(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu (SWR) importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Komisija 2001. gada augustā pieņēma cenu saistību piedāvājumu, ko iesniedza Krievijas ražotājs (JSC Severstal-Metiz). Nolīgums attiecībā uz šīm saistībām tika atcelts 2007. gada oktobrī (3), jo tas tika uzskatīts par neizmantojamu, ņemot vērā grūtības saistībā ar šā uzņēmuma liela skaita eksportēto ražojumu veidu atbilstīgu klasifikāciju.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 1279/2007 (4) Padome pēc daļējas starpposma un termiņbeigu pārskatīšanas saglabāja sākotnējos pasākumus attiecībā uz Krievijas Federāciju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Turpmāk minētie pasākumi tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”, bet termiņbeigu izmeklēšana – par “pēdējo izmeklēšanu”. Ar Regulu (EK) 1279/2007 tika arī izbeigti pasākumi attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Taizemē un Turcijā.

(4)

Pašlaik (5) ir spēkā pasākumi attiecībā uz dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Ukrainā un Ķīnas Tautas Republikā, kuri tika attiecināti arī uz tādām SWR, kas sūtītas no Marokas, Moldovas un Korejas Republikas.

(5)

Komisija 2012. gada 27. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (6) attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Krievijas Federācijas izcelsmes SWR importam saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Pārskatīšanu sāka pēc tam, kad pamatotu pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (turpmāk “EWRIS” vai “pieprasījuma iesniedzējs”) to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāvēja vairāk nekā 50 % no kopējās dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu produkcijas Savienībā. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(7)

Izmeklēšana sakarā ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra periodu no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim (“PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (attiecīgais periods).

(8)

Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, Savienības ražotājus, importētājus un zināmos lietotājus, kā arī pieprasījuma iesniedzēju un eksportētājvalsts iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Ņemot vērā potenciāli lielo skaitu šajā izmeklēšanā iesaistīto Krievijas Federācijas ražotāju eksportētāju, paziņojumā par procedūras sākšanu sākotnēji tika paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai tiešām nepieciešama pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, Krievijas Federācijas ražotājiem eksportētājiem lūdza 15 dienu laikā no procedūras sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt tai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(10)

Ņemot vērā, ka tikai divi Krievijas Federācijas ražotāji eksportētāji sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju un pauda savu vēlmi vairāk sadarboties ar Komisiju, tika nolemts nepiemērot eksportētāju pārbaudi izlases veidā.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisko izlasi, un lūdza ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā iesniegt savas piezīmes. Pagaidu izlasē bija pieci Savienības ražotāji, kas tika atzīti par pietiekami reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomus Savienībā.

(12)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes, ierosinātie uzņēmumi tika iekļauti galīgajā izlasē un ieinteresētās personas tika par to informētas. Tomēr viens no uzņēmumiem, kas tika iekļauts galīgajā izlasē, pēc tam atteicās. Tādējādi Komisija nolēma samazināt izlasē iekļauto uzņēmumu skaitu līdz četriem atlikušajiem uzņēmumiem, kas joprojām tika atzīti par pietiekami reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā līdzīgā ražojuma ražošanas (29,3 %) un pārdošanas (20,9 %) apjomus Savienībā.

(13)

Lai gan paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta pārbaude izlases veidā arī attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem, neviens nesaistītais importētājs, ne lietotājs nepieteicās. Tādēļ pārbaude izlases veidā netika piemērota nesaistītajiem importētājiem.

(14)

Anketas nosūtīja četriem Savienības ražotājiem, kas iekļauti izlasē, diviem Krievijas Federācijas ražotājiem eksportētājiem un saistītajam importētājam.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, saistītā importētāja un no viena Krievijas Federācijas ražotāja eksportētāja.

(16)

Lai gan sākotnēji pieteicās divi Krievijas Federācijas ražotāji eksportētāji, tikai viens no tiem atbildēja uz anketas jautājumiem un tiek uzskatīts par uzņēmumu, kas sadarbojās izmeklēšanas nolūkā. Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kas atrodas Itālijā un arī ražo SWR, un importē attiecīgo ražojumu no Krievijas Federācijas. Otrs ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju izmeklēšanas sākšanas posmā, un, lai gan tam tika lūgts aizpildīt anketu, tas to nedarīja. Tāpēc tiek uzskatīts, ka otrais ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(17)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(18)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, uz ko attiecās gan sākotnējā izmeklēšana, gan pēdējā izmeklēšana un saistībā ar ko tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, tās ir dzelzs un tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējoša tērauda troses un tauvas, kuru maksimālais šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 3 mm, ar garnitūru vai bez tās (nozares terminoloģijā tās bieži apzīmē ar “SWR”) un kuras pašlaik klasificētas ar KN kodiem ex 7312 10 81 , ex 7312 10 83 , ex 7312 10 85 , ex 7312 10 89  un ex 7312 10 98 (“attiecīgais ražojums”).

(19)

Pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka Krievijas Federācijā ražotajām un uz Savienību eksportētajām SWR un Savienībā ražotajām un pārdotajām SWR, ko ražojuši Savienības ražotāji, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pašlaik nenotiek dempings un vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dēļ dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(21)

Kā izskaidrots 10. apsvērumā, nebija vajadzīgs atlasīt Krievijas Federācijas ražotāju eksportētāju izlasi. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, aptvēra 99 % attiecīgā ražojuma eksporta no Krievijas Federācijas uz Savienību PIP laikā. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka sadarbības līmenis bija augsts.

(22)

Tā kā divi citi zināmie Krievijas Federācijas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās, turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz labākajiem pieejamajiem datiem, jo īpaši Eurostat datiem, Krievijas oficiālo statistiku un ierobežotiem datiem, kas saņemti no otra ražotāja.

(23)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu vidējā dempinga starpība Krievijas Federācijas eksportam uz Savienību bija 130,8 %. Kā minēts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu (4.1. punkts), pieprasījuma iesniedzējs salīdzināja cenas eksportam no Krievijas Federācijas uz Savienību (EXW cenas) ar cenām iekšzemes tirgū Krievijas Federācijā.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojas, noteica, vai tā iekšzemes tirgū nesaistītiem klientiem Krievijas vietējā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais apjoms bija reprezentatīvs, proti, vai šādu pārdevumu kopējais apjoms bija vienāds ar vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdevuma uz Savienību. Tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, nodrošinātie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū ir kopumā reprezentatīvi.

(25)

Pēc tam Komisija noteica tos līdzīgā ražojuma veidus, kurus ražotājs eksportētājs pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar veidiem, ko pārdeva eksportam uz Savienību.

(26)

Pēc tam pārbaudīja, vai sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja veiktie pārdevumi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi attiecībā uz katru ražojuma veidu, t. i., vai katra ražojumu veida pārdevumu iekšzemes tirgū apjoms bijis vismaz 5 % no tā paša ražojumu veida pārdevumu apjoma eksportam uz Savienību. Pēc tam attiecībā uz reprezentatīvos daudzumos pārdotajiem ražojuma veidiem tika pārbaudīts, vai šādi pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē (“PTA”) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(27)

Pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojuma veida reprezentatīvo pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas pārdots PTA, tika veikta, nosakot attiecīgā veida pārdevumu īpatsvaru rentablajiem darījumiem nesaistītiem klientiem. Visos gadījumos, kad konkrēta ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija veikti pietiekamā daudzumā un PTA, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā veida pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū PIP laikā.

(28)

Attiecībā uz pārējiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi vai nebija veikti PTA, normālo vērtību noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam. Normālo vērtību noteica, eksportēto veidu izgatavošanas izdevumiem, kurus vajadzības gadījumā koriģēja, pieskaitot samērīgus procentus par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu PTA saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(29)

Tā kā Krievijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, visus eksporta pārdevumus uz Savienību pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(30)

Eksporta darījumam uz Savienību, izmantojot saistītu tirdzniecības uzņēmumu, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pirmo tālākpārdošanas cenu, ko saistītais pārdevējs noteica nesaistītiem klientiem Savienībā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un attiecībā uz peļņu, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Tā kā netika saņemta informācija no neatkarīgiem importētājiem attiecībā ar uzkrātās peļņas līmeni PIP laikā, tika izmantota vidējā peļņas norma – 5 %.

(31)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzināšana tika veikta, pamatojoties uz EXW cenām un cenām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(32)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos tika veiktas atbilstošas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, komisijas maksas un rabati.

(33)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings 4,7 % līmenī attiecībā uz ražotāju eksportētāju.

(34)

Papildus analīzei, vai PIP ir pastāvējis dempings, tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā saistībā tika analizēti šādi elementi: importa par dempinga cenām no Krievijas Federācijas apjoms un cenas, Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcība, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijas Federācijā.

(35)

Saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgajā periodā imports no Krievijas Federācijas palielinājās no 2 005 tonnām 2009. gadā līdz 2 343 tonnām PIP, kas ir aptuveni 1 % no Savienības patēriņa PIP un attiecīgajā periodā. Kā norādīts iepriekš 33. apsvērumā, imports no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, tika veikts par dempinga cenām (4,7 %), neraugoties uz spēkā esošo antidempinga maksājumu.

(36)

Eksports uz Savienību veidoja 3 % no ražotāja, kas sadarbojās, kopējā pārdevuma apjoma, lielākā daļa pārdevuma (85 %) tika īstenots Krievijas iekšējā tirgū. Attiecīgajā periodā (7) iekšzemes tirgus palielinājās par 38 % un varētu turpināt attīstīties, ja Krievijas Federācijas IKP turpinātu pieaugt, kā to paredzēja publiski pieejamie avoti, kas specializējušies ekonomikas analīzes jomā. Turklāt izmeklēšanā iegūtā informācija parādīja, ka ražotājs, kas sadarbojās, neražo visus attiecīgā ražojuma veidus, un tādēļ konkurences spiediens attiecībā uz Savienības ražotājiem ir ierobežots. Iespējams, tas attiecas arī uz abiem pārējiem ražotājiem, ņemot vērā to, ka nav informācijas par ieguldījumiem jaunās mašīnās, kas varētu, piemēram, ļaut ražot lielāka diametra attiecīgo ražojumu. Turklāt ierobežoto Krievijas Federācijas ražotāju eksportētāju konkurences spiedienu apstiprina arī Savienības ražotāju klātbūtne Krievijas tirgū. Saskaņā ar Krievijas oficiālo muitas statistiku līdzīgā ražojuma eksports, ko Savienības ražotāji veikuši uz Krievijas Federāciju, ir 30 % no līdzīgā ražojuma visa importa Krievijas tirgū PIP, tādējādi Savienības ražotājiem kļūstot par lielākajiem eksportētājiem uz šo tirgu.

(37)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka paredzētā Krievijas IKP izaugsme (3 % apmērā) ir visai neliela un neļaus Krievijas SWR tirgum turpināt attīstīties. Tādējādi Krievijas tirgus varētu nespēt absorbēt līdzīgā ražojuma papildu apjomus. Šajā saistībā ir jānorāda, ka Krievijas IKP palielināšanās attiecīgajā periodā, t. i., no 2009. gada līdz IP beigām, bija mazāka nekā paredzētā izaugsme 2014. gadam un tomēr tā ļāva Krievijas SWR tirgum palielināties par 38 %. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(38)

Tā pati ieinteresētā persona pievērsa uzmanību jauniem ražojuma veidiem, ko ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ir izstrādājis (sadarbībā ar tā meitasuzņēmumu, kas atrodas Savienībā), un uzsvēra, ka tas apstiprināja to, ka šis ražotājs ir veicis ieguldījumus attiecīgajā periodā. Tomēr šis fakts nav pretrunā konstatējumam, ka ražotājs, kas sadarbojās, nespēj ražot visu veidu troses (jo īpaši SWR tirgus dārgo preču segmentā). Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(39)

Savienības tirgus pievilcība arī būtu jāskata kontekstā, ka Krievijas ražotāji eksportētāji ir iegādājušies noteiktus Savienības ražotājus. Šobrīd diviem Krievijas ražotājiem pieder meitasuzņēmumi, kas atrodas Savienībā. Pārbaudes apmeklējums, kas veikts ražotāja, kas sadarbojās, meitasuzņēmumā, kas atrodas ES, parādīja, ka pārdošana ir veikta galvenokārt Eiropas tirgū un ka saistītās pārdošanas starp ražotāju, kas sadarbojās, un šo meitasuzņēmumu bija ierobežotas PIP.

(40)

Pamatojoties uz eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem, ir jānorāda, ka Krievijas attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz trešām valstīm bija četras reizes lielāks nekā eksporta apjoms uz Savienību PIP. Tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenas eksportam uz trešām valstīm bija vidēji zemākas nekā pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, bet vidēji augstākas nekā cenas eksportam uz Savienības tirgu. Tas ļauj secināt, ka eksporta pārdošana uz trešo valstu tirgiem ir pievilcīgāka nekā eksporta pārdošana uz Savienības tirgu. Šajā kontekstā ir arī jānorāda, ka pastāv sen iedibināti pārdošanas kanāli ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu tirgiem.

(41)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka Krievijas ražotāju eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem patiešām ir zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Šajā saistībā tika minēts salīdzinājums starp vidējām eksporta cenām uz Ukrainu un dažām Eiropas valstīm, uz kuru, iespējams, pamatojas Krievijas muitas statistikas dati. Nav iesniegti oriģināli dati, kas pamatotu salīdzinājumu. Šajā saistība jānorāda, ka cenu atšķirību salīdzinājums starp Krievijas eksporta cenām uz Savienību un uz trešo valstu tirgiem, kas veikts izmeklēšanas ietvaros, pamatojās uz pārbaudītiem datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šāds cenu salīdzinājums tika veikts EXW cenās, ņemot vērā atsķirības starp ražojuma veidiem un tirdzniecības līmeņiem. Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtās vidējās cenas neatspoguļo cenu komponentu sarežģītību un grupas, kas pastāv SWR tirgū un kas izriet no dažādu ražojumu lielā skaita un dažādiem tirdzniecības līmeņiem. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(42)

Tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta uz Krievijas Federāciju apjoma līmenis ir nebūtisks šajā gadījumā, un drīzāk uzsvēra pieaugošo importa apjomu no Ķīnas Tautas Republikas uz Krievijas Federāciju un vajadzību analīzē to ņemt vērā, jo tie veido konkurences apdraudējumu Krievijas ražotāju klātbūtnei Krievijas un NVS tirgos. Šajā saistībā konstatējums, ka Savienības ražotāji paliek galvenie eksportētāji uz Krievijas tirgu, ir atbilstošs, jo tas, inter alia, apstiprina faktu, ka Krievijas ražotāji nespēj ražot visus SWR veidus, kas tiek pieprasīti Krievijas tirgū. Attiecībā uz Ķīnas eksportu uz Krievijas Federāciju ir jānorāda, ka tas ir pieaudzis paralēli ātram pieprasījuma pieaugumam Krievijas tirgū. Nav sniegta informācija, piemēram, attiecībā uz Ķīnas eksporta uz Krievijas Federāciju vai NVS valstīm cenu līmeņiem vai izmeklējamā importētā ražojuma raksturojumu, lai varētu veikt padziļinātu analīzi. Visbeidzot, tiek norādīts, ka saskaņā ar Krievijas muitas statistiku attiecīgā ražojuma Krievijas ražotāji saglabāja līdera pozīciju savā SWR iekšzemes tirgū PIP laikā, un kopējais imports uz šo tirgu bija tikai aptuveni 15 % no Krievijas SWR tirgus. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(43)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumā norādīto visu Krievijas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda bija 115 000 tonnas. Izmeklēšanas gaitā pieprasījuma iesniedzējs atkārtoti novērtēja Krievijas ražošanas jaudu un uzskatīja, ka tā ir no 220 000 līdz 250 000 tonnām, taču to nepamatoja neviens pierādījums. Pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza eksportētājs, kas sadarbojās, datiem, ko iesniedza otrs zināmais ražotājs, un datiem, kas ietverti pieprasījumā attiecībā uz trešo ražotāju, visu Krievijas ražotāju attiecīgā ražojuma ražošanas jauda ir noteikta aptuveni 158 000 tonnu līmenī. Šajā kontekstā jānorāda, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražošanas jauda tika pakļauta strukturāliem pielāgojumiem attiecīgajā periodā, kuru rezultātā tika slēgta viena ražotne.

(44)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, viena ieinteresētā persona norādīja, ka dažas mašīnas no slēgtās ražotnes ir pārvietotas uz ražotāja, kas sadarbojās, citu ražošanas vietu. Tomēr netika sniegts neviens pierādījums, kas pamatotu šo apgalvojumu. Šajā saistībā tiek atgādināts, ka pierādījuma elementi, kas apkopoti izmeklēšanas laikā, apstiprina to, ka ražotājs, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā saskārās ar strukturāliem pielāgojumiem, kas ietvēra dažu mašīnu norakstīšanu visās trijās ražošanas vietās un vienas ražotnes slēgšanu. Tajā pašā laikā nevar izslēgt to, ka dažas mašīnas no slēgtās ražotnes tika pārvietotas uz citām ražošanas vietām. Jebkurā gadījumā tas nemaina šā ražotāja vai visu Krievijas ražotāju ražošanas jaudas aplēses; attiecīgā ieinteresētā persona šīs aplēses neapstrīdēja. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(45)

Attiecībā uz jautājumu par jaudas izmantošanu un neizmantoto jaudu papildus datiem, ko sniedza divi ražotāji, un tā kā nebija precīzas informācijas par trešā ražotāja jaudas izmantošanu, tika pieņemts, ka trešā ražotāja jauda bija tādā pašā apmērā, kā divu pārējo ražotāju jauda, t. i., 90 % PIP. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka kopējā neizmantotā jauda Krievijas Federācijā ir 17 000 tonnu apmērā. Tas atbilst aptuveni 8 % no Savienības patēriņa PIP.

(46)

Ņemot vērā konstatējumus, ka eksports no Krievijas Federācijas PIP laikā joprojām tiek veikts par dempinga cenām, pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja tiek atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(47)

Tomēr ir jāuzsver šādi punkti. Pirmkārt, Krievijas Federācijā ir ierobežota neizmantotā jauda, ko var absorbēt ātri pieaugošais pieprasījums iekšzemes tirgū. Otrkārt, Krievijas ražotājiem nav kapacitātes, lai piegādātu visus trošu veidus, un tādējādi to konkurences spiediens uz Savienības tirgu ir ierobežots. Treškārt, diviem no trim zināmajiem ražotājiem ir pilnībā piederoši meitasuzņēmumi Savienībā, kas ražo līdzīgo ražojumu. Pamatojoties uz ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, meitasuzņēmuma sniegto informāciju, ir redzams, ka līdzīgais ražojums, ko ražojis meitasuzņēmums, galvenokārt ir pārdots Savienības tirgū, savukārt ražotājs eksportētājs ražo un pārdod līdzīgo ražojumu galvenokārt Krievijas tirgū. Turklāt Krievijas ražotājam eksportētājam ir ciešas komerciālās saiknes ar trešo valstu tirgiem, jo īpaši NVS tirgiem, kuri Krievijas eksportētājiem ir pievilcīgāki, jo vidējās minētajos tirgos izmantotās cenas ir augstākas nekā Savienībā izmantotās cenas. Pamatojoties uz šo, tika secināts, ka ir maz iespējams, ka attiecīgā ražojuma imports no Krievijas Federācijas būtiski palielināsies, ja pasākumi tiek izbeigti.

(48)

PIP laikā vairāk nekā 30 Savienības ražotāju ražoja SWR. Tāpēc minēto ražotāju saražotais apjoms (noteikts, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta no ražotājiem, kuri sadarbojās, un attiecībā uz citiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz datiem, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs) ir uzskatāms par kopējo saražoto apjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

Kā skaidrots 12. apsvērumā, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, tika izveidota izlase. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

(50)

Laikposmā no 2009. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 8 % – no 195 426 tonnām līdz 211 380 tonnām.

(51)

Saskaņā ar Eurostat datiem Krievijas Federācijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms laikposmā no 2009. gada līdz PIP palielinājās no 2 005 tonnām līdz 2 343 tonnām. Neraugoties uz šo palielināšanos, šie apjomi ir mazāki nekā importa apjoms no Krievijas Federācijas iepriekšējās izmeklēšanas laikā; importa apjoms 2005. gadā bija 2 908 tonnas, un laikposmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (iepriekšējais PIP) tas bija 3 323 tonnas. Turklāt kopš PIP beigām importam no Krievijas ir vērojama tendence samazināties (– 20 %).

(52)

Krievijas importa tirgus daļa bija 1,03 % 2009. gadā un 1,11 % PIP laikā.

(53)

Importa cenas attiecīgajā periodā stabili pieauga par 12 %.

(54)

Cenu samazinājums tika noteikts, izmantojot Krievijas ražotāja, kas sadarbojās, eksporta cenas bez antidempinga maksājuma, un tās bija robežās no 54,7 % līdz 69,0 % atkarībā no ražojuma veida; vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 63,4 %. Tomēr, ņemot vērā mazo importa apjomu no Krievijas Federācijas un daudzos pastāvošos SWR veidus, cenu samazinājums varēja tikt noteikts, tikai pamatojoties uz ļoti nelielu skaitu identisku ražojuma veidu, kuru apjoms bija mazs (19,9 tonnas). Tādējādi cenu samazinājuma starpība ir uzskatāma par orientējošu.

(55)

Attiecīgajā periodā imports no citām valstīm, izņemot Krievijas Federāciju, palielinājās par 10,6 %; šī palielināšanās ir lielāka nekā patēriņa palielināšanās Savienības tirgū (+ 8 %). Neraugoties uz Savienības tirgus daļām, ko ieguvušas citas valstis, izņemot Krievijas Federāciju, attiecīgās tirgus daļas var uzskatīt par stabilām.

(56)

PIP laika galvenās eksportētājvalstis bija Dienvidkoreja ar 16 % tirgus daļu, kurai sekoja ĶTR (1,78 %), Taizeme (apmēram 1,65 %) un Krievijas Federācija (skatīt iepriekš, 1,11 %), savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija tuvu 60 %.

(57)

Vidējās cenas līdzīgā ražojuma importam no citām valstīm attiecīgajā periodā saglabājās stabilas un nemainīgas, un Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums bija vidēji 57 %.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(59)

Tā kā attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tika izmantota pārbaude izlases veidā, kaitējumu vērtēja, pamatojoties gan uz informāciju, kas apkopota visas Savienības ražošanas nozares (“SRN”) līmenī (makroekonomiskie elementi, kā noteikts 49. apsvērumā), gan pamatojoties uz informāciju, kas apkopota izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī (mikroekonomiskie elementi, kā noteikts 49. apsvērumā).

(60)

Laikā no 2009. gada līdz PIP SRN ražošanas apjoms palielinājās par 6 %, t. i., no 214 475 tonnām līdz 228 368 tonnām. Patēriņa paaugstināšanās (+ 8 %) kontekstā, kā minēts 52. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare palielināja savu ražošanas apjomu par 6 %.

(61)

Savienības patēriņa paaugstināšanās (+ 8 %) arī izraisīja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma palielināšanos par 6 %.

(62)

SRN pārdošanas apjoms Savienības tirgū laikposmā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 7 %.

(63)

SRN attiecīgajā periodā izdevās savu tirgus daļu saglabāt nemainīgu, t. i., 60 % līmenī 2009. gadā un 59 % līmenī PIP laikā.

(64)

Laikposmā no 2009. gada līdz PIP, kad patēriņš Savienībā palielinājās par 8 %, SRN pārdošanas apjoms arī palielinājās par 7 %. Tādējādi var uzskatīt, ka SRN tirgus daļa bija stabila, lai gan tās tirgus daļa nedaudz samazinājās un imports no Krievijas Federācijas nedaudz palielinājās.

(65)

Lai gan izlasē iekļautie Savienības ražotāji parādīja nodarbinātības palielināšanos par 5 % attiecīgajā periodā, pieprasījuma iesniedzēja aplēses par nodarbinātības līmenī visā SRN ir atšķirīgas, un ir vērojama negatīva tendence, proti, samazināšanās par 6 % laikposmā no 2009. gada līdz PIP.

(66)

Izvērtējot, kā SRN ietekmēja faktiski konstatētais dempinga starpības apmērs (4,7 %), jānorāda, ka šo ietekmi nevar uzskatīt par nozīmīgu, ņemot vērā zemo kopējo importa apjomu no Krievijas Federācijas un salīdzinoši zemo antidempinga starpību.

(67)

SRN noslēguma krājumu līmenis laikposmā no 2009. gada līdz PIP samazinājās.

(68)

SRN vienības pārdošanas cenas laikposmā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 8 %. Šīs cenas izmaiņas ir saistītas ar to, ka SRN spēja pārnest ražošanas izmaksu palielināšanos (par 8 %) uz lietotājiem. Tā ir saistīta ar SRN pakāpenisku pāreju uz lielāka diametra trošu ražošanu un lielāku pievēršanos speciāla pielietojuma trošu ražošanai.

(69)

Laikposmā no 2009. gada līdz PIP vidējā alga uz pilnslodzes ekvivalentu (PSE) samazinājās par 20 %. Pēc dažu izlasē iekļauto uzņēmumu restrukturizācijas kalpotāju un strādnieku proporcija palielinājās attiecīgajā periodā, un to atspoguļo vidējās algas izmaksu palielināšanās uz vienu nodarbināto.

(70)

SRN darbaspēka darba ražīgums, ko mēra kā produkciju uz PSE gadā, attiecīgajā periodā bija nepastāvīgs – 2010. gadā tas samazinājās, pēc tam 2011. gadā un PIP laikā palielinājās.

(71)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi SWR palielinājās par 271 %, tie bija nozīmīgi un kopumā bija gandrīz EUR 16 miljoni PIP laikā. Attiecīgajā periodā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nebija grūtību piesaistīt kapitālu. Turklāt lielu daļu ieguldījumu varēja finansēt, izmantojot darbības radītas naudas plūsmas.

(72)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem izdevās gūt peļņu visā attiecīgajā periodā. Peļņa, kas tika gūta no 2009. gada līdz PIP, neraugoties uz samazinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu, bija lielāka nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais 5 % mērķis peļņas jomā.

(73)

Ienākums no ieguldījumiem, kas izteikts kā kopējās SRW ražošanā gūtās peļņas procentuālā attiecība pret to aktīvu tīro uzskaites vērtību, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar SRW ražošanu, visā attiecīgajā periodā kopumā atbilda rentabilitātes tendencei. Neraugoties uz samazinājumu, šis rādītājs joprojām ir diezgan augsts.

(74)

Situācija saistībā ar naudas plūsmu vispārēji saglabājas ļoti pozitīva, neraugoties uz noteiktu pasliktināšanos laikposmā no 2009. gada līdz PIP: tā zināmā mērā atbilst rentabilitātes attīstības tendencei visā attiecīgajā periodā.

(75)

Lielākā daļa rādītāju liecina, ka SRN pielāgoja savas ražošanas iekārtas, lai spētu veiksmīgāk darboties jaunajos ekonomikas apstākļos un spētu izmantot iespējas gan Savienības tirgos, gan tirgos ārpus Savienības, jo īpaši tajos segmentos, kur iespējams gūt lielu peļņas normu. SRN ekonomiskās un finansiālās situācijas uzlabošanās pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2001. gadā pierāda, ka šie pasākumi bija efektīvi un ka SRN bija atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām.

(76)

Attiecīgajā periodā SRN izdevās vairāk vai mazāk saglabāt savu tirgus daļu, cenas palielinājās par 8 %, krājumu apmērs palika pieņemamā līmenī, turpretī ražošanas apjoms un patēriņš palielinājās. SRN visā attiecīgajā periodā bija rentabla, lai gan PIP laikā peļņas līmenis bija zemāks nekā 2009. gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka attiecīgajā periodā SRN neradās būtisks kaitējums.

(77)

Tika arī izvērtēts, vai būtiska kaitējuma atkārtošanās būtu iespējama, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tiek uzskatīts, ka tas, visticamāk, nenotiktu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(78)

Kā uzsvērts 54. apsvērumā, no Krievijas Federācijas importēto ražojumu cenas tika atzītas par dempinga cenām salīdzinājumā ar ES cenām. Tomēr, ņemot vērā atbilstošo ražojuma veidu nelielo apjomu, pašreizējo cenas samazinājuma starpību var tikai uzskatīt par orientējošu.

(79)

Kā izskaidrots 51. apsvērumā, Krievijas Federācijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 2 005 tonnas 2009. gadā un 2 343 tonnas PIP, tādējādi tirgus daļai esot attiecīgi 1,03 % un 1,11 %.

(80)

Kā izskaidrots 43. un 45. apsvērumā, Kopējā Krievijas jauda ir lēsta apmēram 158 000 tonnas, lai gan iepriekšējās izmeklēšanas laikā tā tika lēsta aptuveni ES kopējā patēriņa līmenī, t. i., 220 000 tonnas. Turklāt neizmantotā jauda šobrīd šķiet ierobežota.

(81)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka Krievijas tirgus nespēja absorbēt piedāvājuma apjomu. Šobrīd, kā tas izskaidrots 36. apsvērumā, SWR iekšējais patēriņš Krievijā ir ievērojami palielinājies – par 38 % attiecīgajā periodā. Turklāt saskaņā ar publiski pieejamajām ekonomikas prognozēm Krievijas Federācijas IKP tuvākajos gados būtu ievērojami jāpalielinās. Kā tas norādīts 45. apsvērumā, tādējādi Krievijas neizmantotā jauda būtu jāabsorbē Krievijas tirgum, kurš paplašinās, jo Krievijas cenas ir par 11 % augstākas nekā eksporta cenas uz ES. Turklāt Krievijas eksporta cenas uz citiem tirgiem, jo īpaši NVS valstīm, ir vidēji par 5,6 % augstākas nekā eksporta cenas uz ES. Tādējādi ir maz ticams, ka būtiski apjomi, kas izriet no neizmantotās jaudas vai pašreizējās pārdošanas iekšzemes tirgū un/vai NVS valstu tirgos, tiktu pārvirzīti uz Savienības tirgu.

(82)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka, atceļot Krievijas Federācijas izcelsmes ražojumu importam noteiktos pasākumus, būtisks kaitējums SRN, visticamāk, neatkārtotos.

(83)

Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga pasākumi, kas piemērojami Krievijas Federācijas izcelsmes SWR, būtu atceļami un šī procedūra jāizbeidz saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu.

(84)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata gatavojas ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi saistībā ar Krievijas Federācijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu tiktu izbeigti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Viena ieinteresētā persona iesniedza savas piezīmes; šī persona arī pieprasīja un tai tika nodrošināta uzklausīšana uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē,

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2007 (2) tika noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Taivānas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes peroksisulfātu (persulfātu) importam (“sākotnējā izmeklēšana” un “sākotnējie pasākumi”). Attiecībā uz ĶTR pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 71,8 % apmērā visiem uzņēmumiem, izņemot divus Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuriem bija noteikti individuālie maksājumi.

(2)

Komisija, 2012. gada 10. oktobrī publicējot paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) (3) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami ĶTR izcelsmes persulfātu importam.

(3)

Pārskatīšana tika sākta pēc pamatota pieprasījuma, ko iesniedza divi Eiropas ražotāji (RheinPerChemie GmbH&Co. KG un United Initiators GmbH&Co. KG) (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv visu (100 %) Savienības persulfātu produkciju.

(4)

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, atkārtotos.

(5)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, ražotājus eksportētājus ĶTR, nesaistītos importētājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, kas tie ir iesaistīti, ražotājus iespējamajās analogajās valstīs un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Ņemot vērā to ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju Savienībā iespējami lielo skaitu, uz kuriem attiektos izmeklēšana, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika aicinātas atbilstīgi pamatregulas 17. pantam pieteikties 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Nepieteicās neviens importētājs.

(9)

Tikai viens ražotājs eksportētājs no ĶTR atbildēja uz anketas jautājumiem. Tāpēc nebija vajadzības veidot ražotāju eksportētāju izlasi.

(10)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem, viena ražotāja eksportētāja ĶTR un viena ražotāja Turcijā, kas tika apsvērta kā iespējamā analogā valsts.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

United Initiators (Shanghai) Co. Ltd, Šanhaja (4).

(12)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, uz ko attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, peroksisulfāti (persulfāti), tostarp kālija peroksimonosulfātsulfāts (“attiecīgais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodu 2833 40 00  un ex 2842 90 80 .

(13)

Attiecīgo ražojumu izmanto par iniciatoru vai oksidētāju vairākos pielietojumos. Piemēram, to izmanto par polimerizācijas iniciatoru polimēru ražošanā, kodinātāju iespiedshēmu plašu ražošanā, matu kopšanas līdzekļos, tekstilmateriālu izmēra samazināšanai, papīrrūpniecībā, par zobu protēžu tīrītāju un par dezinficētāju.

(14)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, kā arī ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galvenie lietojumi, tādēļ šie ražojumi tiek uzskatīti par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai tiek veikts dempings un vai dempings, visticamāk, turpināsies vai atkārtosies, ja, iespējams, tiks izbeigti pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētu ĶTR importu.

(16)

Kā paskaidrots 9. apsvērumā, tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs sadarbojās izmeklēšanā un neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību PIP laikā. Kā minēts iepriekš 22. apsvērumā un sīkāk paskaidrots 51. līdz 53. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka būtībā visu importu no ĶTR PIP laikā veica viens eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu un uz kuru neattiecas šī pārskatīšana. Tādējādi šajā lietā nevarēja veikt dempinga analīzi.

(17)

Lai noteiktu dempinga atkārtošanās iespējamību, tika ņemta vērā informācija, ko sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, informācija, kuru ievāca saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, un pieejamie fakti attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Pieejamos faktus atrada termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, informācijā, kas tika publicēta termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros, ko 2013. gada martā ierosināja Amerikas Savienotās Valstis (ASV) (5), Komisijai pieejamajā statistikā, proti, dalībvalstu nosūtītajos ikmēneša datos saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punktā minētā datubāze”) un Eurostat datos par importu.

(18)

Izmeklēšanā pieejamie dati liecina, ka būtībā visu importu no ĶTR PIP laikā veica viens Ķīnas eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu (6). Tāpēc uz minēto importu neattiecas antidempinga pasākumi. Minētā importa cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares cenām minētajā periodā.

(19)

Lai gan attiecīgajā periodā cenas Ķīnas importam uz Savienību palielinājās par 29 %, tās joprojām bija zemas un zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu PIP. Palielinājās arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, taču mazāk, proti, par 7 %.

(20)

Vienīgais Ķīnas eksportētājs, kas sadarbojās un uz ko attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, PIP laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību. Tomēr izmeklēšana liecina, ka tas eksportēja par dempinga cenām uz trešo valstu tirgiem un ka cenas bija pat zemākas nekā pašreizējā importa cenas no ĶTR uz Savienības tirgu. Tas norāda uz to, ka eksportētāji Ķīnā turpina dempingu un ka to cenas ir zemas.

(21)

Savienības tirgu principā veido imports no šādām trim valstīm: Ķīna, Turcija un ASV, kas katra veido 8 % līdz 10 % no tirgus daļas, un divi Savienības ražotāji, kuru tirgus daļa ir aptuveni 65 līdz 75 %. Izmeklēšana liecina, ka ASV joprojām bija pārstāvētas Savienības tirgū un veidoja aptuveni vienu trešdaļu no kopējā importa PIP laikā. ASV importa cenas bija vidēji 10 % augstākas par importa cenām no ĶTR. Šis konstatējums līdzās novērotajām cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, liecina, ka Ķīnas imports joprojām radīja spiedienu uz pārdošanas cenām Savienībā.

(22)

Kā minēts iepriekš 18. apsvērumā, importu no Ķīnas PIP laikā veica viens eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu. No 2009. gada līdz PIP šā importa apjoms palielinājās par 24 % un attiecīgā tirgus daļa pieauga no 8 % līdz 9,6 % no kopējā Savienības patēriņa šajā pašā periodā.

(23)

Jāatgādina, ka no 1995. līdz 2001. gadam pret persulfātiem no ĶTR bija noteikti antidempinga pasākumi. Kad šie pasākumi tika atcelti, importa apjoms no ĶTR palielinājās no mazāk nekā 200 tonnām 2001. gadā līdz vairāk nekā 4 000 tonnām 2003. gadā un vairāk nekā dubultojās līdz gandrīz 9 000 tonnām 2006. gadā. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas imports dažos gados veidoja vairāk nekā 20 % no Savienības tirgus. 2003. līdz 2006. gada periodā, kad patēriņš palielinājās par 7 %, Ķīnas tirgus daļa divkāršojās. Tas liecina, ka Ķīnas eksportētāji var iegūt ievērojamu tirgus daļu Savienības tirgū, ja netiek piemēroti antidempinga pasākumi.

(24)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus un apsvērumus, īpaši Ķīnas reakciju uz pasākumu atcelšanu Savienības tirgū 2001. gadā, Ķīnas cenu līmeni PIP laikā un dempinga turpināšanos trešo valstu tirgos, tiek uzskatīts par iespējamu, ka īstermiņa perspektīvā Savienības tirgū lielos daudzumos ieplūdīs Ķīnas imports pa zemām cenām, ja tiks atcelti spēkā esošie pasākumi.

(25)

Kā minēts iepriekš 16. apsvērumā, Ķīnas uzņēmums, kas sadarbojās, neeksportēja uz Savienību PIP laikā, tāpēc nevarēja salīdzināt tā normālās vērtības iekšzemes tirgū ar eksporta cenām uz Savienību. Tomēr, kā minēts iepriekš 24. apsvērumā, tika novērtēts, vai uzņēmums veicis eksportu uz trešām valstīm par dempinga cenām PIP laikā. Uzņēmumam sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER, tāpēc normālās vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz tā datiem.

(26)

Trim attiecīgā ražojuma veidiem, kuriem pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi un pārdevumi bija veikti parastajā tirdzniecības apritē, vidējās normālās vērtības tika noteiktas, pamatojoties uz neatkarīgu pircēju maksātajām cenām iekšzemes tirgū. Vienam veidam normālā vērtība bija jāaprēķina uz ražošanas izmaksu pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Lai noteiktu minētā veida normālo vērtību, tika izmantotas uzņēmuma ražošanas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA izmaksas) un peļņa, kas gūta, pārdodot ražojumus iekšzemē parastajā tirdzniecības apritē, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu.

(27)

Salīdzinājums starp normālo vidējo svērto vērtību un vidējo svērto eksporta cenu (izmantojot ex-works cenu) uz trešām valstīm, kas noteikta, pamatojoties uz ziņotajiem un pārbaudītajiem datiem, liecina, ka vidējā svērtā dempinga starpība bija 9,4 %.

(28)

Attiecībā uz cenu politiku antidempinga pasākumi Indijā un ASV ir arī skaidra norāde uz to, ka Ķīnas eksportētāji izmantoja dempingu citos tirgos.

(29)

Izmeklēšana liecina, ka Ķīnas uzņēmums, kas sadarbojās, eksportēja uz dažādām trešām valstīm, piemēram, Brazīliju, Indonēziju, Malaiziju, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Taivānu, Taizemi un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tāpēc Ķīnas uzņēmuma, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm tika salīdzinātas ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni un ĶTR importa cenu PIP laikā Savienības tirgū. Šis salīdzinājums liecina, ka Ķīnas eksportētāja, kas sadarbojās, cenas bija ievērojami (līdz 40 %) zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām PIP laikā.

(30)

Šī analīze, no vienas puses liecina, ka cenas Savienības tirgū ir augstākas un tāpēc ļoti pievilcīgas un, no otras puses, otra Ķīnas eksportētāja piedāvātās cenas ir zemākas par pašreizējo Ķīnas importa cenu Savienības tirgū.

(31)

Tāpat ir jāatgādina, ka uzņēmuma, kas sadarbojās, normālās vērtības PIP laikā kopumā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tas apliecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo tajā Ķīnas ražotāji viennozīmīgi varētu gūt lielāku peļņu. Šķiet, ka zemais cenu līmenis Ķīnā pamatojas vien uz pietiekamo jaudu un plašo attiecīgā ražojuma piedāvājumu.

(32)

Kā minēts iepriekš 28. apsvērumā, konkrēti trešo valstu tirgi, piemēram, ASV un Indijā, Ķīnas eksportētājiem vairs nav tik pievilcīgi antidempinga pasākumu dēļ. Turklāt tika konstatēts, ka citi trešo valstu tirgi darbojas salīdzinoši zemākos cenu līmeņos nekā Savienības tirgus. Citus tādu trešo valstu tirgus, uz kurām neattiecas pasākumi, jau apgādā uzņēmumi, kuri darbojas minētajos tirgos, tāpēc, visticamāk, visa brīvā jauda ĶTR tiktu izmantota eksportam uz Savienības tirgu.

(33)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, gaidāms, ka Ķīnas eksports ieplūstu vēl lielākos apjomos un radītu lielāku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu brīvās jaudas analīze ĶTR pamatojās uz pieejamajiem faktiem (jo cita informācija nebija pieejama), proti, ierobežoto informāciju, kuru par tirgus situāciju ĶTR sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un Savienības ražošanas nozare un kas tika iegūta no publiski pieejamās informācijas piecu galveno ražotāju līmenī, kuri tika noteikti ĶTR, un datiem, kuri tika savākti sākotnējā posmā. Informācija, kas bija iegūta no šiem avotiem, tika atzīta par saskanīgu.

(35)

Pamatojoties uz šo informāciju, tiek pieņemts, ka ĶTR ir pieejama ražošanas jauda vairāk nekā 100 tūkst. tonnu apjomā, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā Savienības patēriņš PIP laikā.

(36)

Pamatojoties uz ražotāja, kas sadarbojās, jaudas izmantojuma rādītāju, tika secināts, ka ĶTR potenciāli ir pieejama ievērojama jauda, ko varētu izmantot, lai palielinātu ražošanu un novirzītu produkciju uz Savienības tirgu, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti.

(37)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka dempings varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Jo īpaši Ķīnā noteikto normālo vērtību līmenis, ražotāja, kas sadarbojās, dempings trešo valstu tirgos, antidempinga pasākumi pret Ķīnas eksportētājiem Indijā un ASV, Savienības tirgus pievilcība salīdzinājumā ar citiem tirgiem un pieejamā ievērojamā ražošanas jauda ĶTR norāda uz to, ka dempings varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(38)

Pašreizējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienībā persulfātus ražo tikai divi ražotāji. Tie veido 100 % no Savienības produkcijas kopapjoma PIP laikā. Abi ražotāji atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu un sadarbojās izmeklēšanā.

(39)

Tāpēc minētie uzņēmumi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(40)

Lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti, dati saistībā ar abiem Savienības ražotājiem ir izklāstīti indeksu vai diapazonu veidā.

(41)

Informācija par importu tika analizēta KN koda līmenī attiecībā uz trijiem galvenajiem līdzīgā ražojuma veidiem, proti, amonija persulfātu, nātrija persulfātu un kālija persulfātu, un Taric koda līmenī – ceturtajam veidam, proti, kālija peroksimonosulfātam. Importa analīzi papildināja saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu savāktie dati.

(42)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu KN koda un Taric koda līmenī.

(43)

Patēriņš Savienībā PIP bija nedaudz lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. No 2009. līdz 2010. gadam bija vērojams kāpums par 22 %, taču turpmāk patēriņš nepārtraukti samazinājās par aptuveni 18 %.

1.   tabula

Patēriņš

(44)

ĶTR importa apjomi un tirgus daļas tika analizēti, pamatojoties uz Eurostat informāciju un datiem, kuri savākti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(45)

Iepriekš minēto datubāzu salīdzinājums liecina, ka viss imports no ĶTR ir tā viena uzņēmuma imports, kas, kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, neveica dempingu. Tāpēc nevar analizēt importa par dempinga cenām no ĶTR tirgus daļu un tā cenu pārmaiņas.

(46)

Turklāt Ķīnas ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecās antidempinga pasākumi, neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību PIP laikā, tāpēc nevarēja aprēķināt ĶTR cenu samazinājumu.

(47)

Importa apjoms no citām valstīm, tā cenas un tirgus daļa attiecīgajā periodā ir parādīta nākamajā tabulā. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz statistikas informāciju, kas sniegta KN koda un Taric koda līmenī. Kā paskaidrots iepriekš 40. apsvērumā, konfidencialitātes dēļ tirgus daļas rādītāji ir izklāstīti indeksu veidā.

2.   tabula

Imports no citām trešām valstīm

(48)

Importa apjomi no citām trešām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 12 %, savukārt vidējā cena tajā pašā periodā palielinājās par 6 %. Citu trešo valstu zaudēto tirgus daļu daļēji aizņēma Ķīnas imports un Savienības ražošanas nozare. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozare palielināja cenas vidēji par 7 %, kā teikts turpmāk 64. apsvērumā.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(50)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares produkcijas apjoms ievērojami palielinājās. Pieaugums bija īpaši izteikts no 2009. līdz 2010. gadam, kad produkcijas apjoms palielinājās par 32 procentpunktiem. Pēc tam tas bija stabils, savukārt no 2011. gada līdz PIP – nedaudz samazinājās.

3.   tabula

Kopējā Savienības produkcija

(51)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija stabila. Kad produkcijas apjoms 2009.–2011. gadā palielinājās, jaudas izmantojums kāpa kopumā par 34 %. Šī tendence mainījās PIP, jo produkcijas apjoma kritums nozīmēja arī jaudas izmantojuma kritumu par sešiem procentpunktiem, kā parādīts turpmāk.

4.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(52)

Lai gan Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis no 2009. gada līdz PIP ievērojami palielinājās, tas bija salīdzinoši zems attiecībā pret produkcijas līmeni.

5.   tabula

Krājumi perioda beigās

(53)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem mainījās tāpat kā patēriņš, kas augstāko līmeni sasniedza 2010. gadā, savukārt turpmākajos gados līdz PIP beigām bija ar lejupslīdošu tendenci. Attiecīgajā periodā tas palielinājās par 6 %.

6.   tabula

Pārdevumi nesaistītiem pircējiem

(54)

Pārdevumu apjomam Savienībā bija raksturīga tā pati tendence kas patēriņam, tāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabila.

7.   tabula

Savienības tirgus daļa

(55)

Kā paskaidrots iepriekš, patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā Savienībā bija neliels (3 procentpunkti). Savienības ražošanas nozare tajā pašā periodā spēja nedaudz palielināt pārdevumu apjomus un tirgus daļu.

(56)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2009. gada līdz PIP bija stabils. Tomēr ražīgums uz vienu nodarbināto, mērot kā izlaidi tonnās uz nodarbināto, šajā periodā acīmredzami palielinājās atbilstoši produkcijas tendencei. Sīkāki dati sniegti tabulā.

8.   tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienības nozarē kopumā

(57)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 7 %. Šo Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas kāpumu (7 %) var izskaidrot ar tā ražojumu klāsta pārmaiņām, ko tā pārdeva attiecīgajā periodā. Šī cena, pat ņemot vērā potenciālās ražojumu klāsta pārmaiņas, bija ievērojami lielāka par Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, noteikto cenu par eksportu uz trešām valstīm.

9.   tabula

Savienības pārdevumu vienības cena

(58)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2009. gadā bija tuvu peļņas slieksnim. Pēc tam no 2010. gada līdz PIP rentabilitāte bija virs 10 %. Tādējādi pēkšņais rentabilitātes indeksa kāpums no 2009. gada līdz 2010. gadam izskaidrojams ar ļoti zemo bāzes līmeni 2009. gadā, kas bija kritisks gads Savienības ražošana nozarei. 2011. gadā augstā rentabilitāte ir izskaidrojama ar ārkārtēju izmaksu ietaupījumu, kas vairs neatkārtosies nākotnē. Tas jau atspoguļojies rentabilitātes kritumā PIP, kas joprojām turpinās.

10.   tabula

Rentabilitāte

(59)

Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozare varēja saglabāt augstu ieguldījumu līmeni visā attiecīgajā periodā.

(60)

Ienākumam no ieguldījumiem bija tieši tā pati tendence kas rentabilitātei no 2009. līdz 2011. gadam, un tā nav uzskatāma par reprezentatīvu, kā paskaidrots iepriekš 58. apsvērumā.

11.   tabula

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(61)

Naudas plūsma, kas ietekmē nozares spēju pašfinansēt savu darbību, izteikta procentos no attiecīgā ražojuma apgrozījuma, piemērojās rentabilitātes tendencei. Tā ievērojami uzlabojās līdz 2011. gadam un samazinājās PIP laikā.

12.   tabula

Naudas plūsma

(62)

Savienības ražošanas nozarē saglabājās stabils nodarbināto skaits, savukārt to algas attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

(63)

Kā izklāstīts iepriekš, attiecīgajā periodā nebija importa par dempinga cenām no ĶTR, tāpēc nevarēja novērtēt dempinga starpības lielumu.

(64)

Ņemot vērā to, ka nebija importa par zemām dempinga cenām no ĶTR, kā arī ņemot vērā salīdzinoši lielo jaudas izmantojumu un Savienības iegūto tirgus daļu, rentabilitātes līmeni un konkrētu finanšu rādītāju pozitīvās pārmaiņas, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija atguvusies no dempinga radītās ietekmes pagātnē. Tomēr atgūšanās ir notikusi nesen, un PIP laikā Savienības tirgū tika novērots dažādu kaitējuma rādītāju, piemēram, rentabilitātes, naudas plūsmas, ienākumu no ieguldījumiem un ieguldījumu zināms kritums.

(65)

Izmeklēšana liecina, ka ražojumu imports par zemām dempinga cenām no ĶTR vairs neieplūda Savienības tirgū tieši pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas 2007. gadā un minēto ražojumu nebija tirgū attiecīgajā periodā vai PIP laikā. Savienības tirgū piedāvātais ĶTR imports tika iegūts no vienīgā Ķīnas ražotāja, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic dempingu. Tas ļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt augstu ražošanas līmeni, palielināt pārdevumu apjomu, vidējo pārdošanas cenu, tirgus daļu un rentabilitāti un uzlabot finansiālo situāciju kopumā.

(66)

Tāpēc tiek secināts, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Ņemot vērā patēriņa kritumu un konkrētu kaitējuma rādītāju pasliktināšanos PIP laikā, kā aprakstīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares situācija joprojām ir sarežģīta.

(67)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas importa potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari tika analizēta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(68)

Analīze bija veltīta neizmantotajai ražošanas jaudai ĶTR un Ķīnas eksportētāju rīcībai trešo valstu tirgos un Savienības tirgū.

(69)

Saskaņā ar izmeklēšanā savākto un pārbaudīto informāciju, tiek lēsts, ka attiecīgā ražojuma ražošanas jauda Ķīnā ir aptuveni 100 tūkst. tonnu. Turklāt valstī ir izkliedēti vairāki mazi ražotāji, kas šo rādītāju palielina vēl vairāk.

(70)

Tā kā Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, nav pieejami dati par to jaudas precīzo procentuālo daļu, kas nav izmantota un ko varētu izmantot, lai eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu. Tomēr izmeklēšana liecina, ka vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja neizmantotā ražošanas jauda ir aptuveni 30 %. Ekstrapolējot šo informāciju uz visiem Ķīnas uzņēmumiem, sanāktu, ka patlaban ĶTR ir neizmantota jauda vairāk nekā 30 tūkst. tonnu apmērā.

(71)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ĶTR eksportam būtu pieejami 20–25 tūkst. tonnu attiecīgā ražojuma, pat ja Ķīnas uzņēmumi nestrādātu ar pilnu jaudu. Ņemot vērā konstatējumus un secinājumus, kas izdarīti iepriekš 22. līdz 44. apsvērumā, ir skaidrs, ka, nepagarinot pasākumu termiņu, neizmantotā jauda Ķīnā tiks izmantota eksportam uz Savienības tirgu. Potenciālais papildu eksporta apjoms būtu jāskata saistībā ar patēriņu Savienībā 25 000–35 000 tonnu apmērā PIP laikā.

(72)

Kā minēts iepriekš 20. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka Ķīnas eksports uz trešām valstīm bija veikts par dempinga cenām. Turklāt attiecīgo iestāžu ASV un Indijā veikto termiņbeigu pārskatīšanu rezultāti ļāva sagatavot ieteikumu, ka būtu jāpagarina ĶTR izcelsmes persulfātiem noteiktie spēkā esošie antidempinga pasākumi. Šajā situācijā gaidāms, ka Ķīnas eksportētāju brīvā ražošanas jauda lielākoties tiks izmantota, lai ražotu eksportam uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiks atcelti. Kā paskaidrots iepriekš 32. apsvērumā, visa neizmantotā ražošanas jauda ĶTR, visticamāk, tiks izmantota, lai eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu, ņemot vērā to, ka piegādes citiem trešo valstu tirgiem, uz kuriem neattiecas pasākumi, jau ir nodrošinājuši uzņēmumi, kas piedalās minētajos tirgos.

(73)

Ņemot vērā Ķīnas eksportētāju dempinga politiku pagātnē, kuras dēļ tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un viņu pašreizējo dempinga politiku trešās valstīs, var secināt, ka šie eksporta apjomi uz Savienību tiktu veikti par dempinga cenām.

(74)

Turklāt, kā minēts iepriekš 23. apsvērumā, jāatgādina, ka no 1995. līdz 2001. gadam tika noteikti antidempinga pasākumi pret persulfātu eksportu no ĶTR. Tā kā šo pasākumu termiņš netika pagarināts, importa apjoms no ĶTR palielinājās no mazāk nekā 200 tonnām 2001. gadā līdz gandrīz 10 tūkst. tonnu 2006. gadā, tādējādi veidojot vairāk nekā 20 % no Savienības tirgus.

(75)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, proti, neizmantotā ĶTR pieejamā jauda, Ķīnas dempinga turpināšanās trešās valstīs, Ķīnas ierobežotā iespēja pārdot citos galvenajos trešo valstu tirgos un pierādītā spēja novirzīt eksporta apjomus uz Savienības tirgu, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana vājinās Savienības ražošanas nozares stāvokli galvenajā tirgū un nodarītais kaitējums atkārtosies, jo ieplūdīs Ķīnas imports par dempinga cenām. Nav pamata uzskatam, ka Savienības ražošanas nozares darbības uzlabošanās tendence, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem, saglabātos vai pastiprinātos, ja pasākumi tiktu atcelti. No otras puses, ir labvēlīgi apstākļi, lai Ķīnas importu, iespējams, novirzītu uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, un tas, visticamāk, negatīvi ietekmēs pozitīvās pārmaiņas Savienības tirgū, kas sasniegtas attiecīgajā periodā. Iespējamais Ķīnas imports par dempinga cenām varētu radīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, un tai nāktos zaudēt tirgus daļu, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, kas joprojām ir nestabili, kā paskaidrots iepriekš 66. apsvērumā.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības kopējām interesēm. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(77)

Tā kā šī izmeklēšana ir spēkā esošo pasākumu pārskatīšana, tā ļauj novērtēt spēkā esošo antidempinga pasākumu negatīvo ietekmi uz ieinteresētajām personām.

(78)

Iepriekš 70. apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti. Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmēs Savienības ražošanas nozari, jo Savienības ražotāji varēs saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un kopumā labo ekonomisko stāvokli. Turpretī, pārtraucot pasākumus, tiktu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares darbība, jo ir pamats uzskatīt, ka Ķīnas imports tiks novirzīts uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, kas izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

(79)

Neviens no 44 lietotājiem, ar kuriem sazinājās, neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesadarbojās. Lietotāji nesadarbojās arī sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā lietotāji nepauda ieinteresētību, tika secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūs pretrunā lietotāju interesēm. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma ietekme uz pakārtoto ražojumu izmaksām drīzāk ir neliela un ka pasākumu saglabāšanai nebūs negatīvas ietekmēs uz lietotāju nozari. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka, pateicoties ražojuma īpašībām, kā arī tirgū pieejamajiem daudzajiem piegādes avotiem, var viegli mainīt piegādātājus.

(80)

Neviens no 14 importētājiem, ar kuriem sazinājās, neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesadarbojās. Importētāji nesadarbojās arī sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā importētāji nepauda ieinteresētību, tika secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūs pretrunā importētāju interesēm. Izmeklēšanā konstatēja, ka importētāji var viegli iepirkt ražojumus no dažādiem avotiem, kas patlaban pieejami tirgū, jo īpaši no Savienības ražošanas nozares, ASV eksportētājiem un Ķīnas eksportētājiem, kuri pārdod par cenām, kas nav dempinga cenas.

(81)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(82)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus. Pēc informācijas izpaušanas tām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(83)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot ar Regulu (EK) Nr. 1184/2007 noteiktos antidempinga pasākumus konkrētu ĶTR izcelsmes peroksisulfātu (persulfātu) importam.

(84)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā lietā nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ieviesta individuālā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem,