1.   Šī regula attiecas uz starpsavienojumu punktiem. Tā var attiekties arī uz ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz trešām valstīm, par ko lēmumu pieņem attiecīgā valsts regulatīvā iestāde. Šī regula neattiecas uz izejas punktiem uz galapatērētājiem un sadales tīkliem, ieejas punktiem no sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļiem un ražotnēm, un ieejas-izejas punktiem uz glabāšanas objektiem vai no tiem.

2.   Šī regula attiecas uz visu tehnisko un atslēdzamo jaudu starpsavienojumu punktos, kā arī uz papildu jaudu Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.1. punkta nozīmē. Šī regula neattiecas uz starpsavienojuma punktiem starp dalībvalstīm, ja vienai no šādām dalībvalstīm ir piešķirta atkāpe, pamatojoties uz Direktīvas 2009/73/EK 49. pantu.

3.   Regulas 8. panta 1. līdz 7. punkts, 11. līdz 18. pants, 19. panta 2. punkts un 21. līdz 27. pants neattiecas uz jaunu tehnisko jaudu, kas piešķirama, izmantojot atklātas sadales procedūras jaunai tehniskajai jaudai, piemēram, “open season” procedūras, izņemot jaudu, kas paliek nepārdota pēc tam, kad sākotnēji piedāvāta ar šādām procedūrām.

4.   Ja tiek izmantotas netiešās piešķiršanas metodes, valstu regulatīvās iestādes drīkst pieņemt lēmumu nepiemērot 8. līdz 27. pantu.

5.   Lai nepieļautu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību, kompetentās valsts iestādes pēc apspriešanās ar tīkla lietotājiem var pieņemt lēmumu par proporcionāliem pasākumiem, lai ierobežotu jebkura atsevišķa tīkla lietotāja sākotnējo solīšanu par jaudu starpsavienojumu punktos dalībvalstī.

1.   Pārvades sistēmu operatori koordinē standarta saziņas procedūru, koordinētu informācijas sistēmu un savietojamas elektroniskas tiešsaistes saziņas ieviešanu, piemēram, kopīgus datu apmaiņas formātus un protokolus, kā arī vienojas par principiem, kā šādus datu apstrādā.

2.   Standarta saziņas procedūras jo īpaši ietver tādas, kas attiecas uz tīkla lietotāju piekļuvi pārvades sistēmu operatoru izsoles sistēmai vai atbilstīgai rezervācijas platformai un sniegtās izsoles informācijas pārskatam. Savstarpēji sniedzamo datu termiņiem un saturam jāatbilst III nodaļā paredzētajiem noteikumiem.

3.   Pārvades sistēmu operatoru pieņemtajās standarta saziņas procedūrās jāietver īstenošanas plāns un piemērošanas ilgums, kam jāatbilst rezervācijas platformas(-u) izstrādei, kā noteikts 27. pantā. Pārvades sistēmu operatori nodrošina sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

1.   Tīkla lietotājiem dara pieejamu maksimālo tehnisko jaudu, ņemot vērā sistēmas integritāti, drošību un efektīvu tīkla darbību.

2.   Ja tehniskās jaudas optimizācija rada izmaksas pārvades sistēmas operatoriem, jo īpaši izmaksas, kas nevienlīdzīgi ietekmē pārvades sistēmas operatorus abās starpsavienojuma punkta pusēs, pārvades sistēmas operatoriem jāļauj atgūt šādas faktiski radušās izmaksas, izmantojot regulatīvo sistēmu, ko attiecīgās regulatīvās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu vai Direktīvas 2009/73/EK 42. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 713/2009 8. panta 1. punktu.

3.   Attiecīgos gadījumos valstu regulatīvās iestādes apspriežas ar tīkla lietotājiem par piemēroto aprēķinu metodi un kopīgo pieeju.

4.   Izmaiņas grupētās jaudas lielumā, ko piedāvā starpsavienojumu punktos tā procesa rezultātā, kas paredzēts 1. punktā, ietver Aģentūras ziņojumā, ko publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.1. punkta 2. apakšpunktu.

1.   Blakusesošu pārvades sistēmu operatori regulāri savstarpēji sniedz informāciju par nominācijām, atkārtotām nominācijām, saskaņošanu un apstiprināšanu būtiskajos starpsavienojumu punktos.

2.   Blakusesošu pārvades sistēmu operatori savstarpēji sniedz informāciju par savu pārvades tīklu uzturēšanu, tādējādi palīdzot lēmumu pieņemšanas procesā par starpsavienojumu punktu tehnisko izmantošanu. Procedūras datu apmaiņai starp pārvades sistēmas operatoriem iekļauj to attiecīgajā starpsavienojuma vienošanās dokumentā.

1.   Lai sadalītu jaudu starpsavienojumu punktos, izmanto izsoles.

2.   Visos starpsavienojumu punktos izmanto tādas pašas uzbūves izsoles. Attiecīgie izsoles procesi visiem attiecīgajiem starpsavienojumu punktiem sākas vienlaicīgi. Katrā izsoles procesā, kas attiecas uz vienu standarta jaudas produktu, jaudu piešķir neatkarīgi no citiem izsoles procesiem, izņemot gadījumus, kad – ja tieši iesaistītie pārvades sistēmu operatori vienojas un attiecīgās valsts regulatīvās iestādes apstiprina –, tiek piešķirta konkurējošā jauda.

3.   Standarta jaudas produktiem piemēro loģisko secīgumu, pēc kura vispirms piedāvā produktus, kas attiecas uz gada jaudu, pēc tam – produktu ar nākamo īsāko jaudas ilgumu izmantošanai tajā pašā periodā. Regulas 11. līdz 15. pantā paredzētajam izsoļu grafikam jāatbilst šim principam.

4.   Grupētai un negrupētai jaudai starpsavienojuma punktā piemēro noteikumus par standarta jaudas produktiem, kas paredzēti 9. pantā, un izsolēm, kas paredzēti 11. līdz 15. pantā.

5.   Konkrētām izsolēm attiecīgo standarta jaudas produktu pieejamību paziņo saskaņā ar 11. līdz 15. pantu un ar izsoles kalendāru.

6.   Daudzumu, kas ir līdzvērtīgs vismaz 20 % tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, atliek malā un piedāvā saskaņā ar 7. punktu, ja pieejamā jauda brīdī, kad šīs regula stājas spēkā, ir vienāda ar atliekamo tehniskās jaudas īpatsvaru vai lielāka par to. Ja pieejamā jauda brīdī, kad šīs regula stājas spēkā, ir mazāka par atliekamo tehniskās jaudas īpatsvaru, malā atliek visu pieejamo jaudu. Šo jaudu piedāvā saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu, bet pārējo atlikto jaudu piedāvā saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.

7.   Atbilstoši 6. punktam malā atlikto jaudu piedāvā, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

8.   Jaunas jaudas gadījumā daudzumu, kas līdzvērtīgs vismaz 10 % tehniskās jaudas katrā starpsavienojuma punktā, atliek malā un piedāvā ne agrāk kā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, kā paredzēts 12. pantā, kas notiek saskaņā ar izsoles kalendāru gāzes gadā pirms attiecīgā gāzes gada sākuma.

9.   Konkrēts jaudas īpatsvars, kas jāatliek malā saistībā ar 6. un 8. punktu, ir atkarīgs no apspriedēm ar ieinteresētajām struktūrām, vienošanās starp pārvades sistēmu operatoriem un valsts regulatīvo iestāžu apstiprinājuma katrā starpsavienojuma punktā. Valsts regulatīvās iestādes jo īpaši apsver iespēju atlikt malā lielāku jaudas īpatsvaru ar īsāku termiņu, lai novērstu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību.

1.   Pārvades sistēmu operatori gadā, ceturksnī, mēnesī, dienā un dienas ietvaros piedāvā standarta jaudas produktus.

2.   Gada standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā gāzes gadā (sākums 1. oktobrī).

3.   Ceturkšņa standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā ceturksnī (sākums attiecīgi 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā).

4.   Mēneša standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz visām gāzes dienām konkrētā kalendārā mēnesī (sākums katra mēneša pirmajā dienā).

5.   Dienas standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs attiecībā uz vienu gāzes dienu.

6.   Tekošās dienas standarta jaudas produkti ir jauda, uz kuru noteiktā apjomā var pieteikties tīkla lietotājs no sākuma laika konkrētā gāzes dienā līdz beigu laikam tajā pašā gāzes dienā.

1.   Gada jaudas izsoles rīko vienu reizi gadā.

2.   Katra gada standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot ikgadējo gada jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu.

3.   Izsoles procesā piedāvā jaudu par periodu, kas nav ilgāks par nākamajiem 15 gadiem.

4.   Ikgadējās gada jaudas izsoles sākas katra gada marta pirmajā pirmdienā, ja vien izsoles kalendārā nav noteikts citādi.

5.   Ikgadējā gada jaudas izsolē tīkla lietotāji var piedalīties vienā vai vairākās vienlaicīgi notiekošās izsolēs saistībā ar katru starpsavienojuma punktu, lai pieteiktos standarta jaudas produktiem.

6.   Jauda, ko piedāvā ikgadējā gada jaudas izsolē, ir

kur:

7.   Piedāvājamā jauda var būt grupēta jauda vai negrupēta jauda saskaņā ar 19. pantu. Tas attiecas arī uz visām citām izsolēm, kā noteikts 12. līdz 15. pantā.

8.   Vienu mēnesi pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par tehniskās jaudas apjomu, ko piedāvās katram gadam nākamajā ikgadējā gada jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.

9.   Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.

10.   Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

11.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

1.   Ikgadējo ceturkšņa jaudas izsoli rīko vienu reizi gadā.

2.   Katra ceturkšņa standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot ikgadējo ceturkšņa jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu.

3.   Ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē katrā gāzes gadā izsola jaudu katram ceturksnim no nākamā gāzes gada pirmā ceturkšņa (oktobris–decembris) līdz nākamā gāzes gada pēdējam ceturksnim (jūlijs–septembris) ieskaitot.

4.   Ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē tīkla lietotāji var piedalīties vienā līdz četrās vienlaicīgi notiekošās izsolēs saistībā ar katru starpsavienojuma punktu, lai pieteiktos ceturkšņa standarta jaudas produktiem.

5.   Ikgadējās ceturkšņa jaudas izsoles sākas katra gada jūnija pirmajā pirmdienā, ja vien izsoles kalendārā nav noteikts citādi.

6.   Jauda, ko piedāvā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē, ir

kur:

7.   Divas nedēļas pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās katram ceturksnim nākamajā ikgadējā ceturkšņa jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.

8.   Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.

9.   Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

10.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

1.   Kārtējo mēneša jaudas izsoli rīko vienu reizi mēnesī.

2.   Katra mēneša standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot kārtējo mēneša jaudas izsoli ar augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu saskaņā ar 17. pantu. Katru mēnesi izsola mēneša standarta jaudas produktu nākamajam kalendārajam mēnesim.

3.   Kārtējās mēneša jaudas izsoles laikā tīkla lietotāji var pieteikties uz vienu mēneša standarta jaudas produktu.

4.   Kārtējās mēneša jaudas izsoles sākas katra mēneša trešajā pirmdienā attiecībā uz nākamā mēneša standarta jaudas produktu, ja vien izsoles kalendārā nav noteikts citādi.

5.   Jauda, ko piedāvā kārtējā mēneša jaudas izsolē, katru mēnesi ir

kur:

6.   Vienu nedēļu pirms izsoles sākuma pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās nākamajā kārtējā mēneša jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.

7.   Katras izsoles solīšanas kārtas notiek no 8.00 UTC līdz 17.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 7.00 UTC līdz 16.00 UTC (vasaras laika periodā) visās attiecīgajās gāzes dienās. Solīšanas kārtas atklāj un slēdz katrā gāzes dienā, kā noteikts 17. panta 2. punktā.

8.   Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

9.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

1.   Kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli rīko vienu reizi dienā.

2.   Katru dienu izsola standarta jaudas produktu par nākamo gāzes dienu, izmantojot kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli.

3.   Katra dienas standarta jaudas produkta jaudu izsola, izmantojot kārtējo nākamās dienas jaudas izsoli ar vienotas cenas izsoles algoritmu saskaņā ar 18. pantu. Katru dienu izsola dienas standarta jaudas produktu nākamajai gāzes dienai.

4.   Kārtējās nākamās dienas jaudas izsoles laikā tīkla lietotāji var pieteikties uz vienu dienas standarta jaudas produktu.

5.   Solīšanas kārta tiek atklāta katru dienu 15.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 14.30 UTC (vasaras laika periodā).

6.   Jaudas solījumiem attiecībā uz dienas standarta jaudas produktu kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē piemēro šādu kārtību: iesniegšana, atsaukšana vai grozīšana no 15.30 UTC līdz 16.00 UTC (ziemas laika periodā) vai no 14.30 UTC līdz 15.00 UTC (vasaras laika periodā).

7.   Jauda, ko piedāvā kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē, katru dienu ir

kur:

8.   Atklājot solīšanas kārtu, pārvades sistēmu operatori paziņo tīkla lietotājiem par jaudas apjomu, ko piedāvās nākamajā kārtējā nākamās dienas jaudas izsolē. Turklāt pārvades sistēmas operatori paziņo tīkla lietotājiem, vai var tikt piedāvāta papildu jauda.

9.   Izsoles jaudas sadales rezultātus publicē ne vēlāk kā 30 minūtes pēc solīšanas kārtas slēgšanas vienlaicīgi konkrētajiem tīkla lietotājiem, kas piedalās attiecīgajā izsolē.

10.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē tirgum.

1.   Ja ir pieejama jauda, tekošās dienas jaudas izsoli rīko katru stundu gāzes dienā, izmantojot vienotas cenas izsoles algoritmu saskaņā ar 18. pantu.

2.   Pirmo solīšanas kārtu atklāj tieši nākamajā pilnajā stundā pēc pēdējās nākamās dienas izsoles rezultātu publicēšanas (tostarp par atslēdzamo jaudu, ja tā tiek piedāvāta) saskaņā ar 14. pantu. Pirmo solīšanas kārtu slēdz 01.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 00.30 UTC (vasaras laika periodā) pirms gāzes dienas. Sekmīgo solījumu piešķīrums ir spēkā no 05.00 UTC (ziemas laika periodā) vai 04.00 UTC (vasaras laika periodā) attiecīgajā gāzes dienā.

3.   Pēdējo solīšanas kārtu slēdz 00.30 UTC (ziemas laika periodā) vai 23.30 UTC (vasaras laika periodā) attiecīgajā gāzes dienā.

4.   Tīkla lietotāji var solīt, atsaukt vai grozīt solījumus no katras solīšanas kārtas atklāšanas līdz tās slēgšanai.

5.   Katrā attiecīgās gāzes dienas stundā jaudu, kas ir lietojama no attiecīgās stundas + 4, izsola kā tekošās dienas jaudu.

6.   Katru solīšanas kārtu atklāj attiecīgās gāzes dienas katras stundas sākumā.

7.   Katra solīšanas kārta ilgst 30 minūtes no solīšanas kārtas atklāšanas brīža.

8.   Jauda, ko piedāvā tekošās dienas jaudas izsolē, katru stundu ir

kur:

9.   Pārvades sistēmu operatori publicē piedāvāto tekošās dienas konstantās jaudas pieejamo apjomu pēc pēdējās nākamās dienas izsoles slēgšanas un saskaņā ar 21. panta 9. punktu.

10.   Pārvades sistēmu operatori tīkla lietotājiem, kas sola nākamās dienas izsolēs, piedāvā iespēju derīgos nesekmīgos solījumus automātiski ieskaitīt nākamajā tekošās dienas izsolē.

11.   Jaudu piešķir 30 minūšu laikā pēc solīšanas kārtas slēgšanas, ja solījumi ir akceptēti un pārvades sistēmas operators veic piešķiršanas procesu.

12.   Izsoles rezultātus vienlaicīgi publisko konkrētajiem tīkla lietotājiem.

13.   Apkopotu informāciju par izsoles rezultātiem publicē vismaz katras dienas beigās.

1.   Ja izsolē piedāvā vairākus standarta jaudas produktus, attiecīgo sadales algoritmu piemēro atsevišķi katram standarta jaudas produktam, kad tas tiek piešķirts. Solījumus dažādiem standarta jaudas produktus izskata neatkarīgi vienu no otra, piemērojot izsoles algoritmu.

2.   Ikgadējās gada, ikgadējās ceturkšņa un kārtējās mēneša jaudas izsolēs izmanto augšupejoša soļa “pulksteņa” izsoles algoritmu ar vairākām solīšanas kārtām, kā paredzēts 17. pantā.

3.   Kārtējās nākamās dienas jaudas izsolēs un tekošās dienas jaudas izsolēs izmanto vienotas cenas izsoles algoritmu ar vienu solīšanas kārtu saskaņā ar 18. pantu.

1.   “Pulksteņa” izsoles ar augšupejošu soli tīkla lietotājiem ļauj iesniegt apjoma solījumus par pieaugošām cenām, ko paziņo secīgās solīšanas kārtās, sākot ar rezerves cenu P0.

2.   Pirmā solīšanas kārta, kurā cena ir rezerves cena P0, ilgst 3 stundas. Nākamās solīšanas kārtas ilgst 1 stundu. Starp solīšanas kārtām ir 1 stundas periods.

3.   Solījumā norāda:

4.   Solījumu uzskata par derīgu, ja to ir iesniedzis tīkla lietotājs un tas atbilst visiem šī panta noteikumiem.

5.   Lai tīkla lietotāji varētu piedalīties izsolē, ir noteikti jāiesniedz apjoma solījums pirmajā solīšanas kārtā.

6.   Pārvades sistēmu operatori tīkla lietotājiem nodrošina iespēju automātiski iesniegt solījumus visos cenas soļos.

7.   Kad attiecīgā solīšanas kārta tiek slēgta, netiek pieņemti nekādi derīgu solījumu grozījumi, atsaukumi vai izmaiņas. Visi derīgie solījumi kļūst par tīkla lietotāja saistībām rezervēt jaudu pieprasītajā apjomā par nosaukto cenu, ja izsoles līdzsvara cena ir tā, kas paziņota attiecīgajā solīšanas kārtā.

8.   Apjoma solījums jebkurā solīšanas kārtā katram tīkla lietotājam ir vienāds ar konkrētajā izsolē piedāvāto jaudu vai mazāks par to. Apjoma solījums katram tīkla lietotājam par konkrētu cenu ir vienāds ar šī tīkla lietotāja iesniegto apjoma solījumu iepriekšējā solīšanas kārtā vai mazāks par to, izņemot gadījumus, kad piemēro 16. pantu.

9.   Solījumus solīšanas kārtas laikā var brīvi iesniegt, grozīt vai atsaukt, ja visi solījumi atbilst 8. pantam. Derīgi solījumi ir derīgi, ja netiek grozīti vai atsaukti.

10.   Lielo cenas soli un mazo cenas soli nosaka katram starpsavienojuma punktam un standarta jaudas produktam, un publicē pirms attiecīgās izsoles. Mazo cenas soli nosaka tā, ka pieaugums par veselu skaitli mazo cenas soļu ir vienāds ar pieaugumu par lielo cenas soli.

11.   Nosakot lielo cenas soli, ciktāl pamatoti iespējams, cenšas samazināt izsoles procesa ilgumu. Nosakot mazo cenas soli, ciktāl pamatoti iespējams, cenšas samazināt nepārdotās jaudas apjomu, ja izsoles beigu cena ir augstāka par rezerves cenu.

12.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par pirmās solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu vai vienāds ar to, izsoli slēdz.

13.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir lielāks par pirmās solīšanas kārtas vai turpmākas solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu, atklāj vēl vienu solīšanas kārtu ar cenu, kas ir vienāda ar iepriekšējās solīšanas kārtas cenu plus lielais cenas solis.

14.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir vienāds ar otrās solīšanas kārtas vai turpmākas solīšanas kārtas beigās piedāvāto jaudu, izsoli slēdz.

15.   Ja notiek pirmā nepietiekamā solīšana, samazina cenu un atklāj vēl vienu solīšanas kārtu. Nākamajā solīšanas kārtā cena ir tā, kas bija solīšanas kārtā pirms pirmās netiekamās solīšanas plus mazais cenas solis. Tad atklāj turpmākas solīšanas kārtās ar mazo cenas soli, līdz visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir mazāks par piedāvāto jaudu vai vienāds ar to – šajā gadījumā izsoli slēdz.

16.   Tīkla lietotāja apjoma solījums pirmajā solīšanas kārtā ar mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja apjoma solījumu, kas iesniegts solīšanas kārtā pirms pirmās nepietiekamās solīšanas, vai mazāks par to. Tīkla lietotāja apjoma solījums visās solīšanas kārtās ar mazo cenas soli ir vienāds ar šī tīkla lietotāja apjoma solījumu, kas iesniegts solīšanas kārtā ar pirmo nepietiekamo solīšanu, vai lielāks par to.

17.   Ja visu tīkla lietotāju apkopotais pieprasījums ir lielāks nekā piedāvātā jauda solīšanas kārtā, kur cena ir vienāda ar to, kuras rezultātā notika pirmā nepietiekamā solīšana mīnus viens mazais cenas solis, izsoli slēdz. Līdzsvara cena ir tā, kuras rezultātā notika pirmā nepietiekamā solīšana, un sekmīgie solījumi ir tie, kas iesniegti sākotnējā solīšanas kārtā ar pirmo nepietiekamo solīšanu.

18.   Pēc katras solīšanas kārtas, cik vien drīz ir pamatoti iespējams, apkopotā veidā publicē visu tīkla lietotāju pieprasījumu konkrētajā izsolē.

19.   Cenu, kas paziņota pēdējā izsoles kārtā, kurā izsoli slēdz, uzskata par konkrētās izsoles līdzsvara cenu, izņemot gadījumus, kad piemēro 17. punktu.

20.   Visiem tīkla lietotājiem, kas ir iesnieguši derīgus apjoma solījumus par līdzsvara cenu, piešķir jaudu atbilstoši apjoma piedāvājumiem par līdzsvara cenu. Sekmīgie tīkla lietotāji maksā konkrētās izsoles līdzsvara cenu, kas var būt fiksēta vai mainīga cena, kā noteikts 26. panta 2. punktā, un var piemērot visus citus iespējamos maksājumus, kas ir spēkā jaudas piešķiršanas brīdī.

21.   Pēc katras slēgtās izsoles publicē galīgos izsoles rezultātus, tostarp apkopotu piešķirto jaudu un līdzsvara cenu. Sekmīgos tīkla lietotājus informē par tiem piešķirtās jaudas daudzumu; atsevišķu informāciju paziņo tikai attiecīgajām personām.

22.   Ja “pulksteņa” izsole ar augšupejošu soli nav beigusies līdz laikam, kas bija plānots kā nākamās izsoles sākums (pēc izsoles kalendāra) par jaudu tajā pašā periodā, pirmo izsoli slēdz un jaudu nepiešķir. Jaudu piedāvā nākamajā attiecīgajā izsolē.

1.   Vienotas cenas izsolē ir tikai viena solīšanas kārta, kuras laikā tīkla lietotājs sola cenu, kā arī daudzumu.

2.   Vienas izsoles solīšanas kārtā tīkla lietotāji var iesniegt līdz 10 solījumiem. Katru solījumu izskata atsevišķi no citiem solījumiem. Pēc solīšanas kārtas slēgšanas atlikušos solījumus nevar grozīt vai atsaukt.

3.   Solījumā norāda:

4.   Pārvades sistēmas operators sakārto visus solījumus, kas attiecas uz konkrēto standarta jaudas produktu, pēc solījumu cenas, kā pirmo ierindojot augstāko cenu.

5.   Visus atlikušos solījumus solīšanas kārtas slēgšanas laikā uzskata par saistošiem tiem tīkla lietotājiem, kam piešķirts vismaz minimālais jaudas apjoms, kas pieprasīts saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu.

6.   Pēc solījumu sakārtošanas saskaņā ar 4. punktu un ievērojot 7. līdz 10. punktu, jaudu solījumiem piešķir to cenas kārtībā. Visus solījumus, kuriem piešķir jaudu, uzskata par sekmīgiem. Pēc jaudas sadales atlikušo nesadalīto jaudu samazina par attiecīgo apjomu.

7.   Pēc 6. punkta piemērošanas un ievērojot 9. punktu, ja tīkla lietotāja solījuma apjoms pārsniedz atlikušo nesadalīto jaudu (pēc tam, kad jauda piešķirta tīkla lietotājiem, kas iesnieguši augstākas cenas solījumus), šim tīkla lietotājam piešķir jaudu apjomā, kas vienāda ar atlikušo nesadalīto jaudu.

8.   Pēc 7. punkta piemērošanas un ievērojot 9. punktu, ja divos vai vairākos solījumos norādīta tāda pati solījuma cena un attiecīgās jaudas apjoms, par kuru šie solījumi iesniegti, kopā pārsniedz atlikušo nesadalīto jaudas daudzumu, atlikušo nesadalīto apjomu piešķir, katra šāda solījuma apjomam piemērojot pro rata samazinājumu.

9.   Ja solījumam piešķiramās jaudas apjoms saskaņā ar 6., 7. vai 8. punktu ir mazāks par minimālo jaudas apjomu saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu, solījumu neņem vērā un tas vairs nav derīgs, un starp atlikušajiem vienādas cenas solījumiem veic jaunu sadali saskaņā ar 8. punktu vai (attiecīgā gadījumā) jaudu piešķir solījumam, kas ir nākamais pēc cenas, saskaņā ar 6. punktu.

10.   Ja solījumam piešķiramās jaudas apjoms saskaņā ar 6., 7. 8. vai 9. punktu ir nulle, atlikušajiem solījumiem jauda vairs netiek piešķirta. Šos solījumus uzskata par nesekmīgiem.

11.   Līdzsvara cena ir zemākā sekmīgā solījuma cena, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu par rezerves cenu. Citos gadījumos līdzsvara cena ir rezerves cena. Sekmīgie tīkla lietotāji maksā konkrētās izsoles līdzsvara cenu, kas var būt fiksēta vai mainīga cena, kā noteikts 26. panta 2. punktā, un var piemērot visus citus iespējamos maksājumus, kas ir spēkā jaudas piešķiršanas brīdī.

1.   Tīkla lietotājiem, kas attiecīgos starpsavienojuma punktos piedalās esošos transportēšanas līgumos šīs regulas spēkā stāšanās brīdī, būtu jācenšas panākt vienošanos par jaudas grupēšanu, izmantojot līgumiskas vienošanās (“grupēšanas vienošanās”) saskaņā ar šīs regulas 19. panta noteikumiem. Šie tīkla lietotāji un pārvades sistēmu operatori ziņo attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm par visām grupēšanas darbībām, par kurām vienojušās visas spēkā esošo transportēšanas līgumu puses. Pamatojoties uz šādu ziņojumu, valsts regulatīvā iestāde nosūta Aģentūrai ziņojumu par gada laikā gūtajiem panākumiem jaudas grupēšanā attiecīgajā dalībvalstī. Aģentūra divu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās brīža publicē ziņojumu par gūtajiem panākumiem jaudas grupēšanā.

2.   Pārvades sistēmu operatori, kas piedalās esošos transportēšanas līgumos, var jebkurā laikā līdzdarboties apspriedēs par grupēšanās vienošanos, kad tos uzaicina tīkla lietotāji, kas piedalās esošos transportēšanas līgumos.

3.   Ja starp attiecīgajiem tīkla lietotājiem ir panākta grupēšanas vienošanās, puses bez nepamatotas kavēšanās informē pārvades sistēmu operatorus, uz kuriem attiecas starpsavienojuma punkts, par šādu plānotu grupēšanas vienošanos, un tiek īstenota attiecīgās jaudas nodošana. Jebkurā gadījumā grupēšanas vienošanās īsteno, ievērojot esošo saistīto transportēšanas līgumu attiecīgos noteikumus un nosacījumus. Kad grupēšanas vienošanās ir īstenota, attiecīgo jaudu uzskata par grupētu jaudu.

4.   Jebkurā gadījumā grupēšanas vienošanos ilgums attiecībā uz grupēto jaudu, ko paredz esošo līgumu grozījums, nevar pārsniegt sākotnējo transportēšanas līgumu ilgumu.

5.   Visu jaudu grupē, tiklīdz ir tāda izdevība. Esošos transportēšanas līgumus par negrupēto jaudu nevar atjaunot, pagarināt vai turpināt pēc to beigu termiņa. Pēc transportēšanas līgumu beigu termiņa šāda jauda kļūst par pieejamo jaudu.

1.   Pārvades sistēmu operatori piedāvā dienas atslēdzamas jaudas produktu abos virzienos starpsavienojumu punktos, kur ir tikusi piedāvāta konstantā jauda, bet kas nākamajai dienai ir izpārdota. Vienvirziena starpsavienojumu punktos, kur tehnisko jaudu piedāvā tikai vienā virzienā, pārvades sistēmu operatori piedāvā dienas atslēdzamas jaudas produktu pretējā virzienā. Pārvades sistēmu operatori var piedāvāt arī ilgāka termiņa atslēdzamas jaudas produktus.

2.   Ja tiek piedāvāta atslēdzama jauda, tas nedrīkst samazināt piedāvātās konstantās jaudas apjomu. Pārvades sistēmu operatori neatliek malā jaudu, ko var piedāvāt kā konstanto jaudu, lai piedāvātu to kā atslēdzamu jaudu.

3.   Ciktāl tiek piedāvāti atslēdzamas jaudas produkti, kas nav dienas produkti, uz atslēdzamu jaudu attiecas tie paši standarta jaudas produkti, ko izmanto konstantai jaudai - produktu ilguma ziņā.

4.   Ciktāl tiek piedāvāta atslēdzama jauda, to piešķir izsoles procesā, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.

5.   Tekošās dienas atslēdzamo jaudu piešķir, izmantojot virsnominācijas procedūru.

6.   Tekošās dienas atslēdzamo jaudu piešķir tikai tad, ja konstantā jauda – tehniskā jauda vai papildu jauda – ir izpārdota.

7.   Ja tiek rīkotas izsoles par atslēdzamiem produktiem ar garāku termiņu nekā tekošā diena, pārvades sistēmu operatori publicē piedāvāto atslēdzamās jaudas pirms izsoles procesa sākuma, ja šis apjoms ir zināms.

8.   Ja piedāvā atslēdzamu jaudu, to piešķir atsevišķā izsolē pēc tam, kad ir sadalīta tā paša ilguma konstantā jauda, bet pirms tam, kad tiek sākta izsole par konstanto jaudu ar īsāku termiņu, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.

9.   Ja piedāvā atslēdzamu jaudu, izsoles rīko saskaņā ar tiem pašiem izsoles uzbūves principiem un termiņiem, kas attiecas uz konstanto jaudu. Precīzu atslēdzamās jaudas izsoļu laika grafiku norāda izsoļu kalendārā, izņemot tekošās dienas atslēdzamo jaudu.

1.   Atslēdzamai jaudai ir minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks, par ko kopīgi nolemj pārvades sistēmu operatori.

2.   Parastais minimālais atslēgšanas sagatavošanās laiks konkrētai gāzes stundai ir četrdesmit piecas minūtes pēc attiecīgās gāzes stundas atkārtotas nominācijas cikla sākuma. Ja divi pārvades sistēmu operatori vēlas saīsināt atslēgšanas sagatavošanās laiku, šāda vienošanās starp pārvades sistēmu operatoriem jāiesniedz kompetentās valsts regulatīvās iestādes apstiprinājumam.

1.   Atslēgšanas kārtību, ja nomināciju kopējais apjoms pārsniedz gāzes apjomu, kas var plūst noteiktā starpsavienojuma punktā, ir atkarīgs no līguma laika atzīmes attiecīgajā atslēdzamas transportēšanas līgumā. Atslēgšanas gadījumā transportēšanas līgumiem, kas stājas spēkā agrāk, ir priekšroka pār transportēšanas līgumiem, kas stājas spēkā vēlāk.

2.   Ja pēc tam, kad izmantota 1. punktā izklāstītā procedūra, divas vai vairākas nominācijas atslēgšanas kārtībā ir sarindotas vienādā līmenī un pārvades sistēmas operators neatslēdz tās visas, šīm konkrētajām nominācijām piemēro pro rata samazinājumu.

3.   Lai ņemtu vērā atšķirības starp dažādiem atslēdzamas jaudas pakalpojumiem Savienībā, blakusesošo pārvades sistēmu operatori starpsavienojuma punktā īsteno un koordinē kopīgas procedūras, kas starpsavienojuma punktam paredzētas šajā pantā.

1.   Kā rezerves cenu visās izsolēs par visiem konstantas un atslēdzamas jaudas standarta jaudas produktiem izmanto tarifu, kas aprēķināts, izmantojot valsts regulatīvās iestādes noteiktu un/vai apstiprinātu metodoloģiju, vai tarifu, ko noteikusi un/vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde.

2.   Maksājamā cena, ko nosaka jaudas izsolē, var būt fiksēta cena vai mainīga cena, vai uz to var attiekties cita kārtība, ko paredz atbilstīgais regulatīvais režīms. Fiksētā cena sastāv no piemērojamā tarifa izsoles brīdī, plus izsoles prēmija. Mainīgā cena sastāv no piemērojamā tarifa brīdī, kad var izmantot jaudu, plus izsoles prēmija. Starpsavienojuma punkta dažādās pusēs kārtība grupēta produkta jaudai var atšķirties.

3.   Attiecīgo tarifa kārtību šīs regulas īstenošanai piemērotā laikā nosaka Savienības vai valstu līmenī. Minētā kārtība ļauj pienācīgi īstenot ar šo regulu izveidotos jaudas sadales mehānismus, neizraisot negatīvu ietekmi uz pārvades sistēmu operatoru ieņēmumiem un naudas plūsmu šīs regulas īstenošanas rezultātā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par noteikta jaudas īpatsvara atlikšanu malā, tostarp jaunai jaudai, atbilstoši 2. panta 3. punktam. 8. panta 7. punktam, 8. panta 8. punktam un 19. panta 5. punkta b) apakšpunktam.

4.   Izsoles ieņēmumus no grupētas jaudas jādala starp pārvades sistēmu operatoriem, kuru jaudas ir attiecīgajā grupētajā jaudā. Grupētas jaudas rezerves cena ir to jaudu rezerves cenu summa, kas ietvertas attiecīgajā grupētajā jaudā. Visus ieņēmumus no grupētas jaudas pārdošanas piešķir attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem pēc katra jaudas darījuma.

5.   Ieņēmumus no grupētas jaudas rezerves cenas piešķir pārvades sistēmu operatoriem proporcionāli to jaudas rezerves cenām, kas ietverta grupētajā jaudā. Ieņēmumus no grupētas jaudas izsoles prēmijām virs rezerves cenas sadala atbilstoši vienošanās dokumentam starp pārvades sistēmu operatoriem, ko attiecīgā gadījumā pirms izsolēm apstiprina attiecīgā valsts regulatīvā iestāde. Ja pirms izsoles nav noslēgta vienošanās, ieņēmumus no grupētas jaudas izsoles prēmijām pārvades sistēmu operatoriem piešķir vienādās proporcijās.

6.   Valsts regulatīvās iestādes apstiprina mehānismus pārmaksājumu vai nepilnīgu maksājumu atgūšanai. Ja tiek izmantots maksimālās cenas režīms, valsts regulatīvā iestāde apstiprina to, kā tiek izmantoti ieņēmumi no jaudas cenām, kas pārsniedz attiecīgo tarifu.

1.   Pārvades sistēmu operatori piemēro šo regulu, piedāvājot jaudu vienā vai nedaudzās tīmeklī pieejamās kopīgās rezervācijas platformās. Pārvades sistēmu operatori var uzturēt šādas platformas paši vai izmantojot pusi pēc kopīga lēmuma, kas vajadzības gadījumā rīkojas to vārdā attiecībās ar tīkla lietotājiem.

2.   Kopīgas rezervācijas platformām piemēro šādus noteikumus:

3.   Vienas vai nedaudzu kopīgu rezervācijas platformu izveide tīkla lietotājiem atvieglo un vienkāršo jaudas rezervāciju starpsavienojumu punktos visā Savienībā. Šajā nolūkā sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ENTSOG uzsāk sabiedrisko apspriešanu, lai noteiktu tirgus vajadzības. Apspriešanas process ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus, un šajā laikā ENTSOG publicē arī ziņojumu, kurā ietverti apspriešanas rezultāti. Ziņojumā, ņemot vērā izmaksas un laiku, iekļauj variantus norādīto tirgus vajadzību īstenošanai, lai pārvades sistēmu operatori vai trešās puses to vārdā varētu īstenot vispiemērotāko variantu. Attiecīgos gadījumos ENTSOG un Aģentūra veicina šo procesu.

1.   Saskaņā ar regulas 44. pantu, veicot savus pienākumus, uzraudzītājs rīkojas pilnīgi neatkarīgi.

2.   Uzraudzītājs nodrošina 1. pantā minēto uzdevumu izpildei pieejamo dienestu pareizu darbību, ņemot vērā labas pārvaldības, labas administratīvās prakses un labas vadības principus.

1.   Uzraudzītājs un uzraudzītāja vietnieks kā iestādes darbinieki ir atbildīgi par stratēģiju, politikas virzienu un lēmumu pieņemšanu un darbojas kopīgi, veicot 1. pantā minētos uzdevumus. Uzraudzītāja vietnieks veic šos uzdevumus uzraudzītāja prombūtnes vai rīcībnespējas gadījumā un otrādi.

2.   Uzraudzītāja un uzraudzītāja vietnieka mērķis ir panākt vienprātību attiecībā uz vispārējām stratēģijām un politikas virzieniem, kā arī citiem svarīgiem jautājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar sekretariātu. Uzraudzītājs lemj par jautājumiem, attiecībā uz kuriem nav iespējams panākt vienprātību un ja lieta ir steidzama.

3.   Uzraudzītājs, cieši sadarbojoties ar uzraudzītāja vietnieku, nosaka, kā viņu starpā tiek sadalīti darbi, tostarp to, kuram no viņiem ir galvenā atbildība par lēmumu sagatavošanu, pieņemšanu un īstenošanu, un vajadzības gadījumā deleģē uzdevumus uzraudzītāja vietniekam.

1.   Saskaņā ar regulas 43. panta 4. punktu uzraudzītājam palīdz sekretariāts, kura uzdevumus un darba metodes nosaka uzraudzītājs.

2.   Uzraudzītājs var deleģēt noteiktus uzdevumus atsevišķiem darbiniekiem, pastāvot iespējai viņus aizvietot ar citiem darbiniekiem.

3.   Uzraudzītājs nosaka, no cik nodaļām un apakšnodaļām sastāv sekretariāts, lai varētu palīdzēt sagatavot un veikt 1. pantā minētos uzdevumus. Katrai nodaļai vai apakšnodaļai ir savs nodaļas vai apakšnodaļas vadītājs.

1.   Sekretariātu vada direktors, kas veic visas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu sekretariāta pienācīgu darbību un efektīvu līdzekļu izmantojumu, tostarp nodrošina direktora aizvietošanu viņa prombūtnes vai rīcībnespējas gadījumā.

2.   Direktors atbild par:

1.   Valde sastāv no uzraudzītāja, uzraudzītāja vietnieka un direktora. Valde tiekas regulāri, parasti reizi nedēļā, lai apspriestu vispārējās stratēģijas un politikas virzienus, kā arī citus svarīgus jautājumus un sekmētu attiecīgo darbību labu saskaņošanu.

2.   Direktors nodrošina valdes sekretariāta pienācīgu darbību.

1.   Direktors īsteno pilnvaras, ko piešķir iecēlējinstitūcijā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 2. panta nozīmē, un pilnvaras, ko piešķir institūcijā, kura ir tiesīga noslēgt darba līgumus Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. panta nozīmē, kā arī jebkuras saistītās pilnvaras, kas izriet no citiem administratīviem lēmumiem, kurus iekšējai lietošanai pieņēmis EDAU vai kuriem ir starpiestāžu raksturs, ja vien uzraudzītāja lēmums par iecēlējinstitūcijā un institūcijā, kas ir tiesīga noslēgt darba līgumus, piešķirto pilnvaru īstenošanu neparedz savādāk.

2.   Direktors var deleģēt 1. punktā minētās pilnvaras darbiniekam, kas nodarbojas ar cilvēkresursu pārvaldību.

1.   Kredītrīkotāja pilnvaras īsteno uzraudzītājs. Deleģētā kredītrīkotāja un kredītrīkotāja ar pastarpināti deleģētām pilnvarām pilnvaras īsteno tās personas, kas norādītas hartā par deleģēto kredītrīkotāju pienākumiem un atbildību un hartā par kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām pienākumiem un atbildību.

2.   EDAU grāmatvedis ir Eiropas Komisijas grāmatvedis.

1.   Uzraudzītājs var deleģēt direktoram pilnvaras pieņemt un parakstīt jebkura lēmuma vai atzinuma galīgo tekstu, kura saturs jau ir bijis noteikts.

2.   Ja direktoram ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar 1. punktu, direktors var pastarpināti deleģēt šo pilnvaru īstenošanu uz savu prombūtnes laiku attiecīgās nodaļas vai apakšnodaļas vadītājam.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar deleģēšanas noteikumus, kas attiecas uz to pilnvaru deleģēšanu, kuras uzticētas iecēlējinstitūcijai, vai kas attiecas uz finanšu jautājumiem, kā noteikts 9. un 10. pantā.

1.   Uzraudzītāja un uzraudzītāja vietnieka prombūtnē vai ja viņiem ir liegts īstenot savus amatpienākumus, direktors pēc vajadzības rīkojas kā aizvietotājs jautājumos, kuri šādas prombūtnes vai rīcībnespējas gadījumā ir steidzami jārisina.

2.   Ja direktoram ir liegts veikt savus amatpienākumus vai ja viņa amata vieta ir brīva un uzraudzītājs nav nozīmējis nevienu amatpersonu, direktora amatpienākumus veic klātesošais augstākās amata pakāpes nodaļas vai apakšnodaļas vadītājs vai, ja amata pakāpes ir vienādas, nodaļas vai apakšnodaļas vadītājs ar lielāko stāžu šajā amata pakāpē, vai, ja stāžs ir vienāds, visvecākais no viņiem.

3.   Ja nodaļas vai apakšnodaļas vadītāja nav klāt, aizvietošanu veic šajā nodaļā vai apakšnodaļā klātesošais darbinieks, kam ir visaugstākā amata pakāpe, vai, ja amata pakāpes ir vienādas, darbinieks ar lielāko stāžu šajā amata pakāpē, vai, ja stāžs ir vienāds, visvecākais darbinieks.

4.   Ja kādai citai augstākstāvošai amatpersonai ir liegts pildīt savus pienākumus vai ja amata vieta ir brīva, direktors, vienojoties ar uzraudzītāju, ieceļ darbinieku. Ja nav nozīmēts aizvietotājs, aizvietošanu veic attiecīgajā nodaļā vai apakšnodaļā klātesošais darbinieks, kam ir visaugstākā amata pakāpe, vai, ja amata pakāpes ir vienādas, padotais darbinieks ar lielāko stāžu šajā amata pakāpē, vai, ja stāžs ir vienāds, visvecākais darbinieks.

5.   Šā panta 1. līdz 4. punkts neskar deleģēšanas noteikumus, kas attiecas uz to pilnvaru deleģēšanu, kuras uzticētas iecēlējinstitūcijai, vai kas attiecas uz finanšu jautājumiem, kā noteikts 9. un 10. pantā.

1.   Saskaņā ar labas administratīvās prakses un labas finanšu vadības principiem EDAU katru gadu izveido ikgadējo vadības plānu. Šajā plānā izskaidrota EDAU ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz vispārējiem un konkrētiem mērķiem. Lai pārbaudītu sasniegumus un izsekotu tiem, darbības rādītājus un mērķus nosaka un izvērtē divas reizes gadā.

2.   EDAU plānoto darbību riska analīzi, kurā iekļauti identificētie riski un plāns, kā mazināt riskus, pievieno ikgadējam vadības plānam.

1.   Saskaņā ar regulas 48. pantu EDAU iesniedz gada pārskatu par savu darbību (“gada pārskats”) Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un nosūta to citām iestādēm.

2.   Gada pārskatu iesniedz un publicē EDAU tīmekļa vietnē ne vēlāk kā nākošā gada 1. jūlijā.

3.   EDAU izskata piezīmes, ko saskaņā ar regulas 48. panta 2. punktu iesniegušas citas 1. punktā minētās iestādes, ņemot vērā pārskata iespējamu izskatīšanu Eiropas Parlamentā.

1.   EDAU sadarbojas ar datu aizsardzības inspektoriem gan divpusējā sadarbībā, gan piedaloties sanāksmēs, ko organizē datu aizsardzības inspektoru tīkls.

2.   EDAU sniedz atbalstu un ieteikumus datu aizsardzības inspektoriem, ja tas ir vajadzīgs viņu pienākumu pildīšanai.

1.   Saskaņā ar regulas 46. panta f) punkta i) apakšpunktu EDAU sadarbojas ar valstu datu aizsardzības iestādēm un citām uzraudzības struktūrām, ciktāl tas vajadzīgs šo iestāžu attiecīgo pienākumu izpildei.

2.   Sadarbība ietver:

1.   Saskaņā ar regulas 46. panta g) punktu EDAU iesaistās pasākumos, ko rīko darba grupa, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) 29. pantu.

2.   EDAU aktīvi līdzdarbojas diskusijās un darba grupas publicēto dokumentu projektu izstrādē ar mērķi nodrošināt datu aizsardzības normatīvo aktu vienotu interpretāciju un sniedzot speciālistu konsultāciju Eiropas Komisijai. Šādās reizēs EDAU vajadzības gadījumā izvirza Savienības perspektīvas.

3.   EDAU regulāri piedalās darba grupas plenārsēdēs un apakšgrupu sēdēs.

4.   EDAU, ja iespējams – vismaz reizi gadā, veicina regulāras diskusijas ar darba grupas priekšsēdētāju par viņu abu attiecīgajām prioritātēm nolūkā panākt labu sadarbību praksē.

1.   Kā paredzēts Savienības normatīvajos aktos, EDAU kopā ar valstu uzraudzības iestādēm piedalās liela apjoma IT sistēmu saskaņotā uzraudzībā.

2.   EDAU organizē saskaņošanas sanāksmes un nodrošina sekretariātu ar koordinācijas grupām.

3.   EDAU sadarbojas ar atsevišķām valstu uzraudzības iestādēm, ciktāl tas ir vajadzīgs, un saskaņā ar to prioritātēm, lai nodrošinātu liela apjoma IT sistēmu valstīs esošās daļas un centrālās daļas saskaņotu uzraudzību.

1.   EDAU piedalās Eiropas Datu aizsardzības komisāru ikgadējā pavasara konferencē, Datu aizsardzības un privātuma komisāru ikgadējā startautiskajā konferencē un Starptautiskajā darba grupā datu aizsardzībai telekomunikāciju nozarē.

2.   EDAU piedalās attiecīgajos starptautiskajos privātuma īstenošanas tīklos.

3.   EDAU regulāri organizē seminārus ar starptautisku organizāciju pārstāvjiem, lai dalītos labā praksē un izveidotu datu aizsardzības kultūru šajās organizācijās.

4.   EDAU veicina starptautiska līmeņa sadarbību un dialogu ar citām ieinteresētām personām no trešām valstīm.

1.   Saskaņā ar regulas 45. pantu, esot amatā un arī pēc pilnvaru laika beigām, uzraudzītājam un tā darbiniekiem ir jāievēro pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tie ir ieguvuši, pildot savus oficiālos pienākumus.

2.   EDAU ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus par atbildīgajiem par drošības jautājumiem dažādās darbības jomās. Viņi jo īpaši ir atbildīgi par drošības jautājumiem, kas saistīti ar personālu, fizisko drošību un IT drošību. Ja viņi uzskata par vajadzīgu, lai izvairītos no drošības riskiem EDAU, šādi ieceltie darbinieki ziņo tieši direktoram.

1.   EDAU paaugstina izpratni par datu aizsardzību un informē privātpersonas par viņu tiesību pastāvēšanu un saturu. Šim nolūkam EDAU izmanto virkni saziņas rīku (piemēram, tīmekļa vietni, informatīvu izdevumu, sociālos medijus un informatīvus pasākumus), uztur sakarus ar ieinteresētajām personām (piemēram, EDAU biroja apmeklējumi mācību nolūkos, atbildes uz lūgumiem sniegt informāciju) un piedalās publiskos pasākumos, sanāksmēs un konferencēs.

2.   EDAU informē masu informācijas līdzekļus par svarīgākajiem notikumiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, un pauž svarīgus atzinumus vai publicē publikācijas, izmantojot paziņojumus presei, intervijas un preses konferences.

1.   Par visām EDAU darbībām veic precīzu un autentisku dokumentāciju, kas nodrošina uzticamu un likumīgi pārbaudāmu pierādījumu avotu par lēmumiem un darbībām.

2.   Dokumentus attiecībā uz konkrētām darbībām sagrupē kopā lietu materiālos. Lietu materiāli ir loģiskā veidā pieejami atbilstīgi darbību veidam EDAU izveidotā sistematizācijā.

3.   Dažādus lietu materiālus uzglabā noteiktu laikposmu saskaņā ar EDAU noteikto saglabāšanas grafiku. Pēc saglabāšanas laikposma beigām lietu materiālus izvērtē un nodod arhīvā saskaņā ar EDAU pieņemto arhivēšanas politiku.

1.   Parasti visus galvenos politikas dokumentus, tematiskās pamatnostādnes, atzinumus par normatīvajiem aktiem, oficiālos apsvērumus, Tiesas lietu pierādījumu piezīmes un iepriekšējo pārbaužu atzinumus padara publiski pieejamus EDAU tīmekļa vietnē.

2.   Atzinumus, kas pieņemti pēc apspriešanās ar vadību, padara publiski pieejamus EDAU tīmekļa vietnē, ja tiem ir plašāka izmantojamība, tie satur jaunu normatīvā akta interpretāciju vai piemērojumu vai attiecas uz jauno tehnoloģiju ietekmi uz datu subjektu tiesībām.

1.   Lēmumu autentiskumu pierāda ar uzraudzītāja parakstu oriģinālvalodas versijā.

2.   Šis paraksts var būt rakstīts ar roku vai elektroniskā formā.

1.   EDAU izskatīto lietu lietvedības valoda ir viena no valodām, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā. Sūdzības gadījumā tā ir valoda, kurā sūdzība ir rakstīta.

2.   Ziņojumi, atzinumi, referāti un citi dokumenti, kas paredzēti arī publicēšanai EDAU tīmekļa vietnē, ir vismaz angļu, franču un vācu valodā.

1.   EDAU darbiniekus pieņem darbā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Lai paplašinātu sadarbību ar valstu iestādēm, jo īpaši ar valstu datu aizsardzības iestādēm, īsteno programmu darbinieku norīkošanai uz EDAU.

3.   Lai dotu iespēju tikko augstākās mācību iestādes beigušajiem iegūt praktisku pieredzi par EDAU un Savienības kā tādas darbības principiem, īsteno stažieru programmu.

4.   Pagaidu vajadzību apmierināšanai var pieņemt darbā pagaidu darbiniekus un izmantot cita veida ārējo palīdzību.

1.   Ar darbinieku komiteju, kas pārstāv EDAU darbiniekus, laikus notiek apspriešanās par lēmumu projektiem, kuri attiecas uz Civildienesta noteikumu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanu, un ar to var apspriesties par jebkuru citu vispārējas nozīmes jautājumu, kas skar darbiniekus. Darbinieku komiteju informē par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar tās pienākumu izpildi. Tā sniedz savu viedokli 15 dienās no apspriešanās brīža.

2.   Darbinieku komiteja veicina EDAU labu darbību, iesniedzot priekšlikumus par organizatoriskiem jautājumiem un darba apstākļiem.

3.   Darbinieku komiteja sastāv no trim locekļiem un trim to vietniekiem, un kopsapulce to ievēl uz divu gadu laikposmu.

1.   Direktors kā sekretariāta vadītājs pārstāv EDAU dažādās starptautiskās struktūrās un var deleģēt šīs pārstāvēšanas tiesības darbiniekiem, kuru pārziņā ir cilvēkresursi, budžets un pārvaldība.

2.   Ņemot vērā EDAU izmēru salīdzinājumā ar citām iestādēm, kā arī lai nodrošinātu labu pārvaldību un budžeta ekonomiju, EDAU aktīvi slēdz sadarbības līgumus, saprašanās memorandus un pakalpojumu līmeņa nolīgumus ar citām iestādēm.