15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 543/2013

(2013. gada 14. jūnijs)

par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 18. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 714/2009 un jo īpaši tās 15. pants un I pielikumā izklāstīto pamatnostādņu par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldību un sadali 5. punkts nosaka pārvades sistēmu operatoriem (PSO) prasības publicēt datus par tīkla pieejamību, pārrobežu starpsavienojumu jaudām un ražošanu, slodzi un pārtraukumiem tīkla darbībā.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (2) 4. panta 4. punktu iekšējas informācijas publiskošana atbilstoši Regulai (EK) Nr. 714/2009 vai atbilstoši saskaņā ar to pieņemtajām pamatnostādnēm ir uzskatāma par vienlaicīgu, pilnīgu un efektīvu informācijas nodošanu atklātībai.

(3)

Šādu datu pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums tirgus dalībnieku spējai pieņemt efektīvus lēmumus par ražošanu, patēriņu un tirdzniecību. Dziļāka tirgus integrācija un svārstīgu atjaunojamo enerģijas ražošanas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas, izmantošanas strauja attīstība nozīmē to, ka ir vajadzīga pilnīga, laikus sniegta, kvalitatīva un viegli saprotama informācija par piegādes un pieprasījuma svarīgākajiem aspektiem.

(4)

Ja laikus būs pieejami pilnīgi datu kopumi par svarīgākajiem aspektiem, vajadzētu palielināties energoapgādes drošībai. Tādējādi tirgus dalībnieki varēs precīzi salāgot piedāvājumu un pieprasījumu, samazinot enerģijas padeves pārtraukumu risku. Rezultātā PSO būs iespēja labāk kontrolēt tīklus un ekspluatēt tos paredzamākos un drošākos apstākļos.

(5)

Pašreizējie pārredzamības pasākumi šiem kritērijiem līdz galam neatbilst. Turklāt būtiskā tirgus informācija nav vienādi pieejama tirgus dalībniekiem – lieliem vēsturiski dominējošiem uzņēmumiem ir ekskluzīva piekļuve informācijai saistībā ar pašu aktīviem, bet jauni tirgus dalībnieki vai dalībnieki bez pašu aktīviem paliek neizdevīgā situācijā.

(6)	Vajadzētu laikus sniegt tirgus dalībniekiem informāciju par prognozēto patēriņu. Šo informāciju vajadzētu regulāri atjaunināt un sniegt dažādos laika griezumos. Drīz pēc reāllaika vajadzētu informēt arī par faktisko patēriņu salīdzinājumā ar prognozēto.

(7)

Viens no svarīgākajiem elementiem, kas tirgus dalībniekiem vajadzīgs no būtiskās piedāvājuma un pieprasījuma informācijas, ir plānota un neplānota elektroenerģijas ražošanas un patēriņa vienību nepieejamība. Tirgus dalībniekiem un PSO vajadzīga sīka informācija par to, kur, kad un kāpēc ražošanas vai patēriņa vienības ir vai nav pieejamas un kad paredzama to darbības atsākšana. Tādējādi PSO varētu labāk izmantot rezerves, samazinot padeves pārtraukumu risku.

(8)	Tirgus dalībniekiem un PSO vajadzētu saņemt arī sīku informāciju par kopējo uzstādīto ģenerācijas jaudu, aplēses par kopējo plānoto ģenerāciju, tostarp atsevišķi svārstīgajai ģenerācijai, un vienību līmeņa datus par lielu ražošanas objektu faktisko ģenerāciju.

(9)

Lai elektroenerģiju varētu novirzīt no turienes, kur tā pieejama, uz turieni, kur tā visvairāk vajadzīga, un attiecīgi pielāgot elektroenerģijas portfeļus, vajadzētu sniegt tirgum informāciju par esošās pārrobežu pārvades infrastruktūras plānoto un neplānoto nepieejamību un infrastruktūras attīstības plāniem. Tāpat PSO būtu jāsniedz un regulāri jāatjaunina dati par plānotajām un piedāvātajām pārrobežu pārvades jaudām dažādos laika griezumos, kā arī informācija par jaudu sadali un izmantošanu.

(10)

Līdz ar svārstīgo ģenerācijas avotu strauju izplatību tālu no patēriņa centriem pārvades infrastruktūra daudz kur Eiropā rada arvien vairāk sastrēgumu. Lai mazinātu pārslodzi, PSO ir aizvien vairāk iesaistījušies tirgus darbībā un devuši norādes tirgus dalībniekiem koriģēt ražošanas vai tirdzniecības plānus. PSO laikus jāsniedz sīka un pamatota informācija par savām darbībām, lai tirgus varētu saprast, kur un kāpēc ir vajadzīgi pārslodzes novēršanas pasākumi.

(11)

Pat ar rūpīgu plānošanu ražotāji, piegādātāji un tirgotāji var nonākt nebalansa situācijā, kad PSO izmanto balansēšanas un norēķinu mehānismu. Lai optimāli mazinātu nebalansa risku, tirgus dalībniekiem laikus vajadzīga precīza un skaidra informācija par balansēšanas tirgiem. PSO šāda informācija visās valstīs jāsniedz salīdzināmā formā, tostarp ziņas par rezervēm, kuras nodrošina atbilstoši līgumiem, cenām, kādas samaksātas, un apjomiem, kas aktivizēti balansēšanas nolūkā.

(12)

Bieži vien PSO ir būtiskas pamatinformācijas primārais avots. PSO arī vāc un vērtē lielu informācijas apjomu sistēmas ekspluatācijas nolūkā. Lai visā Savienībā nodrošinātu būtisko vispārējo informāciju, PSO vajadzētu sekmēt datu vākšanu, pārbaudi un apstrādi un Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (“Elektroenerģijas ENTSO”) vajadzētu publiskot datus sabiedrībai, izmantojot centrālu informācijas pārredzamības platformu. Lai vislabāk izmantotu esošos pārredzamības avotus, Elektroenerģijas ENTSO vajadzētu būt iespējai saņemt publicējamo informāciju no trešām pusēm, piemēram, elektroenerģijas biržām un pārredzamības platformām.

(13)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikums.

(14)	Šī regula ir pieņemta, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 714/2009, papildina minēto regulu un veido tās neatņemamu daļu. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 714/2009 citos tiesību aktos saprot kā atsauces arī uz šo regulu.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (EK) Nr. 714/2009 23. panta 1. punktā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka elektroenerģijas ģenerācijas, transportēšanas un patēriņa minimālo kopīgo datu kopumu, kas jādara zināms tirgus dalībniekiem. Tā paredz datu centralizētu vākšanu un publicēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 714/2009 2. pantā minētās definīcijas. Papildus izmanto šādas definīcijas:

1)	“balansēšanas rezerves” ir visi resursi, iepirkti ex ante vai reāllaikā, vai atbilstoši normatīvos noteiktam pienākumam, ko PSO var izmantot balansēšanas nolūkā;

2)	“balansēšanas laika vienība” ir laika periods, par kuru nosaka balansēšanas rezervju cenu;

3)	“tirdzniecības zona” ir lielākā ģeogrāfiskā teritorija, kurā tirgus dalībnieki var veikt elektroenerģijas apmaiņu bez jaudas sadales;

4)	“jaudas sadale” ir starpzonu jaudas piešķiršana;

5)	“patēriņa vienība” ir resurss, kas saņem elektroenerģiju pašu vajadzībām, izņemot PSO un sadales sistēmas operatorus (“SSO”);

6)	“kontroles zona” ir savstarpēji savienotas sistēmas integrēta daļa, kuru pārvalda viens sistēmas operators; tā ietver pievienotās fiziskās slodzes un/vai ģenerētājvienības, ja tādas ir;

7)	“koordinēta neto pārvades jauda” ir jaudas aprēķina metode, kuras pamatā ir princips – ex ante aprēķināta un attiecīgi definēta maksimālā enerģijas apmaiņa starp blakusesošām tirdzniecības zonām;

8)	“kritisks tīkla elements” ir tīkla elements tirdzniecības zonā vai starp tirdzniecības zonām, ko ņem vērā jaudas aprēķina procesā un kas ierobežo elektroenerģijas daudzumu, ar ko var veikt apmaiņu;

9)	“balansēšana pāri kontroles zonām” ir balansēšanas shēma, kurā PSO var saņemt aktivizēšanas solījumus no citu PSO zonām; tā neietver pārdispečēšanu vai ārkārtas enerģijas piegādi;

10)	“starpzonu jauda” ir savstarpēji savienotās sistēmas spēja nodrošināt enerģijas pārvadi starp tirdzniecības zonām;

11)	“valūta” ir euro, ja vismaz viena daļa no attiecīgās(-ajām) tirdzniecības zonas(-ām) pieder valstij, kur euro ir oficiāls maksāšanas līdzeklis. Pretējā gadījumā valūta ir vietējā valūta;

12)	“cut-off termiņš” ir laika punkts, kurā PSO jāapstiprina visas saskaņotās nominācijas tirgum. Cut-off termiņš attiecas ne vien uz dienas vai tekošās dienas tirgiem, bet arī uz dažādiem tirgiem, kas veic nebalansa korekcijas un rezerves piešķiršanu;

13)	“kompensācijas tirdzniecība” ir starpzonu apmaiņa, ko ierosina sistēmu operatori starp divām tirdzniecības zonām, lai mazinātu fiziskus sastrēgumus;

14)	“datu sniedzējs” ir struktūra, kas sūta datus uz centrālo informācijas pārredzamības platformu;

15)	“tiešā piešķiršana” ir tikai starpzonu jaudas piešķiršana bez enerģijas pārvades;

16)	“plūsmas parametri” ir kritisko tīkla elementu pieejamās maržas ar saistītajiem elektroenerģijas pārvadīšanas sadales faktoriem;

17)	“ģenerētājvienība” ir viens elektroenerģijas ģenerators, kas pieder ražošanas vienībai;

18)	“netiešā piešķiršana” ir pārslodzes novēršanas metode, kurā enerģiju iegūst vienlaikus ar starpzonu jaudu;

19)	“tirgus laika vienība” ir periods, kuram nosaka tirgus cenu, vai īsākais iespējamais kopīgais laika periods divām tirdzniecības zonām, ja to tirgus laika vienības atšķiras;

20)	“piedāvātā jauda” ir starpzonu jauda, ko pārvades jaudas sadalītājs piedāvā tirgum;

21)	“plānots” ir notikums, par kuru primārais datu īpašnieks zina iepriekš;

22)	“elektroenerģijas pārvades sadales faktors” atspoguļo fiziskās plūsmas ietekmi uz kritisku tīkla elementu, kuras cēlonis ir tirdzniecības zonas neto pozīcijas izmaiņas;

23)	“primārais datu īpašnieks” ir struktūra, kas rada datus;

24)	“ražošanas vienība” ir elektroenerģijas ģenerēšanas objekts, kas sastāv no vienas ģenerētājvienības vai ģenerētājvienību kopuma;

25)	“profils” ir ģeogrāfiska robeža starp tirdzniecības zonu un vairākām blakusesošām tirdzniecības zonām;

26)	“pārdispečēšana” ir pasākums, ko aktivizē viens vai vairāki sistēmas operatori, mainot ģenerēšanas un/vai slodzes grafiku, lai izmainītu fiziskās plūsmas pārvades sistēmā un novērstu fizisku sastrēgumu;

27)	“kopējā slodze”, ar zudumiem un bez elektroenerģijas, ko izmanto enerģijas akumulācijai, ir slodze, ko aprēķina, no izstrādes un importa atņemot eksportu un elektroenerģiju, kuru izmanto enerģijas akumulācijai;

28)	“pārvades jaudas sadalītājs” ir struktūra, ko PSO pilnvarojuši organizēt starpzonu jaudu piešķiršanu;

29)	“vertikālā slodze” ir kopējais elektroenerģijas apjoms, kas izplūst no pārvades tīkla sadales tīklos, pie tieši pieslēgtiem galapatērētājiem vai uz patērējošām ģenerēšanas daļām;

30)

“nākamā gada prognožu marža” ir starpība starp pieejamās ģenerēšanas jaudas gada prognozi un maksimālās kopējās slodzes gada prognozi, ņemot vērā kopējās ģenerēšanas jaudas prognozi, ģenerēšanas pieejamības prognozi un prognozi par rezervēm, kuras nodrošina atbilstoši līgumam par sistēmas pakalpojumiem;

31)	“laiks” ir Briseles vietējais laiks.

3. pants

Centrālās informācijas pārredzamības platformas izveide

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (“Elektroenerģijas ENTSO”) ietvaros tiek izveidota un efektīvi un izmaksu ziņā izdevīgi vadīta centrālā informācijas pārredzamības platforma. Elektroenerģijas ENTSO centrālajā informācijas pārredzamības platformā publicē visus datus, kas PSO saskaņā ar šo regulu jāsniedz Elektroenerģijas ENTSO.

Centrālā informācijas pārredzamības platforma sabiedrībai bez maksas pieejama internetā – vismaz angļu valodā.

Datiem jābūt aktuāliem, viegli piekļūstamiem, lejupielādējamā formā, pieejamiem vismaz piecus gadus. Datu atjauninājumiem piešķir laika atzīmi, tos arhivē un dara pieejamus sabiedrībai.

2. Elektroenerģijas ENTSO četru mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (“Aģentūra”) iesniedz priekšlikumu par centrālās informācijas pārredzamības platformas darbību un ar to saistītajām izmaksām. Aģentūra sniedz atzinumu trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas dienas.

3. Elektroenerģijas ENTSO nodrošina to, ka 18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā centrālā informācijas pārredzamības platforma ir darbības kārtībā.

4. pants

Datu iesniegšana un publicēšana

1. Primārie datu īpašnieki iesniedz datus PSO saskaņā ar 6. līdz 17. pantu. Tie nodrošina, lai PSO vai – ja tas paredzēts saskaņā ar 2. punktu – datu sniedzējiem iesniegtie dati ir pilnīgi, atbilstīgā kvalitātē un iesniegti tā, lai PSO vai datu sniedzēji varētu apstrādāt datus un tos iesniegt Elektroenerģijas ENTSO pietiekami ātri, lai Elektroenerģijas ENTSO varētu izpildīt tam šajā regulā paredzētos pienākumus attiecībā uz informācijas publicēšanas laiku.

PSO – un attiecīgā gadījumā datu sniedzēji – apstrādā saņemtos datus un tos laikus iesniedz Elektroenerģijas ENTSO publicēšanai.

2. Primārie datu īpašnieki var izpildīt 1. punktā noteikto pienākumus, iesniedzot datus tieši centrālajai informācijas pārredzamības platformai, ja tie izmanto trešo personu, kas to vārdā darbojas kā datu sniedzējs. Par to, kā tiek iesniegti dati, iepriekš vienojas ar PSO, kura kontroles zonā atrodas primārais īpašnieks. PSO, sniedzot piekrišanu, novērtē, vai datu sniedzējs izpilda 5. panta pirmās daļas b) un c) punktā minētās prasības.

3. Ja nav noteikts citādi, 6. līdz 17. panta nozīmē primārie datu īpašnieki ir PSO.

4. Ja tirdzniecības zonu veido vairākas kontroles zonas dažādās dalībvalstīs, Elektroenerģijas ENTSO 1. punktā minētos datus publicē atsevišķi pa attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Neskarot PSO un Elektroenerģijas ENTSO pienākumus, kas noteikti 1. punktā un 3. pantā, datus var publicēt arī PSO vai citu personu tīmekļa vietnēs.

6. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, lai primārie datu īpašnieki, PSO un datu sniedzēji izpildītu šajā regulā paredzētos pienākumus.

5. pants

Procedūru rokasgrāmata

Elektroenerģijas ENTSO izstrādā rokasgrāmatu, kurā norāda:

a)	precīzas norādes par 4. panta 1. punktā paredzētajiem datiem un to iesniegšanas formātu;

b)	standartizētus veidus un formātus, ko izmanto datu paziņošanai un apmaiņai starp primārajiem datu īpašniekiem, datu sniedzējiem un Elektroenerģijas ENTSO;

c)	tehniskos un operatīvos kritērijus, kas datu sniedzējiem jāievēro, sniedzot datus centrālajai informācijas pārredzamības platformai;

d)	attiecīgu ražošanas veidu klasifikāciju atbilstoši 14. panta 1. punktam, 15. panta 1. punktam un 16. panta 1. punktam.

Elektroenerģijas ENTSO rokasgrāmatu izstrādā pēc atklātas un pārredzamas apspriešanās ar ieinteresētajām struktūrām.

Elektroenerģijas ENTSO rokasgrāmatu publisko.

Vajadzības gadījumā Elektroenerģijas ENTSO rokasgrāmatu atjaunina. Pirms rokasgrāmatas publicēšanas vai atjaunināšanas Elektroenerģijas ENTSO iesniedz tās projektu Aģentūrai, kura divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pirmā izdevuma projektu Aģentūrai iesniedz četru mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

6. pants

Informācija par kopējo slodzi

1. PSO aprēķina un iesniedz Elektroenerģijas ENTSO šādus datus par katru tirdzniecības zonu savā kontroles zonā:

a)	kopējā slodze tirgus laika vienībā;

b)	nākamās dienas prognoze par kopējo slodzi tirgus laika vienībā;

c)	nākamās nedēļas prognoze par kopējo slodzi katrai nākamās nedēļas dienai, norādot katras dienas maksimālo un minimālo slodzes vērtību;

d)	nākamā mēneša prognoze par kopējo slodzi katrai nākamā mēneša nedēļai, norādot attiecīgās nedēļas maksimālo un minimālo slodzes vērtību;

e)	nākamā gada prognoze par kopējo slodzi katrai nākamā gada nedēļai, norādot attiecīgās nedēļas maksimālo un minimālo slodzes vērtību.

2. Informāciju, kas minēta:

a)	1. punkta a) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda;

b)	1. punkta b) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā divas stundas pirms nākamās dienas tirgus slēgšanas (gate closure) tirdzniecības zonā un būtisku izmaiņu gadījumā atjaunina;

c)	1. punkta c) apakšpunktā, publicē katru piektdienu ne vēlāk kā divas stundas pirms nākamās dienas tirgus slēgšanas (gate closure) tirdzniecības zonā un būtisku izmaiņu gadījumā atjaunina;

d)	1. punkta d) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms piegādes mēneša un būtisku izmaiņu gadījumā atjaunina;

e)	1. punkta e) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā iepriekšējā mēneša piecpadsmitajā kalendārajā dienā pirms gada, uz kuru dati attiecas.

3. Ģenerētājvienības, kas atrodas PSO kontroles zonā, sniedz PSO visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus.

Ģenerētājvienības uzskata par to sniegtās atbilstīgās informācijas primārajiem īpašniekiem.

4. Sadales sistēmu operatori (“SSO”), kas atrodas PSO kontroles zonā, sniedz PSO visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētos datus.

SSO uzskata par to sniegtās atbilstīgās informācijas primārajiem īpašniekiem.

7. pants

Informācija par patēriņa vienību nepieejamību

1. PSO sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

patēriņa vienības 100 MW vai lielākas jaudas plānotā nepieejamība, tostarp vismaz 100 MW vai lielākas izmaiņas patēriņa vienību plānotajā nepieejamībā, kas ilgst vismaz vienu tirgus laika vienību, norādot:

—	tirdzniecības zonu,

—	pieejamo jaudu tirgus laika vienībā attiecīgā notikuma laikā,

—	nepieejamības iemeslu,

—	pieejamības izmaiņas paredzamo sākuma un beigu laiku (dienu, stundu);

izmaiņas patēriņa vienības faktiskajā pieejamībā, ja tās nominālā jauda ir 100 MW vai vairāk, norādot:

—	tirdzniecības zonu,

—	pieejamo jaudu tirgus laika vienībā attiecīgā notikuma laikā,

—	nepieejamības iemeslu,

—	pieejamības izmaiņas sākuma laiku un paredzamo beigu laiku (dienu, stundu).

2. Informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) apakšpunktā, publicē apkopotā veidā par katru tirdzniecības zonu, norādot summāro nepieejamo patēriņa jaudu tirgus laika vienībā attiecīgajā periodā, pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc lēmuma pieņemšanas par plānoto nepieejamību.

Informāciju, kas paredzēta 1. punkta b) apakšpunktā, publicē apkopotā veidā par katru tirdzniecības zonu, norādot summāro nepieejamo patēriņa jaudu tirgus laika vienībā attiecīgajā periodā, pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc faktiskās pieejamības izmaiņām.

3. Patēriņa vienības, kas atrodas PSO kontroles zonā, aprēķina 1. punktā minētos datus un iesniedz to attiecīgajam PSO.

Patēriņa vienības uzskata par to iesniegto datu primārajiem īpašniekiem.

8. pants

Nākamā gada prognozes marža

1. PSO par katru tirdzniecības zonu savās kontroles zonās aprēķina un sniedz Elektroenerģijas ENTSO nākamā gada prognozes maržu, ko nosaka vietējā tirgus laika vienībā.

Informāciju publicē vienu nedēļu pirms ikgadējās jaudas sadales, bet ne vēlāk kā iepriekšējā mēneša piecpadsmitajā kalendārajā dienā pirms gada, uz kuru attiecas dati.

2. Ģenerētājvienības un SSO, kas atrodas PSO kontroles zonā, sniedz PSO visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu 1. punktā minētos datus.

Ģenerētājvienības un SSO uzskata par to iesniegto datu primārajiem īpašniekiem.

9. pants

Pārvades infrastruktūra

1. PSO sagatavo un sniedz Elektroenerģijas ENTSO informāciju par tīkla elementu gaidāmajām izmaiņām un starpsavienojumu projektiem, tostarp paplašināšanos vai demontāžu to pārvades tīklos nākamajos trīs gados. Šo informāciju sniedz tikai par pasākumiem, kuru paredzamā ietekme uz starpzonu jaudu starp tirdzniecības zonām vai profiliem vismaz vienā tirgus laika vienībā ir vismaz 100 MW. Sniedzamā informācija ietver:

a)	attiecīgo aktīvu identifikāciju;

b)	atrašanās vietu;

c)	aktīvu veidu;

d)	ietekmi uz starpsavienojumu jaudu katrā virzienā starp tirdzniecības zonām;

e)	paredzēto pabeigšanas datumu.

Informāciju publicē vienu nedēļu pirms ikgadējās jaudas sadales, bet ne vēlāk kā iepriekšējā mēneša piecpadsmitajā kalendārajā dienā pirms gada, uz kuru attiecas sadale. Informāciju atjaunina, ietverot attiecīgās izmaiņas, pirms marta beigām, jūnija beigām un septembra beigām gadā, uz kuru attiecas sadale.

10. pants

Informācija par pārvades infrastruktūras nepieejamību

1. PSO aprēķina un sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

plānotā nepieejamība, tostarp starpsavienojumu un pārvades tīkla plānotās nepieejamības izmaiņas, kas samazina starpzonu jaudas starp tirdzniecības zonām par 100 MW vai vairāk vismaz vienā tirgus laika vienībā, norādot:

—	attiecīgo aktīvu identifikāciju,

—	atrašanās vietu,

—	aktīvu veidu,

—	paredzamo ietekmi uz starpzonu jaudu katrā virzienā starp tirdzniecības zonām,

—	nepieejamības iemeslu,

—	pieejamības izmaiņas paredzamo sākuma un beigu datumu (dienu, stundu);

starpsavienojumu un pārvades tīkla faktiskās pieejamības izmaiņas, kas samazina starpzonu jaudas starp tirdzniecības zonām par 100 MW vai vairāk vismaz vienā tirgus laika vienībā, norādot:

—	attiecīgo aktīvu identifikāciju,

—	atrašanās vietu,

—	aktīvu veidu,

—	aprēķināto ietekmi uz starpzonu jaudu katrā virzienā starp tirdzniecības zonām,

—	nepieejamības iemeslu,

—	pieejamības izmaiņas sākuma datumu un paredzamo beigu datumu (dienu, stundu);

jūras tīkla infrastruktūras faktiskās pieejamības izmaiņas, kas samazina tīklā ievadītās vēja elektrostaciju jaudas starp tirdzniecības zonām par 100 MW vai vairāk vismaz vienā tirgus laika vienībā, norādot:

—	attiecīgo aktīvu identifikāciju,

—	atrašanās vietu,

—	aktīvu veidu,

—	uzstādīto vēja elektroenerģijas ģenerēšanas jaudu (MW), kas pieslēgta attiecīgajam aktīvam,

—	tīklā ievadīto vēja elektrostaciju jaudu (MW) pieejamības izmaiņas brīdī,

—	nepieejamības iemeslu,

—	pieejamības izmaiņas sākuma datumu un paredzamo beigu datumu (dienu, stundu).

2. Informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc lēmuma pieņemšanas par plānoto nepieejamību.

3. Informāciju, kas paredzēta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc faktiskās pieejamības izmaiņām.

4. Attiecībā uz informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, PSO var nolemt neidentificēt attiecīgos aktīvus un nenorādīt to atrašanās vietu, ja minētās ziņas attiecīgajās dalībvalstīs tiek uzskatītas par slepenu informāciju saistībā ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību saskaņā ar Padomes Direktīvas 2008/114/EK (3) 2. panta d) apakšpunktu. Tas neskar citus PSO pienākumus, kas noteikti šī panta 1. punktā.

11. pants

Informācija par starpzonu jaudu noteikšanu un piedāvāšanu

1. PSO vai attiecīgā gadījumā pārvades jaudas sadalītāji pietiekami laikus pirms sadales procesa nosaka un sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

a)	prognozētā un piedāvātā jauda (MW) katrā virzienā starp tirdzniecības zonām, ja jaudas sadales pamatā ir koordinēta neto pārvades jauda; vai

b)	attiecīgie plūsmas parametri, ja jaudas sadales pamatā ir plūsma.

PSO vai attiecīgā gadījumā pārvades jaudas sadalītājus uzskata par to aprēķināto un iesniegto datu primārajiem īpašniekiem.

2. Informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) apakšpunktā, publicē, kā noteikts pielikumā.

3. Attiecībā uz līdzstrāvas savienojumiem PSO ne vēlāk kā vienu stundu pēc informācijas saņemšanas sniedz Elektroenerģijas ENTSO aktualizētu informāciju par ierobežojumiem, ko piemēro pieejamās pārrobežu jaudas izmantošanai, tostarp par jaudas izmaiņu ierobežojumiem vai tekošās dienas pārvades ierobežojumiem.

Līdzstrāvas savienojumu operatorus uzskata par to sniegtās aktualizētās informācijas primārajiem īpašniekiem.

4. PSO vai attiecīgā gadījumā pārvades jaudas sadalītāji Elektroenerģijas ENTSO iesniedz gada pārskatu, kurā norāda:

a)	galvenos kritiskos tīkla elementus, kas ierobežo piedāvāto jaudu;

b)	kontroles zona(-as), kurai(-ām) pieder kritiskie tīkla elementi;

c)	cik lielā mērā kritisko tīkla elementu atslogošana palielinātu piedāvāto jaudu;

d)	visus iespējamos pasākumus, ko varētu īstenot, lai palielinātu piedāvāto jaudu, norādot paredzamās izmaksas.

Gatavojot pārskatu, PSO var nolemt neidentificēt attiecīgos aktīvus un nenorādīt to atrašanās vietu, ja minētās ziņas attiecīgajās dalībvalstīs tiek uzskatītas par slepenu informāciju saistībā ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2008/114/EK 2. panta d) apakšpunktu.

PSO vai attiecīgā gadījumā pārvades jaudas sadalītājus uzskata par to iesniegto pārskatu primārajiem īpašniekiem.

12. pants

Informācija par starpzonu jaudu izmantojumu

1. PSO aprēķina un sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

tiešas piešķiršanas gadījumā par katru tirgus laika vienību katrā virzienā starp tirdzniecības zonām:

—	tirgus pieprasītā jauda (MW),

—	tirgum piešķirtā jauda (MW),

—	jaudas cena (valūta/MW),

—	izsoles ieņēmumi (attiecīgajā valūtā) par robežu starp tirdzniecības zonām;

b)	kopējā nominētā jauda par katru tirgus laika vienību katrā virzienā starp tirdzniecības zonām;

c)	pirms katras jaudas piešķiršanas – kopējā jauda, kas jau piešķirta iepriekšējās piešķiršanas procedūrās katrā tirgus laika vienībā un katrā virzienā;

d)	par katru tirgus laika vienību – nākamās dienas cenas katrā tirdzniecības zonā (valūta/MWh);

e)	netiešās piešķiršanas gadījumā par katru tirgus laika vienību katrai robežai starp tirdzniecības zonām – katras tirdzniecības zonas neto pozīcijas (MW) un pārslodzes ienākumi (valūtā);

f)	plānotie nākamās dienas tirdzniecības darījumi apkopotā veidā starp tirdzniecības zonām katrā virzienā tirgus laika vienībā;

g)	fiziskās plūsmas starp tirdzniecības zonām tirgus laika vienībā;

h)	starpzonu jaudas, kas piešķirtas starp tirdzniecības zonām dalībvalstīs un trešās valstīs, katrā virzienā, katram piešķirtajam produktam katrā periodā.

2. Informāciju, kas paredzēta:

a)	1. punkta a) un e) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc katras jaudas piešķiršanas;

b)	1. punkta b) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc katras nominēšanas kārtas;

c)	1. punkta c) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā tad, kad jāpublicē piedāvātās jaudas rādītāji, kā noteikts pielikumā;

d)	1. punkta d) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc tirgus slēgšanas (gate closure);

e)	1. punkta f) apakšpunktā, publicē katru dienu ne vēlāk kā vienu stundu pēc pēdējā cut-off termiņa un attiecīgā gadījumā atjaunina ne vēlāk kā divas stundas pēc katra tekošās dienas nominācijas procesa;

f)	1. punkta g) apakšpunktā, publicē par katru tirgus laika vienību pēc iespējas tuvu reāllaikam, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda;

g)	1. punkta h) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc piešķiršanas.

3. Pārvades jaudas sadalītāji vai – noteiktos gadījumos – elektroenerģijas biržas attiecīgā gadījumā sniedz PSO visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu 1. punktā paredzētos datus.

Pārvades jaudas sadalītājus uzskata par to sniegtās informācijas primārajiem īpašniekiem.

Elektroenerģijas biržas uzskata par to sniegtās informācijas primārajiem īpašniekiem.

13. pants

Informācija par pārslodzes novēršanas pasākumiem

1. PSO sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

informācija par pārdispečēšanu katrā tirgus laika vienībā, norādot:

—	veikto darbību (proti, ražošanas palielināšana vai samazināšana, slodzes palielināšana vai samazināšana),

—	tīkla elementu, uz ko attiecas darbība, identifikāciju, atrašanās vietu un veidu,

—	darbības iemeslu,

—	jaudu, ko ietekmē veiktā darbība (MW);

informācija par kompensācijas tirdzniecību katrā tirgus laika vienībā, norādot:

—	veikto darbību (proti, starpzonu apmaiņas palielināšanu vai samazināšanu),

—	attiecīgās tirdzniecības zonas,

—	darbības iemeslu,

—	izmaiņas starpzonu apmaiņā (MW);

c)	informācija par izdevumiem, kas konkrētā mēnesī radušies par a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām un visām citām korektīvajām darbībām.

2. Informāciju, kas paredzēta:

a)	1. punkta a) un b) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda, izņemot informāciju par darbības iemesliem, ko publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu dienu pēc darbības perioda;

b)	1. punkta c) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīgā mēneša beigām.

14. pants

Ģenerācijas prognozes

1. PSO aprēķina un sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

a)	summārā uzstādītā ģenerācijas jauda (MW) par visām esošajām ražošanas vienībām, kuru uzstādītā ģenerācijas jauda ir 1 MW vai vairāk, katram ražošanas veidam;

informācija par ražošanas vienībām (esošajām un plānotajām), kuru uzstādītā ģenerācijas jauda ir 100 MW vai vairāk. Šajā informācijā ietver:

—	vienības nosaukumu,

—	uzstādīto ģenerācijas jaudu (MW),

—	atrašanās vietu,

—	pieslēguma sprieguma līmeni,

—	tirdzniecības zonu,

—	ražošanas veidu;

c)	aprēķināto kopējo plānoto ģenerāciju (MW) katrā tirdzniecības zonā katrā nākamās dienas tirgus laika vienībā;

d)	vēja un saules enerģijas ģenerācijas prognozes (MW) katrā tirdzniecības zonā katrā nākamās dienas tirgus laika vienībā.

2. Informāciju, kas paredzēta:

a)	1. punkta a) apakšpunktā, publicē katru gadu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms gada beigām;

b)	1. punkta b) apakšpunktā, publicē katru gadu par trim nākamajiem gadiem ne vēlāk kā vienu nedēļu, pirms sākas pirmais gads, uz kuru attiecas dati;

c)	1. punkta c) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā 18.00 pēc Briseles laika vienu dienu pirms faktiskās piegādes;

1. punkta d) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā 18.00 pēc Briseles laika vienu dienu pirms faktiskās piegādes. Informāciju regulāri atjaunina un publicē tekošās dienas tirdzniecības ietvaros ar vismaz vienu atjauninājumu, ko publicē 8.00 pēc Briseles laika faktiskās piegādes dienā. Informāciju sniedz par visām tirdzniecības zonām tikai dalībvalstīs, kur vēja vai saules ģenerētā tīklā ievadītā enerģija gadā pārsniedz 1 %, vai par tirdzniecības zonām, kur vēja vai saules ģenerētā tīklā ievadītā enerģija gadā pārsniedz 5 %.

3. Ražošanas vienības, kas atrodas PSO kontroles zonā, sniedz PSO visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu 1. punktā minētos datus.

Ražošanas vienības uzskata par to sniegtās atbilstīgās informācijas primārajiem īpašniekiem.

15. pants

Informācija par ģenerētājvienību un ražošanas vienību nepieejamību

1. PSO sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

ģenerētājvienības 100 MW vai lielākas jaudas plānotā nepieejamība, tostarp 100 MW vai lielākas izmaiņas ģenerētājvienību plānotajā nepieejamībā, kas ilgst vismaz vienu tirgus laika vienību par laika periodu līdz trim nākamajiem gadiem, norādot:

—	ražošanas vienības nosaukumu,

—	ģenerētājvienības nosaukumu,

—	atrašanās vietu,

—	tirdzniecības zonu,

—	uzstādīto ģenerācijas jaudu (MW),

—	ražošanas veidu,

—	notikuma laikā pieejamo jaudu,

—	nepieejamības iemeslu,

—	pieejamības izmaiņas sākuma datumu un paredzamo beigu datumu (dienu, stundu);

ģenerētājvienības faktiskās pieejamības izmaiņas par 100 MW vai vairāk, kuru paredzamais ilgums ir vismaz viena tirgus laika vienība, norādot:

—	ražošanas vienības nosaukumu,

—	ģenerētājvienības nosaukumu,

—	atrašanās vietu,

—	tirdzniecības zonu,

—	uzstādīto ģenerācijas jaudu (MW),

—	ražošanas veidu,

—	notikuma laikā pieejamo jaudu,

—	nepieejamības iemeslu un

—	pieejamības izmaiņas sākuma datumu un paredzamo beigu datumu (dienu, stundu);

vismaz 200 MW ražošanas vienības plānotā nepieejamība, tostarp šīs ražošanas vienības plānotās nepieejamības izmaiņas par 100 MW vai vairāk, ja tās nav publicētas saskaņā ar a) apakšpunktu un to paredzamais ilgums ir vismaz viena tirgus laika vienība nākamo trīs gadu laikā, norādot:

—	ražošanas vienības nosaukumu,

—	atrašanās vietu,

—	tirdzniecības zonu,

—	uzstādīto ģenerācijas jaudu (MW),

—	ražošanas veidu,

—	notikuma laikā pieejamo jaudu,

—	nepieejamības iemeslu un

—	pieejamības izmaiņas sākuma datumu un paredzamo beigu datumu (dienu, stundu);

ražošanas vienības faktiskās pieejamības izmaiņas par 100 MW vai vairāk, ja tās uzstādītā ģenerācijas jauda ir vismaz 200 MW, bet šīs izmaiņas nav publicētas saskaņā ar b) apakšpunktu un to paredzamais ilgums ir vismaz viena tirgus laika vienība, norādot:

—	ražošanas vienības nosaukumu,

—	atrašanās vietu,

—	tirdzniecības zonu,

—	uzstādīto ģenerācijas jaudu (MW),

—	ražošanas veidu,

—	notikuma laikā pieejamo jaudu,

—	nepieejamības iemeslu un

—	pieejamības izmaiņas sākuma datumu un paredzamo beigu datumu (dienu, stundu).

2. Informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc lēmuma pieņemšanas par plānoto nepieejamību.

Informāciju, kas paredzēta 1. punkta b) un d) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc faktiskās pieejamības izmaiņām.

3. Ģenerētājvienības, kas atrodas PSO kontroles zonā, sniedz attiecīgajam PSO 1. punktā minētos datus.

Ģenerētājvienības uzskata par to sniegto datu primārajiem īpašniekiem.

16. pants

Faktiskā ģenerācija

1. PSO aprēķina un sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

a)	faktiskā izstrāde (MW) par katru tirgus laika vienību un ģenerētājvienību, kuras uzstādītā ģenerēšanas jauda ir 100 MW vai vairāk;

b)	kopējā izstrāde par katru tirgus laika vienību un ražošanas veidu;

c)	faktiskā vai aprēķinātā vēja un saules elektroenerģijas ģenerācija (MW) katrā tirdzniecības zonā tirgus laika vienībā;

d)	kopējā nedēļas vidējā visu hidroelektrostaciju un hidroakumulācijas elektrostaciju piepildījumu (MWh) katrā tirdzniecības zonā, tostarp iepriekšējā gada tās pašas nedēļas rādītājs.

2. Informāciju, kas paredzēta:

a)	1. punkta a) apakšpunktā, publicē piecas dienas pēc darbības perioda;

b)	1. punkta b) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda;

1. punkta c) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda, un, tiklīdz ir pieejamas izmērītās vērtības, informāciju atjaunina atbilstoši tām. Informāciju sniedz par visām tirdzniecības zonām tikai dalībvalstīs, kur vēja vai saules ģenerētā tīklā ievadītā enerģija gadā pārsniedz 1 %, vai par tirdzniecības zonām, kur vēja vai saules ģenerētā tīklā ievadītā enerģija gadā pārsniedz 5 %;

1. punkta d) apakšpunktā, publicē trešajā darba dienā pēc nedēļas, uz kuru šī informācija attiecas. Informāciju sniedz par visām tirdzniecības zonām tikai dalībvalstīs, kur šādi ģenerētā tīklā ievadītā enerģija gadā pārsniedz 10 %, vai par tirdzniecības zonām, kur šādi ģenerētā tīklā ievadītā enerģija gadā pārsniedz 30 %.

3. Ģenerētājvienības un ražošanas vienības, kas atrodas PSO kontroles zonā, sniedz PSO visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu 1. punktā minētos datus.

Ģenerētājvienības un ražošanas vienības attiecīgi uzskata par to sniegtās atbilstīgās informācijas primārajiem īpašniekiem.

17. pants

Balansēšana

1. PSO vai attiecīgā gadījumā – ja pastāv balansēšanas tirgi – balansēšanas tirgu operatori sniedz Elektroenerģijas ENTSO šādu informāciju par savām kontroles zonām:

balansēšanas noteikumi, tostarp:

—	dažādu veidu balansēšanas rezervju un balansēšanas enerģijas iepirkšanas procesi,

—	atlīdzības metodika attiecībā uz rezervju nodrošināšanu un aktivizēto balansēšanas enerģiju,

—	nebalansa maksu aprēķina metodika,

—	attiecīgā gadījumā apraksts, kā tiek veikta pārrobežu balansēšana starp divām vai vairākām kontroles zonām, un dalības nosacījumi ģeneratoriem un slodzēm;

balansēšanas rezervju apjoms (MW), par ko PSO noslēdzis līgumu, norādot:

—	rezerves avotu (ģenerācija vai slodze),

—	rezerves veidu (piemēram, primārās, sekundārās, terciārās rezerves),

—	laika periodu, par kuru noslēgts rezervju līgums (piemēram, stunda, diena, nedēļa, mēnesis, gads utt.);

c)	cenas, ko PSO maksā, katram iepirktās balansēšanas rezerves veidam un iepirkuma periodam (valūta/MW/periods);

d)	apkopoti akceptētie piedāvājumi balansēšanas laika vienībā atsevišķi katram balansēšanas rezerves veidam;

e)	aktivizētās balansēšanas enerģijas apjoms (MW) balansēšanas laika vienībā katram rezerves veidam;

f)	cenas, ko PSO maksā, par aktivizēto balansēšanas enerģiju balansēšanas laika vienībā katram rezerves veidam; informāciju par cenām norāda atsevišķi regulēšanai palielinājuma un samazinājuma virzienā;

g)	nebalansa cenas balansēšanas laika vienībā;

h)	kopējais nebalansa apjoms balansēšanas laika vienībā;

kontroles zonas mēneša finanšu bilance, norādot:

—	izdevumus, kas radušies PSO par rezervju iepirkšanu un balansēšanas enerģijas aktivizēšanu,

—	PSO tīros ienākumus pēc nebalansa norēķiniem ar personām, kas atbild par balansu;

attiecīgā gadījumā informācija par balansēšanu pāri kontroles zonām katrā balansēšanas laika vienībā, norādot:

—	tirdzniecībā iesaistīto solījumu un piedāvājumu apjomus iepirkuma laika vienībā,

—	tirdzniecībā iesaistīto solījumu un piedāvājumu maksimālās un minimālās cenas iepirkuma laika vienībā,

—	balansēšanas enerģijas apjomu, kas aktivizēts attiecīgajās kontroles zonās.

Balansēšanas tirgu operatorus uzskata par to sniegtās informācijas primārajiem īpašniekiem.

2. Informāciju, kas paredzēta:

a)	1. punkta b) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā divas stundas pirms nākamā iepirkuma procesa;

b)	1. punkta c) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc iepirkuma procesa beigām;

c)	1. punkta d) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda;

d)	1. punkta e) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 30 minūtes pēc darbības perioda. Ja dati ir provizoriski, rādītājus atjaunina, kad dati kļūst pieejami;

e)	1. punkta f) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda;

f)	1. punkta g) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz;

g)	1. punkta h) apakšpunktā, publicē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 30 minūtes pēc darbības perioda. Ja dati ir provizoriski, rādītājus atjaunina, kad dati kļūst pieejami;

h)	1. punkta i) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc darbības mēneša. Ja norēķini ir provizoriski, pēc galīgo norēķinu nokārtošanas rādītājus atjaunina;

i)	1. punkta j) apakšpunktā, publicē ne vēlāk kā vienu stundu pēc darbības perioda.

18. pants

Atbildība

Primārā datu īpašnieka, datu sniedzēja un Elektroenerģijas ENTSO atbildība saskaņā ar šo regulu iestājas tikai rupjas nolaidības un/vai tīša pārkāpuma gadījumos. Jebkurā gadījumā šīs personas nav atbildīgas par datu lietotāju negūtās peļņas, uzņēmējdarbības iespēju zaudēšanas vai jebkuru citu netīšu, īpašu vai izrietošu zaudējumu kompensēšanu, kas radušies no šīs regulas noteikto pienākumu nepildīšanas.

19. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 714/2009

Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma 5.5. līdz 5.9. punktu svītro no 2015. gada 5. janvāra.

20. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 4. panta 1. punktu piemēro 18 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(2) OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.

(3) OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.

PIELIKUMS

11. panta 2. punktā minētās informācijas publicēšana

Jaudas piešķiršanas periods	Prognozētās starpzonu jaudas publicēšanas laiks	Piedāvātās jaudas publicēšanas laiks
Katru gadu	Vienu nedēļu pirms ikgadējā piešķiršanas procesa, bet ne vēlāk kā 15. decembrī, par visiem nākamā gada mēnešiem	Vienu nedēļu pirms ikgadējā piešķiršanas procesa, bet ne vēlāk kā 15. decembrī
Katru mēnesi	Divas darba dienas pirms ikmēneša piešķiršanas procesa par visām nākamā mēneša dienām	Divas darba dienas pirms ikmēneša piešķiršanas procesa
Katru nedēļu	Katru piektdienu par visām nākamās nedēļas dienām	Vienu dienu pirms iknedēļas piešķiršanas procesa
Par nākamo dienu		Vienu stundu pirms aktuāltirgus slēgšanas (gate closure) par katru tirgus laika vienību
Tekošās dienas ietvaros		Vienu stundu pirms pirmās dienas piešķiršanas un tad reāllaikā, par katru tirgus laika vienību

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 544/2013

(2013. gada 14. jūnijs)

par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 preparāta lietošanu par gaļas cāļu barības piedevu (atļaujas turētājs Biomin GmbH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums attiecībā uz atļauju Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 preparātam. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 preparātu par barības piedevu gaļas cāļiem, to klasificējot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 14. novembra atzinumā (2) secināja, ka Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 preparāts ar ieteiktajiem lietošanas nosacījumiem nelabvēlīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka minētā preparāta lietošana varētu uzlabot gaļas cāļu zootehniskos rādītājus. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgs noteikt īpašas prasības par uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas ziņojumu par dzīvnieku barībā esošās piedevas analīzes metodi.

(5)

Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas piešķiršanai ir izpildīti. Tādēļ šo preparātu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) EFSA Journal, 2012; 10(12):2965.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV (1) uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4b1890

Biomin GmbH

Bifidobacterium animalis ssp. animalis

DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913

Piedevas sastāvs

Preparāta forma ir šādu sastāvdaļu maisījums:

Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284 preparāts, kas satur vismaz 3 × 109 KVV uz g piedevas

Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 preparāts, kas satur vismaz 1 × 109 KVV uz g piedevas

Enterococcus faecium DSM 21913 preparāts, kas satur vismaz 6 × 109 KVV uz g piedevas

Ciets preparāts (attiecība 3:1:6)

Aktīvās vielas raksturojums

Dzīvotspējīgas Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 šūnas

Analīzes metodes (2)

Skaitīšanas metodes šādiem mikroorganismiem:

Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284: Petri trauciņa metode ar iztriepšanu EN 15785

Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351: Petri trauciņa metode ar iztriepšanu EN 15787

Enterococcus faecium DSM 21913: Petri trauciņa metode ar iztriepšanu, EN 15788

Identificēšanai:

pulsējošā lauka gela elektroforēze (PLGE)

Gaļas cāļi

—

1 × 108

1 × 109

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un noturību pret granulēšanos.

2.	Piedevu var lietot kopā ar dzīvnieku barību, kas satur šādus kokcidiostatus: maduramicīnamonijs, diklazurils vai robenidīna hidrohlorīds.

3.	Drošībai: rīkojoties ar piedevu, jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi.

2023. gada 5. jūlijs

(1) Kopējais saturs maisījumā.

(2) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama šajā references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/15

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 545/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumu attiecībā uz aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 872/2012 (3) tika pieņemts aromatizējošo vielu saraksts, kā arī iekļauts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļā.

(2)	Minēto sarakstu var atjaunināt saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1331/2008, vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas personas iesnieguma saņemšanas.

(3)	Aromatizējošā viela 3-acetil-2,5-dimetiltiofēns (FL Nr. 15.024) ir iekļauta sarakstā kā aromatizējoša viela, kam tiek veikta novērtēšana un par kuru ir jāiesniedz papildu zinātniskie dati. Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis minētos datus.

(4)	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir novērtējusi iesniegtos datus un 2013. gada 15. maija secinājumā atzinusi, ka 3-acetil-2,5-dimetiltiofēns ir mutagēns gan in vitro, gan in vivo, tāpēc 3-acetil-2,5-dimetiltiofēna kā aromatizējošas vielas lietošana rada bažas par kaitīgumu (4).

(5)	Tādējādi 3-acetil-2,5-dimetiltiofēna izmantošana neatbilst vispārīgajiem aromatizētāju izmantošanas nosacījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 4. panta a) punktā. Tādēļ, lai aizsargātu cilvēku veselību, minētā viela nekavējoties būtu jāsvītro no saraksta.

(6)	Lai no Savienības saraksta svītrotu vielu, kas rada bažas par kaitīgumu, Komisijai būtu jāizmanto steidzamības procedūra.

(7)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1334/2008 30. pantu aromatizējošas vielas, kas nav iekļautas Savienības sarakstā, atļauts laist tirgū un lietot pārtikā vai uz tās līdz 2014. gada 22. oktobrim. Minētais pārejas periods nebūtu jāattiecina uz 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu.

(8)

Ņemot vērā to, ka 3-acetil-2,5-dimetiltiofēna izmantošanas līmenis ir ļoti zems un Eiropas Savienībā ik gadu pārtikai pievienotās minētās vielas kopējais daudzums ir neliels, minētās vielas klātbūtne pārtikā nerada tūlītējas bažas par kaitīgumu. Tādēļ, ņemot vērā arī tehniskos un ekonomiskos apsvērumus, būtu jānosaka pārejas periodi attiecībā uz pārtiku, kas satur aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu un kas ir laista tirgū vai nosūtīta no trešām valstīm uz Savienību pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(9)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1334/2008.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

1. Aizliegts laist tirgū 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu kā aromatizējošu vielu un izmantot minēto vielu pārtikā vai uz tās.

2. Aizliegts laist tirgū pārtiku, kas satur aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu.

3. Aizliegts importēt 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu kā aromatizējošu vielu, un aizliegts importēt tādu pārtiku, kas satur aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu.

3. pants

1. Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, pārtiku, kas satur aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu un kas ir likumīgi laista tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, drīkst laist tirgū līdz izlietošanas termiņa vai minimālā derīguma termiņa beigām.

2. Šīs regulas 2. pantu nepiemēro tādas pārtikas sūtījumiem, kura satur aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu, ja šādas pārtikas importētājs var pierādīt, ka tie ir nosūtīti no attiecīgās trešās valsts un ir atradušies ceļā uz Savienību pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.

(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) OV L 267, 2.10.2012., 1. lpp.

(4) EFSA Journal, 2013; 11(5):3227.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļā svītro šādu ierakstu attiecībā uz FL 15.024:

“15.024

3-acetil-2,5-dimetiltiofēns

2530-10-1

1051

11603

EFSA”

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 546/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

ar ko apstiprina darbīgo vielu eigenolu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīva 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem jāpiemēro darbīgajām vielām, par kurām lēmums pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija. Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi attiecībā uz eigenolu ir izpildīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/266/ES (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Apvienotā Karaliste 2008. gada 7. martā saņēma pieteikumu no Eden Research PLC attiecībā uz darbīgās vielas eigenola iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2011/266/ES tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām.

(3)

Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2011. gada 30. jūlijā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”). Iestāde secinājumu par darbīgās vielas eigenola pesticīdu riska novērtējuma izskatīšanu (4)2012. gada 15. oktobrī iesniedza Komisijai. Dalībvalstis un Komisija novērtējuma ziņojuma projektu un iestādes secinājumu izskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un novērtējuma ziņojuma projekts 2013. gada 17. maijā tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par eigenolu.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka eigenolu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidu, kas tika pārbaudīts un sīki izklāstīts Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi eigenolu apstiprināt.

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu, ko lasa kopā ar tās 6. pantu, un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(7)	Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Būtu jāparedz, ka pēc apstiprināšanas dalībvalstīm ir seši mēneši, lai pārskatītu eigenolu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas. Dalībvalstīm atļaujas attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks periods, kurā saskaņā ar vienotajiem principiem par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam atbilstoši Direktīvā 91/414/EEK izklāstītajam tiktu iesniegta un novērtēta visa atjauninātā III pielikuma dokumentācija.

(9)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (5), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošu atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem.

(10)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (6), pielikums.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprināšana

Darbīgo vielu eigenolu, kas aprakstīts I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana

1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 līdz 2014. gada 31. maijam vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas darbīgo vielu eigenolu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma ailē “Īpaši noteikumi”, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1.–4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur eigenolu kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2013. gada 30. novembrim ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma aili “Īpaši noteikumi”. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja eigenols līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela – vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2015. gada 31. maijā; vai,

ja līdzeklis satur eigenolu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc līdz 2015. gada 31. maijam vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas tikušas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas ir apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

3. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(3) OV L 114, 4.5.2011., 3. lpp.

(4) EFSA Journal (2012); 10(11):2914. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(5) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.

(6) OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Eigenols CAS Nr. 97-53-0

CIPAC Nr. 967

4-allil-2-metoksifenols

≥ 990 g/kg

Būtiskais piemaisījums: metileigenols, ne vairāk par 0,1 % tehniskajā materiālā

2013. gada 1. decembris

2023. gada 30. novembris

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par eigenolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, kā tos 2013. gada 17. maijā pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	operatoru, darbinieku, tuvumā esošu personu un iedzīvotāju aizsardzībai, nodrošinot, lai lietošanas noteikumos tiktu paredzēts, ka attiecīgā gadījumā ir jāizmanto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi,

—	gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgā viela izmantota reģionos ar jutīgu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem,

—	riskam attiecībā uz ūdens organismiem,

—	riskam attiecībā uz kukaiņēdājiem putniem.

Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šādu apstiprinošu informāciju:

a)	preparāta stabilitāte uzglabāšanā (2 gadi) istabas temperatūrā;

b)	dati, kuros dabiskā fona eksponētība eigenolam un metileigenolam ir salīdzināta ar eksponētību, kas rodas, eigenolu izmantojot par augu aizsardzības līdzekli. Šie dati attiecas gan uz cilvēku, gan uz putnu un ūdens organismu eksponētību;

c)	novērtējums par gruntsūdeņu eksponētību attiecībā uz eigenola iespējamiem metabolītiem, jo īpaši attiecībā uz metileigenolu.

Minēto informāciju pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2015. gada 30. novembrim.

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (*1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“45

Eigenols CAS Nr. 97-53-0

CIPAC Nr. 967

4-allil-2-metoksifenols

≥ 990 g/kg

Būtiskais piemaisījums: metileigenols, ne vairāk kā 0,1 % tehniskajā materiālā

2013. gada 1. decembris

2023. gada 30. novembris

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	operatoru, darbinieku, tuvumā esošu personu un iedzīvotāju aizsardzībai, nodrošinot, lai lietošanas noteikumos tiktu paredzēts, ka attiecīgā gadījumā ir jāizmanto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi,

—	gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgā viela izmantota reģionos ar jutīgu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem,

—	riskam attiecībā uz ūdens organismiem,

—	riskam attiecībā uz kukaiņēdājiem putniem.

Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šādu apstiprinošu informāciju:

a)	preparāta stabilitāte uzglabāšanā (2 gadi) istabas temperatūrā;

b)	dati, kuros dabiskā fona eksponētība eigenolam un metileigenolam ir salīdzināta ar eksponētību, kas rodas, eigenolu izmantojot par augu aizsardzības līdzekli. Šie dati attiecas gan uz cilvēku, gan uz putnu un ūdens organismu eksponētību;

c)	novērtējums par gruntsūdeņu eksponētību attiecībā uz eigenola iespējamiem metabolītiem, jo īpaši attiecībā uz metileigenolu.

Minēto informāciju pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2015. gada 30. novembrim.”

(*1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un tās specifikācija sniegtas pārskata ziņojumā.

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/21

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 547/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	49,2
	TR	65,0
	ZZ	57,1
0707 00 05	MK	27,2
	TR	138,6
	ZZ	82,9
0709 93 10	TR	142,0
0709 93 10	ZZ	142,0
0805 50 10	AR	103,4
	TR	115,2
	ZA	108,6
	ZZ	109,1
0808 10 80	AR	170,9
	BR	107,2
	CL	132,8
	CN	96,1
	NZ	134,3
	US	145,7
	ZA	116,9
	ZZ	129,1
0809 10 00	IL	342,4
	TR	201,2
	ZZ	271,8
0809 29 00	TR	419,5
	US	793,4
	ZZ	606,5
0809 30	IL	214,0
	MA	207,9
	TR	174,9
	ZZ	198,9
0809 40 05	CL	151,2
	IL	308,9
	ZA	104,8
	ZZ	188,3

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “cita izcelsme”.

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 548/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

ar ko nosaka no 2013. gada 16. jūnija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00 , 1001 11 00 , ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00 , 1002 90 00 , 1005 10 90 , 1005 90 00 , 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00 , 1001 11 00 , ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00 , 1002 90 00 , 1005 10 90 , 1005 90 00 , 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)	Laikposmam no 2013. gada 16. jūnija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)	Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2013. gada 16. jūnija piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz II pielikumā norādītajiem datiem, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2013. gada 16. jūnija

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 19 00 1001 11 00	Cietie KVIEŠI (augstākā kvalitāte)	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
ex 1001 91 20	Parastie KVIEŠI (sēklas)	0,00
ex 1001 99 00	Parastie KVIEŠI (augstākā kvalitāte, izņemot sēklas)	0,00
1002 10 00 1002 90 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA (sēklas, izņemot hibrīdu sēklas)	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA (izņemot sēklas) (2)	0,00
1007 10 90 1007 90 00	Graudu SORGO (izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus)	0,00

(1) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem importētājs var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	EUR 3 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras (ārpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnās jūras piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu,

—	EUR 2 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. pantā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

31.5.2013-13.6.2013

Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:

(EUR/t)
	Parastie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši (augsta kvalitāte)	Cietie kvieši (vidēja kvalitāte) (2)	Cietie kvieši (zema kvalitāte) (3)
Birža	Minnéapolis	Chicago	—	—	—
Kotējums	241,96	196,60	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	258,01	248,01	228,01
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	28,60	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	32,01	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	16,03 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	49,48 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 13. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2011/30/ES par dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtību un par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām Eiropas Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3491)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/288/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1), un jo īpaši tās 46. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2011/30/ES (2) revidentiem un revīzijas struktūrām no trešām valstīm un teritorijām, kuras uzskaitītas minētā lēmuma pielikumā, tika atļauts turpināt darbības Savienībā attiecībā uz gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kuri sākas laikposmā no 2010. gada 2. jūlija līdz 2012. gada 31. jūlijam.

(2)

Komisija ir novērtējusi Lēmuma 2011/30/ES pielikumā minēto trešo valstu un teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Novērtēšanā Komisijai palīdzēja Eiropas Revidentu grupas pārraudzības struktūras. Šo trešo valstu un teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas novērtēja, ņemot vērā Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītos kritērijus, kuri reglamentē dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Galvenais mērķis, kas būtu jāsasniedz attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu sadarbību, ir sadarbības pušu savstarpēja paļāvība uz to pārraudzības sistēmām, pamatojoties uz sistēmu līdzvērtību.

(3)

Novērtēšanā konstatēts, ka Abū Dabī, Brazīlijā, Dubaijas Starptautiskajā finanšu centrā, Gērnsijā, Indonēzijā, Menas salā, Džersijā, Malaizijā, Taivānā un Taizemē ir revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem, kuri līdzinās Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc šo trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas ir lietderīgi uzskatīt par līdzvērtīgām dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām.

(4)

Bermudu salas, Kaimanu salas, Ēģipte, Maurīcija, Jaunzēlande, Krievija un Turcija ir izveidojušas vai patlaban veido revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Tomēr informācija par šo sistēmu darbību un noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas, nav pietiekama, lai veiktu līdzvērtības novērtējumu. Lai varētu veikt šo sistēmu turpmāku novērtējumu un pieņemt galīgu lēmumu par to līdzvērtību, no šīm trešām valstīm un teritorijām jāiegūst papildu informācija, lai labāk saprastu to sistēmas. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt ar Lēmumu 2011/30/ES piešķirto pārejas periodu attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem.

(5)

Revidenti un revīzijas struktūras, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par Honkongā, Indijā un Izraēlā reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, ir izmantojušas ar Lēmumu 2011/30/ES piešķirto pārejas periodu. Kopš tā laika šīs trešās valstis vai teritorijas nav izveidojušas publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju neatkarīgu sistēmu. Tās nav sniegušas informāciju par revīzijas regulatīvo un pārraudzības sistēmu. Šādos apstākļos ir pamats uzskatīt, ka šīs trešās valstis un teritorijas nav veikušas pasākumus, kas nepieciešami, lai Komisija atzītu to revīzijas regulējumu par līdzvērtīgu dalībvalstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām. Tāpēc nebūtu jāpagarina pārejas periods, kas šīm valstīm piešķirts ar Lēmumu 2011/30/ES attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kuras iesniedz revīzijas ziņojumus par šajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem.

(6)

Lai aizsargātu ieguldītājus, revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma II pielikumā minētajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem un nav reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu, pārejas periodā jādod iespēja turpināt revīzijas darbības Savienībā tikai tad, ja tie sniedz vajadzīgo informāciju. Ja šie revidenti un revīzijas struktūras sniedz attiecīgo informāciju, tiem jādod iespēja turpināt darbības attiecībā uz gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2012. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. jūlijam. Šis lēmums nedrīkstētu ietekmēt dalībvalstu tiesības šiem revidentiem un revīzijas struktūrām piemērot savas izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

(7)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/30/ES.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2006/43/EK 48. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/30/ES groza šādi:

lēmuma 1. pantā pievieno šādu otro punktu:

“Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām turpmāk minēto trešo valstu un teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas uzskata par līdzvērtīgām dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām attiecībā uz revīzijas pasākumiem saistībā ar gada vai konsolidētajiem pārskatiem par finanšu gadiem, sākot no 2012. gada 1. augusta:

Abū Dabī;

2)	Brazīlija;

3)	Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs;

Gērnsija;

5)	Indonēzija;

6)	Menas Sala;

Džērsija;

8)	Malaizija;

Taivāna;

10)	Taizeme.”;

lēmuma 2. pantu groza šādi:

a)	1. punkta ievadteikumā vārdu “pielikumā” aizstāj ar vārdkopu “I pielikumā”;

2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2. Dalībvalstis nepiemēro Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma II pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kā norādīts minētās direktīvas 45. panta 1. punktā, attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas laikposmā no 2010. gada 2. jūlija līdz 2015. gada 31. jūlijam, ja attiecīgais revidents vai revīzijas struktūra sniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu turpmāk minēto informāciju:

a)	attiecīgā revidenta vai revīzijas struktūras vārds/nosaukums, adrese un informācija par to juridisko struktūru;

b)	ja revidents vai revīzijas struktūra ir kāda revidentu/revīzijas struktūru tīkla daļa – šā tīkla apraksts;

c)	attiecīgajai revīzijai piemērotie revīzijas standarti un neatkarības prasības;

d)	revīzijas struktūras iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts;

ziņas par to, vai un kad pēdējo reizi veikta revidenta vai revīzijas struktūras kvalitātes nodrošināšanas pārbaude, un, ja vien šo informāciju nav sniegušas trešās valsts kompetentās iestādes, vajadzīgā informācija par pārbaudes rezultātu. Ja vajadzīgā informācija par pēdējās kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes rezultātu nav publiskojama, dalībvalstu kompetentās iestādes to izmanto, ievērojot konfidencialitāti.

3. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības informēšanu par to revidentu un revīzijas struktūru vārdu/nosaukumu un adresi, kuras iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma II pielikumā minētajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, un par to, ka šo valstu un teritoriju publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 2. punktu vēl nav atzītas par līdzvērtīgām. Šajā nolūkā Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētās dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt arī revidentus un revīzijas struktūras, kas veic šā lēmuma II pielikumā minētajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzijas.

4. Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis var revidentiem un revīzijas struktūrām, kas veic šā lēmuma II pielikumā minētajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzijas, piemērot savas izmeklēšanas un sankciju sistēmas.”;

pievieno šādu 5. punktu:

“5. Šā panta 2. punkts neskar dalībvalstu kompetento iestāžu un II pielikumā minēto trešo valstu kompetento iestāžu vienošanās par sadarbību kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu jomā, ja vienošanās atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)	tajā paredzēts veikt kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi;

b)	par to ir iepriekš paziņots Komisijai;

c)	tas neizstāj nekādus Komisijas lēmumus saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. pantu.”;

3)	lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu: “4. pants Šā lēmuma 1. panta 10. punktu vairs nepiemēro no 2013. gada 31. jūlija.”;

4)	pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikumu;

5)	pievieno II pielikumu, kā noteikts šā lēmuma II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 13. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Michel BARNIER

(1) OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

(2) OV L 15, 20.1.2011., 12. lpp.

I PIELIKUMS

TREŠO VALSTU UN TERITORIJU SARAKSTS

Abū Dabī

Brazīlija

Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs

Gērnsija

Honkonga

Indija

Indonēzija

Menas Sala

Izraēla

Džērsija

Malaizija

Taivāna

Taizeme

II PIELIKUMS

TREŠO VALSTU SARAKSTS

Bermudu Salas

Kaimanu Salas

Ēģipte

Maurīcija

Jaunzēlande

Krievija

Turcija

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/30

ĀKK UN ES VĒSTNIEKU KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2013

(2013. gada 29. maijs),

ar ko ieceļ amatā Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) valdes locekļus

(2013/289/ES)

ĀKK UN ES VĒSTNIEKU KOMITEJA,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (1) un pirmo reizi grozīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (2), otro reizi – 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (3), un jo īpaši minētā nolīguma III pielikuma 3. panta 5. punktu,

ņemot vērā ĀKK un EK Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 4/2006 (2006. gada 27. septembris) par Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) (4) statūtiem un reglamentu un jo īpaši lēmuma 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra pašreizējo valdes locekļu (valdes sastāvs grozīts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 2/2011 (5)) pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada 21. maijā.

(2)	Tāpēc ir jāpieņem jauns lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra pašreizējo valdes locekļu pilnvaru termiņš tiek pagarināts uz trīs mēnešiem līdz 2013. gada 21. augustam.

CTA valdes sastāvs ir šāds:

—	Dr. Daoussa BICHARA CHERIF (Čada)

—	Kahijoro KAHUURE kungs (Namībija)

—	Dr. Faletoi Suavi TUILAEPA (Samoa)

—	Prof. Raul BRUNO DE SOUSA (Portugāle)

—	Prof. Eric TOLLENS (Beļģija)

—	Edwin Anthony VOS kungs (Nīderlande)

2. pants

Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 29. maijā

ĀKK un ES Vēstnieku komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

S. O. OUTLULE

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) Nolīgums, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.).

(3) Nolīgums, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū un pirmo reizi grozīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.).

(4) OV L 350, 12.12.2006., 10. lpp.

(5) OV L 110, 29.4.2011., 35. lpp.

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/31

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 248, 2007. gada 22. septembris )

10. lappusē II pielikuma “Valsts kontroles rīcības programmu saturs” 2. punktā:

tekstu:

“Sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 13., 14., 15. un 18. pantam.”

lasīt šādi:

“Sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 12., 13., 14. un 17. pantam.”

10. lappusē II pielikuma “Valsts kontroles rīcības programmu saturs” 3. punktā:

tekstu:

“Attiecīgā gadījumā ostu saraksts, kas norādītas mencu izkraušanai saskaņā ar 19. pantu.”

lasīt šādi:

“Attiecīgā gadījumā ostu saraksts, kas norādītas mencu izkraušanai saskaņā ar 18. pantu.”

10. lappusē II pielikuma “Valsts kontroles rīcības programmu saturs” 4. punktā:

tekstu:

“To sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 17. pantam.”

lasīt šādi:

“To sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 16. pantam.”

10. lappusē II pielikuma “Valsts kontroles rīcības programmu saturs” 5. punktā:

tekstu:

“Jebkuru iekārtu un/vai sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 12., 16., 20., 22. un 23. panta noteikumiem.”

lasīt šādi:

“Jebkuru iekārtu un/vai sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 11., 15., 19., 21. un 22. panta noteikumiem.”

15.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/s3

PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM

Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

Saskaņā ar Padomes 2013. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.), sākot ar 2013. gada 1. jūliju, vienīgi elektroniskā formātā publicētais Oficiālais Vēstnesis ir autentisks un rada juridiskas sekas.

Ja neparedzētu un ārkārtas apstākļu dēļ Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu nav iespējams publicēt, iespiestais izdevums ir autentisks un rada juridiskas sekas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 216/2013 3. panta nosacījumiem.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.163.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 163

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. gadagājums 2013. gada 15. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 543/2013 (2013. gada 14. jūnijs) par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 544/2013 (2013. gada 14. jūnijs) par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz Bifidobacterium animalis ssp. animalis DSM 16284, Lactobacillus salivarius ssp. salivarius DSM 16351 un Enterococcus faecium DSM 21913 preparāta lietošanu par gaļas cāļu barības piedevu (atļaujas turētājs Biomin GmbH) ( 1 )	13
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 545/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumu attiecībā uz aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu ( 1 )	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 546/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu eigenolu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	17
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 547/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	21
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 548/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar ko nosaka no 2013. gada 16. jūnija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	23
		LĒMUMI
		2013/288/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 13. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2011/30/ES par dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtību un par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām Eiropas Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3491) ( 1 )	26
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2013/289/ES
	*	ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2013 (2013. gada 29. maijs), ar ko ieceļ amatā Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) valdes locekļus	30

		Labojumi
	*	Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 ( OV L 248, 22.9.2007. )	31


	*	Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ