23.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 801/2013

(2013. gada 22. augusts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1275/2008 par ekodizaina prasībām attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 642/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

pēc apspriešanās ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK (2) 16. panta 2. punktā paredzēts, ka ir jāievieš īstenošanas pasākums, un viena no prioritātēm ir samazināt zudumus gatavības režīmā ražojumu grupai.

(2)

Elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja ierīču elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā ir apskatīts 2006./2007. gada pētījumā par zudumiem gatavības un izslēgtā režīmā no tehniskā, vides un ekonomiskā viedokļa. Tajā secināts, ka par parastu mājsaimniecības un biroja ierīču parametru kļūs savienojamība tīklā. Enerģiju patērējošu ražojumu ekodizaina regulatīvā komiteja 2008. gada 21. jūnijā ieteica jautājumu par tīklierosas gatavības režīmu izskatīt atsevišķā procedūrā, jo tobrīd trūka gan datu, gan laika.

(3)

Ekodizaina darba plānā 2009.–2011. gadam tīklierosas gatavības režīms norādīts kā viena no prioritātēm. Tāpēc Komisija 2010./2011. gadā veica priekšizpēti, analizējot tīklierosas gatavības režīma tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām un pusēm no ES un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)

Pētījumā lēsts, ka Kopienā tirgotu elektrisku un elektronisku mājsaimniecības un biroja ierīču energopatēriņš tīklierosas gatavības režīmā 2010. gadā bija 54 TWh, kas atbilst 23 milj. t CO2 emisiju. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā patēriņš sasniegs 90 TWh, ja netiks veikti īpaši pasākumi. Secināts, ka elektroenerģijas patēriņu tīklierosas gatavības režīmā var ievērojami samazināt. Paredzams, ka šī regula palielinās tirgus piesātinātību ar tehnoloģijām, kas uzlabo tīklierosas gatavības režīma energoefektivitāti, tādējādi 2020. gadā nodrošinot ikgadēju elektroenerģijas ietaupījumu aptuveni 36 TWh apmērā, bet 2025. gadā – 49 TWh apmērā salīdzinājumā ar neiejaukšanās scenāriju.

(5)

Konkrēti, pētījumā tika konstatēts, ka jaudas vadības funkcija, kas pārslēdz iekārtu tīklierosas gatavības stāvoklī, tajā laikā nenodrošinot pamatfunkcijas, ir būtiska, lai nodrošinātu iespējamos ietaupījumus. Tiek atzīts, ka iekārta, ko reaktivizē ārējs vai iekšējs trigeris, var būt aktīvā režīmā ierobežotu laiku neatkarīgi no tās pamatfunkcijas(-ām), piemēram, lai būtu iespējama apkalpošana vai programmatūras lejupielāde. Jaudas vadībai būtu jānodrošina, ka pēc uzdevumu izpildes ražojums atgriežas tīklierosas gatavībā.

(6)

Priekšizpētē tika secināts, ka tīklierosas gatavībai ir vajadzīga prasību diferenciācija atkarībā no tīkla pieejamības pakāpes. Šim nolūkam tika noteikts ierobežots skaits HiNA ierīču, starp tām maršrutētājs, tīkla komutators, bezvadu tīkla piekļuves punkts, centrmezgls un modems, kuru galvenais uzdevums ir apstrādāt tīkla datplūsmu. Tā kā tiek paredzēts, ka šīs ierīces nekavējoties reaģēs uz ienākošo datplūsmu, tīklierosas gatavības stāvoklis var būt ekvivalents dīkstāves režīmam.

(7)

Tā kā gan gatavības režīma, gan tīklierosas gatavības režīma funkcijas ir savstarpēji saistītas un aptverto produktu klāsts ir tāds pats, Ekodizaina apspriežu forumā 2011. gada 14. septembrī tika atbalstīta nostāja, ka ekodizaina prasības tīklierosas gatavības režīmam ir jānosaka, grozot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1275/2008 (3).

(8)

Prasības gatavības režīmam, izslēgtam režīmam un tīklierosas gatavības režīmam būtu jāpārskata kopā. Tā kā Regulā (EK) Nr. 1275/2008 noteiktais pārskatīšanas datums ir agrāks par datumu, kad spēkā stājas pirmās prasības par tīklierosas gatavību, regulas pārskatīšanas datums būtu jāatliek uz vienu gadu.

(9)

Uz televizoriem attiecas īpašs ekodizaina prasību īstenošanas pasākums, tāpēc uz tiem neattiecināja Regulu (EK) Nr. 1275/2008, un ekodizaina prasības ar televīziju saistītam tīklierosas gatavības režīmam ir iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 642/2009 (4). Pētījumā par tīklierosas gatavības režīma tehniskajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem lēsts, ka, televizoru tīklierosas gatavības režīmam piemērojot ekodizaina prasības, līdz 2020. gadam varētu ietaupīt 10 TWh enerģijas.

(10)	Ekodizaina apspriežu forumos (5)2011. gada 16. decembrī un 2012. gada 18. aprīlī tika atbalstīta nostāja, ka attiecībā uz kafijas automātiem nevajadzētu pieņemt īpašu īstenošanas pasākumu, bet gan Regulā (EK) Nr. 1275/2008 izsmeļošāk izklāstīt prasības kafijas automātu gatavības režīmam.

(11)	Ar šo regulu tiek ieviestas specifikācijas, kā prasības par jaudas vadību piemērot kafijas automātiem attiecībā uz noklusējuma aizkaves laiku, pēc kura ierīce automātiski pārslēdzas gatavības/izslēgtā režīmā.

(12)

Saskaņā ar Ekodizaina direktīvu ir veikts pētījums par mājsaimniecības kafijas automātu tehniskajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem, no kura var secināt, ka, samazinot aizkaves laiku, pēc kura kafijas automāti automātiski pārslēdzas gatavības/izslēgtā režīmā, līdz 2020. gadam ik gadu varēs ietaupīt vēl 2 TWh enerģijas. Šie dati nav ņemti vērā Regulas (EK) Nr. 1275/2008 pieņēmumos par iespējamiem ietaupījumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1275/2008

Regulu (EK) Nr. 1275/2008 groza šādi:

1)	regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteiktas ekodizaina prasības attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā un tīklierosas gatavības režīmā, lai laistu tirgū elektriskās un elektroniskās mājsaimniecības un biroja iekārtas.

Šī regula neattiecas uz elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroja iekārtām, kuras laiž tirgū ar zemsprieguma ārējo barošanas avotu to darbināšanai.”;

regulas 2. pantam pievieno šādas definīcijas:

“10.	“Tīkls” ir komunikācijas infrastruktūra, kam piemīt saišu topoloģija, arhitektūra, ieskaitot fiziskos komponentus, organizatoriski principi, komunikācijas procedūras un formāti (protokoli).

11.	“Tīklierosas gatavības režīms” ir stāvoklis, kad iekārta spēj atsākt darboties, kad saņēmusi attālināti ierosinātu trigeri no tīkla savienojuma.

12.	“Attālināti ierosināts trigeris” ir signāls, ko saņem pa tīklu no avota ārpus iekārtas.

13.	“Tīkla pieslēgvieta” (jeb “tīkla ports”) ir tīkla savienojuma vadu vai bezvadu fiziskā saskarne, kura izvietota uz iekārtas un ar kuras palīdzību iekārtu var attālināti aktivizēt.

14.	“Tīkla loģiskā pieslēgvieta” ir tīkla tehnoloģija, kas darbojas fiziskā tīkla pieslēgvietā.

15.	“Tīkla fiziskā pieslēgvieta” ir tīkla pieslēgvietas fiziskais nesējs (aparatūra). Tīkla fiziskā pieslēgvieta var mitināt divas vai vairākas tīkla tehnoloģijas.

16.	“Tīkla pieejamība” ir iekārtas spēja atsākt darboties pēc tam, kad tīkla pieslēgvieta ir uztvērusi attālināti ierosinātu trigeri.

17.	“Tīklā savienojama iekārta” ir iekārta, kas var pieslēgties tīklam un kam ir viena vai vairākas tīkla pieslēgvietas”.

18.	“Tīklā savienojama iekārta ar augstu tīkla izmantojamību” (HiNA iekārta) ir iekārta, kam ir viena vai vairākas šādas pamatfunkcijas (bet ne citas): maršrutētājs, tīkla komutators, bezvadu tīkla piekļuves punkts, centrmezgls, VoIP telefons, videotelefons.

19.	“Tīklā savienojama iekārta ar augstas tīkla izmantojamība funkciju” (iekārta ar HiNA funkciju) ir iekārta, kam ir maršrutētāja, tīkla komutatora, bezvadu tīkla piekļuves punkta funkcijas vai to kombinācija, bet kas nav HiNA iekārta.

20.	“Maršrutētājs” ir tīkla ierīce, kuras primārā funkcija ir izraudzīties datu pārraides optimālo maršrutu. Maršrutētāji pārsūta datu paketes no viena tīkla uz citu, balstoties uz tīkla slāņu informāciju (L3).

21.	“Tīkla komutators” ir tīkla ierīce, kuras primārā funkcija ir kadru filtrēšana, pārsūtīšana un sadale, balstoties uz katra kadra mērķadresi. Visi komutatori darbojas vismaz datu posma slānī (L2).

22.	“Bezvadu tīkla piekļuves punkts” ir ierīce, kuras primārā funkcija ir nodrošināt IEEE 802.11 (Wi-Fi) savienojamību ar vairākiem klientiem.

23.	“Centrmezgls” ir tīkla ierīce ar vairākām pieslēgvietām, ko izmanto, lai savienotu lokālā tīkla segmentus.

24.	“Modems” ir ierīce, kuras primārā funkcija ir pārraidīt un uztvert digitāli modulētus analogos signālus vadu tīklā.

25.	“Drukas iekārta” ir iekārta, kas elektroniski ievadītus datus izvada uz papīra. Drukas iekārtai var būt papildu funkcijas, un to var tirgot kā daudzfunkcionālu ierīci vai ražojumu.

26.	“Lielformāta drukas iekārta” ir drukas iekārta, kas paredzēta drukāšanai uz A2 un lielāka formāta materiāla, tostarp iekārtas, kas paredzētas drukāšanai uz vienlaidu drukas materiāla, kura platums ir vismaz 406 mm.

27.	“Teleklātbūtnes sistēma” ir specializēta augstas izšķirtspējas videokonferenču un sadarbības sistēma, kas ietver lietotāja saskarni, augstas izšķirtspējas videokameru, displeju, skaņas sistēmu un apstrādes funkcijas video un audio kodēšanai un atkodēšanai.

28.	“Sadzīves kafijas automāts” ir nekomerciālai izmantošanai paredzēta kafijas pagatavošanas ierīce.

29.	“Sadzīves filtrētās kafijas automāti” ir sadzīves kafijas automāti, kur kafiju pagatavo ar perkolēšanas paņēmienu.

30.	“Sildelements” ir kafijas automāta detaļa, kas elektroenerģiju pārveido siltumā, lai uzsildītu ūdeni.

31.	“Krūžu sasildīšana” ir uz kafijas automāta novietotu krūžu sasildīšanas funkcija.

32.	“Pagatavošanas cikls” ir process, kas jāpabeidz, lai pagatavotu kafiju.

33.	“Paštīrīšana” ir process, ko kafijas automāts veic, lai iztīrītu tā iekšieni. Šis process var būt vienkārša skalošana vai mazgāšanas process, kurā izmanto īpašas piedevas.

34.	“Atkaļķošana” ir process, ko kafijas automāts veic, lai pilnīgi vai daļēji noņemtu katlakmeni, kas var būt sakrājies tā iekšpusē.

35.

“Vienkāršotais klienta galddators” ir dators, kas primārās funkcionalitātes nodrošināšanai izmanto savienojumu ar attālinātiem skaitļošanas resursiem (piemēram, ar datora serveri, attālinātu darbstaciju) un kam nav ražojumā integrēta rotācijas tipa datu nesēja. Vienkāršotā klienta galddatora galvenajam blokam jābūt paredzētam izmantošanai pastāvīgā atrašanās vietā (piemēram, uz rakstāmgalda), nevis pārvietošanai. Vienkāršotie klienta galddatori spēj izvadīt informāciju vai nu uz ārēja, vai iekšēja displeja, ja tāds ir ietverts ražojumā.

36.

“Darbstacija” ir jaudīgs vienam lietotājam paredzēts dators, ko galvenokārt izmanto grafikas lietojumiem, datorizētajai projektēšanai, programmatūras izstrādei, finanšu un zinātniskiem lietojumiem, kā arī citiem uzdevumiem, kuru izpildei vajadzīga augsta skaitļošanas jauda, un kam ir šādi parametri:

a)	tās vidējais starpatteiču laiks (MTBF) ir vismaz 15 000 stundas;

b)	tai ir kļūdu labošanas kods (ECC) un/vai buferatmiņa;

tai ir trīs no šiem pieciem parametriem:

1)	tai ir papildu barošanas izvads jaudīgas grafikas kartes atbalstam (piemēram, (PCI)-E 6 kontakttapu 12 V papildu barošanas izvads);

2)	papildus grafikas kartes(-šu) kontaktligzdai(-ām) un/vai PCI-X atbalstam uz sistēmas mātesplates ir vismaz × 4 PCI-E kontaktligzda;

3)	tā neatbalsta vienveida atmiņas piekļuves (UMA) grafiku;

4)	tajā ir piecas PCI, PCI-E vai PCI-X spraugas vai vairāk;

5)	tā spēj nodrošināt daudzprocesoru atbalstu diviem vai vairāk centrālajiem procesoriem (jāatbalsta fiziski atsevišķi centrālie procesori/ligzdas, t. i., parametram nav atbilstības, ja ir nodrošināts atbalsts vienam daudzkodolu centrālajam procesoram).

37.

“Mobilā darbstacija” ir jaudīgs, vienam lietotājam paredzēts dators, ko galvenokārt izmanto grafikas lietojumiem, datorizētajai projektēšanai, programmatūras izstrādei, finanšu un zinātniskiem lietojumiem, kā arī citiem uzdevumiem, kuru izpildei vajadzīga augsta skaitļošanas jauda, izņemot spēļu spēlēšanu, un kas tieši paredzēts, lai tas būtu pārnesams un to varētu darbināt ilgāku laiku vai nu ar tiešu savienojumu ar maiņstrāvas barošanas avotu, vai bez tā. Mobilās darbstacijas izmanto integrētu displeju, un tās spēj darboties ar integrētu akumulatoru vai citu pārnesamu barošanas avotu. Lielākajai daļai mobilo darbstaciju ir ārējs barošanas avots, integrēta tastatūra un rādītājierīce.

Mobilajai darbstacijai ir šādi parametri:

a)	tās vidējais starpatteiču laiks (MTBF) ir vismaz 13 000 stundas;

b)	tai ir vismaz viena diskrētā grafikas karte (dGfx), kas atbilst G3 (ar FB datu platumu > 128-bit), G4, G5, G6 vai G7 kategorijai;

c)	tā atbalsta triju vai vairāk iekšējās atmiņas ierīču ievietošanu;

d)	tā atbalsta sistēmas atmiņu vismaz 32 GB apmērā.

38.

“Mazserveris” ir datora veids, kurā parasti izmanto galddatora komponentus galddatora korpusā, bet kuru galvenokārt paredzēts lietot kā datu glabāšanas resursdatoru citiem datoriem un kurš ir paredzēts tādiem uzdevumiem kā tīkla infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšana un datu/multivides failu mitināšana, un kuram ir šādi parametri:

a)	tam ir pjedestāla tipa, torņa tipa vai cita veida korpuss, kas līdzīgs galddatora korpusam un nodrošina, ka visi datu apstrādes, glabāšanas un tīkla saskarnes komponenti ir ievietoti vienā korpusā;

b)	tas paredzēts ekspluatācijai 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā;

c)	tas galvenokārt ir paredzēts ekspluatācijai vidē ar vairākiem lietotājiem, vienlaikus apkalpojot vairākus caur tīklu pieslēgtus klientdatorus;

d)	ja to laiž tirgū kopā ar operētājsistēmu, šai operētājsistēmai jābūt paredzētai mājas serverim vai mazjaudīga servera lietojumiem;

e)	to tirgū nelaiž ar diskrēto grafikas karti (dGfx), kas atbilst kādai no kategorijām, izņemot G1.

39.

“Datora serveris” ir skaitļošanas ierīce, kas sniedz pakalpojumus un pārvalda tīklā esošos resursus klientierīču, piemēram, galddatoru, piezīmjdatoru, vienkāršoto klienta galddatoru, interneta protokola (IP) tālruņu, vai citu datoru serveru vajadzībām. Datora serveri parasti laiž tirgū izmantošanai datu centros un birojos/uzņēmumos. Datora serverim galvenokārt piekļūst ar tīkla savienojumiem, nevis ar tiešām lietotāju ievadierīcēm, piemēram, tastatūru vai peli.

Datora serverim ir šādi parametri:

a)	tas ir paredzēts, lai atbalstītu datoru serveru operētājsistēmas (OS) un/vai hipervizorus, un tas ir paredzēts lietotāja uzstādītu uzņēmumu lietojumprogrammu palaišanai;

b)	tas atbalsta kļūdu labošanas kodu (ECC) un/vai buferatmiņu (tostarp gan divrindu buferatmiņas moduļus (DIMM), gan platē buferētas konfigurācijas);

c)	tas tiek laists tirgū ar vienu vai vairākiem maiņstrāvas-līdzstrāvas barošanas avotiem;

d)	visiem procesoriem ir piekļuve kopīgotai sistēmas atmiņai, un tie ir neatkarīgi redzami vienai OS vai hipervizoram.”;

4)	regulas 3. pantu aizstāj ar šādu: “3. pants Ekodizaina prasības Ekodizaina prasības, kas attiecas uz elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā un tīklierosas gatavības režīmā, ir izklāstītas II pielikumā.”;

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata šo regulu un pārskatīšanas rezultātus iesniedz Apspriežu forumam ne vēlāk kā 2016. gada 7. janvārī, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Pārskatīšanā jo īpaši aplūkos prasības gatavības/izslēgtam režīmam un tā piemērošanas jomu un prasību piemērotību un līmeni tīklierosas gatavības režīmam attiecībā uz trešo īstenošanas posmu (2019).

Pārskatīšanā cita starpā varētu risināt jautājumu par profesionālo aprīkojumu un izstrādājumiem, kas aprīkoti ar elektromotoriem, kurus darbina ar tālvadību.”;

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II pielikuma 1. punktu piemēro no 2010. gada 7. janvāra.

II pielikuma 2. punktu piemēro no 2013. gada 7. janvāra.

II pielikuma 3. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

II pielikuma 4. punktu piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

II pielikuma 5. punktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

II pielikuma 6. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

II pielikuma 7. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.”;

regulas II pielikumu groza šādi:

2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

visu iekārtu jaudas vadība, izņemot tīklā savienojamas iekārtas

Iekārta nodrošina jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, ja vien tas nav neatbilstoši paredzētajai izmantošanai. Ja iekārta nenodrošina galveno funkciju un ja cits(-i) elektroenerģiju patērējošs(-i) ražojums(-i) nav atkarīgs(-i) no tās funkcijām, tad jaudas vadības funkcija pēc īsākā iespējamā laika posma, kas atbilst iekārtas paredzētajai izmantošanai, automātiski pārslēdz ierīci:

—	gatavības režīmā vai

—	izslēgtā režīmā, vai

—	citā stāvoklī, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā, kad iekārta ir pieslēgta elektrotīklam.

Jaudas vadības funkcija ir aktivizēta.”;

pievieno šādu 3., 4., 5., 6. un 7. punktu:

3. No 2015. gada 1. janvāra:

Iespēja deaktivizēt bezvadu tīkla savienojumu(-us)

Ikviena tīklā savienojama iekārta, ko var savienot ar bezvadu tīklu, ir tāda, lai lietotājs varētu deaktivizēt bezvadu tīkla savienojumu(-us). Šī prasība neattiecas uz ražojumiem, kam ir viens iekārtas paredzētajam izmantojumam nepieciešams bezvadu tīkla savienojums un nav vadu tīkla savienojuma.

Tīklā savienojamu iekārtu jaudas vadība

Tīklierosas gatavības režīmā jaudas vadības funkcija var iekārtu automātiski pārslēgt gatavības režīmā, izslēgtā režīmā vai citā stāvoklī, kur netiek pārsniegtas piemērojamās jaudas patēriņa prasības gatavības un/vai izslēgtam režīmam.

Jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija ir pieejama visām tīklā savienojamas ierīces tīkla pieslēgvietām.

Jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija ir aktivizēta, ja vien visas tīkla pieslēgvietas nav deaktivizētas. Ja visas tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas, jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija tiek aktivizēta, kad tiek aktivizēta kāda no tīkla pieslēgvietām.

Noklusējuma laika periods, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēdz iekārtu tīklierosas gatavības režīmā, nepārsniedz 20 minūtes.

c)	Tīklā savienojama iekārta ar vienu vai vairākiem gatavības režīmiem atbilst prasībām par šo (šiem) gatavības režīmu(-iem), kad visas tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

d)	Tīklā savienojama iekārta, kas nav HiNA iekārta, atbilst 2. punkta d) apakšpunkta prasībām, kad visas tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

Elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā

HiNA iekārtas vai iekārtas ar HiNA funkciju elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 12,00 W.

Citas tīklā savienojamas iekārtas elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 6,00 W.

Patēriņa limiti, kas norādīti e) apakšpunktā, neattiecas uz:

i)	drukas iekārtām, kurām pievadītā nominālā jauda ir lielāka par 750 W;

ii)	lielformāta drukas iekārtām;

iii)	teleklātbūtnes sistēmām;

iv)	vienkāršotajiem klienta galddatoriem;

v)	darbstacijām;

vi)	mobilajām darbstacijām;

vii)	mazserveriem;

viii)

datoru serveriem.

4. No 2017. gada 1. janvāra:

Papildus 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām piemēro šādus noteikumus:

a)	Tīklā savienojama iekārta, kam ir viens vai vairāki gatavības režīmi, atbilst šā (šo) gatavības režīma(-u) prasībām, kad visas vadu tīkla pieslēgvietas ir atvienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

b)	Tīklā savienojama iekārta, kas nav HiNA iekārta, atbilst 2. punkta d) apakšpunkta prasībām, kad visas vadu tīkla pieslēgvietas ir atvienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

Elektroenerģijas patēriņš “tīklierosas gatavības” režīmā:

Patēriņa limiti, kas norādīti c) apakšpunktā, neattiecas uz:

i)	lielformāta drukas iekārtām;

ii)	vienkāršotajiem klienta galddatoriem;

iii)	darbstacijām;

iv)	mobilajām darbstacijām;

v)	mazserveriem;

vi)	datoru serveriem.

5. No 2019. gada 1. janvāra:

Papildus 3. punkta a) un b) apakšpunktā un 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajām prasībām tīklā savienojamām iekārtām, izņemot HiNA iekārtas un citas iekārtas ar HiNA funkcijām, piemēro šādu noteikumu:

Tīklā savienojamas iekārtas, kas nav HiNA iekārta vai iekārta ar HiNA funkciju, elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 2,00 W.

6. No 2015. gada 1. janvāra:

Kafijas automātiem aizkaves laiks, pēc kura ražojums automātiski pārslēdzas kādā no II pielikuma 2. punkta d) apakšpunkta režīmiem un stāvokļiem, ir šāds:

—	sadzīves filtrētās kafijas automātiem ar izolētu kafijas krūzi – ne vairāk kā piecas minūtes pēc pēdējā pagatavošanas cikla pabeigšanas vai 30 minūtes pēc atkaļķošanas vai paštīrīšanas procesa pabeigšanas,

—	sadzīves filtrētās kafijas automātiem ar neizolētu kafijas krūzi – ne vairāk kā 40 minūtes pēc pēdējā pagatavošanas cikla pabeigšanas vai 30 minūtes pēc atkaļķošanas vai paštīrīšanas procesa pabeigšanas,

—

sadzīves kafijas automātiem, kas nav filtrētās kafijas automāti, ne vairāk kā 30 minūtes pēc pēdējā pagatavošanas cikla vai ne vairāk kā 30 minūtes pēc sildelementa aktivizēšanas, vai ne vairāk kā 60 minūtes pēc krūžu sasildīšanas funkcijas aktivizēšanas, vai ne vairāk kā 30 minūtes pēc atkaļķošanas vai paštīrīšanas procesa pabeigšanas, ja vien nav iedarbojies brīdinājuma signāls, pēc kura lietotājam ir jāiejaucas, lai novērstu iespējamus bojājumus vai negadījumu.

Līdz minētajam datumam II pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā izklāstītās ekodizaina prasības nepiemēro.

7. Prasības par informāciju par ražojumiem

No 2015. gada 1. janvāra uz tīklā savienojamām iekārtām ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnē redzamā vietā norāda šādu informāciju:

katram gatavības režīmam un/vai izslēgtam režīmam, un tīklierosas gatavības režīmam, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju:

—	elektroenerģijas patēriņa dati vatos, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata,

—	laika periods, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēdz iekārtu gatavības un/vai izslēgtā, un/vai tīklierosas gatavības režīmā;

b)	ražojuma elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavībā, ja visas vadu tīkla pieslēgvietas ir pievienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir aktivizētas;

c)	norādījumi par to, kā aktivizēt un deaktivizēt bezvadu tīkla pieslēgvietas.

Ražojuma elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavībā, kas minēts b) apakšpunktā, un norādījumi, kas minēti c) apakšpunktā, jāiekļauj arī lietošanas pamācībā.”;

3. punktu aizstāj ar jaunu 8. punktu:

“8. Mērījumi

Elektroenerģijas patēriņu, kas minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. punkta e) apakšpunktā, 4. punkta c) apakšpunktā un 5. punktā, un 6. punktā minētos aizkaves laikus nosaka ar ticamu, precīzu un atveidojamu mērīšanas procedūru, kas ņem vērā vispāratzītos jaunākos sasniegumus.”;

4. punktu aizstāj ar jaunu 9. punktu:

“9. Ražotāju sniegtā informācija

Atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

par katru gatavības un/vai izslēgtu režīmu:

—	elektroenerģijas patēriņa dati vatos, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata,

—	izmantotā mērījumu metode,

—	apraksts par to, kā iekārtas režīms izvēlēts vai programmēts,

—	darbību secība, lai nonāktu līdz stāvoklim, kurā iekārta automātiski pārslēdz režīmus,

—	piezīmes par iekārtas darbību, piemēram, informācija par to, kā lietotājam pārslēgt ierīci tīklierosas gatavības stāvoklī,

—	vajadzības gadījumā – noklusējuma laiks, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēgusi iekārtu attiecīgajā mazjaudas režīmā vai stāvoklī;

par tīklā savienojamām iekārtām:

—	tīkla pieslēgvietu skaits un tips, un – izņemot bezvadu tīkla pieslēgvietas – pieslēgvietu atrašanās vieta iekārtā; it īpaši norāda, ja viena un tā pati tīkla fiziskā pieslēgvieta ir piemērota diviem vai vairāk tīkla pieslēgvietu tipiem,

—	vai pirms piegādes ir deaktivizētas visas tīkla pieslēgvietas,

—	vai iekārta uzskatāma par HiNA iekārtu vai par iekārtu ar HiNA funkciju; ja informācija nav sniegta, uzskata, ka iekārta tāda nav,

un par katru tīkla pieslēgvietas tipu:

—	noklusējuma laiks, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēdz iekārtu tīklierosas gatavības režīmā,

—	trigeris, ko izmanto, lai reaktivizētu iekārtu,

—	(maksimālās) veiktspējas specifikācijas,

—	iekārtas (maksimālais) elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, ja attālinātai aktivizēšanai izmanto tikai šo pieslēgvietu,

—	komunikācijas protokols, kuru iekārta izmanto.

Ja informācija nav sniegta, uzskata, ka iekārta nav tīklā savienojama iekārta, izņemot tad, ja tai ir maršrutētāja, tīkla komutatora, bezvadu tīkla piekļuves punkta (kas nav terminālis), centrmezgla, modema, VoIP telefona, videotelefona funkcijas;

testa parametri mērījumiem:

—	apkārtējās vides temperatūra,

—	testa spriegums (V) un frekvence (Hz),

—	elektroapgādes sistēmas summārie harmoniskie kropļojumi,

—	informācija un dokumentācija par elektriskajos testos izmantotajiem instrumentiem, konfigurāciju un strāvas slēgumiem;

par iekārtas parametriem, kas ir būtiski, lai novērtētu atbilstību 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām vai attiecīgi 2. punkta c) un/vai d) apakšpunktā un/vai 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, tostarp, lai novērtētu laiku, kas vajadzīgs, lai automātiski sasniegtu gatavības vai izslēgtu režīmu vai citu stāvokli, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā.

Jo īpaši (attiecīgā gadījumā) sniedz tehnisko pamatojumu, ka 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības vai 2. punkta c) un/vai d) apakšpunktā un/vai 3. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības neatbilst ierīces paredzētajam izmantojumam. Nepieciešamību uzturēt vienu vai vairākus tīkla savienojumus vai gaidīt attālināti ierosinātu trigeri neuzskata par tehnisku pamatojumu atbrīvojumam no 2. punkta d) apakšpunkta prasībām gadījumā, ja ražotājs iekārtu nav definējis kā tīklā savienojamu iekārtu.”;

regulas III pielikumam pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz II pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto iepriekš minēto piemērojamo procedūru, lai mērītu elektroenerģijas patēriņu pēc tam, kad jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija ir automātiski pārslēgusi iekārtu attiecīgajā režīmā vai stāvoklī.

Attiecībā uz II pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto iepriekš minēto piemērojamo procedūru pēc tam, kad attiecīgi deaktivizētas un/vai atvienotas visas iekārtas tīkla pieslēgvietas.

Veicot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK (6) 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru attiecībā uz II pielikuma 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstu iestādes testē vienu iekārtu šādā veidā.

Ja iekārtai saskaņā ar tās tehnisko dokumentāciju ir viena tipa tīkla pieslēgvieta un ja ir pieejamas divas vai vairākas šāda tipa pieslēgvietas, pēc nejaušības principa izvēlas vienu no šīm pieslēgvietām un to pievieno pienācīgam tīklam, ievērojot pieslēgvietas specifikācijā norādītos maksimālos parametrus. Ja ir vairākas viena tipa bezvadu tīkla pieslēgvietas, ja iespējams, citas bezvadu tīkla pieslēgvietas deaktivizē. Ja, verificējot II pielikuma 3. punkta prasības, ir vairākas viena tipa bezvadu tīkla pieslēgvietas, pārējās tīkla pieslēgvietas deaktivizē, ja iespējams. Ja ir pieejama tikai viena tīkla pieslēgvieta, to pievieno attiecīgam tīklam, ievērojot pieslēgvietas specifikācijā norādītos maksimālos parametrus.

Ja ierīcei saskaņā ar tehnisko dokumentāciju ir vairāk nekā viena tipa tīkla pieslēgvietas, sekojošo procedūru atkārto katram tīkla pieslēgvietu tipam. Ja ir pieejamas divas vai vairākas viena tipa tīkla pieslēgvietas, izlases kārtā izraugās vienu pieslēgvietu no katru tipa un to savieno ar atbilstīgo tīklu, ievērojot maksimālos parametrus pieslēgvietas specifikācijā.

Ja ir pieejama tikai viena kāda konkrēta veida tīkla pieslēgvieta, to savieno ar atbilstīgo tīklu, ievērojot maksimālos parametrus pieslēgvietas specifikācijā. Bezvadu pieslēgvietas, kuras neizmanto, tiek deaktivizētas, ja iespējams. Ja verificē II pielikuma 3. punktā izklāstītās prasības, vadu tīkla pieslēgvietas, kuras neizmanto, tiek deaktivizētas, ja iespējams.

Iekārtu ieslēdz. Kad iekārta ieslēgtā režīmā darbojas pareizi, tai ļauj nonākt tīklierosas gatavības režīmā un mēra elektroenerģijas patēriņu. Tad iekārta pa tīkla pieslēgvietu saņem attiecīgu trigeri, un tiek pārbaudīts, vai iekārta ir reaktivizēta. Ja vienu tīkla fizisko pieslēgvietu izmanto divu vai vairāk tipu tīkla (loģiskās) pieslēgvietas, šo procedūru atkāro katrai tīkla loģiskajai pieslēgvietai, kamēr pārējās tīkla loģiskās pieslēgvietas ir loģiski atvienotas.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām, ja katra pieslēgvietas tipa testēšanas rezultāti nepārsniedz robežvērtību par vairāk kā 10 %.

Pretējā gadījumā testē vēl trīs ierīces. Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām, ja katra pieslēgvietas tipa testēšanas vidējais rezultāts pēdējos trīs testos nepārsniedz robežvērtību par vairāk kā 10 %.

Pretējā gadījumā uzskata, ka modelis ir neatbilstīgs.

Dalībvalsts iestādes iesniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas.

Papildus iepriekš izklāstītajai procedūrai dalībvalstu iestādes izmanto vispāratzītas, mūsdienīgas mērījumu metodes un procedūras, pēc kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp metodes, kas noteiktas dokumentos, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9)	aiz regulas IV pielikuma pēdējā teikuma pievieno šādu tekstu: “Tīklierosas gatavības režīms: 3 W – HiNA iekārtām; 1 W vai mazāk – iekārtām, kas nav HiNA iekārtas.”

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 642/2009

Regulu (EK) Nr. 642/2009 groza šādi:

regulas 2. pantam pievieno šādas definīcijas:

“12.	“Tīkls” ir komunikācijas infrastruktūra, kam piemīt saišu topoloģija, arhitektūra, ieskaitot fiziskos komponentus, organizatoriski principi, komunikācijas procedūras un formāti (protokoli).

13.	“Tīkla pieslēgvieta” ir tīkla savienojuma vadu vai bezvadu fiziskā saskarne, kas izvietota uz televizora, ar kuras palīdzību televizoru var attālināti aktivēt.

14.	“Tīklā savienojams televizors” ir televizors, kas var pieslēgties tīklam un kam ir viena vai vairākas tīkla pieslēgvietas;

15.	“Tīkla pieejamība” ir televizora spēja atsākt darboties pēc tam, kad tīkla pieslēgvieta ir uztvērusi attālināti ierosinātu trigeri.

16.	“Attālināti ierosināts trigeris” ir signāls, ko saņem pa tīklu no avota ārpus televizora.

17.	“Tīklierosas gatavības režīms” ir stāvoklis, kad televizors spēj atsākt darboties, kad saņēmis attālināti ierosinātu trigeri no tīkla savienojuma.

18.	“Tīklā savienojams televizors ar augstas tīkla izmantojamības funkciju (televizors ar HiNA funkciju) ir televizors, kam ir maršrutētāja, tīkla komutatora, bezvadu tīkla piekļuves punkta (kas nav terminālis) funkcijas vai to kombinācija.

19.	“Maršrutētājs” ir tīkla ierīce, kuras primārā funkcija ir izraudzīties datu pārraides optimālo maršrutu. Maršrutētāji pārsūta datu paketes no viena tīkla uz citu, balstoties uz tīkla slāņu informāciju (L3).

20.	“Tīkla komutators” ir tīkla ierīce, kuras primārā funkcija ir kadru filtrēšana, pārsūtīšana un sadale, balstoties uz katra kadra mērķadresi. Visi komutatori darbojas vismaz datu posma slānī (L2).

21.	“Bezvadu tīkla piekļuves punkts” ir ierīce, kuras primārā funkcija ir nodrošināt IEEE 802.11 (Wi-Fi) savienojamību ar vairākiem klientiem.”;

regulas I pielikumu groza šādi:

Pievieno šādu tekstu kā jaunu 3. punktu:

“3. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ TĪKLIEROSAS GATAVĪBAS REŽĪMĀ

Uz tīklā savienojamiem televizoriem attiecas šādas prasības:

No 2015. gada 1. janvāra:

Iespēja deaktivizēt bezvadu tīkla savienojumu(-us)

Tīklā savienojams televizors, ko var savienot ar bezvadu tīklu, ir tāds, lai lietotājs varētu deaktivizēt bezvadu tīkla savienojumu(-us). Šī prasība neattiecas uz ražojumiem, kam ir viens iekārtas paredzētajam izmantojumam nepieciešams bezvadu tīkla savienojums un nav vadu tīkla savienojuma.

Tīklā savienotu televizoru jaudas vadība

Tīklā savienoti televizori nodrošina šāda veida funkciju:

Pēc ne vairāk kā 4 stundām aktīvajā režīmā pēc pēdējās lietotāja darbības un/vai kanāla maiņas televizors no aktīvā režīma automātiski pārslēdzas tīklierosas gatavības vai jebkurā citā stāvoklī, kas nepārsniedz piemērojamās elektroenerģijas patēriņa prasības attiecībā uz nosacījumiem, kas nodrošina tīklierosas gatavību.

Pirms automātiskas pārslēgšanās no aktīvā režīma uz attiecīgo stāvokli/režīmiem televizori rāda brīdinājuma ziņojumu. Šī funkcija ir iestatīta pēc noklusējuma.

Tīklierosas gatavības režīmā jaudas vadības funkcija var televizoru automātiski pārslēgt gatavības režīmā, izslēgtā režīmā vai citā stāvoklī, kur netiek pārsniegtas piemērojamās jaudas patēriņa prasības izslēgtam un/vai gatavības režīmam.

Jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija ir pieejama visām tīklā savienojamu televizoru tīkla pieslēgvietām.

Jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija ir aktivizēta, ja vien visas bezvadu tīkla pieslēgvietas nav deaktivizētas. Ja visas tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas, jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija tiek aktivizēta, kad tiek aktivizēta kāda no tīkla pieslēgvietām.

c)	Tīklā savienojams televizors ar vienu vai vairākiem gatavības režīmiem atbilst prasībām par šo (šiem) gatavības režīmu(-iem), kad visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

Elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā

Televizora ar HiNA funkciju elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā televizoru pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 12,00 W.

Televizora bez HiNA funkcijas elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā televizoru pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 6,00 W.

No 2017. gada 1. janvāra:

Papildus 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām piemēro šādus noteikumus:

a)	Tīklā savienojams televizors, kam ir viens vai vairāki gatavības režīmi, atbilst šo gatavības režīmu prasībām, kad visas vadu pieslēgvietas ir atvienotas un visas bezvadu pieslēgvietas ir deaktivizētas.

b)	Tīklā savienojams televizors atbilst 2.2. punkta d) apakšpunkta prasībām, kad visas tīkla pieslēgvietas ir atvienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

Elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā

Televizora ar HiNA funkciju elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 8,00 W.

Televizora bez HiNA funkcijas elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā televizoru pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 3,00 W.

No 2019. gada 1. janvāra:

Papildus 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajām prasībām tīklā savienojamiem televizoriem, izņemot HiNA iekārtas un televizorus ar HiNA funkcijām, piemēro šādus noteikumus:

Televizora bez HiNA funkcijas elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 2,00 W.”;

b)	3. punkts kļūst par 4. punktu;

c)	4. punkts kļūst par 5. punktu;

d)	5. punkts kļūst par 6. punktu;

5.1. punktā (jaunajā 6.1. punktā) aiz d) apakšpunkta pievieno jaunu e) apakšpunktu:

“e)

tīklierosas gatavības režīms:

—	tīkla pieslēgvietu skaits un tips, un – izņemot bezvadu tīkla pieslēgvietas – pieslēgvietu atrašanās vieta televizorā; it īpaši norāda, ja viena un tā pati fiziskā tīkla pieslēgvieta ir piemērota vairākiem tīkla pieslēgvietu tipiem,

—	vai pirms piegādes ir deaktivizētas visas tīkla pieslēgvietas,

—	vai televizors uzskatāms par televizoru ar HiNA funkciju; ja informācija nav sniegta, uzskata, ka televizors nav HiNA iekārta vai televizors ar HiNA funkciju.”;

5.1. punktā (jaunajā 6.1. punktā) aiz e) apakšpunkta pievieno jaunu f) apakšpunktu:

“f)

katrs tīkla pieslēgvietas tips:

—	noklusējuma laiks, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēdz televizoru tīklierosas gatavības režīmā,

—	trigeris, ko izmanto, lai reaktivizētu iekārtu,

—	(maksimālās) veiktspējas specifikācijas,

—	televizora (maksimālais) elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, ja attālinātai aktivizēšanai izmanto tikai šo pieslēgvietu.

Ja informācija nav sniegta, uzskata, ka televizors nav tīklā savienojams televizors.”;

g)	5.1. punkta e) apakšpunkts kļūst par 6.1. punkta g) apakšpunktu;

5.2. punkta (jaunā 6.2. punkta) otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	katrs gatavības un/vai izslēgts režīms un tīklierosas gatavības režīms – elektroenerģijas patēriņa dati vatos, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata;”;

II pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Elektroenerģijas patēriņa mērījumi gatavības/izslēgtā režīmā un tīklierosas gatavības režīmā

Elektroenerģijas patēriņu, kas minēts I pielikuma 2. un 3. daļā, mēra, izpildot visus šādus nosacījumus:

Elektroenerģijas patēriņu, kas minēts 2.1. punkta a) un b) apakšpunktā, 2.2. punkta a) apakšpunktā, 2.2. punkta b) apakšpunktā, 3.1. punkta d) apakšpunktā un 3.2. punkta c) apakšpunktā, nosaka ar ticamu, precīzu un atveidojamu mērīšanas procedūru, kas ņem vērā vispāratzītos jaunākos sasniegumus.”;

III pielikumu aizstāj ar šādu:

“III PIELIKUMS

VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

A. I pielikuma 1., 2., 4. un 5. daļā noteikto prasību verifikācijas procedūra

Veicot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK (7) 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru attiecībā uz I pielikuma 1., 2., 4. un 5. daļā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstu iestādes testē vienu televizoru.

Uzskata, ka konkrētais modelis atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)	aktīvajā režīmā elektroenerģijas patēriņš piemērojamo robežvērtību, kas noteikta I pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā, nepārsniedz vairāk kā par 7 %, kā arī

b)	izslēgtā režīmā/gatavības režīmā rezultāti piemērojamās robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma 2. daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā, nepārsniedz vairāk kā par 0,10 vatiem, kā arī

c)	maksimālā spilgtuma attiecība, kas noteikta I pielikuma 5. daļā, nav mazāka par 60 %.

Ja testā neiegūst 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētos rezultātus, testē vēl trīs tā paša modeļa televizorus.

Pēc vēl trīs tā paša modeļa televizoru testēšanas uzskata, ka modelis atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)	pēdējo to trīs televizoru vidējais rezultāts, kas testēti elektroenerģijas patēriņa noteikšanai aktīvajā režīmā, nepārsniedz I pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību vairāk kā par 7 %, kā arī

b)	pēdējo to trīs televizoru vidējais rezultāts, kas testēti elektroenerģijas patēriņa noteikšanai izslēgtā/gatavības režīmā, nepārsniedz I pielikuma 2. daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās piemērojamās robežvērtības vairāk kā par 0,10 vatiem, kā arī

c)	pēdējo trīs televizoru maksimālā spilgtuma attiecība, kas noteikta I pielikuma 5. daļā, nav mazāka par 60 %.

Ja 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie rezultāti netiek iegūti, uzskata, ka modelis neatbilst prasībām.

B. I pielikuma 3. daļā noteikto prasību verifikācijas procedūra

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru attiecībā uz attiecīgi I pielikuma 3. daļas 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām. Izmanto minēto piemērojamo procedūru pēc tam, kad attiecīgi deaktivizētas un/vai atvienotas visas iekārtas tīkla pieslēgvietas.

Dalībvalstu iestādes testē vienu televizoru šādā veidā.

Ja televizoram saskaņā ar tā tehnisko dokumentāciju ir viena tipa tīkla pieslēgvieta un ja ir pieejamas vairākas šāda tipa pieslēgvietas, pēc nejaušības principa izvēlas vienu no šīm pieslēgvietām un to pievieno attiecīgam tīklam, ievērojot pieslēgvietas specifikācijā norādītos maksimālos parametrus. Ja ir vairākas viena tipa bezvadu tīkla pieslēgvietas, ja iespējams, citas bezvadu tīkla pieslēgvietas deaktivizē. Ja, verificējot I pielikuma 2. punkta prasības, ir vairākas viena tipa bezvadu tīkla pieslēgvietas, pārējās tīkla pieslēgvietas deaktivizē, ja iespējams. Ja ir pieejama tikai viena tīkla pieslēgvieta, to pievieno attiecīgam tīklam, ievērojot pieslēgvietas specifikācijā norādītos maksimālos parametrus.

Iekārtu ieslēdz. Kad iekārta ieslēgtā režīmā darbojas pareizi, tai ļauj nonākt tīklierosas gatavības režīmā un mēra elektroenerģijas patēriņu. Tad televizors pa tīkla pieslēgvietu saņem attiecīgu trigeri, un tiek pārbaudīts, vai televizors ir reaktivizēts.

Ja televizoram saskaņā ar tehnisko dokumentāciju ir vairāk nekā viena tipa tīkla pieslēgvietas, sekojošo procedūru atkārto katram tīkla pieslēgvietu tipam. Ja ir pieejamas divas vai vairākas viena tipa tīkla pieslēgvietas, izlases kārtā izraugās vienu pieslēgvietu no katra tipa un to savieno ar atbilstīgo tīklu, ievērojot maksimālos parametrus pieslēgvietas specifikācijā.

Ja vienu tīkla fizisko pieslēgvietu izmanto divu vai vairāk tipu tīkla (loģiskās) pieslēgvietas, šo procedūru atkāro katrai tīkla loģiskajai pieslēgvietai, kamēr pārējās tīkla loģiskās pieslēgvietas ir loģiski atvienotas.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām, ja katra pieslēgvietas tipa testēšanas rezultāti nepārsniedz robežvērtību par vairāk kā 7 %.

Pretējā gadījumā uzskata, ka modelis ir neatbilstīgs.

Dalībvalsts iestādes sniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas.

C. Atbilstības pārbaude

Lai pārbaudītu atbilstību prasībām, dalībvalstu iestādes izmanto II pielikumā norādīto procedūru un mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp metodes, kas norādītas dokumentos, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 22. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(3) OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.

(4) OV L 191, 23.7.2009., 42. lpp.

(5) OV L 190, 18.7.2008., 22. lpp.

(6) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.”;

(7) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.”

23.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 225/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 802/2013

(2013. gada 22. augusts),

ar ko apstiprina darbīgo vielu fluopiramu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīva 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem jāpiemēro darbīgajām vielām, par kurām lēmums pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija. Attiecībā uz fluopiramu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2009/464/EK (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Vācija 2008. gada 30. jūnijā saņēma pieteikumu no Bayer CropScienceAG par darbīgās vielas fluopirama iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2009/464/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām.

(3)

Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, minētās darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2011. gada 30. augustā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”). Iestāde 2012. gada 17. decembrī iesniedza Komisijai secinājumu (4) par darbīgās vielas fluopirama pesticīdu riska novērtējumu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un Iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 16. jūlijā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par fluopiramu.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka fluopiramu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt fluopiramu.

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(7)	Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl seši mēneši atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur fluopiramu. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laikposms, kurā saskaņā ar vienotajiem principiem par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam atbilstoši Direktīvā 91/414/EEK izklāstītajam tiktu iesniegta un novērtēta visa atjauninātā minētās direktīvas III pielikuma dokumentācija.

(9)

Pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (5), liecina, ka var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz datu pieejamību. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, it īpaši pienākums pārliecināties, ka atļaujas turētājs nodrošina tādu piekļuvi dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem.

(10)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza pielikums Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (6).

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprināšana

Darbīgo vielu fluopiramu, kā norādīts I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana

1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 līdz 2014. gada 31. jūlijam vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas darbīgo vielu fluopiramu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma ailē “Īpaši noteikumi”, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1. līdz 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur fluopiramu kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2014. gada 31. janvārim ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma aili “Īpaši noteikumi”. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja fluopirams līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela – atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2015. gada 31. jūlijam; vai

ja līdzeklis satur fluopiramu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc līdz 2015. gada 31. jūlijam vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas tikušas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas ir apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

3. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 22. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(3) OV L 151, 16.6.2009., 37. lpp.

(4) EFSA Journal, 2013. gads; 11(1):3052. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(5) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.

(6) OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Fluopirams

CAS Nr. 658066-35-4

CIPAC Nr. 807

N- {2- [3-hloro-5- (trifluormetil) -2-piridil -α, α,α-trifluoro-o-toluamids

≥ 960 g/kg

2014. gada 1. februāris

2024. gada 31. janvāris

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par fluopiramu, un jo īpaši ziņojuma I un II papildinājumu, ko 2013. gada 16. jūlijā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību velta putnu un ūdens organismu apdraudējumam.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šādu apstiprinošu informāciju par:

1)	ilgtermiņa apdraudējumu kukaiņēdājiem putniem;

2)	postošas ietekmes iespējamību uz nemērķa mugurkaulniekiem, izņemot zīdītājus.

Pieteikuma iesniedzējs 1. punktā minēto informāciju Komisijai, dalībvalstīm un iestādei iesniedz līdz 2016. gada 1. februārim, savukārt 2. punktā minēto informāciju – divu gadu laikā pēc attiecīgo ESAO pārbaužu vadlīniju pieņemšanas par endokrīnās sistēmas traucējumiem.

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“51

Fluopirams

CAS Nr. 658066-35-4

CIPAC Nr. 807

N- {2- [3-hloro-5- (trifluormetil) -2-piridil -α, α,α-trifluoro-o-toluamids

≥ 960 g/kg

2014. gada 1. februāris

2024. gada 31. janvāris

Šajā kopējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību velta putnu un ūdens organismu apdraudējumam.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šādu apstiprinošu informāciju par:

1)	ilgtermiņa apdraudējumu kukaiņēdājiem putniem;

2)	postošas ietekmes iespējamību uz nemērķa mugurkaulniekiem, izņemot zīdītājus.

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.225.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 225

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 23. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 801/2013 (2013. gada 22. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1275/2008 par ekodizaina prasībām attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 642/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 802/2013 (2013. gada 22. augusts), ar ko apstiprina darbīgo vielu fluopiramu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 803/2013 (2013. gada 22. augusts) par atļauju izmantot folijskābi kā lopbarības piedevu visu sugu dzīvniekiem ( 1 )	17
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 804/2013 (2013. gada 22. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	20


*	Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3
*	Paziņojums lasītājiem – veids, kādā izdara atsauces uz tiesību aktiem (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0707 00 05	TR	95,4
0707 00 05	ZZ	95,4
0709 93 10	TR	121,9
0709 93 10	ZZ	121,9
0805 50 10	AR	118,3
	CL	112,4
	TR	70,0
	UY	99,9
	ZA	104,1
	ZZ	100,9
0806 10 10	EG	182,8
	MA	135,8
	TR	145,7
	ZZ	154,8
0808 10 80	AR	186,2
	BR	108,7
	CL	140,9
	CN	95,5
	NZ	125,1
	US	129,8
	ZA	117,7
	ZZ	129,1
0808 30 90	AR	196,9
	CL	148,9
	TR	147,4
	ZA	87,4
	ZZ	145,2
0809 30	TR	142,6
0809 30	ZZ	142,6
0809 40 05	BA	52,6
	MK	57,7
	TR	101,0
	ZZ	70,4


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ