6.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1

(1)

Tādas telpas izveide, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās pāri iekšējām robežām, ir viens no galvenajiem Savienības sasniegumiem. Telpā bez iekšējo robežu kontroles ir nepieciešams kopīgi reaģēt uz situācijām, kas nopietni ietekmē minēto telpu vai tās daļu vai vienas vai vairāku dalībvalstu sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ļaujot ārkārtas apstākļos uz laiku atjaunot iekšējo robežu kontroli, tomēr nekaitējot personu brīvas pārvietošanās principam. Ņemot vērā ietekmi, kāda šādiem galēja risinājuma pasākumiem var būt uz visām personām, kurām ir tiesības pārvietoties telpā bez iekšējo robežu kontroles, būtu jāparedz priekšnosacījumi un procedūras šādu pasākumu atjaunošanai, lai nodrošinātu, ka tie notiek izņēmuma kārtā un ka tiek ievērots proporcionalitātes princips. Jebkādai šādu pasākumu pagaidu atjaunošanai apjoma un ilguma ziņā būtu jāaprobežojas ar absolūtu minimumu, kas vajadzīgs, lai vērstos pret nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(2)

Personu brīva pārvietošanās telpā bez iekšējo robežu kontroles ir svarīgs Savienības sasniegums. Tā kā iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošana ietekmē personu brīvu pārvietošanos, jebkurš lēmums atjaunot šādu kontroli būtu jāpieņem saskaņā ar kritērijiem, par kuriem panākta kopīga vienošanās, un par to būtu pienācīgi jāinformē Komisija vai jāsaņem ieteikums no Savienības iestādes. Jebkurā gadījumā iekšējo robežu kontroles atjaunošanai būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā un tam vajadzētu būt vienīgi galēja risinājuma pasākumam, kam ir stingri ierobežota darbības joma un laiks, pamatojoties uz konkrētiem objektīviem kritērijiem un šāda pasākuma nepieciešamības izvērtējumu, kas būtu jāuzrauga Savienības līmenī. Ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai prasa tūlītēju rīcību, dalībvalstīm būtu jāvar atjaunot robežkontroli pie tās iekšējām robežām uz laikposmu, kas nepārsniedz desmit dienas. Jebkāda minētā laikposma pagarināšana būtu jāuzrauga Savienības līmenī.

(3)

Iekšējo robežu kontroles atjaunošanas nepieciešamība un samērīgums būtu jāizvērtē, salīdzinot ar apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kā arī izvērtējot alternatīvus pasākumus, kurus varētu veikt valsts vai Savienības līmenī, vai abos, un šādas kontroles ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles.

(4)

Iekšējo robežu kontroles atjaunošana varētu izņēmuma kārtā būt nepieciešama, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpas bez iekšējo robežu kontroles līmenī vai valsts līmenī, jo īpaši saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem vai apdraudējumu, vai organizētās noziedzības radītu apdraudējumu.

(5)

Migrācija un tas, ka ārējo robežu šķērso liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, per se nebūtu jāuzskata par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru atkāpe no pamatprincipa par personu pārvietošanās brīvību ir jāinterpretē sašaurināti, un sabiedriskās kārtības jēdziens prasa, lai būtu faktisks, attiecīgajā brīdī esošs un pietiekami nopietns apdraudējums, kas ietekmē vienu no sabiedrības pamatinteresēm.

(7)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta attiecībā uz telpas bez iekšējo robežu kontroles darbību, un lai palīdzētu nodrošināt konsekventu Šengenas acquis īstenošanu, Komisija var izstrādāt pamatnostādnes par iekšējo robežu kontroles atjaunošanu gan gadījumos, kad tie nepieciešami kā pagaidu pasākumi, gan gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Minētajām pamatnostādnēm būtu jāparedz skaidri rādītāji, lai atvieglotu to apstākļu izvērtēšanu, kas varētu radīt nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

(8)

Ja izvērtējuma ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (2), konstatē nopietnas nepilnības ārējo robežu kontrolē un nolūkā nodrošināt atbilstību ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai ieteikt, lai izvērtētās dalībvalstis veiktu konkrētus pasākumus, piemēram, izvietotu Eiropas robežsardzes vienības, iesniegtu stratēģiskus plānus vai kā galēju risinājumu, ņemot vērā situācijas nopietnību, – slēgtu konkrētas robežšķērsošanas vietas. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3). Ievērojot minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, ir piemērojama pārbaudes procedūra.

(9)

Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie dažām iekšējām robežām saskaņā ar īpašu Savienības līmeņa procedūru varētu būt arī pamatota ārkārtas apstākļos un kā galēja risinājuma pasākums, kad saistībā ar ārējo robežu kontroli joprojām pastāvoši nopietni trūkumi, kādi konstatēti stingras izvērtēšanas procesā saskaņā ar 14. un 15. pantu Regulā (ES) Nr.1053/2013, apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību, ja minētie apstākļi radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai minētajā telpā vai tās daļās. Šādu īpašu procedūru robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie dažām iekšējām robežām ar tādiem pašiem nosacījumiem varētu uzsākt arī, ja izvērtētā dalībvalsts būtiski nepilda savas saistības. Ņemot vērā to, ka šādiem pasākumiem, kas skar valstu izpildes pilnvaras attiecībā uz iekšējo robežu kontroli, ir politiski sensitīvs raksturs, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei pēc Komisijas priekšlikuma pieņemt ieteikumus saskaņā ar minēto īpašo Savienības līmeņa procedūru.

(10)

Pirms tiek pieņemts jebkāds ieteikums par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie dažām iekšējām robežām, būtu pilnībā un laikus jāizpēta iespējas izmantot pasākumus, kuru mērķis ir risināt pamatā esošo situāciju, tostarp Savienības iestāžu vai struktūru, piemēram, Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (4), vai Eiropas Policijas biroja (Eiropola), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (5) palīdzību un tehniskos vai finansiālos atbalsta pasākumus valsts, Savienības vai abos līmeņos. Ja tiek konstatēti nopietni trūkumi, Komisija var veikt finansiāla atbalsta pasākumus, lai palīdzētu attiecīgajai dalībvalstij. Turklāt ikvienam Komisijas vai Padomes ieteikumam būtu jābalstās uz pamatotu informāciju.

(11)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar nepieciešamību pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(12)

Par pamatu tam, lai sāktu piemērot īpašos pasākumus gadījumā, ja pastāv nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli, un īpašo procedūru ārkārtas apstākļos, kas apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību, kā paredzēts šajā regulā, vajadzētu būt izvērtējuma ziņojumiem un ieteikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1053/2013 14. un 15. pantā. Dalībvalstis un Komisija kopīgi veic regulārus, objektīvus un neatkarīgus izvērtējumus, lai pārbaudītu, vai šī regula tiek piemērota pareizi, un Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm koordinē izvērtējumus. Izvērtējuma mehānismi ietver šādus elementus: daudzgadu un gada izvērtējuma programmas, iepriekš paziņoti un nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, ko veic neliela Komisijas pārstāvju un dalībvalstu ieceltu ekspertu komanda, Komisijas pieņemti ziņojumi par izvērtējuma iznākumu un ieteikumi korektīviem pasākumiem, ko Padome ir pieņēmusi, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, atbilstoši turpmākie pasākumi, uzraudzība un atskaites.

(13)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, paredzēt kopējus noteikumus iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošanai ārkārtējos apstākļos, var sasniegt vienīgi Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju - saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu - saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (13) 3. pantu.

(20)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(21)

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(22)

Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(23)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp personu pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Šī regula ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(24)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (14),

1)

regulas II sadaļā pievieno šādu nodaļu:

“IVa NODAĻA

Īpaši pasākumi gadījumā, ja ir būtiski trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli

19.a pants

Pasākumi pie ārējām robežām un Aģentūras atbalsts

1.   Ja izvērtējuma ziņojumā, kas izstrādāts, ievērojot 14. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (15), tiek konstatēti būtiski trūkumi ārējo robežu kontroles veikšanā un lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 15. pantā minētajiem ieteikumiem, Komisija var, pieņemot īstenošanas aktu, ieteikt izvērtētajai dalībvalstij veikt dažus īpašus pasākumus, kas var iekļaut vienu vai abus šādus pasākumus:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33.a panta 2. punktā.

2.   Komisija regulāri informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 33.a panta 1. punktu, par šā panta 1. punktā minēto pasākumu īstenošanā panākto progresu un to ietekmi uz konstatētajiem trūkumiem.

Tā informē arī Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Ja 1. punktā minētajā izvērtējuma ziņojumā ir secināts, ka izvērtētā dalībvalsts būtiski nepilda savas saistības, un tāpēc tai ir jāziņo par attiecīgā rīcības plāna īstenošanu trīs mēnešos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1053/2013 16. panta 4. punktu, un ja pēc minētā trīs mēnešu laikposma Komisija konstatē, ka situācija turpinās, tā var sākt šīs regulas26. pantā paredzētās procedūras piemērošanu, ja ir izpildīti visi nosacījumi šādai rīcībai.

2)

regulas 23. līdz 27. pantu aizstāj ar šādiem:

“23. pants

Vispārējais regulējums robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

1.   Ja telpā bez iekšējo robežu kontroles pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī, minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu līdz 30 dienām, vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.

2.   Robežkontroli pie iekšējām robežām atjauno vienīgi kā galēju risinājumu un saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu. Katrā gadījumā, kad tiek apsvērts lēmums atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām ievērojot attiecīgi 24.,25. vai 26. pantu, ņem vērā attiecīgi 23.a un 26.a pantā minētos kritērijus.

3.   Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai attiecīgajā dalībvalstī turpinās ilgāk par šā panta 1. punktā paredzēto laikposmu, minētā dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie tās iekšējām robežām, ņemot vērā 23.a pantā minētos kritērijus un saskaņā ar 24. pantu, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti šā panta 1. punktā, un, ņemot vērā visus jaunos apstākļus, uz atjaunināmiem laikposmiem, kuri ilgst līdz 30 dienām.

4.   Kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, tostarp jebkādus šā panta 3. punktā paredzētos pagarinājumus, nepārsniedz sešus mēnešus. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 26. pantā, minēto kopējo laikposmu var pagarināt maksimums līdz diviem gadiem saskaņā ar minētā panta 1. punktu.

23.a pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

Ja dalībvalsts saskaņā ar 23. pantu vai 25. panta 1. punktu kā galēju risinājumu nolemj par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām tās iekšējām robežām vai pie to daļām, vai nolemj pagarināt šādu atjaunošanu, tā novērtē, cik lielā mērā ar šādu pasākumu paredzams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, un novērtē pasākuma samērīgumu attiecībā pret minēto apdraudējumu. Veicot šādu novērtējumu, dalībvalsts jo īpaši ņem vērā:

24. pants

Procedūra robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām saskaņā ar 23. panta 1. punktu

1.   Ja dalībvalsts plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai vēlākais četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas. Šajā nolūkā dalībvalsts sniedz šādu informāciju:

Paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu var iesniegt kopīgi arī divas vai vairāk dalībvalstis.

Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) papildus informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vienlaikus ar tās paziņošanu pārējām dalībvalstīm un Komisijai, ievērojot minēto punktu.

3.   Dalībvalstis, kas iesniedz paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var nolemt, ka daļa no informācijas ir klasificēta.

Šāda klasifikācijas noteikšana neliedz Komisijai darīt informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo pantu, nosūtīšana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.

4.   Pēc dalībvalsts paziņojuma saskaņā ar šā panta 1. punktu un ņemot vērā šā panta 5. punktā paredzēto konsultēšanos, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var sniegt atzinumu, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 72. pantu.

Ja, pamatojoties uz paziņojumā iekļauto informāciju vai jebkādu papildinformāciju, ko Komisija ir saņēmusi, tai ir šaubas par plānotās robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām nepieciešamību vai samērīgumu, vai tā uzskata, ka būtu piemēroti konsultēties par kādu no paziņojuma aspektiem, tā izsniedz attiecīgu atzinumu.

5.   Par 1. punktā minēto informāciju un par jebkādu Komisijas vai dalībvalsts atzinumu saskaņā ar 4. punktu notiek konsultēšanās, tostarp vajadzības gadījumā kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kas plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, pārējām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras tieši skartu šādi pasākumi, un Komisiju, lai vajadzības gadījumā organizētu dalībvalstu savstarpēju sadarbību un izskatītu, vai pasākumi ir samērīgi ar notikumiem, kas liek atjaunot robežkontroli un rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

6.   Šā panta 5. punktā minētā konsultēšanās notiek vismaz desmit dienas pirms dienas, kad plānots atjaunot robežkontroli.

25. pants

Īpaša procedūra gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība

1.   Ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī prasa tūlītēju rīcību, attiecīgā dalībvalsts var izņēmuma kārtā nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām uz ierobežotu laikposmu līdz desmit dienām.

2.   Ja dalībvalsts atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, tā vienlaikus par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz 24. panta 1. punktā minēto informāciju, tostarp iemeslus, kas pamato šajā pantā noteiktās procedūras izmantošanu. Komisija tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas var konsultēties ar pārējām dalībvalstīm.

3.   Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk par 1. punktā paredzēto laikposmu, dalībvalsts var nolemt pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām uz atjaunojamiem laikposmiem līdz 20 dienām. To darot, attiecīgā dalībvalsts ņem vērā 23.a pantā minētos kritērijus, tostarp atjauninātu novērtējumu par pasākuma nepieciešamību un samērīgumu, un ņem vērā visus jaunos apstākļus.

Šādas pagarināšanas gadījumā mutatis mutandis piemēro 24. panta 4. un 5. punkta noteikumus, un konsultēšanās notiek nekavējoties pēc tam, kad lēmums par pagarināšanu paziņots Komisijai un dalībvalstīm.

4.   Neskarot 23. panta 4. punktu, kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto sākotnējo laikposmu un jebkādiem pagarinājumiem saskaņā ar 3. punktu, nepārsniedz divus mēnešus.

5.   Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo pantu.

26. pants

Īpašā procedūra ārkārtas apstākļos, kas apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību

1.   Ārkārtas apstākļos, kad nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli ilgāku laiku apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību, kā minēts 19.a pantā, un ciktāl minētie apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpā bez iekšējo robežu kontroles vai tās daļās, robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot saskaņā ar šā panta 2. punktu uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Ja ārkārtas apstākļi turpinās, minēto laikposmu var ne vairāk kā trīs reizes pagarināt ikreiz uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem.

2.   Ja visi citi pasākumi, jo īpaši tie, kas minēti 19.a panta 1. punktā, ir bijuši neefektīvi, lai mazinātu konstatēto nopietno apdraudējumu, Padome kā galējo risinājumu un kā pasākumu, lai aizsargātu kopējās intereses telpā bez iekšējo robežu kontroles, var ieteikt vienai vai vairākām dalībvalstīm lemt par robežkontroles atjaunošanu pie visām to iekšējām robežām vai pie konkrētām to daļām. Padomes ieteikums balstās uz Komisijas priekšlikumu. Dalībvalstis var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu Padomei ieteikuma saņemšanai.

Savā ieteikumā Padome norāda vismaz informāciju, kas minēta 24. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

Padome var ieteikt pagarināšanu saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas noteikta šajā pantā.

Pirms dalībvalsts atjauno robežkontroli pie visām savām iekšējām robežām vai pie konkrētām to daļām saskaņā ar šo punktu, tā par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.   Gadījumā, ja dalībvalsts neīsteno 2. punktā minēto ieteikumu, minētā dalībvalsts nekavējoties rakstiski informē Komisiju par šādas rīcības pamatojumu.

Šādā gadījumā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtē attiecīgās dalībvalsts sniegto pamatojumu un sekas kopīgo interešu aizstāvībai telpā bez iekšējo robežu kontroles.

4.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršanu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar situācijām, kurās apstākļi, kuru dēļ nepieciešams atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām saskaņā ar 2. punktu, kļūst zināmi mazāk nekā 10 dienas pirms iepriekšējā atjaunošanas laikposma beigām, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 33.a panta 3. punktā, ar īstenošanas aktiem, kuri jāpiemēro nekavējoties, var pieņemt jebkādus nepieciešamos ieteikumus. 14 dienās pēc šādu ieteikumu pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu ieteikumam saskaņā ar 2. punktu.

5.   Šis pants neskar pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt, ja ir nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar 23., 24. un 25. pantu.

26.a pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos, kas apdraud telpas bez iekšējo robežu kontroles vispārējo darbību

1.   Ja Padome saskaņā ar 26. panta 2. punktu kā galējo risinājumu iesaka robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai pie to daļām, tā novērtē, cik lielā mērā ar šādu pasākumu paredzams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai telpā bez iekšējo robežu kontroles un novērtē pasākuma samērīgumu attiecībā pret minēto apdraudējumu. Minētais novērtējums balstās uz sīku informāciju, ko iesniedz attiecīgā(s) dalībvalsts(-is) un Komisija, kā arī visu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta ievērojot šā panta 2. punktu. Veicot šādu novērtējumu, jo īpaši ņem vērā šādus apsvērumus:

2.   Pirms Komisija pieņem priekšlikumu Padomes ieteikumam, tā saskaņā ar 26. panta 2. punktu var:

27. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana

Komisija un attiecīgā(s) dalībvalsts(-is) cik drīz vien iespējams informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem iemesliem, kas varētu izraisīt 19.a un 23. līdz 26.a panta piemērošanu.

3)

regulas 29. un 30. pantu aizstāj ar šādiem:

“29. pants

Ziņojums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām

Četrās nedēļās pēc robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām dalībvalsts, kas veikusi robežkontroli pie iekšējām robežām, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jo īpaši norādot sākotnējo izvērtējumu un to, vai ir ievēroti 23.a, 25. un 26.a pantā minētie kritēriji, kā notika pārbaudes, kāda bija praktiskā sadarbība ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kāda bija izrietošā ietekme uz personu pārvietošanās brīvību, cik efektīva bija robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām, tostarp sniedzot ex-post izvērtējumu par robežkontroles atjaunošanas samērīgumu.

Komisija var sniegt atzinumu par minēto ex-post izvērtējumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai to daļām.

Komisija vismaz reizi gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par to, kā darbojas telpa bez iekšējo robežu kontroles. Ziņojumā iekļauj sarakstu ar visiem lēmumiem atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kuri pieņemti attiecīgā gada laikā.

30. pants

Sabiedrības informēšana

Komisija un attiecīgā dalībvalsts saskaņotā veidā informē sabiedrību par lēmumu atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām un jo īpaši norāda šāda pasākuma sākuma un beigu dienu, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības iemeslu to nedarīt.”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (18) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5)

iekļauj šādu pantu:

“37.a pants

Izvērtēšanas mehānisms

1.   Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Līgumu par Eiropas Savienību un neskarot to noteikumus par pārkāpumu procedūrām, to, kā katra dalībvalsts īsteno šo regulu, izvērtē ar izvērtēšanas mehānismu.

2.   Noteikumi par izvērtēšanas mehānismu ir precizēti Regulā (ES) Nr. 1053/2013. Saskaņā ar minēto izvērtēšanas mehānismu dalībvalstīm un Komisijai kopīgi jāveic regulāri, objektīvi un neatkarīgi izvērtējumi, lai pārbaudītu, vai šī regula tiek piemērota pareizi, un Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm jākoordinē izvērtējumi. Saskaņā ar minēto mehānismu katru dalībvalsti vismaz reizi piecos gados izvērtē neliela komanda, kuras sastāvā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu iecelti eksperti.

Izvērtēšanā var iekļaut iepriekš paziņotus vai nepaziņotus apmeklējumus uz vietas pie ārējām vai iekšējām robežām.

Saskaņā ar minēto izvērtēšanas mehānismu Komisija ir atbildīga par daudzgadu un gada izvērtēšanas programmu un izvērtēšanas ziņojumu pieņemšanu.

3.   Ja tiek atklāti iespējami trūkumi, attiecīgajām dalībvalstīm var adresēt ieteikumus korektīvām darbībām.

Ja izvērtējuma ziņojumā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES) Nr. 1053/2013 tiek konstatēti būtiski trūkumi ārējo robežu kontroles veikšanā, piemēro šīs regulas 19.a un 26. pantu.

4.   Visos izvērtēšanas posmos Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz informāciju un saskaņā ar noteikumiem par klasificētiem dokumentiem nosūta visus attiecīgos dokumentus.

5.   Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par ikvienu priekšlikumu grozīt vai aizstāt noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1053/2013.”

6.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/11

(1)

Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (“EUROSUR”) izveide ir nepieciešama, lai stiprinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (2) (“aģentūra”). EUROSUR nodrošinās minētajām iestādēm un aģentūrai infrastruktūru un instrumentus, kas nepieciešami, lai uzlabotu situācijas apzināšanos un reaģēšanas spējas pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“ārējās robežas”) nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt labāku migrantu dzīvības aizsardzību un glābšanu.

(2)

Prakse pārvietoties mazās un kuģošanai jūrā nederīgās laivās ir ievērojami palielinājusi pie dienvidu ārējām jūras robežām noslīkušo migrantu skaitu. EUROSUR būtu ievērojami jāuzlabo aģentūras un dalībvalstu operatīvo un tehnisko spēju atklāt šīs mazās laivas un uzlabot dalībvalstu reaģēšanas spējas, tādējādi palīdzot samazināt migrantu bojāeju.

(3)

Šajā regulā ir atzīts, ka migrācijas ceļus izmanto arī tādas personas, kam ir vajadzīga starptautiska aizsardzība.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts koordinācijas centri, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību starp tām un aģentūru attiecībā uz robežu uzraudzību. EUROSUR pienācīgai darbībai ir būtiski, lai visas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sadarbotos, izmantojot valsts koordinācijas centrus.

(5)

Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm noteikt saviem valsts koordinācijas centriem atbildību arī par informācijas apmaiņas un sadarbības koordināciju attiecībā uz gaisa robežu uzraudzību un pārbaudēm robežšķērsošanas punktos.

(6)

Aģentūrai būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Savienības Satelītcentru, lai pēc iespējas labāk izmantotu informāciju, spējas un sistēmas, kas jau ir pieejamas Eiropas līmenī, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programma.

(7)

Šī regula ir daļa no Eiropas ārējo robežu integrētas pārvaldības modeļa un Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas. EUROSUR palīdzēs arī attīstīt Vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE) Savienības jūrniecības jomas uzraudzībai, sniedzot plašāku situācijas apzināšanās satvaru jūrniecībā, izmantojot informācijas apmaiņu starp dažādu nozaru publiskajām iestādēm Savienībā.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka EUROSUR rīcībā esošā informācija ir pēc iespējas pilnīgāka un aktuālāka, jo īpaši attiecībā uz situāciju trešās valstīs, aģentūrai būtu jāsadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Tādēļ Savienības delegācijām un to birojiem būtu aģentūrai jāsniedz visa informācija, kas var būt svarīga EUROSUR.

(9)

Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā palīdzība EUROSUR izstrādei un uzturēšanai un vajadzības gadījumā CISE izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu.

(10)

Aģentūra būtu jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu un cilvēkresursiem, lai tā varētu pienācīgi pildīt tai saskaņā ar šo regulu uzticētos papildu uzdevumus.

(11)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši cilvēka cieņas respektēšana, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, personas datu aizsardzība, tiesības piekļūt dokumentiem, patvēruma tiesības un tiesības uz aizsardzību pret pārvietošanu un izraidīšanu, neizraidīšanas princips, diskriminācijas aizliegums un bērna tiesības. Dalībvalstīm un aģentūrai šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(12)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 pamattiesību amatpersonai un konsultatīvajam forumam, kas izveidots ar minēto regulu, vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai par pamattiesību ievērošanu saistībā ar visām aģentūras darbībām EUROSUR ietvaros.

(13)

Jebkādai apmaiņai ar personas datiem Eiropas situācijas attēlā un kopējā pierobežas izlūkošanas attēlā būtu jābūt izņēmumam. Tā būtu jāveic, pamatojoties uz pastāvošām valstu un Savienības tiesību normām, un būtu jāievēro to īpašās datu aizsardzības prasības. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (4) un Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (5) ir piemērojami gadījumos, kad specifiskāki instrumenti, piemēram, Regula (EK) Nr. 2007/2004, nenodrošina pilnīgu datu aizsardzības režīmu.

(14)

Lai pakāpeniski ģeogrāfiski paplašinātu EUROSUR, pienākums noteikt un uzturēt valstu koordinācijas centrus būtu jāpiemēro divos secīgos posmos: vispirms tas būtu jāattiecina uz dalībvalstīm, kas atrodas pie dienvidu un austrumu ārējās robežas, un otrajā posmā – uz pārējām dalībvalstīm.

(15)

Šajā regulā ir iekļauta norma par sadarbību ar kaimiņos esošām trešām valstīm, jo labi strukturēta un pastāvīga informācijas apmaiņa un sadarbība ar šīm valstīm, jo īpaši Vidusjūras reģionā, ir galvenie faktori EUROSUR mērķu sasniegšanai. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis, apmainoties ar informāciju un sadarbojoties, vienmēr pilnībā ievērotu pamattiesības un jo īpaši neizraidīšanas principu.

(16)

Šajā regulā ir iekļauti tādi noteikumi par ciešas sadarbības iespēju ar Īriju un Apvienoto Karalisti, kas var palīdzēt labāk sasniegt EUROSUR mērķus.

(17)

Īstenojot šo regulu, aģentūrai un dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk gan Savienības, gan valstu līmenī jāizmanto esošā cilvēkresursu, kā arī tehniskā aprīkojuma kapacitāte.

(18)

Komisijai būtu regulāri jāizvērtē šīs regulas īstenošanas rezultāti, lai noteiktu to, ciktāl ir sasniegti EUROSUR mērķi.

(19)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(20)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (6), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(21)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (7), tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(22)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9). Norvēģijai būtu jāizveido valsts koordinācijas centrs saskaņā ar šo regulu no 2013. gada 2. decembra.

(23)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(24)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (13) 3. pantu.

(25)

Šīs regulas īstenošana neietekmē nedz kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, nedz dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļu statusu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību instrumentiem.

(26)

Šīs regulas īstenošana neskar nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (14), nedz noteikumus par ārējo jūras robežu uzraudzību operatīvās sadarbības kontekstā, kuru koordinē aģentūra.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot EUROSUR, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

a)

“aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

b)

“situācijas apzināšanās” ir spēja uzraudzīt, atklāt, identificēt, izsekot un izprast nelikumīgas pārrobežu darbības, lai rastu pamatotus iemeslus reaģēšanas pasākumiem, balstoties uz jaunas informācijas un esošo zināšanu kombināciju, un sekmīgāk samazinātu migrantu nāves gadījumus pie ārējām robežām vai to tuvumā;

c)

“reaģēšanas spējas” ir spēja veikt darbības, kuru mērķis ir novērst nelikumīgas pārrobežu darbības pie ārējām robežām vai to tuvumā, tostarp līdzekļi un nepieciešamais laiks, lai pienācīgi reaģētu;

d)

“situācijas attēls” ir grafiska saskarne gandrīz reālā laika datu un informācijas atspoguļošanai, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, ar kuru dalās, izmantojot sakaru un informācijas kanālus ar citām iestādēm, lai panāktu situācijas apzināšanos un atbalstītu reaģēšanas spējas pie ārējām robežām un pierobežas zonā;

e)

“pārrobežu noziedzība” ir jebkādi smagi noziegumi ar pārrobežu dimensiju, kas notiek pie ārējām robežām vai to tuvumā;

f)

“ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts valsts tiesību aktos vai kā to noteicis valsts koordinācijas centrs vai cita atbildīga valsts iestāde;

g)

“pierobežas zona” ir ģeogrāfisks apgabals aiz ārējām robežām;

h)

“krīzes situācija” ir jebkura dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa, negadījums, humāna vai politiska krīze vai jebkāda cita nopietna situācija, kas notiek pie ārējām robežām vai to tuvumā un kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli;

i)

“incidents” ir situācija, kas saistīta ar nelikumīgu imigrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvības apdraudējumu pie ārējām robežām vai to tuvumā.

a)

valsts koordinācijas centri;

b)

valsts situācijas attēli;

c)

sakaru tīkls;

d)

Eiropas situācijas attēls;

e)

kopējais pierobežas izlūkošanas attēls;

f)

uzraudzības instrumentu kopīga izmantošana.

a)

nodrošina savlaicīgu informācijas apmaiņu un savlaicīgu sadarbību starp visām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru;

b)

nodrošina informācijas savlaicīgu apmaiņu ar meklēšanas un glābšanas, tiesību aizsardzības, patvēruma un migrācijas iestādēm valsts līmenī;

c)

palīdz efektīvi un lietderīgi pārvaldīt resursus un personālu;

d)

izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu saskaņā ar 9. pantu;

e)

atbalsta valsts robežu uzraudzības darbību plānošanu un īstenošanu;

f)

koordinē valsts robežu uzraudzības sistēmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

g)

veicina regulāru valsts robežu uzraudzības darbību efektivitātes novērtēšanu šīs regulas mērķu sasniegšanai;

h)

koordinē operatīvos pasākumus ar citām dalībvalstīm, neskarot aģentūras un dalībvalstu kompetenci.

a)

izveido un uztur EUROSUR sakaru tīklu saskaņā ar 7. pantu;

b)

izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu saskaņā ar 10. pantu;

c)

izveido un uztur kopējo pierobežas izlūkošanas attēlu saskaņā ar 11. pantu;

d)

koordinē uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu saskaņā ar 12. pantu.

a)

divpusēji un daudzpusēji apmainīties ar informāciju gandrīz reālā laikā;

b)

rīkot audio un video konferences;

c)

droši rīkoties ar neklasificētu sensitīvu informāciju un to uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt;

d)

drošā veidā rīkoties ar ES klasificētu informāciju līdz līmenim RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim, to uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt, nodrošinot, ka rīcība ar klasificētu informāciju, tās uzglabāšana, nosūtīšana un apstrādāšana notiek atsevišķā un tam īpaši paredzētā sakaru tīkla daļā.

a)

notikumu slānis;

b)

operatīvais slānis;

c)

analīzes slānis.

a)

valsts robežu uzraudzības sistēma saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

stacionāri un mobili sensori, kuru darbību nodrošina valsts iestādes, kas atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību;

c)

robežu uzraudzības patruļas un citas uzraudzības uzdevumi;

d)

lokāli, reģionāli un citi koordinācijas centri;

e)

citas būtiskas valsts iestādes un sistēmas, ietverot sadarbības koordinatorus, operatīvos centrus un kontaktpunktus;

f)

aģentūra;

g)

valsts koordinācijas centri citās dalībvalstīs;

h)

trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem sadarbības tīkliem, kā norādīts 20. pantā;

i)

kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

j)

citas attiecīgās Eiropas un starptautiskās organizācijas;

k)

citi avoti.

a)

robežu neatļautas šķērsošanas apakšslānis, tostarp valsts koordinācijas centram pieejamā informācija par incidentiem, kas saistīti ar migrantu dzīvību apdraudējumu;

b)

pārrobežu noziedzības apakšslānis;

c)

krīzes situāciju apakšslānis;

d)

citu notikumu apakšslānis, kas ietver informāciju par neidentificētiem un aizdomīgiem transportlīdzekļiem, kuģiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem un personām, kas atrodas pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām vai to tuvumā, kā arī par jebkuru citu notikumu, kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli;

a)

pašu aktīvu, tostarp militāru aktīvu, kas palīdz tiesību aizsardzības uzdevumā, un operatīvo apgabalu apakšslānis, kas ietver informāciju par pašu aktīvu pozīciju, statusu un veidu un par iesaistītajām iestādēm. Attiecībā uz militāriem aktīviem, kas palīdz tiesību aizsardzības uzdevumā, valsts koordinācijas centrs var pēc tās valsts iestādes pieteikuma, kas ir atbildīga par šādiem aktīviem, ierobežot piekļuvi šādai informācijai, balstoties uz nepieciešamību zināt;

b)

vides informācijas apakšslānis, kas ietver vai sniedz piekļuvi informācijai par reljefu un laikapstākļiem pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

a)

informācijas apakšslānis, kas ietver būtiskākos pavērsienus un indikatorus, kas attiecas uz šo regulu;

b)

analītisks apakšslānis, kas ietver analītiskus ziņojumus, riska novērtēšanas tendences, reģionālo uzraudzību un informatīvas piezīmes, kuras attiecas uz šo regulu;

c)

izlūkdatu apakšslānis, kas ietver izvērtētu informāciju, kas attiecas uz šo regulu, un jo īpaši, lai noteiktu ietekmes līmeņus ārējo robežu posmiem;

d)

attēlu un ģeogrāfisko datu apakšslānis, kas ietver atsauces attēlus, pamatinformācijas kartes, izvērtētās informācijas apstiprinājumu un pārmaiņu analīzi (Zemes novērošanas attēlus), kā arī pārmaiņu atklāšanu, ģeogrāfisko norāžu datus un ārējo robežu caurlaidības kartes.

a)

incidentiem un citiem būtiskiem notikumiem, kas ietverti notikumu slānī;

b)

taktiskā riska analīzes ziņojumiem, kas ietverti analīzes slānī.

a)

valsts situācijas attēls, ciktāl tas vajadzīgs saskaņā ar šo pantu;

b)

aģentūra;

c)

Komisija, kura sniedz stratēģisku informāciju par robežu kontroli, tostarp trūkumiem ārējo robežu kontroles veikšanā;

d)

Savienības delegācijas un biroji;

e)

citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 18. pantā;

f)

citi avoti.

a)

incidentiem un citiem noteikumiem, kuri ietverti valsts situācijas attēla notikumu slānī;

b)

incidentiem un citiem notikumiem, kuri ietverti kopējā pierobežas izlūkošanas attēlā;

c)

incidentiem aģentūras koordinētās kopīgās operācijas, izmēģinājuma projekta vai ātras reaģēšanas darbības rajonā.

a)

pašu rīcībā esošo aktīvu apakšslānis, kas ietver informāciju par to aktīvu pozīciju, laiku, statusu un veidu, kurus izmanto aģentūras kopīgajās operācijās, izmēģinājuma projektos un ātrajā reaģēšanā vai kuri ir aģentūras rīcībā, un par izvēršanas plānu, tostarp operācijas rajonu, patruļu grafikiem un saziņas kodiem;

b)

operāciju apakšslānis, kas ietver informāciju par aģentūras koordinētajām kopīgajām operācijām, izmēģinājuma projektiem un ātro reaģēšanu, tostarp misijas uzdevumu, vietu, statusu, ilgumu, informāciju par dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, dienas un nedēļas situācijas ziņojumus, statistikas datus un informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

c)

vides informācijas apakšslānis, kas ietver informāciju par reljefu un laika apstākļiem pie ārējām robežām.

a)

valsts koordinācijas centri, tostarp informācija un ziņojumi, kurus ar kompetento valsts iestāžu starpniecību ir iesnieguši dalībvalstu sadarbības koordinatori;

b)

Savienības delegācijas un biroji;

c)

aģentūra, tostarp informācija un ziņojumi, kurus iesnieguši tās sadarbības koordinatori;

d)

citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 18. pantā;

e)

trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem sadarbības tīkliem, kā norādīts 20. pantā, ar valsts koordinācijas centru starpniecību;

f)

citi avoti.

a)

noteiktu trešo valstu ostu un piekrastes rajonu selektīvai uzraudzībai, kas saskaņā ar riska analīzi un informāciju ir identificēti kā iekāpšanas vai tranzīta punkti kuģiem vai citiem pārvietošanās līdzekļiem, kuri tiek izmantoti nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

b)

tādu kuģu vai citu pārvietošanās līdzekļu izsekošanai atklātā jūrā, kas tiek turēti aizdomās vai ir identificēti kā tādi, ko izmanto nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

c)

noteiktu rajonu uzraudzībai jūras teritorijā, lai atklātu, identificētu un izsekotu kuģus un citus pārvietošanās līdzekļus, kuri tiek izmantoti nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai vai par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek šādi izmantoti;

d)

vides izvērtējumam par noteiktiem apgabaliem jūras teritorijā un pie ārējās sauszemes robežas, lai optimizētu uzraudzības un patrulēšanas darbības;

e)

noteiktu pierobežas zonu selektīvai uzraudzībai pie ārējām robežām, kuras ir identificētas, izmantojot riska analīzi un informāciju, kas liecina, ka tās var būt izceļošanas vai tranzīta vietas saistībā ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību.

a)

kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

b)

satelītattēli;

c)

sensori, kas uzstādīti uz jebkādiem transportlīdzekļiem, kuģiem vai citiem pārvietošanās līdzekļiem.

a)

zemas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, nav būtiskas ietekmes uz robežu drošību;

b)

vidējas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir vidēja ietekme uz robežu drošību;

c)

augstas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir būtiska ietekme uz robežu drošību.

a)

ja ārējās robežas posmam ir piešķirts zems ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes organizē regulāru uzraudzību, balstoties uz riska analīzi, un nodrošina, lai robežas rajonā būtu pietiekams personāls un resursu gatavībā veikt izsekošanu, identifikāciju un pārtveršanu;

b)

ja ārējās robežas posmam ir piešķirts vidējs ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes papildus saskaņā ar a) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nodrošina, lai šajā robežas posmā tiktu veikti atbilstīgi uzraudzības pasākumi. Kad tiek veikti šādi uzraudzības pasākumi, par to atbilstīgi informē valsts koordinācijas centru. Valsts koordinācijas centrs koordinē atbalstu, kas sniegts saskaņā ar 5. panta 3. punktu;

c)

ja ārējās robežas posmam ir piešķirts augsts ietekmes līmenis, attiecīgā dalībvalsts ar valsts koordinācijas centra starpniecību papildus saskaņā ar b) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nodrošina, lai valsts iestādēm, kas darbojas minētajā robežas posmā, tiktu dots vajadzīgais atbalsts un lai tiktu veikti pastiprināti uzraudzības pasākumi. Minētā dalībvalsts var lūgt arī aģentūras atbalstu, ņemot vērā nosacījumus par kopīgu operāciju sākšanu vai ātru reaģēšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2007/2004.

a)

piešķirot prioritāti uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai;

b)

koordinējot Eiropas robežsardzes vienību norīkošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

c)

nodrošinot aģentūras rīcībā esošā tehniskā aprīkojuma nosūtīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

d)

koordinējot papildu atbalstu, ko piedāvā citas dalībvalstis.

a)

Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību, kas iekļaujama Eiropas situācijas attēlā;

b)

Eiropas Savienības Satelītcentru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, veicot uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu;

c)

Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kas var sniegt aģentūrai informāciju, kas ir būtiska Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla uzturēšanai;

d)

starptautiskajām organizācijām, kas var aģentūrai sniegt informāciju, kura ir būtiska Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla uzturēšanai.

a)

informāciju, kas iekļauta valsts situācijas attēlā, ja tā ir nodota aģentūrai Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla izveidei;

b)

Īrijas un Apvienotās Karalistes iegūtu informāciju, kas ir svarīga no Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla izveides viedokļa;

c)

9. panta 9. punktā minēto informāciju.

1)

Regulas 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“11.ca pants

Personas datu apstrāde saistībā ar EUROSUR

Aģentūra var apstrādāt personas datus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1052/2013 13. panta 2. punktā, ko piemēro saskaņā ar šīs regulas 11.a pantā minētajiem pasākumiem. Minēto datu apstrādē jo īpaši ievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principu, un šādus personas datus, ko apstrādā aģentūra, ir aizliegts nodot tālāk vai citādi paziņot trešām valstīm.”.

6.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/27

(1)

Šengenas zona bez robežkontroles pie iekšējām robežām ir atkarīga no tā, ka dalībvalstis efektīvi piemēro papildu pasākumus ārējo robežu, vīzu politikas, Šengenas Informācijas sistēmas, datu aizsardzības, policijas sadarbības, tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un narkotiku apkarošanas politikas jomā.

(2)

Ar Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu (2) (SCH/Com-ex (98) 26 def) (turpmāk “1998. gada 16. septembra lēmums”) tika izveidota Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgā komiteja. Pastāvīgajai komitejai tika piešķirtas pilnvaras, pirmkārt, noteikt, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi, lai atceltu robežkontroli pie iekšējām robežām ar kandidātvalsti, un, otrkārt, nodrošināt, lai Šengenas acquis pienācīgi piemērotu valstis, kas to jau pilnībā īsteno.

(3)

Ir vajadzīgs īpašs izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt augstus vienotus standartus tā praktiskajā piemērošanā un saglabāt augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp tām dalībvalstīm, kas ietilpst zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām. Šāda mehānisma pamatā vajadzētu būt ciešai sadarbībai starp Komisiju un minētajām dalībvalstīm.

(4)

Hāgas programmā (3) Komisija tiek aicināta, “tiklīdz būs pabeigta kontroles atcelšana uz iekšējām robežām, iesniegt priekšlikumu, lai pastāvošo Šengenas novērtēšanas mehānismu papildinātu ar uzraudzības mehānismu, tostarp pārbaudēm bez iepriekšēja brīdinājuma, paredzot ciešu sadarbību ar dalībvalstu speciālistiem”.

(5)

Stokholmas programmā (4) pausts uzskats, ka Šengenas telpas novērtēšanai arī turpmāk būs svarīga nozīme un ka tā tādēļ būtu jāuzlabo, stiprinot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“Frontex”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (5), nozīmi šajā jomā.

(6)

Tāpēc būtu jāpārskata ar 1998. gada 16. septembra lēmumu izveidotais izvērtēšanas mehānisms un 1998. gada 16. septembra lēmums būtu jāatceļ.

(7)

Iepriekš veiktajā izvērtēšanā gūtā pieredze liecina par nepieciešamību saglabāt saskaņotu izvērtēšanas mehānismu, kas attiecas uz visām Šengenas acquis jomām, izņemot tās, kurās īpašs izvērtēšanas mehānisms jau ir paredzēts Savienības tiesību aktos.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 70. pantu dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu objektīvi un neitrāli jāizvērtē tas, kā tiek īstenota Savienības politika brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Lai pienācīgi veiktā izvērtēšana būtu efektīva, Komisijai būtu rūpīgi jāpārbauda un jāpārrauga izvērtēšanas ziņojumi.

(9)

Turklāt, lai izvērtēšanas mehānisms darbotos efektīvāk, būtu jānodrošina vienādi nosacījumi šīs regulas īstenošanai. Šim nolūkam dažas īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, bet citas – Padomei.

(10)

Pilnvaras sagatavot un plānot izvērtēšanu norisi un pilnvaras pieņemt izvērtēšanas ziņojumus būtu jāpiešķir Komisijai. Vairākas no minētajām pilnvarām būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (6). Ņemot vērā minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punkta noteikumus, šādu aktu pieņemšanai piemēro pārbaudes procedūru.

(11)

Lai veicinātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos, labāk nodrošinātu to rīcības koordināciju Savienības līmenī un pastiprinātu savstarpēju spiedienu starp tām, Padomei būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt ieteikumus korektīvām darbībām, lai novērstu jebkādus trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanas ziņojumu secinājumos. Šādas īstenošanas pilnvaras atspoguļo īpašās pilnvaras, kas saskaņā ar LESD 70. pantu ir piešķirtas Padomei, lai savstarpēji izvērtētu, kā tiek īstenota Savienības politika brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Pilnvaras atbilstoši atspoguļo uz šā lex specialis balstītā izvērtēšanas mehānisma mērķi, proti, minētajā īpašajā jomā – un vienlaikus ar Komisijas vispārējām pilnvarām Eiropas Savienības Tiesas uzraudzībā, izmantojot pienākumu neizpildes procedūras, pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu – ar salīdzinošas izvērtēšanas starpniecību papildus uzraudzīt, cik efektīva ir Savienības politikas īstenošana praksē.

Turklāt, piešķirot Padomei šādas īstenošanas pilnvaras, tiek īstenota Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos paustā vēlme vēl vairāk pastiprināt sadarbību Šengenas zonā, uzlabojot dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, un noteikt dalībvalstu atbildību garantēt to, lai visi Šengenas noteikumi tiktu piemēroti efektīvi saskaņā ar kopīgiem standartiem, par kuriem panākta vienošanās, un ar pamatprincipiem un normām. Piešķirot šādas īstenošanas pilnvaras, saskaņā ar Padomes 2012. gada 8. marta secinājumiem tiek veicināts arī tas, ka ar politiskām diskusijām ministru starpā par pareizu Šengenas zonas darbību, ieskaitot diskusijas gadījumos, kad izvērtēšanas ziņojumos ir norādīti nopietni trūkumi, tiek uzlabota Šengenas zonas pārvaldība. Šādām diskusijām, kas notiek Jauktajā komitejā, ko veido ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis, būtu jāpalīdz Padomei atbilstoši savai kompetencei pieņemt lēmumus, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu Šengenas zonas darbību. Visbeidzot, piešķirot Padomei šādas īstenošanas pilnvaras, tiek pienācīgi ņemts vērā arī tas, ka ieteikumi var būt saistīti ar politiski sensitīviem jautājumiem, kas bieži vien skar valsts izpildes un īstenošanas pilnvaras.

(12)

Ar izvērtēšanas mehānismu būtu jāizveido pārredzami, efektīvi un skaidri noteikumi par metodiku, kas jāpiemēro izvērtēšanai, augsti kvalificētu ekspertu izmantošanu apmeklējumos uz vietas un izvērtēšanas konstatējumu turpmāko pārbaudi. Jo īpaši metodei būtu jānodrošina nepaziņoti apmeklējumi uz vietas, lai papildinātu paziņotus apmeklējumus uz vietas, jo īpaši attiecībā uz robežkontroli un vīzām.

(13)

Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver visi Šengenas acquis aspekti. Attiecībā uz robežu jautājumu izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver gan robežkontroles efektivitāte pie ārējām robežām, gan tas, ka nepastāv robežkontroles pie iekšējām robežām.

(14)

Izvērtēšanas un uzraudzības laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību ievērošanai Šengenas acquis piemērošanā.

(15)

Izvērtēšanai būtu jāgarantē, ka dalībvalstis Šengenas noteikumus piemēro efektīvi saskaņā ar pamatprincipiem un normām. Tādēļ izvērtēšanas mehānismam būtu jāaptver visi attiecīgie tiesību akti un operatīvās darbības, ar kuriem tiek veicināta zonas bez robežkontroles pie iekšējām robežām darbība.

(16)

Lai stiprinātu izvērtēšanas mehānisma efektivitāti un uzticamību, visos izvērtējumos būtu jāņem vērā pareiza to iestāžu darbība, kas piemēro attiecīgās Šengenas acquis daļas. Tas palielinās izvērtēšanas mehānisma spēju garantēt, ka dalībvalstis efektīvi piemēro Šengenas noteikumus saskaņā ar pamatprincipiem un normām, kā to 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos prasījusi Eiropadome. Tas atbildīs Eiropadomes lūgumam, kas izteikts tās 2012. gada 1. un 2. marta secinājumos, lai izvērtēšanas mehānismā būtu paredzēts, kā jādarbojas iestādēm, kas iesaistītas Šengenas acquis piemērošanā.

(17)

Frontex būtu jāatbalsta izvērtēšanas mehānisma īstenošana, galvenokārt riska analīzes jomā saistībā ar ārējām robežām. Vajadzētu būt arī iespējai izvērtēšanas mehānisma vajadzībām izmantot Frontex specializētās zināšanas ad hoc veidā, veicot apmeklējumus uz vietas pie ārējām robežām.

(18)

Citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (7), un Eurojust, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (8), būtu attiecīgā gadījumā jāatbalsta izvērtēšanas mehānisma īstenošana jomās, kas ietilpst to pilnvarās. Vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā izvērtēšanas mehānisma vajadzībām izmantot Savienības struktūru, biroju vai aģentūru specializētās zināšanas, kad tās palīdz veikt apmeklējumus uz vietas saistībā ar Šengenas acquis jomām, kas ietilpst to pilnvarās. Tas varētu būt, piemēram, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs attiecībā uz izvērtēšanu par datu aizsardzību, kurā var iesaistīt arī valsts datu aizsardzības iestādes.

(19)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai apmeklējumiem uz vietas pieejamajiem ekspertiem būtu vajadzīgā pieredze un viņi būtu īpaši apmācīti šajā nolūkā, tostarp par pamattiesībām. Attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, piemēram, Frontex, būtu jāorganizē atbilstīgas mācības, un būtu jānodrošina līdzekļu pieejamība dalībvalstīm to pasākumu veikšanai, kas paredzēti īpašām mācībām Šengenas acquis izvērtēšanas jomā, izmantojot esošos Savienības finanšu instrumentus un attīstot šādus instrumentus.

(20)

Ņemot vērā īpašo lomu, kas saskaņā ar LESD 70. panta pēdējo teikumu piešķirta Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem, un kā attiecībā uz dalībvalstu parlamentu lomu uzsvērts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 12. panta c) punktā, ir jānodrošina, lai Padome un Komisija pilnībā informētu Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus par izvērtēšanas saturu un rezultātiem. Papildus minētajam gadījumā, ja Komisija iesniegtu priekšlikumu grozīt šo regulu, Padome saskaņā ar tās reglamenta 19. panta 7. punkta h) apakšpunktu apspriestos ar Eiropas Parlamentu, lai pirms galīgā teksta pieņemšanas pēc iespējas pilnīgāk ņemtu vērā tā atzinumu.

(21)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kas Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai ieviest šo regulu savos valsts tiesību aktos.

(22)

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu LES un LESD pievienotajā protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Apvienotā Karaliste piedalās šīs regulas pieņemšanā (9).

(23)

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu LES un LESD pievienotajā protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Īrija piedalās šīs regulas pieņemšanā (10).

(24)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par pēdējo minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11), kas ietilpst Padomes Lēmuma 1999/437/EK (12) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai 1. panta minētajā jomā.

(25)

Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13), kas ietilpst Lēmuma 1999/437/EK 1. panta saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (14) 3. pantu minētajā jomā.

(26)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15), kas ietilpst Lēmuma 1999/437/EK 1. panta saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (16) 3. pantu minētajā jomā.

(27)

Tā kā šīs regulas spēkā stāšanās dienā Kipras izvērtēšana jau būs sākusies atbilstīgi 1998. gada 16. septembra lēmumam, šī regula netiks piemērota Kiprai līdz 2016. gada 1. janvārim.

(28)

Tā kā Bulgārijas un Rumānijas pārbaude atbilstīgi piemērojamām Šengenas izvērtēšanas procedūrām jau ir pabeigta saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, šīs regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pārbaudi minētajām dalībvalstīm neveiks.

(29)

Tomēr Kipras, Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas ekspertiem būtu jāpiedalās visu Šengenas acquis daļu izvērtēšanā,

a)

lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs, uz kurām tas attiecas pilnībā, un dalībvalstīs, uz kurām saskaņā ar attiecīgajiem LES un LESD pievienotajiem protokoliem Šengenas acquis attiecas daļēji;

b)

lai pārbaudītu, ka vajadzīgos nosacījumus Šengenas acquis visu attiecīgo daļu piemērošanai ir izpildījušas tās dalībvalstis, par kurām nav pieņemts Padomes lēmums, ar ko nosaka, ka attiecībā uz tām Šengenas acquis noteikumus piemēro pilnībā vai daļēji, izņemot tās dalībvalstis, kuru izvērtēšana jau ir pabeigta šīs regulas spēkā stāšanās brīdī.

a)

Šengenas acquis vai tā daļu piemērošanu vienā dalībvalstī, kā noteikts daudzgadu izvērtēšanas programmā; un

b)

vajadzības gadījumā Šengenas acquis konkrētu daļu piemērošanu vairākās dalībvalstīs (tas ir, tematiska izvērtēšana).

a)

vismaz sešas nedēļas pirms paredzēta paziņota apmeklējums uz vietas;

b)

vismaz 24 stundas pirms nepaziņota apmeklējuma uz vietas.

a)

atbilst;

b)

atbilst, bet ir vajadzīgi uzlabojumi;

c)

neatbilst.