6.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju

IEKŠĒJAIS NOLĪGUMS

par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu

PADOMĒ SANĀKUŠIE EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienību,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

PĒC APSPRIEŠANĀS ar Eiropas Komisiju,

PĒC APSPRIEŠANĀS ar Eiropas Investīciju banku,

tā kā:

(1)

Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1), kā tas pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) un otro reizi grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (3) (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”), paredz finanšu protokolu pieņemšanu katram piecu gadu laikposmam.

(2)

Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa (4).

(3)	Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (5) (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) ir piemērojams līdz 2013. gada 31. decembrim. Pirms minētā datuma būtu jāpieņem jauns lēmums.

(4)	Lai īstenotu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un Lēmumu par aizjūras asociāciju, būtu jāizveido 11. Eiropas Attīstības fonds (EAF) un būtu jāparedz procedūra, saskaņā ar kuru nosaka līdzekļu piešķiršanu un dalībvalstu iemaksas minētajos līdzekļos.

(5)	Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma I.b pielikumu veica darbības pārskatīšanu kopā ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu (“ĀKK valstis”), izvērtējot saistību un izmaksu izpildes pakāpi.

(6)	Būtu jāizstrādā noteikumi finansiālās sadarbības pārvaldībai.

(7)	Komisijā būtu jāizveido dalībvalstu valdību pārstāvju komiteja (“EAF komiteja”), un līdzīga komiteja būtu jāizveido arī Eiropas Investīciju bankā (EIB). Būtu jāsaskaņo Komisijas un EIB darbs, piemērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un Lēmuma par aizjūras asociāciju atbilstīgos noteikumus.

(8)	Ievirzi Savienības politikai attīstības sadarbības jomā sniedz Tūkstošgades attīstības mērķi, ko 2000. gada 8. septembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, tostarp visi turpmākie labojumi.

(9)	Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija 2005. gada 22. decembrī pieņēma kopīgu paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku: “Eiropas Konsenss” (6).

(10)

Padome 2010. gada 9. decembrī pieņēma secinājumus par savstarpēju pārskatatbildību un pārredzamību – ES Palīdzības efektivitātes darbības sistēmas ceturtā nodaļa. Minētie secinājumi tika pievienoti Palīdzības efektivitātes darbības sistēmas konsolidētajai versijai, kurā tika atkārtoti apstiprināta vienošanās saskaņā ar Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti (2005. gads), ES Rīcības kodeksu attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā (2007. gads) un ES pamatnostādnēm attiecībā uz Akras rīcības programmu (2008. gads). 2011. gada 14. novembrī Padome pieņēma ES kopējo nostāju, tostarp par ES pārredzamības garantiju un citiem pārredzamības un pārskatatbildības aspektiem ceturtajam Augsta līmeņa forumam par palīdzības efektivitāti Pusanā Dienvidkorejā, kura rezultātā, inter alia, tika pieņemts Pusanas foruma rezultātu dokuments. Savienība un tās dalībvalstis atbalstīja Pusanas foruma rezultātu dokumentu. 2012. gada 14. maijā Padome pieņēma secinājumus par ES Attīstības politikas ietekmes palielināšanu – Pārmaiņu programma un turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm.

(11)	Būtu jāpatur prātā 10. apsvērumā minētajos secinājumos norādītie oficiālās attīstības palīdzības (OAP) mērķi. Ziņojot dalībvalstīm un ESAO Attīstības palīdzības komitejai par 11. EAF izdevumiem, Komisijai būtu jānošķir OAP pasākumi un ar to nesaistītie pasākumi.

(12)	Padome 2009. gada 22. decembrī pieņēma secinājumus par ES attiecībām ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).

(13)	Šā nolīguma piemērošanai būtu jāatbilst Padomes Lēmumam 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (7).

(14)

Lai novērstu finansējuma pārtraukumus no 2020. gada marta līdz decembrim, ir lietderīgi 11. EAF daudzgadu finanšu shēmas piemērošanas laikposmu noteikt tādu pašu kā daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Tāpēc ir vēlams par 11. EAF līdzekļu saistību attiecināšanas pēdējo datumu noteikt 2020. gada 31. decembri, nevis 2020. gada 28. februāri, kas ir ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma piemērošanas pēdējais datums.

(15)	Pamatojoties uz ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma pamatprincipiem, 11. EAF mērķi ir nabadzības izskaušana, ilgtspējīga attīstība un ĀKK valstu pakāpeniska iekļaušana pasaules ekonomikā. Īpašu režīmu vajadzētu piešķirt vismazāk attīstītām valstīm.

(16)

Lai stiprinātu sociāli ekonomisko sadarbību starp Savienības tālākajiem reģioniem un ĀKK valstīm, kā arī AZT Karību jūras reģionā, Rietumāfrikā un Indijas okeānā, regulās par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas teritoriālo sadarbību būtu jāietver lielāki piešķīrumi laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam šādai sadarbībai starp tiem,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

I NODAĻA

FINANŠU RESURSI

1. pants

11. EAF resursi

1. Ar šo dalībvalstis izveido 11. Eiropas Attīstības fondu, turpmāk “11. EAF”.

2. 11. EAF veido:

summa EUR 30 506 miljonu apmērā (pašreizējās cenās), ko dalībvalstis iemaksā šādi:

Dalībvalsts	Iemaksu sadalījums (%)	Iemaksa EUR
Beļģija	3,24927	991 222 306
Bulgārija	0,21853	66 664 762
Čehijas Republika	0,79745	243 270 097
Dānija	1,98045	604 156 077
Vācija	20,5798	6 278 073 788
Igaunija	0,08635	26 341 931
Īrija	0,94006	286 774 704
Grieķija	1,50735	459 832 191
Spānija	7,93248	2 419 882 349
Francija	17,81269	5 433 939 212
Horvātija (*1)	0,22518	68 693 411
Itālija	12,53009	3 822 429 255
Kipra	0,11162	34 050 797
Latvija	0,11612	35 423 567
Lietuva	0,18077	55 145 696
Luksemburga	0,25509	77 817 755
Ungārija	0,61456	187 477 674
Malta	0,03801	11 595 331
Nīderlande	4,77678	1 457 204 507
Austrija	2,39757	731 402 704
Polija	2,00734	612 359 140
Portugāle	1,19679	365 092 757
Rumānija	0,71815	219 078 839
Slovēnija	0,22452	68 492 071
Slovākija	0,37616	114 751 370
Somija	1,50909	460 362 995
Zviedrija	2,93911	896 604 897
Apvienotā Karaliste	14,67862	4 477 859 817
KOPĀ	100,00000	30 506 000 000

Summa EUR 30 506 miljonu apmērā ir pieejama, līdzko ir stājusies spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, un no tās:

i)	EUR 29 089 miljonus piešķir ĀKK valstīm;

ii)	EUR 364,5 miljonus piešķir AZT;

iii)	EUR 1 052,5 miljonus piešķir Komisijai 6. pantā minētajiem atbalsta izdevumiem, kas saistīti ar 11. EAF plānošanu un īstenošanu; no minētās summas vismaz EUR 76,3 miljonus piešķir Komisijai pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt EAF programmu ietekmi, kā minēts 6. panta 3. punktā;

izņemot dotācijas procentu likmju subsīdiju finansējumam, ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma I un I.b pielikumā un Lēmuma par aizjūras asociāciju II.A un II.Aa pielikumā minētos līdzekļus, kuri saskaņā ar 9. un 10. EAF piešķirti, lai finansētu ieguldījumu mehānismus, neietekmē Lēmums 2005/446/EK (8) un ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma I.b pielikuma 5. punkts, kurā noteikti datumi, pēc kuriem vairs nevar uzņemties saistības par 9. un 10. EAF līdzekļiem. Minētos līdzekļus pārskaita 11. EAF, un tos pārvalda atbilstīgi 11. EAF īstenošanas noteikumiem – attiecībā uz līdzekļiem, kas minēti ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma I un I.b pielikumā, – saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu no dienas, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, un – attiecībā uz līdzekļiem, kas minēti Lēmuma par aizjūras asociāciju II.A un II.Aa pielikumā, – no dienas, kad stājas spēkā Padomes lēmumi par finansiālu palīdzību AZT laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

3. Pēc 2013. gada 31. decembra vai pēc dienas, kad stājusies spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, ja tā ir vēlāk, par 10. EAF vai iepriekšējo EAF atlikušajiem līdzekļiem vairs nevar uzņemties saistības, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi, izņemot atlikumus un līdzekļus, par kuriem saistības atceltas pēc attiecīgās dienas un kuri ir radušies sistēmā, ar ko garantē no primārajiem lauksaimniecības produktiem gūtu eksporta ieņēmumu stabilizāciju (Stabex) saskaņā ar EAF pirms 9. EAF, un izņemot 2. punkta b) apakšpunktā minētos līdzekļus.

4. Par līdzekļiem, kuri paredzēti 10. EAF vai iepriekšēju EAF projektos un par kuriem saistības atceltas, pēc 2013. gada 31. decembra vai pēc dienas, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, ja tā ir vēlāk, vairs nevar uzņemties saistības, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi, izņemot līdzekļus, par kuriem saistības atceltas pēc attiecīgās dienas un kuri ir radušies sistēmā, ar ko garantē no primārajiem lauksaimniecības produktiem gūtu eksporta ieņēmumu stabilizāciju (Stabex) saskaņā ar EAF pirms 9. EAF, kurus automātiski pārskaita uz attiecīgajām valstu indikatīvajām programmām, kuras minētas 2. panta a) punkta i) apakšpunktā un 3. panta 1. punktā, un izņemot līdzekļus ieguldījuma mehānismu resursu finansēšanai, kas minēti šā panta 2. punkta b) apakšpunktā.

5. Kopējais 11. EAF resursu apmērs attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Par 11. EAF līdzekļiem un – ieguldījumu mehānisma gadījumā – līdzekļiem, kas rodas atmaksājumu rezultātā, pēc 2020. gada 31. decembra vairs nevar uzņemties saistības, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi. Tomēr līdzekļus, ko dalībvalstis iemaksāja saistībā ar 9., 10. un 11. EAF, lai finansētu ieguldījumu mehānismu, var izmaksāt arī pēc 2020. gada 31. decembra, līdz datumam, kas jānosaka 10. panta 2. punktā minētajā Finanšu regulā.

6. Procentu ieņēmumus no darbībām, ko finansē saskaņā ar saistībām no iepriekšējiem EAF, un no 11. EAF līdzekļiem, ko pārvalda Komisija, ieskaita vienā vai vairākos Komisijas vārdā atvērtos bankas kontos un izmanto saskaņā ar 6. pantu. Izlietojumu attiecībā uz procentu ieņēmumiem no EIB pārvaldītajiem līdzekļiem nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto Finanšu regulu.

7. Ja Savienībai pievienojas kāda valsts, 2. punkta a) apakšpunktā minētās summas un iemaksu sadalījumu groza ar Padomes vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

8. Finanšu resursus var koriģēt ar Padomes vienprātīgu lēmumu, jo īpaši, lai rīkotos saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 62. panta 2. punktu.

9. Neskarot 8. pantā izklāstītos lēmumu pieņemšanas noteikumus un procedūras, jebkura dalībvalsts var Komisijai vai EIB piešķirt brīvprātīgas iemaksas, lai atbalstītu ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma mērķus. Dalībvalstis var arī līdzfinansēt projektus vai programmas, piemēram, saistībā ar konkrētām iniciatīvām, ko pārvalda Komisija vai EIB. Valstu līmenī garantē ĀKK valstu atbildību par šādām iniciatīvām.

Šā nolīguma 10. pantā minētā Īstenošanas regula un Finanšu regula ietver vajadzīgos noteikumus par 11. EAF līdzfinansējumu, kā arī par dalībvalstu īstenotām līdzfinansēšanas darbībām. Dalībvalstis par savām brīvprātīgajām iemaksām iepriekš informē Padomi.

10. Savienība un tās dalībvalstis veic darbības pārskatīšanu, izvērtējot saistību un izmaksu īstenošanas pakāpi un sniegtās palīdzības rezultātus un ietekmi. Darbības pārskatīšanu veic, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

2. pants

ĀKK valstīm piešķirtie resursi

Summu EUR 29 089 miljonu apmērā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, starp sadarbības instrumentiem sadala šādi:

summu EUR 24 365 miljonu apmērā – lai finansētu valstu vai reģionālās indikatīvās programmas. Šo piešķīrumu izmanto, lai finansētu:

i)	ĀKK valstu indikatīvās programmas saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 1. līdz 5. pantu;

ii)	reģionālās indikatīvās programmas ĀKK valstu reģionālās un starpreģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 6. līdz 11. pantu;

summu EUR 3 590 miljonu apmērā – lai finansētu ĀKK valstu starpreģionālo sadarbību, kurā iesaistītas daudzas vai visas ĀKK valstis, saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 12. līdz 14. pantu. Šis finansējums var ietvert strukturālu atbalstu iestādēm un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu. Šis finansējums ietver palīdzību, lai segtu ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 1. protokola 1. un 2. punktā minētā ĀKK Sekretariāta darbības izdevumus;

daļu no a) un b) punktā minētajiem resursiem var izmantot, lai segtu ar neparedzētām vajadzībām saistītus izdevumus un mazinātu ārēju krīžu īstermiņa negatīvās sekas saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 60., 66., 68., 72., 72.a un 73. pantu un šā nolīguma IV pielikuma 3. un 9. pantu, tostarp, ja vajadzīgs, sniedzot papildu īstermiņa humāno palīdzību un neatliekamo palīdzību, ja šādu atbalstu nevar finansēt no Savienības budžeta;

summu EUR 1 134 miljonu apmērā, ko piešķir EIB, lai finansētu ieguldījumu mehānismu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, ietverot papildu iemaksu EUR 500 miljonu apmērā ieguldījumu mehānisma resursos, un pārvalda kā apgrozības fondu, un EUR 634 miljonus, ko izmaksā kā dotācijas procentu likmju subsīdiju un ar projektu saistīta tehniskā atbalsta finansēšanai 11. EAF darbības laikā, kā paredzēts ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikuma 1., 2. un 4. pantā.

3. pants

AZT piešķirtie resursi

1. Summu EUR 364,5 miljonu apmērā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, piešķir saskaņā ar jauno Lēmumu par aizjūras asociāciju, kurš Padomei jāpieņem pirms 2013. gada 31. decembra; no minētās summas EUR 359,5 miljonus piešķir, lai finansētu teritoriālās un reģionālās programmas, un EUR 5 miljonus – kā piešķīrumu EIB, lai finansētu procentu likmju subsīdijas un tehnisko palīdzību saskaņā ar jauno Lēmumu par aizjūras asociāciju.

2. Ja kāda AZT kļūst neatkarīga un pievienojas ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumam, ar Padomes vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma 1. punktā norādīto summu, proti, EUR 364,5 miljonu apmērā, samazina un attiecīgi palielina summas, kas minētas 2. panta a) punkta i) apakšpunktā.

4. pants

Aizdevumi no EIB pašu resursiem

1. Summai, ko piešķir 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam ieguldījumu mehānismam saskaņā ar 9., 10. un 11. EAF, un 2. panta d) punktā minētajai summai pieskaita indikatīvu summu, kura nepārsniedz EUR 2 600 miljonus, aizdevumu veidā, ko EIB piešķir no pašu resursiem. Minētos resursus piešķir ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikumā izklāstītajiem mērķiem līdz EUR 2 500 miljonu apmērā, ko termiņa vidū var palielināt, ņemot vērā lēmumu, ko pieņem EIB pārvaldes struktūrvienības, un līdz EUR 100 miljoniem Lēmumā par aizjūras asociāciju izklāstītajiem mērķiem saskaņā ar EIB statūtos paredzētajiem nosacījumiem un attiecīgajiem ieguldījumu finansēšanas noteikumiem, kā noteikts ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikumā un Lēmumā par aizjūras asociāciju.

2. Atsakoties no tiesībām iebilst, dalībvalstis apņemas proporcionāli savām iemaksām EIB kapitālā sniegt EIB garantiju attiecībā uz visām finanšu saistībām, kas aizņēmējiem rodas saskaņā ar līgumiem, kurus EIB noslēgusi par aizdevumiem no pašu resursiem, atbilstīgi ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikuma 1. panta 1. punktam un Lēmuma par aizjūras asociāciju atbilstīgajiem noteikumiem.

3. Šā panta 2. punktā minētā garantija nepārsniedz 75 % no EIB piešķirto kredītu kopapjoma saskaņā ar visiem aizdevuma līgumiem, un publiskā sektora projektu gadījumā tā attiecas uz visiem riskiem. Privātā sektora projektu gadījumā garantija attiecas uz visiem politiskajiem riskiem, bet EIB uzņemsies visu komerciālo risku.

4. Par 2. punktā minētajām saistībām katra dalībvalsts un EIB slēdz garantiju līgumus.

5. pants

EIB pārvaldītās operācijas

1. Maksājumus EIB saistībā ar īpašajiem aizdevumiem, kas piešķirti ĀKK valstīm, AZT un Francijas aizjūras departamentiem, kopā ar peļņu un ieņēmumiem no riska kapitāla operācijām saskaņā ar EAF pirms 9. EAF, ieskaita dalībvalstīm proporcionāli to iemaksām attiecīgajā EAF, uz kuru šīs summas attiecas, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma nepieņem vienprātīgu lēmumu tos pārskaitīt rezervē vai piešķirt citiem mērķiem.

2. Pirms tam no summām, ko ieskaita dalībvalstīm, atskaita komisiju, kura EIB pienākas par 1. punktā minēto aizdevumu un operāciju pārvaldību.

3. EIB peļņu un ieņēmumus no operācijām saskaņā ar 9., 10. un 11. EAF ieguldījumu mehānismu izmanto turpmākām ieguldījumu mehānisma operācijām saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikuma 3. pantu, pirms tam atskaitot ārkārtas izdevumus un saistības, kas radušās saistībā ar minēto ieguldījumu mehānismu.

4. Par 3. punktā minēto ieguldījumu mehānisma operāciju pārvaldību EIB saņem atlīdzību pilnas kompensācijas apmērā saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma II pielikuma 3. panta 1.a punktu un attiecīgajiem Lēmuma par aizjūras asociāciju noteikumiem.

6. pants

Resursi, kas rezervēti Komisijas atbalsta izdevumiem saistībā ar EAF

1. 11. EAF resursi sedz atbalsta pasākumu izmaksas. Resursi, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un 1. panta 6. punktā, sedz izmaksas, kuras saistītas ar EAF plānošanu un īstenošanu un ne vienmēr ir ietvertas stratēģijas atbalsta dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās, kas minētas īstenošanas regulā, kura jāpieņem saskaņā ar šā nolīguma 10. panta 1. punktu. Komisija ik pēc diviem gadiem sniedz informāciju par to, kā minētie resursi ir izlietoti, un par turpmākiem centieniem panākt efektivitātes ietaupījumu un efektivitātes pieaugumu. Komisija iepriekš paziņo dalībvalstīm par jebkādu papildu summu, ko EAF īstenošanai izmanto no ES budžeta.

2. Resursi atbalsta pasākumiem var segt Komisijas izdevumus saistībā ar:

a)	sagatavošanas, turpmākajiem, uzraudzības, grāmatvedības, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, tostarp ziņošanu par rezultātiem, kas tieši nepieciešami EAF resursu plānošanai un īstenošanai;

EAF mērķu sasniegšanu, izmantojot attīstības politikas izpētes darbības, pētījumus, sanāksmes, kā arī informēšanas, izpratnes veicināšanas, apmācību un publikāciju darbības, tostarp informācijas un saziņas pasākumus, kas cita starpā ziņo par EAF programmu rezultātiem. Šā nolīguma ietvaros saziņai piešķirtais budžets segs arī Savienības korporatīvo saziņu par politiskajām prioritātēm saistībā ar EAF; un

datortīkliem informācijas apmaiņai un citus administratīvas vai tehniskas palīdzības izdevumus, kas var rasties EAF plānošanā un īstenošanā.

Resursi, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un 1. panta 6. punktā, sedz arī izdevumus Komisijas galvenajā mītnē un Savienības delegācijās saistībā ar administratīvo atbalstu, lai plānotu un pārvaldītu operācijas, kuras finansē saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu un Lēmumu par aizjūras asociāciju.

Resursus, kuri minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un 1. panta 6. punktā, neparedz pamatuzdevumiem, ko veic Eiropas civildienests.

3. Nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētie resursi, kas paredzēti tādiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt EAF programmu ietekmi, ietver Komisijas izdevumus, kas ir saistīti ar visaptverošas rezultātu sistēmas ieviešanu un EAF programmu uzlabotu uzraudzību un novērtēšanu, sākot no 2014. gada. Ar šiem resursiem tiek sniegts atbalsts arī Komisijas centieniem ar regulāru progresa ziņojumu palīdzību uzlabot EAF finanšu pārvaldību un prognozēšanu.

II NODAĻA

ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7. pants

Iemaksas 11. EAF

1. Ņemot vērā EIB prognozes par ieguldījumu mehānisma pārvaldību un darbību, Komisija katru gadu līdz 20. oktobrim izstrādā un paziņo Padomei pārskatu par saistībām, maksājumiem un gada kopsummu aicinājumiem veikt iemaksas par kārtējo gadu un diviem turpmākajiem budžeta gadiem. Šīs summas ir balstītas uz spēju efektīvi izmantot ierosināto resursu apjomu.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, norādot Komisijas un EIB attiecīgās daļas, ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā, pieņem lēmumu par gada iemaksu maksimālo pieļaujamo apjomu otrajā gadā pēc Komisijas priekšlikuma (n + 2) un, ievērojot iepriekšējā gadā noteikto maksimālo pieļaujamo apjomu, par gada kopsummu aicinājumam veikt iemaksas pirmajā gadā pēc Komisijas priekšlikuma (n + 1).

3. Ja attiecīgajā finanšu gadā iemaksas, par ko lēmums pieņemts saskaņā ar 2. punktu, atšķiras no 11. EAF faktiskajām vajadzībām, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus, lai grozītu iemaksu apjomus, ievērojot 2. punktā minēto maksimālo pieļaujamo apjomu. Šajā sakarā Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā.

4. Aicinājumi veikt iemaksas nevar pārsniegt 2. punktā minēto maksimāli pieļaujamo apjomu, un maksimāli pieļaujamo apjomu nevar palielināt, izņemot gadījumus, kad par to Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā, ja ir īpašas vajadzības, ko izraisa ārkārtas vai neparedzēti apstākļi, piemēram, pēckrīzes situācijas. Šādā gadījumā Komisija un Padome nodrošina, ka iemaksas atbilst paredzētajiem maksājumiem.

5. Ņemot vērā EIB prognozes, Komisija katru gadu līdz 20. oktobrim paziņo Padomei savas aplēses par saistībām, izmaksām un iemaksām attiecībā uz katru no trim nākamajiem budžeta gadiem.

6. Attiecībā uz līdzekļiem, ko 11. EAF saskaņā ar 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu pārskaita no iepriekšējiem EAF, katras dalībvalsts iemaksas aprēķina proporcionāli katras dalībvalsts iemaksai attiecīgajā EAF.

Attiecībā uz 10. EAF un iepriekšējo EAF līdzekļiem, ko nepārskaita 11. EAF, ietekmi uz katras dalībvalsts iemaksām aprēķina proporcionāli katras dalībvalsts iemaksām 10. EAF.

7. Sīki izstrādātus noteikumus par dalībvalstu iemaksu veikšanu paredz 10. panta 2. punktā minētajā Finanšu regulā.

8. pants

Eiropas Attīstības fonda komiteja

1. Attiecībā uz Komisijas pārvaldītajiem 11. EAF resursiem Komisija izveido komiteju (“EAF komiteja”), kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji. EAF komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un tās sekretariāta funkcijas pilda Komisija. EIB novērotājs piedalās komitejas sanāksmēs, kad izskata jautājumus, kas saistīti ar EIB.

2. EAF komitejā dalībvalstu balsu svērums ir šāds:

Dalībvalsts	Balsis
Beļģija	33
Bulgārija	2
Čehijas Republika	8
Dānija	20
Vācija	206
Igaunija	1
Īrija	9
Grieķija	15
Spānija	79
Francija	178
Horvātija (*2)	(2)
Itālija	125
Kipra	1
Latvija	1
Lietuva	2
Luksemburga	3
Ungārija	6
Malta	1
Nīderlande	48
Austrija	24
Polija	20
Portugāle	12
Rumānija	7
Slovēnija	2
Slovākija	4
Somija	15
Zviedrija	29
Apvienotā Karaliste	147
Kopā ES 27	998
Kopā ES 28 (*2)	(1 000 )

3. EAF komiteja pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, kas ir 720 balsis no 998 balsīm, “par” balsojot vismaz 14 dalībvalstīm. Bloķējošais mazākums ir 279 balsis.

4. Ja Savienībai pievienojas kāda valsts, 2. punktā noteikto balsu svērumu un 3. punktā minēto kvalificēto balsu vairākumu groza ar Padomes vienprātīgu lēmumu.

5. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu pieņem EAF komitejas reglamentu.

9. pants

Ieguldījumu mehānisma komiteja

1. EIB aizgādībā izveido komiteju (“Ieguldījumu mehānisma komiteja”), kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji un Komisijas pārstāvis. EIB nodrošina komitejas sekretariāta un palīgdienesta funkciju izpildi. Ieguldījumu mehānisma komitejas priekšsēdētāju no sava vidus ievēl Ieguldījumu mehānisma komitejas locekļi.

2. Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem Ieguldījumu mehānisma komitejas reglamentu.

3. Ieguldījumu mehānisma komiteja pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts 8. panta 2. un 3. punktā.

10. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Neskarot šā nolīguma 8. pantu un tajā paredzētās dalībvalstu balsstiesības, visi attiecīgie noteikumi Padomes Regulā (EK) Nr. 617/2007 (2007. gada 14. maijs) par 10. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu (9) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 2304/2002 (2002. gada 20. decembris), ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2001/822/EK (10), par palīdzību AZT paliek spēkā, kamēr Padome nav pieņēmusi regulu par 11. EAF īstenošanu (“11. EAF Īstenošanas regula”) un Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas noteikumus. Lēmumu par 11. EAF Īstenošanas regulu pieņem vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma un iepriekš apspriežoties ar EIB. Īstenošanas noteikumus par Savienības finanšu palīdzību AZT pieņem pēc tam, kad Padome vienprātīgi, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, pieņem jaunu Lēmumu par aizjūras asociāciju.

11. EAF Īstenošanas regulā un Lēmuma par aizjūras asociāciju īstenošanas noteikumos ir pienācīgi plānošanas un lēmumu pieņemšanas procedūru pielāgojumi un uzlabojumi, ar ko vēl vairāk saskaņo Savienības un 11. EAF procedūras. Turklāt 11. EAF Īstenošanas regulā būs iekļautas īpašas pārvaldības procedūras Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam. Atgādinot, ka finansiālu un tehnisku palīdzību ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 11.b panta īstenošanai finansēs, izmantojot īpašus instrumentus, kas nav ĀKK un ES sadarbības finansēšanai paredzētie instrumenti, darbības, ko izvērš saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ir jāapstiprina, izmantojot iepriekš noteiktas budžeta pārvaldības procedūras.

11. EAF Īstenošanas regula ietver piemērotus pasākumus, lai ļautu saskaņot kredīta finansējumus no 11. EAF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda nolūkā finansēt sadarbības projektus starp Savienības attālākajiem reģioniem un ĀKK valstīm, kā arī AZT Karību jūrā, Rietumāfrikā un Indijas okeānā, jo īpaši vienkāršotus mehānismus šādu projektu kopīgai pārvaldībai.

2. Finanšu regulu pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts 8. pantā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc tam, kad ir saņemts EIB atzinums par noteikumiem, kas uz to attiecas, un Revīzijas palātas atzinums.

3. Komisija iesniedz priekšlikumus 1. un 2. punktā minētajām regulām, cita starpā paredzot iespēju uzdevumu īstenošanu deleģēt trešām personām.

11. pants

Finansiālā īstenošana, grāmatvedība, revīzija un izpildes apstiprināšana

1. Komisija tās pārvaldībā esošos finansējumus un jo īpaši projektu un programmu finanšu izpildi finansiāli īsteno saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto Finanšu regulu. Nepareizi izmaksātu summu atgūšanai Komisijas lēmumi ir izpildāmi saskaņā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 299. pantu.

2. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu un atbilstīgi tam Savienības vārdā veic operācijas saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto Finanšu regulu. To darot, EIB rīkojas uz dalībvalstu risku. Visas tiesības, kas izriet no šādām operācijām, īpaši kreditora vai īpašnieka tiesības, piešķir dalībvalstīm.

3. EIB saskaņā ar tās statūtiem un labāko banku darbības praksi finansiāli īsteno operācijas, ko veic ar aizdevumiem no tās pašu resursiem, kā minēts 4. pantā, vajadzības gadījumā kopā ar procentu likmju subsīdijām no EAF dotāciju resursiem.

4. Komisija katram finanšu gadam sagatavo un apstiprina EAF pārskatus un nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

5. EIB katru gadu nosūta Komisijai un Padomei gada pārskatu par to operāciju īstenošanu, kuras finansē no EIB pārvaldītajiem EAF resursiem.

6. Ievērojot šā panta 9. punktu, attiecībā uz EAF operācijām Revīzijas palāta īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar LESD 287. pantu. Nosacījumus Revīzijas palātas pilnvaru īstenošanai paredz 10. panta 2. punktā minētajā Finanšu regulā.

7. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kura lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā, sniedz Komisijai apstiprinājumu par EAF finansiālās pārvaldības izpildi, izņemot EIB pārvaldītās operācijas.

8. Operācijām, ko finansē no EIB pārvaldītajiem EAF resursiem, piemēro kontroles un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, kas EIB statūtos noteikta attiecībā uz visām tās operācijām.

12. pants

Pārskatīšanas klauzula

Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma var grozīt 1. panta 3. punktu un II nodaļā iekļautos pantus, izņemot 8. pantu. EIB piesaista Komisijas priekšlikumam jautājumos, kas attiecas uz EIB darbībām un ieguldījuma mehānisma darbībām.

13. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šā nolīguma piemērošana atbilst Lēmumam 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību.

14. pants

Ratifikācija, stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šo nolīgumu katra dalībvalsts apstiprina saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. Katras dalībvalsts valdība informē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts paziņojusi par šā nolīguma apstiprināšanu.

3. Šis nolīgums ir noslēgts uz tikpat ilgu laiku kā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas pievienota ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumam, un kā Lēmums par aizjūras asociāciju (2014. līdz 2020. gads). Tomēr, neskarot 1. panta 4. punktu, šis nolīgums paliek spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai pilnībā izpildītu visas operācijas, ko finansē saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, Lēmumu par aizjūras asociāciju un daudzgadu finanšu shēmu.

15. pants

Autentiskās valodas

Šo nolīgumu, kas sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā, un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts izsniedz katras parakstītājvalsts valdībai apliecinātu kopiju.

Съставено в Люксембург и Брюксел съответно на двадесет и четвърти юни и на двадесет и шести юни две хиляди и тринадесета година.

Hecho en Luxemburgo y en Bruselas, el veinticuatro de junio de dos mil trece y el veintiseis de junio de dos mil trece respectivamente.

V Lucemburku dne dvacátého čtvrtého června dva tisíce třináct a v Bruselu dne dvacátého šestého června dva tisíce třináct.

Udfærdiget i Luxembourg og Bruxelles, henholdsvis den fireogtyvende juni og den seksogtyvende juni to tusind og tretten.

Geschehen zu Luxemburg und Brüssel am vierundzwanzigsten Juni beziehungsweise am sechsundzwanzigsten Juni zweitausenddreizehn.

Kahe tuhande kolmeteistkümnenda aasta juunikuu kahekümne neljandal päeval Luxembourgis ja kahe tuhande kolmeteistkümnenda aasta juunikuu kahekümne kuuendal päeval Brüsselis.

Έγινε στο Λουξεμβούργο και στις Βρυξέλλες στις είκοσι τέσσερις Ιουνίου και στις είκοσι έξι Ιουνίου του έτους δύο χιλιάδες δεκατρία, αντιστοίχως.

Done at Luxembourg and Brussels, on the twenty-fourth day of June and on the the twenty-sixth day of June in the year two thousand and thirteen, respectively.

Fait à Luxembourg et à Bruxelles, le vingt-quatre juin et le vingt-six juin deux mille treize respectivement.

Fatto a Lussemburgo e a Bruxelles, rispettivamente addì ventiquattro giugno e ventisei giugno duemilatredici.

Luksemburgā un Briselē, attiecīgi, divi tūkstoši trīspadsmitā gada divdesmit ceturtajā jūnijā un divdesmit sestajā jūnijā.

Priimta atitinkamai du tūkstančiai tryliktų metų birželio dvidešimt ketvirtą dieną ir birželio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge ir Briuselyje.

Kelt Luxembourgban, a kétezer-tizenharmadik év június havának huszonnegyedik napján, illetve Brüsszelben, a kétezer-tizenharmadik év június havának huszonhatodik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu u fi Brussell, fl-erbgħa u għoxrin jum ta' Ġunju u fis-sitta u għoxrin jum ta' Ġunju fis-sena elfejn u tlettax, rispettivament.

Gedaan te Luxemburg en te Brussel, op vierentwintig, respectievelijk zesentwintig juni tweeduizend dertien.

Sporządzono w Luksemburgu i w Brukseli odpowiednio dnia dwudziestego czwartego czerwca i dwudziestego szóstego czerwca roku dwa tysiące trzynastego

Feito no Luxemburgo e em Bruxelas, em vinte e quarto e vinte e seis de junho de dois mil e treze, respetivamente.

Întocmit la Luxemburg și Bruxelles, la douăzeci și patru iunie și, respectiv, la douăzeci și șase iunie două mii treisprezece.

V Luxemburgu dvadsiateho štvrtého júna a v Bruseli dvadsiateho šiesteho júna dvetisíctrinásť.

Sestavljeno v Luxembourgu in Bruslju na štiriindvajseti dan meseca junija oziroma šestindvajseti dan meseca junija leta dva tisoč trinajst.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä kesäkuuta ja Brysselissä kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakolmetoista.

Som skedde i Luxemburg och Bryssel den tjugofjärde juni respektive den tjugosjätte juni tjugohundratretton.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

За Република България

Za prezidenta České republiky

For Hendes Majestæt Danmarks Dronning

Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Thar ceann Uachtarán na hÉireann

For the President of Ireland

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

Por Su Majestad el Rey de España

Pour le Président de la République française

Per il Presidente della Repubblica italiana

Για τον Πρόεδρο της Κυπριακής Δημοκρατίας

Latvijas Republikas Valsts prezidenta vārdā –

Lietuvos Respublikos Prezidento vardu

Pour Son Altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg

Magyarország köztársasági elnöke részéről

Għall-President tar-Repubblika ta' Malta

Voor Zijne Majesteit de Koning der Nederlanden

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej

Pelo Presidente da República Portuguesa

Pentru România

Za predsednika Republike Slovenije

Za prezidenta Slovenskej republiky

Suomen tasavallan hallituksen puolesta

För republiken Finlands regering

För Konungariket Sveriges regering

For Her Majesty The Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.

(3) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(4) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(5) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(6) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(7) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

(*1) Summas aplēse.

(8) Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 2005/446/EK (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka termiņu saistību attiecināšanai uz 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem (OV L 156, 18.6.2005., 19. lpp.).

(*2) Balsu aplēse.

(9) OV L 152, 13.6.2007., 1. lpp.

(10) OV L 348, 21.12.2002., 82. lpp.

6.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 752/2013

(2013. gada 31. jūlijs)

par Regulas (EK) Nr. 555/2008 grozījumiem attiecībā uz valsts atbalsta programmām un tirdzniecību ar trešām valstīm vīna nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 103.za pantu un 158.a panta 4. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (2) 4. un 5. pants nosaka atbilstības kritērijus tādām vīnu veicināšanas darbībām trešo valstu tirgos, kas iekļautas valstu atbalsta programmās, un šādu darbību atlases procedūrai.

(2)

Ņemot vērā īpašo raksturu, kas piemīt vīna noieta veicināšanas pasākumam trešo valstu tirgos, un pieredzi, kas gūta, īstenojot valstu atbalsta programmas, būtu jānosaka noteikumi par tiesībām pretendēt uz atbalstu par personāla izmaksām un pieskaitāmajām izmaksām, kas saņēmējam radušās, īstenojot šādus pasākumus.

(3)

Regulas (EK) Nr. 555/2008 19. panta 2. punkts nosaka ieguldījumu pasākumu finanšu pārvaldību. Lai atvieglinātu ieguldījumu projektu realizāciju saistībā ar 2014.–2018. gada plānošanas perioda īstenošanu, 2014. un 2015. gadā jāpalielina avansa maksājumu maksimālais apjoms. Tāda pati pieeja būtu jāpiemēro arī ieguldījumu projektu realizācijai, beidzoties pirmajam – 2009.–2013. gada – plānošanas periodam. Tāpēc avansa maksājumu maksimālais apjoms būtu jāpalielina arī 2013. gadam.

(4)

Ir lietderīgi ieviest pasākumus, kas garantē pareizu finanšu pārvaldību un uzlabo kontroli pār Savienības finansējumu, kas tiek avansā piešķirts saņēmējiem valstu atbalsta programmu ietvaros. Ņemot vērā to, cik laika dalībvalstīm vajadzīgs šo pasākumu īstenošanai, to piemērošanai būtu jāsākas 2014. gadā, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis nolemj piešķirt lielākus avansus 2013. gadā, sasniedzot maksimālo apjomu, kas ieviešams Regulas (EK) Nr. 555/2008 19. panta 2. punktā.

(5)

Regulas (EK) Nr. 555/2008 III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā ir noteiktas prasības, kas jāievēro, importējot Savienībā vīnu, vīnogu sulu un vīnogu misu. Tajā konkrēti noteikts pienākums sagatavot V I 1 dokumentu, kas noformēts V I 1 veidlapā atbilstoši paraugam IX pielikumā un ko parakstījusi oficiālas iestādes amatpersona un atzītas laboratorijas darbinieks, vai vienkāršotu V I 1 dokumentu papīra formā attiecībā uz vīna produktiem, kas importēti Savienībā. Ņemot vērā datorizēto sistēmu izstrādi minētajā nozarē, ar nolūku atvieglināt vīna produktu pārvietošanas un kontroles uzraudzību ir lietderīgi atļaut izmantot arī datorizētas sistēmas un līdz ar to elektroniskus dokumentus. Tomēr datorizētu sistēmu izmantošana būtu jāpakļauj dažiem nosacījumiem un Savienības atzinumam par to, ka kontroles sistēma, kas ieviesta trešā valstī, sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz Savienībā no minētās trešās valsts importēto vīna produktu raksturu, izcelsmi un izsekojamību. Tādēļ ir nepieciešams izklāstīt minimālos nosacījumus, ar kuriem Savienība var oficiāli akceptēt attiecīgajā trešā valstī ieviestās kontroles sistēmas līdzvērtību Savienībā ieviestajai sistēmai.

(6)	Skaidrības labad trešās valstis, kuras ir izveidojušas kontroles sistēmu, ko Savienība atzinusi par līdzvērtīgu, būtu jāiekļauj sarakstā.

(7)

Tā kā ir izskatīts pieteikums, ko iesniegušas Čīles kompetentās iestādes, lai varētu izmantot Regulas (EK) Nr. 555/2008 45. pantā paredzēto vienkāršoto procedūru, un Savienība ir atzinusi, ka Čīles vīnu nozares kontroles sistēma nodrošina īpašas garantijas Čīlē ražoto vīnu kontrolei un izsekojamībai, V I 1 dokumenti, ko izrakstījuši Čīles vīna ražotāji, kuri saņēmuši individuālu apstiprinājumu no savām kompetentajām iestādēm un kurus tās pārbaudījušas, būtu jāuzskata par sertifikātiem vai analīzes ziņojumiem, ko sagatavojušas minētās regulas 48. pantā minētajā sarakstā iekļautās aģentūras un laboratorijas. Attiecīgi ir jāpapildina trešo valstu saraksts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 555/2008 43. panta 2. punktā un 45. pantā un ietverts tās XII pielikumā.

(8)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 555/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza šādi:

regulas II sadaļas II nodaļas 1. iedaļai pievieno šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Attiecināmās izmaksas

1. Saņēmēja personāla izmaksas, kas minētas 4. pantā, ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām, ja tās ir radušās saistībā ar konkrētā atbalstītā veicināšanas projekta sagatavošanu, īstenošanu vai pēckontroli, ieskaitot novērtēšanu. Te ietilpst saņēmēja īpaši veicināšanas projektam nolīgtā personāla izmaksas un izmaksas, kas atbilst tai darba laika daļai, ko projektā iegulda saņēmēja pastāvīgais personāls.

Dalībvalstis uzskata personāla izmaksas par atbalsttiesīgām tikai tad, ja saņēmēji sniedz apliecinošus dokumentus, kuros izklāstīta sīka informācija par faktiski veikto darbu, kas attiecas uz konkrēto atbalstīto veicināšanas projektu.

2. Atbalsta saņēmējam radušās pieskaitāmās izmaksas par atbalsttiesīgām uzskata tikai tad, ja:

a)	tās ir saistītas ar projekta sagatavošanu, īstenošanu vai pēckontroli; un

b)	tās nepārsniedz 4 % no projektu īstenošanas faktiskajām izmaksām.

Dalībvalstis var lemt, vai pieskaitāmās izmaksas ir atbalsttiesīgas, pamatojoties uz vienotu likmi vai pamatojoties uz uzrādītiem apliecinošiem dokumentiem. Otrajā gadījumā izmaksas aprēķina, pamatojoties uz grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas ir spēkā saņēmēja valstī.”;

regulas 19. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Avansu apjoms nepārsniedz 20 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar ieguldījumu, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, kas atbilst 110 % no avansa apjoma. Tomēr tādu ieguldījumu gadījumā, par kuriem 2013., 2014. vai 2015. finanšu gadā ir pieņemts atsevišķs lēmums piešķirt atbalstu, avansa apjomu var palielināt līdz 50 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar minēto ieguldījumu. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 (*1) izpildes vajadzībām pienākums ir avansa kopējo summu iztērēt attiecīgās darbības īstenošanai divus gadus pēc tā izmaksas.

(*1) Komisijas 2012. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2012, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 92, 30.3.2012., 4. lpp.).”;"

regulas II sadaļas III nodaļai pievieno šādu 37.b pantu:

“37.b pants

Paziņošana par avansiem

1. Ja avansi tiek piešķirti saskaņā ar 5. panta 7. punktu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 2. punktu un 24. panta 3. punktu, saņēmējiem par katru projektu reizi gadā ir jāiesniedz maksājumu aģentūrām šāda informācija:

a)	izdevumu pārskati, kas pamato katra pasākuma avansa izlietojumu līdz 15. oktobrim; un

b)	neizmantoto avansu bilances apstiprinājums par katru pasākumu uz 15. oktobri.

Dalībvalstis savos valsts noteikumos nosaka šīs informācijas nodošanas datumu, lai tā tiktu iekļauta Regulas (EK) Nr. 885/2006 6. pantā minētajos maksājumu aģentūru kārtējos gada pārskatos termiņā, kas noteikts minētās regulas 7. panta 2. punktā.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz 2013. gada pārskatiem, izņemot gadījumus, kad avansa maksājumi par vairāk nekā 20 % un līdz 50 % no valsts atbalsta, kas saistīts ar ieguldījumiem, tiek piešķirti saskaņā ar 19. panta 2. punkta otro daļu.

3. Piemērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 18. panta 2. punktu, uzrādāmais galīgo tiesību pierādījums ir pēdējais izdevumu pārskats un bilances apstiprinājums, kas minēti šā panta 1. punktā.

Par avansiem saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un 19. panta 2. punktu pēdējais izmaksu pārskats un bilances apstiprinājums, kas minēti 1. un 2. punktā, iesniedzami līdz otrā finanšu gada beigām pēc to izmaksas.”;

regulas III sadaļas II nodaļā iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Elektroniskais dokuments

1. V I 1 dokumentus, kas ieviesti saskaņā ar 43. un 45. pantu, var aizstāt ar elektronisku dokumentu vīna produktu importēšanai Savienībā no trešām valstīm, kurās ir kontroles sistēma, ko Savienība akceptējusi kā līdzvērtīgu tai, kas tiem pašiem produktiem izveidota ar Savienības tiesību aktiem.

Kontroles sistēmu trešā valstī var uzskatīt par līdzvērtīgu tai, ko tiem pašiem produktiem izveidojusi Savienība, ja tā atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)	tā sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz attiecīgās trešās valsts teritorijā ražotu vai tirgotu vīna produktu raksturu, izcelsmi un izsekojamību;

b)	tā garantē piekļuvi izmantojamajā elektroniskajā sistēmā glabātajiem datiem, it īpaši par tirgus dalībnieku, kontroles struktūru un analīzes laboratoriju reģistrāciju un identifikāciju;

c)	tā nodrošina iespēju pārbaudīt b) apakšpunktā minētos datus savstarpējās administratīvās sadarbības ietvaros.

Trešās valstis, kuru kontroles sistēmu Savienība akceptē kā līdzvērtīgu saskaņā ar šā punkta otro daļu, iekļauj sarakstā, kas izklāstīts XII pielikuma C daļā.

2. Elektroniskajā dokumentā, kas paredzēts 1. punktā, ietver vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu V I 1 dokumentu.

Unikālu administratīvo atsauces kodu elektroniskajam dokumentam piešķir eksportētājas trešās valsts kompetentā iestāde, vai to dara tās uzraudzībā. Šo kodu iekļauj tirdzniecības dokumentos, kas vajadzīgi importēšanai Savienības teritorijā.

3. Piekļuvi elektroniskajam dokumentam vai tā izveidei nepieciešamajiem datiem sniedz pēc galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma.

Šā punkta pirmajā daļā minētos datus var pieprasīt tāda papīra dokumenta veidā, kurā dati tiek uzrādīti datu elementu formā, kas izteikti tādā pašā veidā kā elektroniskajā dokumentā.”;

5)	regulas XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 31. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

43. panta 2. punktā, 45. pantā un 45.a pantā minētais trešo valstu saraksts

A DAĻA.

43. panta 2. punktā minētais trešo valstu saraksts:

—	Austrālija

—

Čīle

B DAĻA.

45. pantā minētais trešo valstu saraksts:

—	Austrālija

—

Čīle

—	Amerikas Savienotās Valstis

C DAĻA.

45.a pantā minētais trešo valstu saraksts:

—

–;”

6.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 753/2013

(2013. gada 2. augusts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta pirmās daļas k) un m) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Horvātija ir pievienojusies Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā.

(2)

Vīnkopības nozares tiesību akti, ko Horvātijā piemēroja pirms tās iestāšanās Savienībā, neietvēra tādus noteikumus attiecībā uz aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kā arī vīnkopības produktu marķēšanu, kuri atbilst Savienības tiesību noteikumiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 607/2009 (2). Lai Horvātijā reģistrētie uzņēmēji varētu turpināt to produktu tirdzniecību, kuri ražoti saskaņā ar noteikumiem, ko piemēroja pirms Horvātijas pievienošanās Savienībai, vajadzētu piešķirt šiem uzņēmējiem iespēju realizēt vīnkopības produktu krājumus, kuri saražoti saskaņā ar noteikumiem, ko piemēroja pirms pievienošanās.

(3)

Saistībā ar 2013. gada 1. jūlijā gaidāmo pievienošanos Eiropas Savienībai Horvātija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 62. panta 3. punktu lūdza, lai vīna vīnogu šķirņu nosaukumus “Alicante Bouschet”, “Burgundac crni”, “Burgundac sivi”, “Burgundac bijeli”, “Borgonja istarska” un “Frankovka”, ko tradicionāli izmanto vīna produktu tirdzniecībai tās teritorijā un kas satur Savienībā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai kas ir šāds nosaukums vai šāda norāde, varētu turpināt norādīt to Horvātijas vīnu marķējumā, kuriem piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Pēc pārbaudes jāatzīst, ka Horvātijas vārdu tā, lai tas būtu spēkā no pievienošanās datuma, vajadzētu ierakstīt minētās regulas XV pielikuma A daļā attiecībā uz to vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem, kuras minētas šajā lūgumā.

(4)

Horvātija lūdza arī, lai vīna vīnogu šķirņu nosaukumus un to sinonīmus “Aglianico crni”, “Nebbiolo”, “Primitivo”, “Rajnski rizling”, “Radgonska ranina”, “Sangiovese”, “Stajerska belina”, “Stajerka” un “Vermentino”, kuros daļēji ietilpst aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kuros ir tieša atsauce uz attiecīgā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfisko elementu, varētu norādīt tāda Horvātijas produkta marķējumā, kuram piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Pēc pārbaudes jāatzīst, ka Horvātijas vārdu tā, lai tas būtu spēkā no pievienošanās datuma, vajadzētu ierakstīt minētās Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma B daļā attiecībā uz to vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem, kuras minētas šajā lūgumā.

(5)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 607/2009.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 607/2009 groza šādi:

regulas 73. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Vīnus, kas Horvātijā saražoti līdz 2013. gada 30. jūnijam ieskaitot un kas atbilst noteikumiem, kurus Horvātijā piemēroja līdz šim datumam, var laist tirdzniecībā, līdz to krājumi ir izsmelti. Šos produktus var marķēt saskaņā ar noteikumiem, kurus Horvātijā piemēroja 2013. gada 30. jūnijā.”;

2)	regulas XV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 2. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikumu groza šādi:

pielikuma A daļu groza šādi:

a)	tabulas 2. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

pēc 14. rindas ieraksta šādu 14.a rindu:

“14.a

Bourgogne (FR)

Borgonja istarska

Horvātija”;

pēc 15. rindas ieraksta šādu 15.a rindu:

“15.a

Bourgogne (FR)

Burgundac bijeli

Horvātija”;

d)	tabulas 16. rindu svītro;

e)	tabulas 17. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

f)	tabulas 39. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

pielikuma B daļu groza šādi:

pēc 2. rindas ieraksta šādu 2.a rindu:

“2.a

Aglianico del Taburno (IT)

Aglianico crni

Horvātija”;

b)	tabulas 33. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

c)	tabulas 37. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

d)	tabulas 39. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

e)	tabulas 45. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

f)	tabulas 51. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

g)	tabulas 52. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”;

pēc 52. rindas ieraksta šādu 52.a rindu:

“52.a

Štajerska Slovenija (SV)

Štajerka

Horvātija”;

i)	tabulas 58. rindas ceturtajā ailē pievieno vārdu “Horvātija”.

6.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/30

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 1. augusts),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2012/782/ES par daudzumu noteikšanu un kvotu piešķiršanu vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām, laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 4922)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, horvātu, itāļu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, spāņu, ungāru un vācu valodā)

(2013/425/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (1) un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Horvātija 2013. gada 1. jūlijā kļuva par Savienības dalībvalsti.

(2)	Tādējādi, nosakot kvantitatīvus ierobežojumus un piešķirot kvotas vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009, būtu jāņem vērā Horvātijas uzņēmumi.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Komisijas 2012. gada 11. decembra Īstenošanas lēmums 2012/782/ES par daudzumu noteikšanu un kvotu piešķiršanu vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām, laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (2).

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1005/2009 25. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu 2012/782/ES groza šādi:

lēmuma 1. panta tabulā rindu:

“III grupa (haloni)

18 222 010,00 ”

aizstāj ar šādu:

“III grupa (haloni)

18 376 510,00 ”;

2)	lēmuma II un X pielikumu groza atbilstoši šā lēmuma I pielikumam;

3)	lēmuma IX un XI pielikumu groza atbilstoši šā lēmuma II pielikumam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

ABCR Dr. Braunagel GmbH & Co. (DE)

Im Schlehert 10

76187 Karlsruhe

Vācija

Aesica Queenborough Ltd

North Street

Queenborough

Kent, ME11 5EL

Apvienotā Karaliste

AGC Chemicals Europe, Ltd

York House, Hillhouse International

Thornton Cleveleys, Lancs, FY5 4QD

Apvienotā Karaliste

Airbus Operations S.A.S.

Route de Bayonne 316

31300 Toulouse

Francija

Albany Molecular Research (UK) Ltd

Mostyn Road

Holywell

Flintshire, CH8 9DN

Apvienotā Karaliste

Albemarle Europe SPRL

Parc Scientifique Einstein

Rue du Bosquet 9

1348 Louvain-la-Neuve

Beļģija

Arkema France SA

420, rue d’Estienne D’Orves

92705 Colombes Cedex

Francija

Arkema Quimica S.A.

Avenida de Burgos 12

28036 Madrid

Spānija

Ateliers Bigata SAS

10, rue Jean Baptiste Perrin

33320 Eysines Cedex

Francija

10.

BASF Agri Production SAS

32, rue de Verdun

76410 Saint-Aubin lès Elbeuf

Francija

11.

Bayer Crop Science AG

Gebäude A729

41538 Dormagen

Vācija

12.

Diverchim S.A.

100, rue Louis Blanc

60765 Montataire Cedex

Francija

13.

Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH

Bützflether Sand

21683 Stade

Vācija

14.

DuPont de Nemours (Nederland) BV

Baanhoekweg 22

3313 LA Dordrecht

Nīderlande

15.

Dyneon GmbH

Industrieperkstrasse 1

84508 Burgkirchen

Vācija

16.

Eras Labo

222 D1090

38330 Saint Nazaire les Eymes

Francija

17.

Eusebi Impianti Srl

Via Mario Natalucci 6

60131 Ancona

Itālija

18.

Eusebi Service Srl

Via Vincenzo Pirani 4

60131 Ancona

Itālija

19.

Fire Fighting Enterprises Ltd

9 Hunting Gate

Hitchin SG4 0TJ

Apvienotā Karaliste

20.

Fujifilm Electronic Materials (Europe) NV

Keetberglaan 1A

2070 Zwijndrecht

Beļģija

21.

Gedeon Richter Plc.

Gyomroi ut 19-21

1103, Budapest

Ungārija

22.

Gielle di Luigi Galantucci

Via Ferri Rocco, 32

70022 Altamura (BA)

Itālija

23.

Halon & Refrigerants Services Ltd

J. Reid Trading Estate

Factory Road, Sandycroft

Deeside, Flintshire CH5 2QJ

Apvienotā Karaliste

24.

Harp International Ltd

Gellihirion Industrial Estate

Rhondda, Cynon Taff

Pontypridd CF37 5SX

Apvienotā Karaliste

25.

Honeywell Fluorine Products Europe B.V.

Laarderhoogtweg 18

1101 EA Amsterdam

Nīderlande

26.

Honeywell Specialty Chemicals GmbH

Wunstorfer Strasse 40

30918 Seelze

Vācija

27.

Hovione Farmaciencia SA

Quinta de S. Pedro – Sete Casas

2674-506 Loures

Portugāle

28.

Hydraulik-liftsysteme/Walter Mayer GmbH

Heinrich-Hertz-Str. 3

76646 Bruchsal

Vācija

29.

ICL-IP Europe B.V.

Fosfaatweeg 48

1013 BM Amsterdam

Nīderlande

30.

Laboratorios Miret SA

Geminis 4

08228 Terrassa, Barcelona

Spānija

31.

LGC Standards GmbH

Mercatorstr. 51

46485 Wesel

Vācija

32.

LPG Tecnicas en Extincion de Incendios SL

C/Mestre Joan Corrales 107-109

08950 Esplugas de Llobregat,

Barcelona

Spānija

33.

Ludwig-Maximilians-Universität

Department Chemie

Butenandstr. 5-13 (Haus D)

81377 München

Vācija

34.

Mebrom NV

Assenedestraat 4

9940 Rieme Ertvelde

Beļģija

35.

Merck KgaA

Frankfurter Strasse 250

64271 Darmstadt

Vācija

36.

Meridian Technical Services Ltd

Hailey Road 14

DA18 4AP Erith

Apvienotā Karaliste

37.

Mexichem UK Ltd

The Heath Business & Technical Park

Runcorn Cheshire WA7 4QX

Apvienotā Karaliste

38.

Ministry of Defense – Chemical Laboratory – Den Helder

Bevesierweg 4

1780 CA Den Helder

Nīderlande

39.

Panreac Quimica S.L.U.

Pol. Ind. Pla de la Bruguera, C/Garraf 2

08211 Castellar del Vallès-Barcelona

Spānija

40.

Poż-Pliszka Sp. z o.o.

ul. Szczecińska 45

80-392 Gdańsk

Polija

41.

R.P. Chem s.r.l.

Via San Michele 47

31062 Casale sul Sile (TV)

Itālija

42.

Safety Hi-Tech S.r.l.

Via di Porta Pinciana 6

00187 Roma

Itālija

43.

Savi Technologie Sp. z o.o.

ul. Wolności 20

Psary

51-180 Wrocław

Polija

44.

Sigma Aldrich Chemie GmbH

Riedstrasse 2

89555 Steinheim

Vācija

45.

Sigma Aldrich Chimie SARL

80, rue de Luzais

L’isle d’abeau Chesnes

38297 St Quentin Fallavier

Francija

46.

Sigma Aldrich Company Ltd

The Old Brickyard, New Road

Gillingham, Dorset SP8 4XT

Apvienotā Karaliste

47.

Solvay Fluor GmbH

Hans-Böckler-Allee 20

30173 Hannover

Vācija

48.

Solvay Fluores France

25, rue de Clichy

75442 Paris

Francija

49.

Solvay Specialty Polymers France SAS

Avenue de la Republique

39501 Tavaux Cedex

Francija

50.

Solvay Specialty Polymers Italy SpA

Viale Lombardia 20

20021 Bollate (MI)

Itālija

51.

Sterling Chemical Malta Ltd

V. Dimech Street 4

1504 Floriana

Malta

52.

Sterling S.p.A.

Via della Carboneria 30

06073 Solomeo di Corciano (PG)

Itālija

53.

Syngenta Crop Protection

Surrey Research Park

30 Priestly Road

Guildford Surrey GU2 7YH

Apvienotā Karaliste

54.

Tazzetti S.p.A.

Corso Europa n. 600/a

10070 Volpiano (TO)

Itālija

55.

TEGA Technische Gase und Gastechnik GmbH

Werner-von-Siemens-Strasse 18

97076 Würzburg

Vācija

56.

Thomas Swan & Co. Ltd

Rotary Way

Consett

County Durham DH8 7ND

Apvienotā Karaliste

57.

Medic d.o.o.

Trg Dražena Petrovića 3/VI

10000 Zagreb

Horvātija

58.

Simat Prom d.o.o.

Rudeška cesta 96

10000 Zagreb

Horvātija

59.

Vatro-Servis d.o.o.

Croatian Halon Bank

Dravska 61

42202 Trnovec

Horvātija

Briselē, 2013. gada 1. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Connie HEDEGAARD

(1) OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(2) OV L 347, 15.12.2012., 20. lpp.

I PIELIKUMS

1. Īstenošanas lēmuma 2012/782/ES II pielikumā pievieno šādus uzņēmumus:

“Simat Prom d.o.o. (HR)

Vatro-Servis d.o.o. (HR)”.

2. Īstenošanas lēmuma 2012/782/ES X pielikumā pievieno šādu uzņēmumu:

“Medic d.o.o. (HR)”.

II PIELIKUMS

Komerciāli sensitīvs – konfidenciāls – nav publicējams

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.210.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 210

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. gadagājums 2013. gada 6. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu	1
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 751/2013 (2013. gada 29. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Kraški med (ACVN))	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 752/2013 (2013. gada 31. jūlijs) par Regulas (EK) Nr. 555/2008 grozījumiem attiecībā uz valsts atbalsta programmām un tirdzniecību ar trešām valstīm vīna nozarē	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 753/2013 (2013. gada 2. augusts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu	21
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 754/2013 (2013. gada 5. augusts), ar ko 198. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu	24
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 755/2013 (2013. gada 5. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	26
		LĒMUMI
		2013/424/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 16. jūlijs) par Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu 11 dalībvalstu (Bulgārijas, Dānijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas un Zviedrijas) valsts programmās datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē 2013. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 4434)	28
		2013/425/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 1. augusts), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2012/782/ES par daudzumu noteikšanu un kvotu piešķiršanu vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām, laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 4922)	30


*	Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3
*	Paziņojums lasītājiem – veids, kādā izdara atsauces uz tiesību aktiem(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0709 93 10	TR	118,5
0709 93 10	ZZ	118,5
0805 50 10	AR	88,7
	BO	85,6
	CL	83,0
	TR	71,0
	UY	84,0
	ZA	93,3
	ZZ	84,3
0806 10 10	CL	140,3
	EG	187,0
	MA	180,7
	TR	166,8
	ZZ	168,7
0808 10 80	AR	142,6
	BR	98,1
	CL	121,6
	CN	100,2
	NZ	131,4
	US	144,3
	ZA	116,3
	ZZ	122,1
0808 30 90	AR	121,0
	CL	167,1
	NZ	148,9
	TR	157,9
	ZA	113,0
	ZZ	141,6
0809 29 00	CA	303,6
	TR	336,4
	ZZ	320,0
0809 30	TR	149,8
0809 30	ZZ	149,8
0809 40 05	BA	44,5
	TR	141,2
	XS	57,7
	ZZ	81,1

(EUR)
Dalībvalsts	Attiecināmie izdevumi	Maksimālais Savienības ieguldījums (likme 50 %)
Bulgārija	180 214,85	90 107,43
Dānija	5 956 908,05	2 978 454,03
Vācija	6 938 161,00	3 469 080,50
Itālija	9 245 522,75	4 622 761,38
Latvija	374 348,04	187 174,02
Lietuva	244 900,00	122 450,00
Malta	799 170,09	399 585,05
Rumānija	449 247,00	224 623,50
Slovēnija	160 896,42	80 448,21
Somija	1 880 999,00	940 499,50
Zviedrija	6 158 792,00	3 079 396,00
Kopā	32 389 159,20	16 194 579,60