20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/1

(1)

Saskaņā ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (2) Bulgārija apņēmās līdz attiecīgi 2002. gada 31. decembrim un 2006. gada 31. decembrim slēgt Kozlodujas kodolspēkstacijas 1. un 2. bloku un 3. un 4. bloku un pēc tam izbeigt minēto bloku ekspluatāciju. Atbilstoši minētajām saistībām Bulgārija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(2)

Saskaņā ar Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolspēkstacijas 1. un 2. bloku Slovākijā (3), kas pievienots 2003. gada Pievienošanās aktam, Slovākija apņēmās attiecīgi līdz 2006. gada 31. decembrim un 2008. gada 31. decembrim slēgt Bohunices V1 kodolspēkstacijas 1. un 2. bloku un pēc tam izbeigt šo bloku ekspluatāciju. Atbilstoši minētajām saistībām Slovākija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(3)

Atbilstoši pievienošanās līguma saistībām un ar Savienības atbalstu Bulgārija un Slovākija ir slēgušas Kozlodujas un Bohunices V1 kodolspēkstacijas un panākušas būtisku virzību to ekspluatācijas izbeigšanā. Jāveic papildu darbi, lai veiksmīgi turpinātu pašlaik notiekošo dekontamināciju, demontāžu, lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī lai pastāvīgi turpinātu ekspluatācijas izbeigšanas procesu līdz tā galīgajam stāvoklim saskaņā ar atbilstīgajiem ekspluatācijas izbeigšanas plāniem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek piemēroti visaugstākie drošības standarti. Balstoties uz pieejamajām aplēsēm, ekspluatācijas izbeigšanas darbu pabeigšanai būs vajadzīgi ievērojami papildu finansiālie resursi.

(4)

Bohunices VI kodolspēkstacijas, kurai ir divi WWER 440 V 230 tipa reaktori ar kopējo jaudu 880 MW, priekšlaicīga slēgšana un tai sekojoša ekspluatācijas izbeigšana ir izraisījusi Slovākijai ne vien sarežģījumus sociālā un enerģētikas ziņā, bet ir radījusi tai arī tiešu un netiešu finanšu slogu.

(5)

Kozlodojas kodolspēkstacijas, kurai ir četri WWER 440 V 230 tipa reaktori ar kopējo jaudu 1 760 MW, priekšlaicīga slēgšana un tai sekojoša ekspluatācijas izbeigšana ir izraisījusi Bulgārijas pilsoņiem smagu ilgtermiņa slogu enerģētikas, ekonomiskā, vides un sociālā ziņā.

(6)

Savienība ir apņēmusies palīdzēt Bulgārijai un Slovākijai mazināt ārkārtējo finansiālo slogu, ko rada ekspluatācijas izbeigšanas process. Kopš pirmspievienošanās perioda Bulgārija un Slovākija ir saņēmušas ievērojamu finansiālo atbalstu no Savienības, jo īpaši ar Kozlodujas un Bohunices programmām 2007.–2013. gadam. Savienības finansiālais atbalsts saskaņā ar minētajām programmām beigsies 2013. gadā.

(7)

Pēc tam, kad Bulgārija, Lietuva un Slovākija pieprasīja turpmāku finansējumu, Komisijas priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” no Savienības vispārējā budžeta kodoldrošībai un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai tika paredzēta summa EUR 700 miljonu apmērā. No norādītās summas EUR 500 miljoni 2011. gada cenās, kas ir aptuveni EUR 553 miljoni pašreizējās cenās, ir paredzēti jaunai programmai, lai turpinātu atbalstīt Bohunices V1 1. un 2. bloka, Ignalinas 1. un 2. bloka un Kozlodujas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

(8)

Kozlodujas un Bohunices programmām piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un līdzekļu sadalījumu starp Kozlodujas, Bohunices un Ignalinas programmām var pārskatīt, pamatojoties uz starpposma un galīgā izvērtēšanas ziņojumu rezultātiem.

(9)

Atbalstam, kas piešķirams saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina ekspluatācijas izbeigšanas darbu nepārtraukta turpināšana, un tas būtu jāorientē uz pasākumiem, lai gūtu stabilu virzību uz ekspluatācijas izbeigšanas galīgo stāvokli, nodrošinot visaugstāko drošības standartu piemērošanu, jo šādi pasākumi sniedz lielāko Savienības pievienoto vērtību, bet galīgā atbildība par kodoldrošību arvien ir attiecīgās dalībvalsts ziņā. Regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(10)

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas izriet no pievienošanās līgumiem, jo īpaši 1. un 2. apsvērumā minēto protokolu noteikumiem.

(11)

Lai nodrošinātu vislielāko iespējamo efektivitāti, šajā regulā ietverto kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšana būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā slēdzamo bloku specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(12)

Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem un darbībām, ko ar tiem atbalsta, būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Šajā regulā ietverto kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšana būtu jāveic atbilstoši tiesību aktiem par kodoldrošību, proti, Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom  (4), atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom  (5), un vidi, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (7).

(13)

Šīs regulas darbības jomā esošo darbību un to atbalstīto operāciju pamatā būtu jābūt aktualizētam ekspluatācijas izbeigšanas plānam, kurā būtu ietvertas ekspluatācijas izbeigšanas darbības, ar tām saistītais laika grafiks, izmaksas un vajadzīgie cilvēkresursi. Izmaksas būtu jānosaka, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu noteikšanai, piemēram, pamatojoties uz Ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu starptautisko struktūru, ko kopīgi publicējusi Kodolenerģijas aģentūra, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra un Eiropas Komisija.

(14)

Ekspluatācijas izbeigšanas procesa gaitas efektīvu kontroli būtu jānodrošina Komisijai, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par ekspluatācijas izbeigšanu paliek attiecīgo dalībvalstu ziņā. Tas ietver efektīvus rezultativitātes mērījumus un korekcijas pasākumu novērtēšanu attiecīgās programmas laikā.

(15)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā — sodus.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par atbilstošiem finansiāliem resursiem drošu ekspluatācijas izbeigšanas darbu turpināšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17)

Dažiem Kozlodujas un Bohunices programmu pasākumiem var būt vajadzīgs liels Savienības finansējuma īpatsvars, kurš attiecīgi pamatotos gadījumos var būt pilna finansējuma summa. Tomēr būtu jāveic visi centieni, lai turpinātu līdzfinansēšanas praksi, kas ir iedibināta pirmspievienošanās atbalsta laikā un 2007.–2013. gadā Bulgārijas un Slovākijas veiktajām ekspluatācijas izbeigšanas darbībām sniegtā atbalsta laikā, kā arī lai attiecīgā gadījumā piesaistītu līdzfinansējumu no citiem avotiem.

(18)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz gada darba programmu un detalizētu īstenošanas procedūru pieņemšanu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (8).

(19)

Tāpēc būtu jāatceļ Padomes Regula (Euratom) Nr. 549/2007 (9) un Padomes Regula (Euratom) Nr. 647/2010 (10).

(20)

Tika pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 16/2011 par ES finanšu palīdzību kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā, tās ieteikumi un Komisijas atbilde,

a)

Kozlodujas programmai

b)

Bohunices programmai

a)

EUR 208 503 000 Kozlodujas programmai 2014.–2020. gadam;

b)

EUR 114 815 000 Bohunices programmai 2014.–2020. gadam.

a)

ievērot Euratom līguma acquis kodoldrošuma jomā; jo īpaši transponēt valsts tiesību aktos Direktīvu 2009/71/Euratom un Direktīvu 2011/70/Euratom;

b)

izveidot valsts finanšu plānu, kurā būtu norādītas visas izmaksas un paredzētie finansējuma avoti, kuri ir vajadzīgi drošai kodolreaktora bloku ekspluatācijas izbeigšanas pabeigšanai, tostarp lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar šo regulu;

c)

iesniegt Komisijai pārskatītu detalizētu ekspluatācijas izbeigšanas plānu, kurā precīzi norādītas ekspluatācijas izbeigšanas darbības, ieskaitot termiņus un atbilstīgo izmaksu struktūru, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu novērtēšanai.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/7

(1)

Saskaņā ar Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolspēkstaciju Lietuvā (1), kas pievienots 2003. gada Pievienošanās aktam (“Protokols Nr. 4”), atzīstot Savienības gatavību sniegt atbilstīgu Savienības papildu palīdzību Lietuvas pūliņos pārtraukt Ignalinas kodolspēkstacijas ekspluatāciju un uzsverot šo solidaritātes izpausmi, Lietuva 2004. gadā apņēmās vēlākais līdz 2005. gadam slēgt Ignalinas kodolspēkstacijas 1. bloku un vēlākais 2009. gada 31. decembrī — minētās spēkstacijas 2. bloku, un pēc tam pilnībā pārtraukt šo bloku ekspluatāciju. Atbilstoši minētajām saistībām Lietuva attiecīgajos termiņos slēdza abus attiecīgos blokus.

(2)

Atbilstoši pievienošanās līguma saistībām un ar Savienības atbalstu Lietuva ir slēgusi kodolspēkstaciju un panākusi būtisku virzību tās ekspluatācijas izbeigšanā. Jāveic papildu darbi, lai veiksmīgi turpinātu pašlaik notiekošo dekontamināciju, demontāžu, lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī lai pastāvīgi turpinātu ekspluatācijas izbeigšanas procesu līdz tā galīgajam stāvoklim saskaņā ar ekspluatācijas izbeigšanas plānu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek piemēroti visaugstākie drošības standarti. Balstoties uz pieejamajām aplēsēm, ekspluatācijas izbeigšanas darbu pabeigšanai būs vajadzīgi ievērojami papildu finansiālie resursi.

(3)

Protokolā Nr. 4 atzīts, ka Ignalinas kodolspēkstacijas un tās divu no bijušās Padomju Savienības pārņemto 1 500 MW RBMK tipa reaktoru priekšlaicīga slēgšana un tai sekojoša ekspluatācijas pārtraukšana ir bezprecedenta pasākums un rada Lietuvai ārkārtas finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko stāvokli, un tajā norādīts, ka Savienības atbalstu ar Ignalinas programmu nepārtraucot turpinās un pagarinās arī laikposmam pēc 2006. gada nākamo finanšu plānu laikā.

(4)

Savienība ir apņēmusies palīdzēt Lietuvai mazināt ārkārtējo finansiālo slogu, ko rada ekspluatācijas izbeigšanas process. Kopš pirmspievienošanās perioda Lietuva ir saņēmusi ievērojamu finansiālo atbalstu no Savienības, jo īpaši ar Ignalinas programmu 2007.–2013. gadam. Savienības finansiālais atbalsts saskaņā ar minēto programmu beigsies 2013. gadā.

(5)

Atzīstot Savienības saistības atbilstīgi protokolam Nr. 4. un pēc tam, kad Bulgārija, Lietuva un Slovākija pieprasīja turpmāku finansējumu, Komisijas priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” no Savienības vispārējā budžeta kodoldrošībai un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai tika paredzēta summa EUR 700 miljonu apmērā. No norādītās summas EUR 500 miljoni 2011. gada cenās, kas ir aptuveni EUR 553 miljoni pašreizējās cenās, ir paredzēti jaunai programmai, lai turpinātu atbalstīt Bohunices V1 kodolspēkstacijas 1. un 2. bloka un Ignalinas kodolspēkstacijas 1. un 2. bloka ekspluatācijas izbeigšanu un Kozlodujas kodolspēkstacijas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

(6)

Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un līdzekļu sadalījumu starp tām var pārskatīt, pamatojoties uz starpposma un galīgā izvērtēšanas ziņojuma rezultātiem.

(7)

Atbalstam, kuru piešķir saskaņā ar šo regulu, būtu jānodrošina ekspluatācijas izbeigšanas darbu nepārtraukta turpināšana, un tas būtu jāorientē uz pasākumiem, lai gūtu stabilu virzību uz ekspluatācijas izbeigšanas galīgo stāvokli, nodrošinot visaugstāko drošības standartu piemērošanu, jo šādi pasākumi sniedz lielāko Savienības pievienoto vērtību, bet galīgā atbildība par kodoldrošību arvien ir attiecīgās dalībvalsts ziņā. Regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(8)

Šī regula neskar attiecīgās dalībvalsts tiesības un pienākumus, kas izriet no pievienošanās līguma, jo īpaši protokola Nr. 4.

(9)

Lai nodrošinātu vislielāko iespējamo efektivitāti, šajā regulā ietverto kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšana būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā slēdzamo bloku specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(10)

Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem un darbībām, ko ar tiem atbalsta, būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Šajā regulā ietvertās kodolspēkstacijas ekspluatācijas izbeigšana būtu jāveic atbilstoši tiesību aktiem par kodoldrošību, proti, Padomes Direktīvai 2009/71/Euratom  (2), atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvai 2011/70/Euratom  (3), un vidi, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (5).

(11)

Šīs regulas darbības jomā esošo darbību un to atbalstīto operāciju pamatā būtu jābūt aktualizētam ekspluatācijas izbeigšanas plānam, kurā būtu ietvertas ekspluatācijas izbeigšanas darbības, ar tām saistītais laika grafiks, izmaksas un vajadzīgie cilvēkresursi. Izmaksas būtu jānosaka, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu noteikšanai, piemēram, pamatojoties uz Ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu starptautisko struktūru, ko kopīgi publicējusi Kodolenerģijas aģentūra, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra un Eiropas Komisija.

(12)

Ekspluatācijas izbeigšanas procesa gaitas efektīvu kontroli būtu nodrošina Komisija, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par ekspluatācijas izbeigšanu paliek attiecīgo dalībvalstu ziņā. Tas ietver efektīvus rezultativitātes mērījumus un korekcijas pasākumu novērtēšanu Ignalinas programmas laikā.

(13)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā — sodus.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par atbilstošiem finansiāliem resursiem drošu ekspluatācijas izbeigšanas darbu turpināšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)

Dažiem Ignalinas programmas pasākumiem var būt vajadzīgs liels Savienības finansējuma īpatsvars, kurš attiecīgi pamatotos gadījumos var būt pat pilna finansējuma summa. Tomēr būtu jāveic visi centieni, lai turpinātu līdzfinansēšanas praksi, kas ir iedibināta pirmspievienošanās atbalsta laikā un 2007.–2013. gadā Lietuvas veiktajām ekspluatācijas izbeigšanas darbībām sniegtā atbalsta laikā, kā arī lai attiecīgā gadījumā piesaistītu līdzfinansējumu no citiem avotiem.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz gada darba programmu un detalizētu īstenošanas procedūru pieņemšanu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (6).

(17)

Būtu jāatceļ Padomes Regula (EK) Nr. 1990/2006 spēk (7).

(16)

Tika pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 16/2011 par ES finanšu palīdzību kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā, tās ieteikumi un Komisijas atbilde,

a)

degvielu no 2. bloka reaktora kodola un 1. un 2. bloka reaktoru degvielas baseiniem ievietot lietotās degvielas sausās uzglabāšanas iekārtā, ko izvērtē pēc iztukšoto degvielas iekārtu skaita;

b)

drošā veidā apkalpot reaktoru blokus, ko izvērtē pēc reģistrēto negadījumu skaita;

c)

veikt demontāžu turbīnu zālē un citās palīgēkās un drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas izbeigšanas darbu atkritumus saskaņā ar sīki izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ko izvērtē pēc demontēto palīgsistēmu veida un skaita un droši kondicionēto atkritumu daudzuma un veida.

a)

ievērot Euratom līguma acquis kodoldrošuma jomā; jo īpaši transponēt valsts tiesību aktos Direktīvu 2009/71/Euratom un Direktīvu 2011/70/Euratom;

b)

izveidot valsts finanšu plānu, kurā būtu norādītas visas izmaksas un paredzētie finansējuma avoti, kuri ir vajadzīgi kodolreaktora bloku ekspluatācijas izbeigšanas drošai pabeigšanai, tostarp lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar šo regulu;

c)

iesniegt Komisijai pārskatītu detalizētu ekspluatācijas izbeigšanas plānu, kurā precīzi norādītas ekspluatācijas izbeigšanas darbības, ieskaitot termiņus un atbilstīgo izmaksu struktūru, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu novērtēšanai.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/12

(1)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ar nosaukumu “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” izklāstītas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) iespējamās problēmas, mērķi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā debates par šo paziņojumu, KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Minētajai reformai būtu jāattiecas uz visiem galvenajiem KLP instrumentiem, tostarp Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (1). Saistībā ar reformēto tiesisko regulējumu būtu jāpieņem pasākumi par cenu, maksājumu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu.

(2)

Skaidrības un pārredzamības labad uz valsts intervences noteikumiem būtu jāattiecina kopējā struktūra, vienlaikus saglabājot katras nozares politiku. Tāpēc ir lietderīgi nošķirt salīdzināmos robežlielumus, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2), no vienas puses, un intervences cenas,no otras puses, un noteikt pēdējās minētās. Tikai valsts intervencei paredzētās intervences cenas atbilst piemērotajām administrētajām cenām, kas minētas PTO Lauksaimniecības nolīguma 3. pielikuma 8. punkta pirmajā teikumā (t. i., tirgus cenu atbalsts). Šajā kontekstā būtu jānorāda, ka tirgus intervence var notikt kā valsts intervence, kā arī cita veida intervence, kurai neizmanto ex ante noteiktas cenu norādes.

(3)

Būtu jāparedz valsts intervences cenu līmenis, kādā iepirkšanu veic par fiksētu cenu vai konkursa procedūrā, ietverot gadījumus, kad var būt vajadzīga valsts intervences cenu koriģēšana. Tāpat ir jāveic pasākumi kvantitatīviem ierobežojumiem, veicot iepirkšanu par fiksētu cenu. Abos gadījumos cenām un kvantitatīvajiem ierobežojumiem vajadzētu atspoguļot praksi un iegūto pieredzi saistībā ar iepriekšējām kopīgajām tirgus organizācijām.

(4)

Regulā (ES) Nr. 1308/2013 kā tirgus intervences pasākums ir paredzēts piešķirt atbalstu par privātu uzglabāšanu. Ir jāparedz pasākumi par atbalsta summu noteikšanu. Ņemot vērā praksi un iegūto pieredzi saistībā ar iepriekšējām kopīgajām tirgus organizācijām, ir lietderīgi paredzēt atbalsta summu noteikšanu gan iepriekš, gan konkursa kārtībā, un to, lai ņemtu vērā konkrētus elementus, kad atbalsts tiek noteikts iepriekš.

(5)

Lai nodrošinātu programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem budžeta pareizu pārvaldību, būtu jāparedz Savienības atbalsta maksimālais apjoms un līdzfinansējuma maksimālās likmes. Lai ļautu visām dalībvalstīm īstenot rentablu programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, būtu jānosaka konkrēta Savienības atbalsta minimālā summa.

(6)

Lai nodrošinātu to, ka pienācīgi funkcionē atbalsta programma piena un piena produktu piegādei bērniem izglītības iestādēs, un lai garantētu šādas programmas pārvaldības elastību, būtu jānosaka maksimālais atbalsttiesīgā piena apjoms, kā arī Savienības atbalsta apjoms.

(7)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 termiņš vairākiem pasākumiem cukura nozarē beigsies 2016/2017. cukura tirdzniecības gada beigās, kad tiks atcelta kvotu sistēma.

(8)

Pasākumus, ar ko nosaka ražošanas maksājumu, kas piemērojams par cukura kvotu, izoglikozes kvotu un inulīna sīrupa kvotu, kuras noteiktas cukura nozarē, vajadzētu paredzēt šajā regulā atbilstīgi kvotu režīma sistēmas pagarinājumam līdz 2017. gada 30. septembrim.

(9)

Lai nodrošinātu efektīvu ražošanas kompensāciju sistēmu dažiem cukura nozares produktiem, būtu jāparedz atbilstīgi nosacījumi, lai noteiktu ražošanas kompensāciju summu.

(10)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Savienības cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, būtu jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas būtu jādefinē.

(11)

Lai izvairītos no cukura tirgus situācijas apdraudējuma, ko radītu tādu cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa daudzumu uzkrāšanās, kuri neatbilst piemērojamiem nosacījumiem, būtu jāizstrādā noteikums attiecībā uz pārpalikuma nodevu.

(12)

Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ir izveidots mehānisms, lai nodrošinātu pienācīgu un līdzsvarotu cukura piegādi Savienības tirgiem, ļaujot Komisijai šajā sakarā pieņemt atbilstīgus pasākumus. Tā kā tirgus pārvaldības instrumenti šā mehānisma īstenošanai praksē ir par importēto jēlcukuru maksājamā muitas nodokļa pagaidu pielāgojumi, kā arī tādas nodevas pagaidu piemērošana, ko nosaka ārpuskvotas produkcijai, kura laista iekšējā tirgū ar nolūku piegādi pielāgot pieprasījumam, šajā regulā būtu jāiekļauj konkrēts noteikums, ar ko Komisijai dod iespēju piemērot tādu nodevu un noteikt tās apjomu.

(13)

Lai nodrošinātu to, ka pienācīgi funkcionē eksporta kompensāciju sistēma, būtu jāparedz atbilstīgi pasākumi, lai noteiktu kompensāciju summu. Bez tam būtu jāparedz atbilstīgi pasākumi labības un rīsu nozarē, lai noteiktu korektīvās summas un paredzētu kompensāciju summas koriģēšanu atbilstīgi jebkādām izmaiņām intervences cenās.

(14)

Lai nodrošinātu efektīvu KLP ikdienas pārvaldību, šajā regulā paredzētie pasākumi atbalsta, kompensāciju un cenu noteikšanai būtu jāattiecina tikai uz vispārīgajiem nosacījumiem, konkrētas summas ļaujot noteikt atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas ieviešanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tā varētu noteikt attiecīgās summas. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas palīdzību un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3). Turklāt, lai nodrošinātu ātru reakciju uz strauji mainīgajām tirgus situācijām, Komisija būtu jāpilnvaro noteikt jaunu kompensācijas līmeni un labības un rīsu nozarē pielāgot korektīvo summu, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011,

a)

parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, nelobītajiem rīsiem un vājpiena pulverim iepirkumos par fiksētu cenu ir vienāds ar attiecīgo salīdzināmo robežlielumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 7. pantā, un iepirkumos konkursa kārtībā nepārsniedz attiecīgo salīdzināmo robežlielumu;

b)

sviestam iepirkumos par fiksētu cenu ir vienāds ar 90 % no salīdzināmā robežlieluma, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 7. pantā, un iepirkumos konkursa kārtībā nepārsniedz 90 % no minētā salīdzināmā robežlieluma;

c)

liellopu un teļa gaļai nepārsniedz līmeni, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

a)

parastajiem kviešiem - 3 miljoni tonnu;

b)

sviestam - 50 000 tonnu;

c)

vājpiena pulverim - 109 000 tonnu.

a)

parastajiem kviešiem, sviestam un vājpiena pulverim, kas pārsniedz šā panta 1. punktā minētos kvantitatīvos ierobežojumus; un

b)

cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, nelobītajiem rīsiem un liellopu un teļa gaļai

a)

ar ko ierobežo konkursa procedūras, ietverot tikai vienu dalībvalsti vai dalībvalsts reģionu, vai

b)

ar ko, ievērojot 2. panta 1. punktu, nosaka iepirkšanas cenas valsts intervencei katrai dalībvalstij vai dalībvalsts reģionam, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām.

a)

ievērotu intervences ierobežojumus, kuri noteikti šā panta 1. punktā, un

b)

parastajiem kviešiem, sviestam un vājpiena pulverim, kuri pārsniedz 1. punktā noteiktos kvantitatīvos ierobežojumus, piemērotu šā panta 2. punktā minēto konkursa procedūru.

a)

ja piemēro konkursa procedūru, – nosakot maksimālo apjomu atbalstam privātai uzglabāšanai;

b)

ja atbalsta apjoms tiek noteikts iepriekš, – nosakot atbalsta apjomu, pamatojoties uz uzglabāšanas izmaksām un/vai citiem attiecīgiem tirgus elementiem.

a)

nepārsniedz nevienu no turpmākajiem apjomiem:

b)

nesedz izmaksas, kuras nav Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23. panta 1. punktā minētās apgādes un ar to saistītās izmaksas.

a)

izmaksām, kas rodas no importētā cukura izmantošanas un kas nozarei būtu jāsedz gadījumā, ja tiktu veiktas piegādes no pasaules tirgus, un

b)

Savienības tirgū pieejamo cukura pārpalikuma cenu vai arī Regulas (ES) Nr. 1308/2013 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem cukura salīdzināmajiem robežlielumiem, ja attiecīgajā tirgū nav cukura pārpalikuma.

a)

ar regulāriem intervāliem- produktiem sarakstā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punktu;

b)

konkursa kārtībā labībai, rīsiem, cukuram, pienam un piena produktiem.

a)

esošā situācija un nākotnes tendences attiecībā uz:

b)

kopīgās tirgus organizācijas mērķi, kuriem jānodrošina līdzsvars un dabīga cenu un tirdzniecības attīstība minētajā tirgū;

c)

vajadzība nepieļaut traucējumus, kas uz ilgu laiku varētu izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Savienības tirgū;

d)

paredzētā eksporta ekonomiskie aspekti;

e)

ierobežojumi, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu;

f)

vajadzība panākt līdzsvaru starp Savienības pamatproduktu izmantošanu gatavu preču ražošanai eksportam uz trešām valstīm un to trešo valstu produktu izmantošanu, kas ievesti saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem;

g)

vislabvēlīgākās tirdzniecības izmaksas un izmaksas par transportu no Savienības tirgiem līdz Savienības ostām vai citām eksporta vietām kopā ar izmaksām par nosūtīšanu līdz galamērķa valstīm;

h)

pieprasījums Savienības tirgū;

i)

attiecībā uz cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozari — atšķirība starp cenām Savienībā un cenām pasaules tirgū lopbarības graudu daudzumam, kas Savienībā vajadzīgs produktu ražošanai šajās nozarēs.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/20

(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu 62,9 % apmērā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, kuru veic visi uzņēmumi, kas nav norādīti minētās regulas 1. panta 2. punktā un 1. pielikumā. Minētie pasākumi ir spēkā esošie pasākumi, un izmeklēšana, kuras rezultātā noteica pasākumus, ir sākotnējā izmeklēšana.

(2)

Spēkā esošo pasākumu darbības joma iepriekš tika paplašināta, ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 672/2012 (3) iekļaujot tajā arī Malaiziju un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 21/2013 (4) — Taivānu un Taizemi.

(3)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 25. februārī atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam saņēma pieprasījumu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kuri noteikti konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, un attiecināt reģistrāciju uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, kurus nosūta no Indijas un Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indijas un Indonēzijas izcelsme.

(4)

Pieprasījumu iesniedza četri stikla šķiedras sieta audumu ražotāji Savienībā: Saint Gobain Adfors CZ s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozo es Muszakiszovet-gyarto Bt., AS “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH.

(5)

Pieprasījumā bija iekļauti pietiekami prima facie pierādījumi, ka pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas ievērojami mainījās tirdzniecības modelis eksportam no ĶTR un Indonēzijas uz Savienību un tam nebija cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana. Šā tirdzniecības modeļa pārmaiņu pamatā, domājams, bija konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu nosūtīšana caur Indiju un Indonēziju un/vai Ķīnas ražojumu izcelsmes nepatiesa deklarēšana.

(6)

Turklāt pierādījumi liecināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi liecināja, ka šo palielināto importa daudzumu no Indijas un Indonēzijas pārdeva par cenām, kuras bija zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada kaitējumu.

(7)

Visbeidzot, bija pierādījumi tam, ka no Indijas un Indonēzijas nosūtītu konkrētu stikla šķiedras sieta audumu imports tika pārdots par dempinga cenām salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību.

(8)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 322/2013 (5) (“procedūras sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu Komisija ar procedūras sākšanas regulu arī uzdeva muitas dienestiem reģistrēt no Indijas un Indonēzijas nosūtīto konkrēto stikla šķiedras sieta audumu importu.

(9)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR, Indijas un Indonēzijas iestādēm, minēto valstu ražotājiem/eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Anketas nosūtīja ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, Indijā un Indonēzijā, kuri Komisijai bija zināmi vai kuri bija paziņojuši par sevi izmeklēšanas sākšanas regulas 15. apsvērumā noteiktajā termiņā. Anketas tika nosūtītas arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja procedūras sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā varētu piemērot pamatregulas 18. pantu un ka konstatējumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(10)

Divi ražotāji eksportētāji Indijā un viens nesaistīts importētājs Savienībā paziņoja par sevi un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Vēlāk Savienības importētājs informēja Komisiju, ka tas iepriekš ir importējis citu ražojumu un nav importējis izmeklējamo ražojumu. Neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs atbildi nav sniedzis. Atbildes atbrīvojuma veidlapā iesniedza šādi Indijas ražotāji eksportētāji:

(11)

Urja Products Pvt.Ltd. vēlāk informēja Komisiju, ka neražo izmeklējamo ražojumu un ka tā ražojumiem ir atšķirīgas tehniskās īpašības un atšķirīgs izmantojums (uz tiem attiecas citi KN kodi). Tāpēc pārbaudes apmeklējumu veica tikai Montex telpās.

(12)

Izmeklēšanas periods ilga no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (“IP”). Par IP tika vākta informācija, lai cita starpā izmeklētu iespējamās pārmaiņas tirdzniecības modelī. Par ziņošanas periodu no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (“ZP”) tika vākta detalizētāka informācija, lai pārbaudītu, vai nav mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai nepastāv dempings.

(13)

Pasākumu apiešanas vērtējums saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika veikts, secīgi analizējot to, vai ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Indiju, Indonēziju un Savienību, vai minētas pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana, vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā, un vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret normālajām vērtībām, kas iepriekš noteiktas attiecīgajam ražojumam, vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem.

(14)

Attiecīgais ražojums ir ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā: ĶTR stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00.

(15)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats ražojums kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, taču tiek sūtīts no Indijas un Indonēzijas neatkarīgi no tā, vai tam tiek deklarēta Indijas un Indonēzijas izcelsme.

(16)

Izmeklēšanā atklājās, ka iepriekš definētajiem stikla šķiedras sieta audumiem, kurus uz Savienību eksportēja no ĶTR, un tiem, kurus uz Savienību nosūtīja no Indijas un Indonēzijas, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības un izmantojums, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, tikai divi Indijas uzņēmumi iesniedza atbildes atbrīvojuma veidlapā. Tā kā tika konstatēts, ka viens no tiem, Urja Products Pvt.Ltd., nav izmeklējamā ražojuma ražotājs, bija tikai viens uzņēmums, kas sadarbojās, — Montex. Ziņošanas periodā šis uzņēmums, salīdzinot ar kopējo eksportu no Indijas, eksportēja tikai 1 % no Indijas eksporta uz Savienību. Tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi attiecībā uz Indiju pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(18)

Kā norādīts 10. apsvērumā, neviens Indonēzijas uzņēmums neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Indonēzijas uzņēmumi izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi attiecībā uz Indonēziju pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi attiecībā uz ĶTR pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(20)

Lai noteiktu, vai tirdzniecības modelī ir notikušas pārmaiņas, tika izvērtēts izmeklējamā ražojuma imports no Indijas un Indonēzijas uz Savienību un izmeklējamā ražojuma eksports no ĶTR uz Indiju un Indonēziju. Minētie importa dati tika noteikti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, ņemot vērā relatīvi zemo sadarbības līmeni vai pilnīgu sadarbības trūkumu no Indijas, Indonēzijas un Ķīnas uzņēmumu puses (skatīt iepriekš 2.3. iedaļu).

(21)

Tāpēc analīzei izmantoja COMEXT statistikas datus (6), Indijas un Indonēzijas tirdzniecības statistikas datus, kas saņemti no attiecīgajām valsts iestādēm, un Global Trade Information Services  (7) statistikas datus. Kā 12 mēnešu periodi tika izmantoti grāmatvedības gadi, kas sākas 1. aprīlī un beidzas 31. martā.

(22)

Importa apjoms, kas reģistrēts COMEXT statistikā, aptver lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums un izmeklējamais ražojums. Tomēr, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares aplēsēm, bija iespējams noteikt, ka ievērojama minētā importa apjoma daļa aptvēra attiecīgo ražojumu un izmeklējamo ražojumu. Minētos datus attiecīgi varēja izmantot, lai konstatētu tirdzniecības modeļa pārmaiņas.

(23)

COMEXT statistikas dati liecina par ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības modelī izmeklēšanas periodā (skatīt 1. tabulu).

1.   tabula

(24)

Saskaņā ar COMEXT statistikas datiem pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī (9) un galīgo pasākumu noteikšanas 2011. gada augustā (10) attiecīgā ražojuma imports Savienībā no ĶTR ievērojami samazinājās. Iepriekš 1. tabulā redzams, ka laikā no 2010./2011. līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam imports no ĶTR uz Savienību sarucis no 385,85 miljoniem m2 līdz 110,30 miljoniem m2 (par apmēram 70 %) un laikā no 2010./2011. un 2012./2013. gadam tas ir samazinājies līdz pat 85,9 miljoniem m2 (par aptuveni 80 %).

(25)

Saskaņā ar COMEXT statistikas datiem 2009./2010. finanšu gadā no Indijas importētais apjoms uz Savienību bija 0,35 miljoni m2 un 2010./2011. finanšu gadā 0,28 miljoni m2, bet laikā no 2011./2012. līdz 2012./2013. gadam tas ir strauji pieaudzis, 2012./2013. finanšu gadā sasniedzot 13,13 miljonus m2.

(26)

Kā norādīts iepriekš 17. apsvērumā, uzņēmums Montex izmeklēšanas periodā ir eksportējis uz Savienību ļoti nelielu daudzumu izmeklējamā ražojuma — šā uzņēmuma eksports veido 1 % no Indijas eksporta kopapjoma uz Savienību 2012./2013. gada laikposmā. Turklāt tika konstatēts, ka Montex eksportē izmeklējamo ražojumu, izmantojot nepareizu KN kodu — 7019 52. Tāpēc šā uzņēmuma eksports bija jāpievieno COMEXT statistikai, kā parādīts iepriekš 1. tabulā.

(27)

Saskaņā ar COMEXT statistikas datiem 2009./2010. finanšu gadā no Indonēzijas importētais apjoms uz Savienību bija 0,004 miljoni m2 un 2010./2011. finanšu gadā — 0,16 miljoni m2, bet laikā no 2011./2012. līdz 2012./2013. gadam tas ir strauji pieaudzis attiecīgi no 3,22 miljoniem m2 līdz 3,22 miljoniem m2.

(28)

Tajā pašā laika laikposmā vērojams arī liels eksporta pieaugums no ĶTR uz Indiju un Indonēziju.

2.   tabula

(29)

Saskaņā ar Ķīnas muitas statistiku izmeklējamā ražojuma imports no ĶTR uz Indiju palielinājās no 4,8 miljoniem m2 2009./2010. finanšu gadā līdz 29,3 miljoniem m2 2012./2013. finanšu gadā.

(30)

Saskaņā ar Ķīnas muitas statistiku izmeklējamā ražojuma imports no ĶTR uz Indonēziju palielinājās no 5,78 miljoniem m2 2009./2010. finanšu gadā līdz 11,54 miljoniem m2 2012./2013. finanšu gadā.

(31)

Kopējais ĶTR eksporta apjoma samazinājums uz Savienību un vienlaicīgais eksporta apjoma palielinājums no Indijas un Indonēzijas uz Savienību un eksporta palielinājums no ĶTR uz Indiju un Indonēziju pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī un pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2011. gada augustā uzskatāms par tirdzniecības modeļa pārmaiņām starp minētajām valstīm, no vienas puses, un Savienību, no otras puses.

(32)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Apiešanas prakse, process vai darbs cita starpā var būt pasākumiem pakļautā ražojuma nosūtīšana caur trešām valstīm atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punktam.

(33)

Izmeklēšanas gaitā tika atrasti pierādījumi, ka notikusi pārsūtīšana caur Indonēziju un Indiju, un/vai nepareizi izcelsmes sertifikāti. Piemēram, daži attiecīgā ražojuma importa sūtījumi uz Savienību, kuriem bija Indonēzijas un Indijas izcelsmes sertifikāti, tika pārsūtīti caur Dubaju vai Singapūru, un daļa no importa uz Savienību tika pārsūtīta ar kāda Indijas uzņēmuma starpniecību, kurš izmeklēšanā nesadarbojās. Tas, ka, izņemot Montex, izmeklēšanā nesadarbojas neviens cits izmeklējamā ražojuma ražotājs, arī norāda uz to, ka Indonēzijā un Indijā nenotiek faktiskā ražošana, kas izskaidrotu eksporta līmeni no Indonēzijas un Indijas uz Savienību. Ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja būtu faktiskie ražotāji, tie mēģinātu norādīt, ka nav iesaistīti apiešanas darbībās, pirmkārt jau piedaloties šajā izmeklēšanā. Izņemot uzņēmumu Montex, izmeklēšanā arī netika atklāti pierādījumi par faktisko ražošanu nevienā no abām valstīm. Turklāt pēkšņais importa pieaugums no šīm divām valstīm norāda, ka Ķīnas ražojumi uz Savienību tiek pārsūtīti caur Indiju un Indonēziju un/vai tiem tiek pievienoti nepareizi izcelsmes sertifikāti.

(34)

Tādējādi ir pierādīts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumi tiek pārsūtīti caur Indiju un Indonēziju.

(35)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka pārsūtīšanai būtu cits pamatots iemesls vai ekonomisks pamatojums kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem attiecīgajam ražojumam noteiktajiem pasākumiem. Bez maksājuma netika konstatēti citi elementi, ko varētu uzskatīt par tādu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saistībā ar konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu pārsūtīšanu no ĶTR caur Indiju un Indonēziju, jo īpaši pārvadāšanu un pārkraušanu.

(36)

Nākamais solis bija izvērtēšana, vai izmeklējamā ražojuma imports uz Savienību ir vājinājis spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi daudzuma un cenu ziņā. Tika izmantoti COMEXT dati, jo tie bija labākie pieejamie dati par tāda eksporta daudzumiem un cenām, kuru veikuši Indijas un Indonēzijas uzņēmumi, kas nesadarbojās. Šādi noteiktās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības nozarei noteikts sākotnējās regulas 74. apsvērumā.

(37)

Importa pieaugums no Indijas uz Savienību no 0,35 miljoniem m2 2009./2010. gadā līdz 13,10 miljoniem m2 ziņošanas periodā bija ievērojams daudzumu ziņā, salīdzinot ar (ļoti nelielajiem) importa daudzumiem no Indijas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2009./2010. gadā. Arī importa pieaugums no Indonēzijas uz Savienību no 0,04 miljoniem m2 līdz 33,31 miljoniem m2 2009./2010. gadā un ziņošanas periodā tika uzskatīts par ievērojamu daudzumu ziņā, salīdzinot ar (ļoti nelielajiem) importa daudzumiem no Indonēzijas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2009./2010. gadā.

(38)

Lai novērtētu, vai tiek vājināta spēkā esošo pasākumu korektīvā ietekme cenu ziņā, importa cenas no Indonēzijas un Indijas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts sākotnējā regulā. Kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts sākotnējā regulā, koriģēja, ņemot vērā inflāciju. Vidējo svērto eksporta cenu eksportam no Indijas un Indonēzijas koriģēja, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas un kvalitātes pielāgojumus, kas konstatēti sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz importu no ĶTR. Veicot salīdzinājumu, eksportam no attiecīgajām valstīm uz Savienību tika konstatētas ievērojami zemākas eksporta cenas. Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā.

(39)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai ir pierādījumi par dempingu.

(40)

Sākotnējā regulā normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām Kanādā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analogo valsti ĶTR. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā noteiktā normālā vērtība.

(41)

Eksporta cenas no Indonēzijas un Indijas noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Eksporta cena bija konkrētu stikla šķiedras sieta audumu vidējā eksporta cena no katras no abām attiecīgajām valstīm ziņošanas periodā saskaņā ar COMEXT datiem. Indijas uzņēmuma Montex eksports nebija atspoguļots statistikā nepareizas ražojumu klasifikācijas dēļ (skatīt iepriekš 25. apsvērumu) un netika izmantots, lai aprēķinātu dempinga starpību.

(42)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas saistībā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksās. Ņemot vērā to, ka pieejamie dati neļāva noteikt veicamo korekciju līmeni, korekcijas bija jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi minētās korekcijas tika balstītas uz procentuālo daudzumu, kas tika aprēķināts kā proporcionāla daļa no kopējām transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksām šo Savienības tirdzniecības darījumu vērtībā ar CIF piegādes noteikumiem, ko sākotnējā izmeklēšanā paziņoja Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar tām atbilstošajām abu attiecīgo valstu vidējām svērtajām eksporta cenām šīs izmeklēšanas ziņošanas periodā, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(44)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam noteiktais galīgais antidempinga maksājums ticis apiets, veicot pārsūtīšanu caur Indiju un Indonēziju pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, būtu jāattiecina uz tā paša ražojuma importu, kurš tiek nosūtīts no Indijas un Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta tā izcelsme Indijā un Indonēzijā.

(47)

Pasākumiem, kas tiek attiecināti, vajadzētu būt Regulas (EK) Nr. 791/2011 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajiem pasākumiem, kas ir galīgais antidempinga maksājums 62,9 % apmērā un kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi attiecinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam Savienībā, ievērojot ar procedūras sākšanas regulu noteikto reģistrācijas prasību, par reģistrēto konkrēto stikla šķiedras sieta audumu importu, kas nosūtīts no Indijas un Indonēzijas, būtu jāiekasē maksājumi.

(49)

Kā norādīts 10. apsvērumā, pēc procedūras sākšanas pieteicās divi ražotāji eksportētāji — Montex un Urja Products —, kuri iesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem un pieprasīja atbrīvojumu saskaņā ar 13. panta 4. punktu.

(50)

Kā norādīts 11. apsvērumā, tika konstatēts, ka viens no šiem diviem uzņēmumiem, Urja Products, neražo izmeklējamo ražojumu. Atbrīvojums saskaņā ar 13. panta 4. punktu minētajam uzņēmumam nav piemērojams.

(51)

Tika konstatēts, ka Montex nebija iesaistīts izmeklēšanā izskatītajā pasākumu apiešanas praksē. Uzņēmums pierādīja, ka ir faktisks ražotājs, kura ražošanas jauda pārsniedz izmeklējamā ražojuma eksporta daudzumu uz Savienību. Uzņēmums iesniedza pilnīgu datu kopumu, kas tika pārbaudīti uz vietas. Pārbaudītie dati par uzņēmuma izveidi, iekārtu iegādi, ražošanas procesu, ražošanas jaudu, krājumiem, izejvielu iepirkumiem un ražošanas izmaksām pamato minēto secinājumu. Turklāt šis ražotājs varēja pierādīt, ka nav saistīts ne ar vienu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz ko attiecas spēkā esošie pasākumi, vai apiešanas darbībās iesaistītiem uzņēmumiem. Tāpēc šo uzņēmumu varētu atbrīvot no paplašinātajiem maksājumiem.

(52)

Kā norādīts 10. apsvērumā, neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs neiesniedza pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. Izmeklēšanā netika konstatēts neviens faktiskais izmeklējamā ražojuma ražotājs Indonēzijā.

(53)

Ražotāji Indijā un Indonēzijā, kuri nepiedalījās šajā izmeklēšanā un/vai ziņošanas periodā nav eksportējuši izmeklējamo ražojumu uz Savienību, var pieprasīt atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu. Tie tiks aicināti aizpildīt anketu, lai Komisija varētu noteikt, vai šāda atbrīvojuma piešķiršana varētu būt pamatota. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, iepirkumu un pārdošanas apjomu, kā arī iespējamību, ka turpināsies darbības, kurām nav pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā izskaidrojuma, un pierādījumus par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uzņēmumu telpās. Pieprasījums būtu jānosūta Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(54)

Ja atbrīvojums tiks atzīts par pamatotu, Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju attiecīgi ierosinās veikt attiecināto spēkā esošo pasākumu grozījumus. Lai nodrošinātu paredzēto nosacījumu izpildi, pēc tam visi piešķirtie atbrīvojumi tiks uzraudzīti.

(55)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes. Neviens no minētajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 8/20

1049 Brussels

Belgium

Fakss: (32 2) 295 65 05

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/27

(1)

Dalībvalstis pieprasīja Administratīvajai komisijai sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai izdarīt grozījumus Regulas (EK) Nr. 883/2004 VIII un XI pielikumā un Regulas (EK) Nr. 987/2009 1. un 5. pielikumā, lai minētos pielikumus saskaņotu ar izmaiņām valsts tiesību aktos vai lai vienkāršotu minēto regulu piemērošanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumu mērķis ir sniegt pārskatu par dalībvalstīm, kuras vecuma pensijām un apgādnieka zaudējuma pabalstiem nepiemēro proporcionālus aprēķinus, un par īpašiem noteikumiem saistībā ar dalībvalstu tiesību aktu piemērošanu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 987/2009 pielikumu mērķis ir sniegt pārskatu par to divpusējo nolīgumu īstenošanas noteikumiem, kuri šobrīd ir spēkā vai kuri stāsies spēkā, un par dalībvalstīm, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem bezdarbnieka pabalsta atmaksāšanas maksimālo summu nosaka atkarībā no iepriekšējā kalendārajā gadā izmaksātās bezdarbnieka pabalsta vidējās summas.

(4)

Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai ir piekritusi izdarīt pieprasītos grozījumus un ir iesniegusi Komisijai attiecīgus priekšlikumus par tehniskiem pielāgojumiem Regulas (EK) Nr. 987/2009 un Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumos.

(5)

Komisija var piekrist priekšlikumiem par tehniskiem pielāgojumiem pielikumos, kas minēti 4. apsvērumā.

(6)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas VIII pielikuma 2. daļu groza šādi:

2)

regulas XI pielikumā iedaļā “NĪDERLANDE” pēc f) punkta iekļauj šādu fa) punktu:

1)

regulas 1. pielikumu groza šādi:

2)

regulas 5. pielikumā pēc iedaļas “VĀCIJA” iekļauj jaunu iedaļu “NĪDERLANDE”.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/29

(1)

Komisijas 2003. gada 28. augusta Regula (EK) Nr. 1518/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus izvešanas atļauju sistēmas īstenošanai cūkgaļas nozarē (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Būtu jāizstrādā īpaši īstenošanas noteikumi eksporta licencēm cūkgaļas nozarē, kuros papildus noteikumiem, kas iekļauti Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4), jo īpaši jāietver pieteikumu iesniegšanas noteikumi un jāparedz, kāda informācija būtu jānorāda pieteikumos un licencēs.

(3)

Lai panāktu pienācīgu eksporta licenču sistēmas pārvaldību, būtu jānosaka eksporta licenču nodrošinājuma apmēri šajā sistēmā. Ņemot vērā spekulāciju iespējamību, kas raksturīga šai sistēmai cūkgaļas nozarē, būtu jāaizliedz nodot eksporta licences citām personām un būtu jāizstrādā precīzi nosacījumi, ar kādiem tirgus dalībnieki var izmantot minēto sistēmu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 169. pantu to saistību izpilde attiecībā uz eksporta apjomu, kuras izriet no atbilstīgi Līguma 218. pantam noslēgtajiem nolīgumiem, tiek nodrošināta ar eksporta licencēm. Tādēļ būtu sīki jāizstrādā pieteikumu iesniegšanas un licenču izdošanas grafiks.

(5)

Turklāt lēmums par eksporta licenču pieteikumiem būtu jāpaziņo tikai pēc tam, kad ir beidzies to izskatīšanas laiks. Šajā laikā Komisijai būtu jāvar novērtēt daudzumus, uz ko attiecas pieteikums, un paredzamos izdevumus, kā arī vajadzības gadījumā veikt īpašus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz neizskatītajiem pieteikumiem. Tirgus dalībnieku interesēs ir paredzēt iespēju atsaukt licences pieteikumu pēc tam, kad ir noteikts akceptējamā daudzuma koeficients.

(6)

Lai nodrošinātu licenču sistēmas pārvaldību, Komisijas rīcībā būtu jābūt precīzām ziņām par licenču pieteikumiem un par izdoto licenču izmantošanu. Efektīvas pārvaldības labad būtu jāparedz, ka dalībvalstis izmanto informācijas sistēmu atbilstoši Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulai (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (5).

(7)

Ja pieteikumi attiecas uz daudzumiem, kas nepārsniedz 25 tonnas, eksporta licence, ja tirgus dalībnieks to pieprasa, būtu jāizdod tūlīt. Tādā gadījumā uz šīm licencēm neattiecas nekādi Komisijas paredzētie īpašie pasākumi.

(8)

Lai varētu nodrošināt izvedamo daudzumu precīzu kontroli, būtu jāparedz atkāpe no noteikumiem par Regulā (EK) Nr. 376/2008 paredzētajām pielaidēm.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

a)

noteikt vienotu procentuālo daļu pieprasīto daudzumu akceptēšanai;

b)

noraidīt pieteikumus, par kuriem vēl nav piešķirtas licences;

c)

atlikt licences pieteikumu iesniegšanu uz laiku līdz piecām darbdienām; šo termiņu var pagarināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru.

a)

atsaukt pieteikumu, uzreiz saņemot atpakaļ nodrošinājumu; vai

b)

pieprasīt uzreiz izdod viņam licenci, un šajā gadījumā kompetentā iestāde to izdod nekavējoties, bet ne agrāk kā parastajā izdošanas dienā attiecīgajā nedēļā.

a)

1. pantā minētie eksporta licenču pieteikumi, kas iesniegti vienā un tajā pašā nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, norādot, vai uz tiem attiecas vai neattiecas 4. panta noteikumi;

b)

daudzumi, kas norādīti iepriekšējā trešdienā izdotajās eksporta licencēs, izņemot licences, kuras izdotas uzreiz saskaņā ar 4. pantu;

c)

daudzumi, kas norādīti eksporta licenču pieteikumos, kuri iepriekšējā nedēļā atsaukti atbilstoši 3. panta 7. punktam.

a)

produktu svaru katrā 2. panta 3. punktā minētajā kategorijā;

b)

katras kategorijas daudzumu sadalījumu pēc galamērķa, ja kompensācijas likme ir atkarīga no galamērķa;

c)

piemērojamo kompensācijas likmi;

d)

katrai kategorijai iepriekš noteikto kopējo kompensācijas summu (EUR).

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/38

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2013. gada 29. maijā publicēja grozījumus 36. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Aktīvu vērtības samazināšanās”. Grozījumu mērķis ir precizēt, ka izpaužamās informācijas apjoms par atgūstamajām summām no aktīviem, ja šīs summas pamatā ir patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, attiecas tikai uz samazinātas vērtības aktīviem.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas tehnisko ekspertu grupu apstiprina, ka grozījumi 36. SGS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā paredzētajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/42

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2013. gada 27. jūnijā publicēja grozījumus 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” ar nosaukumu “Atvasināto instrumentu pārjaunošana un riska ierobežošanas uzskaites turpināšana”. Grozījumu mērķis ir atvieglot situācijas, kad tiesību aktu vai noteikumu dēļ atvasinātais instruments, kas paredzēts kā riska ierobežošanas instruments, tiek pārjaunots no viena darījuma partnera uz centrālo darījumu partneri. Šāds atvieglojums nozīmē, ka riska ierobežošanas uzskaiti iespējams turpināt neatkarīgi no pārjaunošanas, kas bez grozījuma būtu aizliegts.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (3) attiecībā uz dažu veidu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti ar centrālo darījumu partneri. Tādējādi dažu riska ierobežošanas instrumentu darījumu partneriem būtu jāpiekrīt, ka to riska ierobežošanas darījuma sākotnējais partneris tiek aizvietots ar centrālo darījumu partneri, kas atbilst minētās regulas prasībām.

(4)

Lai izvairītos no finanšu pārskatu sloga, ko izraisa ārpusbiržas atvasināto instrumentu pārjaunošana ar centrālo darījumu partneri tiesību aktu vai noteikumu dēļ vai jaunu tiesību aktu vai noteikumu ieviešanas dēļ, 39. SGS ir nepieciešams paredzēt izņēmumu pašreizējām prasībām par riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu.

(5)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas tehnisko ekspertu grupu apstiprina, ka grozījumi 39. SGS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā paredzētajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/47

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/49

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/51

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 533/2007 ir atvērtas tarifa kvotas mājputnu gaļas produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir norādīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti 2013. gada decembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. martam, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/53

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2010/96/KĀDP 5. panta 1. punktu Padome ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt lēmumus par ES misijas komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Somālijas bruņoto spēku apmācībā (EUTM Somalia).

(2)

Padome 2013. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2013/44/KĀDP (2), ar ko grozīja Lēmumu 2010/96/KĀDP, pagarināja tā piemērošanu un par ES misijas komandieri iecēla brigādes ģenerāli Gerald AHERNE.

(3)

Itālijas Republika par jauno ES misijas komandieri ierosināja iecelt brigādes ģenerāli Massimo MINGIARDI, kas nomainītu brigādes ģenerāli Gerald AHERNE.

(4)

ES Militārā komiteja atbalsta minēto ierosinājumu.

(5)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un pasākumu izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/54

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 Komisijai ir uzticēts deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām, kuras tās vārdā un pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenotu Savienības programmu vai projektu.

(2)

Ar programmu īstenošanu saistīti uzdevumi tiek uzticēti izpildaģentūrām, lai Komisija varētu koncentrēties uz pamatdarbībām un funkcijām, kurās nevar izmantot ārpakalpojumus, nezaudējot kontroli pār darbībām, ko pārvalda minētās izpildaģentūras, un galīgo atbildību par tām.

(3)

Ar programmas īstenošanu saistītu uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir iespējama, skaidri nodalot programmas izstrādi, kurā ir lielā mērā jāīsteno tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem saskaņā ar politiski pamatotu izvēli un par kuru atbild Komisija, un programmas īstenošanu, kuru plānots uzticēt izpildaģentūrai.

(4)

Komisija ar Lēmumu 2008/46/EK (2) izveidoja Pētniecības izpildaģentūru (turpmāk “Aģentūra”) un uzticēja tai pārvaldīt Kopienas darbības pētniecības jomā, lai veiktu Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3) (turpmāk “Septītā pamatprogramma”) īpašo programmu, proti, īpašās programmas “Cilvēki”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (4), īpašās programmas “Spējas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (5) un īpašās programmas “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (6), īstenošanas uzdevumus.

(5)

Aģentūra ir pierādījusi, ka uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir izmaksu lietderības ziņā pilnībā pamatots risinājums, kas ļauj Komisijai veikt pieaugoša budžeta pārvaldību, vienlaikus izvairoties no darbinieku skaita pieauguma tādā apjomā, kas ir proporcionāls budžeta pieaugumam. Politikas veidošanas uzdevumu, ko veic Komisija, un programmas īstenošanas uzdevumu, ko uztic Aģentūrai, nošķiršana ir nodrošinājusi tām iespēju labāk pildīt to pamatpienākumus. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 25. pantu veiktais ārējais novērtējums liecina, ka Aģentūra ir efektīvi pārvaldījusi īpašajā programmā “Spējas” ietvertās darbības, kas saistītas ar MVU jomu, īpašajā programmā “Cilvēki” ietvertos “Marijas Kirī pasākumus” un īpašajā programmā “Sadarbība” ietvertās pētniecības darbības kosmosa un drošības jomā, un ir efektīvi sniegusi administratīvos un loģistikas atbalsta pakalpojumus visās īpašo programmu “Cilvēki”, “Spējas”, “Sadarbība” jomās. Aplēstais ietaupījums no uzdevumu deleģēšanas Aģentūrai laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam ir EUR 106 000 000.

(6)

Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (7) ierosināja vairāk izmantot esošās izpildaģentūras, lai īstenotu Savienības programmas, kas ietvertas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (turpmāk “DFS”).

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. panta 1. punktu veiktā izmaksu un ieguvumu analīze ir parādījusi, ka Aģentūra spēj veikt attiecīgās darbības izmaksu ziņā lietderīgāk nekā Komisija. Deleģētās jaunās programmas tematiski atbilst Aģentūras pašreizējām pilnvarām un misijai un turpina darbības, ko Aģentūra veic pašreiz. Aģentūra vairāku gadu garumā ir uzkrājusi pieredzi, prasmes un spējas, kas ir tieši saistītas ar minētajām programmām. Aģentūra spēs sekmīgi turpināt pētniecības programmu pārvaldību saskaņā ar 2014.–2020. gada DFS. Tā kā Aģentūra ir uzkrājusi pieredzi un spējas tieši darbā ar pētnieku aprindām, programmu pārvaldības deleģēšana Aģentūrai nodrošinātu darbības nepārtrauktību attiecībā uz programmu atbalsta saņēmējiem. Deleģējot programmas pārvaldību nevis Komisijas dienestiem, bet Aģentūrai, laikposmam no 2014. līdz 2024. gadam aplēstais gaidāmais ieguvums ir EUR 158 000 000.

(8)

Lai nodrošinātu izpildaģentūru saskaņotu atpazīstamību, Komisija, nosakot izpildaģentūru jaunās pilnvaras, cik vien iespējams, ir sagrupējusi darba uzdevumus atbilstoši politikas jomām.

(9)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt īpašās programmas, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (8), šādas daļas:

(10)

Aģentūrai būtu jāturpina Septītās pamatprogrammas daļu īstenošana, kas jau ir tai deleģēta saskaņā ar 2007.–2013. gada DFS.

(11)

Aģentūrai būtu jāatbild par administratīvā un loģistikas atbalsta pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši gadījumos, ja šāda atbalsta centralizēta sniegšana būtu izmaksu ziņā izdevīgāka un nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus.

(12)

Lai garantētu saskaņotu šā lēmuma un attiecīgo programmu savlaicīgu īstenošanu, ir jānodrošina, ka Aģentūra ar šo programmu īstenošanu saistītos uzdevumus pilda saskaņā ar attiecīgo programmu un no tās spēkā stāšanās dienas.

(13)

Būtu jāizveido Pētniecības izpildaģentūra. Tai vajadzētu aizstāt izpildaģentūru, kas izveidota ar Lēmumu 2008/46/EK, un būt tās pēctecei. Tai būtu jādarbojas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 58/2003 noteiktajiem vispārējiem statūtiem.

(14)

Tāpēc būtu jāatceļ Lēmums 2008/46/EK un būtu jānosaka pārejas noteikumi.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

a)

I daļa “Zinātnes izcilība”;

b)

II daļa “Vadošā loma rūpniecībā”;

c)

III daļa “Sabiedrības problēmu risināšana”;

d)

IIIa daļa “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”;

e)

IIIb daļa “Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to”.

a)

īpašās programmas “Spējas” darbības “Pētniecība MVU vajadzībām” un “Pētniecība MVU apvienībām”;

b)

drošības un kosmosa temati īpašajā programmā “Sadarbība”;

c)

īpašā programma “Cilvēki”.

a)

atsevišķu programmas īstenošanas posmu un konkrētu projektu dažu posmu pārvaldība, pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

b)

budžeta izpildes dokumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu attiecīgo programmu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

c)

atbalsta nodrošināšana attiecībā uz programmas īstenošanu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/58

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 Komisijai ir uzticēts deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām, kuras tās vārdā un pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenotu Savienības programmu vai projektu.

(2)

Ar programmu īstenošanu saistīti uzdevumi tiek uzticēti izpildaģentūrām, lai Komisija varētu koncentrēties uz pamatdarbībām un funkcijām, kurās nevar izmantot ārpakalpojumus, nezaudējot kontroli pār darbībām, ko pārvalda minētās izpildaģentūras, vai galīgo atbildību par tām.

(3)

Saskaņā ar 6. pantu īpašajā programmā, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (2) (turpmāk “pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas īpašā programma”), Komisijai ir jāizveido Eiropas Pētniecības padome (turpmāk “EPP”). EPP ir jāturpina darbs, ko aizsāka Eiropas Pētniecības padome, kas tika izveidota ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK (3), lai īstenotu Padomes Lēmumu 2006/972/EK (4) (turpmāk “īpašā programma “Idejas” ”). Padomes sastāvā jābūt neatkarīgai Zinātniskajai padomei (turpmāk “EPP Zinātniskā padome”) un īpašai īstenošanas struktūrai, proti, izpildaģentūrai.

(4)

Ar programmas īstenošanu saistītu uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir iespējama, skaidri nodalot programmas izstrādi, kas ietilpst EPP Zinātniskās padomes pienākumos un ko apstiprina Komisija, un programmas īstenošanu, kuru plānots uzticēt izpildaģentūrai un kuru tā veiks saskaņā ar EPP Zinātniskās padomes noteiktajiem principiem un metodiku.

(5)

Komisija ar Lēmumu 2008/37/EK (5) izveidoja Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (turpmāk “Aģentūra”) un uzticēja tai pārvaldīt Kopienas darbības progresīvas pētniecības jomā, lai veiktu īpašās programmas “Idejas” īstenošanas uzdevumus.

(6)

Ar Lēmumu 2008/37/EK izveidotā Aģentūra ir pierādījusi, ka tā ir ieguvusi labu reputāciju zinātnieku aprindās Eiropā un pasaulē. Tā ir kļuvusi par Savienības pētniecības finansēšanas sistēmas būtisku sastāvdaļu, kura ir atpazīstama un kuras darbība ir viegli uztverama no ārienes ieinteresēto personu skatījumā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 25. pantu veiktais ārējais novērtējums liecina, ka Aģentūras izveidošanai ir bijusi labvēlīga ietekme, jo tā specializējas zinātnes jomā un spēj sniegt labākus pakalpojumus, darbojoties tajā pašā vidē, kurā saņēmēji, uzlabojot saziņu un programmu pārredzamību un nodrošinot ātrāku maksājumu veikšanu saņēmējiem. Aplēstais ietaupījums no uzdevumu deleģēšanas Aģentūrai laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam ir EUR 45 000 000.

(7)

Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (6) ierosināja vairāk izmantot esošās izpildaģentūras, lai īstenotu Savienības programmas, kas ietvertas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. panta 1. punktu veiktā izmaksu un ieguvumu analīze ir parādījusi, ka Komisijai būtu jāuztic Aģentūrai īstenot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas īpašās programmas I daļā “Zinātnes izcilība” ietverto mērķi “stiprināt progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus”. Aģentūra nodrošina ļoti kvalitatīvu programmu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, tā ir atpazīstama, un tai ir ļoti labas iesaistošas komunikācijas iestrādnes, kas ir pierādījušas savu efektivitāti. Īpašais mērķis “stiprināt progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus” atbilst Aģentūras pašreizējiem mērķiem un uzdevumiem. Aģentūras uzkrātās pieredzes un zināšanu izmantošana radītu ieguvumus. Tā kā Komisija nekad nav pati pārvaldījusi šo programmu, tiktu traucēta Komisijas darbības nepārtrauktība, un tai trūktu zinātības. Turklāt, uzticot programmas pārvaldību nevis Komisijas dienestiem, bet Aģentūrai, laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam gaidāmais ieguvums būs EUR 79 000 000.

(9)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas īpašās programmas I daļā “Zinātnes izcilība” ietverto mērķi “stiprināt progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus”, īstenojot darbības, ko Aģentūra jau veic saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu un kas ietver tādu projektu īstenošanu, kuri nav saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet visā projekta ciklā prasa padziļinātas zināšanas zinātnes un finanšu jomās.

(10)

Aģentūrai būtu jāturpina īpašās programmas “Idejas” īstenošana, kas jau ir tai deleģēta saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu.

(11)

Lai garantētu saskaņotu šā lēmuma un attiecīgo programmu savlaicīgu īstenošanu, ir jānodrošina, ka Aģentūra ar šo programmu īstenošanu saistītos uzdevumus pilda saskaņā ar attiecīgo programmu un no tās spēkā stāšanās dienas.

(12)

Būtu jāizveido Aģentūra. Tai vajadzētu aizstāt izpildaģentūru, kas izveidota ar Lēmumu 2008/37/EK, un būt tās pēctecei. Tai būtu jādarbojas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 58/2003 noteiktajiem vispārējiem statūtiem.

(13)

Tāpēc būtu jāatceļ Lēmums 2008/37/EK un būtu jānosaka pārejas noteikumi.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

a)

programmas īstenošanas un konkrētu projektu pārvaldība, pamatojoties uz attiecīgajām Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes (turpmāk “EPP Zinātniskā padome”) izstrādātajām un Komisijas pieņemtajām darba programmām, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

b)

budžeta izpildes dokumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu attiecīgo programmu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

c)

atbalsta nodrošināšana attiecībā uz programmas īstenošanu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

d)

atbalsta nodrošināšana EPP Zinātniskajai padomei visu tās uzdevumu pildīšanā.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/61

(1)

Direktīvā 2000/29/EK ir paredzēti aizsardzības pasākumi pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu Savienībā no trešām valstīm.

(2)

Savienībā nedrīkst ievest tādus Quercus L., Platanus L. un Acer saccharum Marsh. zāģmateriālus bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un uz kuriem attiecas viens no Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas I iedaļas 6. punktā iekļautajiem KN kodiem un aprakstiem, ja vien tiem nav pievienots minētās direktīvas 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā paredzētais fitosanitārais sertifikāts.

(3)

Direktīvā 2000/29/EK ir paredzētas atkāpes no 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta attiecībā uz koksni, ja ar alternatīvu dokumentāciju vai marķējumu tiek nodrošinātas līdzvērtīgas garantijas.

(4)

Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu sniegto informāciju, Komisija ir ņēmusi vērā, ka ASV Lauksaimniecības departamenta Dzīvnieku un augu veselības inspekcijas dienests ir apstiprinājis tādu oficiālu sertifikācijas programmu attiecībā uz lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanu, kuru pārvalda ASV Nacionālā lapkoku zāģmateriālu asociācija (NHLA).

(5)

Sertifikācijas programma attiecībā uz lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanu nodrošina, ka apstiprinātie lapkoku apstrādes uzņēmumi Amerikas Savienotajās Valstīs ievēro lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanas standartu. Šis standarts nodrošina, ka visas saskaņā ar šo programmu eksportētās lapkoku zāģmateriālu daļas ir kameržāvētas, līdz to mitruma saturs sasniedz mazāk par 20 % no svara, izmantojot kameržāvēšanas režīmu, un tās ir bez mizas.

(6)

Minētais standarts nodrošina arī to, ka visiem kameržāvētajiem lapkoku saišķiem tiek piestiprināta NHLA izdota metāla identifikācijas piespraude, uz kuras ir zīmogs “NHLA – KD”, kā arī katram saišķim piešķirts unikāls numurs. Visi piešķirtie numuri ir uzskaitīti atbilstošajā lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanas sertifikātā (“kameržāvēšanas sertifikāts”).

(7)

Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības atļaut ievest to teritorijā tādus Quercus L., Platanus L. un Acer saccharum Marsh. zāģmateriālus bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ja tiem fitosanitārā sertifikāta vietā ir pievienots kameržāvēšanas sertifikāts un ir ievēroti konkrēti nosacījumi.

(8)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Amerikas Savienotās Valstis dara pieejamu visu tehnisko informāciju, kāda nepieciešama minētās programmas darbības novērtēšanai. Turklāt dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāvērtē, kā tiek lietotas NHLA identifikācijas piespraudes un saistītie kameržāvēšanas sertifikāti.

(9)

Šajā lēmumā paredzētā atkāpe būtu jāaptur, ja tiek konstatēts, ka šajā lēmumā noteiktie īpašie nosacījumi nav pietiekami, lai nepieļautu kaitīgo organismu ievešanu Savienībā, vai tie nav tikuši izpildīti, vai ir pierādījumi, kuri varētu liecināt, ka programmas darbība nav efektīva.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/65

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā, minētais daudzums jānosaka tā, lai nekavētu minētās direktīvas 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgiem veģetācijas periodiem un kultūrām ar lielu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2009. gada 29. maijā pieņēma Lēmumu 2009/431/EK, ar ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Angliju, Skotiju un Velsu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2), atļaujot izmantot kūtsmēslus apmērā, kas nepārsniedz 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā, ievērojot konkrētus nosacījumus, saskaņā ar rīcības programmām Anglijā (2008. gada Noteikumi Nr. 2349), Skotijā (2008. gada Noteikumi Nr. 298 ar grozījumiem) un Velsā (2008. gada Noteikumi Nr. 3143); šā lēmuma spēkā esības termiņš ir 2012. gada 31. decembris.

(3)

Ar Lēmumu 2009/431/EK piešķirtā atkāpe attiecās uz 433 saimniecībām 2010. gadā (no tām 425 bija Anglijā, 6 Skotijā un 2 Velsā), 404 saimniecībām 2011. gadā (no tām 396 bija Anglijā, 7 Skotijā un 1 Velsā) un 390 saimniecībām 2012. gadā (no tām 385 bija Anglijā, 4 Skotijā un 1 Velsā). Ar Lēmumu 2009/431/EK piešķirtā atkāpe Apvienotajā Karalistē 2009.–2012. gadā attiecās uz aptuveni 110 000 mājlopu (kas atbilst 0,9 % no mājlopu kopskaita), 45 000 hektāru zālaugu platības (kas atbilst 0,4 % kopējās platības) un 5 000 hektāru aramzemes (kas atbilst 0,1 % kopējās platības).

(4)

Apvienotā Karaliste 2012. gada 20. decembrī iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt atkāpes termiņu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai ar tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti Lēmumā 2009/431/EK.

(5)

Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi rīcības programmas 2013.–2016. gadam atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 5. pantam, pieņemot šādus noteikumus: 2008. gada Noteikumus par nitrātu piesārņojuma novēršanu (Likumpamatotais akts (LA) Nr. 2008/2349) un grozošos noteikumus LA Nr. 2009/3160, LA Nr. 2012/1849, LA Nr. 2013/1001 un LA Nr. 2013/2619 attiecībā uz Angliju; 2008. gada Noteikumus par rīcības programmu pret nitrātiem jutīgu zonu aizsardzībai (Skotijas LA Nr. 2008/298) un grozošos noteikumus (Skotijas) LA Nr. 2013/123 attiecībā uz Skotiju; 2013. gada (Velsas) Noteikumus par nitrātu piesārņojuma novēršanu (LA Nr. 2013/2506 (W. 245)) attiecībā uz Velsu.

(6)

Saskaņā ar LA Nr. 2013/2619 attiecībā uz Angliju, Skotijas 2002. gada LA Nr. 276 un Skotijas LA Nr. 546 attiecībā uz Skotiju un LA Nr. 2013/2506 (W. 245) attiecībā uz Velsu noteiktās apdraudētās teritorijas, uz kurām attiecas rīcības programmas, aptver 58 % kopējās platības Anglijā, 14 % kopējās platības Skotijā un 2,3 % kopējās platības Velsā.

(7)

Iesniegtie dati par ūdens kvalitāti liecina, ka attiecībā uz pazemes ūdeņiem Anglijā 85 % pazemes ūdensobjektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l nitrātu un 60 % pazemes ūdensobjektu nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l nitrātu. Velsā 95 % pazemes ūdensobjektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l un 87 % pazemes ūdensobjektu nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l. Skotijā vairāk nekā 87 % pazemes ūdensobjektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l un 62 % pazemes ūdensobjektu nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem Anglijā vairāk nekā 59 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l un 8 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l. Skotijā un Velsā vairāk nekā 95 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l. Skotijā vidējā nitrātu koncentrācija nevienā monitoringa objektā nepārsniedz 50 mg/l nitrātu, savukārt Velsā 1 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l.

(8)

Izskatījusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu un ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Lēmumā 2009/431/EK paredzēto atkāpi, Komisija uzskata, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pieprasītais kūtsmēslu daudzums – 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā – nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(9)

Apvienotās Karalistes iesniegtie pamatojuma dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā no ganību dzīvnieku mēsliem ganību saimniecībās – ir pamatots, norādot objektīvus kritērijus, piemēram, lielu nokrišņu neto daudzumu, ilgus veģetācijas periodus un lielus to zālaugu ražas apjomus, kuri patērē daudz slāpekļa.

(10)

Lēmuma 2009/431/EK termiņš ir 2012. gada 31. decembris. Lai nodrošinātu, ka attiecīgie lauksaimnieki var turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2009/431/EK spēkā esības termiņu.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

a)

“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no lauksaimnieciski izmantojamās platības, kurā var lietot kūtsmēslus, aizņem zālāji;

b)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamos teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

c)

“zālāji” ir pastāvīgas zālaugu platības vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības laiž atmatā uz laiku līdz četriem gadiem);

d)

“zemes gabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas prakses ziņā ir viendabīga.

a)

augsekas plānu, kurā uzrādīta to zemes gabalu platība akros, kuros aug zālaugi, un to zemes gabalu platība akros, kuros aug citi kultūraugi, kā arī shematiska karte, kurā norādīts atsevišķo zemes gabalu izvietojums;

b)

mājlopu skaits, to turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par kūtsmēslu krātuves tilpumu;

c)

saimniecībā saražoto kūtsmēslu slāpekļa un fosfora satura aprēķins;

d)

no saimniecības izvesto vai tai piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un raksturlielumi;

e)

paredzamais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemes gabalā;

f)

augsnes analīžu rezultāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora saturu;

g)

tā mēslošanas līdzekļa veids, kuru plānots izmantot;

h)

aprēķins par slāpekļa un fosfora daudzumu, ko katrā zemes gabalā iestrādā ar kūtsmēsliem;

i)

aprēķins par slāpekļa un fosfora daudzumu, ko katrā zemes gabalā iestrādā ar ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem un citiem mēslošanas līdzekļiem.

a)

pagaidu zālaugu platības smilšainā augsnē uzar pavasarī;

b)

visu veidu augsnēs pēc zālāja uzaršanas tūlīt sēj tādus kultūraugus, kas uzņem daudz slāpekļa;

c)

augsekā neiekļauj pākšaugus vai citus augus, kas saista atmosfēras slāpekli.

a)

kartes, kurās attēlota saimniecību procentuālā daļa, mājlopu procentuālā daļa un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, uz ko attiecas individuālās atkāpes, par katru apgabalu, kā arī kartes par vietējo zemes izmantojumu, kas minētas 7. panta 1. punktā;

b)

pazemes un virszemes ūdensobjektu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu un fosfora koncentrāciju, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm, gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro, kā arī dati par atkāpes ietekmi uz ūdens kvalitāti, kā minēts 7. panta 2. punktā;

c)

augsnes monitoringa rezultāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora koncentrāciju augsnes ūdeņos un minerālo slāpekli augsnes profilā gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro, kā minēts 7. panta 2. punktā;

d)

kopsavilkums un novērtējums par datiem, kas iegūti pastiprinātā ūdens monitoringa procesā, kurš minēts 7. panta 3. punktā;

e)

šā lēmuma 7. panta 4. punktā minēto vietējā zemes izmantojuma, augsekas un lauksaimniecības prakses apsekojumu rezultāti;

f)

šā lēmuma 7. panta 4. punktā minēto modelēšanas aprēķinu rezultāti par nitrātu un fosfora zudumu attiecībā uz saimniecībām, kam piemēro individuālo atkāpi;

g)

atkāpes nosacījumu ievērošanas novērtējums, kura pamatā ir pārbaudes saimniecību līmenī, un informācija par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz 8. panta 1. un 2. punktā minēto administratīvo pārbaužu un klātienes inspekciju rezultātiem.

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/69

(1)

Komisijas Lēmumā 2002/757/EK (2) ir prasība, ka dalībvalstīm jāpieņem pasākumi, lai aizsargātos pret kaitīgā organisma Phytopthora ramorum Werres, De Cock & Man in ’t Veld sp. nov., kurš nav minēts Direktīvas 2000/29/EK I vai II pielikumā, ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(2)

Savienībā nedrīkst ievest tādus Acer macrophyllum Pursh un Quercus spp. L. zāģmateriālus bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ja vien tiem nav pievienots Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā un Lēmuma 2002/757/EK pielikuma 2. punktā paredzētais fitosanitārais sertifikāts.

(3)

Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu sniegto informāciju, Komisija ir ņēmusi vērā, ka ASV Lauksaimniecības departamenta Dzīvnieku un augu veselības inspekcijas dienests ir apstiprinājis tādu oficiālu sertifikācijas programmu attiecībā uz lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanu, kuru pārvalda ASV Nacionālā lapkoku zāģmateriālu asociācija (NHLA).

(4)

Sertifikācijas programma attiecībā uz lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanu nodrošina, ka apstiprinātie lapkoku apstrādes uzņēmumi Amerikas Savienotajās Valstīs ievēro lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanas standartu. Šis standarts nodrošina, ka visas saskaņā ar šo programmu eksportētās lapkoku zāģmateriālu daļas ir kameržāvētas, līdz to mitruma saturs sasniedz mazāk par 20 % no svara, izmantojot kameržāvēšanas režīmu, un tās ir bez mizas.

(5)

Minētais standarts nodrošina arī to, ka visiem kameržāvētajiem lapkoku saišķiem tiek piestiprināta NHLA izdota metāla identifikācijas piespraude, uz kuras ir zīmogs “NHLA – KD”, kā arī katram saišķim piešķirts unikāls numurs. Visi piešķirtie numuri ir uzskaitīti atbilstošajā lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanas sertifikātā (“kameržāvēšanas sertifikāts”).

(6)

Tādēļ būtu jāparedz atkāpe, kas ļauj ievest Savienībā tādus Acer macrophyllum Pursh un Quercus spp. L. zāģmateriālus bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ja tiem fitosanitārā sertifikāta vietā ir pievienots kameržāvēšanas sertifikāts un ir ievēroti konkrēti nosacījumi.

(7)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Amerikas Savienotās Valstis dara pieejamu visu tehnisko informāciju, kāda nepieciešama minētās programmas darbības novērtēšanai. Turklāt dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāvērtē, kā tiek lietotas NHLA identifikācijas piespraudes un saistītie kameržāvēšanas sertifikāti.

(8)

Atkāpe, kas paredzēta 3. panta 1. punkta otrajā daļā Lēmumā 2002/757/EK, kurš grozīts ar šo lēmumu, būtu jāpiemēro līdz 2016. gada 30. novembrim, lai saskaņotu to ar Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/780/ES (3) prasībām.

Tāpēc Lēmums 2002/757/EK būtu attiecīgi jāgroza.

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uzņēmīgos augus un uzņēmīgos kokus var ievest Savienības teritorijā vienīgi tad, ja tie atbilst neatliekamajiem fitosanitārajiem pasākumiem, kas noteikti šā lēmuma I pielikuma 1.a un 2. punktā, ja ir izpildītas Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta pirmajā daļās minētās formalitātes un ja pēc šīm formalitātēm attiecībā uz kaitīgā organisma ārpuseiropas izolātu klātbūtni ir konstatēts, ka uzņēmīgajos augos un uzņēmīgajos kokos nav kaitīgā organisma.

Atkāpjoties no pirmās daļas, līdz 2016. gada 30. novembrim Savienībā, neievērojot šā lēmuma I pielikuma 2. punktu, var ievest tādus Acer macrophyllum Pursh un Quercus spp. L. zāģmateriālus bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ja vien tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šā lēmuma II pielikumā.”;

2)

lēmuma 3. panta 2. un 3. punktā un 5. panta 1. punktā vārdus “šā lēmuma pielikuma” aizstāj ar vārdiem “šā lēmuma I pielikuma” un veic visus vajadzīgos gramatiskos pielāgojumus, kas vajadzīgi šīs aizstāšanas dēļ;

3)

iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

1.   Dalībvalstis rakstveidā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ja tās ir izmantojušas 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto atkāpi.

Dalībvalstis, kuras ir izmantojušas atkāpi, līdz katra gada 15. jūlijam sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par tādu sūtījumu skaitu, kas iepriekšējā gadā importēti saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 1. punkta otro daļu, un detalizētu atskaiti par visiem aizturēšanas gadījumiem, kuri minēti šā panta 2. punktā.

2.   Ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc aizturēšanas dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visiem sūtījumiem, kas ievesti to teritorijā saskaņā ar 3. panta 1. punkta otro daļu, bet neatbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām.

3.   Komisija pieprasa Amerikas Savienotajām Valstīm sniegt tai visu tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai Komisija varētu novērtēt lapkoku zāģmateriālu kameržāvēšanas sertifikācijas programmas darbību.”;

4)

lēmuma pielikuma nosaukumu maina uz “I pielikums”;

5)

lēmumam pievieno jaunu II pielikumu, kura teksts iekļauts šā lēmuma pielikumā.