(120)

Paziņotais pasākums, kas ietekmē ieņēmumus no parafiskālā nodokļa, ko iekasē no zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derībām, lai finansētu darbības, ko pašlaik no pašu ieņēmumiem finansē zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, jau iepriekš rada ekonomiskas priekšrocības zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām. Līdz ar to pašreizējās zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību darbības, piemēram, zirgu skriešanās sacīkšu organizēšana, arī tiek daļēji finansētas no valsts līdzekļiem.

(121)

Turklāt zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības faktiski ir arī tiešsaistes derību operatori, jo tās ir PMU asociētie dalībnieki. Ņemot vērā tās GIE statusu, PMU ir pārredzama struktūra. Tādējādi ieņēmumi, ko PMU gūst no savas darbības, slēdzot zirgu skriešanās sacīkšu derības, tiek pārskaitīti zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, kuras vienlaikus finansē PMU attīstību un sacīkšu organizēšanu, izmantojot līdzekļus, kas gūti no zirgu skriešanās sacīkšu derībām. Turklāt šīs zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības vienīgās vajadzības gadījumā veic arī būtiskus ieguldījumus PMU pašu darbības attīstībā.

(122)

Tāpat pasākums, kas paredz garantēt zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām noteiktu ieņēmumu līmeni gadījumā, ja sašaurināsies PMU darbība, kad zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību tirgus tiks atvērts konkurencei, netiešā veidā ļaus arī aizsargāt un nostiprināt PMU stāvokli tajā pašā tirgū.

(123)

Tā kā pasākuma ietvaros ieņēmumi no parafiskālā nodokļa, ko iekasē no zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatoriem, lielākoties tiek novirzīti zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, kas ir PMU dalībnieki, šis pasākums ir nepārprotami selektīvs.

(124)

Ietekme uz tirdzniecību un konkurences traucējumi ir jānovērtē attiecībā uz sacīkšu organizēšanas darbību, kā arī derību slēgšanu.

(125)

Komisija Paziņojumā 97/C 163/03 par atbalstu, ko paredzēts piešķirt zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām un PMU (33), atzina, ka eksistē Kopienas derību tirgus par zirgu skriešanās sacīkstēm, ka derību iemaksu iekasēšana šajās sacīkstēs ir kļuvusi par Kopienas iekšējās tirdzniecības objektu un ka uzņēmumi, kas tās iekasē, savā starpā konkurē.

(126)

Nodoklis, no kā labumu gūst tikai Francijas Lauksaimniecības ministrijas apstiprinātās zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, pēc rakstura var traucēt konkurenci zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoru un sacīkšu organizēšanas tirgū, kur integrētā veidā darbojas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības.

(127)

Turklāt ir vērts piebilst, ka 2010. gada 2. novembra Dekrēts Nr. 2010-1314 par zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem un sacīkšu mātessabiedrību iejaukšanās kārtību, paredz – zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības „vēlas saglabāt Francijas sacensību pievilcību, salīdzinot ar salīdzināma līmeņa sacensībām, kas organizētas ārzemēs, lai veicinātu labāko dalībnieku piedalīšanos”.

(128)

Ļaujot saglabāt augstāku prēmiju līmeni (34) un tādējādi nodrošinot labāko zirgu lojalitāti (un novēršot, piemēram, to pārdošanu uz ārzemēm), piesaistot derību slēdzējus un maksimizējot ieņēmumus, ko derības sagādā Francijas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām atšķirībā no derībām par sacīkstēm, ko organizē citas Eiropas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības, Francijas iestāžu paziņotais pasākums var traucēt konkurenci starp dažādu dalībvalstu zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām.

(129)

Var arī vērot, ka sacīkstes Francijā izmanto citu dalībvalstu derību operatori (35). Tādēļ pasākums zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību atbalstam var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(130)

Komisija uzskata, ka paziņoto pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar izņēmumu, kas paredzēts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā un atļauj „atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”.

(131)

Tādējādi Komisija, pamatojoties uz minēto pantu, ir atzinusi par saderīgiem vairākus atbalsta gadījumus ar mērķi finansēt ar nodokļa starpniecību, ko iekasē no attiecīgās nozares uzņēmumiem, kolektīvas darbības, ko veic par labu visai šai attiecīgajai nozarei, tā kā šie pasākumi gala rezultātā veicina tehnisko progresu, uzņēmumu kvalitātes, konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanos un to pielāgošanos tirgus vajadzībām (36).

(132)

Jaunā sistēma, ko paziņojušas Francijas iestādes, atbilst šādas pieejas nosacījumiem – pasākums ir atbalsts zirgaudzēšanas nozarei, un to saņem visi zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatori, kas maksā šo nodokli. Būtiskais kritērijs, kas jāpārbauda, lai noteiktu šā atbalsta un tādējādi arī izmaksu, ko finansē no nodokļa, iespējamo saderību, ir sabiedrības intereses. Turklāt, ņemot vērā ciešo saikni starp parafiskālo nodokli un atbalstu zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām (37), procedūras sākšanas lēmums atgādina, ka atbalsta saderību nevar novērtēt, nepārbaudot šā nodokļa saderību ar brīvas pakalpojumu aprites principu, kas minēts LESD 56. pantā, un nediskriminācijas principu, kas minēts LESD 110. pantā (38).

(133)

Saskaņā ar pieeju, kas minēta (131), Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums neattiecas uz pamatnostādnēm, kas pašlaik ir spēkā, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, bet to var atļaut tieši, pamatojoties uz minēto līguma noteikumu. Lai noteiktu, vai atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, Komisija salīdzināja pasākuma pozitīvo ietekmi (sabiedrības interesēm atbilstoša mērķa sasniegšanu) ar potenciālo negatīvo ietekmi (traucējumiem tirdzniecībai un konkurencei) (39). Pasākuma izvērtēšana notika trijos posmos, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(134)

Taisnīgi sadalot finansējumu zirgu skriešanās sacīkstēm, par kurām slēdz derības dažādi zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatori, šis pasākums nodrošina taisnīgu konkurenci starp šiem operatoriem jaunajā liberalizētajā zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību tirgū. Šā iemesla dēļ pasākums atbalsta arī mērķi liberalizēt tiešsaistes spēļu nozari saskaņā ar brīvas pakalpojumu aprites principu Savienības ietvaros, kas noteikts LESD 56. pantā.

(135)

Tiešsaistes spēļu liberalizēšana Francijā atbilst Eiropas Komisijas 2011. gada 24. marta Zaļās grāmatas mērķim par „tiešsaistes spēlēm iekšējā tirgū”, proti, veicināt juridisku sistēmu izveidi tiešsaistes spēlēm dalībvalstīs, kā arī garantēt juridisko drošību, kas visām iesaistītajām personām ir vissvarīgākā (40).

(136)

Tiešsaistes spēļu liberalizēšana Francijā atbilst Eiropas Komisijas 2011. gada 24. marta Zaļās grāmatas mērķim par „tiešsaistes spēlēm iekšējā tirgū”, proti, veicināt juridisku sistēmu izveidi tiešsaistes spēlēm dalībvalstīs, kā arī garantēt juridisko drošību, kas visām iesaistītajām personām ir vissvarīgākā (41).

(137)

Turklāt paziņotais pasākums veicina zirgkopības racionālu attīstību, kā arī zirgu audzēšanu, un tā arī ir sabiedrības interešu mērķis. Padomes Direktīvas 90/428/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās (42) apsvērumos Padome atzina interesi „nodrošināt zirgu dzimtas dzīvnieku ražošanas racionālu attīstību” un atgādināja, ka „zirgu dzimtas dzīvnieku un jo īpaši zirgu ciltsdarbs un vaisla parasti ir iekļauta lauksaimniecības nozarē [un] daļai lauksaimnieku tas veido ienākumu avotu”.

(138)

Komisija tādēļ secināja, ka Francijas iestāžu paziņotajam atbalsta pasākumam ir pareizi definēti sabiedrības interešu mērķi.

(139)

Atbalsta pasākums ir uzskatāms par nepieciešamu un līdzsvarotu, ja tas ir piemērots instruments noteikta sabiedrības interešu mērķa sasniegšanai, stimulē atbalsta saņēmējus un netraucē konkurenci.

(140)

Francijas valdība nolēma liberalizēt zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību tirgu. Pirms šīs liberalizācijas zirgu skriešanās sacīkstes tika finansētas gandrīz tikai no sacīkšu derību organizēšanas ieņēmumiem, ko zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības guva visas PMU ietvaros. Atbalsta pasākums paredz sadalīt zirgu skriešanās sacīkšu finansēšanas maksu starp visiem apstiprinātajiem operatoriem, kas piedāvā sacīkšu tiešsaistes derības Francijas tirgū. Līdz ar to tas ir pilnībā piemērots, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoriem, neļaujot PMU konkurentiem iegūt tiešsaistes derību tirgus daļas, ja viņi nav piedalījušies zirgu skriešanās sacīkšu organizācijas izmaksu segšanā. Šā iemesla dēļ pasākums nodrošina zirgu skriešanās sacīkšu ilgtspēju un pozitīvus ieguvumus zirgu audzēšanai un visai zirgkopības nozarei.

(141)

Komisijas 2011. gada 24. marta Zaļajā grāmatā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū Komisija konstatēja: „Zirgu sacīkšu īpatnība atšķirībā no citiem sporta veidiem ir tāda, ka pirmām kārtām tās interesē spēlmaņus. Tādējādi lielākā mērā nekā citos sporta pasākumos to dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai pietiekama azartspēļu peļņas daļa tiks no jauna ieguldīta šajās darbībās” (43).

(142)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Francijas iestāžu paziņotais pasākums izrādās pietiekams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt zirgu skriešanās sacīkšu ilgtspēju un taisnīgu konkurenci jaunajā liberalizētajā tiešsaistes derību tirgū.

(143)

Ja pasākuma nebūtu, konkurences attīstība zirgu skriešanās sacīkšu derību nozarē ilgtermiņā samazinātu zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām pieejamos līdzekļus, un tas izraisītu šīs nozares sašaurināšanos vai pat izzušanu.

(144)

Ņemot vērā apstākli, ka zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību darbība tiek finansēta no ieņēmumiem, kas gūti, slēdzot derības par sacīkstēm, atbalsta pasākums tiešā veidā ietekmē zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību rīcību, stimulējot tās saglabāt un attīstīt zirgu skriešanās sacīkšu organizēšanas darbību.

(145)

Atbalsta pasākums paredz nodrošināt zirgu skriešanās sacīkšu derību operatoru līdzsvarotu finansēšanu attiecībā uz izmaksām, kas tieši saistītas ar premiālo sacīkšu organizēšanu. Nodokļa likmes aprēķināšanas mehānisms nodrošina, ka kopējā summa, ko iekasē par sacīkšu tiešsaistes derībām, un līdz ar to – atbalsts, ko piešķir zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, nevar pārsniegt sabiedrisko interešu izmaksu kopsummu.

(146)

Visas citas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību izmaksas arī ir jāsedz šīm sabiedrībām, ja ir runa par nepremiālo sacīkšu finansēšanu vai izmaksām, ko var saņemt PMU, bet ne citi zirgu skriešanās sacīkšu derību operatori.

(147)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums atbilst proporcionalitātes kritērijam.

(148)

Atbalsts zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām var kavēt konkurenci starp Eiropas zirgu skriešanās sacīkšu operatoriem, ja tas nav proporcionāls. Pasākums ir proporcionāls (skat. 145.–147. apsvērumu), un risks, ka pasākums sniegtu nesamērīgas priekšrocības Francijas zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, ir neliels.

(149)

Turklāt varētu rasties noteikta negatīva šā atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja izrādīsies, ka konkrētais finansēšanas veids, nodoklis, ko iekasē no tiešsaistes derībām, būs pretrunā ar brīvas pakalpojumu aprites principu, kas minēts LESD 56. pantā, un nediskriminācijas principu, kas minēts LESD 110. pantā. Pamatojoties uz turpmāk sniegto analīzi, Komisija secināja, ka šādas negatīvas ietekmes nav. Faktiski šis pasākums, kopumā ņemot, ir konkurenci veicinošs tādā nozīmē, ka tas nodrošina taisnīgu konkurenci starp zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derību operatoriem.

(150)

Komisija sākotnēji paziņotajā pasākumā apzināja trīs iespējamos diskriminācijas līmeņus, kas apdraudētu brīvas pakalpojumu aprites principu un ir raksturoti turpmāk. Francijas iestādes sniedza atbildes par katru Komisijas apzināto risku, izmainot sākotnējā paziņojumā paredzēto sistēmu vai papildinot to ar pietiekamām saistībām.

(151)

Komisija uzskatīja par problēmu to, ka prēmijas audzētājam vai īpašniekam tiktu finansētas no nodokļa, ja tās būtu jārezervē zirgiem, kas dzimuši un audzēti Francijā (tā bija paredzēts attiecībā uz aulekšošanas sacīkstēm). Arī Eiropas operatoriem, kas nav reģistrēti Francijā, būtu jāmaksā nodoklis, lai varētu finansēt prēmijas, ko saņemtu tikai Francijā dzimušu un audzētu zirgu audzētāji un īpašnieki.

(152)

Lai novērstu iepriekšējā apsvērumā minēto problēmu, Francijas iestādes izslēdza no sabiedrisko izmaksu aprēķina, ko finansētu no nodokļa, visas prēmijas, kas bija rezervētas Francijā dzimušiem un audzētiem zirgiem (skat. 103. apsvērumu).

(153)

Nodoklis, kas faktiski organizē pārdali starp PMU konkurentiem un zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, kuras darbojas arī tiešsaistes derību jomā, būtu diskriminējošs, ja tas finansētu izmaksu segšanu, kas vairāk attiektos uz zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām un PMU, nevis citiem derību operatoriem.

(154)

Komisija uzskata, ka derību operatoru diskriminācijas risks no nodokļa saņemto pabalstu līmenī tiek neitralizēts, ja finansētās izmaksas ir kopīgas un attiecas uz visiem derību operatoriem.

(155)

Tādējādi Komisija arī uzskata, ka tādā mērā, kādā šīs kopīgo interešu izmaksas rosina attīstību, ir nepieciešams, lai minētā attīstība, kas galvenokārt ir zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību izvēle, jo īpaši attiecībā uz stimuliem, tiktu ierobežota ar kontroles pasākumiem. Tas tādēļ, lai nepieļautu, ka zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām rodas kārdinājums nesamērīgi palielināt stimulus situācijā, kad to izmaksas daļēji sedz PMU konkurenti, kuriem tādēļ jāmaksā nodoklis pēc augstākas likmes.

(156)

Lai novērstu iepriekš minētos riskus un nodrošinātu, ka sabiedrības interešu izmaksu attīstība paliek saprāta robežās, Francijas iestādes apņēmās veikt šādus kontroles pasākumus:

(157)

Komisija uzskata, ka iepriekš minētā kontroles kārtība ļauj Francijas iestādēm nodrošināt, lai sabiedrības interešu izmaksu attīstība paliktu saprāta robežās un nepalielinātu pabalstus, ko zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības saņem no nodokļa iekasēšanas. Sabiedrības interešu izmaksu attīstību pārbaudīs arī Komisija, pamatojoties uz īstenošanas ziņojumu, ko iesniegs Francijas iestādes (skat. 94. apsvērumu).

(158)

Jāatgādina, ka PMU pieder monopols attiecībā uz zirgu skriešanās sacīkšu dokumentētajām derībām un tādēļ tā gūst labumu arī no premiālajām sacīkstēm, bez pienākuma maksāt parafiskālo nodokli. Komisija uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai, tāpat kā attiecībā uz tiešsaistes derību operatoru, tostarp pašas PMU, ieņēmumiem, arī ieņēmumi no PMU monopola uz zirgus skriešanās sacīkšu dokumentētajām derībām līdzīgā veidā tiktu izmantoti premiālo sacīkšu finansēšanai.

(159)

Francijas iestādes uzskata, ka nosacījums ir neitralitāte starp dokumentētajām derībām un tiešsaistes derībām, jo:

(160)

Tomēr Francijas iestādes ir apņēmušās, izmantojot valsts pārstāvjus, kuri ir PMU Administratoru padomes locekļi un kuriem pieder 40 % balsu, pieprasīt, lai PMU katru gadu izmaksā zirgaudzēšanas nozarei tādu daļu no PMU dokumentēto derību likmēm, kas ir lielāka vai vienāda ar parafiskālā nodokļa līmeni attiecībā uz zirgu skriešanās sacīkšu tiešsaistes derībām.

(161)

Gadījumā, ja PMU iesniedz budžetu, kurā paredz atdot nozarei summu, kas ir mazāka par parafiskālā nodokļa līmeni attiecībā uz tiešsaistes derībām, un ja zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrības apstiprina šādu budžetu, tādējādi atstājot valsts pārstāvjus PMU Administratoru padomē mazākumā, Francijas iestādes apņemas nodrošināt, lai kompetentie ministri izmanto savas tiesības un noraida šo budžetu saskaņā ar 1997. gada 5. maija Dekrēta Nr. 97-456 par zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām un derībām 33. pantu, kas paredz: „Zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrību un kopīgo struktūru, kas minētas 12. panta I daļā [proti PMU] budžets un izmaiņas, ko tajā veic īstenošanas laikā, ir izpildāmas tikai pēc to iestāžu apstiprinājuma, kas minētas turpmāk 34. pantā. Šis apstiprinājums uzskatāms par saņemtu, ja minētās iestādes nesniedz atbildi viena mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas. Ja līdz īstenošanas uzsākšanai netiek pieņemts nekāds lēmums, nedrīkst veikt nekādus investīciju izdevumus, bet līdz budžeta projekta apstiprināšanai var izmantot darbības izdevumus iepriekšējā budžeta līmenī ar 5 % samazinājumu.”

(162)

Komisija uzskata, ka nodokļa neitralitāti attiecībā uz dokumentētajām derībām un tiešsaistes derībām var uzskatīt par garantiju, pamatojoties uz iepriekš minētajām Francijas iestāžu saistībām, ņemot vērā arī īpašās attiecības starp PMU, zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām un valsti. Arī šo punktu Komisija pārbaudīs, pamatojoties uz īstenošanas ziņojumu, ko iesniegs Francijas iestādes (skat. 94. apsvērumu).

(163)

No iepriekš minētās analīzes Komisija secina, ka nodoklis, kas finansē atbalsta pasākumu zirgu skriešanās sacīkšu sabiedrībām, ir saderīgs ar brīvas pakalpojumu aprites un nediskriminācijas principiem. Tādējādi pasākuma finansēšanas veids nav tāds, kas mainītu tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, lai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(164)

Komisija uzskata, ka paziņotais atbalsta pasākums, ņemot vērā grozījumus, ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(165)

Tādējādi Komisija uzskata, ka šis atbalsts atbilst nosacījumiem, lai to varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(166)

Komisija jo īpaši uzskata, ka izmaiņas, ko Francija veikusi atbalsta finansēšanas veidā, ļauj nodrošināt šā nodokļa atbilstību brīvas pakalpojumu aprites principam, kas minēts LESD 56. pantā, un nediskriminācijas principam, kas minēts LESD 110. pantā,