14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/10

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1143/2013

(2013. gada 13. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo īpaši, lai pielikumā iekļautu izsoles platformu, kura jāieceļ Vācijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 3.d panta 3. punktu un 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstis, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā, kas paredzēta 26. panta 1. un 2. punktā Komisijas 2010. gada 12. novembra Regulā (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (2), var iecelt savas izsoles platformas, lai izsolītu savu kvotu daļu, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļa. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 5. punkta trešo daļu šādas izsoles platformas var iecelt ar nosacījumu, ka attiecīgo izsoles platformu iekļauj minētās regulas III pielikumā.

(2)	Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 4. punktam Vācija informēja Komisiju par lēmumu nepiedalīties kopīgajā rīcībā, kas paredzēta minētās regulas 26. panta 1. un 2. punktā, un iecelt savu izsoles platformu.

(3)	2013. gada 15. martā Vācija paziņoja Komisijai par savu nodomu iecelt European Energy Exchange AG (“EEX”) par izsoles platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktā.

(4)

2013. gada 20. martā Vācija iesniedza paziņojumu Klimata pārmaiņu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumā Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (3).

(5)

Lai nodrošinātu to, ka ierosinājums iecelt EEX par izsoles platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktā, atbilst minētās regulas prasībām un ir saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā, uz EEX ir jāattiecina vairāki nosacījumi un pienākumi.

(6)

Ieceltajai izsoles platformai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir jānodrošina pilnīga, taisnīga un līdzvērtīga piekļuve solīšanai izsolēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un piekļuve solīšanai mazajiem emitētājiem. Lai to panāktu, EEX šādiem MVU un mazajiem emitētājiem būtu jāsniedz pārredzama, visaptveroša un atjaunināta informācija par piekļuves iespējām solīšanai, ko EEX organizē Vācijā, tostarp visi nepieciešamie praktiskie norādījumi par to, kā vislabāk izmantot minētās iespējas. Šāda informācija būtu jāpublicē EEX tīmekļa vietnē. Bez tam EEX vajadzētu ziņot izsoles uzraugam, kas ieceļams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 24. panta 2. punktu, par sasniegto aptvērumu, tostarp par ģeogrāfiskā aptvēruma līmeni, un rūpīgi ievērot izsoles uzrauga ieteikumus šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas saistības saskaņā ar minētās regulas 35. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 35. panta 3. punkta e) apakšpunktu, ieceļot izsoles platformu, dalībvalstīm jāievēro tas, cik lielā mērā pretendents nepieļauj konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, tostarp oglekļa tirgū. It īpaši izsoles platforma nedrīkstētu izmantot iecelšanas līgumu, lai paaugstinātu citu savu darbību konkurētspēju, jo īpaši otrreizējā tirgū, ko tā organizē. Izsoles platformai būtu jādod pretendējošiem solītājiem iespēja iegūt pielaidi pie solīšanas izsolēs, nekļūstot par locekli vai dalībnieku otrreizējā tirgū, ko organizē izsoles platforma pati vai cita izsoles platformas vai trešās puses pārvaldīta tirdzniecības vieta.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1031/2010 35. panta 3. punkta h) apakšpunkts nosaka: ieceļot izsoles platformu, dalībvalsts ņem vērā, kādā mērā ir paredzēti atbilstoši pasākumi, kas nodrošinās, lai izsoles platforma nodotu visus izsoļu rīkošanai nepieciešamos materiālos un nemateriālos aktīvus izsoles platformas pēctecim. Šādi pasākumi skaidri un laikus būtu jānosaka izejas stratēģijā, ko vajadzētu izskatīt izsoles uzraugam. Ne tikai Vācijas ieceltajai EEX, bet visām izsoles platformām būtu jāizveido šāda izejas stratēģija un rūpīgi jāievēro izsoles uzrauga atzinums.

(9)	Ņemot vērā gūto pieredzi, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1031/2010 noteikumi par iepirkuma procedūrām, lai ieceltu izsoles platformas un izsoles uzraugu, un par izsoļu rīkošanu.

(10)	Kvotas ir jāpiegādā piecu dienu laikā kopš izsoles, turklāt šīs kvotas pašas par sevi ir tirgojamas, tāpēc izsolāmajiem produktiem nav jābūt tirgojamiem.

(11)

Atsevišķos gadījumos izsoles platformai ir jākonsultējas ar izsoles uzraugu. Ja izsoles uzraugs sniedz šādu konsultāciju, tas uzņemas atbildību un saistības. Lai mazinātu šādu atbildību un saistības, īpaši steidzamības gadījumos, vajadzētu atļaut izsoles platformai, kas konsultējas ar uzraugu, veikt iecerēto pasākumu vēl pirms izsoles uzrauga atzinuma saņemšanas. Tomēr izsoles platformai saglabājas pienākums rūpīgi ievērot izsoles uzrauga atzinumu, kad tas ir sniegts.

(12)

Vajadzētu pārskatīt arī izsoļu kalendāra sastādīšanu. Pirmkārt, nav ne praktiski, ne lietderīgi izsoļu kalendārus sastādīt jau iepriekšējā gada februārī un martā. Otrkārt, augustā izsolāmajiem apjomiem vajadzētu būt pusei no citos mēnešos izsolītajiem apjomiem, un to var panākt, rīkojot mazāk izsoļu un izsolot mazākus apjomus. Treškārt, Direktīvas 2003/87/EK 3.d pantā ir noteikti izsolāmo aviācijas kvotu apjomi un dalībvalstīm piekrītošā daļa, tāpēc Regulas (ES) Nr. 1031/2010 noteikumos par izsolāmo aviācijas kvotu ikgadējo apjomu vajadzētu ņemt vērā nenoteiktību, kas raksturīga dažiem faktoriem, kuri nosaka šos apjomus un daļas. Bez tam, tā kā nav skaidrības par starptautisko sarunu iznākumu, ir pamats paredzēt lielāku elastību konkrētajā gadā izsolāmo aviācijas kvotu apjoma sadalē. Ceturtkārt, ja tiek atceltas vairākas izsoles pēc kārtas, kvotas vajadzētu sadalīt nevis tikai nākamajām četrām plānotajām izsolēm, bet lielākam skaitam izsoļu. Visbeidzot, vajadzētu pievienot noteikumus par tādu izsoļu kalendāru, kuras kopējā izsoles platformā rīko dalībvalsts, kas nolēmusi nepievienoties kopīgajai rīcībai, bet kam ir jāizmanto kopējā izsoles platforma, kamēr tā nav iecēlusi savu izsoles platformu. Šiem noteikumiem būtu jābūt tādiem pašiem kā noteikumiem par izsoļu kalendāriem, kas jāsastāda šādu dalībvalstu ieceltām izsoles platformām.

(13)

Piekļuve izsolēm nav saistīta ar kļūšanu par locekli vai dalībnieku otrreizējā tirgū, ko organizē izsoles platforma, vai citā izsoles platformas vai trešās puses pārvaldītā tirdzniecības vietā. Šī prasība būtu jāattiecina uz visām izsoles platformām, ne tikai tām, kuras iecēlušas dalībvalstis, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā – kopējo izsoles platformu iepirkumā.

(14)

Izsoles platforma var piedāvāt vienu vai vairākus citus līdzekļus, kā piekļūt izsolēm, ja galvenais piekļuves līdzeklis kādu iemeslu dēļ nav izmantojams, ar nosacījumu, ka šie alternatīvie piekļuves līdzekļi ir droši un uzticami un ka to izmantošana nerada diskrimināciju solītāju starpā. Lai izvairītos no šaubām, būtu jāprecizē, ka dalībvalstis var prasīt, lai izsoles platforma piedāvātu šādus citus līdzekļus.

(15)

Īstenot aizliegumu dalībvalstīm atklāt iekšējo informāciju personām, kas strādā izsolītāja labā, var būt nepraktiski, vai arī tas var negatīvi ietekmēt ieceltā izsolītāja vai tā labā strādājošo personu darba efektivitāti. Izsolītāju loma izsoles rīkošanā ir ierobežota, un pastāv virkne pasākumu, lai mazinātu iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas risku, tostarp pasākumi, kas domāti situācijām, kad izsolītājam vai izsolītāja labā strādājošām personām ir piekļuve iekšējai informācijai. Šajā sakarā pilnīgs aizliegums ir nesamērīgs. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to, ka vēl pirms šādas iekšējās informācijas atklāšanas ir nodrošināts, ka ieceltā izsolītāja rīcībā ir pienācīgi pasākumi, lai nepieļautu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(16)	Tādas dalībvalsts, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā – kopējo izsoles platformu iepirkumā –, paziņojums par izsoles platformu, ko tā nodomājusi iecelt, nevar saturēt pilnīgu izsoļu kalendāru, bet tam būt jāsatur informācija, kas ir būtiska, lai vēlākā posmā koordinētu izsoļu kalendārus.

(17)	Regulas (ES) Nr. 1031/2010 pārskatīšanā lieti noderētu izsoles uzrauga ziņojums par 2014. gadā notikušo izsoli, kas, domājams, tiks iesniegts nākamā gada sākumā pēc izsoles.

(18)

Regulā (ES) Nr. 1031/2010 paredzēts, ka izsoles platformai ir jābūt regulētam tirgum. Lai lietderīgi izmantotu attiecīgo pieredzi un lietpratību un mazinātu riskus izsoļu norises gaitā, ir lietderīgi precizēt, ka tam vajadzētu būt regulētam tirgum, kura operators organizē kvotu vai no kvotām atvasinātu instrumentu tirgu.

(19)	Izsoles uzraugam var maksāt atlīdzību no izsoles ieņēmumiem, tāpēc būtu vēlams, ka izsoles platforma darbojas kā maksātājaģents attiecībā uz izsoles uzrauga izmaksām.

(20)

Izsoles uzrauga iecelšanai domātās ierobežotās iepirkuma procedūras rezultātā nav noslēgts neviens līgums, jo neviens pretendents netika iesniedzis pieteikumu piedalīties šajā kopīgajā iepirkumā. Jaunai procedūrai būs jāatrisina sarežģīti jautājumi, piemēram, konkursa procedūras izvēle, līguma forma un precīzs pienākumu apraksts, bet tas savukārt prasa laiku. Tas, ka nav izsoles uzrauga, tomēr neapdraud izsoļu rīkošanu tādā mērā, ka tās būtu jāaptur, kamēr nav iecelts uzraugs.

(21)	Izsoles platforma var atļaut, ka pieteikums par pielaidi pie solīšanas tiek iesniegts elektroniski, tomēr tai vajadzētu būt atļautam prasīt, lai šāds pieteikums tiek iesniegts, izmantojot papīra dokumentus.

(22)

Gadījumā, ja izsoles platforma, ko iecēlusi dalībvalsts, kura nepiedalās kopīgajā rīcībā – kopējo izsoles platformu iepirkumā –, nespēj rīkot izsoles, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāvēršas kopējā izsoles platformā, lai izsolītu tai piekrītošo daļu no izsolāmo kvotu apjoma. Būtu jāprecizē, ka vienošanās starp kopējo izsoles platformu un šādu dalībvalstu ieceltajiem izsolītājiem ir jāpanāk pirms izsoles sākuma kopējā izsoles platformā, taču ne agrāk.

(23)	Visām izsoles platformām būtu jāsagatavo izejas stratēģija un par to jākonsultējas ar izsoles uzraugu. Šis pienākums nebūtu jāattiecina tikai uz tām izsoles platformām, kuras iecēlušas dalībvalstis, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā – kopējo izsoles platformu iecelšanā.

(24)	Šajā regulā noteiktie pasākumi atbilst Klimata pārmaiņu komitejas atzinumam.

(25)	Līgums starp Vāciju un EEX kā pagaidu atsevišķo izsoles platformu beidzas 2013. gada decembrī. Lai nodrošinātu, ka EEX var paredzami un savlaicīgi turpināt izsoles, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(26)	Regula (ES) Nr. 1031/2010 tādēļ būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1031/2010 groza šādi:

1)	regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Kvotas piedāvā pārdošanai izsoles platformās, izmantojot standartizētus elektroniskus līgumus (“izsolāmais produkts”).”;

regulas 7. panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“7. Izsoles platforma pirms izsoles sākuma nosaka metodiku 6. punkta piemērošanai, pirms tam apspriežoties ar izsoles uzraugu, ja tāds ir iecelts, un par to paziņojot 56. pantā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

Laikā starp vienas izsoles platformas diviem solīšanas periodiem attiecīgā izsoles platforma metodiku var mainīt. Platforma par to bez kavēšanās paziņo izsoles uzraugam, ja tāds ir iecelts, un 56. pantā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro izsoles uzrauga atzinumu, ja tāds ir sniegts.

8. Ja vienu vai vairākas izsoles pēc kārtas atceļ saskaņā ar 5. vai 6. punktu, šo izsoļu kvotu kopapjomu vienādi sadala nākamajām plānotajām izsolēm, kuras rīko tā pati izsoles platforma.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, izsoļu skaits, kurām jāsadala izsolāmais kvotu kopapjoms, ir četras reizes lielāks par atcelto izsoļu skaitu.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, izsoļu skaits, kurām jāsadala izsolāmais kvotu kopapjoms, ir divas reizes lielāks par atcelto izsoļu skaitu.”;

regulas 8. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ārkārtējos apstākļos ikviena izsoles platforma pēc apspriešanās ar izsoles uzraugu, ja tāds ir iecelts, var mainīt jebkura solīšanas perioda laiku, iepriekš par to paziņojot visām personām, kuras tas varētu skart. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro izsoles uzrauga atzinumu, ja tāds ir sniegts.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu apjomu, kas jāizsola izsoles platformā, kura iecelta saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, vienādi sadala visām attiecīgajā gadā rīkotajām izsolēm ar tādu izņēmumu, ka apjomi, ko izsola katra gada augustā, ir uz pusi mazāki par apjomiem, ko izsola citos mēnešos.

Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjomu, kas jāizsola izsoles platformā, kura iecelta saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu, principā vienādi sadala visām attiecīgajā gadā rīkotajām izsolēm ar tādu izņēmumu, ka apjomi, ko izsola katra gada augustā, ir uz pusi mazāki par apjomiem, ko izsola citos mēnešos.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Apstākļi, kas liedz rīkot izsoles

Attiecīgā gadījumā neskarot 58. panta noteikumu piemērošanu, izsoles platforma var atcelt izsoli, ja šīs izsoles pienācīga norise ir traucēta vai var tikt traucēta. Ja vienu vai vairākas izsoles pēc kārtas atceļ, šo izsoļu kvotu kopapjomu vienādi sadala nākamajām plānotajām izsolēm, kuras rīko tā pati izsoles platforma.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, izsoļu skaits, kurās jāizsola izsolāmais kvotu kopapjoms, ir četras reizes lielāks par pēc kārtas atcelto izsoļu skaitu.

Kas attiecas uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, izsoļu skaits, kurās jāizsola izsolāmais kvotu kopapjoms, ir divas reizes lielāks par pēc kārtas atcelto izsoļu skaitu.”;

regulas 11. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas līdz iepriekšējā gada 30. septembrim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Kalendāru tādām Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotu individuālām izsolēm, kuras rīko citas izsoles platformas, nevis tās, kas ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu, nosaka un publicē saskaņā ar šīs regulas 32. pantu.

32. pantu piemēro arī izsolēm, ko saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma rīko saskaņā ar 30. panta 7. punkta otro daļu.”;

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu izsolāmie daudzumi gadā

1. Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu apjoms, kas izsolāms katru gadu, ir 15 % no tā paredzamā šo kvotu apjoma, kas būtu apgrozībā attiecīgajā gadā. Ja izsolāmais apjoms konkrētajā gadā ir lielāks vai mazāk par 15 % no apjoma, kas faktiski laists apgrozībā šajā gadā, nākamajā gadā izsolāmais apjoms ir tāds, lai koriģētu šo starpību. Visas kvotas, kas vēl izsolāmas pēc tirdzniecības perioda pēdējā gada, izsola nākamā gada pirmajos četros mēnešos.

Nosakot to kvotu apjomu, ko paredzēts izsolīt katra tirdzniecības perioda pēdējā gadā, ņem vērā kvotas, kas palikušas Direktīvas 2003/87/EK 3.f pantā minētajā īpašajā rezervē.

2. Katrai dalībvalstij piekrītošo Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotu daļu, kas izsolāma katru kalendāro gadu attiecīgajā tirdzniecības periodā, nosaka saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 3. punktu.”;

regulas 13. pantu groza šādi:

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. No 2013. gada saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas principā līdz iepriekšējā gada 30. septembrim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.”;

b)	panta 4. punktam pievieno šādu otro daļu: “32. pantu piemēro arī izsolēm, ko saskaņā ar 26. panta 1. vai 2. punktu iecelta izsoles platforma rīko saskaņā ar 30. panta 7. punkta otro daļu.”;

regulas 16. pantu groza šādi:

a)	iekļauj šādu 1.a punktu: “1.a Piekļuve izsolēm nav saistīta ar kļūšanu par locekli vai dalībnieku otrreizējā tirgū, ko organizē izsoles platforma, vai citā izsoles platformas vai trešās puses pārvaldītā tirdzniecības vietā.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Izsoles platforma var piedāvāt un dalībvalstis var noteikt, ka izsoles platformai ir jāpiedāvā viens vai vairāki citi līdzekļi, kā piekļūt izsolēm, ja galvenais piekļuves līdzeklis kādu iemeslu dēļ nav izmantojams, ar nosacījumu, ka šie alternatīvie piekļuves līdzekļi ir droši un uzticami un ka to izmantošana nerada diskrimināciju solītāju starpā.”;

regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

operators vai gaisa kuģu ekspluatants, kam ir operatora turējuma konts vai gaisa kuģu ekspluatanta turējuma konts un kas sola savā vārdā, tostarp ikviens mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai radniecīga sabiedrība, kas ir daļa no tās pašas uzņēmumu grupas, pie kuras pieder operators vai gaisa kuģu ekspluatants;”;

10)	regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu pielaidei pie solīšanas iesniedz, nosūtot izsoles platformai aizpildītu pieteikuma veidlapu. Attiecīgā izsoles platforma nodrošina un uztur internetā pieteikuma veidlapu un piekļuvi tai.”;

11)

regulas 22. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja dalībvalsts nepiedalās 26. panta 1. un 2. punktā minētajā kopīgajā rīcībā, tad ieceļošā dalībvalsts ieceļ izsolītāju, lai varētu noslēgt un izpildīt vajadzīgās vienošanās ar saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu ieceltajām izsoles platformām (ieskaitot tām piesaistīto klīringa sistēmu un norēķinu sistēmu), lai izsolītājs varētu ieceļošās dalībvalsts vārdā izsolīt kvotas šādās izsoles platformās saskaņā ar abpusēji saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem, kā paredzēts 30. panta 7. punkta otrajā daļā un 30. panta 8. punkta pirmajā daļā.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis atturas izpaust jelkādu iekšējo informāciju personām, kas strādā izsolītāja labā, izņemot gadījumus, ja persona, kas strādā vai rīkojas dalībvalsts vārdā, šādu informāciju atklāj, ja rodas tāda vajadzība, pildot darbu, amatu vai pienākumus, un attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka izsolītājs ir veicis pienācīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka jebkāda persona, kas strādā izsolītāja labā, ļaunprātīgi izmanto iekšējo informāciju, kā definēts 3. panta 28. punktā vai kā aizliegts 38. pantā, papildus 42. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem pasākumiem.”;

12)

regulas 24. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja nepārvaramas varas apstākļi pilnībā vai daļēji liedz izsoles uzraugam pildīt tā pienākumus saistībā ar konkrētu izsoli, attiecīgā izsoles platforma var nolemt rīkot izsoli ar nosacījumu, ka tā veic pienācīgus pasākumus, lai pati nodrošinātu pietiekamu uzraudzību. Iepriekš minētais ir spēkā līdz brīdim, kad pirmais izsoles uzraugs, kas iecelts saskaņā ar 2. punktu, sāk uzraudzīt attiecīgās izsoles, kā sīkāk noteikts tā iecelšanas līgumā.”;

13)	regulas 25. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Izsoles uzraugs sniedz atzinumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 7. punktu, 8. panta 3. punktu, 27. panta 3. punktu un 31. panta 1. punktu un atbilstoši III pielikumā paredzētajam. Atzinumus sniedz samērīgā termiņā.”;

14)

regulas 27. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Trīs mēnešu laikā kopš iecelšanas dienas izsoles platforma sīki izstrādātu izejas stratēģiju iesniedz Komisijai, kura par to konsultējas ar izsoles uzraugu. Divu mēnešu laikā kopš dienas, kad saņemts izsoles uzrauga atzinums saskaņā ar 25. panta 6. punktu, izsoles platforma pārskata un vajadzības gadījumā groza izejas stratēģiju, rūpīgi ievērojot šo atzinumu.”;

15)

regulas 30. panta 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

izsolāmais produkts un visa informācija, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izvērtēt, vai ierosinātais izsoļu kalendārs ir saderīgs ar jebkādu esošu vai plānotu to izsoļu kalendāru, kuras rīkos saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu ieceltās izsoles platformas, un ar citiem izsoļu kalendāriem, kurus ierosinājušas citas dalībvalstis, kas nepiedalās 26. pantā minētajā kopīgajā rīcībā, bet ir izvēlējušās iecelt savas izsoles platformas;”;

16)

regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ikviena saskaņā ar 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma veic tādas pašas funkcijas kā saskaņā ar 26. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma, kā paredzēts 27. pantā.

Tomēr saskaņā ar 30. panta 1. punktu ieceltā izsoles platforma ir atbrīvota no 27. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām un 27. panta 3. punktā minēto izejas stratēģiju iesniedz ieceļošajai dalībvalstij, kurai savukārt par to ir jākonsultējas ar izsoles uzraugu.”;

17)

regulas 32. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4. Saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas līdz iepriekšējā gada 31. oktobrim vai pēc iespējas drīzāk pēc tam nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru gadu izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgās izsoles platformas šos elementus nosaka un publicē tikai pēc tam, kad tos saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu un 13. panta 1. punktu ir noteikušas izsoles platformas, kas ieceltas saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu, izņemot gadījumus, kad šāda izsoles platforma vēl nav iecelta. Attiecīgās izsoles platformas šos elementus nosaka un publicē tikai pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas. Attiecīgā izsoles platforma rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.”;

18)	regulas 33. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Pēc tam, kad izsoles uzraugs ir iesniedzis konsolidēto gada ziņojumu par 2014. gadā notikušajām izsolēm, Komisija pārskata šajā regulā paredzēto kārtību, tostarp visu izsoles procesu darbību.”;

19)	regulas 35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Izsoles rīko tikai izsoles platformā, kam ir piešķirta atļauja kā regulētam tirgum, kura operators organizē kvotu vai no kvotām atvasinātu instrumentu tirgu.”;

20)

regulas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izsoles platforma (ieskaitot tai piesaistīto(-ās) klīringa sistēmu(-as) vai norēķinu sistēmu(-as)) solītāju vai jebkuru īpašumtiesību pārņēmēju veiktos maksājumus, kas izriet no Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas kvotu izsolīšanas, pārskaita izsolītājiem, kas izsolīja attiecīgās kvotas, izņemot summas, par kurām tam ir lūgts darboties kā maksātājaģentam attiecībā uz izsoles uzraugu.”;

21)	regulas III pielikumu groza atbilstoši šīs regulas pielikuma tekstam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2) OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.

(3) OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikuma tabulu groza šādi:

1. daļā pēc Vācijas ieceltās izsoles platformas nosaukuma iekļauj šādu rindu:

“Juridiskais pamats

30. panta 2. punkts”

2. daļā pēc Apvienotās Karalistes ieceltās izsoles platformas nosaukuma iekļauj šādu rindu:

“Juridiskais pamats

30. panta 1. punkts”

Pievieno šādu 3. daļu:

“Vācijas ieceltās izsoles platformas

Izsoles platforma

European Energy Exchange AG (EEX)

Juridiskais pamats

30. panta 1. punkts

Iecelšanas periods

No 2013. gada 15. novembra (agrākais datums) līdz 2018. gada 14. novembrim (vēlākais datums), neskarot 30. panta 5. punkta otro daļu.

Nosacījumi

Piekļuve izsolēm nav saistīta ar kļūšanu par locekli vai dalībnieku otrreizējā tirgū, ko organizē EEX, vai citā EEX vai trešās puses pārvaldītā tirdzniecības vietā.

Pienākumi

Divu mēnešu laikā no 2013. gada 15. novembraEEX Vācijai iesniedz izejas stratēģiju, lai izsoles uzraugs to varētu izskatīt. Izejas stratēģija neskar EEX pienākumus saskaņā ar līgumu ar Komisiju un dalībvalstīm, kas noslēgts atbilstīgi 26. pantam, un Komisijas un minēto dalībvalstu tiesības saskaņā ar šo līgumu.

EXX sagatavo un savā tīmekļa vietnē izvieto pilnīgu un aktualizētu sarakstu ar locekļiem, kam ir pielaide pie solīšanas un kam ir atļauja solīt MVU un mazo emitētāju vārdā, un sagatavo viegli saprotamus praktiskus norādījumus MVU un mazajiem emitētājiem par to, kas tiem jādara, lai piekļūtu izsolēm ar šādu locekļu starpniecību.

Sešu mēnešu laikā pēc izsoļu sākšanās vai divu mēnešu laikā pēc izsoles uzrauga iecelšanas, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, EEX ziņo izsoles uzraugam par sasniegto aptvērumu, tostarp par ģeogrāfiskā aptvēruma līmeni, un rūpīgi ievēro izsoles uzrauga ieteikumus šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas saistības saskaņā ar 35. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

4.	Vācija paziņo Komisijai par jebkādām būtiskām izmaiņām līgumattiecībās ar EEX, par ko Komisijai paziņots 2013. gada 15. martā un Klimata pārmaiņu komitejai paziņots 2013. gada 20. martā.”

14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1144/2013

(2013. gada 13. novembris),

ar ko reģistrē jaunu nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Tepertős pogácsa (GTĪ))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir tikusi atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (2).

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 8. panta 2. punktu Ungārijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Tepertős pogácsa, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)	Vācija un Austrija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 9. pantu nosūtīja Komisijai paziņojumus par iebildumiem. Saskaņā ar minētā panta 3. punktu Komisija ir izskatījusi paziņojumus par iebildumiem un atzinusi tos par pieņemamiem.

(4)	Ungārija norādīja, ka ar Vāciju un Austriju ir panākta vienošanās.

(5)	Attiecībā uz Vāciju šīs vienošanās rezultātā veikts reģistrācijas pieteikuma grozījums – svītrotas norādes par vajadzīgo miltu kvalitātes parametriem (BL55 un BL80).

(6)

Savukārt Austrija pieņēma Ungārijas apstiprinājumu tam, ka reģistrācijas pieteikuma mērķis ir vienīgi ar nosaukumu Tepertős pogácsa apzīmētā Ungārijas produkta kā garantētas tradicionālās īpatnības aizsardzība un ka ungāru nosaukumam Tepertős pogácsa nav nekādas nelabvēlīgas ietekmes uz produktiem, kas apzīmēti ar nosaukumu Grammelpogatsche, un tas neradīs šķēršļus šo produktu laišanai tirgū ar nosaukumu Grammelpogatsche.

(7)	Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums Tepertős pogácsa ir jāieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, un tāpēc būtu lietderīgi atjaunināt specifikāciju un to publicēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas I pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Atjauninātais vienotais dokuments ir iekļauts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(3) OV C 180, 21.6.2012., 16. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1151/2012 I pielikuma II punktā uzskaitītie lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti:

2.3. grupa. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi

UNGĀRIJA

Tepertős pogácsa (GTĪ)

II PIELIKUMS

1. Specifikācija

1.1. Reģistrējamais nosaukums

Tepertős pogácsa

Laižot produktu tirgū, uz tā etiķetes var norādīt šādu informāciju: “ magyar hagyományok szerint előállított ” (“ražots pēc ungāru tradīcijām”). Šo informāciju tulko pārējās oficiālajās valodās.

1.2. Vai nosaukums

	ir specifisks pats par sevi
☒	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Apzīmējums tepertős nosaukumā ir cēlies no lietvārda tepertő (cūkas dradži) un nozīmē pārpalikumus pēc trekna cūkas speķa izkausēšanas, kurus sasmalcina un kuri krēmveida konsistencē ir tipiskā izejviela, ko izmanto, gatavojot pogácsa jeb tradicionālās sāļās apaļmaizītes.

1.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu
☒	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

1.4. Produkta veids

2.3. grupa.

Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi.

1.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Tepertős pogácsa ir apaļa vai drīzāk cilindriskas formas sāļa maizīte, kuras diametrs ir 3–5 cm un svars 25–50 g; to gatavo no rauga mīklas, kurai pievieno sāli, piparus, sasmalcinātus cūkas dradžus un cūku taukus; apaļmaizīšu konsistence var būt mīksta (omlós) vai gaisīga (leveles) kā kārtainajai mīklai. Virspuse ir sarkanbrūna, tajā ar nazi ievilkts režģveida rotājums. Apakšpuse ir gluda, sarkanbrūna. Cūkas dradžu sadalījums apaļmaizītē ir vienmērīgs. Mīkstās konsistences apaļmaizītes ir laužamas gabalos, savukārt gaisīgajām ir viegla, daudzkārtaina struktūra. Tās garšo pēc kraukšķētiem dradžiem, un tām ir patīkama sāļa, nedaudz piparota smarža. Tauku saturs sausnā ir 20–30 masas %, un cūkas dradžu saturs salīdzinājumā ar miltu svaru ir 25–40 %. Cūkas dradži nodrošina vismaz 60 % no kopējā tauku satura.

Organoleptiskās īpašības

	Mīkstās tepertős pogácsa	Gaisīgās tepertős pogácsa
Forma	Apaļa, pareizi cilindriska	Apaļa, cilindriska (iespējams, nedaudz neregulāra)
Garoziņa	Virspusē apaļmaizīte ir spīdīgi sarkanbrūna ar blīvu režģveida rakstu. Sānos tā ir nespodrā smilškrāsā, bet apakšpusē – nespodri sarkanbrūna
Mīkstums	Mīksta, bet ne graudaina konsistence. Iebrūnas krāsas dradžu sadalījums vienmērīgs	Daudzkārtaina struktūra, kārtas ir atdalāmas cita no citas, tajās redzami iebrūnas krāsas dradži
Garša	Raksturīgā dradžu garša, patīkami sāļa, viegli piparota
Aromāts	Raksturīgā dradžu un cūku tauku smarža, piparota

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Tauku saturs: gatavajā produktā sausnā tas ir 20–30 masas %.

Sāls saturs: produkta sausnā tas ir ne vairāk kā 4,0 masas %.

1.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Izejvielas

—

Dradžu masai:

—	cūkas dradži bez ādas: pārpalikums pēc speķa tauku iztecināšanas, veido 70–75 % no dradžu masas,

—	kausēti cūku tauki: iztecinātie speķa tauki, veido 25–30 % no dradžu masas.

—	Mīklas pamatnes sagatavošana: kviešu milti vai speltas kviešu milti, olas, olas dzeltenums, piens, raugs, baltvīns vai etiķis, skābais krējums, sāls un pipari.

Tepertős pogácsa gatavošanā aizliegts izmantot jebkādas pārtikas piedevas (piemēram, irdinātājus vai konservantus).

Ražošanas metode

Atkarībā no izmantotā paņēmiena Tepertős pogácsa var būt mīkstas vai gaisīgas.

MĪKSTO TEPERTŐS POGÁCSA ražošana

I posms: dradžu masas sagatavošana

Svaigus dradžus (bez ādas) saplacina ar mīklas rulli, lai sasmalcinātu lielākos gabalus un lai šādi iegūtos gabaliņus varētu vienmērīgi iestrādāt dradžu masā. Dradžus var arī samalt gaļasmašīnā; malumam jābūt smalkam.

Dradžiem pievieno cūku taukus un ar koka karoti vai mikseri iemaisa dradžu masu. Atļauti ir vienīgi svaigi cūkas dradži bez ādas; nekādā gadījumā nedrīkst pievienot pārtikas piedevas, konservantus, zosu taukus, augu taukus vai margarīnu.

Arī rūpnieciski ražotai dradžu masai ir jāatbilst šīm prasībām.

II posms: mīklas sagatavošana

Uz vienu kilogramu kviešu miltu ņem 250–400 g dradžu masas, kuru ieplucina miltos tā, lai veidotos viendabīga masa. Dradžu masai pilnībā jānoklāj miltu daļiņas – tas ir mīkstās konsistences iegūšanas priekšnoteikums. Visas sastāvdaļas, proti, miltu un dradžu masas maisījumu un (uz vienu kilogramu miltu) 5 % ar pienu aktivēta rauga, vienu olu, vienu olas dzeltenumu, 0,02 % baltvīna vai etiķa, 2,5 % sāls, 0,001 % maltu piparu un – pēc vajadzības – skābo krējumu, samīca relatīvi stingrā mīklā. Mīca tik ilgi, līdz mīkla salīp kamolā. Ja mīkla būs pārmīcīta, neveidosies vajadzīgā mīkstā konsistence.

Tā kā produkta tauku saturs ir ļoti augsts, mīklas sastāvdaļas nesilda un gatavo mīklu novieto vēsā vietā, kur tai jāpaliek tik ilgi, līdz mīklas iekšējā temperatūra sasniedz 26 °C. Ņemot vērā šo īpatnību, mīklu ieliek ledusskapī vismaz uz trim stundām no + 5 līdz + 8 °C temperatūrā.

Uzrūgušo un atdzisušo mīklu izveltnē pirksta biezumā; tās virspusē ievelk dziļas perpendikulāras līnijas. To var darīt ar vairākiem naža asmeņiem, kas sastiprināti kopā 3 mm attālumā cits no cita. Ar apaļu formu, kuras diametrs ir 3–6 cm, izspiež maizītes, raugoties, lai tās būtu regulāras un cilindriskas. To formai jābūt regulārai un, ciktāl iespējams, cilindriskai. Apaļmaizīšu galīgo formu izveido, ar plaukstas pamatni izdarot vieglas apļveida kustības. Cepampannas piepildīšanai vajadzīgo skaitu apaļmaizīšu izvieto uz dēļa cieši blakus citu citai un apziež ar sakultu olu, neļaujot tai notecēt gar malām. Kad pārziestā ola ir nedaudz apžuvusi, apaļmaizītes vienmērīgi izvieto uz cepampannas. Lai izmantotu mīklas atlikumu, to iespējami maigi un uzmanīgi samīca kopā, bet ne vairāk kā vēl divas reizes; pirms atkārtotas izmantošanas ļauj mīklai atpūsties.

Apaļmaizītes 50–55 minūtes raudzē uz pannas, tad šauj sakarsētā cepeškrāsnī un 12–15 minūtes cep 220–240 °C temperatūrā. Tad tās ir gatavas.

Gatavās apaļmaizītes var tirgot pēc svara vai iepriekš safasētas.

GAISĪGO TEPERTŐS POGÁCSA ražošana

I posms: dradžu masas sagatavošana

Dradžu masas gatavošana ir līdzīga kā mīkstajām apaļmaizītēm. Vienīgā atšķirība: cūku taukiem un svaigajiem cūkas dradžiem (bez ādas) pievieno arī 1,5 % sāls (rēķinot pēc miltu masas) un smalki maltus piparus (0,001 % no miltu masas). Sāli šajā stadijā pievieno tādēļ, lai veidotos mīklas kārtainā struktūra. Raksturīgās sāļās garšas iegūšanai vajadzīgs salīdzinoši liels daudzums sāls, bet, ja to visu pievienos mīklai, kārtainā struktūra nevarēs izveidoties.

Gatavojot pēc šā paņēmiena, dradžu masai pievieno tikai pusi jeb 50 % no vajadzīgā tauku daudzuma, bet otru pusi pievieno mīklai.

II posms: mīklas sagatavošana

Tā saukto pamata mīklu gatavo no dradžu masā neizmantotajiem taukiem, sāls (aptuveni 1 % no miltu masas), 5 % ar pienu aktivēta rauga (uz vienu kilogramu miltu), 0,02 % baltvīna vai etiķa, (ne obligāti) vienas olas, viena olas dzeltenuma un – pēc vajadzības – skābā krējuma, rezultātā iegūstot blīvu, vidēji elastīgu, viegli veltnējamu mīklu.

Strādājot ar šā tipa mīklu, ir svarīgi, lai izejvielu un dradžu masas temperatūra nebūtu pārāk augsta un lai, mīklu veltnējot un lokot, dradžu masa atdalītu plānās mīklas kārtas citu no citas. Cepšanas laikā tauki starp plāni izveltnētajām mīklas kārtām izkūst un mīklas kārtas nesalīp kopā. Turklāt mīklā un taukos esošais ūdens iztvaikodams rada spiedienu, kas atbīda mīklas kārtas citu no citas, un tā izveidojas gatavajam produktam raksturīgais kārtainums.

Ir divi paņēmieni, ar kuriem var panākt mīklas kārtainību:

a)	uz plāni izveltnētas mīklas vienmērīgi uzziež dradžu masu, tad mīklu satin veltnī. Veltnim ļauj 15–30 minūtes pastāvēt, tad to attin un vēlreiz satin, bet šoreiz 90 grādu leņķī no iepriekšējā tinuma virziena. Virziens ir jānomaina tāpēc, ka citādi apaļmaizītes cepšanas laikā sašķiebsies;

b)	gatavo pamata mīklu plāni izveltnē un ar dradžu masu apziež redzamo mīklas daļu; šo darbību atkārto ikreiz pēc mīklas pārlocīšanas. Šādā gadījumā mīklu nesatin, bet loka (vismaz trīs reizes).

Pirms pēdējās attīšanas mīklai ļauj vismaz 15 minūtes atpūsties, tad to izveltnē pirksta biezumā (1–2 cm), virspusē iegriež blīvu perpendikulāru līniju rakstu un ar apaļu formu, kuras diametrs ir 3–6 cm, izspiež maizītes. Apaļmaizīšu galīgo formu izveido, ar plaukstas pamatni izdarot vieglas apļveida kustības. Cepampannas piepildīšanai vajadzīgo skaitu apaļmaizīšu izvieto uz dēļa cieši blakus citu citai un apziež ar sakultu olu, neļaujot tai notecēt gar malām.

Kad pārziestā ola ir nedaudz apžuvusi, apaļmaizītes vienmērīgi izvieto uz cepampannas, kur tās 40–45 minūtes raudzē, tad šauj sakarsētā cepeškrāsnī un 8–10 minūtes cep 220–240 °C temperatūrā. Tad tās ir gatavas.

Gatavās apaļmaizītes var tirgot uz svara vai iepriekš safasētas.

1.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifika

Tepertős pogácsa specifiku nodrošina:

—	produkta izejvielas: cūkas dradži un cūku tauki,

—	īpašā mīklas gatavošanas metode,

—	produkta fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

Cūkas dradži – specifiku nodrošinošā izejviela

Produktam Tepertős pogácsa specifiku piešķir cūkas dradži jeb pārpalikums pēc trekna cūkas speķa izkausēšanas. Dradžu sastāvā ir 12–13 % proteīnu un 82–84 % tauku; vismaz 60 % no produkta kopējā tauku satura dod tieši dradži.

Īpašā mīklas gatavošanas metode

Dradžu izmantošana ļauj gatavot divu veidu mīklu, stingro (mīksto apaļmaizīšu cepšanai) un kārtaino, un augstā tauku satura dēļ šī mīkla jāgatavo zemā temperatūrā: 24–26 °C.

Produkta fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības

Cūkas dradžu un cūku tauku izmantošanas rezultātā paaugstinātā tauku satura (20–30 %) dēļ Tepertős pogácsa ir augstāka uzturvērtība nekā citiem šīs kategorijas produktiem, turklāt tas tik ātri nesakalst un tāpēc ir ilgāk uzglabājams.

1.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālās iezīmes

Nosaukums pogácsa pirmoreiz manīts ap 1395. gadu, un sākotnēji tas apzīmēja apaļas karstos pelnos un oglēs ceptas maizītes. Ungāru tautas pasakās tās bieži pieminētas kā hamuban sült pogácsa jeb pelnkūkas. Līdz XVIII gadsimtam tās dēvēja par apaļmaizi un arī ēda tāpat kā maizi. Mūsdienās pazīstamās cilindriskās formas, ar režģa rakstu rotātās apaļmaizītes, kas ir mazākas nekā to priekšgājējas, atzinību iemantoja un izplatītas kļuva vēlajos viduslaikos. Tās bija zināmākais no ungāru zemnieku ķēķa krāsns labumiem, tika ceptas vairākos paveidos, un to popularitāte nekad nav mazinājusies.

Tepertős pogácsa rašanos ietekmēja divi faktori: izplatījās speķa tauku tecināšanas paraža, un dradži kļuva par ikdienas ēdienu. Kā vēstī liecības par kādas vidēji augstai kārtai piederīgas XVIII gadsimta 70. gadu Somoģas meģes muižnieku ģimenes ikdienu, speķa tauku tecināšana un dradžu gatavošana kopš XVIII gadsimta kļuva par ierastu lietu arī augstāko aprindu virtuvenēm. Turklāt augstmaņu mājsaimniecības reģistri liecina, ka no XVIII gadsimta Vidusdonavas līdzenuma mājsaimniecībās sāka parādīties īpaši tauku glabāšanai paredzētas muciņas (Cegléd 1850–1900. Ceglédi Kossuth Múzeum kiadása (muzeja publikācija). Cegléd, 1988, 28., 30. lpp., Szűcs). Var pieņemt, ka zemnieku un pilsētnieku vidū speķa tauku tecināšanas paraža sāka izplatīties un cūku tauki ikdienas pusdienu galdā aizvien biežāk nonāca, sākot ar XIX gadsimta vidu; šādi domāt vedina tas, ka XIX gadsimta 50. gados tauku muciņas jau bija minētas starp Donavas un Tisas upi esošo lauku apgabalu reģistros.

XIX un XX gadsimta mijas mutvārdu folkloras pieraksti liecina, ka Vidustisas apgabala zemnieku saimniecībās no dradžiem vārīja ziepes un ka pamazām tos sāka novērtēt arī kā pārtikas produktu. Pēc cūku bērēm parasti cepa apaļmaizītes, kurām pievienoja mazus kraukšķīgus sacepta svaigā speķa gabaliņus bez ādas. XX gadsimta 30. gados sagatavotā etnogrāfiskā apskatā minētas raudzētas vai neraudzētas mīklas apaļmaizītes ar dažādām, tostarp dradžu, piedevām (Bátky Zs.: Táplálkozás (Ēdiens). In: A magyarság néprajza (Ungāru etnogrāfija). Budapest, 1933, 100. lpp.), tāpēc var teikt, ka dradžu pievienošana rauga mīklai vispārpieņemta kļuva XX gadsimta sākumā.

Līdz pat šai dienai Tepertős pogácsának saglabā nozīmīgu vietu ikdienas kulinārajā tradīcijā. Apaļmaizītes pasniedz kopā ar sātīgo gulaša vai pupiņu zupu un piedāvā kā uzkodu sanāksmju un konferenču pārtraukumos. Bieži tās ceļ ģimenes svētku galdā kāzās vai kristībās un Ziemsvētku vai Lieldienu mielastā; lauku tūrisma saimniecībās tos piedāvā kā uzkodu pie vīna (Hagyományok Ízek Régiók, I. kötet (Tradīcijas, garšas, reģioni: 1. sējums), 145.–147. lpp.).

Kopš XIX gadsimta 80. gadiem to labo slavu stiprina virkne pavārgrāmatu: Dobos C. József: Magyar-Franczia szakácskönyv (Ungāru–franču pavārgrāmata), 784.–785. lpp., 1881; Rozsnyai Károly: Legújabb nagy házi cukrászat (Jaunākie mājās gatavotie konditorejas izstrādājumi), 350. lpp., 1905; Kincses Váncza receptkönyv (Vanco: manas receptes), 21. lpp., 1920; Az Új idők második receptkönyve (Otrā mūslaiku pavārgrāmata), 182. lpp., 1934; Hajdú ernőné: Jaj, mit főzzek (Ko man tagad pagatavot?), 73. lpp., 1941; Rudnay János: A magyar cukrászat remekei (Ungāru kulinārijas meistarstiķi), 89. lpp., 1973.

1.9. Minimālās prasības un procedūra specifiskuma kontroles jomā

Specifiskās īpašības

Minimālās prasības

Kontroles metode un biežums

Tauku saturs

—	sausnā 20–30 masas %

—	drīkst izmantot tikai cūku taukus

Saskaņā ar aprakstu 3.5. punktā; laboratorijā reizi sešos mēnešos

Dradži (sasmalcināti)

—	jāizmanto cūkas dradži

—	jāizmanto dradži bez ādas

Pamatojoties uz produktu dokumentāciju vai produkcijas lapām; par katru produkcijas partiju

Sastāvdaļas

—	saskaņā ar aprakstu 3.6. punktā (cūkas dradži, cūku tauki, kviešu milti, olas, olas dzeltenums, piens, raugs, baltvīns vai etiķis, skābais krējums, sāls un pipari)

Pamatojoties uz produktu dokumentāciju vai produkcijas lapām; par katru produkcijas partiju

Produkta organoleptiskās īpašības (sastāvdaļas, garša, smarža)

—	mīksta vai gaisīga konsistence

—	viegli piparota garša un raksturīgā dradžu smarža un garša

Organoleptisko īpašību pārbaude; katrā maiņā

2. Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai

2.1. Nosaukums un adrese

Nosaukums: Mezőgazdasági Szakigazgatási Hivatal Központ, Élelmiszer- és Takarmánybiztonsági Igazgatóság (Centrālā lauksaimniecības administrācija, Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma direktorāts)

Adrese:

1095 Budapest, Mester u. 81

Tālrunis: 456 30 10

Fakss: —

E-pasta adrese: oevi@oai.hu

☒ Publiska

 Privāta

2.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

Iestāde vai institūcija pārbauda produkta atbilstību produkta specifikācijas prasībām.

14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 12. novembris)

par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7145)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/652/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (1), un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 9. panta 1. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2003/99/EK dalībvalstīm ir jānodrošina, ka, veicot uzraudzību, tiek savākti salīdzināmi dati par zoonožu ierosinātāju un, ciktāl tie apdraud sabiedrības veselību, citu slimību ierosinātāju rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR) sastopamību.

(2)	Direktīvā 2003/99/EK arī paredzēts, ka dalībvalstīm jānovērtē AMR tendences un avoti savas valsts teritorijā un reizi gadā jānosūta Komisijai ziņojums, kurā iekļauti saskaņā ar minēto direktīvu savāktie dati.

(3)

Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” (2) Komisija ierosina īstenot piecu gadu rīcības plānu cīņai pret AMR, balstoties uz 12 galvenajām darbībām, tostarp pastiprinātām AMR novērošanas sistēmām.

(4)

Padomes 2012. gada 22. jūnija secinājumos par mikrobu rezistences ietekmi cilvēku veselības aizsardzības nozarē un veterinārijā – perspektīva “Viena veselība” (3) Padome aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus pēc Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojuma, realizējot konkrētas ierosmes, lai īstenotu 12 darbības, kas norādītas minētajā paziņojumā, un cieši sadarboties ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), lai Savienībā nostiprinātu novērtējumu un izvērtējumu par AMR sastopamību cilvēkos, dzīvniekos un pārtikā.

(5)

Parlaments 2012. gada 11. decembra plenārsēdē pieņēma ziņojumu par mikrobu problemātiku – mikrobu rezistences palielināšanās draudiem (4). Minētajā ziņojumā Parlaments atbalsta Komisijas piecu gadu rīcības plānu cīņai pret AMR un uzskata, ka plānā ieteiktos pasākumus vajadzētu īstenot pēc iespējas drīzāk. Parlaments jo īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis uz plašāku sadarbību un koordināciju saistībā ar savlaicīgu atklāšanu, brīdināšanu un saskaņotām reaģēšanas procedūrām attiecībā uz patogēnām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentām baktērijām cilvēkos, dzīvniekos, zivīs un pārtikas produktos, lai pastāvīgi uzraudzītu AMR apjomu un palielināšanos.

(6)

Kopīgās FAO/PVO pārtikas standartu programmas ietvaros Pārtikas kodeksa komisija trīsdesmit ceturtajā sesijā Ženēvā pieņēma vadlīnijas par pārtikas izraisītas mikrobu rezistences riska analīzi (5), kurā AMR ir izcelta kā galvenā globāla mēroga sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma problēma. Antimikrobiālo līdzekļu izmantošana produktīvajiem dzīvniekiem un kultūrām, ko lieto pārtikā, ir potenciāli svarīgs riska faktors saistībā ar to, ka, lietojot pārtiku, notiek pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences determinantu izlase un izplatīšanās no dzīvniekiem un pārtikas kultūrām uz cilvēkiem.

(7)

Minētajās Pārtikas kodeksa komisijas vadlīnijās cita starpā ir secināts, ka novērošanas programmas attiecībā uz pārtikas izraisītas AMR izplatību nodrošina informāciju, kas ir noderīga visās AMR riska analīzes procesa daļās. Ciktāl tas ir iespējams, novērošanas programmu metodika būtu jāsaskaņo starptautiski. Lai nodrošinātu, ka dati ir salīdzināmi, ir būtiski izmantot standartizētas un validētas antimikrobiālās uzņēmības testēšanas metodes un saskaņotus interpretēšanas kritērijus.

(8)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (6) 6.7. nodaļā “Valstu AMR novērošanas un uzraudzības programmu saskaņošana” uzsvērts, ka ir nepieciešams veikt AMR novērošanu un uzraudzību ar mērķi novērtēt un noteikt baktēriju AMR tendences un avotus, konstatēt jaunu AMR mehānismu parādīšanos, nodrošināt datus, kas vajadzīgi, lai veiktu dzīvnieku un cilvēku veselībai būtisku risku analīzi, nodrošināt pamatu rīcībpolitiskiem ieteikumiem dzīvnieku un cilvēku veselības jomā un sniegt informāciju, kas palīdzētu novērtēt antimikrobiālo līdzekļu izrakstīšanas praksi un izstrādāt piesardzīgas lietošanas ieteikumus.

(9)

EFSA2008. gada 9. jūlijā pieņēma zinātnisko atzinumu “Pārtikas izraisīta rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem kā bioloģisks apdraudējums” (7). 2009. gada 28. oktobrīECDC, EFSA, EMA un Komisijas Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) publicēja kopīgu zinātnisku atzinumu par rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, kurā galvenā uzmanība bija vērsta uz infekcijām, kas no dzīvniekiem un pārtikas tiek pārnestas uz cilvēkiem (zoonozes) (8). 2009. gada 5. martāEFSA pieņēma zinātnisko atzinumu “Novērtējums par to, vai pret meticilīnu rezistentā Staphylococcus aureus (MRSA) nozīmīgi ietekmē sabiedrības veselību” (9). 2011. gada 7. jūlijāEFSA pieņēma zinātnisko atzinumu “Sabiedrības veselības apdraudējums, ko rada baktēriju celmi, kuri pārtikā un produktīvu dzīvnieku organismā ražo paplašināta spektra beta-laktamāzes (ESBL) un/vai AmpC beta-laktamāzes (AmpC)” (10). 2011. gada 3. oktobrīEFSA pieņēma tehnisko ziņojumu “EFSA riska novērtēšanas metodes attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, jo īpaši saistībā ar komensālajiem mikroorganismiem” (11). Visu minēto atzinumu un ziņojumu galvenais secinājums bija tāds, ka, ņemot vērā arvien pieaugošās bažas par sabiedrības veselību saistībā ar AMR, ir nepieciešams izmantot saskaņotas metodes un epidemioloģiskās robežvērtības, lai dalībvalstu līmenī nodrošinātu datu salīdzināmību laikā, kā arī atvieglotu AMR sastopamības salīdzināšanu starp dalībvalstīm.

(10)

EFSA2012. gada 14. jūnijā publicēja zinātnisko ziņojumu “Tehniskās specifikācijas saskaņotai uzraudzībai un ziņošanai attiecībā uz tādu Salmonella, Campylobacter, komensālo indikatorbaktēriju Escherichia coli un Enterococcus spp. baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, kuras tiek pārnestas ar pārtiku” (12). 2012. gada 5. oktobrīEFSA publicēja zinātnisko ziņojumu “Tehniskās specifikācijas saskaņotai uzraudzībai un ziņošanai attiecībā uz tādu Staphylococcus aureus baktēriju, kas rezistentas pret meticilīnu (MRSA) un sastopamas produktīvajos dzīvniekos un pārtikā, rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem” (13). Minētie zinātniskie ziņojumi iesaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņotai uzraudzībai un ziņošanai attiecībā uz rezistento mikroorganismu izplatību produktīvajos dzīvniekos un pārtikā, jo īpaši attiecībā uz mikroorganismiem, kuri būtu jāiekļauj minētās uzraudzības jomā, mikroorganismu izolātu izcelsmi, testējamo izolātu skaitu, to, kādi antimikrobiālās uzņēmības testi jāizmanto, MRSA un ESBL vai AmpC ražojošu baktēriju īpašo uzraudzību, kā arī datu vākšanu un paziņošanu. Iesaistot šajā darbā ECDC, tiks nodrošināts produktīvo dzīvnieku un pārtikas nozares datu un cilvēku veselības nozares datu salīdzinājums.

(11)

Saskaņā ar minēto ziņojumu un atzinumu konstatējumiem, nosakot saskaņotajā uzraudzībā un ziņošanā attiecībā uz AMR iekļaujamo baktēriju sugu, produktīvo dzīvnieku sugu un pārtikas produktu kombinācijas, ir svarīgi par prioritārām izraudzīties tās, kurām ir liela nozīme sabiedrības veselības kontekstā. Lai samazinātu slogu, uzraudzība iespēju robežās būtu jāveic, izmantojot bioloģiskos paraugus un izolātus, kas tiek vākti jau iedibināto valsts kontroles programmu ietvaros.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (14) paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido valsts kontroles programmas, kurās jāietver paraugu ņemšana Salmonella spp. testēšanas vajadzībām dažādos pārtikas aprites posmos. Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (15) nosaka konkrētu mikroorganismu mikrobioloģiskos kritērijus un noteikumus, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem. Konkrētāk, kompetentajai iestādei jānodrošina, lai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ievērotu noteikumus un kritērijus, kas minētajā regulā noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (16). Veicot Salmonella spp. AMR uzraudzību, galvenokārt būtu jāizmanto tādu valsts kontroles programmu ietvaros un tādām atbilstības testēšanas un verificēšanas vajadzībām ievāktie izolāti, kuras kompetentā iestāde ir izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 1. pantu.

(13)

Komisijas Lēmumā 2007/407/EK (17) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi AMR uzraudzībai, ko dalībvalstis laikposmā no 2007. gada līdz 2012. gadam veic attiecībā uz Salmonella spp. uzraudzību vistām, tītariem un kaujamām cūkām. Šāda saskaņota uzraudzība būtu jāturpina, lai sekotu tendenču attīstībai, un jāpaplašina attiecībā uz citu patogēnu un komensālo baktēriju AMR, ņemot vērā pieaugošās bažas par sabiedrības veselību saistībā ar šo mikroorganismu nozīmi vispārējā AMR riska kontekstā, kā minēts zinātniskajos atzinumos. Tādējādi uzraudzībai un ziņošanai saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 7. un 9. pantu būtu jānotiek, ievērojot noteikumus un tehniskās prasības attiecībā uz saskaņotu uzraudzību un ziņošanu par AMR, kurā ir ņemti vērā EFSA ziņojumos iekļautie ieteikumi.

(14)	Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2007/407/EK būtu jāatceļ.

(15)	Lai dalībvalstīm dotu laiku veikt organizatoriskus pasākumus un veicinātu šajā lēmumā paredzētās uzraudzības un ziņošanas plānošanu, lēmums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(16)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā lēmumā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 7. panta 3. punktu un 9. panta 1. punktu, kā arī II pielikuma B daļu un IV pielikumu ir jāveic saskaņota uzraudzība un ziņošana attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR).

Minēto uzraudzību un ziņošanu veic attiecībā uz šādām no konkrētu produktīvo dzīvnieku populācijām un konkrētiem pārtikas produktiem ņemtiem paraugiem iegūtām baktērijām:

a)	Salmonella spp.;

b)	Campylobacter jejuni un Campylobacter coli (C. jejuni un C. coli);

c)	komensālajām indikatorbaktērijām Escherichia coli (E. coli);

d)	komensālajām indikatorbaktērijām Enterococcus faecalis un Enterococcus faecium (E. faecalis un E. faecium).

2. Šis lēmums nosaka īpašas prasības par saskaņotu uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz tādām Salmonella spp. un E. coli baktērijām, kuras konkrētās produktīvo dzīvnieku populācijās un konkrētos pārtikas produktos ražo šādus enzīmus:

a)	paplašināta spektra beta-laktamāzes (ESBL);

b)	AmpC beta-laktamāzes (AmpC);

c)	karbapenemāzes.

2. pants

Paraugu ņemšanas kārtība un izolātu ievākšana, ko īsteno dalībvalstis

1. Dalībvalstis nodrošina, ka AMR uzraudzības vajadzībām paraugus ņem saskaņā ar pielikuma A daļā izklāstītajām tehniskajām prasībām.

2. Dalībvalstis, ievērojot pielikuma A daļā izklāstītās tehniskās prasības, ievāc reprezentatīvus izolātus no šādām baktērijām:

a)	Salmonella spp.;

b)	C. jejuni;

c)	komensālajām indikatorbaktērijām E. coli; un

d)	ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošām Salmonella spp. un E. coli.

3. Dalībvalstis, ievērojot nosacījumu, ka tas notiek saskaņā ar pielikuma A daļā izklāstītajām tehniskajām prasībām, var vākt reprezentatīvus izolātus no šādām baktērijām:

C. coli;

b)	komensālajām indikatorbaktērijām E. faecalis un E. faecium.

3. pants

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju iegūtie Salmonella spp. izolāti

Gadījumos, kad zemas bakteriālās izplatības vai epidemioloģisko vienību nelielā skaita dēļ dalībvalstī minimālais Salmonella spp. izolātu skaits, ko kompetentā iestāde ir ievākusi saskaņā ar pielikuma A daļas 1. punkta a) apakšpunktu veiktās oficiālās kontroles laikā, ir mazāks par minimālo nepieciešamo izolātu skaitu, kas jātestē attiecībā uz antimikrobiālo uzņēmību, kompetentā iestāde var izmantot pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju iegūtus izolātus ar nosacījumu, ka minētos izolātus pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir ieguvis saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	Regulas (EK) Nr. 2160/2003 5. pantā paredzēto valsts kontroles programmu;

b)	Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.3., 2.1.4. un 2.1.5. punktā aprakstītajiem procesa higiēnas kritērijiem.

4. pants

Nacionālo references laboratoriju veiktās analīzes

1. Nacionālās references laboratorijas AMR jomā veic šādas analīzes:

a)	antimikrobiālās uzņēmības testēšanu izolātiem, kas aprakstīti pielikuma A daļas 2. un 3. punktā;

b)	ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu Salmonella spp. un E. coli īpašo uzraudzību, kas aprakstīta pielikuma A daļas 4. punktā.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto analīžu veikšanai kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 12. pantu var izraudzīties citas laboratorijas, nevis nacionālo references laboratoriju AMR jomā.

5. pants

Novērtēšana un ziņošana

Dalībvalstis novērtē 2. un 3. pantā paredzētās AMR uzraudzības rezultātus un minēto novērtējumu iekļauj Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem tendencēm un avotiem.

6. pants

Datu publicēšana un konfidencialitāte

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 2. punktu publicē nacionālos uz izolātu testiem balstītos kvantitatīvos datus par rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem un saskaņā ar 4. pantu paziņotos analīžu rezultātus.

7. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu 2007/407/EK.

8. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

9. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

(2) COM(2011) 748 galīgā redakcija.

(3) OV C 211, 18.7.2012., 2. lpp.

(4) OV C 77 E, 15.3.2013., 20. lpp.

(5) CAC/GL 77-2011.

(6) http://www.oie.int

(7) EFSA Journal 2008; 765, 1–87.

(8) EFSA Journal 2009; 7(11):1372.

(9) EFSA Journal 2009; 993, 1–73.

(10) EFSA Journal 2011; 9(8):2322.

(11) EFSA Journal 2011; 9(10):196.

(12) EFSA Journal 2012; 10(6):2742.

(13) EFSA Journal 2012; 10(10):2897.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

(15) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(17) Komisijas 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/407/EK par Salmonella izstrādātās mikrobu rezistences saskaņotu uzraudzību mājputniem un cūkām (OV L 153, 14.6.2007., 26. lpp.).

PIELIKUMS

TEHNISKĀS PRASĪBAS

A DAĻA

PARAUGU ŅEMŠANAS KĀRTĪBA UN ANALĪZE

1. Izolātu izcelsme

Dalībvalstis AMR uzraudzības vajadzībām ievāc reprezentatīvus izolātus vismaz no katras no turpmāk uzskaitītajām dzīvnieku populācijām un pārtikas kategorijām:

Salmonella spp. izolātus no:

i)	katras dējējvistu, broileru un gaļas tītaru populācijas, no kuras paraugi ņemti tādu valsts kontroles programmu ietvaros, kas izstrādātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 5. panta 1. punktu;

ii)	broileru un tītaru liemeņiem, no kuriem ir ņemti paraugi atbilstības testēšanas un verifikācijas vajadzībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.5. punktu;

iii)	gaļas cūku liemeņiem, no kuriem ir ņemti paraugi atbilstības testēšanas un verifikācijas vajadzībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.4. punktu;

iv)

tādu liellopu liemeņiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, ja dalībvalstī saražotās šādu liellopu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā, un no kuriem ir ņemti paraugi atbilstības testēšanas un verifikācijas vajadzībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.3. punktu;

b)	C. jejuni izolātus no aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no broileriem un gaļas tītariem, ja dalībvalstī saražotās tītara gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

komensālo indikatorbaktēriju E. coli izolātus no:

i)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no broileriem un gaļas tītariem, ja dalībvalstī saražotās tītara gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

ii)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no gaļas cūkām un liellopiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, ja dalībvalstī saražotās šādu liellopu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu E. coli izolātus no:

i)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no broileriem un gaļas tītariem, ja dalībvalstī saražotās tītara gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

ii)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no gaļas cūkām un liellopiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, ja dalībvalstī saražotās šādu liellopu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

iii)	svaigas broileru gaļas, cūkgaļas un liellopu gaļas paraugiem, kuri ievākti mazumtirdzniecības posmā;

ja dalībvalsts nolemj veikt C. coli testus saskaņā ar 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ievāc izolātus no:

i)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no broileriem;

ii)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no gaļas cūkām;

ja dalībvalsts nolemj veikt E. faecalis un E. faecium testus saskaņā ar 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ievāc izolātus no:

i)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no broileriem un gaļas tītariem, ja dalībvalstī saražotās tītara gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

ii)	aklās zarnas paraugiem, kas kaušanas laikā ievākti no gaļas cūkām un liellopiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, ja dalībvalstī saražotās šādu liellopu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara pārsniedz 10 000 tonnu gadā.

Kompetentā iestāde pēc brīvprātības principa var veikt AMR testus izolātiem, kurus dalībvalsts nav ieguvusi a) līdz f) apakšpunktā aprakstītajā kārtībā, bet no citiem avotiem, un, veicot paziņošanu saskaņā ar pielikuma B daļas 2. punktu, tos norāda atsevišķi. Tomēr, veicot šādus testus attiecībā uz AMR, ir jāievēro 3., 4. un 5. punktā noteiktās īpašās tehniskās prasības.

2. Paraugu ņemšanas biežums, parauga lielums un paraugu ņemšanas modelis

2.1. Paraugu ņemšanas biežums

Reizi divos gados attiecībā uz katru baktēriju sugu un dzīvnieku populāciju vai pārtikas kategoriju paraugu tipu kombināciju, kas minēta šīs daļas 1. punktā, dalībvalstis veic paraugu ņemšanu, ievākšanu un antimikrobiālās uzņēmības testēšanu, ievērojot 2. līdz 4. pantā paredzēto kārtību, un saskaņā ar šīs daļas 4. punktu – ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošo Salmonella spp. un E. coli īpašo uzraudzību, ievērojot šādu rotācijas sistēmu:

a)	2014., 2016., 2018. un 2020. gadā – attiecībā uz dējējvistām, broileriem, svaigu broileru gaļu un gaļas tītariem. Tomēr 2014. gadā ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošo komensālo indikatorbaktēriju E. coli īpašā uzraudzība saskaņā ar 4.1. punktu nav obligāta;

b)	2015., 2017. un 2019. gadā – attiecībā uz cūkām, liellopiem, kas ir jaunāki par vienu gadu, cūkgaļu un liellopu gaļu.

2.2. Paraugu skaits

Attiecībā uz katru baktēriju sugu un dzīvnieku populāciju vai pārtikas kategoriju paraugu tipu kombināciju, kas minēta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā, dalībvalstis testē 170 izolātus, lai noteiktu antimikrobiālo uzņēmību. Tomēr dalībvalstīs, kurās saražotās mājputnu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara nepārsniedz 100 000 tonnu gadā un cūkgaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara nepārsniedz 100 000 tonnu gadā (1), 170 izolātu vietā testē 85 izolātus no katras atbilstošās konkrētās kombinācijas.

Dalībvalstīs, kurās kādā no minētajiem gadiem attiecībā uz dažām baktēriju sugu un dzīvnieku populāciju vai pārtikas kategoriju paraugu tipu kombinācijām, kas minētas 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā, ir pieejams lielāks izolātu skaits, antimikrobiālās uzņēmības testus veic visiem izolātiem vai reprezentatīvai nejaušai izlasei, kurā iekļauto izolātu skaits ir vienāds ar pirmajā daļā noteikto izolātu skaitu vai lielāks par to.

Dalībvalstīs, kurās zemas bakteriālās izplatības vai epidemioloģisko vienību nelielā skaita dēļ kādā no minētajiem gadiem attiecībā uz dažām baktēriju sugu un dzīvnieku populāciju vai pārtikas kategoriju paraugu tipu kombinācijām, kas minētas 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā, nevar ievākt pirmajā daļā noteikto nepieciešamo izolātu skaitu, antimikrobiālās uzņēmības testus veic visiem izolātiem, kas ir pieejami uzraudzības perioda beigās.

Īpašās uzraudzības vajadzībām, kas 4.1. punktā paredzēta attiecībā uz ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošajām komensālajām indikatorbaktērijām E. coli, dalībvalstis analizē 300 paraugus no katras 1. punkta d) apakšpunktā minētās dzīvnieku populācijas un pārtikas kategorijas. Tomēr dalībvalstīs, kurās saražotās mājputnu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara nepārsniedz 100 000 tonnu gadā, cūkgaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara nepārsniedz 100 000 tonnu gadā un liellopu gaļas apjoms pēc nokauto dzīvnieku svara nepārsniedz 50 000 tonnu gadā (2), dalībvalsts 300 paraugu vietā testē 150 paraugus no katras atbilstošās konkrētās kombinācijas.

2.3. Paraugu ņemšanas modelis

Izolātus, kuriem atbilstīgi 2. pantam veic antimikrobiālās uzņēmības testus, uzraudzības programmu īstenošanas gaitā iegūst pēc nejaušas izlases modeļa. 2. pantā minētajiem baktēriju izolātiem jābūt no nejauši atlasītām epidemioloģiskajām vienībām vai nejaušas izlases veidā ievāktiem kautuvēs. Ja paraugus ņem no slimiem dzīvniekiem, tad, veicot ziņošanu saskaņā ar B daļas 2. punktu, antimikrobiālās uzņēmības testēšanas rezultātu norāda atsevišķi.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka paraugu ņemšanas shēma ir balstīta uz nejaušināšanu un ka tā tiek īstenota pareizi.

Ja atbilstīgi A daļas 1. punktam paraugi tiek ņemti kautuvēs, tad tos ņem tādās kautuvēs, kas dalībvalstī pārstrādā vismaz 60 % no konkrētās mājdzīvnieku populācijas, un sākot no kautuvēm ar lielāko jaudu.

Šajā lēmumā paredzētās uzraudzības vajadzībām no vienas un tās pašas epidemioloģiskās vienības ievāc ne vairāk kā vienu izolātu no katras baktēriju sugas gadā. Attiecībā uz dējējvistām, broileriem un gaļas tītariem epidemioloģiskā vienība ir mājputnu saime. Attiecībā uz gaļas cūkām un liellopiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, epidemioloģiskā vienība ir saimniecība.

2.3.1. Reprezentatīvo paraugu izraudzīšanās no kaušanas laikā ievāktiem paraugiem

Plāns paraugu ņemšanai pēc nejaušības principa paredz, ka paraugus ņem no dažādām kautuvēm, attiecīgajā kautuvē no mājdzīvniekiem ievākto paraugu skaitu nosakot proporcionāli kautuves gada jaudai.

Kaušanas laikā ievāktos paraugus ņem tā, lai to skaits katrā no gada mēnešiem būtu vienmērīgi sadalīts, tādējādi aptverot dažādus gadalaikus.

Lai atskaitītos par klasterēšanu, no katras epidemioloģiskās vienības ievāc tikai vienu reprezentatīvu aklās zarnas satura paraugu, kas iegūts no viena liemeņa vai vairākiem liemeņiem. Attiecībā uz pārējiem aspektiem – paraugu ņemšanas dienām katru mēnesi un to, no kuras partijas tiks ņemti paraugi, – paraugu ņemšana balstās uz nejaušu izlasi.

Saskaņā ar A daļas 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktu ievācamo bioloģisko paraugu skaitu nosaka atbilstīgi tam, cik izolātu ir jāiegūst, lai atskaitītos par to baktēriju sugu izplatību, attiecībā uz kurām veic uzraudzību.

2.3.2. Tādu reprezentatīvu Salmonella spp. izolātu ievākšana, kas tiek ievākti saskaņā ar valsts kontroles programmām attiecībā uz Salmonella spp. attiecīgajās dzīvnieku populācijās un Regulas (EK) Nr. 2073/2005 ietvaros

Antimikrobiālās uzņēmības testēšanu no vienas un tās pašas epidemioloģiskās vienības veic ne vairāk kā vienam Salmonella serotipa izolātam gadā.

Ja dalībvalstī gadā pieejamais Salmonella izolātu skaits no attiecīgās dzīvnieku populācijas pārsniedz 2.2. punktā noteikto izolātu skaitu, tad no visiem gada laikā dalībvalstī ievāktajiem izolātiem pēc nejaušības principa un tā, lai nodrošinātu ģeogrāfisko reprezentativitāti un gada laikā ņemto paraugu skaita vienmērīgu sadalījumu pa datumiem, atlasa vismaz 170 vai 85 izolātus. Savukārt zemas izplatības gadījumā uzņēmības testēšanu veic visiem pieejamajiem Salmonella izolātiem.

2.3.3. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Mazumtirdzniecības posmā dalībvalstis pēc nejaušības principa ievāc svaigas broileru gaļas, cūkgaļas un liellopu gaļas paraugus, neveicot paraugu priekšatlasi atkarībā no pārtikas izcelsmes.

3. Antimikrobiālie līdzekļi uzņēmības testēšanai, epidemioloģiskās robežvērtības un koncentrāciju diapazoni izolātu antimikrobiālās uzņēmības testēšanai

Lai noteiktu Salmonella spp., C. coli, C. jejuni un komensālo indikatorbaktēriju E. coli, E. faecalis un E. faecium uzņēmību, dalībvalstis testē antimikrobiālos līdzekļus un interpretē rezultātus, izmantojot 1., 2. un 3. tabulā norādītās epidemioloģiskās robežvērtības un koncentrāciju diapazonus.

Atšķaidīšanas metodes izmanto saskaņā ar metodēm, ko aprakstījusi Eiropas Antimikrobiālās uzņēmības testēšanas komiteja (EUCAST) un Klīnisko un laboratorijas standartu institūts (CLSI) un kas apstiprinātas kā starptautiskā standartmetode (ISO standarts 20776-1:2006).

1. tabula

To antimikrobiālo vielu saraksts, kuras jāiekļauj AMR uzraudzībā, EUCAST rezistences interpretēšanas robežvērtības un koncentrāciju diapazoni, ko testē attiecībā uz Salmonella spp. un komensālajām indikatorbaktērijām E. coli (pirmais saraksts)

Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	AMR interpretēšanas robežvērtības (mg/l)		Koncentrāciju diapazoni (mg/l) (iekavās norādīts iedobju skaits)
Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	ECOFF (1)	Klīniskais pārtraukumpunkts (2)
Ampicilīns	Salmonella	> 8	> 8	1–64 (7)
Ampicilīns	E. coli	> 8	> 8	1–64 (7)
Cefotaksīms	Salmonella	> 0,5	> 2	0,25–4 (5)
Cefotaksīms	E. coli	> 0,25	> 2	0,25–4 (5)
Ceftazidīms	Salmonella	> 2	> 4	0,5–8 (5)
Ceftazidīms	E. coli	> 0,5	> 4	0,5–8 (5)
Meropenēms	Salmonella	> 0,125	> 8	0,03–16 (10)
Meropenēms	E. coli	> 0,125	> 8	0,03–16 (10)
Nalidiksskābe	Salmonella	> 16	NP	4–128 (6)
Nalidiksskābe	E. coli	> 16	NP	4–128 (6)
Ciprofloksacīns	Salmonella	> 0,064	> 1	0,015–8 (10)
Ciprofloksacīns	E. coli	> 0,064	> 1	0,015–8 (10)
Tetraciklīns	Salmonella	> 8	NP	2–64 (6)
Tetraciklīns	E. coli	> 8	NP	2–64 (6)
Kolistīns	Salmonella	> 2	> 2	1–16 (5)
Kolistīns	E. coli	> 2	> 2	1–16 (5)
Gentamicīns	Salmonella	> 2	> 4	0,5–32 (7)
Gentamicīns	E. coli	> 2	> 4	0,5–32 (7)
Trimetoprims	Salmonella	> 2	> 4	0,25–32 (8)
Trimetoprims	E. coli	> 2	> 4	0,25–32 (8)
Sulfametoksazols	Salmonella	NP	NP	8–1 024 (8)
Sulfametoksazols	E. coli	> 64	NP	8–1 024 (8)
Hloramfenikols	Salmonella	> 16	> 8	8–128 (5)
Hloramfenikols	E. coli	> 16	> 8	8–128 (5)
Azitromicīns	Salmonella	NP	NP	2–64 (6)
Azitromicīns	E. coli	NP	NP	2–64 (6)
Tigeciklīns	Salmonella	> 1 (*1)	> 2 (*1)	0,25–8 (6)
Tigeciklīns	E. coli	> 1	> 2	0,25–8 (6)
NP: nav pieejams.

2. tabula

To antimikrobiālo vielu saraksts, kuras jāiekļauj AMR uzraudzībā, EUCAST rezistences interpretēšanas robežvērtības un koncentrāciju diapazoni, ko testē attiecībā uz C. jejuni un C. coli

Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	AMR interpretēšanas robežvērtības (mg/l)		Koncentrāciju diapazoni (mg/l) (iekavās norādīts iedobju skaits)
		ECOFF (3)	Klīniskais pārtraukumpunkts (4)
Eritromicīns	C. jejuni	> 4	> 4	1–128 (8)
	C. coli	> 8	> 8
Ciprofloksacīns	C. jejuni	> 0,5	> 0,5	0,12–16 (8)
	C. coli	> 0,5	> 0,5
Tetraciklīns	C. jejuni	> 1	> 2	0,5–64 (8)
	C. coli	> 2	> 2
Gentamicīns	C. jejuni	> 2	NP	0,12–16 (8)
	C. coli	> 2	NP
Nalidiksskābe	C. jejuni	> 16	NP	1–64 (7)
	C. coli	> 16	NP
Streptomicīns (5)	C. jejuni	> 4	NP	0,25–16 (7)
	C. coli	> 4	NP
NP: nav pieejams.

3. tabula

To antimikrobiālo vielu saraksts, kuras jāiekļauj AMR uzraudzībā, EUCAST rezistences interpretēšanas robežvērtības un koncentrāciju diapazoni, ko testē attiecībā uz E. faecalis un E. faecium

Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	AMR interpretēšanas robežvērtības (mg/l)		Koncentrāciju diapazoni (mg/l) (iekavās norādīts iedobju skaits)
Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	ECOFF (6)	Klīniskais pārtraukumpunkts (7)
Gentamicīns	E. faecalis	> 32	NP	8–1 024 (8)
Gentamicīns	E. faecium	> 32	NP	8–1 024 (8)
Hloramfenikols	E. faecalis	> 32	NP	4–128 (6)
Hloramfenikols	E. faecium	> 32	NP	4–128 (6)
Ampicilīns	E. faecalis	> 4	> 8	0,5–64 (8)
Ampicilīns	E. faecium	> 4	> 8	0,5–64 (8)
Vankomicīns	E. faecalis	> 4	> 4	1–128 (8)
Vankomicīns	E. faecium	> 4	> 4	1–128 (8)
Teikoplanīns	E. faecalis	> 2	> 2	0,5–64 (8)
Teikoplanīns	E. faecium	> 2	> 2	0,5–64 (8)
Eritromicīns	E. faecalis	> 4	NP	1–128 (8)
Eritromicīns	E. faecium	> 4	NP	1–128 (8)
Hinupristīns/ dalfopristīns	E. faecalis	NP	NP	0,5–64 (8)
Hinupristīns/ dalfopristīns	E. faecium	> 1	> 4	0,5–64 (8)
Tetraciklīns	E. faecalis	> 4	NP	1–128 (8)
Tetraciklīns	E. faecium	> 4	NP	1–128 (8)
Tigeciklīns	E. faecalis	> 0,25	> 0,5	0,03–4 (8)
Tigeciklīns	E. faecium	> 0,25	> 0,5	0,03–4 (8)
Linezolīds	E. faecalis	> 4	> 4	0,5–64 (8)
Linezolīds	E. faecium	> 4	> 4	0,5–64 (8)
Daptomicīns	E. faecalis	> 4	NP	0,25–32 (8)
Daptomicīns	E. faecium	> 4	NP	0,25–32 (8)
Ciprofloksacīns	E. faecalis	> 4	NP	0,12–16 (8)
Ciprofloksacīns	E. faecium	> 4	NP	0,12–16 (8)
NP: nav pieejams.

4. ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu Salmonella spp. un E. coli īpašā uzraudzība

4.1. Metode, ko izmanto ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu Salmonella spp. un E. coli noteikšanai broileros, gaļas tītaros, gaļas cūkās, liellopos, kuri ir jaunāki par vienu gadu, un svaigā broileru gaļā, cūkgaļā un liellopu gaļā

Lai aplēstu, cik liela daļa no aklās zarnas paraugiem, kas ievākti no broileriem, gaļas tītariem, gaļas cūkām, liellopiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, un svaigas broileru gaļas, cūkgaļas un liellopu gaļas saskaņā ar šīs daļas 1. punkta d) apakšpunktu, satur ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu E. coli, izmanto šādu metodi.

ESBL vai AmpC ražojošu E. coli noteikšanas metodes pirmais etaps ir priekšbagātināšana, tai seko inokulācija uz McConkey agara, kas satur trešās paaudzes cefalosporīnu selektīvā koncentrācijā atbilstīgi Eiropas Savienības references laboratorijas AMR jomā sīki izstrādātā standartizācijas protokola jaunākajai redakcijai (3). Izmantojot atbilstošu metodi, identificē E. coli mikrobu sugas.

Ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus, dalībvalsts var nolemt paralēli veikt testu ar papildu selektīvā uzsējuma plati, kas kavē AmpC ražojošu E. coli augšanu, lai sekmētu to, ka tiek noteiktas tieši ESBL ražojošas E. coli. Ja izmanto minēto iespēju, tad rezultātus, kas iegūti papildu selektīvā uzsējuma platē, kura kavē AmpC ražojošu E. coli augšanu, veicot paziņošanu saskaņā ar pielikuma B daļas 2. punktu, norāda atsevišķi.

Dalībvalstis var nolemt, ka attiecībā uz karbapenemāzi ražojošiem mikroorganismiem noteikšanu veic, izmantojot selektīvu priekšbagātināšanu, kam seko selektīvais uzsējums uz karbapenēmu saturošas barotnes atbilstīgi Eiropas Savienības references laboratorijas AMR jomā sīki izstrādātā standartizācijas protokola jaunākajai redakcijai (4).

Vienu prezumptīvu ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu E. coli izolātu, kas iegūts no katra pozitīvā aklās zarnas un gaļas parauga, saskaņā ar 1. tabulu testē attiecībā uz pirmajā sarakstā iekļautajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem, un, ja tas, balstoties uz 1. tabulā uzskaitītajiem interpretēšanas kritērijiem (epidemioloģiskajām robežvērtībām), ir rezistents pret cefotaksīmu, ceftazidīmu vai meropenēmu, pēc tam veic sīkāku uzņēmības testēšanu, kā aprakstīts 4.2. punktā.

4.2. Metode tādu Salmonella spp. un E. coli izolātu detalizētākai raksturošanai un klasificēšanai, kuri uzrāda rezistenci pret trešās paaudzes cefalosporīniem vai meropenēmu

Visiem prezumptīvajiem ESBL, AmpC vai karbapenemāzi ražojošu E. coli izolātiem, kas identificēti ar 4.1. punktā aprakstīto selektīvā uzsējuma metodi, kā arī tiem pēc nejaušības principa atlasītajiem Salmonella spp. un E. coli izolātiem, kas pēc testēšanas saskaņā ar 1. tabulu attiecībā uz pirmajā sarakstā iekļautajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem ir rezistenti pret cefotaksīmu, ceftazidīmu vai meropenēmu, atbilstīgi 4. tabulai veic papildu testus attiecībā uz otrajā sarakstā iekļautajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem. ESBL un AmpC ražojošo baktēriju noteikšanai šajā sarakstā ir iekļauts cefoksitīns, cefepīms, kā arī klavulanāta sinerģijas tests kombinācijā ar cefotaksīmu un ceftazidīmu. Turklāt otrajā sarakstā ir iekļauts arī imipenēms, meropenēms un ertapenēms, lai pēc fenotipa verificētu prezumptīvās karbapenemāzi ražojošās baktērijas.

4. tabula

Antimikrobiālo vielu saraksts, EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības (ECOFF) un klīniskās rezistences pārtraukumpunkti un koncentrāciju diapazoni, ko izmanto, lai testētu tikai tādus Salmonella spp. un komensālo indikatorbaktēriju E. coli izolātus, kas ir rezistenti pret cefotaksīmu, ceftazidīmu vai meropenēmu (otrais saraksts)

Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	AMR interpretēšanas robežvērtības (mg/l)		Koncentrāciju diapazoni (mg/l) (iekavās norādīts iedobju skaits)
Antimikrobiālais līdzeklis	Suga	ECOFF (8)	Klīniskais pārtraukumpunkts (9)
Cefoksitīns	Salmonella	> 8	NP	0,5–64 (8)
Cefoksitīns	E. coli	> 8	NP	0,5–64 (8)
Cefepīms	Salmonella	NP	NP	0,06–32 (10)
Cefepīms	E. coli	> 0,125	> 4	0,06–32 (10)
Cefotaksīms + klavulānskābe (*2)	Salmonella	NP (*3)	NP (*3)	0,06–64 (11)
Cefotaksīms + klavulānskābe (*2)	E. coli	NP (*3)	NP (*3)	0,06–64 (11)
Ceftazidīms + klavulānskābe (*2)	Salmonella	NP (*3)	NP (*3)	0,125–128 (11)
Ceftazidīms + klavulānskābe (*2)	E. coli	NP (*3)	NP (*3)	0,125–128 (11)
Meropenēms	Salmonella	> 0,125	> 8	0,03–16 (10)
Meropenēms	E. coli	> 0,125	> 8	0,03–16 (10)
Temocilīns	Salmonella	NP	NP	0,5–64 (8)
Temocilīns	E. coli	NP	NP	0,5–64 (8)
Imipenēms	Salmonella	> 1	> 8	0,12–16 (8)
Imipenēms	E. coli	> 0,5	> 8	0,12–16 (8)
Ertapenēms	Salmonella	> 0,06	> 1	0,015–2 (8)
Ertapenēms	E. coli	> 0,06	> 1	0,015–2 (8)
Cefotaksīms	Salmonella	> 0,5	> 2	0,25–64 (9)
Cefotaksīms	E. coli	> 0,25	> 2	0,25–64 (9)
Ceftazidīms	Salmonella	> 2	> 4	0,25–128 (10)
Ceftazidīms	E. coli	> 0,5	> 4	0,25–128 (10)
NP: nav pieejams.

4.3. Kvantitatīva metode, ar ko aplēš ESBL vai AmpC ražojošo E. coli proporcionālo daudzumu

Dalībvalstis, jo īpaši tās, kurās ar 4.1. punktā aprakstīto noteikšanas metodi ir konstatēta augsta ESBL vai AmpC ražojošo E. coli izplatība, var raksturot ESBL vai AmpC ražojošo E. coli baktēriju proporcionālo daudzumu attiecībā pret visu E. coli populāciju.

Metode paredz, ka paraugā esošās ESBL vai AmpC ražojošās E. coli baktērijas, kā arī visas E. coli baktērijas kopā saskaita, izmantojot atšķaidīšanas metodes un uzsējumu uz selektīvās un neselektīvās barotnes plates atbilstīgi Eiropas Savienības references laboratorijas AMR jomā sīki izstrādātā protokola jaunākajai redakcijai (5).

5. Kvalitātes kontrole un izolātu uzglabāšana

Laboratorijām, kuras kompetentā iestāde ir izraudzījusies saskaņotajā uzraudzības programmā iekļauto izolātu antimikrobiālās uzņēmības testēšanai, ir jāiesaistās kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, tostarp jāiztur valsts vai Savienības līmeņa prasmes pārbaude attiecībā uz to baktēriju identifikāciju, tipizēšanu un uzņēmības testēšanu, kuras ir saskaņotās AMR uzraudzības mērķis.

Nacionālās references laboratorijas AMR jomā uzglabā izolātus vismaz piecus gadus – 80 °C temperatūrā. Ir atļauts izmantot citas uzglabāšanas metodes, ja vien tās nodrošina dzīvotspēju un to, ka celma raksturlielumos nenotiek pārmaiņas.

B DAĻA

ZIŅOŠANA

1. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz datu paziņošanu

Ja kompetentā iestāde veic AMR uzraudzību izolātiem, kurus tā ieguvusi citos, nevis A daļas 1. punktā minētajos pārtikas aprites posmos, tomēr tie iegūti saskaņā ar A daļas 3., 4. un 5. punktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tad šādas AMR uzraudzības rezultātus paziņo atbilstīgi šīs daļas 2. punktam, bet tos norāda atsevišķi, un tas nemaina izolātu skaitu, kas jātestē saskaņā ar A daļas 2. punktu.

2. Informācija, kas jāiekļauj attiecībā uz katru atsevišķo paraugu

Ziņojumus izstrādā, iekļaujot tajos 2.1. līdz 2.6. punktā minēto informāciju attiecībā uz katru individuālo izolātu, atsevišķi aplūkojot katru A daļas 1. punktā minēto baktēriju sugu un dzīvnieku populāciju kombināciju un katru baktēriju sugu un pārtikas kombināciju.

Ar šo lēmumu paredzētās saskaņotās AMR uzraudzības rezultātus dalībvalstis iesniedz kā neapstrādātus, uz izolātu analīzi balstītus datus, izmantojot EFSA piedāvāto datu vārdnīcu un elektronisko veidlapu komplektu (6).

2.1. AMR uzraudzības īstenošanas vispārīgs apraksts

—	Paraugu ņemšanas modeļu, stratifikācijas un nejaušināšanas procedūru apraksts attiecībā uz katru dzīvnieku populāciju un pārtikas kategoriju

2.2. Vispārīga informācija

—	Izolāta identifikators vai kods

—	Baktēriju suga

—	Serotips (attiecībā uz Salmonella spp.)

—	Fāga tips – Salmonella Enteriditis un Salmonella Typhimurium (nav obligāts)

2.3. Konkrēta informācija attiecībā uz paraugu ņemšanu

—	Produktīvo dzīvnieku populācija vai pārtikas kategorija

—	Pārtikas aprites posms, kurā ņemti paraugi

—	Parauga tips

—	Paraugņēmējs

—	Paraugu ņemšanas stratēģija

—	Paraugu ņemšanas datums

—	Izolēšanas datums

2.4. Konkrēta informācija attiecībā uz rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem testēšanu

—	Izolāta identifikators vai kods, ko piešķīrusi laboratorija, kura izolātam veikusi antimikrobiālās uzņēmības testēšanu

—	Uzņēmības testēšanas datums

—	Antimikrobiālā viela

2.5. Konkrēta informācija attiecībā uz atšķaidīšanas metodes rezultātiem

—	Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIC) vērtība (mg/l)

2.6. Sinerģijas testēšanas rezultāti

—	Sinerģijas testēšana ar klavulānskābi attiecībā uz ceftazidīmu

—	Sinerģijas testēšana ar klavulānskābi attiecībā uz cefotaksīmu

(1) Atbilstīgi jaunākajiem pieejamajiem datiem no Eurostat (http://epp.eurostat.ec.europa.eu).

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(1) EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības.

(2) EUCAST klīniskās rezistences pārtraukumpunkti.

(*1) EUCAST dati, kas pieejami attiecībā uz Salmonella Enteriditis, Typhimurium, Typhi un Paratyphi.

(3) EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības.

(4) EUCAST klīniskās rezistences pārtraukumpunkti.

(5) Brīvprātīgi.

(6) EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības.

(7) EUCAST klīniskās rezistences pārtraukumpunkti.

(3) www.crl-ar.eu

(4) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(8) EUCAST epidemioloģiskās robežvērtības.

(9) EUCAST klīniskās rezistences pārtraukumpunkti.

(*2) 4 mg/l klavulānskābes.

(*3) Šīs vērtības salīdzina ar cefotaksīma un ceftazidīma vērtībām un interpretē saskaņā ar CLSI vai EUCAST vadlīnijām par sinerģijas testēšanu.

(5) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(6) www.efsa.europa.eu

14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 12. novembris)

par Savienības finansiālo atbalstu koordinētam kontroles plānam attiecībā uz mikrobu rezistences uzraudzību zoonožu ierosinātājos 2014. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7289)

(2013/653/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 66. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (2) (Finanšu regula) un jo īpaši tās 84. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 882/2004 cita starpā noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo atbalstu, lai veiktu Regulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošanas nodrošināšanai vajadzīgos pasākumus.

(2)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/99/EK (3) noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka, veicot uzraudzību, tiek iegūti salīdzināmi dati par mikrobu rezistences (AMR) parādīšanos zoonozes ierosinātājos un, ciktāl tie apdraud sabiedrības veselību, citos slimību ierosinātājos.

(3)	Minētās direktīvas 7. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus mikrobu rezistences uzraudzības īstenošanai.

(4)

Vairākos zinātniskos atzinumos, kurus publicējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, un ziņojumos, kurus publicējusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE), aicināts saskaņoti piemērot mikrobu rezistences uzraudzību (AMR) saistībā ar zoonozes un komensālām baktērijām, kas atrodas dzīvniekos vai pārtikā. Tādēļ Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/652/ES (4) Komisija ir noteikusi sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz AMR saskaņotu uzraudzību un ziņošanu, kas jāveic dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 7. panta 3. punktu.

(5)

Šī saskaņotā uzraudzība jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantu, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas regulāri, atbilstīgi esošajai riska pakāpei un pietiekami bieži, lai sasniegtu minētās regulas mērķus, ņemot vērā identificētos riskus, kas saistīti ar dzīvniekiem, dzīvnieku barību vai pārtiku, dzīvnieku barības vai pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, barības vai pārtikas lietošanu vai ar jebkādu procesu, materiālu, vielu, rīcību vai darbību, kura var ietekmēt dzīvnieku barības vai pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību.

(6)	Lai veicinātu vienmērīgu un ātru minētās uzraudzības piemērošanu, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm, kuras veic šo uzraudzību vispiemērotākajā līmenī, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(7)

Saskaņā ar Finanšu regulas 84. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (5) 94. pantu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(8)	Šajā īstenošanas lēmumā ir noteikti pasākumi, uz kuriem attiecināms Savienības finansiālais atbalsts.

(9)	Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpiešķir tikai tad, ja ir veikti testi un analīzes saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu un Īstenošanas lēmumu 2013/652/ES un ja kompetentās iestādes šajā īstenošanas lēmumā noteiktajā termiņā sniedz visu vajadzīgo informāciju.

(10)	Administratīvās efektivitātes labad visi izdevumi, ko iesniedz Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai, būtu jāizsaka euro un būtu jānosaka valūtas maiņas kurss izdevumiem valūtā, kas nav euro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Savienība palīdz segt izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, saskaņoti piemērojot mikrobu rezistences uzraudzību saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/652/ES no mājputniem iegūtos paraugos, kas ievākti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, ar kopējo maksimālo summu EUR 1 407 585, kas jāfinansē no budžeta pozīcijas 17 04 07 01.

2. pants

Attiecināmās izmaksas

Savienības finansiālais ieguldījums:

a)	ir 50 % apmērā no izmaksām, kas katrai dalībvalstij radušās, lai īstenotu Īstenošanas lēmuma 2013/652/ES 1. pantā minēto uzraudzību, ko veic kompetentā iestāde;

nepārsniedz šādu summu:

i)	EUR 8 par personāla izmaksām par aklās zarnas parauga ņemšanu;

ii)	EUR 11 par E. coli izolēšanu un identificēšanu;

iii)	EUR 21,5 par Campylobacter izolēšanu un identificēšanu;

iv)	EUR 15 par antibakteriālās uzņēmības pārbaudi (AST) katram Salmonella vai E. coli izolātam;

v)	EUR 15 par AST katram Campylobacter izolātam;

vi)	EUR 17,5 par tādu Salmonella vai E. coli izolātu raksturošanu un klasificēšanu, kas liecina par rezistenci pret trešās paaudzes cefalosporīniem un meropenēmiem;

vii)	EUR 22 par Salmonella serotipa noteikšanu;

viii)

šā lēmuma I pielikumā norādītās maksimālās summas;

c)	uz ieguldījumu ir attiecināmas tikai šā lēmuma II pielikumā norādītās izmaksas.

3. pants

Izdevumu attiecināmības noteikumi

1. Uz Savienības ieguldījumu attiecas šādi nosacījumi:

a)	dalībvalstis līdz 2015. gada 31. maijam ir sniegušas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, ko Eiropas Komisija ir pilnvarojusi šā uzdevuma veikšanai, tehnisko ziņojumu, kurā iekļauta vismaz tā informācija, kas prasīta Īstenošanas lēmuma 2013/652/ES pielikuma B daļā;

dalībvalstis līdz 2015. gada 31. maijam ir elektroniski sniegušas Komisijai finanšu pārskatu šā lēmuma III pielikumā noteiktajā formātā. Lai varētu pretendēt uz finansējumu, izdevumiem, kas radušies, jābūt samaksātiem pirms pieprasījuma iesniegšanas. Pavaddokumentus, kuri apliecina visus finanšu pārskatā minētos izdevumus, Komisijai nosūta pēc pieprasījuma.

2. Gadījumos, kad nav ievēroti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi, Komisija, ņemot vērā pārkāpuma būtību un nopietnību, kā arī iespējamos Savienībai radītos finansiālos zaudējumus, var samazināt šā lēmuma I pielikumā minēto ieguldījuma summu.

4. pants

Valūtas maiņas kurss izdevumiem

Administratīvās efektivitātes labad visi izdevumi, ko iesniedz Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai, būtu jāizsaka euro. Ja dalībvalsts izdevumi ir valūtā, kas nav euro, dalībvalsts tos konvertē euro, piemērojot jaunāko valūtas maiņas kursu, ko ir noteikusi Eiropas Centrālā banka pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

5. pants

Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. panta nozīmē.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 12. novembra Īstenošanas lēmums 2013/652/ES par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.).

(5) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

1. tabula

Dalībvalsts	Skaits
	Aklās zarnas paraugi	Izolēšana/identificēšana un AST		AST Salmonella	Salmonella serotipa noteikšana	Rezistentu izolātu raksturošana un klasificēšana
	Aklās zarnas paraugi	Campylobacter	E. coli	AST Salmonella	Salmonella serotipa noteikšana	Rezistentu izolātu raksturošana un klasificēšana
BE	850	170	170	550	550	150
BG	425	85	85	200	200	50
CZ	850	170	170	550	550	150
DK	850	170	170	250	250	100
DE	1 700	340	340	700	700	200
EE	425	85	85	100	100	50
IE	850	170	170	300	300	100
EL	850	170	170	450	450	100
ES	1 700	340	340	1 000	1 000	250
FR	1 700	340	340	800	800	250
HR	425	85	85	250	250	100
IT	1 700	340	340	800	800	250
CY	425	85	85	200	200	100
LV	425	85	85	100	100	50
LT	425	85	85	200	200	50
LU	425	85	85	100	100	50
HU	1 700	340	340	900	900	250
MT	425	85	85	100	100	50
NL	850	170	170	450	450	150
AT	1 700	340	340	550	550	200
PL	1 700	340	340	800	800	250
PT	1 700	340	340	500	500	200
RO	850	170	170	600	600	150
SI	425	85	85	200	200	50
SK	425	85	85	100	100	50
FI	850	170	170	50	50	50
SE	850	170	170	50	50	50
UK	1 700	340	340	800	800	250
Kopā	27 200	5 440	5 440	11 650	11 650	3 700

2. tabula

Dalībvalsts	Maksimālā atlīdzināmā summa (EUR)
	Aklās zarnas paraugu ņemšana	E. coli izolēšana un identificēšana	Campylobacter izolēšana un identificēšana	Salmonella serotipa noteikšana	AST		Rezistentu izolātu raksturošana un klasificēšana	Kopā	Ieskaitot pieskaitāmās izmaksas (7 %)
	Aklās zarnas paraugu ņemšana	E. coli izolēšana un identificēšana	Campylobacter izolēšana un identificēšana	Salmonella serotipa noteikšana	Salmonella + E. coli	Campylobacter	Rezistentu izolātu raksturošana un klasificēšana	Kopā	Ieskaitot pieskaitāmās izmaksas (7 %)
BE	6 800	2 200	14 800	14 700	10 800	2 600	2 700	54 600	58 422
BG	500	2 200	8 600	5 700	4 000	1 300	900	23 200	24 824
CZ	1 600	1 300	9 100	7 200	8 800	1 200	1 900	31 100	33 277
DK	6 800	2 200	18 300	9 300	6 300	2 600	1 800	47 300	50 611
DE	13 600	4 400	36 600	22 900	14 100	4 400	3 500	99 500	106 465
EE	400	1 000	3 300	4 100	2 200	1 100	200	12 300	13 161
IE	5 900	1 200	11 400	8 700	5 000	1 400	1 200	34 800	37 236
EL	2 000	2 200	14 900	7 700	8 500	2 600	1 300	39 200	41 944
ES	5 200	1 800	14 600	29 500	20 100	5 100	4 400	80 700	86 349
FR	13 600	4 400	36 600	25 100	17 100	4 100	4 400	105 300	112 671
HR	2 000	2 200	500	6 500	5 100	1 300	1 200	18 800	20 116
IT	13 600	4 400	25 000	16 500	12 200	3 700	2 700	78 100	83 567
CY	1 400	2 200	9 200	6 300	3 800	1 000	1 300	25 200	26 964
LV	700	900	3 400	3 900	1 600	800	500	11 800	12 626
LT	400	2 000	4 900	2 900	3 200	600	600	14 600	15 622
LU	3 400	2 200	9 200	4 100	2 800	1 300	900	23 900	25 573
HU	3 600	2 500	29 600	25 000	13 100	4 000	2 900	80 700	86 349
MT	1 300	500	5 500	3 500	2 000	700	900	14 400	15 408
NL	6 800	1 300	12 500	7 100	7 900	2 600	2 700	40 900	43 763
AT	13 600	4 400	36 600	17 000	13 400	5 100	3 500	93 600	100 152
PL	6 200	2 200	17 800	17 700	7 700	3 600	1 900	57 100	61 097
PT	4 400	3 900	36 600	18 500	5 600	2 100	1 700	72 800	77 896
RO	6 800	1 500	9 000	17 000	11 600	2 600	2 700	51 200	54 784
SI	3 400	1 900	9 200	5 200	2 700	1 300	900	24 600	26 322
SK	1 600	2 000	9 200	3 300	2 800	1 300	900	21 100	22 577
FI	6 800	1 900	8 300	0	3 300	2 300	900	23 500	25 145
SE	6 800	1 300	10 700	4 900	3 000	2 400	600	29 700	31 779
UK	13 600	3 600	36 600	25 100	17 100	5 100	4 400	105 500	112 885
Kopā	152 800	63 800	442 000	319 400	215 800	68 200	53 500	1 315 500	1 407 585

II PIELIKUMS

IZDEVUMU ATTIECINĀMĪBAS NOTEIKUMI

1. Laboratorijas izmaksas

—	Personāla izmaksas ir faktiskās darbaspēka izmaksas (alga, sociālie maksājumi un pensionēšanās izmaksas), kas radušās Īstenošanas lēmuma 2013/652/ES īstenošanas laikā. Šim nolūkam ir jāveic nostrādātā laika uzskaite.

—	Atlīdzināšanu par palīgmateriāliem veic, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas dalībvalstīm radušās, veicot testus kompetentās iestādes izraudzītā laboratorijā.

—

Izmaksas par testu komplektu, reaģentu un citu palīgmateriālu iegādi atlīdzina tikai tad, ja tie izmantoti šādu testu veikšanai:

i)	E. coli izolēšana un identificēšana;

ii)	Campylobacter izolēšana un identificēšana;

iii)	Salmonella un E. coli izolātu AST;

iv)	Campylobacter izolātu AST;

v)	tādu Salmonella vai E. coli izolātu raksturošana un klasificēšana, kas liecina par rezistenci pret trešās paaudzes cefalosporīniem un meropenēmiem;

vi)	Salmonella serotipa noteikšana.

2. Paraugu ņemšanas izmaksas

Ar paraugu ņemšanu saistītās izmaksas ir ar darbu lopkautuvē saistītās personāla izmaksas par faktisko darbu (alga, sociālie maksājumi un pensionēšanās izmaksas), kas radušās Īstenošanas lēmuma 2013/652/ES īstenošanas laikā. Šim nolūkam ir jāveic nostrādātā laika uzskaite.

3. Pieskaitāmās izmaksas

Var pieprasīt 7 % vienotās likmes maksājumu, ko aprēķina, pamatojoties uz tiešajām attiecināmajām izmaksām.

4. Dalībvalstu iesniegtos izdevumus Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanai izsaka euro un aprēķina, neietverot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un visus pārējos nodokļus.

III PIELIKUMS

FINANŠU ZIŅOJUMU VEIDNE, KĀ MINĒTS 3. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

Pārskata periods: 2014

Dalībvalsts: …

Komisijas Īstenošanas lēmuma, ar kuru piešķir Eiropas Savienības finansējumu, numurs: 2013/653/ES

Laboratorijas izmaksas (kopējās faktiskās attiecināmās izmaksas)

E. coli izolēšana un identificēšana
Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…

Palīgmateriāli (apraksts)	Daudzums	Vienības izmaksas (EUR)	Kopā (EUR)
…
…
		Kopā (EUR)
Kopējais testu skaits:		Vienības izmaksas par analīzi (EUR)
Campylobacter izolēšana un identificēšana
Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…

Palīgmateriāli (apraksts)	Daudzums	Vienības izmaksas (EUR)	Kopā (EUR)
…
…
		Kopā (EUR)
Kopējais testu skaits:		Vienības izmaksas par analīzi (EUR)
Salmonella un E. coli izolātu AST
Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…

Palīgmateriāli (apraksts)	Daudzums	Vienības izmaksas (EUR)	Kopā (EUR)
…
…
		Kopā (EUR)
Kopējais testu skaits:		Vienības izmaksas par analīzi (EUR)
Campylobacter izolātu AST
Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…

Palīgmateriāli (apraksts)	Daudzums	Vienības izmaksas (EUR)	Kopā (EUR)
…
…
		Kopā (EUR)
Kopējais testu skaits:		Vienības izmaksas par analīzi (EUR)
Rezistentu izolātu raksturošana un klasificēšana
Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…

Palīgmateriāli (apraksts)	Daudzums	Vienības izmaksas (EUR)	Kopā (EUR)
…
…
		Kopā (EUR)
Kopējais testu skaits:		Vienības izmaksas par analīzi (EUR)
Salmonella serotipa noteikšana
Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…

Palīgmateriāli (apraksts)	Daudzums	Vienības izmaksas (EUR)	Kopā (EUR)
…
…
		Kopā (EUR)
Kopējais testu skaits:		Vienības izmaksas par analīzi (EUR)

Paraugu ņemšanas izmaksas (kopējās faktiskās attiecināmās izmaksas)

Personāla kategorija	Darba stundu skaits	Likme (EUR stundā)	Kopā (EUR)
…
…



		Kopā (EUR)
Kopējais paraugu skaits:		Vienības izmaksas par paraugu (EUR)

Kopējie izdevumi par koordinēto kontroles programmu (faktiskās izmaksas bez PVN) (EUR):

…

Saņēmēja deklarācija

Apliecinām, ka:

—	iepriekš minētie izdevumi radušies, veicot uzdevumus, kas aprakstīti Īstenošanas lēmumā 2013/652/ES un tieši saistīti ar koordinētā kontroles plāna īstenošanu, kurai tika piešķirts finansiālais atbalsts saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/653/ES,

—	izdevumi ir faktiski radušies, samaksāti līdz šā pieprasījuma iesniegšanas datumam, tie ir precīzi uzskaitīti un attiecināmi saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2013/653/ES noteikumiem,

—	visi pavaddokumenti, ar kuriem izmaksas tiek pamatotas, ir pieejami revīzijai,

—	šim koordinētajam kontroles plānam nav lūgts neviens cits Savienības ieguldījums.

Datums: …

Atbildīgā persona: …

Paraksts: …

14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/48

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 12. novembris)

par grozījumiem Lēmumā 2008/294/EK, iekļaujot papildu piekļuves tehnoloģijas un frekvenču joslas mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos (MCA pakalpojumiem)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7491)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/654/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Lēmuma 2008/294/EK (2) pielikumā ir doti tehniskie un ekspluatācijas nosacījumi, kas vajadzīgi, lai atļautu izmantot GSM gaisa kuģos.

(2)	Pilnveidotu saziņas līdzekļu izstrāde, balstoties uz tehnikas attīstību, uzlabotu visiem pilsoņiem pieslēguma pieejamību visur un katrā laikā. Tas arī palīdzētu sasniegt Eiropas Digitalizācijas programmas (3) un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

(3)

Lai sagatavotos jaunāko pieejamo tehnoloģiju un frekvenču izmantošanai MCA pakalpojumu sniegšanā, 2011. gada 5. oktobrī Komisija saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (turpmāk “CEPT”) izvērtēt, vai gaisa kuģu UMTS sistēmu ekspluatācija ir tehniski savietojama ar citu iespējamu gaisa kuģu tehnoloģiju, kā LTE un WiMAX, ekspluatāciju tādās frekvenču joslās kā 2 GHz un 2,6 GHz josla un vai tā potenciāli netraucē radiosakaru pakalpojumiem.

(4)

Saskaņā ar minēto pilnvarojumu CEPT sniedza ziņojumu 2013. gada 8. martā.CEPT 48. ziņojumā bija secināts, ka, ievērojot attiecīgos tehniskos nosacījumus, būtu iespējams ieviest UMTS un LTE tehnoloģiju attiecīgi 2 100 MHz un 1 800 MHz joslā. Tādēļ Lēmuma 2008/294/EK pielikums būtu jāgroza, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti CEPT 48. ziņojumā, lai aptvertu šīs tehnoloģijas un atļautu tās izmantot gaisa kuģos.

(5)	Šis lēmums būtu jāpiemēro iespējami drīz, ņemot vērā, ka LTE un UMTS tehnoloģiju izmantošana Savienībā paplašinās.

(6)

Ierobežojot MCA pakalpojumu pārraidīšanas jaudu, būtu jānodrošina piemērota aizsardzība jau pastāvošajiem radiosakaru pakalpojumiem, kuri varētu tikt traucēti. Tomēr, tā kā uzlabotā tīkla vadības bloka (NCU) izmantošana 2,6 GHz joslā tiks atlikta, līdz tiks panākta kompetento aeronavigācijas sertificēšanas iestāžu vienošanās par tehniskajiem ierobežojumiem, lai būtu iespējams sākt NCU ražošanu, un līdz tiks pabeigta lidojumderīguma sertifikācija katram gaisa kuģu tipam, NCU parametru piemērošanu 2,6 GHz joslai var atlikt līdz 2017. gada 1. janvārim.

(7)	MCA tehniskajām specifikācijām arī turpmāk būtu jāatbilst tehnoloģiju attīstībai.

(8)	Tāpēc Lēmums 2008/294/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/294/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šā lēmuma pielikuma 3. tabulā dotās 2 570–2 690 MHz joslas vērtības piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

3. pants

Iespējami drīz, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā pielikuma 1. tabulā uzskaitītās frekvenču joslas dalībvalstis padara pieejamas MCA pakalpojumiem uz traucējumu neradīšanas un aizsardzības neprasīšanas pamata ar noteikumu, ka šādi pakalpojumi atbilst pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. pants

Dalībvalstis nosaka minimālo augstumu virs zemes raidīšanai no ekspluatācijā esošas MCA sistēmas saskaņā ar pielikuma 3. iedaļu.

Dalībvalstis var noteikt lielāku minimālo augstumu MCA ekspluatācijai, ja to var pamatot ar valsts topogrāfiskajiem un zemes tīklu izvietojuma apstākļiem. Šo informāciju kopā ar pienācīgu pamatojumu dara zināmu Komisijai četru mēnešu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 12. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Neelie KROES

(1) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 7. aprīļa Lēmums 2008/294/EK par harmonizētiem frekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem mobilo sakaru pakalpojumu darbībai gaisakuģos (MCA pakalpojumiem) Kopienā (OV L 98, 10.4.2008., 19. lpp.).

(3) COM(2010) 245 galīgā redakcija.

PIELIKUMS

1. MCA PAKALPOJUMOS ATĻAUTĀS FREKVENČU JOSLAS UN SISTĒMAS

1. tabula

Veids	Frekvence	Sistēma
GSM1 800	1 710 –1 785 MHz (augšuplīnija) 1 805 –1 880 MHz (lejuplīnija)	GSM, kas atbilst ETSI publicētajiem GSM standartiem, it īpaši EN 301 502, EN 301 511 un EN 302 480, vai līdzvērtīgām specifikācijām
UMTS2 100 (FDD)	1 920 –1 980 MHz (augšuplīnija) 2 110 –2 170 MHz (lejuplīnija)	UMTS, kas atbilst ETSI publicētajiem UMTS standartiem, it īpaši EN 301 908-1, EN 301 908-2, EN 301 908-3 un EN 301 908-11, vai līdzvērtīgām specifikācijām
LTE1 800 (FDD)	1 710 –1 785 MHz (augšuplīnija) 1 805 –1 880 MHz (lejuplīnija)	LTE, kas atbilst ETSI publicētajiem LTE standartiem, it īpaši EN 301 908-1, EN 301 908-13, EN 301 908-14 un EN 301 908-15, vai līdzvērtīgām specifikācijām

2. MOBILO GALIEKĀRTU UN ZEMES TĪKLU SAVIENOJUMA NOVĒRŠANA

Laikā, kad gaisa kuģī ir atļauta MCA pakalpojumu darbība, ir jānovērš mobilo galiekārtu, kas uztver 2. tabulā minētajās frekvenču joslās, mēģinājumi reģistrēties mobilajos tīklos uz zemes.

2. tabula

Frekvenču josla (MHz)	Sistēmas uz zemes
460–470	CDMA2000, FLASH OFDM
791–821	LTE
921–960	GSM, UMTS, LTE, WiMAX
1 805 –1 880	GSM, UMTS, LTE, WiMAX
2 110 –2 170	UMTS, LTE
2 570 –2 620	UMTS, LTE, WiMAX
2 620 –2 690	UMTS, LTE

3. TEHNISKIE PARAMETRI

a) Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (e.i.r.p.) ārpus gaisa kuģa no NCU/gaisa kuģa BTS

3. tabula

Ārpus gaisa kuģa kopējā e.i.r.p. no NCU/gaisa kuģa BTS/gaisa kuģa Node B nedrīkst pārsniegt:

Augstums virs zemes (m)	Maksimālais e.i.r.p. blīvums no NCU/gaisa kuģa BTS/gaisa kuģa Node B ārpus gaisa kuģa
	460–470 MHz	791–821 MHz	921–960 MHz	1 805 –1 880 MHz	2 110 –2 170 MHz	2 570 –2 690 MHz
	dBm/1,25 MHz	dBm/10 MHz	dBm/200 kHz	dBm/200 kHz	dBm/3,84 MHz	dBm/4,75 MHz
3 000	–17,0	–0,87	–19,0	–13,0	1,0	1,9
4 000	–14,5	1,63	–16,5	–10,5	3,5	4,4
5 000	–12,6	3,57	–14,5	–8,5	5,4	6,3
6 000	–11,0	5,15	–12,9	–6,9	7,0	7,9
7 000	–9,6	6,49	–11,6	–5,6	8,3	9,3
8 000	–8,5	7,65	–10,5	–4,4	9,5	10,4

b) Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (e.i.r.p.) ārpus gaisa kuģa no gaisa kuģī esošas galiekārtas

4. tabula

Ārpus gaisa kuģa e.i.r.p. no mobilās galiekārtas nedrīkst pārsniegt:

Augstums virs zemes (m)	Maksimālā e.i.r.p. ārpus gaisa kuģa no GSM mobilās galiekārtas, dBm/200 kHz	Maksimālā e.i.r.p. ārpus gaisa kuģa no LTE mobilās galiekārtas, dBm/5 MHz	Maksimālā e.i.r.p. ārpus gaisa kuģa no UMTS mobilās galiekārtas, dBm/3,84 MHz
Augstums virs zemes (m)	GSM1 800 MHz	LTE1 800 MHz	UMTS2 100 MHz
3 000	–3,3	1,7	3,1
4 000	–1,1	3,9	5,6
5 000	0,5	5	7
6 000	1,8	5	7
7 000	2,9	5	7
8 000	3,8	5	7

c) Ekspluatācijas prasības

Minimālajam augstumam virs zemes raidīšanai no ekspluatācijā esošas MCA sistēmas jābūt 3 000 metru.

II.

Kad darbojas gaisa kuģa BTS, ar tās palīdzību visu GSM mobilo galiekārtu, kas raida 1 800 MHz frekvenču joslā, raidīšanas jauda ir jāierobežo līdz nominālajai vērtībai 0 dBm/200 kHz visos sakaru posmos, ieskaitot sākotnējo piekļuvi.

III.

Kad darbojas gaisa kuģa Node B, ar tās palīdzību visu LTE mobilo galiekārtu, kas raida 1 800 MHz frekvenču joslā, raidīšanas jauda ir jāierobežo līdz nominālajai vērtībai 5 dBm/5 MHz visos sakaru posmos.

IV.

Kad darbojas gaisa kuģa Node B, ar tās palīdzību visu UMTS mobilo galiekārtu, kas raida 2 100 MHz frekvenču joslā, raidīšanas jauda ir jāierobežo līdz nominālajai vērtībai – 6 dBm/3,84 MHz visos sakaru posmos un maksimālais lietotāju skaits nedrīkst pārsniegt 20.

14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/52

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 13. novembris),

ar ko par katru mēnesi laika posmā no 2012. gada 1. augusta līdz 2013. gada 1. jūnijam pielāgo korekcijas koeficientus, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam

(2013/655/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši to X pielikuma 13. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijai pieejamie statistikas dati liecina, ka dažās trešās valstīs dzīves dārdzības izmaiņas, kuras mēra, pamatojoties uz korekcijas koeficientu un atbilstošo valūtas maiņas kursu, pārsniedz 5 % kopš iepriekšējās reizes, kad tika noteikti korekcijas koeficienti, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku nodarbinātības valsts valūtā izmaksātam atalgojumam.

(2)	Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu šādos gadījumos korekcijas koeficientus pielāgo par katru mēnesi attiecīgi ar 2012. gada 1. augustu, 1. oktobri, 1. novembri, 1. decembri un 2013. gada 1. janvāri, 1. februāri, 1. martu, 1. aprīli, 1. maiju un 1. jūniju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Korekcijas koeficienti, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku nodarbinātības valsts valūtā izmaksātam atalgojumam, tiek pielāgoti valstīm, kā tas norādīts pielikumā. Pielikumā iekļautas tabulas desmit mēnešiem, kurās precizēts, uz kurām valstīm pielāgojums attiecas un kādi ir piemērošanas datumi katrai valstij.

Minētā atalgojuma aprēķināšanā izmantoto valūtas maiņas kursu nosaka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtību (2), un minētais kurss atbilst attiecīgajiem datumiem, kas minēti pielikuma tabulās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

PIELIKUMS

2012. gada augusts

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2012. gada augusts	Valūtas maiņas kurss, 2012. gada augusts (*1)	Korekcijas koeficients, 2012. gada augusts (*2)
Sudāna (Hartuma)	4,584	6,20915	73,8

2012. gada oktobris

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2012. gada oktobris	Valūtas maiņas kurss, 2012. gada oktobris (*3)	Korekcijas koeficients, 2012. gada oktobris (*4)
Nepāla	84,89	110,170	77,1

2012. gada novembris

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2012. gada novembris	Valūtas maiņas kurss, 2012. gada novembris (*5)	Korekcijas koeficients, 2012. gada novembris (*6)
Kongo Demokrātiskā Republika (Kinšasa)	USD 2,057	USD 1,29620	158,7
Libērija	USD 1,528	USD 1,29620	117,9
Malāvija	216,6	404,926	53,5

2012. gada decembris

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2012. gada decembris	Valūtas maiņas kurss, 2012. gada decembris (*7)	Korekcijas koeficients, 2012. gada decembris (*8)
Venecuēla	6,090	5,58047	109,1

2013. gada janvāris

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2013. gada janvāris	Valūtas maiņas kurss, 2013. gada janvāris (*9)	Korekcijas koeficients, 2013. gada janvāris (*10)
Baltkrievija	6 723	11 320,0	59,4
Gvineja (Konakri)	6 716	9 250,40	72,6
Sudāna (Hartuma)	4,916	7,56599	65,0

2013. gada februāris

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2013. gada februāris	Valūtas maiņas kurss, 2013. gada februāris (*11)	Korekcijas koeficients, 2013. gada februāris (*12)
Kongo (Brazavilla)	792,1	655,957	120,8
Kuba	0,9438	1,35410	69,7
Jordānija	0,9175	0,960057	95,6
Serbija (Belgrada)	82,53	111,934	73,7
Austrumtimora	1,583	1,35410	116,9
Uzbekistāna	1 396	2 706,60	51,6
Venecuēla	6,429	5,81539	110,6
Zambija	6,630	7,18680	92,3

2013. gada marts

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2013. gada marts	Valūtas maiņas kurss, 2013. gada marts (*13)	Korekcijas koeficients, 2013. gada marts (*14)
Bangladeša	168,2	126,516	132,9
Kosova (Priština)	0,7227	1,00000	72,3
Kirgizstāna	48,69	62,3897	78,0
Malāvija	238,5	479,834	49,7
Krievija	46,33	40,0240	115,8
Sjerraleone	6 785	5 663,73	119,8
Dienvidāfrika	6,746	11,6220	58,0
Sudāna (Hartuma)	5,331	7,43654	71,7

2013. gada aprīlis

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2013. gada aprīlis	Valūtas maiņas kurss, 2013. gada aprīlis (*15)	Korekcijas koeficients, 2013. gada aprīlis (*16)
Ķīna	7,903	7,96000	99,3
Džibutija	222,3	227,572	97,7
Gana	2,025	2,48950	81,3
Japāna	149,8	120,870	123,9
Dienvidkoreja	1 534	1 425,03	107,6
Uzbekistāna	1 467	2 611,71	56,2

2013. gada maijs

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2013. gada maijs	Valūtas maiņas kurss, 2013. gada maijs (*17)	Korekcijas koeficients, 2013. gada maijs (*18)
Baltkrievija	7 086	11 230,0	63,1
Centrālāfrikas Republika	671,7	655,957	102,4
Indija	49,37	71,0370	69,5
Tunisija	1,381	2,09250	66,0
Venecuēla	6,839	8,25083	82,9

2013. gada jūnijs

NODARBINĀTĪBAS VIETA	Ekonomiskā paritāte, 2013. gada jūnijs	Valūtas maiņas kurss, 2013. gada jūnijs (*19)	Korekcija koeficients, 2013. gada jūnijs (*20)
Austrālija	1,439	1,34930	106,6
Beliza	1,859	2,61469	71,1
Gambija	31,18	47,5800	65,5
Nikaragva	18,39	31,8519	57,7
Turcija	2,242	2,42740	92,4
Uzbekistāna	1 545	2 694,41	57,3
Vanuatu	145,8	122,435	119,1
Venecuēla	7,195	8,14449	88,3

(*1) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*2) Brisele = 100.

(*3) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*4) Brisele = 100.

(*5) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*6) Brisele = 100.

(*7) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*8) Brisele = 100.

(*9) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*10) Brisele = 100.

(*11) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*12) Brisele = 100.

(*13) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*14) Brisele = 100.

(*15) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*16) Brisele = 100.

(*17) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*18) Brisele = 100.

(*19) 1 euro = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD šādās valstīs: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora.

(*20) Brisele = 100.

14.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/56

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 311/13/COL

(2013. gada 17. jūlijs),

ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļauto sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 131/13/COL (1)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 4.B punkta 1. un 3. apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1. daļas 4. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm) (2), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri norādīti minētā līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā kolēģijas Lēmumu Nr. 295/13/COL, ar ko pilnvaro atbildīgo kolēģijas locekli pieņemt šo lēmumu,

tā kā:

2013. gada 6. jūnija vēstulē Norvēģijas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk — NFSA) informēja EBTA Uzraudzības Iestādi par izmaiņām Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstā. Šie grozījumi atbilst konkrētiem Iestādes ieteikumiem, pēc Iestādes veiktas importa kontroles pārbaudes Norvēģijā no 2013. gada 21. līdz 30. janvārim, un jo īpaši nepieciešamībai darbībām ar produktiem apstiprinātajos robežkontroles punktos nodrošināt atbilstošas iekārtas un aprīkojumu, lai rīkotos ar attiecīgajiem produktiem (3).

Attiecībā uz minēto ieteikumu un importa kontroles sistēmas pielāgošanu atbilstoši EEZ prasībām, NFSA ir nolēmusi grozīt kategoriju sarakstu, pēc kura apstiprināti šādi robežkontroles punkti:

—	OSLO lidosta (TRACES kods NO OSL4)

—	OSLO osta (TRACES kods NO OSL 1)

—	BORG osta (TRACES kods NO BRG1)

NFSA lūdza EBTA Uzraudzības iestādei mainīt apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu šādi.

Borg	NO BRG 1	P	HC(2), NHC(2)	E(7)
Oslo	NO OSL 1	P	HC(2), NHC(2)
Oslo	NO OSL 4	A	HC(2), NHC(2)	U,E,O

Tāpēc EBTA Uzraudzības iestādes pienākums ir grozīt Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstu un publicēt jaunu sarakstu, lai atspoguļotu izmaiņas valstu sarakstos.

EBTA Uzraudzības iestāde ar savu 2013. gada 10. jūlija lēmumu 295/13/COL ir nodevusi šo jautājumu izskatīšanai EBTA Veterinārijas komitejai, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei. Komiteja ir vienprātīgi apstiprinājusi ierosinātās izmaiņas sarakstā. Attiecīgi šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar vienprātīgo atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, un pasākumu galīgais teksts paliek nemainīgs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

To produktu kategorijas, kurām ir apstiprināti Oslo lidostas, Oslo ostas un Borg ostas robežkontroles punkti, ir mainītas Eiropas Ekonomikas zonas līguma I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punkta sarakstā. Robežkontroles punkti ir apstiprināti darbībām vienīgi ar iepakotiem produktiem.

2. pants

Veterinārās pārbaudes attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko ieved Islandē un Norvēģijā no trešām valstīm, veic kompetento valsts iestāžu apstiprinātajos robežkontroles punktos, kuri iekļauti sarakstā šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Ar šo atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2013. gada 18. marta Lēmumu Nr. 131/13/COL.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Islandei un Norvēģijai.

6. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2013. gada 17. jūlijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

Sverrir Haukur GUNNLAUGSSON

kolēģijas loceklis

Xavier LEWIS

direktors

(1) OV L 175, 27.6.2013, 76. lpp. un EEZ papildinājums 36, 27.6.2013, 1. lpp.

(2) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(3) Skatīt 2013. gada 3. maija EBTA Uzraudzības iestādes gala ziņojumu attiecībā uz Norvēģijas apmeklējumu no 2013. gada 21. līdz 30. janvārim EEZ tiesību aktu piemērošanai, kas saistīti ar importa/tranzīta kontroles sistēmām un robežkontroles punktiem.

PIELIKUMS

APSTIPRINĀTO ROBEŽKONTROLES PUNKTU SARAKSTS

Nosaukums

TRACES kods

Rezultāta veids

A	=	Lidosta
F	=	Dzelzceļš
P	=	Osta
R	=	Autoceļš

Pārbaužu centrs

Produkti

HC	=	Visi pārtikā lietojami produkti
NHC	=	Citi izstrādājumi
NT	=	Nav prasību attiecībā uz temperatūru
T	=	Saldēti/dzesināti produkti
T(FR)	=	Saldēti produkti
T(CH)	=	Dzesināti produkti

Dzīvi dzīvnieki

U	=	Nagaiņi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, savvaļas un mājas nepārnadži
E	=	Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, kā definēts Padomes Direktīvā 90/426/EEK
O	=	Citi dzīvnieki

5-6

Īpašas piezīmes

(1)	=	Pārbauda atbilstoši Komisijas Lēmuma 93/352/EEK prasībām, kas pieņemts, izpildot Padomes Direktīvu 97/78/EK
(2)	=	Tikai iepakoti produkti
(3)	=	Tikai zivsaimniecības produkti
(4)	=	Tikai dzīvnieku olbaltumvielas
(5)	=	Tikai vilna un āda
(6)	=	Tikai šķidrie tauki, eļļas un zivju eļļa
(7)	=	Islandes poniji (tikai no aprīļa līdz oktobrim)
(8)	=	Tikai zirgu dzimtas dzīvnieki
(9)	=	Tikai tropu zivis
(10)	=	Tikai kaķi, suņi, grauzēji, zaķveidīgie, dzīvas zivis, rāpuļi un putni, izņemot skrējējputnus
(11)	=	Tikai nefasēta barība
(12)	=	Attiecībā uz (U) nepārnadžu gadījumā – tikai tie, ko nosūta zooloģiskajam dārzam; un attiecībā uz (O) – tikai dienu veci cāļi, zivis, suņi, kaķi, insekti vai citi dzīvnieki, ko nosūta zooloģiskajam dārzam
(13)	=	Nagylak HU: Šis ir robežkontroles punkts (produktu ievešanai) un robežšķērsošanas punkts (dzīvu dzīvnieku ievešanai) uz Ungārijas un Rumānijas robežas, uz kuru attiecas pārejas pasākumi, kas apspriesti un noteikti Pievienošanās līgumā attiecībā uz produktiem un dzīviem dzīvniekiem. Skatīt: Komisijas Lēmums 2003/630/EK
(14)	=	Paredzēti to dažu dzīvnieku izcelsmes pārtikā lietojamo produktu tranzītam Eiropas Kopienā, kas tiek sūtīti uz Krieviju vai no tās saskaņā ar attiecīgos Kopienas tiesību aktos paredzēto īpašo kārtību
(15)	=	Tikai akvakultūras dzīvnieki
(16)	=	Tikai zivju milti

Valsts: Islande

1	2	3	4	5	6
Akureyri	IS AKU1	P		HC-T(1)(2)(3), NHC(16)
Hafnarfjörður	IS HAF 1	P		HC(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)
Húsavík	IS HUS 1	P		HC-T(FR)(1)(2)(3)
Ísafjörður	IS ISA1	P		HC-T(FR)(1)(2)(3)
Keflavík lidosta	IS KEF 4	A		HC(2), NHC(2)	O(15)
Reykjavík Eimskip	IS REY 1a	P		HC(2), NHC(2)
Reykjavík Samskip	IS REY 1b	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)
Þorlákshöfn	IS THH1	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(6), NHC-NT(6)

Valsts: Norvēģija

1	2	3	4	5	6
Borg	NO BRG 1	P		HC(2), NHC(2)	E(7)
Båtsfjord	NO BJF 1	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)
Egersund	NO EGE 1	P		HC-NT(6), NHC-NT(6)(16)
Hammerfest	NO HFT 1	P	Rypefjord	HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)
Honningsvåg	NO HVG 1	P	Honningsvåg	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Kirkenes	NO KKN 1	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)
Kristiansund	NO KSU 1	P	Kristiansund	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) HC-NT(6), NHC-NT(6)
Larvik	NO LAR 1	P		HC (2)
Måløy	NO MAY 1	P	Gotteberg	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)
Oslo	NO OSL 1	P		HC(2), NHC(2)
Oslo	NO OSL 4	A		HC(2), NHC(2)	U,E,O
Sortland	NO SLX 1	P	Sortland	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Storskog	NO STS 3	R		HC, NHC	U,E,O
Tromsø	NO TOS 1	P	Bukta	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Tromsø	NO TOS 1	P	Solstrand	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Ålesund	NO AES 1	P	Breivika	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)
Ålesund	NO AES 1	P	Skutvik	HC-T(1)(2)(3), HC-NT(6), NHC-T(FR)(2)(3), NHC-NT(6)

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.303.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 303

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. gadagājums 2013. gada 14. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Eiropas Savienības paziņojuma vēstule Šveices Konfederācijai par tehnisku grozījumu saistībā ar Horvātijas pievienošanos I pielikumā Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko nodrošina pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli	1
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1139/2013 (2013. gada 11. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Zviedrijas karoga kuģiem zvejot saidas Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N	2
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1140/2013 (2013. gada 12. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Riz de Camargue (AĢIN)]	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1141/2013 (2013. gada 12. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Huile essentielle de lavande de Haute-Provence / Essence de lavande de Haute-Provence (ACVN)]	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1142/2013 (2013. gada 12. novembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Chaource (ACVN)]	8
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1143/2013 (2013. gada 13. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo īpaši, lai pielikumā iekļautu izsoles platformu, kura jāieceļ Vācijai ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1144/2013 (2013. gada 13. novembris), ar ko reģistrē jaunu nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Tepertős pogácsa (GTĪ))	17
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1145/2013 (2013. gada 13. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	24
		LĒMUMI
		2013/652/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 12. novembris) par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7145) ( 1 )	26
		2013/653/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 12. novembris) par Savienības finansiālo atbalstu koordinētam kontroles plānam attiecībā uz mikrobu rezistences uzraudzību zoonožu ierosinātājos 2014. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7289)	40
		2013/654/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 12. novembris) par grozījumiem Lēmumā 2008/294/EK, iekļaujot papildu piekļuves tehnoloģijas un frekvenču joslas mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos (MCA pakalpojumiem) (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7491) ( 1 )	48
		2013/655/ES
	*	Komisijas Lēmums (2013. gada 13. novembris), ar ko par katru mēnesi laika posmā no 2012. gada 1. augusta līdz 2013. gada 1. jūnijam pielāgo korekcijas koeficientus, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam	52

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 311/13/COL (2013. gada 17. jūlijs), ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļauto sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 131/13/COL	56

Nr.	64/TQ40
Dalībvalsts	Zviedrija
Krājums	POK/04-N.
Suga	Saida (Pollachius virens)
Zona	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N
Datums	28.10.2013.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	44,1
	MA	42,2
	MK	28,7
	ZZ	38,3
0707 00 05	AL	40,0
	MK	56,9
	TR	132,8
	ZZ	76,6
0709 93 10	MA	85,3
	TR	166,5
	ZZ	125,9
0805 20 10	MA	66,6
	ZA	148,2
	ZZ	107,4
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	PE	125,0
	SZ	56,1
	TR	78,8
	ZA	157,1
	ZZ	104,3
0805 50 10	TR	68,6
	ZA	74,0
	ZZ	71,3
0806 10 10	BR	251,7
	LB	239,8
	PE	322,3
	TR	167,2
	US	340,0
	ZZ	264,2
0808 10 80	BA	64,2
	NZ	131,4
	US	142,2
	ZA	178,9
	ZZ	129,2
0808 30 90	CN	65,8
	TR	114,2
	ZZ	90,0