—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0225/2012) (2),

—

ņemot vērā pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments, 2011. finanšu gads (3),

—

ņemot vērā iekšējā revidenta 2011. finanšu gada pārskatu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2011. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes (4),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (7) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā 13. pantu Iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (8),

—

ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par 2011. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa (9),

—

ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2011. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (10),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0063/2013),

A.

tā kā priekšsēdētājs 2012. gada 11. jūlijā pieņēma Parlamenta 2011. finanšu gada pārskatus,

B.

tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

C.

tā kā ģenerālsekretārs 2012. gada 24. aprīlī apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

D.

tā kā Revīzijas palāta pēc veiktās revīzijas ir secinājusi, ka attiecībā uz 2011. gada administratīvajiem izdevumiem visas iestādes ir apmierinoši īstenojušas Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas un 93 % no 56 pārbaudītajiem maksājumiem (trīs avansa maksājumi un 53 galīgie maksājumi) būtisku kļūdu nav bijis;

E.

tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa, kuras atbildes saņēma un apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam,

1.

uzsver tās parlamentārās procedūras pievienoto vērtību, kuras rezultātā ik gadu notiek Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana; atgādina, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana ir papildu iespēja publiski veikt iestādes finanšu pārvaldības rūpīgu pārbaudi, tādējādi veicinot Savienības iedzīvotāju izpratni par Parlamenta īpašo vadības struktūru, darba metodēm un demokrātiskas Eiropas izmaksām;

2.

aicina Prezidiju maija vai jūnija darba kārtībā kā īpašu punktu iekļaut budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma apspriešanu drīz pēc tā pieņemšanas plenārsēdē;

3.

uzsver, ka pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu Parlamenta administrācijas pārskatatbildību, un, ņemot vērā Savienības iedzīvotāju un sabiedriskās domas milzīgo interesi par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, ir būtiski, lai Eiropas Parlaments novērstu jebkādu neskaidrības risku budžeta izpildē un tādēļ darbotos pilnīgi pārredzamā veidā, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegts precīzs un patiess priekšstats par tā rīcībā esošo resursu izlietojumu;

4.

atgādina – tā kā Eiropas Parlaments ir kompetentā iestāde, kas pieņem galīgo lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, ir ļoti svarīgi, lai Parlamenta gadījumā budžeta izpildes apstiprināšana noritētu kā paraugprocedūra, un tādēļ ir jānovērš pat vismazākie trūkumi, kas varētu aptumšot Eiropas demokrātiskās institūcijas politiskos panākumus vai tās centienus sasniegt lielāku pārredzamību un labāku finanšu pārvaldību;

5.

norāda, ka šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta 2011. finanšu gada budžeta izpildei un budžeta izpildes apstiprināšanai un ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota iespējami labākajā veidā, vienlaikus uzsverot iespējamos uzlabojumus; mudina Parlamenta atbildīgās struktūras turpināt visos iespējamos līmeņos uzlabot Parlamenta ikdienas darba efektivitāti, tiecoties vienmēr sniegt Savienības iedzīvotājiem iespējami labākos pakalpojumus;

6.

ar gandarījumu norāda, ka par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2013. gada 22. janvāra viedokļu apmaiņa par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, bija ļoti augstvērtīga; atkārto, ka visā šajā procesā tiek nodrošināta Parlamenta administrācijas pārskatatbildība un ka ziņojumiem par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu un Budžeta kontroles komitejas darbībai pēdējā desmitgadē ir bijusi svarīga nozīme, sekmējot ļoti nozīmīgu Parlamenta finanšu pārvaldības pilnveidošanu, piemēram, attiecībā uz Deputātu nolikumu un Deputātu palīgu nolikumu; pauž apņēmību turpināt šo uz izcilību un pārredzamību vērsto labvēlīgo attīstību publisko finanšu pārvaldībā;

7.

atkārtoti ierosina Prezidijam izplatīt visiem deputātiem vairāk informācijas saistībā ar baltajām grāmatām par vispārējas nozīmes politikas jautājumiem, lai tos pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu detalizēti apspriest politiskajās grupās;

8.

pauž gandarījumu par to, ka 2011. gada 22. septembrī Prezidija un Budžeta komitejas pārstāvji panāca vienošanos par papildu taupības pasākumiem, kas vēlāk tika iekļauti Parlamenta 2012. gada budžetā; pauž stingru nostāju, ka šie pārdomātie ietaupījumi gandrīz EUR 40 000 000 apmērā neietekmē nedz Parlamenta darbības efektivitāti, nedz katram deputātam pieejamos resursus; aicina ģenerālsekretāru informēt Padomi un Komisiju par Parlamenta paveikto un šajā nolūkā iegūt informāciju par to darbībām un prasa, lai Parlaments tiktu informēts par saņemtajām atbildēm; tomēr norāda, ka ietaupījumi būtu jāpanāk, mazāk tērējot un nevis paātrinot vai novilcinot maksājumus vai veicot budžeta līdzekļu pārvietošanu no vienas pozīcijas citā;

9.

atgādina priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram par 2013. gada 6. februāra rezolūciju (11), kurā tas “atgādina par plenārsēdē pieņemto lēmumu, ar ko aicināja Padomi līdz 2013. gada jūnijam sagatavot rīcības plānu attiecībā uz EP vairākām darba vietām, un sagaida, ka abas iesaistītās komitejas, ģenerālsekretārs un Prezidijs sniegs deputātiem atjauninātus datus un informāciju par EP vairāku darba vietu režīma finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi; ierosina, ka paša Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējuma dienestiem ir jāizvērtē šis jautājums, tostarp attiecībā uz EP klātbūtnes vai daļējas klātbūtnes ietekmi uz attiecīgajām kopienām un reģioniem, un līdz 2013. gada jūnijam jāsagatavo novērtējuma dokuments, lai minēto dienestu secinājumus varētu ņemt vērā, lemjot par nākamo DFS”; norāda, ka 2013. gada jūnijs strauji tuvojas;

10.

norāda, ka saskaņā ar Līgumu Parlamentam ir jāstrādā trijās darba vietās un ka tas nozīmē papildu izmaksas; norāda arī, ka šīs situācijas mainīšana nav Parlamenta, bet gan dalībvalstu ziņā; šā iemesla dēļ prasa, lai dalībvalstis, nākamo reizi pārskatot Līgumu, pārskatītu jautājumu par Parlamenta atrašanās vietu un darba vietām un veiktu grozījumus 6. protokolā;

11.

atzīmē, ka jaunā Finanšu regula (Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012) un tās piemērošanas noteikumi stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī un paredzēja būtiskas izmaiņas finanšu pārvaldībā, jo īpaši nodrošinot pareizas finanšu pārvaldības uzlabojumus un Savienības finansiālo interešu aizsardzību, ieviešot finanšu mehānismus, ar kuriem var piesaistīt trešo personu finansējumu kā papildinājumu Savienības līdzekļiem un samazināt birokrātiju, vienlaikus novirzot uzmanību no dokumentu apstrādes uz sniegumu; mudina Parlamenta dienestus, kā iepriekšējās Finanšu regulas pārskatīšanas reizēs, īstenot šos noteikumus bez kavēšanās un ar iespējami minimālu negatīvo ietekmi uz Parlamenta administrāciju; vēlētos pirms 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākuma saņemt informāciju par to, vai jaunās Finanšu regulas piemērošana ir izraisījusi finanšu pārvaldībai nepieciešamā personāla samazināšanu;

12.

atzinīgi vērtē jauno Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā, ko pieņēma 2011. gada 1. decembra plenārsēdē; norāda, ka deputātiem ir pilnībā jāpublisko jebkāda atalgota darbība ārpus Parlamenta, saņemtais atalgojums un visas citas viņu veiktās funkcijas, kas var radīt interešu konfliktu; turklāt norāda, ka Rīcības kodeksā ir skaidri noteikts, ka deputātiem ir aizliegts saņemt jebkādu naudas summu vai pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus apmaiņā pret Parlamenta lēmumu ietekmēšanu; ar gandarījumu atzīmē, ka tajā paredzēti skaidri noteikumi par dāvanu pieņemšanu un bijušo deputātu iesaistīšanos lobēšanā; sagaida, ka īstenošanas noteikumi tiks atbilstošā veidā paziņoti deputātiem un ka deklarācijas tiks izlases veidā pārbaudītas;

13.

pauž bažas, ka gadu pēc Rīcības kodeksa stāšanās spēkā vēl arvien nav pieņemts lēmums par Rīcības kodeksa 5. panta 3. punkta īstenošanas pasākumiem nolūkā nodrošināt pārredzamību attiecībā uz deputātu ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumiem, ko apmaksājušas trešās personas; vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību drīzumā pieņemt šos īstenošanas pasākumus; pauž stingru pārliecību, ka ir jāatklāj visi trešo personu apmaksātie ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumi, kas pārsniedz EUR 150;

14.

prasa Parlamenta administrācijai publiskot visas deputātu finansiālo interešu deklarācijas pa gadiem, ievietojot tās Parlamenta tīmekļa vietnē attiecīgā deputāta profilā mašīnlasāmā formātā;

15.

ņem vērā sociālā ziņojuma publicēšanu, kas sniedz labu priekšstatu par Parlamenta cilvēkresursiem; aicina 2012. gada ziņojumu publicēt līdz 2013. gada septembra beigām; turklāt atzīmē, ka Parlamenta štatu saraksts laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam palielinājās par 4 %, un to izraisīja galvenokārt jaunie pienākumi un papildu darba slodze saskaņā ar Lisabonas līgumu un gaidāmās Horvātijas pievienošanās Savienībai;

16.

prasa, lai personāla apmācības piedāvājumi, it īpaši intensīvie valodu kursi, tiktu labāk pielāgoti iestādē strādājošo dažādo darbinieku, tai skaitā reģistrēto deputātu palīgu, darba grafikam;

17.

iesaka rīkoties atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam, lai nodrošinātu, ka savlaicīgi tiek reģistrētas izmaiņas darbinieku personīgajā situācijā, un īstenot sistēmu šādas informācijas savlaicīgai uzraudzībai;

18.

norāda, ka 2011. gads bija otrais gads, kurā pilnībā tika īstenots jaunais Deputātu nolikums un Deputātu palīgu nolikums (abi stājās spēkā 2009. gada 14. jūlijā); atzīmē, ka Deputātu palīgu nolikuma īstenošanas noteikumi minētajos divos gados ir grozīti četras reizes attiecībā uz Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļas un Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu piemērošanu, pamatojoties uz novērtēšanas pagaidu darba grupas un ģenerālsekretāra priekšlikumiem; atgādina – īstenojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļu, ir izveidota vienota sistēma, ar ko reglamentē Parlamenta trijās darba vietās strādājošo reģistrēto deputātu palīgu statusu un aizstāj 27 dažādas dalībvalstu sistēmas līgumattiecību, nodokļu un sociālā nodrošinājuma reglamentēšanai, un ka patlaban nav datu, kas liecinātu par to, ka minētie noteikumi, kurus piemēro deputātu palīgiem un kuri ietverti Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības VII sadaļā, būtu jākoriģē; ierosina veikt Deputātu palīgu nolikuma pilnīgu izvērtējumu, tostarp iespējamus noteikumu pielāgojumus pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

19.

konstatē, ka 2011. gadā Parlamenta ieņēmumi bija EUR 173 293 432 (2010. gadā – EUR 243 094 204), kas ietvēra arī piešķirtos ieņēmumus EUR 23 815 077 apmērā;

20.

konstatē, ka Parlamenta 2011. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

21.

norāda, ka Parlamenta 2011. gada sākotnējā budžetā apstiprināto apropriāciju kopsumma bija EUR 1 685 829 393, kas ir par 5 % vairāk salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu (EUR 1 607 363 235), un ka 2011. gadā netika veikti budžeta grozījumi, kā tas notika 2010. gadā;

22.

norāda, ka 2011. gadā galīgās apropriācijas tika izlietotas 93 % apmērā (2010. gadā – 96 %), atcelto apropriāciju īpatsvaram sasniedzot 6 % (2010. gadā – 3 %), un ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; turklāt norāda uz atcelto apropriāciju straujo pieaugumu, ko lielā mērā izraisīja tas, ka 2011. gadā pēc attiecīga Padomes lēmuma pieņemšanas darbiniekiem neizmaksāja algas ikgadējo korekciju 1,7 % apmērā;

23.

pauž bažas par ievērojamu to līdzekļu apjoma pieaugumu, kas pārnesti uz 2011. gadu (EUR 240 268 630 (13)), un aicina uzlabot izdevumu plānošanu; aicina administrāciju mainīt šo tendenci, gatavojoties nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

24.

norāda, ka Savienības 2011. gada budžeta kopējais apjoms saistību apropriācijās bija EUR 141,9 miljardi, no kuriem Parlamenta budžets – EUR 1 686 miljoni; norāda arī to, ka šī summa ir tikai nedaudz lielāka par 1 % no Savienības budžeta un veido 20 % no EUR 8 454 miljoniem, kas paredzēti Savienības iestāžu kopējiem administratīvajiem izdevumiem 2011. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību;

25.

atzinīgi vērtē to, ka netika veikts vispārējs pārvietojums, pārejot no 2011. gada uz 2012. gadu; atkārtoti aicina administrāciju turpināt darbu, lai uzlabotu budžeta plānošanu un padarītu to skaidrāku, kā arī uzlabot budžeta disciplīnu un budžeta skaidrības labad ar ēkām saistītos izdevumus vai jebkurus citus līdzīga apjoma izdevumus iekļaut budžetā kā atsevišķas pozīcijas, nevis finansēt no neizlietotajiem budžeta līdzekļiem;

26.

norāda, ka Parlamenta 2011. gada budžetā četras svarīgākās pozīcijas bija “Iestādes locekļi”, “Ierēdņi un pagaidu darbinieki”, “Ēkas un saistītie izdevumi” un “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”, kas veidoja 70 % no kopējām saistībām;

27.

atgādina, ka summa EUR 85,9 miljonu apmērā, ko Beļģija atmaksāja Parlamentam 2010. gada sākumā un kas iezīmēta būvniecības projektiem, saskaņā ar Finanšu regulas 21. pantu ir uzskatāma par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem;

28.

norāda, ka galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos; norāda arī uz grāmatveža paziņojumu, ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

29.

atgādina par Parlamenta priekšsēdētāja 2012. gada 11. jūlija lēmumu par 2011. finanšu gada pārskatu pieņemšanu;

30.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2012. gada 24. aprīļa paziņojumu, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs attiecībā uz kredītrīkotāju gada darbības pārskatiem par 2011. gadu apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

31.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pēc veiktās revīzijas ir konstatējusi, ka kopējo administratīvo izdevumu pārraudzības un kontroles sistēmas, kas paredzētas Finanšu regulā, ir efektīvas un ka administratīvo izdevumu maksājumos 2011. gadā netika konstatētas būtiskas kļūdas;

32.

ņem vērā Revīzijas palātas 2011. gada pārskatā ietverto konkrēto konstatējumu par Parlamentu, kā arī Parlamenta atbildes attiecībā uz to, ka Parlamenta dienestu rīcībā esošā informācija par darbinieku personīgo un ģimenes stāvokli nebija atjaunināta vai pienācīgi apstrādāta un ka šā iemesla dēļ vienā gadījumā bija veiktas pārmaksas; ņem vērā, ka pārmaksāto līdzekļu atgūšana minētajā gadījumā sākās 2011. gada novembrī, atvelkot tos no attiecīgā darbinieka algas; mudina veikt stingrāku kontroli, lai turpmāk izvairītos no pārmaksas;

33.

turklāt ņem vērā, ka saskaņā ar iekšējiem noteikumiem par reģistrētu deputātu palīgu nodarbināšanu tiem ir atļauts iesniegt ārsta izziņu un citus līguma slēgšanai vajadzīgos dokumentus trīs mēnešu laikā pēc datuma, kurā stājas spēkā viņu sākotnējais darbā pieņemšanas līgums, un, tā kā šī atkāpe ir pretrunā Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 128. un 129. pantā paredzētajiem noteikumiem, minētie panti būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, kas piemērojami reģistrētajiem deputātu palīgiem; norāda arī, ka saistībā ar atbilstību prasībai par valodu zināšanām nevienā no desmit revidētajiem gadījumiem personu lietās nebija dokumentu, kas pierādītu, ka ir veiktas valodu zināšanu pārbaudes;

34.

atbalsta Parlamenta sniegtās atbildes pretrunīgajā procedūrā ar Revīzijas palātu;

35.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka revidētajās reģistrēto deputātu palīgu darbā pieņemšanas procedūrās personu lietās nebija dokumentu, kas pierādītu, ka ir veiktas darbā pieņemšanas dokumentu ex ante pārbaudes; norāda uz Parlamenta attiecīgo dienestu sniegto atbildi, ka pēc kontrolsarakstu pārskatīšanas un kontrolpārbaužu ieviešanas šo pārbaužu pamatā esošā dokumentācija patlaban tiek glabāta;

36.

pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības atlases un piešķiršanas kritēriju piemērošanā divās no desmit revidētajām Parlamenta iepirkuma procedūrām, kas bija saistītas ar ēku uzturēšanu un drukāšanas pakalpojumiem; aicina Prezidiju atkārtoti izskatīt visus publiskā iepirkuma kontroles mehānismus, lai nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu un preču viskonkurētspējīgākās cenas;

37.

pauž nožēlu, ka līdz ar administratīvā sloga mazināšanu saistībā ar zemas vērtības līgumiem, kuras mērķis bija veicināt MVU piedalīšanos konkursos par šādu līgumu slēgšanas tiesībām, administrācijas rīcībā nav informācijas par to MVU skaitu, kuri ieguva zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības; tādēļ ģenerālsekretariāts nespēj parādīt, vai tiešām administratīvā sloga mazināšana ir veicinājusi plašāku MVU līdzdalību, un līdz ar to nespēj apliecināt minēto pasākumu efektivitāti; prasa uzraudzīt to MVU skaitu, kuri ir ieguvuši zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības;

38.

pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2013. gada 22. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2012. gada 26. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2011. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

39.

norāda, ka svarīgākie iekšējā revidenta gada pārskatā iekļautie secinājumi cita starpā bija šādi:

40.

pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli šādos jautājumos:

41.

atgādina, ka 2003. un 2004. gadā veiktās iekšējās kontroles sistēmas sākotnējās pārskatīšanas rezultātā tika sagatavoti 14 revīzijas ziņojumi, kas attiecās uz visām nodaļām un centrālajiem dienestiem un ietvēra 452 saskaņotus pasākumus, kuru mērķis bija kopumā uzlabot:

42.

atgādina, ka 2005.–2006. gadā un 2007.–2008. gadā tika veiktas vairākkārtējas pēcpārbaudes revīzijas par 452 pasākumu īstenošanu un vienā nodaļā ar augstu nepabeigto pasākumu īpatsvaru šāda pēcpārbaudes revīzija tika veikta arī 2009. gadā; uzsver, ka minēto revīziju rezultātā 68 pasākumi no sākotnēji pārbaudītajiem iekšējās kontroles sistēmas pasākumiem 2010. gada beigās nebija pabeigti;

43.

ar gandarījumu norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests par prioritāti joprojām uzskata 2003. gadā ieviestās iekšējās kontroles sistēmas pārbaudi; ņem vērā to, ka 2011. gada 30. septembrī pēc vairāku pēcpārbaudes revīziju veikšanas no 452 pasākumiem, par ko bija sākotnējā vienošanās, nebija pabeigti 38 pasākumi; pauž gandarījumu par to, ka nevienu no šiem pasākumiem Iekšējās revīzijas dienests neklasificēja kā kritisku; aicina nodaļu vadību un centrālo vadību īstenot atlikušos 38 nepabeigtos pasākumus pirms pašreizējā sasaukuma pilnvaru termiņa beigām;

44.

atzinīgi vērtē to, ka ārējās revīzijas uzņēmums 2011. gada jūnijā ir apstiprinājis, ka Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta darbs visaugstākajā mērā atbilst iekšējo revīziju definīcijai, ētikas kodeksam un standartiem; mudina Iekšējās revīzijas dienestu izmantot šo labo pamatu, lai turpinātu saskaņot dienesta darbu ar labāko praksi; pieņem zināšanai, ka 2011. gada otrajā pusē Iekšējās revīzijas dienests jau īstenoja vairākus svarīgus elementus no saņemtajiem uzlabojumu ierosinājumiem un ka pārējais rīcības plāns bija jāizpilda laika posmā līdz 2012. gada beigām;

45.

uzsver, ka nolūkā nodrošināt pārredzamību Savienības iedzīvotājiem Parlamenta tīmekļa vietnē pēc zināma laika būtu jādara pieejams apkopojums par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, ieteikumiem un to sakarā paveikto; vēlētos saņemt informāciju par to, kuri no minētajiem dokumentiem vēl nav publiskoti un kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts;

46.

atzinīgi vērtē rakstiskās atbildes saistībā ar rezolūciju par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas 2012. gada 16. novembrī sniegtas Budžeta kontroles komitejai; tomēr pauž nožēlu par to, ka šīs atbildes nebija iespējams saņemt pirms 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākuma; sagaida, ka 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas viedokļu apmaiņa varēs notikt līdz 2013. gada oktobra beigām;

47.

atzinīgi vērtē oficiālo lēmumu pārtraukt balvas žurnālistikā piešķiršanu, kas 2011. gadā izmaksāja EUR 154 205, – šo lēmumu ierosināja Budžeta kontroles komiteja, un par to plenārsēdē balsoja saistībā ar ziņojumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka dalībvalstīs ir pastiprināti kontakti ar žurnālistiem, organizējot tematiskus seminārus galvaspilsētās un tādējādi izmantojot Parlamenta esošo administratīvo veiktspēju, vienlaikus nodrošinot žurnālistiem iespēju apmainīties viedokļiem ar deputātiem un gūt pilnīgu izpratni par Parlamenta struktūru un lomu likumdošanas procesā;

48.

jau otro reizi pēc tam, kad 2010. gadā pirmo reizi tika pausta prasība attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, prasa iesniegt pilnīgu ziņojumu par to, kā ir attīstījušies Parlamenta brīvās programmatūras projekti attiecībā uz to lietojumu un lietotājiem Parlamentā, saziņu ar pilsoņiem un publiskā iepirkuma darbībām; jau otro reizi aicina izvērtēt un veikt pilnīgu pētījumu par Parlamenta pienākumiem saskaņā ar Reglamenta 103. pantu attiecībā uz brīvo programmatūru un atvērtiem standartiem; pauž nožēlu, ka brīvā programmatūra un atvērtā pirmkoda risinājumi vairs netiek plaši izmantoti Parlamenta IT infrastruktūrā;

49.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi, kurā norādīts, ka Parlamenta piemaksas 2011. gadā tika maksātas attiecībā uz 1 599 reģistrētu palīgu līgumiem un 2 868 vietējo palīgu līgumiem;

50.

norāda uz Parlamenta mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumu izcilo kvalitāti; norāda, ka šo pakalpojumu izmaksas veido ievērojamu Parlamenta budžeta daļu; norāda, ka Prezidija 2011. gadā pieņemtais lēmums par resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību mutiskajā tulkošanā palielina mutiskās tulkošanas pakalpojumu efektivitāti un samazina to strukturālās izmaksas; aicina Parlamentu nākt klajā ar detalizētu dokumentu par rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksu struktūru un pasākumiem šo izmaksu turpmākai samazināšanai un attiecīgo pakalpojumu efektivitātes palielināšanai, neapdraudot kopējo kvalitāti;

51.

norāda, ka 192 darbinieki atskaitās par savu darbu ģenerāldirektoriem bez direktora starpniecības; prasa, lai ģenerālsekretārs pārskatītu šo situāciju nolūkā nodrošināt, ka ģenerāldirektoru “biroji” netiek veidoti neoficiāli; prasa, lai ģenerālsekretārs minētajā pārskatīšanā iekļautu attiecīgo darbinieku amata pakāpju, pilnvaru un pienākumu izvērtējumu;

52.

norāda, ka ģenerāldirektori ik gadu atskaitās par savu pienākumu izpildi darbības pārskatos, kas ir iekšējs pārvaldības instruments, kura galvenais mērķis ir sniegt ģenerālsekretāram skaidru pārskatu par administrācijas darbu un jo īpaši par iespējamiem trūkumiem; konstatē, ka attiecībā uz 2011. finanšu gada darbības pārskatiem neviens kredītrīkotājs nav savā deklarācijā iekļāvis atrunas par to, ka ģenerāldirektori būtu konstatējuši būtiskas problēmas līdzekļu izlietošanā vai nepilnības kontroles procedūrās, ar kurām nodrošina darījumu likumību un pareizību;

53.

norāda, ka katra ģenerāldirektorāta darbības pārskata pielikumā ir iekļauts izņēmumu saraksts, kurā norādītas atkāpes no piemērojamajiem noteikumiem un standarta procedūrām; pauž bažas par to, ka dažiem direktorātiem šādu izņēmumu skaits joprojām ir samērā liels, un ierosina veikt papildu pasākumus, lai izvairītos no šā līdzekļa izmantošanas noviržu labošanai;

54.

atzinīgi vērtē Prezidentūras ģenerāldirektorāta apņemšanos turpināt uzlabot finanšu pārvaldību, padziļināti pārbaudot dažādus budžeta izpildes un saistīto procedūru aspektus; īpašu uzmanību vērš uz veiktajiem centieniem veicināt personāla izpratni par iepirkuma procedūrām un budžeta operācijām;

55.

atkārtoti norāda, ka drošības joma ir ļoti sensitīva joma jebkurā parlamentā, vēl jo vairāk daudznacionālā parlamentā, kura darbība ir ļoti redzama un kuru pastāvīgi apmeklē valstu un valdību vadītāji; norāda, ka Parlamenta telpās Briselē vidēji dienā uzturas 12 000 cilvēku;

56.

pieņem zināšanai Prezidija 2011. gada 6. jūlijā vienprātīgi pieņemto jauno vispārējo drošības koncepciju, kurā ierosināts dažādas Parlamenta ieejas paredzēt dažādu kategoriju lietotājiem; vēlas līdz 2013. gada beigām saņemt informāciju par jaunās vispārējās drošības koncepcijas īstenošanu;

57.

norāda, ka Parlaments sagaida, ka drošības pakalpojumu nodošana iekšējiem darbiniekiem laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam samazinās izmaksas Briselē un Strasbūrā par EUR 11 250 000 un par EUR 5 640 000 – katru turpmāko gadu; prasa nodrošināt, lai mērķtiecīgas drošības īstenošanai tiktu noteikti un saglabāti visaugstākie standarti, īstenojot pastāvīgu personāla apmācības programmu; prasa iesniegt ikgadēju ziņojumu ar detalizētu informāciju par drošības pakalpojumu izmaksu attīstības tendencēm, tostarp uzkrātajām izmaksām saistībā ar attiecīgā personāla pensijām, un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu drošības pakalpojumu apmēru un kvalitāti;

58.

atkārtoti pauž vēlmi drošības pastiprināšanas nolūkā attiecināt uz deputātiem elektroniskās kontroles prasības, viņiem ienākot Parlamenta telpās un izejot no tām;

59.

vēlas saņemt informāciju no ģenerālsekretāra par procedūru, kura jāievēro, novērtējot kopīgā pārredzamības reģistra darbību, kas saskaņā ar 2011. gadā panākto iestāžu vienošanos jāveic 2013. gadā;

60.

norāda, ka vairāk nekā 1 500 darbinieku bērnu iet Eiropas skolās, un tādēļ pauž izbrīnu par to, ka Parlamentam nav nekādas ietekmes uz Eiropas skolu sistēmas pārvaldību;

61.

aicina ģenerālsekretāru izpētīt, kādā veidā Parlaments varētu iesaistīties Eiropas skolu sistēmas pārvaldībā, ņemot vērā to darbinieku lielo skaitu, kuru bērni iegūst izglītību šajās skolās, un līdz gada beigām ziņot par to kompetentajai komitejai;

62.

ņem vērā to, ka līgums ar pašreizējo ceļojumu aģentūru beidzas 2013. gada 31. decembrī un ka ir sākti sagatavošanas darbi jauna konkursa izsludināšanai; pauž nožēlu, ka, lai gan līgumā bija paredzēta iespēja veikt finanšu revīziju, tajā nebija paredzēta ceļojumu aģentūras struktūras un darbības revīzija; uzstāj, ka nākamajā līgumā būtu jāiekļauj iespēja veikt starpposma un galīgo finanšu un darbības revīziju; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Budžeta kontroles komitejas prasību administrācijai arī būs iespēja vērsties pie ārējiem ekspertiem, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju un visā atlases procedūras gaitā, tādējādi nodrošinot, ka Parlaments izvēlas vislabāko risinājumu, kura rezultātā veic būtisku vienkāršošanu un izmaksu ietaupījumus; uzsver, ka jaunajā līgumā būtu jāņem vērā vislabākā kvalitātes un cenas attiecība un vislabākā vērtības un cenas attiecība, ņemot vērā konkurētspējīgas cenas;

63.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2011. gada 23. martā apstiprināja rīcības plānu 2011.–2014. gadam, kura mērķis ir īstenot Parlamenta atjaunināto komunikācijas stratēģiju; norāda, ka rīcības plāns ir orientēts uz 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ka tajā ir paredzēts 21 īpaša pasākuma kopums, ar kura palīdzību vairot iedzīvotāju informētību par Parlamenta likumdošanas darbu un sekmēt viņu līdzdalību tajā;

64.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā apmeklētāju centra darbība ir bijusi veiksmīga, ņemot vērā apmeklētāju skaitu (253 000) tā pirmajā darbības gadā;

65.

pieprasa komunikācijas budžetu izmantot tikai tam, lai sniegtu iedzīvotājiem faktus un informāciju par Savienības politikas jomām; uzsver, ka tas attiecas arī uz sociālo plašsaziņas līdzekļu darbībām;

66.

pauž nožēlu par to, ka Europarl TV auditorija, kas 2011. gadā gan bija lielāka nekā 2010. gadā (14), tomēr joprojām ir ļoti neliela, ja ņem vērā tiešo individuālo lietotāju skaitu (neietverot skatītājus, kas piesaistīti, izmantojot partnerības nolīgumus ar reģionālajām televīzijām), lai gan 2011. gadā šis projekts saņēma ievērojamus līdzekļus – aptuveni EUR 8 000 000 (3 2 4 6. postenis); pauž nožēlu arī par to, ka nav veikts nekāds Europarl TV izmaksu un ieguvumu novērtējums, lai gan plenārsēdes dalībnieki to pieprasīja rezolūcijā par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; pieņem zināšanai Prezidija 2012. gada 12. decembra lēmumu īstenot virkni reformu, lai panāktu būtiskus ietaupījumus; sagaida, ka šāds izmaksu un ieguvumu novērtējums tiks iesniegts līdz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

67.

pauž bažas par Lux balvas piešķiršanas izmaksu pieaugumu 2011. gadā (15); aicina nodrošināt izmaksu ziņā efektīvāku šīs balvas piešķiršanas pārvaldību un tādēļ ierosina iekšējam revidentam apsvērt iespēju pārskatīt minēto pārvaldību nolūkā sasniegt šo mērķi; stingri iesaka šā notikuma izmaksām piemērot konkrētu maksimāli pieļaujamo summu;

68.

norāda, ka Prezidijs 2011. gada 26. septembrī apstiprināja Eiropas vēstures nama Briselē uzņēmējdarbības plānu un ka Komisija ir paziņojusi par savu vēlmi sniegt nekonkretizētu ieguldījumu projekta darbības izmaksu segšanā un līdz 2013. gada vasaras beigām paziņos Parlamentam šāda ieguldījuma nosacījumus; pauž nožēlu par to, ka nav sagaidāma nekāda Komisijas dalība šā projekta izveides izmaksu segšanā;

69.

atzinīgi vērtē jauno procedūru, ar kuru saskaņā var atgūt pārmaksātos līdzekļus pēc maksājumu veikšanas saistībā ar apmeklētāju grupu uzņemšanu; pauž nožēlu par to, ka iespēja veikt maksājumu ar bankas pārskaitījumu ir pieejama tikai pārskaitījumiem uz privātiem kontiem, neparedzot iespēju veikt pārskaitījumu uz organizāciju kontiem; pauž bažas par būtisko drošības risku, ko rada skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām, jo izmaksājamās summas var pārsniegt pat EUR 30 000 un Parlaments izmaksā līdz pat EUR 388 000 dienā; norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padones 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (16), prasa īpašu uzmanību pievērst darījumiem, kas ietver vairāk nekā EUR 15 000 lielas summas, – šāda summa tiek regulāri pārsniegta Parlamenta maksājumos apmeklētājiem;

70.

norāda, ka ar Prezidija lēmumu Iekšpolitikas ģenerāldirektorātā 2011. gada jūlijā ir izveidots jauns Ietekmes novērtēšanas direktorāts; norāda, ka šā direktorāta darbības galvenais mērķis ir sniegt Parlamentam neatkarīgus ietekmes novērtējumus nolūkā sekmēt tā likumdošanas darbu; atzinīgi vērtē to, ka minētā direktorāta izveide nerada papildu izdevumus budžetā;

71.

prasa uzticēt neatkarīgai struktūrai veikt vispārēju analīzi par pareizu finanšu pārvaldību, efektivitāti un lietderību līgumos ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem IT jomā, īpašu uzmanību pievēršot:

72.

pauž nožēlu par pārmērīgo atkarību no ārējas (tehniskas) zinātības, jo īpaši IT jomā, ko izraisa iekšējo un ārējo resursu strukturāla nelīdzsvarotība; norāda, ka ārpakalpojumu piesaistē IT pasākumu veikšanai vienmēr būtu jānodrošina, ka šīs funkcijas vadība un kontrole paliek Parlamentā un ka draudi drošībai un datu konfidencialitātei tiek pienācīgi novērtēti un mazināta to ietekme;

73.

aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam plānu ēdināšanas pakalpojumu uzlabošanai sakarā ar aizvien lielāku apmeklētāju skaitu Parlamenta ēdnīcās, restorānos un bāros (kopējo darbību apjoms no 2002. gada līdz 2011. gadam palielinājās aptuveni par 150 %, proti, no 1,472 miljona klientu 2002. gadā līdz 3,711 miljoniem klientu 2011. gadā);

74.

norāda uz to, ka saistībā ar 2010. gadā pieņemto vidēja termiņa ēku stratēģiju Prezidijs 2011. gadā pieņēma turpmāk minētos lēmumus īstenot vairākus svarīgus projektus ar mērķi sākt minēto ēku ekspluatāciju no nākamā sasaukuma pilnvaru sākuma:

75.

pieņem zināšanai, ka 2011. gadā īpašuma apsekošanai un iepirkumam tika izveidota jauna metodika, kas ir līdzīga Komisijas pieņemtajiem noteikumiem; norāda, ka saskaņā ar šo jauno metodiku tiks pastiprināta pārredzamība un konkurētspēja, Oficiālajā Vēstnesī publicējot ar iepirkumu saistītus dokumentus; konstatē, ka Ēku komiteja jau piemēro jauno metodiku, izvērtējot pieteikumus un piedāvājumus, kas saņemti īpašuma tirgus apsekošanai Briselē, t. i., saistībā ar Eastman un Montoyer 63 ēku aizstāšanu un jaunu telpu meklēšanu;

76.

norāda, ka jebkurā nekustamā īpašuma un ēku stratēģijā ir jāņem vērā arī pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar iegādāto ēku uzturēšanu;

77.

norāda uz nespēju izvēlēties kandidātus saistībā ar izsludināto konkursu par Konrāda Adenauera ēkas projektu, jo piedāvātās cenas, kas tika iesniegtas, atsaucoties uz izsludināto konkursu, bija ievērojami augstākas nekā projekta tāmē paredzētās summas; atbalsta deleģētā kredītrīkotāja lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības; sagaida, ka projekta kopējā summa nepārsniegs 2011. gada oktobrī paredzētos EUR 482,7 miljonus;

78.

šajā sakarībā norāda, ka līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz visiem Parlamenta līgumiem, kas saistīti ar ēku būvniecību un aprīkošanu, būtu jāpiešķir, izsludinot iespējami plašu konkursu Eiropas līmenī; iesaka, ka gadījumā, ja izņēmuma kārtā izmanto sarunu procedūru, cenu noteikšanas pamatā vajadzētu būt celtniecības izmaksām, kurām pieskaita stingri pamatotu saimnieciskās darbības veicēju peļņas daļu;

79.

pauž nožēlu, ka jau otro reizi Parlamenta ēkās ir atklāti celtniecības defekti – šoreiz Parlamenta Briseles plenārsēžu zāles griestu koka sijās; aicina Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātu veikt visu Parlamenta ēku tehniskā stāvokļa pilnīgu pārbaudi, sākot ar ēkām, uz kurām vēl attiecas projekta attīstītāja garantija attiecībā uz slēptiem defektiem, ja iespējams, piesaistot dažus izraudzītus ekspertus no dažādu dalībvalstu būvniecības padomēm un pilnībā izmantojot Parlamenta personāla uzkrātās zināšanas; aicina ģenerālsekretāru visdrīzākajā laikā iesniegt Prezidijam plānu, kurā būtu ietverta visa minēto darbu tehniskā informācija, kā arī ar tiem saistītās izmaksas;

80.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai publiskā iepirkuma procedūras atbilstu Parlamenta vajadzībām un sekmētu šo vajadzību nodrošināšanu; uzsver, ka minētajām procedūrām būtu jāatbilst normatīvo aktu prasībām un publiskā iepirkuma pamatprincipiem, līgumu nosacījumiem un piedāvājumu vērtēšanas procedūrās izmantotajiem kritērijiem, un tās būtu jāpārbauda, izmantojot pienācīgas kontroles sistēmas, kuru mērķis ir uzraudzīt to pasūtījumu izpildi, par kuriem noslēgti pamatlīgumi;

81.

vērš uzmanību uz to, ka publiskā iepirkuma procedūrās ir iesaistītas dažādas intereses, taču ne vienmēr publiskā un privātā sektora intereses ir saskaņotas un ka publiskā iepirkuma joma ir augsta riska joma, kurai nemitīgi jāpievērš liela uzmanība un kurā ārkārtīgi svarīga ir pastāvīga vajadzību iepriekšēja plānošana;

82.

atgādina, ka sarežģītas tiesiskās vides un ļoti sarežģītu faktisko vajadzību dēļ visos iepirkuma procedūras posmos (sākotnējā vajadzību novērtējumā, uzaicinājuma uz konkursu sagatavošanā, konkursa nolikuma un specifikāciju izstrādē, saziņā ar pretendentiem, konkursa piedāvājumu atvēršanā, konkursa piedāvājumu vērtēšanā, lemšanā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanā) pastāv būtiski apdraudējumi iepriekš minēto mērķu sasniegšanai;

83.

atgādina, ka publiskā iepirkuma procedūras gaitā interešu konfliktu iespējamība nebūtu jānoliedz, bet pienācīgi jārisina un ka Parlamentam būtu jāsaglabā un jāpilnveido tā pārbaudes mehānismi, lai veicinātu iespējamo interešu konfliktu pareizu pārvaldību un novēršanu;

84.

norāda, ka 2011. un 2012. gadā Iekšējās revīzijas dienests veica visaptverošu revīziju par publiskā iepirkuma procesu un līgumu īstenošanu Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā un ka 2012. gada jūnijā pieņemtajā galīgajā ziņojumā bija ietverts sešu punktu rīcības plāns izvirzīto jautājumu risināšanai; turklāt norāda, ka ar minētā ģenerāldirektorāta vadību tika panākta vienošanās, ka minētais rīcības plāns tiks īstenots līdz 2012. gada 31. decembrim; atzīmē, ka konkursa specifikācijas pēc būtības ir ļoti sarežģītas, jo paredz vairākas daļas, tehniskos profilus un līguma izpildes metodes;

85.

atzinīgi vērtē to, ka iepriekšminētajā revīzijā tika secināts, ka Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātam ir izdevies novērst daudzas procedūras nepilnības, kas tika konstatētas pirmajā transversālajā iepirkuma revīzijā 2005. un 2006. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka tika konstatētas šādas nepilnības:

86.

norāda, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz apstiprinājumu sniedzošo nodaļu informāciju, ir sagatavojuši budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu par 2011. gadā piešķirtajiem līgumiem, un turklāt pieņem zināšanai visu 2011. un 2010. gadā piešķirto līgumu sadalījumu, kas norādīts turpmāk:

(2011. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 5. lpp.)

87.

norāda, ka 2011. un 2010. gadā piešķirtos līgumus pēc izmantotās procedūras veida var sadalīt šādi:

(2011. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6.–7. lpp.)

88.

norāda, ka no 2011. gadā piešķirtajiem kopumā 238 līgumiem 100 līgumi EUR 535 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai slēgtu procedūru, un 133 līgumi EUR 31 miljona vērtībā tika piešķirti, izmantojot sarunu procedūru;

89.

norāda, ka 2011. gadā budžeta postenī 400 iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

90.

norāda, ka 2011. gadā budžeta postenī 402 iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (18):

91.

norāda, ka 2011. gadā budžeta postenī 403 iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (20):

92.

ņem vērā, ka Parlamentam ir 10 dienesta velosipēdi, kas pieejami deputātiem un darbiniekiem Strasbūras plenārsesiju laikā, papildus 40 velosipēdiem, ko tā rīcībā nodevusi Strasbūras pilsēta; atkārto savu prasību pienācīgi palielināt šo skaitu, ņemot vērā nelielās izmaksas un lielo pieprasījumu;

93.

uzskata, ka būtu jāapsver iespēja veikt gan videi labvēlīgus darbības uzlabojumus, gan ietaupījumus Parlamenta budžetā, izmantojot dažādas darba metodes un modernas tehnoloģijas, kas ir videi draudzīgākas un lētākas, bet nekavē Parlamenta darbu, tostarp telekonferences;

94.

vēlētos saņemt informāciju par kopējo kWh apjomu, ko saražojuši Parlamenta saules enerģijas paneļi;

95.

atkārtoti pauž atbalstu e-komitejas izmēģinājuma projektam; stingri iesaka, ka deputātiem šajā sakarībā būtu jādod iespēja izvēlēties, vai viņi vēlas saņemt komiteju sanāksmju dokumentāciju papīra formātā vai ne, nolūkā ievērojami samazināt papīra izmantošanu Parlamentā.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0226/2012) (2),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2011. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi par 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 31/2008 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0061/2013),

A.

tā kā Eiropadome 2012. gada 18. un 19. oktobra sanāksmes secinājumos norādīja, ka jautājumi saistībā ar “demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību (..) būtu jāpēta sīkāk”;

B.

tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pirmo reizi analizē, kā Eiropadome ir veikusi sava administratīvā budžeta izpildi un pārvaldību;

C.

tā kā visām Savienības iestādēm vajadzētu būt pārredzamām un pilnībā jāatbild Savienības iedzīvotājiem par tām kā Savienības iestādēm uzticētajiem līdzekļiem,

1.

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2011. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

2.

uzsver, ka Revīzijas palātas 2011. gada pārskatā ir iekļauti konstatējumi par Eiropadomes un Padomes publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar uzkopšanas pakalpojumiem un dienesta apģērba un apavu iegādi, kurās tika konstatētas dažas nepilnības atlases un piešķiršanas kritēriju piemērošanā;

3.

ņem vērā atbildes, kas tika sniegtas uz Revīzijas palātas konstatējumiem, un piekrīt Revīzijas palātas ieteikumiem par to, ka deleģētajiem kredītrīkotājiem, izmantojot pienācīgus pārbaudes mehānismus un labākus norādījumus, būtu jāuzlabo iepirkuma procedūru izstrāde, koordinēšana un izpilde; iesaka arī stingrāk piemērot publiskā iepirkuma noteikumus, kuri ir saistoši visām Savienības iestādēm;

4.

norāda, ka 2011. gadā Eiropadomei un Padomei bija pieejamas saistību apropriācijas EUR 506 842 003,08 apmērā (2010. gadā – EUR 642 000 000), kuras bija izlietotas 90 % apmērā, kas ir mazāk nekā 2010. gadā; pauž bažas par to, ka nepilnīga izlietojuma līmenis ir palielinājies un joprojām ir augsts; prasa uzlabot budžeta nepilnīga izlietojuma līmeni un uzraudzīt veiktās izmaiņas un ierosina izstrādāt galvenos darbības rādītājus vissvarīgākajās jomās, piemēram, attiecībā uz delegāciju ceļu izdevumu paketēm, loģistiku un mutisko tulkošanu;

5.

uzsver saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Parlamentam piešķirto lomu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

6.

uzskata, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu to finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

7.

norāda, ka pretēji Padomes apgalvojumiem starp Parlamentu un Padomi nepastāv “džentlmeņu vienošanās” attiecībā uz Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu;

8.

atkārtoti pauž cerību, ka Parlaments saņems pilnīgu gada darbības pārskatu, tostarp visaptverošu raksturojumu par visiem pieejamajiem cilvēkresursiem pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības; norāda, ka Parlamenta Juridiskais dienests, kā arī neatkarīgi juridiskie eksperti vienprātīgi uzskata, ka Parlamentam ir tiesības tikt informētam;

9.

pauž cerību, ka Parlaments saņems Padomes iekšējos budžeta lēmumus;

10.

īpaši ņem vērā iekšējās revīzijas ieteikumus 2011. gadam IT konsultāciju līgumu un ar drošību saistīto līgumu jomā, kurā joprojām ir nepilnības saistībā ar finanšu pārvaldību un publiskā iepirkuma procedūrām, un pauž bažas par šiem ieteikumiem;

11.

pauž bažas par finanšu revīzijas, kas veikta pirms 2010. gada, pēcpārbaudi, saistībā ar kuru daži ieteikumi, kuri attiecas uz 2007., 2008. un 2009. gada darba programmām, joprojām nav izpildīti; mudina Padomi veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu minēto ieteikumu izpildi;

12.

ņem vērā, ka Padome veikusi pasākumus, lai uzlabotu projektu “Europa ēka”, un jo īpaši to, ka Padome ir izveidojusi pastāvīgu grupu, kas seko projekta īstenošanai, kā arī ziņošanas plānam un dokumentu platformas izveidei;

13.

aicina Padomi ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūlijā sniegt rakstisku detalizētu skaidrojumu, kurā sīki izklāstīta to apropriāciju kopējā summa, kas izlietotas Résidence Palace ēkas iegādei, budžeta posteņi, no kuriem šīs apropriācijas ņemtas, līdz šim veiktās iemaksas, atlikušās veicamās iemaksas un tas, kādam nolūkam minētā ēka tiks izmantota;

14.

ņem vērā būtiskās izmaiņas 2011. gada budžetā saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un Eiropadomes un Padomes darbības nodrošināšanai paredzēto izdevumu samazināšanu;

15.

pauž sašutumu par to, ka EĀDD izveide netika paredzēta 2011. gada budžeta projektā; ņem vērā, ka bija nepieciešams apropriāciju palielinājums, lai sagatavotos Horvātijas uzņemšanai un paplašinātu Eiropadomes priekšsēdētāja biroju;

16.

aicina Padomi iesniegt sīku informāciju par pakalpojuma līmeņa līgumiem, kas noslēgti ar EĀDD, un konkrētajiem pasākumiem, kas veikti administratīvās modernizācijas veicināšanai; uzskata, ka Padomes cilvēkresursu pārvaldība nav bijusi pietiekami efektīva;

17.

pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām atsakās atbildēt uz Parlamenta jautājumiem, un uzskata – lai efektīvi uzraudzītu Savienības budžeta izpildi, Padomei ir jābūt gatavai piedalīties atklātā un oficiālā dialogā ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju; uzsver, ka abām iestādēm ir labi jāsadarbojas;

18.

atgādina, ka Parlaments joprojām nav saņēmis Padomes atbildi attiecībā uz darbībām un dokumentu pieprasījumu, kas ir norādīts 2012. gada 10. maija rezolūcijā (9); aicina Padomes ģenerālsekretāru sniegt Parlamenta komitejai, kura atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, izsmeļošas rakstiskas atbildes uz šiem jautājumiem;

19.

atgādina, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti pārējo iestāžu izdevumi; uzskata, ka šādas pārbaudes galvenie elementi ir paredzēti 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā (10);

20.

pauž nožēlu par grūtībām 2007., 2008., 2009. un 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas gaitā, kas radušās tādēļ, ka Padome nav sadarbojusies; atgādina, ka Parlaments nesniedza Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Padomes 2009. un 2010. finanšu gada budžeta izpildi to iemeslu dēļ, kuri minēti 2011. gada 10. maija (11), 2011. gada 25. oktobra (12), 2012. gada 10. maija (13) un 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā (14);

21.

atgādina, ka sarunās par Finanšu regulas pārskatīšanu netika panākta nekāda vienošanās par to, kā varētu uzlabot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; uzskata – ja Padome arī turpmāk atteiksies sadarboties ar Parlamentu, Parlamenta Budžeta kontroles komiteja būs spiesta savus jautājumus iesniegt Komisijai un prasīt informāciju par Padomes budžetu;

22.

atgādina, ka Komisija 2011. gada 25. novembra atbildē uz Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja vēstuli norādīja, ka ir vēlams, lai Parlaments tāpat kā līdz šim arī turpmāk sniegtu, atliktu vai atteiktu pārējām iestādēm, tostarp Padomei, apstiprinājumu par budžeta izpildi;

23.

uzskata, ka ir vēlams, lai Parlaments īstenotu savas pilnvaras sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta pozīciju atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku atbildību attiecībā uz Savienības nodokļu maksātājiem;

24.

pauž nožēlu par to, ka Padomes darbība nav pietiekami pārredzama, un uzsver, ka visām Savienības iestādēm ir pienākums ievērot vienādus pārredzamības standartus; pauž pārliecību, ka Parlamentam un Padomei kā abām likumdevējām iestādēm būtu jāpiemēro vienādi pārredzamības standarti, un aicina Padomi nekavējoties uzlabot savus darbības rādītājus šajā jomā.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2011. finanšu gadu (COM(2012) 436 – C7-0224/2012) (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2012) 585) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kuri pievienoti šim ziņojumam (SWD(2012) 340 un SWD(2012) 330),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. jūnija paziņojumu “Kopsavilkums par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2011. gadā” (COM(2012) 281),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2011. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2012) 563) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš pievienots šim ziņojumam (SWD(2012) 283),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2011. finanšu gada budžeta izpildi un tam pievienotās iestāžu atbildes (3) (turpmāk tekstā – “gada pārskats”), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), kuru Revīzijas palāta sniegusi attiecībā uz 2011. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (05752/2013 – C7-0038/2013),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 12. februāra ieteikumu par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām (05754/2013 – C7-0039/2013),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu, kā arī Euratom līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6), un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (7), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A7-0116/2013),

A.

tā kā Eiropa piedzīvo ekonomikas un finanšu krīzi, kā arī krīzi attiecībā uz uzticību tās iestādēm, Parlamentam īpaši rūpīgi jāpārbauda Komisijas iesniegtie pārskati;

B.

tā kā Revīzijas palāta 18. reizi pēc kārtas nav spējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par maksājumu likumību un pareizību;

C.

tā kā ES dalībvalstis šobrīd apspriež jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam;

D.

tā kā pastāv ierobežotu resursu situācija, ko izraisīja ekonomikas un finanšu krīze, uzskata, ka ir vajadzīga tā dēvētā “saprātīgā solidaritāte” – Savienības finansējuma izmantošana, lai īstenotu reformas, ievērotu finanšu disciplīnu un nodrošinātu politisko un ekonomisko stabilitāti;

E.

tā kā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) Komisija uzņemas galīgo atbildību par Savienības budžeta izpildi, bet dalībvalstīm ir pienākums patiesi sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem;

F.

tā kā LESD 287. pantā noteikts, ka: “Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību (..)”;

G.

tā kā aizvien svarīgākas kļūst lietderības revīzijas, kuru mērķis ir noteikt, kādā mērā izdevumi ir sasnieguši izvirzītos mērķus;

H.

tā kā muitas sistēmas trūkumu dēļ ir labāk jālīdzsvaro kontroles pasākumu samazināšana un ex post kontroles pasākumu palielināšana;

I.

tā kā Komisijas vadībai būtu jāveicina sabiedrības uzticība iestādēm;

J.

tā kā stratēģija “Eiropa 2020” attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību aptver gandrīz visu par iekšpolitikas jautājumiem atbildīgo Komisijas dienestu darbību un tā kā 2011. gads bija pirmais pilnais gads, kura laikā minētā stratēģija tikai īstenota;

K.

tā kā LESD 318. pantā paredzētajai iestāžu sadarbībai vajadzētu kļūt par iespēju stimulēt Komisijas ietvaros jaunu darba kultūru;

L.

tā kā turpmāk Budžeta kontroles komiteja ir ciešāk jāiesaista Komisijas izdevumu pārraudzībā; cer cieši sadarboties ar Eiropas Revīzijas palātu, lai sagatavotu daudzas jomas aptverošus priekšlikumus, kā uzlabot revīzijas procedūru efektivitāti;

M.

tā kā patstāvīgā ziņojumā ir jāpārbauda un detalizēti jānosaka Budžeta kontroles komitejas pilnvaras un resursi saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru,

1.

lai varētu pieņemt lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, aicina Komisiju iesniegt Parlamentam rīcības plānu šādu prioritāru darbību veikšanai:

Komisijas ziņojums par Savienības budžeta aizsardzību

Kļūdu īpatsvars dalītajā pārvaldībā

aicina Komisiju:

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD

Kļūdu īpatsvars centralizētajā pārvaldībā

Pētniecības un inovācijas ĢD

Novērtējuma ziņojums (LESD 318. pants) un pastiprināta lietderības revīzijas izmantošana

Ieņēmumi un tradicionālie pašu resursi

lai nodrošinātu pienācīgu Savienības finansiālo interešu aizsardzību un pietiekamus pašu resursus Savienības izaugsmei, Komisijai:

2.

pauž satraukumu par ārzonas finanšu darbību apjomu, kas atklājās nesenajās informācijas noplūdēs; aicina Komisiju veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu šādas iespējas aizvirzīt tūkstošiem miljardus euro no parastās finanšu aprites galvenokārt nolūkā izvairīties no nodokļiem un paslēpt nelegālos naudas līdzekļus no dalībvalstu nodokļu iestādēm;

3.

stingri iesaka, ka Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas banku darbības saistībā ar konsultācijām par ārzonas struktūrām un to izveidi tiktu noteiktas par nelikumīgām un ka neviena šādās darbībās iesaistīta banka Eiropas Savienībā nesaņemtu un nevarētu saņemt Eiropas finansējumu saskaņā ar kādu no shēmām vai gūt labumu no valsts atbalsta pasākumiem;

4.

sagaida, ka Komisija divu mēnešu laikā iesniegs tiesību aktu priekšlikumus par to, kā izbeigt praksi, ka privātpersonas, uzņēmumi un pat publiskas iestādes izmanto nodokļu oāzes;

5.

atzinīgi vērtē Komisijas turpmāko rīcību saistībā ar Parlamenta pieprasījumu nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem (FVI), jo īpaši paredzēt attiecīgajos tiesību aktos obligātus dalībvalstu ziņojumus par finanšu un budžeta izpildes jautājumiem (13), un norāda, ka kopsavilkuma ziņojums, kurā izklāstīts sasniegtais FVI finansēšanas un ieviešanas jomā un par kuru Komisija paziņoja savā ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2012) 585), tika laikus nodots Parlamentam; turklāt norāda, ka kopsavilkuma ziņojumā sniegts finansēšanas vadības instrumentu apraksts un to ieviešanas pasākumi, identificētas ieviešanas iestādes, kā arī dati par FVI saņemtajām un izmaksātajām atbalsta summām;

6.

norāda, ka struktūrfondu apjoms, kas īstenots ar FVI palīdzību, ir turpinājis pieaugt 2007.–2013. gada periodā, jo īpaši attiecībā uz instrumentiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību; norāda, ka vairāk nekā 90 % no faktiski izmaksātā finansējuma galasaņēmējiem nonākuši uzņēmumos; aicina Komisiju precizēt, cik procentu no jau izdalītajām summām ir saņēmuši patiesi privāti uzņēmumi pretstatā uzņēmumiem, kuru lielākais īpašnieks ir valsts;

7.

ar bažām norāda, ka FVI pilsētu attīstībai, kā arī energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu jomai 2011. gada beigās veido tikai 17 % no visos FVI izmaksātajām summām, turklāt finanšu plūsma konkrētiem pilsētu projektiem joprojām ir lēna;

8.

apstiprina šādas Komisijas gūtās mācības no iepriekš minētā kopsavilkuma ziņojuma attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem:

9.

norāda, ka Komisija ir uzdevusi ekspertu grupai (14) sagatavot ziņojumu par ERAF izmantošanu FVI atbalstam; uzskata šo par pirmo pasākumu un pauž bažas par to, ka novērtēšanas ekspertu tīkla analīze atklāj vairākas nopietnas problēmas, piemēram, pierādījumu trūkumu, lai noteiktu, vai atbalsta apjoms atbilst pieprasījuma atšķirībām tirgū aizdevumiem un pašu kapitāla finansējumam; pierādījumu trūkumu, lai novērtētu, vai ar ERAF atbalstu izveidotie riska kapitāla fondi ir pietiekami lieli, lai būtu dzīvotspējīgi; niecīgu datu apjomu par FVI izveidošanas un darbības izmaksām salīdzinājumā ar neatmaksājamām dotācijām; kā arī sarežģītus noteikumus un to interpretācijas neviennozīmību;

10.

aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai būtiski uzlabotu FVI izmantošanu, labāk aizsargājot Savienības finansiālās intereses;

11.

atgādina, ka Parlaments aicināja Komisiju objektīvi un kritiski novērtēt pieredzi ar FVI kohēzijas politikas aspektā 2007.–2013. plānošanas periodā, lai sniegtu riska novērtējumu par katru FVI atsevišķi, ņemot vērā arī FVI saņēmēju riska struktūru, un ik gadus attiecīgās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā ziņot Parlamentam par FVI izmantošanu dalībvalstīs, ietverot salīdzināmus rādītājus par FVI lietderību, efektivitāti un ekonomiju, kā arī par to, kā Komisija koordinē, nodrošina konsekvenci un mazina pārklāšanās risku starp dažādām politikas jomām;

12.

pauž nožēlu par to, ka Komisija pastāvīgi ignorē to, ka Parlaments jau ilgstoši prasa atbildīgajam komisāram parakstīt viņa/viņas departamenta gada darbības pārskatu; tomēr norāda, ka kopsavilkuma ziņojumā, kuru ir apstiprinājusi Komisāru kolēģija, ir īpašs paziņojums, kurā uzsvērta Komisijas galīgā atbildība par tās deleģēto kredītrīkotāju pārvaldību, pamatojoties uz ticamības deklarācijām un atrunām, kuras tie pauduši savos gada darbības pārskatos; tādēļ uzskata, ka kolēģija, pieņemot kopsavilkuma ziņojumu, ņēma vērā problēmas attiecīgajā ģenerāldirektorātā un ir par tām atbildīga;

13.

aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot gada darbības pārskatu kvalitāti un salīdzināmību;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nodrošinājusi Parlamentam piekļuvi dalībvalstu gada pārskatiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka tikai 17 dalībvalstis ir ļāvušas Komisijai to darīt; prasa Komisijai darīt zināmu, kādas darbības un pasākumus tā veiks, lai parūpētos, ka arī atlikušās desmit dalībvalstis dod atļauju;

15.

atzinīgi vērtē Finanšu regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ietvertos jaunos noteikumus par priekšfinansējuma regulāru tīrvērti un aicina Komisiju arī turpmāk ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz grāmatvedības datiem un metodēm;

16.

atzīst, ka Komisijas priekšlikumi 2014.–2020. plānošanas periodam lielā mērā kliedēja Parlamenta bažas, kuras tika izklāstītas tā rezolūcijā, kas pievienota 2008. gada budžeta izpildes lēmumam (15), piedāvājot dalībvalstīm ieviest neto finanšu korekcijas, kā arī vienkāršot procedūras un noteikumus maksājumu pārtraukšanai vai apturēšanai; norāda, ka šie priekšlikumi arī precizē noteiktus atbilstības noteikumus un skaidri aizliedz iespēju pārvaldības iestādēm izvēlēties projektus, kas jau ir pabeigti vai pilnīgi īstenoti pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas (tā sauktos retrospektīvos projektus);

17.

aicina Komisiju izpētīt iespējas izveidot korekciju sistēmu tām izdevumu jomām, kurās visbiežāk varētu tikt pieļautas kļūdas un kurās kopējā kļūdu materiālā vērtība “n” gadā atkarībā no pārkāpumu nopietnības būs daļēji vai pilnībā atskaitīta no atmaksāšanas pieprasījumiem, ko gada laikā ir iesniegušas akreditētās organizācijas;

18.

atgādina, ka LESD 287. pantā noteikts, ka “Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību (..)”;

19.

norāda, ka papildus atzinumam par pārskatu ticamību Revīzijas palāta sniedz trīs atzinumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; uzskata, ka šī atzinumu pārpilnība apgrūtina Eiropas Parlamenta deputātiem Komisijas budžeta izpildes novērtēšanu;

20.

norāda, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz savām revīzijām, nosaka iespējamāko kļūdu īpatsvaru, kas 2011. gadā bija 3,9 % no visiem maksājumiem; norāda, ka, pamatojoties uz starptautiskajiem revīzijas standartiem, Revīzijas palāta uzskata, ka 2 % ir būtiskais kļūdu slieksnis attiecībā uz vispār pieņemamo kļūdu slieksni un ka gadījumā, ja iespējamākais kļūdu īpatsvars pārsniedz šo slieksni, Revīzijas palāta sniegs negatīvu atzinumu;

21.

norāda, ka saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem ārējam revidentam kļūdas būtiskuma slieksnis būtu jānosaka neatkarīgi;

22.

uzsver, ka ir jānošķir kļūdas un krāpšana, un uzskata, ka visbiežāk kļūdas rodas no administratīvajām kļūdām, kuras daudzos gadījumos izraisa Savienības un valsts tiesību aktu sarežģītība un kuras ir iespējams labot; tomēr atgādina Komisijai, ka pašreizējais kļūdu īpatsvars vēl joprojām ir nepieņemami augsts un ka Parlamenta nostāja ir tāda, ka kļūdas vispār nav pieļaujamas;

23.

uzsver arī to, ka pats kļūdu īpatsvars nesniedz visaptverošu pārskatu par Savienības politikas efektivitāti; tādēļ uzskata, ka papildus atbilstības revīzijām jāveic arī lietderības revīzijas, kurās izvērtē Eiropas politikas instrumentu saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti; norāda, ka ASV Valdības kontroles iestāde vairāk koncentrējas uz lietderības, nevis atbilstības revīzijām;

24.

konstatē, ka pastāv viedokļu atšķirības starp Revīzijas palātu un Komisiju attiecībā uz veidu, kādā kļūdas būtu jāaprēķina, jo īpaši attiecībā uz to, vai aprēķinos būtu vai nebūtu jāiekļauj pirmsfinansējums, kā rīkoties ar kļūdām, kuras ir un kuras nav iespējams izteikt skaitliski, un kā iekļaut finanšu korekcijas un atgūtās summas, veicot kļūdu finansiālās ietekmes un sistēmu koriģējošo spēju kopējo novērtējumu; uzskata, ka viedokļu atšķirības atspoguļo dažādos iestāžu pienākumus, proti, revīzijas pienākumus, no vienas puses, un pārvaldītāja pienākumus, no otras puses; prasa Revīzijas palātai apsvērt iespēju tās nākamajā gada ziņojumā atdalīt šīs apstrīdētās atšķirīgās kļūdu īpatsvara kategorijas un katrai nozarei precīzi noteikt atgūstamo apjomu un finanšu korekciju politikas nostādnes/rezultātus;

25.

saprot, ka laika gaitā zināšanas un metodika var mainīties; tomēr uzstāj uz to, ka revīziju rezultātiem jābūt salīdzināmiem, lai Parlaments spētu veikt politiskus vērtējumus par ilgāku laika periodu;

26.

tādēļ prasa saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu īstenot ciešāku sadarbību starp valstu revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu saistībā ar dalītas pārvaldības mehānismu revīziju;

27.

ierosina, ka būtu jāapsver iespēja valsts revīzijas iestādēm kā neatkarīgiem ārējiem revidentiem un saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem sagatavot valsts revīzijas sertifikātus attiecībā uz Savienības finansējuma pārvaldību; šos sertifikātus iesniegtu dalībvalstu valdībām, un tie būtu daļa no budžeta izpildes apstiprināšanas procesa, pamatojoties uz atbilstošu starpiestāžu procedūru, kas būtu jānosaka;

28.

atzinīgi vērtē to, ka Savienības 2011. finanšu gada pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo tās finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī un tās darījumus un naudas plūsmas gadā, kurš beidzās minētajā datumā;

29.

ar gandarījumu norāda, ka 2011. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

30.

ar gandarījumu norāda, ka 2011. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

31.

pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos vēl joprojām tiek konstatētas būtiskas kļūdas;

32.

pauž izpratni par to, ka Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā ir konstatējums, ka uzraudzības un kontroles sistēmas vēl joprojām ir tikai daļēji efektīvas un ka tāpēc iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos ir 3,9 %;

33.

ar bažām norāda, ka politikas jomās “lauksaimniecība: tirgus un tiešais atbalsts”, “lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība”, “reģionālā politika, enerģētika un transports”, “nodarbinātība un sociālie jautājumi”, kā arī “pētniecība un citas iekšpolitikas jomas” ir pieļautas būtiskas kļūdas;

34.

atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2010. finanšu gadā tika lēsts 3,7 % apmērā, bet 2009. finanšu gadā – 3,3 % apmērā; pauž sašutumu par šo pieaugumu, jo tas maina 2007., 2008. un 2009. gadā sasniegto pozitīvo tendenci; tādēļ aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu kļūdu īpatsvara pastāvīgu samazināšanās tendenci; uzsver, ka Parlaments uzskata, ka “(..) šā mērķa sasniegšana ir būtisks elements, lai nākotnē nodrošinātu ES izdevumu pilnvērtīgu izmantojumu un gūtu panākumus virzībā uz pozitīvu ticamības deklarāciju” (16);

35.

pārsvarā saista šo tendenci ar iespējamākā kļūdu īpatsvara pieaugumu lauksaimniecības jomā, jo īpaši pauž bažas par augsto kļūdu līmeni lauku attīstības nozarē, kurā vispiespējamākais ziņotais kļūdu īpatsvars bija 7,7 %;

36.

aicina Revīzijas palātu īpašajos ziņojumos turpmāk lielāku uzmanību pievērst konkrētām politikas jomām, lai varētu labāk salīdzināt ar iepriekšējiem laika posmiem;

37.

pauž nožēlu, ka Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu attiecībā uz Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu; uzskata, ka tā rezultātā Budžeta kontroles komitejai ir ļoti mazas rīcības iespējas un ka galu galā komiteja būs spiesta iesniegt Komisijai savus jautājumus un pieprasījumus attiecībā uz Padomes budžetu;

38.

norāda, ka Padome iesaka sniegt Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta izpildi; norāda, ka Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Zviedrija ir balsojušas pret to, lai sniegtu Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta izpildi; ņem vērā šos valstu apsvērumus:

39.

šajā sakarībā norāda uz daudzajām Komisijas atrunām attiecībā uz ERAF un KF pārvaldes un kontroles sistēmu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, tostarp arī Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē; mudina Padomi izdarīt secinājumus no Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Zviedrijas apsvērumiem, veicot katras dalībvalsts finanšu pārvaldības un darbības kvalitātes salīdzinošu izvērtēšanu;

40.

uzsver, ka saskaņā ar LESD 317. pantu Komisijai jāuzņemas galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi; norāda, ka situācijās, kad Komisija īsteno budžeta izpildi ar dalītu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm atbilstoši 53.b pantam Finanšu regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002;

41.

uzsver, ka šajā sakarībā ģenerāldirektoru atbildība ir Komisijas pašreiz īstenotās Savienības finanšu līdzekļu pārvaldības sistēmas stūrakmens, un uzsver, ka ir būtiski godīgi atspoguļot pārvaldības darbības to gada darbības pārskatā;

42.

atgādina Parlamenta rezolūcijā par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pausto priekšlikumu laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Komisijā izveidot pilnas slodzes amatu budžeta kontroles komisāram;

43.

sagaida, ka dalībvalstis pilnībā apzinās savus pienākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktam un atbilstoši lojālas sadarbības principam aktīvi un efektīvi palīdzēt Savienībai veikt līgumos paredzētos pienākumus;

44.

šajā sakarībā uzstāj, ka ir ļoti būtiska 53.b panta prasība Finanšu regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kurā paredzēts, ka, pildot budžetu, dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, tostarp likumdošanas, regulatīvie un administratīvie pasākumi, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses; šajā sakarībā uzsver, ka 59. panta 2. punktā jaunajā Finanšu regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pat noteikts, ka šiem pasākumiem a) jānodrošina, ka no budžeta finansētās darbības tiek īstenotas pareizi un efektīvi un saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem nozaru noteikumiem; b) jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšana;

45.

norāda, ka pašreizējā sistēma nenodrošina ERAF/KF atbalsta saņēmēju pilnīgu pārredzamību; saskaņā ar pašreizējo sistēmu Komisija nodrošina portālu, kurā ir pieejami tie paši saņēmēju saraksti, kas ir pieejami dalībvalstu tīmekļa vietnēs, līdz ar to šie saraksti ir tikai attiecīgās valsts oficiālajā valodā un tie netiek sagatavoti, ievērojot kopīgus kritērijus; sagaida turpmākus tiesību aktus par strukturālajiem instrumentiem, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sniedz datus par ERAF un KF līdzekļu galīgajiem saņēmējiem publicēšanai Komisijas oficiālajā tīmekļa vietnē vienā no trim Savienības darba valodām, un to, ka šie dati tiek sagatavoti, pamatojoties uz kopīgu kritēriju kopumu, nolūkā veikt salīdzinājumus un atklāt kļūdas;

46.

norāda uz būtiskajām atšķirībām dalībvalstu administratīvās darbības rezultātos ieņēmumu un izdevumu jomā, īstenojot dalīto pārvaldību, it īpaši pārkāpumu, krāpšanas gadījumu un kļūdu atklāšanā un finanšu pārraudzībā gan muitas jomā, gan Savienības līdzekļu izlietošanā; norāda, ka Komisija administratīvās darbības rezultātus uzrauga, vien reaģējot uz notiekošo, turklāt tikai uz katru atsevišķo gadījumu, un līdz ar to neveic pietiekamu tendenču analīzi, lai identificētu riska jomas; aicina Komisiju piemērot tendenču analīzes metodi, lai identificētu finanšu risku, un veikt pasākumus dalībvalstu administratīvās darbības rezultātu uzlabošanai;

47.

atzinīgi vērtē to, ka atbilstoši 59. panta 3., 4. un 5. punktam jaunajā Finanšu regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 dalībvalstu pārvaldības iestādēm turpmāk ik gadus jāiesniedz Komisijai pārskati, pievienojot tiem pārvaldības deklarāciju, galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, kā arī neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu;

48.

pauž pārliecību, ka iepriekš minētās deklarācijas kopā ar ieviešamo paškritisku apspriešanu Padomē, kura vēl joprojām netiek veikta, un vienlīdzīgu, godīgu un atklātu salīdzinošo izvērtēšanu starp dalībvalstīm nodrošinātu labāku un efektīvāku budžeta izpildi, uzlabotu politikas nostādņu, programmu un projektu rezultātus, kas palielinātu dalībvalstu solidaritāti un aizstātu savstarpējo neuzticēšanos, tādējādi samazinot budžeta izdevumus, kas apgrūtina ekonomikas atveseļošanos un negatīvi ietekmē Savienības iedzīvotāju ticību vienotai Eiropai;

49.

atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis drīkst (attiecīgā līmenī) publicēt iepriekš minēto informāciju un (papildus), pamatojoties uz minēto informāciju, iesniegt attiecīgajā līmenī parakstītas deklarācijas; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sniegt šīs brīvprātīgās, jaunās Finanšu regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktā minētās pārvaldības deklarācijas, veicinot paraugprakses īstenošanu; uzstāj, ka Parlamentam ir jāsaņem gan pārvaldības deklarācijas, gan brīvprātīgās deklarācijas;

50.

norāda, ka Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm pamatnostādnes lietderīgu gada kopsavilkumu sagatavošanai; tādēļ norāda, ka informācija, ko sniedz par darbības programmām, kuras īsteno ar dalīto pārvaldību, formas un satura ziņā būtu jāstandartizē; būtu jānodrošina gada kopsavilkumu pieejamība Parlamentam, un tiem vajadzētu būt pieejamiem ne tikai konkrētās dalībvalsts valodā, tādējādi palielinot pārredzamību un pārskatatbildību;

51.

tomēr norāda, ka nedz Revīzijas palāta, nedz Komisija šobrīd neuzskata gada pārskatus par vērtīgu informācijas avotu, kas palīdzētu noteikt saņēmēju atbilstību vai veiktspēju, tādēļ atkārto prasību, ka, pamatojoties uz saņemtajiem gada pārskatiem, Komisijai jāanalizē valstu kontroles sistēmu stiprās un vājās puses; uzskata, ka šī situācija nav pieņemama, un pieprasa, lai Komisija veic nekavējošus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka nākamos gada pārskatus var izmantot saņēmēju darbības vērtēšanai;

52.

norāda, ka dalībvalstu iesniegtie gada pārskati “[to] pašreizējā formā sniedz mazu pievienoto vērtību” un ka “pašreizējā gada pārskata atbilstības elementi vienkārši atkārto to informāciju, kas jau pieejama citos avotos” (17), tādēļ mudina visas dalībvalstis palielināt savu gada pārskatu lietderību, iekļaujot tajos sasniegto rezultātu vispārēju analīzi un ticamības deklarācijas vispārējo līmeni, lai parādītu savu apņemšanos pareizi pārvaldīt Savienības līdzekļus un nodrošināt pārredzamību; mudina jo īpaši Austriju, Beļģiju, Itāliju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Spāniju un Vāciju nekavējoties sekot to 15 dalībvalstu piemēram, kuras attiecībā uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ERAF (18) strukturālajiem pasākumiem savos gada pārskatos iesniedza “ticamības deklarācijas vispārēju līmeni”, lai Budžeta kontroles komiteja varētu izmantot šo informāciju 2012. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā; sagaida, ka dalībvalstis, kuras šādu deklarāciju neiesniegs savlaicīgi, sniegs vispusīgu paziņojumu, paskaidrojot šādas kavēšanās iemeslus;

53.

aicina dalībvalstis attiecīgajā politiskajā līmenī izdot valsts pārvaldības deklarācijas un lūdz Komisijai izveidot šādas deklarācijas veidni;

54.

aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm īsā laika posmā izveidot valsts pārvaldības deklarācijas paraugu, kas nodrošinās šo deklarāciju nozīmīgumu un salīdzināmību; aicina Komisiju publiski sniegt atzinumu par šīm deklarācijām; uzskata, ka šādām deklarācijām būtu cita starpā jāapstiprina kritēriji (piemēram, patiesi un godīgi pārskati, pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāte, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība) un jānosaka deklarāciju atrunu un atsaukšanas darbības joma; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kā samazināt kontroles slogu dalībvalstīm vai reģioniem, kuru darbība Revīzijas palātas gada ziņojumos un pašu dalībvalstu pārvaldības deklarācijās atkārtoti novērtēta kā laba; uzskata, ka Revīzijas palātai un Komisijai savās revīzijās jāspēj ņemt vērā valsts pārvaldības deklarāciju saturu;

55.

norāda uz detaļām, kas izklāstītas turpmāk sniegtajā rezultātu apkopojumā attiecībā uz divām iniciatīvām saistībā ar dalībvalstu ieguldījumu dalītās pārvaldības efektivitātes uzlabošanā:

Rezultātu apkopojums

56.

norāda, ka kopējais atrunu skaits, kuras Komisijas ģenerāldirektori 2011. gadā ietvēruši savos gada pārskatos, pieaudzis līdz 27 (no 17 atrunām 2010. gadā) un ka šo atrunu izraisītās kopējās finansiālās sekas pieaugušas līdz EUR 1 959 miljoniem jeb 1,5 % no 2011. gadā veiktajiem maksājumiem (2010: EUR 423 miljoni jeb 0,3 %);

57.

pauž bažas, ka šāda virzība liecina par augstu kļūdu risku dažās politikas jomās, piemēram, lauku attīstībā, kohēzijā vai 7. pamatprogrammā; to atzīst arī Komisijas ģenerāldirektori un apstiprina Revīzijas palātas veiktās revīzijas;

58.

ņem vērā Komisijas ģenerālsekretāra un Budžeta ĢD ģenerāldirektora sniegtos ieteikumus ģenerāldirektoriem un Komisijas dienestu vadītājiem par to, kā aprēķināt atlikušo kļūdu īpatsvaru, jo tas, kā uzsvērusi Revīzijas palāta, uzlaboja dažus gada pārskatus;

59.

tomēr ar nožēlu atzīst, ka Revīzijas palāta atklājusi trūkumus šajos ieteikumos un to īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru, tādēļ mudina Komisiju kā neatliekamu prioritāti pieņemt Revīzijas palātas izstrādātos ieteikumus;