ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.187.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 187

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 6. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 645/2013 (2013. gada 4. jūlijs), ar ko aizliedz ar zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Spānijā, veikt zilo tunzivju zvejas darbības Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā

2

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 646/2013 (2013. gada 4. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām

4

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 647/2013 (2013. gada 5. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

6

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/356/KĀDP

 

*

Politikas un drošības komitejas Lēmums Atalanta/2/2013 (2013. gada 2. jūlijs), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta)

8

 

 

2013/357/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi ieguldīšanai Eiropas Centrālās bankas uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā un nacionālo centrālo banku nodotajiem ārējo rezervju aktīviem ekvivalento prasījumu koriģēšanai (ECB/2013/15)

9

 

 

2013/358/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (ECB/2013/16)

13

 

 

2013/359/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 21. jūnijs) par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (ECB/2013/17)

15

 

 

2013/360/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu nodošanai starp nacionālajām centrālajām bankām un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (ECB/2013/18)

17

 

 

2013/361/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 21. jūnijs) par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (ECB/2013/19)

23

 

 

2013/362/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 21. jūnijs) par to, kā ārpus eurozonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (ECB/2013/20)

25

 

 

Labojumi

 

*

Labojumi Padomes Regulā (ES) Nr. 1220/2012 (2012. gada 3. decembris) par tirdzniecības pasākumiem, lai no 2013. līdz 2015. gadam nodrošinātu konkrētu zvejas produktu piegādi Savienības pārstrādātājiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 104/2000 un Regulu (ES) Nr. 1344/2011 (OV L 349, 19.12.2012.)

27

 

 

 

*

Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/1


Paziņojums par to, ka stājas spēkā Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana

Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko izraisa kontinentālā šelfa, jūras gultnes un tās dzīļu izpēte un izmantošana (1), ko pieņēma Madridē 1994. gada 14. oktobrī, atbilstoši protokola 32. panta 4. punktam stājās spēkā 2013. gada 29. martā.


(1)  OV L 4, 9.1.2013., 15. lpp.


REGULAS

6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/2


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 645/2013

(2013. gada 4. jūlijs),

ar ko aizliedz ar zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Spānijā, veikt zilo tunzivju zvejas darbības Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2013. gada 21. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2013, ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteikts, kādu daudzumu zilo tunzivju Eiropas Savienības zvejas kuģi un ar zivju krātiņveida lamatām 2013. gadā drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.

(2)

Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (3) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par individuālajām kvotām, kas iedalītas to kuģiem, kuri garāki par 24 metriem. Attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 m, un zivju krātiņveida lamatām dalībvalstīm Komisija jāinformē vismaz par tām kvotām, kas iedalīta ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar tamlīdzīgiem zvejas rīkiem.

(3)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zvejniecības dzīvotspēju ilgtermiņā, saskaņā ar piesardzīgo pieeju ilgtspējīgā veidā izmantojot ūdeņu dzīvos resursus.

(4)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 36. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju vai citu tās rīcībā esošo informāciju, konstatē, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā izmantotām attiecībā uz vienu vai vairākiem zvejas rīkiem vai flotēm, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un aizliedz zvejas darbības attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai konkrētajās zvejas darbībās iesaistīto floti.

(5)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka zvejas iespējas, kas zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā iedalītas ar zivju krātiņveida lamatām zvejojošiem kuģiem, kas reģistrēti Spānijā, ir pilnībā izmantotas.

(6)

Spānija 10., 12. un 19. jūnijā informēja Komisiju par to, ka ir aizliegusi veikt zvejas darbības ar četrām zivju krātiņveida lamatām, kuras 2013. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā; divām zivju krātiņveida lamatām aizliegumu piemēroja no 11. jūnija, vienām — no 12. jūnija un atlikušajām vienām — no 20. jūnija, tādējādi no 2013. gada 20. jūnija plkst. 00.00 tika aizliegts veikt visas darbības.

(7)

Neskarot iepriekš minēto Spānijas rīcību, Komisijai ir jāapstiprina, ka vēlākais no 2013. gada 20. jūnija plkst. 00.00 ir aizliegts ar zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Spānijā, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Zilo tunzivju zveja Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, ko veic ar zivju krātiņveida lamatām, kas reģistrētas Spānijā, ir aizliegta vēlākais no 2013. gada 20. jūnija plkst. 00.00.

Zilās tunzivis, kuras no minētā datuma ir nozvejotas ar minētajām krātiņveida lamatām, ir aizliegts paturēt uz kuģa, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut krastā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas locekle

Maria DAMANAKI


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 23, 25.1.2013., 1. lpp.

(3)  OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 646/2013

(2013. gada 4. jūlijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem, ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 pielikumā uzskaitītas kompetentās iestādes, kurām būtu jānosūta informācija un pieprasījumi attiecībā uz pasākumiem, ko piemēro ar minēto regulu.

(2)

Latvija lūdza, ka informācija par tās kompetento iestāžu adresēm būtu jāgroza.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 2580/2001 pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 pielikumu groza šādi.

Adrešu datus zem virsraksta “Latvija” aizstāj ar šādu tekstu:

‘Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

K.Valdemāra iela 3

Rīga LV-1395, Latvija

Tel: (+371) 67 016 201

Fax: (+371) 67 828 121

mfa.cha@mfa.gov.lv

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests

Raiņa bulvāris 15

Rīga LV-1050, Latvija

Tel: (+371) 67 044 430

Fax: (+371) 67 324 497

kd@kd.gov.lv’


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 647/2013

(2013. gada 5. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 5. jūlijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0707 00 05

MK

33,9

TR

105,8

ZZ

69,9

0709 93 10

TR

119,5

ZZ

119,5

0805 50 10

AR

89,7

TR

69,0

ZA

97,4

ZZ

85,4

0808 10 80

AR

142,5

BR

90,5

CL

138,9

CN

96,2

NZ

145,8

US

156,5

ZA

118,9

ZZ

127,0

0808 30 90

AR

116,1

CL

124,8

CN

49,9

NZ

192,6

ZA

117,1

ZZ

120,1

0809 10 00

IL

275,4

TR

205,6

ZZ

240,5

0809 29 00

TR

288,3

ZZ

288,3

0809 30

TR

236,9

ZZ

236,9

0809 40 05

IL

135,1

MA

100,4

ZA

125,3

ZZ

120,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/8


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS ATALANTA/2/2013

(2013. gada 2. jūlijs),

ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta)

(2013/356/KĀDP)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP (2008. gada 10. novembris) par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (1) un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 6. panta 1. punktu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (“PDK”) pieņemt lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (“ES spēku komandieris”).

(2)

PDK 2013. gada 22. martā pieņēma Lēmumu Atalanta/1/2013 (2), ar ko flotiles admirāli Jorge NOVO PALMA iecēla par ES spēku komandieri.

(3)

ES operācijas komandieris ir ieteicis par jauno ES spēku komandieri iecelt flotiles admirāli Peter LENSELINK, kurš nomainītu flotiles admirāli Jorge NOVO PALMA.

(4)

ES Militārā komiteja atbalsta minēto ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo flotiles admirālis Peter LENSELINK no 2013. gada 6. augusta tiek iecelts par ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem.

2. pants

Lēmumu Atalanta/1/2013 atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 6. augustā.

Briselē, 2013. gada 2. jūlijā

Politikas un drošības komitejas vārdā

priekšsēdētājs

W. STEVENS


(1)  OV L 301, 12.11.2008., 33. lpp.

(2)  Politikas un drošības komitejas Lēmums Atalanta/1/2013 (2013. gada 22. marts), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta) (OV L 87, 27.3.2013., 12. lpp.).


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/9


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi ieguldīšanai Eiropas Centrālās bankas uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā un nacionālo centrālo banku nodotajiem ārējo rezervju aktīviem ekvivalento prasījumu koriģēšanai

(ECB/2013/15)

(2013/357/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 30. pantu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai un tās nacionālā centrālā banka (NCB) – Hrvatska narodna banka – iestājas Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS), 2013. gada 21. jūnija Lēmums ECB/2013/17 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) paredz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgas (turpmāk – “kapitāla atslēga”) paplašināšanu atbilstoši ECBS Statūtu 29.3. pantam, kā arī jaunus NCB piešķirtos (paplašinātās) kapitāla atslēgas svērumus (tālāk tekstā – “kapitāla atslēgas svērumi”), kas stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

(2)

Ņemot vērā, ka kapitāla atslēgas svērumu korekcijas dēļ mainās NCB daļas parakstītajā ECB kapitālā, ir jākoriģē prasījumi, kas saskaņā ar ECBS Statūtu 30.3. pantu to dalībvalstu NCB, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā – “euro zonas NCB”), ir pret ECB un kas ir ekvivalenti euro zonas NCB ārējo rezervju aktīvu ieguldījumiem ECB pašu kapitālā (tālāk tekstā – “prasījumi”). Tādēļ ikvienai euro zonas NCB, kuras prasījumi palielinās (jo 2013. gada 1. jūlijā palielinās tās kapitāla atslēgas svērums), tas ir jākompensē ar ārējo rezervju aktīvu nodošanu ECB, savukārt ECB ar ārējo rezervju aktīvu nodošanu tas ir jākompensē ikvienai euro zonas NCB, kuras prasījumi samazinās (jo 2013. gada 1. jūlijā samazinās tās kapitāla atslēgas svērums).

(3)

No 2013. gada 1. jūlija to ārējo rezervju aktīvu limits, kurus var nodot ECB, būs ekvivalents EUR 57 951 042 976,26.

(4)

Saskaņā ar ECBS Statūtos ievērotajiem vispārīgajiem godīguma, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principiem arī tām euro zonas NCB, kuru relatīvā daļa ECBS uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā iepriekšminēto korekciju dēļ palielinās, tas ir jākompensē ar ārējo rezervju aktīvu nodošanu tām euro zonas NCB, kuru relatīvās daļas samazinās.

(5)

Lai varētu aprēķināt koriģēto vērtību euro zonas NCB daļām ECB uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā, attiecīgie euro zonas NCB kapitāla atslēgas svērumi laikposmam līdz 2013. gada 30. jūnijam un attiecīgi laikposmam no 2013. gada 1. jūlija ir jāizsaka kā procentuālā daļa no tā ECB kapitāla kopsummas, ko parakstījušas visas euro zonas NCB.

(6)

Atbilstoši tam ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar ko atceļ 2008. gada 12. decembra Lēmumu ECB/2008/27, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi iemaksām Eiropas Centrālās bankas uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā un nacionālo centrālo banku prasību koriģēšanai, kuras ekvivalentas nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2).

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)

“uzkrātā pašu kapitāla vērtība” ir ECB rezervju, pārvērtēšanas kontu un rezervēm ekvivalento uzkrājumu kopsumma (ko ECB aprēķinājusi 2013. gada 30. jūnijā), kurai pieskaitīta (vai no kuras atņemta) laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam uzkrātā ECB peļņa (vai attiecīgi zaudējumi). Neierobežojot termina “uzkrātā pašu kapitāla vērtība” vispārīgo izpratni, ECB rezerves un rezervēm ekvivalentie uzkrājumi ietver vispārīgo rezervju fondu un uzkrājumus valūtas maiņas kursu, procentu likmju un zelta cenas riskiem, kā arī kredītriskam;

b)

“nodošanas diena” ir 2013. gada 12. jūlijs;

c)

“ECB ienākumi no euro banknotēm” nozīmē to pašu, ko “ECB ienākumi no euro banknotēm apgrozībā”, kas definēti 2010. gada 25. novembra Lēmuma ECB/2010/24 par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus no apgrozībā esošajām euro banknotēm un vērtspapīru tirgu programmas ietvaros nopirktajiem vērtspapīriem (3), 1. panta c) punktā;

d)

“ECB ienākumi no VTP” nozīmē to pašu, ko “ECB ienākumi no VTP vērtspapīriem”, kas definēti Lēmuma ECB/2010/24 1. panta d) punktā.

2. pants

Ieguldījums ECB rezervēs un uzkrājumos

1.   Ja kādas euro zonas NCB daļa uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā palielinās (jo 2013. gada 1. jūlijā palielinās tās kapitāla atslēgas svērums), tad nodošanas dienā šī euro zonas NCB pārskaita uz ECB summu, kas noteikta saskaņā ar 3. punktu.

2.   Ja kādas euro zonas NCB daļa uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā samazinās (jo 2013. gada 1. jūlijā samazinās tās kapitāla atslēgas svērums), tad nodošanas dienā šī euro zonas NCB no ECB saņem summu, kas noteikta saskaņā ar 3. punktu.

3.   ECB 2013. gada 12. jūlijā aprēķina un ikvienai euro zonas NCB paziņo summu, kas šai euro zonas NCB ir jāpārskaita uz ECB (ja piemēro 1. punktu) vai attiecīgi summu, ko šī euro zonas NCB saņem no ECB (ja piemēro 2. punktu). Summas, ko pārskaita vai attiecīgi saņem, aprēķina, uzkrāto pašu kapitāla vērtību reizinot ar absolūto starpību starp attiecīgās euro zonas NCB kapitāla atslēgas svērumu 2013. gada 30. jūnijā un tās kapitāla atslēgas svērumu 2013. gada 1. jūlijā un rezultātu dalot ar 100; summas, ko pārskaita vai attiecīgi saņem, tiek noapaļotas.

4.   Summas, kas minētas 3. punktā, izsaka euro, un to pārskaitījuma termiņš ir 2013. gada 1. jūlijs, tomēr faktiski tās pārskaita nodošanas dienā.

5.   Nodošanas dienā ikviena euro zonas NCB vai ECB, kurai ir jāveic pārskaitījumi saskaņā ar 1. vai 2. punktu, atsevišķi pārskaita arī procentus (ja tādi ir), kas uzkrāti par laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz nodošanas dienai par ikvienu summu, ko pārskaita šī NCB vai attiecīgi ECB. Procentus pārskaita un saņem attiecīgie to summu pārskaitītāji vai saņēmēji, par kurām šie procenti ir uzkrājušies.

6.   Ja uzkrātā pašu kapitāla vērtība ir mazāka par nulli, tad norēķinus par summām, ko pārskaita vai attiecīgi saņem saskaņā ar 3. punktu un 5. punktu, veic virzienā, kas ir pretējs 3. punktā un 5. punktā norādītajam virzienam.

3. pants

Nodotajiem ārējo rezervju aktīviem ekvivalento prasījumu korekcija

1.   Euro zonas NCB prasījumus 2013. gada 1. jūlijā koriģē atbilstoši to attiecīgajiem koriģētajiem kapitāla atslēgas svērumiem. Euro zonas NCB prasījumu vērtība (2013. gada 1. jūlijā) ir norādīta šā lēmuma pielikuma tabulas trešajā ailē.

2.   Pamatojoties uz šo normu un nepiemērojot citas formalitātes vai tiesību aktus, tiek uzskatīts, ka 2013. gada 1. jūlijā ikviena euro zonas NCB nodod vai attiecīgi saņem prasījuma absolūto vērtību (euro izteiksmē), kas norādīta šā lēmuma pielikuma tabulas ceturtajā ailē, iepretim tās nosaukumam; “–” norāda uz prasījumu, ko attiecīgā euro zonas NCB nodod ECB, savukārt “+“ norāda uz prasījumu, ko ECB nodod attiecīgajai euro zonas NCB.

3.   Ikviena euro zonas NCB 2013. gada 1. jūlijā pārskaita vai saņem summu (absolūto vērtību euro izteiksmē), kas norādīta šā lēmuma pielikuma tabulas ceturtajā ailē, iepretim tās nosaukumam; “+” norāda uz summu, ko attiecīgā euro zonas NCB pārskaita uz ECB, savukārt “–“ norāda uz summu, ko ECB pārskaita attiecīgajai euro zonas NCB.

4. pants

Saistītie finanšu jautājumi

1.   Atkāpjoties no 2010. gada 25. novembra Lēmuma ECB/2010/23 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (4), 2. panta 1. punkta trešās daļas, Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, laikposmam no 2013. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūlijam aprēķina, balstoties uz kapitāla atslēgu, ko no 2013. gada 1. jūlija piemēro atlikumiem no kopējām euro banknotēm apgrozībā 2013. gada 28. jūnijā. Attiecībā uz laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 31. decembrim kompensējošās summas un grāmatvedības ierakstus šo summu līdzsvarošanai (saskaņā ar Lēmuma ECB/2010/23 4. panta 5. punktu) ikvienas NCB grāmatvedības uzskaitē uzrāda ar valutēšanas datumu 2013. gada 1. jūlijs.

2.   Attiecībā uz laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam ikvienas euro zonas NCB monetāros ienākumus attiecina un sadala atbilstoši kapitāla atslēgas svērumam, ko piemēro 2013. gada 30. jūnijā.

3.   ECB 2013. finanšu gada peļņu vai attiecīgi zaudējumus attiecina, balstoties uz kapitāla atslēgas svērumiem, ko piemēro 2013. gada 1. jūlijā.

4.   Jebkuri 2013. gadā gūtie ECB ienākumi no euro banknotēm un/vai ECB ienākumi no VTP tiek attiecināti un pagaidām sadalīti, balstoties uz kapitāla atslēgas svērumiem, ko piemēro 2013. gada 1. jūlijā.

5.   Ja ECB 2013. finanšu gadu noslēdz ar zaudējumiem, ECB šos zaudējumus pārrēķina ar izlīdzinošu ieskaitu pret:

a)

naudas līdzekļiem no ECB vispārīgo rezervju fonda;

b)

NCB kopējiem monetārajiem ienākumiem laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 31. decembrim – ja Padome saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

c)

NCB kopējiem monetārajiem ienākumiem laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam – ja Padome saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

6.   Ja visu NCB kopējie monetārie ienākumi laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam ir jānodod ECB, lai segtu tās zaudējumus minētajā gadā, tad papildus 2. un 3. pantā minētajiem maksājumiem veic kompensējošus maksājumus. Ikviena euro zonas NCB, kuras kapitāla atslēgas svērums 2013. gada 1. jūlijā palielinās, veic šādu maksājumu uz ECB, savukārt ECB veic šādu maksājumu ikvienai euro zonas NCB, kuras kapitāla atslēgas svērums 2013. gada 1. jūlijā samazinās. Kompensējošo maksājumu summu aprēķina šādi. Kopējos monetāros ienākumus par laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam, kurus pārskaita uz ECB, lai segtu tās zaudējumus, reizina ar attiecīgās euro zonas NCB kapitāla atslēgas svēruma (2013. gada 30. jūnijā) un kapitāla atslēgas svēruma (2013. gada 1. jūlijā) absolūto starpību, un rezultātu dala ar 100. Par kompensējošajiem maksājumiem, kas saistīti ar NCB kopējiem monetārajiem ienākumiem laikposmā no 2014. gada 1. janvāra, līdz šo maksājumu veikšanas dienai uzkrājas procenti.

7.   Papildu kompensējošos maksājumus, kas saistīti ar NCB kopējiem monetārajiem ienākumiem un kas izklāstīti 6. punktā, kā arī par tiem uzkrātos procentus maksā otrajā darbadienā pēc otrās 2014. gada februārī notikušās Padomes sanāksmes.

5. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Saskaņā ar 2. panta 5. punktu un 4. panta 6. punktu uzkrātos procentus aprēķina par katru dienu, izmantojot aprēķināšanas metodi, saskaņā ar kuru faktisko dienu skaitu dala ar 360, un piemērojot likmi, kas atbilst jaunākajai Eurosistēmas rīkotajās galveno refinansēšanas operāciju izsolēs lietotajai procentu robežlikmei.

2.   Pārskaitījumus saskaņā ar 2. panta 1., 2. un 5. punktu, 3. panta 3. punktu, 4. panta 6. un 7. punktu veic katru atsevišķi, izmantojot TARGET2.

3.   ECB un euro zonas NCB, kurām ir pienākums veikt jebkuru no 2. punktā minētajiem pārskaitījumiem, laikus dod pienācīgus norādījumus, kas vajadzīgi, lai šos pārskaitījumus veiktu laikus.

6. pants

Stāšanās spēkā un atcelšana

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

2.   Lēmums ECB/2008/27 tiek atcelts no 2013. gada 1. jūlija.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2008/27 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 15. lappusi.

(2)  OV L 21, 24.1.2009., 77. lpp.

(3)  OV L 6, 11.1.2011., 35. lpp.

(4)  OV L 35, 9.2.2011., 17. lpp.


PIELIKUMS

PRASĪJUMI, KAS EKVIVALENTI ECB NODOTAJIEM ĀRĒJO REZERVJU AKTĪVIEM

(EUR)

Euro zonas NCB

Prasījumi, kas ekvivalenti ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2013. gada 30. jūnijā)

Prasījumi, kas ekvivalenti ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2013. gada 1. jūlijā)

Nodoto pārskaitīto aktīvu summa

Nationale Bank van België /Banque Nationale de Belgique

1 397 303 846,77

1 401 024 414,99

3 720 568,22

Deutsche Bundesbank

10 909 120 274,33

10 871 789 515,48

–37 330 758,85

Eesti Pank

103 115 678,01

103 152 856,50

37 178,49

Banc Ceannais na hÉireann /Central Bank of Ireland

639 835 662,35

643 894 038,51

4 058 376,16

Bank of Greece

1 131 910 590,58

1 129 060 170,31

–2 850 420,27

Banco de España

4 783 645 755,10

4 782 873 429,96

– 772 325,14

Banque de France

8 192 338 994,75

8 190 916 316,35

–1 422 678,40

Banca d’Italia

7 198 856 881,40

7 218 961 423,55

20 104 542,15

Central Bank of Cyprus

78 863 331,39

77 248 740,29

–1 614 591,10

Banque centrale du Luxembourg

100 638 597,47

100 776 863,74

138 266,27

Bank Ċentrali ta’ Malta /Central Bank of Malta

36 407 323,18

36 798 912,29

391 589,11

De Nederlandsche Bank

2 297 463 391,20

2 298 512 217,57

1 048 826,37

Oesterreichische Nationalbank

1 118 545 877,01

1 122 511 702,45

3 965 825,44

Banco de Portugal

1 008 344 596,55

1 022 024 593,93

13 679 997,38

Banka Slovenije

189 410 251,00

189 499 910,53

89 659,53

Narodna banka Slovenska

399 443 637,59

398 761 126,72

– 682 510,87

Suomen Pankki

722 328 204,76

721 838 191,31

– 490 013,45

Kopā (1):

40 307 572 893,44

40 309 644 424,48

2 071 531,04


(1)  Noapaļošanas dēļ kopsumma var neatbilst visu norādīto skaitļu summai.


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/13


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju

(ECB/2013/16)

(2013/358/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un it īpaši to 16. pantu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai un tās nacionālā centrālā banka (NCB) – Hrvatska narodna banka – iestājas Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS), 2013. gada 21. jūnija Lēmums ECB/2013/17 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) paredz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgas (tālāk tekstā – “kapitāla atslēga”) paplašināšanu, kā arī jaunus NCB piešķirtos (paplašinātās) kapitāla atslēgas svērumus (tālāk tekstā – “kapitāla atslēgas svērumi”), kas stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

(2)

2010. gada 13. decembra Lēmuma ECB/2010/29 par euro banknošu emisiju (2) 1. panta d) punktā ir definēts termins “banknošu sadales atslēga”, atsaucoties uz minētā lēmuma I pielikumu, kurā konkretizēta banknošu sadales atslēga, ko piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Tā kā no 2013. gada 1. jūlija piemēro jaunus kapitāla atslēgas svērumus, Lēmums ECB/2010/29 ir jāgroza, lai noteiktu banknošu sadales atslēgu, ko piemēro no 2013. gada 1. jūlija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījums

1.   Lēmuma ECB/2010/29 1. panta d) punkta pēdējais teikums tiek aizstāts ar šādu teikumu: “Šā lēmuma I pielikumā ir konkretizēta banknošu sadales atslēga, ko piemēro no 2013. gada 1. jūlija.”

2.   Lēmuma ECB/2010/29 I pielikums tiek aizstāts ar tekstu, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 15. lpp.

(2)  OV L 35, 9.2.2011., 26. lpp.


PIELIKUMS

BANKNOŠU SADALES ATSLĒGA (NO 2013. GADA 1. JŪLIJA)

Eiropas Centrālā banka

8,0000 %

Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique

3,1975 %

Deutsche Bundesbank

24,8130 %

Eesti Pank

0,2355 %

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland

1,4695 %

Bank of Greece

2,5770 %

Banco de España

10,916 %

Banque de France

18,6945 %

Banca d’Italia

16,4760 %

Central Bank of Cyprus

0,1765 %

Banque centrale du Luxembourg

0,2300 %

Bank Ċentrali ta’ Malta / Central Bank of Malta

0,0840 %

De Nederlandsche Bank

5,2460 %

Oesterreichische Nationalbank

2,5620 %

Banco de Portugal

2,3325 %

Banka Slovenije

0,4325 %

Národná banka Slovenska

0,9100 %

Suomen Pankki

1,6475 %

KOPĀ

100,0000 %


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/15


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs)

par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā

(ECB/2013/17)

(2013/359/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 29.4. un 48.3. pantu,

ņemot vērā saskaņā ar ECBS Statūtu 46.2. panta ceturto ievilkumu sniegto Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes atbalstu,

tā kā:

(1)

2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/23 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) noteica svērumus ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā (tālāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēgas svērumi” un “kapitāla atslēga”), kurus no 2009. gada 1. janvāra piemēro attiecībā uz nacionālajām centrālajām bankām (NCB), kas 2009. gada 1. janvārī bija Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces.

(2)

Ņemot vērā, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai un tās NCB – Hrvatska narodna banka – iestājas ECBS, līdz ar to saskaņā ar ECBS Statūtu 48.3. pantu automātiski ir jāpalielina ECB parakstītais kapitāls. Lai veiktu šo palielinājumu, ikvienas NCB, kas 2013. gada 1. jūlijā būs ECBS dalībniece, kapitāla atslēgas svērums ir jāaprēķina pēc analoģijas ar ECBS Statūtu 29.1. pantu un atbilstoši to 29.2. pantam.

(3)

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 15. jūlija Lēmumu 2003/517/EK par statistikas datiem, kas jāizmanto Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgas koriģēšanai (2), Eiropas Komisija ir iesniegusi ECB statistikas datus, kas ir jāizmanto, lai aprēķinātu koriģēto kapitāla atslēgu.

(4)

Pēc analoģijas ar Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes reglamenta (3) 3.5. un 6.6. pantu un ņemot vērā Ģenerālpadomes atbalstu šā lēmuma izstrādē, Hrvatska narodna banka prezidentam pirms šā lēmuma pieņemšanas bija iespēja sniegt savus apsvērumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Noapaļošana

Ja Eiropas Komisija sniedz pārskatītus statistikas datus, kas jāizmanto kapitāla atslēgas koriģēšanai, un skaitļu kopsumma nav vienāda ar 100 %, tad starpību kompensē šādi: i) ja kopsumma ir mazāka par 100 %, tad mazākajai daļai (vai daļām pieaugošā secībā) tikmēr pieskaita 0,0001 procentu punktu, līdz ir sasniegti tieši 100 %; vai ii) ja kopsumma ir lielāka par 100 %, tad no lielākās daļas (vai daļām dilstošā secībā) tikmēr atņem 0,0001 procentu punktu, līdz ir sasniegti tieši 100 %.

2. pants

Kapitāla atslēgas svērumi

No 2013. gada 1. jūlija attiecībā uz NCB ir spēkā šādi ECBS Statūtu 29. pantā minētās kapitāla atslēgas svērumi:

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique

2,4176 %

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

0,8644 %

Česká národní banka

1,4539 %

Danmarks Nationalbank

1,4754 %

Deutsche Bundesbank

18,7603 %

Eesti Pank

0,1780 %

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland

1,1111 %

Bank of Greece

1,9483 %

Banco de España

8,2533 %

Banque de France

14,1342 %

Hrvatska narodna banka

0,5945 %

Banca d’Italia

12,4570 %

Central Bank of Cyprus

0,1333 %

Latvijas Banka

0,2742 %

Lietuvos bankas

0,4093 %

Banque centrale du Luxembourg

0,1739 %

Magyar Nemzeti Bank

1,3740 %

Bank Ċentrali ta’ Malta / Central Bank of Malta

0,0635 %

De Nederlandsche Bank

3,9663 %

Oesterreichische Nationalbank

1,9370 %

Narodowy Bank Polski

4,8581 %

Banco de Portugal

1,7636 %

Banca Națională a României

2,4449 %

Banka Slovenije

0,3270 %

Národná banka Slovenska

0,6881 %

Suomen Pankki

1,2456 %

Sveriges riksbank

2,2612 %

Bank of England

14,4320 %

3. pants

Stāšanās spēkā un atcelšana

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

2.   Lēmums ECB/2008/23 tiek atcelts no 2013. gada 1. jūlija.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2008/23 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 21, 24.1.2009., 66. lpp.

(2)  OV L 181, 19.7.2003., 43. lpp.

(3)  2004. gada 17. jūnija Lēmums ECB/2004/12, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes reglamentu (OV L 230, 30.6.2004., 61. lpp.).


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/17


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu nodošanai starp nacionālajām centrālajām bankām un apmaksātā kapitāla koriģēšanai

(ECB/2013/18)

(2013/360/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un it īpaši to 28.5. pantu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai un tās nacionālā centrālā banka (NCB) – Hrvatska narodna banka – iestājas Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS), 2013. gada 21. jūnija Lēmums ECB/2013/17 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) paredz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgas (tālāk tekstā – “kapitāla atslēga”) paplašināšanu atbilstoši ECBS Statūtu 29.3. pantam, kā arī jaunus NCB piešķirtos (paplašinātās) kapitāla atslēgas svērumus (tālāk tekstā – “kapitāla atslēgas svērumi”), kas stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā. Šīs korekcijas dēļ ECB Padomei ir jāpieņem noteikumi un nosacījumi kapitāla daļu nodošanai 2013. gada 30. jūnijā starp NCB, kas ir ECBS dalībnieces, lai nodrošinātu, ka šo daļu sadalījums atbilst veiktajām korekcijām. Tādēļ ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar ko 2013. gada 1. jūlijā atceļ 2008. gada 12. decembra Lēmumu ECB/2008/25, ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu pārvedumiem nacionālo centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (2).

(2)

Hrvatska narodna banka iestāsies ECBS ne agrāk kā 2013. gada 1. jūlijā; līdz ar to šajā gadījumā kapitāla daļu nodošana saskaņā ar ECBS Statūtu 28.5. pantu uz to neattiecas.

(3)

2013. gada 21. jūnija Lēmumā ECB/2010/19 par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (3), ir noteikts, kādā veidā un kādā apmērā to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā – “euro zonas NCB”) ir pienākums apmaksāt ECB kapitālu, ņemot vērā paplašināto kapitāla atslēgu. 2013. gada 21. jūnija Lēmumā ECB/2013/20 par to, kā ārpus euro zonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (4), ir noteikta procentuālā daļa, ko 2013. gada 1. jūlijā apmaksā to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta nav euro (tālāk tekstā – “ārpus euro zonas NCB”), ņemot vērā paplašināto kapitāla atslēgu.

(4)

Euro zonas NCB saskaņā ar 2010. gada 13. decembra Lēmumu ECB/2010/27 par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (5), jau ir apmaksājušas savas daļas ECB parakstītajā kapitālā. Ņemot to vērā, Lēmuma ECB/2013/19 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka euro zonas NCB papildus pārskaita uz ECB tādu summu vai attiecīgi saņem atpakaļ no ECB tādu summu, lai rezultāts atbilstu Lēmuma ECB/2013/19 1. panta tabulā norādītajām summām. Lēmums ECB/2010/27 papildina 2008. gada 12. decembra Lēmumu ECB/2008/24, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās nacionālās centrālās bankas (6).

(5)

Līdzīgi tam ārpus euro zonas NCB (izņemot Hrvatska narodna banka) saskaņā ar 2010. gada 13. decembra Lēmumu ECB/2010/28 par to, kā ārpus euro zonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (7), jau ir apmaksājušas procentuālu daļu no savām daļām ECB parakstītajā kapitālā. Ņemot to vērā, Lēmuma ECB/2013/20 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikviena no tām papildus pārskaita uz ECB tādu summu vai attiecīgi saņem atpakaļ no ECB tādu summu, lai rezultāts atbilstu Lēmuma ECB/2013/20 1. panta tabulas trešajā ailē norādītajām summām. Lēmuma ECB/2013/20 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka Hrvatska narodna banka pārskaita uz ECB summu, kas norādīta minētā lēmuma 1. panta tabulas trešajā ailē, iepretim tās nosaukumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kapitāla daļu nodošana

Ņemot vērā to, kādu ECB kapitāla daļu ikviena NCB (izņemot Hrvatska narodna banka) būs parakstījusi 2013. gada 30. jūnijā un kādu ECB kapitāla daļu ikviena NCB 2013. gada 1. jūlijā parakstīs atbilstoši kapitāla atslēgas svēruma korekcijai, kas noteikta Lēmuma ECB/2013/17 2. pantā, NCB savstarpēji nodod kapitāla daļas, izmantojot pārvedumus uz ECB vai attiecīgi no ECB, lai nodrošinātu, ka kapitāla daļu sadalījums 2013. gada 1. jūlijā atbilst koriģētajiem svērumiem. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka ikviena NCB, pamatojoties uz šo normu un nepiemērojot citas formalitātes vai tiesību aktus, 2013. gada 1. jūlijā nodod vai attiecīgi saņem ECB parakstītā kapitāla daļu, kas norādīta šā lēmuma I pielikuma tabulas ceturtajā ailē, iepretim tās nosaukumam; “+” norāda uz kapitāla daļu, ko ECB nodod attiecīgajai NCB, savukārt “–“ norāda uz kapitāla daļu, ko attiecīgā NCB nodod ECB.

2. pants

Apmaksātā kapitāla korekcija

Ņemot vērā to, kādu ECB kapitāla daļu ikviena NCB ir apmaksājusi un kādu ECB kapitāla daļu ikviena NCB apmaksā 2013. gada 1. jūlijā, kā to attiecībā uz euro zonas NCB paredz Lēmuma ECB/2013/19 1. pants, bet attiecībā uz ārpus euro zonas NCB – Lēmuma ECB/2013/20 1. pants, ikviena NCB 2013. gada 1. jūlijā pārskaita vai attiecīgi saņem neto summu, kas norādīta šā lēmuma II pielikuma tabulas ceturtajā ailē, iepretim tās nosaukumam; “+” norāda uz summu, ko attiecīgā NCB pārskaita uz ECB, savukārt “–“ norāda uz summu, ko ECB pārskaita attiecīgajai NCB.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Pārskaitījumus, kas norādīti 2. pantā, veic, izmantojot TARGET2.

2.   Ja kādai NCB nav piekļuves TARGET2, 2. pantā minētās summas pārskaita uz kontu, ko pienācīgā laikā dara zināmu ECB vai NCB.

3.   Ja 2013. gada 1. jūlijā netiek veikts maksājums, tad procentus, kas uzkrājas par laiku no 2013. gada 1. jūlija līdz samaksai dienai, aprēķina par katru dienu, izmantojot aprēķināšanas metodi, saskaņā ar kuru faktisko dienu skaitu dala ar 360, un piemērojot likmi, kas vienāda ar jaunāko Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs lietoto procentu robežlikmi. Šos procentus pārskaita vai saņem to summu pārskaitītāji vai attiecīgi saņēmēji, par kurām šie procenti uzkrājas. 2. pantā minētās summas un procentus maksā, veicot divas atsevišķas norēķinu operācijas.

4.   ECB un tās NCB, kurām ir pienākums veikt pārskaitījumus saskaņā ar 2. pantu, laikus dod pienācīgus norādījumus, lai laikus varētu veikt šādus pārskaitījumus.

4. pants

Stāšanās spēkā un atcelšana

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

2.   Lēmums ECB/2008/25 tiek atcelts no 2013. gada 1. jūlija.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2008/25 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 15. lappusi.

(2)  OV L 21, 24.1.2009., 71. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23. lappusi.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25. lappusi.

(5)  OV L 11, 15.1.2011., 54. lpp.

(6)  OV L 21, 24.1.2009., 69. lpp.

(7)  OV L 11, 15.1.2011., 56. lpp.


I PIELIKUMS

NCB PARAKSTĪTAIS KAPITĀLS

(EUR)

 

Parakstītā daļa (2013. gada 30. jūnijā)

Parakstītā daļa (no 2013. gada 1. jūlija)

Nododamā daļa

Euro zonas NCB

Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique

261 010 384,68

261 705 370,91

694 986,23

Deutsche Bundesbank

2 037 777 027,43

2 030 803 801,28

–6 973 226,15

Eesti Pank

19 261 567,80

19 268 512,58

6 944,78

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland

119 518 566,24

120 276 653,55

758 087,31

Bank of Greece

211 436 059,06

210 903 612,74

– 532 446,32

Banco de España

893 564 575,51

893 420 308,48

– 144 267,03

Banque de France

1 530 293 899,48

1 530 028 149,23

– 265 750,25

Banca d’Italia

1 344 715 688,14

1 348 471 130,66

3 755 442,52

Central Bank of Cyprus

14 731 333,14

14 429 734,42

– 301 598,72

Banque centrale du Luxembourg

18 798 859,75

18 824 687,29

25 827,54

Bank Ċentrali ta’ Malta / Central Bank of Malta

6 800 732,32

6 873 879,49

73 147,17

De Nederlandsche Bank

429 156 339,12

429 352 255,40

195 916,28

Oesterreichische Nationalbank

208 939 587,70

209 680 386,94

740 799,24

Banco de Portugal

188 354 459,65

190 909 824,68

2 555 365,03

Banka Slovenije

35 381 025,10

35 397 773,12

16 748,02

Narodna banka Slovenska

74 614 363,76

74 486 873,65

– 127 490,11

Suomen Pankki

134 927 820,48

134 836 288,06

–91 532,42

Ārpus euro zonas NCB

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

93 467 026,77

93 571 361,11

104 334,34

Česká národní banka

155 728 161,57

157 384 777,79

1 656 616,22

Danmarks Nationalbank

159 634 278,39

159 712 154,31

77 875,92

Hrvatska narodna banka

0,00

64 354 667,03

64 354 667,03

Latvijas Banka

30 527 970,87

29 682 169,38

– 845 801,49

Lietuvos bankas

45 797 336,63

44 306 753,94

–1 490 582,69

Magyar Nemzeti Bank

149 099 599,69

148 735 597,14

– 364 002,55

Narodowy Bank Polski

526 776 977,72

525 889 668,45

– 887 309,27

Banca Națională a României

265 196 278,46

264 660 597,84

– 535 680,62

Sveriges riksbank

242 997 052,56

244 775 059,86

1 778 007,30

Bank of England

1 562 145 430,59

1 562 265 020,29

119 589,70

Kopā (1):

10 760 652 402,58

10 825 007 069,61

64 354 667,03


(1)  Noapaļošanas dēļ kopsumma var neatbilst visu norādīto skaitļu summai.


II PIELIKUMS

NCB APMAKSĀTAIS KAPITĀLS

(EUR)

 

Apmaksātā daļa (2013. gada 30. jūnijā)

Apmaksātā daļa (no 2013. gada 1. jūlija)

Pārskaitījuma summa

Euro zonas NCB

Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique

261 010 384,68

261 705 370,91

694 986,23

Deutsche Bundesbank

2 037 777 027,43

2 030 803 801,28

–6 973 226,15

Eesti Pank

19 261 567,80

19 268 512,58

6 944,78

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland

119 518 566,24

120 276 653,55

758 087,31

Bank of Greece

211 436 059,06

210 903 612,74

– 532 446,32

Banco de España

893 564 575,51

893 420 308,48

– 144 267,03

Banque de France

1 530 293 899,48

1 530 028 149,23

– 265 750,25

Banca d’Italia

1 344 715 688,14

1 348 471 130,66

3 755 442,52

Central Bank of Cyprus

14 731 333,14

14 429 734,42

– 301 598,72

Banque centrale du Luxembourg

18 798 859,75

18 824 687,29

25 827,54

Bank Ċentrali ta’ Malta / Central Bank of Malta

6 800 732,32

6 873 879,49

73 147,17

De Nederlandsche Bank

429 156 339,12

429 352 255,40

195 916,28

Oesterreichische Nationalbank

208 939 587,70

209 680 386,94

740 799,24

Banco de Portugal

188 354 459,65

190 909 824,68

2 555 365,03

Banka Slovenije

35 381 025,10

35 397 773,12

16 748,02

Narodna banka Slovenska

74 614 363,76

74 486 873,65

– 127 490,11

Suomen Pankki

134 927 820,48

134 836 288,06

–91 532,42

Ārpus euro zonas NCB

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

3 505 013,50

3 508 926,04

3 912,54

Česká národní banka

5 839 806,06

5 901 929,17

62 123,11

Danmarks Nationalbank

5 986 285,44

5 989 205,79

2 920,35

Hrvatska narodna banka

0,00

2 413 300,01

2 413 300,01

Latvijas Banka

1 144 798,91

1 113 081,35

–31 717,56

Lietuvos bankas

1 717 400,12

1 661 503,27

–55 896,85

Magyar Nemzeti Bank

5 591 234,99

5 577 584,89

–13 650,10

Narodowy Bank Polski

19 754 136,66

19 720 862,57

–33 274,09

Banca Națională a României

9 944 860,44

9 924 772,42

–20 088,02

Sveriges Riksbank

9 112 389,47

9 179 064,74

66 675,27

Bank of England

58 580 453,65

58 584 938,26

4 484,61

Kopā (1):

7 650 458 668,60

7 653 244 410,99

2 785 742,39


(1)  Noapaļošanas dēļ kopsumma var neatbilst visu norādīto skaitļu summai.


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/23


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs)

par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu

(ECB/2013/19)

(2013/361/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 28.3. pantu,

tā kā:

(1)

2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/24, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās nacionālās centrālās bankas (1), noteica, kādā veidā un kādā apmērā to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā –“eurozonas NCB”), ir pienākums 2009. gada 1. janvārī apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālu. Lēmums ECB/2008/24 tika papildināts ar 2010. gada 13. decembra Lēmumu ECB/2010/27 par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (2).

(2)

Ņemot vērā, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai un tās nacionālā centrālā banka (NCB) – Hrvatska narodna banka – iestājas Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS), 2013. gada 21. jūnija Lēmums ECB/2013/17 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (3) paredz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgas (tālāk tekstā – “kapitāla atslēga”) paplašināšanu atbilstoši ECBS Statūtu 29.1. pantam, kā arī jaunus NCB piešķirtos (paplašinātās) kapitāla atslēgas svērumus (tālāk tekstā – “kapitāla atslēgas svērumi”), kas stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

(3)

No 2013. gada 1. jūlija ECB parakstītais kapitāls būs 10 825 007 069,61 euro.

(4)

ECB kapitāla atslēgas paplašināšanas dēļ ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar kuru 2013. gada 1. jūlijā atceļ Lēmumu ECB/2008/24 un Lēmumu ECB/2010/27 un nosaka, kādā veidā un kādā apmērā eurozonas NCB 2013. gada 1. jūlijā apmaksā ECB kapitālu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Parakstītā un apmaksātā kapitāla apmērs un veids

Ikviena eurozonas NCB 2013. gada 1. jūlijā pilnā apmērā apmaksā tās parakstīto ECB kapitālu.

Ņemot vērā Lēmuma ECB/2013/17 2. pantā noteiktos kapitāla atslēgas svērumus, ikvienas eurozonas NCB kopējais parakstītais un apmaksātais kapitāls atbilst attiecīgajai summai, kas norādīta šajā tabulā, iepretim tās nosaukumam:

Eurozonas NCB

EUR

Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique

261 705 370,91

Deutsche Bundesbank

2 030 803 801,28

Eesti Pank

19 268 512,58

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland

120 276 653,55

Bank of Greece

210 903 612,74

Banco de España

893 420 308,48

Banque de France

1 530 028 149,23

Banca d’Italia

1 348 471 130,66

Central Bank of Cyprus

14 429 734,42

Banque centrale du Luxembourg

18 824 687,29

Bank Ċentrali ta’ Malta / Central Bank of Malta

6 873 879,49

De Nederlandsche Bank

429 352 255,40

Oesterreichische Nationalbank

209 680 386,94

Banco de Portugal

190 909 824,68

Banka Slovenije

35 397 773,12

Národná banka Slovenska

74 486 873,65

Suomen Pankki

134 836 288,06

2. pants

Apmaksātā kapitāla korekcija

1.   Ņemot vērā, ka ikviena eurozonas NCB jau ir pilnā apmērā apmaksājusi savu daļu ECB parakstītajā kapitālā, kas saskaņā ar Lēmumu ECB/2008/24 un Lēmumu ECB/2010/27 ir spēkā līdz 2013. gada 30. jūnijam, ikviena eurozonas NCB papildus pārskaita uz ECB tādu summu vai attiecīgi saņem atpakaļ no ECB tādu summu, lai rezultāts atbilstu 1. panta tabulā norādītajām summām.

2.   Šajā pantā paredzētos pārskaitījumus veic saskaņā ar 2013. gada 21. jūnija Lēmumu ECB/2013/18, ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālas bankas kapitāla daļu nodošanai starp nacionālajām centrālajām bankām un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (4).

3. pants

Stāšanās spēkā un atcelšana

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

2.   Lēmums ECB/2008/24 un Lēmums ECB/2010/27 tiek atcelts no 2013. gada 1. jūlija.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2008/24 vai Lēmumu ECB/2010/27 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 21, 24.1.2009., 69. lpp.

(2)  OV L 11, 15.1.2011., 54. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 15. lpp..

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 17. lpp.


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/25


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs)

par to, kā ārpus eurozonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu

(ECB/2013/20)

(2013/362/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ĢENERĀLPADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 47. pantu,

tā kā:

(1)

ECBS Statūtu 47. pants nosaka, ka to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, uz kurām attiecas izņēmums (tālāk tekstā – “ārpus eurozonas NCB”), neapmaksā kapitālu, ko tās parakstījušas, ja vien Ģenerālpadome ar balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no Eiropas Centrālās bankas (ECB) parakstītā kapitāla un vismaz pusi no akcionāriem, nenolemj, ka konkrēta minimālā procentuālā daļa no parakstītā kapitāla ir jāapmaksā kā ieguldījums, ar ko sedz ECB darbības izmaksas.

(2)

2010. gada 13. decembra Lēmuma ECB/2010/28 par to, kā ārpus eurozonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (1), 1. pantā ir noteikts, ka ikviena ārpus eurozonas NCB 2010. gada 29. decembrī apmaksā 3,75 % no savas daļas ECB parakstītajā kapitālā.

(3)

Ņemot vērā, ka 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai un tās nacionālā centrālā banka (NCB) – Hrvatska narodna banka – iestājas Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS), 2013. gada 21. jūnija Lēmums ECB/2013/17 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (2) paredz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgas (tālāk tekstā – “kapitāla atslēga”) paplašināšanu atbilstoši ECBS Statūtu 29.1. pantam, kā arī jaunus NCB piešķirtos (paplašinātās) kapitāla atslēgas svērumus (tālāk tekstā – “kapitāla atslēgas svērumi”), kas stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

(4)

No 2013. gada 1. jūlija ECB parakstītais kapitāls būs 10 825 007 069,61 euro.

(5)

Kapitāla atslēgas paplašināšanas dēļ ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar ko 2013. gada 1. jūlijā atceļ Lēmumu ECB/2010/28 un nosaka ECB parakstītā kapitāla procentuālo daļu, ko ārpus eurozonas NCB apmaksā 2013. gada 1. jūlijā.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes reglamenta (3) 3.5. pantu Hrvatska narodna banka vadītājam pirms šā lēmuma pieņemšanas bija iespēja sniegt savus apsvērumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Parakstītā un apmaksātā kapitāla apmērs un veids

Ikviena ārpus eurozonas NCB 2013. gada 1. jūlijā apmaksā 3,75 % no savas daļas ECB parakstītajā kapitālā. Ņemot vērā Lēmuma ECB/2013/17 2. pantā noteiktos jaunos kapitāla atslēgas svērumus, ikvienas ārpus eurozonas NCB kopējais parakstītais kapitāls un kopējais apmaksātais kapitāls ir vienāds ar attiecīgo summu, kas norādīta šajā tabulā, iepretim tās nosaukumam:

(EUR)

Ārpus eurozonas NCB

Parakstītais kapitāls (2013. gada 1. jūlijā)

Apmaksātais kapitāls (2013. gada 1. jūlijā)

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

93 571 361,11

3 508 926,04

Česká národní banka

157 384 777,79

5 901 929,17

Danmarks Nationalbank

159 712 154,31

5 989 205,79

Hrvatska narodna banka

64 354 667,03

2 413 300,01

Latvijas Banka

29 682 169,38

1 113 081,35

Lietuvos bankas

44 306 753,94

1 661 503,27

Magyar Nemzeti Bank

148 735 597,14

5 577 584,89

Narodowy Bank Polski

525 889 668,45

19 720 862,57

Banca Națională a României

264 660 597,84

9 924 772,42

Sveriges riksbank

244 775 059,86

9 179 064,74

Bank of England

1 562 265 020,29

58 584 938,26

2. pants

Apmaksātā kapitāla korekcija

1.   Ņemot vērā, ka saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/28 ikviena ārpus eurozonas NCB (izņemot Hrvatska narodna banka) jau ir apmaksājusi 3,75 % no savas daļas ECB parakstītajā kapitālā (uz 2013. gada 30. jūniju), ikviena no tām papildus pārskaita uz ECB tādu summu vai attiecīgi saņem atpakaļ no ECB tādu summu, lai rezultāts atbilstu 1. panta tabulas trešajā ailē norādītajām summām.

2.   Hrvatska narodna banka pārskaita uz ECB summu, kas norādīta 1. panta tabulas trešajā ailē, iepretim tās nosaukumam.

3.   Šajā pantā paredzētos pārskaitījumus veic saskaņā ar 2013. gada 21. jūnija Lēmumu ECB/2013/18, ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālas bankas kapitāla daļu nodošanai starp nacionālajām centrālajām bankām un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (4).

3. pants

Stāšanās spēkā un atcelšana

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

2.   Lēmums ECB/2010/28 tiek atcelts no 2013. gada 1. jūlija.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2010/28 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 21. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 11, 15.1.2011., 56. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 15. lpp.

(3)  2004. gada 17. jūnija Lēmums ECB/2004/12, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes reglamentu (OV L 230, 30.6.2004., 61. lpp.).

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 17. lpp.


Labojumi

6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/27


Labojumi Padomes Regulā (ES) Nr. 1220/2012 (2012. gada 3. decembris) par tirdzniecības pasākumiem, lai no 2013. līdz 2015. gadam nodrošinātu konkrētu zvejas produktu piegādi Savienības pārstrādātājiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 104/2000 un Regulu (ES) Nr. 1344/2011

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 349, 2012. gada 19. decembris )

6. lappusē, pielikumā, kārtas Nr. 09.2798, ceturtajā slejā “Apraksts”:

tekstu:

Pandalus borealis sugas garneles čaulā, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei (1) (2) (4)”

lasīt šādi:

Pandalus borealis sugas garneles čaulā, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei (1) (2)”.

7. lappusē, pielikumā, kārtas Nr. 09.2762, otrajā slejā “KN kods”:

tekstu:

“ex 0306 11 90

ex 0306 21 90”

lasīt šādi:

“ex 0306 11 90

ex 0306 21 90

ex 0306 11 10”.

7. lappusē, pielikumā, kārtas Nr. 09.2762, trešajā slejā “TARIC kods”:

tekstu:

“10

10”

lasīt šādi:

“10

10

10”.


6.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/s3


PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM

Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

Saskaņā ar Padomes 2013. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.), sākot ar 2013. gada 1. jūliju, vienīgi elektroniskā formātā publicētais Oficiālais Vēstnesis ir autentisks un rada juridiskas sekas.

Ja neparedzētu un ārkārtas apstākļu dēļ Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu nav iespējams publicēt, iespiestais izdevums ir autentisks un rada juridiskas sekas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 216/2013 3. panta nosacījumiem.