(1)

Atsaucoties uz 2009. gada 30. aprīlī iesniegto pārstrukturēšanas plānu (turpmāk „2009. gada aprīļa pārstrukturēšanas plāns”), Komisija ar 2009. gada 12. maija lēmumu lietā C 43/2008 (3) (turpmāk „2009. gada maija lēmums”) ar konkrētiem nosacījumiem apstiprināja WestLB AG (4) (turpmāk „WestLB”), Landesbank Nordrhein-Westfalens, piešķiramo garantiju EUR 5 miljardu apmērā attiecībā uz strukturēto vērtspapīru portfeli (turpmāk „Phoenix portfelis”).

(2)

Vācija 2009. gada 23. septembrī paziņoja Komisijai par papildu atbalstu WestLB pagaidu garantijas veidā attiecībā uz Phoenix portfeļa daļām EUR 6,4 miljardu apmērā un apņēmās iesniegt pārskatītu pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Ar 2009. gada 7. oktobra lēmumu lietā N 531/2009 (5) Komisija nolēma, ka pagaidu garantija kā glābšanas atbalsts ir saderīga ar iekšējo tirgu.

(4)

Vācija 2009. gada 10. decembrī paziņoja par atbalsta pasākumu WestLB labā, kas īstenots kā aktīvu pārvedums uz jaunizveidoto Erste Abwicklungsanstalt (turpmāk „EAA”). Turpmāk tekstā šis pasākums tiks dēvēts par „pirmo aktīvu pārvedumu”. Tajā laikā Vācija iesniedza arī grozītu WestLB pārstrukturēšanas plānu (turpmāk „2009. gada decembra pārstrukturēšanas plāns”). Pirmais aktīvu pārvedums aizstāja 2009. gada 23. septembrī paziņoto pasākumu, un 2009. gada 7. oktobra lēmums kļuva lieks.

(5)

Ar 2009. gada 22. decembra lēmumu lietā C 40/2009 (6) (turpmāk „2009. gada decembra lēmums”) Komisija finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ uz sešiem mēnešiem apstiprināja pirmo aktīvu pārvedumu, tādējādi sniedzot pagaidu apstiprinājumu. Ar šo pašu lēmumu Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktu, jo tai radās šaubas par šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(6)

Komisija 2009. gada decembrī iesaistīja Société Générale, Bangert Research un profesoru Wim Schoutens kā ekspertus, lai izvērtētu samazinātas vērtības aktīvus, ko WestLB bija pārvedusi uz EAA.

(7)

Vācija 2010. gada 1. februārī iesniedza komentārus par 2009. gada decembra lēmuma pamatā esošajiem apsvērumiem.

(8)

Ar 2010. gada 22. jūnija lēmumu lietā N 249/2010 (7) (turpmāk „2010. gada jūnija lēmums”) Komisija finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ pagarināja pagaidu apstiprinājumu pirmajam aktīvu pārvedumam līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par pirmo aktīvu pārvedumu un 2009. gada decembra pārstrukturēšanas plānu.

(9)

Komisija 2010. gada 29. oktobrī sniedza Vācijai sīki izstrādātu novērtējuma ziņojumu par pirmā aktīvu pārveduma aktīviem.

(10)

Komisija 2010. gada 5. novembrī pieņēma lēmumu pagarināt oficiālās izmeklēšanas procedūru saistībā ar pirmo aktīvu pārvedumu lietā C 40/2009 (8) (turpmāk „2010. gada novembra lēmums”). Komisija 2010. gada novembra lēmumā izteica papildu šaubas par pirmā aktīvu pārveduma saderību ar iekšējo tirgu.

(11)

Vācijas iestādes 2010. gada novembrī iesniedza piezīmes, kuras tika papildinātas 2010. gada 21. decembrī. Komisija nesaņēma ieinteresēto personu piezīmes par šo jautājumu.

(12)

Komisija 2010. gada 21. decembrī nolēma atlikt dienu, līdz kurai Westdeutsche ImmobilienBank AG (9) (turpmāk „WestImmo”) būtu jāpārtrauc uzņemties jaunas darbības (10).

(13)

Vācija 2011. gada 15. februārī iesniedza grozītu WestLB pārstrukturēšanas plānu (turpmāk „2011. gada februāra pārstrukturēšanas plāns”).

(14)

Vācija 2011. gada 15. aprīlī iesniedza Komisijai atsavināšanas pilnvarnieka progresa ziņojumu; atsavināšanas pilnvarnieks bija iecelts atbilstīgi 2009. gada maija lēmumam un jaunajam WestLB pārstrukturēšanas plānam (turpmāk „jaunais pārstrukturēšanas plāns”).

(15)

Vācijas Finanšu tirgus stabilizēšanas federālā aģentūra (turpmāk „FMSA”), visi WestLB akcionāri un EAA2011. gada 23. jūnijā panāca vienošanos (turpmāk „Eckpunktevereinbarung”) (11) par visiem svarīgajiem WestLB likvidēšanas aspektiem un par izmaksu sloga sadali starp bankas akcionāriem.

(16)

Vācija 2011. gada 30. jūnijā iesniedza Komisijai jaunā pārstrukturēšanas plāna galīgo versiju (turpmāk „2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plāns”), kuras pamatā bija Eckpunktevereinbarung.

(17)

Vācija 2011. gada 28. oktobrī lūdza Komisijai līdz 2012. gada 29. februārim atlikt WestLB pienākumu pārtraukt jaunu darbību, jo 2009. gada maija lēmumā ir noteikta prasība WestLB izbeigt jaunu darbību 2012. gada 1. janvārī. Šī prasība tika iesniegta drošības nolūkos, gadījumā, ja līdz 2012. gada 1. janvārim 2009. gada maija lēmums netiktu aizstāts ar jaunu lēmumu.

(18)

Vācija 2011. gada 28. oktobrī iesniedza sīki izstrādātu informāciju par turpmāko valsts atbalsta pasākumu WestLB labā, kas īstenots kā otrais aktīvu pārvedums uz EAA (šis pasākums turpmāk dēvēts par „papildinājumu”).

(19)

Vācija 2011. gada 21. novembrī iesniedza atjauninātu informāciju par 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu.

(20)

Vācija 2011. gada 1. decembrī iesniedza informāciju par pagaidu īstermiņa likviditātes palīdzības summu, kuru tā varētu sniegt WestLB līdz 2012. gada 30. jūnijam.

(21)

Vācija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Komisijai saistību galīgo sarakstu.

(22)

Vācija 2011. gada 13. decembrī apstiprināja, ka Helaba Landesbank Hessen-Thüringen (turpmāk „Helaba”) plāno pārņemt Verbundbank, kas tiks nodalīta no WestLB saistībā ar WestLB pārstrukturēšanu.

(23)

Saņēmējs ir WestLB. WestLB ir Landesbank Nordrhein-Westfalens ar reģistrētiem birojiem Diseldorfā. Tās akcionāri ir Vestfālenes-Lipes Krājbanku asociācija (turpmāk „SVWL”), Reinzemes Krājbanku un žiro asociācija (turpmāk „RSGV”, „SVWL” un „RSGV”, kopā sauktas „krājbanku asociācijas”), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme (turpmāk „NRW”) un abas reģionālās Reinzemes un Vestfālenes-Lipes asociācijas (turpmāk attiecīgi „LVR” un „LWL”). Sonderfonds Finanzmarkstabilisierung (turpmāk „SoFFin”), kuru pārvalda FMSA, ir veicis ieguldījumu WestLB AG daļu bez balsstiesībām veidā.

(24)

WestLB galvenie finanšu rādītāji ir apkopoti 1. tabulā.

1.   tabula

WestLB galvenie finanšu rādītāji

(25)

WestLB darbojas kā krājbanku centrālā iestāde un kā saikne ar finanšu tirgiem reģionāli strādājošām krājbankām NRW un Brandenburgā. Tā piedāvā plašu produktu un pakalpojumu klāstu, tostarp aizdevumus, klientiem pielāgotus strukturētus finanšu pakalpojumus, darījumus kapitāla tirgos, aktīvu pārvaldību un darījumu pakalpojumus saviem klientiem Vācijā un citās pasaules valstīs, tostarp uzņēmumiem, institucionālajiem un valsts sektora klientiem.

(26)

WestLB darbības uzsvars gadu gaitā ir mainījies. Lai gan sākotnēji tā bija tikai centrāla žiro iestāde krājbankām, WestLB aizvien vairāk ir kļuvusi par ieguldījumu banku. Kopš 2001. gada, kad tās publiskā sektora darbības tika atdalītas no ekonomikas darbībām, ir veikta WestLB pārstrukturēšana (12).

(27)

Pēdējā laikā lieli ieguldījumi strukturētos vērtspapīros, kas daļēji tika grāmatoti īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās, kuras nebija konsolidētas līdz 2007. gadam, radīja ievērojamus zaudējumus un attiecīgi tika palielinātas kapitāla prasības, lai gan, reaģējot uz finanšu krīzi, tika pieņemti atviegloti grāmatvedības standarti. Tādēļ Vācija un WestLB akcionāri 2008. gadā piešķīra Phoenix garantiju (13) un 2009. gada novembrī vienojās par „sliktās bankas”, EAA, izveidi, uz kuru tika pārvesti aktīvi aptuveni EUR 77,5 miljardu un kapitāls aptuveni EUR 3 miljardu apmērā (nominālvērtībā).

(28)

WestLB 2008. gadā pārveda strukturētu vērtspapīru portfeli uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību („SPV”) Phoenix Light, kas ir privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un nodibināta saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, no WestLB bilances stingri nodalot vērtspapīrus (14) ar kopējo nominālapjomu aptuveni EUR 23 miljardi. SPV tika nodrošināta ar WestLB akcionāru galvojumiem, kas tika piešķirti 2008. gada 8. februārī faktisko neizpildīto maksājumu segšanai līdz pat EUR 5 miljardu apmērā (turpmāk „garantija Phoenix portfelim”) un kas tika apstiprināti ar 2009. gada maija lēmumu (15). Garantiju veido divi atsevišķi galvojumi:

(29)

Vācija un WestLB akcionāri 2009. gada 24. novembrī vienojās par „sliktās bankas”Erste Abwicklungsanstalt izveides principiem atbilstoši Vācijas Finanšu tirgus stabilizēšanas fonda likumam (Finanzmarktstabilisierungsfondsgesetz — „FMStFG”), lai nodalītu portfeli, kuru veido riska pozīcijas un stratēģiski nesvarīgās uzņēmējdarbības struktūrvienības. WestLB akcionāri tikās un oficiāli apstiprināja nepieciešamo līgumisko vienošanos 2009. gada 11. decembrī.

(30)

Pirmā aktīvu pārveduma pasākums (16) ietvēra EUR 3 miljardu kapitāla iepludināšanu, turpmākus WestLB akcionāru galvojumus un aktīvu pārvedumu, kam bija jāīstenojas galvenokārt kā nodalīšanai. Turklāt EUR 5 miljardu Phoenix garantija netika pārtraukta — tā tika nodota EAA. Ja garantija nebūtu tikusi nodota, EAA būtu bijuši nepieciešami papildu EUR 5 miljardi kapitāla Phoenix portfeļa pārņemšanai.

(31)

Pirms EAA izveides SoFFin bija jāiepludina kapitāls WestLB EUR 3 miljardu apmērā (turpmāk „kapitāla iepludināšana”). Šī kapitāla iepludināšana tika veikta trīs daļās: 2009. gada 23. decembrī (EUR 672 miljoni), 2010. gada 4. janvārī (EUR 1,5 miljardi) un 2010. gada 30. aprīlī (EUR 828 miljoni). Kapitāls tika nodrošināts tādu neatpērkamu daļu bez balsstiesībām veidā, kuras pēc izvēles var konvertēt parastās akcijās pēc 2010. gada 1. jūlija. Atbilstīgi vienošanās nosacījumiem SoFFin nevar kļūt par uzņēmuma vairākuma akcionāru.

(32)

Daļu bez balsstiesībām līgumiskie nosacījumi paredz atlīdzību 10 % apmērā gadā, ja WestLB saskaņā ar HGB (17) beidz gadu ar pietiekamu peļņas rādītāju. Tomēr, ja gads tiek noslēgts ar zaudējumiem, atlīdzība netiek izmaksāta un daļas bez balsstiesībām arī piedalās zaudējumu segšanā. Kopš tika iepludinātas daļas bez balsstiesībām, saskaņā ar HGB datiem WestLB ir strādājusi vai nu ar zaudējumiem (2009. gadā), vai nebeidzot gadu ar peļņu (2010. gadā). Tādējādi līdz šim brīdim atlīdzība nav maksāta un daļas bez balsstiesībām ir piedalījušās aptuveni EUR 1 miljona zaudējumu segšanā.

(33)

Nosacījums EAA izveidei ir WestLB akcionāru galvojums segt turpmākus zaudējumus, ko rada pārvestie aktīvi. Faktiski visi EAA zaudējumi, kas pārsniedz pārvesto kapitālu, saskaņā ar FMStFG būtu jāsedz WestLB akcionāriem un FMSA.

(34)

Šajā nolūkā WestLB akcionāri izsniedza konkrētu galvojumu EUR 1 miljarda apmērā, kurš sadalīts starp NRW (EUR 482 miljoni), krājbanku asociācijām (EUR 501 miljons) un LVR un LWL (EUR 17 miljoni). Turklāt attiecībā uz jebkuru papildu zaudējumu segumu WestLB akcionāri vienojās noteikt maksimālo ierobežojumu EUR 4 miljardu apmērā attiecībā uz RSGV un WLSGV saistībām par turpmāko zaudējumu segšanu. Ņemot vērā EUR 501 miljona galvojumu, kuru piešķīra krājbanku asociācijas, maksimālā RSGV un WLSGV dalība zaudējumu segšanā ir ierobežota līdz EUR 4,5 miljardiem. Lai piesaistītu EUR 4 miljardus, RSGV un WLSGV ir atļauts 25 gadu laikā veidot atbilstīgas rezerves šīm saistībām. Jebkurus zaudējumus, kas pārsniedz EAA pašu kapitālu un piešķirtos galvojumus, segs FMSA un NRW. (18)

(35)

Bīstamo un nestratēģisko aktīvu (un pasīvu) pārvešana notika divos posmos. Pirmajā posmā, veicot nodalīšanu, uz EAA tika pārvesti (19) vērtspapīri (konkrēti nenodrošinātās un subordinētās parādzīmes un citi strukturētie vērtspapīri) ar kopējo bilances vērtību aptuveni EUR 6,2 miljardi un pasīvi ar bilances vērtību aptuveni EUR 5,5 miljardi; šis pārvedums reģistrēts komercreģistrā 2009. gada 23. decembrī. Otrajā posmā sadalītā portfeļa atlikusī daļa tika nodalīta jeb sintētiski pārvesta uz EAA2010. gada 30. aprīlī (20).

(36)

Darījums bija strukturēts tā, lai WestLB gūtu labumu no pārveduma retroaktīvās ietekmes. 2009. gada 23. decembrī pārvesto vērtspapīru bilances vērtība tika noteikta faktiskās nodalīšanas dienā, t. i., 2008. gada 31. decembrī/ 2009. gada 1. janvārī, un arī 2010. gada 30. aprīlī pārvestā atlikušā portfeļa bilances vērtība tika noteikta faktiskās nodalīšanas dienā, t. i., 2009. gada 31. decembrī/2010. gada 1. janvārī.

(37)

Portfelis ietver aktīvus ar nosacīto vērtību EUR 77 miljardi (bilances vērtība 2009. gada 31. decembrī EUR 68,117 miljardi (21)), tajā ir plaša klāsta aizdevumu produkti, tradicionālās obligācijas (22), strukturētie vērtspapīri un atvasinātie instrumenti. Portfelī ir arī pasīvi, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības EUR 22,1 miljarda apmērā (to bilances vērtība saskaņā ar „Spaltungsvertrag”). Uz EAA tika pārvesti trīs galvenie aktīvu veidi:

Turklāt aktīviem daļēji ir piemērota mijmaiņa (procentu likme un/vai valūtas mijmaiņa, kas saistīta ar nodrošinājumu vai aizdevumu), un daži kredītriska mijmaiņas darījumi ir pārvesti, veidojot portfeļa atvasināto instrumentu daļu.

(38)

Lai gan dažus aktīvus, to emitentus, darījumu partnerus vai apakštirgus varētu iedalīt samazinātas vērtības kategorijā, ievērojamai daļai tā tas nav. Vācija EUR 4,2 miljardus (aptuveni 6 % visu aktīvu) klasificējusi kā „likvīdus”, kas nozīmē, ka tie pieder tirgiem, kuros to vērtība nav samazināta (24).

(39)

Sākotnēji EAA kapitālu veidoja neto aktīvi EUR 3,267 miljardu kopsummā. Šos aktīvus veidoja EUR 3 miljardi kapitāla un EUR 267 miljoni iekšējās saistības, kuru izcelsme bija ar kredītrisku saistītas parādzīmes „Eiropas visaugstākās kārtas ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru” laidiena portfelī.

(40)

Attiecībā uz aktīvu pārvaldību EAA ar WestLB ir parakstījusi pakalpojumu līgumu uz trim gadiem. Saskaņā ar šo līgumu WestLB sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus EAA, kuras galvenais mērķis ir laika gaitā likvidēt visu portfeli un samazināt riskus līdz minimumam. Sākotnēji WestLB rīkojās kā vienīgais EAA darījumu partneris saistībā ar finansējuma nodrošinājumu un atvasinātajiem instrumentiem.

(41)

Vācija vērtēja abas nodalītā portfeļa daļas, pirmo daļu ar 2009. gada 30. septembri kā atsauces dienu un otro daļu ar 2010. gada 31. martu kā atsauces dienu (pārskatu skatīt 2. tabulā). Vācija norādīja, ka apvienoto portfeļu reālā ekonomiskā vērtība (turpmāk „REV”) ir EUR 62,727 miljardi, kas ir par EUR 5,389 miljardiem mazāk nekā to summētās bilances vērtības (25). Šo aprēķinu kā pietiekami konservatīvu apstiprināja gan Blackrock (26), gan Deutsche Bundesbank (27) . Lai noteiktu iesaistītā valsts atbalsta apmēru, Vācija no REV iztrūkuma (EUR 5,389 miljardi) atņēma EAA sākotnējo kapitalizāciju (28) (EUR 3,267 miljardi, šī summa ir starpība starp aktīvu un pasīvu bilances vērtībām) un tādējādi ieguva summu EUR 2,123 miljardi kā neto starpību starp pārveduma vērtību un REV.

(42)

Tieši tāpat kā Vācija, lai aprēķinātu iesaistītā valsts atbalsta summu, Komisija uzmanību pievērsa neto starpībai starp aktīvu un pasīvu pārveduma vērtību un REV (turpmāk „pārveduma delta”).

(43)

Komisija pārbaudīja Vācijas iesniegto novērtējumu, izmantojot ārējos ekspertus, proti, Société Générale, Bangert Research un profesoru Wim Schoutens. Šīs pārbaudes rezultāts, kurš sīki izklāstīts 2010. gada novembra lēmumā (29), ļāva secināt, ka, izmantojot piesardzīgu pieeju, pārveduma delta ir EUR 1,606 miljardi vairāk nekā Vācijas norādītais apjoms (EUR 5,389 miljardi). Citiem vārdiem sakot, REV ir par EUR 6,949 miljardiem zemāka nekā pārveduma vērtība (30). Eksperti secināja, ka galvenokārt apakšportfeļu līmenī atšķirība konkrētu obligāciju REV novērtējumā (visam vērtspapīru portfelim aptuveni EUR 60 miljoni) radusies tādēļ, ka atšķirīgi novērtēta vērtību samazināšanās šajos tirgos. Piemēram, atšķirībā no WestLB, eksperti dažus tradicionālo obligāciju tirgus uzskatīja par funkcionējošiem tirgiem, lai to tirgus vērtību uzskatītu par REV. Otrkārt, tika konstatētas starpības attiecībā uz WestLB pārvestajiem aizdevumiem (visā aizdevumu portfelī EUR 1 miljarda apmērā), to pamatā bija nopietnas neatbilstības saistību neizpildes radīto zaudējumu novērtējumā. Lielas starpības tika arī konstatētas dažās strukturētu vērtspapīru portfeļa apakškategorijās, bet šķiet, ka to tīrā ietekme ir izlīdzināta.

(44)

Vācija ziņoja par iespējamiem nelabvēlīgo ietekmi mazinošiem faktoriem un argumentus, lai parādītu, ka pārveduma delta bija mazāka nekā nulle.

Nākamajā tabulā, kas ņemta no 2010. gada novembra lēmuma, apkopoti secinājumi pa apakšportfeļiem.

2.   tabula

Secinājumi attiecībā uz pirmo aktīvu pārvedumu, kas norādīts 2010. gada novembra lēmumā

(45)

2011. gada pārstrukturēšanas plānā noteikta tiesiski pareiza WestLB likvidēšana, un šim nolūkam būs nepieciešami vairāki papildu atbalsta pasākumi. Vācija paredz pārvest atlikušos WestLB aktīvus un pasīvus uz EAA, aizstāt kapitālu, uzņemties attiecīgi WestLB vai tās pārdēvētā pārņēmēja (turpmāk „SPM banka”) darbības un likvidēšanas izmaksas un veikt atbilstīgus pasākumus, lai pārveides posmā nodrošinātu likviditāti.

(46)

2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā paredzēta visu atlikušo aktīvu un pasīvu, tostarp ārpusbilances risku ietverošu pozīciju un atvasināto instrumentu, papildu pārvešana no WestLB uz EAA (turpmāk „otrais aktīvu pārvedums”). Visus šos WestLB aktīvus un pasīvus, kas nav ne pārdoti trešām personām, ne arī kļuvuši par Verbundsbank daļu, līdz 2012. gada 30. jūnijam pārņems EAA (31). Pēc pārveduma veikšanas WestLB vairs nebūs pašriska, turot banku darbības aktīvus (izņemot ieguldījumus, kas saistīti ar SPM bankas pašu kapitālu).

(47)

Vispārējo portfeli Vācija ir apspriedusi ar Komisiju un pēc tam iesniegusi, par pamatu izmantojot sīki izstrādātus skaitļus, kuru kopsavilkumu var izteikt šādi:

3.   tabula

Secinājumi par otro aktīvu pārvedumu (miljardos EUR)

(48)

Attiecībā uz to aktīvu un pasīvu tirgus vērtību, kuri tiks pārvesti uz EAA ar otro aktīvu pārvedumu, Vācija ir norādījusi, ka to attiecīgās tirgus vērtības, ja tās novērtē katru atsevišķi, ir lielākas nekā tās, kas norādītas 3. tabulā. Jo īpaši Vācija ir noteikusi, ka aktīviem atsevišķās tirgus vērtības veido līdz EUR [120–150] miljardiem, un pasīviem — līdz EUR [120–150] miljardiem. Vācija apgalvo, ka WestLB atlikušais portfelis jau ir „iztīrīts”, veicot pirmo aktīvu pārvedumu, un tajā ir tikai tādi aktīvi, kuru cena noteikta pēc atgūšanas vērtības. Jo īpaši Vācija apstiprināja, ka portfeli veido tikai vērtspapīri un atvasināti instrumenti, kuru cena tika noteikta pēc to attiecīgās tirgus vērtības vai aizdevumiem vai citiem finanšu instrumentiem, kuriem nepastāv konkrēts tirgus, un tādējādi to cena tika noteikta, izmantojot diskontētās naudas līdzekļu plūsmas metodi. Tādu aktīvu apjoms portfelī, kurus varētu klasificēt kā starptautisku publisko finansējumu vai starptautiskus valdības vērtspapīrus, ir ļoti ierobežots (mazāk nekā EUR 1 miljards).

(49)

Tomēr pēc diskusijām ar Komisiju Vācija paziņoja, ka, ņemot vērā kopējā portfeļa apjomu, attiecībā uz dažām portfeļa daļām, t. i., aizdevumu portfeli un līdzīgiem nelikvīdiem aktīviem aptuveni EUR [40–70] miljardu vērtībā, ir jāņem vērā portfeļa ietekme. Ja WestLB līdz 2012. gada 30. jūnijam patiesi būtu tirgū jāpārdod viss portfelis, pārmērīgais piedāvājums samazinātu atsevišķās tirgus vērtības. Tādā gadījumā, pamatojoties uz saņemto informāciju, Vācija apgalvoja, ka portfeļa tirgus vērtības būtu jāaprēķina, diskontējot atsevišķās tirgus vērtības par [2–5] %.

(50)

Saskaņā ar 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu otrais aktīvu pārvedums uz EAA var ietvert aktīvus no WestImmo, kas pārvedīs aktīvus uz EAA, lai uzlabotu savu rentabilitāti. WestImmo ar nosaukumu „Pfandbriefbank” (kas ir sākotnējais darba nosaukums) turpinās tikai tās darbības, kas saistītas ar Vācijas segtajām obligācijām (Pfandbriefe). Lai īstenotu šo koncepciju, lielu daļu WestImmo aktīvu un pasīvu var nodalīt un pārvest uz EAA 2012. gada pirmajā pusē. Nodalītā portfeļa apjoms būs aptuveni EUR [5–10] miljardi, tostarp — apakšportfeļa līmenī — to veidos nenodrošināts nekustamā komercīpašuma portfelis, portfelis ar aktīviem Japānā un obligāciju un mazumtirdzniecības hipotēku aizdevuma portfelis EUR [2–4] miljardu apmērā, kas jau ir pārvests uz EAA sintētiski saistībā ar pirmo pārvedumu un šobrīd tiek izmantots kā nodrošinājums segto obligāciju kopējā fondā. Pēc pārveduma WestImmo būs daudz mazāka banka, kuras aktīvi sākotnēji būs apmēram EUR [16–23] miljardi. Ja WestImmo nevar pārdot līdz 2012. gada 30. jūnijam, arī atlikušie aktīvi tiks pārvesti uz EAA. Tāpēc tie jāņem vērā papildus summai, kas norādīta 48. apsvērumā.

(51)

Nodalāmo portfeli Vācija ir detalizēti apspriedusi ar Komisiju un pēc tam tai iesniegusi, par pamatu izmantojot sīki izstrādātus skaitļus, kuru kopsavilkumu var izteikt šādi:

4.   tabula

WestImmo nodalāmā portfeļa aktīvu novērtējums (miljardos EUR)

(52)

Vācija iesniedza sīki izstrādātu skaidrojumu tam, kāpēc novērtējums aktīviem WestImmo nodalītajā portfelī ir uzskatāms par pietiekami piesardzīgu. Tā norādīja, ka 1) aptuveni vienu trešdaļu portfeļa veido īstermiņa pozīcijas; 2) pamatā esošo nodrošinājumu struktūra ir pamatīga; un 3) nesen ir veikts nodrošinājuma vērtējums.

(53)

Turklāt WestImmo paredz pārdot WestImmo Pfandbriefbank līdz 2012. gada 30. jūnijam. Tomēr, ja plānotā pārdošana nenotiks, visi WestImmo aktīvi un pasīvi būs jāpārved uz EAA. Aplēstā riska koriģētā bilances vērtība (tostarp nodalītais portfelis) 2011. gada jūnijā ir EUR [20–26] miljardi. Šo portfeli veido galvenokārt nekustamais komercīpašums un mazumtirdzniecības hipotēkas. Vācija informē, ka uz lielu daļu sākotnējā portfeļa jau attiecas izvēles procedūra pirmajam aktīvu pārvedumam, tādējādi atlikusī daļa ir tīra un tās tirgus vērtība ir vienāda ar bilances vērtību. Turklāt nekustamā komercīpašuma portfelis galvenokārt tiek izmantots segto obligāciju emitēšanai un tādējādi tā tirgus vērtība ir pietiekama, lai atbilstu pārveduma vērtībai.

(54)

Visbeidzot Vācija informē, ka, lai veiktu WestImmo aktīvu pārvedumu un otro aktīvu pārvedumu no WestLB, to REV ir jābūt vienādai ar pārveduma vērtību.

(55)

Atbilstīgi Eckpunktevereinbarung2012. gada 30. jūnijāWestLB nonāks pilnīgā NRW īpašumā un tā uzņemsies pilnu atbildību par WestLB. Tā kā WestLB atmaksās SoFFin EUR 1 miljardu par SoFFin līdzdalību bez balsstiesībām WestLB pārstrukturēšanas laikā, šo kapitāla daļu vajadzēs aizstāt. NRW šim nolūkam ir apņēmusies nodrošināt papildu kapitāla instrumentu atbilstīgi Eckpunktevereinbarung (33) EUR 1 miljarda apmērā (turpmāk „papildu kapitāla instruments SPM bankai”).

(56)

2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā ietvertas divas atšķirīgas uzņēmējdarbības situācijas WestLB/SPM bankai, viena scenārijam, kas aprakstīts kā pamatscenārijs, otra scenārijam, kas raksturots kā negatīva iznākuma scenārijs. Pamatscenārijā aplēsts, ka SPM bankas darbības un likvidēšanas vispārējie zaudējumi piecu gadu periodā (Transformationskosten), tostarp pensiju saistību uzņemšanās, veidos EUR [3–6] miljardus. Negatīva iznākuma scenārijā, kura pamatā ir atšķirīgi pieņēmumi attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu, nepieciešamo vērtības samazināšanu ēkām un IT ieguldījumiem, pensiju saistībām un citām likvidācijas izmaksām, aplēsts, ka kopējie zaudējumi piecu gadu periodā veidos EUR [4–7] miljardus. WestLB nonāks pilnīgā NRW īpašumā, un tā uzņemsies pilnu atbildību par WestLB. Gan pamatscenārijs, gan negatīva iznākuma scenārijs paredz, ka tiks izmantots NRW nodrošinātais kapitāla instruments EUR 1 miljarda apmērā. Negatīva iznākuma scenārijā atbilstīgi Eckpunktevereinbarung NRW būs jānodrošina papildu līdzekļi.

(57)

2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā noteikts arī, ka krājbankām, NRW un EAA pārstrukturēšanas laikā ir jāsaglabā pašreizējā likviditāte. Ja pārstrukturēšanas periodā līdz 2012. gada 30. jūnijam ir nepieciešams papildu likviditātes atbalsts, WestLB, tās akcionāri un EAA atbilstīgi Eckpunktevereinbarung vienojas par piemērotiem pasākumiem likviditātes nodrošināšanai pārveides posmā. Saskaņā ar informāciju, ko Vācija iesniedza 2011. gada 1. decembrī, papildu likviditātes atbalsta izmantošana […] stresa scenārija gadījumā.

(58)

Vācija ir iesniegusi Komisijai vairākus pārstrukturēšanas plānus saistībā ar dažādiem valsts atbalsta pasākumiem un dažādām pārstrukturēšanas koncepcijām. Vainagojums pirmajam dokumentu kopumam, kurš attiecās tikai uz EUR 5 miljardu garantiju, bija 2009. gada pārstrukturēšanas plāns (34).

(59)

Divi galvenie elementi 2009. gada aprīļa pārstrukturēšanas plānā (35) bija WestLB bilances samazināšana no EUR 250 miljardiem līdz EUR 125 miljardiem (tostarp atbrīvošanās no dažiem aktīviem, piemēram, WestImmo) un uzsvara nomaiņa no visu darbību riska samazināšanas, kam sekotu WestLB pārdošana, piemērojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru. Ja šāda pārdošana nenotiktu, WestLB pēc 2011. gada būtu jāpārtrauc jaunās darbības. Lai gan WestLB akcionāri atsavināšanas pilnvarniekam un investīciju bankai piešķīra mandātu veikt pārdošanas procesu un 2010. gada 30. septembrī publiski izsludināja konkursu WestLB pārdošanai, konkursa procedūras rezultātā netika saņemti piedāvājumi, kurus WestLB akcionāri uzskatītu par pieņemamiem no ekonomiskā viedokļa.

(60)

Jauni pārstrukturēšanas plāni tika iesniegti 2009. gada decembrī (36) un 2011. gada februārī. Turpmāka bankas apjoma samazināšana līdz bilancei ar aptuveno vērtību EUR 80 miljardi tika paredzēta 2011. gada februāra pārstrukturēšanas plānā, bet netika paredzēti zaudējumu apvērses maksājumi. Galīgais pārstrukturēšanas plāns tika paziņots 2011. gada jūnijā. Vācija skaidri apstiprināja, ka 2011. gada februāra pārstrukturēšanas plāns tiek atsaukts. Tādēļ šajā lēmumā tiks analizēts tikai 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plāns.

(61)

2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānam ir četri galvenie elementi:

(62)

Plānu īsumā var apkopot šādi:

5.   tabula

2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā paredzētā pamata struktūra

Pašreizējā struktūra < 2011. gada 30. jūnijs	Mērķa struktūra > 2012. gada 30. jūnijs
WestLB Bilances apmērs: EUR 160 miljardi Riska svērtie aktīvi: 88,5 miljardi (2008. gadā, skatīt 1. tabulu) Pašu kapitāls: EUR 4 miljardi Darbinieki: 4 400 Akcionārs: NRW 48 %, reģioni 2 %, krājbankas: 50 %	SPM bankas mātesuzņēmums Bilances apmērs: tiks konkretizēts (aktīvi sintētiski pārvesti uz EAA) Riska svērtie aktīvi: < 1 miljards Darbinieki: 4 400 ; <400 2016. gadā mātesuzņēmumā vai funkcionējošā uzņēmumā Pašu kapitāls: […] Akcionārs: NRW 100 %
WestImmo un citi WestLB meitasuzņēmumi	Meitasuzņēmums = SPM funkcionējošs uzņēmums Bilances apmērs: tiks konkretizēts (aktīvi sintētiski pārvesti uz EAA) Darbinieki: skatīt mātesuzņēmumu
	Meitasuzņēmums = SPM pakalpojumu sniedzējs uzņēmums Bilances apmērs: EUR <1 miljards Darbinieki: maksimums 1 000 2016. gadā Jāpārdod līdz 2016. gadam
	Verbundbank pārvešana uz Helaba Bilances apmērs EUR 40–45 miljardi Pašu kapitāls: EUR 1 miljards krājbankās Darbinieki: ~ 400 Akcionārs: pārvedums uz Helaba
	Aktīvu pārdošana līdz 2012. gada 30. jūnijam Jo īpaši WestImmo (Pfandbriefbank) WestImmo bilances apmērs EUR [16–23] miljardi
EAA — sliktā banka no 2010. gada aprīļa Nominālais apjoms: EUR 77,5 miljardi (2011. gada oktobris: 53) Pašu kapitāls: EUR 3 miljardi Akcionāri: NRW 48 %, reģioni 2 %, krājbanku asociācijas 50 %.	EAA (papildināta) — sliktā banka Bilances apmērs ~EUR [100–250] miljardi Pašu kapitāls: Pašu kapitāls 06/2012 plus papildu kapitāls 30.6.2012. pārvesto aktīvu likvidēšanai bez zaudējumiem. Akcionāri: NRW 48 %, reģioni 2 %, krājbanku asociācijas 50 %.

(63)

Verbundbank darbības tiks nodalītas, lai izveidotu struktūrvienību, kas apvienota ar citu banku. Šī lēmuma pieņemšanas procesa laikā krājbankas ir atteikušās no sākotnējā nodoma izveidot jaunu autonomu banku. Verbundbank darbosies kā pakalpojumu sniedzējs un centrālā banka krājbankām NRW un Brandenburgā un nodarbinās aptuveni 400 bijušos WestLB strādājošos. Pārejas periodā tā var noslēgt līgumu par dažu pakalpojumu saņemšanu no WestLB/SPM bankas.

(64)

Verbundbank darbosies saskaņā ar zema riska darbības modeli. Tā piedāvās pakalpojumus un produktus krājbankām un to klientiem, vidēja lieluma uzņēmumiem un valsts iestādēm un institucionāliem klientiem. Tās produkti galvenokārt būs korporatīvās finanses un tradicionālās kapitāla tirgus darbības. Galvenie Verbundbank finanšu rādītāji ir riska svērtie aktīvi EUR 8,3 miljardu vērtībā un bilance ar kopējo vērtību EUR 40–45 miljardi. Darbības sākumā Verbundbank tiks nodrošināta ar kapitālu EUR 1 miljarda apjomā, lai tai būtu regulatora noteiktais pašu kapitāla rādītājs 12 %. Kapitālu nodrošinās krājbanku asociācijas NRW (50 %) un krājbanku asociācija valsts līmenī (DSGV — 50 %) (37). Tās pasīvus veidos krājbanku noguldījumi, obligācijas un segtās obligācijas, kā arī institucionālo ieguldītāju noguldījumi. Finansējuma lielākā daļa tiks nodrošināta, izmantojot krājbanku finanšu grupas locekļus.

(65)

Pēc 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas Landesbank Helaba norādīja uz gatavību pārņemt Verbundbank darbību. Helaba2011. gada 12. decembrī principā ar pozitīvu vērtējumu pabeidza WestLB aktīvu un pasīvu izlases portfeļa padziļinātu pārbaudi un atkārtoti izteica vēlmi pārņemt Verbundbank, uzdodot tās valdei sākt konkrētas pārrunas par Verbundbank darījumu integrēšanu (38). Verbundbank integrēšanu Helaba vai krājbanku sektorā organizēja krājbanku asociācijas pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Verbundbank paredzamā rentabilitāte — ja tā darbojas autonomi — būs salīdzinoši zema, ar ieņēmumiem no akciju kapitāla no [2,0–3,0] % līdz [4,0–5,0] %. Samazināti pieskaitāmie izdevumi un sinerģija, kas rodas, integrējot Verbundbank darbību Helaba vai krājbanku sektorā, uzlabotu paredzamo rentabilitāti un nostiprinātu to pieņemamā līmenī.

(66)

Attiecībā uz tām WestLB daļām, kas neatbilst Verbundbank izveides nolūkam, 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā noteikts, ka līdz 2012. gada 30. jūnijam (līguma parakstīšanas dienai) tiks pārdots iespējami daudz daļu. Šis process ir sinhronizēts ar procesā esošajām pārdošanas darbībām, kas jau ir uzsāktas, lai tiktu izpildīti 2009. gada maija lēmuma nosacījumi. […].

(67)

WestLB piedāvāja pārdošanā gan lielākas struktūrvienības, piemēram, Korporatīvo un strukturēto finanšu un kapitāla tirgus nodaļas, kuras ir nozīmīgākie WestLB ieņēmumu avoti, gan mazākas struktūrvienības, piemēram, Korporatīvo finanšu departamentu, Strukturēto finanšu departamentu, Pašu kapitāla vērtspapīru tirgu departamentu, Parāda tirgu departamentu un Turētājbanku pakalpojumu departamentu, kurus nepieciešamības gadījumā var iegādāties kopā ar to elektronisko datu apstrādes sistēmām un infrastruktūru.

(68)

WestLB novērtēs piedāvājumus, izmantojot vairākus kritērijus, tostarp pārdošanas cenas un attiecīgo korekciju klauzulas, pārdošanas ietekmi uz WestLB bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu, piedāvājumu pamatotību, piemēram, attiecībā uz finansējuma koncepcijām un pircēja darījumu pieredzi, darījuma tiesiskajiem aspektiem un EAA papildinājumu.

(69)

Visi WestLB aktīvi un pasīvi, kas nebūs pārdoti vai pārvesti uz Verbundbank, 2012. gada 30. jūnijā tiks pārvesti uz EAA. Piemērojamais tiesiskais regulējums (39) ļauj secīgi papildināt EAA ar nosacījumu, ka visa cita starpā ir pieejams pietiekams pašu kapitāls, visi raksturīgie aktīvu riski ir atklāti un ir iesniegts sīki izstrādāts likvidēšanas plāns.

(70)

Pārvešanas metodes otrajai aktīvu pārvešanai būs tādas pašas kā tās, kas jau tika piemērotas 2009. gada decembrī un 2010. gada aprīlī, kad WestLB pirmā aktīvu pārveduma pirmās divas daļas tika pārvestas uz EAA. Priekšroka atkal tiks dota nodalīšanas metodei, un tikai tad, ja citas piemērotas pārvešanas metodes, piemēram, pārdošana vai pakārtota līdzdalība nebūs tiesiski vai tehniski iespējamas vai nozīmēs komerciāli nepamatotus riskus, fiziska pārvešana tiks aizstāta ar bāzes risku sintētisku pārvešanu.

(71)

Pārvešanas nolūks ir nodrošināt, ka attiecīgi WestLB vai SPM banka neiesaistās jaunā banku darbībā (izņemot darbības, kas paredzētas saistībā ar pakalpojumu sniegšanas darbību) un tās vairs nav pakļautas kredītriskam vai tirgus riskam uz pašu rēķina, kas jāsedz ar regulatora noteikto minimālo pašu kapitālu, par pamatu ņemot pašlaik piemērojamo tiesisko regulējumu (40).

(72)

Attiecībā uz aktīvu un pasīvu novērtējumu pārvešana notiks, izmantojot pienācīga riska bilances vērtības, kas nozīmē […].

(73)

Pēc 2012. gada 30. jūnijaWestLB neiesaistīsies jaunās bankas darbībās (izņemot darbības, kas saistītas ar tās pakalpojumu sniegšanas darbībām), atteiksies no zīmola nosaukuma WestLB un tiks pārdēvēta par SPM banku (sākotnējais darba nosaukums) WestLB tiks pārveidota par vienību, kuras turējumā likvidēšanas nolūkā ir t. s. „mantotās” pozīcijas, kas komerciāli pārvestas uz EAA, un kura parūpēsies par atlikušajiem darbiniekiem, un par apkalpošanas platformu, kura sniegs tikai aktīvu pārvaldības pakalpojumus.

(74)

[…].

(75)

Būtībā SPM banka kļūs par mātesuzņēmumu (turpmāk „SPM bankas mātesuzņēmums”), kuram paredzēti divi meitasuzņēmumi, proti, SPM Betriebsgesellschaft un SPM Servicegesellschaft — pakalpojumu sniedzējs uzņēmums (turpmāk „pakalpojumu sniedzējs uzņēmums”).

(76)

Aktīvi, ko nevar fiziski pārvest uz EAA nodokļu, tiesisku vai regulējošu iemeslu dēļ, tiks pārvesti tikai sintētiski. Šādi aktīvi tiks turēti SPM bankas mātesuzņēmuma vai SPM Betriebsgesellschaft bilancē, bet neatradīsies SPM Servicegesellschaft bilancē.

(77)

Pēc papildinājuma pabeigšanas WestLB vai attiecīgā gadījumā SPM banka neturēs riska svērtos aktīvus kredītriskiem un tirgus riskiem (41) un turēs tikai salīdzinoši mazu apjomu riska svērto aktīvu, lai segtu regulējumā noteiktās kapitāla prasības attiecībā uz darbības riskiem (mazāk nekā EUR 1 miljards, ja rēķina, piemērojot pamata indikatoru pieeju) (42).

(78)

SPM Betriebsgesellschaft turēs atlikušās pensiju saistības attiecībā pret WestLB esošajiem un bijušajiem darbiniekiem. Galvenais SPM mātesuzņēmuma/ SPM Betriebsgesellschaft uzdevums būs samazināt strādājošo skaitu no esošā līmeņa, kas ir aptuveni 4 400 darbinieku, līdz 1 400 darbiniekiem 2016. gadā, no kuriem 1 000 būs pakalpojumu sniedzējā uzņēmumā, un slēgt nevajadzīgās darbības vietas un sistēmas. SPM Betriebsgesellschaft nodrošinās tikai pamata blakusdarbības, piemēram, ēku un biroju uzturēšanu.

(79)

Pakalpojumu sniedzējs uzņēmums tiks nodalīts laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, lai sniegtu aktīvu pārvaldības pakalpojumus WestLB atlikušajiem aktīviem un pasīviem. Fakts, ka aktīvu portfelis ir pārvests uz EAA (un Verbundbank), rada nepieciešamību pēc aktīvu pārvaldības pakalpojumiem, jo ne EAA, ne Verbundbank nevar pašas veikt portfeļu apkalpošanu. Pakalpojumu sniedzējs uzņēmums piedāvās šos pakalpojumus EAA (un Verbundbank) par parastajām komerccenām. Visi ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma darbības modeli (skatīt arī 80.–84. apsvērumu) beigsies pēc pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pārdošanas.

(80)

SPM mātesuzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem būs visas banku darbības licences, kas joprojām nepieciešamas to darbības veikšanai. Vācija apņemas nodrošināt, ka darbības joma un skaits licencēm bankas darbību veikšanai tiks ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams aktīvu pārvaldības pakalpojumu sniegšanai.

(81)

Ievērojamas EAA portfeļu daļas ir iegrāmatotas ārzemju filiālēs, un tām tur būs jāpaliek. WestLB2011. gada 31. oktobrī bija riska pozīcijas Ņujorkā aptuveni EUR [5–15] miljardi, Londonā aptuveni EUR [15–25] miljardi un Āzijā aptuveni EUR [5–10] miljardi. Fiziska šo portfeļu pārvešana uz EAA saistībā ar pirmo aktīvu pārvedumu nebija iespējama vai bija ekonomiski nepamatota nodokļu, tiesisku vai regulējošu iemeslu dēļ, un tādēļ tas varēja notikt tikai sintētiski. Šie aktīvi paliks SPM mātesuzņēmumā vai SPM Betriebsgesellschaft, daļēji ārvalstu filiālēs vai meitasuzņēmumos. Vācija skaidro, ka ārzemju filiāles vai meitasuzņēmumus nevar nekavējoties slēgt, bet tā apņemas nodrošināt, ka SPM mātesuzņēmums vai SPM Betriebsgesellschaft slēgs visas ārzemju filiāles vai meitasuzņēmumus līdz 2016. gada beigām, ja vien bankas regulatora prasību dēļ netiks aizkavēta kādas atsevišķas struktūrvienības slēgšana.

(82)

Turklāt pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam ir pienācīgi jāapkalpo šie portfeļi. Lai saglabātu aktīvu pārvaldības zinātību, pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam būs filiāles Ņujorkā, Londonā un vienā vietā Āzijā. Aptuveni viena trešdaļa strādājošo, kuriem paredzēts strādāt pakalpojumu sniedzējā uzņēmumā, strādās kādā no ārvalstu filiālēm. Tādējādi Komisija saprot, ka pēc pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pārdošanas SPM bankai pēc 2016. gada vairs nebūs ārvalstu filiāļu vai meitasuzņēmumu, ja vien bankas regulatora prasību dēļ netiks aizkavēta kādas atsevišķas struktūrvienības slēgšana.

(83)

Pakalpojumu sniedzējs uzņēmums būs ne tikai nodalīts, bet arī pēc tam tiks pārdots — vēlākais līdz 2016. gadam. Lai veicinātu pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pārdošanu, SPM banka laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam drīkst slēgt līgumus par aktīvu pārvaldības pakalpojumu sniegšanu trešo personu portfeļiem, t. i., portfeļiem, kas nav saistīti ar WestLB iepriekšējiem portfeļiem. Tomēr ieņēmumi no šīm darbībām nedrīkst pārsniegt [40–60] % no pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma kopējiem bruto ieņēmumiem. Šis ierobežojums beigsies pēc pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pārdošanas.

(84)

Paredzams, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmums radīs vidējus ieņēmumus no pārdošanas aptuveni [8–12] % apmērā, kam būtu jābūt pietiekami, lai nodrošinātu tā rentabilitāti (43). Peļņas un zaudējumu aprēķins, uz kura pamata tika aplēsta pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma rentabilitāte, liecina, ka līdz 2016. gadam ir jāsasniedz ievērojams izmaksu samazinājums (44).

(85)

Tomēr, ja SPM banka nepārdod pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu līdz 2016. gada 31. decembrim, Vācija apņemas nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmums tiks likvidēts. Tādā gadījumā visas esošās līgumiskās saistības tiks izbeigtas ar 2017. gada 31. decembri, kas ir pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pakāpeniskās likvidēšanas perioda (ja to nepārdod) beigu datums.

(86)

Papildus 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānam Vācija ir iesniegusi saistību sarakstu (skatīt pašreizējā lēmuma pielikumu), kuru īsumā var apkopot šādi:

(87)

Komisija 2009. gada decembra lēmumā izteica šaubas atbilstīgi LESD 108. panta 2. punktam par šajā lēmumā minēto pārbaudīto aktīvu glābšanas pasākumu saderību ar Komisijas paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (46) (turpmāk „Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums”). Turklāt Komisija uzskata, ka dzīvotspējas atjaunošana, pienācīga sloga sadale un mazinājums konkurences kropļojumam, ko rada (papildu) atbalsts, nav pārliecinoši parādīts atbilstoši Komisijas paziņojumam par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (47) (turpmāk „Pārstrukturēšanas paziņojums”).

(88)

Komisija norādīja, ka tā ne tikai izmeklēja jauno atbalstu, kas radās saistībā ar aktīvu pārvedumu uz EAA, bet tai bija arī no jauna jāapsver atbalsts, kas tika atļauts ar 2009. gada maija lēmumu (48).

(89)

Komisija arī norādīja uz šaubām par krājbanku pienācīgu pašu ieguldījumu, ņemot vērā, ka krājbanku saistībām, kas izriet no aktīvu glābšanas pasākuma, tika noteikts maksimālais līmenis un ka kapitāls, kas nepieciešams EAA izveidei, tika iegūts tikai no Vācijas, bet nevis no krājbankām (49).

(90)

Vācijai tika pieprasīts iesniegt pārskatītu pārstrukturēšanas plānu, ņemot vērā pilnu piešķirtā valsts atbalsta summu un ietverot pienācīgu atlīdzību un papildus padziļinātu pārstrukturēšanu.

(91)

Ar 2010. gada novembra lēmumu Komisija pagarināja procedūru, jo tai bija lielas šaubas attiecībā uz pirmā aktīvu pārveduma saderību ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu un 2009. gada decembra pārstrukturēšanas plāna saderību, jo tajā nebija spēts parādīt, ka ar to iespējams nodrošināt saņēmēja dzīvotspējas atjaunošanu, kā arī to, kā nodrošināt pienācīgu sloga sadali un mazināt atbalsta radīto konkurences kropļojumu.

(92)

Konkrēti attiecībā uz pirmo aktīvu pārvedumu Komisija izteica šaubas par samazinātas vērtības aktīvu atbilstīgumu. Komisija izdarīja secinājumu par valsts atbalsta esamību un atbalsta summu un novērtēja summas kā tādas, kas liecina, ka atbalsts nebūs saderīgs ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, ja netiks veikta zaudējumu apvērse vai kompensēšana, izmantojot papildu pārstrukturēšanu atbilstīgi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktam.

(93)

Komisija 2010. gada novembra lēmumā secināja, ka atbalsta summa, kas ir saistāma ar pirmo aktīvu pārvedumu, ir aptuveni EUR 6,9 miljardi, kā to noteikuši tās eksperti. Šī summa ir aprēķināta kā starpība starp aktīvu pārveduma vērtību un tirgus vērtību (aptuveni EUR 11 miljardi) (50), kas koriģēta ar sākotnējo akciju kapitālu, kas piešķirts EAA (aptuveni EUR 3,3 miljardi) (51), ar konkrētu ar kredītrisku saistītu parādzīmju bilances vērtību (aptuveni EUR 0,3 miljardi) (52) un ar atskaitījumu, pārvedot pasīvus, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības (aptuveni EUR 0,9 miljardi) (53).

(94)

Komisija apstiprināja pārveduma deltu, kādu to bija aprēķinājuši tās eksperti, t. i., neto starpību starp aktīvu un pasīvu pārveduma vērtību un reālo ekonomisko vērtību. Tā uzskatīja, ka pārveduma delta ir EUR 3,4 miljardi, ja tiek koriģēts pašu kapitāls un kredītfaktori (54). Attiecībā uz vērtspapīru portfeli Komisija atzīmēja, ka, lai uzskatītu, ka pieprasītās aktīvu klases ir samazinātas vērtības (55), būtu bijuši nepieciešami papildu pierādījumi, lai secinātu, ka tirgus šiem aktīviem patiesi būtu bijis nefunkcionējošs, tiem nebūtu pircēju un pārdevēju. Turklāt, par pamatu ņemot savu lēmumu pieņemšanas praksi, Komisija piekrita ekspertiem, ka diskonta faktori, ko WestLB ir piemērojusi, nosakot REV, ir pārāk zemi, tādējādi dodot pārāk augstu rezultātu attiecībā uz reālo ekonomisko vērtību. Komisija piekrita ekspertu konstatējumam, ka, piemērojot nepietiekami konservatīvus saistību neizpildes radīto zaudējumu pieņēmumus, aizdevumu portfeļa reālā ekonomiskā vērtība ir par aptuveni EUR 1,0 miljardiem zemāka nekā WestLB aplēses. Komisija atzīmēja, ka šie skaitļi tika salīdzināti sektoru līmenī atbilstīgi Komisijas lēmumu pieņemšanas praksei (56). Turklāt Komisija pārskatīja citus nelabvēlīgo ietekmi mazinošus faktorus, par kuriem tika ziņots, bet nolēma, ka nav pamata ņemt tos vērā, veicot reālās ekonomiskās vērtības novērtējumu.

(95)

Komisija izteica šaubas par samazinātas vērtības aktīvu pārvaldību, jo tos joprojām administrēja WestLB. Turklāt Komisija no fakta, ka EAA bija reģistrējusi zaudējumus EUR 1 miljarda apmērā īsi pēc tās izveides, secināja, ka zaudējumi jau varēja būt radušies pārveduma dienā. Tas radīja šaubas, vai attiecīgie aktīvi ir Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 32. punkta darbības jomā.

(96)

Vācijai atkal tika pieprasīts iesniegt pārskatītu pārstrukturēšanas plānu, ņemot vērā papildu atbalstu, kas piešķirts WestLB, un novēršot šajā lēmumā norādītās nepilnības.

(97)

Vācija neapstrīd, ka pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(98)

Vācija apstrīd dažus secinājumus attiecībā uz pirmo aktīvu pārvedumu uz EAA.

(99)

Pirmkārt, Vācija atkārto savu 2010. gada 2. februāra nostāju, norādot, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums nav piemērojams pirmajam aktīvu pārvedumam uz EAA. Vācija apgalvo, ka WestLB faktiski uzņemas samazinātas vērtības aktīvu pasākuma slogu, jo WestLB pārved uz EAA pašas kapitālu. Atsaucoties uz 2009. gada maija lēmumu, Vācija apgalvo, ka atbilstoši 8. zemsvītras piezīmei šī lēmuma 16. apsvērumā Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums nav piemērojams, ja pasākumu īsteno valsts akcionāri, būdami īpašnieki.

(100)

Otrkārt, Vācija apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas, novērtējot pārvestos aktīvus un piemērojot novērtēšanas faktorus.

(101)

Lai gan tā apgalvo, ka Komisijas vērtējums kopumā bija pārāk konservatīvs, tā plašāk komentē dažus punktus atsevišķajām aktīvu klasēm „Strukturētie vērtspapīri”, „Citi vērtspapīri” un „Kredītportfelis”.

(102)

Attiecībā uz „Strukturēto kredītu” portfeli Vācija apgalvo, ka WestLB vērtēšanas metodoloģiju, ko Komisija kritizēja, Deutsche Bundesbank uzskatīja par pieņemamu. Turklāt tā norāda, ka BlackRock Solutions — uzņēmums, kurš tika pilnvarots kā Vācijas eksperts —, noteica portfelim lielāku reālo ekonomisko vērtību nekā pati WestLB, kas norāda uz to, ka WestLB ir piemērojusi pietiekami konservatīvu pieeju.

(103)

Attiecībā uz „Citu vērtspapīru” portfeli Vācija apgalvo, ka galvenās atšķirības vērtības noteikšanas novērtējumā rodas no debatēm par to, vai ir jāpiemēro tirgus vērtība. Lai gan WestLB piedāvāja pati savus (galvenokārt uz likviditāti balstītus) kritērijus, lai noteiktu, vai tirgus ir nefunkcionējošs, Vācija kritizē Komisijas ekspertus par to, ka tie ir nepietiekami skaidrojuši savus konstatējumus, ka gandrīz visi aktīvi pieder funkcionējošiem tirgiem. Kā piemēru Vācija min valsts obligācijas, kas veido lielu daļu vērtspapīru portfeļa, un apgalvo, ka krītošās tirgus cenas 2009. gada beigās bija norāde uz tirgus vājināšanos.

(104)

Attiecībā uz „Kredītportfeļa” vērtēšanu Vācija norāda, ka Komisijas ekspertu viedokli, kas ir veidots bez piekļuves sīki izstrādātiem kredītu dokumentiem, nevar izmantot, lai apstrīdētu WestLB vērtības. Tā jo īpaši kritizē pārredzamības trūkumu attiecībā uz izmantotajiem novērtējuma parametriem, ar tiem saistītās pretrunas un Komisijas ekspertu pārlieku konservatīvo pieeju. Vācija apgalvo, ka ir jāpiemēro parametri, kas izmantoti Eiropas Banku uzraudzītāju komitejā (EBUU) stresa testā, nevis tie, ko izmantojuši Komisijas eksperti. Vācija jo īpaši kritizēja vienu no stresa scenārijiem, kurā Komisijas eksperti izmantojuši 70 % saistību nepildīšanas varbūtības pieņēmumu un 30 % saistību neizpildes radīto zaudējumu pieņēmumu.

(105)

Visbeidzot, atbildot uz Komisijas šaubām par atbilstīgumu, Vācija norādīja, ka pirmais EAA gada ziņojums (2010. gada 30. jūnijs) nenorāda uz esošā portfeļa zaudējumiem. Tā atspēko Komisijas šaubas, ka paredzamie zaudējumi EAA struktūrā tikuši nepietiekami novērtēti, apgalvojot, ka EAA faktisko uzkrājumu apjomu riskam galvenokārt nosaka Phoenix portfelis. Šī summa būtībā bija par EUR [0,5–1,5] miljardiem mazāka nekā summa, kas tika paredzēta samazināšanas plānā budžetā. Tādējādi tas, kā EAA traktē uzkrājumu veidošanu, nebija pretrunā ar WestLB veikto novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem.

(106)

Visbeidzot, Vācija apgalvo, ka pārvesto portfeļu novērtējumā jāņem vērā nelabvēlīgo ietekmi mazinošie faktori, konkrēti attiecībā uz i) pārvestajiem pasīviem, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības; ii) nākotnes naudas līdzekļu plūsmu; iii) piešķirtajām, bet neizmantotajām kredītlīnijām; un iv) paredzamo zaudējumu diskontēšanu.

(107)

Attiecībā uz pasīviem, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības, Vācija apgalvo, ka, pārvedot šādus pasīvus (57) uz EAA, WestLB atsakās no ekonomiskās priekšrocības EUR 882 miljonu vērtībā, un tas ir jāņem vērā.

(108)

Attiecībā uz nākotnes naudas plūsmām Vācija apgalvo, ka, pārvedot portfeļus uz EAA, WestLB atsakās no nākotnes naudas plūsmām (procentu maksājumiem utt.), kas veido EUR 880 miljonus, un tas jāņem vērā.

(109)

Vācija apgalvo, ka ir nepieciešama korekcija piešķirto, bet neizmantoto kredītlīniju pārvešanai uz EAA, jo to iespējamie riski ir ietverti reālās ekonomiskās vērtības aprēķināšanā, bet to potenciālā spēja pelnīt nav ietverta vispārējā novērtējumā.

(110)

Attiecībā uz paredzamo zaudējumu diskontēšanu Vācija apgalvo, ka portfeļu vērtēšanas pamatā jābūt diskontētajiem paredzamajiem zaudējumiem, jo piesardzības pretrunīgā koncepcija ir jau pietiekami izmantota, veicot REV aprēķinu.

(111)

Vācijas piezīmes par šaubām, ka krājbankām varētu būt piešķirts papildu nelegāls atbalsts, bija šādas:

(112)

Pirmkārt, Vācija norāda, ka WestLB akcionāriem, starp kuriem ir krājbankas, nebija pienākums izveidot slikto banku, bet tas tika darīts saskaņā ar iekšēju lēmumu.

(113)

Otrkārt, Vācija norāda, ka FMStFG nenosaka neierobežotu pienākumu kompensēt zaudējumus. Pienākums kompensēt zaudējumus ir diezgan ierobežots līdz summai, kas atbilst akciju kapitālam, kas ieguldīts saņēmējā bankā. Vācija apgalvo, ka saskaņā ar FMStFG pienākumu kompensēt zaudējumus drīkst sadalīt saskaņā ar līgumu, nevis proporcionāli, pamatojoties uz pašu kapitālu, lai ņemtu vērā dažādās finansiālās spējas.

(114)

Visbeidzot Vācija apgalvo, ka krājbankas, uzņemoties pienākumu kompensēt iespējamos zaudējumus, kas rastos no EAA līdz EUR 4,5 miljardu apmērā, ir uzņēmušās pienācīgu daļu izmaksu sloga.

(115)

Novērtējot pārstrukturēšanas atbalstu par labu WestLB, jāņem vērā visi atbalsti, kas piešķirti WestLB kopš 2008. gada, jo atbalsts, kas piešķirts pēc 2009. gada maija lēmuma ir piešķirts tam pašam pārstrukturēšanas procesam, kas tika apstiprināts ar 2009. gada maija lēmumu. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo atbalsta pieaugumu un izmaiņas, kas veiktas pārstrukturēšanas plānā, ir nepieciešams jauns novērtējums visam atbalstam, kas paredzēts 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā.

(116)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(117)

Lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, ir jāizpilda šādi nosacījumi: a) tam jābūt dalībvalsts finansētam vai finansētam no valsts līdzekļiem; b) tam jāpiešķir priekšrocība, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai; c) pasākumam jākropļo konkurence vai jārada draudi kropļot konkurenci; un d) pasākumam jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(118)

Komisija joprojām uzskata, ka šie nosacījumi visiem pasākumiem ir izpildīti (kā tas paskaidrots turpmāk tekstā), pat ja pieļauj faktu, ka WestLB pārtrauks veikt bankas darbību, jo WestLB joprojām veic ekonomiskas darbības, piemēram, sniedz aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šīs darbības joprojām tiek veiktas starptautiskā kontekstā, Komisija uzskata, ka šie pasākumi var kropļot konkurenci un tie var arī ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (58).

(119)

Komisija jau 2009. gada maija lēmumā noteica, ka šī garantija ir valsts atbalsts. Vācija ir paskaidrojusi, ka šī garantija joprojām attiecas uz Phoenix portfeļa pašu kapitāla daļu, kura tika pārvesta uz EAA.

(120)

Komisija jau 2009. gada decembra lēmumā secināja, ka kapitāla iepludināšana EUR 3 miljardu apmērā ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(121)

Saskaņā ar 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu NRW emitēs papildu instrumentu SPM bankas labā EUR 1 miljarda apmērā, lai aizstātu tā WestLB pašu kapitāla daļu (59), kas tiks atmaksāts SoFFin. Tā kā papildu instruments SPM bankai ir kapitāla aizstāšana, tam ir pilnībā jāsedz zaudējumi, citādi regulators neapstiprinātu šādu darījumu. Arī jaunajam instrumentam jāatbilst kapitālam. Tā kā šo kapitālu piešķir NRW, tā izcelsme ir valsts līdzekļi. Rezultātā tiek segts kapitāla iztrūkums vienā bankā un attiecīgi radīta selektīva priekšrocība SPM bankai. Ņemot vērā, ka SPM banka aktīvi darbosies nozarē, kurā ir pārstāvēti uzņēmumi no citām dalībvalstīm, pastāv iespēja, ka šis pasākums kropļos konkurenci un ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi tas ir valsts atbalsts, kā to apstiprina līdzīgu kapitāla pasākumu (60) analīze.

(122)

Saskaņā ar 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu NRW pārņems SPM bankas darbības un likvidēšanas zaudējumus piecu gadu periodā, kā arī uzņemsies visas pensiju saistības. Aplēsts, ka kopējie zaudējumi, ko SPM banka uzkrās darbības laikā, veidos aptuveni EUR [3–6] miljardus pamatscenārija gadījumā un EUR [4–7] miljardi negatīva iznākuma scenārija gadījumā. Šie zaudējumi jāsedz […]. Tādējādi apņemšanās pārņemt SPM bankas radītos zaudējumus ir līdzvērtīga kapitāla iepludināšanai ar aptuveno summu no EUR [100–700] miljoniem līdz EUR [0,5–2,0] miljardiem. Līdzīgi kā ar papildu kapitāla instrumentu SPM bankai, papildu zaudējumu segšana arī sedz SPM bankas kapitāla iztrūkumu un nodrošina tai selektīvu priekšrocību, jo nekas neliecina, ka banka varētu iegādāties šādu kapitālu tirgū. Tā kā pasākuma izcelsme ir NRW, tas tiek nodrošināts no valsts līdzekļiem. Ņemot vērā banku nozares raksturojumu, kas sniegts 118. apsvērumā, pasākums var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi tas ir valsts atbalsts.

(123)

Komisija jau savā 2009. gada decembra lēmumā secināja, ka samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākums, kas īstenots, izveidojot slikto banku, ir valsts atbalsts (61).

(124)

Tā nepiekrīt Vācijai attiecībā uz Vācijas apgalvojumu, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu nevajadzētu piemērot. Tā vietā Komisija atgādina par savu lēmumu pieņemšanas praksi attiecībā uz to, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā Komisija ir sniegusi vadlīnijas dalībvalstu pieņemto aktīvu glābšanas pasākumu aplūkošanai atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, pamatojot, ka „Samazinātas vērtības aktīvi atbilst aktīvu kategorijām, no kurām bankām, visticamāk, radīsies zaudējumi. Komisija uzskata, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums ir jāattiecina uz jebkura veida atbalsta pasākumiem, kuri vērsti uz samazinātas vērtības aktīviem un attiecīgi pēc tam nodrošina efektīvu aktīvu glābšanas pasākumu saņēmējai iestādei, jo Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā aktīvu glābšana ir definēta kā jebkurš pasākums, ar kuru banka tiek atbrīvota no nepieciešamības veikt ievērojamu vērtības samazinājumu konkrētām aktīvu klasēm” (62). Pirmais aktīvu pārvedums arī atbilst šai pasākumu kategorijai, jo tas atbrīvo WestLB no tās aktīvu vērtības samazināšanas sekām. Būtībā Vācija iepriekš apstiprināja, ka WestLB vairs nebūtu izpildījusi regulējumā noteiktās minimālās kapitāla prasības, ja tā nebūtu saņēmusi valsts atbalsta pasākuma garantiju (63).

(125)

Attiecībā uz pagaidu darbības jomu aktīvu pārvedumam ir jāpiemēro Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums. Komisija atgādina, ka tai ir jāpiemēro tiesību akti un vadlīnijas, kas ir spēkā lēmuma pieņemšanas laikā, neatkarīgi no laika, kurā atbalsta pasākumi ir paredzēti vai paziņoti (64). Būtībā pašreizējās finanšu krīzes kontekstā Komisija ir iepriekš piemērojusi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu pasākumiem, kas paziņoti pirms paziņojuma publicēšanas dienas (65).

(126)

Komisija šo novērtējumu nav mainījusi, neskatoties uz Vācijas iebildumu, ka 2009. gada maija lēmumā Komisija nav piemērojusi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu. Lai gan varētu būt bijis kļūdaini tajā laikā nepiemērot Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, Vācijai nav leģitīmu cerību, ka šāda pieeja varētu turpināties. Jebkurā gadījumā 2009. gada maija lēmumā apsvērums bija, ka galvojuma nominālā summa jāpieņem par atbalsta summu, kas nav neparasti samazinātas vērtības aktīvu galvojumiem (66); tomēr, ja šādu pieeju piemērotu šajā lietā, summa būtiski pārsniegtu atbalsta summu, kura noteikta Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā.

(127)

Tādējādi galvenais jautājums joprojām paliek noteikt atbalsta summu. Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 39. punktu samazinātas vērtības aktīvu pasākums veido atbalstu, ja portfeļa kopējā pārveduma vērtība pārsniedz tirgus vērtību.

(128)

Komisija 2010. gada novembra lēmumā aprēķināja sākotnējo atbalsta apjomu EUR 11 miljardi, kurā neņēma vērā nelabvēlīgo ietekmi mazinošus faktorus. Šajā nolūkā Komisija veica iespējamās tirgus vērtības novērtējumu aktīviem, kas netika tirgoti tirgū, un paļāvās uz ekspertu padomu. Tomēr Komisija, par pamatu ņemot ekspertu galīgā ziņojuma informāciju, ir spējusi veikt padziļinātu portfeļa analīzi un atjaunināt savu novērtējumu.

(129)

6. tabulā sniegts tirgus vērtības pārskats sadalījumā pa apakšportfeļiem.

6.   tabula

Pirmā aktīvu pārveduma tirgus vērtība (miljardos EUR)

(130)

(131)

(132)

Eiropas visaugstākās kārtas aktīvu apakšportfelim sākotnējās WestLB aplēses par galvenajiem zaudējumiem uzskatāmas par ļoti konservatīvām un tuvām tirgus vērtības aprēķinam. Tādējādi WestLB reālo ekonomisko vērtību Eiropas visaugstākās kārtas vērtspapīru portfelim varēja izmantot kā tirgus vērtības aplēsi (EUR 1,750 miljardi) (68). Attiecībā uz Phoenix portfeli, kas ir strukturēti vērtspapīri ar sarežģītu pakāpenisku procentu un pamatsummas maksājumu izmaksas struktūru, tirgus vērtības tuvināšanu var veikt šādi: pirmkārt, pieņem, ka bāzes nodrošinājums, kas novērtēts pēc tirgus vērtības (MtM), ir 54 % (EUR 12,375 miljardi). Ņemot vērā pieejamos naudas līdzekļus (EUR 1,325 miljardi, kas jāpapildina) un iespējamo naudas līdzekļu aizplūšanu (aptuveni EUR 0,5 miljardi apvērsē, MtM līdzīgā scenārijā, kas jāatņem), tirgus vērtību var aplēst kā aptuveni EUR 13,2 miljardi (69).

(133)

Ja salīdzina kopējo summu (EUR 52,887 miljardi) ar pārveduma vērtību (EUR 68,116 miljardi), tiek noteikta atbalsta summa, no kuras jāatņem daži nelabvēlīgo ietekmi mazinošie faktori. Nelabvēlīgo ietekmi mazinošie faktori ir iepriekšminētie (93. apsvērumā) EUR 3,267 miljardi EAA kapitālam, EUR 882 miljoni — atsakoties no pasīviem, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības, un EUR 268 miljoni, veicot ar kredītrisku saistītu parādzīmju pārvešanu uz Phoenix struktūru. Tādējādi valsts atbalsta kopsumma veido EUR 10,812 miljardus, t. i., EUR 15,229 miljardi – EUR 4,417 miljardi.

(134)

Šajā atbalsta summā ietilpst WestLB akcionāru galvojumi segt EAA zaudējumus (skatīt 31.–38. apsvērumu), jo šie galvojumi aizstās saistības, ko apvienība ir uzņēmusies, caur EAA iegādājoties WestLB aktīvus. Jāatceras, ka atbilstīgi FMStFG, apvienībai ir jāsaņem kompensācija no akcionāriem par jebkuriem zaudējumiem, kas rastos nākotnē. Tādējādi apvienības atbildība iekšēji būtībā tiek aizstāta ar WestLB akcionāru atbildību. Tomēr šāda aizstāšana neietekmē saņēmēju, un, aplūkojot šos galvojumus kā atsevišķu atbalsta avotu, atbalsts tiktu skaitīts divreiz. Tādējādi šie galvojumi nepalielina atbalsta apjomu pirmajā aktīvu pārvedumā uz EAA.

(135)

Otrais aktīvu pārvedums attiecas uz iespējamo EAA papildinājumu ar visiem WestLB apgrozāmajiem aktīviem un pasīviem. Ir jāatceras, ka pilnīgi skaidrs ir tikai tas, ka notiks WestImmo nodalītā portfeļa pārvešana uz EAA, bet ar Verbundbank un Pfandbriefbank saistīto aktīvu un pasīvu pārvedums ir tikai iespējamība. Turklāt WestLB piedāvā pārdošanā visas nodaļas un struktūrvienības, un tā rezultātā ar tām saistītie aktīvi un pasīvi var tikt pārdoti par tirgus cenām līdz 2012. gada 30. jūnijam un tādējādi netikt pārvesti uz EAA. Tomēr šeit ietvertā novērtējuma pamatā ir piesardzīgs pieņēmums, ka 2012. gada 30. jūnijā visi WestLB apgrozāmie aktīvi un pasīvi tiks pārvesti uz EAA.

(136)

WestImmo gadījumā tiks nodalīts portfelis ar aktīviem un pasīviem EUR [5,3–6,9] miljardu apmērā (HGB bilances vērtība) un pārvests uz EAA. Tirgus vērtība ir noteikta, kā parādīts iepriekš 4. tabulā. Komisija ir izvērtējusi skaitļus, kas norāda tirgus vērtību, un rod skaidrojumu tam, kādēļ šī summa būtu jāuzskata par pietiekami apdomīgi ticamu. Tādēļ tā secina, ka starpība starp pārveduma vērtībām un tirgus vērtībām, t. i., atbalsta summa otrā aktīvu pārveduma WestImmo daļai, ir EUR [300–800] miljoni.

(137)

Turklāt Vācija apgalvo, ka, ja WestImmo, atbrīvotu no nodalītā portfeļa, nevar pārdot kā Pfandbriefbank, bet tā ir jāpārved uz EAA, tās pārveduma vērtība būs vienāda ar tās tirgus vērtību. Šis apgalvojums šķiet loģisks, ņemot vērā, ka Pfandbriefbank jau iepriekš ir atbrīvota no samazinātas vērtības aktīviem.

(138)

WestLB gadījumā tiks nodalīti aktīvi un pasīvi aptuveni EUR [120–150] miljardu vērtībā (HGB bilances vērtība). Kā norādīts 3. tabulā 52. apsvērumā, ir noteikts, ka portfeļa tirgus vērtības ir par EUR [1,0–1,8] miljardiem mazākas nekā to HGB bilances vērtības. Komisija ir izvērtējusi tirgus vērtību skaitļus atlikušajiem WestLB aktīviem un pasīviem. Tā nav konstatējusi tirgus vērtējuma neatbilstību. Būtībā Komisija atgādina, ka WestLB ir atbrīvota no samazinātas vērtības aktīviem saistībā ar pirmo aktīvu pārvedumu un ka tā rezultātā kapitāla glābšana bija samērā liela. Tādējādi nav pārsteidzoši, ka portfeļa kvalitāte un līdz ar to tā tirgus vērtība ir daudz labāka nekā pirmajā pārvedumā. Tādēļ Komisija pieņem, ka aktīvu un pasīvu portfeļa tirgus vērtības kopsummā ir par EUR [1,0–1,8] miljardiem mazākas nekā pārveduma vērtības (HGB bilances vērtības) un ka tādējādi atbalsta apmērs otrā aktīvu pārveduma WestLB daļai ir vienāds ar EUR [1,0–1,8] miljardiem.

(139)

Kopumā otrā aktīvu pārveduma tirgus vērtības ir par EUR [1,3–2,6] miljardiem mazākas nekā to pārveduma vērtības. Tādējādi kopējā atbalsta summa par otro aktīvu pārvedumu ir EUR [1,3–2,6] miljardi.

(140)

Kad visi WestLB aktīvi būs pārvesti uz EAA, EAA uzņemsies to finansēšanu. Līdz 2012. gada 30. jūnijam (tas ir, līdz pārveduma veikšanai) WestLB akcionāri nodrošinās likviditātes atbalstu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka aktīvu pārvešana uz EAA tiks veikta. Šo pasākumu var uzskatīt par vispārējā likvidēšanas scenārija neatņemamu sastāvdaļu, jo tas tikai garantē pārveides periodu gadījumā, ja līdz 2012. gada 30. jūnijam notiks tirgus svārstības. Tomēr tas papildus veido pagaidu labumu WestLB (70), kas […]. Tā kā WestLB akcionāri ir valsts iestādes vai valsts iestāžu kontrolēti uzņēmumi, uz kuriem finansiāli attiecas ikviens lēmums par likviditātes piešķiršanu saistībā ar pārveidi, pasākums ir saistīts ar valsts līdzekļiem. Kā skaidrots 118. apsvērumā, Vācijas banku nozares raksturojums ir tāds, ka šādas priekšrocības nodrošināšana kropļotu konkurenci un arī ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi WestLB akcionāru sniegtais likviditātes atbalsts 2012. gada pirmajā pusē ir valsts atbalsts.

(141)

LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts paredz Komisijai pilnvaras secināt, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir „novērst nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Komisija ir atzinusi, ka globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā un ka minēto traucējumu novēršanai var izmantot banku atbalsta pasākumus. Izvērtējumu Komisija ir apstiprinājusi paziņojumā „Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos: atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem” (71) (turpmāk „Rekapitalizācijas paziņojums”), Samazinātās vērtības aktīvu paziņojumā un Pārstrukturēšanas paziņojumā. Komisija joprojām uzskata, ka prasības par to, ka valsts atbalsts ir jāapstiprina atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, ir izpildītas, ņemot vērā, ka spriedze finanšu tirgos ir parādījusies no jauna. Komisija apstiprināja šo viedokli, 2010. gada decembrī pieņemot paziņojumu, ar kuru līdz 2011. gada 31. decembrim pagarina valsts atbalsta noteikumu piemērojamību atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (72). Vēlāk Komisija pagarināja šo noteikumu piemērošanu pēc 2011. gada 31. decembra (73).

(142)

Attiecībā uz Vācijas ekonomiku šī analīze tika apstiprināta, kad Komisija apstiprināja dažādos Vācijas valsts iestāžu pasākumus cīņai pret finanšu krīzi, konkrēti, apstiprinot un pagarinot Vācijas glābšanas paketi (74).

(143)

Tādas bankas kā WestLB nekontrolēts sabrukums varētu tieši ietekmēt finanšu tirgus un tādējādi visu dalībvalsts tautsaimniecību. Ņemot vērā finanšu tirgu pašreizējo jutīgo situāciju, Komisija savu vērtējumu par valsts atbalsta pasākumiem banku nozarē turpina pamatot ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(144)

Ņemot vērā 124. un 125. apsvērumā izklāstītos iemeslus, pirmā aktīvu pārveduma uz EAA saderība ir jāvērtē, par pamatu ņemot Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu. Saderības novērtējumā galvenā uzmanība vērsta uz to, vai aktīvu pārveduma vērtība nav lielāka par tirgus vērtību, nepārsniedzot to reālo ekonomisko vērtību, kā noteikts Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 40. punktā. Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs, pārveduma vērtība saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktu nedrīkst pārsniegt reālo ekonomisko vērtību un pārveduma deltai jābūt nulle. Turpmāk izklāstītajā novērtējumā uzmanība vispirms vērsta uz pārveduma deltu (skatīt 144.–159. apsvērumu). Ja pārveduma delta nav vienāda ar nulli, t. i., tā ir augstāka nekā reālā ekonomiskā vērtība, tā ir jāatlīdzina un jāveic zaudējumu apvērse (skatīt 161.–162. apsvērumu).

(145)

Attiecībā uz pirmo aktīvu pārvedumu uz EAA Vācija apstrīdēja reālās ekonomiskās vērtības noteikšanu. Savās piezīmēs tā apstrīd 2010. gada novembra lēmuma konstatējumu, ka pastāv pārveduma delta EUR 3,414 miljardu apmērā. Komisija ir izvērtējusi Vācijas piezīmes. Šīs analīzes rezultātus var apkopot šādi:

(146)

Attiecībā uz vispārējo vērtēšanu, nosakot pārvedamo aktīvu reālo ekonomisko vērtību, Komisija joprojām uzskata, ka tās veiktais novērtējums bija nevis pārāk konservatīvs, bet gan atbilstīgs Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 37. punktam. Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 37. punktā noteikts, ka Komisijai ir pienākums piemērot pareizu un konsekventu pieeju aktīvu, tostarp sarežģītāku un mazāk likvīdu aktīvu, novērtēšanai, lai novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus. Komisija 2010. gada novembra lēmumā ir paskaidrojusi, ka tās pieeja atbilst spēkā esošajai lēmumu pieņemšanas praksei. Pieejas, ko izmanto citas institūcijas, piemēram, EBUU, noteikti ir ticamas, bet tās neattiecas uz šo novērtējumu.

(147)

Komisija joprojām nav pārliecināta, ka WestLB ieteiktā pieeja ir saskaņā ar valsts atbalsta lēmumu pieņemšanas praksi. Komisija atzīmē, ka Bundesbank nav apstiprinājusi WestLB piedāvāto reālo ekonomisko vērtību, bet kritizējusi gan WestLB izmantoto metodoloģiju, gan parametrus (75). Šī kritiskā nostāja ir pretrunā ar Vācijas apgalvojumu, ka WestLB metodoloģija ir kopumā „atzīta tehniskā zinātība”. Tādēļ Komisija joprojām uzskata, ka WestLB metodoloģija atšķiras no parastās prakses šādos gadījumos (76).

(148)

Attiecībā uz vērtēšanu detalizēti, pirmkārt, attiecībā uz „Strukturēto vērtspapīru” portfeli, Komisija atzīmē, ka nepastāv īpaša novirze. Būtībā Komisijas noteiktā REV visai aktīvu klasei ir ļoti tuvu WestLB veiktajam novērtējumam. Komisija ir atturējusies izmantot konservatīvus pieņēmumus, ja tas apstiprinātu vai noliegtu atsevišķu portfeļu vērtējumu. Tā vietā tā ir izmantojusi ekspertu ieteikumu no jauna izvērtēt WestLB pārlieku konservatīvo pieeju Eiropas visaugstākās kārtas laidiena apakšportfelim. Komisija ir iepazinusies ar sīki izstrādāto ekspertu ziņojumu, kurā ietverts pārskats par galvenajām aktīvu apakškategorijām (ABS CDO (77), citiem CDO (78), US RMBS (79), US CMBS (80), US ABS (81), EUR ABS (82) un finanšu instrumentiem), un secināja, ka izmantotās metodoloģijas un rezultāti atbilst citiem gadījumiem, piemēram, tādiem, kas minēti lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(149)

Otrkārt, attiecībā uz aizdevumu portfeli Komisija nepieņem Vācijas pretenzijas par pārredzamības trūkumu un neatbilstību tās ekspertu vērtējumos. Tā atgādina, ka ir centusies sniegt vadlīnijas attiecībā uz konkrētu metodoloģiju piemērotību REV novērtēšanā. Piemēram, Komisija ieteica izmantot liela apjoma paraugu aizdevuma portfeļa aktīvu atkārtotai parakstīšanai, lai novērtētu, cik atbilstīgas ir esošās novērtēšanas sistēmas, rezultātā radušās saistību nepildīšanas varbūtības un zaudējumi, kas var rasties saistību neizpildīšanas gadījumā. Vācija šo ieteikumu nav ņēmusi vērā. Komisija arī uzsvēra, ka, kā skaidrots Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktā, tai bija jāizmanto pietiekami piesardzīgi stresa testi saistībā ar zaudējumiem, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, un saistību nepildīšanas varbūtību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi aktīvu pārvedums ir jāvērtē, par pamatu ņemot aktīvu REV. Tādējādi Komisija apstiprina savu iepriekšējo novērtējumu, ka vērtējums jākoriģē par aptuveni EUR 1 miljardu.

(150)

Treškārt, attiecībā uz „Vērtspapīru portfeli” Komisija piekrīt Vācijai, ka starpības rodas no pieņēmuma par to, vai attiecīgie tirgi ir nefunkcionējoši. Būtībā jautājums varētu būt arī par to, vai šī portfeļa daļa vispār jāuzskata par atbilstīgu saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu. Varētu iebilst, ka, lai gan varētu paredzēt nelielu elastību, ļaujot bankām atbrīvoties no aktīviem, kas primāri nav iesaistīti finanšu krīzes pirmajos posmos, aktīviem, kas pārveduma brīdī nav uzskatāmi par samazinātas vērtības aktīviem, nevajadzētu piemērot glābšanas programmu. Tādējādi aktīvu glābšanai nevajadzētu notikt kā apdrošināšanai bez noteikta termiņa pret krīzes sekām. No otras puses, tieši atbrīvošanās no lieliem, daudzu miljardu euro vērtiem portfeļiem varētu izraisīt šo tirgu kropļojumu. Lai rastu līdzsvaru starp mērķi saglabāt finanšu stabilitāti un nepieciešamību novērst konkurences kropļojumu, Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā atļauts šādus aktīvus pārvest. Tomēr tā kā tirgus šiem aktīviem ir pilnīgi funkcionējošs (t. i., nav vājināts), reālā ekonomiskā vērtība būs vienāda ar tirgus vērtību vai tuvu tai.

(151)

Lai gan WestLB vērtē funkcionējoša tirgus esamību, piemērojot tikai un vienīgi likviditātes kritēriju, Komisija atzīmē (83), ka tirgus vājināšanās vērtējuma sākumpunkts ir salīdzinājums ar labi funkcionējošu tirgu konkrētajam aktīvam. Normāli funkcionējošā tirgū darījumu veic ieinteresēts pircējs un ieinteresēts pārdevējs. Ieinteresēta pircēja un pārdevēja jēdziens nozīmē, ka darījums ir brīvprātīgs un tādējādi tajā nav piespiešanas.

(152)

Komisijas eksperti ir noteikuši pārredzamus kritērijus normāli funkcionējošam tirgum, kurus Komisija ir apstiprinājusi (84). Lai gan pienācīga likviditāte vai neliela starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu norāda uz funkcionējošu tirgu, pretējais ne vienmēr izrādās patiesība. Piemēram, privāti ieguldīts vērtspapīrs, kuru emitējis maksātspējīgs un stabils emitents, var nebūt likvīds. Tomēr, ja nepieciešams, iespējams ātri saņemt konkurētspējīgu pirkšanas cenu tirgū, kas ir tuva pēc modeļa novērtētai vērtībai, kuras aprēķinam izmanto likvīdus tuvinātus vērtspapīrus. Tomēr WestLB ieteiktie kritēriji ir pārāk šauri, lai novērtētu tirgus normālu funkcionēšanu.

(153)

Ir jāatzīmē, ka, nosakot reālo ekonomisko vērtību, nesamazinātas vērtības aktīvu nepareiza nodēvēšana par samazinātas vērtības aktīviem pati par sevi nav problēma. Paredzams, ka reālā ekonomiskā vērtība, kas aprēķināta šādam aktīvam, būs tuva aktīva tirgus vērtībai, ar nosacījumu, ka tiek izmantota piemērota metode un graduēšana. Ikvienai reālās ekonomiskās vērtības aprēķināšanas metodei būtu jākonverģē ar tirgus cenu, ja konkrētais tirgus nav vājināts. Tādējādi nepareizas nodēvēšanas gadījumi ir reālās ekonomiskās vērtības aprēķināšanas metodes un izmantoto parametru piemērotības pārbaude.

(154)

Pretēji Vācijas apgalvojumam, ka konkrēti valsts obligāciju tirgi 2009. gada beigās bija vājināti, Komisija konstatē, ka tajā laikā tika izpildīti kritēriji, kas norāda uz funkcionējošu tirgu. Tā vietā dažos valsts parāda apakštirgos vērtības mazināšanās bija vērojama ap 2010. gada otrā ceturkšņa beigām (85) un pēc tam, īpaši līdz ar intervenci, ko veica ECB un citas Eiropas iestādes. Tomēr tas tā nebija ne 2009. gada 31. decembrī, ne 2010. gada 31. martā, kas ir divi vērtēšanā izmantotie atsauces datumi.

(155)

Tādēļ Komisija joprojām uzskata, ka WestLB vai nu izmantoja nepareizu vērtēšanas metodoloģiju, vai piemēroja nepareizus parametrus savā vērtēšanas metodoloģijā, tāpēc vērtējums jākoriģē par aptuveni EUR 600 miljoniem.

(156)

Noslēgumā Komisija secina, ka reālās ekonomiskās vērtības vērtējums katram no trim apakšportfeļiem, kas norādīti ekspertu ziņojumā, ir derīgs un atbilstošs tās lēmumu pieņemšanas praksei. Tādējādi Komisija uzskata, ka starpība starp aktīvu pārveduma vērtību un reālo ekonomisko vērtību portfelī ir EUR 6,949 miljardi (86).

(157)

Komisija 2010. gada novembra lēmumā izteica šaubas par to, vai visi aktīvi bija atbilstīgi pārvedumam. Komisija par pierādījumu izmantoja EAA pirmā gada pārskata paziņojumus, ka attiecībā uz dažiem aktīviem zaudējumi radās jau pārveduma dienā, lai gan šādi aktīvi nebūtu Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 32. punkta darbības jomā. Tomēr Vācija pēc tam sniedza papildu informāciju un paskaidroja par EAA veidoto uzkrājumu apjomu riskam un zaudējumu apjomu, kas radās, pārvedot aktīvus uz EAA. Šie skaidrojumi bija ticami un mazināja Komisijas bažas. Tādējādi nav nepieciešams veikt turpmākas korekcijas attiecībā uz aktīvu neatbilstību.

(158)

Komisija neapstiprina citus nelabvēlīgo ietekmi mazinošus faktorus, kā vien tos, kas jau apstiprināti 2010. gada novembra lēmumā. Kā norādīts 2. tabulā 41. apsvērumā, tā jau ir apstiprinājusi pašu kapitāla iepludināšanas (EUR 3,267 miljardi) (87) un ar kredītrisku saistītu parādzīmju (EUR 268 miljoni) kompensējošo ietekmi. Turklāt Komisija aicināja Vāciju iesaistīt Bundesbank piezīmju iesniegšanā par kompensējošo ietekmi un lai ieteiktās izmaiņas portfeļa vērtējumā pārbauda un apstiprina regulējošā iestāde, piemēram, Bundesbank, atbilstīgi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma norādēm. Regulējošā iestāde šādu pārbaudi un apstiprināšanu nav veikusi.

(159)

Attiecībā uz pasīviem, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības, Komisija atzīmē, ka pasīvu vērtēšana pati par sevi nav apspriesta Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā. Tādēļ tai bija jāizvērtē, kā rīkoties tāda pārveduma gadījumā kā šis, kur tika pārvesti gan aktīvi, gan pasīvi. Lai gan Komisija apzinās iespējamo ekonomisko neizdevīgumu, pārvedot zema ienesīguma pasīvus, ir jābūt līdzsvaram starp salīdzināmām summām aktīvu pusē un summām pasīvu pusē. Tādējādi, lai gan Komisija, izvērtējot kopējo atbalsta summu (skatīt 132. apsvērumu), ņēma vērā to pasīvu ietekmi, uz kuriem attiecas iepriekš iegūtas tiesības, Komisija neuzskata, ka tas būtu jāpiemēro REV vērtēšanā.

(160)

Attiecībā uz pozitīviem rezultātiem nākotnē saistībā ar pārvestajiem aktīviem Komisija nepiekrīt Vācijas argumentam un pastāv uz to, ka, ja aktīvi ir pārvesti, nākotnes ieņēmumi no tiem nav jāņem vērā. Aizdevumu portfeļa reālās ekonomiskās vērtības noteikšanas metodoloģija atbilst Komisijas lēmumu pieņemšanas praksei (88).

(161)

Attiecībā uz piešķirtajām, bet neizmantotajām kredītlīnijām Komisija apstiprina, ka piešķirtai neapstiprinātai kredītlīnijai bilances vērtība patiesi var būt nulle. Šī iespējamība tomēr neizslēdz, ka piešķirtai neizmantotai kredītlīnijai var būt negatīva ietekme uz reālo ekonomisko vērtību. Kredītlīnijas izmantošanu nevar izslēgt, jo saskaņā ar līgumu to nevar neizmantot. Tādējādi fakts, ka kredītlīnija vēl nav izmantota, nemaina reālo ekonomisko vērtību, pat ja šīm pozīcijām bilances vērtība ir nulle.

(162)

Attiecībā uz paredzamo zaudējumu diskontēšanu Komisija konstatē, ka, diskontējot paredzamos zaudējumus, WestLB vienkārši maina savu vērtēšanas pieeju un turklāt dara to bez Bundesbank atbalsta. Tādējādi Vācija nonāk pretrunā pati ar savu reālās ekonomiskās vērtības aplēsi, bet nesniedz papildu argumentus attiecībā uz Komisijas viedokli.

(163)

Tā kā REV ir iepriekš apstiprināta un atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 40. un 41. punktam, kopumā Komisija paredzamos zaudējumus vai kādu no pārējiem trim nelabvēlīgo ietekmi mazinošajiem faktoriem, par kuriem Vācija paziņojusi savās piezīmēs, neuzskata par būtiskiem REV novērtēšanai.

(164)

Komisijas šaubas par samazinātas vērtības aktīvu pienācīgu pārvaldību, kas radās aktīvu pārvešanas sākumā, ir mazinātas. Komisijai bija iebildumi par to, ka WestLB ir jāturpina pārvaldīt samazinātas vērtības aktīvus, jo bankai ir jākoncentrējas uz jaunām darbībām un jāizvairās no samazināšanas darbību un jauno darbību nonākšanas konfliktā. Tomēr, tā kā WestLB/SPM banka pēc 2012. gada 30. jūnija vairs neveiks jaunas banku darbības, bet tikai sniegs aktīvu pārvaldības pakalpojumus, Komisijas šaubas ir izkliedētas.

(165)

Tādējādi, izsverot visus iespējamos nelabvēlīgo ietekmi mazinošos papildu faktorus un Vācijas iesniegtos argumentus, Komisija secina, ka tās šaubas nav mazinājušās. Tādējādi Komisija turpina uzskatīt, ka pārveduma delta ir vienāda ar EUR 3,414 miljardiem.

(166)

Atbilstoši Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktam, lai mazinātu konkurences kropļojumu, kas rodas, pārvedot aktīvus, kuru vērtība pārsniedz vērtību, kas uzskatāma par pieņemamu, lai novērstu tirgus sabrukumu attiecīgajā laikā, bankai ir jāatmaksā pārveduma delta. Ja šāda atmaksāšana nav nekavējoties iespējama, tā jāveic ilgākā laika periodā, izmantojot zaudējumu apvērsi. Ja, izmantojot zaudējumu apvērsi, nav iespējams nodrošināt atlīdzību, kuras rezultātā neiestājas tehniskā maksātnespēja, konkurences kropļošana jākompensē, īstenojot padziļinātu pārstrukturēšanu, kura pat var nozīmēt likvidāciju (89).

(167)

WestLB savā pārstrukturēšanas plānā, ko tā prezentēja 2011. gada februārī, norādīja, ka tā nespēja pat atmaksāt EUR 3,4 miljardus no pirmā aktīvu pārveduma EAA, neapdraudot savu dzīvotspēju. Turklāt WestLB pārdošana diez vai notiks, ja potenciālajam pircējam būs jāatmaksā Vācijai EUR 3,4 miljardi. Tādējādi Vācija ir iesniegusi 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu, kurā paredzēta WestLB likvidācija 12 mēnešu laikā. Komisija uzskata, ka WestLB likvidācija ir pietiekama, lai tiktu novērsts konkurences kropļojums. Tādēļ, ņemot vērā prasību, ka likvidācijas plānam jābūt ticamam, un tas tiks izvērtēts c sadaļā, Komisija, par pamatu ņemot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, secina, ka atbalsts atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumam un ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(168)

Arī otrās daļas pārvedums principā jāvērtē atbilstoši Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumam. Tomēr Komisija, par pamatu izmantojot 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu, uzskata, ka šāda novērtējuma rezultātam vairs nebūs ietekmes. Jebkuru papildu konkurences kropļojumu, kas attiecībā uz otro pārvedumu rastos no pārveduma deltas, jebkurā gadījumā mazinātu likvidācija, kas paredzēta 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā. Tādējādi pašreizējā izņēmuma situācijā Komisija uzskata, ka, ja visu atbalsta summu jau var uzskatīt par saderīgu atbilstīgi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktam, tā var atturēties no padziļinātas vērtēšanas, t. i., REV aprēķināšanas.

(169)

Tādējādi aktīvu pārvedums ir saderīgs, jo iespējamais konkurences kropļojums tiek mazināts, likvidējot WestLB, un tādējādi atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktam.

(170)

Komisijai jāizvērtē visu atbalsta pasākumu saderība, par pamatu ņemot savas vadlīnijas attiecībā uz darbībām ar bankām finanšu krīzes apstākļos, jo īpaši Pārstrukturēšanas paziņojumu un Komisijas paziņojumu „Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” (90) (turpmāk „Banku paziņojums”).

(171)

Komisija atzīmē, ka 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānam ir jānodrošina 7. tabulā norādīto atbalsta pasākumu saderība.

(172)

Šo pasākumu atbalsta kopsumma veido EUR [21,6–24,4] miljardus, kas atbilst atbalsta summai saistībā ar riska svērtajiem aktīviem uz 2009. gada 31. decembri [24,4–27,6] %. Šī atbalsta summa ir uzskatāma par ļoti lielu īpatsvaru no saņēmēja lieluma, un tādējādi ir nepieciešama padziļināta pārstrukturēšana vai likvidācija. Turklāt pārstrukturēšanas plānā arī jāņem vērā konkurences papildu kropļošana, kas rodas no a apriori nesaderīga atbalsta summas, uz kuru norāda pārveduma delta. Ieteiktajai pārstrukturēšanai vai likvidācijai jābūt pienācīgai, lai novērstu šo kropļojumu.

(173)

Ar 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu tiek izpildīti Pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktie kritēriji. Pārstrukturēšanas paziņojuma 21. punktā noteikts, ka, ja nav ticams, ka banka varēs atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, ir jāapsver tiesiski pareizas likvidācijas vai neveiksmi cietušās bankas izsoles iespēja. Banku paziņojumā noteikta kārtība, kādā šādai tiesiski pareizai likvidācijai jānotiek (91). Šāda veida kontrolētu likvidāciju var piemērot atsevišķos gadījumos pēc tam, kad atsevišķai finanšu iestādei ir bijis piešķirts glābšanas atbalsts un kļuvis skaidrs, ka šo iestādi nevar veiksmīgi pārstrukturēt.

(174)

Lai likvidācijas atbalsts būtu saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, likvidācijas atbalstam atbilstīgi Komisijas lēmumu pieņemšanas praksei (92) ir jāatbilst šādiem trīs galvenajiem nosacījumiem:

(175)

Komisija uzskata, ka 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā ietverts WestLB tiesiski pareizas likvidēšanas scenārijs, kura pamatā ir sloga sadales līgums starp bankas akcionāriem. 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā jo īpaši ņemts vērā fakts, ka citi uz tirgu orientēti iespējamie risinājumi attiecībā uz WestLB, kas varētu būt ar mazākām izmaksām vai mazāk kropļot konkurenci, jau ir neveiksmīgi izmēģināti vairāk nekā divus gadus. Nekontrolēts likvidācijas process, no otras puses, radītu draudus finanšu stabilitātei, šo risku labāk novērst, izmantojot tiesiski pareizas likvidēšanas scenāriju. 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plāns ļauj Komisijai izvērtēt likvidēšanas procesu un tajā iesaistīto valsts pasākumu potenciālo konkurētspējīgo ietekmi.

(176)

Vissvarīgākais kritērijs likvidēšanas scenārija klasificēšanai ir, ka banka pārtrauks visas bankas darbības un turpinās darboties tikai, lai samazinātu esošos portfeļus, bet nevis, lai slēgtu līgumus par jaunām darbībām.

(177)

Bankas darbību pārtraukšana jānodrošina, cita starpā veicot visu atlikušo bankas aktīvu un pasīvu pārdošanu vai pārvešanu tā, lai paliktu tikai pats kodols, ja tas ir nepieciešams, lai palīdzētu likvidēt esošos aktīvus, jo īpaši, lai nodrošinātu portfeļu likvidēšanu, saglabājot vērtību.

(178)

Īstenojot 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānu, WestLB pārvedīs visus savus bankas aktīvus vai nu uz krājbankām, vai EAA. Tādējādi līdz 2012. gada 30. jūnijam bankā gandrīz nemaz nepaliks riska svērto aktīvu. Atlikusī banka saskaņā ar Vācijas sniegtajām garantijām vairs neizmantos zīmola nosaukumu „WestLB”, bet tiks pārdēvēta par „SPM banku” ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā. Turklāt banka neturpinās bankas darbības savā vārdā, bet tikai kā pakalpojumu sniedzējs EAA un ierobežotā apjomā attiecīgi trešām personām. Tāpēc pārstrukturēšanas plānā ir noteikti nozīmīgi un neatgriezeniski pasākumi, kuri iezīmē neatsaucamu izeju no tirgus vairākumam WestLB iepriekšējo darbību 12 mēnešu laikā.

(179)

Otrkārt, atbilstoši Banku paziņojuma 47. punktā noteiktajai prasībai, lai novērstu pārmērīgus konkurences kropļojumus, likvidācijas posms ir tikai laikposms, kas ir obligāti nepieciešams darbības tiesiski pareizai izbeigšanai. Lai gan WestLB likvidēšana aizņems vairākus gadus, to joprojām var uzskatīt par ierobežotu uz visīsāko iespējamo laiku. Tikai pakalpojumu sniedzējs uzņēmums iesaistīsies konkurencē, piedāvājot trešām personām ierobežotu daudzumu aktīvu pārvaldības pakalpojumu. Vācija ir apņēmusies nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmums tiks pārdots līdz 2016. gada 31. decembrim. Pārveides periods līdz 2016. gada 31. decembrim ir nepieciešams, lai vadība varētu reorganizēt organizatorisko struktūru SPM bankā, nodalīt pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu un radīt vismaz īstermiņa darbības rezultātus potenciālo ieguldītāju piesaistei. SPM banka pati joprojām būs atbildīga par aktīviem, kurus nav iespējams fiziski pārvest uz EAA, un tādējādi tās pastāvēšanas ilgums ir atkarīgs no šo aktīvu dzēšanas termiņa. Portfeļu likvidēšana ar vērtības saglabāšanu jāveic līdz 2028. gadam, un šo periodu nav iespējams saīsināt. Tomēr aktīvu turēšanas darbība pati par sevi nav ekonomiska darbība, tādēļ tā neietekmē konkurenci. Lai gan SPM bankas darbinieku skaita samazināšanai līdz paredzētajam skaitam (1 000 strādājošo) būs nepieciešami daži gadi, šī darbinieku skaita samazināšana joprojām atbilst darbības līmeņa samazinājumam SPM bankā, ņemot vērā, ka SPM bankas reorganizācija būs darbietilpīgs process pat, ja bankas darbības netiks turpinātas. Kopumā ņemot, šos procesus var uzskatīt par ierobežotiem līdz īsākajam iespējamam periodam.

(180)

Trešais kritērijs ir, ka banka nedrīkst turpināt savu darbību tirgū, tā vienīgi drīkst pārdot aktīvus, pārliecinoties, ka tirgū paliek tikai neliela daļa iepriekšējo bankas darbību.

(181)

Dažas darbības, ko veic Verbundbank, pārņems Helaba. Verbundbank darbība bilancē veido mazāk nekā 20 % no WestLB iepriekšējās bilances (Verbundbank portfelis bilancē ir ne vairāk kā EUR 45 miljardi salīdzinājumā ar WestLB kopējo bilanci EUR 288 miljardu apmērā 2008. gadā). Attiecībā uz darbinieku skaitu Komisija atzīmē, ka mazāk nekā 10 % no WestLB iepriekšējā personāla turpinās strādāt nodalītajā Verbundbank sektorā (aptuveni 400 strādājošie Verbundbank sektorā salīdzinājumā ar WestLB sākotnējo darbinieku skaitu 5 661 darbinieks 2008. gadā). Turklāt ir jāatzīmē, ka Verbundbank tiks nodalīta, veicot aktīvu un pasīvu atdalīšanu, un netiks pārvesta kā pilnvērtīga banka. Tā kā darījums tādējādi skar nevis WestLB, bet tikai tās aktīvu un pasīvu nelielu daļu, darījumu nevar uzskatīt par nozīmīgu bankas pārdošanu.

(182)

Turklāt Komisija nesaskata nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka nav izpildītas Banku paziņojuma 49. punkta prasības, saskaņā ar kurām darījumam jānotiek atbilstoši tirgus nosacījumiem un pārdošanas cenai jābūt iesaistīto aktīvu un pasīvu maksimālajai cenai. Šajā sakarībā Komisija atzīmē, ka WestLB ir uzsākusi neveiksmīgu pārdošanas procesu ar nolūku maksimāli paaugstināt savu aktīvu un pasīvu pārdošanas cenu. Tomēr WestLB nesaņēma nevienu pieņemamu piedāvājumu. Turklāt Verbundbank uzņēmuma vērtību, kuru veido aktīvi, pasīvi un organizatoriskā struktūra ar aptuveni 400 strādājošajiem, pārbauda vairāki ārējie revidenti, par vērtēšanas pamatu izmantojot labi pārbaudītas vērtēšanas metodes. Vācija apņemas nodrošināt, ka Verbundbank darbībām, kuras pārņems vai nu Helaba, vai krājbanku sektors, atbilstīgi Eckpunktevereinbarung uzņēmuma vērtība būs nulle. Būtībā atšķirībā no citiem pārdošanas procesiem likvidācijas gadījumā (96) Verbundbank darbību atsavināšanai, ko veic WestLB, nebūs nepieciešams valsts iestāžu papildu maksājums. Tādējādi Komisija neredz nepamatotu ieguvumu struktūrvienībai, kas pārņems Verbundbank darbību, un secina, ka ne Helaba, ne krājbankas negūst atbalstu, kas rastos no Verbundbank darbību atsavināšanas.

(183)

Jebkurā gadījumā noteikumi par visas bankas pārdošanu, kas paredzēti Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. un turpmākajos punktos, pat ja tos šajā gadījumā nepiemēro (97), arī šajā gadījumā ir izpildīti. Šādas pārdošanas noteikumi paredz šādu kritēriju izpildi: dzīvotspējas atjaunošana, izmaksu sloga sadale un konkurences kropļojumu mazināšana. Atsavināšana uz Helaba atbilst šiem kritērijiem. Pirmkārt, Helaba būtu jāspēj nodrošināt pārvestās bankas dzīvotspēja ar nosacījumu, ka Verbundbank — salīdzinājumā ar Helaba — ir diezgan maza pēc tās bilances apmēra un strādājošo skaita un tai ir neliela ietekme uz pievienotās struktūrvienības rentabilitāti. No otras puses, apvienošanas rezultātā būtu jārodas ietaupījumiem attiecībā uz tām izmaksām, kas neļautu pozitīvi novērtēt Verbundbank vienu pašu (98). Otrkārt, izmaksu sloga sadalījums ir nodrošināts, jo WestLB akcionāri nesaņems ieņēmumus no pārdošanas, bet tā vietā zaudēs savu WestLB ieguldīto kapitālu. Treškārt, tā kā WestLB darbība tiks samazināta līdz vairāk nekā 20 % no darbības, kāda bija bankai tās pastāvēšanas laikā, Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse neparedz nekādus papildu kompensācijas pasākumus šādai pārdošanai (99).

(184)

Turklāt Komisijai nav iemesla pieņemt, ka Verbundbank kā aktīvu kopumu var uzskatīt par WestLB ekonomisko pēcteci. Helaba nav WestLB tiesiskais pārņēmējs, un arī Verbundbank nepiemīt nozīmīga funkcionālā identitāte ar WestLB. Tādējādi Helaba neatbilst kritērijiem par tādas ekonomiskas turpinājuma struktūrvienības izveidi, ko Komisija ir izmantojusi, lai noteiktu, vai valsts atbalsts ir pagarināts uzņēmumam, kas turpina sākotnējā uzņēmuma darbību (100).

(185)

Visbeidzot, ir nodrošināts, ka atbalsts tiek ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam. Aktīvu pārvešana uz EAA notiks tikai tādā gadījumā, ja tos nevarēs pārdot privātpersonām. Turklāt papildu kapitāla iepludināšana SPM bankā ir nepieciešama, lai segtu paredzamās samazināšanas izmaksas. Visbeidzot, likviditātes atbalstu var uzskatīt par vispārējā likvidēšanas scenārija neatņemamu sastāvdaļu, jo tas garantē pārveides periodu gadījumā, ja līdz 2012. gada 30. jūnijam notiks tirgus svārstības. Tādējādi likviditātes atbalsts nodrošina, ka tiesiski pareiza likvidēšanas procedūra nepārvēršas par tiesiski nepareizu likvidēšanu pirms 2012. gada 30. jūnija.

(186)

Otrā novērtējuma daļa ir par izmaksu sloga dalīšanu Banku paziņojuma 46. punktā noteikts, ka saistībā ar likvidāciju īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai pēc iespējas samazinātu morālo kaitējumu, īpaši izslēdzot iespēju akcionāriem un, iespējams, dažu veidu kreditoriem gūt labumu no jebkāda atbalsta saistībā ar kontrolēto darbības izbeigšanas procedūru. Northern Rock (101) un HRE (102) lietās izmaksu sloga sadalījums tika panākts, veicot nacionalizāciju. Tāpat kā minētajos gadījumos, arī šeit akcionāri zaudēs visu savu kapitālu. Turklāt WestLB akcionāri, kā arī SoFFin kā galvenais hibrīdkapitāla nodrošinātājs, būs individuāli atbildīgi par dažādajām daļām, kurās WestLB tiks sadalīta, un nodrošinās papildu kapitālu.

(187)

Būtībā krājbankas ir apņēmušās uzņemties atbildību par Verbundbank darbību un iegūt šim nolūkam kapitālu, un NRW ir apņēmusies uzņemties lielāko izmaksu sloga daļu, uzņemoties visas SPM bankas darbības izmaksas un likvidēšanas izmaksas. Turklāt SoFFin ir arī piekritusi uzņemties ievērojamu daļu sloga, atstājot divas trešdaļas savas daļas bez balsstiesībām WestLB, tādējādi, ļoti iespējams, atsakoties no sava ieguldījuma atmaksas saņemšanas. Tādējādi kopējā līgumā pietiekami ņemtas vērā pušu izmaksu sloga dalīšanas iespējas, kā arī pakāpe, kādā tās sākotnēji bija iesaistītas bankas stratēģijas noteikšanā, un tas, kādā mērā tās varēja ietekmēt bankas korporatīvo pārvaldību.

(188)

Likvidācijas plāns paredz konkurences kropļojumu ierobežošanu no WestLB puses, jo tā pazudīs no tirgus līdz 2012. gada 30. jūnijam. Pēc tam WestLB tiks pārveidota par struktūrvienību, kas neveic bankas darbības un kas kopā ar EAA likvidēs aktīvus.

(189)

Turklāt no pārmērīgiem konkurences kropļojumiem likvidācijā izvairās, nodrošinot, ka WestLB pēc 2012. gada 30. jūnija turpinās darboties tikai tik ilgi, cik nepieciešams tās likvidēšanai, un neuzsāks jaunas darbības, pakāpeniski pārtraucot esošās darbības. Šajā gadījumā šis princips tiek īstenots, pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī anulējot WestLB licencei bankas darbību veikšanai tās daļas, kas nav nepieciešamas aktīvu turēšanai vai aktīvu pārvaldības pakalpojumu sniegšanai.

(190)

Attiecībā uz SPM bankas nodomu nodalīt pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu, piedāvājot aktīvu pārvaldības pakalpojumus trešām personām un tādējādi piedaloties konkurencē ar citiem šī veida pakalpojumu piedāvātājiem, Komisija atzīmē, ka šāds solis ir piedāvāts, lai samazinātu valsts atbalstu WestLB pēc 2012. gada 30. jūnija. Faktiski NRW, kas ir atbildīga par SPM banku, ir uzņēmusies lielāko slogu no WestLB akcionāriem. Tādējādi var attaisnot SPM bankas darbības izmaksu samazinājumu, piedāvājot pakalpojumus trešām personām.

(191)

Turklāt pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma spēju kropļot konkurenci ierobežo vairākas Vācijas saistības. Pirmkārt, līgumus ar trešām personām var slēgt tikai atsevišķa SPM bankas struktūrvienība, kurai ir licence bankas darbību veikšanai apjomā, kas ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam,un kuru ir plānots pārdot līdz 2016. gada 31. decembrim. Otrkārt, to pakalpojumu raksturojums, kurus SPM banka var sniegt, ir pamatots ar pilnīgu atbilstīgo darbību sarakstu. Tādējādi Vācija apņemas nodrošināt, ka visas WestLB licences to bankas darbību veikšanai, kas nav nepieciešamas aktīvu pārvaldības pakalpojumu sniegšanai, līdz 2012. gada 31. decembrim tiek nodotas. Treškārt, pārstrukturēšanas laikā darbinieku skaits SPM bankā tiks ievērojami samazināts, un 2016. gadā tas nepārsniegs 1 000 darbinieku, kas ir mazāk nekā 20 % no WestLB sākotnējā darbinieku skaita, kas 2008. gadā bija 5 661 strādājošais. Ceturtkārt, trešās personas darbības apjoms, ko SPM bankas pakalpojumu sniedzējs uzņēmums var iegādāties tirgū, nedrīkst pārsniegt [40–60] % no tā kopējiem ieņēmumiem, kas ir efektīvs ierobežojums tā uzņēmējdarbības attīstībai. Piektkārt, Vācija apņemas nodrošināt, ka SPM banka piedāvās aktīvu pārvaldības pakalpojumus tikai par godīgu tirgus cenu un ka piedāvātās cenas būs pietiekamas, lai segtu atsevišķas struktūrvienības pilnas izmaksas. Visbeidzot Vācija apņemas nodrošināt, ka, ja pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu, kas sniedz aktīvu pārvaldības pakalpojumus trešām personām, nevar pārdot līdz 2016. gada 31. decembrim, arī SPM banka tiks likvidēta. Šo ierobežojumu apvienojums nodrošina, ka tirgū paliek tikai neliela daļa no iepriekšējām darbībām un ka tās var kropļot konkurenci ļoti ierobežotā apjomā.

(192)

Turklāt pakalpojumu sniedzējam uzņēmumam jābūt pietiekami rentablam. Vācijas iesniegtie dokumenti rāda, ka pastāv reālas izredzes pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu padarīt pietiekami rentablu, jo īpaši, veicot […] korekcijas. Ja paredzētie izmaksu taupīšanas pasākumi tiks īstenoti un tiks attīstītas uzņēmējdarbības iespējas, pastāv iespēja, ka pakalpojumu sniedzējs uzņēmums piesaistīs tirgus ieguldītājus.

(193)

Saistības, ko uzņēmusies Vācija, pietiekami nodrošina, ka SPM banka neturpinās piedāvāt pakalpojumus tirgū, ja tās darbības izrādītos mazāk rentablas nekā paredzēts, un tādējādi to nevarētu pārdot 2016. gadā.

(194)

Tādēļ Komisija secina, ka 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plānā ietverts WestLB tiesiski pareizas likvidēšanas scenārijs, kurš, ņemot vērā saistības, kas izklāstītas šī lēmuma pielikumā, atbilst visiem Pārstrukturēšanas paziņojuma un Banku paziņojuma būtiskajiem kritērijiem un tādējādi nodrošina 7. tabulā norādīto atbalsta pasākumu saderību. Tādējādi Komisijas šaubas, kas norādītas lēmumos par procedūras uzsākšanu attiecībā uz papildu atbalsta saderību, ir mazinātas.

(195)

Šī lēmuma pieņemšanas laikā Komisijai bija arī jāapsver pasākumi, kas tika piešķirti saskaņā ar 2009. gada maija lēmumu. Minētajā lēmumā un tam atbilstošajā 2009. gada aprīļa pārstrukturēšanas plānā nebija ietverts vēlāk piešķirtais atbalsts, kā arī ar 2009. gada aprīļa pārstrukturēšanas plānu nebija iespējams nodrošināt nepieciešamo dzīvotspēju, sloga sadalījumu un konkurences kropļojuma samazinājumu, kas būtu padarījis turpmāko atbalstu saderīgu. Tādēļ Komisija 2009. gada decembra un 2010. gada novembra lēmumos pieprasīja jaunu visaptverošu pārstrukturēšanas plānu. Šāds plāns tika iesniegts 2011. gada jūnijā, un tas aizstāja visus iepriekšējos plānus. Turklāt ar šo plānu tika pārveidots tas, kas iepriekš tika paredzēts kā WestLB pārstrukturēšana likviditātes procesā. Kā norādīts 191. apsvērumā, 2011. gada jūnija pārstrukturēšanas plāns var nodrošināt saderību visam atbalstam, kas laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam piešķirts WestLB. Līdz ar to 2009. gada maija lēmums kļuvis lieks un ir jāanulē. Tādējādi anulētas tiek arī visas saistības un pienākumi, kas iesniegti saistībā ar 2009. gada maija lēmumu.

(196)

Komisijas šaubas par to, ka krājbankas nav pienācīgi piedalījušās izmaksu sloga dalīšanā un ir ieguvušas pārmērīgu labumu no aktīvu glābšanas pasākuma, ir mazinātas.

(197)

Pirmkārt, Komisijas bažas par to, ka krājbankām nebija pienākums piedalīties WestLB rekapitalizācijā, nav pamatotas; krājbankas būtībā nebija uzņēmušās šādas īpašas saistības.

(198)

Otrkārt, Komisija uzskata, ka sloga dalīšanā ir iesaistījušās visas attiecīgās personas, tādēļ krājbanku riska pozīcija ir ierobežota un nepārsniedz EUR 4,5 miljardus. Jāatzīst, ka krājbanku pienākums kompensēt zaudējumus, kas var rasties, sadalot EAA, zināmā mērā ir mazinājies, jo to saistībām ir noteikts ierobežojums EUR 4,5 miljardi. Tomēr krājbankām nebija pienākuma vispirms pārvest aktīvus uz EAA un tām patiesi bija zināma līgumiska brīvība iekšēji vienoties par saistībām segt zaudējumus. Tomēr kopš 2009. gada decembra lēmuma krājbankas ir uzņēmušās ievērojamu daļu sloga un zaudējušas visu savu kapitālu, kas tām bija WestLB. Tādējādi nav iemesla šajā saistībā turpināt lietu pret krājbankām.

(199)

Visbeidzot arī jāatzīmē, ka pēc WestLB likvidēšanas neviena krājbanku asociācijas locekļa labā nav vērojamas priekšrocības. Konkrēti, aktīvu pārvedums uz Helaba, kā arī kapitāla nodrošinājums Helaba apmaiņā pret Helaba akciju saņemšanu uzskatāms par daļu no WestLB likvidēšanas un ir noorganizēts tikai šajā nolūkā. Pat ja tas ir valsts atbalsts, tas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu saistībā ar likvidācijas atbalsta nodrošinājumu WestLB,

(1)

2009. gada 17. jūlijā Rumānija paziņoja par šādiem diviem atbalsta pasākumiem (turpmāk „paziņojums”), kas paredzēti Oltchim SA Râmnicu Vâlcea (turpmāk „Oltchim” vai „uzņēmējsabiedrība”): i) to parādsaistību pārvēršana akciju kapitālā, kuras Oltchim bija pret valsts iestādēm RON 538 miljonu apmērā (aptuveni EUR 128 miljoni (3)), un ii) valsts garantija, ar ko sedz 80 % no EUR 424 miljonus lielā komerciālā aizdevuma. Tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ Rumānija paziņoja par šiem valsts atbalsta pasākumiem, apgalvojot, ka tie neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(2)

Pirms šā paziņojuma sniegšanas PCC SE (turpmāk „PCC”), kas ir uzņēmējsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Dīsburgā, Vācijā, un kura pašlaik ir īpašniece Oltchim mazākuma akciju daļai 18,31 % apmērā, 2008. gada 10. aprīlī iesniedza oficiālu sūdzību, apgalvojot, ka plānotā parāda pārvēršana akciju kapitālā ietvēra nesaderīgu valsts atbalstu.

(3)

Pēc sūdzības reģistrācijas Komisija apmainījās ar korespondenci un informāciju ar Rumānijas iestādēm, Oltchim un sūdzības iesniedzēju un vairākas reizes tikās ar Rumānijas iestādēm un Oltchim pārstāvjiem, no vienas puses, un sūdzības iesniedzēja pārstāvjiem, no otras puses.

(4)

Komisija 2009. gada 15. septembrī attiecībā uz paziņotajiem pasākumiem uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu (turpmāk „lēmums par procedūras uzsākšanu”). 2009. gada 3. novembrī Rumānija iesniedza piezīmes saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(5)

Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2009. gada 29. decembrī (4). Ar 2009. gada 21. decembra vēstulēm Komisija uzaicināja astoņas uzņēmējsabiedrības, kuras, būdamas Oltchim konkurentes, bija potenciāli ieinteresētas tiesvedībā, iesniegt savas piezīmes saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(6)

Komisija saņēma piezīmes no piecām trešām personām — ar 2010. gada 26. janvāra vēstuli no Vestolit GmbH & Co. KG (turpmāk „Vestolit”), ar 2010. gada 26. janvāra vēstuli no Ineos ChlorVinyls (turpmāk „Ineos”), ar 2010. gada 27. janvāra un 2010. gada 28. janvāra vēstulēm no divām uzņēmējsabiedrībām, kuras pieprasīja konfidencialitāti attiecībā uz savu identitāti (turpmāk „I anonīmā persona” un „II anonīmā persona”), un ar 2010. gada 29. janvāra vēstuli no Virgil Bestea kunga, kurš ir fiziska persona.

(7)

Ar 2010. gada 2. marta vēstuli šīs piezīmes tika nosūtītas Rumānijai. Uz iepriekšminētajiem trešo personu apsvērumiem Rumānija atbildēja ar 2010. gada 8. aprīļa vēstuli.

(8)

Sestā trešā persona — ieguldījumu fondu kontrolakciju sabiedrība Firebird Management LLC (turpmāk „Firebird”), kam attiecīgajā brīdī piederēja 1,328 % Oltchim akciju — ar 2010. gada 27. maija un 2010. gada 8. jūlija vēstulēm iesniedza informāciju un piezīmes. Ar 2010. gada 25. jūnija un 2010. gada 27. jūlija vēstulēm Firebird piezīmes attiecīgi tika nosūtītas Rumānijai.

(9)

PCC — sūdzības iesniedzējs — informāciju par lietu iesniedza ar vēstulēm, kas datētas ar 2010. gada 6. maiju, 2010. gada 18. maiju, 2010. gada 19. maiju, 2010. gada 28. maiju, 2010. gada 13. jūniju, 2010. gada 18. jūniju, 2010. gada 22. jūliju, 2010. gada 6. augustu, 2010. gada 2. septembri, 2010. gada 18. oktobri, 2011. gada 9. aprīli un 2011. gada 14. aprīli. Papildus šai sniegtajai informācijai PCC nosūtīja daudz ar lietu saistītas informācijas, tostarp galvenokārt dažādus avīžrakstus un citu lielākoties publiski pieejamu informāciju.

(10)

Turklāt 2010. gada 21. septembrī, 2011. gada 22. februārī, 2011. gada 28. februārī, 2011. gada 26. jūlijā un 2011. gada 28. oktobrī I anonīmā persona un II anonīmā persona (personas, kuras arī iesniedza piezīmes saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu un kuras pieprasīja konfidencialitāti attiecībā uz savu identitāti) iesniedza turpmāku informāciju.

(11)

Iepriekš (9) un (10) apsvērumā minētās piezīmes, ja tajās bija jauna informācija un apgalvojumi un ja tās attiecās uz pašreizējo procedūru, Komisija Rumānijai nosūtīja ar vēstulēm, kas datētas ar 2010. gada 25. jūniju, 2010. gada 2. augustu, 2010. gada 9. septembri, 2010. gada 22. septembri, 2010. gada 20. oktobri un 2011. gada 23. novembri.

(12)

Rumānija atbildēja uz papildu piezīmēm, kas tika iesniegtas ar vēstulēm, kuras datētas ar 2010. gada 30. jūliju, 2010. gada 2. septembri, 2010. gada 12. oktobri, 2010. gada 26. oktobri, 2010. gada 23. novembri un 2011. gada 7. decembri. Rumānija arī iesniedza papildu informāciju saistībā ar šo lietu ar vēstulēm, kas datētas ar 2011. gada 29. martu, 2011. gada 14. aprīli, 2011. gada 27. jūliju, 2011. gada 9. septembri un 2011. gada 21. septembri.

(13)

Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras uzsākšanu, Briselē notika vairākas sanāksmes, kurās piedalījās Komisijas struktūrvienību un Rumānijas iestāžu pārstāvji (sanāksmes notika 2010. gada 30. jūnijā, 2010. gada 15. jūlijā, 2011. gada 19. maijā un 2011. gada 12. septembrī). Komisijas struktūrvienību pārstāvji vairākas reizes tikās arī ar sūdzības iesniedzēja, PCC, pārstāvjiem.

(14)

Ar 2011. gada 22. jūnija vēstuli Rumānijas iestādes atsauca savu 2009. gada 17. jūlija paziņojumu attiecībā uz valsts garantiju aizdevumam EUR 424 miljonu apmērā. Rumānijas iestādes arī informēja Komisiju par to, ka tās uztur savu paziņojumu attiecībā uz parāda pārvēršanu akciju kapitālā.

(15)

2011. gada 10. augustā Rumānijas valdība apstiprināja memorandu, ar kuru noteica Ekonomikas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vides ministrijas, AVAS (5) un Oltchim pārstāvju pilnvarojumu starp AVAS un Oltchim privāttiesību jomā pieņemt konvenciju, kurā uzņēmējsabiedrība atzītu procentus, kas tika uzkrāti par valsts parādu kopš 2007. gada 1. janvāra.

(16)

Ar 2011. gada 9. septembra vēstuli Rumānijas iestādes paziņoja, ka Oltchim un AVAS gatavojās noslēgt iepriekšminēto konvenciju privāttiesību jomā un ka AVAS varētu akciju kapitālā pārvērst ne tikai parāda pamatsummu, bet arī šādi uzkrātos procentus.

(17)

2011. gada 21. oktobra vēstulē Rumānijas premjerministrs Emil Boc paziņoja par Rumānijas valdības ciešo apņemšanos pilnībā privatizēt Oltchim, tostarp visu akciju daļu, kas valsts iestādēm uzkrājās pēc parāda pārvēršanas. Paziņojumu par privatizāciju bija paredzēts publiskot 2012. gada marta beigās, un privatizācija bija jāpabeidz līdz 2012. gada maija beigām. Jaunais Rumānijas premjerministrs Mihai-Răzvan Ungureanu2012. gada 16. februāra vēstulē atkārtoti apstiprināja šo apņemšanos.

(18)

Ar 2011. gada 12. oktobra un 2011. gada 23. decembra vēstulēm Rumānija iesniedza papildu piezīmes un informāciju.

(19)

17. un 18. apsvērumā minētās vēstules liecina, ka Rumānija mainīja paziņojumu par 1. pasākumu, nosakot, ka pēc tam, kad notikusi pret valsts iestādēm esošo parādsaistību RON 538 miljonu apmērā pārvēršana akciju kapitālā, jāveic visas valstij piederošās Oltchim akciju daļas privatizācija un ka parāda pārvēršana ir jāvērtē, ņemot vērā pēc tam veicamo privatizāciju.

(20)

Oltchim ir liels Rumānijas naftas ķīmijas produktu ražotājs, kurš ražo polivinilhlorīdu, nātrija hidroksīdu, hloru, DOP (dioktilftalātu) un poliētera poliolus. Uzņēmējsabiedrības galvenais produkts ir polivinilhlorīds (pašlaik aptuveni 37,5 % no kopējās produkcijas), un tās ES tirgus daļa 2008. gadā bija 2,1 % (6). Oltchim ir viena no lielākajām naftas ķīmijas produktu uzņēmējsabiedrībām Rumānijā un Eiropas dienvidaustrumos, un tā ražo 40 galveno ķīmisko produktu 78 veidus. Aptuveni 80 % no savas produkcijas uzņēmējsabiedrība eksportē uz Eiropas valstīm un uz ārpus Eiropas esošām valstīm.

(21)

Oltchim ir galvenais darba devējs rūpniecības nozarē Rumānijas Vilčas (Vâlcea) reģionā, kas ir reģions, kurš saņem atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. 2011. gada 15. oktobrī darbaspēku veidoja 3 470 cilvēku (7). Ņemot vērā pašreizējo sarežģīto finanšu stāvokli, uzņēmējsabiedrība 2011. gada decembrī uz laiku atlaida 1 000 darbinieku un 2012. gada janvārī — vēl 993 darbiniekus (8).

(22)

Uzņēmējsabiedrība darbību uzsāka 1966. gadā, tika reorganizēta 1990. gadā un 1997. gadā tika iekļauta Rumānijas fondu biržas sarakstā. Rumānijas valstij (pašlaik ar Ekonomikas ministrijas starpniecību) pieder uzņēmējsabiedrības akciju kontrolpakete 54,8 % apmērā. Galvenais mazākuma akcionārs, kuram pieder akciju daļa 18,31 % apmērā, ir PCC, kas šajā procedūrā ir sūdzības iesniedzējs un kam arī pieder Rokita SA, Oltchim konkurents Polijā. Pārējās uzņēmējsabiedrības akcijas pieder Nachbar Services Ltd (14,02 %), dažādām fiziskām personām (11,04 %) un citām juridiskām personām (1,81 %).

(23)

Lai modernizētu ražošanas līniju, laikposmā no 1992. gada līdz 2008. gadam Oltchim pavisam kopā veica ieguldījumus par aptuveni EUR 371 miljonu, (EUR 118,8 miljoni no šīs summas tika ieguldīti no 2007. gada līdz 2008. gadam). Saistībā ar dažiem no šiem ieguldījumiem Oltchim laikposmā no 1995. gada līdz 2000. gadam noslēdza līgumus par 12 komerciālu aizdevumu sēriju, kopumā aizņemoties aptuveni DEM 171 miljonu un USD 60 miljonus. Aizdevumu nodrošinājums bija valsts garantijas, ko sniedza Finanšu ministrija.

(24)

Tā kā Oltchim nevarēja atmaksāt aizņēmumus, bankas pieprasīja valsts garantijas, sākot ar 1999. gada novembri.

(25)

No 1999. gada līdz 2002. gadam Finanšu ministrija veica maksājumus saskaņā ar pieprasītajām garantijām. Tā piemēroja nozīmīgus procentus un soda naudas par šādi samaksātām summām saskaņā ar valsts garantijām, kas darbojās no 1999. gada līdz 2002. gadam, likmēm svārstoties no 0,15 % līdz 0,3 % dienā, t. i., no 54 % līdz 110 % gadā (9).

(26)

Līdz 2002. gada jūnijam parādsaistības, ko Oltchim saistībā ar valsts garantijām uzkrāja pret Finanšu ministriju, kā arī procenti un piemērotās soda naudas bija sasniegušas RON 303 miljonus (aptuveni EUR 72 miljoni). Minētajā datumā šo summu Finanšu ministrija nodeva AVAS (10) — Rumānijas aģentūrai, kuras pienākums ir atgūt valsts parādu —, un parāds tika konsolidēts USD, lai hiperinflācijas apstākļos saglabātu parāda vērtību, kura pēc konsolidēšanas sasniedza USD 91 miljonu.

(27)

Saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem (GEO 51/1998) AVAS nebija īpaši pilnvarota piemērot procentus un soda naudas valsts parādam, kurš AVAS bija jāatgūst no debitoru uzņēmējsabiedrībām.

(28)

Pirmais mēģinājums privatizēt uzņēmējsabiedrību bija 2001. gadā, kad AVAS vienojās ar Exall Resources un noslēdza ar to līgumu par valstij piederošās uzņēmējsabiedrības akciju daļas pārdošanu. Pārdošanas līgums tika lauzts, jo pircējs nespēja izpildīt pienākumu veikt maksājumu un garantēt tehnoloģiju/vides ieguldījumus uzņēmējsabiedrībā.

(29)

Otrs mēģinājums privatizēt Oltchim bija 2003. gada oktobrī, kad Rumānijas privatizācijas aģentūra APAPS publicēja paziņojumu par valstij piederošās akciju daļas pārdošanu. Iespējamie ieguldītāji tika informēti par to, ka valsts parāds tiks pārvērsts akciju kapitālā, lai palielinātu uzņēmējsabiedrības pievilcību iespējamo ieguldītāju acīs.

(30)

Tomēr, ņemot vērā to, ka iespējamais ieguldītājs (Rompetrol) un mazākuma akcionāri Rumānijas tiesās apstrīdēja 2003. gadā paredzamo parāda pārvēršanu, privatizācijas piedāvājums tika atsaukts 2003. gada novembra sākumā. Neraugoties uz to, 2003. gada novembrī AVAS parāds USD 95 miljonu apmērā (t. i., nodotā summa USD 91 miljona apmērā un turpmākie maksājumi, ko Finanšu ministrija veica garantiju izmantošanas laikā un nodeva AVAS kopš 2002. gada jūnija), kas bija līdzvērtīgs RON 322 miljoniem, tika pārvērsts akciju kapitālā saskaņā ar Oltchim akcionāru pilnsapulces lēmumu (valsts pārstāvjiem bija balsu vairākums). Tādējādi valsts īpašumā esošā Oltchim akciju daļa pieauga no 53,26 % līdz 95,73 %.

(31)

2005. gada novembrī tirdzniecības tiesa, kas atrodas Vilčā, atcēla Oltchim akcionāru pilnsapulces lēmumu par parāda pārvēršanu, savu nolēmumu pamatojot ar to, ka parāda pārvēršana tika veikta, neatļaujot mazākuma akcionāriem piedalīties kapitāla palielināšanā.

(32)

2006. gada jūnijā Rumānijas valdība pieņēma ārkārtas rīkojumu (11), ar kuru pilnvaroja valsts pārstāvjus Oltchim akcionāru pilnsapulcē balsot tā, lai netiktu apstrīdēts tiesas nolēmums, ar kuru tika atcelta parāda pirmā pārvēršana, un veikt darbības, kas nepieciešamas, lai atceltu parāda pārvēršanu. Tiesas nolēmums, ar kuru tika atcelta parāda pārvēršana, stājās spēkā 2006. gada augustā. Akciju kapitāla faktiskais samazinājums notika 2007. gada novembrī. Parādu, ko radīja parāda pārvēršanas atcelšana, no jauna iegrāmatoja vēsturiskajā vērtībā — USD 95 miljoni —, kas ir vienāda ar RON 317 miljoniem.

(33)

Pēc parāda pirmās nodošanas AVAS, kas notika 2002. gada jūnijā, laikposmā no 2002. gada jūnija līdz 2006. gada decembrim Finanšu ministrija veikt maksājumus saistībā ar valsts garantijām, kuru darbība sākās 1999. gada novembrī. Laikposmā no 2003. gada līdz 2006. gadam, kad vēl spēkā bija 2003. gadā notikusī parāda pārvēršana, kopējā to papildu maksājumu summa, kurus Finanšu ministrija veica saistībā ar darbību uzsākušām garantijām, sasniedza RON 191 miljonu. Īstenojot konvenciju, kas 2002. gada jūnijā tika noslēgta starp Finanšu ministriju un AVAS attiecībā uz valsts parāda nodošanu, Finanšu ministrija nodeva AVAS arī visus šos debitoru parādus, pēc faktiskajiem saistībā ar garantijām veicamajiem maksājumiem veicot secīgas iemaksas. AVAS šos debitoru parādus arī konsolidēja USD, un to summa 2006. gadā sasniedza USD 60 miljonus.

(34)

Tādējādi 2007. gada 1. janvārī, dienā, kad Rumānija pievienojās ES, Oltchim kopējās parādsaistības pret AVAS sasniedza USD 60 miljonus (12).

(35)

Kopš 2007. gada 1. janvāraOltchim veica visus maksājumus saistībā ar ārējiem aizņēmumiem. Finanšu ministrija vairs neveica nekādus papildu maksājumus saskaņā ar valsts garantijām.

(36)

2007. gada novembrī Oltchim pārskatos tika uzrādīta parāda pārvēršanas atcelšanas summa — USD 95 miljoni —, un tā tika pieskaitīta USD 60 miljoniem, kas bija saistīti ar turpmākiem maksājumiem, un tā rezultātā valsts parāda kopējā summa bija USD 155 miljoni (RON 508 miljoni). Šis valsts parāds USD 155 miljonu apmērā Oltchim pārskatos ir uzrādīts RON (t. i., RON 508 miljoni). Šis USD izteiktais parāds kopš tā laika Oltchim pārskatos tiek uzrādīts RON, un summa Rumānijas valūtā saglabājās nemainīga, jo katrā jaunā pārskata sniegšanas periodā uzņēmējsabiedrība bilancē ziņoja vēsturisko RON vērtību (13), kura vienmēr bija augstāka nekā vēlāk piemērotā vērtība, jo laika gaitā RON vērtība pret USD pieauga.

(37)

Izņēmuma veidā atkāpjoties no vispārējā noteikuma, ko paredz GEO 51/1998 (sk. (27) apsvērumu), un pamatojoties uz valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 45/2006 2. punkta 2. apakšpunktu (turpmāk „GEO 45/2006”), AVAS, izmantojot USD noguldījumiem noteikto viena gada LIBOR (14), 2007. gadā Oltchim debitoru parādiem, kurus Finanšu ministrija nodeva AVAS un uz kuriem attiecās 2003. gadā veiktā parāda pārvēršana, piemēroja procentu maksājumus RON 29,9 miljonu apmērā par laikposmu no 2003. gada līdz 2006. gadam.

(38)

Tāpēc, sākot ar 2007. gada novembri, kopējā summa, ko Oltchim bija parādā AVAS, sasniedza RON 538 miljonus, t. sk. USD 155 miljoni (RON 508 miljoni) un RON 29 miljoni. Turpmāk šajā lēmumā tiks minēts parāds RON, jo paziņotā parāda pārvēršana arī ir izteikta RON.

(39)

2007. gada janvārī Rumānijas parlaments saskaņā ar Likumu Nr. 30/2007 apstiprināja GEO 45/2006, ar kuru AVAS tika pilnvarota atcelt parāda pirmo pārvēršanu un īstenot parāda otro pārvēršanu, šajā reizē ņemot vērā arī mazākuma akcionāru prioritārās tiesības.

(40)

Tomēr pret šo otro mēģinājumu pārvērst parādu akciju kapitālā iebilda jaunais lielākais mazākuma akcionārs PCC, kurš atteicās piedalīties darījumā.

(41)

PCC par EUR 7,5 miljoniem iegādājās Oltchim akciju daļu 1,2 % apmērā 2007. gada maijā, t. i., pēc datuma, kad stājās spēkā valsts tiesas nolēmums, ar kuru atcēla parāda pirmo pārvēršanu, jo ne Oltchim, ne Rumānijas iestādes šo nolēmumu nepārsūdzēja. Kad parāda pārvēršanas atcelšana tika veikta uzņēmējsabiedrības pārskatos, PCC īpašumā esošā akciju daļa mainījās no 1,2 % uz 12 % (15).

(42)

2008. gada aprīlī PCC iesniedza Komisijai sūdzību, kurā apgalvoja, ka parāda pārvēršana ietvēra nesaderīgu valsts atbalstu (sk.2 apsvērumu).

(43)

Lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. panta 3. punktam, Rumānijas iestādes nolēma nodrošināt, lai pirms parāda otrās pārvēršanas Komisija būtu veikusi pārbaudes, un paziņoja par pasākumu.

(44)

Rumānijas iestādes apgalvo, ka pēc tam, kad 2006. gadā tika atcelta 2003. gadā veiktā parāda pārvēršana, tās 2006. un 2008. gadā atkal mēģināja privatizēt šo uzņēmējsabiedrību ar parādu. Saskaņā ar Rumānijas iestāžu apgalvoto neviens ieguldītājs nebija ieinteresēts veikt pirkumu ar šādiem noteikumiem.

(45)

Turklāt saskaņā ar Rumānijas iestāžu apgalvoto kopš 2008. gada uzņēmējsabiedrībai ir bijušas šādas problēmas: i) galvenā piegādātāja Arpechim veiktās svarīgāko izejmateriālu piegādes pārtraukšana; ii) negatīvā ietekme uz uzņēmējsabiedrības neto aktīviem, kuru radīja 2003. gadā veiktās parāda pārvēršanas atcelšana un nozīmīgā parāda atjaunošana 2007. gada novembrī; iii) uzņēmējsabiedrības zemā kapitalizācija, ko radīja arī parāda pārvēršanas atcelšana; un visbeidzot iv) globālās finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme.

(46)

2008. finanšu gadā Oltchim zaudējumi no saimnieciskās darbības bija RON 71 miljons (EUR 17 miljoni), neto zaudējumi — RON 226 miljoni (EUR 54 miljoni) un uzkrātie zaudējumi — RON 1,367 miljardi (EUR 325 miljoni). Pēc tam, kad 2008. gada novembrī tika slēgts galvenais etilēna piegādātājs Arpechim, uzņēmējsabiedrība darbojās ar 45 % jaudu un aptuveni viena trešdaļa no personāla tika uz laiku atlaista.

(47)

2008. gada beigās tās Oltchim akcijas, kuras līdz tam laikam bija AVAS īpašumā, tika nodotas Ekonomikas ministrijai.

(48)

2009. gada decembrī Oltchim iegādājās sava kādreizējā piegādātāja Arpechim aktīvus (etilēna iekārtu) par EUR [0]–[10] (*1) un samaksāja par tā krājumiem EUR [10]–[20] miljonus. Saskaņā ar Rumānijas iestāžu apgalvojumiem iegāde tika finansēta no klientu avansa maksājumiem. Arpechim darbību atsāka 2011. gada maijā.

(49)

2009. gada 31. decembrīOltchim 2009. gada finanšu pārskati parādīja, ka zaudējumi no saimnieciskās darbības bija EUR 26 miljoni (RON 109 miljoni), neto zaudējumi —EUR 52,4 miljoni (RON 220 miljoni), uzkrātie zaudējumi — EUR 377 miljoni (RON 1,584 miljardi) un negatīvais pašu kapitāls — EUR 112 miljoni (RON 469 miljoni).

(50)

2010. gada 31. decembrīOltchim finanšu pārskati parādīja, ka peļņa no saimnieciskās bija EUR 56 miljoni, neto peļņa — EUR 32 miljoni (RON 220 miljoni) un uzkrātie zaudējumi — EUR 383 miljoni. Darbības un neto rezultāts bija pozitīvs tāpēc, ka Arpechim aktīvi, kas tika iegādāti par EUR [0]–[10], tika pārvērtēti EUR [80]–[100] miljonu vērtībā, un starpība tika iegrāmatota kā guvums no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā.

(51)

2011. gada 30. jūnijāOltchim sešu mēnešu finanšu pārskats (16) parādīja, ka zaudējumi no saimnieciskās darbības bija EUR 7,4 miljoni un neto zaudējumi — EUR 17,4 miljoni, uzkrātie zaudējumi — EUR 401 miljons un negatīvais pašu kapitāls — EUR 358 miljoni (neņemot vērā parādsaistības pret AVAS).

(52)

2009. gada 15. septembrī Komisija uzsāka oficiālo izmeklēšanu saistībā ar diviem Oltchim paredzētajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem Rumānija paziņoja 2009. gada jūlijā:

(53)

Komisija apšaubīja, vai paziņotā atbalsta pakete nepiešķīra uzņēmējsabiedrībai nepamatotas priekšrocības un neveidoja valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē pretēji Rumānijas apgalvojumiem.

(54)

Turklāt lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka iespējamais turpmākais valsts atbalsts ir tas, ka kopš 2007. gada 1. janvāra valsts nebija piemērojusi procentus un/vai soda naudas saistībā ar neatmaksāto valsts parādu (identificēts kā 3. pasākums).

(55)

Visbeidzot, Komisija apšaubīja, ka pasākumi var tikt atzīti par saderīgiem ar LESD saskaņā ar attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem, ja tiktu konstatēts, ka tie ietver valsts atbalstu.

(56)

Atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, Rumānijas iestādes turpināja apgalvot, ka neviens no trim pasākumiem nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo Rumānijas valsts rīcība bija saderīga ar tirgus principiem.

(57)

Jo īpaši Rumānija uzstāja, ka paziņotie pasākumi (parāda pārvēršana un akcionāru garantija) būtu nodrošinājuši, ka Oltchim atkal kļūst rentabla, atrisinot zemās kapitalizācijas problēmu un sniedzot līdzekļus, kas nepieciešami izaugsmes stratēģijai. Turklāt Rumānija uzsvēra, ka Komisijai jāņem vērā valsts duālā loma, esot Oltchim akcionāram un kreditoram.

(58)

Visbeidzot, Rumānija atkārtoti apgalvoja, ka 3. pasākums nav valsts atbalsts, jo valsts rīcība, neveicot iepriekšējā parāda piedziņu, bija cieši saistīta ar plānoto parāda pārvēršanu, un ka attiecībā uz šo parādu Rumānijas iestādes konsekventi rīkojās atbilstīgi tam, kā tirgus dalībnieks būtu rīkojies līdzīgā situācijā.

(59)

Savās 2010. gada 26. janvāra piezīmēs saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu Vestolit izteica bažas par valsts atbalsta paketi, par kuru Rumānija paziņoja 2009. jūlijā. Vestolit sevi uzskata par Oltchim konkurenti, jo abas uzņēmējsabiedrības darbojas polivinilhlorīda ražošanā. Saskaņā ar Vestolit apgalvojumiem neviens privātais ieguldītājs nebūtu atbalstījis ieguldījumu programmu, kas pielāgota tikai novecojušas Arpechim etilēna iekārtas iegādei un remontam.

(60)

Savā 2010. gada 21. janvāra vēstulē Ineos apgalvoja, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta lēmumā par procedūras uzsākšanu, Oltchim, šķiet, ir grūtībās nonācis uzņēmums, un tāpēc ir maz ticami, ka Oltchim paredzētos atbalsta pasākumus, ko veica Rumānijas valsts, būtu veicis privātais ieguldītājs. Ineos arī pievērsa uzmanību tam, ka Eiropas polivinilhlorīda tirgum ir raksturīga nozīmīga pārslodze, un tāpēc jebkurš iespējams atbalsts vienam no tirgus dalībniekam var būt ar lielu kropļojošu ietekmi.

(61)

Piezīmes, ko 2010. gada 28. maijā iesniedza Firebird, satura ziņā ir līdzīgas iepriekšminēto ieinteresēto personu piezīmēm.

(62)

Cits Oltchim konkurents, I anonīmā persona, savā 2010. gada 28. janvāra vēstulē arī izteica piezīmes, kas līdzīgas Vestolit un Ineos piezīmēm. Tā arī uzsver, ka atbalsts darbības veikšanai nevar būt saderīgs ar LESD un ka Oltchim gadījumā saderībai, šķiet, nav cita pamata.

(63)

II anonīmā persona savā 2010. gada 27. janvāra vēstulē apgalvoja, ka visi atbalsta pasākumi, kas konstatēti lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir nesaderīgs atbalsts. II anonīmā persona arī atkārtoti apgalvoja, ka:

(64)

Vēlāk procedūras gaitā PCC pievērsa Komisijas uzmanību tam, ka 2010. gada jūnijā Rumānijas vides aizsardzības aģentūra piemēroja Oltchim vides soda naudu EUR 14,34 miljonu apmērā par kavētu 2009. gada CO2 sertifikātu iesniegšanu (18). Saskaņā ar PCC viedokli iespējamā soda naudas neiekasēšana bija turpmāks valsts atbalsts uzņēmējsabiedrībai. Firebird2010. gada 8. jūlija vēstulē arī pievērsta uzmanība vides soda naudu problēmai.

(65)

2010. gada oktobrī un 2011. gada oktobrī PCC arī informēja Komisiju par to, ka valsts īpašumā esošajam elektrības piegādātājam SC Electrica SA (turpmāk „Electrica”) un citiem valsts īpašumā esošajiem kreditoriem (Salrom Exploatarea Minieră Rm. Vâlcea, sāls šķīduma un kaļķakmens piegādātājam, un SC CET Govora SA, rūpnieciskā tvaika piegādātājam) ir būtiskas pārstrukturētas prasības pret Oltchim.

(66)

2010. gada 8. aprīļa atbildē saistībā ar ieinteresēto personu apsvērumiem Rumānija kopumā atsaucas uz paziņojumu un savām iepriekšējām piezīmēm, kas tika iesniegtas, atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(67)

Jo īpaši Rumānija apgalvoja, ka pretēji tam, ko apgalvo viena trešā persona, Arpechim naftas ķīmijas aktīvu iegāde un remonts ietver visu nepieciešamo pārstrukturēšanu un ka tas ir būtiski uzņēmējsabiedrības ilgtermiņa dzīvotspējai, un ka ir gaidāms, ka integrētas Oltchim-Arpechim naftas ķīmijas vienības platformas darbība dos peļņu.

(68)

Rumānija arī atkārto savus apgalvojumus, ka darbības, kas tika veiktas, lai iekasētu pret Oltchim esošos debitoru parādus, nesniedza Oltchim nekādas priekšrocības. Visbeidzot, Rumānija arī uzstāja, ka tai bija nodoms privatizēt Oltchim.

(69)

Saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (19), dalībvalsts var atsaukt paziņojumu pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, to darot savlaicīgi, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par to, vai paziņotajam pasākumam ir atbalsta iezīmes. Šādā gadījumā Komisija procedūru izbeidz ar lēmumu, ka jautājums ir strīdīgs.

(70)

Rumānijas iestādes ir atsaukušas paziņojumu attiecībā uz valsts garantiju (nodrošina 80 % no EUR 424 miljonu liela aizdevuma). Tādējādi attiecībā uz 2. pasākumu Komisijas izmeklēšana ir kļuvusi strīdīga.

(71)

2011. gada februārī tika pieprasīta ES/Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk „SVF”) kopēja finansiālā palīdzība piesardzības pasākumu veidā, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmes atjaunināšanu Rumānijā, akcentējot strukturālās reformas un vienlaikus uzlabojot fiskālo ilgtspējību un nostiprinot finanšu stabilitāti. 2011. gada maijā Padome pieņēma lēmumu (20) piešķirt Rumānijai vidēja termiņa finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā par kopējo summu līdz EUR 1,4 miljardiem. 2011. gada martā SVF apstiprināja Rumānijai jaunu rezerves vienošanos piesardzības pasākumu veidā (21). Saskaņā ar šo vienošanos SVF nodod Rumānijas rīcībā uz nākamajiem diviem gadiem finansiālo palīdzību SDR 3 090,6 miljonu (EUR 3,5 miljardu) apmērā. Finansējums ir atkarīgs no tā, vai Rumānija izpilda virkni to mērķu saistībā ar budžeta deficīta samazināšanu, kuri noteikti Rumānijas iestāžu nodomu protokolā un iekļauti Tehniskajā saprašanās memorandā (turpmāk „TSM”). TSM mērķi, cita starpā, ietver kavēto maksājumu un valstij piederošo uzņēmumu zaudējumu samazināšanu. Nodomu protokolā un 2011. gada 2. decembra TSM (22) Rumānija apņēmās līdz 2012. gada aprīļa beigām izsludināt Oltchim privatizācijas piedāvājumu.

(72)

Tas sekoja vairākiem publiskiem paziņojumiem, ko 2011. gada laikā izteica Rumānijas iestādes, deklarējot Rumānijas valdības nodomu privatizēt Oltchim.

(73)

Rumānija savu apņemšanos privatizēt Oltchim paziņoja arī Komisijai. 2011. gada 21. oktobra vēstulē, kura bija adresēta priekšsēdētāja vietniekam Joaquín Almunia, Rumānijas premjerministrs Emil Boc paziņoja, ka Rumānija ir apņēmusies līdz 2012. gada maijam pilnībā privatizēt Oltchim (tostarp akciju daļu, uz kuru tika attiecināta parāda pārvēršana). Pēc tam, kad 2012. gada 9. februārī Rumānijā tika ievēlēta jaunā valdība, jaunais premjerministrs Mihai Razvan Ungureanu2012. gada 16. februāra vēstulē atkārtoti apstiprināja šo apņemšanos.

(74)

Ievērojot budžeta ierobežojumus, Rumānija vairs neplāno savā īpašumā paturēt Oltchim un finansēt nepieciešamos ieguldījumus no valsts garantijas, bet cenšas pārdot savu Oltchim akciju daļu.

(75)

2011. gada 9. septembra vēstulē Rumānijas iestādes informēja Komisiju par savu nodomu piemērot procentus AVAS nesamaksātajam parādam RON 538 miljonu apmērā, sākot ar 2007. gada 1. janvāri. Rumānija arī paskaidroja, ka tas notiks saskaņā ar parāda konvencijas līgumu, kurš noslēgts starp AVAS un Oltchim un kurš paredz, ka uzņēmējsabiedrība piekristu procentu maksājumiem. Tajā pašā vēstulē Rumānijas iestādes norādīja, ka šādi uzkrātie procenti kopā ar galveno valsts parādu arī ir jāpārvērš akciju kapitālā, kā paziņots saskaņā ar 1. pasākumu.

(76)

Ar 2011. gada 23. decembra vēstuli Rumānijas iestādes iesniedza 2011. gada 22. decembrī privāttiesību jomā starp AVAS un Oltchim noslēgtā tā līguma kopiju, saskaņā ar līgumu uzņēmējsabiedrība atzina procentus, kuri tika uzkrāti par valsts parādu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un kuru kopējā summa sasniedza RON 511 miljonus. Rumānijas iestādes paskaidroja, ka procenti tika aprēķināti gan pamatsummai, gan procentu maksājumiem, par attiecīgo periodu standarta procentu likmi izmantojot augstāko procentu likmi, kādu komercbankas piemēroja aizdevumiem, kas piešķirti uzņēmējsabiedrībai kopš 2007. gada 1. janvāra, un izmantojot atbilstīgo Komisijas atsauces likmi un diskonta likmes. Šīs pieejas rezultātā AVAS parādam tika piemērotas šādas procentu likmes un par to tika uzkrāti šādi procenti:

1.   tabula

AVAS piemēroto procentu sadalījums laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam

(77)

Tajā pašā vēstulē Rumānijas iestādes arī apgalvoja, ka sagatavošanās AVAS parāda RON 538 miljonu apmērā un par parādu uzkrāto procentu pārvēršanai bija jāuzsāk, lai ievērotu ierosinātos privatizācijas termiņus.

(78)

Kā paskaidrots iepriekš, Rumānijas iestādes atsauca 2. pasākumu (sk. arī VII virs). Pēc tam, kad tika atsaukts paziņojums par valsts garantiju, Rumānijas iestādes apgalvoja, ka pašreizējais 1. pasākums, t. i., AVAS parāda RON 538 apmērā un laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim par parādu uzkrāto procentu RON 511 miljonu apmērā pārvēršanai akciju kapitālā, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Rumānija apgalvoja, ka pasākums būtu paredzējis ievērot tirgus apstākļus un ka tas Oltchim nenodrošina priekšrocības. Precīzāk, Rumānijas iestādes apgalvoja, ka kreditoram AVAS izdevīgāk ir visu parādu pārvērst akciju kapitālā un visu tam piederošo uzņēmējsabiedrības akciju daļu pārdot īsā termiņā, nevis piedzīt parādu, jo tās uzņēmējsabiedrības akciju daļas tirgus vērtība, kura parāda pārvēršanas rezultātā pieder AVAS, ir lielāka nekā summa, ko AVAS iegūtu no uzņēmējsabiedrības likvidācijas.

(79)

Rumānija iesniedza konsultatīvo ziņojumu, ko sagatavoja Raiffeisen Capital & Investment SA (turpmāk „konsultatīvais ziņojums”), lai parādītu, ka valsts labākā stratēģija peļņas palielināšanai bija veikt parāda pārvēršanu akciju kapitālā, pēc tās īsā termiņā pārdodot apvienotas akciju daļas.

(80)

Konsultatīvajā ziņojumā ir pārbaudīta, no vienas puses, AVAS prasības vērtība likvidācijas scenārija gadījumā un, no otras puses, tās vērtība parāda pārvēršanas un privatizācijas scenārija gadījumā.

(81)

Likviditātes novērtējums ir balstīts uz diviem likviditātes ziņojumiem (iepriekšējais Raiffeisen likvidācijas ziņojums, kas datēts ar 2011. gada februāri, un neatkarīgā konsultanta Romcontrol SA Bucharest likvidācijas ziņojums, kas datēts ar 2011. gada martu). Rezultāts, kādu valsts iegūs parāda pārvēršanas un privatizācijas scenārija gadījumā, tika novērtēts, izmantojot uzņēmuma vērtības metodi, kura ir viena no pamatmetodēm, ko lieto uzņēmējdarbības novērtēšanā. (Sīks izmantoto metodoloģiju apraksts un novērtējuma rezultāts ir atrodams šā dokumenta IX.3.3. iedaļā.)

(82)

Ziņojumā secināts, ka kopējā parāda pārvēršana akciju kapitālā ļaus raitāk un ātrāk veikt uzņēmējsabiedrības privatizācijas procesu un ka AVAS šā risinājuma finanšu rezultāts ir pārāks nekā likvidācija.

(83)

Lai pārliecinātos, vai aplūkojamie pasākumi ir valsts atbalsts, Komisijai ir jānovērtē, vai tie atbilst LESD 107. panta 1. punkta kumulatīvajiem nosacījumiem. Šis nosacījums paredz, ka „ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(84)

Komisija norāda, ka, ņemot vērā to, ka tika atsaukts paziņojums par 2. pasākumu (sk. VII virs), šis novērtējums attiecas tikai uz 1. un 3. pasākumu. 1. pasākums ir mainīts, jo Rumānija parāda pārvēršanu akciju kapitālā ir sasaistījusi ar Oltchim privatizāciju. Tāpēc šā pasākuma novērtējums tiek veikts, pamatoties uz pieņēmumu, ka tā akciju daļa, kas piederēs AVAS pēc parāda pārvēršanas, tiks nekavējoties pārdota privātam ieguldītājam godīgā, atklātā un pārredzamā pārdošanas procesā, kura mērķis ir iegūt AVAS maksimālo peļņu.

(85)

Turklāt Komisija uzskata, ka jautājums par to, vai kreditors AVAS ar savu rīcību saistībā ar parādu laikā pēc 2007. gada 1. janvāra sniedza Oltchim nepamatotas priekšrocības, ir jāvērtē kontekstā ar GEO 51/1998 (sk. (27) apsvērumu), ar Likumu Nr. 30/2007, ar ko pilnvaro AVAS atkārtoti veikt parāda pārvēršanu, ar paziņojumu Komisijai par parāda pārvēršanu, kas lēmumā par procedūras uzsākšanu ir norādīta kā 1. pasākums, un ar 1. pasākuma pārveidi sakarā ar Komisijas izteiktajām šaubām un ES/SVF palīdzības radītajiem ierobežojumiem.

(86)

Turklāt Komisija norāda, ka nodoms līdz 2012. gada maija beigām pilnībā privatizēt uzņēmējsabiedrību, par kuru Rumānijas iestādes paziņoja 2011. gada 21. oktobra vēstulē un kurš atkārtoti apstiprināts premjerministra Ungureanu2012. gada 16. februāra vēstulē, ir uzskatāms par 1. pasākuma būtisku daļu.

(87)

Ņemot vērā vides soda naudu, no vienas puses, un uzņēmējsabiedrības parādsaistības pret Electrica SA, Salrom Exploatarea Minieră Rm. Vâlcea un SC CET Govora SA, kurām pienācis maksāšanas termiņš, no otras puses, Komisija norāda, ka uz iespējamiem pasākumiem neattiecas lēmums par procedūras uzsākšanu. Tāpēc uz tiem nevar attecināt šo lēmumu. Komisija laikus informēs sūdzības iesniedzēju par turpmāko darbību saistībā ar apgalvojumiem, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. pantu.

(88)

Kā iepriekš norādīts V iedaļā, II anonīmā persona apgalvoja, ka dažas no valsts garantijām, kas bija piešķirtas Oltchim laikposmā no 1995. gada līdz 2000. gadam, bija spēkā vēl pēc Rumānijas pievienošanās ES, t. i., līdz 2009. gada 31. oktobrim, un tāpēc, sākot ar pievienošanās dienu, tās būtu jāuzskata par jaunu atbalstu. Komisijai tāpēc jānovērtē šā apgalvojuma pamatotība un tā iespējamā ietekme uz paziņotā pasākuma novērtējumu.

(89)

Saskaņā ar vispārēju noteikumu LESD 107. panta 1. punktu piemēro tikai no pievienošanās dienas un turpmāk. Izņēmums šim vispārējam noteikumam ir pasākumi, kurus sāka īstenot pirms pievienošanās dienas un kurus turpina īstenot arī pēc pievienošanās dienas. Saskaņā ar 2005. gada pievienošanās līgumu starp Rumāniju un ES (23) Rumānijā pirms pievienošanās dienas uzsāktie pasākumi, kurus turpina īstenot arī pēc pievienošanās dienas (2007. gada 1. janvāra), kuri var būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un kuri nav pastāvošais atbalsts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 (24), ir jāuzskata par iespējamu jaunu atbalstu, sākot no pievienošanās dienas, lai piemērotu LESD 108. panta 3. punktu.

(90)

Bulgārijas un Rumānijas 2005. gada pievienošanās līguma (25) V pielikuma 2.1. punkta otrajā rindkopā, pamatojoties uz šā paša līguma 22. pantu, paredzēts, ka, piemērojot EK līguma 88. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

(91)

Iepriekšminētais noteikums tādējādi aptver pasākumus, kuru īstenošana uzsākta pirms pievienošanās dienas (2007. gada 1. janvāra) un tiek turpināta pēc minētās dienas. Termins „īstenošana/piemērošana pēc pievienošanās dienas” ir definēts vairākos Komisijas lēmumos (26), un tas aptver shēmas un atsevišķus pasākumus, kuri nav ierobežoti laikā vai attiecībā uz kuriem nav skaidri noteiktas precīzas valsts saistības, citiem vārdiem sakot, tas aptver gadījumus, kuros pievienošanās dienā joprojām precīzi nav zināmi valsts riska darījumi. Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, ir jānoskaidro, vai Oltchim piešķirtās valsts garantijas laikposmā no 1995. gada līdz 2000. gadam bija „īstenojamas/piemērojamas pēc pievienošanās dienas” tajā nozīmē, kas definēta iepriekšminētajā tiesu praksē. Tāpēc ir jāpārbauda, vai pastāvēja situācija, kurā valsts garantijas nebija ierobežotas laikā vai valsts riska darījumi pirms pievienošanās dienas nebija precīzi zināmi.

(92)

Pēc attiecīgo piešķirto valsts garantiju noteikumu un nosacījumu noskaidrošanas Komisija norāda, ka tās bija atdalīti un atsevišķi vienreizēji pasākumi, ar kuriem valsts atbalstīja uzņēmējsabiedrību, lai tā saņemtu noteiktus aizdevumus noteiktā apjomā un uz noteiktu termiņu. Garantiju termiņš tika noteikts, tās piešķirot, jo garantijām noteiktais derīguma termiņš bija līdz to pamatā esošā aizdevuma termiņa beigām, kurš aizdevumā bija precīzi noteikts. Šis derīguma termiņš pēc tam netika mainīts. Tāpēc pievienošanās brīdī garantiju derīguma termiņš tiešām bija ierobežots laikā un bija noteikts pirms pievienošanās dienas, t. i., dienā, kad tika noslēgts aizdevuma līgums. Tāpēc Komisijai jāņem vērā, ka pirmā situācija, kurā pasākums tiktu klasificēts kā jauns atbalsts, sākot no pievienošanās dienas un turpmāk, t. i., situācija, kad pievienošanās brīdī nav noteikts pasākuma ierobežojums laikā, šajā gadījumā nav spēkā.

(93)

Otrkārt, valsts maksimālās saistības tika noteiktas garantiju piešķiršanas brīdī, jo garantijas sedz tikai konkrētu aizdevumu, saistībā ar kuru tās ir piešķirtas. Tāpēc jāsecina, ka arī otrais „īstenošanas/piemērošanas pēc pievienošanās dienas” gadījums, t. i., nezināmi valsts riska darījumi, sākot ar pievienošanās dienu un turpmāk, nav spēkā.

(94)

Papildus Komisija arī norāda, ka valsts garantijas sāka darboties pirms pievienošanās dienas. No dienas, kad sāka darboties garantijas, valsts kļuva atbildīga par to aizdevumu atlikuma atmaksu, kuri tika saņemti ar šo garantiju atbalstu, un tiešām uzņēmās uzņēmējsabiedrības pienākumu atmaksāt attiecīgos aizdevumus, tādējādi kļūstot par Oltchim kreditoru to summu apmērā, kuras tika samaksātas saskaņā ar garantijām. Kā norādīts II.2. iedaļā, maksājumi, kas tika veikti saskaņā ar spēkā esošām garantijām, ilga līdz 2006. gadam. No pievienošanās dienas un turpmāk netika veikti tālāki maksājumi saskaņā ar garantijām, jo Oltchim spēja apkalpot aizņēmumu summas atlikušo daļu.

(95)

Tāpēc jāsecina, ka valsts garantijas, kas Oltchim tika piešķirtas laikposmā no 1995. gada līdz 2000. gadam, nav klasificējamas kā jauns atbalsts Bulgārijas un Rumānijas 2005. gada pievienošanās līguma V pielikuma 2.1. punkta otrās rindkopas izpratnē.

(96)

Rumānija apgalvo, ka paziņotais pasākums, kuru veido valsts parāda RON 1 049 miljonu apmērā pārvēršana akciju kapitālā, kas tiek veikta, lai drīz pēc tam pārdotu kopējo valstij piederošo akciju daļu (līdz 2012. gada maija beigām), nesniedz uzņēmējsabiedrībai nepamatotas priekšrocības, jo jebkurš privātais kreditors, nonākot līdzīgā situācijā kā valsts kreditors AVAS, būtu izvēlējies šādu parāda atgūšanas metodi, nevis uzņēmējsabiedrības likvidāciju, kas valsts kreditoram ir finansiāli mazāk izdevīga.

(97)

Lai noskaidrotu, vai paziņotais pasākums sniedz Oltchim nepamatotas priekšrocības, Komisijai vajadzētu novērtēt, vai valsts kreditors AVAS veica valsts parāda atgūšanu ar tādu pašu uzcītību kā privātais kreditors, kurš cenšas maksimāli atgūt aizdotos līdzekļus (27). Šajā pieejā ņem vērā to, ka līdz ar valsts parāda nodošanu AVAS parāda atgūšanu veic iestāde, kam ar uzņēmējsabiedrību nav citu attiecību kā tikai kreditora attiecības ar savu debitoru. Novērtējumā netiek atstāts neievērots fakts, ka Ekonomikas ministrija ir Oltchim akcionārs no valsts puses, bet arī ņem vērā, ka valsts akcionārs nav veicis darbību saistībā ar valsts parāda atgūšanu, kas ir uzdota kreditoram AVAS. Tomēr Komisija norāda, ka jānovērtē arī parāda pārvēršanas un tai sekojošās privatizācijas ietekme uz pašreizējo akcionāru, Ekonomikas ministriju, lai secinātu, vai piedāvātā parāda pārvēršana un tai sekojošā privatizācija valstij ir labāks finanšu risinājums nekā uzņēmējsabiedrības pilnīga likvidācija.

(98)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija uzskatīja, ka valsts atbalsta papildu elementu var radīt tas, ka valsts pēc Rumānijas pievienošanās ES nav piemērojusi nekādus procentus un/vai novēlota maksājuma soda naudas saistībā ar Oltchim valsts parāda samaksas kavējumiem. Šo valsts parādu radīja valsts garantiju darbība (sk. 23.–27. apsvērumu un valsts garantiju novērtējumu 88.–95. apsvērumā). Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica viedokli, ka tas, ka netika uzkrāti procenti vai piedzīts valsts parāds, sniedza Oltchim priekšrocības, jo uzņēmējsabiedrība varēja bez maksas izmantot kapitālu.

(99)

Lai novērtētu, vai Rumānija saistībā ar nesamaksāto parādu, ko radīja valsts garantiju darbība, rīkojās kā privātais kreditors, ir nepieciešams novērtēt Rumānijas valsts rīcību laikposmā no 2007. gada līdz šim brīdim, pamatojoties uz informāciju, kas Rumānijas iestādēm pieejama attiecīgajā laikā.

(100)

Komisija, pirmkārt, norāda, ka procentu un soda naudu nepiemērošanu no 2007. gada līdz brīdim, kad tika mainīts paziņojums par 1. pasākumu, nosaka GEO 51/1998 (sk. (27) apsvērumu). Tas jāvērtē arī saskaņā ar Likumu Nr. 30/2007, ar ko pilnvaro AVAS atkārtoti veikt parāda pārvēršanu. Tajā laikā Rumānijas iestādes apsvēra Oltchim darbības turpināšanu un plānoja turpmākos ieguldījumus, nevis uzņēmējsabiedrības likvidāciju.

(101)

Tāpēc Komisijai vispirms ir nepieciešams pārliecināties, vai Rumānija, pieņemot lēmumu 2007. gadā veikt parāda pārvēršanu akciju kapitālā, nevis parāda piedzīšanu un/vai uzņēmējsabiedrības likvidāciju, rīkojās kā privātais kreditors. Saistībā ar šo Komisija norāda, ka Rumānija bija izvēlējusies stratēģiju pārvērst parādu akciju kapitālā, lai turpinātu Oltchim darbību kopš pirmā (neveiksmi cietušā) mēģinājuma veikt šādu pārvēršanu 2003. gadā. Šajā ziņā Rumānijas iestāžu rīcība bija saderīga ar iepriekšējo rīcību. Tirgus reakcija uz iepriekšējiem privatizācijas mēģinājumiem, kā arī mazākuma akcionāru tiesvedība parādīja, ka tirgus ticēja Oltchim uzņēmējdarbības dzīvotspējai.

(102)

Turklāt Komisija norāda, ka Rumānijas rīcībā bija arī Oltchim darbības plāns (28), kas liecināja, ka uzņēmējsabiedrība bija dzīvotspējīga.

(103)

Saistībā ar šiem elementiem Komisija uzskata, ka Rumānijai, esot kreditora lomā, nebija nesaprātīgi nolemt veikt parāda pārvēršanu akciju kapitālā un pieņemt likumu, kas neparedzēja procentu un soda naudu piemērošanu saistībā ar nesamaksāto parādu, jo šo parādu jebkurā gadījumā bija paredzēts pārvērst akciju kapitālā.

(104)

Šī analīze nav pretrunā ar faktu, ka Rumānija pirms parāda pārvēršanas akciju kapitālā centās panākt valsts atbalsta noskaidrošanu. Tiešām, šādi rīkojoties, Rumānija tikai pildīja savus pienākumus, ko paredz LESD 108. panta 3. punkts. Ņemot vērā grūtības, ar ko Rumānija iepriekš saskārās saistībā ar mazākuma akcionāriem un ar ko tā turpināja saskarties, piemērojot Likumu Nr. 30/2007, bija pamatoti iegūt Komisijas apstiprinājumu, ka plānotā operācija nav valsts atbalsts.

(105)

Valsts atbalsta novērtējuma un pārtraukšanas saistību piemērošanas dēļ parāda pārvēršana akciju kapitālā galu galā notika piecus gadus vēlāk. Saistībā ar to Komisija vispirms norāda, ka līdz 2011. gada vidum Rumānijai bija stingrs nolūks īstenot ekspansīvu ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz Oltchim, un par to tika veikta izpēte vairākos ekspertu pētījumos (29). Vienlaikus piemērot procentus par nesamaksāto valsts parādu būtu bijis pretrunā ar valsts stratēģiju, kas paredzēja veikt turpmākus ieguldījumus, lai atgūtu uzņēmējsabiedrības rentabilitāti un palielinātu tās vērtību ar mērķi to privatizēt vidējā vai ilgā termiņā.

(106)

Ņemot vērā to, Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu bija izteikusi šaubas attiecībā uz ekspansīvo ieguldījumu stratēģiju un vēl vairāk to, ka pastāvēja budžeta problēmas un ES/SVF palīdzība, Rumānija 2011. gadā mainīja savu stratēģiju un nolēma uzņēmējsabiedrību privatizēt nekavējoties pēc parāda pārvēršanas akciju kapitālā. Tādējādi Rumānija atteicās no sākotnējiem plāniem pirms privatizācijas veikt turpmākus ieguldījumus EUR 424 miljonu apmērā.

(107)

Jaunajā kontekstā procentu piemērošana parādam valstij kļuva par pamatotu stratēģiju, lai palielinātu parāda atgūšanu.

(108)

Kā uzsvērts 75.–77. apsvērumā, valsts parāda pamatsummai un procentiem no 2007. gada 1. janvāra un turpmāk tika piemēroti procenti, izmantojot privātu līgumu, kas 2011. gada decembrī tika noslēgts starp Oltchim un AVAS. Jo īpaši procentu likmes, kas tika piemērotas valsts parādam, bija saskanīgas ar augstāko no šādām likmēm — Komisijas atsauces likmēm katrā periodā vai tām uzņēmējsabiedrības veiktajiem privātajiem aizņēmumiem piemērotajām procentu likmēm attiecīgajā periodā, kuras iespējams uzskatīt par atbilstīgām.

(109)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka Oltchim neguva priekšrocības no tā, kā valsts iestādes pēc pievienošanās īstenoja akciju kapitālā pārvēršamā valsts parāda atgūšanu.

(110)

Komisijai arī jānovērtē, vai 1. pasākums, ko veido (pēc paziņojuma pārveides —sk.14.–16., 69.–70. un 75.–77. apsvērumu) valsts parāda RON 1 049 miljonu apmērā pārvēršana akciju kapitālā un tai tūlīt sekojošā visas valsts īpašumā esošās akciju daļas pārdošana (privatizācija), sniedz Oltchim nepamatotas priekšrocības. Kopējais akciju kapitālā pārvēršamais valsts parāds ietver privatizācijas aģentūras AVAS galveno valsts parādu RON 538 miljonu apmērā un procentus, kas RON 511 miljonu apmērā uzkrāti par AVAS parādu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

(111)

Lai novērtētu, vai ierosinātā parāda pārvēršana ietver jebkādas nepamatotas priekšrocības Oltchim, būtu jānosaka, vai parāda pārvēršana patiešām ir labākais līdzeklis valsts parāda maksimālai atgūšanai, kā apgalvo Rumānija. Praksē Komisijai nepieciešams noteikt, vai hipotētiskais privātais kreditors situācijā, kas pielīdzināma situācijai, kurā atrodas privatizācijas aģentūra AVAS, kas ir Oltchim kreditors, būtu patiešām devis priekšroku šim parāda atgūšanas līdzeklim salīdzinājumā ar citām parāda atgūšanas alternatīvām, ņemot vērā to, ka debitoram ir nozīmīgas finanšu grūtības. Ekonomikas ministrijai, pašreizējam Oltchim akcionāram, nav jāveic nekādas darbības saistībā ar valsts parāda atgūšanu, bet tomēr turpmākajā analīzē vērā ņemti arī divu iespējamo scenāriju rezultāti attiecībā uz valsts akcionāru.

(112)

Rumānija apgalvo, ka, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības pašreizējo stāvokli (nozīmīga nepietiekama kapitalizācija un pārmērīgas parādsaistības), vienīgie reālistiskie risinājumi, kādi būtu privātam ieguldītājam situācijā, kas pielīdzināma valsts kreditora AVAS situācijai, būtu vai nu i) likvidēt uzņēmējsabiedrību, vai arī ii) pārvērst parādu akciju kapitālā un pēc tam pārdot visu iegūto uzņēmējsabiedrības akciju daļu. Jebkurš privātais kreditors, kuram būtu šādas izvēles iespējas, izvēlētos risinājumu, kas nodrošina maksimālu nesamaksātā parāda atgūšanu. Citiem vārdiem sakot, kreditors izvēlētos risinājumu, kas paredz parāda pārvēršanu un pēc tam privatizācijas veikšanu, ja no privatizācijas sagaidāmā peļņa pārsniegtu summu, ko būtu iespējams atgūt, veicot likvidāciju.

(113)

Lai parādītu, ka parāda pārvēršana, pēc kuras tiek veikta akciju daļas pārdošana, dod kreditoram lielāku peļņu nekā likvidācija, Rumānija iesniedza neatkarīgu konsultatīvo ziņojumu (sk. 78.–82. apsvērumu), kurā salīdzināti rezultāti, ko gūst kreditors saskaņā ar diviem scenārijiem, t. i., attiecīgi parāda pārvēršana, pēc kuras tiek veikta privatizācija, un likvidācija.

(114)

Komisija ir veikusi kritisku ziņojuma novērtēšanu, lai pārbaudītu, vai tā rezultāti iztur pārbaudi un patiesi parāda, ka, pārvēršot parādu akciju kapitālā, AVAS rīkojas kā privāts kreditors. Pēc ziņojuma pārbaudes Komisijai ir šādi konstatējumi:

(115)

AVAS prasības vērtība saskaņā ar likvidācijas scenāriju. Likvidācijas novērtējuma pamatā ir iepriekšējais Raiffeisen likvidācijas ziņojums, kas datēts ar 2011. gada februāri, un neatkarīgas konsultāciju uzņēmējsabiedrības Romcontrol SA Bucharest likvidācijas ziņojums, kas datēts ar 2011. gada martu.

(116)

Saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem uzņēmējsabiedrības, kurās valstij piederošā akciju daļa ir vismaz 50 % + 1, tiek likvidētas saskaņā ar t. s. „īpašo brīvprātīgo likvidācijas procedūru”, ko paredz valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 88/1997, valdības Lēmums Nr. 577/2002 un Likums Nr. 137/2002. Saskaņā ar šo īpašo brīvprātīgo likvidācijas procedūru summa, ko likvidators iegūst no uzņēmējsabiedrības aktīvu pārdošanas, ir jāizmanto uzņēmējsabiedrības parādsaistību segšanai, ievērojot parādu segšanas secību, kas noteikta Likumā Nr. 85/2006 (Rumānijas maksātnespējas likums). Attiecīgi likvidācijas ieņēmumi ir jāizmanto parādu segšanai, ievērojot šādu secību: 1) likvidācijas izmaksas; 2) nesamaksātā darba samaksa; 3) priviliģētie parādi (t. i., parādi, kas nodrošināti ar ķīlu, hipotēkām un citām īpašām privilēģijām); 4) budžeta parādi (nodokļi un citas finanšu saistības); 5) parāds Finanšu ministrijai, kas radies valsts garantiju darbības rezultātā; 6) parāds no valsts aizdevumiem; 7) parasts (bez nodrošinājuma) parāds; 8) akcionāri. Šajā gadījumā AVAS būtu trešās kategorijas kreditors (priviliģētie kreditori), tomēr tas atrastos rindā pēc vairākiem (privātajiem) priviliģētajiem Oltchim kreditoriem, jo valsts parāds bija nodrošināts tikai daļēji.

(117)

Konsultāciju uzņēmējsabiedrība Romcontrol aprēķināja Oltchim aktīvu likvidācijas vērtību 2010. gada 15. decembrī, izmantojot neto koriģēto aktīvu metodi, saskaņā ar kuru vērā tiek ņemts pārdošanai paredzēto aktīvu tirgus riska ierobežotais laiks (30).

(118)

Balstoties uz Romcontrol aprēķināto aktīvu likvidācijas vērtības rezultātiem, Raiffeisen aprēķināja to, kādi rezultāti būs kreditoram AVAS un valstij kā akcionāram, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības saistības 2010. gada 31. decembrī un uzņēmējsabiedrības provizoriskos finanšu pārskatus par stāvokli tajā pašā datumā (turpmāk — Raiffeisen 2011. gada februāra likvidācijas pētījums). Šajā pētījumā sniegts aprēķins, ka ieņēmumi, ko iegūs no Oltchim aktīvu pārdošanas, ļaus atgūt aptuveni [20]–[30] % no uzņēmējsabiedrības kopējām saistībām. Kreditors AVAS kā kreditors ar daļējām garantijām būtu atguvis aptuveni RON [80]–[100] miljonus (kas veido [10]–[30] % no tā brīža kopējām prasībām RON 538 miljonu apmērā). Ievērojot negatīvo starpību starp likvidācijas ieņēmumiem un uzņēmējsabiedrības saistībām, valsts kā akcionārs nebūtu atguvusi neko.

(119)

2011. gada oktobrī Raiffeisen atjaunināja 2011. gada februāra likvidācijas pētījuma aprēķinus, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības 2011. gada 30. jūnija finanšu datus un ietverot procentus, kas tika piemēroti valsts parādam, sākot ar 2007. gada janvāri un turpmāk.

(120)

Saskaņā ar atjaunināto aprēķinu AVAS kā Oltchim kreditors ar daļējām garantijām būtu atguvis RON [100]–[120] miljonus no kopējā uzņēmējsabiedrības parāda (kas veido [10]–[20] % (31) no kopējām prasībām, t. i., no parāda pamatsummas RON 538 miljonu apmērā un procentu maksājumiem). Valsts akcionārs Ekonomikas ministrija atkal neko neatgūtu. Summu, ko būtu ieguvusi AVAS, pēc tam diskontēja (32) līdz tās pašreizējai vērtībai 2011. gada 30. jūnijā. Tā rezultātā AVAS būtu atguvusi EUR [10]–[40] miljonus, ja uzņēmējsabiedrība tiktu likvidēta.

2.   tabula

Valsts prasības atgūšana likvidācijas scenārija gadījumā

(121)

Šī summa pēc tam jāsalīdzina ar gaidāmo peļņu, ko gūs, pārvēršot AVAS prasību akciju kapitālā un pēc tam veicot uzņēmējsabiedrības privatizāciju.

(122)

AVAS prasību vērtība parāda pārvēršanas un privatizācijas scenārija gadījumā. Ziņojumā parāda pārvēršanas un privatizācijas scenārija gadījumā valsts gūtais rezultāts aprēķināts, izmantojot uzņēmuma vērtības (turpmāk — „UV”) metodi, kura ir viena no galvenajām metodēm, ko lieto uzņēmējdarbības vērtēšanā.

(123)

Attiecībā uz šīs metodes izmantošanu Komisija norāda, ka principā ir vairākas metodes uzņēmuma pašu kapitāla vērtības aprēķināšanai.

(124)

Viena no bieži izmantotām metodēm ir EBITDA (rezultāts pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) koeficients. Ar to ir iespējams noteikt uzņēmuma pašu kapitāla vērtību X gadā, reizinot X gada EBITDA ar skaitli (koeficientu), ko uzskata par atbilstošu attiecīgajai nozarei, atņemot no rezultāta neto parādu.

(125)

Otra metode ir diskontēto naudas plūsmu analīze. Uzņēmuma nominālās brīvās naudas plūsmas nākamajiem gadiem atjaunina atbilstoši vidējai svērtajai kapitāla cenai (33), un no iegūtās vērtības atņem neto parādu.

(126)

Trešā metode ir apgrozījuma koeficients. Ar to ir iespējams noteikt uzņēmuma pašu kapitāla vērtību X gadā, reizinot X gada apgrozījumu ar skaitli (koeficientu), ko uzskata par atbilstošu attiecīgajai nozarei, atņemot no rezultāta neto parādu.

(127)

Visām šīm metodēm (nākotnes EBITDA, naudas plūsmas vai apgrozījums) izmanto prognozētās vērtības. Šajā gadījumā ne visas aprēķina metodes, kas ir balstītas uz darbības plānā prognozētajām vērtībām, iespējams jēgpilni izmantot. Ņemot vērā to, ka uzņēmējsabiedrību paredzēts nekavējoties privatizēt, tikai jaunais īpašnieks varēs noteikt uzņēmējsabiedrības nākotnes uzņēmējdarbības stratēģiju, un tāpēc attiecīgās darbības plānā ietveramās prognozes, kas nepieciešamas šo metožu izmantošanai, nav un nebūs pieejamas (34). Tā kā jaunajam īpašniekam būs jāveic nozīmīgi ieguldījumi, uzņēmējsabiedrības iepriekšējos rezultātus nav iespējams izmantot, lai sagatavotu nākotnes prognozes.

(128)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka ir tikai divas metodes, kas izmantojamas, lai aprēķinātu apvienoto akciju daļu, kas pieder Rumānijas valstij, t. i., AVAS un Ekonomikas ministrijai, un šīs metodes ir tirgus kapitalizācija un UV. Jānorāda, ka UV arī ietver rādītājus, ko izmanto tirgus kapitalizācijai.

(129)

Tirgus kapitalizācija ir definēta kā akciju cenas un emisijā esošo akciju skaita reizinājums, kas parāda uzņēmējsabiedrības emitēto akciju kopējo vērtību. Šī metode parāda sabiedrības vienošanos par uzņēmējsabiedrības pašu kapitāla vērtību, un to iespējams izmantot kā aizstājēju sabiedrības viedoklim par uzņēmējsabiedrības neto vērtību.

(130)

Oltchim tirgus kapitalizācija tika aprēķināta, izmantojot akciju cenas vērtību Bukarestes fondu biržā (35) 44 mēnešu ilgā laikposmā (no 2008. gada līdz 2011. gada augustam). Šis laikposms ir pietiekami garš, lai būtu atbilstīgs, un tirgus kapitalizācija šajā laikposmā arī ir labs radītājs tam, vai tirgus ir gatavs maksāt par šo uzņēmējsabiedrību.

(131)

Šajā situācijā Komisija kā uz pozitīvu faktu norāda uz to, ka nesenā laikposmā, no 2011. gada maija līdz augustam, akciju cena vienmēr bija augstāka nekā to 44 mēnešu vidējā vērtība. Precīzāk — 44 mēnešu vidējā svērtā cena vienai akcijai ir RON 0,53, bet 2011. gada jūlijā akciju cena sasniedza pat RON 2,05 (36). Tādējādi dati, kas tika izmantoti, lai noteiktu tirgus vērtību, ir uzskatāmi par piesardzīgiem.

(132)

Turklāt attiecībā uz akciju cenas attīstību kopš 2011. gada septembra (pēdējais datu kopums, kas izmantots Raiffeisen pētījumā) Komisija kā uz pozitīvu faktu norāda uz to, ka nesenā pagātnē (kopš 2011. gada oktobra vidus) akciju cena ir nozīmīgi cēlusies un pastāvīgi ir augstāka nekā vidējā svērtā to vērtība RON 0,53 apmērā, kura tika izmantota tirgus kapitalizācijas formulā.

1.   attēls

Oltchim akciju cenas attīstība Bukarestes fondu biržā 23.2.2011.–23.2.2012.

12 months price evolution

(133)

Apskatāmajā laikposmā (no 2008. gada janvāra līdz 2011. gada augustam) pirms plānotās parāda pārvēršanas Oltchim tirgus kapitalizācijas vidējā svērtā vērtība (37) bija EUR 45 miljoni, un pēdējos trijos apskatāmā laikposma mēnešos (no 2011. gada jūnija līdz augustam) tā pastāvīgi pārsniedza EUR 100 miljonus. Tirgus kapitalizācija tāpēc skaidri pārsniedz Oltchim likvidācijas vērtību (EUR [10]–[40] miljoni), un tas sniedz pirmo norādi, ka valstij piederošās akciju daļas pārdošanai privatizācijas procesā būtu dodama priekšroka salīdzinājumā ar uzņēmējsabiedrības likvidāciju.

(134)

Otrā metode, ko iespējams izmantot, ir uzņēmuma vērtība (UV). UV ir uzņēmējsabiedrības vērtības mērs, ko bieži izmanto kā alternatīvu tiešai tirgus kapitalizācijai, jo tiek uzskatīts, ka tā sniedz precīzāku uzņēmuma vērtības attēlojumu. UV tiek definēta kā uzņēmējsabiedrības tirgus kapitalizācijas un tās neto finanšu parāda summa. Šo metodi izmantoja Raiffeisen Capital.

(135)

Pēc tam, kad bija aprēķināta tirgus kapitalizācija, neto parāds, kas ir otrs elements UV formulā, tika aprēķināts kā summa no visiem uzņēmējsabiedrības finanšu parādiem (visi procentus nesošie uzņēmējsabiedrības parādi, t. i., bankas aizdevumi un nokavētās/pārstrukturētās saistības) (38).

(136)

Kā nākamo ir iespējams aprēķināt UV mediānu, vidējo un vidējo svērto rādītāju un UV uz vienu akciju 44 mēnešu laikposmam. Ziņojumā tas izdarīts diviem scenārijiem — gadījumam, kad parādam piemēroti procenti saskaņā ar līgumu, un gadījumam, kad tas nav darīts.

(137)

Šajā jautājumā Komisija uzskata, ka procenti, kas piemēroti saskaņā ar līgumu, nav jāņem vērā, aprēķinot uzņēmuma vērtību (UV), šādu iemeslu dēļ: ceteris paribus, ja parāds palielinās, pašu kapitāls samazinās. Šīs divas ietekmes darbojas pretējos virzienos un principā nerada pārmaiņas UV. Ja tirgus zinātu par procentiem, akciju cena attiecīgi tiktu pazemināta. Tomēr šajā gadījumā procentu summa tika ex post pievienota, un tirgus to negaidīja. Tāpēc ir svarīga aktuāla informācija, kas ir tirgus rīcībā vērtēšanas brīdī.

(138)

Ņemot vērā šos apsvērumus, apskatāmajam laikposmam ir aprēķinātas šādas rādītāja „UV uz vienu akciju” vērtības.

3.   tabula

Oltchim rādītāja „UV uz vienu akciju” vērtības aprēķins apskatāmajā laikposmā