18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2) paredzēta mūsdienīga, uz risku balstīta Savienības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu darbības regulējuma un uzraudzības sistēma. Minētā sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu apdrošināšanas nozares drošumu, stabilitāti un spēju piedāvāt ilgtspējīgus apdrošināšanas produktus un stiprināt reālo ekonomiku, veicinot ilgtermiņa ieguldījumus un papildu stabilitāti.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/89/ES (3) izdarīti daži grozījumi Direktīvas 2009/138/EK 212. līdz 262. pantā, kas jāpiemēro no 2013. gada 10. jūnija.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/23/ES (4) groza Direktīvu 2009/138/EK, transponēšanas datumu pārceļot no 2012. gada 31. oktobra uz 2013. gada 30. jūniju, piemērošanas datumu pārceļot no 2012. gada 1. novembra uz 2014. gada 1. janvāri un spēkā esošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas direktīvu (5) (kopējais apzīmējums “Maksātspēja I”) atcelšanas datumu pārceļot no 2012. gada 1. novembra uz 2014. gada 1. janvāri.

(4)

Komisija 2011. gada 19. janvārī pieņēma priekšlikumu (“Omnibus II priekšlikums”) grozīt, inter alia, Direktīvu 2009/138/EK, lai ņemtu vērā jauno apdrošināšanas uzraudzības sistēmu, proti, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izveidi. Omnibus II priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi, lai noteiktu vēlāku Direktīvas 2009/138/EK transponēšanas datumu un piemērošanas datumu un “Maksātspējas I” atcelšanas datumu, un tas ir arī līdzeklis, kā Direktīvu 2009/138/EK pielāgot tam, ka ir stājies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību, pārveidojot noteikumus, ar ko Komisiju pilnvaro pieņemt īstenošanas aktus par noteikumiem, ar ko Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

(5)

Ņemot vērā Omnibus II priekšlikuma sarežģītību, pastāv risks, ka tas nebūs stājies spēkā pirms Direktīvas 2009/138/EK transponēšanas datuma un piemērošanas datuma. Atstājot minētos datumus nemainītus, Direktīva 2009/138/EK būtu jāīsteno pirms Omnibus II priekšlikumā paredzēto pārejas noteikumu un attiecīgo pielāgojumu, tostarp precizējuma par deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanas pilnvarām, stāšanās spēkā.

(6)

Lai tiesību aktos paredzētie pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK un vēlāk saskaņā ar jauno Omnibus II priekšlikumā paredzēto uzraudzības sistēmu dalībvalstīm nebūtu pārlieku apgrūtinoši, ir lietderīgi tādēļ Direktīvas 2009/138/EK transponēšanas datumu un piemērošanas datumu atlikt, lai uzraudzības iestādēm un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem dotu pietiekamu laiku sagatavoties minētās jaunās sistēmas piemērošanai.

(7)

No notikumu hronoloģijas izriet, ka Direktīvas 2009/138/EK transponēšanas datuma un piemērošanas datuma atlikšanai būtu jāattiecas arī uz tiem minētās direktīvas grozījumiem, kas tika izdarīti ar Direktīvu 2011/89/EK.

(8)

Juridiskās noteiktības labad būtu attiecīgi jānosaka vēlāks “Maksātspējas I” atcelšanas datums.

(9)

Ņemot vērā ļoti īso laikposmu līdz attiecīgajiem Direktīvā 2009/138/EK noteiktajiem datumiem, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

(10)

Tādējādi ir pamatoti šajā gadījumā piemērot Protokola Nr. 1 par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā steidzamības gadījumiem paredzēto atkāpi attiecībā uz šīs direktīvas priekšlikuma nosūtīšanu valstu parlamentiem,

1)

direktīvas 309. panta 1. punktu groza šādi:

2)

direktīvas 310. panta pirmajā daļā datumu “2014. gada 1. janvāra” aizstāj ar datumu “2016. gada 1. janvāra”;

3)

direktīvas 311. panta otrajā daļā datumu “2014. gada 1. janvāra” aizstāj ar datumu “2016. gada 1. janvāra”.

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/4

(1)

Savienības un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (“Jordānija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). 2002. gada 1. maijā stājās spēkā asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses (2) (“ES un Jordānijas asociācijas nolīgums”). Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās saistībā ar EKP rīcības plāniem; jaunākais no šiem plāniem aptver 2010.–2015. gada laikposmu. 2010. gadā Savienība piešķīra Jordānijai “īpaša statusa” partnerību, kas aptver plašu jomu abu pušu sadarbībā. ES un Jordānijas asociācijas nolīgums 2013. gadā tika papildināts ar Pamatnolīgumu starp Savienību un Jordāniju par vispārējiem principiem Jordānijas līdzdalībai Savienības programmās, tādējādi turpinot sadarbību starp Savienību un Jordāniju.

(2)

Jordānijas ekonomiku ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas valstī norisinājušies saistībā ar notikumiem Vidusjūras dienvidu reģionā kopš 2010. gada beigām, kas pazīstami kā “Arābu pavasaris”, kā arī vēl aizvien neapklusušie reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstīs Ēģiptē un Sīrijā. Jordānijas ekonomiku īpaši smagi ietekmē Sīrijas bēgļu lielais pieplūdums, kuri ir meklējuši patvērumu šajā valstī. Daudz nelabvēlīgākas pasaules ekonomiskās situācijas kontekstā būtisku ārējo un budžeta finanšu iztrūkumu radīja gan atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes pārtraukumi, kuru rezultātā Jordānija bija spiesta aizstāt no Ēģiptes importēto gāzi ar dārgāku degvielu elektroenerģijas ražošanai, gan būtiskie finanšu resursi, kas nepieciešami humānās palīdzības sniegšanai Jordānijas teritorijā esošajiem bēgļiem no Sīrijas.

(3)

Kopš Arābu pavasara sākuma Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju tās ekonomisko un politisko reformu procesā. Minētā apņemšanās tika vēlreiz apstiprināta 2012. gada decembrī secinājumos, kas pieņemti Savienības un Jordānijas asociācijas padomes 10. sanāksmē.

(4)

Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Jordānija ir arī stratēģiski svarīga valsts stabilitātei un drošībai Tuvajos Austrumos, taču vienlaikus tas padara valsti īpaši neaizsargātu pret ārējiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem. Tāpēc ir būtiski sniegt pienācīgu atbalstu Jordānijai un turpināt politisku un ekonomisku dialogu starp Savienību un Jordāniju.

(5)

Jordānija ir sākusi vairākas politiskās reformas, kuru rezultātā Jordānijas parlaments 2011. gada septembrī pieņēma vairāk nekā 40 konstitūcijas grozījumus, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnvērtīgu demokrātisko sistēmu. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītajai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pieņemta kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 778/2013/ES (3), Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt ārkārtas finanšu instrumentam nolūkā sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu un nedefinētu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai saņēmējs varētu atgūt stabilu ārējo finanšu stāvokli, un ar to būtu jāpalīdz īstenot politisku programmu ar stingriem korekcijas un strukturālu reformu pasākumiem, kuri paredzēti maksājumu bilances uzlabošanai, it īpaši šīs programmas darbības laikā, un attiecīgo ar Savienību noslēgto nolīgumu un programmu īstenošanas veicināšanai.

(7)

Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2012. gada augustā vienojās par trīs gadu ilgu un ar piesardzības pasākumiem nesaistītu rezerves vienošanos (“SVF programma”) attiecībā uz īpašām aizņēmuma tiesībām (SAT) 1 364 miljonu apmērā, lai atbalstītu Jordānijas ekonomisko korekciju un reformu programmu. SVF programmas mērķi saskan ar Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķi, proti, atvieglot īstermiņa maksājumu bilances grūtības, un stingru korekcijas pasākumu īstenošana atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķim.

(8)

Saskaņā ar savu parasto sadarbības programmu Savienība 2011.–2013. gada laikposmam ir piešķīrusi EUR 293 miljonus dotāciju veidā, lai atbalstītu Jordānijas ekonomisko un politisko reformu plānu. Turklāt Jordānijai 2012. gadā tika piešķirti EUR 70 miljoni no SPRING programmas “Atbalsts partnerībai, reformām un integrējošai izaugsmei” un EUR 10 miljoni no Savienības humānās palīdzības, lai atbalstītu Sīrijas bēgļus.

(9)

Jordānija, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos, 2012. gada decembrī lūdza Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(10)

Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, tā būtu jāuzskata par atbilstīgu Savienības makrofinansiālās palīdzības saņemšanai.

(11)

Tā kā Jordānijas maksājumu bilancē vēl joprojām saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas ievērojami pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos līdzekļus, un neraugoties uz to, ka Jordānija īsteno stingras ekonomikas stabilizācijas un reformu programmas, kā arī ņemot vērā Jordānijas ārējās finanšu pozīcijas neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem, kuras dēļ nepieciešama ārvalstu valūtas rezervju uzturēšana atbilstošā līmenī, Savienības Jordānijai sniedzamā makrofinansiālā palīdzība (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”) pašreizējos ārkārtas apstākļos ir uzskatāma par piemērotu atbildi Jordānijas lūgumam atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Jordānijas ekonomiskās stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(12)

Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķim vajadzētu būt palīdzēt Jordānijai atjaunot stabilu ārējo finanšu stāvokli, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(13)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšana balstās uz pilnīgu Jordānijas ārējo finanšu deficīta vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemtas vērā šīs valsts spējas izmantot pašas resursus, jo īpaši tās rīcībā esošās ārējās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina tās programmas un resursi, ko nodrošina SVF un Pasaules Banka. Nosakot palīdzības apjomu, tiek ņemti vērā arī gaidāmie citu daudzpusējo līdzekļu devēju finanšu ieguldījumi un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistīšanās pievienotā vērtība.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina, lai Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības saskanētu ar pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādajās Savienības ārējās darbības jomās, un ar citām attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm.

(15)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(16)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāveicina Jordānijas apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī tās saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(17)

Vienam no Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumiem vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikuma izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(18)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes un ka Revīzijas palāta veic revīzijas.

(19)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras.

(20)

Makrofinansiālās palīdzības summām vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(21)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(23)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecas ekonomiskās politikas nosacījumiem, kas jāizklāsta saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Jordānijai, saprašanās memoranda pieņemšanai un arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra,

a)

priekšnosacījums, kas izklāstīts 2. pantā;

b)

pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem pielāgošanas un strukturālo reformu pasākumiem, kuru atbalsta SVF noslēgta un ar piesardzības pasākumiem nesaistīta vienošanās par kredītu; un

c)

ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, tiek īstenoti, ievērojot konkrētu grafiku.

a)

ar kuriem nodrošina, ka Jordānija regulāri kontrolē no Savienības vispārējā budžeta piešķirtā finansējuma pareizu izmantošanu, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību tādu izšķērdētu līdzekļu atgūšanai, kuri bija piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

ar kuriem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (9), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 883/2013 (11) nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši paredz speciālus pasākumus krāpšanas, korupcijas un jebkuru citu tādu nelikumību novēršanai un apkarošanai, kuras ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

ar kuriem nepārprotami pilnvaro Komisiju, kā arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai tā pārstāvjus veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

d)

ar kuriem Komisiju un Revīzijas palātu nepārprotami pilnvaro veikt revīzijas laikposmā, kad ir piešķirta Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, arī veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus;

e)

ar kuriem nodrošina, ka Savienībai ir tiesības saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja tiek konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Jordānija ir iesaistījusies kādā krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai kādā citā prettiesiskā darbībā, kas rada kaitējumu Savienības finansiālajām interesēm.

a)

izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā panākto progresu;

b)

izvērtē Jordānijas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī panākumus, kas gūti, īstenojot 3. panta 1. punktā minētos politikas pasākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Jordānijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/10

(1)

Regulā (ES) Nr. 608/2013 ir paredzēti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (2).

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013 personas un vienības, kas ir tiesīgas to darīt, kompetentajai muitas nodaļai var iesniegt pieprasījumu, ar kuru lūdz muitas dienestiem rīkoties saistībā ar minētajām precēm (turpmāk “pieprasījums”), un var arī lūgt pagarināt muitas dienestu rīcībai paredzēto laikposmu attiecībā uz iepriekš apstiprinātu pieprasījumu (turpmāk “pagarināšanas lūgums”).

(3)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus pieprasījuma un pagarināšanas lūguma iesniegšanai, būtu jāizveido standarta veidlapas.

(4)

Minētajām standarta veidlapām būtu jāaizstāj veidlapas, kas paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1891/2004 (3), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (4), kuru atceļ ar Regulu (ES) Nr. 608/2013.

(5)

Tādēļ būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1891/2004.

(6)

Regulu (ES) Nr. 608/2013 piemēro no 2014. gada 1. janvāra, un tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) Nr. 608/2013 34. panta 1. punktā minētā Muitas kodeksa komiteja,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/32

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Beļģijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Liers vlaaike”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Liers vlaaike” būtu jāreģistrē,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/34

(1)

Regulā (EK) Nr. 1098/2007 ir paredzēti noteikumi par zvejas piepūles limitu noteikšanu attiecībā uz mencu krājumiem Baltijas jūrā.

(2)

Pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1098/2007, Padomes Regulas (ES) Nr. 1180/2013 (2) II pielikumā ir noteikti zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā 2014. gadam.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu Komisija var nolemt ICES 27. un 28.2. apakšrajonā nepiemērot konkrētus zvejas piepūles limitus, ja iepriekšējā pārskata periodā mencu nozveja ir bijusi mazāka par noteiktu robežvērtību.

(4)

Ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos ziņojumus un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ieteikumu, 2014. gadā ICES 27. un 28.2. apakšrajonā minētie zvejas piepūles limiti nebūtu jāpiemēro.

(5)

Regulu (ES) Nr. 1180/2013 piemēros no 2014. gada 1. janvāra. Lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai, arī šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/35

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (2) iekļauti noteikumi par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāveic, importējot tās I pielikumā uzskaitīto (“saraksts”) barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ņemot vērā vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina ar pārtiku saistītu incidentu biežums un nozīmīgums ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF), konstatējumi, kas gūti, Pārtikas un veterinārajam birojam apmeklējot trešās valstis, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par pārtikas un barības sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Jo īpaši saraksts būtu jāgroza, svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīts, ka kopumā tās pienācīgi atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām, un kurām tāpēc vairs nav pamata veikt pastiprinātu oficiālo kontroli. Tādēļ no saraksta būtu jāsvītro ieraksti par lazdu riekstiem no Azerbaidžānas, muskatriekstu mizu, ingveru un kurkumu no Indijas, muskatriekstu mizu no Indonēzijas un krustziežu dārzeņiem no Taizemes.

(5)

Kopienas tiesību aktu konsekvences un skaidrības labad Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu ir lietderīgi aizstāt ar šīs regulas pielikuma tekstu.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/43

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam noteiktu antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kura notiek, importējot konkrētus mazliet pārveidotus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumus, un noteikt, ka šāds imports jāreģistrē

(2)

Pieprasījumu 2013. gada 6. novembrī iesniedza četri konkrētu stikla šķiedras sieta audumu Savienības ražotāji: Saint-Gobain Adfors CZ s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozo, AS “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH.

(3)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamā pasākumu apiešana, ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumi, kuriem gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kuri sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus) un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00 (“attiecīgais ražojums”).

(4)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats, kurš definēts iepriekšējā apsvērumā, bet pašlaik to klasificē ar KN kodu ex 7019 40 00, un tā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“izmeklējamais ražojums”).

(5)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 (2).

(6)

Pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam noteiktie antidempinga pasākumi tiek apieti, mazliet pārveidojot attiecīgo ražojumu, tā ka tas klasificējams ar muitas kodiem, uz kuriem parasti neattiecas pasākumi, un tā ka pārveidojumi nemaina attiecīgā ražojuma pamatīpašības. Nelielais pārveidojums izpaužas kā lielāka stikla šķiedras grīstu proporcija tīklā, kuras dēļ pēc svara tās izmeklējamajā ražojumā ir pārsvarā, tāpēc ražojumu klasificē ar KN kodu 7019 40 00 pie stikla šķiedras audumiem no grīstēm.

(7)

Iesniegtie pirmšķietamie pierādījumi ir šādi.

(8)

Pieprasījums liecina, ka pēc tam, kad ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 attiecīgajam ražojumam tika noteikts galīgais antidempinga maksājums, no Ķīnas Tautas Republikas uz Savienību veiktā eksporta tirdzniecības modelis ir ievērojami mainījies un šādām pārmaiņām nav cita pietiekama iemesla vai ekonomiska pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana.

(9)

Šķiet, ka šīs pārmaiņas ir saistītas ar izmeklējamā ražojuma importēšanu Savienībā. Pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka izmeklējamajam ražojumam ir tādas pašas pamatīpašības un pamatlietojumi kā attiecīgajam ražojumam.

(10)

Turklāt pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka spēkā esošo attiecīgajam ražojumam piemērojamo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta gan attiecībā uz daudzumu, gan cenu. Šķiet, ka attiecīgā ražojuma importu ir aizstājuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka izmeklējamā ražojuma imports notiek par cenām, kuras ir zemākas par cenu, kas nerada kaitējumu un kas konstatēta izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

(11)

Visbeidzot pieprasījumā ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, ka, salīdzinot ar normālo vērtību, kas attiecīgajam ražojumam tika konstatēta iepriekš, izmeklējamais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām.

(12)

Ja izmeklēšanas gaitā papildus iepriekš minētajai tiks konstatētas vēl arī citas apiešanas darbības, uz ko attiecas pamatregulas 13. pants, izmeklēšanu var attiecināt arī uz tām.

(13)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un izmeklējamā ražojuma importa reģistrēšanu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(14)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām Ķīnas Tautas Republikā, zināmajiem importētājiem un zināmajām importētāju apvienībām Savienībā, kā arī Ķīnas Tautas Republikas iestādēm. Informāciju var attiecīgi iegūt arī no Savienības ražošanas nozares.

(15)

Katrā ziņā visām ieinteresētajām personām vienmēr būtu jāsazinās ar Komisiju nekavējoties un ne vēlāk kā šīs regulas 3. pantā noteiktajā termiņā un šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā jāpieprasa anketa, jo šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(16)

Ķīnas Tautas Republikas iestādes tiks informētas par izmeklēšanas sākšanu.

(17)

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu izmeklējamā ražojuma importu var atbrīvot no reģistrēšanas vai pasākumiem, ja ar šādu importu pasākumi apieti netiek.

(19)

Iespējamā pasākumu apiešana notiek ārpus Savienības, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu atbrīvojumu var piešķirt tādiem izmeklējamā ražojuma ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri var parādīt, ka tie nav saistīti (3) ne ar vienu ražotāju, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi (4), un ja ir konstatēts, ka tie nav iesaistīti pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā definētajās apiešanas darbībās. Ražotājiem, kas vēlas saņemt atbrīvojumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā būtu jāiesniedz pieprasījums, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

(20)

Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu un lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, tad no dienas, kad noteikts, ka jāreģistrē imports, varētu atbilstošā apmērā iekasēt antidempinga maksājumus.

(21)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņi, kuros:

(22)

Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā noteiktajos termiņos.

(23)

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(24)

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus.

(25)

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

(26)

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(27)

Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5).

(28)

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā mediators, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

(29)

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas.

(30)

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/degucht/contact/hearing-officer/,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N105 08/020

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss: +32 2 22962219

E-pasts: TRADE-OPEN-MESH-FABRICS-DUMPING@ec.europa.eu

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/47

(1)

Visiem nepreferenciālās tirdzniecības pasākumiem, tostarp antidempinga un kompensācijas maksājumiem, ir jāpiemēro nepreferenciālās izcelsmes noteikumi.

(2)

Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. pantā ir noteikts pamatprincips, ka izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

(3)

Attiecībā uz kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un to galveno sastāvdaļu deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 513/2013 (2) noteikti pagaidu antidempinga maksājumi.

(4)

Lai nodrošinātu pareizu un vienotu pagaidu antidempinga maksājumu īstenošanu, attiecībā uz kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem vai paneļiem un uz vienu no to galvenajām sastāvdaļām – fotoelektriskajiem elementiem – ir nepieciešams izstrādāt detalizētu noteikumu Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. pantā izklāstītā principa interpretēšanai par to preču izcelsmes valsts noteikšanu, uz kurām attiecas šie noteikumi.

(5)

Kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu ražošanas procesu var iedalīt šādos galvenajos posmos: silīcija plāksnīšu ražošana; silīcija plāksnīšu pārstrāde par kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem elementiem; vairāku kristāliskā silīcija fotoelektrisko elementu montāža, kurā tiek veidots kristāliskā silīcija fotoelektriskais modulis vai panelis.

(6)

Silīcija fotoelektrisko paneļu vai moduļu vissvarīgākā ražošanas stadija ir silīcija plāksnīšu pārstrāde par kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem elementiem. Tā ir noteicošā ražošanas stadija, kuras gaitā tiek noteikta moduļa vai paneļa sastāvdaļu galīgais izmantojums un tiem tiek piešķirtas to raksturīgās īpašības.

(7)

Šī pārveidošana tādējādi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. pantu ir jāuzskata par pēdējo būtisko ekonomiski pamatoto pārveidošanu silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu ražošanā. Tādēļ kristāliskā silīcija fotoelektrisko elementu ražotājvalstij vajadzētu būt tai, kura ir silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu nepreferenciālās izcelsmes valsts.

(8)

Ar Lēmumu 94/800/EK (3) Padome cita starpā apstiprināja Līgumu par izcelsmes noteikumiem (PTO–GATT 1994), kas pievienots Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī parakstītajam nobeiguma aktam. Saskaņā ar minētajā līgumā izklāstītajiem principiem attiecībā uz harmonizēšanas darba programmu, lai noteiktu valsti, kur produktiem notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārveidošana, vispirms ir jāņem vērā valsts, kur ražošanas procesa dēļ ir notikušas izmaiņas tarifa klasifikācijā. Tikai tad, ja šis kritērijs neļauj noteikt valsti, kur notikusi pēdējā būtiskā pārveidošana, drīkst izmantot citus kritērijus, piemēram, pievienotās vērtības kritēriju vai konkrētas apstrādes darbības noteikšanu. Ir lietderīgi izmantot tos pašus principus ES muitas tiesību aktos.

(9)

Kristāliskā silīcija fotoelektriskie elementi ir klasificēti Harmonizētās sistēmas (HS) pozīcijā 8541. Kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi vai paneļi ir klasificēti tajā pašā pozīcijā. Izejmateriāls – silīcija plāksnītes – klasificēts HS pozīcijā 3818. Tādējādi noteikums, kas pamatojas uz tarifa pozīcijas izmaiņām, pienācīgi atspoguļo pēdējo kristāliskā silīcija fotoelektrisko elementu būtisko pārveidošanu. Tajā pašā laikā tas izslēdz iespēju tādas montāžas rezultātā, kad no elementiem tiek samontēti kristāliskā silīcija fotoelektriskie paneļi vai moduļi, gala produktam noteikt izcelsmes statusu, jo gan paneļi, gan elementi ir klasificēti vienā un tajā pašā pozīcijā.

(10)

Lai noteiktu izcelsmi produktam, kuram pēdējā pārveidošana ir montāža, uz pievienoto vērtību balstīts noteikums par izcelsmi, kas parasti tiek apvienots ar noteikumu par izmaiņām tarifa pozīcijā attiecībā uz kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem vai paneļiem nav piemērojams, jo nepieciešamā paredzamība un juridiskā noteiktība attiecībā uz šiem produktiem labāk būtu panākama, nosakot svarīgāko ražošanas posmu.

(11)

Ja kristāliskā silīcija fotoelektrisko paneļu vai moduļu izcelsmes noteikšanai galvenais noteikums par izmaiņām tarifa pozīcijā nav piemērojams, ir nepieciešams tā saucamais “palīgnoteikums”. Šādā gadījumā kristāliskā silīcija fotoelektrisko elementu vai lielākajai kristāliskā silīcija fotoelektrisko elementu vērtības daļai būtu jānosaka paneļa vai moduļa izcelsme.

(12)

Kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi vai paneļi saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ir klasificēti HS pozīcijā 8501. Līdzīgs noteikums kā attiecībā uz HS pozīciju 8541 būtu jānosaka attiecībā uz minētajiem kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem paneļiem vai moduļiem.

(13)

Tāpēc Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (4) būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Muitas kodeksa komiteja atzinumu nesniedza. Īstenošanas akts tika uzskatīts par nepieciešamu, un priekšsēdētājs šā akta projektu iesniedza pārsūdzības komitejai turpmākai apspriešanai. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/50

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/52

(1)

Kopš Direktīvas 2002/56/EK pieņemšanas ir izstrādātas jaunas kartupeļu pavairošanas metodes, kā arī ir pilnveidoti diagnostikas rīki kaitīgo organismu identificēšanai un agronomiskā prakse cīņai pret kaitīgo organismu izplatīšanos.

(2)

Šie tehniskie jauninājumi ļauj ražot sēklas kartupeļus atbilstīgi stingrākām prasībām nekā tās, kuras noteiktas Direktīvas 2002/56/EK I un II pielikumā. Līdztekus minētajam ir kļuvušas pieejamas zināšanas par jauniem slimību izraisītājiem un pilnveidotas zināšanas par esošajām slimībām, un pilnveidotās zināšanas liecina, ka attiecībā uz dažām slimībām ir vajadzīgi stingrāki pasākumi.

(3)

Ņemot vērā minēto, šiem tehniskajiem un zinātniskajiem jauninājumiem ir pielāgots Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) standarts attiecībā uz sēklas kartupeļu tirdzniecību un komerciālās kvalitātes kontroli (2).

(4)

Ņemot vērā šīs pārmaiņas, Direktīvas 2002/56/EK I un II pielikumā būtu jāatjaunina konkrētas minimālās prasības un pielaides un II pielikums būtu jāpapildina ar ierobežojumiem attiecībā uz melno kraupi, irdeno kraupi un tādiem sēklas kartupeļiem, kuri ir kļuvuši pārāk dehidrēti un sačokurojušies.

(5)

Kopš Direktīvas 2002/56/EK pieņemšanas ir iegūti zinātniski apliecinājumi par saistību starp sēklas kartupeļu paaudzēm un kaitēkļu klātbūtnes līmeni tajos. Paaudžu skaita ierobežošana ir nepieciešams līdzeklis, kā mazināt latentā formā esošo kaitēkļu izraisīto fitosanitāro risku. Šāds ierobežojums ir vajadzīgs, lai mazinātu minēto risku, un nav pieejami citi mazāk stingri alternatīvi pasākumi. Attiecībā uz pirmsbāzes un bāzes sēklas kartupeļiem septiņas paaudzes ir maksimālais paaudžu skaits, kas ļauj sasniegt līdzsvaru starp vajadzību pavairot pietiekamu skaitu sēklas kartupeļu sertificētu sēklas kartupeļu ražošanai un to veselības statusa aizsardzību.

(6)

No I pielikuma būtu jāsvītro prasības attiecībā uz kaitīgo organismu Synchytrium endobioticum (Schilb.) Perc., jo tā klātbūtni sēklas kartupeļos reglamentē Padomes Direktīva 69/464/EEK (3). No I un II pielikuma būtu jāsvītro prasības attiecībā uz kaitīgo organismu Corynebacterium sepedonicum (Spieck. et Kotth.) Skapt. un Burkh., kura nosaukums ir aizstāts ar Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus (Spieck. et Kotth.) Davis et al., jo tā klātbūtni sēklas kartupeļos reglamentē Padomes Direktīva 93/85/EEK (4). No II pielikuma būtu jāsvītro prasības attiecībā uz kaitīgo organismu Heterodera rostochiensis Woll., kura nosaukums ir aizstāts ar Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens, jo tā klātbūtni sēklas kartupeļos reglamentē Padomes Direktīva 2007/33/EK (5). No II pielikuma būtu jāsvītro prasības attiecībā uz kaitīgo organismu Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith, kura nosaukums ir aizstāts ar Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al., jo tā klātbūtni sēklas kartupeļos reglamentē Padomes Direktīva 98/57/EK (6).

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2002/56/EK I un II pielikums.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/56

(1)

ANO Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī pieņēma Rezolūciju 61/89 “Ceļā uz ieroču tirdzniecības līgumu – vienotu starptautisku standartu izveide parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai”, tādējādi sākot ANO līmeņa procesu, lai izstrādātu ieroču tirdzniecības līgumu (ITL process). ANO Ģenerālā asambleja 2009. gada 2. decembrī pieņēma Rezolūciju 64/48 “Ieroču tirdzniecības līgums”, ar ko tā nolēma 2012. gadā sasaukt ANO konferenci par ieroču tirdzniecības līgumu, lai sagatavotu juridiski saistošu instrumentu, kas paredzētu visaugstākos iespējamos kopējos starptautiskos standartus parastu ieroču nodošanas jomā.

(2)

Tā kā 2012. gada jūlijā sarīkotajā ANO konferencē par ieroču tirdzniecības līgumu tam paredzētajā termiņā neizdevās vienoties par noslēguma dokumentu un pēc tam, kad ANO Ģenerālā asambleja 2012. gada 24. decembrī bija pieņēmusi arī Rezolūciju 67/234 A, ANO noslēguma konference par ieroču tirdzniecības līgumu tika sasaukta 2013. gada martā. Tajā izstrādāja līdzsvarotu un plaši atbalstītu līguma tekstu, tomēr konsensu neizdevās panākt trīs ANO dalībvalstu izteikto iebildumu dēļ. Pēc tam šis jautājums tika nodots ANO Ģenerālajai asamblejai, kas 2013. gada 2. aprīlī, balsojot par Rezolūciju A/RES/67/234 B, ar lielu balsu pārsvaru pieņēma Ieroču tirdzniecības līgumu. Vēlāk līgumu atvēra parakstīšanai 2013. gada 3. jūnijā, un tas stāsies spēkā pēc 50. ratifikācijas. Visas Savienības dalībvalstis minēto līgumu ir parakstījušas.

(3)

Padome 2006. gada 11. decembra, 2007. gada 10. decembra, 2010. gada 12. jūlija un 2012. gada 25. jūnija secinājumos pauda stingru apņemšanos sekmēt jaunu juridiski saistošu starptautisku instrumentu, ar kuru būtu jāpanāk visaugstākie iespējamie kopējie starptautiskie standarti, lai regulētu parasto ieroču likumīgu tirdzniecību, un kuram vajadzētu attiekties uz visām valstīm, un tādēļ tas varētu būt vispārējs.

(4)

Lai veicinātu ITL procesa pieejamību un atbilstību, Padome pieņēma Lēmumu 2009/42/KĀDP (1) un Lēmumu 2010/336/KĀDP (2), kuros tika atbalstīta inter alia virkne reģionālu semināru visā pasaulē. Pēc ANO 2012. gada jūlija konferences, kurā neizdevās panākt rezultātu, Savienības nepārtrauktās darbības ieroču tirdzniecības līguma atbalstam tika papildinātas ar Padomes Lēmumu 2013/43/KĀDP (3).

(5)

Tagad prioritāte ir atbalstīt līguma drīzu stāšanos spēkā un pilnīgu īstenošanu. Saskaņā ar savu agrīno apņēmību atbalstīt ITL procesu, tagad Savienība var sniegt ievērojamu devumu minētā mērķa sasniegšanai, jo īpaši balstoties uz savu ilgtermiņa pieredzi, finansējot eksporta kontroles palīdzību un informēšanas pasākumus. Tā kā ieroči un divējāda lietojuma atļauju izsniegšana ES joprojām ir valstu atbildībā, speciālās zināšanas par eksporta kontroli, kuras izmanto Savienības finansētās palīdzības un informēšanas programmās ir lielā mērā atkarīgas no dalībvalstīm. Tādēļ, lai Savienības eksporta kontroles palīdzības un informēšanas darbības būtu sekmīgas, dalībvalstīm jānodrošina eksperti, kas uzturēs Savienības programmas.

(6)

Ieroču eksporta kontroles jomā Savienības palīdzības un informēšanas darbības tika īstenotas saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP (4), Padomes Lēmumu 2009/1012/KĀDP (5) un Padomes Lēmumu 2012/711/KĀDP (6). Paveiktās darbības bija vērstas uz vairākām trešām valstīm Savienības tuvos kaimiņos, un to mērķis bija stiprināt šo valstu ieroču eksporta kontroli un panākt lielāku atbildību un pārredzamību.

(7)

Turklāt Savienība ir ilglaicīga palīdzības sniedzēja eksporta kontroles jomā attiecībā uz divējāda lietojuma precēm atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1717/2006 (7), ar kuru tika izveidots stabilitātes instruments, ar ko nodrošina palīdzību, lai izstrādātu juridisko regulējumu un iestāžu spējas izveidot un īstenot efektīvas divējāda lietojuma preču eksporta kontroles, tostarp reģionālas sadarbības pasākumus. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1540 (2004) (“ANO DP Rezolūcija 1540 (2004)”), ar ko reglamentē ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču efektīvu nodošanas kontroli. Savienība ir atbalstījusi ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu, jo īpaši ar Padomes Vienoto rīcību 2006/419/KĀDP (8), Padomes Vienoto rīcību 2008/368/KĀDP (9) un Padomes Lēmumu 2013/391/KĀDP (10), un – attiecībā uz ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) eksporta kontroles dimensiju – ar ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles palīdzības programmām.

(8)

Papildus konkrētai palīdzībai ieroču eksporta kontroles jomā, pašas kontroles, kas izstrādātas, lai īstenotu ANO DP Rezolūciju 1540 (2004), un izstrādātas atbilstīgi Savienības divējāda lietojuma preču eksporta kontroles palīdzības programmām, veicina kopējās spējas efektīvi īstenot Ieroču tirdzniecības līgumu, jo daudzos gadījumos tiesību akti, administratīvās procedūras un aģentūras, kas atbild par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, ir tās pašas, kas saistītas ar parasto ieroču eksporta kontroli. Tādējādi palīdzība, ko sniedz divējāda lietojuma preču jomā, sekmē ieroču eksporta kontroles spējas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt ciešu koordināciju starp divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbībām un darbībām, ar ko atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu.

(9)

Ņemot vērā minēto vēlamo koordināciju ar citās atbilstīgās jomās sniegto eksporta kontroles palīdzību, ar šo lēmumu atbalstīto darbību mērķis ir stiprināt ieroču nodošanas kontroles spējas vairākās saņēmējās valstīs, lai atbalstītu efektīvu un iedarbīgu Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu. Tā kā Līguma iedarbība būs atkarīga no tā, cik vispārēji piemērojama tā ir, un no tās ievērošanas pakāpes, būtu jāatbalsta arī informēšanas un informētības veicināšanas darbības ar mērķi sekmēt attiecīgo ieinteresēto personu un citu trešo valstu atbalstu līgumam, kā arī mudināt interesi par tā īstenošanu.

(10)

Lēmuma 2009/1012/KĀDP un Lēmuma 2012/711/KĀDP tehnisko īstenošanu Padome ir uzticējusi Vācijas Federālajam ekonomikas un eksporta kontroles birojam (turpmāk “BAFA”). Tas sekmīgi organizēja visas darbības, kas bija paredzētas Padomes Lēmumā 2009/1012/KĀDP. Turklāt BAFA ir saskaņā ar “stabilitātes instrumentu”, finansēto eksporta kontroļu un divējāda lietojuma preču projektu īstenošanas aģentūra. Ņemot vērā minēto, izvēle noteikt BAFA par īstenošanas aģentūru Savienības darbībām, ar ko atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu trešās valstīs, ir pamatota, jo BAFA ir pārbaudīta pieredze, kvalifikācijas un vajadzīgās speciālās zināšanas par visu attiecīgo Savienības eksporta kontroļu darbību loku gan divējāda lietojuma preču, gan ieroču eksporta kontroles jomās. Izvēloties BAFA, tiks atvieglota sinerģiju apzināšana starp darbībām divējāda lietojuma preču un ar ieročiem saistīta eksporta kontroles jomā, lai nodrošinātu to, ka ar Ieroču tirdzniecības līgumu saistītā palīdzība lietderīgi papildina palīdzību, ko jau sniedz saskaņā ar pastāvošajām divējāda lietojuma preču un eksporta kontroles palīdzības programmām,

—

pēc attiecīgo valstu lūguma atbalstīt vairākas valstis ar mērķi stiprināt to ieroču nodošanas kontroles sistēmas, lai tās būtu spējīgas īstenot ITL;

—

valstu un reģionālā mērogā palielināt attiecīgo valstu un reģionālo iestāžu un ieinteresēto pilsoniskās sabiedrības daļu informētību un atbildību par ITL, lai tās vairāk iesaistītos ITL īstenošanā.

a)

palīdzēt saņēmējām valstīm attiecīgos gadījumos izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus tiesību aktus un administratīvus pasākumus ar nolūku ieviest un pilnveidot efektīvu ieroču eksporta kontroles sistēmu, kas atbilst ITL prasībām;

b)

stiprināt saņēmēju valstu atļauju izsniedzēju un tiesībaizsardzības amatpersonu speciālās zināšanas un spējas, jo īpaši izmantojot paraugprakses apmaiņu, apmācības un piekļuvi attiecīgiem informācijas avotiem, lai nodrošinātu ieroču nodošanas kontroļu pienācīgu īstenošanu un izpildi;

c)

pamatojoties uz ITL pārredzamības prasībām, sekmēt starptautiskās ieroču tirdzniecības pārredzamību;

d)

veicināt ITL noteikumu pastāvīgu ievērošanu saņēmējās valstīs, iesaistot attiecīgas valstu un reģionālas ieinteresētās personas, piemēram, valstu parlamentus, kompetentas reģionālas organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri ilgtermiņā ir ieinteresēti pārraudzīt efektīvu ITL īstenošanu;

e)

sekmēt plašāku interesi par ITL, sazinoties ar valstīm, kas nav izrādījušas interesi par ITL, nolūkā atbalstīt tā vispārēju piemērošanu.

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/68

(1)

Ar paziņojumu, kas Komisijā reģistrēts 2013. gada 27. novembrī, Ungārija pieprasīja atļauju ieviest ātrās reaģēšanas mehānisma īpašo pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta.

(2)

Saskaņā ar minēto paziņojumu valsts iestādes ir noskaidrojušas, ka daudzi uzņēmēji nemaksā PVN kompetentajām nodokļu iestādēm.

(3)

Pieprasītā pasākuma saturs ir noteikt, ka saistībā ar preces, šajā gadījumā cukura, piegādi par PVN nomaksu atbildīgā persona ir persona, kurai piegādātas preces, nevis piegādātājs.

(4)

Komisija 2013. gada 4. decembrī paziņoja dalībvalstīm, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu šo pieprasījumu.

(5)

Pamatojoties uz Ungārijas iesniegtiem detalizētiem datiem par krāpšanu, ir skaidri redzams, ka jau 2011. un 2012. gadā šajā nozarē bija ievērojams krāpšanas apmērs.

(6)

Tāpēc tika secināts, ka konstatētā krāpšana nav pēkšņa krāpšana Direktīvas 2006/112/EK 199.b panta izpratnē.

(7)

Tāpēc pieprasītā atkāpe nebūtu jāpiešķir,

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/69

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 Komisijai ir uzticēts deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām, kuras tās vārdā un pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenotu Savienības programmu vai projektu.

(2)

Ar programmu īstenošanu saistīti uzdevumi tiek uzticēti izpildaģentūrām, lai Komisija varētu koncentrēties uz pamatdarbībām un funkcijām, kurās nevar izmantot ārpakalpojumus, nezaudējot kontroli pār darbībām, ko pārvalda minētās izpildaģentūras, un galīgo atbildību par tām.

(3)

Ar programmas īstenošanu saistītu uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir iespējama, skaidri nodalot programmas izstrādes posmus, kuros ir lielā mērā jāīsteno tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem saskaņā ar politiski pamatotu izvēli un par kuriem atbild Komisija, un programmas īstenošanu, kas būtu jāuztic izpildaģentūrai.

(4)

Komisija ar Lēmumu 2004/858/EK (2) izveidoja Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru (turpmāk “Aģentūra”) un uzticēja tai pārvaldīt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (3) pieņemto Kopienas rīcības programmu sabiedrības veselības aizsardzības jomā laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

(5)

Pēc tam Komisija vairākkārt grozīja Aģentūras pilnvaras, attiecinot tās arī uz jaunu projektu un programmu pārvaldību. Ar Komisijas Lēmumu 2008/544/EK (4) Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūra tika pārveidota par Veselības un patērētāju izpildaģentūru, tās pilnvaras tika pagarinātas līdz 2015. gada 31. decembrim, un tai tika uzdots īstenot Veselības aizsardzības programmu 2008.–2013. gadam, kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (5), Patērētāju aizsardzības programmu 2007.–2013. gadam, kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (6), un mācību pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 2000/29/EK (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (8). Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/740/ES (9) Aģentūras darbības joma tika paplašināta, ietverot arī mācību pasākumus ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tai tika uzticēts pārvaldīt tādus mācību pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Komisijas Lēmums C(2012) 1548 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (11) 22. panta 1. un 3. punkts. Turklāt Aģentūrai ir uzticēts pārvaldīt nolīgumu ar organizāciju ANEC (“Eiropas patērētāja balss standartizācijā”), ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (12).

(6)

Aģentūra, kas izveidota ar Lēmumu 2004/858/EK, ir pierādījusi savu efektivitāti un lietderību. Neatkarīgi konsultanti veica Sabiedrības veselības izpildaģentūras (kopš 2008. gada jūlija – “Veselības un patērētāju izpildaģentūra”) starpposma novērtējumu. 2010. gada decembra nobeiguma ziņojums liecina, ka Aģentūra varēja efektīvāk veikt Sabiedrības veselības programmas īstenošanas uzdevumus, vienlaikus nodrošinot, ka minētās Kopienas programmas un pasākumus pārrauga Komisija.

(7)

Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (13) ierosināja vairāk izmantot esošās izpildaģentūras, lai īstenotu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ietvertās Savienības programmas.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. panta 1. punktu veiktā izmaksu un ieguvumu analīze (14) ir parādījusi, ka, uzticot Aģentūrai īstenot Patērētāju tiesību aizsardzības programmu, Sabiedrības veselības aizsardzības programmu un mācību pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, tas būtiski uzlabotu kvalitatīvos un kvantitatīvos ieguvumus salīdzinājumā ar scenāriju, kad visus ar jaunajām programmām saistītos aspektus pārvalda vienīgi Komisija. Trīs turpmākās programmas atbilst Aģentūras pilnvarām un misijai un turpina Aģentūras veiktās darbības. Aģentūra vairāku gadu garumā ir uzkrājusi pieredzi, prasmes un spēju pārvaldīt minētās programmas. Tāpēc Komisija un programmu atbalsta saņēmēji gūtu labumu no Aģentūras uzkrātās pieredzes, zināšanām un izrietošā arvien lielākā ražīguma, pateicoties augstas kvalitātes programmu pārvaldībai, procedūru vienkāršošanai un uzlabotai pakalpojumu sniegšanai, ātrāk noslēdzot līgumus un veicot maksājumus. Laika gaitā Aģentūra ir izveidojusi efektīvus kanālus, kā nodrošināt atbalsta saņēmēju tuvumu un labu Savienības kā attiecīgo programmu sekmētāja pārredzamību. Programmu pārvaldību deleģējot Aģentūrai, tiktu nodrošināta patlaban deleģēto programmu atbalsta saņēmēju un visu ieinteresēto personu uzņēmējdarbības turpināmība. Tādējādi pāreja uz iekšēju vienošanos varētu būt traucējoša. Tiek lēsts, ka, deleģējot programmu pārvaldību Aģentūrai, laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam gūtais ieguvums būs EUR 14 miljoni salīdzinājumā ar scenāriju, kad pārvaldību veic Komisijas dienesti.

(9)

Lai nodrošinātu izpildaģentūru saskaņotu atpazīstamību, Komisija, nosakot izpildaģentūru jaunās pilnvaras, cik vien iespējams, ir sagrupējusi darba uzdevumus atbilstoši politikas jomām.

(10)

Pārvaldot Sabiedrības veselības aizsardzības programmu 2008.–2013. gadam, kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2007.–2013. gadam, kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1926/2006/EK, mācību pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/29/EK, Regula (EK) Nr. 882/2004, Regula (EK) Nr. 1905/2006 un Lēmums C(2012) 1548, un nolīgumu ar ANEC, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 1025/2012, kurus visus patlaban īsteno Aģentūra, kā arī pārvaldot Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam (15), Sabiedrības veselības aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam (16), un mācību pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 882/2004 un Direktīva 2000/29/EK, noris tehnisku projektu īstenošana, kas nav saistīta ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet prasa padziļinātas tehniskas un finanšu zināšanas visā projekta ciklā.

(11)

Aģentūrai būtu jāatbild par administratīvā un loģistikas atbalsta pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši gadījumos, ja šādu atbalsta pakalpojumu centralizēta sniegšana būtu izmaksu ziņā efektīvāka un nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus.

(12)

Lai nodrošinātu šā lēmuma un attiecīgo programmu konsekventu īstenošanu paredzētajā laikā, ir nepieciešams nodrošināt, ka Aģentūra pilda ar šo programmu īstenošanu saistītos uzdevumus no datuma, kad šīs programmas stājas spēkā.

(13)

Būtu jānodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūra. Tai būtu jāaizstāj izpildaģentūra, kas izveidota ar Lēmumu 2004/858/EK, un jābūt tās pēctecei. Tai būtu jādarbojas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 58/2003 noteiktajiem vispārējiem statūtiem.

(14)

Tāpēc Lēmums 2004/858/EK būtu jāatceļ un būtu jānosaka pārejas noteikumi.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

a)

Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2014.–2020. gadam;

b)

Sabiedrības veselības aizsardzības programma 2014.–2020. gadam;

c)

mācību pasākumi pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/29/EK un Regula (EK) Nr. 882/2004.

a)

Patērētāju tiesību aizsardzības programmas 2007.–2013. gadam;

b)

Sabiedrības veselības aizsardzības programmas 2008.–2013. gadam;

c)

mācību pasākumiem pārtikas nekaitīguma jomā, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/29/EK, Regulas (EK) Nr. 882/2004, (EK) Nr. 1905/2006 un Lēmums C(2012) 1548;

d)

tāda nolīguma ar organizāciju ANEC (“Eiropas patērētāja balss standartizācijā”) pārvaldības, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 1025/2012.

a)

atsevišķu vai visu programmas īstenošanas posmu un konkrētu projektu atsevišķu vai visu posmu pārvaldība, pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

b)

budžeta izpildes dokumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem un visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu attiecīgo programmu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

c)

atbalstu nodrošināšana attiecībā programmas īstenošanu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras.

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/73

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 Komisijai ir uzticēts deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām, kuras tās vārdā un pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenotu Savienības programmu vai projektu.

(2)

Ar programmu īstenošanu saistīti uzdevumi tiek uzticēti izpildaģentūrām, lai Komisija varētu koncentrēties uz pamatdarbībām un funkcijām, kurās nevar izmantot ārpakalpojumus, nezaudējot kontroli pār darbībām, ko pārvalda minētās izpildaģentūras, un galīgo atbildību par tām.

(3)

Ar programmas īstenošanu saistītu uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir iespējama, skaidri nodalot programmas izstrādes posmu, kurā ir lielā mērā jāīsteno tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem saskaņā ar politiski pamatotu izvēli un par kuru atbild Komisija, un programmas īstenošanu, kuru plānots uzticēt izpildaģentūrai.

(4)

Komisija ar Lēmumu 2004/20/EK (2) izveidoja Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūru (turpmāk “Aģentūra”) un uzticēja tai pārvaldīt Kopienas darbības atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

(5)

Pēc tam Komisija ar Lēmumu 2007/372/EK (3) grozīja Aģentūras pilnvaras, attiecinot tās arī uz jaunu inovācijas, uzņēmējdarbības un mobilitātes jomas projektu un programmu pārvaldību un pārdēvējot Aģentūru par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru.

(6)

Ar Lēmumu 2004/20/EK nodibinātā aģentūra ir parādījusi, ka konkrētu darbības programmu pārvaldības nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem ir ļāvusi attiecīgo jomu ģenerāldirektorātiem koncentrēties uz programmu politikas aspektiem. Ievērojot joprojām pastāvošos ES budžeta ierobežojumus, uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir izmaksu ziņā efektīvāka. Divi Aģentūras starpposma novērtējumi ir parādījuši, ka kopumā tās darbības rezultāti ir labi un ka tā ir efektīvs mehānisms tādu iniciatīvu izpildei, kuru darbību īstenošana ir tai uzticēta.

(7)

Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (4) ierosināja vairāk izmantot esošās izpildaģentūras, lai īstenotu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ietvertās Savienības programmas.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. panta 1. punktu veiktā izmaksu un ieguvumu analīze (5) ir parādījusi, ka paredzamās izmaksas sasniegs EUR 295 miljonus, savukārt, ja pārvaldību veiktu Komisijas dienesti, tās sasniegtu EUR 399 miljonus. Uzticot pārvaldību nevis Komisijas dienestiem, bet Aģentūrai, kā ieguvums ir gaidāms efektivitātes pieaugums EUR 104 miljonu apmērā. Turklāt saskaņotāku programmu kopumu pielāgošana Aģentūras pamata kompetencēm un zīmola identitātei nodrošinās nozīmīgus ieguvumus kvalitātes ziņā. Analīze ir parādījusi, ka Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (6) (turpmāk “Apvārsnis 2020”), Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmas 2014.–2020. gadam (7) (turpmāk “COSME”) un Vides un klimata pasākumu programmas (8) (turpmāk “LIFE”) pārvaldības apvienošana nodrošinās Aģentūrai sinerģiju, vienkāršošanu un apjomradītus ietaupījumus. Apvienojot visus programmas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta aspektus, potenciālajiem saņēmējiem tiks nodrošināts arī vienots piekļuves punkts un konsekvence pakalpojumu sniegšanā. Atsevišķas Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (9) (turpmāk “EJZF”) darbības, kas saistītas ar integrētās jūrlietu politikas virzienu, ir lielā mērā piemērotas pašreizējam Aģentūras darbības profilam inovāciju un konkurētspējas jomā. Uzticot Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai pārvaldīt darbības, kas pārņemtas no 2007.–2013. gada programmas Marco Polo, tādu darbību pārvaldība, kuras saistītas ar transporta jomas infrastruktūras programmām, tiks vēl lielākā mērā centralizēta šajā Aģentūrā, tādējādi nodrošinot vienotu piekļuves punktu finansējuma saņēmējiem.

(9)

Lai nodrošinātu izpildaģentūru saskaņotu atpazīstamību, Komisija, nosakot izpildaģentūru jaunās pilnvaras, cik vien iespējams, ir sagrupējusi darba uzdevumus atbilstoši politikas jomām.

(10)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt programmu LIFE, kas ir pēctece iepriekšējai programmai LIFE+, kuru saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu pārvalda Komisijas dienesti. Programmas LIFE pārvaldība ietver tādu tehnisku projektu īstenošanu, kas nav saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet visā projekta ciklā prasa padziļinātas zināšanas tehnikas un finanšu jomās. Programmā LIFE lielākoties ir projekti, kuros ir daudz vienveidīgu standarta darbību.

(11)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt programmas COSME daļas, kuras ir Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā 2007.–2013. gadam (10) (turpmāk “CIP”) ietvertās Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas pēcteces un kuru pārvaldību šobrīd dalīti veic gan Aģentūra, gan Komisijas dienesti. Aģentūrai deleģējamā programmas COSME daļu pārvaldība ietver tādu tehnisku projektu īstenošanu, kas nav saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet visā projekta ciklā prasa padziļinātas zināšanas tehnikas un finanšu jomās. Atsevišķās programmas COSME daļās lielākoties ir projekti, kuros ir daudz vienveidīgu standarta darbību.

(12)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt EJZF daļas, kas saistītas ar integrēto jūrlietu politiku (IJP), uzraudzību un zinātniskajiem ieteikumiem un zināšanām, un kas ir to līdzīgo darbību pēcteces, kuru pārvaldību šobrīd saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu veic Komisijas dienesti. EJZF pārvaldība ietver tādu tehnisku projektu īstenošanu, kas nav saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet visā projekta ciklā prasa padziļinātas zināšanas tehnikas un finanšu jomās.

(13)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt šādas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daļas:

(14)

Aģentūrai būtu jāuztic pārvaldīt šādas pārņemtās darbības, kuru pārvaldība jau tika tai deleģēta kā CIP pamatprogrammas daļa saskaņā ar 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu – “Saprātīga enerģija Eiropai (IEE II)”, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, uzņēmējdarbības portāls “Tava Eiropa”, Eiropas Palīdzības dienests intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos, ekoinovācijas iniciatīva un IPorta projekts.

(15)

Aģentūrai būtu jāatbild par administratīvā un loģistikas atbalsta pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši gadījumos, ja šāda atbalsta centralizēta sniegšana būtu izmaksu ziņā efektīvāka un nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus.

(16)

Būtu jāizveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra. Tai būtu jāaizstāj Aģentūra, kas izveidota ar Lēmumu 2004/20/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/372/EK, un vajadzētu būt tās pēctecei. Tai būtu jādarbojas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 58/2003 noteiktajiem vispārējiem statūtiem.

(17)

Būtu jāatceļ Lēmumi 2004/20/EK un 2007/372/EK, un būtu jānosaka pārejas noteikumi.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

a)

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME) 2014.–2020. gadam (11);

b)

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) 2014.–2020. gadam (12);

c)

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) (13), tostarp integrētā jūrlietu politika (IJP), uzraudzība un zinātniskie ieteikumi un zināšanas;

d)

daļas no Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (14) II daļas “Vadošā loma rūpniecībā” un III daļas “Sabiedrības problēmu risināšana”.

a)

“Saprātīga enerģija Eiropai (IEE II)”;

b)

ekoinovācijas iniciatīva;

c)

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls;

d)

uzņēmējdarbības portāls “Tava Eiropa”;

e)

Eiropas Palīdzības dienests intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos;

f)

IPorta projekts.

a)

atsevišķu vai visu programmas īstenošanas posmu un konkrētu projektu atsevišķu vai visu posmu pārvaldība, pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

b)

budžeta izpildes dokumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu attiecīgo programmu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

c)

atbalsta nodrošināšana attiecībā uz programmas īstenošanu, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras.