19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/1

(1)

GMES datu un informēšanas politikai vajadzētu būt saskanīgai ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām, instrumentiem un darbībām. Jo īpaši tai būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvā 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (2). Minētajā politikā būtu jāievēro ES Pamattiesību hartā atzītās tiesības un principi, jo īpaši tiesības uz privāto dzīvi, personas datu aizsardzību, intelektuālā īpašuma tiesības, humanitāro un eksakto zinātņu brīvība un darījumdarbības brīvība.

(2)

GMES datu un informēšanas politikai vajadzētu būtiski sekmēt Savienības atbalstīto datu pieejamības politiku, kas ierosināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (3) un nostiprināta ar Komisijas 2011. gada 12. decembra Lēmumu 2011/833/ES par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (4), kurš pieņemts saistībā ar Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (5).

(3)

Būtu jāizveido GMES lietotājiem paredzēti reģistrācijas un licencēšanas nosacījumi, kā arī jānosaka kritēriji attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai. Nosacījumi attiecībā uz piekļuvi citiem datiem un informācijai, ko izmanto kā ievaddatus GMES pakalpojumiem, būtu jāparedz šo datu sniedzējiem.

(4)

Komisija 2009. gada 28. oktobra paziņojumā “Globālā vides un drošības novērošana (GMES): kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie pasākumi” (6) pauda nodomu saistībā ar Sentinel programmu īstenot bezmaksas un atklātas piekļuves datu politiku.

(5)

Piekļuvei Sentinel programmas datiem vajadzētu būt bez maksas, pilnīgai un atklātai saskaņā ar kopējiem principiem Sentinel datu politikā (7), ko pieņēmusi Eiropas Kosmosa aģentūras Programmas padome Zemes novērošanai (PB-EO).

(6)

Piekļuve GMES datiem un GMES pakalpojumu informācija trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 911/2010 7. pantu piedalās GMES darbībās, būtu jānodrošina saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro dalībvalstīm.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 911/2010 28. apsvērumu GMES būtu jāuzskata par Eiropas ieguldījumu Zemes novērošanas sistēmu globālās sistēmas (GEOSS) attīstībā. Tāpēc GMES atklāta izplatīšana būtu pilnībā jāsaskaņo ar GEOSS datu apmaiņas principiem.

(8)

Lai sasniegtu GMES datu un informēšanas politikas mērķus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 911/2010 9. pantā, lietotājiem maksimāli iespējamā apmērā būtu jānodrošina tiesības izmantot GMES datus un GMES pakalpojumu informāciju. Lietotājiem būtu jānodrošina iespēja arī tālāk izplatīt iepriekš pārveidotus vai nepārveidotus GMES datus un GMES pakalpojumu informāciju.

(9)

GMES datu un GMES pakalpojumu informācija lietotājiem būtu jāsaņem bez maksas, lai izmantotu sociālās priekšrocības, ko rada GMES datu un GMES pakalpojumu informācijas intensīvāka izmantošana.

(10)

GMES datu atklātas izplatīšanas politiku varētu pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot, ņemot vērā lietotāju vajadzības, Zemes novērošanas nozares vajadzības un tehnoloģiju attīstības tendences.

(11)

Lai plaši izplatītu GMES datus un informāciju, būtu lietderīgi nenodrošināt nedz konkrētas, nedz arī netiešas garantijas, tostarp attiecībā uz kvalitāti un piemērotību jebkuram mērķim.

(12)

Komisijai būtu jāierobežo GMES datu atklāta izplatīšana gadījumos, kad bezmaksas, pilnīga un atklāta piekļuve konkrētiem GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai varētu ietekmēt ES Pamattiesību hartā nostiprināto tiesību un principu ievērošanu, piemēram, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, personas datu vai GMES pakalpojumu sniegšanas procesā ievadei izmantoto datu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

(13)

Vajadzības gadījumā ierobežojumiem būtu jāaizsargā Savienības drošības intereses, kā arī dalībvalstu valsts drošības intereses. Attiecībā uz valsts drošības interesēm, nosakot šādus ierobežojumus, būtu jāievēro to dalībvalstu saistības, kuras saskaņā ar starptautiskiem līgumiem pievienojušās kopējās drošības organizācijai. Slepenuma kritērija novērtējumam nolūkā ierobežot GMES datu un GMES pakalpojumu informāciju būtu jānovērš ex ante drošības problēmas, tādējādi nodrošinot GMES datu un GMES pakalpojumu informācijas nepārtrauktu piegādi.

(14)

Slepenuma kritērijā būtu jāietver dažādi parametri, kas varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Kā svarīgs slepenuma kritērijs būtu jāņem vērā draudi būtiski svarīgai infrastruktūrai, kā noteikts 2. panta a) punktā Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (8).

(15)

Vajadzības gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt ierobežojumu piemērošanu, sniedzot konkrētus GMES datus un GMES pakalpojumu informāciju. Pārbaudot šādus pieprasījumus vai pēc savas iniciatīvas Komisijai būtu jānodrošina iedarbīga un efektīva atbilde, lai aizsargātu Savienības vai dalībvalstu drošības intereses, vienlaikus pēc iespējas mazāk traucējot datu un informācijas plūsmas lietotājiem.

(16)

Tehnisku ierobežojumu dēļ GMES datu izplatīšanas platformas varētu nespēt izpildīt visus datu vai informācijas pieprasījumus. Šādos ārkārtas gadījumos, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, GMES datu un GMES pakalpojumu informācijas tehniskā pieejamība būtu jārezervē lietotājiem no valstīm un starptautiskām organizācijām, kas piedalās GMES darbību izpildē. Attiecīgā gadījumā pakalpojumu rezervēšanas priekšrocība būtu jānosaka, izmantojot konkrētu reģistrācijas veidu. Šāda rezervācija nedrīkstētu liegt tiem lietotājiem, kas ieguvuši datus vai informāciju, izmantojot rezervāciju, īstenot tiesības, kuras piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp tiesības tālāk izplatīt šādus datus vai informāciju.

(17)

Attiecībā uz piekļuvi GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai būtu jāizveido četri lietotāju reģistrācijas līmeņi. Pirmkārt, lai nodrošinātu GMES datu un GMES pakalpojumu informācijas plašu izmantošanu, meklēšanas un skatīšanās pakalpojumi Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē būtu jāsniedz bez reģistrācijas. Otrkārt, būtu jānodrošina iespēja Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem lejupielādes pakalpojumiem piemērot atvieglinātu reģistrāciju. Reģistrācijas procesam nevajadzētu atturēt lietotājus no piekļuves datiem un informācijai, tomēr vajadzētu būt iespējai apkopot lietotāju statistiku. Treškārt, vidējā reģistrācijas līmenī vajadzētu konkrētām lietotāju grupām nodrošināt iespēju rezervēt piekļuvi. Ceturtkārt, stingru reģistrācijas procedūru vajadzētu izmantot, lai drošības labad ierobežotu piekļuvi, prasot nepārprotamu lietotāja identifikāciju,

a)

nosacījumus pilnīgai un atklātai piekļuvei GMES pakalpojumu sniedzēju sagatavotajai informācijai un datiem, kas iegūti, izmantojot GMES infrastruktūru;

b)

kritērijus, ko piemēro, lai ierobežotu piekļuvi minētajai informācijai un datiem;

c)

GMES lietotāju reģistrācijas nosacījumus.

a)

“GMES pakalpojumi” ir pakalpojumu komponente, kas minēta Regulas (ES) Nr. 911/2010 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

“GMES pakalpojumu informācija” ir GMES pakalpojumu sniedzēju sagatavotā informācija un tās metadati;

c)

“GMES dati” ir GMES infrastruktūrā savāktie dati un to metadati;

d)

“metadati” ir strukturēta informācija par datiem vai informāciju, kas nodrošina iespēju tos meklēt, uzskaitīt un izmantot;

e)

“GMES izplatīšanas platforma” ir tehniska sistēma, ko izmanto GMES datu un GMES pakalpojumu informācijas izplatīšanai;

f)

“meklēšanas pakalpojumi” ir meklēšanas pakalpojumi, kā definēts Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

g)

“skatīšanās pakalpojumi” ir skatīšanās pakalpojumi, kā definēts Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

h)

“lejupielādes pakalpojumi” ir lejupielādes pakalpojumi, kā definēts Direktīvas 2007/2/EK 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

a)

reproducēšanai;

b)

izplatīšanai;

c)

publiskošanai;

d)

pielāgošanai, pārveidošanai un kombinēšanai ar citiem datiem un informāciju;

e)

šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto nolūku kombinēšanai.

a)

datu tehniskie raksturlielumi, tostarp telpiskā izšķirtspēja un spektra joslas;

b)

laiks no datu iegūšanas brīža līdz to izplatīšanai;

c)

bruņotu konfliktu esība, starptautiskā vai reģionālā miera un drošības apdraudējums vai kritiskās infrastruktūras apdraudējums Direktīvas 2008/114/EK 2. panta a) punkta nozīmē apgabalā, uz kuru attiecas GMES dati;

d)

nedroša stāvokļa esība vai GMES datu iespējama izmantošana taktiskām vai operatīvām darbībām, kas apdraud Savienības, tās dalībvalstu vai starptautisko partneru drošības intereses.

a)

GMES pakalpojumu informācijas sagatavošanā izmantoto ievaddatu slepenuma pakāpe;

b)

laiks no ievaddatu iegūšanas brīža līdz GMES pakalpojumu informācijas izplatīšanai;

c)

bruņotu konfliktu esība, starptautiskā vai reģionālā miera un drošības apdraudējums vai kritiskās infrastruktūras apdraudējums Direktīvas 2008/114/EK 2. panta a) punkta nozīmē apgabalā, uz kuru attiecas GMES pakalpojumu informācija;

d)

nedroša stāvokļa esība vai GMES pakalpojumu informācijas iespējama izmantošana taktiskām vai operatīvām darbībām, kas apdraud Savienības, tās dalībvalstu vai starptautisko partneru drošības intereses.

a)

Savienības valsts dienestiem, rūpniecības nozarei, pētniecības organizācijām un pilsoņiem;

b)

to trešo valstu valsts dienestiem, rūpniecības nozarei, pētniecības organizācijām un pilsoņiem, kuras piedalās GMES darbībās;

c)

starptautiskām organizācijām, kas piedalās GMES darbībās.

a)

lietotājs izveido lietotāja kontu un paroli;

b)

lietotājs statistikas vajadzībām norāda informāciju, kuras apjoms nepārsniedz 10 vienības.

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/7

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Rigotte de Condrieu” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Rigotte de Condrieu” būtu jāreģistrē,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Pecorino di Picinisco”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Pecorino di Picinisco” būtu jāreģistrē,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/11

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Puzzone di Moena”/“Spretz Tzaorì”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Puzzone di Moena”/“Spretz Tzaorì” būtu jāreģistrē,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/13

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Slovēnijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Mohant” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/15

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Īrijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Waterford Blaa”/“Blaa” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Waterford Blaa”/“Blaa” būtu jāreģistrē,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/17

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/414/EEK (2) 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija pieņemts lēmums, attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem piemēro minēto direktīvu. Attiecībā uz apelsīnu ēterisko eļļu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2009/438/EK (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Francija 2008. gada 22. februārī saņēma pieteikumu no uzņēmuma Oro Agri par darbīgās vielas apelsīnu ēteriskās eļļas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2009/438/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju.

(3)

Šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātajiem lietojuma veidiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2009. gada 12. augustā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu. Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 188/2011 (4) 11. panta 6. punktu 2012. gada 13. jūnijā pieteikuma iesniedzējam tika lūgs sniegt papildu informāciju. Papildu informācijas novērtējumu Francija iesniedza 2012. gada novembrī kā atjauninātu novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”). 2013. gada 1. martā iestāde iesniedza Komisijai secinājumu (5) par darbīgās vielas apelsīnu ēteriskās eļļas pesticīdu riska novērtējumu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 3. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par apelsīnu ēterisko eļļu.

(5)

No dažādajām veiktajām pārbaudēm izriet, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur apelsīnu ēterisko eļļu, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši saistībā ar pārbaudītajiem lietošanas veidiem, kas sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt apelsīnu ēterisko eļļu.

(6)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(7)

Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl seši mēneši atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur apelsīnu ēterisko eļļu. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visus III pielikumā minētos dokumentus par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK.

(9)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (6), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz jaunus pienākumus ne dalībvalstīm, ne atļauju turētājiem.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (7) pielikums.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur apelsīnu ēterisko eļļu kā vienīgo darbīgo vielu, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2015. gada 31. oktobrim; vai

b)

ja līdzeklis satur apelsīnu ēterisko eļļu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2015. gada 31. oktobrim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/22

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2006/74/EK (2) dihlorpropu-P kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma dihlorpropu-P iekļāva minētajā pielikumā, sniedz apstiprinošu papildu informāciju attiecībā uz dzīvnieku vielmaiņu un putnu akūtas un īstermiņa eksponētības novērtējumu, un zālēdāju zīdītāju eksponētības novērtējumu.

(2)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļautās darbīgās vielas uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un tās ir uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Pieteikuma iesniedzējs noteiktajā laikā ziņotājai dalībvalstij Dānijai iesniedza papildu informāciju, lai apstiprinātu riska novērtējumu putniem un zīdītājiem attiecībā uz lietošanu graudaugiem, zālājiem un zālaugu sēkliniekiem.

(4)

Dānija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju. 2011. gada 22. jūlijā tā šo izvērtējumu kā novērtējuma ziņojuma projekta papildinājumu iesniedza pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”).

(5)

Komisija konsultējās ar iestādi, kura savu atzinumu par dihlorpropa-P riska novērtējumu sniedza 2012. gada 13. novembrī (5).

(6)

Ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja sniegto papildu informāciju, Komisija uzskatīja, ka prasītā apstiprinošā papildu informācija nav sniegta pilnībā un ka augsto risku attiecībā uz putniem un zīdītājiem var izslēgt tikai tad, ja tiek noteikti turpmāki ierobežojumi.

(7)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt komentārus par dihlorpropa-P pārskata ziņojumu.

(8)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela dihlorprops-P ir uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009. Lai mazinātu putnu un zīdītāju eksponētību, tomēr ir lietderīgi turpmāk ierobežot šīs darbīgās vielas lietošanas veidus un noteikt īpašus riska mazināšanas pasākumus šo sugu aizsardzībai.

(9)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāatvēl zināms laiks, lai atsauktu tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas satur dihlorpropu-P.

(11)

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu dalībvalstis augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur dihlorpropu-P, nosaka jebkādu pagarinājuma periodu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā vienu gadu pēc attiecīgās atļaujas atsaukšanas.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/25

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/27

(1)

Komisija 2005. gada februārī saņēma sūdzību no Somijas aviosabiedrības Blue1 Oy (turpmāk “Blue1”), kas ir SAS Group daļa. Blue1 apgalvoja, ka papildus citiem pasākumiem aviosabiedrība Ryanair Ltd (turpmāk “Ryanair”) saņēma atbalstu, jo tā lidostā Tampere-Pirkkala (turpmāk “TMP lidosta” vai “lidosta”) maksāja lidostas nodevas, kuru apmērs bija mazāks par vidējo.

(2)

Komisija 2005. gada 2. marta un 2006. gada 23. maija vēstulē prasīja Somijai papildu informāciju saistībā ar sūdzību. Somija atbildēja 2005. gada 27. aprīļa un 2006. gada 27. jūlija vēstulē.

(3)

Komisija 2007. gada 10. jūlija vēstulē informēja Somiju par lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (2) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz Airpro Oy un Ryanair vienošanos un arī attiecībā uz zemo izmaksu stratēģiju, ko Finavia un Airpro Oy īstenoja TMP lidostā. Somija piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza 2007. gada 28. novembrī.

(4)

Komisijas lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc lēmuma publicēšanas iesniegt piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(5)

Komisija saņēma piezīmes par pasākumu no četrām ieinteresētajām personām (Ryanair, SAS Group, aviosabiedrības Air France un Eiropas Aviokompāniju asociācijas (Association of European Airlines)). Komisija 2008. gada 13. februāra vēstulē nosūtīja šīs piezīmes Somijai. Somija savas piezīmes nosūtīja 2008. gada 15. aprīlī.

(6)

Komisija 2010. gada 25. jūnija vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Somija atbildēja 2010. gada 1. jūlija vēstulē. Komisija 2011. gada 5. aprīļa vēstulē prasīja papildu informāciju par lidostas finansēšanu. Somija atbildēja 2011. gada 5. maija vēstulē, taču tās atbilde bija nepilnīga. Tāpēc Komisija nosūtīja atgādinājumu saskaņā ar 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4). Somija atbildēja 2011. gada 15. jūnija vēstulē.

(7)

TMP lidosta atrodas Pirkalā (Pirkkala) — 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Somijas dienvidu pilsētas Tamperes. Tā ir trešā lielākā lidosta Somijā (vērtējot pēc pasažieru skaita; sk. tabulu 10. punktā). Lidosta nodrošina pakalpojumus civilajai aviācijai un kalpo arī kā Somijas Gaisa spēku bāze.

(8)

TMP lidostā ir divi pasažieru regulāro aviopārvadājumu termināļi:

(9)

TMP lidostas, izņemot T2, īpašnieks un ekspluatants ir akciju sabiedrība Finavia Oyj  (5) (turpmāk “Finavia”). Finavia izīrē termināli T2 savam meitasuzņēmumam Airpro Oy  (6) (turpmāk “Airpro”). Airpro ir termināļa ekspluatants un sniedz tajā lidlauka pakalpojumus. Turklāt Airpro2003. gada 3. aprīlī noslēdza līgumu ar Ryanair  (7).

(10)

Pasažieru skaits lidostā palielinājās no 304 025 pasažieriem 2003. gadā līdz 617 397 pasažieriem 2010. gadā. Tas izskaidrojams ar T2 pasažieru skaita pieaugumu. Ryanair pasažieru skaits 2010. gadā bija aptuveni […] no TMP lidostas kopējā pasažieru skaita. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par TMP lidostas pasažieru skaita izmaiņām 2003.–2010. gadā.

(11)

Lēmumā par procedūras sākšanu tika izvirzīti šādi jautājumi:

(12)

Attiecībā uz pirmo jautājumu Komisija pauda šaubas par to, vai Finavia nolēma pārveidot kravas noliktavu par zemo izmaksu termināli, pamatojoties uz ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvu. Komisija arī nebija pārliecināta, vai Finavia ieguldījumi bijušās kravas noliktavas pārveidē par zemo izmaksu termināli nebūtu uzskatāmi par selektīvu priekšrocību, kas piešķirta Airpro un ko tas nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos.

(13)

Attiecībā uz otro jautājumu Komisijai bija jānoskaidro, vai šajā gadījumā Airpro rīcības galvenais iemesls bija ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva un vai Ryanair būtu varējusi iegūt, kā apgalvoja sūdzības iesniedzēji, tai piešķirto priekšrocību arī normālos tirgus apstākļos. Komisija jo īpaši izteica šaubas par to, vai “visaptverošā maksa”, ko Ryanair maksāja par Airpro sniegtajiem pakalpojumiem, tika noteikta, pamatojoties uz Airpro sniegto pakalpojumu izmaksām. Turklāt Somija neiesniedza Komisijai nedz Ryanair un Airpro līguma noteikumus, nedz arī uzņēmējdarbības plānu, kurā novērtēts, cik izdevīgs šis līgums ir Airpro. Tāpēc lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas, vai galvenais Airpro rīcības iemesls bija ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva. Līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka minētais līgums radīja Ryanair priekšrocību, ko tā nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos.

(14)

Komisija arī šaubījās par to, vai šajā gadījumā ir ievēroti saderības nosacījumi, kas paredzēti Kopienas vadlīnijās par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (8) (turpmāk — “2005. gada Aviācijas pamatnostādnes”), un vai valsts atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(15)

Somija savus apsvērumus sāka ar pamatinformāciju par Finavia un Airpro zemo izmaksu stratēģiju TMP lidostā. Somija paskaidroja, ka T2 tika uzbūvēts 1979. gadā kā lidostas pagaidu ēka. To 1995. gadā pārveidoja par kravas pārvadāšanai piemērotu kravas noliktavu, un to izmantoja DHL. 2002. gadā DHL pārtrauca nomas līgumu, un terminālis tika atbrīvots.

(16)

Somija norādīja, ka, tā kā Finavia neizdevās piesaistīt Tamperei citu kravu pārvadātāju un noliktavu izīrēt, tā nolēma to pārveidot par lidlauka pamatpakalpojumiem piemērotu zemo izmaksu termināli. Sākotnējās T2 būvniecības izmaksas tolaik jau bija samazinājušās, un, lai termināli pārveidotu, bija jāveic tikai nelieli rekonstrukcijas darbi (9). Turpmākajā tabulā ir norādīti ieguldījumi T2 rekonstrukcijā, kuru kopējā summa ir EUR 760 612.

(17)

Ņemot vērā šos aprēķinus, Somija norādīja, ka arī tad, ja Finavia būtu izdevies atrast citu nomnieku, kas izmantotu T2 kā kravas noliktavu, būtu jāveic noteikti būvniecības inženierijas remontdarbi, kuru kopējās izmaksas būtu aptuveni EUR 100 000. Turklāt T2 konveijerus vajadzības gadījumā varēs nodot citām Finavia lidostām.

(18)

Somija arī paskaidroja, ka Finavia plānoja nodrošināt zemo izmaksu termināļa pieejamību visām aviosabiedrībām, kas būtu ar mieru saņemt zemākas kvalitātes pakalpojumus. Turpmākajā tabulā ir salīdzināts TMP lidostas abu termināļu — T1 un T2 — sniegto pakalpojumu un nodrošinātās infrastruktūras līmenis.

(19)

Somija norādīja, ka, tā kā T2 varēja nodrošināt lidlauka pakalpojumus tikai vienai izlidojošai lidmašīnai stundā, tas bija piemērots vienīgi “no punkta uz punktu” pārvadātājiem, kas izmanto lielus gaisa kuģus. Turklāt, lai optimizētu savu darbinieku izmantošanu, termināļa ekspluatants prasīja aviosabiedrībām noslēgt ilgtermiņa līgumus un līgumus par laika grafikiem, piemēram, T2 atšķirībā no T1 lidojumus ne vienmēr varēja nodrošināt aviosabiedrību prasītajā laikā. Somija norādīja, ka atšķirībā no T1, optimizējot personāla izmaksas un sniegto pakalpojumu līmeni, T2 izdevās samazināt izmaksas par aptuveni […].

(20)

Somija norādīja, ka, pirms tika sākta T2 rekonstrukcija un zemo izmaksu stratēģijas īstenošana, šo jautājumu vairākas reizes apsprieda Finavia direktoru padomes sanāksmēs. Šajā nolūkā tika sagatavots arī uzņēmējdarbības plāns. Turpmākajā tabulā ir sniegts uzņēmējdarbības plāna par T2 rekonstrukciju (nelabvēlīgākā scenārija) un zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu kopsavilkums. […]

(21)

Somija norādīja, ka iepriekšējā (ex ante) uzņēmējdarbības plānā izteiktie pieņēmumi bija piesardzīgi, tāpēc attiecībā uz pēdējiem pārskata perioda gadiem tika nepietiekami novērtēti gaidāmie ieņēmumi un pārvērtētas gaidāmās izmaksas. Pārējos scenārijos tika prognozēta vēl lielāka zemo izmaksu stratēģijas rentabilitāte. Visaptverošās maksas, kas aviosabiedrībām jāmaksā par T2 izmantošanu dažādajos scenārijos bija […] par vienu lidojumu turp un atpakaļ. Tā kā lēmumu par zemo izmaksu stratēģiju, pamatojoties uz aprēķiniem un pētījumiem, pieņēma Finavia direktoru padome, tas nav uzskatāms par valsts lēmumu. Šie pasākumi nebija paredzēti kompetento iestāžu prasībās vai rīkojumos, un tās arī nebija iesaistītas attiecīgo lēmumu pieņemšanā.

(22)

Somija norādīja, ka Finavia un Airpro darbojās atbilstīgi uzņēmējdarbības principiem un savas darbības finansēja no maksas, kas tika saņemta par pakalpojumiem, kā arī ieņēmumiem, ko nodrošināja klienti un citas saimnieciskās darbības. Turklāt ne Finavia, ne arī Airpro nesaņēma finansējumu no valsts budžeta. Tās guva peļņu un katru gadu daļu no peļņas nodeva valstij saskaņā ar piemērojamām prasībām par ienākumiem.

(23)

Somija norādīja, ka lēmumu par rezultātiem, kas Finavia jāsasniedz, pieņēma Transporta un sakaru ministrija. Taču šie mērķi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, un lēmumus par atsevišķiem darījumiem Finavia pieņēma atbilstīgi saviem ieskatiem. Dažos iepriekšējos gados (no 2003. līdz 2005. gadam) tika prasīts, lai Finavia peļņa būtu aptuveni 4 % no ieguldītā kapitāla. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par Finavia darbības rezultātiem.

Galvenie Finavia finanšu dati, miljonos EUR (faktiskie skaitļi)

(24)

Somija norādīja, ka Finavia nesagatavoja finanšu pārskatus par atsevišķām lidostām, jo visas Finavia lidostas bija vienas juridiskas struktūras daļas. Taču kopš 2000. gada Finavia atsevišķi apkopoja informāciju par lidostām, pamatojoties uz tās iekšējiem aprēķiniem (faktiskajiem datiem). Šī informācija tika veidota, ņemot vērā lidostu darbības apmēra tendences un saistītos ieņēmumus, kā arī izmaksas par lidostās izmantotajiem resursiem, t. i., darbiniekiem, nolīgtajiem pakalpojumiem un pamatlīdzekļu amortizāciju. Turpmākajā tabulā ir apkopoti Finavia darbības (izņemot Airpro sniegtos pakalpojumus) TMP lidostā kopējie rezultāti. […]

(25)

Finavia finansiālos rezultātus TMP lidostā nodrošināja ne tikai komercdarbības, bet arī ar sabiedrisko politiku saistītas darbības, piemēram, gaisa satiksmes vadība un TMP lidostas skrejceļa izmantošana militāros nolūkos. Somija paskaidroja, ka TMP lidostas skrejceļam jābūt pieejamam militāru vajadzību izpildei 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Šo skrejceļu tiešām izmantoja militāros nolūkos (vismaz 30 % no faktiskās gaisa kuģu kustības gadā). Gaisa satiksmes vadības izmaksas bija aptuveni […]. Aprēķinot šo summu, tika ņemta vērā nomas maksa, ko Airpro maksāja Finavia par T2 izmantošanu, nolaišanās maksas, kā arī pārējās lidostas nodevas par pakalpojumiem aviosabiedrībām, kas izmantoja T2.

(26)

Somija arī norādīja, ka Airpro ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību un juridiski ir nodalīta no Finavia. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par Airpro darbības TMP lidostā faktiskajiem rezultātiem. […]

(27)

Airpro finansiālie rezultāti TMP lidostā ietvēra tādas izmaksas kā TMP lidostas T2 nomas maksa, Airpro pašu izmaksas par darbiniekiem un aprīkojumu, kā arī izmaksas par pakalpojumiem, ko sniedza Finavia. Finanšu pārskatos tika iekļauti tādi ieņēmumi kā Ryanair maksātā visaptverošā maksa, maksas par stāvvietu izmantošanu un citi komercieņēmumi.

(28)

Tāpēc Somija apgalvoja, ka Finavia un Airpro, nolemjot īstenot zemo izmaksu stratēģiju un pārveidot kravas noliktavu par zemo izmaksu pasažieru termināli, rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīti ieguldītāji.

(29)

Somija apgalvoja, ka arī tad, ja T2 rekonstrukcijas finansējumu uzskatītu par valsts atbalstu, tas būtu saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo atbilda 2005. gada Aviācijas pamatnostādņu saderības kritērijiem.

(30)

Somija arī apgalvoja, ka pasākumus var uzskatīt par atbilstīgiem vispārējas nozīmes mērķiem, kas, kā uzskatīja Somija, ir saistīti ne tikai ar lidostas darbību vispārējo nozīmi, bet arī ar satiksmes savienojumu dažādošanu reģionā atbilstīgi iedzīvotāju un sabiedrības vajadzībām. Tāpēc Somija uzskatīja, ka T2 pārveides darbi bija samērīgi ar pārveides mērķi un panākto rezultātu.

(31)

Somija arī norādīja, ka lidostu darbībām bija īpašas iezīmes, kas jāņem vērā. Piemēram, TMP lidosta palīdzēja uzlabot mobilitāti aizņemtākās lidostās, nodrošinot Savienības mērķa sasniegšanu. TMP lidostas darbība veicināja līdzsvarotu reģionālo attīstību tik mazapdzīvotā valstī kā Somija. Saistībā ar to bija īpaši būtiski garantēt satiksmi no attālākiem Somijas reģioniem uz Eiropu, jo citi transporta veidi nebija dzīvotspējīgas alternatīvas. Termināļa būvniecības izmaksas bija gan samērīgas ar attiecīgo mērķi, gan vajadzīgas. Ņemot vērā uzņēmējdarbības plānus un faktiskos finansiālos rezultātus, prognozes par attiecīgās infrastruktūras rentabilitāti vidējā laika posmā bija pietiekami labas. T2 bija taisnīgi un nediskriminējoši pieejams visām aviosabiedrībām. Tomēr līdz šim vienīgā aviosabiedrība, kas par to izrādīja interesi, bija Ryanair.

(32)

Somija uzskata, ka attiecīgā infrastruktūra neietekmēja tirdzniecību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm. TMP lidosta ir neliela, tāpēc pasākumi radīja nenozīmīgu ietekmi Savienības līmenī. Turklāt ieguvumi, ko tie nodrošināja reģionam, bija lielāki par jebkādu nelabvēlīgu ietekmi Savienības līmenī.

(33)

Somija norādīja, ka Finavia2003. gada 23. februārī ar Airpro noslēdza līgumu par T2 termināļa nomu laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (turpmāk arī “nomas līgums”). Lai gan sākumā T2 rekonstrukcijas izmaksas sedza Finavia, Airpro tās atlīdzinās ar nomas maksu. Somija arī iesniedza nomas līguma kopiju.

(34)

Saskaņā ar nomas līgumu Airpro par telpu izmantošanu maksā ikmēneša nomas maksu […] apmērā un PVN […] apmērā. Tādējādi nomas maksa, ieskaitot PVN, ir […] mēnesī. Līgumā noteikts, ka papildus pamata nomas maksai summā ir iekļautas arī izmaksas par kravas noliktavas pārveidošanu par zemo izmaksu pasažieru termināli un attiecīgie procentu maksājumi.

(35)

Somija norādīja, ka nomas līguma noslēgšanas brīdī joprojām noritēja T2 pārveides darbi un ka, lai noteiktu nomas maksu, bija jānovērtē termināļa rekonstrukcijas izmaksas. Aprēķinātās izmaksas bija EUR 700 000, un tika prognozēts, ka tās būs aptuveni […] no ikmēneša nomas maksas. Papildus prognozētajām rekonstrukcijas izmaksām Finavia aprēķināja, ka izmaksas par papildu darbiem un pasākumiem pēc T2 darbības sākšanas varētu būt aptuveni […] un tās būtu aptuveni […] no ikmēneša nomas maksas. Airpro atlīdzināja Finavia termināļa T2 pārveides izmaksas, maksājot norādītajiem aprēķiniem atbilstīgu ikmēneša nomas maksu […] apmērā.

(36)

Somija apgalvoja, ka Airpro maksātā ikmēneša nomas maksa nebija mazāka par tirgus cenu. Patiesībā Airpro maksāja lielāku summu nekā iepriekšējais nomnieks, t. i., DHL, kurš par telpu izmantošanu mēnesī maksāja […] bez PVN, kas bija aptuveni […] (10). PVN daļa bija […], tādējādi kopējā mēneša nomas maksa, ieskaitot PVN, bija […], t. i., aptuveni […].

(37)

Somija arī norādīja, ka, neīstenojot zemo izmaksu stratēģiju un nepārveidojot kravas noliktavu par zemo izmaksu termināli, T2 varētu palikt neizmantots un tādējādi pasliktināt TMP lidostas finansiālo stāvokli.

(38)

Par Airpro īstenoto zemo izmaksu stratēģiju Somija paskaidroja, ka apspriedes ar aviosabiedrībām bija sāktas jau agrāk. Sarunas ar, piemēram, Ryanair, notika jau pāris gadus pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā.

(39)

Somija norādīja, ka vēstule, ko Airpro nosūtīja vairākām aviosabiedrībām, aicinot tās apsvērt iespēju uzsākt darbību zemo izmaksu terminālī, bija tikai daļa no T2 tirgvedības stratēģijas. Sākot no 2002. gada, TMP lidostas termināli T2 vairākus gadus aktīvi reklamēja tirdzniecības izstādē Routes trade fair  (11). Tika pieņemts, ka šajā terminālī vēlēsies darboties ne tikai Ryanair, bet arī citas aviosabiedrības.

(40)

Somija iesniedza tirgvedības vēstules kopiju. Vēstulē ir norādītas T2 izmantošanas maksas, piemēram, maksa par lidlauka pakalpojumiem un termināļa izmantošanu, kuras apmērs atkarīgs no izmantotā gaisa kuģa veida. Papildus T2 piemērotajām maksām aviosabiedrībām jāmaksā arī parastās maksas par nolaišanos, navigācijas pakalpojumiem terminālī un drošības pasākumiem.

(41)

Somija iesniedza Airpro un Ryanair2003. gada 3. aprīļa līguma (turpmāk — “līgums”) kopiju. Līgums ir spēkā līdz […]. Tajā ir paredzēti darbības un finansiālie nosacījumi, kas Ryanair jāievēro, organizējot un nodrošinot komerclidojumus no TMP lidostas termināļa T2 un uz to. Līgums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas (t. i., 2003. gada 4. aprīlī) un būs spēkā līdz […].

(42)

Par TMP lidostā sniegtajiem pakalpojumiem Ryanair no 2003. gada 4. aprīļa jāmaksā vienota maksa par katru gaisa kuģa lidojumu turp un atpakaļ (izlidošanu un atgriešanos), t. i., visaptveroša maksa par katru B737-800 gaisa kuģi vai citu B-737 gaisa kuģa modeli, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOW) (12) ir 67 000 kg. Šajā maksā ir iekļauta maksa par nolaišanos un pacelšanos, apgaismojumu, radīto troksni, darbu naktīs, navigācijas pakalpojumiem terminālī, perona un pasažieru apkalpošanu, tostarp maksa par drošības un drošuma pasākumiem, kā arī pasažieru nodeva.

(43)

Kā apkopots turpmākajās tabulās, visaptverošās maksas apmērs ir atkarīgs no tā, cik reižu dienā Ryanair izmanto lidostu, un no līguma noslēgšanas gada: […].

(44)

Parakstot līgumu, Ryanair apņēmās sākt darbību TMP lidostā ar […] lidojumiem turp un atpakaļ dienā. Turklāt Ryanair piekrita […] laikā paziņot, ja tiks samazināts to lidojumu skaits, kurus aviosabiedrība dienā veic no lidostas un uz to.

(45)

[…]

(46)

Saskaņā ar līgumu Ryanair pirmajos 12 mēnešos paredzēja TMP lidostā apkalpot aptuveni […] izlidojošo pasažieru, bet nākamajos 12 mēnešos — aptuveni […] izlidojošo pasažieru.

(47)

Saskaņā ar vienošanos TMP lidostas termināļa T2 maksimālā jauda laikposmā no plkst. 7.00 līdz plkst. 24.00 ir viens lidojums no lidostas un uz to stundā. Ryanair un Airpro par lidojumu grafikiem vienosies iepriekš.

(48)

Airpro nodrošinās pasažieru apkalpošanas stenda darbību, ierādot tam centrālu atrašanās vietu lidostas galvenajā terminālī (T1), un nodrošinās rezervācijas telpas Ryanair pasažieriem. Saskaņā ar līgumu Ryanair maksā Airpro komisijas maksu […] apmērā par visiem Ryanair lidojumiem (izņemot nodokļus, nodevas un citas maksas), ko pārdod Airpro un par ko tiek maksāts ar debetkarti/kredītkarti.

(49)

Līgums arī ietver nosacījumus par darbību 2003. gada vasarā, kad tiks veikta TMP lidostas skrejceļa obligātā apkope un lidosta tiks slēgta jebkādai satiksmei. Šajā laikposmā TMP lidostā paredzēto satiksmi novirzīs uz Pori lidostu un Airpro nodrošinās Ryanair pasažieru pārvadāšanu ar autobusu.

(50)

Somija norādīja, ka Airpro un Ryanair vienošanās ir komerciāla un neietver valsts atbalstu. Arī citām aviosabiedrībām bija iespēja ar Airpro vienoties par līguma noteikumiem un nosacījumiem, kas būtu līdzīgi Ryanair piemērotajiem noteikumiem. Piemēram, reklāmas bukletā“The Case for Tampere-Pirkkala Airport”, ko sagatavoja izmantošanai 2004. gada tirdzniecības izstādē, tika uzsvērts, ka T2 ir pieejams visiem ekspluatantiem, jo tolaik termināļa jauda bija pietiekama, lai tajā varētu darboties vēl divas aviosabiedrības.

(51)

Somija arī uzskatīja, ka nodevas, ko Ryanair maksāja par TMP lidostas izmantošanu, bija atbilstīgas izmaksām un nodrošināja Airpro un Finavia šajā lidostā veikto darbību ienesīgumu. Airpro no Ryanair iekasēja maksu gan par Airpro sniegtajiem pakalpojumiem, gan par Finavia pakalpojumiem. Pēc tam Airpro izmaksāja Finavia attiecīgo maksu par Ryanair darbību lidostā, un maksas apmērs atbilda Finavia Aeronavigācijas informatīvajā izdevumā (turpmāk — “AIP”) (13) norādītajām summām. Visas nodevu atšķirības bija atkarīgas no attiecīgo pakalpojumu veida un apmēra.

(52)

Somija norādīja, ka visas aviosabiedrības, kas izmanto TMP lidostu, par vienādas kvalitātes pakalpojumiem maksāja vienādu maksu. Piemēram, par T2 sniegtajiem pakalpojumiem iekasētās pasažieru nodevas apmērs bija atkarīgs no terminālī sniegto pakalpojumu kvalitātes. Ne Finavia, nedz arī Airpro neietekmēja Ryanair lidojuma biļetē norādīto pasažieru nodevu, ko aviosabiedrība iekasēja no saviem pasažieriem. Pretēji Blue1 apgalvojumam Ryanair nebija atbrīvota no pasažieru nodevas maksāšanas. Par to, ka Ryanair bija jāmaksā par Airpro sniegtajiem pakalpojumiem, liecina T2 terminālī veikto Airpro darbību rentabilitāte.

(53)

Finavia ar Airpro starpniecību TMP lidostā no Ryanair iekasēja šādas maksas, kuru kopējais apmērs ir […]:

(54)

Somija norādīja, ka maksa par gaisa satiksmes navigācijas pakalpojumiem bija atkarīga no gaisa kuģa svara, lidojuma ilguma un izmantoto pakalpojumu veida. Daļu Finavia peļņas veidoja arī gada maksa par maršrutu (15), kuras apmērs 2006. gadā bija aptuveni […] un kas palielinātos atbilstīgi Ryanair nodrošināto lidojumu skaita pieaugumam.

(55)

Somija arī paskaidroja, ka 2005. gadā ieņēmumi saistībā ar Ryanair darbību TMP lidostā bija […]. Visbeidzot, Somija apgalvoja, ka saskaņā ar noslēgto līgumu aviosabiedrība Ryanair arī bija apņēmusies palielināt satiksmes plūsmu un piesaistīt līgumā norādīto pasažieru skaitu.

(56)

Komisija saņēma četru ieinteresēto personu apsvērumus.

(57)

Ryanair2007. gada 16. novembrī iesniegtajos apsvērumos, pirmkārt, norādīja, ka oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu uzskata par netaisnīgu un nevajadzīgu rīcību. Aviosabiedrība arī pauda nožēlu par to, ka Komisija nedeva Ryanair iespēju piedalīties iepriekšējā pārbaudē.

(58)

Attiecībā uz izmeklēšanas priekšmetu Ryanair uzskatīja, ka Komisijai bija galvenokārt jāņem vērā standarta komercnosacījumi un jālemj, ka attiecīgā vienošanās atbilda tirgus ekonomikas principu vadīta uzņēmēja kritērijam un līdz ar to neietvēra valsts atbalstu. Ryanair uzskatīja, ka, tā kā tās darbība TMP lidostā bija izdevīga gan Finavia, gan Airpro, abi uzņēmumi rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīti uzņēmēji un terminālim T2 piešķirtais finansējums nekādā veidā neietvēra atbalstu.

(59)

Par zemo izmaksu termināļa izveidi TMP lidostā Ryanair paskaidroja, ka tika īstenoti dažādi projekti, lai diferencētu lidostu sniegtos pakalpojumus Savienībā un tādējādi apmierinātu zemo izmaksu aviosabiedrību un to pasažieru vajadzības. Tā kā lidostas piedāvāja dažāda līmeņa pakalpojumus, aviosabiedrības varēja maksāt dažādas nodevas. TMP lidosta bija viena no pirmajām lidostām, kas vienā lidostā sāka īstenot dažāda līmeņa pakalpojumu modeli. Ryanair apstiprināja, ka lidostas ekspluatants Finavia pieņēma lēmumu par T2 attīstību, ņemot vērā rūpīgi sagatavotu uzņēmējdarbības plānu, kas tika ātri īstenots un nodrošināja Finavia ieņēmumu pieaugumu. Tāpēc Ryanair uzskatīja, ka zemo izmaksu termināļa attīstīšana neietvēra valsts atbalsta elementus attiecībā uz Finavia darbību TMP lidostā.

(60)

Komentējot T2 pārvaldību, Ryanair paskaidroja, ka vienas lidostas termināļu savstarpēja konkurence nodrošināja lielāku efektivitāti un mazākas izmaksas. Ryanair uzskatīja, ka augstāki T2 efektivitātes standarti palielināja arī T1 efektivitāti, nodrošinot ieguvumus visām aviosabiedrībām, kas izmanto lidostu. Ciktāl Ryanair zināms, Airpro termināļa nomai piemēroja komerciālus nosacījumus. Finavia ieguvums bija arī lielāka satiksme lidostā un lielāki ieņēmumi no maksām par gaisa kuģu nolaišanos un gaisa satiksmes vadības pasākumiem. Tāpēc Ryanair uzskata, ka Finavia un Airpro tirdzniecības vienošanās par T2 pārvaldību neietvēra valsts atbalstu.

(61)

Komentējot Ryanair un Airpro noslēgto līgumu, Ryanair, pirmkārt, norādīja, ka tās uzņēmējdarbības modeļa pamatmērķis ir efektivitātes palielināšana, kas pasažieriem nodrošināja mazāku maksu par lidojumiem. Visaptverošā maksa, ko aviosabiedrība maksāja par darbību TMP lidostā, ietvēra visas maksas, ko aviosabiedrībām piemēro lidostā. T2 izmantošanas maksu apmērs atšķīrās pakalpojumu dažādā līmeņa dēļ. Ryanair norādīja, ka ar lidojumu biežuma pieaugumu saistītā lidostas maksu atlaide ir normāla komercprakse, ko īsteno visās nozarēs. Lielākā daļa nosacījumu, kas izriet no Ryanair un Airpro līguma par T2 izmantošanu, ir piemērojami visām aviosabiedrībām, kas vēlas nodrošināt lidojumus no T2. Tāpēc Ryanair uzskatīja, ka tās vienošanās ar Airpro nebija selektīva. Ryanair arī apgalvoja, ka tās darbība TMP lidostā bija izdevīga gan Finavia, gan Airpro.

(62)

SAS Group iesniedza piezīmes 2007. gada 16. novembra vēstulē. SAS Group norādīja, ka piezīmēs galvenā uzmanība ir pievērsta Finavia un Airpro saistībai, T2 pārveidošanas izmaksām un priviliģētai attieksmei pret Ryanair lidostā TMP.

(63)

Komentējot Finavia un Airpro saistību, SAS Group norādīja, ka tad, kad Finavia nolēma iznomāt T2 termināli Airpro, TMP lidostas rīkotājdirektors bija Airpro direktoru padomes loceklis. Turklāt par Finavia un Airpro ciešo saistību liecināja arī informācija izdevumā “Tampere-Pirkkala Airport Finland’s Future-Ready Airport” (“Lidosta Tampere-Pirkkala — Somijas lidosta, kas ir sagatavota nākotnei”).

(64)

SAS Group apgalvoja, ka Finavia savstarpēji subsidēja T2 darbību, izmantojot T1 nodrošinātos ieņēmumus. SAS Group bija īpaši pārliecināta, ka T2 netika iekasētas pasažieru nodevas. Turklāt Airpro pārvaldīja automašīnu stāvvietu, kas atrodas ārpus T2, un paturēja stāvvietas nodrošinātos ieņēmumus. Pie T2 izvietotajā stāvvietā tika iekasēta divreiz lielāka maksa nekā stāvvietā pie T1.

(65)

SAS Group norādīja, ka Somija tai nav darījusi pieejamu informāciju par T2 sniegto pakalpojumu izmaksām. SAS Group nebija informācijas par to, vai T2, vai TMP lidosta guva peļņu un vai Airpro maksāja par infrastruktūru, ko nodrošināja Finavia. Piemēram, Finavia bija iegādājusies drošības pārbaužu aprīkojumu T2 vajadzībām. SAS Group norādīja, ka saskaņā ar Somijas un Airpro sniegto informāciju T2 noteiktās cenas bija atkarīgas no sniegto pakalpojumu līmeņa. SAS Group apgalvoja, ka pakalpojumu līmeni parasti noteica lidlauka pakalpojumu koncepcija, par ko vienojusies aviosabiedrība un lidlauka pakalpojumu sniedzējs, nevis pieejamā platība vai telpas.

(66)

SAS Group arī apgalvoja, ka TMP lidostas termināļa T2 izmantošanas nosacījumi bija labvēlīgi vienam uzņēmējdarbības modelim un ir uzskatāmi par nepārprotamu LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu.

(67)

Air France iesniedza piezīmes 2007. gada 16. novembra vēstulē. Vispirms Air France izskaidroja savu komerciālo situāciju tirgū Somijā. Air France Somijā nenodrošināja lidojumus no TMP lidostas un uz to. Taču saskaņā ar vienošanos par kopēja koda izmantošanu, ko aviosabiedrība noslēgusi ar Finnair, Air France piecas reizes dienā nodrošināja lidojumus no Šarla de Golla (Charles de Gaulle) lidostas Parīzē uz Helsinku lidostu (atrodas aptuveni 180 kilometru attālumā no TMP lidostas) un pretējā virzienā.

(68)

Air France informēja, ka atbalsta 2005. gada Aviācijas pamatnostādnes un Komisijas sagatavoto iepriekšējo novērtējumu par TMP lidostas izmantošanas finansiālajiem nosacījumiem. Air France jo īpaši uzskatīja, ka atbrīvojums no pasažieru nodevas maksāšanas radīja Ryanair priekšrocību un bija nepārprotami diskriminējošs, tāpēc tas būtu uzskatāms par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

(69)

Eiropas Aviokompāniju asociācija (turpmāk — “AEA”) iesniedza piezīmes 2007. gada 16. novembra vēstulē. AEA piezīmes bija tādas pašas kā SAS Group un Air France piezīmes.

(70)

Somija saņēma četru ieinteresēto personu piezīmes.

(71)

Somija secināja, ka Ryanair piezīmēs tika komentēti gan vispārējie notikumi Eiropas aviācijas tirgū, gan notikumi TMP lidostā. Saistībā ar to Somija atsaucās uz apsvērumiem, ko tā iesniedza pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu.

(72)

Somija secināja, ka SAS Group piezīmes radīja jaunus jautājumus, kas būtu jāprecizē. Somija paziņoja, ka tā jau iepriekš bija norādījusi, ka Airpro bija juridiski neatkarīgs uzņēmums un tās īpašniece (Finavia) meitasuzņēmumam nesniedza nekādu atbalstu.

(73)

Somija norādīja, ka nomas līguma parakstīšanas brīdī TMP lidostas rīkotājdirektors nebija Airpro direktoru padomes loceklis. TMP lidostas rīkotājdirektors bija Airpro direktoru padomes loceklis tikai no 2003. gada maija līdz 2007. gada aprīlim. Attiecībā uz reklāmas materiālu par TMP lidostu un tās zemo izmaksu stratēģiju Somija apgalvoja, ka šādu tirgvedības pasākumu dēļ nevajadzētu izteikt pārsteidzīgus pieņēmumus par attiecīgo uzņēmumu juridisko un ekonomisko saistību. SAS Group, kas darbojās TMP lidostas terminālī T1, izdevumā nebija minēta tāpēc, ka tā mērķis bija TMP lidostas zemo izmaksu stratēģijas reklamēšana.

(74)

Attiecībā uz SAS Group apgalvojumiem par TMP lidostas T2 un T1 iespējamu savstarpēju subsidēšanu Somija norādīja, ka jau ir iesniegusi pierādījumus par to, ka Airpro darbība TMP lidostā ir ienesīga un ka Airpro nesaņēma subsīdijas no Finavia.

(75)

Par dažādajiem ar T2 rekonstrukciju saistītajiem infrastruktūras pielāgojumiem Somija norādīja, ka nomas maksa, ko Airpro maksāja Finavia, sedza gan šīs izmaksas, gan procentus. Komentējot drošības pārbaužu aprīkojuma iegādi T2 vajadzībām, Somija norādīja, ka šīs izmaksas sedz saņemtā nomas maksa. Pie T2 izvietotā automašīnu stāvvieta ir daļa no teritorijas, kas ir iznomāta Airpro. Airpro varēja noteikt izmantošanas maksu pēc saviem ieskatiem, ja vien to darīja pārredzami.

(76)

SAS apgalvojumus par atšķirīgajām cenām TMP lidostas terminālī T2 Somija komentēja, atsaucoties uz savām piezīmēm par procedūras sākšanu.

(77)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(78)

LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kritēriji ir kumulatīvi. Pasākums ir uzskatāms par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē tikai tad, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem. Finansiālajam atbalstam jābūt šādam:

(79)

Izvērtējot, vai ar zemo izmaksu stratēģiju TMP lidostā saistītie finanšu nosacījumi ietver kādu atbalsta elementu, jo īpaši attiecībā uz atbrīvotas kravas noliktavas pārveidi par zemo izmaksu termināli un no tās izrietošo nomas līgumu ar Airpro, Komisijai jānoskaidro, vai tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs līdzīgā situācijā būtu vienojies par tādiem pašiem vai līdzīgiem komercnosacījumiem kā Finavia  (16).

(80)

Saskaņā ar iedibinātās judikatūras principiem Komisijai Finavia rīcība jāsalīdzina ar tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja rīcību, kuras galvenais iemesls būtu ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva (17). Turklāt saskaņā ar spriedumu Charleroi lietā (18), novērtējot strīdīgos pasākumus, Komisijai jāņem vērā visa atbilstošā informācija un tās konteksts. Citiem vārdiem sakot, Komisijai Finavia lēmums par TMP lidostas kravas noliktavas rekonstrukciju un plānotā Airpro īstenotā zemo izmaksu stratēģija TMP lidostā jāanalizē kompleksi, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par attiecīgajiem pasākumiem.

(81)

Tiesa spriedumā Stardust Marine lietā lēma, ka “[…] lai pārbaudītu, vai valsts ir rīkojusies kā apdomīgs tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs, ir jāņem vērā stāvoklis laikposmā, kad tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, lai tādējādi varētu novērtēt, vai valsts rīcība ir bijusi ekonomiski saprātīga, un ir jāatturas no vērtējuma, kura pamatā ir vēlāka situācija” (19).

(82)

Lai novērtētu atbilstību tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam, Komisijai jāiedomājas, kā tā rīkotos attiecīgajā situācijā un laikposmā, kad Finavia nolēma pārveidot atbrīvotu kravas noliktavu un to pēc tam iznomāt Airpro, t. i., 2003. gada sākumā. Komisijai novērtējumā arī jāņem vērā uzņēmumam pieejamā informācija un tā pieņēmumi laikā, kad tika pieņemti lēmumi par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanas finanšu nosacījumiem.

(83)

Somija apgalvo, ka Finavia rīkojās racionāli, un sacīto pamato ar Finavia ex ante uzņēmējdarbības plāna kopiju, kā arī ar TMP lidostā veiktās Finavia un Airpro darbības faktiskajiem rezultātiem.

(84)

Saistībā ar to Komisija norāda, ka kravas noliktavu TMP lidostā atbrīvoja pēc tam, kad DHL bija pārtraucis nomas līgumu. Finavia zaudēja ikmēneša nomas maksu aptuveni […] apmērā. Pēc pāris mēnešiem kļuva skaidrs, ka Finavia neizdosies piesaistīt TMP lidostai citu gaisa kravas pārvadājumu uzņēmumu. Turklāt zemo izmaksu aviosabiedrības nebija gatavas izmantot lidostas 1. termināli, jo lidlauka pakalpojumu cenas bija lielākas nekā šīm aviosabiedrībām pieņemams. Taču 2002. gada prognozes par aviopārvadājumu nozari liecināja, ka zemo izmaksu aviopārvadātājiem, piemēram, Ryanair, ir liels izaugsmes potenciāls (aptuveni 30 % gadā).

(85)

Komisija arī secina, ka tukšā kravas noliktava bija pilnībā nolietota un ka izmaksas par noliktavas pārveidi par zemo izmaksu pasažieru termināli bija EUR 760 612. Arī tad, ja kravas noliktavu nepārveidotu par pasažieru termināli, Finavia būtu jāveic noteikti rekonstrukcijas darbi, kuru kopējās izmaksas būtu aptuveni EUR 100 000.

(86)

Turklāt Finavia bija pienākums nodrošināt TMP lidostas skrejceļa pieejamību militārām vajadzībām 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Tāpēc lidostas satiksmes plūsmas pieaugums varētu nodrošināt resursu labāku sadalījumu un iespējamā jaudas pārpalikuma samazināšanu. Turklāt lidostā strādājošo aviosabiedrību dažādība varētu arī samazināt lidostas uzņēmējdarbības riskus (piem., ar neizmantotu jaudu saistīto risku gadījumā, ja kāda no aviosabiedrībām pārtrauktu darbību lidostā) un palielināt skrejceļa izmantošanas efektivitāti.

(87)

Šī situācija ir izskaidrota Finavia uzņēmējdarbības plānā par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu. Kā norādīts Finavia uzņēmējdarbības plāna nelabvēlīgākajā scenārijā, tika prognozēts, ka ieguldījumu projekts nodrošinās pozitīvu atdevi — Finavia paredzēja, ka vidējā peļņas norma (20) būs aptuveni […] (sk. tabulu 20. punktā), un saskaņā ar Komisijai pieejamiem datiem šī summa kopumā atbilst pārējo Savienības lidostu peļņas normai (21). Komisija arī secina, ka ex ante uzņēmējdarbības plānā bija paredzēti piesardzīgi pieņēmumi, tāpēc attiecībā uz pēdējiem pārskata perioda gadiem netika pietiekami novērtēti gaidāmie ieņēmumi, bet gaidāmās izmaksas tika pārvērtētas. Turklāt ex ante uzņēmējdarbības plānā netika ņemta vērā peļņa, ko akciju sabiedrībai Finavia nodrošināja aviosabiedrību maksas par nolaišanos, jo šīs izmaksas tika atskaitītas no prognozētajiem ieņēmumiem. Jānorāda arī tas, ka rekonstrukcijas izmaksu kompensāciju un attiecīgo ieguldītā kapitāla ienesīgumu pilnībā nodrošināja nomas maksa, ko Finavia saņēma no Airpro un kas arī tika atskaitīta no prognozētajiem ieņēmumiem.

(88)

Lai integrēti novērtētu Finavia un Airpro zemo izmaksu stratēģiju, Komisijas eksperts apvienoja ex ante uzņēmējdarbības plānā (pamatscenārijā) norādītos ieņēmumus un izmaksas. Par ieņēmumiem atzina arī uzņēmumu savstarpējos maksājumus (piem., nomas maksu, ko Airpro maksāja akciju sabiedrībai Finavia par T2 izmantošanu, nolaišanās maksas un maksas par terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem). Turpmākajā tabulā apkopoti aprēķini par ieņēmumiem un izmaksām saistībā ar iepriekš aprakstīto zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā, kā arī šīs stratēģijas nodrošinātie ieņēmumi pirms procentu un nodokļu nomaksas (turpmāk “EBIT”) konsolidētā līmenī (t. i., Finavia un Airpro) nākamajos desmit gados. […] (22)

(89)

Komisija secina, ka, ņemot vērā ex ante uzņēmējdarbības plānu un pozitīvo neto pašreizējo vērtību (NPV) (23), Finavia lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā atbilda tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja rīcībai. Pozitīva zemo izmaksu stratēģijas NPV vērtība palielināja Finavia pašu kapitāla vērtību. Komisija arī norāda, ka ex ante uzņēmējdarbības plānā iekļautos pieņēmumus un prognozētos zemo izmaksu stratēģijas īstenošanas rezultātus papildina arī Airpro darbības TMP lidostā pozitīvie faktiskie rezultāti (sk. jo īpaši tabulu 26. punktā). Turklāt apvienotie TMP lidostas faktiskie finansiālie rezultāti (ņemot vērā TMP lidostā veiktās Airpro un Finavia darbības finansiālos rezultātus; sk. tabulas 24. un 26. punktā) liecina, ka zemo izmaksu termināļa darbība nodrošināja visas lidostas darbības rentabilitāti.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija var secināt, ka Finavia lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā un ar to saistītie finanšu nosacījumi atbilst tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam un tāpēc nerada normāliem tirgus apstākļiem neatbilstīgas saimnieciskas priekšrocības.

(91)

Tā kā viens no LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kumulatīvajiem kritērijiem nav izpildīts, Komisija uzskata, ka Finavia lēmums par zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā un ar to saistītie finanšu nosacījumi neietver nekādu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(92)

Attiecībā uz to, ka Finavia, iespējams, savstarpēji subsidē Airpro (piemēram, zaudējot ieņēmumus par nomu vai kompensējot pamatdarbības zaudējumus), Komisija norāda, ka, tā kā visi ar zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā saistītie finanšu nosacījumi ir balstīti uz ex ante uzņēmējdarbības plānu atbilstīgi tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam, tā kā Airpro maksā tirgus cenai atbilstošu nomas maksu par T2 izmantošanu un visas izmaksas par Airpro darbību TMP lidostā sedz maksas, ko iekasē no T2 izmantotājām aviosabiedrībām (t. i., Ryanair), kā arī tā kā Finavia darbība TMP lidostā ir rentabla tikai pateicoties T2 ekspluatācijai, var izslēgt iespēju, ka Finavia savstarpēji subsidētu Airpro darbību.

(93)

Komentējot Airpro un Ryanair līgumu, Somija apgalvoja, ka Airpro rīkojās tā, kā līdzīgā situācijā darītu tirgus ekonomikas principu vadīts uzņēmējs. Ja tā ir, tad šis līgums nerada Ryanair priekšrocības un neietver valsts atbalstu.

(94)

Novērtējot to, vai līgums noslēgts normālos tirgus apstākļos, Komisijai jāpārbauda, vai lidosta, kas darbojas normālos tirgus ekonomikas apstākļos un kuras rīcības galvenais iemesls ir ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva, līdzīgā situācijā būtu vienojusies par tādiem pašiem vai līdzīgiem komercnosacījumiem kā Airpro  (24). Komisijai arī integrēti, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo pasākumu, jāanalizē līguma paredzētā ietekme uz Airpro un Finavia darbību TMP lidostā (25).

(95)

Lai varētu piemērot privātā ieguldītāja kritēriju, Komisijai jāiedomājas, kā tā rīkotos apstākļos un laikposmā, kad tika parakstīts līgums. Novērtējot šos pasākumus, Komisijai arī jāņem vērā uzņēmuma pieņēmumi un pieejamā informācija līguma parakstīšanas brīdī. Airpro parakstīja līgumu ar Ryanair2003. gada 3. aprīlī, un tas ir spēkā līdz […].

(96)

Parakstot līgumu, Ryanair apņēmās sākt darbību TMP lidostā ar […] lidojumiem turp un atpakaļ dienā. Ņemot to vērā, Ryanair pirmajos 12 mēnešos paredzēja TMP lidostā apkalpot aptuveni […] izlidojošo pasažieru, bet nākamajos 12 mēnešos — aptuveni […] izlidojošo pasažieru. Līguma nosacījumos ir paredzēts grafiks, kas jāievēro attiecībā uz maksām par vienu lidojumu turp un atpakaļ atkarībā no dienā veikto lidojumu skaita (sk. jo īpaši tabulas 43. punktā). Vidējā cena par vienu lidojumu turp un atpakaļ (ja dienā tiek veikti trīs lidojumi) ir […]. Turpmākajā tabulā ir salīdzinātas maksas, ko iekasē no aviosabiedrībām, kuras izmanto TMP lidostas T1, un vidējā cena, ko maksā Ryanair.

(97)

Komisija secina, ka Ryanair maksā tādu pašu maksu par nolaišanos, terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem un drošības pasākumiem kā aviosabiedrības, kas izmanto TMP lidostas T1. Saskaņā ar Somijas sniegto informāciju Ryanair nav atbrīvota no pasažieru nodevas maksāšanas. Vienīgā atšķirīgā Ryanair piemērotā cena ir saistīta ar maksām par termināļa (pasažieru apkalpošanas) pakalpojumiem un lidlauka pakalpojumiem. Taču to pakalpojumu kvalitāte, kurus Ryanair un tās pasažieri saņem terminālī T2, ir zemāka par T1 nodrošināto pakalpojumu kvalitāti, un attiecīgo izmaksu, jo īpaši personāla izmaksu, samazinājums ir aptuveni […] no Airpro kopējām izmaksām (ieskaitot nomas maksu, maksu par nolaišanos un terminālī sniegtajiem navigācijas pakalpojumiem, kas tiek maksāta akciju sabiedrībai Finavia). Salīdzinot ar T1 darbinieku skaitu, T2 darbinieku skaits ir neliels un darbinieki veic dažādas ar reģistrāciju, drošības pārbaudēm un lidlauka pakalpojumiem saistītas darbības. Saskaņā ar informāciju, ko lidosta sniedza Komisijas ekspertam, izmaksas par T2 darbiniekiem ir par aptuveni […] mazākas nekā attiecīgās T1 izmaksas. Turklāt Komisija secina, ka lidostas nodevas, ko Ryanair maksā par termināļa (pasažieru apkalpošanas) pakalpojumiem un lidlauka pakalpojumiem, ir tikai aptuveni par […] mazākas nekā nodevas, ko maksā T1 ekspluatanti. Izmaksu samazinājuma (aptuveni […]) un no aviosabiedrībām, kas izmanto abus lidostas termināļus, iekasēto maksu starpība (aptuveni […]) ir Airpro gūtā papildu tīrā peļņa (aptuveni […]; sk. arī tabulu 20. punktā). Tāpēc Komisija uzskata, ka ir pamatoti, ka nodeva, ko par T2 izmantošanu maksā Ryanair, atšķiras no nodevas, ko par T1 ekspluatāciju maksā citas aviosabiedrības.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Airpro varēja prognozēt ieņēmumus, ko nodrošinās līgums ar Ryanair. Airpro pieņēma, ka pirmajā darbības gadā Ryanair dienā veiks […] lidojumus turp un atpakaļ (noslodzes faktors — […]). Tika prognozēts, ka no otrā darbības gada līdz līguma spēkā esamības beigām Ryanair dienā nodrošinās […] lidojumus turp un atpakaļ, kuru noslodzes faktors būs tāds pats kā pirmajā gadā. Aprēķinot rezultātu, ņēma vērā arī Airpro ieņēmumus par aeronautikas un ar aeronautiku nesaistītu pakalpojumu sniegšanu (tostarp ieņēmumus no automašīnu stāvvietas darbības u. c.). Airpro izmaksas līguma spēkā esamības periodā aprēķināja, ņemot vērā ar zemo izmaksu stratēģijas īstenošanu TMP lidostā saistītās prognozētās izmaksas. Piemēram, tika prognozēts, ka personāla izmaksas par vienu lidojumu turp un atpakaļ būs […] (un […], ja rēķina, ņemot vērā gaisa kuģu dienā veikto lidojumu skaitu turp un atpakaļ).

(99)

Turpmākajā tabulā apkopoti ar līgumu saistīto ieņēmumu un izmaksu aprēķini un līguma labvēlīgā ietekme uz Airpro pašu kapitāla vērtību tā spēkā esamības periodā. Šajos aprēķinos ņemts vērā Somijas iesniegtais uzņēmējdarbības plāns un iepriekš izklāstītie pieņēmumi. […] (26)

(100)

Komisija norāda — tika prognozēts, ka līgums ar Ryanair tā spēkā esamības periodā labvēlīgi ietekmēs Airpro pašu kapitāla vērtību, nodrošinot NPV 0,5 miljonu euro apmērā. Turklāt tika prognozēti pozitīvi Airpro un Finavia kopējie darbības rādītāji līguma spēkā esamības periodā.

(101)

Komisija arī secina, ka saistībā ar līguma izpildi nodrošinātie ieņēmumi sedz visas Airpro izmaksas par darbību TMP lidostā un visas ar līgumu saistītās Finavia izmaksas. Visas izmaksas šajā gadījumā ietver kapitāla izmaksas (t. i., lidostas infrastruktūras amortizācijas izmaksas) un darbības izmaksas (piem., personāla, elektroenerģijas, materiālu u. c. izmaksas). Tās ietver arī izmaksas par drošības un drošuma pasākumiem, kas var būt arī ar sabiedrisko politiku saistīti pasākumi, kuri nebūtu uzskatāmi par saimniecisku darbību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Līdz ar to aprēķinātais NPV ir pārāk mazs un līguma radītā labvēlīgā ietekme varētu būt vēl lielāka.

(102)

Komisija secina, ka, ņemot vērā ex ante uzņēmējdarbības plānu, Airpro kā Finavia meitasuzņēmums, pieņemot lēmumu par attiecīgo vienošanos ar Ryanair, rīkojās kā tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs. Komisija arī norāda, ka ex ante uzņēmējdarbības plānā izklāstītos pieņēmumus un prognozētos rezultātus, kurus nodrošinātu līguma izpilde, papildina arī TMP lidostā veiktās Airpro darbības pozitīvie faktiskie rezultāti (sk. jo īpaši tabulu 26. punktā). Turklāt apvienotie TMP lidostas faktiskie finansiālie rezultāti (ņemot vērā TMP lidostā veiktās Airpro un Finavia darbības finansiālos rezultātus; sk. jo īpaši tabulas 24. un 26. punktā) liecina, ka rentabla bija ne tikai zemo izmaksu termināļa, bet arī lidostas darbība.

(103)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Airpro lēmums par attiecīgā līguma noslēgšanu ar Ryanair atbilst tirgus ekonomikas principu vadīta ieguldītāja kritērijam un tāpēc nerada saimnieciskas priekšrocības, kuras nebūtu iespējams iegūt normālos tirgus apstākļos.

(104)

Tā kā LESD 107. panta 1. punktā paredzētie kumulatīvie kritēriji nav izpildīti, Komisija uzskata, ka Airpro un Ryanair2003. gada 3. aprīļa līgums neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/40

(1)

Uzzinājusi, ka 2011. gada 27. februārī spēkā ir stājies spēkā likums, ar ko 2010. gada 29. decembra Dekrētlikums Nr. 225 pārveidots par likumu, kurš ļāva atlikt piena nodevu iemaksas maksājumu, kas Itālijas piena ražotājiem jāmaksā atbilstoši ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu shēmai, kura apstiprināta ar Padomes 2003. gada 16. jūlija Lēmumu 2003/530/EK par tā atbalsta savietojamību ar kopējo tirgu, kuru Itālijas Republika gatavojas piešķirt tās piena ražotājiem (1), (2), Komisija 2011. gada 17. marta vēstulē aicināja Itālijas iestādes sniegt papildu informāciju par attiecīgo jautājumu.

(2)

Itālijas iestādes nosūtīja Komisijai šo papildu informāciju 2011. gada 24. jūnija vēstulē, kas reģistrēta 2011. gada 29. jūnijā.

(3)

Pārbaudījusi Itālijas iestāžu sniegto informāciju un ņemot vērā to, ka attiecīgā maksājuma atlikšana bija notikusi, iepriekš par to neinformējot Komisiju vai nesaņemot tās atļauju, Komisija, nosūtot 2011. gada 14. oktobra faksu, informēja Itālijas iestādes, ka ir uzsākta lieta par nepaziņotu atbalstu ar numuru SA.33726 (2011/NN).

(4)

Komisija 2012. gada 11. janvāra vēstulē informēja Itāliju par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma 108. panta 2. punktā, attiecībā uz iepriekšminēto maksājuma atlikšanu un ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programmu, kas apstiprināta ar Lēmumu 2003/530/EK un grozīta ar maksājuma atlikšanas papildinājumu, veidojot jaunu atbalstu (SA.33726 (11/C)]), un lūdza Itālijas iestādes sniegt apsvērumus par procedūras uzsākšanu viena mēneša laikā.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas izteikt savus apsvērumus par minēto atbalstu.

(6)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām un pārsūtīja tos Itālijai, sniedzot tai iespēju atbildēt.

(7)

Ar 2012. gada 13. februāra e-pastu Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai vēstuli no Itālijas iestādēm, kurā bija prasīts divu mēnešu pagarinājums apsvērumu sniegšanai par procedūras uzsākšanu. Šis pagarinājums tika piešķirts ar faksu nosūtītā paziņojumā, kas datēts ar 2012. gada 21. februāri.

(8)

Ar 2012. gada 26. aprīļa un 2012. gada 27. aprīļa e-pasta ziņojumiem Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai Itālijas iestāžu atbildi par procedūras uzsākšanu atbilstoši Līguma 108. panta 2. punktam.

(9)

Itālijas iestādes nav sniegušas apsvērumus par ieinteresēto personu apsvērumiem.

(10)

Lēmuma 2003/530/EK 1. pantā norādīts:

“Atbalsts, ko Itālijas Republika paredz piešķirt piena ražotājiem, pati samaksājot Kopienai summu, kas minētajiem ražotājiem jāmaksā Kopienai kā papildnodeva par pienu un piena produktiem laikposmā no 1995./1996. līdz 2001./2002. gadam, un atļaujot šiem ražotājiem vairāku gadu gaitā nomaksāt parādu atlikta maksājuma veidā, nepiemērojot procentu likmi, izņēmuma kārtā ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, ja

(11)

Ar Likumu Nr. 10/2011 2010. gada 29. decembra Dekrētlikuma Nr. 225 1. pantā ieviests 12. duodecies punkts, kurā paredzēts līdz 2011. gada 30. jūnijam atlikt piena nodevas iemaksas maksājumu, kura maksājuma termiņš ir 2010. gada 31. decembris. Šīs maksājuma atlikšanas izmaksas tika pieskaitītas kopējam piešķirtajam budžetam 5 miljonu euro apmērā, kas paredzēts vairākiem mērķiem.

(12)

Savā 2011. gada 24. jūnija vēstulē Itālijas iestādes paskaidroja, ja šim pasākumam atbilstošā dotācija tiktu pieskaitīta Itālijas de minimis atbalstam, kas paredzēts 2007. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta (4) piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (5).

(13)

Komisija nolēma uzsākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru šādu iemeslu dēļ:

(14)

Savā 2012. gada 26. aprīlī nosūtītajā e–pasta vēstulē Itālijas iestādes pirmo reizi paziņoja, ka piena nodevām tiek piemērota pa daļām veicamu maksājumu sistēma, kas apstiprināta atbilstoši Padomes Lēmumam 2003/530/EK, paskaidrojot, ka shēmā bija iesaistīts 11 271 labuma guvējs. No tiem 9 965 (t. i., 88,41 % no visiem) labuma guvēji savas nodevu iemaksas, kuru maksājuma termiņš bija 2010. gada 31. decembris, bija veikuši laikā. 1 291 labuma guvējs to bija veicis atliktā maksājuma termiņā, un 15 labuma guvēji nebija veikuši nekādus maksājumus, kā rezultātā viņi tika izslēgti no programmas.

(15)

Tad Itālijas iestādes paskaidroja, ka, lai aprēķinātu dotāciju, kas atbilst atbalstam, kuru saņēma personas, kas guva labumu no maksājuma atlikšanas, vērā tika ņemti procenti par laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz to iemaksu faktiskā maksājuma dienai, uz kurām attiecās maksājuma atlikšana, izmantojot 2010. gada 1. oktobraEURIBOR trīs mēnešu likmi un pieskaitot 100 bāzes punktus (1,942 %). Šā aprēķina rezultāti liecināja, ka dotācija svārstās no EUR 0,08 līdz EUR 694,19, kā arī parādīja, ka no 1 291 personas, kas guva labumu no maksājuma atlikšanas, 1 187 personas no atbalsta bija ieguvušas mazāk nekā EUR 100,00. Atbilstoši iestāžu informācijai šie rādītāji liecina, ka maksājuma atlikšana atbilstoši Likumam Nr. 10/2011 netraucēja pareizi darboties ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programmai, kas turpina atbilst Lēmuma 2003/530/EK noteikumiem, un to apliecināja tas, ka tikai 11,45 % attiecīgajā programmā iesaistīto ražotāju guva labumu no maksājuma atlikšanas.

(16)

Šo iemeslu dēļ, kā norādīts 2011. gada 24. jūnija vēstulē (sk. 13. punktu), Itālijas iestādes apliecināja, ka attiecībā uz nodevas maksājumu piešķirtā maksājuma atlikšana ir de minimis atbalsts. Tās arī norādīja savu konstatējumu, ka pilnībā ir ievērota Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 2. punktā minētā individuālā augšējā robeža, kā arī augšējā robeža EUR 320 505 000 apmērā trīs fiskālo gadu laikposmā, kas noteikta Itālijai atbilstoši minētajai regulai, un ka maksājuma atlikšanai atbilstošā dotācija atbilda kopumā EUR 50 877,41. Visbeidzot, Itālijas iestādes paziņoja, ka tās veica pārbaudes procedūru par to, vai ir ievērota šī augšējā robeža, ņemot vērā citas de minimis atbalsta shēmas, kas piešķirtas 2009., 2010. un 2011. gadā.

(17)

Attiecībā uz Komisijas nostāju, ka ar Lēmumu 2003/530/EK apstiprinātais atbalsts, ņemot vērā tā būtību un ārkārtējo raksturu, jāuzskata par atsevišķu maksimālo atbalstu, ko nedrīkst kumulēt ar jebkāda cita veida pasākumu, Itālijas iestādes vispirms uzsvēra, ka attiecīgais lēmums atzina tādu ārkārtas apstākļu esību, kas lika Padomei uzskatīt, ka atbalsts ir saderīgs ar Līguma 107. pantu, ja vien tiek ievēroti konkrēti nosacījumi. Tās arī uzsvēra to, ka veiktās pārbaudes apliecināja, ka ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programma atbilda Lēmuma 2003/530/EK noteikumiem, jo visi ražotāji bija veikuši septītās iemaksas maksājumu, izņemot 15 ražotājus, kas jau bija izslēgti no shēmas. Pēc Itālijas iestāžu domām, to apstākļu ārkārtējais raksturs, kuri izriet no Lēmuma 2003/530/EK pieņemšanas, paši par sevi neaizkavē Padomes apstiprinātā atbalsta saņēmējus saņemt jebkādus citus labumus. Līgums attiecas tikai uz iepriekšminētajiem ārkārtas apstākļiem, nekādā veidā neierobežojot atļautā atbalsta būtību vai sīki izklāstītos noteikumus tā īstenošanai. Tā vienkārši ir atkāpe no 107. panta un Līguma 109. pantā minētajām regulām, uz ko attiecas vienprātīga Padomes lēmuma pieņemšana. Šajā konkrētajā gadījumā ārkārtējais raksturs, kā rezultātā tika pieņemts Lēmums 2003/530/EK, pilnībā izpaužas veidā, kā attiecīgais lēmums tika pieņemts, proti, vienprātīgi, un tas attiecas uz apstākļiem, kas noteica tā pieņemšanu, nevis uz pašu atbalstu.

(18)

Turklāt Itālijas iestādes uzskatīja, ka maksājuma atlikšana ir de minimis atbalsts un tāpēc tas jāuzskata par izolētu pasākumu, ievērojot tā zemo izmantošanas aktivitāti ražotāju vidū, attiecīgo summu zemās vērtības un grozījumu trūkumu ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programmā, kuras struktūra saglabājās tāda pati gan attiecībā uz iemaksu kopējo skaitu, gan termiņa beigu datumu.

(19)

Visbeidzot, Itālijas iestādes vēlreiz norādīja, ka saskaņā ar Itālijas 2003. gada 30. jūlija ministrijas dekrētu, ar ko īsteno Padomes lēmumu, ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programmas dalībniekiem ir jāatsakās no jebkādas tiesiskas darbības attiecībā uz to nodevu maksājumu, kam iestājies maksājuma termiņš, un debitori, kas neveic maksājumus, tiek izslēgti no programmas. Itālijas iestādes apgalvo, ka šis nosacījums ietvertu piespiedu atgūšanas procedūru uzsākšanu, kā rezultātā ražotāji iesniegtu jaunas pārsūdzības. Tāpēc būtu lietderīgi izvairīties no juridiskajiem strīdiem par ļoti zemu summu atgūšanu tiesvedības procesos, kas izmaksā vairāk nekā atgūstamās summas. Šajā saistībā Itālijas iestādes atsaucas uz 32. panta 6. punktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7), kurā norādīts, ka atbilstīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanas procedūras, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās un kas varētu rasties saistībā ar atgūšanu, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu. Pēc Itālijas iestāžu domām, šis noteikums pēc analoģijas būtu jāattiecina uz šo gadījumu. Jebkurā gadījumā līdzīgi noteikumi ir paredzēti arī Likuma Nr. 289/2002 25. panta 4. punktā (2003. gada finanšu likums), saskaņā ar kuru summa EUR 12,00 ir uzskatāma par zemu summu, un uz to neattiecas atgūšana. No visām personām, kas guva labumu no maksājuma atlikšanas, 559 personas saņēma atbalstu, kas bija mazāks par EUR 12,00.

(20)

Itālijas iestādes 2012. gada 26. aprīlī nosūtītajā e-pasta vēstulē sniedza to personu sarakstu, kas guva labumu no maksājuma atlikšanas, un atbalsta summu, ko katra no tām saņēma.

(21)

Komisija 2012. gada 7. martā saņēma ieinteresētās trešās personas apsvērumus par procedūras sākšanu.

(22)

Ieinteresētā persona būtībā vēlējās uzzināt, kāpēc Komisija bija ierobežojusi procedūras uzsākšanu uz maksājuma atlikšanu, kas paredzēta atbilstoši Likumam Nr. 10/2011, nevis paplašinājusi to uz Likuma Nr. 122/2010 40.bis panta noteikumiem, kuros paredzēts atlikt maksājumu ar atsevišķām iemaksām, ko maksā atbilstoši ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu papildu programmai, kura noteikta ar Likumu Nr. 33/2009, un mudināja Komisiju attiecīgi paplašināt procedūras darbības jomu. Šajā saistībā ieinteresētā persona norādīja, ka sūdzība par Likuma Nr. 122/2010 40.bis panta noteikumiem jau ir iesniegta Komisijai, un Komisija lietu ir izbeigusi.

(23)

Komisija 2012. gada 10. martā saņēma otras ieinteresētās personas apsvērumus par procedūras sākšanu.

(24)

Attiecīgā ieinteresētā persona vērsa Komisijas uzmanību uz Dekrētlikuma Nr. 16/2012 1. panta 4. punkta noteikumiem, ar ko finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem atļāva maksāt summas, kurām bija iestājies maksājuma termiņš, veicot regulāras iemaksas. Tā aicināja Komisiju iejaukties, norādot, ka šie pasākumi nebija saderīgi ar vienoto tirgu.

(25)

Komisija 2012. gada 14. martā saņēma vēl vienas ieinteresētās personas apsvērumus par procedūras sākšanu.

(26)

Šajos apsvērumos ieinteresētā persona arī atsaucās uz Dekrētlikumu Nr. 16/2012, uzsverot izrietošo atšķirību attieksmē pret lauksaimniekiem, kā arī to datu precizitāti, ko izmantoja AGEA (Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura — Itālijas maksājumu aģentūra), lai aprēķinātu papildu nodevu.

(27)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(28)

Attiecīgais pasākums, proti, atbalsts saistībā ar maksājuma atlikšanu (bezprocentu aizdevumam līdzvērtīga aizdevuma piešķiršana, sk. 13. punkta otro ievilkumu), kā arī jaunais atbalsts, kas saistīts ar Lēmuma 2003/530/EK pārkāpšanu (nesamaksātie procenti par jau veiktajām gada iemaksām un vēl nenomaksātā pamatsumma un procenti par atlikušajiem gadiem līdz maksāšanas ar atsevišķām iemaksām termiņa beigu datumam, t. i., līdz 2017. gada 31. decembrim) (jaunais atbalsts, sk. 13. punkta trešo ievilkumu), atbilst šādai definīcijai.

(29)

Pasākums ir attiecināms uz valsti, jo tas izriet no valsts tiesībām; to finansē, izmantojot valsts līdzekļus, tādējādi, ka Itālijas valsts, piešķirot Lēmumā 2003/530/EK paredzēto gada iemaksas maksājuma atlikšanu un līdz ar šo atlikšanu izveidojot jaunu atbalstu, pati uz konkrētu laikposmu ir atteikusies no naudas summas, ko būtu varējusi izmantot citiem mērķiem.

(30)

Šāda situācija ir labvēlīga konkrētiem uzņēmumiem, jo īpaši piena ražošanas lauksaimniecības uzņēmumiem.

(31)

Tas var ietekmēt arī tirdzniecību, ņemot vērā Itālijas stāvokli tirgū (8).

(32)

Līdzīgi šis pasākums var kropļot konkurenci, jo uzņēmumi, kas no tā guva labumu, ir ieguvuši priekšrocību (no maksājuma atlikšanas neiegūst procentus, tāpēc tas līdzvērtīgs bezprocentu aizdevumam), ko nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos un kas nodrošināja konkrētajam uzņēmumam izdevīgāku konkurences stāvokli salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri to nesaņēma (9).

(33)

Tomēr, ņemot vērā Itālijas iestāžu sniegto papildu informāciju saistībā ar procedūras uzsākšanu atbilstoši Līguma 108. panta 2. punktam, ir jānosaka, vai attiecīgo pasākumu var uzskatīt par de minimis atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1535/2007 un tādējādi neuzskatīt par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(34)

Savā 2012. gada 26. aprīlī nosūtītajā e-pasta vēstulē Itālijas iestādes paskaidroja, ka procenti saistībā ar maksājumu atlikšanu svārstījās no EUR 0,08 līdz EUR 694,19. Tās arī norādīja, ka veiktās pārbaudes apliecināja, ka Itālijai paredzētā augšējā robeža trīs fiskālo gadu laikā netika pārsniegta, taču tām vēl būtu jāpārbauda, vai vēl arvien bija novērojams individuālas augšējās robežas pārsniegšanas risks uzkrāta de minimis atbalsta gadījumā par 2009., 2010. un 2011. fiskālo gadu.

(35)

Komisija, protams, var pieņemt zināšanai, ka procentu summa saistībā ar maksājuma atlikšanu, ja to aplūko atsevišķi, nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 2. punktā paredzētos EUR 7 500. Tā arī pieņem zināšanai, ka kopējā atbalsta summa, kas piešķirta, atliekot maksājumu, t. i., EUR 50 877,41, nepārsniedza augšējo robežu EUR 320 505 000 apmērā, kas Itālijai atļauta atbilstoši regulas pielikumam. Tomēr Komisijas rīcībā nav nekādas jaunas informācijas, kas liecinātu, ka individuāla augšējā robeža EUR 7 500 apmērā nav pārsniegta visos gadījumos, ņemot vērā arī visus de minimis atbalstus, ko tie paši labuma guvēji saņēma trīs fiskālo gadu laikposmā, jo līdz 2012. gada 26. aprīlim tā nebija saņēmusi nekādu informāciju no Itālijas iestādēm, kas iesaistītas šo pārbaužu veikšanā. Tāpēc Komisija nevar secināt, vai šī individuālā atbalsta augšējā robeža ir ievērota visos gadījumos, jo īpaši tāpēc, ka Komisijai ir jāņem vērā arī jaunais atbalsts, kas saistīts ar Lēmuma 2003/530/EK pārkāpšanu. Tai attiecīgais jautājums tiešām ir jāpārbauda kopumā (t. i., atbalsts saistībā ar maksājuma atlikšanas piešķiršanu, bezprocentu aizdevumam līdzvērtīga aizdevuma piešķiršana un jaunais atbalsts, kas saistīts ar Lēmuma 2003/530/EK pārkāpšanu): ievērojams skaits labuma guvēju (vairāk nekā 1 250) izmantoja šo maksājuma atlikšanu, un atbalsta summa ietver arī daļu no pamatsummas (t. i., summas, kas atbilst gada iemaksām, kuru maksājuma termiņš ir 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017. gada 31. decembris) un procentus, kas krietni pārsniedz procentus, kuri attiecas uz maksājuma atlikšanu, ko ņēma vērā Itālijas iestādes, pamatojot savus apgalvojumus.

(36)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 7. punktā arī norādīts, ka “de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu par vieniem un tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz Kopienas tiesību aktos noteikto līmeni katram konkrētam gadījumam”.

(37)

Šajā saistībā Komisija jau ir norādījusi, uzsākot Līguma 108. panta 2. punktā minēto procedūru, ka šī maksājuma atlikšana bija papildinājums Padomes apstiprinātajam atbalstam, kas būtu jāuzskata par maksimālo atbalstu, kuru var piešķirt šajā saistībā.

(38)

Itālijas iestādes uzskata arī, ka maksājuma atlikšana būtu jāuzskata par izolētu pasākumu, ievērojot tā zemo izmantošanas aktivitāti ražotāju vidū, attiecīgo summu zemās vērtības un to, ka nav veikti grozījumi ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programmā, kuras struktūra saglabājās tāda pati gan attiecībā uz iemaksu kopējo skaitu, gan termiņa beigu datumu.

(39)

Komisija nepiekrīt šai nostājai. Turklāt ir skaidrs, ka maksājuma atlikšana ir tieši saistīta ar atmaksāšanu, kuras maksājumi ar atsevišķām iemaksām bija sīki izklāstīti Lēmumā 2003/530/EK. Minētā lēmuma 1. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā skaidri norādīts, ka atmaksāšana notiek, “katru gadu veicot vienādas iemaksas”. Tāpēc maksājuma atlikšanu nevar uzskatīt par pilnīgi nesaistītu ar iemaksu sistēmu, kas noteikta Lēmumā 2003/530/EK.

(40)

Itālijas iestādes apstrīd arī to, ka Padomes atļautais atbalsts ir maksimālā summa, ko drīkst piešķirt piena ražotājiem. Tās uzskata, ka attiecīgajā lēmumā ir atzīti ārkārtas apstākļi, kas izriet no tā, ka ir apstiprināta ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu programma, taču šis ārkārtējais raksturs pats par sevi neattaisno to, ka labuma guvējiem nav iespējas saņemt citu atbalstu, jo Līgums attiecas tikai uz ārkārtas apstākļiem, neierobežojot atļautā atbalsta būtību vai sīki izstrādātos noteikumus tā īstenošanai. Šajā konkrētajā gadījumā ārkārtējais raksturs, kā rezultātā tika pieņemts Padomes Lēmums 2003/530/EK, pilnībā izpaužas veidā, kā attiecīgais lēmums tika pieņemts, proti, vienprātīgi, un tas attiecas uz apstākļiem, kas noteica tā pieņemšanu, nevis uz pašu atbalstu.

(41)

Komisija nevar piekrist Itālijas iestāžu paustajam viedoklim. Faktiski, lai gan Līguma 108. panta 2. punkta 3. daļā norādīts, ka “Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka atbalsts (…) atzīstams par saderīgu ar iekšējo tirgu, (…) ja tādu lēmumu attaisno ārkārtas apstākļi”, kā arī Lēmuma 2003/530/EK 8. apsvērumā norādīts, ka “ir ārkārtas apstākļi, kas attaisno uzskatu, ka atbalsts (…) ir saderīgs ar kopējo tirgu”, saglabājas fakts, ka pati Padome lēmuma operatīvajā daļā paredzēja, ka atbalsts uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu “ārkārtējā” gadījumā, nevis “ņemot vērā ārkārtas apstākļus”. Jēdziens “ārkārtējs” skaidri parāda Padomes nodomu pievērst uzmanību atbalsta sniegšanai, piešķirot tam unikālu būtību, neraugoties uz ārkārtas apstākļu esību, kā norādīts 8. apsvērumā. Lai gan Itālijas iestāžu atsauce uz vienprātību patiešām uzskatāmi parāda, ka procedūra bija ārkārtēja, tā neapšauba atbalsta unikālo raksturu, kā norādīts lēmumā.

(42)

Ievērojot to, ka Padomes apstiprinātais atbalsts, ņemot vērā tā unikālo būtību, šajā konkrētajā kontekstā bija maksimālā pieļaujamā summa, t. i., atbalsta ekvivalents 100 % apjomā, maksājuma atlikšanas papildinājums būtu Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 7. punkta noteikumu automātiska piemērošana, tas nozīmē, ka nevar uzskatīt, ka maksājuma atlikšanas dotācijas ekvivalents ietilpst minētās regulas darbības jomā, un tādēļ tas ir valsts atbalsts. Tā saderība ar iekšējo tirgu jānovērtē, ņemot vērā tos konkurences noteikumus, kas bija spēkā maksājuma atlikšanas piešķiršanas laikā, tāpat kā jaunais atbalsts, kas saistīts ar Lēmuma 2003/530/EK pārkāpšanu.

(43)

Konkurences noteikumi, ko piemēroja maksājuma atlikšanas piešķiršanai laikā, ir ietverti Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā.

(44)

Itālijas iestāžu nostāja 2012. gada 26. aprīlī nosūtītajā e-pasta vēstulē bija pamatota ar apgalvojumu, ka maksājuma atlikšana būtu jāuzskata par daļu no de minimis shēmas. Tāpēc iestādes nesniedza nekādus paskaidrojumus par maksājuma atlikšanas saderību ar iekšējo tirgu vai par to, ka jaunais atbalsts neietilps Lēmuma 2003/530/EK darbības jomā, ņemot vērā noteikumus, kas paredzēti iepriekšminētajās pamatnostādnēs.

(45)

Tāpēc Komisijas rīcībā nav jaunas informācijas, kas kliedētu šaubas, kuras tai bija, uzsākot Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Atbalsts saistībā ar maksājumu atlikšanu un līdz ar to jaunais atbalsts, kas izveidots, pārkāpjot Lēmumu 2003/530/EK, tādējādi ir vienpusējs atbalsts, kas paredzēts vienīgi, lai uzlabotu ražotāju finansiālo situāciju, neveicinot nozares attīstību. Tāpēc tas ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu iepriekšminēto pamatnostādņu 15. punkta nozīmē.

(46)

Saskaņā ar Līgumu un Tiesas judikatūru, ja konstatēts, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija var pieņemt lēmumu, vai attiecīgajai valstij atbalsts jāatceļ vai jāgroza (10). Tiesas judikatūrā arī norādīts, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir paredzēts, lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli. Šajā saistībā Tiesa ir paziņojusi, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis viņam piešķirtās summas, tādējādi zaudējot priekšrocības, kas tam bija attiecībā pret tirgus konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta maksājuma (11).

(47)

Ievērojot šo judikatūru, 14. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (12), norādīts, ja nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (šajā gadījumā no visiem saņēmējiem, kas guvuši labumu no maksājuma atlikšanas).

(48)

Tāpēc Itālijai bija jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu no labuma guvējiem nesaderīgo atbalstu. Saskaņā ar 42. punktu Komisijas paziņojumā “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (13) Itālijas rīcībā ir četri mēneši no šā lēmuma stāšanās spēkā, lai izpildītu tā noteikumus. Atgūstamajām summām jāpieskaita procenti, ko aprēķina saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004 par noteikumiem, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (14).

(49)

Šis lēmums ir īstenojams nekavējoties, jo īpaši attiecībā uz visa piešķirtā nesaderīgā individuālā atbalsta atgūšanu.

(50)

Ņemot vērā īpašo kontekstu, kādā atbalsts tika piešķirts (atbalsts pievienots programmai, kas veido Padomes apstiprinātu tiesību aktu kopumu), un atbalsta sekas (Lēmuma 2003/530/EK pārkāpums personām, kas bija guvušas labumu no maksājuma atlikšanas, lai gan atbalsts izņēmuma kārtā jau bija apstiprināts ar lēmumu), no personām, kas bija guvušas labumu no maksājuma atlikšanas, būtu jāatgūst šādas summas:

(51)

Tas, ka Itālijas iestādes piešķir nozīmi atgūstamo summu zemajai vērtībai un riskam, ka ražotāji iesniegs valsts tiesās jaunas pārsūdzības, negroza faktu, ka valsts atbalsts, kas neatbilst prasībām, kuras nepieciešamas, lai gūtu labumu no Līguma 107. pantā paredzētajām atkāpēm, un kuras tādējādi nav saderīgas ar iekšējo tirgu, būtu jāatgūst no labuma guvējiem, lai atjaunotu konkurences stāvokli, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas. Tiesas judikatūra tiešām liecina, ka tāda nelikumīga atbalsta atcelšana, kas pasludināts par nesaderīgu ar vienoto tirgu, ir šādas nelikumības loģisks iznākums, jo atgūšanas vienīgais nolūks ir atjaunot iepriekšējo stāvokli (15). Iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas mērķis ir sasniegts, kad labuma guvējs ir atmaksājis nelikumīgo atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un kad minētais labuma guvējs ir zaudējis iepriekšējās priekšrocības attiecībā pret tirgus konkurentiem. Tāpēc šādos gadījumos tiek atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (16).

(52)

Turklāt attiecībā uz atgūstamo summu zemo vērtību šķiet, ka Itālijas iestādes ierobežo atgūšanas jomu tikai uz procentiem, kas jāpievieno gada maksājumam par to gadu, uz kuru attiecas maksājuma atlikšana. Tomēr atgūšanā, kas skar tikai tās personas, kuras faktiski guvušas labumu no maksājuma atlikšanas, jāietver viss atbalsts, kas pasludināts par nesaderīgu, kuram pieskaitīti visi procenti, kam iestājies maksājuma termiņš (sk. 50. punktu).

(53)

Visbeidzot, apgalvojumu, ka ražotāji var vērsties valsts tiesās, nevar uzskatīt par saistošu, jo saskaņā ar Tiesas judikatūru nepietiek ar iekšēju, arī nepārvaramu grūtību iespējamību, lai attaisnotu to, ka dalībvalsts neievēro savas saistības atbilstoši Savienības tiesību aktiem (17).

(54)

Tātad Itālija varēja piemērot de minimis noteikumus, kas attiecināmi uz lauksaimniecības nozari, lai atgūtu individuālo atbalstu no labuma guvējiem, kuri atbilda visām prasībām saistībā ar piemērojamo de minimis regulējumu (Regula (EK) Nr. 1535/2007) laikā, kad tika piešķirts nelikumīgais atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Komisijas paziņojuma “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (18) 49. punktā norādīts, ka nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalsta shēmu gadījumā dalībvalstij būs jāveic katra piešķirtā individuālā atbalsta sīka analīze, pamatojoties uz attiecīgo shēmu. Lai noteiktu precīzu atbalsta summu, kas jāatgūst no katra individuālā labuma guvēja atbilstoši shēmai, Itālijai būs jānosaka apmērs, kādā atbalsts ir piešķirts konkrētam projektam, kas piešķiršanas brīdī atbilda visiem nosacījumiem, kuri ietverti grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas apstiprinātā atbalsta shēmā. Šādos gadījumos dalībvalsts var piemērot arī būtiskos de minimis kritērijus, kas ir piemērojami tā nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta piešķiršanas brīdī, uz kuru attiecas atgūšanas lēmums atbilstoši 2. pantam Padomes 1998. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (19). Atbilstoši minētajam kritērijam individuālais atbalsts, kas piešķirts atbilstoši šim pasākumam, nav atbalsts labuma guvējiem, kuri atbalsta piešķiršanas laikā atbilda nosacījumiem, kas paredzēti spēkā esošajā de minimis regulējumā (Regula (EK) Nr. 1535/2007).

(55)

Attiecībā uz pirmās ieinteresētās personas sniegtajiem apsvērumiem (22. punkts) Komisija vēlas uzsvērt, ka uz maksājuma atlikšanu atbilstoši Likuma Nr. 122/2010 40.bis pantam par vienu iemaksu, kas maksājama atbilstoši ar atsevišķām iemaksām veicamu maksājumu papildu programmai, kura noteikta ar Likumu Nr. 33/2009, neattiecas procedūra atbilstoši šim lēmumam, jo tā nav saistīta ar papildu iemaksu programmu, kas noteikta Padomes Lēmumā 2003/530/EK.

(56)

Kas attiecas uz abu pārējo ieinteresēto personu apsvērumiem par Dekrētlikumu Nr. 16/2012 (24. un 26. punkts), Komisija pašlaik pārbauda minētos apsvērumus. Tomēr tā uzskata, ka tie jāpārbauda atsevišķi administratīvās efektivitātes nolūkā arī saistībā ar to, ka abu procedūru apvienošana, paplašinot procedūru jomu, un visu saistīto administratīvo formalitāšu piemērošana būtiski novilcinātu atbilstoši šim lēmumam veikto procedūru slēgšanu.

(57)

Komisija konstatē, ka Itālija ir nelikumīgi īstenojusi konkrēto maksājuma atlikšanu, padarot nelikumīgu arī ar to saistīto atbalstu (sk. 13. punkta otro ievilkumu), un jauno atbalsta shēmu, kas noteikta, pārkāpjot Lēmumu 2003/530/EK (sk. 13. punkta trešo ievilkumu). Rezultātā nevienu no šiem atbalstiem nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo Itālijas iestādes nav sniegušas nekādu informāciju, kas liecinātu par saderību atbilstoši konkurences noteikumiem, kuri piemērojami lauksaimniecības nozarē (sk. 43.–45. punktu). (Tās tikai apgalvoja, ka maksājuma atlikšana būtu jāapsver atsevišķi, t. i., neņemot vērā ietekmi uz Lēmumu 2003/530/EK, un to varētu uzskatīt par de minimis shēmu.) Tāpēc Komisija nevar kliedēt šaubas, kas jau paustas, uzsākot Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(58)

Nesaderīgais atbalsts ir jāatgūst ar procentiem no attiecīgajiem labuma guvējiem, citiem vārdiem, no tām personām, kas faktiski izmantojušas attiecīgo maksājuma atlikšanu,

a)

procenti saistībā ar nodevas iemaksas maksājuma atlikšanu, kura maksājuma termiņš bija 2010. gada 31. decembris, kā arī jebkādi nokavējuma procenti, kas uzkrājušies līdz atgūšanas dienai;

b)

procenti, kas uzkrājušies par gada iemaksām, kuru maksājuma termiņš bija 2004., 2005., 2006., 2007., 2008. un 2009. gada 31. decembris (šo gada iemaksu pamatsumma tika samaksāta pirms maksājuma atlikšanas, kā rezultātā tika pārkāpts Padomes lēmums), kā arī nokavējuma procenti, kas uzkrājušies līdz faktiskas atgūšanas dienai;

c)

procenti, kas uzkrājušies par gada maksājumiem, kuru maksājuma termiņš bija 2011. un 2012. gada 31. decembris (nekāda informācija neapliecina, ka pamatsumma nebūtu samaksāta līdz izpildes termiņam), kā arī procenti par maksājuma kavējumu, kas uzkrājušies līdz faktiskas atgūšanas dienai;

d)

pamatsumma un procenti saistībā ar gada iemaksām, kuru maksājuma termiņš ir 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017. gada 31. decembris, atmaksāšanas grafika pēdējā diena, kas paredzēta saskaņā ar Padomes lēmumu.

a)

to labuma guvēju sarakstu, kas saņēmuši atbalstu saskaņā ar 1. pantā minētajām atbalsta shēmām, un kopējo summu, kuru katrs labuma guvējs saņēmis saskaņā ar attiecīgo shēmu;

b)

kopējo summu (pamatsummu un procentus), kas jāatgūst no katra labuma guvēja, ja uz atbalstu nevar attiecināt de minimis noteikumu;

c)

sīku to pasākumu aprakstu, kas jau veikti un tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

d)

dokumentus, kas apliecina, ka labuma guvējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/49

(1)

Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra valdes locekļu pilnvaru termiņš, kas pagarināts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 2/2013 (5), beidzās 2013. gada 21. augustā.

(2)

Tādēļ ir jāieceļ jauni valdes locekļi,

—

prof. Eric TOLLENS kungs

—

prof. Baba Y. ABUBAKAR kungs,

—

prof. Augusto Manuel CORREIA kungs,

—

Helena JOHANSSON kundze,

—

Dr. Faustin R. KAMUZORA kungs,

—

prof. Clement K. SANKAT kungs

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/50

(1)

ĀKK un ES nolīguma otrajā pārskatīšanā tika grozīts tā III pielikums, lai pārskatītu Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) uzticētos uzdevumus un lai precizētu un pastiprinātu šīs organizācijas pārvaldību, jo īpaši Vēstnieku komitejas veikto uzraudzību un valdes pienākumus.

(2)

ĀKK un ES Ministru padomes Lēmumā Nr. 2/2010 (4) paredzēts, ka ĀKK un ES nolīguma otro grozījumu piemēro provizoriski no 2010. gada 31. oktobra.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) (turpmāk “Centrs”) statūti.

(4)

Saskaņā ar nolīguma III pielikuma 3. panta 5. punktu Centra statūtu izveidei ir nepieciešams Vēstnieku komitejas lēmums; šajā nolūkā komitejai ir lietderīgi Ministru padomes vārdā pieņemt lēmumu,

19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 309/55