22.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/1

PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 29. maijs)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018)

(2013/303/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 242/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kotdivuāras Republiku, no otras puses (turpmāk “partnerattiecību nolīgums”) (1).

(2)

Ņemot vērā, ka tagadējā partnerattiecību nolīguma protokola termiņš beigsies 2013. gada 30. jūnijā, Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par jaunu protokolu, ar kuru Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Kotdivuāras Republikas suverēnajā varā vai jurisdikcijā (turpmāk “jaunais protokols”). Šīm sarunām noslēdzoties, 2013. gada 9. janvārī tika parafēts jaunais protokols.

(3)	Lai nodrošinātu Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, jaunajā protokolā ir paredzēta protokola provizoriska piemērošana no 2013. gada 1. jūlija.

(4)	Būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro jaunais protokols, līdz tiek pabeigtas tā noslēgšanai vajadzīgās procedūras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atļauj Savienības vārdā parakstīt protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienības un Kotdivuāras Republiku (2013–2018) (turpmāk “jaunais protokols”), ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

Jaunā protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, ka ir tiesīgas Savienības vārdā prakstīt jauno protokolu.

3. pants

Jauno protokolu saskaņā ar tā 13. pantu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. jūlija, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 29. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. BRUTON

(1) OV L 75, 18.3.2008., 51. lpp.

PROTOKOLS

ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018)

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2013. gada 1. jūlija uz pieciem (5) gadiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. pantu, ir šādas.

Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):

—	tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

—	kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 10 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantu.

3. Kuģi, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu (turpmāk “Eiropas kuģi”), zvejas darbības Kotdivuāras zvejas zonā drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas licence, kuru Kotdivuāra izdevusi saskaņā ar šo protokolu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums, kas noteikts 1. pantā minētajam laikposmam, ir EUR 680 000.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

a)	EUR 422 500 liela ikgadēja summa par piekļuves tiesībām Kotdivuāras zvejas zonai; šī summa gadā atbilst 6 500 tonnu lielam atskaites daudzumam; un

b)	īpaša ikgadēja summa EUR 257 500 apmērā, kas paredzēta Kotdivuāras zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 5., 6. un 9. pantam un zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Eiropas kuģi nozvejojuši Kotdivuāras zvejas zonās, pārsniedz atskaites daudzumu, ikgadējā finansiālā ieguldījuma apmērs palielinās par EUR 65 par katru papildus nozvejoto tonnu. Tomēr gadā Eiropas Savienības samaksātā kopējā summa nedrīkst pārsniegt divkāršotu 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu (EUR 422 500). Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienās kopš protokola pagaidu piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola spēkā stāšanās gadadienā.

6. Kotdivuāras iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7. Finansiālo ieguldījumu pārskaita tikai vienā Kotdivuāras Valsts kases kontā, kura rekvizītus Kotdivuāras iestādes paziņo reizi gadā.

3. pants

Atbildīgas zvejniecības veicināšana Kotdivuāras ūdeņos

1. Eiropas Savienība un Kotdivuāra ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. oktobrim nolīguma 9. pantā noteiktajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma summas izmantošanai;

b)	gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zvejniecību, ņemot vērā Kotdivuāras zivsaimniecības politikas prioritātes, jo īpaši tādās jomās kā uzraudzība, kontrole un cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;

c)	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Puses katru gadu Apvienotajā komitejā veic nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu novērtējumu. Ja vajadzīgs, Puses turpina šo uzraudzību arī pēc šā protokola darbības termiņa beigām, līdz 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma īpašā summa ir pilnībā izmantota.

4. pants

Zinātniskā un tehniskā sadarbība atbildīgas zvejniecības veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kotdivuāras ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola piemērošanas laikā Eiropas Savienība un Kotdivuāras iestādes sadarbojas, lai sekotu līdzi resursu stāvokļa izmaiņām Kotdivuāras zvejas zonā.

3. Puses apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā un īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālā vai starptautiskā organizācijā. Puses apņemas ievērot visus ICCAT ieteikumus.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos atzinumus, Puses apspriežas (iepriekš 3. pantā aprakstītajā) Apvienotajā komitejā, lai attiecīgā gadījumā pēc zinātniskas apspriedes (iespējams, apakšreģiona mērogā), savstarpēji vienojoties, pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Eiropas kuģu darbību.

5. Puses sadarbojas, lai stiprinātu zvejas kontroles un inspekcijas mehānismus Kotdivuāras Republikā.

5. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana pēc vienošanās

1. Šā protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc 4. panta 4. punktā minētajām apspriedēm un pēc savstarpējas vienošanās var palielināt ar nosacījumu, ka šāds palielinājums neapdraud Kotdivuāras Republikas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.

2. Ja turpretim Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 4. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

6. pants

Jaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1. Ja Eiropas zvejas kuģi vēlas izmantot 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Eiropas Savienība apspriežas ar Kotdivuāras Republiku par iespējām saņemt atļauju veikt šādas jaunas darbības. Šajās apspriedēs Puses ievēro attiecīgos zinātniskos atzinumus, it īpaši tos, ko sniegušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, piemēram, Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF). Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un daudzgadu pārvaldības plānu ieviešanu. Ja vajadzīgs, Puses izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Pēc 4. panta 4. punktā paredzētajām apspriedēm Puses var atļaut veikt izpētes zvejas reisus Kotdivuāras zvejas zonā, lai noskaidrotu jaunas zvejas tehnisko iespējamību un jaunu zvejniecību ekonomisko rentabilitāti.

2.1.

Šim nolūkam Eiropas Savienība paziņo Kotdivuāras iestādēm par izpētes zvejas licenču pieprasījumiem, pamatojoties uz tehnisku dokumentāciju un norādot:

—	kuģa tehniskos parametrus,

—	kuģa apkalpes pieredzi attiecīgā zvejā,

—	priekšlikumu reisa tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni utt.).

2.2.	Izpētes zvejas reisu ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Par šiem reisiem jāsamaksā Kotdivuāras iestāžu noteikta maksa.

2.3.	Visu reisa laiku uz kuģa ir karoga valsts zinātniskais novērotājs un Kotdivuāras iestāžu izraudzīts novērotājs.

2.4.	Nozveja, kas gūta saskaņā ar izpētes zveju un tās reisa laikā, pieder kuģa īpašniekam.

2.5.	Sīki izklāstītus reisa rezultātus analizēšanai paziņo Apvienotajai komitejai.

7. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Savienības zvejas kuģu darbības Kotdivuāras ūdeņos reglamentē Kotdivuāras Republikā piemērojamie tiesību akti, izņemot tad, ja nolīgumā un šajā protokolā ir noteikts citādi.

2. Kotdivuāras iestādes nekavējoties informē Eiropas Savienību par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

3. Eiropas Savienība informē Kotdivuāras iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar Eiropas Savienības tālbraucēju kuģu flotes zvejas darbībām.

8. pants

Protokola darbības apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā aptur, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)	radušies tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Kotdivuāras zvejas zonā;

b)	tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)	ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā;

d)	Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus šā protokola 9. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

e)	starp Pusēm radušās nopietnas un neatrisinātas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretāciju.

2. Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta c) apakšpunktā neparedzētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā Puse attiecīgu rakstisku paziņojumu par šādu nodomu iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad šāda apturēšana stājas spēkā. Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ piemēro nekavējoties pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pārskatīt vai apturēt, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)	radušies tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Kotdivuāras zvejas zonā;

b)	notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)	ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā.

2. Eiropas Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai pēc Apvienotās komitejas veikta novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt pēc tam, kad Puses apspriežas un vienojas, tiklīdz ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un/vai ja 2. punktā minētie finansiālās izpildes rezultāti to pamato. Tomēr 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši seši mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām.

4. Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas licences var tikt apturētas, kamēr ir apturēta finansiālā ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo zvejas licenču derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam.

5. Ievērojot šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus, ja Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos maksājumus, Kotdivuāras iestādes oficiāli informē Eiropas Savienību par maksājumu neveikšanu. Pēdējā veic nepieciešamo pārbaudi un, ja vajadzīgs, veic maksājumu ne vēlāk kā sešdesmit darbdienās pēc oficiālā paziņojuma saņemšanas dienas.

Ja, beidzoties šim termiņam, maksājums nav veikts vai ja nav attiecīga pamatojuma, Kotdivuāras iestādes var apturēt protokola piemērošanu saskaņā ar 8. pantā paredzētajiem noteikumiem. Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants

Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Kotdivuāras Republika un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorsistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Kotdivuāras Republika un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorsistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

11. pants

Datu konfidencialitāte

Kotdivuāras Republika un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

12. pants

Denonsēšana

1. Protokola denonsēšanas gadījumā ieinteresētā Puse vismaz sešus (6) mēnešus pirms dienas, kad šai denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu denonsēt protokolu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

13. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Eiropas Savienības vārdā

Kotdivuāras Republikas vārdā

PIELIKUMS

Eiropas Savienības kuģu zvejošanas nosacījumi Kotdivuāras zvejas zonā

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Kompetentās iestādes norādīšana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības (ES) vai Kotdivuāras Republikas kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—	attiecībā uz ES – atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar Kotdivuārā atrodošās ES delegācijas starpniecību,

—	attiecībā uz Kotdivuāras Republiku – atsauces uz Zivsaimniecības ministriju.

2. Zvejas zona

Eiropas Savienības kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, ievērojot 3. punktā izklāstītos noteikumus.

3. Kuģošanai un zvejai aizliegtās zonas

Kuģošanai un zvejai aizliegto zonu robežas Kotdivuāras Republikas Zivsaimniecības ministrija paziņo kuģu īpašniekiem zvejas licenču izdošanas brīdī. Informēta tiek arī ES delegācija.

4. Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Kotdivuāras Republika paziņo ES tā bankas konta rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā ES kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS LICENČU PIEPRASĪŠANAS UN IZDOŠANAS KĀRTĪBA

Šā pielikuma noteikumu piemērošanai termins “licence” ir ekvivalents terminam “zvejas atļauja”, kā tas definēts Eiropas Savienības tiesību aktos.

1. Zvejas licences saņemšanas priekšnosacījumi un zvejottiesīgie kuģi

Tikai uz zvejottiesīgi kuģi var saņemt zvejas licenci Kotdivuāras zvejas zonā. Tādēļ tiem jābūt reģistrētiem ES zvejas kuģu reģistrā.

Kuģis ir zvejottiesīgs, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Kotdivuārā. To saistībām pret Kotdivuāras iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas agrākās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Kotdivuārā veic saskaņā ar šīs valsts un ES noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

2. Licences pieprasījumi

ES kompetentās iestādes vismaz 30 darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma elektroniskā vai jebkādā citā ātrā veidā iesniedz Kotdivuāras par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz saskaņā ar veidlapu, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā.

Katram licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

—	vienu krāsainu kuģa (sānskata), zvejas palīgkuģu un antenas tipa zivju lokācijas palīgierīces fotoattēlu,

—	izmantoto zvejas rīku attēlu un sīku aprakstu.

Lai saskaņā ar spēkā esošo protokolu atjaunotu licenci kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par maksājuma nokārtošanu.

3. Vienotas likmes maksa

Maksu par licenci iemaksā kontā, kuru Kotdivuāras iestādes norāda saskaņā ar šā pielikuma 1. panta 4. punktu.

Licences maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

4. Provizorisks zvejas licenču saņēmušo kuģu saraksts

Saņemot zvejas licenču pieprasījumus un paziņojumu par avansa maksājumu, Kotdivuāra sagatavo provizorisku zvejas licenču pieprasītāju kuģu sarakstu. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai līdzparakstītājam. ES pārstāvniecības slēgšanas gadījumā Kotdivuāra var izdot provizoriskā saraksta kopiju tieši kuģa īpašniekam vai līdzparakstītājam. Kuģiem atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskā saraksta kopija.

5. Licenču izdošana

Visiem kuģiem licences izdod 21 darbdienā pēc tam, kad Kotdivuāras par zivsaimniecību atbildīgā ministrija ir saņēmusi visus 2. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Kotdivuārā atrodošās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību.

Licences ir derīgas vienu gadu un ir atjaunojamas. Tās izdod laikposmam no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

6. Zvejas licenci saņēmušo kuģu saraksts

Tūlīt pēc licences izdošanas Kotdivuāras Republika sagatavo to kuģu galīgo sarakstu, kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES, un šis saraksts aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7. Licences nodošana

Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis. Tomēr pēc ES pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim kā aizstājamais, kas minēts protokola 1. pantā. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai nav jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

Aizstājamā kuģa īpašnieks vai aģents ar ES delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ Kotdivuāras par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai.

Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks anulēto licenci nodod atpakaļ Kotdivuāras par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai. ES delegācija Kotdivuārā tiek informēta par licences nodošanu.

8. Licences turēšana uz kuģa

Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Tomēr kuģiem atļauts zvejot, tiklīdz tie tiek ierakstīti šīs nodaļas 4. punktā minētajā provizoriskajā sarakstā.

III NODAĻA

LICENCES IZDOŠANAS NOSACĪJUMI – MAKSAS UN AVANSA MAKSĀJUMI

1. Maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir EUR 35 par Kotdivuāras zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

2. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 5 390 par katru tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 154 tonnām zivju,

—	EUR 1 960 par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 56 tonnām zivju.

3. Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus (tonnās), kurus apstiprinājuši 6. punktā minētie zinātniskie institūti.

4. Pamatojoties uz kuģu īpašnieku sagatavotiem nozvejas ziņojumiem, ko apstiprinājuši kompetentie zinātniskie institūti, Eiropas Komisija ne vēlāk kā n + 1 gada 31. jūlijā pieņem galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā saistībā ar n gada zvejas sezonu.

5. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta Kotdivuāras par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai un – ar dalībvalstu starpniecību – kuģu īpašniekiem.

6. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks 45 dienu laikā, ja viņam nav iebildumu, atlikumu pārskaita Kotdivuāras Republikai.

7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par šīs iedaļas 2. punktā noteikto avansa maksājumu, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

IV NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANAS KĀRTĪBA

1. Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma 3. papildinājumā.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Kotdivuāras zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju. Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2. Nozvejas datu paziņošana

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot par zivsaimniecību atildīgajai ministrijai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Kotdivuāras zvejas zonā. Vienlaikus viņš nosūta kopiju Kotdivuāras Okeāna pētniecības centram (Centre de recherche océanologique de Côte d'Ivoire (CRO)) un vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i)	IRD (Institut de recherche pour le développement);

ii)	IEO (Instituto Español de Oceanografia);

iii)	INIAP (Instituto Nacional de Investigação Agrària é das Pescas).

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i)	ieejot Kotdivuāras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Kotdivuāras pārstāvim, kas savukārt nodod to Kotdivuāras iestādēm, kuras rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

ii)

izejot no Kotdivuāras zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Kotdivuāras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 30 dienu laikā pēc iziešanas no Kotdivuāras zvejas zonas nosūta pa:

a)	elektronisko pastu (ieteicamais variants);

b)	pastu; vai

faksu.

Zvejas licences izsniegšanas brīdī kuģiem paziņo faksa un telefona numurus, kā arī elektroniskā pasta adresi. Kotdivuāra nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES par izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā elektroniskā pasta adresē, tālruņa numurā vai frekvencē.

Ja netiek ievēroti šīs nodaļas noteikumi, Kotdivuāras valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un uzlikt kuģa īpašniekam sodu, ko paredz Kotdivuārā spēkā esošie tiesību akti. Par to informē Eiropas Savienību un karoga dalībvalsti.

3. Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses apliecina kopīgu vēlmi nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu nozvejas deklarēšanai, pamatojoties uz 5. papildinājumā definētajiem tehniskajiem parametriem. Puses piekrīt Apvienotajā komitejā kopīgi noteikt šīs pārejas kārtību, lai sistēma sāktu darboties no 2014. gada 31. decembra.

V NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1. Eiropas Savienības kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašniekiem jācenšas prioritāri uzņemt uz kuģa Kotdivuāras jūrniekus.

3. Uz Eiropas Savienības kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā ziņā neizdevīgāki par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

6. Uz Eiropas Savienības kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7. Informāciju attiecībā uz nodarbinātajiem jūrniekiem kuģu īpašnieki paziņo reizi gadā. Informācijā ietilpst nodarbināto jūrnieku skaits no:

—	Eiropas Savienības,

—	ĀKK valsts, Kotdivuāras jūrnieku skaitu uzrādot atsevišķi no pārējo ĀKK valstu jūrnieku skaita,

—	valsts, kas nav ĀKK valsts un ES dalībvalsts.

VI NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas licenču saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie ICCAT pasākumi un ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

VII NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1. Kuģi, kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas (ORP) izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus:

1.1.	Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Eiropas Savienības kuģi uzņem šīs iestādes izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Kotdivuāras ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2.

Kompetentā iestāde izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Savienībai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.	Kompetentā iestāde paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izsniegšanas brīdī vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc skaidra Kotdivuāras kompetento iestāžu pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, kuru Kotdivuāras zvejas ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks sedz viņu ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura ir reģionālais novērotājs, iziet no reģionā esošās zvejas zonas, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, kā izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir apkalpes locekļa statuss. Kamēr kuģis atrodas Kotdivuāras ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.	novērot kuģu zvejas darbības;

8.2.	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3.	ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

8.4.	atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.5.	pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz Kotdivuāras ūdeņos gūto nozveju;

8.6.	pārbaudīt piezvejas procentuālo apmēru un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu daudzumu;

8.7.	paziņot nozvejas datus (arī uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas daudzumu) novērotāja kompetentajai iestādei, izmantojot jebkādus piemērotus sakaru līdzekļus.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Savienībai. Novērotājs ziņojumu paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras viņš paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa apkalpes locekļi, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic kompetentā iestāde.

15. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā saskaņā ar nolīgumu, reģionālo novērotāju vietā uzņem novērotājus, kurus Kotdivuāras kompetentās iestādes izraudzījušās, ievērojot iepriekš paredzētos noteikumus.

VIII NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

1.1.

Eiropas Savienības kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas kontroli atbildīgajām Kotdivuāras kompetentajām iestādēm savu nodomu ieiet Kotdivuāras zvejas zonā vai iziet no tās.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i)	plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)	katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu;

iii)	produkcijas veidu un tās sagatavošanas veidu.

1.2.	Sniedzot šos paziņojumus, priekšroka dodama elektroniskajam pastam, bet, ja tādas iespējas nav, tad faksam. Kotdivuāras Republika nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu.

1.3.	Kuģi, kuru pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Kotdivuāras iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpēju.

2. Inspekcijas kārtība

2.1.	To Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kuri iesaistīti zvejas darbībās Kotdivuāras zvejas ūdeņos, pakļaujas katram tādam Kotdivuāras ierēdnim viņa uzdevumu veikšanas laikā, kuram ir pienācīgas pilnvaras un pierādījumi par to, ka viņš ir norīkots zvejas darbību kontrolei.

2.2.	Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

2.3.

Pēc katras inspekcijas Kotdivuāras inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis. Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām uz aizstāvību procesā par pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls un inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Kotdivuāras inspektori izdod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.4.

Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī kādā Kotdivuāras ostā, pakļaujas šo darbību kontrolei, ko veic Kotdivuāras inspektori, kuriem ir pienācīgas pilnvaras un ir identificējami kā tādi. Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

2.5.	Kotdivuāra var atļaut ES piedalīties pārbaudēs novērotāja statusā.

3. Pārkraušana citā kuģī

3.1.	Visi Eiropas Savienības kuģi, kuri nozvejas pārkraušanu citā kuģī vēlas veikt Kotdivuāras ūdeņos, to dara Kotdivuāras ostās un/vai to ārējā reidā.

3.2.

Šo kuģu īpašniekiem vismaz divdesmit četras stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Kotdivuāras iestādēm šāda informācija:

—	pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārdi,

—	kravas kuģa vārds, SJO numurs un karoga valsts,

—	pārkraujamo nozveju daudzums tonnās pa sugām,

—	pārkraušanas datums un vieta.

3.3.	Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Kotdivuāras zvejas zonas. Kuģa kapteinim jāiesniedz Kotdivuāras kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai kuģis turpinās zveju Kotdivuāras zvejas zonā vai izies no tās.

3.4.	Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Kotdivuāras zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Kotdivuārā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

IX NODAĻA

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1. Kuģa atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

Atrodoties Kotdivuārā zvejas zonā, licenci saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center – FMC).

Katrā atrašanās vietas ziņojumā ietver:

a)	kuģa identifikācijas datus;

b)	nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d)	kuģa ātrumu un kursu.

Katru ziņojumu sagatavo šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajā formātā. Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Kotdivuāras zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Kotdivuāras zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un vajadzības gadījumā to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2. Kuģa datu nosūtīšana gadījumā, ja nedarbojas VMS sistēma

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, kuģim vairs nav atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā.

Kuģi, kuri zvejo Kotdivuāras zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa elektronisko pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus 1. punktā minētos obligātos datus.

3. Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Kotdivuāras FMC

Karoga valsts FMC attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus automātiski nosūta Kotdivuāras FMC, tiklīdz tas spēj ziņojumus saņemt. Karoga valsts un Kotdivuāras Republikas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

Atrašanās vietas ziņojumus starp karoga valsts un Kotdivuāras Republikas FMC pārsūta elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

Kotdivuāras Republikas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas licenci saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par to, ka attiecīgais kuģis nav paziņojis par iziešanu no zvejas zonas.

4. Sakaru sistēmas traucējumi

Kotdivuāras Republika nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuras veic ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Kotdivuāras spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5. Atrašanās vietas ziņojumu biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Kotdivuāras Republika var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Kotdivuāras Republikai šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Kotdivuāras Republikai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Kad noteiktais izmeklēšanas laiks beidzas, Kotdivuāras Republika par to nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES; turpmāk Kotdivuāra tos informē par iespējamiem šīs izmeklēšanas turpinājuma pasākumiem.

X NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1. Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus licenci saņēmuša ES kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā. Šo ziņojumu nosūta ES un karoga valstij septiņu darbdienu laikā.

2. Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

Pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Kotdivuāras ostā.

Kotdivuāras Republika ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo ES par zvejas licenču saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Kotdivuāras Republika izraugās izmeklētāju un pēc ES pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kotdivuāras Republika saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedība, pirms tās uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kotdivuāras Republika un kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un apmēru. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts un ES pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4. Tiesvedība un bankas garantija

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju Kotdivuāras Republikas norādītā bankā, un šādas bankas garantijas summa, kuru nosaka Kotdivuāras Republika, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo naudas sodu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankas garantija nav atbrīvojama pirms tiesvedības beigām.

Bankas garantiju atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	starpības apmērā, ja sankcija ir naudas sods, kas ir mazāks par bankas garantijas summu.

Kotdivuāras Republika informē ES par tiesvedības rezultātiem septiņu darbdienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu:

—	tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktie pienākumi vai

—	tiklīdz ir iemaksāta bankas garantija.

Papildinājumi

1.	Licences pieprasījuma veidlapa

2.	Tehnisko datu lapa

3.	ICCAT zvejas žurnāls

4.	VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

5.	Zvejas darbību elektroniska paziņošana (ERS)

1. papildinājums

Licences pieprasījuma veidlapa

ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS STARP KOTDIVUĀRU UN EIROPAS SAVIENĪBU

ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪJUMS

2. papildinājums

Tehnisko datu lapa

TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1.	Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

2.	Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi

Dreifējošas āķu jedas

3.	Zvejai aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts.

Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem.

4.	Atļautā tilpība/maksas

4.1.	Papildmaksa par nozvejas tonnu

EUR 35 par tonnu

4.2.	Ikgadējā vienotās likmes maksa

Seineriem – EUR 5 390 par 154 tonnām

Kuģiem zvejai ar āķu jedām – EUR 1 960 par 56 tonnām

4.3.	Zvejottiesīgo kuģu skaits

28 seineri

10 kuģi zvejai ar āķu jedām

3. papildinājums

Zvejas žurnāls

4. papildinājums

VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

VMS ZIŅOJUMI KOTDIVUĀRAI ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements	Lauka kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods
Numurs	RN	F	Ziņojuma dati: ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips – “ENT”, “POS” vai “EXI”
Kuģa vārds	NA	F	Kuģa vārds
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
ES flotes reģistra numurs	IR	F	Kuģa dati: unikāls kuģa numurs – karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: atrašanās vieta ± 99 999 (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: atrašanās vieta ± 999 999 (WGS-84)
Ātrums	SP	O	Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa ātrums mezglos ar desmitdaļām
Kurss	CO	O	Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa kurss 360° skalā
Datums	DA	O	Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Formatējums

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	divas diagonālas svītras (//) un burti “SR” norāda ziņojuma sākumu,

—	datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo kodu,

—	datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/),

—	datu elementus atdala ar atstarpi,

—	burti “ER” un divas diagonālas svītras (//) norāda ieraksta beigas.

5. papildinājums

Zvejas darbību elektroniska paziņošana

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas

Visiem ES kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu, kas turpmāk saukta par ERS (ERS – Electronic Reporting System) un kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Kotdivuāras ūdeņos, darbojas un spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par zvejas darbībām. Eiropas Savienības kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kuram ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts uzsākt zvejas darbības Kotdivuāras ūdeņos.

Karoga dalībvalsts un Kotdivuāra nodrošina, ka to zvejas uzraudzības centra (FMC) rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā, kas pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm, un ERS datu elektroniskai uzglabāšanai vismaz trīs gadus. Jebkāds minētā formāta grozījums vai atjauninājums ir jāidentificē un jādatē, un tas stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem.

3.	ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija.

4.	Puses nodrošina, ka ERS dati tiek reģistrēti secīgā veidā.

5.	Karoga dalībvalsts un Kotdivuāra nodrošina, ka to FMC paziņo viens otram noderīgus kontaktpersonu vārdus, elektroniskās adreses, kā arī tālruņa un faksa numurus. Turpmākus šo datu grozījumus paziņo nekavējoties.

ERS datu nosūtīšana

Visi ES kuģi, kas zvejo saskaņā ar šo protokolu:

a)	kārto elektronisku zvejas žurnālu par katru dienu, kad tie uzturas Kotdivuāras ūdeņos. Katras sugas identificēšanai izmanto FAO trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu;

b)	neskarot VII nodaļā paredzētos noteikumus, ik reizi, kad tie ieiet Kotdivuāras ūdeņos vai iziet no tiem, nosūta datus par nozvejotiem daudzumiem, kas atrodas uz kuģa, atsevišķi par katru zvejas licencē norādīto sugu;

c)	reģistrē Kotdivuāras ūdeņos veikto nozveju pa sugām un par katru zvejas rīku iemetienu, norādot nozvejotos daudzumus un izmetumus. Par sugām, kas uzskaitītas zvejas atļaujā, kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju;

d)	neskarot V nodaļā paredzētos noteikumus, reģistrē pa sugām pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

e)	elektroniski pārraida ERS datus savas karoga valsts FMC līdz plkst. 23.59 pēc UTC.

7.	Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

8.	Karoga dalībvalsts nodrošina, ka tās FMC nekavējoties pārraida ERS datus Kotdivuāras FMC saskaņā ar 2. punktā noteiktajām procedūrām un noteiktajā formātā.

Kotdivuāras FMC:

a)	ievēro konfidencialitāti attiecībā pret visiem ERS datiem;

b)	pārraida ERS datus kuģa karoga valsts FMC ne vēlāk kā 48 stundas pēc katras pārkraušanas un/vai izkraušanas darbības beigām.

Tehniskas kļūmes

10.	ES kuģa karoga valsts nodrošina, ka kapteinis, īpašnieks vai tā pārstāvis tiek nekavējoties informēts par katru tehnisku kļūmi, kas atgadās tās ERS sistēmas darbībā, ar kuru aprīkots kuģis.

11.	Ja ERS sistēmas darbībā atgadījusies tehniska kļūme, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka ERS sistēma tiek salabota vai aizstāta ar citu viena mēneša laikā pēc atgadījušās kļūmes.

12.	Katrs ES kuģis, kas veic zvejas darbības un kam ERS sistēmā ir kļūme, katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus savas karoga valsts FMC, izmantojot jebkuru citu pieejamu elektronisku saziņas līdzekli.

ERS datu nesaņemšana

13.	Kotdivuāras FMC nekavējoties paziņo kompetentajai karoga valsts FMC un ES par jebkādu pārtraukumu tāda ES kuģa ERS datu pārraidē, kurš zvejo saskaņā ar šo protokolu.

14.

Tiklīdz šis paziņojums ir saņemts, karoga valsts FMC nekavējoties noskaidro iemeslus, kuru dēļ ERS dati nav tikuši pārraidīti, un veic attiecīgus pasākumus problēmas atrisināšanai. Karoga valsts FMC nekavējoties informē Kotdivuāras FMC un ES par noskaidrotajiem cēloņiem un attiecīgajiem pasākumiem stāvokļa labošanai.

15.	Trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Kotdivuāras FMC.

16.	Ja Kotdivuāras FMC nedarbojas, ES paziņo Kotdivuāras iestādēm apstiprinātos ikmēneša ERS datus par Eiropas Savienības kuģiem, kas zvejojuši Kotdivuāras ūdeņos.

22.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 592/2013

(2013. gada 21. jūnijs)

par Eiropas statistikas par ilggadīgām kultūrām nosūtīšanas tehnisko formātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 1337/2011 izveidoja sistēmu salīdzināmas Eiropas statistikas par ilggadīgām kultūrām sagatavošanai.

(2)	Būtu jāprecizē datu struktūra statistikas datu par augļu un olīvu stādījumiem nosūtīšanai un apmaiņas standarts.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dalībvalstis nosūta statistikas datus par Regulas (ES) Nr. 1337/2011 I pielikumā minētajiem augļu un olīvu stādījumiem, izmantojot statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) standartu. Datus sniedz Eurostat, izmantojot vienoto kontaktpunktu, lai Komisija (Eurostat) varētu elektroniskā ceļā izgūt datus.

2. pants

Datu struktūra statistikas datu par augļu un olīvu stādījumiem nosūtīšanai Komisijai (Eurostat) ir precizēta pielikumā.

3. pants

Datus sniedz par visiem atsevišķajiem obligātajiem mainīgajiem lielumiem un agregātiem.

4. pants

Datus norāda hektāros (ha).

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.

PIELIKUMS

Datu struktūra statistikas datu par augļu un olīvu stādījumiem nosūtīšanai

Nosūtīšanas datnēs jāiekļauj šāda informācija:

1. tabula

Lauku saraksts

Numurs	Lauks	Piezīmes
1	Reģions	NUTS 1 kodi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.)
2	Gads	Datu pārskata gads (piemēram, 2012. gads, 2017. gads utt.)
3	Šķirnes grupa	Kodi ir norādīti 2. tabulā.
4	Stādījumu blīvums	Kodi ir norādīti 3. tabulā.
5	Stādījumu vecums	Kodi ir norādīti 4. tabulā.
6	Novērojuma vērtība	Hektāros (ha)
7	Novērojuma statuss	Standarta kodu saraksts
8	Novērojuma konfidencialitāte	Standarta kodu saraksts

2. tabula

Šķirnes grupas kodu saraksts (klases treknrakstā ir obligātas)

1. līmenis	2. līmenis. Kods un klases nosaukums		3. līmenis. Kods un klases nosaukums		4. līmenis. Kods un klases nosaukums
APD	Deserta ābeles
	APD_BKP	Boskoop rouge
	APD_BRB	Braeburn
	APD_COO	Cox Orange
	APD_CRP	Cripps Pink
	APD_ELR	Elstar
	APD_FUJ	Fuji
	APD_GAL	Gala
	APD_GOD	Golden Delicious
	APD_GRS	Granny Smith
	APD_IDR	Idared
	APD_JON	Jonagold/Jonagored
	APD_MOD	Morgenduft
	APD_RED	Red Delicious
	APD_RBC	Reinette blanche du Canada
	APD_SHP	Shampion
	APD_LOB	Lobo
	APD_PIN	Pinova
	APD_OTH	Citas deserta ābeles
API	Ābeles, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei
PED	Deserta bumbieres
	PED_CFR	Conference
	PED_WIL	William
	PED_ABT	Abate
	PED_ROC	Rocha
	PED_COE	Coscia-Ercolini
	PED_GYT	Guyot
	PED_BLQ	Blanquilla
	PED_DCN	Decana
	PED_KAS	Kaiser
	PED_OTH	Citas deserta bumbieres
PEI	Bumbieres, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei
PCD	Deserta persiku koki
	PCD_PEA	Persiki, izņemot nektarīnus un persikus pārstrādei
			PCD_PEAY	Persiki ar dzelteno mīkstumu
					PCD_PEAY_VE	Ļoti agri persiki ar dzelteno mīkstumu (raža līdz 15. jūnijam)
					PCD_PEAY_E	Agri persiki ar dzelteno mīkstumu (raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam)
					PCD_PEAY_M	Vidēji agri persiki ar dzelteno mīkstumu (raža no 16. jūlija līdz 15. augustam)
					PCD_PEAY_L	Vēli persiki ar dzelteno mīkstumu (raža pēc 15. augusta)
			PCD_PEAW	Persiki ar balto mīkstumu
					PCD_PEAW_VE	Ļoti agri persiki ar balto mīkstumu (raža līdz 15. jūnijam)
					PCD_PEAW_E	Agri persiki ar balto mīkstumu (raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam)
					PCD_PEAW_M	Vidēji agri persiki ar balto mīkstumu (raža no 16. jūlija līdz 15. augustam)
					PCD_PEAW_L	Vēli persiki ar balto mīkstumu (raža pēc 15. augusta)
			PCD_PEAD	Persiki Doughnut
	PCD_NEC	Nektarīni
			PCD_NECY	Nektarīni ar dzelteno mīkstumu
					PCD_NECY_VE	Ļoti agri nektarīni ar dzelteno mīkstumu (raža līdz 15. jūnijam)
					PCD_NECY_E	Agri nektarīni ar dzelteno mīkstumu (raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam)
					PCD_NECY_M	Vidēji agri nektarīni ar dzelteno mīkstumu (raža no 16. jūlija līdz 15. augustam)
					PCD_NECY_L	Vēli nektarīni ar dzelteno mīkstumu (raža pēc 15. augusta)
			PCD_NECW	Nektarīni ar balto mīkstumu
					PCD_NECW_VE	Ļoti agri nektarīni ar balto mīkstumu (raža līdz 15. jūnijam)
					PCD_NECW_E	Agri nektarīni ar balto mīkstumu (raža no 16. jūnija līdz 15. jūlijam)
					PCD_NECW_M	Vidēji agri nektarīni ar balto mīkstumu (raža no 16. jūlija līdz 15. augustam)
					PCD_NECW_L	Vēli nektarīni ar balto mīkstumu (raža pēc 15. augusta)
PCI	Persiku koki, kuru augļi paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (ieskaitot grupu Pavie)
APC	Aprikožu koki
	APC_VE	Ļoti agras aprikozes (raža līdz 31. maijam)
	APC_E	Agras aprikozes (raža no 1. līdz 30. jūnijam)
	APC_M	Vidēji agras aprikozes (raža no 1. līdz 31. jūlijam)
	APC_L	Vēlas aprikozes (raža pēc 1. augusta)
ORA	Apelsīnu koki
	ORA_NVL	Navel
			ORA_NVL_E	Agri Navel (raža no oktobra līdz janvārim)
			ORA_NVL_M	Vidēji agri Navel (raža no decembra līdz martam)
			ORA_NVL_L	Vēli Navel (raža no janvāra līdz maijam)
	ORA_BLC	Blancas
			ORA_BLC_E	Agri Blancas (raža no decembra līdz martam)
			ORA_BLC_L	Vēli Blancas (raža no marta līdz maijam)
	ORA_SGU	Sanguine
	ORA_OTH	Citi apelsīni
SCF	Sīkie citrusaugļi
	SCF_STM	Sacumas
			SCF_STM_VE	Ļoti agras sacumas (raža no septembra līdz novembrim)
			SCF_STM_OTH	Citas sacumas (raža no oktobra līdz decembrim)
	SCF_CLM	Klementīni
			SCF_CLM_E	Agri klementīni (raža no septembra līdz decembrim)
			SCF_CLM_M	Vidēji agri klementīni (raža no novembra līdz janvārim)
			SCF_CLM_L	Vēli klementīni (raža no janvāra līdz martam)
	SCF_OTH	Citi sīkie citrusaugļi, ieskaitot hibrīdus
LEM	Citronkoki
	LEM_WI	Ziemas citronu šķirnes: raža no oktobra līdz aprīlim
	LEM_SU	Vasaras citronu šķirnes: raža no februāra līdz septembrim
OLI	Olīvkoki
GRV	Galda vīnogu vīnogulāji
	GRV_W	Balto galda vīnogu vīnogulāji
			GRV_WSDL	Balto galda vīnogu (bez kauliņiem) vīnogulāji
			GRV_WNML	Parasto balto galda vīnogu vīnogulāji
	GRV_R	Sarkano galda vīnogu vīnogulāji
			GRV_RSDL	Sarkano galda vīnogu (bez kauliņiem) vīnogulāji
			GRV_RNML	Parasto sarkano galda vīnogu vīnogulāji
AP_PE	Ābeles un bumbieres
PC_APC	Persiku, nektarīnu un aprikožu koki
ORA_SCF_LEM	Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki

3. tabula

Stādījumu blīvums

Kods	Blīvuma klase	Piezīme
LT140	Mazāk par 140 kokiem uz hektāru	Olīvkoki
140-399	No 140 līdz 399 kokiem uz hektāru	Olīvkoki
LT250	Mazāk par 250 kokiem uz hektāru	Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
250-499	No 250 līdz 499 kokiem uz hektāru	Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
LT400	Mazāk par 400 kokiem uz hektāru	Ābeles un bumbieres
400-1599	No 400 līdz 1 599 kokiem uz hektāru	Ābeles un bumbieres
GE400	400 vai vairāk koku uz hektāru	Olīvkoki
500-749	No 500 līdz 749 kokiem uz hektāru	Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
LT600	Mazāk par 600 kokiem uz hektāru	Persiku, nektarīnu un aprikožu koki
600-1199	No 600 līdz 1 199 kokiem uz hektāru	Persiku, nektarīnu un aprikožu koki
GE750	750 vai vairāk koku uz hektāru	Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
LT1000	Mazāk par 1 000 kokiem uz hektāru	Galda vīnogu vīnogulāji
1000-1499	No 1 000 līdz 1 499 kokiem uz hektāru	Galda vīnogu vīnogulāji
GE1200	1 200 vai vairāk koku uz hektāru	Persiku, nektarīnu un aprikožu koki
GE1500	1 500 vai vairāk koku uz hektāru	Galda vīnogu vīnogulāji
1600-3199	No 1 600 līdz 3 199 kokiem uz hektāru	Ābeles un bumbieres
GE3200	3 200 vai vairāk koku uz hektāru	Ābeles un bumbieres

4. tabula

Stādījumu vecums

Kods	Vecuma klase	Piezīme
Y_LT3	Mazāk par 3 gadiem	Galda vīnogu vīnogulāji
Y3-9	No 3 līdz 9 gadiem	Galda vīnogu vīnogulāji
Y_LT5	Mazāk par 5 gadiem	Ābeles un bumbieres Persiku, nektarīnu un aprikožu koki Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki Olīvkoki
Y5-11	No 5 līdz 11 gadiem	Olīvkoki
Y5-14	No 5 līdz 14 gadiem	Ābeles un bumbieres Persiku, nektarīnu un aprikožu koki Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
Y10-19	No 10 līdz 19 gadiem	Galda vīnogu vīnogulāji
Y12-49	No 12 līdz 49 gadiem	Olīvkoki
Y15-24	No 15 līdz 24 gadiem	Ābeles un bumbieres Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
Y_GE15	15 vai vairāk gadu	Persiku, nektarīnu un aprikožu koki
Y_GE20	20 vai vairāk gadu	Galda vīnogu vīnogulāji
Y_GE25	25 vai vairāk gadu	Ābeles un bumbieres Apelsīnu koki, sīko citrusaugļu koki un citronkoki
Y_GE50	50 vai vairāk gadu	Olīvkoki

22.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 593/2013

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atver tarifu kvotas augstas kvalitātes svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļu gaļai un ar ko nosaka šo kvotu pārvaldību

(pārstrādāta versija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kas izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 11. augusta Regulā (EK) Nr. 810/2008, ar ko atver tarifu kvotas augstas kvalitātes svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļu gaļai un ar ko nosaka šo kvotu pārvaldību (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Atbilstīgi Līgumam par lauksaimniecību, kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā (4), Savienība ir apņēmusies atvērt tarifu kvotas augstas kvalitātes liellopu gaļai un saldētai bifeļu gaļai. Šīs kvotas būtu jāatver uz vairākiem gadiem, un būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi to piemērošanai 12 mēnešu laika periodiem, sākot ar 1. jūliju.

(3)

Trešās eksportējas valstis ir apņēmušās izsniegt autentiskuma sertifikātus, kas garantē produkta izcelsmi. Būtu jānosaka sertifikātu forma un izkārtojums, kā arī to lietošanas kārtība. Autentiskuma sertifikāti būtu jāizsniedz trešo valstu iestādēm, kuras spēj nodrošināt visas vajadzīgās garantijas saistībā ar attiecīgās kārtības pareizu piemērošanu.

(4)

Attiecīgā kvota būtu jāpārvalda, izmantojot importa licences. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jānorāda pieteikumos un licencēs, ja vajadzīgs, pieļaujot atkāpes no zināmiem noteikumiem Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5), kā arī Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu un teļa gaļas nozarē (6).

(5)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (7), ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par importa licenču pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un licenču izdošanu. Ar minēto regulu licenču derīguma termiņš ir ierobežots līdz pēdējai importa tarifa kvotas perioda dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi būtu jāpiemēro importa licencēm, kas ir izsniegtas par attiecīgo kvotu, neskarot šajā regulā paredzētos papildu nosacījumus.

(6)	Lai nodrošinātu pareizu gaļas importa pārvaldību, būtu jāparedz, ja vajadzīgs, ka importa licences izsniedz tikai tad, ja ir pārbaudīti jo īpaši ieraksti autentiskuma sertifikātos.

(7)

Pieredze rāda, ka importētāji ne vienmēr informē importa licences izsniegušās kompetentās iestādes par atbilstīgi attiecīgajai kvotai ieviestās liellopu gaļas daudzumu un izcelsmi. Šī informācija ir svarīga, lai novērtētu tirgus situāciju. Tādēļ būtu jāievieš nodrošinājums, lai nodrošinātu to, ka importētāji pakļaujas šai prasībai.

(8)

Komisijas 2009. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (8) izklāstīti vienoti noteikumi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai informāciju un ziņo par dokumentiem. Minētajos noteikumos jo īpaši ir ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kas pilnvarotas sūtīt paziņojumus. Turklāt minētajā regulā noteikti vienoti principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām, lai tās ilgtermiņā garantētu dokumentu autentiskumu, integritāti un salasāmību un nodrošinātu personas datu aizsardzību.

(9)	Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 792/2009 pienākums izmantot informācijas sistēmas saskaņā ar minēto regulu ir jāparedz regulās, ar kurām nosaka konkrētu paziņošanas pienākumu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Katru gadu laika periodam no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, turpmāk tekstā “importa tarifu kvotas periods”, tiek atvērtas šādas tarifu kvotas:

a)	66 750 tonnas attiecībā uz augstas kvalitātes svaigu, atdzesētu vai saldētu liellopu gaļu, kas atbilst KN kodiem 0201 un 0202, kā arī produktiem, kas atbilst KN kodiem 0206 10 95 un 0206 29 91. 2012./2013., 2013./2014. un 2014./2015. gada importa periodam kopējais daudzums ir 67 250 tonnas;

b)	2 250 tonnas attiecībā uz Austrālijas izcelsmes saldētu bifeļu gaļu bez kauliem, kas atbilst KN kodam 0202 30 90 un kas ir izteikta atkaulotas gaļas svarā. Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4001;

c)	200 tonnas attiecībā uz Argentīnas izcelsmes “svaigu, atdzesētu vai saldētu bifeļu gaļu bez kauliem”, kas atbilst KN kodam 0201 30 00 un 0202 30 90 un kas ir izteikta atkaulotas gaļas svarā. Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4004.

2. Šajā regulā “saldēta gaļa” ir gaļa, kuras iekšējā temperatūra ir – 12 °C vai zemāka, to ievedot Savienības muitas teritorijā.

3. Ad valorem muitas nodoklis atbilstīgi 1. punktā minētajām kvotām ir 20 %.

2. pants

Tarifu kvotu svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai, kas paredzēta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sadala šādi:

29 500 tonnas atkaulotas liellopu gaļas, kas atbilst KN kodiem 0201 30 00 un 0206 10 95 un šādai definīcijai:

“Atlasīti liellopu gaļas izcirtņi, kuri iegūti no vēršiem, jauniem vēršiem vai telēm, kas pēc atšķiršanas no zīdītājmātes barojušies tikai ganībās. Saskaņā ar Argentīnas Lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un pārtikas sekretariāta (Secretaría de Agricultura, Ganadería, Pesca y Alimentos – SAGPyA) oficiāli noteikto liellopu gaļas klasifikāciju no vēršiem iegūtos liemeņus klasificē kā “JJ”, “J”, “U” vai “U2”, no jauniem vēršiem un telēm iegūtos liemeņus klasificē kā “AA”, “A” vai “B”.”

Tomēr 2012./2013., 2013./2014. un 2014./2015. gada importa periodam kopējais daudzums ir 30 000 tonnas.

Izcirtņus marķē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantam (9).

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”.

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4450.

7 150 tonnas pēc produkta svara attiecībā uz gaļu, kas atbilst KN kodiem 0201 20 90, 0201 30 00, 0202 20 90, 0202 30, 0206 10 95 un 0206 29 91 un šādai definīcijai:

“Atlasīti teles vai vērša liemeņu izcirtņi, kas klasificēti kādā no šīm kategorijām “Y”, “YS”, “YG”, “YGS”, “YP” un “YPS”, kā to definē Austrālijas AUS-MEAT. Liellopu gaļas krāsa atbilst AUS-MEAT gaļas krāsas references standartam no 1 B līdz 4, tauku krāsa atbilst AUS-MEAT tauku krāsas references standartam 0 līdz 4 un tauku slāņa biezums (mēra P8 atrašanās vietā) AUS-MEAT tauku klasei no 2 līdz 5.”

Izcirtņus marķē atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantam.

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”;

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4451.

6 300 tonnas atkaulotas liellopu gaļas, kas atbilst KN kodiem 0201 30 00 un 0206 10 95 un šādai definīcijai:

“Atlasīti liellopu gaļas izcirtņi, kas iegūti no vēršiem (“novillo”) vai telēm (“vaquillona”), kā definēts saskaņā ar Urugvajas Nacionālā gaļas institūta (Instituto Nacional de Carnes – INAC) oficiāli noteikto liellopu gaļas liemeņu klasifikāciju. Augstas kvalitātes liellopu gaļas ražošanai atbilstīgie dzīvnieki pēc atšķiršanas no zīdītājmātes ir ganīti tikai ganībās. Saskaņā ar iepriekš minēto klasifikāciju liemeņus klasificē kā “I”, “N” vai “A”, norādot tauku saturu “1”, “2” vai “3”.”

Izcirtņus marķē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantu.

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”;

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4452.

10 000 tonnu atkaulotas liellopu gaļas, kas atbilst KN kodiem 0201 30 00, 0202 30 90, 0206 10 95 un 0206 29 91 un šādai definīcijai:

“Atlasīti liellopu gaļas izcirtņi, kas iegūti no vēršiem vai telēm, kas pēc atšķiršanas no zīdītājmātes ir baroti tikai ar ganību zāli. Saskaņā ar Brazīlijas Lauksaimniecības, lopkopības un apgādes ministrijas (Ministério da Agricultura, Pecuária e Abastecimento) oficiāli noteikto liellopu gaļas liemeņu klasifikāciju liemeņus klasificē kā “B”, norādot tauku saturu “2” vai “3”.”

Izcirtņus marķē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantu.

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”;

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4453.

1 300 tonnas pēc produkta svara attiecībā uz gaļu, kas atbilst KN kodiem 0201 20 90, 0201 30 00, 0202 20 90, 0202 30, 0206 10 95 un 0206 29 91 un šādai definīcijai:

“Atlasīti liellopu gaļas izcirtņi, kas iegūti no vēršiem vai telēm, kuri barojušies tikai ganībās un kuru kautķermeņa svars nepārsniedz 370 kg. Liemeņus klasificē kā “A”, “L”, “P”, “T” vai “F”, tos apgraizot tā, lai tauku kārtas biezums būtu kā “P” vai mazāks, un tie atbilst “1.” vai “2.” muskuļaudu klasei saskaņā ar liemeņu klasifikācijas sistēmu, ko administrē Jaunzēlandes Gaļas pārvalde.”

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4454.

11 500 tonnu pēc produkta svara attiecībā uz gaļu, kas atbilst KN kodiem 0201, 0202, 0206 10 95 un 0206 29 91 un šādai definīcijai:

“Kautķermeņi vai izcirtņi no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 30 mēnešus un kas 100 vai vairāk dienu ir saņēmuši barību, kurā ir sabalansētas uzturvielas un kam ir augsta enerģētiskā vērtība, un kura sastāv no vismaz 70 % graudu, un kuras kopējais svars dienā ir vismaz 20 mārciņu. Liellopu gaļa, kas ir novērtēta kā “choice” vai “prime” saskaņā ar USDA (Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments) standartiem automātiski atbilst iepriekšminētajai definīcijai. Gaļa, kas ir iekļauta kategorijās “Canada A”, “Canada AA”, “Canada AAA”, “Canada Choice” un “Canada Prime”, “A1”, “A2”, “A3” un “A4” saskaņā ar Kanādas valdības Kanādas Pārtikas inspekcijas aģentūras standartiem atbilst šai definīcijai”;

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4002.

1 000 tonnas atkaulotas liellopu gaļas, kas atbilst KN kodiem 0201 30 00 un 0202 30 90 un šādai definīcijai:

“Fileja (lomito), jostas gabals un/vai starpribu gabals (antrekots) (lomo), astes gabals (rabadilla), šķinķa gabals (carnaza negra), kas iegūts no selekcionētiem krustotiem dzīvniekiem, kuros ir mazāk par 50 % zebu sugas šķirnes un kuri ir baroti tikai ar ganību zāli vai ar sienu. Nokautie dzīvnieki ir vērši vai teles, kuri ietilpst “V” kategorijā atbilstoši VACUNO liemeņu klasifikācijas sistēmai un kuru kautķermeņu svars nepārsniedz 260 kg.”

Izcirtņus marķē atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13. pantam.

Informācijai uz etiķetes var pievienot norādi “Augstas kvalitātes liellopu gaļa”.

Šīs kvotas kārtas numurs ir 09.4455.

3. pants

1. Laižot brīvā apgrozībā 2. panta f) punktā noteiktos importētos daudzumus, jāuzrāda:

a)	importa licence, kas izsniegta saskaņā ar 4. un 5. pantu, un

b)	autentiskuma sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 6. pantu.

2. Attiecībā uz 2. panta f) punktā noteikto importa daudzumu importa tarifu kvotas periods tiek sadalīts 12 apakšperiodos, no kuriem katrs ir viens mēnesis. Katra apakšperioda daudzums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no kopējā daudzuma.

4. pants

Lai iegūtu 3. pantā minētās importa licences, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

a)	licences pieteikuma un licences 8. iedaļā norāda izcelsmes valsti un norādi “jā” atzīmē ar krustiņu. Licencēm piemēro saistības importēt no norādītās valsts;

b)	licenču pieteikumu un licenču 20. iedaļā ir jānorāda viens no I pielikumā minētajiem ierakstiem.

5. pants

1. Atļaujas pieteikumus, kā minēts 4. pantā, var iesniegt tikai katra importa tarifu kvotas perioda katra mēneša pirmajās piecās dienās.

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 382/2008 5. panta 1. punkta pieteikumi vienam un tam pašam kvotas kārtas numuram var attiekties uz vienu vai vairākiem produktiem, kas atbilst KN kodam vai KN kodu grupai, kuri uzskaitīti minētās regulas I pielikumā. Ja pieteikumi attiecas uz vairākiem KN kodiem, jāprecizē pieteikumā norādītais attiecīgais daudzums atbilstīgi KN kodam vai KN kodu grupai. Jebkurā gadījumā visi KN kodi un to nosaukumi attiecīgi jānorāda licenču pieteikumu un licenču 16. un 15. iedaļā.

2. Vēlākais tā mēneša 10. dienā, kurā iesniegti pieteikumi, dalībvalstis Komisijai par katru izcelsmes valsti paziņo kopējo daudzumu, uz kuru attiecas pieteikumi.

3. Importa licences izdod no 17. datuma un vēlākais līdz 21. datumam tai mēnesī, kurā iesniegti pieteikumi. Katrā izsniegtajā licencē precizē attiecīgo daudzumu atbilstīgi KN kodam vai KN kodu grupai.

6. pants

1. Autentiskuma sertifikātus sagatavo vienā oriģinālā un ne vairāk kā vienā kopijā saskaņā ar II pielikumā norādīto paraugu.

Veidlapu izmēri ir apmēram 210 × 297 mm, un papīra svars nav mazāks par 40 g/m2.

2. Veidlapas iespiež un aizpilda vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tās var izdrukāt un aizpildīt arī eksportētājas valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

Eksportētājas valsts izcelsmes gaļas definīciju saskaņā ar 2. pantu norāda veidlapas otrā pusē.

3. Katram autentiskuma sertifikātam ir atsevišķs kārtas numurs, kuru piešķīrusi 7. pantā minētā izsniedzējiestāde. Uz kopijām ir tas pats kārtas numurs, kas ir uz oriģināla.

4. Oriģināls un tā kopijas var būt drukātas vai rakstītas ar roku. Pēdējā gadījumā tās aizpilda ar melnu tinti un ar drukātiem burtiem.

5. Autentiskuma sertifikāti ir derīgi tikai tad, ja tie ir pareizi aizpildīti un ja tos ir vīzējusi kāda no III pielikumā uzskaitītajām izsniedzējiestādēm saskaņā ar norādēm II un III pielikumā.

6. Autentiskuma sertifikātus uzskata par pienācīgi vīzētiem tad, ja tajos ir norādīts izsniegšanas datums un vieta un uz tiem ir izsniedzējiestādes zīmogs, kā arī tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas tos parakstīt.

Zīmogu var aizvietot ar uzdrukātu zīmogu uz autentiskuma sertifikāta oriģināla un tā kopijām.

7. pants

1. Izsniedzējiestāde, kas minēta III pielikumā:

a)	ir eksportētāja valsts atzīta;

b)	apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma sertifikātos;

c)	apņemas katru trešdienu nosūtīt Komisijai informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierakstus autentiskuma sertifikātos.

2. Komisija var mainīt III pielikumā noteikto sarakstu, ja kādu izsniedzējiestādi vairs neatzīst, ja tā nespēj pildīt savus pienākumus vai arī ja tiek izraudzīta jauna izsniedzējiestāde.

8. pants

1. Importējot daudzumus, kas noteikti 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta a) līdz e) punktā un g) punktā, un produktus laižot brīvā apgrozībā, jāuzrāda importa licences, kas izsniegtas saskaņā ar 4. panta a) un b) apakšpunktu, kā arī šā panta 2. punktu.

2. Autentiskuma sertifikāta oriģinālu, kas sastādīts saskaņā ar 6. un 7. pantu, un tā kopiju kompetentajai iestādei iesniedz kopā ar pieteikumu uz pirmo importa licenci, kas saistīta ar autentiskuma sertifikātu.

Autentiskuma sertifikātu var izmantot, lai izsniegtu vairāk nekā vienu importa licenci par daudzumiem, kas nepārsniedz sertifikātā norādīto daudzumu. Ja saistībā ar kādu sertifikātu ir izsniegta vairāk nekā viena licence, kompetentā iestāde vīzē autentiskuma sertifikātu, norādot piešķirto daudzumu.

Kompetentās iestādes importa licences var izsniegt tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka visa informācija autentiskuma sertifikātā atbilst tai informācijai, ko par minēto jautājumu katru nedēļu saņem no Komisijas. Licences izsniedz tūlīt pēc tam.

3. Neatkarīgi no 2. punkta pirmās un trešās daļas un ievērojot 4., 5. un 6. punktu, kompetentās iestādes var izsniegt importa licences, ja:

a)	ir uzrādīts autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplārs, bet vēl nav saņemta attiecīgā informācija no Komisijas; vai

b)	autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplārs nav uzrādīts; vai

c)	ir uzrādīts autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplārs un ir saņemta attiecīgā informācija no Komisijas, bet daži dati neatbilst.

4. Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 382/2008 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta noteikumiem par importa licenci iemaksājamais nodrošinājums ir līdzvērtīgs summai, kas par attiecīgajiem produktiem atbilst kopējā muitas tarifa pilnai ievedmuitai, kuru piemēro dienā, kad iesniegts importa licences pieteikums.

Kad ir saņemts autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplārs un Komisijas informācija par attiecīgo sertifikātu un pēc tam, kad ir pārbaudīta šo datu atbilstība, dalībvalstis atmaksā šo nodrošinājumu ar noteikumu, ka Regulas (EK) Nr. 382/2008 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītais nodrošinājums ir iemaksāts par to pašu importa licenci.

5. Atbilstoša autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplāra uzrādīšana kompetentajai iestādei līdz attiecīgās importa licences derīguma termiņa beigu datumam ir galvenā prasība Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 (10) 19. panta nozīmē attiecībā uz 4. punkta pirmajā daļā norādīto nodrošinājumu.

6. Šā panta 4. punkta pirmajā daļā minētā nodrošinājuma neatmaksāto summu atsavina un patur kā muitas nodokli.

9. pants

Autentiskuma sertifikāti un importa licences ir spēkā trīs mēnešus no to izsniegšanas datuma. To derīguma termiņš tomēr beidzas vēlākais 30. jūnijā pēc izsniegšanas datuma.

10. pants

Attiecībā uz šīs regulas 2. panta f) punktā minētajiem daudzumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1301/2006, Regulas (EK) Nr. 376/2008 un Regulas (EK) Nr. 382/2008 noteikumus, ja vien šī regula neparedz citādi.

Attiecībā uz šīs regulas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta a) līdz e) punktā un g) punktā minētajiem daudzumiem tiek piemēroti Regulas (EK) Nr. 376/2008, Regulas (EK) Nr. 382/2008 un Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļas noteikumi, ja vien šī regula neparedz citādi.

11. pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)	produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem iepriekšējā mēnesī izsniegtas importa licences, ne vēlāk kā katra mēneša 10. dienā attiecībā uz importa tarifu kvotu ar kārtas numuru 09.4450, 09.4451, 09.4452, 09.4453, 09.4454, 09.4002 un 09.4455;

b)	produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas importa licences, ne vēlāk kā 31. augustā pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām attiecībā uz importa tarifu kvotu ar kārtas numuriem 09.4001 un 09.4004;

produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences un kuri atbilst starpībai starp daudzumiem, kas ierakstīti importa licences otrajā pusē, un daudzumiem, par kuriem tika izsniegtas licences:

i)	kopā ar šīs regulas 5. panta 2. punktā minētajiem paziņojumiem par pieteikumiem, kas iesniegti attiecībā uz importa tarifu kvotas perioda pēdējo apakšperiodu,

ii)	ne vēlāk kā 31. oktobrī pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā.

3. Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajiem paziņojumiem, daudzumus izsaka kilogramos produkta svara, pa izcelsmes dalībvalstīm un pa produktu kategorijām, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

Paziņojumus par daudzumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta a) līdz e) punktā un g) punktā, sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009.

12. pants

Regulu (EK) Nr. 810/2008 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas V pielikumā.

13. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2) OV L 219, 14.8.2008., 3. lpp.

(3) Sk. IV pielikumu.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(5) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(6) OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(7) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(8) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.

(9) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(10) OV L 92, 30.3.2012., 4. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas 4. panta b) punktā minētie ieraksti

—	:	bulgāru valodā	:	Говеждо/телешко месо с високо качество (Регламент за изпълнение (ЕC) № 593/2013)
—	:	spāņu valodā	:	Carne de vacuno de alta calidad [Reglamento de Ejecución (UE) no 593/2013]
—	:	čehu valodā	:	Vysoce jakostní hovězí/telecí maso (Prováděcí nařízení (EU) č. 593/2013)
—	:	dāņu valodā	:	Oksekød af høj kvalitet (Gennemførelsesforordning (EU) nr. 593/2013)
—	:	vācu valodā	:	Qualitätsrindfleisch (Durchführungsverordnung (EU) Nr. 593/2013)
—	:	igauņu valodā	:	Kõrgekvaliteediline veiseliha/vasikaliha (Rakendusmäärus (EL) nr 593/2013)
—	:	grieķu valodā	:	Βόειο κρέας εκλεκτής ποιότητας [Εκτελεστικός κανονισμός (ΕΕ) αριθ. 593/2013]
—	:	angļu valodā	:	High-quality beef/veal (Implementing Regulation (EU) No 593/2013)
—	:	franču valodā	:	Viande bovine de haute qualité [Règlement d'exécution (UE) no 593/2013]
—	:	itāļu valodā	:	Carni bovine di alta qualità [Regolamento di esecuzione (UE) n. 593/2013]
—	:	latviešu valodā	:	Augstas kvalitātes liellopu/teļa gaļa (Īstenošanas regula (ES) Nr. 593/2013)
—	:	lietuviešu valodā	:	Aukštos kokybės jautiena ir (arba) veršiena (Įgyvendinimo reglamentas (ES) Nr. 593/2013)
—	:	ungāru valodā	:	Kiváló minőségű marha-/borjúhús (593/2013/EU végrehajtási rendelet)
—	:	maltiešu valodā	:	Kwalita għolja ta’ ċanga/vitella (Regolament ta’ Implimentazzjoni (UE) Nru 593/2013)
—	:	holandiešu valodā	:	Rundvlees van hoge kwaliteit (Uitvoeringsverordening (EU) nr. 593/2013)
—	:	poļu valodā	:	Wołowina/cielęcina wysokiej jakości (Rozporządzenie wykonawcze (UE) nr 593/2013)
—	:	portugāļu valodā	:	Carne de bovino de alta qualidade [Regulamento de Execução (UE) n.o 593/2013]
—	:	rumāņu valodā	:	Carne de vită/vițel de calitate superioară [Regulamentul de punere în aplicare (UE) nr. 593/2013]
—	:	slovāku valodā	:	Vysoko kvalitné hovädzie/teľacie mäso (Vykonávacie nariadenie (EÚ) č. 593/2013)
—	:	slovēņu valodā	:	Visokokakovostno goveje/telečje meso (Izvedbena uredba (EU) št. 593/2013)
—	:	somu valodā	:	Korkealaatuista naudanlihaa (Täytäntöönpanoasetus (EU) N:o 593/2013)
—	:	zviedru valodā	:	Nötkött av hög kvalitet (Genomförandeförordning (EU) nr 593/2013)

II PIELIKUMS

Definīcija

… izcelsmes augstas kvalitātes liellopu gaļa

(attiecīgā definīcija)

vai Austrālijas izcelsmes bifeļu gaļa

vai Argentīnas izcelsmes bifeļu gaļa

III PIELIKUMS

TO EKSPORTĒTĀJVALSTU IESTĀŽU SARAKSTS, KURAS DRĪKST IZSNIEGT AUTENTISKUMA SERTIFIKĀTUS

—

MINISTERIO DE ECONOMÍA Y FINANZAS PÚBLICAS

attiecībā uz Argentīnas izcelsmes gaļu:

a)	kas atbilst definīcijai 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b)	kas atbilst definīcijai 2. panta a) punktā.

—

DEPARTMENT OF AGRICULTURE, FISHERIES AND FORESTRY AUSTRALIA

attiecībā uz Austrālijas izcelsmes gaļu:

a)	kas atbilst definīcijai 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

b)	kas atbilst definīcijai 2. panta b) punktā.

—	INSTITUTO NACIONAL DE CARNES (INAC) attiecībā uz Urugvajas izcelsmes gaļu, kas atbilst definīcijai 2. panta c) punktā.

—	DEPARTAMENTO NACIONAL DE INSPECÇÃO DE PRODUTOS DE ORIGEM ANIMAL (DIPOA) attiecībā uz Brazīlijas izcelsmes gaļu, kas atbilst definīcijai 2. panta d) punktā.

—	NEW ZEALAND MEAT BOARD attiecībā uz Jaunzēlandes izcelsmes gaļu, kas atbilst definīcijai 2. panta e) punktā.

—	FOOD SAFETY AND INSPECTION SERVICE (FSIS) OF THE UNITED STATES DEPARTMENT OF AGRICULTURE (USDA) attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes gaļu, kas atbilst definīcijai 2. panta f) punktā.

—	CANADIAN FOOD INSPECTION AGENCY – GOVERNMENT OF CANADA/AGENCE CANADIENNE D'INSPECTION DES ALIMENTS – GOUVERNEMENT DU CANADA attiecībā uz Kanādas izcelsmes gaļu, kas atbilst definīcijai 2. panta f) punktā.

—	SERVICIO NACIONAL DE CALIDAD Y SALUD ANIMAL, DIRECCIÓN GENERAL DE CALIDAD E INOCUIDAD DE PRODUCTOS DE ORIGEN ANIMAL attiecībā uz gaļu, kuras izcelsme ir Paragvajā un kura atbilst 2. panta g) punkta definīcijai.

IV PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 810/2008 (OV L 219, 14.8.2008., 3. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1136/2008 (OV L 307, 18.11.2008., 3. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 539/2009 (OV L 160, 23.6.2009., 3. lpp.)	Tikai 2. pants.
Komisijas Regula (EK) Nr. 868/2009 (OV L 248, 22.9.2009., 21. lpp.)	Tikai 2. pants.
Komisijas Regula (EK) Nr. 883/2009 (OV L 254, 26.9.2009., 9. lpp.)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 653/2011 (OV L 179, 7.7.2011., 1. lpp.)	Tikai 3. pants.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1257/2011 (OV L 320, 3.12.2011., 12. lpp.)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1212/2012 (OV L 348, 18.12.2012., 7. lpp.)	Tikai 5. pants.

V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 810/2008	Šī regula
1. panta 1. punkta pirmā daļa	1. panta 1. punkts
1. panta 1. punkta otrā daļa	—
1. panta 2. un 3. punkts	1. panta 2. un 3. punkts
2. – 13. pants	2. – 13. pants
I pielikums	II pielikums
II pielikums	III pielikums
III pielikums	I pielikums
VII pielikums	—
VIII pielikums	—
—	IV pielikums
—	V pielikums

22.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/43

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 594/2013

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē un labo minēto īstenošanas regulu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta pirmās daļas a) punktu un 127. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), ir noteikti tirdzniecības standarti augļiem un dārzeņiem.

(2)

Dažu augļu un dārzeņu produktu lielums vai citas iezīmes to īpašo organoleptisko īpašību vai citu iemeslu dēļ var neatbilst spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem. Tomēr minētos produktus var tradicionālā veidā sekmīgi audzēt un patērēt vietējā mērogā. Lai nodrošinātu to, ka produktus, kurus vietējās kopienas uzskata par derīgiem patēriņam, bet kuri neatbilst Savienības tirdzniecības standartiem, neaizliedz tirgot vietējā mērogā, minētos produktus var atbrīvot no Savienības tirdzniecības standartu piemērošanas ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma. Ir lietderīgi precizēt, ka šādus produktus konkrētajā dalībvalstī drīkst pārdot mazumtirdzniecībā un izņēmuma kārtā pat ārpus attiecīgā reģiona.

(3)

Trešās valstis, kuru veiktās atbilstības pārbaudes ir apstiprinātas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 15. pantu, drīkst pieņemt atbilstības sertifikātus attiecībā uz atbilstību specifiskiem tirdzniecības standartiem. Lai sekmētu tirdzniecību un mazinātu administratīvo slogu, minētās trešās valstis drīkst izsniegt atbilstības sertifikātus visiem augļiem un dārzeņiem.

(4)	E. coli krīzes laikā 2011. gadā kļuva skaidrs, ka ne vienmēr ir iespējams identificēt augļu un dārzeņu partiju ražotājus. Izsekojamības nolūkos jāgroza vispārīgais tirdzniecības standarts, lai uzlabotu ražotāju identificēšanu.

(5)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Lauksaimniecības produktu kvalitātes standartu darba grupa 2011. gadā pārskatīja ANO/EEK standartus āboliem un bumbieriem. Lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības šķēršļiem, Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011 noteiktie specifiskie standarti āboliem un bumbieriem būtu jāpielāgo jaunajiem ANO/EEK standartiem. Vienlaicīgi ir lietderīgi labot dažas persiku un nektarīnu, kā arī citrusaugļu tirdzniecības standartu neatbilstības un trūkumus.

(6)

Daži šobrīd audzētie mandarīni, izņemot sacumas un klementīnus, jo īpaši mandoras un mineolas, ir ēdami ar zemāku cukura/skābes attiecību, nekā ir noteikts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, Savienības tirdzniecības standartu pielāgojot ANO/EEK standartam. Lai ražotājiem dotu laiku pielāgoties ANO/EEK standartam, pārstādot potcelmus, uz laiku būtu jāatļauj zemāka cukura/skābes attiecība.

(7)

Izraēla ir trešā valsts, kuras atbilstības pārbaudes ir apstiprinātas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 15. pantu. Tādēļ Izraēla drīkst izsniegt atbilstības sertifikātus. Lai nodrošinātu tirgus pārredzamību un ievērotu starptautiskās publiskās tiesības, būtu jāprecizē, ka šie sertifikāti attiecas tikai uz Izraēlas Valsts teritoriju, izņemot teritorijas, kuras kopš 1967. gada jūnija ir Izraēlas pārvaldībā, proti, Golānas augstienes, Gazas joslu, Austrumjeruzalemi un pārējo Rietumkrastu.

(8)	Lai nodrošinātu Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 pareizu piemērošanu, būtu jālabo dažas acīmredzamas kļūdas saistībā ar atsaucēm un datumiem.

(9)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza un jālabo Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011.

(10)

Lai dalībvalstīm, tirgotājiem un iepakotājiem ļautu sagatavoties jaunajiem noteikumiem, kurus ievieš attiecībā uz tirdzniecības standartiem, šī regula būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. oktobra. Tomēr, tā kā acīmredzamas kļūdas labojumam vajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto personu tiesisko paļāvību, šos Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 labojumus vajadzētu piemērot no minētās Īstenošanas regulas spēkā stāšanās dienas.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 groza šādi:

(1)

regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

produktiem, kuri ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību, atzīti par attiecīgā reģiona produktiem, kurus pārdod šā reģiona vai — izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos — šās dalībvalsts mazumtirdzniecībā tradicionālam vietējam patēriņam;”

(2)	regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Pēc trešās valsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību var apstiprināt šās trešās valsts veiktās pārbaudes par atbilstību tirdzniecības standartiem pirms importēšanas Savienībā.”;

(3)	I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

(4)	IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Labojumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 labo šādi:

1)	regulas 12. panta 5. punktā datumus “2009. gada 30. jūnijā” un “2009. gada 1. jūlijā” aizstāj attiecīgi ar “2011. gada 21. jūnijā” un “2011. gada 22. jūnijā”;

2)	regulas 26. panta 4. punktā tekstu “3. punktu” aizstāj ar “2. punktu”;

3)	regulas 126. panta 2. punkta otrajā daļā tekstu “96. panta 1. punktā” aizstāj ar “96. panta 2. punktā”.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. oktobra. Tomēr tās 2. pantu piemēro no 2011. gada 22. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 I pielikumu groza šādi:

pielikuma A daļas (“Vispārīgais tirdzniecības standarts”) 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Marķēšana

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

—	uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

—

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B. Produkta izcelsme

Pilns izcelsmes valsts nosaukums (1). Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalsts, marķējums ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā patērētājam saprotamā galamērķa valsts valodā. Citiem produktiem marķējumā izmanto valodu, ko saprot galamērķa valsts patērētāji.

pielikuma B daļu (“Specifiskie tirdzniecības standarti”) groza šādi:

daļas 1. daļu (“Tirdzniecības standarts āboliem”) groza šādi:

VI iedaļas B punktu aizstāj ar šādu:

“B. Produkta raksturojums

—	“Āboli”, ja saturs nav redzams no ārpuses,

—	šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu ābolu maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi,

—	šķirnes nosaukumu var aizstāt ar sinonīmu. Hibrīda nosaukumu vai tirdzniecības nosaukumu (2) var sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

ii)	daļas papildinājumu aizstāj ar šā pielikuma papildinājuma tekstu;

daļas 2. daļu (“Tirdzniecības standarts citrusaugļiem”) groza šādi:

II iedaļas (“Noteikumi par kvalitāti”) B punktu (“Prasības attiecībā uz gatavību”) groza šādi:

—	svītro punkta otrās daļas otro ievilkumu “minimālais kopējais šķīstošo cietvielu saturs, t. i., minimālais cukura daudzums”;

—	svītro tabulas trešo sleju “Minimālais cukura saturs (o Brix)”;

—	tabulas rindas “Citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi” ceturtajai slejai “Minimālā cukura/skābes attiecība” pievieno šādu zemsvītras piezīmi: “Mandoru un mineolu minimālā cukura/skābes attiecība līdz tā tirdzniecības gada beigām, kurš sāksies 2023. gada 1. janvārī, ir 6,0:1.”;

ii)

VI iedaļas (“Noteikumi attiecībā uz marķēšanu”) D punkta (“Tirdzniecības specifikācijas”) otrā ievilkuma otro apakšievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	Lieluma kods (kodi), kam var sekot minimālais un maksimālais lielums vai skaits.”;

daļas 5. daļu (“Persiku un nektarīnu tirdzniecības standarts”) groza šādi:

i)	II iedaļas (“Noteikumi par kvalitāti”) C punkta (“Klasifikācija”) ii) apakšpunktā (“I šķira”) tekstu “šādi nelieli mizas defekti” un iii) apakšpunktā (“II šķira”) tekstu “šādi defekti” aizstāj attiecīgi ar “šādi nelieli defekti” un “šādi defekti”;

ii)	III iedaļā (“Noteikumi par klasificēšanu pēc lieluma”) svītro tekstu “(ja ir noteikts lielums)”;

daļas 6. daļu (“Tirdzniecības standarts bumbieriem”) groza šādi:

VI iedaļas (“Noteikumi par marķēšanu”) B punktu (“Produkta raksturojums”) aizstāj ar šādu:

“B. Produkta raksturojums

—	“Bumbieri”, ja iepakojuma saturs nav redzams no ārpuses,

—	šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu bumbieru maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi,

—	šķirnes nosaukumu var aizstāt ar sinonīmu. Tirdzniecības nosaukumu (3) var sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

ii)

papildinājumu “Papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts” groza šādi:

—	neattiecas uz tekstu latviešu valodā;

—	tabulas trešajā slejā tekstu “Tirdzniecības nosaukumi” aizstāj ar “Preču zīmes”;

e)	svītro 9. daļas (“Tirdzniecības standarts galda vīnogām”) papildinājumu.

(1) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.”;

(2) Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir iesniegts vai reģistrēts pieteikums par aizsardzību, vai jebkurš cits komercnosaukums.”;

(3) Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir iesniegts vai reģistrēts pieteikums par aizsardzību, vai jebkurš cits komercnosaukums.”;

I Pielikuma papildinājums

“Papildinājums

Papildināms ābolu šķirņu saraksts

Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstīgi to šķirnes pazīmēm.

Šķirnes	Hibrīdi	Sinonīmi	Krāsojuma grupa	Rūsinājums
African Red			B
Akane		Tohoku 3, Primerouge	B
Alborz Seedling			C
Aldas			B
Alice			B
Alkmene		Early Windsor	C
Alro			B
Alwa			B
Amasya			B
Angold			C
Antej		Antei	B
Apollo		Beauty of Blackmoor	C
Arkcharm		Arkansas Nr. 18, A 18	C
Arlet			B	R
Aroma			C
	Piem., Aroma hibrīdi		C
	Amorosa		C
Auksis			B
Beacon			A
Belfort		Pella	B
Belle de Boskoop				R
	Piem., Belle de Boskoop hibrīdi			R
	Boskoop rouge	Red Boskoop Roter Boskoop		R
Belle fleur double
Belorrusskoje Maļinovoje		Belorusskoe Malinovoe, Byelorusskoe Malinovoe	B
Berlepsch		Freiherr von Berlepsch	C
	Piem., Berlepsch hibrīdi		C
	Berlepsch rouge	Red Berlepsch, Roter Berlepsch	C
Blushed Golden
Bogatir		Bogatyr
Bohemia			B
Braeburn			B
	Piem., Braeburn hibrīdi		B
	Hidala		B
	Joburn		B
	Lochbuie Red Braeburn		B
	Mahana Red		B
	Mariri Red		B
	Redfield		B
	Royal Braeburn		B
Bramley's Seedling		Bramley, Triomphe de Kiel
Brettacher Sämling
Calville Groupe des
Cardinal			B
Carola		Kalco	C
Caudle			B
Charden
Charles Ross
Civni			B
Coop 38
Coromandel Red		Corodel	A
Cortland			B
Cox's Orange Pippin		Cox orange	C	R
	Piem., Cox's Orange Pippin hibrīdi		C	R
	Cherry Cox		C	R
Crimson Bramley
Cripps Pink			C
	Piem., Cripps Pink hibrīdi		C
	Pink Rose		C
	Rosy Glow		C
	Ruby Pink		C
Cripps Red			C (1)
Dalinbel			B	R
Delblush
Delcorf			C
	Piem., Delcorf hibrīdi		C
	Dalili		C
	Monidel		C
Delgollune			B
Delicious ordinaire		Ordinary Delicious	B
Deljeni
Delikates			B
Delor			C
Discovery			C
Doč Melbi		Doch Melbi	C
Dunn's Seedling				R
Dykmanns Zoet			C
Egremont Russet				R
Elan
Elise		Red Delight	A
Ellison's orange		Ellison	C
Elstar			C
	Piem., Elstar hibrīdi		C
	Bel-El		C
	Daliest		C
	Daliter		C
	Elshof		C
	Elstar Armhold		C
	Elstar Reinhardt		C
	Goedhof		C
	Red Elstar		C
	Valstar		C
Empire			A
Falstaff			C
Fiesta		Red Pippin	C
Florina			B
Forele			B
Fortune				R
Fuji			B
	Piem., Fuji hibrīdi		B
	Fuji Brak		B
Gala			C
	Piem., Gala hibrīdi		C
	Annaglo		C
	Baigent		C
	Galaxy		C
	Mitchgla		C
	Obrogala		C
	Regala		C
	Regal Prince		C
	Tenroy		C
Garcia
Gloster			B
Goldbohemia
Golden Delicious
Golden Delicious	Piem., Golden Delicious hibrīdi
Golden Russet				R
Goldstar
Granny Smith
Gradigold
Gravensteiner		Gravenstein
	Piem., Gravensteiner hibrīdi
	Gravenstein rouge	Red Gravenstein, Roter Gravensteiner
Greensleeves
Holsteiner Cox		Holstein		R
	Piem., Holsteiner Cox hibrīdi			R
	Holstein rouge	Red Holstein, Roter Holsteiner Cox		R
Honeycrisp			C
Honeygold
Horneburger
Howgate Wonder		Manga
Idared			B
Iedzēnu			B
Ilga			B
Ingrid Marie			B	R
Iron			C
Isbranica		Izbranica	C
Jacob Fisher
Jacques Lebel
Jamba			C
James Grieve
	Piem., James Grieve hibrīdi
	James Grieve rouge	Red James Grieve
Jarka			C
Jerseymac			B
Jester
Jonagold			C
	Piem., Jonagold hibrīdi		C
	Crowngold		C
	Daligo		C
	Daliguy	Jonasty	C
	Dalijean	Jonamel	C
	Decosta		C
	Jomar		C
	Jomured	Van de Poel	C
	Jonabel		C
	Jonabres		C
	Jonagold Boerekamp		C
	Jonagold 2000	Excel	C
	Jonagored Supra		C
	Jonaveld		C
	King Jonagold		C
	New Jonagold	Fukushima	C
	Novajo	Veulemanns	C
	Primo		C
	Red Jonaprince		C
	Romagold	Surkijn	C
	Rubinstar		C
	Schneica	Jonica	C
	Wilmuta		C
Jonalord			C
Jonathan			B
Julia			B
Jupiter
Karmijn de Sonnaville			C	R
Katja		Katy	B
Kent				R
Kidd's orange red			C	R
Kim			B
Koit			C
Koričnoje Novoje		Korichnoe Novoe, Korichnevoe Novoe	C
Kovaļenkovskoje			B
Krameri Tuvioun			B
Kulikovskoje			B
Lady Williams			B
Lane's Prince Albert
Laxton's Superb			C	R
Ligol			B
Lobo			B
Lodel			A
Lord Lambourne			C
Maigold			B
McIntosh			B
Meelis			B
Melba			C
Melodie			B
Melrose			C
Meridian			C
Moonglo			C
Morgenduft		Imperatore	B
Mountain Cove
Mutsu		Crispin
Noris			B
Normanda			C
Nueva Europa			C
Nueva Orleans			B
Odin			B
Ontario			B
Orlik			B
Orlovskoje Polosatoje			C
Ozark Gold
Paula Red			B
Pero de Cirio
Piglos			B
Pikant			B
Pikkolo			C
Pilot			C
Pimona			C
Pinova			C
Pirella			B
Piros			C
Prima			B
Rafzubin			C
	Piem., Rafzubin hibrīdi		C
	Rafzubex		C
Rajka			B
Rambour d'hiver
Rambour Franc			B
Reanda			B
Rebella			C
Red Delicious			A
	Piem., Red Delicious hibrīdi		A
	Camspur		A
	Erovan		A
	Fortuna Delicious		A
	Otago		A
	Red King		A
	Red Spur		A
	Red York		A
	Richared		A
	Royal Red		A
	Shotwell Delicious		A
	Stark Delicious		A
	Starking		A
	Starkrimson		A
	Starkspur		A
	Topred		A
	Trumdor		A
	Well Spur		A
Red Dougherty			A
Redkroft			A
Regal			A
Regina			B
Reglindis			C
Reine des Reinettes		Gold Parmoné, Goldparmäne	C
Reineta Encarnada			B
Reinette Rouge du Canada			B
Reinette d'Orléans
Reinette Blanche du Canada		Reinette du Canada, Canada Blanc, Kanadarenette, Renetta del Canada		R
Reinette de France
Reinette de Landsberg
Reinette grise du Canada		Graue Kanadarenette		R
Relinda			C
Remo			B
Renora			B
Resi			B
Resista
Retina			B
Rewena			B
Roja de Benejama		Verruga, Roja del Valle, Clavelina	A
Rome Beauty		Belle de Rome, Rome	B
	Piem., Rome Beauty hibrīdi		B
	Red Rome		B
Rosana			B
Royal Beauty			A
Rubin (Czech cultivar)			C
Rubin (Kazahstan cultivar)			B
Rubinola			B
Rudens Svītrainais		Osennee Polosatoe, Rudeninis Dryzuotasis, Rudens Svītrotais, Streifling, Streifling Herbst, Sügisjoonik, Syysjuovikas un daudzi citi	C
Saltanat			B
Sciearly			A
Scifresh			B
Sciglo			A
Sciray		GS48	A
Scired			A	R
Sciros			A
Selena			B
Shampion			B
Sidrunkollane Talioun
Sinap Orlovskij
Snygold		Earlygold
Sommerregent			C
Spartan			A
Splendour			A
St.Edmunds Pippin				R
Stark's Earliest			C
Štaris		Staris	A
Sturmer Pippin				R
Summerred			B
Sügisdessert			C
Sunrise			A
Sunset				R
Suntan				R
Sweet Caroline			C
Talvenauding			B	R
Tellisaare			B
Tiina		Tina	C
Topaz			B
Tydeman's Early Worcester		Tydeman's Early	B
Veteran			B
Vista Bella		Bellavista	B
Wealthy			B
Worcester Pearmain			B
York			B
Zailijskoje		Zailiyskoe	B
Žigulovskoje		Zhigulovskoe	C

(1) Minimums I un II šķirai ir 20 %.”

II PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

TREŠĀS VALSTIS, KURĀS IR APSTIPRINĀTAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES SASKAŅĀ AR 15. PANTU, UN ATTIECĪGIE PRODUKTI

Valsts	Produkti
Šveice	Svaigi augļi un dārzeņi, izņemot citrusaugļus
Maroka	Svaigi augļi un dārzeņi
Dienvidāfrika	Svaigi augļi un dārzeņi
Izraēla (1)	Svaigi augļi un dārzeņi
Indija	Svaigi augļi un dārzeņi
Jaunzēlande	Āboli, bumbieri un kiviaugļi
Senegāla	Svaigi augļi un dārzeņi
Kenija	Svaigi augļi un dārzeņi
Turcija	Svaigi augļi un dārzeņi

(1) Komisijas apstiprinājumu saskaņā ar 15. pantu piešķir augļiem un dārzeņiem, kuru izcelsme ir Izraēlas Valsts, izņemot teritorijas, kuras kopš 1967. gada jūnija ir Izraēlas pārvaldībā, proti, Golānas augstienes, Gazas joslu, Austrumjeruzalemi un pārējo Rietumkrastu.”.

22.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/66

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, reņģes, laša un brētliņas krājumus Baltijas jūrā

(2013/305/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 attiecas uz visām darbībām, kuras iekļautas kopējā zivsaimniecības politikā un kuras veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi vai, neskarot karoga dalībvalsts primāro atbildību, dalībvalstu valstspiederīgie, un jo īpaši nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi veiktu, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību.

(2)	Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencas krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (2), paredz noteikumus mencas krājumu ilgtspējīgai izmantošanai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pants paredz iespēju Komisijai, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, noteikt zvejniecības, kurās īstenos īpašu kontroles un inspekcijas programmu. Šādā īpašā kontroles un inspekcijas programmā jānosaka inspekcijas darbību mērķi, prioritātes un procedūras, kā arī inspekcijas darbību kritēriji, kas jānosaka uz riska pārvaldības pamata un periodiski jāpārskata pēc sasniegto rezultātu analīzes. Attiecīgo dalībvalstu pienākums ir pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un zonām, kurās tie izmantojami.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punkts paredz, ka īpašajā kontroles un inspekcijas programmā jāparedz inspekcijas darbību kritēriji, kas jānosaka, pamatojoties uz riska pārvaldību. Šajā nolūkā ir lietderīgi noteikt kopējos riska novērtēšanas un pārvaldības kritērijus pārbaudes, inspekcijas un verifikācijas darbībām, lai varētu laikus veikt riska analīzi un attiecīgās ar kontroli un inspicēšanu saistītās informācijas vispārīgus novērtējumus. Kopējo kritēriju mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju inspicēšanai un verificēšanai visās dalībvalstīs un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem.

(5)	Īpašā kontroles un inspekcijas programma būtu jāizveido laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, un tā būtu jāīsteno Dānijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Somijai, Vācijai un Zviedrijai.

(6)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (3) 98. panta 1. un 3. punkts paredz, ka, neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot visu pieejamo informāciju, ir jāpieņem uz riska novērtējumu balstīta pieeja inspicējamo objektu izvēlei un atbilstīgi uz riska novērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai objektīvi ir jāveic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

(7)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (4) izveidotās Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (turpmāk “EFCA”) pienākums ir koordinēt īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, ar kuru īsteno mērķus, prioritātes, procedūras un kritērijus attiecībā uz inspekcijas darbībām, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, un kurā noteikti kontroles un inspekcijas līdzekļi, ko katra attiecīgā dalībvalsts varētu nodot kopīgai izmantošanai. Tāpēc būtu jāprecizē saikne starp procedūrām, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, un procedūrām, kas noteiktas kopīgas resursu izmantošanas plānā.

(8)

Lai saskaņotu Baltijas jūrā veiktu mencas, reņģes, laša un brētliņas zvejas darbību kontroles un inspekcijas procedūras un nodrošinātu daudzgadu plāna izdošanos attiecībā uz mencas krājumu Baltijas jūrā, ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus kontroles un inspekcijas darbībām, kas jāveic attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp noteikumus par savstarpēju piekļuvi attiecīgajiem datiem. Šajā nolūkā mērķa kritērijiem būtu jānosaka kontroles un inspekcijas darbību intensitāte.

(9)

Attiecīgo dalībvalstu kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības vajadzības gadījumā būtu jāveic saskaņā ar kopīgas resursu izmantošanas plānu, kuru sagatavojusi EFCA, lai uzlabotu kontroles, inspicēšanas un pārraudzības metožu saskaņotību un palīdzētu koordinēt kontroles, inspekcijas un pārraudzības darbības starp minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(10)	Rezultāti, kas iegūti īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērošanā, būtu jāizvērtē, izmantojot gada novērtēšanas ziņojumus, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai un EFCA.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, reņģes, laša un brētliņas krājumus Baltijas jūrā.

2. pants

Darbības joma

1. Īpašā kontroles un inspekcijas programma jo īpaši aptver šādas darbības:

a)	Baltijas jūrā veiktas zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1. punkta nozīmē; un

b)	ar zveju saistītas darbības, tostarp zvejas produktu svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un glabāšanu.

2. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.

3. Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īsteno Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”).

II NODAĻA

MĒRĶI, PRIORITĀTES, PROCEDŪRAS UN KRITĒRIJI

3. pants

Mērķi

1. Īpašā kontroles un inspekcijas programma nodrošina to saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu, kurus piemēro 1. pantā minētajiem krājumiem.

2. Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz atbilstības nodrošināšanu šādiem noteikumiem:

a)	zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, tostarp kvotu izmantošanas un piepūles režīma uzraudzība Baltijas jūrā;

b)	ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība;

c)	noteikumi par augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu un pienākums izkraut visas nozvejas, uz ko attiecas kvotas.

4. pants

Prioritātes

1. Pamatojoties uz riska pārvaldības stratēģiju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 18. punktam un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 98. pantam, attiecīgās dalībvalstis veic kontroles un inspekcijas darbības attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic zvejas kuģi, un ar zveju saistītām darbībām, ko veic citi operatori.

2. Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram un/vai ar zveju saistītai darbībai attiecībā uz katru 1. pantā minēto krājumu veic kontroli un inspekcijas atbilstoši prioritātes līmenim, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

3. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka prioritātes līmeni, pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā noteiktajām procedūrām.

5. pants

Ar riska novērtēšanu saistītās procedūras

1. Šo pantu piemēro attiecīgajām dalībvalstīm un – vienīgi 4. punkta piemērošanas nolūkā – visām pārējām dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis novērtē risku attiecībā uz konkrētajiem krājumiem un apgabalu vai apgabaliem, pamatojoties uz I pielikumā pievienoto tabulu.

3. Katras dalībvalsts veiktajā riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta. Apvienojot šos elementus, katra dalībvalsts novērtē riska pakāpi (“ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts”vai“ļoti augsts”) katrai 4. panta 2. punktā minētajai inspekcijas kategorijai.

4. Ja tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas nav attiecīgā dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos, tam nosaka riska pakāpi saskaņā ar 3. punktu. Ja informācija nav pieejama un kuģa karoga valsts iestādes 9. panta satvarā neiesniedz rezultātus par savu riska novērtējumu, kurš veikts saskaņā ar 4. panta 2. punktu un šā panta 3. punktu un kura rezultātā noteikta atšķirīga riska pakāpe, to uzskata par “ļoti augsta” riska zvejas kuģi.

6. pants

Riska pārvaldības stratēģija

1. Uz riska novērtējuma pamata katra attiecīgā dalībvalsts nosaka riska pārvaldības stratēģiju, kas vērsta uz atbilstības nodrošināšanu. Šāda stratēģija aptver piemērotu un izmaksu ziņā lietderīgu kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstu un piešķiršanu, ņemot vērā katra riska būtību un novērtēto pakāpi un mērķa kritēriju sasniegšanu.

2. Šā panta 1. punktā minēto riska pārvaldības stratēģiju koordinē reģionālā līmenī, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 768/2005 2. panta c) punktā.

7. pants

Saikne ar kopīgas resursu izmantošanas plānu procedūrām

1. Kopīgas resursu izmantošanas plāna ietvaros katra attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā nosūta EFCA saskaņā ar 5. panta 3. punktu veiktā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši sarakstu ar novērtētajām riska pakāpēm un atbilstošajiem inspicēšanas mērķiem.

2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto riska pakāpju un mērķu sarakstus atjaunina, izmantojot informāciju, kas ievākta kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās. EFCA tiek informēta uzreiz pēc katra atjauninājuma pabeigšanas.

3. EFCA izmanto no attiecīgajām dalībvalstīm saņemto informāciju, lai koordinētu riska pārvaldības stratēģiju reģionālā līmenī saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

8. pants

Mērķa kritēriji

1. Neskarot mērķa kritērijus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (5) 9. panta 1. punktā, Savienības līmeņa mērķa kritēriji “augsta” un “ļoti augsta” riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem ir izklāstīti II pielikumā.

2. Mērķa kritērijus “ļoti zema”, “zema” un “vidēja” riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem nosaka attiecīgās dalībvalstis, izmantojot nacionālās kontroles rīcības programmas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantā, un valsts pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 4. punktā.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis kā alternatīvu var piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ar nosacījumu, ka:

a)	detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar noteikumu izpildi saistītu elementu analīze pamato vajadzību noteikt mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem;

b)	kritēriji, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ir paziņoti Komisijai un tā 90 dienu laikā neiebilst pret tiem, kritēriji ir nediskriminējoši un neietekmē mērķus, prioritātes un uz risku balstītas procedūras, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā.

4. Visus mērķa kritērijus izvērtē ik gadu, pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā atbilstoši pārskata 13. panta 4. punktā minētās novērtēšanas ietvaros.

5. Attiecīgā gadījumā šajā pantā minētos mērķa kritērijus īsteno ar kopīgas resursu izmantošanas plānu.

III NODAĻA

ĪSTENOŠANA

9. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm

1. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.

2. Vajadzības gadījumā visas pārējās dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3. Dalībvalstis var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

10. pants

Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības

1. Lai palielinātu savu valsts zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti, attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un – attiecīgā gadījumā – to teritorijā. Attiecīgā gadījumā šādas darbības veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu ietvaros.

2. Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību veikšanai katra attiecīgā dalībvalsts:

a)	nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas uzaicina piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās;

b)	nosaka kopīgas operatīvās procedūras, ko piemēro pārraudzības kuģiem un lidaparātiem;

c)	vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā.

3. Kopīgajās inspekcijas un pārraudzības darbībās var piedalīties amatpersonas un Savienības inspektori.

11. pants

Datu apmaiņa

1. Lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu, katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina tiešu elektronisku Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XII pielikumā minēto datu apmaiņu ar pārējām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA.

2. Šā panta 1. punktā minētie dati attiecas uz zvejas darbībām vai ar zveju saistītām darbībām, kas veiktas apgabalā vai apgabalos, kuros piemēro īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

12. pants

Informācija

1. Kamēr nav pilnībā īstenota Regulas (EK) Nr. 1224/2009 XII sadaļas III nodaļa, katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma III pielikumā sniegto formātu elektroniski līdz 31. janvārim pēc katra kalendārā gada paziņo Komisijai un EFCA šādu informāciju par iepriekšējo gadu:

a)	katras iepriekšējā gadā veiktās kontroles un/vai inspekcijas darbības identifikācija, datums un veids;

b)	katra tā zvejas kuģa (Savienības flotes reģistra numurs), transportlīdzekļa un/vai operatora (uzņēmuma nosaukums) identifikācija, kam piemēro kontroli un/vai inspekciju;

c)	vajadzības gadījumā – inspicētā zvejas rīka veids; un

ja konstatēts viens vai vairāki smagi pārkāpumi:

i)	smagā pārkāpuma veids;

ii)	pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas (piemēram, lieta tiek izmeklēta, tiek izskatīta, iesniegta pārsūdzība); un

iii)	noteiktās sankcijas pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas: naudassoda apmērs, konfiscēto zivju un/vai zvejas rīka vērtība, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirtie punkti un/vai cita veida sankcijas.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo saistībā ar katru kontroli un/vai inspekciju un turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz darbības ir pabeigtas saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas netiek veiktas nekādas darbības, pievieno paskaidrojumu.

13. pants

Novērtēšana

1. Katra attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. martam, kas seko attiecīgajam kalendāra gadam, Komisijai un EFCA nosūta novērtēšanas ziņojumu par to kontroles un inspekcijas darbību efektivitāti, kas veiktas saskaņā ar šo īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

2. Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanas ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta IV pielikumā. Attiecīgās dalībvalstis novērtēšanas ziņojumā var iekļaut arī citus pasākumus, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem.

3. EFCA, sagatavojot gada novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu efektivitāti, ņem vērā 1. punktā minētos novērtēšanas ziņojumus.

4. Komisija reizi gadā rīko Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti un tās vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem. Attiecīgi var pārskatīt II pielikumā minētos mērķa kritērijus.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.

(3) OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.

(4) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(5) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

I PIELIKUMS

RISKA NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram un/vai ar zveju saistītai darbībai saistībā ar 1. pantā minētajiem dažādajiem krājumiem un apgabaliem veic kontroli un inspekcijas atbilstoši noteiktajam prioritātes līmenim. Prioritātes līmeni nosaka atkarībā no tā riska novērtējuma rezultātiem, ko veikusi katra attiecīgā dalībvalsts vai – vienīgi 5. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā – jebkura cita dalībvalsts, pamatojoties uz turpmāk aprakstīto procedūru.

Riska apraksts

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Rādītājs

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Posms zvejas/tirdzniecības ķēdē

(kad un kur rodas risks)

Elementi, kas jāņem vērā

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Riska gadījumu biežums (1)

Iespējamās sekas (1)

Riska pakāpe (1)

(Piezīme: dalībvalstu noteiktajiem riskiem jāatbilst 3. pantā norādītajiem mērķiem)

Nozvejas/izkrāvumu apjomi, sagrupēti pa zvejas kuģiem, krājumiem un zvejas rīkiem.

Kvotas pieejamība zvejas kuģiem, sagrupēta pa zvejas kuģiem, krājumiem un zvejas rīkiem.

Standarta kastu izmantošana.

Izkrauto zvejas produktu tirgus cenas līmenis un svārstības (pirmā pārdošana).

Iepriekš veikto inspekciju skaits un konstatēto pārkāpumu skaits attiecībā uz konkrēto zvejas kuģi un/vai citu operatoru.

Ar ostu/atrašanās vietu/apgabalu un zvejas veidu saistītā pārkāpuma konteksts un/vai iespējamais apdraudējums.

Jebkāda cita svarīga informācija vai ziņas.

Bieži/vidēji bieži/reti/nebūtiski

Smagas/ievērojamas/pieņemamas/maznozīmīgas

Ļoti zema/zema/vidēja/augsta/ļoti augsta

(1)

Piezīme. Jāizvērtē dalībvalstīm. Riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir noteikumu neievērošanas varbūtība un kādas būtu šādas neievērošanas iespējamās sekas.

II PIELIKUMS

MĒRĶA KRITĒRIJI

1. Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte

Jūrā veiktās inspekcijās, ko veic zvejas kuģiem, kuri iesaistījušies mencas, reņģes, laša un brētliņas zvejā attiecīgajā apgabalā, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (1), ja jūrā veiktās inspekcijas ir svarīgas, ņemot vērā posmu zvejas ķēdē, un ja tās ir riska pārvaldības stratēģijas daļa:

Kritēriji gadā (2)	Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu
Kritēriji gadā (2)	Augsta	Ļoti augsta
Zvejniecība	Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic “augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā	Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic “ļoti augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā

2. Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)

Attiecībā uz inspekcijām, ko uz sauszemes veic zvejas kuģiem vai citiem operatoriem, kuri iesaistījušies mencas, reņģes, laša un brētliņas zvejā attiecīgajā apgabalā (tostarp uz dokumentiem balstītu kontroli un inspekcijām ostās vai pirmās pārdošanas vietā), ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (3), ja uz sauszemes veiktās inspekcijas ir svarīgas, ņemot vērā posmu zvejas/tirdzniecības ķēdē, un ja tās ir riska pārvaldības stratēģijas daļa:

Kritēriji gadā (4)	Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmais pircējs)
Kritēriji gadā (4)	Augsta	Ļoti augsta
Zvejniecība	Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 10 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “augsta riska” zvejas kuģi	Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 15 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “ļoti augsta riska” zvejas kuģi

Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.

(1) Kuģiem, kuri jūrā vienā zvejas reisā pavada mazāk nekā 24 stundas, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.

(2) Procentos izteikts augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģu zvejas reisu skaits gadā attiecīgajā apgabalā.

(3) Kuģiem, kuri vienā izkraušanas reizē izkrauj mazāk nekā 10 tonnas, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.

(4) Procentos izteikti daudzumi, kurus izkrāvuši augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģi gadā.

III PIELIKUMS

PERIODISKA INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠĀS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANU

Formāts tās informācijas paziņošanai, kas saskaņā ar 12. pantu jāsniedz par katru inspekciju, kas jāiekļauj ziņojumā:

Elementa nosaukums	Kods	Apraksts un saturs
Inspekcijas identifikācija	II	ISO 2 burtu valsts kods + 9 cipari, piemēram, DK201200000
Inspekcijas datums	DA	GGGG-MM-DD
Inspekcijas vai kontroles veids	IT	Jūrā, uz sauszemes, transports, dokumenti (atzīmēt)
Katra zvejas kuģa, transportlīdzekļa vai operatora identifikācija	ID	Zvejas kuģa Savienības flotes reģistra numurs, transportlīdzekļa identifikācija un/vai operatora uzņēmuma nosaukums
Zvejas rīka veids	GE	Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai
Smags pārkāpums	SI	Y = jā, N = nē
Atklāto smago pārkāpumu veids	TS	Norādīt konstatētā smagā pārkāpuma veidu, norādot numuru (kreisā sleja) Regulas (ES) Nr. 404/2011 XXX pielikumā. Turklāt smagos pārkāpumus, kas minēti Kontroles regulas 90. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecīgi apzīmē ar numuru “13”, “14” un “15”
Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpuma konstatēšanas	FU	Norādīt stāvokli: LIETA IR IZSKATĪŠANĀ, IR IESNIEGTA PĀRSŪDZĪBA vai LIETA IR PABEIGTA
Naudassods	SF	Sods EUR, piemēram, 500
Konfiskācija	SC	NOZVEJA/ZVEJAS RĪKS fiziskas konfiskācijas gadījumā. Konfiscētās nozvejas/zvejas rīka vērtība EUR, piemēram, 10 000
Cits	SO	Ja tiek anulēta licence/atļauja, norādīt LI vai AU un dienu skaitu, piemēram, AU30
Punkti	SP	Piešķirto punktu skaits, piemēram, 12
Piezīmes	RM	Ja pēc smaga pārkāpuma nav veikti pasākumi, iemeslu paskaidrojums brīvā tekstā

IV PIELIKUMS

NOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMU SATURS

Novērtēšanas ziņojumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

I. Veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību vispārīga analīze (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

—	Attiecīgās dalībvalsts noteikto risku apraksts un detalizēts riska pārvaldības stratēģijas saturs, tostarp izvērtēšanas un pārskatīšanas procesa apraksts.

—	Izmantoto kontroles un inspicēšanas instrumentu veidu un paredzēto inspicēšanas līdzekļu skaita/īpašās kontroles un inspekcijas programmas izpildē pieejamo līdzekļu skaita salīdzinājums, tostarp izmantošanas ilgums un apgabali.

—	Izmantoto kontroles un inspicēšanas instrumentu veidu un kontroles darbību un veikto inspekciju skaita (aizpildīt, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar III pielikumu) / konstatēto smago pārkāpumu skaita salīdzinājums un, ja iespējams, šādu pārkāpumu izdarīšanas iemesli.

—	Sankcijas, kas noteiktas par pārkāpumiem (aizpildīt, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar III pielikumu).

—

Citu darbību analīze (izņemot kontroli, inspekcijas un noteikumu izpildes darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes), kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un/vai citu operatoru atbilstību noteikumiem (piemērs: izmantoto selektīvāku zvejas rīku skaits, mencas/mazuļu paraugu skaits utt.).

II. Veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību detalizēta analīze (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

Jūrā veikto inspekcijas darbību (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) analīze, konkrētāk:

—	paredzēto / izmantošanai pieejamo patruļkuģu salīdzinājums,

—	jūrā izdarītu smagu pārkāpumu rādītājs,

—	to jūrā veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem ar “ļoti zemu”, “zemu” vai “vidēju” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

—	to jūrā veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem ar “augstu” vai “ļoti augstu” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

—	sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

Uz sauszemes veikto inspekcijas darbību analīze (tostarp uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas laikā, vai pārkraušanas laikā), konkrētāk:

—	paredzēto / izmantošanai pieejamo sauszemes inspekcijas vienību salīdzinājums,

—	uz sauszemes izdarītu smagu pārkāpumu rādītājs,

—	to uz sauszemes veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem un/vai operatoriem ar “ļoti zemu”, “zemu” vai “vidēju” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

—	to uz sauszemes veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem un/vai operatoriem ar “augstu” vai “ļoti augstu” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

—	sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

Atbilstības līmeņos izteikto mērķa kritēriju analīze (attiecīgā gadījumā), konkrētāk:

—	paredzēto / izmantošanai pieejamo inspekcijas līdzekļu salīdzinājums,

—	smago pārkāpumu rādītājs un tendences (salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem),

—	to inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas zvejas kuģiem/operatoriem un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

—	sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

4.	Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports utt., kā arī citas darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes), kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un/vai citu operatoru atbilstību noteikumiem.

III. Priekšlikums(-i) veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību efektivitātes uzlabošanai (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.170.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 170

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 22. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2013/303/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 29. maijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018)	1
		Protokols ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018)	2
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 591/2013 (2013. gada 29. maijs) par zvejas iespēju iedalīšanu atbilstīgi protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018)	21
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 592/2013 (2013. gada 21. jūnijs) par Eiropas statistikas par ilggadīgām kultūrām nosūtīšanas tehnisko formātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1337/2011 ( 1 )	23
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 593/2013 (2013. gada 21. jūnijs), ar ko atver tarifu kvotas augstas kvalitātes svaigai, atdzesētai un saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļu gaļai un ar ko nosaka šo kvotu pārvaldību	32
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 594/2013 (2013. gada 21. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē un labo minēto īstenošanas regulu	43
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 595/2013 (2013. gada 21. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	60
		LĒMUMI
		2013/304/ES
	*	Padomes Lēmums (2013. gada 10. jūnijs), ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem, izņemot lietas, kas saistītas ar sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību	62
		2013/305/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, reņģes, laša un brētliņas krājumus Baltijas jūrā	66

Kuģa veids	Dalībvalsts	Zvejas iespējas
Tunzivju saldētājseineri	Spānija	16
	Francija	12
Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām	Spānija	7
	Portugāle	3

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	45,1
	TR	98,7
	ZZ	71,9
0707 00 05	MK	27,7
	TR	121,6
	ZZ	74,7
0709 93 10	MA	102,6
	TR	139,8
	ZZ	121,2
0805 50 10	AR	101,1
	BR	96,4
	TR	78,7
	ZA	115,2
	ZZ	97,9
0808 10 80	AR	164,3
	BR	117,4
	CL	136,4
	CN	71,6
	NZ	142,7
	US	156,1
	UY	165,4
	ZA	125,6
	ZZ	134,9
0809 10 00	IL	342,4
	TR	224,4
	ZZ	283,4
0809 29 00	TR	353,7
	US	660,1
	ZZ	506,9
0809 30	TR	179,1
0809 30	ZZ	179,1
0809 40 05	CL	149,0
	IL	308,9
	ZA	116,8
	ZZ	191,6


	*	Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ