23.10.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1014/2013

(2013. gada 22. oktobris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2380/2001, (EK) Nr. 1289/2004, (EK) Nr. 1455/2004, (EK) Nr. 1800/2004, (EK) Nr. 600/2005, (ES) Nr. 874/2010, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 388/2011, (ES) Nr. 532/2011 un (ES) Nr. 900/2011 attiecībā uz konkrētu dzīvnieku barības piedevu atļaujas turētāja nosaukumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Pfizer Ltd ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu, ierosinot mainīt atļauju turētāja nosaukumu Komisijas Regulās (EK) Nr. 2380/2001 (2), (EK) Nr. 1289/2004 (3), (EK) Nr. 1455/2004 (4), (EK) Nr. 1800/2004 (5), (EK) Nr. 600/2005 (6), (ES) Nr. 874/2010 (7), Komisijas Īstenošanas regulās (ES) Nr. 388/2011 (8), (ES) Nr. 532/2011 (9) un (ES) Nr. 900/2011 (10).

(2)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka saskaņā ar uzņēmuma Pfizer Ltd lēmumu pārveidot savu dzīvnieku veselības nodaļu par neatkarīgu uzņēmumu ar nosaukumu Zoetis Belgium SA un visas uzņēmuma Pfizer Ltd tirdzniecības atļaujas attiecībā uz kokcidiostatiem nodot uzņēmumam Zoetis Belgium SA uzņēmumam Zoetis Belgium SA pieder tirdzniecības tiesības uz piedevām dekokvinātu, lazalocīda A nātrija sāli, alfa-maduramicīnamoniju, robenidīna hidrohlorīdu un salinomicīnu.

(3)	Ierosinātās izmaiņas atļaujas nosacījumos ir tikai administratīvas, un jauns attiecīgo piedevu novērtējums nav nepieciešams. Par pieteikumu tika informēta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

(4)	Lai pieteikuma iesniedzējs savas tirdzniecības tiesības varētu izmantot ar nosaukumu Zoetis Belgium SA, jāmaina attiecīgo atļauju nosacījumi.

(5)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 2380/2001, (EK) Nr. 1289/2004, (EK) Nr. 1455/2004, (EK) Nr. 1800/2004, (EK) Nr. 600/2005, (ES) Nr. 874/2010 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 388/2011, (ES) Nr. 532/2011 un (ES) Nr. 900/2011.

(6)	Tā kā grozījumi atļaujas nosacījumos nav saistīti ar drošību, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kura laikā varētu izlietot pašreizējos krājumus.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2380/2001

Pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1289/2004

Pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1455/2004

Pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

4. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1800/2004

Pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

5. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 600/2005

I pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

6. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 874/2010

Regulu (ES) Nr. 874/2010 groza šādi:

a)	virsrakstā vārdus “Alpharma (Belgium) BVBA” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”;

b)	pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

7. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 388/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 388/2011 groza šādi:

a)	virsrakstā vārdus “Alpharma (Beļģija) BVBA” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”;

b)	pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

8. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 532/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 532/2011 groza šādi:

a)	virsrakstā vārdus “Alpharma Belgium BVBA” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”;

b)	I pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

9. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 900/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 900/2011 groza šādi:

a)	virsrakstā vārdus “Alpharma (Beļģija) BVBA” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”;

b)	pielikuma otrajā ailē vārdus “Pfizer Ltd” aizstāj ar vārdiem “Zoetis Belgium SA”.

10. pants

Pārejas noteikumi

Esošos krājumus, kuri ir ražoti un marķēti pirms 2013. gada 12. novembra, saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2013. gada 12. novembra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz šie krājumi beidzas.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) Komisijas 2001. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2380/2001 par lopbarības piedevas atļaušanu uz 10 gadiem (OV L 321, 6.12.2001., 18. lpp.).

(3) Komisijas 2004. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 1289/2004 par atļaujas izsniegšanu uz desmit gadiem, lai lopbarībā varētu izmantot piedevu “Deccox®”, kas ietilpst kokcidiostatu un citu zāļu grupā (OV L 243, 15.7.2004., 15. lpp.).

(4) Komisijas 2004. gada 16. augusta Regula (EK) Nr. 1455/2004, ar ko uz desmit gadiem atļauj izmantot dzīvnieku pārtikā piedevu “Avatec 15 %”, kas pieder kokcidiostatu un citu zāļu grupai (OV L 269, 17.8.2004., 14. lpp.).

(5) Komisijas 2004. gada 15. oktobra Regula (EK) Nr. 1800/2004 par atļaujas izsniegšanu uz desmit gadiem, lai dzīvnieku barībā varētu izmantot piedevu “Cycostat 66G”, kas pieder kokcidiostatu un citu zāļu līdzekļu grupai (OV L 317, 16.10.2004., 37. lpp.).

(6) Komisijas 2005. gada 18. aprīļa Regula (EK) Nr. 600/2005 par jaunu atļauju uz desmit gadiem izmantot kokcidiostatu par lopbarības piedevu, provizorisko atļauju piedevai un pastāvīgo atļauju dažām lopbarības piedevām (OV L 99, 19.4.2005., 5. lpp.).

(7) Komisijas 2010. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 874/2010 par atļauju izmantot lazalocīda A nātrija sāli kā barības piedevu tītariem līdz 16 nedēļu vecumam (atļaujas turētājs Alpharma (Belgium) BVBA) un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2430/1999 (OV L 263, 6.10.2010., 1. lpp.).

(8) Komisijas 2011. gada 19. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 388/2011 par atļauju izmantot alfa-maduramicīnamoniju kā barības piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs Alpharma (Beļģija) BVBA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2430/1999 (OV L 104, 20.4.2011., 3. lpp.).

(9) Komisijas 2011. gada 31. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 532/2011 par atļauju lietot robenidīna hidrohlorīdu kā barības piedevu vaislas trušiem un gaļas trušiem (atļaujas turētājs Alpharma Belgium BVBA) un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2430/1999 un Regulā (EK) Nr. 1800/2004 (OV L 146, 1.6.2011., 7. lpp.).

(10) Komisijas 2011. gada 7. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 900/2011 par atļauju izmantot lazalocīda A nātrija sāli par barības piedevu fazāniem, pērļu vistiņām, paipalām un irbēm, izņemot dējējputnus (atļaujas turētājs Alpharma (Beļģija) BVBA) (OV L 231, 8.9.2011., 15. lpp.).

23.10.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/6

PADOMES LĒMUMS 2013/517/KĀDP

(2013. gada 21. oktobris)

par Savienības atbalstu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)	Savienība aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši nodrošinot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas iestādes, piemēram, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA).

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP par daudzpusēju nolīgumu masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (1). Minētajā kopējā nostājā inter alia tika pausts aicinājums veicināt SAEA vispusīgu garantiju nolīgumu un papildprotokolu noslēgšanu, un Savienība apņēmās tiekties uz to, lai SAEA vispusīgos garantiju nolīgumus un papildprotokolus padarītu par SAEA pārbaudes sistēmas standartu.

(4)	Padome 2004. gada 17. maijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/495/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic atbilstīgi tās Kodoldrošības programmai, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2).

(5)	Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/574/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (3).

(6)	Padome 2006. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2006/418/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (4).

(7)	Padome 2008. gada 14. aprīlī pieņēma Vienoto rīcību 2008/314/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (5).

(8)	Padome 2010. gada 27. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/585/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (6).

(9)	Spēcīgas iedarbības radioaktīvo avotu kontroles stiprināšana saskaņā ar G8 paziņojumu un Rīcības plānu attiecībā uz radioaktīvu avotu drošības stiprināšanu, kas pieņemts 2003. gada Eviānas samitā, joprojām ir svarīgs Savienības mērķis, kuru tā tieksies sasniegt, iesaistot trešās valstis.

(10)

Līgumslēdzējas valstis un Eiropas Atomenerģijas kopiena 2005. gada 8. jūlijā panāca konsensu par grozījumiem Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā (CPPNM), lai paplašinātu tās darbības jomu, ietverot kodolmateriālu un kodoliekārtu miermīlīgu izmantošanu un glabāšanu valstī, kā arī pārvadāšanu, un lai līgumslēdzējām valstīm noteiktu par pienākumu paredzēt kriminālsodus par pārkāpumiem.

(11)	2007. gada 7. jūlijā stājās spēkā Starptautiskā konvencija par kodolterorisma apkarošanu. Tajā līgumslēdzējām valstīm izvirzīta prasība ieviest tiesību aktus, ar ko par konvencijā noteiktajiem nodarījumiem tiek paredzēta kriminālatbildība.

(12)	SAEA tiecas sasniegt tos pašus mērķus kā tie, kas izklāstīti šā lēmuma 3. līdz 11. apsvērumā. SAEA to dara, īstenojot savu Kodoldrošības plānu, ko pilnībā finansē no brīvprātīgām iemaksām SAEA Kodoldrošības fondā.

(13)

Savienība piedalās kodoldrošības samita procesā, un tā ir apņēmības pilna turpināt izvērst centienus, lai stiprinātu kodoldrošību un šajā ziņā atbalstītu trešās valstis. Savienība pauž gandarījumu par nesenajiem pasākumiem, ar ko stiprina SAEA Kodoldrošības programmu, kā arī par Starptautisko kodoldrošības konferenci, ko SAEA rīkoja 2013. gada 1. līdz 5. jūlijā. Savienības mērķis ir turpināt noturīgi un efektīvi īstenot iepriekšējās vienotās rīcības un Padomes lēmumus, ar kuriem atbalsta SAEA kodoldrošības plānus, un tā, ņemot vērā SAEA Kodoldrošības plāna (2014–2017) pieņemšanu, ir apņēmības pilna sniegt papildu atbalstu. Lai izvairītos no centienu dublēšanās, panāktu maksimālu izmaksu lietderību un turpinātu mazināt riskus, tiks izvērsta cieša koordinācija attiecībā uz ES ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu risku mazināšanas izcilības centru (CBRN) ierosmi, kā arī attiecībā uz citām ierosmēm un programmām.

(14)

Šā lēmuma tehniska īstenošana būtu jāuztic SAEA, kura, pamatojoties uz tās ilgā laikā uzkrātajām un plaši atzītajām speciālām zināšanām kodoldrošības jomā, varētu būtiski stiprināt attiecīgās spējas valstīs, kurās tiek veiktas darbības. Savienības atbalstītos projektus var finansēt tikai ar brīvprātīgām iemaksām SAEA Kodoldrošības fondā. Šādas Savienības veiktas iemaksas būs nozīmīgas, lai SAEA dotu iespēju spēlēt izšķirošu lomu kodoldrošības jomā, atbalstot valstu centienus izpildīt pienākumus, ko tās uzņēmušās kodoldrošības jomā, kā tas arī atzīts saistībā ar kodoldrošības samita procesu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai nekavējoties un praktiski īstenotu konkrētus elementus, kas paredzēti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, Savienība atbalsta SAEA kodoldrošības un pārbaudes jomās veiktās darbības nolūkā veicināt šādu mērķu sasniegšanu:

a)	panākt progresu, tiecoties sasniegt starptautisko kodolieroču neizplatīšanas un kodoldrošības instrumentu vispārēju piemērošanu, ietverot SAEA vispusīgu garantiju nolīgumus un papildprotokolus;

b)	stiprināt izplatīšanas riska apdraudētu materiālu un iekārtu, kā arī attiecīgu tehnoloģiju aizsardzību, sniedzot palīdzību kodoldrošības un garantiju pasākumu jomas likumdošanā un reglamentācijā;

c)	stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu.

2. Mērķis SAEA projektiem, kas atbilst stratēģijā paredzētajiem pasākumiem, ir:

—	nodrošināt tā atbalsta noturību un efektivitāti, kuru sniedza ar iepriekšējām vienotajām rīcībām un Padomes lēmumiem,

—	stiprināt valstu vietējo kodoldrošības atbalsta infrastruktūru,

—	uzlabot valstu leģislatīvo un regulatīvo sistēmu,

—	stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības sistēmas un pasākumus,

—	uzlabot valstu institucionālās infrastruktūras un spējas, ar ko pievērsties tiem kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kas nav regulatīvā kontrolē,

—	stiprināt valstu reakcijas un pretestības spējas attiecībā uz kibernoziedzību, kas ietekmē kodoldrošību, un atbalstīt zinātību par to,

—

attīstīt papildu laboratoriju spējas, lai atbalstītu tādu nozares kontroles tehnoloģiju un elektroniskās sistēmas līmeņa tehnoloģiju izvērtēšanu, kuras lieto, lai apzinātu ar kodolmateriāliem saistītu kibernoziegumu izmantotos trūkumus, un izpētīt un sekmēt informētību par šādiem jautājumiem, tostarp piedaloties reģionālā informācijas apmaiņā un izmantojot kompensācijas vai trūkumu labošanas pasākumus.

Saņēmējvalstis un projektus izvēlas Padome, pamatojoties uz vispusīgu SAEA veiktu vajadzību izvērtējumu un vairākiem citiem apsvērumiem, lai nodrošinātu darbības maksimālu ietekmi.

Sīki izstrādāts projektu apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”).

2. Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenotāja struktūra ir SAEA. Tā šo uzdevumu veic AP kontrolē. Šajā nolūkā AP ar SAEA noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1. Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai paredzētā finanšu atsauces summa ir EUR 8 050 000.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pienācīgu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar SAEA noslēdz finansēšanas nolīgumu. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka SAEA jānodrošina Savienības ieguldījuma publicitāte, kas atbilst tā apjomam.

4. Šā panta 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu Komisija cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1. AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz SAEA sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Šie ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā.

2. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 36 mēnešus pēc dienas, kad Komisija un SAEA noslēdz finansēšanas nolīgumu, vai 12 mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja šajā laikposmā minēto finansējuma nolīgumu nenoslēdz.

Luksemburgā, 2013. gada 21. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.

(2) OV L 182, 19.5.2004., 46. lpp.

(3) OV L 193, 23.7.2005., 44. lpp.

(4) OV L 165, 17.6.2006., 20. lpp.

(5) OV L 107, 17.4.2008., 62. lpp., labots ar OV L 212, 7.8.2008., 6. lpp.

(6) OV L 259, 1.10.2010., 10. lpp.

PIELIKUMS

Eiropas Savienības atbalsts SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

Saņēmējvalstu atbilstība un to izvēle

Valstis, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo lēmumu, ir visas SAEA dalībvalstis un citas valstis, kurām kodoldrošības jomā ir vajadzīgs atbalsts, ja Savienība, pamatojoties uz SAEA priekšlikumu, par to pieņem attiecīgu lēmumu veikt prioritāru darbību.

Lai nodrošinātu maksimālu darbības ietekmi, attiecīgās ES Padomes struktūras saņēmējvalstis un tajās īstenojamos projektus izvēlēsies, pamatojoties uz vispusīgu SAEA veiktu vajadzību izvērtējumu un citiem atbilstīgiem apsvērumiem (izvērtēšanas un lēmumu izstrādes stadija). Lai izvairītos no centienu dublēšanās, panāktu maksimālu izmaksu lietderību un turpinātu mazināt riskus, tiks izvērsta cieša koordinācija attiecībā uz ES CBRN risku mazināšanas izcilības centru ierosmi, kā arī attiecībā uz citām ierosmēm un programmām. Līdzekļus īpašām darbībām izmantos atbilstīgi Savienības prioritātēm un ņemot vērā regulāru iepriekšēju apspriešanos.

Projektus īstenos izvēlētajās saņēmējvalstīs, un tie var aptvert darbības, ko veic šādās septiņās jomās:

1)	ar iepriekšējām vienotām rīcībām un Padomes lēmumiem sniegtā atbalsta noturība un efektivitāte;

2)	valstu vietējo kodoldrošības atbalsta infrastruktūru stiprināšana;

3)	valstu leģislatīvo un regulatīvo sistēmu uzlabošana;

4)	kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības sistēmu un pasākumu stiprināšana;

5)	valstu institucionālo infrastruktūru un spēju, ar ko pievērsties tiem kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kas nav regulatīvā kontrolē, uzlabošana;

6)	valstu reakcijas un pretestības spēju attiecībā uz kibernoziedzību, kam ir ietekme uz kodoldrošību, stiprināšana un zinātības par to atbalstīšana,

7)	laboratoriju spējas, vēršoties pret kibernoziegumiem, kas saistīti ar kodolmateriāliem

I. IZVĒRTĒŠANAS UN LĒMUMA IZSTRĀDES STADIJA

Mērķis

—	Izvērtēšana, ko veic SAEA, izmantojot Lēmumā Nr. 2010/585/KĀDP izstrādāto metodoloģiju un kritērijus, attiecībā uz saņēmējvalstu kodoldrošības uzlabojumu vajadzībām. Šādā izvērtējumā izskatīs visu septiņu minēto jomu attiecīgos kritērijus.

—	Izmantot vispārējā izvērtējuma rezultātus un citus atbilstīgus apsvērumus, lai izvēlētos valstis, kurās īstenos projektus.

Rezultāti

—

Tiek nodrošināts pārskats par rezultātiem, ko devis izvērtējums par kodoldrošības atbalstu saņēmējvalstīs, gan attiecībā uz valsts līmeni, gan atsevišķām iekārtām, vietām un transportu vai citām pielietojuma vietām, kurās izmanto vai glabā kodolmateriālus un radioaktīvus materiālus, tostarp attiecībā uz infrastruktūru, kas paredzēta materiāliem, kuri nav regulatīvā kontrolē.

—	Attiecībā uz visām septiņām minētajām jomām tiks apzinātas saņēmējvalstis un projekti un izstrādāts ierosināto saņēmējvalstu un saņēmēju rezerves (otrā prioritāte) saraksts, lai atbilstīgi šim lēmumam saņemtu atbalstu.

SAEA, pamatojoties uz līdzfinansējumu, veiks daļu šā darba, sedzot aptuveni 1 % no kopējām projekta atbilstīgajām izmaksām. Šo darbu veiks, pamatojoties uz SAEA speciālām zināšanām šajā jautājumā.

II. PAR PRIORITĀRIEM ATZĪTO PROJEKTU ĪSTENOŠANAS STADIJA

1. joma. Ar iepriekšējām vienotām rīcībām un Padomes lēmumiem sniegtā atbalsta noturība un efektivitāte

Stratēģiskais mērķis

Turpināt noturīgi un efektīvi īstenot iepriekšējās vienotās rīcības un Padomes lēmumus, kuru pamatā ir SAEA kodoldrošības plāni, kas izstrādāti, lai:

—

sekmētu pasaules mēroga centienus sasniegt globālu un efektīvu drošību kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu izmantošanā, glabāšanā un/vai pārvadāšanā, kā arī ar tiem saistītās iekārtās, pēc attiecīga lūguma atbalstot valstu centienus izveidot un uzturēt efektīvu kodoldrošību, sniedzot palīdzību spēju veidošanā, vadībā, cilvēkresursu attīstībā, noturīguma nodrošināšanā un riska mazināšanā,

—

palīdzētu ievērot un īstenot ar kodoldrošību saistītus starptautiskus juridiskus instrumentus un stiprinātu starptautisku sadarbību un tādas palīdzības koordināciju, kuru sniedz ar divpusējām programmām un citām starptautiskām ierosmēm, tā, lai vienlaikus veicinātu droša un miermīlīga kodolenerģijas un radioaktīvu vielu izmantojuma iespējas,

—	apkopojot izvērtējuma misiju rezultātus un SAEA rīcībā esošo informāciju un izmantojot pārrunas starp attiecīgo valsti un SAEA, apzinātu saņēmējvalstis.

Mērķis

—	Nodrošināt noturību, turpmāku efektivitāti un ietekmi, kas paredzēta saskaņā ar iepriekšējām vienotām rīcībām un Padomes lēmumiem, tostarp ar tehniskām sistēmām, cilvēkresursu spējām un konsolidācijas vai repatriācijas darbībām.

—	Vairot ieguvumus, ko dod starptautisks, reģionāls un valsts atbalsts un darbības, ar ko nodrošina kvalitatīvus cilvēkresursus un tehnisku un zinātnisku atbalstu, pamatojoties uz resursu efektīvu izmantošanu.

Rezultāti

—	To uzdevumu noturības, efektivitātes un ietekmes izvērtēšana, kurus īstenoja ar iepriekšējām vienotām rīcībām un Padomes lēmumiem.

—	Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas izstrādāšana un sagatavošana ieviešanai, tostarp valstīs, kas ir saņēmušas kodoldrošības atbalstu, īstenojot tās pārbaudi un izmēģinājumus.

—	Tādas turpmākas palīdzības apzināšana, kas būtu vajadzīga, lai nodrošinātu vai garantētu iecerēto kodoldrošības uzlabojumu noturību.

—

Atbalsta sniegšana, lai turpinātu nodrošināt funkcionējošas iekārtas un kompetentu personālu, izmantojot turpmāku palīdzību, lai izveidotu pastāvīgas vietējās spējas iekārtu apkopei, nefunkcionējošu iekārtu remontam vai bojātu detaļu nomaiņai, kā arī lai pēc iespējas sekmētu valstu iesaistīšanos reģionālu spēju veidošanas centienos.

—	Kompetentu darbinieku pieejamības nodrošināšana, izmantojot apmācību un izglītību.

2. joma. Valstu vietējo kodoldrošības atbalsta infrastruktūru stiprināšana

Stratēģiskais mērķis

SAEA programmas palīdz valstīm integrēt daudzās darbības, kas nodrošina kodoldrošības uzlabojumu noturību. Lai pievērstos valsts un reģionālo pienākumu klāstam, tiek sniegts cilvēkresursu attīstības atbalsts, kas ir vērsts gan uz apmācību, gan akadēmiskām izglītības programmām. SAEA arī sniedz atbalstu valstīm, kuras vēlas attīstīt kodoldrošības atbalsta centrus (NSSC), kas veidoti, lai valsts un reģionu līmenī sekmētu cilvēkresursu attīstību un sniegtu tehniskā atbalsta pakalpojumus (piemēram, ierīču nodrošināšanu un apkopes veikšanu).

Mērķis

—	Sadarbojoties un koordinējot darbības ar attiecīgajām valsts iestādēm un citām ES ierosmēm, izstrādāt un pārskatīt valsts integrēto kodoldrošības atbalsta plānu (INSSP) un īstenot konsultāciju misijas, kas būs pamats attiecīgās valsts kodoldrošības uzlabojumiem.

—	Palīdzēt valstīm nodrošināt tāda vietēja tehniska un zinātniska atbalsta pieejamību, kā arī tādu cilvēkresursu attīstību, kuri vajadzīgi efektīvai un noturīgai kodoldrošībai.

Rezultāti

—	Tiek attīstīti un pārskatīti valsts INSSP, kuri ir pielāgoti konkrētai valstij specifiskām vispusīgām vajadzībām un kuros ir apzināti secinājumi un ieteikumi, lai nostiprinātu attiecīgās valsts drošību.

—	Ar pašreizējiem un turpmākiem ES CBRN risku mazināšanas izcilības centriem un citām attiecīgām darbībām atbilstīgajos reģionos tiek koordinētas darbības, kas saistītas ar valsts NSSC izveidi.

—	Tiek nodrošinātas iekārtas un ekspertu pakalpojumi, ar ko atbalsta valstu NSSC izveidi, sekmē attiecīgas kodoldrošības kultūras ieviešanu un veicina gūtās pieredzes un paraugprakses izmantošanu, lai panāktu turpmākus uzlabojumus un pielietojumu plašākā CBRN perspektīvā.

3. joma. Valstu leģislatīvo un regulatīvo sistēmu uzlabošana

Stratēģiskais mērķis

SAEA sniedz vispusīgus kodoldrošības ieteikumus un norādījumus, lai atbalstītu globālo kodoldrošības sistēmu. Pamatojoties uz minētajiem norādījumiem, SAEA pēc valstu lūguma uz valstīm nosūta dažādas ekspertu konsultāciju misijas, kas sniedz mērķtiecīgu leģislatīvu palīdzību, lai stiprinātu valstu leģislatīvo un regulatīvo sistēmu, un sekmē ar kodoldrošību saistītu starptautisku juridisku instrumentu ievērošanu un īstenošanu.

Mērķis

—	Stiprināt valstu leģislatīvo un regulatīvo sistēmu, kā arī valstu spējas reģionālā līmenī apmainīties ar paraugpraksēm, jo tās attiecas uz jebkuru iestādi, kas saistīta ar kodolmateriālu un radioaktīvu materiālu drošību, neatkarīgi no tā, vai šādi materiāli ir regulatīvā kontrolē vai ne.

—

Piedāvāt valstīm rentablus veidus, ar ko tām palīdzētu izpildīt pienākumus, kurus tās uzņēmušās valsts, reģiona vai starptautiskā līmenī, ieviest saistošus starptautiskus juridiskus instrumentus (tostarp garantiju nolīgumus un papildprotokolus) un ievērot apņemšanās attiecībā uz nesaistošiem juridiskiem instrumentiem.

Rezultāti

—

Tiek vairots tādu valstu skaits, kas valsts līmenī ir sākušas attīstīt un pieņemt vispārējus un saskaņotus tiesību aktus, kuri attiecas uz kodoldrošību, garantiju pasākumiem, drošumu un atbildību par kodolkaitējuma nodarīšanu, tostarp pamatojoties uz sinerģijām ar darbībām, ko Savienība īstenojusi ar citiem instrumentiem (piemēram, Kodoldrošības sadarbības instruments un Pirmspievienošanās instruments), un valstis, kas izrāda interesi sākt kodolenerģijas programmu, tiek mudinātas kodoldrošību uzskatīt par galveno apsvērumu.

—

Tiek sniegti ekspertu padomi, izmantojot SAEA izvērtējuma dienestus (piemēram, Starptautiskais Kodoldrošības dienests (INSServ), Starptautiskais Fiziskās aizsardzības padomdevējs dienests (IPPAS), Integrētā kodolmateriālu infrastruktūras pārskata misija (INIR), Integrētais regulatīvā pārskata dienests (IRRS), Starptautiskais SSAC padomdevējs dienests (ISSAS)) un citus konsultatīvus dienestus, kā arī iekārtas un apmācību, kas norādīti dokumentos izklāstītajos rezultātos.

—	Ir palielināts tādu valstu skaits, kas ir pievienojušās CPPNM un tās grozījumam un/vai paziņojušas par savu nodomu īstenot starptautiskos juridiskos instrumentus, ar kuriem atbalsta kodoldrošības sistēmu.

—	Atbilstīgi Radioaktīvo avotu drošuma un drošības rīcības kodeksam un Radioaktivitātes avotu importa un eksporta norādījumiem ir uzlabota radiācijas drošuma un radioaktīvu materiālu drošības valsts regulatīvā infrastruktūra.

—	Ir stiprinātas valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu garantiju nolīgumus un papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar SAEA, jo īpaši attiecībā uz vispusīgas valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas (SSAC) īstenošanu.

4. joma. Kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības sistēmu un pasākumu stiprināšana

Stratēģiskais mērķis

SAEA turpinās sekmēt globālās un valsts kodoldrošības uzlabojumus, izmantojot darbības, ar ko pēc attiecīga lūguma atbalstīs valstu centienus mazināt iespējamību, ka izmantošanā esošos, uzglabātos vai pārvadātos kodolmateriālus vai citus radioaktīvus materiālus varētu izmantot ļaunprātīgās darbībās. Valsts kodoldrošības sistēmas ir jāatbalsta, izmantojot valsts kodoldrošības atbalsta centru izveidi, lai nodrošinātu resursu bāzi, sistemātiski sekmētu valsts īstenotu apmācību un nodrošinātu īpašu tehnisko atbalstu, kas ir vajadzīgs, lai efektīvi izmantotu atklāšanas instrumentus un citas kodoldrošības tehniskās sistēmas un lai veiktu to tehnisko apkopi.

Mērķis

—	Stiprināt valsts primāro aizsardzību, kas ir kodolmateriālu un citu radioloģisku materiālu un ar tiem saistītu iekārtu un transporta sistēmu drošība.

—	Lokalizēt un apzināt radioaktīvus avotus, kas atrodas apstākļos, kuri liecina par vajadzību veikt šo avotu kondicionēšanu un nogādāt tos drošās glabāšanas vietās izvēlētajās valstīs, cita starpā atgriezt tos izcelsmes vai piegādātājā valstī.

—

Stiprināt tehniskas un administratīvas sistēmas, kas ieviestas kodolmateriālu uzskaitei un kontrolei, tostarp stiprināt pastāvošās SSAC, kas izveidotas garantiju nolīgumu un papildprotokolu īstenošanai, tostarp valstīs, kurās ir ierobežotas kodolprogrammas un kurām ir mazāk pienākumu iesniegt ziņojumus saskaņā ar to garantiju nolīgumiem pievienotajiem t. s. “mazu apjomu protokoliem”.

—	Izvēlētajās valstīs stiprināt radioaktīvu vielu, materiālu un avotu valsts reģistrus vai, attiecīgā gadījumā, izveidot tos.

Rezultāti

—

Tiek īstenoti fiziskās aizsardzības pasākumi attiecībā uz kodolmateriālu izvēlētajās kodoliekārtās un vietās, kā arī tādu radioaktīvu avotu aizsardzība, kurus izmanto ārpus kodolnozares (piemēram, medicīnā vai rūpniecībā, vai radioaktīvu atkritumu jomā), tostarp attiecīgā gadījumā plašāk izmantojot reģionālu paraugprakšu apmaiņu.

—	Ir samazināts risks, ko rada radioaktīvi avoti neaizsargātos apstākļos, jo tiem nodrošināta efektīvāka fiziskā aizsardzība vai attiecīgā gadījumā tie ir demontēti un pārvietoti uz drošām glabāšanas vietām attiecīgajā valstī vai citās izvēlētās valstīs.

—	Izvēlētajās valstīs sniedzot atbalstu valsts meklēšanas un nodrošināšanas pasākumiem, ir samazināts tādu radioaktīvu avotu skaits, kas atrodas nekontrolētos un neaizsargātos apstākļos.

—

Ir izveidotas un tiek uzturētas efektīvas tehniskas un administratīvas sistēmas, lai veiktu kodolmateriālu drošības uzskaiti un kontroli, tostarp izveidojot jaunas un/vai stiprinot pastāvošās SSAC, sistēmas, kas atbilst garantiju nolīgumiem un papildprotokoliem, tostarp valstīs, uz kurām attiecas “mazu apjomu protokoli”.

—	Valstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu, ir veikta darbinieku apmācība, kas palielina iespēju, ka tiks īstenots un uzturēts efektīvs fiziskās aizsardzības režīms.

5. joma. Valstu institucionālo infrastruktūru un spēju, ar ko pievērsties tiem kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kuri nav regulatīvā kontrolē, uzlabošana

Stratēģiskais mērķis

SAEA turpina nodrošināt atbalstu valstīm, lai pastiprinātu valsts kodoldrošības spējas, ar ko iedzīvotājus, īpašumu un vidi aizsargā no kodoldrošības incidentiem, kas saistīti ar tādu kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu izmantošanu, kas nav regulatīvā kontrolē. SAEA ir būtiska nozīme, atklājot šādus materiālus un reaģējot uz šādiem incidentiem, turklāt par prioritāti tiek izvirzīta tādu valsts spēju attīstība, ar kurām izveido efektīvas robežkontroles un nodrošina aizsardzību un reakciju attiecībā uz risku, ka lielos sabiedriskos pasākumos tiek veiktas ļaunprātīgas darbības.

Mērķis

Stiprināt valsts novēršanas, atklāšanas, reaģēšanas un aizsardzības spējas, lai iedzīvotājus, īpašumu, vidi un sabiedrību pasargātu no tādām kriminālām darbībām vai tīšiem neatļautiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar kodolmateriāliem vai citiem radioaktīviem materiāliem, kuri nav regulatīvā kontrolē, tostarp izmantojot reģionālus spēju veidošanas centienus, ja tādi ir pieejami.

Rezultāti

—	Ir ieviesta institucionāla infrastruktūra, ar ko pārvalda materiālus, kas nav regulatīvā kontrolē.

—	Ir izveidota un īstenota valsts kodoldrošības atklāšanas sistēma.

—

Ir izveidotas efektīvas vietējās spējas, ar ko veic tādu nozieguma vietu pārvaldību, kurās izdarīti radioloģiskie pārkāpumi, un ir apzinātas efektīvas un rentablas kodolpārkāpumu kriminālistiskās ekspertīzes iespējas (ja lietderīgi, šie secinājumi būtu jādara pieejami arī citām attiecīgā reģiona valstīm).

6. joma. Valstu reakcijas un pretestības spēju attiecībā uz kibernoziedzību, kas ietekmē kodoldrošību, stiprināšana un zinātības par to atbalstīšana

Stratēģiskais mērķis

SAEA tiecas nodrošināt valstis ar vajadzīgajiem resursiem un ārēju ekspertu zināšanām, kas tām vajadzīgas, lai attīstītu un īstenotu datordrošību un informācijas aizsardzības programmas, ar ko stiprināt vispārējo kodoldrošību. Sniedzot atbalstu, koncentrējas uz tādu datorincidentu novēršanu, kas varētu tieši vai netieši būt par iemeslu kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu neatļautai pārvietošanai, sabotāžām, kuras vērstas pret kodolmateriāliem vai citiem radioaktīviem materiāliem vai ar tiem saistītām iekārtām, un konfidenciālas kodoldrošības informācijas zādzībām.

Mērķis

—

Nodrošināt, ka valstu rīcībā ir nepieciešamās tehniskā atbalsta un cilvēkresursu spējas, ar ko valstu kiberdrošības programmas stiprina pret jauniem apdraudējumiem, kuriem var būt ietekme uz valsts kodoldrošību, izmantojot vislabākās praksē pieejamās tehnoloģijas, ar kurām attiecībā uz kibernoziegumiem īsteno novēršanas, atklāšanas un pārvarēšanas darbības.

—	Uzlabot tehniskās un administratīvās sistēmas, lai aizsargātos pret kibernoziedzības darbībām, kas vērstas pret kritiskās infrastruktūras mērķiem, tostarp pret kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem un ar tiem saistītām iekārtām un pārvadājumu darbībām.

—	Attīstīt valsts mēroga tīklus, ar kuriem pārrobežu jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošību, sekmē informācijas apmaiņu un palīdzības sniegšanu reakcijas jautājumos.

Rezultāti

—	Efektīvas valsts tehniskā un administratīvā tīkla sistēmas izveidošana, ar ko novērst un atklāt kiberuzbrukumus un reaģēt uz tiem.

—	Uzlabojumu veikšana reģionālā un starptautiskā informācijas sistēmā, lai apmainītos ar informāciju par pašreizējiem un gaidāmiem kibernoziedzības apdraudējumiem.

—	Uzlabojumu panākšana valstu sadarbībā, lai saistībā ar kibernoziedzības incidentiem veiktu aizturēšanas un īstenotu kriminālvajāšanu.

—	Instrumentu ieviešana, lai valstīs mazinātu izdevumus, kas radušies kibernoziedzības rezultātā, proti, tiešās un netiešās izmaksas kuras radušās intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, reaģēšanas izmaksu un pārvarēšanas izmaksu dēļ.

—	Ierobežojot kibernoziedznieku darbības un mazinot to radītos apdraudējumus, ir nostiprināti valsts kodoldrošības režīmi.

—	Ir uzlabota partnerība ar nozares partneriem un to starpā, lai attīstītu tehnoloģijas un pakalpojumus, kas pret kibernoziedzību nodrošina augstāka līmeņa aizsardzību un pretestības spējas.

7. joma. Laboratoriju spējas, vēršoties pret kibernoziegumiem, kas saistīti ar kodolmateriāliem

Mērķis

Attīstīt papildu laboratoriju spējas, lai atbalstītu tādu nozares kontroles tehnoloģiju un elektroniskās sistēmas līmeņa tehnoloģiju izvērtēšanu, kuras lieto, lai apzinātu ar kodolmateriāliem saistītu kibernoziegumu izmantotos trūkumus, un sekmēt informētību par šādiem jautājumiem, tostarp piedaloties reģionālā informācijas apmaiņā un izmantojot kompensācijas vai trūkumu labošanas pasākumus.

Rezultāts

Ir attīstītas laboratoriju spējas, lai izglītojošos un apmācības nolūkos izvērtētu nozares kontroles un elektroniskās sistēmas līmeņa tehnoloģijas, ar kurām apzina neaizsargātību pret kibernoziegumiem.

23.10.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 21. oktobris),

ar ko groza E pielikuma 1. daļu Padomes Direktīvā 92/65/EEK attiecībā uz veterinārā sertifikāta paraugu dzīvniekiem no saimniecībām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 6719)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/518/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 22. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 92/65/EEK 10. pantā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas jāievēro, lai suņus, kaķus un mājas seskus varētu tirgot Savienībā. Cita starpā tajā noteikts, ka šiem dzīvniekiem jāatbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulas (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (2) 6. pantā un vajadzības gadījumā arī 7. pantā.

(2)

Regulas (ES) Nr. 576/2013 6. pantā cita starpā noteikts, ka minētajiem dzīvniekiem jābūt līdzi identifikācijas dokumentam pases formā saskaņā ar Komisijas pieņemtu paraugu. Minētās pases paraugs ir noteikts III pielikumā Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu sarakstu izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (3).

(3)

Regulas (ES) Nr. 576/2013 7. pantā noteikts, ka dalībvalstis konkrētos apstākļos var atļaut nekomerciāli pārvietot no citas dalībvalsts uz savu teritoriju jaunus suņus, kaķus un mājas seskus, kas nav vakcinēti pret trakumsērgu, vai tādus, kas ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl nav ieguvuši aizsargimunitāti pret šo slimību. Ja šāda pārvietošana ir atļauta, tad dalībvalstīm būtu jāinformē sabiedrība ar tīmekļa vietņu palīdzību, uz kurām Komisija savā tīmekļa vietnē norāda saiti, ko var izmantot tirdzniecības nolūkā.

(4)	Turklāt Direktīvas 92/65/EEK 10. pantā ir noteikts, ka suņiem, kaķiem un mājas seskiem līdzi jābūt veterinārajam sertifikātam, kas atbilst E pielikuma 1. daļā norādītajam paraugam.

(5)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulas (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (4), atcelšanas ar Regulu (ES) Nr. 576/2013 ir nepieciešams grozīt veterinārā sertifikāta paraugu, lai aizvietotu atsauces uz Regulu (EK) Nr. 998/2003 ar atsaucēm uz Regulu (ES) Nr. 576/2013.

(6)

Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā noteiktajā veterinārajā sertifikātā ņemta vērā Komisijas 2010. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 388/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz dažu sugu lolojumdzīvnieku maksimālo skaitu nekomerciālai pārvietošanai (5), kurā noteikts, ka prasības un pārbaudes, kas paredzētas ar Direktīvu 92/65/EEK, jāpiemēro vairāk nekā piecu dzīvu lolojumdzīvnieku pārvietošanai uz dalībvalsti no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kas uzskaitīta Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. iedaļā.

(7)	Ar Regulu (ES) Nr. 388/2010 paredzētie noteikumi ir pārskatīti un iekļauti Regulā (ES) Nr. 576/2013. Tādēļ Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā dotajā veterinārā sertifikāta paraugā būtu jāsvītro atsauces uz Regulu (ES) Nr. 388/2010.

(8)	Tāpēc Direktīva 92/65/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem, pārejas posmā, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāļauj izmantot veterināros sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļu pirms šī lēmuma piemērošanas dienas.

(10)	To piemēro no Regulas (ES) Nr. 576/2013 piemērošanas dienas.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Pārejas periodā līdz 2015. gada 29. aprīlim dalībvalstis var atļaut tirdzniecību ar suņiem kaķiem un mājas seskiem no saimniecībām, kuriem ir līdzi veterinārais sertifikāts, kas izsniegts ne vēlāk kā 2014. gada 28. decembrī saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā sniegto paraugu pirms ar šo lēmumu ieviestajiem grozījumiem minētās direktīvas redakcijā.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 29. decembra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.

(3) OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.

(4) OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(5) OV L 114, 7.5.2010., 3. lpp.

PIELIKUMS

“1. daļa – Veterinārais sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem no saimniecībām (nagaiņiem, pret putnu gripu vakcinētiem putniem, zaķveidīgajiem, suņiem, kaķiem un mājas seskiem) 92/65/EI

23.10.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 21. oktobris),

ar ko nosaka tādu teritoriju un trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus, un minētajam importam nepieciešamā veterinārā sertifikāta paraugu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 6721)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/519/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Direktīvā 92/65/EEK ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, ar ko reglamentē noteiktu dzīvnieku tirdzniecību un importu Savienībā. Tajā noteikts, ka suņu, kaķu un mājas sesku importa nosacījumiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulā (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (2) paredzētajiem nosacījumiem.

(2)

Regulā (ES) Nr. 576/2013 noteikts, ja nekomerciālos nolūkos pārvietoto suņu, kaķu vai mājas sesku skaits pārsniedz piecus, minētajiem lolojumdzīvniekiem jāatbilst Direktīvā 92/65/EEK noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz attiecīgajām dzīvnieku sugām, izņemot noteiktas dzīvnieku kategorijas, kurām ar Regulu (ES) Nr. 576/2013 konkrētos apstākļos piešķirtas atkāpes.

(3)

Direktīvā 92/65/EEK noteikts, ka Savienībā atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus tikai no tādas trešās valsts, kas ietverta sarakstā, kurš sastādīts saskaņā ar konkrētajā direktīvā minēto procedūru. Turklāt šādu dzīvnieku pavaddokumentos jābūt veterinārajam sertifikātam, kas atbilst paraugam, kurš izstrādāts saskaņā ar šajā direktīvā minēto procedūru.

(4)

Komisijas 2011. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumā 2011/874/ES, ar ko nosaka to trešo valstu un teritoriju sarakstu, no kurām atļauts ievest suņus, kaķus un baltos seskus un nekomerciāli pārvietot Savienībā vairāk nekā piecus suņus, kaķus un baltos seskus, un nosaka standarta sertifikātus šādu dzīvnieku ievešanai vai nekomerciālai pārvietošanai Savienībā (3), ir noteikts veterinārā sertifikāta paraugs suņu, kaķu un mājas sesku importēšanai, kā arī paredzēts, ka teritorijām un trešām valstīm, no kurām tie pārvietoti, un visām tranzītā šķērsotām teritorijām un trešām valstīm jābūt uzskaitītām Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulas (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (4), II pielikuma B daļas 2. iedaļā vai II pielikuma C daļā vai arī tām jābūt uzskaitītām Komisijas 2010. gada 12. marta Regulas (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (5), II pielikuma 1. daļā.

(5)

Savienības tiesību aktu konsekvences labad ir lietderīgi minētajā atļauto teritoriju un trešo valstu sarakstā iekļaut to trešo valstu sarakstu, kas apstiprinātas zirgu dzimtas dzīvnieku importēšanai Savienībā, jo minētās trešās valstis arī ir sniegušas pietiekamas garantijas attiecībā uz to sertifikācijas principu un noteikumu ieviešanu un īstenošanu, kas jāievēro trešās valsts par sertificēšanu atbildīgajai amatpersonai, izsniedzot sertifikātus, kuru nepieciešamība noteikta ar veterinārajiem tiesību aktiem, lai novērstu maldinošu vai krāpniecisku sertificēšanu. Patlaban to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj importēt dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus, ir noteikts Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmuma 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (6), I pielikumā.

(6)

Regula (EK) Nr. 998/2003 ir atcelta ar Regulu (ES) Nr. 576/2013. Tādējādi to teritoriju un trešo valstu saraksts, kas iepriekš bija uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. iedaļā vai II pielikuma C daļā, tagad ir noteikts II pielikumā Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem (7).

(7)	Tādēļ šajā lēmumā būtu jānosaka, ka Savienībā atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus tikai no teritorijām vai trešām valstīm, kas uzskaitītas Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā, Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā.

(8)

Regulā (ES) Nr. 576/2013 noteikts, ka suņus, kaķus vai mājas seskus dalībvalstī aizliegts ievest no teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitīta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā, ja vien dzīvniekiem nav veikts trakumsērgas antivielu titrēšanas tests, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 IV pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām.

(9)

Šajās prasībās iekļauts pienākums veikt minēto testu laboratorijās, kuras apstiprinātas saskaņā ar Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumu 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (8), kurā noteikts, ka Agence française de sécurité sanitaire des aliments (AFSSA) Nansī Francijā (kas kopš 2010. gada 1. jūlija ir integrēta Agence nationale de sécurité sanitaire de l’alimentation, de l’environnement et du travail, ANSES) ir jānovērtē laboratorijas dalībvalstīs un trešās valstīs, lai tām varētu piešķirt apstiprinājumu veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes monitoringam attiecībā uz kaķiem, suņiem un mājas seskiem.

(10)

Komisijas 2005. gada 26. janvāra Lēmumā 2005/64/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 92/65/EEK par kaķu, suņu un balto sesku ievešanas nosacījumiem, ko izvirza apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem (9), noteikts veterinārā sertifikāta paraugs šādu dzīvnieku importēšanai Savienībā, kas paredzēti saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/65/EEK apstiprinātām iestādēm, institūtiem vai centriem, un nosaka, ka jāatļauj šo dzīvnieku importēšana no teritorijām vai trešām valstīm, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. iedaļā vai II pielikuma C daļā.

(11)	Tādēļ ar šo lēmumu būtu jānosaka, ka Savienībā atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus, kas paredzēti saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK apstiprinātām iestādēm, institūtiem un centriem, tikai no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā uzskaitītajām teritorijām un trešām valstīm.

(12)	Tādēļ ar šo lēmumu būtu jānosaka tādu teritoriju un trešo valstu jauns saraksts, kuras saņēmušas atļauju suņu, kaķu un mājas sesku importam, un šādu dzīvnieku importam Savienībā nepieciešamo veterināro sertifikātu paraugi. Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2005/64/EK.

(13)

Turklāt Komisijas 1994. gada 18. aprīļa Lēmums 94/274/EK, ar ko nosaka identifikācijas sistēmu suņiem un kaķiem, ko laiž tirgū Apvienotajā Karalistē un Īrijā, kuru izcelsme nav minētajās valstīs (10), un Komisijas 1994. gada 18. aprīļa Lēmums 94/275/EK par trakumsērgas vakcīnu atzīšanu (11), kas pieņemts, balstoties uz Direktīvu 92/65/EEK, pirms ar Regulu (EK) Nr. 998/2003 ieviestajiem grozījumiem, ir novecojuši un tādēļ būtu jāatceļ.

(14)

Ar Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīvu 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu (12) paredz noteikumus, kas jāievēro, izdodot veterinārajos tiesību aktos paredzētos sertifikātus, lai novērstu maldinošu vai krāpniecisku sertificēšanu. Ir lietderīgi nodrošināt, lai trešo valstu oficiālie veterinārārsti piemēro noteikumus un principus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā direktīvā.

(15)

Komisijas 2011. gada 14. jūlija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2011, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem (13), noteikts, ka no 2012. gada 1. janvāra suņus, ko ieved kādā no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm vai to daļām, pakļauj terapijai, lai iznīcinātu parazītu Echinococcus multilocularis, saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām prasībām.

(16)

Lai sniegtu dalībvalstīm laiku pielāgoties ar šo lēmumu noteiktajiem jaunajiem noteikumiem, un jo īpaši lai atkarībā no konkrētiem apstākļiem atļautu izmantot veterināros sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar Savienības noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms šā lēmuma piemērošanas dienas, nepieciešams paredzēt pārejas periodu.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Teritoriju un trešo valstu saraksts, no kurām saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus

1. Savienībā atļauts importēt suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus, uz kuriem attiecas Direktīvas 92/65/EEK noteikumi, ja teritorijas un trešās valstis, no kurām tos ieved, un visas to tranzītā šķērsotās teritorijas vai trešās valstis ir ietvertas sarakstā, kas iekļauts:

a)	Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā;

b)	Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā;

c)	Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 II pielikumā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, Savienībā atļauts importēt tādu suņu, kaķu un mājas sesku sūtījumus, kas paredzēti saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK apstiprinātām iestādēm, institūtiem un centriem, ja teritorijas un trešās valstis, no kurām tos ieved, un visas to tranzītā šķērsotās teritorijas vai trešās valstis ir ietvertas sarakstā, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā.

2. pants

Veterinārais sertifikāts importam no teritorijām vai trešām valstīm

Dalībvalstis atļauj tikai tādu suņu, kaķu un mājas sesku importu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tiem līdzi ir saskaņā ar pielikuma 1. daļā noteikto paraugu sagatavots veterinārais sertifikāts, ko oficiālais veterinārārsts aizpildījis un parakstījis saskaņā ar pielikuma 2. daļā izklāstītajiem paskaidrojumiem;

b)	tie atbilst veterinārā sertifikāta prasībām, kas minētas a) apakšpunktā attiecībā uz teritorijām un trešām valstīm, no kurām tos ieved, un visām to tranzītā šķērsotām teritorijām vai trešām valstīm, kā minēts 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

3. pants

Atcelšana

Tiek atcelts Lēmums 94/274/EK, Lēmums 94/275/EK un Lēmums 2005/64/EK.

4. pants

Pārejas noteikumi

Pārejas periodā līdz 2015. gada 29. aprīlim dalībvalstis atļauj importēt Savienībā suņus, kaķus un mājas seskus, kam līdzi ir veterinārais sertifikāts, kurš izsniegts ne vēlāk kā 2014. gada 28. decembrī saskaņā ar paraugiem, kas noteikti Lēmuma 2005/64/EK pielikumā vai Īstenošanas lēmuma 2011/874/ES I pielikumā.

5. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 29. decembra.

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.

(3) OV L 343, 23.12.2011., 65. lpp.

(4) OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(5) OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.

(6) OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(7) OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp.

(8) OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.

(9) OV L 27, 29.1.2005., 48. lpp.

(10) OV L 117, 7.5.1994., 40. lpp.

(11) OV L 117, 7.5.1994., 41. lpp.

(12) OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

(13) OV L 296, 15.11.2011., 6. lpp.

PIELIKUMS

1. DAĻA

Veterinārā sertifikāta paraugs suņu, kaķu un mājas sesku importēšanai Savienībā

2. DAĻA

Paskaidrojumi veterināro sertifikātu aizpildīšanai

a)	Ja sertifikātā norādīts, ka liekais jāsvītro (t. i., jāatstāj tikai atbilstīgie paziņojumi), oficiālais veterinārārsts neatbilstīgos paziņojumus drīkst vai nu svītrot, to apliecinot ar iniciāļiem un zīmogu, vai arī pilnībā dzēst tos no sertifikāta veidlapas.

b)	Katra sertifikāta oriģinālam jābūt uz vienas papīra lapas; ja vajadzīgs garāks teksts, tas jānoformē tā, lai visas vajadzīgās papīra lapas veidotu vienu nedalāmu dokumentu.

Sertifikātu sagatavo vismaz vienā no oficiālajām tās dalībvalsts valodām, kam ir piederīgs robežkontroles punkts, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, un vismaz vienā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut sertifikātu sagatavot citas dalībvalsts oficiālajā valodā, kuram vajadzības gadījumā pievienot oficiālu tulkojumu.

d)	Ja sūtījuma vienību identifikācijai (shēma dota veterinārā sertifikāta parauga I.28. ailē) sertifikātam pievieno papildu lapas vai pavaddokumentus, šīs lapas vai dokumentus arī uzskata par daļu no sertifikāta oriģināla, un katru lappusi paraksta un apzīmogo oficiālais veterinārārsts.

e)	Ja sertifikātam kopā ar d) punktā minētajām papildu lapām vai dokumentiem ir vairāk nekā viena lappuse, katru lappusi tās apakšā numurē (ar lappuses numuru no kopējā lappušu skaita) un tās augšā norāda sertifikāta atsauces numuru, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

Sertifikāta oriģinālu aizpilda un paraksta eksportētājas teritorijas vai trešās valsts oficiālais veterinārārsts. Eksportētājas teritorijas vai trešās valsts kompetentā iestāde nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas noteikumi un principi, kas līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem.

Paraksta krāsa atšķiras no drukātā teksta krāsas. Šo prasību piemēro arī zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi.

g)	I.2. un II.a ailē minēto sertifikāta atsauces numuru piešķir eksportētājas teritorijas vai trešās valsts kompetentā iestāde.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.281.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 281

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 23. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1014/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2380/2001, (EK) Nr. 1289/2004, (EK) Nr. 1455/2004, (EK) Nr. 1800/2004, (EK) Nr. 600/2005, (ES) Nr. 874/2010, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 388/2011, (ES) Nr. 532/2011 un (ES) Nr. 900/2011 attiecībā uz konkrētu dzīvnieku barības piedevu atļaujas turētāja nosaukumu ( 1 )	1
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1015/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	4
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2013/517/KĀDP (2013. gada 21. oktobris) par Savienības atbalstu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	6
		2013/518/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. oktobris), ar ko groza E pielikuma 1. daļu Padomes Direktīvā 92/65/EEK attiecībā uz veterinārā sertifikāta paraugu dzīvniekiem no saimniecībām (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 6719) ( 1 )	14
		2013/519/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. oktobris), ar ko nosaka tādu teritoriju un trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts importēt suņus, kaķus un mājas seskus, un minētajam importam nepieciešamā veterinārā sertifikāta paraugu (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 6721) ( 1 )	20
		2013/520/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. oktobris), ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/874/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 6828) ( 1 )	27

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	40,0
	MK	45,6
	ZZ	42,8
0707 00 05	MK	62,5
	TR	119,2
	ZZ	90,9
0709 93 10	TR	147,7
0709 93 10	ZZ	147,7
0805 50 10	AR	100,6
	CL	90,0
	IL	100,2
	TR	84,1
	ZA	102,7
	ZZ	95,5
0806 10 10	BR	230,6
	TR	163,0
	ZZ	196,8
0808 10 80	CL	94,7
	NZ	104,2
	US	156,2
	ZA	105,3
	ZZ	115,1
0808 30 90	TR	120,5
0808 30 90	ZZ	120,5

		Labojumi
	*	Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 10.1.2009.)	29


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ