23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus 9,9–38,1 % apmērā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam; ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1243/2010 (3) Padome pēc jaunas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu (“sākotnējā izmeklēšana”), noteica galīgo antidempinga maksājumu ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co ražoto gludināmo dēļu importam.

(2)

Ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 270/2010 (4) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd. ražoto gludināmo dēļu importam.

(3)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un ietvēra tikai dempinga pārbaudi, Padome ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 580/2010 (5) grozīja galīgo antidempinga maksājumu, kas bija spēkā attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, nosakot to 7 % līmenī.

(4)

Pēc pārskatīšanas, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu tika veikta saistībā ar jaunu eksportētāju, Padome ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 77/2010 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Greenwood Houseware (Zhuhai) Ltd Co ražoto gludināmo dēļu importam.

(5)

Padome ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 805/2010 (7) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas gludināmo dēļu ražotāja eksportētāja Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd, Foshan ražoto gludināmo dēļu importam — tas bija pasākuma, kura mērķis bija izpildīt Tiesas spriedumu Lietā C-141/08 P (8).

(6)

Padome ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 987/2012 (9) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam, kurus ražojis Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd. — tas bija pasākums, kura mērķis bija izpildīt Tiesas spriedumu Lietā T-274/07 (10).

(7)

Iepriekšminētās izmeklēšanas turpmāk tekstā minētas kā “iepriekšējās izmeklēšanas”.

(8)

Pēc paziņojuma par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (11) publicēšanas Komisija 2012. gada 25. janvārī saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Pieprasījumu iesniedza trīs Savienības ražotāji, kas pārstāvēja nozīmīgu daļu no gludināmo dēļu produkcijas Savienībā, šajā gadījumā vairāk nekā 40 % (“termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēji”).

(10)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums attiecās uz visām valstīm, kuras pašlaik aptver spēkā esošie pasākumi, konkrēti ĶTR un Ukrainu, un bija pamatots ar to, ka pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12), 2012. gada 25. aprīlī informēja, ka tiek sākta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu”).

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu 2012. gada 17. martā Komisija saņēma pieprasījumu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu, kurā veiktu tikai dempinga pārbaudi. Pieprasījumu iesniedza Eurogold Industries Ltd., kas ir vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs Ukrainā (“starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējs”).

(13)

Saskaņā ar starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju apstākļi, uz kuru pamata tika noteikti pasākumi, ir mainījušies, un šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pamatojoties uz šīm pārmaiņām, tika apgalvots, ka, lai neitralizētu dempingu, spēkā esošie antidempinga pasākumi vairs nav nepieciešami.

(14)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija 2012. gada 12. jūnijā sāka šo pārskatīšanu (13) (“paziņojums par starpposma pārskatīšanas sākšanu”).

(15)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana termiņbeigu pārskatīšanā aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “TBPIP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma analīzi aptvēra laikposmu no 2008. gada janvāra līdz TBPIP beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējiem — citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem, par kuriem Savienībā zināms, ka tie ir iesaistīti, un to apvienībām un attiecīgo eksportētāju valstu pārstāvjiem — par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(17)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu bija paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(18)

Lai ļautu Komisijai izlemt, vai atlase būtu nepieciešama, un gadījumā, ja tā būtu nepieciešama, veikt reprezentatīvu atlasi, Ķīnas ražotājiem eksportētāji lūgti pieteikties Komisijā un sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu. Pieteicās tikai divi ražotāji eksportētāji no ĶTR un sniedza Komisijai paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu prasīto informāciju. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(19)

Ukrainas vienīgais ražotājs eksportētājs sadarbojās vienlaikus notiekošajā daļējā starpposma pārskatīšanā un pieprasīja, lai starpposma pārskatīšanas vajadzībām pārbaudītie un savāktie dati tiktu izmantoti šajā termiņbeigu pārskatīšanā (sk. 31. apsvērumu).

(20)

Paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Izlasē ietilpa trīs uzņēmumi no lēstajiem 20 līdz 30 Savienības ražotājiem, par kuriem pirms izmeklēšanas sākšanas bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu. Trīs atlasītie uzņēmumi tika izvēlēti, pamatojoties uz to ražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjomiem 2011. gadā, kā arī uz to atrašanās vietu Savienībā. Izlasē bija pārstāvēti vairāk nekā 40 % no kopējās aplēstās ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā TBPIP laikā, un tāpēc tā tika uzskatīta par reprezentatīvu. Ieinteresētās personas tika uzaicinātas izskatīt dokumentāciju un 15 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas izteikt piezīmes par šīs izvēles atbilstīgumu. Neviena no ieinteresētajām personām neizteica piezīmes par ierosināto izlasi.

(21)

Neviens nesaistītais importētājs no Savienības nepieteicās un nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu iespējamību, ka dempings un tā radītais kaitējums turpināsies vai atkārtosies nākotnē, un lai noteiktu Savienības intereses.

(23)

Anketas tika nosūtītas abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas pieteicās atlases procesā. Tikai viens no šiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem sadarbojās un atbildēja uz anketas jautājumiem.

(24)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Turklāt četri Savienības ražotāji, kas sadarbojās, sniedza vispārīgus datus kaitējuma analīzes vajadzībām.

(25)

Pārbaudes apmeklējumi notika šādos uzņēmumos:

(26)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējo izmeklēšanu laikā nebija piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), pārbaudes apmeklējums, kura mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogās valsts datiem, notika šādā uzņēmumā:

(27)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt galīgo antidempinga maksājuma noteikšanu attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam un izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami attiecīgā Ukrainas izcelsmes ražojuma importam. Personām arī tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja darīt zināmu savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(28)

Izmeklēšanas periods daļējai starpposma pārskatīšanai, kas notika saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (“starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Nesenāks izmeklēšanas periods, piemēram, tas, kas tika izmantots termiņbeigu pārskatīšanā, nebūtu bijis saderīgs ar pamatregulas 6. panta 1. punkta prasībām. Turklāt līdzīgs izmeklēšanas periods tika izmantots vienlaikus notiekošā atmaksāšanas procedūrā.

(29)

Komisija oficiāli paziņoja starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējam un attiecīgās eksportētājas valsts pārstāvjiem par daļējās starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par starpposma pārskatīšanas sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(30)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēja īstenotu dempingu un nepieciešamību turpināt pasākumus.

(31)

Starpposma pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējs veica visu attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas. Anketa tika nosūtīta šim uzņēmumam, kurš sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējumi notika šādos uzņēmumos:

(32)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami attiecīgā Ukrainas izcelsmes ražojuma importam. Personām arī tika dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja darīt zināmu savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(33)

Ražojums, uz kuru attiecas gan termiņbeigu pārskatīšana, gan daļēja starpposma pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 452/2007 un Padomes Īstenošanas Regula (ES) Nr. 1243/2010, proti, ĶTR vai Ukrainas izcelsmes gludināmie dēļi — brīvi stāvoši vai uzmontējami, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar virsmas ventilāciju, ieskaitot piedurkņu gludināmos dēļus, vai bez šiem elementiem — un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktņi, (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 3924 90 00, ex 4421 90 98, ex 7323 93 00, ex 7323 99 00, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(34)

Pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanās tika apstiprināts, ka, tāpat kā sākotnējās izmeklēšanās, attiecīgajam ražojumam un gludināmajiem dēļiem, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgos attiecīgajās valstīs, gludināmajiem dēļiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū, un gludināmajiem dēļiem, ko ražo un pārdod līdzīgā tirgū Ukrainā, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un pamatlietojumi.

(35)

Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi.

(36)

Kā minēts iepriekš, tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā sadarbojās, bet pārstāvēja tikai nelielu daļu no Ķīnas eksporta TBPIP laikā. Tāpēc konstatējumi attiecībā uz šo uzņēmumu netika uzskatīti par valsti reprezentējošiem konstatējumiem.

(37)

Tāpēc Ķīnas iestādēm un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, tika paziņots par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu un tika nodrošināta iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempingu un dempinga turpināšanās iespējamību, kas minēti turpmāk, bija jāpamato ar pieejamiem faktiem, proti, informāciju, kas iekļauta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un statistiku, kas pieejama Komisijai un kas ir visprecīzākā, t. i., mēneša dati, ko dalībvalstis nosūta saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”). Tika konstatēts, ka citi statistikas datu avoti, piemēram, Ķīnas eksporta datubāze un Eurostat (8 zīmes), ir neuzticami, jo attiecīgie muitas kodi attiecas uz citiem ražojumiem, nevis attiecīgo ražojumu.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotāji eksportētāji, kuriem nav noteikts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību analogā valstī.

(40)

Tādēļ paziņojumā par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti izmantot Ukrainu. Ukraina bija viena no valstīm, kas, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, iepriekšējās izmeklēšanās tika izmantota par piemērotu trešo valsti ar tirgus ekonomiku. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par paredzētās analogās valsts izvēli. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(41)

Turklāt Komisija centās panākt, lai ar to sadarbotos citas iespējamās analogās valstis, proti, Malaizija, Bosnija un Hercegovina, Indija, Izraēla un Turcija. Tikai Turcijas iestādes iesniedza sarakstu ar zināmajiem ražotājiem, ar kuriem sazināties, nenorādot to, vai kāds no tiem sadarbosies izmeklēšanas vajadzībām. Vienlaikus vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs piekrita, ka tā dati, kas bija iesniegti un tika pārbaudīti saistībā ar vienlaikus notiekošo starpposma pārskatīšanu, tiek izmantoti termiņbeigu pārskatīšanas vajadzībām. Dati ir reprezentatīvi attiecībā uz visu valsti.

(42)

Ņemot vērā iepriekšējos faktus un pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta prasības, tika secināts, ka Ukraina bija atbilstīga analogā valsts.

(43)

Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, bet sadarbojās vienlaikus notiekošajā daļējā starpposma pārskatīšanā un termiņbeigu pārskatīšanas vajadzībām darīja pieejamus datus, kas tika savākti un pārbaudīti daļējā starpposma pārskatīšanā.

(44)

Ņemot vērā nozīmīgo sakritību starp termiņbeigu un starpposma izmeklēšanas periodu un to, ka attiecīgais Ukrainas eksportētājs pārstāvēja 100 % no Ukrainas eksporta uz Savienību, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas tika savākti un pārbaudīti vienlaikus notiekošajā daļējā starpposma pārskatīšanā (sk. 77. līdz 83. apsvērumu).

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu to Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cena, kuri nesadarbojās, tika balstīta uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz tiem statistikas datiem par importu, kuri Komisijai bija pieejami (t. i., 14. panta 6. punkta datubāzi) un kuri bija aprēķināti kā vidējie svērtie rādītāji.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, eksporta cenas tika balstītas uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tika tālāk pārdoti neatkarīgam pircējam.

(47)

Tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tika veikts, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pēc būtības tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstīgos gadījumos tika veiktas korekcijas attiecībā uz kravas un transporta izmaksām, un tās tika veiktas vienmēr, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību, kas noteikta, pamatojoties uz datiem, kas savākti no Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās.

(48)

Attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, tika salīdzināta vidējā svērtā normālā vērtība un vidējā svērtā eksporta cena, kas tika noteikta, pamatojoties uz ziņotajiem un pārbaudītajiem datiem, kuri salīdzināti, izmantojot EXW cenas katram ražojuma veidam vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pēc būtības tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstīgos gadījumos tika veiktas korekcijas, kuru apjoms sasniedza 5,9 %, attiecībā uz kravu un transporta izmaksām, un tās tika veiktas vienmēr, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(49)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šis indikatīvais salīdzinājums neliecina, ka būtu dempings. Tā kā šī uzņēmuma imports apjoms bija neliela daļa no Ķīnas kopējā importa apjoma, konstatējumi attiecībā uz šo uzņēmumu netiek uzskatīti par reprezentatīviem visai ĶTR.

(50)

Attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Ievērojot to, ka sadarbība nenotika, salīdzinājums pa ražojuma veidiem nebija iespējams. Tā vietā salīdzinājums bija jābalsta uz statistikas datiem, kā skaidrots 44. un 45. apsvērumā. No šā salīdzinājuma redzams, ka pastāv indikatīva dempinga starpība 11,5 % apmērā.

(51)

Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, izmeklēšanas laikā nebija pieejama informācija par Ķīnas iekšzemes tirgu. Ķīnas eksportētājs, kurš sadarbojās, bija izveidots, lai ražotu tikai Savienības tirgum, un informācija par iekšzemes situāciju tam nebija pieejama.

(52)

Konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību bija jābalsta galvenokārt uz informāciju, kas bija pieejama termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un informāciju, kas bija pārbaudīta un publicēta saistībā ar 2010. gada jūnija turpināmības pārbaudi, ko veica ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (“ASV turpināmības pārbaude”) (14), kuru Komisija uzskatīja par šajā izmeklēšanā būtisku.

(53)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem un Ķīnas importa samazinājumu attiecīgajā periodā, kā konstatēts turpmāk (sk. 106. apsvērumu), termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šim imports joprojām bija ievērojama Savienības tirgus daļa (aptuveni 15–20 %), un tā cenas šajā pašā periodā bija gandrīz par 20 % mazākas nekā Savienības cenas (sk. 109. apsvērumu).

(54)

Ņemot vērā ievērojamo tirgus daļu un ievērojamo cenu samazinājumu TBPIP laikā, ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, imports ievērojamos apjomos turpinātu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(55)

ASV turpināmības pārbaudē publicētie dati parāda nozīmīgu ĶTR jaudu, kura ir vienāda ar aptuveni 80 % no Savienības patēriņa (2009. gads). Komisija nekonstatēja jaunāku informāciju, kas būtu pretrunā ASV izmeklēšanas iestādes savāktajai informācijai. Ņemot vērā, ka sadarbība nenotika, nebija iespējams precīzi noteikt neizmantoto jaudu.

(56)

Pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, ĶTR esošo ražotāju skaits saglabājās augstā līmenī. Tāpēc ĶTR netika konstatētas ražošanas jaudas samazināšanās pazīmes.

(57)

Turklāt, pamatojoties uz informāciju, ko Komisija ieguva no ASV turpināmības pārbaudes un ko apstiprināja šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, papildu jaudu ir viegli iespējams īstenot, lai apmierinātu pieprasījuma palielinājumu, jo ražošana ir atkarīga galvenokārt no darbaspēka. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka ražotāji, kas izgatavo ne tikai minēto ražojumu, bet arī citus ražojumus, atkarībā no pieprasījuma varēja vienkārši pārslēgties no citu ražojumu izgatavošanas uz attiecīgā ražojuma izgatavošanu. Tāpēc, ja tiktu atcelta antidempinga maksa, Ķīnas ražotāji visticamāk varētu palielināt savu gludināmo dēļu ražošanu relatīvi ātri, neveicot būtiskus ieguldījumus.

(58)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka ĶTR ir pieejama vismaz potenciāli augsta jauda, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, ja antidempinga pasākumi netiktu turpināti.

(59)

Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni un to, ka nav pieejami ticami dati, nebija iespējams veikt cenu salīdzināšanu attiecībā uz importu uz Savienību un citiem trešo valstu eksporta tirgiem, ne arī Ķīnas iekšzemes cenām. No šā indikatīvā salīdzinājuma, kas balstīts uz pieejamiem faktiem, redzams, ka importam no Ķīnas vidējās cenas bija ievērojami mazākas nekā Savienības cenas (sk. 109. apsvērumu). Tāpēc tiek uzskatīts, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs cenas ziņā.

(60)

Turklāt, balstoties uz ASV turpināmības pārbaudes konstatējumiem, attiecībā uz kuriem netika atrasta pretēja informācija, var uzskatīt, ka Savienība pašlaik ir lielākais eksporta tirgus Ķīnas ražotājiem. Otrais lielākais eksporta tirgus — ASV — saglabājas slēgts Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jo antidempinga maksājumi ir būtiski un nesen tie tika pagarināti līdz 2015. gadam.

(61)

Ķīnas importa relatīvi stabilā un ievērojamā tirgus daļa, kas pastāv, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, norāda, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienība joprojām ir pievilcīgs eksporta tirgus. ASV tirgus, otrā lielākā eksporta tirgus, aizvēršana liecina, ka trešo valstu tirgiem absorbēšanas spēja ir ierobežota. Tāpēc, ja tiktu atcelti attiecībā uz ĶTR spēkā esošie antidempinga pasākumi, Savienības tirgus varētu kļūt par Ķīnas ražotāju eksportētāju mērķi.

(62)

Saistībā ar ASV turpināmības pārbaudi savāktā informācija parāda, ka Ķīnas ražotāji lielā mērā ir orientēti uz eksportu. Šķiet, ka to daļēji apstiprina šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi, ka tikai viens ražotājs eksportētājs aktīvi nedarbojās Ķīnas iekšzemes tirgū, bet bija pievērsies tikai eksportam.

(63)

ASV veiktā antidempinga pasākumu paplašināšana, kas notika pēc ASV turpināmības pārbaudes, norāda, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga prakse citos tirgos var tikt pārnesta uz Savienības tirgu, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi.

(64)

Arī Ķīnas eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co, kurš iepriekš guva labumu no nodokļa likmes 0 %, rīcību var uzskatīt par pārliecinošu norādi uz Ķīnas eksportētāju iespējamo rīcību tad, ja nodokļi tiktu atcelti. Since Hardware, kas ir viens no lielākajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, palielināja savu tirgus daļu Savienības tirgū apjoma ziņā par aptuveni 64 %, tam konstatētais dempings ir aptuveni 52 %, un tā cenas ir par 16 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (15). Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu un ĶTR pieejamo jaudu, šī iepriekšējā rīcība norāda, ka tad, ja tiktu atcelti pasākumi, imports par dempinga cenām varētu atkārtoties lielos apmēros.

(65)

Balstoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, var secināt, ka, ņemot vērā nozīmīgo ražošanas jaudu, kas pieejama ĶTR, Ķīnas ražotāju spēju strauji palielināt savus ražošanas apjomus un tos novirzīt eksportam, ievērojamo dempinga līmeni un šā eksporta cenu samazinājumu, un Savienības tirgus pievilcīgumu šādam eksportam, ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, palielinātos gludināmo dēļu eksports par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

(66)

Ukrainas gadījumā vienīgais zināmais Ukrainas ražotājs eksportētājs termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, tāpēc bija jāizmanto pieejamie fakti. Ņemot vērā sakritību starp termiņbeigu pārskatīšanas un starpposma pārskatīšanas periodu un to, ka Ukrainas eksportētājs pārstāvēja 100 % importa no Ukrainas, pēc vienošanās ar minēto ražotāju termiņbeigu pārskatīšanā kā pieejamie fakti tika izmantoti starpposma pārskatīšanas vajadzībām savāktie un pārbaudītie dati.

(67)

Termiņbeigu pārskatīšana kā pieejamie fakti tika izmantoti starpposma pārskatīšanas konstatējumi, kas aprakstīti 6. sadaļā.

(68)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šis salīdzinājums neliecina, ka būtu dempings.

(69)

Attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību tika analizēti šādi elementi: par dempinga cenām no Ukrainas veiktā importa apjoms un cenas, Savienības tirgus un citu trešo valstu tirgu pievilcīgums, Ukrainas ražotāja ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kas pieejama eksportam.

(70)

Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports palielinājās par 24 %. Atbilstīgā tirgus daļa nedaudz palielinājās — no 8 % 2008. gadā līdz 10 % termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(71)

Visā attiecīgajā periodā importa cenu tendence bija tāda pati kā Savienības ražošanas nozares cenu tendence Savienības tirgū. Kopumā no 2008. gada līdz termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodam importa cenas palielinājās par 14 %.

(72)

Attiecīgajā periodā Ukrainas eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija zemākas nekā tās cenas Savienības tirgū. Cenu starpība pārsniedza 10 % no eksporta cenu līmeņa termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(73)

Ukrainas eksporta cenas uz trešajām valstīm kopumā bija zemākas nekā cena Ukrainas eksportam uz Savienību, un tas ļauj secināt, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo Savienības tirgus var radīt lielāku peļņu.

(74)

Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai neliela daļa no Ukrainas ražošanas jaudas bija pieejama eksportam.

(75)

Saskaņā ar izmeklēšanas laikā savākto informāciju, netiek prognozēts, ka Ukrainas jauda varētu vēl pieaugt. Tāpēc nepastāv iespējamība, ka tad, ja tiktu atcelti pasākumi, eksports uz Savienību pieaugtu.

(76)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jo īpaši konstatējumus attiecībā uz gaidāmo jaudas attīstību, tika uzskatīts, ka nepastāv iespējamība, ka Ukrainas ražotājs eksportētājs atsāks eksportēt uz Savienības tirgu tādus apjomus par dempinga cenām, kuri ir kaitējoši īsā un vidējā termiņā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīga ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem bijis reprezentatīvs, t. i., vai kopējais šādas pārdošanas apjoms ir 5 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz minēto, Ukrainas ražotāja, kurš sadarbojās, iekšzemes pārdošana uzskatāma par kopumā reprezentatīvu.

(78)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(79)

Par katru ražojuma veidu, ko ražotājs eksportētājs pārdeva iekšzemes tirgū un kas ir identisks vai salīdzināms ar ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjomi tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida kopapjoms, kas starpposma pārskatīšanas periodā pārdots neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, bija vismaz 5 % no salīdzināmā eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma.

(80)

Vēlāk, par katru ražojuma veidu nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū, tika pārbaudīts, vai ir uzskatāms, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastās tirdzniecības operācijās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(81)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no attiecīgā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz tādu faktisko cenu iekšzemes tirgū, kura aprēķināta kā vidējā svērtā cena visiem attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana ir bijusi rentabla.

(82)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedza 80 % no šā veida pārdošanas kopapjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida tās pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu, kura bijusi rentabla un veikta starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(83)

Nerentablajiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punktu. Normālo vērtību aprēķināja, Ukrainas ražotāja ražošanas izmaksām termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas, kas radušās parastajās tirdzniecības operācijās, un vidējo svērto peļņu, kas iegūta no rentablajiem ražojuma veidiem.

(84)

Tā kā Ukrainas ražotājs eksportētājs eksporta preču pārdošanu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

(85)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tika veikts, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pēc būtības tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, iesaiņošanas, kredīta un banku maksām un komisijām visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(86)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šīs salīdzinājums neliecina, ka būtu dempings.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai jaunos apstākļus varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgiem.

(88)

Ukrainas ražotājs ir pārstrukturējis savu pārdošanas organizāciju tā, ka kopš 2010. gada decembra visi darījumi, kad attiecīgais ražojums tika pārdots eksportam uz Savienību, ir veikti tieši ar neatkarīgu pircēju, neiesaistot nevienu saistītu pārdošanas uzņēmumu. Tāpēc, ņemot vērā šos jaunos apstākļus, eksporta cenu aprēķins tika koriģēts.

(89)

Šīs pārmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām, jo saistītā uzņēmuma iepriekš veiktie uzdevumi tika reāli nodoti Ukrainas ražotājam aptuveni uz gadu. Netika konstatētas norādes uz to, ka pārdošanas struktūrā nākotnē būtu iespējamas pārmaiņas. Tāpēc tiek secināts, ka apstākļu pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(90)

Tiek lēsts, ka līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 20–30 ražotāju. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(91)

Savienības ražošanas nozares gada produkcija tika aplēsta, pamatojoties uz 1. apsvērumā minētās izmeklēšanas konstatējumiem attiecībā uz Ķīnas ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co gludināmo dēļu importu un datiem, ko sniedza tie Savienības ražotāji, kuri sadarbojās. Kā minēts 65. apsvērumā Padomes Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 1243/2010, ar kuru nosaka antidempinga pasākumus iepriekšminētā ražotāja eksportētāja importam, var lēst, ka kopējais gludināmo dēļu saražotais gada apjoms Savienībā 2009. gadā pārsniedza 5 miljonus gabalu. Cita informācija nebija pieejama, tādējādi tika uzskatīts, ka ir pamatoti pieņemt, ka kopējais Savienības produkcijas gada apjoms pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas attiecīgā perioda sākumā (2008. gadā) sasniedza 5 miljonus gabalu. Produkcijas apjoma izmaiņas attiecīgajā periodā tika noteikts, pamatojoties uz tendencēm to Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, ražošanas apjomā. Šādi noteiktais Savienības produkcijas apjoms sasniedza aplēstu rādītāju, proti, 5,2 miljonus gabalu TBPIP laikā.

(92)

Kā norādīts 20. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas pārstāvēja vairāk nekā 40 % no kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas Savienībā. Šie atlasītie ražotāji atbildēja uz anketas jautājumiem.

(93)

Turklāt vēl četri Savienības ražotāji iesniedza pamatinformāciju par savu produkciju un pārdošanas datus.

(94)

Tika konstatēts, ka iepriekšminētie septiņi Savienības ražotāji ražo vairāk nekā 55 % no Savienības kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas.

(95)

Savienības gludināmo dēļu tirgum ir raksturīgi galvenokārt mazi un vidēji ražotāji, kas atrodas vairākās dalībvalstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Vācijā.

(96)

Tā kā Ukrainā ir tikai viens ražotājs eksportētājs, Savienības patēriņš un daži no makroekonomikas rādītājiem ir sniegti indeksa vai intervālu veidā, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu nodrošinātu konfidencialitāti.

(97)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kā aprakstīts 100. apsvērumā, un importa apjomu, kas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(98)

Attiecībā uz importa apjomu no ĶTR dati, ko sniedza vienīgais Ķīnas ražotājs, kurš sadarbojās, nebija izmantojami, lai ekstrapolētu kopējo importa apjomu no ĶTR, jo šie dati attiecās tikai uz ļoti nelielu daļu no kopējā importa no ĶTR. Tāpēc kopējais importa apjoms saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Attiecīgie KN kodi Eurostat informācijā aptver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus, tāpēc Eurostat netika uzskatīts par piemērotu avotu, pēc kura noteikt importa apjomu no ĶTR. Tāpēc, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju ārkārtīgi zemo sadarbības līmeni un to, ka nesaistītie importētāji nesadarbojās, vienīgais ticamais statistikas datu avots importa apjoma noteikšanai bija 14. panta 6. punkta datubāzes informācija. Importa apjoms, kas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē, ir paziņots tikai kilogramos, tāpēc dati bija jāizsaka gabalos (vienībās), izmantojot koeficientu, kas vienlaikus notiekošajā starpposma pārskatīšanā tika noteikts importam no Ukrainas. Tas tika uzskatīts par pamatotu, jo Ķīnas uzņēmuma, kurš sadarbojās, imports nebija reprezentatīvs, turklāt, kā norādīts 36. apsvērumā, ĶTR normālās vērtības noteikšanai Ukraina arī tika izmantota par analogo valsts, tāpēc dati tika uzskatīti par reprezentatīviem Ķīnas importa līmeņa noteikšanai.

(99)

No Ukrainas veiktā importa gadījumā tika izmantoti pārbaudītie dati, kas bija ziņoti atbildēs uz anketas jautājumiem vienlaikus notiekošajā starpposma pārskatīšanā. Lai gan starpposma izmeklēšanas periods bija noteikts no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam un tādējādi neaptvēra termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda pirmo ceturksni, tika konstatēts, ka minētā informācija tomēr ir derīga importa apjomu noteikšanai. Minētā informācija patiešām bija pārbaudīta, un tika konstatēts, ka tā ir precīza un reprezentatīva, lai termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to izmantotu Ukrainas izcelsmes importa apjoma noteikšanai.

(100)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi Savienības tirgū tika aplēsti, ekstrapolējot septiņu Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, kopējās produkcijas apjoma un kopējā pārdošanas apjoma attiecību pret Savienības ražošanas nozares kopējo aplēsto produkcijas apjomu katram attiecīgā perioda gadam.

(101)

Pamatojoties uz to, Savienības patēriņš no 2008. gada līdz TBPIP samazinājās par 11 %. Precīzāk, iespējamais pieprasījums no 2008. gada līdz 2009. gadam samazinājās par 7 procentu punktiem, bet pēc tam no 2009. gada līdz 2010. gadam tas palielinājās par 9 procentu punktiem. TBPIP laikā Savienības patēriņš bija 9 līdz 10 miljoni gabalu, kas atbilst samazinājumam par 13 procentu punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

1.   tabula

(102)

Sākotnējā izmeklēšanā 2007. gadā tika secināts, ka ĶTR un Ukrainas izcelsmes imports tika novērtēts kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Tika pārbaudīts, vai kumulatīvs novērtējums bija atbilstīgs arī pašreizējai termiņbeigu pārskatīšanai.

(103)

Saistībā ar to tika konstatēts, ka dempinga starpība, kas bija noteikta importam no ĶTR, bija virs de minimis līmeņa (11,5 %), kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Attiecībā uz importu no Ukrainas netika konstatēts ne dempings TBPIP laikā, ne iespējamība, ka dempings varētu atkārtoties. Pamatojoties uz to, imports no Ukrainas būtu jānošķir no importa no ĶTR, jo nav izpildīti pamatregulas 3. panta 4. punktā paredzētie kritēriji.

(104)

Kā minēts 98. apsvērumā, ņemot vērā ārkārtīgi zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, kopējais ĶTR izcelsmes importa apjoms saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikts, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzē pieejamo informāciju.

(105)

Pamatojoties uz to, attiecīgā ražojuma imports no ĶTR samazinājās absolūtajos skaitļos no 4–4,5 miljoni gabalu 2008. gadā līdz 1,5–2,0 miljoni gabalu TBPIP laikā — attiecīgajā periodā tas bija 59 % samazinājums. Šis samazinājums bija īpaši nozīmīgs no 2010. gada līdz TBPIP, kad imports no ĶTR samazinājās no 3–3,5 miljoni 2010. gadā līdz 1,5–2,0 miljoni gabalu TBPIP laikā, proti, par 36 procentu punktiem. Šī samazināšanās sakrīt ar atkārtota antidempinga maksājuma noteikšanu uzņēmumam Since Hardware 2010. gada decembrī (sk. 64. apsvērumu).

(106)

Kaut arī attiecīgajā periodā Ķīnas importa tirgus daļa samazinājās par 22 procentu punktiem, tomēr TBPIP laikā tā tirgus daļa bija ievērojama, t. i., 15–20 %.

2.   tabula

(107)

Ņemot vērā ārkārtīgi zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, vidējā importa no ĶTR cena saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., pamatojoties uz informāciju 14. panta 6. punkta datubāzē. Ievērojot iepriekšminēto metodiku (sk. 104. apsvērumu), tur reģistrētā informācija tika pārvērsta “cenā par gabalu”. Importa cenas, kas tika noteiktas saskaņā ar minēto metodiku, palielinājās no 7,0 EUR par gabalu 2008. gadā līdz 8,2 EUR par gabalu TBPIP laikā, t. i., par 17 %.

3.   tabula

(108)

Lai noteiktu cenu samazinājumu TBPIP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas līdz EXW cenu līmenim (t. i., neietverot pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot atlaides un rabatus), tika salīdzinātas, kā noteikts iepriekš 107. apsvērumā, ar atbilstīgajām importa vidējām svērtajām CIF cenām, kas atbilstīgi koriģētas, ņemot vērā muitas nodokļus.

(109)

Izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma TBPIP laikā, salīdzinājums parāda, ka importa no ĶTR cenas bija gandrīz par 20 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(110)

Kā minēts iepriekš 99. apsvērumā, importa apjoms no Ukrainas un tā cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs vienlaikus notiekošajā starpposma pārskatīšanā.

(111)

Šajā tabulā ir parādīts, kā attiecīgajā periodā mainās importa no Ukrainas apjoms un tirgus daļa.

4.   tabula

(112)

Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports palielinājās par 24 % laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam. Ukraina varēja palielināt savu importu galvenokārt tāpēc, ka ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importam tika piemēroti lielāki antidempinga maksājumi. Turklāt Ukrainas antidempinga maksājuma grozījums 2010. gada jūlijā — no 9,9 % uz 7,7 % — veicināja minēto attīstību, padarot Ukrainas importu konkurētspējīgāku Savienības tirgū.

(113)

Šajā tabulā ir parādīts, kā mainās importa no Ukrainas vidējā CIF cena līdz Savienības robežai, ja spēkā ir pasākumi.

5.   tabula

(114)

Kā parādīts iepriekš 5. tabulā, attiecīgajā periodā vidējā importa cena palielinājās par 10–15 % un TBPIP laikā gandrīz sasniedza Savienības ražošanas nozares cenu līmeni Savienības tirgū.

(115)

Importa apjoms no citām trešām valstīm, uz ko neattiecas pasākumi, tika noteikts, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes informāciju, datus izsakot gabalos saskaņā ar to pašu metodiku, kas tika izmantota importa apjoma no ĶTR noteikšanai, kā aprakstīts 98. apsvērumā. Tas tika uzskatīts par pamatotu, jo attiecīgie KN kodi Eurostat informācijā aptver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus, tāpēc Eurostat netika uzskatīts par piemērotu avotu, pēc kura noteiktu importa apjomu no citām trešām valstīm.

(116)

Nākamajā tabulā ir parādīta importa dinamika no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā apjoma un tirgus daļas ziņā, kā arī šā importa vidējā cena.

6.   tabula

(117)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā kopumā palielinājās. No 2008. gada līdz 2010. gadam tas palielinājās pat vairāk nekā divas reizes, savukārt no 2010. gada līdz TBPIP tas samazinājās. Pamatojoties uz to, importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un TBPIP laikā sasniedza 1,5–1,9 miljonus gabalu, rezultātā TBPIP laikā tirgus daļa bija robežās no 15 % līdz 20 %. Lielākā daļa šā importa bija no Turcijas, no kuras imports palielinājās no 0,3–0,5 miljoniem gabalu 2008. gadā līdz 0,8–1,0 miljoniem gabalu TBPIP laikā.

(118)

Importa no citām trešām valstīm, kurām netiek piemēroti pasākumi, vidējā cena palielinājās no 7,7 EUR par gab. 2008. gadā līdz 9,0 EUR par gab. TBPIP laikā — tas ir 17 % palielinājums.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaude, kas tika veikta attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ietvēra visu to ekonomikas faktoru un rādītāju novērtējumu, kuri attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(120)

Kā iepriekš minēts 20. apsvērumā, tika izmantota atlase, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(121)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, divos līmeņos tika noteikti šādi kaitējuma rādītāji:

(122)

Savienības kopējā produkcija tika aplēsta, kā aprakstīts 91. apsvērumā. Pamatojoties uz to, Savienības produkcija no 2008. gada līdz TBPIP palielinājusies par 4 %. Konkrētāk, no 2008. gada līdz 2009. gadam tā samazinājās par 2 %, bet no 2009. gada līdz TBPIP palielinājās par 6 procentu punktiem, sasniedzot aptuveni 5,2 miljonus vienību.

7.   tabula

(123)

Ražošanas jauda tika aplēsta, izmantojot septiņu Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, kopējās produkcijas apjoma un kopējās jaudas attiecību pret 122. apsvērumā noteikto Savienības ražošanas nozares kopējo produkciju katrā attiecīgā perioda gadā.

(124)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā palielinājusies par 17 %. Tomēr šis palielinājums ir saistīts tikai ar vienu Savienības ražotāju, bet pārējiem Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, attiecīgajā periodā jauda bija stabila. Izmeklēšanas konstatējumi norāda, ka daži no Savienības ražotājiem, kuri nesadarbojās, var būt slēguši savas ražošanas iekārtas, tādējādi samazinot Savienības kopējo ražošanas jaudu attiecīgajā periodā, kas nav parādīts 8. tabulā. Izmeklēšanā tika arī atklāts, ka Savienības ražošanas nozare ražojusi ne vien attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus (piemēram, veļas žāvētājus), daļēji izmantojot tās pašas ražošanas līnijas. Turklāt izmeklēšana ir parādījusi, ka Savienības ražotāji var viegli pārslēgties no attiecīgā ražojuma ražošanas uz citiem ražojumiem. Tāpēc nebija iespējams skaidri noteikt attiecīgā ražojuma ražošanas jaudu.

(125)

Jaudas izmantojums 2008. gadā bija 66 %, un TBPIP laikā tas nedaudz samazinājās, proti, līdz 58 %. Kā norādīts iepriekšējā apsvērumā, nebija iespējams noteikt ticamu kopējo ražošanas jaudu Savienībā. Jaudas izmantojums ir noteikts, pamatojoties uz kopējo jaudu, tāpēc šajā gadījumā arī to nevar uzskatīt par jēgpilnu kaitējuma rādītāju.

8.   tabula

(126)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms tika noteikts, kā iepriekš aprakstīts 100. apsvērumā. Tādējādi laikā no 2008. gada līdz TBPIP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem palielinājās par 10 %. Šis palielinājums bija īpaši nozīmīgs no 2010. gada līdz TBPIP, kad pārdošanas apjoms palielinājās par 7 procentu punktiem. Tas sakrīt ar importa no ĶTR samazināšanos, ko radīja antidempinga maksājuma noteikšana Since Hardware (Guangzhou) Co.

9.   tabula

(127)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare atguva tirgus daļu, kura palielinājās no 40–45 % 2008. gadā līdz 50–55 % TBPIP laikā, t. i., par 24 %. Šis palielinājums izskaidrojams galvenokārt ar patēriņa un Ķīnas importa apjoma samazinājumu un vienlaicīgo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma palielinājumu.

10.   tabula

(128)

No 2008. gada līdz TBPIP samazinājās Savienības patēriņš. Vienlaikus par 10 % palielinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū un par 24 % palielinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Līdzīgi tajā pašā laikā par 4 % palielinājās arī Savienības ražošanas nozares produkcija, vairāk nekā divas reizes palielinājās ieguldījumi (141. apsvērums) un nodarbinātība palielinājās par 10 % (129. apsvērums). Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā bija izaugsme.

(129)

Nodarbinātība un nodarbinātības tendences Savienības kopējai ražošanas nozarei tika aplēstas, ekstrapolējot datus, kas pieejami par Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Atbilstīgi pārdošanas apjoma palielinājumam nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē no 2008. gada līdz TBPIP pieauga par 10 %.

11.   tabula

(130)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, kas mērīts kā izlaide (gabalos) uz vienu nodarbināto personu gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Tas ir saistīts ar faktu, ka ražošana pieauga mazāk nekā nodarbinātība.

12.   tabula

(131)

Konstatētā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Attiecībā uz faktisko dempinga starpību apmēra ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, īpaši ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, ietekmi nevar uzskatīt par nelielu.

(132)

Attiecībā uz iepriekšējā dempinga ietekmi, kaut arī iepriekš aplūkotie rādītāji liecina par zināmu uzlabojumu, tie arī sniedz pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nenoturīga un neaizsargāta.

(133)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas dinamika nesaistītajiem pircējiem Savienībā parādīta šajā tabulā. Vidējās cenas attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas, kaut arī TBPIP laikā nedaudz palielinājās. Kā minēts iepriekš, šī palielināšanās sakrita ar antidempinga pasākumu noteikšanu uzņēmumam Since Hardware (Guangzhou) Co.

13.   tabula

(134)

Pārdošanas cenas atspoguļo galveno izejmateriālu (t. i., tērauda) cenu tendences. Pārdošanas cenas un izmaksas attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas, lai gan izmaksas palielinājās mazliet vairāk nekā pārdošanas cenas, un no 2008. gada līdz TBPIP tas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas cenas līdz ilgtspējas līmenim, bet, lai atgūtu tirgus daļu laikā, kad patēriņš samazinājās, bija spiesta saskaņot cenas ar zemas cenas importu no Ķīnas.

(135)

Vidējās algas attiecīgajā periodā bija stabilas, bet produkcijas vienības izmaksas palielinājās par 3 % (13. tabula).

14.   tabula

(136)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. Krājumu līmenis TBPIP laikā bija par 56 % augstāks nekā 2008. gadā.

15.   tabula

(137)

Savienības ražošanas nozare spēja nedaudz palielināt rentabilitāti, sākot ar 2008. gadu, kad tā atradās uz rentabilitātes sliekšņa, līdz 2009. gadam, kad tā palielinājās līdz 2 %. Tomēr rentabilitāte atkal samazinājās 2010. gadā un turpināja vēl samazināties TBPIP laikā, kad tā sasniedza – 1,7 %. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 2 %. Kā iepriekš minēts 134. apsvērumā, to galvenokārt noteica tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas atbilstīgi izmaksu pieaugumam, jo tā bija spiesta piemēroties zemajām Ķīnas importa cenām, lai atgūtu savu tirgus daļu.

(138)

Ienākums no ieguldījumiem (INI), kas izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. No 2008. gada līdz 2009. gadam INI palielinājās, bet no 2009. gada līdz TBPIP tas samazinājās. INI samazinājums bija izteiktāks nekā rentabilitātes līmeņa samazinājums, jo ieguldījumi pieauga, kā parādīts 141. apsvērumā.

16.   tabula

(139)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības, kas ir ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību un kas ir izteikta kā procenti no līdzīgā ražojuma apgrozījuma, uzlabojās atbilstīgi rentabilitātei, kura no rentabilitātes sliekšņa līmeņa 2008. gadā palielinājās līdz 5 % 2009. gadā. 2010. gadā tā samazinājās līdz 3 % un TBPIP laikā bija negatīva.

17.   tabula

(140)

Netika konstatētas konkrētas norādes, ka Savienības ražošanas nozarei būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(141)

No 2008. gada līdz TBPIP atlasīto ražotāju gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā pieauga vairāk nekā divas reizes. No 2008. gada līdz 2009. gadam tie pieauga strauji. Ieguldījumu pieaugums ir skaidrojams ar Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanu, kad tika veikti ieguldījumi savā ražošanas procesā, lai panāktu lielāku konkurētspēju. No 2010. gada līdz TBPIP ieguldījumi samazinājās, bet ieguldījumu līmenis saglabājās ievērojami augstāks nekā 2008. gadā.

18.   tabula

(142)

Makroekonomisko rādītāju analīze liecināja par uzlabojumu, jo īpaši attiecībā uz ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļu attiecīgajā periodā. Vienlaikus daži būtiski mikroekonomiskie rādītāji samazinājās, piemēram, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. Pārdošanas cenas nedaudz palielinājās, tomēr nevarēja sasniegt ilgtspējas līmeni un pielāgoties ražošanas izmaksu palielinājumam. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka Ķīnas importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās liela, savukārt Ķīnas importa cenas arī bija zemas, un Savienības ražotājiem bija tām jāpieskaņojas, lai atgūtu tirgus daļu.

(143)

Tāpēc pasākumi pret ĶTR tikai daļēji bija palīdzējuši Savienības ražošanas nozarei atgūties no nodarītā kaitējuma.

(144)

Spriežot pēc iepriekšējās analīzes, Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies un būtisks kaitējums nav nodarīts. Tomēr, neraugoties uz acīmredzamām pozitīvām tendencēm un nozīmīgiem pārstrukturēšanas centieniem, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nenoturīga un neaizsargāta.

(145)

Kā iepriekš minēts 51. un 52. apsvērumā, ņemot vērā zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, analīze attiecībā uz Ķīnas iekšzemes tirgu un eksportu no ĶTR uz citām trešām valstīm bija jābalsta uz pieejamo informāciju, t. i., uz informāciju, kas bija publicēta saistībā ar 2010. gada jūnija turpināmības pārbaudi, ko veica ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (“ASV turpināmības pārbaude”).

(146)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvokli raksturoja nenoturība un neaizsargātība, imports par dempinga cenām no ĶTR tai nodarīja kaitējumu.

(147)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika novērtēts imports no attiecīgās valsts, lai noteiktu, vai pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi netiktu turpināti.

(148)

Kā minēts iepriekš, attiecībā uz importu no ĶTR pastāvēja dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi netiktu turpināti. Ja pasākumi netiktu turpināti, tad visticamāk pieaugtu attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR par cenām, kas būtu ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Izmeklēšana ir parādījusi, ka galvenie Savienības ražošanas nozares pircēji ir mazumtirgotāji, proti, lieli lielveikali, kam ir stabilas pozīcijas dalībai sarunās un kas arvien vairāk iegādāsies gludināmos dēļus no ĶTR, kura, ļoti iespējams, ienāks tirgū, piedāvājot ļoti zemas dempinga cenas. Tāpēc cenu spiediens uz Savienības ražošanas nozari, iespējams, palielināsies, un tā būs spiesta samazināt savas cenas, dramatiski ietekmējot savu rentabilitāti, kura termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jau bija negatīva.

(149)

Tāpēc, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nenoturīgo un neaizsargāto situāciju, importa par dempinga cenām no ĶTR apjoma palielinājums un cenu ietekme varētu radīt smagus finansiālus zaudējumus un samazināt tirgus daļu.

(150)

Ķīnas eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co rīcību, kurš iepriekš guva labumu no maksājuma likmes 0 % apmērā, var uzskatīt par skaidru norādi uz iespējamo Ķīnas eksportētāju rīcību gadījumā, ja maksājumi tiktu atcelti. Tiek atgādināts, ka Since Hardware (Guangzhou) Co, kas iepriekš guva labumu no likmes 0 % apmērā (no 2007. gada aprīļa līdz 2010. gada decembrim), nozīmīgi palielināja savu eksportu par ļoti izteiktām dempinga cenām uz Savienību, kuras šajā laikposmā bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kā minēts iepriekš, pēc antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz šo uzņēmumu tam tika noteikts galīgais antidempinga maksājums 35,8 % apmērā. Šajā izmeklēšanā tika arī secināts, ka importa apjoms no šā uzņēmuma minētajā izmeklēšanas periodā (2009. gads) palielinājās divas reizes salīdzinājumā ar šā paša uzņēmuma importu sākotnējās izmeklēšanas periodā (2005. gads), kura beidzās 2007. gadā. Izmeklēšanā attiecībā uz Since Hardware (Guangzhou) Co tika secināts, ka rezultātā Savienības ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu.

(151)

Turklāt izmeklēšana parādīja, ka pirms šīs termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas Ķīnas ražotāji eksportētāji jau vērsās pie potenciālajiem pircējiem Savienībā ar tādu cenu piedāvājumiem, kas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Tas parāda, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi vairs netiktu turpināti, Ķīnas ražotāji eksportētāji mēģinātu ienākt Savienības tirgū ar lielākiem daudzumiem, pazeminot savu pašreizējo cenu līmeni.

(152)

Kā iepriekš minēts 55.līdz 57. apsvērumā, Ķīnas gludināmo dēļu ražošanas nozare lielā mērā ir orientēta uz eksportu, un pat pēc pasākumu noteikšanas Savienība ir šīs nozares vislielākais un vispievilcīgākais tirgus.

(153)

Ķīnas ražotāju eksportētāju otrais lielākais eksporta tirgus ir ASV. Tomēr piekļuve ASV tirgum saglabājas ierobežota, jo spēkā ir stingri antidempinga pasākumi, kuri tika pagarināti līdz 2015. gadam. Tas pastiprina iespējamību, ka imports no ĶTR palielinātā apjomā varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu, ja pasākumi netiktu turpināti.

(154)

Saskaņā ar informāciju, ko Komisija ieguvusi no ASV turpināmības pārbaudes, ĶTR ir pieejama potenciāli būtiska neizmantota jauda, un, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti, jaudu varētu vienkārši palielināt, jo gludināmo dēļu ražošana ĶTR ir darbietilpīga, un ražošanas pieaugums neprasa nozīmīgus ieguldījumus vai īpašas prasmes. Tāpēc, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, tika secināts, ka tad, ja antidempinga pasākumi netiktu turpināti, ĶTR būtu vismaz potenciāli pieejama ievērojama neizmantota jauda, ko varētu atkal novirzīt uz Savienības tirgu.

(155)

Kā minēts iepriekš, TBPIP laikā dempings netika konstatēts tikai attiecībā uz vienu Ķīnas eksportētāju, kurš sadarbojās un kura individuālā likme bija 22,7 %. Tomēr, tā kā šā uzņēmuma imports veidoja tikai minimālu daļu no Ķīnas kopējā importa apjoma, to nevarēja uzskatīt par nozīmīgu un par tādu, kas veicinājis nestabilo situāciju, kurā Savienības ražošanas nozare atradās TBPIP laikā.

(156)

Tika arī konstatēts, ka TBPIP laikā importa cenas no šā uzņēmuma nebija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenas.

(157)

Kā minēts iepriekš, Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports palielinājās par 24 %. Attiecīgajā periodā tas izraisīja nelielu atbilstīgā tirgus palielinājumu.

(158)

Tomēr vidējā svērtā importa cena no 2008. gada līdz TBPIP palielinājās par 14 % un sasniedza to pašu cenu līmeni, kā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū TBPIP laikā.

(159)

Tāpēc Savienības ražošanas nozares neaizsargāto situāciju nevar saistīt ar gludināmo dēļu importu no Ukrainas. Tāpat arī nav domājams, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, imports no Ukrainas veicinātu kaitējuma atkārtošanos.

(160)

Importa apjoms no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi, attiecīgajā periodā palielinājās, bet no 2010. gada līdz TBPIP nedaudz samazinājās. Tajā pašā laikā šis importa apjoma palielinājums arī izraisīja tirgus daļas palielinājumu no 5–10 % līdz 15–20 %.

(161)

Lai gan citu trešo valstu importa cenu līmenis bija zemāks nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas, tas bija augstāks nekā vidējā cena importam no ĶTR, kas noteikta šajā izmeklēšanā.

(162)

Neraugoties uz iepriekš minēto, Ķīnas imports par dempinga cenām varētu ievērojami palielināties, un cenas būtu mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanā tika atklāts, ka ĶTR importa vidējās cenas bez antidempinga maksājuma bijušas par aptuveni 20 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Tādējādi ir gaidāms, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, Ķīnas importam Savienības tirgū cenas būtu zemākas nekā citu trešo valstu izcelsmes importa vidējā cena, kā tas jau notika TBPIP laikā. Tāpēc tika secināts — lai gan importam no trešo valstu tirgiem ir zināma ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tas nevar mainīt secinājumu par to, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, Ķīnas imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu atkārtoties.

(163)

Tiek noradīts, ka šķietamais patēriņa samazinājums no 2010. gada līdz TBPIP ir skaidrojams ar to, kā importa samazinājums, kuru izraisīja antidempinga pasākumu noteikšana pret uzņēmumu Since Hardware (Guangzhou) Co., ietekmēja statistiku. Šajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare varēja palielināt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Tāpēc patēriņa samazinājums nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(164)

Izmeklēšanā tika konstatēta kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi netiktu turpināti.

(165)

Ņemot vērā gan līmeni, kādā Ķīnas ražotāji eksportētāji turpināja īstenot dempingu, gan Savienības tirgus pievilcīgumu, gan Ķīnas ražotāja eksportētāja Since Hardware (Guangzhou) Co iepriekšējo rīcību, kas tika pierādīta izmeklēšanā, kura tika beigta 2010. gada decembrī, gan Ķīnas ražotāju iespēju viegli palielināt jaudu gadījumā, ja palielinātos pieprasījums, gan Ķīnas ražotāju stingro orientēšanos uz eksportu, gan arī viņu cenu noteikšanas stratēģiju, gadījumā, ja pasākumi netiktu turpināti, Savienības ražošanas nozare varētu saskarties ar Ķīnas importa par dempinga cenām palielinājumu, kas būtu ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Šādā gadījumā gaidāms, ka ne tikai pasliktinātos jau pašlaik rentabilitātes ziņā sarežģītais Savienības ražošanas nozare stāvoklis, bet varētu tikt neitralizēti arī daži nesenie Savienības ražošanas nozares kopējās darbības uzlabojumi.

(166)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai antidempinga pasākumu noteikšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes gludināmo dēļu importu pēc šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem būtu pretrunā ar Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu noteikšana tika balstīta uz visu dažādo iesaistīto interešu novērtējumu. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(167)

Šī izmeklēšana ir pārskatīšana, kurā tiek analizēta situācija, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā. Tāpēc tā ir iespējams novērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas.

(168)

Tiek arī norādīts, ka tiek ierosināts izbeigt antidempinga procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu, kas palielina trešo valstu importa piekļuvi Savienības tirgum bez ierobežojumiem.

(169)

Pamatojoties uz šo, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāvēja nepārvarami iemesli, lai secinātu, ka Savienības interesēs nav turpināt pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu.

(170)

Ir pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare ir dzīvotspējīga nozare. To apstiprina nozares ekonomiskā stāvokļa labvēlīgā attīstība attiecīgajā periodā, kura daļēji skaidrojama ar to, ka nozare centās uzlabot konkurētspēju un ka spēkā bija konkrētie pasākumi. Ir pamatoti cerēt, ka Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pasākumu turpināšanas. Ja netiktu turpināti pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR, iespējams, Savienības ražošanas nozare ciestu būtisku kaitējumu, ko izraisītu ĶTR veiktais nozīmīga apjoma imports par dempinga cenām, kas secīgi izraisītu nopietnu finanšu situācijas pasliktināšanos, ņemot vērā cenu samazinājuma starpības, kas tika noteiktas TBPIP laikā. Jau šobrīd negatīvā rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un krājumi turpinās samazināties un galu galā varētu izraisīt Savienības ražošanas nozares izzušanu.

(171)

Attiecīgi tiek secināts, ka antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā uz ĶTR noteikti būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(172)

Neviens no 15 importētājiem/tirgotājiem, ar kuriem tika nodibināti kontakti, nesadarbojās. Neviena no citām iespējamajām ieinteresētajām personām izmeklēšanas laikā nepieteicās. Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka spēkā esošie pasākumi varētu būtiski ietekmēt attiecīgā ražojuma importētājus vai patērētājus. Šajā kontekstā var pamatoti uzskatīt, ka galvenie pircēji, t. i., lieli lielveikali, varēs pārnest antidempinga maksājumu dēļ radītu cenu pieaugumu uz galapatērētāju, būtiski neietekmējot patērētāja uztveri.

(173)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas skaidri norādītu, ka pasākumu turpināšana attiecībā uz ĶTR būtu pretrunā Savienības kopējām interesēm.

(174)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, bet attiecībā uz Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu — atcelt. Tām tika dots arī laiks iesniegt piezīmes.

(175)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2.un 3. punktu būtu jāturpina antidempinga pasākumi, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gludināmo dēļu importam, un būtu jābeidz piemērot spēkā esošos antidempinga maksājumus attiecībā uz Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu,

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/22

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 (2007. gada 27. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (1) īsteno pasākumus, kas paredzēti Padomes Kopējā nostājā 2006/795/KĀDP (2006. gada 20. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (2), kuru vēlāk atcēla un aizstāja ar Padomes Lēmumu 2010/800/KĀDP (2010. gada 22. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (3).

(2)

Padome 2013. gada 22. aprīlī pieņēma Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2010/800/KĀDP (4), ar ko atjaunina esošos pasākumus un īsteno ANO Drošības padomes (ANO DP) Rezolūciju 2094 (2013).

(3)

Ierobežojošie pasākumi ietver aizliegumu sniegt tehnisku apmācību, padomus, pakalpojumus vai tehnisku palīdzību saistībā ar aizliegtajiem izstrādājumiem, un ir nepieciešams paplašināt minētā aizlieguma piemērošanas jomu, ietverot citus starpniecības pakalpojumus.

(4)

Aizliegts arī sniegt finanšu pakalpojumus papildu personām un vienībām, proti, tām, kas darbojas norādīto personu un vienību vārdā vai vadībā, vai vienībām, kas ir to īpašumā vai kontrolē, un šajā nolūkā ir nepieciešams pievienot papildu kritērijus iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 329/2007 sarakstā.

(5)

Nepieciešams aizliegt jaunu korespondētājbankas attiecību veidošanu ar bankām Korejas Tautas Demokrātisko Republikā (“Ziemeļkorejā”) un korespondētājbankas attiecību uzturēšanu ar bankām Ziemeļkorejā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tas varētu sekmēt Ziemeļkorejas programmas, kas saistītas ar kodolieročiem, citiem masu iznīcināšanas ieročiem vai ballistiskajām raķetēm, vai citas aizliegtas darbības. Turklāt dalībvalstu finanšu iestādēm ir aizliegts atvērt bankas kontus Ziemeļkorejā.

(6)

Nepieciešams pārbaudīt kravas, kuru izcelsme ir Ziemeļkorejā vai kuru galamērķis ir Ziemeļkoreja, vai kuru starpnieks vai organizētājs ir Ziemeļkoreja vai tās valstspiederīgie, vai personas vai vienības, kas darbojas to vārdā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka krava satur aizliegtus izstrādājumus. Attiecīgi būtu vajadzīga prasība sniegt informāciju pirms ievešanas un izvešanas. Ja kuģis atsakās no pārbaudes, tam būtu jāaizliedz iebraukt.

(7)

Visiem gaisa kuģiem būtu jāaizliedz pacelties no Savienības teritorijas, nolaisties tajā vai to pārlidot, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka gaisa kuģī ir aizliegti izstrādājumi.

(8)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 I pielikumā ir iekļauti visi izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, tostarp programmatūra, kas ir divējāda lietojuma preces, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (5), kuras ir aizliegts pārdot, piegādāt, sūtīt vai eksportēt jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Ziemeļkorejā vai izmantošanai Ziemeļkorejā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 329/2007 2. pantu.

(9)

Ia pielikumā ir iekļauti arī daži citi izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas varētu sekmēt ar kodolieročiem un citiem masu iznīcināšanas ieročiem vai ar ballistiskajām raķetēm saistītas Ziemeļkorejas programmas un ko arī ir aizliegts pārdot, piegādāt, sūtīt vai eksportēt. Savienībai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, kas jāiekļauj minētajā pielikumā.

(10)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 Ia pielikumā iekļautais priekšmetu saraksts būtu jāgroza, lai to papildinātu ar priekšmetu sarakstu, kas iekļauts šīs regulas I pielikumā.

(11)

Šie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ, it īpaši lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi, ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības šo pasākumu īstenošanai.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 329/2007,

1)

regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

2)

regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 3.a pantu aizstāj ar šādu:

“3.a pants

1.   Lai novērstu tādu preču un tehnoloģiju nodošanu, kuras iekļautas ES Kopējā militārā ekipējuma sarakstā vai kuru piegādi, pārdošanu, nodošanu, eksportu vai importu aizliedz šī regula, un papildus pienākumam pirms ievešanas vai izvešanas sniegt attiecīgās dalībvalsts kompetentajiem muitas dienestiem informāciju, kā paredzēts attiecīgajos Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (6) un Padomes Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (7) noteikumos par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kā arī par muitas deklarācijām, persona, kas sniedz šā panta 2. punktā minēto informāciju, deklarē to, vai uz precēm attiecas ES Kopējais militārā ekipējuma saraksts vai šī regula, un, ja to eksportam ir vajadzīga atļauja, konkrēti norāda datus par piešķirto eksporta licenci.

2.   Šajā pantā minētos vajadzīgos papildu datus attiecīgi sniedz vai nu rakstiski, vai arī izmantojot muitas deklarāciju.

3.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģī var būt izstrādājumi, kas aizliegti saskaņā ar šo regulu, ir aizliegts pieņemt vai sniegt piekļuvi ostām Savienības teritorijā:

4.   Aizliegumi, kas minēti 3. punktā, neliedz piekļuvi ostām ārkārtas gadījumā.

5.   Aizliegumi, kas minēti 3. punktā, neliedz piekļūt ostām, ja šāda piekļuve ir vajadzīga, lai veiktu pārbaudi.

6.   Aizliegumi, kas minēti 3. punktā, neliedz kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, piekļūt to karoga valsts ostām.

7.   Ir aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir 3. punkta apiešana.

4)

iekļauj šādus pantus:

“3.b pants

Ja vien pakalpojumu sniegšana nav vajadzīga humānos nolūkos, ir aizliegts Ziemeļkorejas kuģiem sniegt pakalpojumus degvielas iepildīšanai tvertnēs vai kuģu piegādes pakalpojumus, vai jebkādus citus pakalpojumus, ja šo pakalpojumu sniedzēju rīcībā ir informācija, kas cita starpā saņemta no kompetentajiem muitas dienestiem, pamatojoties uz pirms ievešanas vai izvešanas sniegtajiem datiem, kuri minēti 3.a panta 1. punktā, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kuģi pārvadā izstrādājumus, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksportēšana ir aizliegta saskaņā ar šo regulu.

3.c pants

1.   Izņemot gadījumus, kad tas ir aizliegts saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1718 (2006) 8. punktu, ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1874 (2009) 9., 10. un 23. punktu, ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2087 (2013) 9. punktu, ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2094 (2013) 7. un 20. punktu, kompetentās iestādes saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, var piešķirt atļauju veikt darījumu attiecībā uz šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām vai sniegt 3. panta 1. punktā minēto palīdzību vai starpniecības pakalpojumus ar nosacījumu, ka preces un tehnoloģijas, palīdzība vai starpniecības pakalpojumi ir paredzēti pārtikas nodrošināšanas, lauksaimniecības, medicīnas vai citiem humāniem mērķiem.

2.   Attiecīgā dalībvalsts četrās nedēļas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu.”;

5)

regulas 5. pantu groza šādi:

6)

regulas 5.a panta 1. punktu groza šādi:

7)

regulas 6. panta 1.–4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir IV pielikumā uzskaitīto personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Regulas IV pielikumā iekļauj personas, vienības un struktūras, kuras norādījusi Sankciju komiteja vai ANO Drošības padome saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1718 (2006) 8. punkta d) apakšpunktu un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2094 (2013) 8. punktu.

2.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir V pielikumā uzskaitīto personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Regulas V pielikumā iekļauj personas, vienības un struktūras, kuras nav uzskaitītas IV pielikumā un kuras Padome saskaņā ar Lēmuma 2013/183/KĀDP 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir norādījusi kā:

2.a   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir Va pielikumā uzskaitīto personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Va pielikumā ir iekļautas personas, vienības vai struktūras, kas nav aptvertas IV vai V pielikumā un kas darbojas IV vai V pielikumā uzskaitītas personas, vienības vai struktūras vārdā vai vadībā, vai personas, kuras palīdz izvairīties no sankcijām vai pārkāpj šīs regulas vai Lēmuma 2013/183/KĀDP noteikumus.

Regulas Va pielikumu regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārskata.

3.   Regulas IV, V un Va pielikumā iekļauj informāciju par uzskaitītajām fiziskajām personām, ja tāda ir pieejama, lai attiecīgās personas varētu pietiekami precīzi identificēt.

Šāda informācija var būt:

Regulas IV, V un Va pielikumā ietver arī pamatojumu, kāpēc persona iekļauta sarakstā, piemēram, nodarbošanos.

Šajā punktā norādītos identifikācijas datus regulas IV, V un Va pielikumā var ietvert arī attiecībā uz sarakstā ietverto personu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka šie dati ir nepieciešami konkrētajā gadījumā vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu attiecīgās uzskaitītās fiziskās personas identitāti.

4.   Nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus IV, V un Va pielikuma sarakstā ietvertajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to interesēs.”;

8)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

1.   Atkāpjoties no 6. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai padarīt pieejamus konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad ir konstatēts, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

2.   Atkāpjoties no 6. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai padarīt pieejamus konkrētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka:

3.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. un 2. punktu.”;

9)

regulas 8. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

10)

regulas 11.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulas 16. panta darbības jomā esošās finanšu iestādes un kredītiestādes, veicot kopīgu darbību ar 2. punktā minētajām finanšu iestādēm un kredītiestādēm un lai novērstu to, ka šīs darbības sekmē Ziemeļkorejas programmas, kas saistītas ar kodolieročiem, citiem masu iznīcināšanas ieročiem vai ballistiskajām raķetēm, vai lai novērstu citas darbības, kas ir aizliegtas ar šo regulu vai Lēmumu 2013/183/KĀDP:

11)

iekļauj šādu pantu:

“11.b pants

1.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka gaisa kuģī var būt izstrādājumi, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksportēšana ir aizliegta saskaņā ar 2., 4. vai 4.a pantu, minētajam gaisa kuģim ir aizliegts:

2.   Šā panta 1. punkts neliedz gaisa kuģim veikt avārijas nosēšanos.

3.   Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstī reģistrētam gaisa kuģim nolaisties aizliegto izstrādājumu pārbaudes nolūkā.

4.   Ir aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir 1. punkta apiešana.”;

12)

iekļauj šādu pantu:

“11.c pants

1.   Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikšanās līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, ja tā veikta labticīgi, pamatojot ar to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas to īsteno, vai to vadītājiem vai darbiniekiem, ja vien nav pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.

2.   Pasākumi, kas paredzēti šajā regulā, nerada nekādu atbildību attiecīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, ja tās nezināja un tām nebija pamatotu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu pretrunā šiem aizliegumiem.”;

13)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 Ia pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumā norādīto tekstu.

Šīs regulas II pielikumu iekļauj kā Va pielikumu Regulā (EK) Nr. 329/2007.

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/28

(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2), lai īstenotu Padomes Lēmumu 2011/782/KĀDP (2011. gada 1. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (3).

(2)

Padome 2012. gada 29. novembrī pieņēma Lēmumu 2012/739/KĀDP (4), ar ko atcēla Lēmumu 2011/782/KĀDP un aizstāja to.

(3)

Lēmuma 2012/739/KĀDP darbības termiņš beidzās 2013. gada 1. jūnijā.

(4)

Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP.

(5)

Regulas (ES) Nr. 36/2012 IX pielikumā uzskaitītas preces, kam vajadzīga iepriekšēja atļauja pirms pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 36/2012 2.b pantu. Minētais saraksts būtu japapildina, iekļaujot citas preces. Būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz ražojumiem, kas identificēti kā patērētāju preces.

(6)

Uz minētajiem pasākumiem attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, un, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs šādus pasākumus piemēro vienādi, ir nepieciešamas Savienības līmeņa darbības.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 36/2012,

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

"2. pants

1.   Dalībvalsts var aizliegt vai noteikt atļaujas prasību tāda aprīkojuma eksportam, pārdošanai, piegādei vai nodošanai, kas nav uzskaitīti IA vai IX pielikumā un ko iespējams izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai šā aprīkojuma izcelsme ir Savienībā vai ārpus tās, jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā.

2.   Dalībvalsts var aizliegt vai noteikt atļaujas prasību tehniskās palīdzības, finansējuma, un finanšu palīdzības sniegšanai saistībā ar 1. punktā minēto aprīkojumu jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā.";

2)

regulas 2.a pantu aizstāj ar šādu:

"2.a pants

1.   Aizliegts:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var piešķirt atļauju saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, veikt darījumu attiecībā uz aprīkojumu, precēm vai tehnoloģijām, kas norādītas IA pielikumā, ar noteikumu, ka aprīkojums, preces vai tehnoloģijas ir paredzētas pārtikas nodrošināšanas, lauksaimniecības, medicīnas vai citiem humāniem mērķiem, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas, Savienības vai tās dalībvalstu personāla labā.";

3)

regulas 2.c panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kompetentās iestādes lēmumu, tāda aprīkojuma, preču vai tehnoloģiju konfiscēšanu un likvidāciju, kura piegāde, pārdošana, nodošana vai eksports ir aizliegts ar šīs regulas 2.a pantu, var veikt uz 1. punktā minētās personas vai vienības rēķina vai, ja šos izdevumus nevar piedzīt no minētās personas vai vienības, tos var, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piedzīt no jebkuras personas vai vienības, kura uzņemas atbildību par preču vai aprīkojuma pārvadāšanu nelikumīgas piegādes, pārdošanas nodošanas vai eksportēšanas mēģinājumā.";

4)

iekļauj šādu punktu:

"2.d pants

Dalībvalsts var aizliegt uz Sīriju eksportēt divējāda lietojuma preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 428/2009 4. panta 2. punktā, vai noteikt, ka tam ir vajadzīga atļauja.";

5)

regulas 3. pantu groza šādi:

6)

iekļauj šādu pantu:

"6.a pants

1.   Atkāpjoties no 6. panta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, var atļaut importēt, iepirkt vai transportēt jēlnaftu vai naftas produktus, vai atļaut sniegt attiecīgu finansējumu vai finanšu palīdzību, tostarp atvasinātos finanšu instrumentus, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Piemērojot 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, kompetentā iestāde pieprasa atbilstīgu informāciju par piešķirtās atļaujas izmantošanu, tostarp informāciju par darījuma partneriem.

3.   Attiecīgā dalībvalsts divās nedēļās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.;

7)

iekļauj šādu pantu:

"9.a pants

1.   Atkāpjoties no 8. un 9. panta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, var atļaut pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt svarīgākās iekārtas vai tehnoloģijas, kas norādītas VI pielikumā, vai atļaut sniegt attiecīgu tehnisku palīdzību vai starpnieku pakalpojumus, vai finansējumu vai finanšu palīdzību, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Piemērojot 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, kompetentā iestāde pieprasa atbilstīgu informāciju par piešķirtās atļaujas izmantošanu, tostarp informāciju par galalietotāju, un piegādes galamērķi.

3.   Attiecīgā dalībvalsts divās nedēļās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.";

8)

iekļauj šādu pantu:

"13.a pants

1.   Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, var atļaut piešķirt jebkādu finanšu aizdevumu vai kredītu, vai atļaut iegūt vai palielināt līdzdalību vai izveidot kopuzņēmumu ar Sīrijas personu, vienību vai struktūru, kas minēta 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Piemērojot 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, kompetentā iestāde pieprasa atbilstīgu informāciju par piešķirtās atļaujas izmantošanu, tostarp informāciju par darījuma mērķi un partneriem.

3.   Attiecīgā dalībvalsts divās nedēļās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.";

9)

iekļauj šādu pantu:

"25.a pants

1.   Atkāpjoties no 25. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, var atļaut atvērt jaunu bankas kontu vai jaunu pārstāvniecību vai izveidot jaunu filiāli vai meitasuzņēmumu, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.   Piemērojot 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, kompetentā iestāde pieprasa atbilstīgu informāciju par piešķirtās atļaujas izmantošanu, tostarp informāciju par attiecīgo darbību mērķi un partneriem.

3.   Attiecīgā dalībvalsts divās nedēļās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.";

10)

I pielikumu svītro;

11)

IX pielikumu groza šādi:

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/35

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 tika izveidota preču nomenklatūra (turpmāk “kombinētā nomenklatūra”), kas iekļauta minētās regulas I pielikumā.

(2)

Tiesas 2009. gada 17. decembra spriedumā apvienotajās lietās no C-410/08 līdz C-412/08 (Swiss Caps) tika ieviesta jauna paradigma “uztura bagātinātāju” klasifikācijai.

(3)

No vienas puses, šā sprieduma 29. punktā norādīts, ka “preces izmantošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs”. No otras puses, 32. punktā norādīts, ka fasēšana kapsulās “ir noteicošais elements, kas tām piešķir uztura bagātinātāja funkciju, jo ar to tiek noteikta pārtikas izstrādājumu deva, to uzsūkšanās veids un vieta, no kuras tās eventuāli sāks iedarboties”.

(4)

Tādējādi saskaņā ar Tiesas spriedumu produktus, ko izmanto kā uztura bagātinātājus, lai uzturētu labu organisma veselību un pašsajūtu un kas tiek fasēti kapsulās, klasificē pozīcijā 2106 kā “pārtikas izstrādājumus, kas nav minēti vai iekļauti citur”.

(5)

Tomēr varētu rasties tarifu klasifikācijas problēmas, klasificējot produktus ar vienādu sastāvu un vienādu mērķi, kas satur nomērītu devu, bet pasniegti tabletēs, pastilās vai graudiņos.

(6)

Tādējādi, lai nodrošinātu kombinētās nomenklatūras saskaņotu interpretāciju, tādu pārtikas izstrādājumu klasifikācijā, kuri safasēti nomērītās devās, piemēram, kapsulās, tabletēs, pastilās un graudiņos un kuriem ir uztura bagātinātāju īpašības, būtu jāņem vērā apvienotajās lietās no C-410/08 līdz C-412/08 (Swiss Caps) izstrādātie kritēriji.

(7)

Tādējādi, lai nodrošinātu vienotu interpretāciju visā Savienības teritorijā, kombinētās nomenklatūras 21. nodaļā būtu jāpievieno jauna papildu piezīme.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/36

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstoši 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/38

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/40

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju, kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar šādu ieroču izplatīšanas apkarošanas pasākumiem, kas ir jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(2)

Savienība aktīvi īsteno minēto stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši piešķirot finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, kurus īsteno daudzpusējas iestādes, nodrošinot tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas valstīm, kam vajadzīgi plaši ieroču izplatīšanas novēršanas pasākumi, kā arī veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lomu.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1540 (2004) (“ANO DPR 1540 (2004)”), kas bija pirmais starptautiskais instruments, kurā integrētā un vispusīgā veidā uzmanība pievērsta masu iznīcināšanas ieročiem, to piegādes līdzekļiem un ar tiem saistītajiem materiāliem. ANO DPR 1540 (2004) bija noteikti saistoši pienākumi visām valstīm, kuru mērķis ir novērst un kavēt to, ka nevalstiskas struktūras iegūst šādus ieročus un ar ieročiem saistītus materiālus. Tajā valstis tika arī aicinātas iesniegt ziņojumus Drošības padomes Komitejai, kas izveidota ar ANO DPR 1540 (2004) (“1540 komiteja”), par pasākumiem, ko tās veikušas vai iecerējušas veikt, lai īstenotu ANO DPR 1540 (2004).

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2006. gada 27. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1673 (2006) un nolēma, ka Komitejai vajadzētu stiprināt centienus, lai, izmantojot darba programmas, atbalsta pasākumus, palīdzību, dialogu un sadarbību, veicinātu ANO DPR 1540 (2004) pilnīgu īstenošanu. Tā arī aicināja 1540 komiteju kopā ar valstīm un starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām izvērtēt iespējas apmainīties ar gūto pieredzi un atziņām un to, cik pieejamas ir programmas, ar kurām varētu veicināt ANO DPR 1540 (2004) īstenošanu.

(5)

ANO Drošības padome 2011. gada 20. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1977 (2011) un nolēma uz desmit gadiem, līdz 2021. gada 25. aprīlim, pagarināt 1540 komitejas pilnvarojuma termiņu. Tā arī nolēma, ka 1540 komiteja turpina aktivizēt centienus, lai veicinātu, ka visas valstis pilnībā īsteno ANO DPR 1540 (2004), jo īpaši tādās jomās kā: a) atbildība, b) fiziskā aizsardzība, c) robežkontroles un tiesībaizsardzības iestāžu centieni un d) valsts īstenotās eksporta un kravu pārkraušanas kontroles, tostarp kontrolējot šādu eksportu un kravu pārkraušanas vajadzībām nodrošināto finansējumu un sniegtos pakalpojumus, piemēram, finansēšanas pakalpojumus.

(6)

Padomes Vienotās rīcības 2006/419/KĀDP (2006. gada 12. jūnijs), atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (1), un Padomes Vienotās rīcības 2008/368/KĀDP (2008. gada 14. maijs), atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2), īstenošana ir sekmējusi to, ka būtiski ir samazinājies tādu valstu skaits, kas nesniedz ziņojumus, kā arī tādu valstu skaits, kas nesniedz papildu informāciju, kuru 1540 komiteja lūdz, ja ir bijis iesniegts nepilnīgs ziņojums.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariāta Atbruņošanās lietu birojam, kas ir atbildīgs par materiālo un loģistikas atbalstu 1540 komitejai un tās ekspertiem, būtu jāuztic to projektu tehniskā īstenošana, kurus paredzēts īstenot saskaņā ar šo lēmumu.

(8)

Šis lēmums būtu jāīsteno saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu, ko Eiropas Komisija un ANO noslēgušas attiecībā uz Savienības finanšu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītās programmās vai projektos pārvaldību,

—

sekmēt attiecīgos valsts un reģionālā līmeņa centienus un spējas, izmantojot galvenokārt spēju veidošanas un palīdzības veicināšanas pasākumus,

—

veicināt to, ka jo īpaši tehniskās palīdzības, starptautiskās sadarbības un sabiedrības informēšanas jomās praktiski tiek īstenoti īpašie ieteikumi, kas iekļauti 2009. gada Vispārējā pārskatā par ANO DPR 1540 (2004) īstenošanas statusu,

—

pēc valstu pieprasījuma ierosināt, izstrādāt un īstenot valsts rīcības plānus.

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/45

(1)

Lēmumā 2008/633/TI ir noteikts, ka tas stājas spēkā dienā, ko nosaka Padome pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi Padomei, ka ir stājusies spēkā un ir pilnībā piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (2).

(2)

Komisija 2013. gada 2. jūlija vēstulē informēja Padomi, ka Regula (EK) Nr. 767/2008 ir stājusies spēkā un ir pilnībā piemērojama no 2011. gada 27. septembra.

(3)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3) – jomā, kas minēta 1. panta H punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu (4).

(4)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) – jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (6) 3. pantu.

(5)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) – jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta H punktā saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (8) 3. pantu.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju (Nr. 22), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums balstās uz Šengenas acquis, saskaņā ar minētā protokola 4. pantu Dānija sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā transponēs to savos valsts tiesību aktos.

(7)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(8)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Šim lēmumam nebūtu jāietekmē to dalībvalstu nostāja, attiecībā uz kurām Regula (EK) Nr. 767/2008 vēl nav stājusies spēkā. Tam it īpaši nebūtu jāietekmē Lēmuma 2008/633/TI 6. panta piemērošana attiecībā uz minētajām dalībvalstīm,

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/47

(1)

Padome 2010. gada 22. martā pieņēma Lēmumu 2010/168/KĀDP (1), ar ko Vygaudas UŠACKAS kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Afganistānā.

(2)

Padome 2013. gada 15. jūlijā pieņēma Lēmumu 2013/382/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(3)

Jauns ESĪP Afganistānā būtu jāieceļ uz pilnvaru termiņu no 2013. gada 1. septembra līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/382/KĀDP.

(5)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

23.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/48

(1)

Nolīgums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, un tajā ir A pielikums par tiesību aktiem statistikas jomā.

(2)

Statistikas jomā ir pieņemti jauni tiesību akti, un atsauces uz tiem jāiekļauj A pielikumā. Tāpēc A pielikumā jāizdara grozījumi,