ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.293.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 293

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 5. novembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1083/2013 (2013. gada 28. augusts), ar ko paredz noteikumus, kas saistīti ar tarifu preferenču pagaidu atcelšanas procedūru un vispārēju aizsardzības pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2011 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1084/2013 (2013. gada 30. oktobris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Plátano de Canarias (AĢIN)]

22

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1085/2013 (2013. gada 30. oktobris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Westfälischer Knochenschinken (AĢIN)]

24

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1086/2013 (2013. gada 30. oktobris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Raschera (ACVN)]

26

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1087/2013 (2013. gada 4. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 attiecībā uz informācijas sniegšanu par metilbromīdu

28

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1088/2013 (2013. gada 4. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 attiecībā uz licenču pieteikumiem tādu ražojumu un iekārtu importam un eksportam, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos

29

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1089/2013 (2013. gada 4. novembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgās vielas diatomīta (diatomīta zemes) apstiprināšanas nosacījumiem ( 1 )

31

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1090/2013 (2013. gada 4. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Travia da Beira Baixa (ACVN)]

34

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1091/2013 (2013. gada 4. novembris), ar ko 206. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

36

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1092/2013 (2013. gada 4. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

38

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/635/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 31. oktobris), ar ko groza Lēmumus 2005/734/EK, 2006/415/EK un 2007/25/EK attiecībā uz to piemērošanas periodu (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7148)  ( 1 )

40

 

 

2013/636/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 31. oktobris), ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7162)  ( 1 )

42

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

LĒMUMI

5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1082/2013/ES

(2013. gada 22. oktobris)

par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 168. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantā ir norādīts, inter alia, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Minētajā pantā ir arī paredzēts, ka Savienības rīcībai jāpapildina dalībvalstu politika un jāaptver nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana un ka dalībvalstīm saziņā ar Komisiju savstarpēji jākoordinē politika un programmas Savienības rīcības jomās attiecībā uz sabiedrības veselību.

(2)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (3), Kopienā ir izveidots epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkls. Minētā lēmuma īstenošanas laikā gūtā pieredze liecina, ka koordinēta Savienības rīcība tādās jomās kā minēto apdraudējumu pārraudzība, agrīna brīdināšana par tiem un to apkarošana dod papildu vērtību cilvēku veselības aizsardzībā un uzlabošanā. Tomēr, ņemot vērā daudzus iepriekšējās desmitgades notikumus Savienībā un pasaulē, šis tiesiskais regulējums ir jāpārskata.

(3)

Visas Savienības iedzīvotāju veselību varētu apdraudēt ne tikai infekcijas slimības, bet – to mēroga vai nopietnības dēļ – arī daudzi citi veselības apdraudējumu izraisītāji, kas jo īpaši ir saistīti ar citām bioloģiskām vai ķīmiskām vielām vai ekoloģiskiem notikumiem, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītām briesmām; tie var izraisīt traucējumus visnozīmīgāko sabiedrības un ekonomikas nozaru darbībā un apdraudēt atsevišķu dalībvalstu reaģēšanas spēju. Tādēļ ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK izveidotais tiesiskais regulējums būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot citus apdraudējumus un paredzot koordinētu plašāku pieeju veselības drošībai Savienības līmenī.

(4)

Liela nozīme neseno Savienības mēroga krīžu koordinēšanā bija neformālai grupai, ko veido dalībvalstu augsta līmeņa pārstāvji, sauktai par Veselības drošības komiteju, un kas ir izveidota, pamatojoties uz prezidentvalsts 2001. gada 15. novembra secinājumiem par bioloģisko terorismu. Šai grupai ir jāsniedz formalizēts statuss, un tai ir jānosaka skaidri uzdevumi, lai novērstu dublēšanos ar citām Savienības vienībām, kuras atbild par riska pārvaldību.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (4) (“ECDC”), ECDC ir piešķirtas pilnvaras uzraudzīt, atklāt un izvērtēt cilvēku veselības apdraudējumu riskus, ko rada infekcijas slimības un nezināmas izcelsmes slimības. ECDC pakāpeniski ir pārņēmis infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (“EWRS”) no Kopienas tīkla, kas tika izveidots saskaņā ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK. Minētās izmaiņas nav atspoguļotas Lēmumā Nr. 2119/98/EK, jo tas tika pieņemts pirms ECDC izveides.

(6)

Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (2005. gads) (“SVAN”), kurus 2005. gada 23. maijā pieņēma piecdesmit astotajā Pasaules Veselības asamblejā, nostiprināja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) līgumslēdzēju valstu savstarpējo koordināciju, kurā ir iesaistījušās visas Savienības dalībvalstis, attiecībā uz sagatavotību starptautiska mēroga ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā un reaģēšanu uz tām. Savienības tiesību aktos šis fakts būtu jāņem vērā, tostarp PVO integrētā visu apdraudējumu pieeja, kas attiecas uz visām apdraudējumu kategorijām neatkarīgi no to izcelsmes.

(7)

Šis lēmums būtu jāpiemēro, neskarot citus saistošus pasākumus, kuri attiecas uz īpašām darbībām vai uz kvalitātes un drošības normu noteikšanu dažām precēm un kuros ir noteikti īpaši pienākumi un instrumenti konkrētu pārrobežu apdraudējumu pārraudzībai, agrīnai brīdināšanai par tiem un to apkarošanai. Minētie pasākumi jo īpaši ietver attiecīgus Savienības tiesību aktus ar sabiedrības veselības aizsardzības jautājumiem saistīto kopējo drošības apsvērumu jomā, kuri attiecas uz tādām precēm kā farmaceitiskie produkti, medicīnas ierīces un pārtikas produkti un uz jonizējošā starojuma iedarbību.

(8)

Cilvēku veselības aizsardzība ir jautājums ar transversālu aspektu un ir saistīts ar vairākām Savienības politikas un darbības jomām. Lai panāktu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un izvairītos no jebkādas darbību pārklāšanās, dublēšanās vai no pretrunīgām darbībām, Komisijai saziņā ar dalībvalstīm būtu jānodrošina koordinācija un informācijas apmaiņa starp mehānismiem un struktūrām, kas ir izveidoti saskaņā ar šo lēmumu, un citiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti Savienības līmenī un saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums) un kuru darbības ir saistītas ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu. Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, lai attiecīgā informācija no dažādām Savienības līmeņa un saskaņā ar Euratom līgumu izveidotām ātras brīdināšanas un informēšanas sistēmām tiktu apkopota un paziņota dalībvalstīm ar EWRS starpniecību.

(9)

Ar šo lēmumu izveidotajām struktūrām, kas paredzētas, lai koordinētu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, izņēmuma apstākļos vajadzētu būt dalībvalstu un Komisijas rīcībā arī tad, ja šis lēmums uz apdraudējumu neattiecas un ja pastāv iespēja, ka sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, kas veikti, lai minēto apdraudējumu apkarotu, var būt nepietiekami, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Dalībvalstīm saziņā ar Komisiju būtu jākoordinē reaģēšana Veselības drošības komitejā (“VDK”), kas izveidota ar šo lēmumu, ja vajadzīgs, ciešā sadarbībā ar citām Savienības līmenī un saskaņā ar Euratom līgumu izveidotām struktūrām, lai šādus apdraudējumus pārraudzītu, par tiem agrīni brīdinātu vai tos novērstu.

(10)

Sagatavotības un reaģēšanas plānošana ir būtisks elements, kas dod iespēju efektīvi pārraudzīt pārrobežu veselības apdraudējumus, agrīni brīdināt par tiem un tos apkarot. Šādā plānošanā jo īpaši būtu jāiekļauj tādu sabiedrībai nozīmīgu nozaru atbilstoša sagatavotība kā enerģētika, transports, sakari vai civilā aizsardzība, jo šīs nozares krīzes situācijās paļaujas uz labi sagatavotām sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām, kuras savukārt ir atkarīgas no minēto nozaru darbības un svarīgu pakalpojumu saglabāšanas atbilstīgā līmenī. Tāda nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā, kurš ir cēlies no zoonozes infekcijas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanas labad ir svarīgi nodrošināt veselības aprūpes un veterinārijas nozaru sadarbspēju.

(11)

Pārrobežu veselības apdraudējumi bieži ir saistīti ar patogēniem slimību izraisītājiem, kas var izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Lai gan šādu izplatību nevar novērst pilnībā, vispārēji higiēnas pasākumi var būtiski palīdzēt mazināt slimības izraisītāja izplatīšanās ātrumu un plašumu un tādējādi mazināt vispārējo risku. Šādi pasākumi var aptvert informēšanu par labas higiēnas paradumiem, piemēram, rūpīgu roku mazgāšanu un slaucīšanu sabiedriskās vietās un darbavietā, un tajos būtu jāņem vērā pastāvošie PVO ieteikumi.

(12)

SVAN jau ir noteikta prasība dalībvalstīm izveidot, nostiprināt un saglabāt spēju atklāt starptautiska mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, tās izvērtēt, paziņot par tām un reaģēt uz tām. Ir vajadzīgas konsultācijas koordinācijai starp dalībvalstīm, lai veicinātu savstarpēju sadarbspēju dalībvalstu sagatavotības plānošanā, ņemot vērā starptautiskos standartus, tajā pašā laikā respektējot dalībvalstu kompetenci savu veselības aprūpes sistēmu organizēšanā. Dalībvalstīm būtu regulāri jāinformē Komisija par aktuālo stāvokli to sagatavotības un reaģēšanas plānošanā valsts līmenī. Dalībvalstu sniegtajai informācijai būtu jāietver tie elementi, par kuriem dalībvalstīm ir jāsniedz ziņojums PVO saistībā ar SVAN. Minētajai informācijai īpaši būtu jāattiecas uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanas pārrobežu aspektu. Komisijai būtu jāapkopo saņemtā informācija un, izmantojot VDK, būtu jānodrošina tās apmaiņa starp dalībvalstīm. Ja kāda dalībvalsts pieņem lēmumu būtiski pārskatīt valsts sagatavotības plānošanu, tai būtu par to jāinformē Komisija un savlaicīgi Komisijai jāiesniedz informācija par minētās pārskatīšanas galvenajiem aspektiem, lai VDK varētu notikt informācijas apmaiņa un iespējamas konsultācijas.

(13)

Eiropas Parlaments 2011. gada 8. marta rezolūcijā un Padome 2010. gada 13. septembra secinājumos uzsvēra nepieciešamību izveidot vienotu procedūru medicīnisko pretlīdzekļu, jo īpaši pandēmijas vakcīnu, kopīgam iepirkumam, lai dalībvalstis brīvprātīgi varētu izmantot šādas vienotas iepirkšanas izdevīgumu, piemēram, izdevīgākas attiecīgā ražojuma cenas un elastīgus tā pasūtījuma nosacījumus. Ņemot vērā pasaules mērogā ierobežoto ražošanas jaudu, attiecībā uz pandēmijas vakcīnām šāda procedūra tiktu piemērota, lai skartajām dalībvalstīm nodrošinātu vienlīdzīgāku piekļuvi vakcīnām un lai tām saskaņā ar attiecīgo valstu vakcinācijas politiku palīdzētu labāk apmierināt iedzīvotāju vakcinācijas vajadzības.

(14)

Pretēji infekcijas slimībām, kuru uzraudzību Savienības līmenī pastāvīgi veic ECDC, citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem pašlaik nav vajadzīga sistemātiska pārraudzība. Tādēļ minētajiem apdraudējumiem piemērotāka ir uz risku balstīta pieeja, kurā pārraudzību veic dalībvalstu pārraudzības sistēmas un pieejamās informācijas apmaiņa notiek ar EWRS starpniecību.

(15)

Komisija stiprinās sadarbību un kopējas darbības ar ECDC, dalībvalstīm, Eiropas Zāļu aģentūru un PVO, lai uzlabotu metodes un procesus, kā tiek sniegta informācija par vakcīnregulējamu slimību kontroli.

(16)

Būtu jāizveido sistēma, kas Savienības līmenī dotu iespēju izziņot brīdinājumus par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu kompetentās sabiedrības veselības iestādes un Komisija tiek pienācīgi un savlaicīgi informētas. Tādēļ būtu jāpaplašina EWRS, tajā iekļaujot visus nopietnos pārrobežu veselības apdraudējumus, uz kuriem attiecas šis lēmums. EWRS darbībai būtu jāpaliek ECDC pārziņā. Paziņojums par brīdinājumu būtu vajadzīgs tikai tad, kad attiecīgā apdraudējuma mērogs un bīstamība ir vai varētu kļūt tik nozīmīgi, ka tie ietekmē vai varētu ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti un attiecībā uz tiem ir vajadzīga vai varētu būt vajadzīga koordinēta reaģēšana Savienības līmenī. Lai izvairītos no dublēšanās, Komisijai būtu jānodrošina, ka brīdinājuma izziņošana EWRS un citās ātrās brīdināšanas sistēmās Savienības līmenī būtu pēc iespējas vairāk savstarpēji saistīta, lai dalībvalstu kompetentās iestādes cik vien iespējams varētu izvairīties no tā, ka viens un tas pats brīdinājums tiek izziņots dažādās sistēmās Savienības līmenī.

(17)

Lai nodrošinātu to, ka nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu radītā Savienības līmeņa sabiedrības veselības risku izvērtēšana ir konsekventa un arī vispusīga no sabiedrības veselības viedokļa, saskaņotā veidā būtu jāsavāc pieejamās zinātniskās atziņas, izmantojot piemērotus kanālus vai struktūras atkarībā no attiecīgā apdraudējuma veida. Minētā sabiedrības veselības risku izvērtēšana būtu jāveido pilnīgi pārredzami, un tās pamatā vajadzētu būt izcilības, neatkarības, objektivitātes un pārredzamības principiem. Minētā izvērtēšana būtu jāveic Savienības aģentūrām saskaņā ar to uzdevumiem vai Komisijai, ja vajadzīgais riska izvērtējums pilnībā vai daļēji pārsniedz Savienības aģentūru pilnvaras.

(18)

Ņemot vērā katrā gadījumā piemērojamos noteikumus, zinātniskajiem ekspertiem būtu jāsastāda ieinteresētības un saistību deklarācijas. Šādās deklarācijās būtu jāiekļauj informācija par jebkādu darbību, amatu, apstākļiem vai citiem faktiem, kas var būt saistīti ar tiešu vai netiešu ieinteresētību, lai darītu iespējamu identificēt tādas intereses, kuras varētu uzskatīt par minēto ekspertu neatkarībai kaitīgām.

(19)

Lai valsts līmenī efektīvi reaģētu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, varētu būt vajadzīgas dalībvalstu savstarpējas konsultācijas saziņā ar Komisiju, lai koordinētu valstu reaģēšanu, un varētu būt vajadzīga informācijas apmaiņa. Ievērojot Lēmumu Nr. 2119/98/EK, dalībvalstis jau savstarpēji konsultējas saziņā ar Komisiju, lai koordinētu savus centienus un reaģēšanu Savienības līmenī attiecībā uz infekcijas slimībām. Līdzīgs mehānisms būtu jāpiemēro visiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem neatkarīgi no to izcelsmes. Būtu jāatgādina arī tas, ka neatkarīgi no šā lēmuma dalībvalsts liela mēroga ārkārtas situācijā var lūgt palīdzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom (2007. gada 8. novembris), ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (5).

(20)

Dalībvalstu pienākumi sniegt informāciju saskaņā ar šo lēmumu neietekmē LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu.

(21)

Dalībvalstis ir atbildīgas par sabiedrības veselības krīžu pārvaldību valsts līmenī. Tomēr atsevišķu dalībvalstu īstenotie pasākumi var kaitēt citu dalībvalstu interesēm, ja šie pasākumi ir savstarpēji neatbilstīgi vai ja to pamatā ir atšķirīgi riska izvērtējumi. Tādēļ ar mērķi koordinēt reaģēšanu Savienības līmenī būtu jācenšas inter alia nodrošināt, lai valsts līmeņa pasākumi būtu proporcionāli un nesniegtos tālāk par risku, kas sabiedrības veselībai rodas saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, un lai tie nebūtu pretrunā ar LESD noteiktajām saistībām un tiesībām, piemēram, attiecībā uz ceļošanas un tirdzniecības ierobežojumiem.

(22)

Neatbilstoša vai neskaidra saziņa ar sabiedrību un tādām ieinteresētajām personām kā veselības aprūpes speciālisti var nelabvēlīgi ietekmēt reaģēšanas efektivitāti gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomikas dalībnieku viedokļa. Tādēļ reaģēšanas koordinācijai VDK, kurai palīdz attiecīgas apakšgrupas, būtu jāietver ātra informācijas apmaiņa par saziņas paziņojumiem un stratēģijām un saziņas problēmu risināšana, lai koordinētu riska un krīzes saziņu, pamatojoties uz sabiedrības veselības riska stingru un neatkarīgu novērtējumu, kas jāpieskaņo valsts vajadzībām un apstākļiem. Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir veicināt pārraudzību par sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistiem adresēto paziņojumu nepārprotamību un saskaņotību.

(23)

Tas, kā tiek piemēroti daži īpašie noteikumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 507/2006 (2006. gada 29. marts) par cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (6), un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1234/2008 (2008. gada 24. novembris) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (7), ir atkarīgs no tā, vai Savienības līmenī, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 2119/98/EK, cilvēku gripa tiek atzīta par ārkārtas situāciju vai par pandēmiju. Minētie noteikumi pieļauj dažu zāļu tirdzniecības palielināšanu ārkārtas gadījumā, izmantojot attiecīgi tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem vai iespēju uz laiku mainīt cilvēku gripas vakcīnas tirdzniecības nosacījumus pat tādā gadījumā, ja trūkst dažu neklīnisku vai klīnisku datu. Tomēr, neraugoties uz šādu noteikumu lietderību krīzes apstākļos, pašlaik nepastāv īpašas procedūras šādu apstiprinājumu izdošanai Savienības līmenī. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt šādu procedūru kā daļu no zāļu kvalitātes un drošuma standartu izveidošanas.

(24)

Pirms Savienības līmenī tiek atzīta ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, Komisijai būtu jāsazinās ar PVO, lai dalītos slimības uzliesmojuma situācijas Komisijas analīzē un informētu PVO par savu nodomu pieņemt šādu lēmumu. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, Komisijai par to būtu arī jāinformē PVO.

(25)

Ja ir notikums, kas saistīts ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu un kam varētu būt sekas visā Eiropā, attiecīgajām dalībvalstīm varētu nākties koordinēti veikt īpašus kontroles vai kontaktu izsekošanas pasākumus, lai identificētu tās personas, kas jau ir kontaminētas, un tās personas, kas ir pakļautas riskam. Šādā sadarbībā starp dalībvalstīm, kuras ir tieši iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos, varētu būt vajadzīga personas datu apmaiņa ar sistēmas starpniecību, tostarp ar veselību saistītas sensitīvas informācijas un informācijas par apstiprinātiem un potenciāliem cilvēku saslimšanas gadījumiem apmaiņa.

(26)

Sabiedrības veselības jomā būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un īpaši svarīgi ir nodrošināt informācijas apmaiņu ar PVO par pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo lēmumu. Savienības interesēs jo īpaši varētu būt starptautisku sadarbības nolīgumu noslēgšana ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tostarp ar PVO, lai veicinātu pārraudzības un brīdināšanas sistēmās attiecīgi iegūtās informācijas apmaiņu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Savienības kompetencē šādi nolīgumi vajadzības gadījumā varētu ietvert šādu trešo valstu vai starptautisku organizāciju dalību attiecīgajā epidemioloģiskās uzraudzības pārraudzības tīklā un EWRS, apmaiņu ar labu praksi sagatavotības un reaģēšanas plānošanas jomā, sabiedrības veselības riska izvērtējumu un sadarbību saistībā ar reaģēšanas koordināciju.

(27)

Personas datu apstrāde šā lēmuma īstenošanas vajadzībām būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9). EWRS darbībā jo īpaši būtu jāparedz īpaši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu drošu un likumīgu personas datu apmaiņu dalībvalstu īstenoto kontaktu izsekošanas valsts līmeņa pasākumu vajadzībām.

(28)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs nopietnu veselības apdraudējumu pārrobežu mēroga dēļ, un to, ka tos tādēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)

Tā kā dažās dalībvalstīs atbildība par sabiedrības veselību nav ekskluzīvā valsts kompetencē, bet galvenokārt ir decentralizēta, valsts iestādēm šā lēmuma īstenošanā vajadzības gadījumā būtu jāiesaista attiecīgās kompetentās iestādes.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz: veidnēm, kas jāizmanto, sniedzot informāciju par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu; epidemioloģiskās uzraudzības tīkla jomai un šāda tīkla darbības procedūrām pakļautu infekcijas slimību un saistītu īpašu veselības traucējumu saraksta sastādīšanu un atjaunināšanu; saslimšanas gadījumu definīcijas pieņemšanu attiecībā uz tām infekcijas slimībām un īpašajiem veselības traucējumiem, uz ko attiecas epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbības joma, un, ja vajadzīgs, attiecībā uz citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas pakļauti ad hoc pārraudzībai; EWRS darbības procedūrām; dalībvalstu informācijas apmaiņas un reaģēšanas koordinācijas procedūrām; sabiedrības veselības ārkārtas situāciju atzīšanu Savienības līmenī un uz šādi atzītas situācijas izbeigšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (10). Tā kā šajā lēmumā paredzētie īstenošanas akti attiecas uz cilvēku veselības aizsardzību, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunktu nevar pieņemt īstenošanas akta projektu, ja Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komiteja nav sniegusi atzinumu.

(31)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar to, ka nopietns pārrobežu veselības apdraudējums ir smags un iepriekš nepieredzēts, vai to, ka tas strauji izplatās no dalībvalsts uz dalībvalsti, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(32)

Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju ir notikusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas pieņēma atzinumu (11).

(33)

Attiecīgi Lēmums Nr. 2119/98/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā lēmumā ir izklāstīti noteikumi par nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu epidemioloģisko uzraudzību, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu, tostarp attiecībā uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, kas saistīta ar minētajām darbībām, lai koordinētu un papildinātu valstu politiku.

2.   Šā lēmuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstu sadarbību un koordināciju nolūkā uzlabot smagu cilvēka slimību izplatīšanās profilaksi un kontroli pāri dalībvalstu robežām un apkarot citus nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, lai veicinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni Savienībā.

3.   Šajā lēmumā izskaidrotas arī metodes sadarbībai un koordinācijai starp dažādiem dalībniekiem Savienības līmenī.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo lēmumu piemēro sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz šādām nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu kategorijām:

a)

bioloģiskas izcelsmes apdraudējumi, ko rada:

i)

infekcijas slimības;

ii)

antimikrobā rezistence un ar veselības aprūpi saistītas infekcijas, kas attiecas uz infekcijas slimībām (turpmāk “saistītie īpašie veselības traucējumi”);

iii)

biotoksīni vai citas kaitīgas bioloģiskas vielas, kas nav saistītas ar infekcijas slimībām;

b)

ķīmiskas izcelsmes apdraudējumi;

c)

ekoloģiskas izcelsmes apdraudējumi;

d)

nezināmas izcelsmes apdraudējumi;

e)

notikumi, kas saskaņā ar SVAN var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā, ar noteikumu, ka tie ietilpst kādā no apdraudējumu kategorijām, kas izklāstītas a) līdz d) apakšpunktā.

2.   Šis lēmums attiecas arī uz infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu epidemioloģisko uzraudzību.

3.   Šā lēmuma noteikumi neskar noteikumus citos Savienības tiesību aktos, ar ko reglamentē konkrētus aspektus saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību, agrīno brīdināšanu par tiem, sagatavotības un reaģēšanas plānošanas koordināciju un apkarošanas koordināciju, tostarp pasākumus īpašu preču kvalitātes un drošuma standartu noteikšanai un pasākumus, kas attiecas uz noteiktām saimnieciskām darbībām.

4.   Izņēmuma ārkārtas situācijās dalībvalsts vai Komisija var prasīt reaģēšanas koordinēšanu VDK, kā minēts 11. pantā, tādu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu dēļ, uz kuriem neattiecas 2. panta 1. punkts, ja tiek uzskatīts, ka iepriekš īstenotie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi izrādās nepietiekami, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

5.   Komisija saziņā ar dalībvalstīm nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti saskaņā ar šo lēmumu, un līdzīgiem mehānismiem un struktūrām, kuri ir izveidoti Savienības līmenī vai saskaņā ar Euratom līgumu un kuru darbība ir saistīta ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu sagatavotības un reaģēšanas plānošanu, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

6.   Dalībvalstis patur tiesības saglabāt vai ieviest papildu noteikumus, procedūras un pasākumus attiecībā uz savām valstu sistēmām tajās jomās, uz kurām attiecas šis lēmums, tostarp noteikumus, kas paredzēti pastāvošajos vai turpmākos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai konvencijās, ar nosacījumu, ka šādi papildu noteikumi, procedūras un pasākumi netraucē piemērot šo lēmumu.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“gadījuma definīcija” ir vispārēji pieņemts tādu diagnostikas kritēriju kopums, kuri ir jāizpilda, lai precīzi noteiktu attiecīgā nopietnā pārobežu veselības apdraudējuma gadījumus konkrētā iedzīvotāju grupā, vienlaikus izslēdzot citu ar minēto apdraudējumu nesaistītu apdraudējumu konstatēšanu;

b)

“infekcijas slimība” ir infekcijas slimība, ko ierosina lipīgas slimības izraisītājs un kas pāriet no cilvēka uz cilvēku tiešā saskarē ar inficētu personu vai netiešā ceļā, piemēram, pārnēsātāja, dzīvnieka, izplatītāja, produkta vai vides iedarbības vai ar lipīgo slimības izraisītāju piesārņotu šķidrumu apmaiņas rezultātā;

c)

“kontakta izsekošana” ir pasākumi, kurus īsteno nolūkā atrast personas, kuras ir bijušas pakļautas nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma izraisītāja iedarbībai un kurām draud saslimšana vai saslimšana jau ir notikusi;

d)

“epidemioloģiskā uzraudzība” ir sistemātiska tādu datu un analīžu vākšana, reģistrācija, analīze, interpretācija un izplatīšana, kuri attiecas uz infekcijas slimībām un saistītajiem īpašajiem veselības traucējumiem;

e)

“pārraudzība” ir pastāvīga novērošana, atklāšana vai pārskatīšana attiecībā uz stāvokļa vai situācijas izmaiņām vai izmaiņām darbībās, tostarp izmaiņām nepārtrauktā darbībā, kurā izmanto datu un analīžu sistemātisku vākšanu par konkrētiem rādītājiem, kas ir saistīti ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;

f)

“sabiedrības veselības aizsardzības pasākums” ir lēmums vai rīcība, kuras mērķis ir novērst, pārraudzīt vai kontrolēt slimību vai kontaminēšanās izplatību, apkarot nopietnus riskus sabiedrības veselībai vai mazināt to ietekmi uz sabiedrības veselību;

g)

“nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir dzīvībai bīstams vai citādi nopietns bioloģiskas, ķīmiskas, ekoloģiskas vai nezināmas izcelsmes apdraudējums veselībai, kurš izplatās pāri dalībvalstu robežām vai rada ievērojamu šādas izplatības risku un kura dēļ var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

II   NODAĻA

PLĀNOŠANA

4. pants

Sagatavotības un reaģēšanas plānošana

1.   Dalībvalstis un Komisija savstarpēji apspriežas 17. pantā minētajā VDK, lai koordinētu savus centienus izveidot, nostiprināt un saglabāt spēju pārraudzīt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, agrīni brīdināt par tiem, tos izvērtēt un uz tiem reaģēt. Minētās apspriešanās mērķi ir šādi:

a)

paraugprakses un pieredzes apmaiņa attiecībā uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanu;

b)

valsts sagatavotības plānošanas savstarpējās izmantojamības veicināšana;

c)

sagatavotības un reaģēšanas plānošanas starpnozaru dimensijas nodrošināšana Savienības līmenī; un

d)

atbalsts pamatspējas prasību īstenošanai attiecībā uz uzraudzību un reaģēšanu saskaņā ar SVAN 5. un 13. pantu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis līdz 2014. gada 7. novembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem sniedz Komisijai atjaunotu informāciju par sagatavotības un reaģēšanas plānošanas aktuālo stāvokli valsts līmenī.

Minētajā informācijā iekļauj šādus elementus:

a)

veselības nozarei valsts līmenī noteiktajai sagatavotības un reaģēšanas plānošanai paredzēto pamatspējas standartu identificēšana un atjaunota informācija par to ieviešanas līmeni, kā tas sniegts PVO saskaņā ar SVAN;

b)

tādu pasākumu vai noteikumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp veselības nozari un citām nozarēm, tostarp veterināro nozari, kuras atzītas par kritiski svarīgām ārkārtas situācijā, jo īpaši:

i)

izveidotās koordinācijas struktūras gadījumiem, kuros iesaistītas vairākas nozares;

ii)

ārkārtas situāciju operatīvie (krīzes) centri;

c)

tādu uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu, pasākumu vai noteikumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt kritiski svarīgu pakalpojumu un procedūru nepārtrauktību.

Pienākumu sniegt informāciju, kas minēta b) un c) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja šādi pasākumi un noteikumi jau pastāv vai tiek paredzēti kā daļa no valsts sagatavotības un reaģēšanas plānošanas.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā, būtiski pārskatot valsts sagatavotības plānošanu, dalībvalstis laikus informē Komisiju par tiem savas sagatavotības plānošanas pārskatīšanas galvenajiem aspektiem valsts līmenī, kuri ir svarīgi attiecībā uz 1. punktā minētajiem mērķiem un 2. punktā minētajiem konkrētajiem elementiem.

4.   Saņemot klasificētu informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, Komisija un VDK piemēro noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (12), pielikumā.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts drošības noteikumus piemēro visām tās teritorijā rezidējošām fiziskajām personām un visām juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kuras apstrādā šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju. Minētie valsts drošības noteikumi piedāvā tādu klasificētas informācijas aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko sniedz drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom un Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (13).

5.   Komisija informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, dara pieejamu VDK dalībniekiem.

Pamatojoties uz minēto informāciju un 1. punkta nolūkā Komisija savlaicīgi uzsāk diskusiju VDK, tostarp, vajadzības gadījumā, pamatojoties uz kopsavilkumiem un tematiskajiem progresa ziņojumiem.

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, apstiprina veidnes, ko dalībvalstis izmanto, lai sniegtu informāciju, kas minēta 2. un 3. punktā, lai nodrošinātu tās salīdzināmību un atbilstību 1. punktā minētajiem mērķiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

5. pants

Medicīnisko pretlīdzekļu kopīgs iepirkums

1.   Savienības un jebkuras dalībvalsts iestādes, kuras to vēlas, var iesaistīties kopīgā iepirkuma procedūrā, kas notiek saskaņā ar 104. panta 1. punkta trešo daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (14), un ievērojot 133. pantu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (15), lai veiktu medicīnisko pretlīdzekļu nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem iepriekšēju iegādi.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kopīgā iepirkuma procedūra atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

visām dalībvalstīm ir iespēja piedalīties kopīgajā iepirkuma procedūrā līdz procedūras sākšanai;

b)

tiek ievērotas kopīgajā iepirkumā neiesaistīto dalībvalstu tiesības un pienākumi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu;

c)

kopīgais iepirkums neietekmē iekšējo tirgu, nerada diskrimināciju vai tirdzniecības ierobežojumus vai neizraisa konkurences izkropļojumus;

d)

kopīgais iepirkums tieši finansiāli neietekmē to dalībvalstu budžetu, kuras nepiedalās kopīgajā iepirkumā.

3.   Pirms 1. punktā minētās kopīgās iepirkuma procedūras Puses noslēdz nolīgumu par kopīgu iepirkuma procedūru, nosakot šīs procedūras praktisko norisi un lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar procedūras izvēli, piedāvājumu vērtēšanu un līguma piešķiršanu.

III   NODAĻA

EPIDEMIOLOĢISKĀ UZRAUDZĪBA UN AD HOC PĀRRAUDZĪBA

6. pants

Epidemioloģiskā uzraudzība

1.   Ar šo lēmumu tiek izveidots 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu epidemioloģiskās uzraudzības tīkls. Tīkla darbību nodrošina un koordinē ECDC.

2.   Epidemioloģiskās uzraudzības tīkls nodrošina pastāvīgu saziņu starp Komisiju, ECDC un kompetentajām iestādēm, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par epidemioloģisko uzraudzību.

3.   Šā panta 2. punktā minētās kompetentās valstu iestādes sniedz iestādēm, kas ir daļa no epidemioloģiskās uzraudzības tīkla, šādu informāciju:

a)

salīdzināmus un savietojamus datus saistībā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu epidemioloģisko uzraudzību;.

b)

atbilstīgu informāciju par epidēmiskās situācijas attīstību;

c)

atbilstīgu informāciju par neparastām epidēmiskām parādībām vai nezināmas izcelsmes jaunām infekcijas slimībām, tostarp par tām, kas ir trešās valstīs.

4.   Paziņojot informāciju par epidemioloģisko uzraudzību, dalībvalstu kompetentās iestādes lieto saskaņā ar 5. punktu pieņemtās gadījumu definīcijas – ja tādas pieejamas – attiecībā uz katru 1. punktā minēto infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izveido un atjaunina:

a)

to infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu sarakstu, kuri noteikti saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, lai nodrošinātu infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu iekļaušanu epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbībā;

b)

gadījumu definīcijas katrai infekcijas slimībai un saistītajam īpašajam veselības traucējumam, kas pakļauts epidemioloģiskai uzraudzībai, lai Savienības līmenī nodrošinātu savākto datu salīdzināmību un savietojamību;

c)

epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbības procedūras, kas izveidotas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 851/2004 5., 10. un 11. pantu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to, ka nopietns pārrobežu veselības apdraudējums ir smags un iepriekš nepieredzēts, vai to, ka tas strauji izplatās no dalībvalsts uz dalībvalsti, Komisija var pieņemt a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus, izmantojot īstenošanas aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar procedūru, kas minēta 18. panta 3. punktā.

7. pants

Ad hoc pārraudzība

1.   Pēc brīdinājuma, kas saskaņā ar 9. pantu izziņots attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un b), c) vai d) apakšpunktā minēto veselības apdraudējumu, dalībvalstis saziņā ar Komisiju un pamatojoties uz to pārraudzības sistēmās pieejamo informāciju, ar EWRS palīdzību un – ja tas nepieciešams ārkārtas situācijas dēļ – VDK palīdzību informē cita citu par izmaiņām saistībā ar attiecīgo apdraudējumu valsts līmenī.

2.   Saskaņā ar 1. punktu sniegtajā informācijā jo īpaši iekļauj ziņas par izmaiņām attiecīgā apdraudējuma ģeogrāfiskajā izplatībā, izplatīšanās ātrumā un smagumā, kā arī par līdzekļiem tā atklāšanai, ja šādas ziņas ir pieejamas.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem, ja vajadzīgs, pieņem gadījumu definīcijas, kuras lieto ad hoc pārraudzībai, lai Savienības līmenī nodrošinātu savākto datu salīdzināmību un savietojamību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma smagumu vai tā straujo izplatību dalībvalstīs, Komisija var pieņemt vai atjaunināt pirmajā daļā minētās gadījumu definīcijas, izmantojot īstenošanas aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties, saskaņā ar procedūru, kas minēta 18. panta 3. punktā.

IV   NODAĻA

AGRĪNA BRĪDINĀŠANA UN REAĢĒŠANA

8. pants

Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas izveide

1.   Ar šo lēmumu tiek izveidota ātrās brīdināšanas sistēma – “Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma” (EWRS) –, lai Savienības līmenī brīdinātu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. EWRS nodrošina pastāvīgu saziņu starp Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par brīdināšanu, nolūkā veikt sabiedrības veselības risku izvērtēšanu un to pasākumu noteikšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem informācijas apmaiņas procedūras, lai nodrošinātu EWRS netraucētu darbību un 8. un 9. panta vienādu īstenošanu un lai novērstu darbību pārklāšanos vai pasākumus, kas ir pretrunā pastāvošajām struktūrām un mehānismiem attiecībā uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību, agrīno brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

9. pants

Brīdinājuma izziņošana

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes vai Komisija izziņo brīdinājumu EWRS, ja ārkārtas situācija vai nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma veidošanās atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

tas ir neparasti vai negaidīti attiecīgajā vietā un laikā, vai arī tas izraisa vai var izraisīt cilvēku mirstības vai saslimstības gadījumu ievērojami lielu skaitu, vai arī strauji palielinās vai var strauji palielināties tā izplatība, vai arī valsts reaģēšanas spēja nav vai var nebūt pietiekama tā novēršanai; un

b)

tas skar vai var skart vairāk nekā vienu dalībvalsti; un

c)

attiecībā uz to ir vajadzīga vai var būt vajadzīga koordinēta reaģēšana Savienības līmenī.

2.   Ja dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo PVO par notikumiem, kas var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saskaņā ar SVAN 6. pantu, tām vismaz vienlaicīgi ir jāizziņo brīdinājums EWRS ar noteikumu, ka attiecīgais apdraudējums ir viens no šā lēmuma 2. panta 1. punktā minētajiem apdraudējumiem.

3.   Izziņojot brīdinājumu, dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija, izmantojot EWRS, nekavējoties paziņo jebkādu pieejamo atbilstīgu informāciju, kas ir tās rīcībā un var būt noderīga reaģēšanas koordinācijai, piemēram:

a)

ierosinātāja veids un izcelsme;

b)

gadījuma vai uzliesmojuma datums un vieta;

c)

pārnēsāšanas vai izplatīšanās ceļi;

d)

toksikoloģiskie dati;

e)

atklāšanas un apstiprināšanas metodes;

f)

sabiedrības veselības riski;

g)

valsts līmenī īstenotie vai īstenošanai paredzētie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi;

h)

pasākumi, kas nav sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi;

i)

personas dati, kas nepieciešami šā lēmuma 16. pantā noteiktajai kontaktu izsekošanai;

j)

jebkura cita informācija, kas saistīta ar attiecīgo nopietno pārrobežu veselības apdraudējumu.

4.   Komisija ar EWRS starpniecību nodrošina dalībvalstu kompetentajām iestādēm piekļuvi jebkurai informācijai, kura var būt noderīga reaģēšanas koordinācijai, kas minēta 11. pantā, tostarp informāciju, kas saistīta ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, par kuriem ir ziņots, izmantojot ātras brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kuras izveidotas atbilstīgi citiem Savienības tiesību aktu vai Euratom līguma noteikumiem.

10. pants

Sabiedrības veselības riska izvērtējums

1.   Ja saskaņā ar 9. pantu tiek izziņots brīdinājums, Komisija gadījumā, kad reaģēšana ir jākoordinē Savienības līmenī, un pēc 17. pantā minētā VDK pieprasījuma vai savas iniciatīvas nekavējoties ar EWRS palīdzību sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un VDK riska izvērtējumu par to, cik iespējami nopietns ir sabiedrības veselības apdraudējums, un par veicamajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem. Minēto riska izvērtējumu veic:

a)

ECDC saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 851/2004 7. panta 1. punktu – 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā vai 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā apdraudējuma gadījumā; un/vai

b)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar 23. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (16), – šā lēmuma 2. pantā minētā apdraudējuma gadījumā, ja apdraudējums ietilpst EFSA pilnvarās; un/vai

c)

citas attiecīgās Savienības aģentūras.

2.   Ja vajadzīgais riska izvērtējums ir pilnībā vai daļēji ārpus 1. punktā minēto aģentūru pilnvarām un tas tiek uzskatīts par nepieciešamu Savienības līmeņa reaģēšanas koordinācijai, Komisija pēc VDK pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz ad hoc riska izvērtējumu.

Komisija nodrošina, lai, izmantojot EWRS, riska izvērtējums būtu nekavējoties pieejams valsts kompetentajām iestādēm. Ja riska izvērtējums ir jāpublisko, valsts kompetentās iestādes to saņem pirms publiskošanas.

Riska izvērtējumā ņem vērā, ja tāda pieejama, būtisko informāciju, ko sniegušas citas vienības, jo īpaši PVO, starptautiska mēroga ārkārtas situācijā sabiedrības veselības jomā.

3.   Komisija nodrošina, ka informācija, kura varētu būt svarīga riska izvērtējumā, tiek darīta pieejama valsts kompetentajām iestādēm – ar EWRS palīdzību – un VDK.

11. pants

Reaģēšanas koordinēšana

1.   Pēc brīdinājuma, kas izziņots saskaņā ar 9. pantu, dalībvalstis – pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma un pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp 9. pantā minēto informāciju un 10. pantā minētajiem riska izvērtējumiem, – savstarpēji apspriežas VDK un saziņā ar Komisiju, lai koordinētu:

a)

dalībvalstu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp gadījumos, kad saskaņā ar SVAN ir izziņots starptautiska mēroga ārkārtas stāvoklis sabiedrības veselības jomā, uz kuru attiecas šā lēmuma 2. pants;

b)

riska un krīzes komunikāciju, ko pielāgo dalībvalsts vajadzībām un apstākļiem, ar mērķi Savienībā sabiedrībai un veselības aprūpes profesionāļiem sniegt konsekventu un koordinētu informāciju.

2.   Ja dalībvalsts gatavojas pieņemt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma apkarošanai, tad pirms šo pasākumu pieņemšanas tā informē citas dalībvalstis un Komisiju un apspriežas ar tām par šo pasākumu veidu, mērķi un apmēru, ja vien nepieciešamība aizsargāt sabiedrības veselību nav tik steidzama, ka šie pasākumi ir jāpieņem nekavējoties.

3.   Ja dalībvalstij, reaģējot uz nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu rašanos vai atkārtošanos, ir nācies pieņemt sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus steidzamības kārtā, tad šī dalībvalsts tūlīt pēc to pieņemšanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šo pasākumu veidu, mērķi un apmēru.

4.   Ja valsts reaģēšanas spēja nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā ir nepietiekama, skartā dalībvalsts var arī lūgt citu dalībvalstu palīdzību, izmantojot Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2007/779/EK, Euratom.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamās procedūras, lai vienādi īstenotu 1. līdz 3. punktā noteikto informācijas apmaiņu, apspriešanos un koordināciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

V   NODAĻA

ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS

12. pants

Ārkārtas situāciju atzīšana

1.   Komisija var atzīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju attiecībā uz:

a)

cilvēku gripas epidēmiju, kas var kļūt par pandēmiju, ja ir informēts PVO ģenerāldirektors un viņš vēl nav pieņēmis lēmumu par gripas pandēmijas izziņošanu saskaņā ar PVO piemērojamajiem noteikumiem; vai

b)

gadījumiem, kas nav a) apakšpunktā minētie, ja ir informēts PVO ģenerāldirektors un viņš vēl nav pieņēmis lēmumu par starptautiska mēroga ārkārtas situācijas izziņošanu sabiedrības veselības jomā saskaņā ar SVAN un ja:

i)

attiecīgais nopietnais pārrobežu veselības apdraudējums apdraud sabiedrības veselību Savienības līmenī;

ii)

nav nodrošinātas ar šo apdraudējumu saistītās medicīniskās vajadzības, kas nozīmē, ka Savienības līmenī nav atzīta atbilstīga diagnostikas, profilakses vai ārstēšanas metode vai, pat ja šāda metode pastāv, zāļu atzīšanai tomēr varētu būt būtiskas terapeitiskas priekšrocības skartajām personām.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem 1. punktā minētos pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma smagumu vai to, ka tas strauji izplatās no dalībvalsts uz dalībvalsti, Komisija var atzīt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atbilstīgi 1. punktam, izmantojot īstenošanas aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties, saskaņā ar procedūru, kas minēta 18. panta 3. punktā.

3.   Komisija informē PVO ģenerāldirektoru par 1. punktā minēto pasākumu apstiprināšanu.

13. pants

Atzīšanas juridiskās sekas

Ārkārtas situācijas atzīšanai saskaņā ar 12. panta 1. punktu ir tikai vienas juridiskās sekas – tā rada iespēju piemērot Regulas (EK) Nr. 507/2006 2. panta 2. punktu vai, ja atzīšana attiecas konkrēti uz cilvēku gripas epidēmiju, kas var kļūt par pandēmiju, tā rada iespēju piemērot Regulas (EK) Nr. 1234/2008 21. pantu.

14. pants

Atzīšanas atcelšana

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, atceļ 12. panta 1. punktā minēto atzīšanu, tiklīdz vairs netiek izpildīts kāds no tajā minētajiem piemērojamajiem nosacījumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

Atzīšanas atcelšana, kā minēts pirmajā daļā, neietekmē to tirdzniecības atļauju derīgumu, kuras atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 507/2006 piešķirtas zālēm, kas minētas tās 2. panta 2. punktā, vai kuras piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2008 21. pantā minēto procedūru.

VI   NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

15. pants

Dalībvalstu iestāžu un pārstāvju iecelšana

1.   Līdz 2014. gada 7. martam katra dalībvalsts ieceļ:

a)

kompetentās iestādes, kuras dalībvalstī ir atbildīgas par epidemioloģisko uzraudzību, kā minēts 6. pantā;

b)

kompetento iestādi vai iestādes, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par brīdinājumu izziņošanu un sabiedrības veselības aizsardzībai vajadzīgo pasākumu noteikšanu 8., 9. un 10. panta nolūkā;

c)

vienu pārstāvi un viņa aizstājēju 17. pantā minētajā VDK.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par 1. punktā minēto iecelšanu un jebkādām ar to saistītām izmaiņām. Šādu izmaiņu gadījumā Komisija nekavējoties izplata VDK atjauninātu sarakstu, kurā norādīta šāda iecelšana.

3.   Komisija publisko atjauninātu sarakstu ar iestādēm, kas ieceltas saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu, kā arī atjauninātu sarakstu ar iestādēm, kuru pārstāvji nominēti VDK.

16. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Piemērojot šo lēmumu, personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001. Jo īpaši jāveic atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai aizsargātu šādus personas datus no nelegālas iznīcināšanas, nejauša zuduma, neatļautas piekļuves un jebkāda veida nelegālas apstrādes.

2.   EWRS iekļauj selektīvu ziņojumu funkciju, kas dod iespēju paziņot personas datus tikai tām valsts kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos. Minētā selektīvu ziņojumu funkcija tiek izveidota un izmantota, lai nodrošinātu drošu un likumīgu personas datu apmaiņu.

3.   Ja kompetentās iestādes, kuras īsteno kontaktu izsekošanas pasākumus, paziņo kontaktu izsekošanai vajadzīgos personas datus, izmantojot EWRS saskaņā ar 9. panta 3. punktu, tad tās izmanto šā panta 2. punktā minēto selektīvā ziņojuma funkciju un paziņo datus tikai tām dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas kontaktu izsekošanas pasākumos.

4.   Nododot apritē 3. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes atsaucas uz iepriekš izziņoto brīdinājumu, izmantojot EWRS.

5.   Ziņojumus, kas satur personas datus, automātiski dzēš no selektīvās ziņojumu funkcijas, kad pagājuši 12 mēneši pēc to nosūtīšanas.

6.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka personas datu paziņojums, kuru tā ir sagatavojusi saskaņā ar 9. panta 3. punktu, vēlāk ir izrādījies neatbilstīgs Direktīvai 95/46/EK, jo minētais paziņojums nebija vajadzīgs attiecīgā kontaktu izsekošanas pasākuma īstenošanai, tā nekavējoties informē par to dalībvalstis, kurām tika nosūtīts minētais paziņojums.

7.   Valsts kompetentās iestādes saistībā ar savu pienākumu paziņot un labot personas datus, izmantojot EWRS, tiek uzskatītas par personas datu apstrādātājām Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punkta nozīmē.

8.   Komisija saistībā ar pienākumu uzglabāt personas datus tiek uzskatīta par personu, kas atbild par datu apstrādi Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē.

9.   Komisija pieņem:

a)

pamatnostādnes ar mērķi nodrošināt EWRS ikdienas darbības atbilstību Direktīvai 95/46/EK un Regulai (EK) Nr. 45/2001;

b)

ieteikumu, kurā sniegts to personas datu indikatīvais saraksts, ar kuriem var apmainīties kontaktu izsekošanas pasākumu koordinācijas nolūkā.

17. pants

Veselības drošības komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota Veselības drošības komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.   VDK ir šādi uzdevumi:

a)

veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par šā lēmuma īstenošanā gūto pieredzi;

b)

saziņā ar Komisiju koordinēt dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas plānošanu saskaņā ar 4. pantu;

c)

saziņā ar Komisiju koordinēt riska un krīzes saziņu un dalībvalstu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem saskaņā ar 11. pantu.

3.   VDK priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. VDK rīko sanāksmes regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma.

4.   Sekretariāta darbību nodrošina Komisija.

5.   VDK ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu. Minētais reglaments nosaka darba noteikumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)

procedūrām augsta līmeņa plenārsēdēm un darba grupām;

b)

ekspertu dalību plenārsēdēs, novērotāju statusu, tostarp no trešām valstīm;

c)

kārtību, saskaņā ar kuru VDK izvērtē, cik būtisks attiecībā uz tās pilnvarām ir iesniegtais jautājums, kā arī iespēju ieteikt nodot minēto jautājumu kompetentai iestādei saskaņā ar citu Savienības akta noteikumu vai Euratom līgumu; minētā kārtība neietekmē dalībvalstu pienākumus saskaņā ar šā lēmuma 4. un 11. pantu.

18. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz nekādu atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

19. pants

Ziņojumi saistībā ar šo lēmumu

Līdz 2015. gada 7. novembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši ietver EWRS un epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbības izvērtējumu, kā arī informāciju par to, kā mehānismi un struktūras, kas izveidoti saskaņā ar šo lēmumu, papildina citas brīdinājuma sistēmas Savienības līmenī un saskaņā ar Euratom līgumu, lai efektīvi aizsargātu sabiedrības veselību, vienlaikus izvairoties no strukturālas dublēšanās. Komisija ziņojumam var pievienot priekšlikumus grozīt attiecīgos Savienības noteikumus.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Lēmuma Nr. 2119/98/EK atcelšana

1.   Lēmumu Nr. 2119/98/EK atceļ.

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 160. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 3. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 7. oktobra lēmums.

(3)  OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.

(4)  OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.

(6)  OV L 92, 30.3.2006., 6. lpp.

(7)  OV L 334, 12.12.2008., 7. lpp.

(8)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(11)  OV C 197, 5.7.2012., 21. lpp.

(12)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(13)  OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

(14)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(15)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(16)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

Kritēriji to infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības traucējumu noteikšanai, uz kuriem jāattiecina minētajā tīklā īstenotā epidemioloģiskā uzraudzība

1.

Infekcijas slimības un saistīti īpaši veselības traucējumi, kas izraisa vai var izraisīt ievērojamu saslimstību vai mirstību, vai abus visā Savienībā, jo īpaši, ja minēto slimību profilaksei nepieciešama pieeja darbību koordinācijai Savienības līmenī.

2.

Infekcijas slimības un saistīti īpaši veselības traucējumi, kuru gadījumā informācijas apmaiņa var nodrošināt agrīnu brīdināšanu par sabiedrības veselības apdraudējumu.

3.

Retas un nopietnas infekcijas slimības un saistīti īpaši veselības traucējumi, kas netiktu atzīti valsts līmenī un saistībā ar kuriem datu apkopošana ļautu izteikt pieņēmumus, kas balstīti uz lielāku pieredzi.

4.

Infekcijas slimības un saistīti īpaši veselības traucējumi, kuru gadījumā ir pieejami efektīvi profilakses pasākumi, kas pozitīvi ietekmē veselības aizsardzību.

5.

Infekcijas slimības un saistīti īpaši veselības traucējumi, kuru salīdzināšana starp dalībvalstīm sekmētu valstu un Savienības programmu novērtēšanu.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/16


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1083/2013

(2013. gada 28. augusts),

ar ko paredz noteikumus, kas saistīti ar tarifu preferenču pagaidu atcelšanas procedūru un vispārēju aizsardzības pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2011 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (1), un jo īpaši tās 15. panta 12. punktu, 19. panta 14. punktu un 22. panta 4. punktu,

tā kā:

Lai nodrošinātu preferenču pagaidu atcelšanas un vispārēju aizsardzības pasākumu pieņemšanas pārredzamību un paredzamību, Eiropas Parlaments un Padome ir pilnvarojuši Komisiju pieņemt deleģēto aktu, lai izveidotu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz termiņiem, pušu tiesībām, konfidencialitāti un pārskatīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS SAISTĪTI AR TARIFA PREFERENČU PAGAIDU ATCELŠANAS PROCEDŪRU

1. pants

Informācijas pārbaudīšana

1.   Komisija cenšas iegūt visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, tostarp inter alia attiecīgo pārraudzības struktūru secinājumus un ieteikumus. Izdarot secinājumus, Komisija novērtē visu attiecīgo informāciju.

2.   Komisija piešķir trešām personām pienācīgu laikposmu, kurā tās var rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus, nosūtot Komisijai attiecīgo informāciju. Šo laikposmu norāda paziņojumā par pagaidu atcelšanas procedūras sākšanu. Komisija ņem vērā šo trešo personu iesniegtos apsvērumus, ja tie ir pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem.

3.   Ja Komisija konstatē, ka attiecīgā saņēmējvalsts vai kāda trešā persona, kas ir rīkojusies saskaņā ar 2. punktu, tai sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju.

2. pants

Apkopotā dokumentācija

1.   Kad Komisija ir sākusi tarifa preferenču pagaidu atcelšanas procedūru, tā apkopo dokumentāciju. Apkopotajā dokumentācijā ietilpst secinājumu izdarīšanai svarīgi dokumenti, tostarp informācija, ko sniegusi attiecīgā VPS saņēmējvalsts, VPS+ saņēmējvalsts vai EBA saņēmējvalsts (“saņēmējvalsts”), informācija, ko iesniegušas trešās personas, kuras ir rīkojušās saskaņā ar 1. panta 2. punktu, un jebkura būtiska informācija, ko saņēmusi Komisija.

2.   Saņēmējvalstij un trešām personām, kuras saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir iesniegušas ar pietiekamiem pierādījumiem pamatotu informāciju, ir tiesības pēc rakstiska pieprasījuma piekļūt apkopotajai dokumentācijai. Tās drīkst pārbaudīt visu apkopotajā dokumentācijā iekļauto informāciju, izņemot iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, un pienācīgi ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 978/2012 (“VPS regula”) 38. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības.

3.   Apkopotās dokumentācijas saturs atbilst konfidencialitātes noteikumiem saskaņā ar VPS regulas 38. pantu.

3. pants

VPS+ saņēmējvalstu pienākums sadarboties

1.   Ja Komisija ir sākusi procedūru, lai uz laiku atceltu tarifa preferences, kas piešķirtas saskaņā ar īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+), tad attiecīgā VPS+ saņēmējvalsts Komisijas paziņojumā norādītajā termiņā iesniedz visu vajadzīgo informāciju, kas pierāda atbilstību no tās saistībām izrietošajiem pienākumiem.

2.   Ja VPS+ saņēmējvalsts nesadarbojas, tas nemazina tās tiesības uz piekļuvi apkopotajai dokumentācijai.

3.   Ja VPS+ saņēmējvalsts atsakās sadarboties vai nesniedz nepieciešamo informāciju paredzētajā termiņā, vai arī ievērojami kavē procedūru, Komisijas konstatējumus – apstiprinošus vai noraidošus – var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

4. pants

Vispārējā uzklausīšana

1.   Attiecīgajai saņēmējvalstij un trešām personām, kuras saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir iesniegušas ar pietiekamiem pierādījumiem pamatotu informāciju, ir tiesības, lai Komisija tās uzklausītu.

2.   Tās iesniedz rakstisku pieprasījumu, norādot iemeslus to uzklausīšanai. Šāds pieprasījums Komisijai jāsaņem ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad sākta pagaidu atcelšanas procedūra.

5. pants

Uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās

1.   Attiecīgā saņēmējvalsts un trešās personas, kuras saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir iesniegušas ar pietiekamiem pierādījumiem pamatotu informāciju, var arī pieprasīt uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi apkopotajai dokumentācijai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņus un uzklausīšanas pieprasījumus.

2.   Trešās personas, kuras saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir iesniegušas ar pietiekamiem pierādījumiem pamatotu informāciju, var pieprasīt uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, lai pārbaudītu, vai Komisija ir ņēmusi vērā to apsvērumus. Rakstisko pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienas pēc viedokļu paušanai noteiktā termiņa beigām.

3.   Ja attiecīgo saņēmējvalsti vai trešās personas, kuras saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir iesniegušas ar pietiekamiem pierādījumiem pamatotu informāciju, uzklausa uzklausīšanas amatpersona, tad uzklausīšanā piedalās attiecīgais Komisijas dienests.

6. pants

Informācijas izpaušana saskaņā ar VPS regulas 15. pantu veiktai izmeklēšanai

1.   Komisija izpauž attiecīgajai VPS+ saņēmējvalstij informāciju, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Komisija plāno pieņemt lēmumus atbilstīgi VPS regulas 15. panta 8. punktam un 15. panta 9. punktam.

2.   Informāciju izpauž rakstiski. Tajā iekļauj Komisijas konstatējumus un atspoguļo provizorisko nodomu par to, vai ir plānots izbeigt pagaidu atcelšanas procedūru vai uz laiku atcelt tarifa preferences.

3.   Informāciju izpauž, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības saskaņā ar VPS regulas 38. pantu, cik drīz vien iespējams un parasti ne vēlāk kā 45 dienas pirms Komisijas galīgā lēmuma par jebkādu priekšlikumu galīgajai rīcībai. Ja Komisija minētajā laikā nevar izpaust konkrētus faktus vai apsvērumus, tos iespējami drīz izpauž pēc tam.

4.   Informācijas izpaušana neskar nevienu turpmāko lēmumu, kas var tikt pieņemts, bet, ja šāds lēmums balstās uz atšķirīgiem faktiem vai apsvērumiem, tos dara zināmus pēc iespējas ātrāk.

5.   Piezīmes, kas sniegtas pēc informācijas izpaušanas, ņem vērā tikai tad, ja tās saņemtas termiņā, ko Komisija noteikusi katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz 14 dienas pēc informācijas izpaušanas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību.

7. pants

Pārskatīšana

1.   Ja tarifa preferences kādai saņēmējvalstij uz laiku ir atceltas, attiecīgā saņēmējvalsts var iesniegt rakstisku pieprasījumu atjaunot tarifa preferences, ja tā uzskata, ka iemesli, kuri pamato pagaidu atcelšanu, vairs nav spēkā.

2.   Komisija var pārskatīt nepieciešamību preferenču pagaidu atcelšanai, ja tā uzskata, ka nosacījumi šādai atcelšanai vairs nav spēkā.

3.   Šīs nodaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz tarifa preferenču atcelšanas pārskatīšanu.

II   NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS SAISTĪTI AR PROCEDŪRU VISPĀRĒJU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU PIEŅEMŠANAI

8. pants

Izmeklēšanas sākšana pēc pieprasījuma

1.   Pieprasījumu sākt aizsardzības izmeklēšanu iesniedz rakstiski, konfidenciālā un nekonfidenciālā formā. Tajā iekļauj informāciju – ciktāl tā ir pamatoti pieejama personai, kas iesniegusi pieprasījumu, – par šādiem jautājumiem:

a)

Savienības ražotāju, kas iesnieguši sūdzību, identitāte un apraksts par to ražoto līdzīgu vai tieši konkurējošu Savienības saražoto produktu apjomu un vērtību. Ja rakstiska sūdzība ir iesniegta Savienības ražotāju vārdā, sūdzībā norāda Savienības ražotājus, kuru vārdā sūdzība ir iesniegta. Sūdzībā uzskaita arī citus zināmos Savienības ražotājus (vai līdzīgā produkta ražotāju apvienības Savienībā), kas nav iesnieguši sūdzību, un sniedz aprakstu par to Savienības saražoto produktu apjomu un vērtību;

b)

pilnīgs līdzīgā produkta apraksts, attiecīgās saņēmējvalsts nosaukums, katra zināmā eksportētāja vai ārvalstu ražotāja identitāte un to zināmo personu saraksts, kuras importē attiecīgo produktu;

c)

informācija par līdzīgā produkta, kura izcelsme ir attiecīgajā saņēmējvalstī, importa apjomu un cenu līmeņiem un tendencēm. Sniedzot šo informāciju, tiek izšķirts preferenciālais imports saskaņā ar VPS regulu, cits preferenciālais imports un imports, uz kuru neattiecas preferences;

d)

informācija par Savienības ražotāju, kuri iesnieguši sūdzību, situāciju, pamatojoties uz VPS regulas 23. pantā norādītajiem faktoriem;

e)

informācija par to, kā imports, kā aprakstīts c) apakšpunktā, ir ietekmējis Savienības ražotājus, kas iesnieguši sūdzību, pienācīgi ņemot vērā citus Savienības ražotāju situāciju ietekmējošus papildu faktorus.

2.   Pieprasījumu un pavaddokumentus nosūta Komisijas pasta dienestam:

Central mail service (Courrier central)

Bâtiment DAV1

Avenue du Bourget 1 / Bourgetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Pieprasījumu uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc tā piegādes Komisijai ar ierakstītu sūtījumu vai pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par tā saņemšanu.

Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījuma kopiju, tiklīdz tas ir saņemts.

3.   Papildus oficiālajam iesniegumam papīra formātā pieprasījumu un pavaddokumentus iesniedz arī elektroniski. Pieprasījumus, kas iesniegti tikai elektroniski, neuzskatīs par derīgiem šīs regulas vajadzībām.

4.   Ja vien nav pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, iestādes izvairās darīt pieprasījumu zināmu atklātībai, cenšoties panākt izmeklēšanas sākšanu. Taču pēc pienācīgi dokumentēta pieprasījuma saņemšanas un pirms izmeklēšanas sākšanas tās informē attiecīgās eksportētājvalsts valdību.

5.   Pieprasījumu var atsaukt pirms izmeklēšanas sākšanas; šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka sūdzība nemaz nav tikusi iesniegta.

9. pants

Izmeklēšanas sākšana ex officio

Komisija var sākt izmeklēšanu bez pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem prima facie pierādījumiem, ka ir izpildīti nosacījumi VPS regulas 22. panta 1. punktā izklāstītā aizsardzības pasākuma piemērošanai.

10. pants

Informācija par izmeklēšanas sākšanu

1.   Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu:

a)

sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jādara zināma Komisijai;

b)

nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un iesniegt informāciju, lai šie viedokļi un informācija izmeklēšanā tiktu ņemti vērā;

c)

nosaka izmeklēšanas periodu, kurš parasti aptver vismaz trīs gadus tieši pirms izmeklēšanas procedūras sākšanas. Parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kurš seko izmeklēšanas periodam;

d)

nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās uzklausītu;

e)

nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieprasīt uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos.

2.   Komisija paziņo attiecīgajiem eksportētājiem, importētājiem un importētāju vai eksportētāju pārstāvības apvienībām, kā arī attiecīgās saņēmējvalsts un Savienības ražotāju, kas iesnieguši sūdzību, pārstāvjiem par izmeklēšanas sākšanu un, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības, iesniedz saņemtās rakstiskās sūdzības pilnu tekstu zināmajiem eksportētājiem un eksportētājvalsts iestādēm un pēc pieprasījuma dara to pieejamu pārējām iesaistītajām ieinteresētajām personām. Ja iesaistīto eksportētāju skaits ir īpaši liels, rakstiskās sūdzības pilnu tekstu var iesniegt tikai eksportētājvalsts iestādēm vai attiecīgajām tirdzniecības apvienībām.

11. pants

Izmeklēšana

1.   Komisija cenšas iegūt visu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, lai varētu veikt izmeklēšanu.

2.   Ieinteresētās personas var rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus, nosūtot Komisijai attiecīgo informāciju. Šos viedokļus ņem vērā, ja tie ir pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem. Komisija var pārbaudīt saņemto informāciju, vēršoties pie attiecīgās saņēmējvalsts un pie kādas ieinteresētās personas.

3.   Personām, kas saņem aptaujas anketu, ko izmanto izmeklēšanā, dod vismaz 30 dienas atbildei. 30 dienu termiņu var pagarināt, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus, ar noteikumu, ka attiecīgā persona norāda pamatotu iemeslu šāda pagarinājuma nepieciešamībai sakarā ar tās īpašajiem apstākļiem.

4.   Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis tai sniegtu informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šos pieprasījumus.

5.   Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis veiktu visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, jo īpaši attiecībā uz importētājiem, tirgotājiem un Savienības ražotājiem, un veiktu izmeklēšanu trešās valstīs, ar noteikumu, ka attiecīgie ekonomikas dalībnieki devuši savu piekrišanu un ka attiecīgās valsts valdība ir par to oficiāli brīdināta un neiebilst. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šos Komisijas pieprasījumus. Ja Komisija vai kāda dalībvalsts to pieprasa, Komisijas amatpersonas tiek pilnvarotas palīdzēt dalībvalstu amatpersonām veikt to pienākumus.

6.   Gadījumos, kad ir daudz ieinteresēto personu, preču vai darījumu veidu, izmeklēšanu var ierobežot ar pieņemamu personu, produktu vai darījumu skaitu, ko nosaka, veicot statistiski derīgu atlasi, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko pārstāvēto produkcijas, pārdošanas vai eksporta apjomu, kādu ir praktiski iespējams izpētīt atvēlētajā laikā. Komisija veic pušu, produktu vai darījumu veidu galīgo atlasi saskaņā ar šiem atlases noteikumiem, lai gan priekšroku dod izlases izveidei, kas notiek, konsultējoties un saņemot piekrišanu no attiecīgajām personām, ar noteikumu, ka attiecīgās personas piesakās un nodrošina pietiekamu informāciju, tādējādi ļaujot izveidot reprezentatīvu izlasi. Ja ir nolemts ņemt paraugus un atlasītās personas vai kāda no tām atsakās sadarboties tādā mērā, ka tas var būtiski ietekmēt izmeklēšanas rezultātu, var veidot jaunu izlasi. Ja tomēr būtiska nesadarbošanās turpinās vai ja nepietiek laika, lai izveidotu jaunu izlasi, piemēro attiecīgos 13. panta noteikumus.

12. pants

Pārbaudes apmeklējumi

1.   Komisija var veikt apmeklējumus, lai pārbaudītu importētāju, eksportētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības apvienību un organizāciju un citu ieinteresēto personu uzskaiti un tādējādi pārliecinātos par tās informācijas pareizību, kura saņemta par produktiem, kuriem var būt vajadzīgi aizsardzības pasākumi.

2.   Komisija pēc vajadzības var veikt izmeklēšanu trešās valstīs ar noteikumu, ka tā ir saņēmusi attiecīgo ekonomikas dalībnieku piekrišanu, ka tā ir informējusi attiecīgās valsts valdības pārstāvjus un ka valsts valdībai nav iebildumu pret šādu izmeklēšanu. Tiklīdz ir saņemta attiecīgo ekonomikas dalībnieku piekrišana, Komisijai vajadzētu eksportētājvalsts iestādēm darīt zināmus to ekonomikas dalībnieku nosaukumus un adreses, kuri tiks apmeklēti, kā arī norunāto apmeklējuma laiku.

3.   Attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem dara zināmu tās informācijas raksturu, kas pārbaudes apmeklējumā tiks pārbaudīta, kā arī visu informāciju, ko nepieciešams sniegt šādas vizītes laikā. Var tikt pieprasīta papildu informācija.

4.   Ja izmeklēšanu veic atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, Komisijai sniedz palīdzību to dalībvalstu amatpersonas, kuras pieprasa šādu iespēju.

13. pants

Nesadarbošanās

1.   Gadījumā, ja kāda ieinteresētā persona atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja atklājas, ka kāda no ieinteresētajām personām ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ieinteresētās personas tiek informētas par nesadarbošanās sekām.

2.   Ja informācija, ko sniedz ieinteresētā persona, nav visos aspektos pilnīga, to tomēr nevajadzētu ignorēt ar nosacījumu, ka trūkumi nav tādi, kas radītu pārmērīgas grūtības izstrādāt pieņemamu precīzu konstatējumu, un ka informācija ir iesniegta pienācīgi un laikus un ir pārbaudāma, un ka persona ir rīkojusies atbilstoši savām iespējām.

3.   Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, par iemesliem tūlīt informē šo pierādījumu vai informācijas iesniedzēju un dod iespēju norādītajā termiņā sniegt papildu paskaidrojumus. Ja paskaidrojumus atzīst par neapmierinošiem, šādu pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus publisko un norāda, publicējot konstatējumus.

4.   Ja konstatējumi pamatojas uz 1. punkta noteikumiem, tad, iekļaujot pieprasījumā sniegto informāciju, ja iespējams un ņemot vērā izmeklēšanas termiņus, to pārbauda, salīdzinot ar citu pieejamo neatkarīgo avotu informāciju, piemēram, ar publicētajām cenu lapām, oficiālo importa statistiku un muitas deklarācijām, vai informāciju, ko izmeklēšanas laikā iegūst no citām ieinteresētajām personām.

Šāda informācija vajadzības gadījumā var ietvert būtisku informāciju par pasaules tirgu vai citiem reprezentatīviem tirgiem.

5.   Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, tā ka līdz ar to netiek atklāta būtiska informācija, rezultāts var būt šai personai mazāk labvēlīgs, nekā ja tā būtu sadarbojusies.

14. pants

Apkopotā dokumentācija

1.   Ja Komisija saskaņā ar VPS regulas 24. panta 2. punktu ir sākusi izmeklēšanu, tā izveido apkopoto dokumentāciju. Apkopotajā dokumentācijā iekļauj dalībvalstu, saņēmējvalsts un ieinteresēto personu iesniegto informāciju un Komisijas iegūto būtisko informāciju, pienācīgi ņemot vērā VPS regulas 38. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības.

2.   Saņēmējvalstij un ieinteresētajām personām, kas rīkojušās saskaņā ar 11. panta 2. punktu, pēc rakstiska pieprasījuma ir tiesības piekļūt apkopotajai dokumentācijai. Tās drīkst pārbaudīt visu apkopotajā dokumentācijā iekļauto informāciju, izņemot iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas ES vai tās dalībvalstu iestādes, un pienācīgi ņemot vērā VPS regulas 38. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības. Tās var sagatavot atbildes uz šādu informāciju, un to apsvērumus ņem vērā, ja vien tie ir pietiekami pamatoti.

3.   Apkopotās dokumentācijas saturs atbilst konfidencialitātes noteikumiem saskaņā ar VPS regulas 38. pantu.

15. pants

Vispārējā uzklausīšana

1.   Attiecīgajai saņēmējvalstij un ieinteresētajām personām, kuras ir rīkojušās saskaņā ar 11. panta 2. punktu, ir tiesības, lai Komisija tās uzklausītu.

2.   Tās iesniedz rakstisku pieprasījumu termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, norādot, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.

16. pants

Uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās

1.   Saņēmējvalsts un ieinteresētās personas, kuras ir rīkojušās saskaņā ar 11. panta 2. punktu, var pieprasīt arī uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi apkopotajai dokumentācijai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņus un uzklausīšanas pieprasījumus.

2.   Ja notiek uzklausīšana ar uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, tad uzklausīšanā piedalās attiecīgais Komisijas dienests.

17. pants

Informācijas izpaušana

1.   Komisija izpauž informāciju, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem balstīti Komisijas lēmumi.

2.   Informāciju izpauž rakstiski. Tajā iekļauj Komisijas konstatējumus un dara zināmu tās nodomu atjaunot vai neatjaunot parastos Kopējā muitas tarifa nodokļus.

3.   Informāciju izpauž, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības, cik drīz vien iespējams un parasti ne vēlāk kā 45 dienas pirms Komisijas galīgā lēmuma par jebkādu priekšlikumu galīgajai rīcībai, un katrā ziņā savlaicīgi, lai puses varētu iesniegt savus apsvērumus un Komisija tos varētu izskatīt. Ja Komisija minētajā laikā nevar izpaust konkrētus faktus vai apsvērumus, tos pēc iespējas ātrāk izpauž pēc tam.

4.   Informācijas izpaušana neskar turpmākos lēmumus, kas var tikt pieņemti, bet, ja šāds lēmums balstās uz kādiem atšķirīgiem faktiem vai apsvērumiem, tos dara zināmus pēc iespējas drīz.

5.   Piezīmes, kas sniegtas pēc informācijas izpaušanas, ņem vērā tikai tad, ja tās saņemtas termiņā, ko Komisija noteikusi katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz 14 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību.

18. pants

Pārskatīšana

1.   Ja parastie Kopējā muitas tarifa nodokļi ir atjaunoti, jebkura ieinteresētā persona var iesniegt rakstisku pieprasījumu atjaunot tarifa preferences, sniedzot prima facie pierādījumus tam, ka parasto nodokļu atjaunošanu pamatojošie iemesli vairs nav spēkā. Savienības ražotāji var iesniegt rakstisku pieprasījumu pagarināt parasto nodokļu atjaunošanas termiņu, sniedzot prima facie pierādījumus tam, ka parasto nodokļu atjaunošanu pamatojošie iemesli vairs nav spēkā.

2.   Komisija var pārskatīt nepieciešamību atjaunot parastos Kopējā muitas tarifa nodokļus, ja tā uzskata, ka šāda pārskatīšana ir pamatota.

3.   Šīs nodaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz aizsardzības pasākumu pārskatīšanu.

19. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 28. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1084/2013

(2013. gada 30. oktobris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Plátano de Canarias (AĢIN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Plátano de Canarias” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 30. oktobris

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3)  OV C 372, 1.12.2012., 9. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Plátano de Canarias (AĢIN)


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/24


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1085/2013

(2013. gada 30. oktobris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Westfälischer Knochenschinken (AĢIN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Vācijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Westfälischer Knochenschinken” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.  (2)

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Westfälischer Knochenschinken” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 30. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 102, 9.4.2013., 8. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa.   Gaļas produkti

VĀCIJA

Westfälischer Knochenschinken (AĢIN)


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/26


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1086/2013

(2013. gada 30. oktobris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Raschera (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Raschera”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1263/96 (2).

(2)

Ņemot vērā, ka attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto specifikācijas grozījumu attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 30. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 163, 2.7.1996., 19. lpp.

(3)  OV C 109, 16.4.2013., 12. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

ITĀLIJA

Raschera (ACVN)


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/28


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1087/2013

(2013. gada 4. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 attiecībā uz informācijas sniegšanu par metilbromīdu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (1) un jo īpaši tās 26. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm katru gadu jāsniedz informācija par tiem metilbromīda apjomiem, ko tās saskaņā ar 12. panta 2. punktu atļāvušas izmantot karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem, kā arī par metilbromīda apjomiem, ko tās saskaņā ar 12. panta 3. punktu atļāvušas izmantot ārkārtas apstākļos.

(2)

Regulas 12. panta 1. punktā norādītais termiņš – 2010. gada 18. marts – ir pagājis, un metilbromīdu vairs nedrīkst laist tirgū un izmantot karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem. Tādēļ vairs nav nepieciešams dalībvalstīm turpmāk piemērot prasību katru gadu sniegt informāciju par tiem metilbromīda apjomiem, ko tās saskaņā ar 12. panta 2. punktu atļāvušas izmantot karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem.

(3)

Par pagaidu atļaujas piešķiršanu metilbromīda lietojumam ārkārtas gadījumos saskaņā ar 12. panta 3. punktu Komisijai katru reizi jāpieņem atsevišķs lēmums. Tādēļ vairs nav nepieciešams dalībvalstīm turpmāk piemērot prasību katru gadu sniegt informāciju, jo šo ziņošanas pienākumu var tiešā veidā paredzēt katrā konkrētajā lēmumā.

(4)

Tādēļ būtu jāsvītro 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās Komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1005/2009 25. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/29


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1088/2013

(2013. gada 4. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 attiecībā uz licenču pieteikumiem tādu ražojumu un iekārtu importam un eksportam, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (1) un jo īpaši tās 18. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Lai importētu un eksportētu Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikuma 4.1.–4.6. punktā norādītos ražojumus un iekārtas, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos, ir jāsaņem licences.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 18. panta 3. punktā norādīta licences pieteikumā iekļaujamā informācija. Minētajā sarakstā izklāstītā informācija jānorāda tik detalizēti, ka par katru eksporta un importa gadījumu praktiski ir jāiegūst atsevišķa licence.

(3)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikuma 4.1.–4.6. punktā norādītajiem ražojumiem un iekārtām, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos, prasība, ka par katru eksporta un importa gadījumu ir jābūt atsevišķai licencei, radījusi bažas, jo aviācijas nozarei ir raksturīgi specifiski laika ierobežojumi un dažkārt licences ir vajadzīgas ļoti steidzami, lai izvairītos no gaisa kuģu lidojumu apturēšanas. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, kurās lieto halonu kritiskām vajadzībām, aviācijas nozarē tās rakstura dēļ imports un eksports notiek daudz biežāk un šis process bieži atkārtojas.

(4)

To Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikuma 4.1.–4.6. punktā norādīto ražojumu un iekārtu importam un eksportam, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos, nepiemēro kvantitatīvos ierobežojumus, un tādēļ nav jāveic katra eksporta un importa gadījuma licences kontrolpārbaude attiecībā uz kvantitatīvajiem ierobežojumiem.

(5)

Gaisa kuģos esošās ugunsdzēšanas sistēmas reglamentē Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. un 8. pielikumā noteiktie gaisa kuģu ekspluatācijas un gaisa kuģu lidojumderīguma kopīgie obligātie standarti, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (2).

(6)

Tādēļ šajā konkrētajā gadījumā attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1005/2009 VI pielikuma 4.1.–4.6. punktā norādītajiem ražojumiem un iekārtām, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos, būtu jāvienkāršo licences pieteikumā norādāmās informācijas saraksts, lai būtu iespējams izsniegt vispārīgas licences, nevis katram importa un eksporta gadījumam atsevišķu licenci.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1005/2009.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1005/2009 25. panta 1. punktam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 18. panta 3. punktam pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)

atkāpjoties no a)–h) apakšpunkta, importējot vai eksportējot VI pielikuma 4.1.–4.6. punktā norādītos ražojumus un iekārtas, kuri satur halonus vai ir atkarīgi no tiem un ir paredzēti kritiskiem lietojumiem gaisa kuģos:

1)

importējamo vai eksportējamo ražojumu un iekārtu mērķis un tips, kā norādīts VI pielikuma 4.1.–4.6. punktā;

2)

to halonu tipi, ko satur vai no kā ir atkarīgi importējamie vai eksportējamie ražojumi un iekārtas;

3)

importējamo vai eksportējamo ražojumu un iekārtu kombinētās nomenklatūras kods.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/31


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1089/2013

(2013. gada 4. novembris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgās vielas diatomīta (diatomīta zemes) apstiprināšanas nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Darbīgo vielu diatomītu (diatomīta zemi) iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (2) I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2008/127/EK (3) saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2229/2004 (4) 24.b pantā norādīto procedūru. Kopš Direktīva 91/414/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, uzskata, ka šī viela ir apstiprināta atbilstoši minētajai regulai un iekļauta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (5) pielikuma A daļā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 25.a pantu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2012. gada 22. jūnijā iesniedza Komisijai secinājumu attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu par diatomītu (diatomīta zemi). Iestāde savu secinājumu par diatomītu (diatomīta zemi) darīja zināmu ziņotājam. Komisija aicināja ziņotāju iesniegt piezīmes attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu par diatomītu (diatomīta zemi). Dalībvalstis un Komisija izskatīja pārskata ziņojuma projektu un Iestādes secinājumus Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 3. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par diatomītu (diatomīta zemi).

(3)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela diatomīts (diatomīta zeme) ir uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāgroza apstiprināšanas nosacījumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(6)

Dalībvalstīm būtu jādod laiks, lai grozītu vai atceltu atļaujas, kas izsniegtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur diatomītu (diatomīta zemi).

(7)

Ja dalībvalstis atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantam atvēl pagarinājuma periodu, augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur diatomītu (diatomīta zemi), šis periods nedrīkst pārsniegt astoņpadsmit mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās dienas.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

Līdz 2014. gada 25. maijam dalībvalstis atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1107/2009 vajadzības gadījumā groza vai atceļ atļaujas, kas izsniegtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur darbīgo vielu diatomītu (diatomīta zemi).

3. pants

Pagarinājuma periods

Ja dalībvalstis atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantam piešķir pagarinājumu, tas ir pēc iespējas īsāks un beidzas vēlākais 2015. gada 25. maijā.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/127/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu vairākas darbīgās vielas (OV L 344, 20.12.2008., 89. lpp.).

(4)  Komisijas 2004. gada 3. decembra Regula (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (OV L 379, 24.12.2004., 13. lpp.).

(5)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļas 236. rindu attiecībā uz darbīgo vielu diatomītu (diatomīta zemi) aizstāj ar šādu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“236

Diatomīts (diatomīta zeme)

CAS Nr. 61790-53-2

CIPAC Nr. 647

Diatomīts (IUPAC nosaukuma nav)

Diatomīta zeme

Amorfs silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds

Diatomīts

Šis līdzeklis ir 100 % diatomīta zeme.

Ne vairāk kā 0,1 % kristāliskā silīcija dioksīda daļiņu, kas diametrā nepārsniedz 50 μm

2009. gada 1. septembris

2019. gada 31. augusts

A   DAĻA

Var izmantot profesionāli lietotāji tikai telpās kā insekticīdu un akaricīdu.

B   DAĻA

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par diatomītu (diatomīta zemi) (SANCO/2617/2008), un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2013. gada 3. oktobrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu vērību veltī lietotāju un strādnieku drošībai. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā paredz piemērotu individuālās aizsardzības un elpceļu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Vajadzības gadījumā lietošanas nosacījumos aizliedz strādnieku klātbūtni atbilstošu laika posmu pēc attiecīgā līdzekļa lietošanas, ņemot vērā šā līdzekļa radīto apdraudējumu.

Attiecīgās dalībvalstis gādā, lai ziņotāji Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei ne vēlāk kā 2015. gada 25. nobvembrī iesniegtu informāciju par diatomīta (diatomīta zemes) toksiskumu ieelpojot, jo tad varēs apstiprināt tā robežvērtības izmantošanai darbā.”


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1090/2013

(2013. gada 4. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Travia da Beira Baixa (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu ir atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Portugāles iesniegtais pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu „Travia da Beira Baixa”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc nosaukums „Travia da Beira Baixa” būtu jāieraksta reģistrā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas pielikumā minētais nosaukums ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3)  OV C 353, 17.11.2012., 14. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.4. grupa.   Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (piena produkti)

PORTUGĀLE

Travia da Beira Baixa (ACVN)


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/36


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1091/2013

(2013. gada 4. novembris),

ar ko 206. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vēra Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 7.a panta 1. punktu un 7.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2013. gada 18. oktobrī nolēma pievienot vienu fizisku personu un vienu organizāciju to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. ANO DP Sankciju komiteja 2013. gada 24. oktobrī minētajā sarakstā iekļāva vēl vienu fizisku personu. Turklāt 16. oktobrī ANO DP Sankciju komiteja nolēma sarakstā grozīt vienu ierakstu.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:

(1)

sadaļā “Fiziskās personas” pievieno šādus ierakstus:

(a)

“Muhammad Jamal Abd-Al Rahim Ahmad Al-Kashif (alias a) Muhammad Jamal Abdo Al-Kashif, b) Muhammad Jamal Abdo Al Kashef, c) Muhammad Jamal Abd-Al Rahim Ahmad Al-Kashif, d) Muhammad Jamal Abd-Al Rahim Al-Kashif, e) Muhammad Jamal Abdu, f) Muhammad Jamal, g) Muhammad Jamal Abu Ahmad (vārds kaujinieku aprindās), h) Abu Ahmad (vārds kaujinieku aprindās), i) Abu Jamal (vārds kaujinieku aprindās), j) Muhammad Gamal Abu Ahmed, k) Mohammad Jamal Abdo Ahmed (vārds kaujinieku aprindās), l) Muhammad Jamal Abduh (vārds kaujinieku aprindās), m) Muhammad Jamal Ahmad Abdu (vārds kaujinieku aprindās), n) Riyadh (vārds kaujinieku aprindās)). Adrese: Ēģipte. Dzimšanas datums: a) 1.1.1964., b) 1.2.1964. Dzimšanas vieta: Kaira, Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Pases Nr.: a) Ēģiptes pase Nr. 6487, kas izsniegta 1986. gada 30. janvārī ar vārdu Muhammad Jamal Abdu, b) Ēģiptes pase, kas izsniegta 1993. gadā ar vārdu Muhammad Jamal Abd-Al Rahim Ahmad Al-Kashif, c) Jemenas pase Nr. 388181, kas izsniegta ar vārdu Muhammad Jamal Abd-Al Rahim Al-Kashif. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 2013. gada 21. oktobris.”;

(b)

Mohamed Lahbous (alias a) Mohamed Ennouini, b) Hassan, c) Hocine) Dzimšanas datums: 1978. gads. Dzimšanas vieta: Mali. Valstspiederība: Mali. Adrese: Mali. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 2013. gada 24. oktobris.”;

(2)

sadaļā “Juridiskas personas, grupas un organizācijas” pievieno šādu ierakstu:

Muhammad Jamal Network (alias a) MJN, b) Muhammad Jamal Group, c) Jamal Network, d) Abu Ahmed Group, e) Al-Qaida in Egypt, f) AQE. Papildu informācija: darbojas Ēģiptē, Lībijā un Mali. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 2013. gada 21. oktobris.”;

(3)

ierakstu “Mati ur-Rehman Ali Muhammad (alias a) Mati-ur Rehman, b) Mati ur Rehman, c) Matiur Rahman, d) Matiur Rehman, e) Matti al-Rehman, f) Abdul Samad, g) Samad Sial, h) Abdul Samad Sial, i) Ustad Talha, j) Qari Mushtaq, k) Tariq, l) Hussain). Dzimšanas datums: aptuveni 1977. gads. Dzimšanas vieta: Chak number 36/DNB, Rajkan, Madina Colony, Bahawalpur District, Punjab Province, Pakistan. Valstspiederība: Pakistānas. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 22.8.2011.” sadaļā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

Mati ur-Rehman Ali Muhammad (alias a) Mati-ur Rehman, b) Mati ur Rehman, c) Matiur Rahman, d) Matiur Rehman, e) Matti al-Rehman, f) Abdul Samad, g) Samad Sial, h) Abdul Samad Sial, i) Ustad Talha, j) Qari Mushtaq, k) Tariq, l) Hussain). Dzimšanas datums: aptuveni 1977. gads. Dzimšanas vieta: Chak number 36/DNB, Rajkan, Madina Colony, Bahawalpur District, Punjab Province, Pakistan. Valstspiederība: Pakistānas. Papildu informācija: ārējā izskata apraksts: 5 pēdas 2 collas; 157,4 cm. Tēva vārds: Ali Muhammad. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 22.8.2011.”


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/38


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1092/2013

(2013. gada 4. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

50,8

MA

41,9

MK

59,5

TR

75,3

ZZ

56,9

0707 00 05

AL

54,1

EG

180,4

MK

66,2

TR

147,3

ZZ

112,0

0709 93 10

AL

50,7

TR

120,6

ZZ

85,7

0805 50 10

CL

81,7

TR

80,7

ZA

54,2

ZZ

72,2

0806 10 10

BR

225,0

TR

173,7

ZZ

199,4

0808 10 80

CL

210,3

NZ

175,8

US

146,6

ZA

122,1

ZZ

163,7

0808 30 90

CN

85,6

TR

119,7

ZZ

102,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/40


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 31. oktobris),

ar ko groza Lēmumus 2005/734/EK, 2006/415/EK un 2007/25/EK attiecībā uz to piemērošanas periodu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7148)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/635/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (3), un jo īpaši tās 18. pantu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (4), un jo īpaši tās 63. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saistībā ar ļoti patogēnās H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem un lai aizsargātu dzīvnieku un cilvēku veselību Savienībā, tika pieņemti Komisijas Lēmumi 2005/734/EK (5), 2006/415/EK (6) un 2007/25/EK (7).

(2)

Lēmumā 2005/734/EK ir noteikti biodrošības pasākumi, kas jāveic, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno H5N1 apakštipa putnu gripu no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un paredzēta agrīnas konstatācijas sistēma īpaši apdraudētos apgabalos. Lēmumā 2006/415/EK ir noteikti daži aizsardzības pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad uzliesmo ļoti patogēnā H5N1 apakštipa putnu gripa mājputnu vidū kādā dalībvalstī, tostarp A un B apgabalu noteikšana, ja radušās aizdomas vai ir apstiprināts šīs slimības uzliesmojums. Turklāt Lēmums 2007/25/EK attiecas uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu un tādu lolojumputnu pārvietošanu Savienībā, kas ir kopā ar to īpašniekiem.

(3)

Minētajos lēmumos noteiktos pasākumus piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr trešās valstīs aizvien turpinās ļoti patogēnās H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumi savvaļas putnu un mājputnu populācijās, tādējādi arī Savienībā radot apdraudējumu dzīvnieku un cilvēku veselībai.

(4)

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju attiecībā uz ļoti patogēno H5N1 apakštipa putnu gripu, ir lietderīgi arī turpmāk mazināt risku, ko rada minētā infekcija, saglabājot biodrošības pasākumus, agrīnās noteikšanas sistēmas un dažus aizsardzības pasākumus saistībā ar slimības uzliesmojumiem mājputniem un lolojumputnu pārvietošanu no trešām valstīm uz Savienību.

(5)

Turklāt Savienības ātrās reaģēšanas tīkla ārējais novērtējums (8) 2012. gadā ir pierādījis, ka aizsardzības pasākumus saistībā ar putnu gripas uzliesmojumiem, tostarp Lēmumā 2006/415/EK noteiktos pasākumus, kas pieņemti Savienības līmenī, dalībvalstis uzskata par atbilstīgiem un iedarbīgiem.

(6)

Tāpēc Lēmumu 2005/734/EK, 2006/415/EK un 2007/25/EK piemērošanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2015. gada 31. decembrim.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmumi 2005/734/EK, 2006/415/EK un 2007/25/EK.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/734/EK 4. pantā datumu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 31. decembrim”.

2. pants

Lēmuma 2006/415/EK 12. pantā datumu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 31. decembrim”.

3. pants

Lēmuma 2007/25/EK 6. pantā datumu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 31. decembrim”.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(5)  Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmums 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (OV L 274, 20.10.2005., 105. lpp.).

(6)  Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmums 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp.).

(7)  Komisijas 2006. gada 22. decembra Lēmums 2007/25/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēno putnu gripu un tādu lolojumputnu ievešanu Kopienā, kas ir kopā ar to īpašniekiem (OV L 8, 13.1.2007., 29. lpp.).

(8)  http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/strategy/pillars/docs/23_final_report_eu_rapid_response.pdf


5.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/42


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 31. oktobris),

ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7162)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/636/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteikti vispārīgi principi, kas Savienības un valstu līmenī reglamentē pārtiku un barību kopumā, un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā paredzēti ārkārtas pasākumi gadījumos, ja ir acīmredzams, ka pārtika vai barība, kura importēta no kādas trešās valsts, var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šo risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktajiem pasākumiem.

(2)

Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (2), pieņēma pēc A hepatīta uzliesmojuma cilvēkiem, kuri bija pārtikā lietojuši ar A hepatīta vīrusu (HAV) inficētas gliemenes, kas importētas no Peru. Sākotnēji lēmums tika piemērots līdz 2009. gada 31. martam, taču ar Komisijas 2012. gada 23. novembra Īstenošanas lēmumu 2012/729/ES, ar ko attiecībā uz piemērošanas termiņu groza Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (3), šis piemērošanas termiņš tika pagarināts līdz 2013. gada 30. novembrim.

(3)

Peru kompetentā iestāde iesniedza papildu informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas īstenoti, lai novērstu trūkumus, kuri konstatēti konkrētu gliemeņu kontroles sistēmā. Tomēr joprojām ir vairāki neatrisināti jautājumi. Piemēram, uzraudzības programmu rezultātos par iepriekšējo gadu nav iekļauta Donax gliemeņu (Donax spp.), kuras atzina par slimības uzliesmojuma izraisītājām, kontrole. Tāpēc nevar secināt, ka Peru kompetentās iestādes sniegtās garantijas patlaban ir pietiekamas, lai atceltu ārkārtas pasākumus.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2008/866/EK piemērošanas termiņš.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/866/EK 5. pantā datumu “2013. gada 30. novembrim” aizstāj ar datumu “2014. gada 30. novembrim”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 307, 18.11.2008., 9. lpp.

(3)  OV L 327, 27.11.2012., 56. lpp.