ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.247.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 247

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 18. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu ( 1 )

6

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 887/2013 (2013. gada 11. jūlijs), ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu II un III pielikumu

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 888/2013 (2013. gada 16. septembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Oignon de Roscoff (ACVN))

20

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 889/2013 (2013. gada 16. septembris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Chufa de Valencia (ACVN)]

22

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 890/2013 (2013. gada 16. septembris), ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Amarene Brusche di Modena (AĢIN))

24

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 891/2013 (2013. gada 16. septembris), ar ko nosaka aizliegumu Portugāles karoga kuģiem zvejot lielacu tunzivi Atlantijas okeānā

29

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 892/2013 (2013. gada 16. septembris), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot sarkanasarus ES un starptautiskajos ūdeņos V zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā

31

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 893/2013 (2013. gada 16. septembris), ar ko nosaka aizliegumu Nīderlandes karoga kuģiem zvejot makreles IIIa un IVbc zonā

33

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 894/2013 (2013. gada 17. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

35

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/457/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 16. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesi

37

 

 

PAMATNOSTĀDNES

 

 

2013/458/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2013. gada 30. jūlijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (ECB/2013/25)

38

 

 

Labojumi

 

*

Labojums EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 46/2013 (2013. gada 15. marts), ar ko groza EEZ līguma XXI pielikumu (Statistika) (OV L 231, 29.8.2013.)

43

 

 

 

*

Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 

*

Paziņojums lasītājiem – veids, kādā izdara atsauces uz tiesību aktiem (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 885/2013

(2013. gada 15. maijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (1) un jo īpaši tās 3. panta e) punktu un 6. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2010/40/ES 3. panta e) punktā kā prioritāra darbība noteikta informācijas pakalpojumu sniegšana saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem.

(2)

Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību attiecībā uz informācijas pakalpojumiem saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem. Šīs regulas mērķis ir, izmantojot informācijas pakalpojumus, optimizēt stāvvietu izmantošanu un atvieglot autovadītājiem vai pārvadājumu uzņēmumiem lēmumu pieņemšanu par to, kad un kur novietot automobili stāvēšanai.

(3)

Padomes rezolūcijā (2), kā novērst un apkarot ar kravas autopārvadājumiem saistītus noziegumus un garantēt drošas kravas automobiļu stāvvietas, tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot kravas automobiļu vadītāju drošību un stāvvietu iespējas.

(4)

Obligātie atpūtas laikposmi un pārtraukumi var ietekmēt autovadītāju rīcību, izvēloties stāvvietu. Šīs regulas mērķis ir, izmantojot informācijas pakalpojumus, optimizēt stāvvietu izmantošanu un atvieglot autovadītājiem vai pārvadājumu uzņēmumiem lēmumu pieņemšanu par to, kad un kur novietot automobili stāvēšanai.

(5)

Lai nodrošinātu pakalpojuma savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktību visā Savienībā, kā arī pilnībā ņemtu vērā datu aizsardzības prasības, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis izstrādātu saskaņotu un vienotu pieeju informācijas pakalpojumu sniegšanai saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem visā Savienībā. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot tehniskos risinājumus un standartus, kurus piedāvā galvenokārt Eiropas un/vai starptautiskās standartizācijas organizācijas un/vai apvienības, lai nodrošinātu pakalpojuma savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktību visā ES, vienlaikus pilnībā ņemot vērā datu aizsardzības prasības.

(6)

Informācija par drošību un ērtumu palīdz autovadītājiem pieņemt lēmumu, izvēloties stāvlaukumu. Stāvlaukumu drošības un tajos piedāvāto pakalpojumu raksturojuma sniegšana var nodrošināt norādes šā lēmuma pieņemšanai.

(7)

Ja ir konkrēts pastāvīgi liels pieprasījums pēc drošām stāvvietām noteiktās vietās, kravas automobiļu vadītāji būtu jānovirza no pilniem stāvlaukumiem uz citu vietu prioritārajā zonā, kur ir pieejamas brīvas un drošas stāvvietas, lai izvairītos no transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai nepiemērotās vietās, tāpēc dalībvalstīm būtu jānosaka “prioritārās zonas”.

(8)

Ja, lai norādītu drošus stāvlaukumus, tiek izmantotas statiskas zīmes, tām būtu jāatbilst 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencijai, ja dalībvalsts ir parakstījusi šo konvenciju.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (3) ir noteikts publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas noteikumu minimums visā Eiropas Savienībā. Tās pamatā ir divi iekšējā tirgus galvenie pīlāri, proti, pārredzamība un godīga konkurence, un tajā dalībvalstis tiek mudinātas pārsniegt šo noteikumu minimumu attiecībā uz publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu un ieviest politiku, kas ļauj plaši izmantot publiskā sektora iestāžu rīcībā esošos dokumentus vai datus šīs regulas kontekstā. Dažos gadījumos datu atkalizmantošana notiks, nevienojoties par licenci. Citos gadījumos tiks izsniegta licence, ar ko nosaka atkalizmantošanas nosacījumus licenciātam un risina tādus jautājumus kā atbildība, datu atbilstīga izmantošana, ievērojot datu aizsardzības prasības, garantējot neizmainīšanu un sniedzot informāciju par avotu. Trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības netiek skartas.

(10)

Atsauksmes no lietotājiem ir informācija, kuru nodrošina stāvvietu lietotāji, lai sniegtu privātus un anonīmus ieteikumus citiem turpmākajiem lietotājiem un kravas automobiļu stāvlaukumu apsaimniekotājiem. Šo informāciju var izmantot informācijas pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanas pārbaudei, kā arī novērtējumam. Būtu jāgarantē atsauksmju anonimitāte.

(11)

ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana varētu būt saistīta ar personas datu apstrādi, kas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā noteikts jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (5). Tāpēc attiecībā uz ITS lietotnēm būtu jāpiemēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma un datu apjoma samazināšanas principi.

(12)

ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana, kā izklāstīts specifikācijās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2010/40/ES 6. pantu, tiek īstenota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saskaņā ar Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (6), kā arī attiecīgajiem valstu tiesību aktiem.

(13)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību, Savienības līmenī saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES ieviešot un izmantojot informācijas pakalpojumu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem.

Tā attiecas uz informācijas pakalpojumu sniegšana Eiropas ceļu tīklā (TERN).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“droša stāvvieta” ir stāvvieta komerciāliem lietotājiem, kas tiem ļauj izvairīties no transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai nepiemērotās vietās un sekmē autovadītāju un kravu drošību;

2)

“lietotājs” ir jebkurš kravas automobiļa vai komerciālā transportlīdzekļa vadītājs, nosūtītājs, pārvadātājs, satiksmes vadības struktūra vai jebkura cita struktūra, piemēram, kravas īpašnieki, apdrošināšanas sabiedrības, ceļu satiksmes iestādes un policija. Tiem būtu jāiegūst informācija no pakalpojumu sniedzējiem;

3)

“pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura publiskā vai privātā sektora struktūra, kas nodrošina informācijas pakalpojumu lietotājiem;

4)

“dati” ir informācija, ko sniedz kravas automobiļu stāvlaukumu apsaimniekotāji un kas attiecas uz kravas automobiļu stāvlaukumiem;

5)

“informācija” ir jebkādi apkopoti, apstrādāti un/vai ekstrahēti dati, ko lietotājiem piedāvā pakalpojumu sniedzējs, izmantojot dažādus kanālus;

6)

“informācijas pakalpojums” ir jebkurš pakalpojums, kas ietver norādījumu sniegšanu lietotājiem, ļaujot viņiem ievērot obligātos atpūtas laikposmus un pārtraukumus, lai samazinātu transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai nepiemērotās vietās gadījumu skaitu un optimizētu stāvvietu izmantojumu;

7)

“lietotāju atsauksmes” ir informācija, ko sniedz lietotāji, kas izmanto stāvvietas un kas dod personiskus un anonīmus ieteikumus citiem turpmākajiem lietotājiem un kravas automobiļu stāvlaukumu apsaimniekotājiem;

8)

“dinamiska informācija” ir informācija, ar kuras palīdzību jebkurā attiecīgajā brīdī norāda pieejamo stāvvietu daudzumu stāvlaukumā vai tā pašreizējo statusu (brīvs/pilns/slēgts);

9)

“statiska informācija” ir informācija, ko sniedz stāvlaukumu apsaimniekotāji un kas raksturo stāvlaukumu;

10)

“informācijas uzticamība” ir sniegtā informācijas pakalpojuma pareizība, salīdzinot ar reālo situāciju;

11)

“transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai nepiemērotā vietā” ir smago kravas transportlīdzekļu apstāšanās vai novietošana stāvēšanai ārpus drošām stāvvietām uz automaģistrālēm vai transporta koridoros, ceļa nomalēs vai pārpildītos stāvlaukumos;

12)

“piekļuves punkts” ir digitāla piekļuves vieta, kurā tiek vākta, apstrādāta un darīta pieejama izplatīšanai informācija saistībā ar stāvvietām. Šis piekļuves punkts sniegs iespēju izplatīt informācijas pakalpojumus pāri robežām;

13)

“prioritāra zona” ir ceļa posms, kā noteikušas attiecīgās valsts iestādes, kur trūkst stāvvietu vienā vai vairākos drošos stāvlaukumos un kur šo trūkumu var mazināt, sniedzot informāciju par citām neizmantotām stāvvietu iespējām šajā pašā zonā.

3. pants

Informācijas pakalpojumu sniegšanas prasības

1.   Dalībvalstis nosaka teritorijas, kurās satiksmes un drošības nosacījumu dēļ nepieciešama informācijas pakalpojumu ieviešana saistībā ar drošām stāvvietām.

Tās nosaka arī prioritāras zonas, kurās tiks nodrošināta dinamiska informācija.

2.   Informācijas pakalpojumu sniegšana atbilst 4.–7. pantā noteiktajām prasībām.

4. pants

Datu vākšana

Datus par drošiem publiskiem un privātiem stāvlaukumiem, kas raksturo stāvlaukumu un kas sniedzami lietotājiem, vāc un sniedz publiskie vai privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji. Dati, kas jāvāc, ir viegli sniedzami, tostarp attālināti, ar jebkādiem atbilstīgiem līdzekļiem, lai visiem stāvlaukumu apsaimniekotājiem atvieglotu attālinātu vākšanu. Publiskie vai privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto DATEX II  (7) profilus vai citus starptautiski savietojamus formātus, lai nodrošinātu informācijas pakalpojumu savstarpēju izmantojamību visā Savienībā.

Ir jāvāc šādi dati:

1.

Statiski dati saistībā ar stāvlaukumiem, tostarp (vajadzības gadījumā):

stāvlaukuma identifikācijas informācija (kravas automobiļu stāvlaukuma nosaukums un adrese) (ne vairāk kā 200 rakstzīmes),

informācija par iebraukšanas punkta stāvlaukumā atrašanās vietu (ģeogrāfiskais platums/garums) (20 + 20 rakstzīmes),

galvenās nozīmes ceļa identifikators Nr. 1 / virziens (20 rakstzīmes / 20 rakstzīmes); galvenās nozīmes ceļa identifikators Nr. 2 / virziens (20 rakstzīmes / 20 rakstzīmes), ja tas pats stāvlaukums ir pieejams no diviem dažādiem ceļiem,

ja nepieciešams, norāde par nobrauktuvi, kas jāizmanto (ne vairāk kā 100 rakstzīmes) / attālums no galvenās nozīmes ceļa (vesels trīsciparu skaitlis) kilometros vai jūdzēs,

kopējais brīvu stāvvietu skaits kravas automobiļiem (vesels trīsciparu skaitlis),

cenas un valūta maksai par stāvvietu (300 rakstzīmes).

2.

Informācija par stāvlaukuma drošību un aprīkojumu:

stāvlaukuma drošības un apkalpošanas iekārtu apraksts, tostarp valsts klasifikācija, ja tāda ir (500 rakstzīmes),

stāvvietu skaits transportlīdzekļiem, kas pārvadā atdzesētas preces (4 cipari),

informācija par īpašām iekārtām vai pakalpojumiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā īpašas preces, vai citiem transportlīdzekļiem (300 rakstzīmes).

Stāvlaukuma apsaimniekotāja kontaktinformācija:

vārds un uzvārds (ne vairāk kā 100 rakstzīmes),

tālruņa numurs (ne vairāk kā 20 rakstzīmes),

e-pasta adrese (ne vairāk kā 50 rakstzīmes),

apsaimniekotāja piekrišana viņa kontaktinformācijas publiskošanai (jā/nē).

3.

Dinamiski dati par stāvvietu pieejamību, tostarp – vai stāvlaukums ir: pilns, slēgts vai pieejamo brīvo vietu skaits.

5. pants

Datu koplietošana un apmaiņa

1.   Publiskie vai privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji koplieto 4. panta 1. punktā minētos datus un apmainās ar tiem. Šajā nolūkā tie izmanto DATEX II (CEN/TS 16157) formātu vai jebkādu ar DATEX II savietojamu starptautisku mašīnlasāmu formātu. Dati ir pieejami apmaiņai un atkalizmantošanai jebkuram publiskā vai privātā sektora informācijas pakalpojumu sniedzējam un/vai stāvlaukuma apsaimniekotājam bez diskriminācijas un saskaņā ar Direktīvā 2003/98/EK noteiktajām pieejas tiesībām un procedūrām.

2.   Statiskie dati ir pieejami, izmantojot valsts vai starptautisku piekļuves punktu.

3.   Attiecībā uz dinamiskiem datiem dalībvalstis (vai valsts iestādes) ir atbildīgas par tāda centrāla valsts vai starptautiska piekļuves punkta izveidi un uzturēšanu, kurš sniedz informāciju par katra stāvlaukumu apsaimniekotāja un/vai pakalpojumu sniedzēja visiem atsevišķajiem piekļuves punktiem to teritorijā lietotāju interesēs.

4.   Dalībvalstis var sniegt ieguldījumu starptautiskajā piekļuves punktā, sniedzot datus un nodrošinot, ka to kvalitāte atbilst 7. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Maksa par piekļuvi publiskiem vai privātiem dinamiskiem datiem, apmaiņu ar tiem un to atkalizmantošana ir pamatota, kā minēts direktīvā par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu.

6.   Publiskie un privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji un/vai pakalpojumu sniedzēji periodiski ne retāk kā reizi gadā nosūta 4. panta 1. punktā minētos statiskos savāktos datus valsts vai starptautiskajam piekļuves punktam, izmantojot piemērotus elektroniskus līdzekļus.

Attiecībā uz dinamiskiem datiem publiskie un privātie apsaimniekotāji un/vai pakalpojumu sniedzēji atjaunina 4. panta 3. punktā minēto informāciju ne retāk kā reizi 15 minūtēs.

6. pants

Informācijas izplatīšana

Pakalpojumu sniedzēji, kas iegūst informāciju konkrētā vietā, norāda:

vismaz nākamās divas drošās stāvvietas transporta koridorā aptuveni 100 km attālumā,

stāvvietu pieejamību prioritārā zonā vismaz nākamajos divos stāvlaukumos aptuveni 100 km attālumā.

Informācijas izplatīšana notiek saskaņā ar Vīnes konvenciju, ja dalībvalsts ir to parakstījusi. Transportlīdzeklī uzstādītajai lietotnei jābūt viegli lietojamai cilvēka–mašīnas saskarnei, lai izvairītos no autovadītāja uzmanības novēršanas un noguruma.

Stāvlaukumu apsaimniekotāji un/vai pakalpojumu sniedzēji informē lietotājus par jebkāda jauna informācijas pakalpojuma saistībā ar drošām stāvvietām ieviešanu, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, kurus tie uzskata par atbilstīgiem.

7. pants

Kvalitātes nodrošināšana

Publiskie un privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji nekavējoties ziņo par jebkurām izmaiņām stāvlaukumu situācijā, tostarp to slēgšanu, valsts vai starptautiskajam piekļuves punktam un valsts iestādēm.

Visi publiskie un privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji nodrošina informācijas uzticamību katrai jaunai prioritārai zonai. Šajā nolūkā tie veic detektoru iekārtu periodisku kontroli, tostarp mēra starpību starp sniegtajiem datiem un stāvvietu reālo pieejamību. Minēto informāciju novērtē saskaņā ar 8. pantu.

8. pants

Novērtējums par atbilstību prasībām

1.   Dalībvalstis izraugās valsts struktūru, kuras kompetencē ir novērtēt, vai pakalpojumu sniedzēji, stāvlaukumu apsaimniekotāji un ceļu pārvaldītāji ir izpildījuši 4.–7. pantā noteiktās prasības. Šī struktūra ir objektīva un neatkarīga no minētajām personām, kas jāvērtē.

Divas vai vairākas dalībvalstis var izraudzīties kopīgu reģionālu struktūru, kuras kompetencē ir novērtēt atbilstību minētajām prasībām to teritorijās.

Dalībvalstis paziņo par izraudzīto struktūru Komisijai.

2.   Visi pakalpojumu sniedzēji iesniedz izraudzītajām struktūrām deklarāciju par to atbilstību 4.–7. pantā noteiktajām prasībām.

Deklarācijā iekļauj šādus elementus:

a)

saskaņā ar 4. pantu savāktie dati par drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem, tostarp par informācijas pakalpojumā reģistrēto stāvvietu procentuālo daudzumu;

b)

līdzekļi informācijas pakalpojumu izplatīšanai lietotājiem;

c)

dinamiskas informācijas par drošām stāvvietām pakalpojumu aptvērums;

d)

sniegtās informācijas kvalitāte un pieejamība, piekļuves punkts informācijai un formāts, kādā šī informācija tiek sniegta.

3.   Izraudzītās struktūras pēc nejaušības principa izlases veidā pārbauda vairāku publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju un stāvlaukumu apsaimniekotāju deklarāciju pareizību un pieprasa pierādījumus par atbilstību 4.–7. pantā noteiktajām prasībām.

Pakalpojuma kvalitāti var novērtēt arī, izmantojot lietotāju komentārus.

Izraudzītās struktūras katru gadu attiecīgajām valsts iestādēm iesniedz ziņojumu par iesniegtajām deklarācijām, kā arī par veikto izlases veida pārbaužu rezultātiem.

9. pants

Turpmāki pasākumi

1.   Dalībvalstis vēlākais 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

izraudzītās kompetentās iestādes atbilstības novērtēšanai 4.–7. pantā noteiktajām prasībām;

b)

attiecīgā gadījumā valsts piekļuves punkta apraksts.

2.   Vēlākais 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru nākamo kalendāra gadu dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

dažādu stāvlaukumu un stāvvietu skaits to teritorijā;

b)

tādu stāvvietu procentuālais daudzums, kuras reģistrētas informācijas pakalpojumā;

c)

tādu stāvlaukumu procentuālais daudzums, kuras nodrošina dinamisku informāciju par stāvvietu pieejamību un prioritārajām zonām.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro:

no 2015. gada 1. oktobra attiecībā uz šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau ieviesto pakalpojumu sniegšanu,

no 2013. gada 1. oktobra attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, kas tiks ieviesta pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 15. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.

(2)  SN 27.10.2010. 15504/10.

(3)  OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(6)  OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.

(7)  CEN/TS 16157.


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/6


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 886/2013

(2013. gada 15. maijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (1) un jo īpaši tās 3. panta c) punktu un 6. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2010/40/ES 3. panta c) punktā kā prioritāra darbība noteikta datu un procedūru nodrošināšana, lai lietotājiem, ja iespējams, tiktu nodrošināts vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimums.

(2)

Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisijai jāpieņem prioritārajām darbībām vajadzīgās specifikācijas, lai nodrošinātu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību.

(3)

Paziņojumā “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (2) atzīts, ka “ITS piemīt potenciāls būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, piemēram, izmantojot negadījumu atklāšanas un satiksmes uzraudzības sistēmas, kas reālā laikā spēj sniegt informāciju ceļu satiksmes dalībniekiem”.

(4)

Attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (3) ir noteikts noteikumu minimums attiecībā uz valsts sektora informācijas atkārtotu izmantošanu visā Savienībā un dalībvalstis tiek mudinātas neaprobežoties ar šo noteikumu minimumu un pieņemt politiku, kas ļauj plaši lietot informāciju vai datus, kuri ir valsts sektora iestāžu rīcībā.

(5)

ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešana un izmantošana ir saistīta ar personas datu apstrādi, kas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā noteikts jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (5). Tādējādi attiecībā uz ITS lietotnēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma un datu apjoma samazināšanas principi.

(6)

Lai nodrošinātu savietojamību, savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktību, ir jānosaka minimālas prasības vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas pakalpojumiem. Šīm prasībām būtu jāattiecas uz tāda standartizēta saraksta identificēšanu un izmantošanu, kurā iekļauti ar satiksmes drošību saistīti notikumi vai apstākļi, kas būtu jāpaziņo tiešajiem lietotājiem, kā arī lietotājiem sniedzamās informācijas saturu. Ja tiešie lietotāji saņem informāciju, izmantojot dažādus izplatīšanas kanālus, kurus kontrolē publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju, šī informācija nedrīkst būt pretrunīga, tāpēc tai būtu jāsatur vieni un tie paši elementi un būtu jābalstās uz vienu un to pašu notikuma vai apstākļa aprakstu.

(7)

Ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati ir būtiski vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma sniegšanai. Tos vāc un glabā publiskā un/vai privātā sektora operatori un pakalpojumu sniedzēji. Lai šos datus varētu padarīt viegli pieejamus apmaiņai un atkārtotai izmantošanai informācijas pakalpojumu sniegšanai, publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem tie būtu jādara pieejami ar atsevišķu piekļuves punktu starpniecību vai jāpārliecinās, ka tie ir pieejami, izmantojot piekļuves punktus, kurus izveidojušas un pārvalda dalībvalstis. Šos valstu piekļuves punktus var veidot repozitārija, reģistra, tīmekļa portāla vai līdzīgā formā.

(8)

Šie ar ceļu satiksmes drošību saistītie dati būtu jādara pieejami saskaņā ar datu aizsardzības prasībām (piemēram, personas datu anonimitātes nodrošināšana). Ja informācijas pakalpojumā izmantotie dati tiek vākti, tostarp noteikta atrašanās vieta, no pašiem tiešajiem lietotājiem vai nākotnē ar kooperatīvu sistēmu palīdzību, tad lietotāji būtu skaidri jāinformē par šādu datu vākšanu, datu vākšanas kārtību un iespējamu izsekošanu, un par to, cik ilgi šādi dati tiek glabāti. Publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītājiem, pakalpojumu sniedzējiem un autobūves nozarei būtu jāievieš atbilstoši tehniski pasākumi, lai nodrošinātu no tiešajiem lietotājiem vai viņu transportlīdzekļa saņemto datu anonimitāti.

(9)

Tām dalībvalstīm, kuras savā teritorijā jau sniedz noteikta veida ar ceļu satiksmes drošību saistītu informāciju, būtu jāspēj turpināt izmantot esošās metodes, ciktāl tās atbilst šīs regulas prasībām. Lai palielinātu informācijas pakalpojumu sniegšanas par ceļu satiksmes drošību un satiksmes apstākļiem pozitīvo ietekmi ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaita samazināšanas ziņā Savienībā, vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimumam vajadzētu būt savietojamam, savstarpēji izmantojamam un nepārtrauktam visās dalībvalstīs, tam būtu jāsaglabā minimāls kvalitātes līmenis un, ja iespējams, tam būtu jābūt bez maksas visiem tiešajiem lietotājiem.

(10)

Lai visas dalībvalstis varētu izstrādāt saskaņotu un vienotu pieeju vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma nodrošināšanai visā Savienībā, ir svarīgi visai Savienībai noteikt prasības, kas attiektos uz jebkāda vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojuma sniegšanu. Dalībvalstis var izmantot pašreizējos Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju piedāvātos tehniskos risinājumus un atvērtos standartus, lai nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma sniegšanas savstarpēju izmantojamību un nepārtrauktību Savienībā.

(11)

Lai nodrošinātu, ka vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma sniegšana ir gan uzticama, gan vērtīga, būtu jāpanāk minimāls kvalitātes līmenis. Dalībvalstīm būtu jāturpina strādāt un dalīties pieredzē par attiecīgu kvalitātes kritēriju, kvalitātes vērtēšanas un uzraudzības metožu un kvalitātes mērķu noteikšanu visiem ar ceļu drošību saistītu notikumu vai apstākļu, ceļu tīklu un/vai darbības vides veidiem. Dalībvalstīm būtu jādalās ar savām zināšanām un paraugpraksi, ziņojot Komisijai par savu analīžu rezultātiem un pieredzi saistībā ar šo tematu.

(12)

Lai gan vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimums tiešajiem lietotājiem būtu jāsniedz, ja iespējams, kā vispārējs bezmaksas pakalpojums, viņiem var rasties citas izmaksas saistībā ar maksu par telekomunikācijām, radiosakaru atļauju vai tāda aprīkojuma iegādi, kas ļauj saņemt šo informāciju.

(13)

Vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimums būtu jāsaņem tik lielam tiešo lietotāju skaitam, cik vien tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā atšķirīgās transportlīdzekļu tehniskās spējas, izplatīšanas kanālus un uztveršanas ierīces, kas ir pieejamas tirgū.

(14)

Publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu jācenšas saskaņot tiešajiem lietotājiem sniegtās informācijas saturu neatkarīgi no viņu valodas. Ja dalībvalstis to ir parakstījušas, tām būtu jābalstās uz 1968. gada Vīnes Konvenciju par ceļazīmēm un brīdinājumiem, par kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome vienojusies 1968. gada 8. novembrī, un jo īpaši uz Konsolidēto rezolūciju par ceļazīmēm un brīdinājumiem, ko izstrādājusi ceļu satiksmes drošības jautājumu darba grupa (6).

(15)

Pamatojoties uz valstu novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāspēj precīzi noteikt vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojuma aptvērumu Eiropas ceļu tīklā to teritorijā, lai koncentrētos uz ceļa posmiem un vietām, kur satiksmes un drošības apstākļu dēļ ir nepieciešama informācijas pakalpojumu sniegšana un ir pamatoti saistītie ieguldījumi. Tomēr tiek atzīts, ka, ņemot vērā dažādās situācijas un ieinteresētās personas, šīs regulas prasības nebūtu jāpiemēro pilsētu mezgliem. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai par informācijas pakalpojuma apvērumu valsts līmenī.

(16)

Direktīvas 2010/40/ES 17. panta 4. punktā paredzēts, ka Komisija reizi trīs gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem šīs direktīvas ieviešanā. Ziņojumam būtu jāpievieno analīze par darbību un 5.–11. panta un 16. panta īstenošanu un vajadzības gadījumā būtu jāizvērtē nepieciešamība grozīt šo direktīvu. Šajā analīzē būtu arī jāizvērtē nepieciešamība grozīt un/vai papildināt prioritārajām darbībām pieņemtās specifikācijas, vajadzības gadījumā ņemot vērā panākumus ieviešanas, tehnoloģiju attīstības un standartizācijas ziņā dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību datu un procedūru ieviešanai un izmantošanai, lai lietotājiem, ja iespējams, bez maksas nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimumu Savienības līmenī saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES.

To piemēro vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumu sniegšanai Eiropas ceļu tīklā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Eiropas ceļu tīkls” ir ceļu tīkls, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 661/2010/ES (7) I pielikuma 2. iedaļā, izņemot pilsētu mezglus;

b)

“īslaicīgi slidens ceļš” ir jebkāds neparedzēts ceļa seguma stāvoklis, kura dēļ tas noteiktu laika posmu ir slidens, kas vājina transportlīdzekļa saķeri ar ceļu;

c)

“dzīvnieki, cilvēki, šķēršļi, atkritumi uz ceļa” ir jebkura situācija, kad dzīvnieki, atkritumi, šķēršļi vai cilvēki atrodas uz ceļa, kur to atrašanās ir negaidīta, tādējādi varētu būt nepieciešams ārkārtas manevrs, lai no tiem izvairītos;

d)

“nenorobežota negadījuma vieta” ir teritorija, kurā ir noticis negadījums un kuru kompetentā iestāde vēl nav norobežojusi;

e)

“īstermiņa ceļa darbi” ir jebkādi īstermiņa ceļa darbi, ko veic uz ceļa vai ceļa malā un par kuriem norādes tiek sniegtas ar ceļazīmju minimuma palīdzību šo darbu īstermiņa rakstura dēļ;

f)

“slikta redzamība” ir redzamība, ko ietekmē jebkādi apstākļi, kas samazina autovadītāju redzamības diapazonu un kas var ietekmēt transportlīdzekļa drošu vadīšanu;

g)

“autovadītājs, kas pa brauktuvi brauc nepareizā virzienā,” ir transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļa brauktuves, kura ir norobežota ar sadalošajām joslām vai barjerām, nepareizo pusi, pretī pretimbraucošajai satiksmei;

h)

“nekontrolēta ceļa aizšķērsošana” ir jebkāda – daļēja vai pilnīga – ceļa aizšķērsošana, kas nav pienācīgi norobežota un pie kuras nav izliktas zīmes;

i)

“ārkārtas laika apstākļi” ir neparasti, ļoti slikti vai gadalaikam neatbilstoši laika apstākļi, kas var apdraudēt transportlīdzekļa drošu vadīšanu;

j)

“vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma lietotājs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas piedalās vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram, publiskā un privātā sektora ceļa pārvaldītāji, dispečeri, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju;

k)

“tiešais lietotājs” ir jebkurš autovadītājs, kas gūst labumu no vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumiem;

l)

“vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojums” ir reāllaika satiksmes informācijas pakalpojums, ar kuru nodrošina saskaņotu minimālu ar ceļu satiksmes drošību saistītu saturu, kuram ar minimālu piepūli var piekļūt pēc iespējas daudz tiešo lietotāju;

m)

“ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati” ir dati, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumu, un kuri tiek vākti, izmantojot jebkādu privātu vai publisku avotu;

n)

“vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimums” ir jebkādi ekstrahēti, apkopoti un apstrādāti ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati, ko tiešajiem lietotājiem piedāvā publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji, izmantojot jebkādu izplatīšanas kanālu;

o)

“piekļuves punkts” ir digitāla piekļuves vieta, kurā tiek vākti, formatēti un darīti pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati, kas vajadzīgi vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma izstrādei;

p)

“bez maksas” ir vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojuma sniegšana bez papildu maksas tiešajiem lietotajiem izmantošanas vietā.

3. pants

Ar ceļu satiksmes drošību saistītu notikumu vai apstākļu saraksts

Notikumi vai apstākļi, kas iekļauti vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumā, ietver vismaz vienu no šādām kategorijām:

a)

īslaicīgi slidens ceļš;

b)

dzīvnieki, cilvēki, šķēršļi, atkritumi uz ceļa;

c)

nenorobežota negadījuma vieta;

d)

īstermiņa ceļa darbi;

e)

slikta redzamība;

f)

autovadītājs, kas pa brauktuvi brauc nepareizā virzienā;

g)

nekontrolēta ceļa aizšķērsošana;

h)

ārkārtas laika apstākļi.

4. pants

Informācijas saturs

1.   Informācija, kuru sniedz par notikumiem vai apstākļiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, ietver šādus elementus:

a)

notikuma vai apstākļa atrašanās vieta;

b)

notikuma vai apstākļa kategorija, kā minēts 3. pantā, un vajadzības gadījumā īss tā apraksts;

c)

vajadzības gadījumā autovadīšanas ieteikumi.

2.   Informāciju atsauc, ja notikums vai apstāklis pārstāj pastāvēt, vai tajā izdara izmaiņas, ja ir izmaiņas notikumā vai apstāklī.

5. pants

Informācijas pakalpojuma sniegšana

1.   Dalībvalstis nosaka Eiropas ceļu tīkla posmus, kur satiksmes un drošības nosacījumu dēļ jāievieš vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojums.

Tās paziņo par šiem ceļa posmiem Komisijai.

2.   Informācijas pakalpojuma sniegšana atbilst prasībām, kas noteiktas 6.–8. pantā.

6. pants

Notikumu vai apstākļu atklāšana un datu vākšana

Tikai un vienīgi informācijas pakalpojuma sniegšanas mērķim publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji izveido vai izmanto līdzekļus, ar kuriem atklāj notikumus vai konstatē apstākļus, un vāc atbilstīgus ar ceļu drošību saistītus satiksmes datus.

Šo līdzekļu izmantošana atbilst valsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem un prasībām.

7. pants

Datu pieejamība, apmaiņa ar tiem un to atkārtota izmantošana

1.   Publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji koplieto saskaņā ar 6. pantu savāktos datus un apmainās ar tiem. Šajā nolūkā tie dara šos datus pieejamus DATEX II (CEN/TS 16157) formātā vai jebkādā mašīnlasāmā formātā, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar DATEX II, izmantojot piekļuves punktu.

2.   Dalībvalstis pārvalda valsts piekļuves punktu 1. punktā minētajiem datiem, kurā tiek pārgrupēti piekļuves punkti, ko izveidojuši publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas to teritorijā.

3.   Šie dati ir pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai jebkuram vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma lietotājam:

a)

nediskriminējošā veidā;

b)

Savienībā neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tas ir reģistrēts;

c)

saskaņā ar piekļuves tiesībām un procedūrām, kas noteiktas Direktīvā 2003/98/EK;

d)

termiņā, kas nodrošina savlaicīgu informācijas pakalpojuma sniegšanu;

e)

ar valsts piekļuves punkta starpniecību.

4.   Publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītāji un pakalpojumu sniedzēji nodrošina savlaicīgu ar piekļuves punkta starpniecību pieejamo datu atjaunināšanu un kvalitāti.

8. pants

Informācijas izplatīšana

1.   Publiskā sektora ceļu pārvaldītāji, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju, nodrošina tiešajiem lietotājiem vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimumu pirms jebkādas citas ar drošību nesaistītas satiksmes informācijas sniegšanas.

2.   Informācijas pakalpojums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to sniedz tādā veidā, lai nodrošinātu tās saņemšanu pēc iespējas lielākam tiešo lietotāju skaitam, kurus ietekmē attiecīgais notikums vai apstāklis, kas minēts 3. pantā;

b)

to tiešajiem lietotājiem, ja iespējams, bez maksas dara pieejamu publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzēji, un/vai raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju.

3.   Publiskā un privātā sektora satiksmes pārvaldītāji un pakalpojumu sniedzēji sadarbojas, lai saskaņotu tiešajiem lietotajiem sniegtās informācijas saturu.

Tie informē tiešos lietotājus par informācijas pakalpojuma pastāvēšanu un tā aptvērumu.

9. pants

Novērtējums par atbilstību prasībām

1.   Dalībvalstis izraugās objektīvu un neatkarīgu valsts struktūru, kuras kompetencē ir novērtēt, vai publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītāji, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju, ir izpildījuši 3.–8. pantā minētās prasības. Divas vai vairākas dalībvalstis var izraudzīties kopīgu struktūru, kuras kompetencē ir novērtēt atbilstību šīm prasībām to teritorijā.

Dalībvalstis paziņo par šīm valsts struktūrām Komisijai.

2.   Publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītāji, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju, iesniedz valstu izraudzītajām struktūrām savu identifikācijas informāciju un aprakstu par to sniegtajiem informācijas pakalpojumiem, un deklarāciju par 3.–8. pantā minēto prasību ievērošanu.

Deklarācijā attiecīgā gadījumā tiek ietverti šādi elementi:

a)

aptvertās ar ceļu satiksmes drošību saistītās kategorijas un informācijas pakalpojuma aptvertais ceļu tīkls;

b)

informācija par to piekļuves punktu ar ceļu satiksmes drošību saistītajiem datiem un tā izmantošanas nosacījumiem;

c)

formāts, kādā ir pieejami ar ceļu satiksmes drošību saistīti dati to piekļuves punktā;

d)

informācijas pakalpojuma izplatīšanas līdzekļi tiešajiem lietotājiem.

Publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītāji, pakalpojumu sniedzēji un raidorganizācijas, kas sniedz satiksmes informāciju, nekavējoties atjaunina savas atbilstības deklarācijas, ja notiek jebkādas izmaiņas to pakalpojumu sniegšanā.

3.   Izraudzītās valsts struktūras pēc nejaušības principa izlases veidā pārbauda vairāku publiskā un privātā sektora ceļu pārvaldītāju, pakalpojumu sniedzēju un raidorganizāciju, kas sniedz satiksmes informāciju, deklarāciju pareizību un pieprasa pierādījumu par atbilstību 3.–8. pantā noteiktajām prasībām.

Izraudzītās valsts struktūras reizi gadā valsts iestādēm iesniedz ziņojumu par iesniegtajām deklarācijām un par veikto izlases veida pārbaužu rezultātiem.

10. pants

Turpmāki pasākumi

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

valsts iestāde, kas izraudzīta, lai novērtētu atbilstību 3.–8. pantā noteiktajām prasībām;

b)

pastāvoša vai plānota valsts piekļuves punkta apraksts.

2.   Vēlākais 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru nākamo kalendāra gadu dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

to gūtie panākumi informācijas pakalpojuma ieviešanā, tostarp tā kvalitātes līmeņa noteikšanai izmantotie kritēriji un tā kvalitātes uzraudzības līdzekļi;

b)

atbilstības 3.–8. pantā noteiktajām prasībām novērtējuma rezultāti;

c)

attiecīgā gadījumā apraksts par izmaiņām saistībā ar valsts piekļuves punktu.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. oktobra. Tomēr attiecībā uz šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau ieviesto informācijas pakalpojumu to piemēro no 2015. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 15. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.

(2)  COM(2010) 389 galīgā redakcija.

(3)  OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(6)  ANO – ECE/TRANS/WP.1/119/Rev.2 – 2010. gada 27. maijs.

(7)  OV L 204, 5.8.2010., 1. lpp.


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/11


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 887/2013

(2013. gada 11. jūlijs),

ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu II un III pielikumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (1) un jo īpaši tās 16. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. panta 1. punktā izvirzīta prasība ierosinātas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem reģistrēt iniciatīvu Komisijā, sniedzot minētās regulas II pielikumā minēto informāciju.

(2)

Regulas II pielikumā minētajā informācijā ir jāizdara grozījumi, lai atvieglotu Komisijai veikt verifikāciju par to, vai ir izpildīti 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie reģistrācijas kritēriji, lai nodrošinātu reģistrācijas pieteikumu atbilstošu administratīvo apstrādi un atvieglotu saziņu starp organizētājiem un Komisiju pilsoņu iniciatīvas procedūras ietvaros.

(3)

Sešas dalībvalstis lūdza veikt grozījumus datos, kas jānorāda veidlapās Regulas (ES) Nr. 211/2011 III pielikumā.

(4)

Saskaņā ar LESD 290. pantu Komisijai ir tiesības grozīt regulas II un III pielikumu. Attiecībā uz III pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā informācija, ko tai nosūtījušas dalībvalstis.

(5)

Vairāki Komisijā reģistrētu iniciatīvu organizatori pašlaik vāc paziņojumus par atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 5. pantu, un ir nepieciešams ļaut tiem izmantot gan veidlapas, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā, gan to iepriekšējās redakcijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 211/2011 groza šādi:

a)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

b)

regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Veidlapas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 211/2011 III pielikuma redakcijai, kas bija spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot paziņojumu par atbalstu vākšanai no parakstītājiem tām ierosinātām pilsoņu iniciatīvām, kuras reģistrētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. pantu pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.


I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA IEROSINĀTĀS PILSOŅU INICIATĪVAS REĢISTRĒŠANAI

1.

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas nosaukums (ne vairāk kā 100 rakstu zīmju).

2.

Priekšmets (ne vairāk kā 200 rakstu zīmju).

3.

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas, attiecībā uz kuru Komisija tiek aicināta rīkoties, mērķu apraksts (ne vairāk kā 500 rakstu zīmju).

4.

Līgumu noteikumi, ko organizatori uzskata par atbilstīgiem attiecībā uz ierosināto rīcību.

5.

Pilsoņu komitejas septiņu locekļu pilns vārds, uzvārds, pasta adrese, valstspiederība un dzimšanas datums, konkrēti norādot pārstāvi un vietnieku, kā arī viņu e-pasta adreses (1).

6.

Dokumenti, kas apliecina pilsoņu komitejas septiņu locekļu pilnu vārdu, uzvārdu, pasta adresi, valstspiederību un dzimšanas datumu.

7.

Visi ierosinātās pilsoņu iniciatīvas atbalsta un finansēšanas avoti tās reģistrācijas brīdī (1).

Organizatori pielikumā var sniegt sīkāku informāciju par šo tematu, ierosinātās pilsoņu iniciatīvas mērķiem un priekšvēsturi. Ja vēlas, tie var arī iesniegt tiesību akta projektu.


(1)  Paziņojums par personas datu aizsardzību. Saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti datu subjekti tiek informēti par to, ka Komisija apkopo šos personas datus procedūrai saistībā ar ierosināto pilsoņu iniciatīvu. Komisijas tiešsaistes reģistrā atklātībai dara zināmu tikai organizatoru pilnus vārdus un uzvārdus, kontaktpersonu e-pasta adreses un informāciju, kas saistīta ar atbalsta un finansējuma avotiem. Datu subjekti ir tiesīgi iebilst pret viņu personas datu publiskošanu, ja tam ir svarīgs un likumīgs pamatojums, kurš saistīts ar viņu konkrēto stāvokli, pieprasīt izmaiņu veikšanu šajos datos jebkurā laikā, kā arī to, lai šie dati tiktu dzēsti no Komisijas tiešsaistes reģistra divus gadus pēc ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrēšanas.”


II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA PAR ATBALSTU VEIDLAPA – A DAĻA (1)

(dalībvalstīm, kurās nav nepieciešams norādīt personas kodu / personu apliecinoša dokumenta numuru)

Image

Image

PAZIŅOJUMA PAR ATBALSTU VEIDLAPA – B DAĻA (1)

(dalībvalstīm, kurās jānorāda personas kods / personu apliecinoša dokumenta numurs)

Image

Image

C   DAĻA

1.

To dalībvalstu saraksts, kurās nav jānorāda personas kods / personu apliecinoša dokumenta numurs (paziņojuma par atbalstu veidlapas A daļa):

Dalībvalsts

Parakstītāji, kuru paziņojumu par atbalstu iesniedz attiecīgajai dalībvalstij

Beļģija

Beļģijas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Beļģijas valstspiederīgie, ja tie ir informējuši savas valsts iestādes par savu dzīvesvietu

Dānija

Dānijas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Dānijas valstspiederīgie, ja tie ir informējuši savas valsts iestādes par savu dzīvesvietu

Vācija

Vācijas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Vācijas valstspiederīgie, ja tie ir informējuši savas valsts iestādes par savu dzīvesvietu

Igaunija

Igaunijas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Igaunijas valstspiederīgie

Īrija

Īrijas iedzīvotāji

Luksemburga

Luksemburgas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Luksemburgas valstspiederīgie, ja tie ir informējuši savas valsts iestādes par savu dzīvesvietu

Nīderlande

Nīderlandes iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Nīderlandes valstspiederīgie

Slovākija

Slovākijas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Slovākijas valstspiederīgie

Somija

Somijas iedzīvotāji

Ārvalstīs dzīvojošie Somijas valstspiederīgie

Apvienotā Karaliste

Apvienotās Karalistes iedzīvotāji

2.

To dalībvalstu saraksts, kurās ir jānorāda viens no turpmāk norādītajiem personas kodiem / personu apliecinoša dokumenta numuriem, ko izsniegusi attiecīgā dalībvalsts (paziņojuma par atbalstu veidlapas B daļa):

 

BULGĀRIJA

Единен граждански номер (personas kods)

 

ČEHIJAS REPUBLIKA

Občanský průkaz (valsts identifikācijas karte)

Cestovní pas (pase)

 

GRIEĶIJA

Δελτίο Αστυνομικής Ταυτότητας (personas apliecība)

Διαβατήριο (pase)

Βεβαίωση Εγγραφής Πολιτών Ε.Ε./Έγγραφο πιστοποίησης μόνιμης διαμονής πολίτη Ε.Ε. (dzīvesvietas apliecība / pastāvīgas dzīvesvietas apliecība)

 

SPĀNIJA

Documento Nacional de Identidad (personas apliecība)

Pasaporte (pase)

Número de Identidad de Extranjero, de la tarjeta o certificado, correspondiente a la inscripción en el Registro Central de Extranjeros (uz kartes vai sertifikāta norādītais ārvalstnieka identifikācijas numurs (NIE), kas atbilst ierakstam Ārvalstnieku centrālajā reģistrā)

 

FRANCIJA

Passeport (pase)

Carte nationale d’identité (personas apliecība)

 

HORVĀTIJA

Osobni identifikacijski broj (personas kods)

 

ITĀLIJA

Passaporto (pase), inclusa l’indicazione dell’autorità di rilascio (tostarp izdevējiestāde)

Carta di identità (personas apliecība), inclusa l’indicazione dell’autorità di rilascio (tostarp izdevējiestāde)

 

KIPRA

Δελτίο Ταυτότητας (pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja personas apliecība)

Διαβατήριο (pase)

 

LATVIJA

Personas kods

 

LIETUVA

Asmens kodas (personas kods)

 

UNGĀRIJA

Személyazonosító igazolvány (personas apliecība)

Útlevél (pase)

Személyi azonosító szám (személyi szám) (personas kods)

 

MALTA

Karta tal-Identità (personas apliecība)

 

AUSTRIJA

Reisepass (pase)

Personalausweis (personas apliecība)

 

POLIJA

Numer ewidencyjny PESEL (PESEL identifikācijas numurs)

 

PORTUGĀLE

Bilhete de identidade (personas apliecība)

Passaporte (pase)

Cartão de Cidadão (pilsoņa apliecība)

 

RUMĀNIJA

Carte de identitate (personas apliecība)

Pașaport (pase)

Certificat de înregistrare (reģistrācijas apliecība)

Carte de rezidență permanentă pentru cetățenii UE (pastāvīgās dzīvesvietas apliecība ES pilsoņiem)

Cod Numeric Personal (personas kods)

 

SLOVĒNIJA

Enotna matična številka občana (personas kods)

 

ZVIEDRIJA

Personnummer (personas kods)”


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 888/2013

(2013. gada 16. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Oignon de Roscoff (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Francijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Oignon de Roscoff ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc nosaukums Oignon de Roscoff būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3)  OV C 334, 31.10.2012., 11. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

FRANCIJA

Oignon de Roscoff (ACVN)


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 889/2013

(2013. gada 16. septembris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Chufa de Valencia (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu „Chufa de Valencia”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/1999 (3).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tādēļ Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto specifikācijas grozījumu attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3)  OV L 46, 20.2.1999., 13. lpp.

(4)  OV C 367, 27.11.2012., 13. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.8. grupa.   Citi Līguma I pielikumā minētie produkti.

SPĀNIJA

Chufa de Valencia (ACVN)


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/24


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 890/2013

(2013. gada 16. septembris),

ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Amarene Brusche di Modena (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 53. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Amarene Brusche di Modena, kas reģistrēta atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1028/2009 (2).

(2)

Pieteikuma mērķis ir specifikācijas grozīšana, precīzi norādot, kādam jābūt cukuru saturam augļu novākšanas brīdī un pārstrādes laikā un cukura (saharozes) daudzumam, ko var pievienot pirms iebiezināšanas, kā arī atļaujot izmantot tādas formas un materiāla traukus, kas atšķiras no tiem, kādi bija paredzēti, nosaukumu reģistrējot.

(3)

Komisija izvērtēja minēto grozījumu un secināja, ka tas ir pamatots. Grozījums Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē ir maznozīmīgs, tāpēc Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 50.–52. pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Amarene Brusche di Modena apzīmētā produkta specifikāciju groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Vienotais dokuments, kurā sniegti galvenie specifikācijas elementi, sniegts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 283, 30.10.2009., 39. lpp.


I PIELIKUMS

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Amarene Brusche di Modena apzīmētā produkta specifikācijā apstiprina šādu grozījumu:

Ražošanas metode

Ir jāparedz, ka, novācot ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmētā produkta ražošanai izmantojamos augļus gados, kad jūnija mēneša nokrišņu daudzuma summa pārsniedz 80 mm, cukuru saturs tajos var pazemināties par diviem grādiem Briksa.

Ja augļus atdzesē ar aukstu ūdeni (hydrocooling), tad pieļaujams, ka to pārstrādes laikā cukuru saturs tajos pazeminās par diviem grādiem Briksa salīdzinājumā ar cukuru saturu, kāds tajos ir novākšanas brīdī.

Lai novērstu pārpratumus, tiek precizēts, ka cukura (saharozes) daudzums, ko var pievienot pirms iebiezināšanas, nedrīkst pārsniegt 35 % no produkta svara.

Marķēšana

Ievārījuma Amarene Brusche di Modena fasēšanai specifikācija atļauj izmantot arī tādas formas un materiāla traukus, kas atšķiras no tiem, kādus lietoja iepriekš, ar nosacījumu, ka tie paredzēti pārtikas produktiem. Tādējādi ražotājiem ir iespēja pielāgot fasējumu tirgus prasībām, kas pastāvīgi mainās.


II PIELIKUMS

VIENOTS KONSOLIDĒTAIS DOKUMENTS

Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

AMARENE BRUSCHE DI MODENA

EK Nr. IT-PGI-0105-01065 – 30.11.2012.

AĢIN (X) ACVN ( )

1.   Nosaukums

Amarene Brusche di Modena

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Kad ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmēto ievārījumu laiž apgrozībā, tam ir maiga konsistence un raksturīga koši sarkanbrūna krāsa ar tumšiem ietonējumiem; gaismas laušanas koeficients 20° temperatūrā ir no 60 līdz 68 grādiem Briksa; raksturīgais skābju saturs (skābuma līmenis), ko nosaka, izmērot pH, ir no 2,5 līdz 3,5. Gatavais produkts satur 70 % svaigu ogu.

Ar AĢIN AMARENE BRUSCHE DI MODENA apzīmētajam ievārījumam ir raksturīga līdzsvarota saldi rūgtena garša ar nelielu skābenuma piegaršu. Piedāvājot tirdzniecībā ievārījumu Amarene Brusche di Modena, tajā ir vismaz 60 % cukura.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmēto ievārījumu gatavo no skābajiem ķiršiem, kuri iegūti no augļu dārziem, kuros audzē šādu šķirņu ķiršu kokus: ‘Amarena di Castelvetro’, īskātiņu ‘Amarena di Vignola’, garkātiņu ‘Amarena di Vignola’, ‘Amarena di Montagna’, ‘Amarena di Salvaterra’, ‘Marasca di Vigo’, “Meteor”, ‘Mountmorency’ un ‘Pandy’.

Ķiršus novāc, kad tie ir bioloģiskajā gatavībā; tas nozīmē, ka vismaz 90 % augļu krāsai jābūt viendabīgai un augļiem jābūt ar šādām īpašībām:

mizas krāsa no gaišsarkanas līdz tumšsarkanai,

mīkstuma krāsa dzeltena vai oranža,

sulas krāsa bezkrāsaina līdz dzeltenīga,

cukuru saturs > 16 grādi Briksa,

skābju saturs no vidēja līdz mēreni augstam, proti, > 18 g/l ābolskābes,

sulas iznākums > 75 %.

Gados, kad jūnija mēneša nokrišņu daudzuma summa saskaņā ar attiecīgo augļkopības saimniecību apkaimē esošajās meteoroloģiskajās stacijās veiktajiem mērījumiem pārsniedz 80 mm, pieļaujams, ka ķiršu novākšanas brīdī cukuru saturs tajos ir zemāks par diviem grādiem Briksa.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ķiršu koki jāaudzē un ievārījums Amarene Brusche di Modena jāražo 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jo tajā, kā izklāstīts 5.1. punktā, ķiršu kokiem ir īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Ievārījums Amarene Brusche di Modena jāfasē 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai varētu nodrošināt produkta izcelsmi un pārbaudi un nepieļautu, ka zūd 3.2. punktā minētās raksturīgās īpašības, un novērstu turpmāku pasterizāciju, kas varētu mainīt ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmētā ievārījuma tipisko, līdzsvaroti saldskābo garšu.

Ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmēto ievārījumu fasē stikla vai baltā skārda traukos, kuru tilpums ir 15 ml, 212 ml, 228 ml, 236 ml, 314 ml, 370 ml, 2 650 ml vai 5 000 ml. Trauki, kuru tilpums ir 2 650 ml vai 5 000 ml, paredzēti vairumtirdzniecībai.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

AĢIN Amarene Brusche di Modena logotipu veido burts A, kura šķērssvītru aizstāj amarena ķirsis ar kātiņu un lapu. Attēls aizņem 74 × 74 mm lielu laukumu. Zem tā trīs rindiņās izkārtoti vārdi “AMARENE BRUSCHE DI MODENA I.G.P.” Logotipu var piemērot atbilstīgi tā izmantojumam.

Image

Norādei Amarene Brusche di Modena jābūt itāļu valodā.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ķiršu audzēšanas un ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmētā ievārījuma ražošanas apgabals ietver šādu Modena provinces pašvaldību administratīvo teritoriju: Bastiglia, Bomporto, Campogalliano, Camposanto, Carpi, Castelfranco Emilia, Castelnuovo Rangone, Castelvetro di Modena, Cavezzo, Concordia sul Secchia, Finale Emilia, Fiorano Modenese, Formigine, Guiglia, Maranello, Marano sul Panaro, Medolla, Mirandola, Modena, Montese, Nonantola, Novi di Modena, Pavullo nel Frignano, Prignano sul Secchia, Ravarino, S. Cesario sul Panaro, S. Felice sul Panaro, S. Possidonio, S. Prospero sul Secchia, Sassuolo, Savignano sul Panaro, Serramazzoni, Soliera, Spilamberto, Vignola un Zocca, kā arī šādu blakusesošās Bologna provinces pašvaldību teritoriju: Anzola nell’Emilia, Bazzano, Castel d’Aiano, Castello di Serravalle, Crespellano, Crevalcore, Monte S. Pietro, Monteveglio, San Giovanni in Persiceto, Sant’Agata Bolognese, Savigno un Vergato.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ar AĢIN Amarene Brusche di Modena apzīmētā ievārījuma ražošanas apgabalam raksturīgas ļoti dziļas augsnes, kas parasti ir auglīgas, ar labu struktūru, nedaudz porainas un caurlaidīgas; pēc mehāniskā sastāva tās ir smilšmāla augsnes ar nelielu māla daļu un ir ļoti piemērotas, lai audzētu skābos ķiršus, kam vajadzīga caurlaidīga, labi drenēta un svaiga augsne. Šīs īpašās struktūras un tās mehāniskā sastāva dēļ augsne ir pietiekami poraina, drenēta, un līdz ar to tai ir augsta gaisietilpība, kas nodrošina labu aerāciju. Attiecīgajā apgabalā ir blīvs dabīgo un mākslīgo ūdensteču tīkls. Klimats ir mēreni mitrs un – Modenas zemienes ieplakās – pat semiarīds; šādi apstākļi ir īpaši labvēlīgi skābo ķiršu augšanai.

5.2.   Produkta specifika

Ievārījums ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Amarene Brusche di Modena no citiem produktiem, kas pieder pie tās pašas preču kategorijas, atšķiras ar izejvielas organoleptiskajām un fizikāli ķīmiskajām īpašībām, kādas piemīt ražošanas apgabalā audzēto šķirņu skābajiem ķiršiem, un it sevišķi ar ievārījumam raksturīgo īpaši līdzsvaroto rūgteni saldo garšu ar skābuma piegaršu. Cita svarīga atšķirīga īpašība ir šā ievārījuma gatavošanas procesa dabiskā norise, kura pamatā ir mitruma satura pazemināšana ogās ar termisku iztvaicēšanu, neizmantojot biezinātājus, krāsvielas vai konservantus, kā arī augsts ogu saturs salīdzinājumā ar pievienotā cukura saturu un turpmākas pārstrādes neveikšana pirms fasēšanas.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Pieteikumu ievārījuma Amarene Brusche di Modena atzīšanai par produktu ar AĢIN pamato tā reputācija un popularitāte. Ievārījuma Amarene Brusche di Modena reputāciju apstiprina plašais dokumentu klāsts, kas apliecina vietējo iedzīvotāju īpašās zināšanas un prasmes, ko tie pārmantojuši no paaudzes paaudzē un kas saistītas ar šo strauji bojājošos ogu tūlītējas pārstrādes nepieciešamību, tādējādi radot izslavētu produktu, kas iecienīts galvenokārt gatavošanas procesa dabiskās norises dēļ.

Kā apliecinājums šā ievārījuma reputācijai jāmin arī fakts, ka 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jau pagājušā gadsimta sākumā bija ne tikai daudz ķiršu audzēšanas saimniecību, bet arī ogu savākšanas centri un telpas, kur tās uzglabāt aukstumā, daudzas vārītavas un mazas un vidējas ievārījuma ražotnes. Ķiršu audzēšanas saimniecībās, kurās audzē augļus ar šo AĢIN apzīmētā produkta ražošanai, pavisam kopā strādā 350 algotu darbinieku, kas dod ievērojamu pievienoto vērtību. Pirmo reizi intensīvi audzēt ķiršus 1882. gadā mēģināja advokāts Luidži Mančīni (Luigi Mancini) savā muižā La Colombarina netālu no Viņjolas (Vignola), bet faktiski jau 1820. gadā ievērojamais botāniķis Džordžo Gallēzio (Giorgio Gallesio) rakstīja, ka Modenas apkārtnē “ap lauku mājām parasti aug ķirši, kuru ogas izmanto sīrupa, konservu, ievārījuma, pudiņu un kūku gatavošanai”, kas liecina par mājsaimniecību ķiršu produktu senu gatavošanas tradīciju Modenas lauku apvidū.

Daudzas senās receptes liecina, ka produktu jau izsenis izmanto mājsaimniecībās vai nelielos mājamatniecības uzņēmumos tipisku reģionālo saldo ēdienu gatavošanai. Gan vissenākajās, gan jaunākajās receptēs paredzēta ievārījuma izmantošana mājas apstākļos ceptās kūkās. To apstiprina arī divi 19. gadsimta Modenas manuskripti – pirmo veido četras burtnīcas, kurās pierakstus izdarījuši četru paaudžu buržuāziskas izcelsmes saimnieki un kuras publicētas 1970. gadā, savukārt otrs ir 2001. gadā publicēts manuskripts, kura autors ir Casa Molza konditors Ferdinando Kavadzoni (Ferdinando Cavazzoni), un tajā vēstīts par dažādiem ievārījuma gatavošanas veidiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu iesniegšanas procedūru, ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Amarene Brusche di Modena apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikumu 2012. gada 20. oktobrī publicējot “Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša” (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 246. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz Qualità e sicurezza (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp).


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/29


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 891/2013

(2013. gada 16. septembris),

ar ko nosaka aizliegumu Portugāles karoga kuģiem zvejot lielacu tunzivi Atlantijas okeānā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2013. gada 21. janvāra Regulā (ES) Nr. 40/2013, ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2013. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2013. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2013. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 23, 25.01.2013., 54. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

43/TQ40

Dalībvalsts

Portugāle

Krājums

BET/ATLANT

Suga

Lielacu tunzivs (Thunnus obesus)

Zona

Atlantijas okeāns

Datums

20.8.2013.


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/31


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 892/2013

(2013. gada 16. septembris),

ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot sarkanasarus ES un starptautiskajos ūdeņos V zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2013. gada 21. janvāra Regulā (ES) Nr. 40/2013, ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2013. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2013. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2013. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 23, 25.01.2013., 54. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

38/TQ40

Dalībvalsts

Francija

Krājums

RED/51214D.

Suga

Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) (Sebastes spp.)

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

Datums

17.8.2013.


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/33


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 893/2013

(2013. gada 16. septembris),

ar ko nosaka aizliegumu Nīderlandes karoga kuģiem zvejot makreles IIIa un IVbc zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2013. gada 21. janvāra Regulā (ES) Nr. 40/2013, ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteiktas kvotas 2013. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2013. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2013. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 23, 25.01.2013., 54. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

46/TQ40

Dalībvalsts

Nīderlande

Krājums

MAC/*3A4BC

Suga

Makrele (Scomber scombrus)

Zona

IIIa un IVbc

Datums

26.8.2013.


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/35


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 894/2013

(2013. gada 17. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 17. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

56,9

XS

23,1

ZZ

40,0

0707 00 05

MK

53,8

TR

121,6

ZZ

87,7

0709 93 10

TR

132,7

ZZ

132,7

0805 50 10

AR

116,2

CL

146,0

IL

142,1

TR

80,0

UY

114,4

ZA

103,3

ZZ

117,0

0806 10 10

EG

187,8

TR

147,9

ZZ

167,9

0808 10 80

AR

100,3

BA

65,7

BR

41,7

CL

106,2

CN

74,8

NZ

146,7

US

158,4

ZA

94,8

ZZ

98,6

0808 30 90

AR

231,4

CL

29,5

CN

82,4

TR

131,0

ZA

206,6

ZZ

136,2

0809 30

TR

124,3

ZZ

124,3

0809 40 05

BA

46,9

XS

46,6

ZZ

46,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/37


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 16. septembris),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnesi

(2013/457/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 257. panta ceturto daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, I pielikuma 2. pantu un 3. panta 1. punktu pēc tam, kad 2013. gada 1. oktobrī no amata būs atkāpusies Irena BORUTA kundze, laikposmam no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim būtu jāieceļ Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (turpmāk “Civildienesta tiesa”) tiesnesis.

(2)

Tika publicēts publisks aicinājums (1) pieteikties konkursam.

(3)

Protokola Nr. 3 I pielikuma 3. panta 3. punktā paredzētās komitejas sanāksmes notika 2013. gada 4. un 5. jūnijā un 2. un 3. jūlijā. Pēc diskusijām tā nāca klajā ar atzinumu par pretendentu piemērotību veikt Civildienesta tiesas tiesneša pienākumus, kam pievienoja to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze.

(4)

Tāpēc ir atbilstīgi laikposmam no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim par Civildienesta tiesas tiesnesi iecelt vienu no minētajā sarakstā iekļautajām personām, nodrošinot Civildienesta tiesas sastāva līdzsvarotību, lai tajā būtu pārstāvēti dalībvalstu valstspiederīgie no ģeogrāfiski pēc iespējas plašākas teritorijas, ņemot vērā arī valstu tiesību sistēmu pārstāvību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša amatā laikposmam no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim ieceļ Jesper SVENNINGSEN kungu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 16. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS


(1)  OV C 82, 21.3.2013., 5. lpp.


PAMATNOSTĀDNES

18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/38


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2013. gada 30. jūlijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā

(ECB/2013/25)

(2013/458/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1., 3.3., 5.1., 12.1., 14.3. un 16. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,

ņemot vērā 7. pantu 2011. gada 9. decembra Pamatnostādnē ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (2),

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas Statistikas komitejas viedokli,

tā kā:

(1)

Dažos gadījumos strikta Pamatnostādnes ECB/2011/23 III pielikumā noteiktās pašreizējās novērtēšanas metodes piemērošana attiecībā uz biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalību apstiprinošiem vērtspapīriem var izsaukt novirzes starptautisko investīciju neto bilancē. Šādos gadījumos jāļauj dalībvalstīm izmantot kādu no pārējām novērtēšanas metodēm, kas izklāstītas SVF Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas sestajā izdevumā, un tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2011/23.

(2)

Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/23 7. pantu Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valde ir tiesīga veikt tehniskus grozījumus Pamatnostādnes ECB/2011/23 pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskata sniedzēju pienākumus dalībvalstīs.

(3)

Šajā pamatnostādnē paredzētās pārmaiņas ir tehniski grozījumi, kuri nemaina pārskatu sniegšanas prasību konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskata sniedzēju pienākumus dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādnes ECB/2011/23 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuru valūta ir euro.

2.   Neierobežojot Pamatnostādnes ECB/2011/23 8. panta 2. punktu, šo pamatnostādni piemēro no 2014. gada 1. jūnija.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 30. jūlijā

ECB Valdes vārdā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.


PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2011/23 II un III pielikumu groza šādi:

1)

II pielikuma 3. tabulas II un III daļu aizstāj ar šādām:

“II.   Iepriekš noteikti ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto samazinājumi (nominālvērtība)

 

Atlikušais termiņš

 

Līdz 1 mēnesim

Ilgāk par 1 mēnesi un līdz 3 mēnešiem

Ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam

Visi termiņi

Aizdevumi, vērtspapīri un noguldījumi ārvalstu valūtā

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Aizplūde (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pamatsumma

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Procenti

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ieplūde (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pamatsumma

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Procenti

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ārpusbiržas nākotnes līgumu un biržā tirgoto nākotnes līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas (t. sk. valūtas mijmaiņas līgumu otrais solis – ārpusbiržas nākotnes darījumi)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsās pozīcijas (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garās pozīcijas (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Aizplūde, kas saistīta ar repo darījumiem (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ieplūde, kas saistīta ar reverse repo darījumiem (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Tirdzniecības kredīti (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Tirdzniecības kredīti (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi parādi kreditoriem (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi debitoru parādi (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

III.   Iespējamās ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto pārmaiņas

Iespējamās saistības ārvalstu valūtā

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garantijas ar nodrošinājumu parādiem ar samaksas termiņu līdz vienam gadam

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pārējās iespējamās saistības

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ārvalstu valūtā emitētie iespējas vērtspapīri (obligācijas ar pārdošanas iespēju)

 

 

 

Geo 0

Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas:

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citās nacionālajās monetārajās iestādēs, SNB, SVF un citās starptautiskajās organizācijās

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citās nacionālajās monetārajās iestādēs (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SNB (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SVF (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citās starptautiskajās organizācijās (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankās un citās finanšu iestādēs, kuru centrālais birojs reģistrēts pārskata sniedzējā valstī (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankās un citās finanšu iestādēs, kuru centrālais birojs reģistrēts ārvalstīs (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas, kas atvērtas:

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citām nacionālajām monetārajām iestādēm, SNB, SVF un citām starptautiskajām organizācijām

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citām nacionālajām monetārajām iestādēm (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SNB (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SVF (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citām starptautiskajām organizācijām (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankām un citām finanšu iestādēm, kuru centrālais birojs reģistrēts pārskata sniedzējā valstī (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankām un citām finanšu iestādēm, kuru centrālais birojs reģistrēts ārvalstīs (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ārvalstu valūtas iespējas līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsās pozīcijas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Nopirktās pārdošanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Vēl neizmantotās pirkšanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garās pozīcijas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Nopirktās pirkšanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Vēl neizmantotās pārdošanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

PRO MEMORIA: ienesīgie iespējas līgumi

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pēc pašreizējā valūtas kursa

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

+ 5 % (5 % samazinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

– 5 % (5 % palielinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

+ 10 % (10 % samazinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

– 10 % (10 % palielinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0”

 

2)

III pielikuma 6.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.1.   Tiešās investīcijas

Tiešās investīcijas ir saistītas ar kādas valsts rezidentu, kuram ir kontrole vai ievērojama ietekme uz tāda uzņēmuma pārvaldību, kas ir rezidents citā valstī. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (MBR6) šādas attiecības apliecina tas, ka investoram, kas ir rezidents vienā valstī, uzņēmumā, kas ir rezidents citā valstī, tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk balsstiesību. Pamatojoties uz šo kritēriju, tiešo investīciju sakarība var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tā var paplašināties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un līdzdalībniekos. Ja tiešās investīcijas ir noteiktas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp saistītajām vienībām reģistrē kā tiešo investīciju darījumus/pozīcijas.

Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas ir reģistrēta kā “ieguldījumu ienākumi” (sk. 3.2.3.).

Tiešo investīciju pašu kapitāls un parāda instrumenti tiek tālāk sadalīti atbilstoši attiecībām iestāžu starpā, kā arī saskaņā ar investīciju virzību. Tiek nošķirti trīs tiešo investīciju attiecību veidi:

a)

tiešo investoru ieguldījumi tiešo investīciju uzņēmumos. Šajā kategorijā iekļauj investīciju plūsmas (un krājumus) no tiešā investora uz tā tiešo investīciju uzņēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši kontrolēti vai ietekmēti);

b)

reversais ieguldījums. Šis attiecību veids attiecas uz investīciju plūsmām (un krājumiem) no tiešo investīciju uzņēmumiem uz tiešo investoru;

c)

saistīto uzņēmumu starpā. Tas attiecas uz plūsmām (un krājumiem) tādu uzņēmumu starpā, kas nekontrolē un neietekmē viens otru, bet kas abi ir viena tiešā investora kontrolē vai ietekmē.

Saistībā ar tiešo investīciju pozīciju novērtēšanu līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri, kas tiek kotēti biržā, tiek vērtēti atbilstoši tirgus cenai. Biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību gadījumā līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus vērtē, pamatojoties uz bilances vērtību, izmantojot kopēju definīciju, kas iekļauj šādus grāmatvedības posteņus:

a)

apmaksāto kapitālu (izņemot pašu akcijas un iekļaujot akciju emisijas uzcenojuma kontus);

b)

visus rezervju veidus (iekļaujot ieguldījumu pārvedumus, ja grāmatvedības pamatnostādnes tos uzskata par uzņēmumu rezervēm);

c)

nesadalīto peļņu pēc zaudējumu atskaitīšanas (iekļaujot pašreizējā gada rezultātus).

Finanšu kontā iegrāmatotie darījumi ar biržā nekotētu uzņēmumu līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem var atšķirties no pašu līdzekļiem pēc bilances vērtības, kas iegrāmatoti SIB. Šādas atšķirības iegrāmato kā citas cenu pārmaiņas.

Lai palielinātu aktīvu un pasīvu novērtēšanas konsekvenci, biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalības vērtspapīrus var vērtēt saskaņā ar kādu no pārējām MBR6 7.16. punktā minētajām novērtēšanas metodēm, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)

vismaz viens no tiešo investīciju ķēdes uzņēmumiem tiek kotēts biržā, un vismaz viens netiek kotēts biržā, un tas rada ievērojamu novirzi ķēdē ietilpstošas sabiedrības neto SIB – šādā gadījumā biržā kotētās sabiedrības tirgus cenu var izmantot kā atsauci biržā nekotēto sabiedrību novērtēšanai;

b)

tiešo investīciju uzņēmumu ķēdē rodas atšķirības iegūto nemateriālo vērtību iegrāmatošanā, kuru rezultātā notiek ievērojama novirze tās valsts neto SIB, kuras rezidente ir ķēdes vidū esošā sabiedrība;

c)

tiešo investīciju ķēdē esošo uzņēmumu konti izteikti dažādās valūtās, un valūtas kursa svārstības rada ievērojamu novirzi tās valsts neto SIB, kuras rezidente ir ķēdes vidū esošā sabiedrība.

Ja biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalības vērtspapīrus vērtē, piemērojot kādu no alternatīvajām novērtēšanas metodēm, SIB apkopotājs tiek aicināts informēt darījuma partnera valsts SIB apkopotāju par alternatīvās metodes izmantošanu, kā arī ar to sadarboties, lai samazinātu divpusējas asimetriskas iegrāmatošanas risku. Šo informāciju ECBS ietvaros nosūta, izmantojot pastāvošās procedūras, kā arī dara zināmu ECB publikācijā “Eiropas Savienības maksājumu bilances / starptautisko investīciju bilances statistikas metodes”, kuras mērķis ir sekot eurozonas dalībvalstīs piemērotajiem jēdzieniem, definīcijām un statistikas apkopošanas metodēm (sk. V pielikumu).

Kā labākā prakse visām dalībvalstīm tiek ieteikts ārvalstu tiešo investīciju līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus un reinvestēto peļņu apkopot, pamatojoties uz ārvalstu tiešo investīciju apsekojumu rezultātiem, ko veic vismaz reizi gadā (1).


(1)  Jāpārtrauc šāda prakse: i) atļaut pārskatu sniedzējiem izvēlēties novērtēšanas kritērijus (tirgus vērtība vai bilances vērtība); ii) piemērot nepārtrauktās inventarizācijas metodi / maksājumu bilances pārmaiņu uzkrāšanu krājumu aprēķināšanai.”


Labojumi

18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/43


Labojums EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 46/2013 (2013. gada 15. marts), ar ko groza EEZ līguma XXI pielikumu (Statistika)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 231, 2013. gada 29. augusts )

EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 46/2013 lasīt šādi:

“EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 46/2013

(2013. gada 15. marts),

ar ko groza EEZ līguma XXI pielikumu (Statistika)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līgumā jāiekļauj Komisijas 2012. gada 26. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 995/2012, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (1).

(2)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 995/2012 tiek atcelta Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2004 (2) un Komisijas Regula (EK) Nr. 1450/2004 (3), kas ir iekļautas EEZ līgumā un kuras tādējādi ir jāatceļ saskaņā ar EEZ līgumu.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XXI pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma XXI pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 30. punkta (Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2004) tekstu aizstāj ar šādu:

32012 R 0995: Komisijas 2012. gada 26. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 995/2012, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (OV L 299, 27.10.2012., 18. lpp.).”;

2)

svītro 31. punkta (Komisijas Regula (EK) Nr. 1450/2004) tekstu.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 995/2012 teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 16. martā, ja EEZ Apvienotajai komitejai ir sniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (4).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2013. gada 15. martā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Gianluca GRIPPA


(1)  OV L 299, 27.10.2012., 18. lpp.

(2)  OV L 118, 23.4.2004., 23. lpp.

(3)  OV L 267, 14.8.2004., 32. lpp.

(4)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.”


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/s3


PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM

Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

Saskaņā ar Padomes 2013. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.), sākot ar 2013. gada 1. jūliju, vienīgi elektroniskā formātā publicētais Oficiālais Vēstnesis ir autentisks un rada juridiskas sekas.

Ja neparedzētu un ārkārtas apstākļu dēļ Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu nav iespējams publicēt, iespiestais izdevums ir autentisks un rada juridiskas sekas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 216/2013 3. panta nosacījumiem.


18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/s3


PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM – VEIDS, KĀDĀ IZDARA ATSAUCES UZ TIESĪBU AKTIEM

Ar 2013. gada 1. jūliju mainījies veids, kādā izdara atsauces uz citiem tiesību aktiem.

Pārejas periodā tiks izmantots gan jaunais, gan vecais atsauču veids.