25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 596/2013

(2013. gada 24. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2002/402/KĀDP (2002. gada 27. maijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret organizācijas Al-Qaida locekļiem un citām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām, kuras saistītas ar tiem (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Kopējā nostāja 2002/402/KĀDP paredz konkrētus ierobežojošus pasākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DPR) Rezolūcijām 1267 (1999) un 1333 (2000), kuras regulāri atjaunina Sankciju komiteja, kas izveidota saskaņā ar ANO DPR 1267 (1999) un 1989 (2011). Ar Lēmumu 2011/487/KĀDP (2), kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, ir izdarīti grozījumi Kopējā nostājā 2002/402/KĀDP attiecībā uz tās darbības jomu. Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 881/2002 (3), ar kuru paredz iesaldēt līdzekļus un saimnieciskos resursus konkrētām personām, vienībām vai grupām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja ("Sankciju komiteja") 2013. gada 21. februārī saskaņā ar ANO DPR 2083 (2012) 32. punktu nolēma svītrot vienu fizisko personu no to personu, vienību vai grupu saraksta, uz kurām attiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tomēr Sankciju komiteja nolēma, ka pirms atcelt tādu aktīvu iesaldēšanu, kas bija iesaldēti saistībā ar minētās personas iekļaušanu sarakstā, dalībvalstīm ir jāiesniedz Sankciju komitejai pieprasījumu atcelt šādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu un sniedz garantijas, ka šādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiks tieši vai netieši nodoti kādai sarakstā iekļautai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai grupai vai ka citādi izmantoti teroristiskiem mērķiem, atbilstīgi ANO DPR 1373 (2001).

(3)	Lai nodrošinātu Sankciju komitejas lēmuma efektīvu īstenošanu, ir nepieciešams saglabāt konkrētus ierobežojumus attiecībā uz minētās personas līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem un paredzēt papildu atbrīvojumu no līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem saskaņā ar ANO DPR 2083 (2012) 32. punktu.

(4)	Šis pasākums ir tāds, uz ko attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības šī pasākuma īstenošanai, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs to piemēro vienādi.

(5)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 881/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 881/2002 groza šādi.

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktā pēc atsauces uz I pielikumu pievieno šādus vārdus: "un Ia pielikums";

pievieno šādu punktu:

“3.a Ia pielikumā ir norādīta viena fiziska persona, ko iepriekš ir iekļāvusi Drošības padome un kas iepriekš ir bijusi ietverta I pielikumā, un attiecībā uz kuru Drošības padome ir nolēmusi, ka ir jāpiemēro speciāli nosacījumi, atbrīvojot līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas bija iesaldēti saskaņā ar šīs personas iekļaušanu I pielikumā.”

2.a panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Regulas 2. pantu nepiemēro līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, ja:

kāda no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas minētas II pielikumā, pēc ieinteresētās fiziskas vai juridiskas personas lūguma ir noteikusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

i)	nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, ietverot maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm, ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmijas un komunālo pakalpojumu maksājumus;

ii)	paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem;

iii)	paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai maksai par pakalpojumu par līdzekļu vai saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu vai saglabāšanu;

iv)	nepieciešami ārkārtas izdevumiem; vai

v)	bijuši iesaldēti saskaņā ar fiziskas personas iekļaušanu I pielikumā, kā norādīts Ia pielikuma sarakstā; un

punkta a) apakšpunktā minētais nolēmums ir paziņots Sankciju komitejai; un

i)	pēc paziņojuma iesniegšanas Sankciju komiteja trīs darbdienu laikā noraidījusi nolēmumu saskaņā ar a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktu;

ii)	Sankciju komiteja ir apstiprinājusi nolēmumu saskaņā ar a) apakšpunkta iv) punktu; vai

iii)

nolēmums ir pieņemts saskaņā ar a) apakšpunkta v) punktu un attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas minēta II pielikumā, ir sniegusi garantijas Sankciju komitejai par to, ka šie līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiks tieši vai netieši nodoti nevienai fiziskai vai juridiskai personai, organizācijai, iestādei vai grupai, kas uzskaitītas I pielikumā, vai citādi izmantotas teroristiskiem mērķiem, saskaņā ar ANO DPR 1373 (2001), un neviens Sankciju komitejas loceklis 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nav izteicis iebildumus pret šo nolēmumu.”

3)	7. panta 1. punkta a) apakšpunktā pēc atsauces uz I pielikumu pievieno: "un Ia pielikumu";

4)	7.d panta 2. punktā tekstu "I pielikumā norāda" aizstāj ar šādu: "I un Ia pielikumā norāda";

5)	I pielikums tiek grozīts atbilstīgi šīs regulas I pielikumam;

6)	Saskaņā ar šīs regulas II pielikumu tiek pievienots jauns pielikums.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2013. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 139, 29.5.2002., 4. lpp.

(2) OV L 199, 2.8.2011., 73. lpp.

(3) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikuma sadaļā "Fiziskās personas" svītro šādu ierakstu:

“Usama Muhammed Awad Bin Laden (alias a) Usama Bin Muhammed Bin Awad, Osama Bin Laden, b) Ben Laden Osama, c) Ben Laden Ossama, d) Ben Laden Usama, e) Bin Laden Osama Mohamed Awdh, f) Bin Laden Usamah Bin Muhammad, g) Shaykh Usama Bin Ladin, h) Usamah Bin Muhammad Bin Ladin, i) Usama bin Laden, j) Usama bin Ladin, k) Osama bin Ladin, l) Osama bin Muhammad bin Awad bin Ladin, m) Usama bin Muhammad bin Awad bin Ladin, n) Abu Abdallah Abd Al Hakim, o) Al Qaqa). Tituls: a) Shaykh, b) Hajj. Dzimšanas datums: a) 30.7.1957., b) 28.7.1957., c) 10.3.1957., d) 1.1.1957., e) 1956., f) 1957. Dzimšanas vieta: a) Džida, Saūda Arābija, b) Jemena. Valstspiederība: Saūda Arābijas pilsonība atņemta, Taliban režīms piešķīris Afganistānas valstspiederību. Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2011. gada maijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 25.1.2001.”

II PIELIKUMS

“IA PIELIKUMS

2. panta 3.a punktā minētā fiziskā persona

Usama Muhammed Awad Bin Laden (alias a) Usama Bin Muhammed Bin Awad, Osama Bin Laden, b) Ben Laden Osama, c) Ben Laden Ossama, d) Ben Laden Usama, e) Bin Laden Osama Mohamed Awdh, f) Bin Laden Usamah Bin Muhammad, g) Shaykh Usama Bin Ladin, h) Usamah Bin Muhammad Bin Ladin, i) Usama bin Laden, j) Usama bin Ladin, k) Osama bin Ladin, l) Osama bin Muhammad bin Awad bin Ladin, m) Usama bin Muhammad bin Awad bin Ladin, n) Abu Abdallah Abd Al Hakim, o) Al Qaqa). Tituls: a) Shaykh, b) Hajj. Dzimšanas datums: a) 30.7.1957., b) 28.7.1957., c) 10.3.1957., d) 1.1.1957., e) 1956., f) 1957. Dzimšanas vieta: a) Džida, Saūda Arābija, b) Jemena. Valstspiederība: Saūda Arābijas pilsonība atņemta, Taliban režīms piešķīris Afganistānas valstspiederību. Papildu informācija: saņemts apstiprinājums, ka miris Pakistānā 2011. gada maijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 25.1.2001.”

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/4

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 597/2013

(2013. gada 19. jūnijs),

ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Rogal świętomarciński (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 53. panta 2. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Polijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Rogal świętomarciński”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1070/2008 (2).

(2)	Pieteikums iesniegts, lai grozītu specifikāciju, samazinot produkta svara diapazona zemāko robežu.

(3)	Komisija ir izskatījusi minēto grozījumu un nolēmusi, ka tas ir pamatots. Tā kā grozījums ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50.–52. pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta “Rogal świętomarciński” specifikāciju groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Specifikācijas galvenie elementi ir izklāstīti vienotajā konsolidētajā dokumentā šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 19. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 290, 31.10.2008., 16. lpp.

I PIELIKUMS

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta “Rogal świętomarciński” specifikācijā apstiprina šādu grozījumu.

“Rogal świętomarciński” svara diapazona zemākā robeža tiek samazināta līdz 150 g, un produkta svars līdz ar to ir 150–250 g.

Ierosināto grozījumu nosaka izmaiņas patērētāju ieradumos – pircēji jau kādu laiku ir pauduši vēlēšanos iegādāties radziņus, kuru svars būtu mazāks. Ēšanas paradumi ir mainījušies, un tiek uzskatīts, ka “Rogal świętomarciński” pašreizējais svars porcijas lieluma konditorejas izstrādājumam ir par lielu, jo īpaši tāpēc, ka tagad šos radziņus cep un ēd ne vien Svētā Mārtiņa dienā, bet visu gadu. Svara diapazona zemākās robežas samazināšana palielinās pieprasījumu un paplašinās patērētāju loku, vienlaikus palīdzot izplatīt informāciju par AĢIN shēmu.

Produkta svara samazināšana nekādi neietekmēs vienotā dokumenta 5.2. punktā minētās “Rogal świętomarciński” specifiskās īpašības un produkta garšu.

Līdz ar šo grozījumu no vienotā dokumenta 3.2. punkta jāsvītro arī teikums, kas attiecas uz radziņa izmēriem: “(Tas ...) pēc izmēra ietilpst aptuveni 14 × 14 cm lielā kvadrātā, augstumam biezākajā vietā sasniedzot aptuveni 7 cm un platumam – aptuveni 10 cm”. To nosaka produkta atļautā svara izmaiņas, un šajā gadījumā nav pamatojuma, lai saglabātu norādītos izmērus. Nebūtu arī pamatoti norādīt citus izmērus, jo, ņemot vērā ļoti plašo svara diapazonu, tos būtu sarežģīti precizēt. Daļēji tas saistīts ar cepšanas procesu, jo maizniekmeistari nespēj ietekmēt to, cik lielā mērā palielinās mīklas apjoms. Jāuzsver, ka ar produkta izmēriem saistīto prasību svītrošana nekādi neietekmēs tā īpašo formu, kas jāsaglabā neatkarīgi no svara.

II PIELIKUMS

VIENOTS KONSOLIDĒTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

“ROGAL ŚWIĘTOMARCIŃSKI”

EK Nr.: PL-PGI-0105-01023-24.07.2012.

AĢIN (X) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Rogal świętomarciński”

Nosaukums “Rogal świętomarciński” atbilst Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. panta 2. punkta prasībām un ir nosaukums, ko tradicionāli lieto, lai apzīmētu radziņus, kurus cep Lielpolijas vojevodistes galvaspilsētā Poznaņā un dažās apkārtējās pilsētās. Šā mīklas izstrādājuma nosaukums ir cēlies no tradīcijas Svētā Mārtiņa dienā (11. novembrī) cept un ēst ar raksturīgu pildījumu pildītus radziņus, kas radušies attiecīgajā apgabalā.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums 1. punktā

Produktam “Rogal świętomarciński” ir pusmēness forma, tas ir pārklāts ar glazūru un pārkaisīts ar sasmalcinātiem riekstiem. Šķērsgriezumā tam ir ieapaļa forma. Tas sver no 150 līdz 250 g. Virsmas krāsa ir no tumši zeltainas līdz gaišbrūnai. Mīkla ir krēmkrāsā, bet pildījuma krāsa ir krēmīgi brūna – no gaišas līdz tumši krēmīgi brūnai. Izceptā mīkla pēc konsistences ir elastīga, tā ir slāņaina un šķērsgriezumā poraina, ar redzamām kārtām. Tuvāk vidusdaļai sarullētās mīklas kārtas mijas ar magoņu sēklu pildījumu. Radziņa vidusdaļa ir pildīta ar magoņu sēklu pildījumu, kas pēc taustes ir valgans. Raksturīgo garšu un smaržu, kas ir salda ar vieglu mandeļu piegaršu, rada sastāvdaļas – rauga mīkla un magoņu sēklu pildījums.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Rogal świętomarciński” gatavošanai izmanto šādas sastāvdaļas:

—	mīklai – kviešu miltus, margarīnu, pienu, olas, cukuru, raugu, sāli, citrona aromatizētāju,

—	pildījumam – baltās magoņu sēklas, cukuru, drumstalas, olu masu, margarīnu, rozīnes, riekstus, sīrupā mērcētus vai cukurotus augļus (saldos ķiršus, bumbierus, apelsīnu mizas), mandeļu aromatizētāju,

—	citas sastāvdaļas (dekorējumam) – glazūru, sasmalcinātus riekstus.

Miltiem jāsatur vairāk nekā 27 % lipekļa. Tas ļauj mīklu vieglāk izveltnēt un panākt raksturīgo slāņaino struktūru pēc tam, kad mīklā kārtām ierullēts margarīns.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

–

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

—	Rauga mīklas pagatavošana

—	Kārtainās mīklas pagatavošana

—	Magoņu sēklu pildījuma pagatavošana

—	Pildīšana un pusmēness formas veidošana

—

Cepšana

—	Dekorēšana

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

–

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

“Rogal świętomarciński” var pārdot neiesaiņotus. Ja izmanto iesaiņojumu, uz “Rogal świętomarciński” etiķetes jābūt arī aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolam un vārdiem “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Poznaņa tās administratīvās teritorijas robežās, Poznaņas apriņķis un šādi Lielpolijas vojevodistes apriņķi:

Chodzież, Czarnków, Gniezno, Gostyń, Grodzisk, Jarocin, Kalisz apriņķis un pilsēta,

Koło, Konin apriņķis un pilsēta, Kościan, Krotoszyn, Leszno apriņķis un pilsēta, Nowy Tomyśl, Oborniki, Ostrów, Piła, Pleszew, Rawicz, Słupca, Szamotuły, Śrem, Środa, Wągrowiec, Wolsztyn, Września.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Nosaukums “Rogal świętomarciński” ir cēlies no tradīcijas Svētā Mārtiņa dienā (11. novembrī) cept un ēst ar raksturīgu pildījumu pildītus radziņus. Šī tradīcija ir radusies Poznaņā un tās apkārtnē.

Svētā Mārtiņa dienu svin kopš 16. gadsimta, un šīs svinības ir saistītas ar lauksaimniecības gada beigām. Poznaņas galvenā iela ir nosaukta Svētā Mārtiņa vārdā, un šim svētajam par godu katru gadu notiek svinības, kas ir daļa no visu pilsētas iedzīvotāju kultūras mantojuma.

“Rogal świętomarciński” reputāciju ir veidojuši Lielpolijas vojevodistes galvaspilsētas Poznaņas un tās apkārtnes konditori un maiznieki. Maiznieki jau 150 gadus piedāvā šo produktu pilsētas iedzīvotājiem Svētā Mārtiņa dienā. Šī tradīcija ir izplatījusies arī uz kaimiņu apriņķiem Lielpolijas vojevodistes teritorijā.

Laika gaitā “Rogal świętomarciński” ir kļuvis pieejams visu gadu, bet tā ražošana un ēšana vēl arvien koncentrējas ap Svētā Mārtiņa dienu.

5.2. Produkta specifika

“Rogal świętomarciński” raksturīgās īpašības ir saistītas ar ražotāju zināšanām un prasmēm, cepot to atbilstoši specifikācijai. Šim produktam piemīt īpaša kvalitāte, ko rada tā ārējais izskats, forma, garša, smarža un pildījumam izmantotā īpašā sastāvdaļa – baltās magoņu sēklas.

Izmanto kārtaino rauga mīklu. Tā ir rauga mīkla, ko pēc uzraudzēšanas un atvēsināšanas izveltnē kopā ar margarīnu, veidojot kārtaino mīklu, kas cepšanas laikā iegūst vieglu, raksturīgi slāņainu struktūru. Saskaņā ar recepti, kas pazīstama ar nosaukumu “trīsreiz trīs”, divas trešdaļas mīklas vispirms noklāj ar margarīna kārtu, tad mīklu saloka trīs daļās tā, lai iegūtu trīs mīklas kārtas, kas mijas ar divām taukvielu kārtām. Tad mīklu izveltnē un vēl divas reizes saloka trīs vai vienu reizi četrās kārtās. Tas rada radziņu mīklai raksturīgās kārtas.

Balto magoņu sēklu pildījums, kam pievienots mandeļu aromatizētājs, nepārprotami atšķir “Rogal świętomarciński” no citiem konditorejas izstrādājumiem. Baltās magoņu sēklas ir īpaša un reti izmantota sastāvdaļa.

Lai produkts būtu īpašs, ir svarīgi šādi nosacījumi:

—	kārtainā mīkla ar slāņainu struktūru, kas satur šādas sastāvdaļas – kviešu miltus, margarīnu, pienu, olas, cukuru, raugu, sāli, citrona aromatizētāju,

—	pildījums, ko gatavo galvenokārt no baltajām magoņu sēklām, kam pievienots cukurs, biskvīta drumstalas, olu masa, margarīns, rozīnes, rieksti, sīrupā mērcēti vai cukuroti augļi (saldie ķirši, bumbieri, apelsīnu mizas) un mandeļu aromatizētājs,

—	veids, kādā mīkla tiek salocīta un pildīta ar mīkstu magoņu sēklu masu, dekorēšana ar glazūru un apkaisīšana ar sasmalcinātiem riekstiem, kas ietekmē gatavā mīklas izstrādājuma unikālo formu un kopējo izskatu.

Šo sastāvdaļu kombinācija un īpašā kārtainā mīkla dara “Rogal świętomarciński” par īpašu un unikālu produktu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

“Rogal świętomarciński” vēsture, cepšanas tradīcijas un reputācija

Poznaņā “Rogal świętomarciński” bauda noturīgu popularitāti un piekrišanu jau vismaz 150 gadu. Vartas upes krastā esošās Poznaņas iedzīvotāju un pilsētas viesu prātos produkts ir saistīts ar Svētā Mārtiņa dienas svinībām 11. novembrī. Daudzās leģendas un tradīcijas, kas saistītas ar laiku, kad parādījās šis mīklas izstrādājums, liecina par produkta reputāciju.

Viena no leģendām vēsta, ka pirmais cilvēks, kurš Poznaņā sāka cept “Rogal świętomarciński”, bija konditors Jozefs Melcers [Józef Melzer], kas mudināja savu darba devēju cept radziņus un izdalīt pilsētas nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Viņš esot nācis klajā ar šo ierosinājumu 1891. gada novembrī, kad bija noklausījies Svētā Mārtiņa draudzes mācītāja brāļa Jana Levicka [Jan Lewicky] sprediķi, kurā viņš lūdza godināt draudzes svēto aizstāvi – kas iemieso mīlestību pret tuvāko un ir arī maiznieku aizbildnis – ar kādu žēlsirdības darbu Poznaņas nabadzīgo iedzīvotāju labā.

Arī radziņa forma sakņojas tradīcijās – tās izcelsmi piedēvē laikam, kad karalis Jans III Sobeskis [Jan III Sobieski] Vīnes pievārtē guva uzvaru pār turkiem. Karalis Jans III Sobeskis 1683. gadā sagrāba daudzus turku karogus, uz kuriem bija attēlots pusmēness, un šī forma bija paraugs, pēc kura, atzīmējot šo uzvaru, tika cepti “Rogal świętomarciński”. Cita Poznaņas leģenda vēsta, ka radziņa forma ir atgādinājums par Svētā Mārtiņa zirga pazaudēto pakavu.

Senākā zināmā norāde par radziņu cepšanu Svētā Mārtiņa dienā ir sludinājums, ko Poznaņas lielkņazistes avīzes [Gazeta Wielkiego Księstwa Poznańskiego] 1852. gada 10. novembra numurā ir publicējis konditors Antonijs Ficners [Antoni Pfitzner], kas trīs gadus iepriekš bija atvēris konditoreju Vroclavskas ielā Poznaņā.

“Rīt, ceturtdien, A. Ficnera konditorejā Vroclavskas ielā par dažādām cenām būs nopērkami pildīti radziņi”.

Pirmā dokumentārā liecība, kurā minēts nosaukums “Rogal świętomarciński”, ir 1860. gada 11. novembrī publicēts preses paziņojums.

Pēc Otrā pasaules kara “Rogal świętomarciński” cepšanas tradīciju turpināja Poznaņas privātie konditori un maiznieki. Uz sīkamatniekiem neattiecās 1946. gada 3. janvāra Nacionalizācijas likums. Šajā laikā mainījās radziņa pildījums. Tā kā pārtikas produktu iegāde radīja grūtības, mandeļu pildījuma pagatavošanai vajadzīgās sastāvdaļas praktiski nebija pieejamas, un konditori un maiznieki sāka tās aizvietot ar baltajām magoņu sēklām.

Kopš 20. gadsimta 60. gadiem avīzes regulāri ziņo par to, cik radziņu Poznaņas iedzīvotāji apēd 11. novembrī. Pateicoties šim informācijas avotam, šodien ir zināms, ka patēriņš, kas 60. gadu sākumā nedaudz pārsniedza 10 tonnas, 1969. gadā bija palielinājies līdz aptuveni 42,5 tonnām. Tagad Poznaņas ražotāji Svētā Mārtiņa dienā pārdod vidēji 250 tonnu šā produkta, bet tirdzniecības apjoms reģionā sasniedz 500 tonnu gadā.

“Rogal świętomarciński” ir kļuvis par Poznaņas simbolu, ar ko cienā oficiālus viesus. Radziņam 2004. gadā tika piešķirta Polijas Tūrisma organizācijas balva, raksturojot to šādi:

“…tradicionāls mīklas izstrādājums, ko gatavo pēc unikālas receptes un cep tikai Poznaņā Svētā Mārtiņa dienai …”. Šī informācija apliecina šā īpašā produkta reputāciju un tā saistību ar Poznaņu un visu reģionu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.minrol.gov.pl/pol/Jakosc-zywnosci/Produkty-regionalne-i-tradycyjne/Zlozone-wnioski-o-rejestracje-Produkty-regionalne-i-tradycyjne/OGLOSZENIE-MINISTRA-ROLNICTWA-I-ROZWOJU-WSI-z-dnia-29-maja-2012-roku

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 598/2013

(2013. gada 24. jūnijs),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 564/2012, ar ko nosaka maksimālo pieļaujamo budžeta apjomu 2012. gadam attiecībā uz dažām tiešā atbalsta shēmām, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1), un jo īpaši tās 142. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 4. punktu resursi, kurus var izmantot jebkādiem saistītajiem pasākumiem, kas paredzēti minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā un 68. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā, ir ierobežoti līdz 3,5 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 40. pantā. Skaidrības labad Komisijai būtu jāpublicē maksimālais apjoms, kas izriet no dalībvalstu paziņotajām summām saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem.

(2)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 564/2012 (2) III pielikumā ir norādīti 2012. kalendārajam gadam noteiktie maksimālie budžeta apjomi atbalstam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā un 68. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1270/2012 (3) ir paredzētas vairākas atkāpes attiecībā uz Portugāli, proti, atkāpe attiecībā uz termiņu, līdz kuram Portugāle var pārskatīt lēmumu par īpašo atbalstu 2012. gadā, atkāpe attiecībā uz termiņu, līdz kuram jāsniedz paziņojums par šādu pārskatīšanu, atkāpe attiecībā uz nosacījumiem, ko piemēro konkrētām lauksaimnieciskām darbībām, kuru rezultātā agrovidei rodas papildu ieguvums, un atkāpe attiecībā uz atbalsta pieteikumā iekļauto informāciju.

(4)	Portugāle 2013. gada 4. janvārī informēja Komisiju par grozījumiem atbalsta pasākumos, ko tā plāno piemērot 2012. gadā.

(5)

Saskaņā ar iesniegto informāciju Portugāle plāno:

—	grozīt esošo atbalsta pasākumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu paredzēts piena nozarē, 2012. gadā palielinot šim pasākumam piešķirto finansējumu no EUR 8,8 miljoniem līdz EUR 10,32 miljoniem,

—	grozīt esošo atbalsta pasākumu, kas paredzēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, attiecinot šā pasākuma darbības jomu tikai uz Brava de Lide šķirnes telēm un samazinot attiecīgo finansējumu par EUR 2,53 miljoniem,

—

ieviest jaunu atbalsta pasākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktu, lai saglabātu vietējās mājlopu šķirnes (liellopu šķirnes Alentejana un Mertolenga, aitu šķirnes Serra de Estrela un Churra de Terra Quente, kazu šķirni Serrana); pasākuma kopējais finansējums būs EUR 1,68 miljoni, un

—	par EUR 0,67 miljoniem samazināt finansējumu pasākumam, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktu paredzēts ekstensīvām ganībām.

(6)	Šie grozījumi ietekmē Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā un 68. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā paredzēto atbalsta līmeni un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 564/2012 III pielikumā Portugālei noteikto maksimālo budžeta apjomu.

(7)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 564/2012 būtu attiecīgi jāgroza. Ņemot vērā to, ka šos grozījumus piemēro attiecībā uz 2012. gadu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 564/2012 III pielikumā aili attiecībā uz Portugāli aizstāj ar šādu:

“Portugāle

20 200”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(2) OV L 168, 28.6.2012., 26. lpp.

(3) OV L 357, 28.12.2012., 7. lpp.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 599/2013

(2013. gada 24. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 578/2010 attiecībā uz kompensāciju apjomu tādam dažu lauksaimniecības produktu eksportam, uz kuru sertifikāts nav attiecināms un kuru īsteno tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un attiecībā uz procedūru, kādā dalībvalstis paziņo konkrētus saistītus datus

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1216/2009, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2010. gada 29. jūnija Regula (ES) Nr. 578/2010, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1216/2009 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu un kritērijiem šādu kompensāciju apjoma noteikšanai dažiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā (2), paredz mazajiem eksportētājiem atbrīvojumu no prasības uzrādīt kompensācijas sertifikātu, ja kopējais apjoms nepārsniedz konkrētu individuālu un vispārēju slieksni. Tā arī nosaka pienākumu paziņot Komisijai par pieteikumiem kompensācijas sertifikātu saņemšanai un dažos gadījumos arī par izsniegtajiem kompensācijas sertifikātiem.

(2)

Eksporta kompensāciju likmju nesenā samazināšana, ko noteica kopējās lauksaimniecības politikas reforma un lauksaimniecības preču cenu svārstības pasaules tirgū, ir izraisījusi kompensācijas sertifikātu pieteikumu skaita sarukšanu vai pat pieteikumu neiesniegšanu vispār, tādējādi samazinot spiedienu uz Savienības budžetu eksporta kompensācijām par precēm, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā. Apstākļos, kad nepastāv risks, ka Savienība varētu pārkāpt savas starptautiskās saistības, ir lietderīgi vienkāršot eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

(3)

Tādēļ ir lietderīgi palielināt maksājumu individuālo un vispārējo slieksni, līdz kura sasniegšanai mazie eksportētāji ir atbrīvoti no kompensācijas sertifikāta iesniegšanas. Ir arī lietderīgi apturēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm noteikto pienākumu paziņot par kompensācijas sertifikātu apjomu, par ko saņemti pieteikumi, ja visiem pamatproduktiem piemērojamo kompensāciju piešķiršana ir apturēta, šāda kompensācija nav noteikta vai šādas kompensācijas apjoms ir vienāds ar nulli, pienākumu paziņot par dažu kompensācijas sertifikātu izsniegšanu, ja nav izsniegts neviens kompensācijas sertifikāts, un, ja nekur neparādās nekādi apjomi, pienākumu paziņot konkrētu informāciju, lai nodrošinātu kompensācijas sertifikātu sistēmas darbību un pārvaldību, un informēt Komisiju, ka nav piešķirti nekādi apjomi.

(4)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 578/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kura nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 578/2010 groza šādi:

1)	regulas 42. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Sertifikāti nav nepieciešami attiecībā uz eksportu, par kuru budžeta gada laikā uzņēmēja iesniegtie pieteikumi nedod tiesības uz maksājumu, kas pārsniedz EUR 200 000.”;

2)	regulas 43. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Katrā budžeta periodā par eksportu, kas minēts 42. panta 1. punktā, ir tiesības saņemt kompensācijas maksājumu kopējās rezerves robežās – EUR 80 miljonus katrā budžeta gadā.”;

pievieno šādu 53.a pantu:

“53.a pants

1. Ja vienā no 29. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā minētajiem periodiem visiem I pielikumā uzskaitītajiem pamatproduktiem piemērojamās kompensācijas piešķiršana ir apturēta, šāda kompensācija nav noteikta vai šādas kompensācijas apjoms ir vienāds ar nulli, tiek apturēts 30. pantā un 34. panta 2. punktā paredzētais dalībvalstu pienākums ziņot datus par minēto periodu.

2. Ja 51. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajos periodos nav izsniegts neviens kompensācijas sertifikāts, 51. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētais dalībvalstu pienākums ziņot datus tiek apturēts.

3. Ja nekur neparādās nekādi apjomi, 51. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 51. panta 2. punktā, 52. pantā un 53. panta pirmajā teikumā paredzētais pienākums paziņot datus un 53. panta otrajā teikumā paredzētais pienākums paziņot, ka nav piešķirti nekādi apjomi, tiek apturēts.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 328, 15.12.2009., 10. lpp.

(2) OV L 171, 6.7.2010., 1. lpp.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 601/2013

(2013. gada 24. jūnijs)

par atļauju kā barības piedevas lietot kobalta(II) acetāta tetrahidrātu, kobalta(II) karbonātu, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu, kobalta(II) sulfāta heptahidrātu un apvalkotu granulētu kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka atkārtoti jānovērtē piedevas, kuru lietošana atļauta atbilstoši Padomes Direktīvai 70/524/EEK (2).

(2)	Ar Direktīvu 70/524/EEK kobalta acetātu, bāzisko kobalta karbonātu un kobalta sulfātu atļāva lietot bez laika ierobežojuma. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minētās piedevas iekļāva Kopienas lopbarības piedevu reģistrā kā esošus lopbarības līdzekļus.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt kobalta acetātu, bāzisko kobalta karbonātu un kobalta sulfātu kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām. Turklāt, pamatojoties uz 10. panta 2. punktu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt bāzisko kobalta karbonātu apvalkotu granulu veidā visām dzīvnieku sugām. Treškārt, saskaņā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegts pieteikums par atļauju lietot kobalta karbonātu atgremotājiem, zirgiem un trušiem. Attiecībā uz visiem pieciem kobalta savienojumiem tika pieprasīts šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Visiem trim pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 12. jūnija (3) (4) un 2012. gada 22. maija (5) atzinumā secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos kobalta(II) acetāta tetrahidrātam, kobalta(II) karbonātam, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātam, kobalta(II) sulfāta heptahidrātam un apvalkotam granulētam kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, patērētāju veselību vai vidi un ka tos var uzskatīt par vērtīgiem kobalta avotiem attiecīgajām mērķsugām. Turklāt Iestāde secināja, ka, ievērojot attiecīgus aizsardzības pasākumus, lai novērstu vielu ieelpošanu, neradīsies bažas par to kaitīgumu lietotājiem. Iestāde neuzskata, ka ir nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzības veikšanu pēc produktu laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)

Kobalta(II) acetāta tetrahidrāta, kobalta(II) karbonāta, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāta, kobalta(II) sulfāta heptahidrāta un apvalkota granulēta kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šīs vielas būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)	Drošības apsvērumi neprasa atļaujas nosacījumu izmaiņu tūlītēju piemērošanu visiem jau atļautajiem kobalta savienojumiem, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar atļaujas piešķiršanu.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļauju piešķiršana

Pielikumā minētās vielas, kas ietilpst piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “mikroelementu savienojumi”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevas atbilstīgi pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Pārejas pasākumi

Pielikumā norādītās vielas, kuras atļāva lietot saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK, un barību, kas satur šīs vielas, kuras ražotas un marķētas pirms 2014. gada 15. janvāra, saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2013. gada 15. jūlija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

(3) EFSA Journal, 2012. gads; 10(7):2791.

(4) EFSA Journal, 2012. gads; 10(7):2782.

(5) EFSA Journal, 2012. gads; 10(6):2727.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Elementa (Co) saturs mg/kg kompleksās barības ar 12 % mitruma saturu

Uzturfizioloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: mikroelementu savienojumi

3b801

—

Kobalta(II) acetāta tetrahidrāts

Piedevas sastāvs

Kobalta(II) acetāta tetrahidrāts kā kristāli/granulas ar minimālo kobalta saturu 23 %

Daļiņas < 50 μm: mazāk par 1 %

Aktīvās vielas raksturojums

Ķīmiskā formula: Co(CH3COO)2 × 4H2O

CAS numurs: 6147-53-1

Analīzes metodes (1)

Acetāta satura noteikšanai piedevā:

—	Eiropas Farmakopejas monogrāfija 01/2008:20301.

Piedevas kristalografiskajam raksturojumam:

—	rentgenstaru difrakcija.

Kobalta kopējā daudzuma noteikšanai piedevā, premiksos, kombinētajā barībā un barības sastāvdaļās:

—	EN 15510: induktīvi saistītas plazmas (optiskā) atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

—	CEN/TS 15621: induktīvi saistītas plazmas optiskā (atomu) emisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Granulometriskā sastāva noteikšanai:

—	ISO 13320:2009 – daļiņu lieluma analīze – lāzera difrakcijas metodes.

Atgremotāji ar funkcionējošu spurekli, zirgu dzimtas dzīvnieki, zaķveidīgie, grauzēji, zālēdāji rāpuļi un zoodārzu zīdītāji

—

1 (kopā)

1.	Piedevu iekļauj barībā premiksa veidā.

Jāveic aizsardzības pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus par darba drošību un veselības aizsardzību, tostarp Padomes Direktīvas 89/391/EEK (2), 89/656/EEK (3), 92/85/EEK (4) un 98/24/EK (5). Apstrādes laikā jālieto cimdi, elpceļu aizsarglīdzekļi un aizsargbrilles saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/686/EEK (6).

Norādes piedevas un premiksu marķējumā:

—	“Ieteicams kompleksās barības papildināšanu ar kobaltu ierobežot līdz 0,3 mg/kg. Šajā saistībā jāņem vērā iespējams kobalta trūkums vietējo apstākļu un barošanas režīma konkrētā sastāva dēļ.”

2023. gada 15. jūlijs

3b802

—

Kobalta(II) karbonāts

Piedevas sastāvs

Kobalta(II) karbonāts kā pulveris, ar minimālo kobalta saturu 46 %

Kobalta karbonāts: vismaz 75 %

Kobalta hidroksīds: 3–15 %

Ūdens: ne vairāk kā 6 %

Daļiņas < 11 μm: mazāk par 90 %

Aktīvo vielu raksturojums

Ķīmiskā formula: CoCO3

CAS numurs: 513-79-1

Ķīmiskā formula: Co(OH)2

CAS numurs: 21041-93-0

Analīzes metodes (1)

Karbonāta satura noteikšanai piedevā:

—	Eiropas Farmakopejas monogrāfija 01/2008:20301.

Piedevas kristalografiskajam raksturojumam:

—	rentgenstaru difrakcija.

Kobalta kopējā daudzuma noteikšanai piedevā, premiksos, kombinētajā barībā un barības sastāvdaļās:

—	EN 15510: induktīvi saistītas plazmas (optiskā) atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

—	CEN/TS 15621: induktīvi saistītas plazmas optiskā (atomu) emisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Granulometriskā sastāva noteikšanai:

—	ISO 13320:2009 – daļiņu lieluma analīze – lāzera difrakcijas metodes.

Atgremotāji ar funkcionējošu spurekli, zirgu dzimtas dzīvnieki, zaķveidīgie, grauzēji, zālēdāji rāpuļi un zoodārzu zīdītāji

—

1 (kopā)

1.	Piedevu iekļauj barībā premiksa veidā. Barību laiž tirgū granulētā veidā.

Jāveic aizsardzības pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus par darba drošību un veselības aizsardzību, tostarp Direktīvas 89/391/EEK, 89/656/EEK, 92/85/EEK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (7). Apstrādes laikā jālieto cimdi, elpceļu aizsarglīdzekļi un aizsargbrilles saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK.

Norādes piedevas un premiksu marķējumā:

—	“Ieteicams kompleksās barības papildināšanu ar kobaltu ierobežot līdz 0,3 mg/kg. Šajā saistībā jāņem vērā iespējams kobalta trūkums vietējo apstākļu un barošanas režīma konkrētā sastāva dēļ.”

2023. gada 15. jūlijs

3b803

—

Kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāts

Piedevas sastāvs

Kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāts kā pulveris, ar minimālo kobalta saturu 50 %

Daļiņas < 50 μm: mazāk par 98 %

Aktīvās vielas raksturojums

Ķīmiskā formula: 2CoCO3 × 3Co(OH)2 × H2O

CAS numurs: 51839-24-8

Analīzes metodes (1)

Karbonāta satura noteikšanai piedevā:

—	Eiropas Farmakopejas monogrāfija 01/2008:20301.

Piedevas kristalografiskajam raksturojumam:

—	rentgenstaru difrakcija.

Kobalta kopējā daudzuma noteikšanai piedevā, premiksos, kombinētajā barībā un barības sastāvdaļās:

—	EN 15510: induktīvi saistītas plazmas (optiskā) atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

—	CEN/TS 15621: induktīvi saistītas plazmas optiskā (atomu) emisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Granulometriskā sastāva noteikšanai:

—	ISO 13320:2009 – daļiņu lieluma analīze – lāzera difrakcijas metodes.

Atgremotāji ar funkcionējošu spurekli, zirgu dzimtas dzīvnieki, zaķveidīgie, grauzēji, zālēdāji rāpuļi un zoodārzu zīdītāji

—

1 (kopā)

1.	Piedevu iekļauj barībā premiksa veidā. Barību laiž tirgū granulētā veidā.

Jāveic aizsardzības pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus par darba drošību un veselības aizsardzību, tostarp Direktīvas 89/391/EEK, 89/656/EEK, 92/85/EEK, 98/24/EK un 2004/37/EK. Apstrādes laikā jālieto cimdi, elpceļu aizsarglīdzekļi un aizsargbrilles saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK.

Norādes piedevas un premiksu marķējumā:

—	“Ieteicams kompleksās barības papildināšanu ar kobaltu ierobežot līdz 0,3 mg/kg. Šajā saistībā jāņem vērā iespējams kobalta trūkums vietējo apstākļu un barošanas režīma konkrētā sastāva dēļ.”

2023. gada 15. jūlijs

3b804

—

Apvalkots granulēts kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāts

Piedevas sastāvs

Apvalkots granulēts kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrāts ar kobalta saturu 1–5 %

Apvalkotājvielas (2,3–3,0 %) un disperģenti (izvēle starp poli-oksi-etilēnu, sorbitāna monolaurātu, glicerīna polietilēnglikola rīcinoleātu, polietilēnglikolu 300, sorbītu un maltodekstrīnu)

Daļiņas < 50 μm: mazāk par 1 %

Aktīvās vielas raksturojums

Ķīmiskā formula: 2CoCO3 × 3Co(OH)2 × H2O

CAS numurs: 51839-24-8

Analīzes metodes (1)

Karbonāta satura noteikšanai piedevā:

—	Eiropas Farmakopejas monogrāfija 01/2008:20301.

Piedevas kristalografiskajam raksturojumam:

—	rentgenstaru difrakcija.

Kobalta kopējā daudzuma noteikšanai piedevā, premiksos, kombinētajā barībā un barības sastāvdaļās:

—	EN 15510: induktīvi saistītas plazmas (optiskā) atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

—	CEN/TS 15621: induktīvi saistītas plazmas optiskā (atomu) emisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Granulometriskā sastāva noteikšanai:

—	ISO 13320:2009 – daļiņu lieluma analīze – lāzera difrakcijas metodes.

Atgremotāji ar funkcionējošu spurekli, zirgu dzimtas dzīvnieki, zaķveidīgie, grauzēji, zālēdāji rāpuļi un zoodārzu zīdītāji

—

1 (kopā)

Jāveic aizsardzības pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus par darba drošību un veselības aizsardzību, tostarp Direktīvas 89/391/EEK, 89/656/EEK, 92/85/EEK un 98/24/EK. Apstrādes laikā jālieto cimdi, elpceļu aizsarglīdzekļi un aizsargbrilles saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK.

Norādes piedevas un premiksu marķējumā, ja piemērojams:

—	“Ieteicams kompleksās barības papildināšanu ar kobaltu ierobežot līdz 0,3 mg/kg. Šajā saistībā jāņem vērā iespējams kobalta trūkums vietējo apstākļu un barošanas režīma konkrētā sastāva dēļ.”

2023. gada 15. jūlijs

3b805

—

Kobalta(II) sulfāta heptahidrāts

Piedevas sastāvs

Kobalta(II) sulfāta heptahidrāts kā pulveris, ar minimālo kobalta saturu 20 %

Daļiņas < 50 μm: mazāk par 95 %

Aktīvās vielas raksturojums

Ķīmiskā formula: CoSO4 × 7H2O

CAS numurs: 10026-24-1

Analīzes metodes (1)

Sulfāta satura noteikšanai piedevā:

—	Eiropas Farmakopejas monogrāfija 01/2008:20301.

Piedevas kristalografiskajam raksturojumam:

—	rentgenstaru difrakcija.

Kobalta kopējā daudzuma noteikšanai piedevā, premiksos, kombinētajā barībā un barības sastāvdaļās:

—	EN 15510: induktīvi saistītas plazmas (optiskā) atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

—	CEN/TS 15621: induktīvi saistītas plazmas optiskā (atomu) emisijas spektrometrija (ICP-AES) pēc augstspiediena mineralizācijas.

Granulometriskā sastāva noteikšanai:

—	ISO 13320:2009 – daļiņu lieluma analīze – lāzera difrakcijas metodes.

Atgremotāji ar funkcionējošu spurekli, zirgu dzimtas dzīvnieki, zaķveidīgie, grauzēji, zālēdāji rāpuļi un zoodārzu zīdītāji

—

1 (kopā)

1.	Piedevu iekļauj barībā premiksa veidā. Barību laiž tirgū granulētā veidā.

Jāveic aizsardzības pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus par darba drošību un veselības aizsardzību, tostarp Direktīvas 89/391/EEK, 89/656/EEK, 92/85/EEK, 98/24/EK un 2004/37/EK. Apstrādes laikā jālieto cimdi, elpceļu aizsarglīdzekļi un aizsargbrilles saskaņā ar Direktīvu 89/686/EEK.

Norādes piedevas un premiksu marķējumā:

—	“Ieteicams kompleksās barības papildināšanu ar kobaltu ierobežot līdz 0,3 mg/kg. Šajā saistībā jāņem vērā iespējams kobalta trūkums vietējo apstākļu un barošanas režīma konkrētā sastāva dēļ.”

2023. gada 15. jūlijs

(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama šajā references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.

(2) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(3) OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.

(4) OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

(5) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

(6) OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

(7) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 602/2013

(2013. gada 24. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	45,1
	TR	98,7
	ZZ	71,9
0707 00 05	MK	27,7
	TR	123,3
	ZZ	75,5
0709 93 10	MA	102,6
	TR	127,0
	ZZ	114,8
0805 50 10	AR	89,4
	BR	96,4
	TR	78,7
	ZA	140,2
	ZZ	101,2
0808 10 80	AR	173,6
	BR	122,2
	CL	133,2
	CN	71,7
	NZ	147,1
	US	156,1
	UY	165,4
	ZA	123,0
	ZZ	136,5
0809 10 00	IL	342,4
	TR	224,5
	ZZ	283,5
0809 29 00	TR	351,0
0809 29 00	ZZ	351,0
0809 30	TR	179,1
0809 30	ZZ	179,1
0809 40 05	CL	195,6
	IL	308,9
	ZA	404,4
	ZZ	303,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/25

PADOMES LĒMUMS 2013/306/KĀDP

(2013. gada 24. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 25. jūnijā pieņēma Lēmumu 2012/328/KĀDP (1), ar ko Patricia FLOR kundzi iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā. ESĪP pilnvaru termiņam jābeidzas 2013. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(3)	ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu traucēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo ESĪP Vidusāzijā Patricia FLOR kundzes pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2014. gada 30. jūnijam. ESĪP pilnvaras var beigties agrāk, ja Padome pēc Savienības Augstās pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma pieņem tādu lēmumu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Vidusāzijā. Minētie mērķi ietver:

a)	veicināt labas un ciešas Savienības un Vidusāzijas valstu attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)	sekmēt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)	stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)	pievērsties galveno risku novēršanai, jo īpaši risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Eiropu;

e)	stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem nozīmīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

3. pants

Pilnvaras

1. Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	veicināt visaptverošu Savienības politikas koordināciju Vidusāzijā un palīdzēt nodrošināt Savienības ārējo darbību konsekvenci minētajā reģionā;

AP vārdā kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pārraudzīt, kā tiek īstenota ES un Vidusāzijas jauno partnerattiecību stratēģija, papildinot to ar turpmākiem progresa ziņojumiem par to, kā tiek īstenota ES stratēģija Vidusāzijā, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)	palīdzēt Padomei arī turpmāk attīstīt vispusīgu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)	rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)	atbalstīt Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas sadarbību, risinot kopīgu interešu reģionālos jautājumus;

izvērst attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem subjektiem reģionā, kā arī ar visām nozīmīgajām reģionālām un starptautiskām organizācijām, tostarp Šanhajas Sadarbības organizāciju (Shanghai Cooperation Organisation – SCO), Eirāzijas Ekonomikas kopienu (EURASEC), Āzijas sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu konferenci (Conference on Interaction and Confidence-Building Measures in Asia – CICA), Kolektīvās drošības līguma organizāciju (Collective Security Treaty Organisation – CSTO), Vidusāzijas reģiona ekonomiskās sadarbības programmu (Central Asia Regional Economic Cooperation Program – CAREC) un Vidusāzijas Reģiona informācijas un koordinācijas centru (Central Asian Regional Information and Coordination Centre – CARICC);

g)	sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt Savienības politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un bērniem konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas;

h)	cieši sadarbojoties ar EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar iestādēm un citiem vietējiem darbību veicējiem (nevalstiskajām organizācijām, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem);

i)	dot ieguldījumu ar Vidusāziju saistītu Kopējās ārpolitikas un drošības politikas energodrošības aspektu, ar robežu drošību, tostarp ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu saistītu aspektu formulēšanā;

j)	veicināt reģionālo drošību Vidusāzijas robežās, kad to sāks pamest starptautisko drošības uzturēšanas spēku (SDUS) karaspēks.

2. ESĪP atbalsta AP darbu un pārlūko visas Savienības darbības reģionā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar EĀDD un tā atbilstīgajiem departamentiem.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam ir EUR 1 050 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1. ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Minētajam norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts, Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4. ESĪP darbinieki tiek izvietoti kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām/pārstāvniecībām trešās valstīs, lai veicinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas veikšanai un sekmīgai norisei un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai.

2. Savienības delegācijas un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, īpaši:

izveidojot misijai paredzētu drošības plānu, pamatojoties uz EĀDD norādījumiem, kurā ietverti misijai pielāgoti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un minētajā teritorijā, kā arī pasākumi drošības negadījumu novēršanai un ārkārtas situāciju un misijas evakuācijas plāns;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, kuru misijas teritorijai piešķīris EĀDD;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP dod ieguldījumu Savienības darbību vienotībai, saskaņotībai un efektivitātei un palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti attiecīgajā jomā būtu saskaņoti Savienības politikas mērķu sasniegšanai. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām un ar ESĪP Afganistānā darbībām. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un viņas darbinieki palīdz, nodrošinot elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Vidusāzijā pilnvarām, un šim nolūkam sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi būtiskajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2013. gada decembra beigām iesniedz Padomei, Komisijai un AP progresa ziņojumu, bet ESĪP pilnvaru termiņa beigās – visaptverošu pilnvaru īstenošanas ziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro ko 2013. gada 1. jūlija.

Luksemburgā, 2013. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 165, 26.6.2012., 59. lpp.

(2) OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/28

PADOMES LĒMUMS 2013/307/KĀDP

(2013. gada 24. jūnijs),

ar ko groza pilnvaras un pagarina to termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusjūras dienvidu reģionā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	2011. gada 18. jūlijā Padome pieņēma Lēmumu 2011/424/KĀDP (1), ar ko Bernardino LEÓN kungu ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusjūras dienvidu reģionā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2013. gada 30. jūnijā.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(3)	ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo ESĪP Vidusjūras dienvidu reģionā Bernardino LEÓN kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2014. gada 30. jūnijam. ESĪP pilnvaru termiņš var tikt izbeigts agrāk, ja Padome pēc Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma pieņem šādu lēmumu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz dienvidu kaimiņreģionu, kā izklāstīts Eiropadomes 2011. gada 4. februāra un 11. marta deklarācijās un Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta secinājumos, kā arī Padomes 2011. gada 21. februāra un 20. jūnija secinājumos un ņemot vērā AP un Komisijas 2011. gada 8. marta un 25. maija paziņojumos paustos priekšlikumus.

Šie mērķi aptver:

a)	Savienības politiskā dialoga uzlabošanu, veicinot partnerību un plašākas attiecības ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, jo īpaši tām, kurās notiek politiskas reformas un pāreja uz demokrātiju;

ieguldījumu Savienības atbildē, reaģējot uz notikumiem Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, jo īpaši tajās, kurās notiek politiskas reformas un pāreja uz demokrātiju, it īpaši demokrātijas un iestāžu izveides, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, miera un reģionālajā sadarbības stiprināšanā, tostarp izmantojot Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Savienību Vidusjūrai;

c)	Savienības efektivitātes, klātbūtnes un pamanāmības reģionā un attiecīgos starptautiskos forumos uzlabošanu;

ciešas koordinācijas izveidi ar attiecīgajiem vietējiem partneriem un tādām starptautiskām un reģionālām organizācijām kā Āfrikas Savienība, Persijas līča arābu valstu sadarbības padome, Islāma sadarbības organizācija, Arābu valstu līga, Arābu Magribas Savienību, attiecīgās starptautiskās finanšu iestādes, Apvienoto Nāciju Organizācija, kā arī privāto sektoru.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu 2. pantā minētos politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

stiprināt Savienības vispārējo politisko nozīmi Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, jo īpaši tajās, kurās notiek politiskas reformas un pāreja uz demokrātiju, it īpaši uzlabojot dialogu ar valdībām un starptautiskām organizācijām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību un citiem attiecīgiem interesentiem un veicinot partneru izpratni par Savienības pieeju;

b)	saglabāt ciešus sakarus ar visām reģionā pastāvošajām demokrātiskās pārveides procesā iesaistītajām pusēm, sekmēt stabilizāciju un izlīgumu, pilnībā ievērojot vietējo pašnoteikšanos, un atbalstīt krīzes pārvarēšanu un novēršanu;

c)	atbalstīt labāku Savienības un dalībvalstu politikas un uz reģionu vērstu darbību saskaņotību, konsekvenci un koordinētību;

d)	palīdzēt sekmēt koordināciju ar starptautiskiem partneriem un organizācijām un atbalstīt reģionālo sadarbību. Sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm atbalstīt AP, piedaloties Vidusjūras dienvidu reģiona jautājumu darba grupas darbā un uzraudzības sanāksmēs;

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī ES Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, tostarp pārraugot attīstību un ziņojot par to, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

3. ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajiem departamentiem.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam ir EUR 945 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par savas komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Minētajam norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts, attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

4. ESĪP darbinieki tiek izvietoti kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām, lai veicinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla imunitāte un privilēģijas

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ESĪP un ESĪP personālam ir vajadzīgas misijas veikšanai un tās sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas personāls ievēro drošības principus un minimuma standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP var piekļūt jebkurai attiecīgai informācijai.

2. Savienības delegācijas un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku attiecībā uz tāda personāla drošību, kurš izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un pamatojoties uz drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

saskaņā ar EĀAD ieteikumiem izveidojot misijai paredzētu drošības plānu, kurā noteikti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, regulējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un minētajā teritorijā, kā arī rīcību drošības incidentos, un nosakot misijas ārkārtas rīcības plānu un evakuācijas plānu;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, kuru misijas teritorijai piešķīris EĀDD;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus PDK un AP. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc PDK vai AP ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu, ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina Savienības darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības būtu saskaņotas Savienības politisko mērķu sasniegšanai. ESĪP darbojas pilnīgā saskaņā ar dalībvalstīm un Komisiju, kā arī attiecīgā gadījumā ar citiem Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem, kas darbojas reģionā. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2013. gada decembra beigām iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu, bet pilnvaru termiņa beigās – visaptverošu pilnvaru īstenošanas ziņojumu.

14. pants

Spēkā stāšanās

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Luksemburgā, 2013. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1) OV L 188, 19.7.2011., 24. lpp.

(2) OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 19. jūnijs),

ar ko groza Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumu attiecībā uz konkrētām veterinārās sertifikācijas prasībām, kas piemērojamas liellopu embriju importam Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3704)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/309/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīvu 89/556/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 4. janvāra Lēmuma 2006/168/EK, ar ko izveido dzīvnieku veselības un veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz liellopu embriju ievešanu Kopienā un atceļ Lēmumu 2005/217/EK (2), I pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstīm ir jāatļauj importēt liellopu sugu mājdzīvnieku embrijus (“embriji”). Minētajā lēmumā ir paredzētas arī tādas papildu garantijas attiecībā uz atsevišķām dzīvnieku slimībām, kas jāsniedz konkrētām minētajā pielikumā norādītām trešām valstīm.

(2)	Lēmumā 2006/168/EK ir arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāatļauj tādu embriju imports, kas atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kuras izklāstītas minētā lēmuma II, III un IV pielikumā iekļautajos veterināro sertifikātu paraugos.

(3)	Izraēla Lēmuma 2006/168/EK I pielikumā ir norādīta kā valsts, no kuras Savienībā atļauts importēt in vivo un in vitro iegūtus liellopu embrijus. Tomēr pēdējo gadu laikā imports no Izraēlas uz Savienību nav reģistrēts.

(4)

Izraēla 2012. gada novembrī informēja Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE) par pirmajiem nodulārās eksantēmas gadījumiem piena govīm. 2013. gada martā Izraēla ziņoja OIE, ka slimība turpina izplatīties uz dienvidiem un rietumiem no sākotnējās uzliesmojuma vietas un ir skārusi vairākus piena govju ganāmpulkus.

(5)

Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvas 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (3), I pielikumā vīrusa izraisītā slimība – nodulārā eksantēma – ir norādīta to slimību sarakstā, kuru uzliesmojumi obligāti jāizziņo. Savienībā nodulārā eksantēma patlaban nav sastopama.

(6)

Saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 4.7.14. pantu nodulārā eksantēma ir iekļauta 4. kategorijā, kurā ietvertas slimības un patogēni, attiecībā uz ko veikti pētījumi, kuros konstatēts, ka slimības pārneses risks, kas rodas, transplantējot embrijus, nav vērtējams kā nenozīmīgs, pat ja laikposmā starp ieguvi un transplantēšanu ar embrijiem veiktas pienācīgas manipulācijas saskaņā ar Starptautiskās Embriju transplantēšanas biedrības rokasgrāmatu. Savienības tiesību akti par liellopu tirdzniecību un importu no trešām valstīm ir saskaņā ar minēto rokasgrāmatu.

(7)	OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 11.12.10. pantā izklāstīti ieteikumi attiecībā uz liellopu sugu dzīvnieku embriju un nenobriedušu olšūnu importu no valstīm, kurās sastopama nodulārā eksantēma.

(8)	Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumā iekļautajos veterināro sertifikātu paraugos patlaban nav noteiktas prasības attiecībā uz nodulāro eksantēmu. Tāpēc pastāv risks, ka nodulāro eksantēmu Savienībā varētu ievest ar embrijiem, kas importēti no trešām valstīm, kurās šī slimība ir sastopama.

(9)	Tāpēc Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumā iekļautajos veterināro sertifikātu paraugos ir lietderīgi noteikt tādas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz nodulāro eksantēmu, kas ir saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā izklāstītajiem ieteikumiem.

(10)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2006/168/EK II, III un IV pielikums.

(11)	Lai novērstu tirdzniecības traucējumus, pārejas periodā, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāatļauj izmantot veterināros sertifikātus, kuri izdoti saskaņā ar Lēmuma 2006/168/EK redakciju, kas bija spēkā pirms grozījumu izdarīšanas atbilstīgi šim lēmumam.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Pārejas periodā līdz 2013. gada 1. septembrim dalībvalstis turpina atļaut importēt no trešām valstīm liellopu sugu mājdzīvnieku embriju sūtījumus, kuriem pievienots veterinārā sertifikāta paraugs, kas izdots ne vēlāk kā 2013. gada 31. jūlijā un atbilst paraugiem, kuri iekļauti II, III un IV pielikumā Lēmuma 2006/168/EK redakcijā, kas bija spēkā pirms grozījumu izdarīšanas atbilstīgi šim lēmumam.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2013. gada 1. augusta.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 19. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.

(2) OV L 57, 28.2.2006., 19. lpp.

(3) OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.

PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

Veterinārā sertifikāta paraugs importam paredzētiem liellopu sugu mājdzīvnieku in vivo iegūtiem embrijiem, kas savākti atbilstīgi Padomes Direktīvas 89/556/EEK prasībām

III PIELIKUMS

Veterinārā sertifikāta paraugs importam paredzētiem liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem, kuri iegūti in vitro apaugļošanas procesā, izmantojot spermu, kas atbilst Padomes Direktīvas 88/407/EEK prasībām

IV PIELIKUMS

Veterinārā sertifikāta paraugs importam paredzētiem liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem, kuri iegūti in vitro apaugļošanas procesā, izmantojot spermu no spermas savākšanas vai uzglabāšanas centriem, ko apstiprinājusi eksportētājvalsts kompetentā iestāde

”

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/45

ES UN ICAO APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

(2011. gada 21. septembris)

par to, lai pieņemtu pielikumu par aviācijas drošumu Sadarbības memorandam starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai

(2013/310/ES)

ES UN ICAO APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Sadarbības memorandu starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai (“ES un ICAO sadarbības memorands”), kas parakstīts Monreālā un Briselē 2011. gada 28. aprīlī un 4. maijā, un jo īpaši tā 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

Ir lietderīgi ES un ICAO sadarbības memorandā iekļaut pielikumu par aviācijas drošumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemts šā lēmuma pielikums, kas ir ES un ICAO sadarbības memoranda neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Monreālā, 2011. gada 21. septembrī

ES un ICAO Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētāji

Eiropas Savienības vārdā –

Matthias RUETE

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas vārdā –

Raymond BENJAMIN

PIELIKUMS

“PIELIKUMS I

LIDOJUMU DROŠĪBA

1. Mērķi

1.1.	Puses vienojas sadarboties lidojumu drošības jomā atbilstīgi sadarbības memorandam (SM) starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), kas parafēts 2010. gada 27. septembrī Monreālā.

1.2.	Vadoties no apņemšanās visā pasaulē sasniegt visaugstāko lidojumu drošības līmeni un pasaules mērogā harmonizēt drošuma standartus un ieteicamo praksi (SARPs), puses vienojas cieši sadarboties pārskatāmības un dialoga gaisotnē, lai koordinētu to pasākumus drošuma jomā.

2. Piemērošanas joma

2.1.

Tiecoties īstenot 1.2. punktā norādītos mērķus, puses vienojas sadarboties šādos aspektos:

—	regulārs dialogs par drošuma jautājumiem, par ko ir abpusēja interese,

—	pārskatāmības panākšana, regulāri apmainoties ar informāciju un datiem par drošumu un savstarpēji nodrošinot piekļuvi datubāzēm,

—	dalība drošuma pasākumos,

—	ICAO Universālās drošuma uzraudzības revīzijas programmas (USOAP) un ES standartizācijas pārbaužu rezultātu savstarpēja atzīšana,

—	uzraudzība un analīze saistībā ar valstu atbilstību ICAO standartiem un ieteicamās prakses ievērošanu,

—	sadarbība regulatīvos un standartu noteikšanas jautājumos,

—	tehniskās palīdzības projektu un programmu izstrāde un nodrošināšana,

—	reģionālās sadarbības veicināšana,

—	speciālistu apmaiņa un

—	apmācības.

2.2.	Šā pielikuma 2.1. punktā minēto sadarbību veido jomās, kas ir ES kompetencē.

3. Īstenošana

3.1.	Puses var izstrādāt darbības kārtību, kurā norāda savstarpēji apstiprinātus mehānismus un procedūras, kas nepieciešamas, lai efektīvi īstenotu sadarbību 2.1. pantā minētajās jomās. Šo darbības kārtību pieņem Apvienotā komiteja.

4. Dialogs

4.1.	Puses regulāri rīko sanāksmes un telekonferences, lai apspriestu drošuma jautājumus, par ko ir abpusēja interese, un vajadzības gadījumā koordinētu darbības.

5. Pārskatāmība, informācijas apmaiņa, piekļuve datubāzēm

5.1.	Puses saskaņā ar to piemērojamiem noteikumiem attiecībās ar trešām personām veicina pārskatāmību lidojumu drošības jomā.

5.2.

Īstenojot Pušu sadarbību pasākumos drošuma jomā, pārskatāmību nodrošina, apmainoties ar attiecīgiem datiem par drošumu, informāciju un dokumentiem par drošumu, dodot piekļuvi attiecīgām datubāzēm un veicinot abpusēju dalību sanāksmēs. Šādā nolūkā puses izstrādā darbības kārtību, kurā norāda, kā tiek veikta informācijas apmaiņa un piekļuves piešķiršana datubāzēm, un ar ko garantē konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas no otras puses saņemta saskaņā ar sadarbības memoranda 6. pantu.

6. Dalība drošuma pasākumos

6.1.	Lai īstenotu šo pielikumu, katra puse attiecīgi aicina otru pusi piedalīties ar drošumu saistītos pasākumos un sanāksmēs, kuru mērķis ir nodrošināt ciešu sadarbību un koordināciju. Šādas dalības kārtību nosaka darbības kārtībā, par ko puses vienojas.

7. ICAO USOAP un ES standartizācijas pārbaužu koordinācija

7.1.	Puses vienojas paplašināt sadarbību USOAP un standartizācijas pārbaužu jomā, lai nodrošinātu ierobežoto resursu efektīvu izmantošanu un izvairītos no centienu dublēšanās, vienlaikus saglabājot ICAO USOAP universalitāti un integritāti.

7.2.

Lai pārliecinātos par ES dalībvalstu atbilstību ICAO standartiem drošuma jomā un ICAO ieteicamās prakses ievērošanu un lai īstenotu 7.1. punktā norādītos mērķus, puses izveido sistēmu, saskaņā ar kuru attiecīgā gadījumā veic:

a)	ICAO drošības uzraudzības revīziju Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā (EASA) attiecībā uz SARPs, kas saistīti ar drošumu un iestrādāti ES tiesību aktos, un konkrētām funkcijām un uzdevumiem, ko EASA veic ES dalībvalstu vārdā; un

b)	ICAO uzraudzību saistībā ar ES standartizācijas pārbaudēm, ko EASA veic ES dalībvalstu kompetentajās iestādēs attiecībā uz SARPs, kas saistīti ar drošumu un iestrādāti ES tiesību aktos.

7.3.

Puses izstrādā darbības kārtību, kurā norāda mehānismus un procedūras, kas nepieciešamas 7.2. punktā minētās sistēmas efektīvai īstenošanai. Šajā darbības kārtībā cita starpā aptver šādus aspektus:

a)	ICAO USOAP intervences pasākumu piemērošanas joma, ietverot revīzijas un validācijas misijas, kuru pamatā ir ES tiesību aktu un ICAO SARPs, kas saistīti ar drošumu, salīdzinošā analīze;

b)	savstarpēja dalība katras puses attiecīgajās revīzijās, pārbaudēs un validācijas darbībās;

c)	informācija, ko katra puse sniedz ICAO USOAP un EASA standartizācijas pārbaužu vajadzībām;

d)	konfidencialitātes nodrošināšana vajadzības gadījumā, datu aizsardzība un sensitīvas informācijas apstrāde; un

e)	apmeklējumi uz vietas.

8. Drošuma informācijas apmaiņa un analīze

8.1.	Neskarot to piemērojamos noteikumus, puses apmainās ar citiem attiecīgajiem datiem par drošumu, kas iegūti USOAP gaitā un no citiem avotiem, piemēram, ICAO pastāvīgajā pieejas pasākumu uzraudzībā, EASA standartizācijas pārbaudēs un SAFA pārbaudēs, kā arī veicot analīzi uz šo datu pamata.

8.2.	Puses cieši sadarbojas jebkurā pasākumā, ko ES un citās valstīs veic, lai efektīvāk nodrošinātu atbilstību SARPs. Šāda sadarbība ietver informācijas apmaiņu, dialoga veicināšanu starp attiecīgajām pusēm, apmeklējumus un pārbaudes uz vietas un visu tehniskās palīdzības darbību koordinēšanu.

9. Regulatīvie jautājumi

9.1.	Katra puse nodrošina, lai otra puse tiktu pastāvīgi informēta par visiem pirmās puses attiecīgajiem likumiem, noteikumiem, standartiem, prasībām un ieteicamo praksi, kas var skart šā pielikuma un visu tā grozījumu īstenošanu.

9.2.

Puses laikus paziņo viena otrai par visiem ierosinātajiem Pušu attiecīgo likumu, noteikumu, standartu, prasību un ieteicamās prakses grozījumiem, ciktāl šie grozījumi var skart šo pielikumu. Ņemot vērā jebkuru šādu grozījumu, Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā saskaņā ar sadarbības memoranda 7. pantu var pieņemt šā pielikuma grozījumus.

9.3.	Lai panāktu drošuma noteikumu un standartu harmonizāciju globālā mērogā, puses dažādos noteikumu un SARP izstrādes posmos apspriežas par tehniskiem regulatīviem jautājumiem lidojumu drošības jomā un vajadzības gadījumā tiek aicinātas piedalīties attiecīgu tehnisku struktūru darbā.

9.4.	ICAO, nodrošinot ICAO vēstuļu valstīm un elektronisko biļetenu pilnīgu pieejamību, laikus sniedz ES informāciju par ICAO lēmumiem un ieteikumiem, kuri skar SARPs, kas saistīti ar drošumu.

9.5.	Vajadzības gadījumā ES tiecas nodrošināt, ka attiecīgie ES tiesību akti ir saskanīgi ar ICAO SARPs, kas saistīti ar lidojumu drošumu.

9.6.	Neskarot ES dalībvalstu kā Čikāgas konvencijas līgumslēdzēju pušu saistības, ES vajadzības gadījumā iesaistās dialogā ar ICAO, lai sniegtu tehnisku informāciju gadījumos, kad jautājumi saistībā ar atbilstību ICAO standartiem un ICAO ieteicamās prakses ievērošanu rodas, piemērojot ES tiesību aktus.

10. Tehniskās palīdzības projekti un programmas

10.1.

Puses koordinē valstīm sniegto palīdzību, cenšoties nodrošināt resursu efektīvu izmantošanu un izvairīties no centienu dublēšanās, un apmainās ar informāciju un datiem par tehniskās palīdzības projektiem un programmām, kas saistītas ar lidojumu drošību.

10.2.

Puses iesaistās kopīgās darbībās, kuru mērķis ir uzsākt un koordinēt starptautiska mēroga centienus apzināt donorus, kas vēlētos un spētu sniegt mērķtiecīgu tehnisko palīdzību valstīm, kurās ir nopietni trūkumi drošuma ziņā.

10.3.

ES ieguldījums it sevišķi ir vērsts uz programmām un projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm un reģionālām civilās aviācijas struktūrām novērst nopietnus trūkumus drošuma ziņā, īstenot ICAO SARPs, attīstīt regulatīvo sadarbību un nostiprināt valstu drošuma uzraudzības sistēmas, tostarp izveidojot reģionālas drošuma uzraudzības sistēmas.

11. Reģionālā sadarbība

11.1.

Puses piešķir prioritāti darbībām, kuru mērķis ir paātrināt reģionālu drošuma uzraudzības organizāciju izveidi, ja reģionāla mēroga pieeja dod iespēju uzlabot rentabilitāti, uzraudzības un/vai standartizācijas procesus.

12. Speciālistu palīdzība

12.1.

Neskarot speciālistu palīdzības shēmas, kas izveidotas ārpus šā pielikuma piemērošanas jomas, ES tiecas nodrošināt, ka speciālisti ar pierādītām tehniskām zināšanām attiecīgajās lidojumu drošības jomās pēc pieprasījuma ir ICAO rīcībā, lai pildītu uzdevumus un piedalītos darbībās, kas ietilpst šā pielikuma piemērošanas jomā. Šādas speciālistu palīdzības nosacījumus norāda darbības kārtībā, par ko puses vienojas.

13. Apmācības

13.1.

Vajadzības gadījumā katra puse veicina otras puses personāla dalību jebkurā tās nodrošinātā apmācību programmā lidojumu drošības jomā.

13.2.

Puses apmainās ar informāciju un materiāliem, kas saistīti ar apmācību programmām lidojumu drošības jomā, un vajadzības gadījumā koordinē apmācību programmu izstrādi un sadarbību šajā ziņā.

13.3.

Saistībā ar darbībām, uz ko attiecas šā pielikuma 10. pants, puses sadarbojas, veicinot un koordinējot to, ka apmācību programmās piedalās stažieri no valstīm un reģioniem, kam jebkura no pusēm sniedz tehnisko palīdzību.

14. Pārskatīšana

14.1.

Puses regulāri pārskata šā pielikuma īstenošanu un vajadzības gadījumā ņem vērā visus attiecīgos politikas un regulatīvos jaunumus.

14.2.

Jebkādu šā pielikuma pārskatīšanu veic Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar sadarbības memoranda 7. pantu.

15. Stāšanās spēkā, grozījumi un izbeigšana

15.1.

Šis pielikums stājas spēkā dienā, kad to pieņem Apvienotā komiteja, un paliek spēkā līdz tā izbeigšanai.

15.2.

Darbības kārtība, par ko vienojas saskaņā ar šo pielikumu, stājas spēkā dienā, kad to pieņem Apvienotā komiteja.

15.3.

Apvienotā komiteja vienojas par visiem saskaņā ar šo pielikumu pieņemtās darbības kārtības grozījumiem vai tās izbeigšanu.

15.4.

Katra puse jebkurā laikā var izbeigt šo pielikumu. Šāda izbeigšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad saņemts rakstveida paziņojums, ar ko viena puse otrai pusei paziņo par izbeigšanu, ja vien minētais paziņojums par izbeigšanu netiek atsaukts, pusēm savstarpēji vienojoties pirms sešu mēnešu laika posma beigām.

15.5.

Neskarot citus šā panta noteikumus, ja tiek izbeigts sadarbības memorands, vienlaicīgi izbeidz šo pielikumu un visas saskaņā ar to pieņemtās darbības kārtības.”

25.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/49

ES UN ICAO APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

(2013. gada 18. marts)

par to, lai pieņemtu pielikumu par aviācijas drošību Sadarbības memorandam starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai

(2013/311/ES)

ES UN ICAO APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Sadarbības memorandu starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai (“ICAO sadarbības memorands”), kas stājās spēkā 2012. gada 28. martā, un jo īpaši tā 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

Ir lietderīgi ICAO sadarbības memorandā iekļaut pielikumu par aviācijas drošību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemts šā lēmuma pielikums, un tas ir ICAO sadarbības memoranda sastāvdaļa.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Monreālā, 2013. gada 18. martā

ES un ICAO Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētāji

Eiropas Savienības vārdā –

Matthias RUETE

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas vārdā –

Raymond BENJAMIN

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

AVIĀCIJAS DROŠĪBA

1. Mērķi

1.1.	Puses vienojas sadarboties aviācijas drošības jomā atbilstīgi sadarbības memorandam (SM) starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), kas parakstīts 2011. gada 28. aprīlī Monreālā un 2011. gada 4. maijā Briselē.

1.2.	Saskaņā ar savu apņemšanos – sasniegt atbilstošu un ilgtspējīgu aviācijas drošības līmeni globālā mērogā, jo īpaši īstenojot ICAO standartus un ieteicamo praksi (SARP), – puses, izvērsdamas darbību aviācijas drošības jomā, vienojas cieši sadarboties.

2. Darbības joma

2.1.

Lai virzītos uz 1. punktā norādītajiem mērķiem, puses vienojas sadarboties šādi:

a)	izvēršot regulāru dialogu par aviācijas drošības jautājumiem, par ko ir abpusēja interese;

b)	regulāri apmainoties ar attiecīgo aviācijas drošības informāciju saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem;

c)	piedaloties pasākumos aviācijas drošības jomā;

d)	attiecīgā gadījumā analizējot valstu atbilstību ICAO standartiem un ieteicamajai praksei, kā arī to, vai tās faktiski īsteno aviācijas drošības uzraudzības sistēmu;

e)	pārraugot ES valstu atbilstību ICAO standartiem un ieteicamajai praksei, kā arī to, vai tās faktiski īsteno aviācijas drošības uzraudzības sistēmu;

f)	turpinot sadarboties regulatīvos un standartu noteikšanas jautājumos;

g)	izstrādājot un nodrošinot tehnisko palīdzību;

h)	veicinot reģionālo sadarbību;

i)	veicot speciālistu apmaiņu; kā arī

j)	nodrošinot apmācību aviācijas drošības jautājumos.

3. Īstenošana

3.1.	Puses var izstrādāt sadarbības kārtību, kurā precizē savstarpēji apstiprinātus mehānismus un procedūras, kas nepieciešamas, lai efektīvi īstenotu sadarbību 2.1. pantā minētajās jomās. Šo sadarbības kārtību pieņem Apvienotā komiteja.

4. Dialogs

4.1.	Puses regulāri rīko sanāksmes un/vai telekonferences, lai apspriestu aviācijas drošības jautājumus, par ko ir abpusēja interese, un vajadzības gadījumā koordinētu darbības.

5. Dalīšanās ar aviācijas drošības informāciju, pētījumiem/apsekojumiem un analīzi

5.1.

Neatkarīgi no piemērojamajiem noteikumiem puses izveido sadarbības kārtību, kurā tiek precizēts, ar kādu informāciju un analīzes rezultātiem var savstarpēji dalīties, pamatojoties uz informāciju, kuru apkopojušas to attiecīgās revīzijas un inspekciju programmas, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu, lai garantētu no otras puses saņemtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar sadarbības memoranda 6. pantu.

5.2.	Puses sadarbojas aviācijas drošības pasākumos, apmainoties ar saistošiem un attiecīgiem datiem, pētījumiem, apsekojumiem, informāciju un dokumentāciju, kā arī savstarpēji atvieglinot piedalīšanos sanāksmēs.

6. Līdzdalība pasākumos aviācijas drošības jomā

6.1.

Lai īstenotu šo pielikumu, katra puse attiecīgi aicina otru pusi saskaņā ar iedibinātajiem noteikumiem un procedūrām piedalīties ar aviācijas drošību saistītos pasākumos un sanāksmēs, lai nodrošinātu ciešu sadarbību un koordināciju. Šādas dalības noteikumus paredz sadarbības kārtībā, par ko puses vienojas.

7. Regulatīvie jautājumi

7.1.	Katra puse nodrošina, lai otra puse tiktu pastāvīgi informēta par visiem tās attiecīgajiem likumiem, noteikumiem, standartiem, prasībām un ieteicamo praksi, kas var skart šā pielikuma un visu tā grozījumu īstenošanu.

7.2.	Puses laikus paziņo viena otrai par visiem ierosinātajiem grozījumiem to attiecīgajos likumos, noteikumos, standartos, prasībās un ieteicamajā praksē, ciktāl šie grozījumi var ietekmēt šo pielikumu.

7.3.

Lai panāktu aviācijas drošības noteikumu un standartu globālu saskaņotību, puses dažādos noteikumu izstrādes un SARP veidošanas posmos informē viena otru par tehniskiem regulatīviem jautājumiem aviācijas drošības jomā un vajadzības gadījumā tiek aicinātas piedalīties attiecīgo tehnisko struktūru darbā.

7.4.	Puses laikus sniedz viena otrai informāciju par lēmumiem un ieteikumiem, kas ietekmē aviācijas drošību.

7.5.	ES vajadzības gadījumā iesaistās dialogā ar ICAO, lai sniegtu tehnisku informāciju tādos gadījumos, kad, piemērojot ES tiesību aktus, rodas jautājumi, kas saistīti ar atbilstību ICAO standartiem un ieteicamajai praksei.

8. Tehniskā palīdzība

8.1.	Puses koordinē valstīm sniegto palīdzību, cenšoties nodrošināt resursu efektīvu izmantošanu un izvairīties no centienu dublēšanās, un apmainās ar informāciju par tehniskās palīdzības projektiem un programmām, kas saistītas ar aviācijas drošību.

8.2.

Puses cieši sadarbojas, palīdzēdamas ES dalībvalstīm un citām valstīm, ja to uzskata par nepieciešamu, lai uzlabotu līmeni, kādā šajās attiecīgajās valstīs faktiski tiek īstenoti valsts drošības uzraudzības sistēmu kritiskie elementi, un to atbilstību ICAO standartiem un ieteicamajai praksei. Šāda sadarbība ietver informācijas apmaiņu, dialoga veicināšanu starp attiecīgajām pusēm un visu tehniskās palīdzības darbību koordinēšanu, bet ne tikai.

9. Reģionālā sadarbība

9.1.	Puses piešķir prioritāti darbībām, kuru mērķis ir paātrināt SARP īstenošanu, ja reģionāla mēroga pieeja dod iespēju uzlabot rentabilitāti, uzraudzības un/vai standartizācijas procesus.

10. Speciālistu palīdzība

10.1.

Neskarot speciālistu palīdzības shēmas, kas izveidotas ārpus šā pielikuma piemērošanas jomas, puses tiecas nodrošināt, ka speciālisti ar tehniskām zināšanām attiecīgajās aviācijas drošības jomās pēc pieprasījuma ir viens otra rīcībā, lai pildītu uzdevumus un piedalītos darbībās, kas ietilpst šā pielikuma piemērošanas jomā. Šādas speciālistu palīdzības nosacījumus precizē sadarbības kartībā, par ko puses vienojas.

11. Apmācības

11.1.

Vajadzības gadījumā katra puse veicina otras puses personāla dalību jebkurā tās nodrošinātā apmācību programmā aviācijas drošības jomā.

11.2.

Puses apmainās ar informāciju par materiāliem, kas saistīti ar apmācību programmām aviācijas drošības jomā, un vajadzības gadījumā koordinē apmācību programmu izstrādi un sadarbību šajā ziņā.

11.3.

Saistībā ar darbībām, uz ko attiecas šā pielikuma 9. pants, puses sadarbojas, veicinot un koordinējot to, ka apmācību programmās piedalās stažieri no valstīm un reģioniem, kam kāda no pusēm sniedz tehnisko palīdzību.

12. Pārskatīšana

12.1.

Puses regulāri pārskata šā pielikuma īstenošanu un vajadzības gadījumā ņem vērā visas attiecīgās jaunākās politiskās un regulatīvās norises.

12.2.

Jebkādu šā pielikuma pārskatīšanu veic Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar sadarbības memoranda 7. pantu.

13. Stāšanās spēkā, grozījumi un izbeigšana

13.1.

Šis pielikums stājas spēkā dienā, kad to pieņem Apvienotā komiteja, un paliek spēkā līdz tā izbeigšanai.

13.2.

Sadarbības kārtība, par ko vienojas saskaņā ar šo pielikumu, stājas spēkā dienā, kad to pieņem Apvienotā komiteja.

13.3.

Apvienotā komiteja vienojas par visiem saskaņā ar šo pielikumu pieņemtās sadarbības kārtības grozījumiem vai tās izbeigšanu.

13.4.

13.5.

Neskarot citus šā panta noteikumus, ja tiek izbeigts sadarbības memorands, vienlaicīgi izbeidz šo pielikumu un visus saskaņā ar to pieņemtos sadarbības noteikumus.”

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.172.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 172

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 25. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 596/2013 (2013. gada 24. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 597/2013 (2013. gada 19. jūnijs), ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Rogal świętomarciński (AĢIN))	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 598/2013 (2013. gada 24. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 564/2012, ar ko nosaka maksimālo pieļaujamo budžeta apjomu 2012. gadam attiecībā uz dažām tiešā atbalsta shēmām, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 599/2013 (2013. gada 24. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 578/2010 attiecībā uz kompensāciju apjomu tādam dažu lauksaimniecības produktu eksportam, uz kuru sertifikāts nav attiecināms un kuru īsteno tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un attiecībā uz procedūru, kādā dalībvalstis paziņo konkrētus saistītus datus	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 600/2013 (2013. gada 24. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 555/2008 attiecībā uz vīna produktu izotopu analīžu veikšanu Horvātijā pārejas perioda laikā	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 601/2013 (2013. gada 24. jūnijs) par atļauju kā barības piedevas lietot kobalta(II) acetāta tetrahidrātu, kobalta(II) karbonātu, kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu, kobalta(II) sulfāta heptahidrātu un apvalkotu granulētu kobalta(II) hidroksīdkarbonāta (2:3) monohidrātu ( 1 )	14
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 602/2013 (2013. gada 24. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2013/306/KĀDP (2013. gada 24. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā	25
	*	Padomes Lēmums 2013/307/KĀDP (2013. gada 24. jūnijs), ar ko groza pilnvaras un pagarina to termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusjūras dienvidu reģionā	28
	*	Padomes Lēmums 2013/308/KĀDP (2013. gada 24. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju	31
		2013/309/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 19. jūnijs), ar ko groza Lēmuma 2006/168/EK II, III un IV pielikumu attiecībā uz konkrētām veterinārās sertifikācijas prasībām, kas piemērojamas liellopu embriju importam Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3704) ( 1 )	32
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2013/310/ES
	*	ES un ICAO Apvienotās komitejas Lēmums (2011. gada 21. septembris) par to, lai pieņemtu pielikumu par aviācijas drošumu Sadarbības memorandam starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai	45
		2013/311/ES
	*	ES un ICAO Apvienotās komitejas Lēmums (2013. gada 18. marts) par to, lai pieņemtu pielikumu par aviācijas drošību Sadarbības memorandam starp Eiropas Savienību un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju, ar ko paredz sistēmu ciešākai sadarbībai	49


	*	Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ