27.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 472/2013

(2013. gada 21. maijs)

par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nepieredzētā globālā krīze, kas skārusi pasauli kopš 2007. gada, ir radījusi nopietnu kaitējumu tautsaimniecības izaugsmei un finanšu stabilitātei, un izraisījusi dalībvalstu budžeta deficīta un parāda situācijas būtisku pasliktināšanos, liekot vairākām dalībvalstīm meklēt finansiālo palīdzību Savienībā un ārpus tās.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanas, sociālās atstumtības apkarošanas, kā arī augsta izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa veicināšanu.

(3)

Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina pilnīga atbilstība starp LESD paredzēto Savienības daudzpusējās uzraudzības sistēmu un iespējamiem finansiālās palīdzības saņemšanas politiskajiem nosacījumiem. Visu dalībvalstu, īpaši to, kuru naudas vienība ir euro, ekonomiskā un finansiālā integrācija liek īstenot stingrāku uzraudzību, lai novērstu to, ka finanšu stabilitātes grūtības, kuras ir atsevišķām dalībvalstīm vai kuras tām draud, radītu negatīvu ietekmi arī pārējā eurozonā un, plašākā nozīmē, Savienībā kopumā.

(4)

Ekonomikas un budžeta uzraudzības intensitātei vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai attiecībā pret pieredzēto finanšu grūtību pakāpi, un tajā būtu pienācīgi jāņem vērā saņemtās finansiālās palīdzības raksturs, kas var būt sākot ar vienkāršu atbalsta pasākumu, kas, pamatojoties uz atbilstības nosacījumiem, sniegts piesardzības nolūkā, līdz pat pilna apjoma makroekonomikas korekciju programmai, kurā paredzēti stingri politiskie nosacījumi. Ikvienā makroekonomikas korekciju programmā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts valsts reformu programma saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju.

(5)

Dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu jāpiemēro pastiprināta uzraudzība saskaņā ar šo regulu, ja tai ir vai tai draud nopietnas finansiālas grūtības, lai nodrošinātu, ka tajā ātri atjaunojas normāla situācija, un pasargātu pārējās eurozonas dalībvalstis no iespējamās plašākas nelabvēlīgās ietekmes. Šādai pastiprinātai uzraudzībai vajadzētu būt samērīgai ar problēmu nopietnību un tā būtu attiecīgi jāpielāgo. Tai būtu jāietver plašāka piekļuve informācijai, kas nepieciešama ciešai ekonomikas, nodokļu un finanšu stāvokļa novērošanai, un regulāra ziņošana kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai, kā arī Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) vai jebkurai apakškomitejai, ko EFK var izraudzīt šim nolūkam. Tāds pats uzraudzības režīms būtu jāpiemēro dalībvalstīm, kuras pieprasa palīdzību piesardzības pasākumu veidā no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) vai citām attiecīgām starptautiskajām finanšu iestādēm, kā piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

(6)

Dalībvalstij, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, būtu arī jāpieņem pasākumi, kuru mērķis ir vērsties pret grūtību cēloņiem vai potenciālajiem cēloņiem. Šai nolūkā būtu jāņem vērā visi ieteikumi, kas tai sniegti, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(7)

Ekonomikas un budžeta uzraudzība būtu ievērojami jāpastiprina dalībvalstīm, kurām tiek piemērota makroekonomikas korekciju programma. Ņemot vērā šādas programmas visaptverošo raksturu un lai nodrošinātu saskaņotu ekonomikas politikas uzraudzību un izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās, makroekonomikas korekciju programmas darbības laikā pārējie ekonomikas un budžeta uzraudzības procesi būtu jāaptur vai attiecīgā gadījumā jāracionalizē. Tomēr, sagatavojot makroekonomikas korekciju programmu, būtu jāņem vērā visi ieteikumi, kas dalībvalstij sniegti, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(8)

Problēma, ko rada krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir ievērojami saasinājusies. Ekonomikas globalizācija, tehnoloģiju attīstība, krāpšanas internacionalizācija un šo faktoru rezultātā izveidojusies dalībvalstu savstarpējā atkarība ļauj saskatīt valstu atsevišķi īstenotas pieejas ierobežojumus un pastiprina vienotas rīcības nepieciešamību.

(9)	Problēmas, ko dalībvalstīs, kam piemēro makroekonomikas korekciju programmu, rada krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, būtu jārisina, uzlabojot ieņēmumu iekasēšanu minētajās dalībvalstīs un pastiprinot sadarbību starp Savienības un trešo valstu ieņēmumu pārvaldēm.

(10)

Būtu jāparedz noteikumi, lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību. Tās dalībvalsts parlaments, kurai tiek piemērota makroekonomikas korekciju programma vai pastiprināta uzraudzība, būtu jāinformē atbilstīgi valsts noteikumiem un praksei.

(11)	Dalībvalstīm finansiālās palīdzības programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar valsts noteikumiem un praksi būtu jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(12)

Pirms tiek pieņemts Padomes lēmums par makroekonomikas korekciju programmu saskaņā ar šo regulu, attiecīgajām ESM un EFSI struktūrām vajadzētu būt iespējai rīkot diskusiju par rezultātiem, kas gūti sarunās starp Komisiju, – kura rīkojas ESM vai EFSI vārdā saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un attiecīgā gadījumā ar SVF, – un saņēmēju dalībvalsti par iespējamajiem politiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar finansiālo palīdzību minētajai dalībvalstij. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi un EFSI pamatnolīgumu jāpieņem saprašanās memorandi, kuros paredz sīki izstrādātus nosacījumus finansiālās palīdzības piešķiršanai.

(13)	Ja vien nav noteikts citādi, atsaucēm uz finansiālu palīdzību šajā regulā būtu jāaptver arī finansiāls atbalsts, kas tiek sniegts piesardzības pasākumu veidā, kā arī aizdevumi, kuri piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai.

(14)

Komisijas lēmums piemērot dalībvalstij pastiprinātu uzraudzību saskaņā ar šo regulu būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar EFK, Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un arodu pensiju iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (4), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5) (kopā minētas kā “EUI”), un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (6). Komisijai būtu arī jāsadarbojas ar EFK, lemjot par pastiprinātas uzraudzības pagarināšanu.

(15)

Pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskiem apstākļiem, Komisija var ieteikt samazināt vai atcelt jebkādus esošos procentu noguldījumus, bezprocentu noguldījumus vai naudassodu, ko Padome saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu noteikusi dalībvalstij, uz kuru attiecas makroekonomikas korekciju programma.

(16)	Uz piekļuvi informācijai par sagatavošanas darbu, kas uzsākts pirms ieteikuma pieņemšanas saskaņā ar šo regulu, būtu jāattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (7).

(17)

Ja saskaņā ar šo regulu pieņem lēmumu, ka dalībvalsts neizpilda tās makroekonomikas korekciju programmā noteiktās prasības un, ja notikumu attīstība un analīze skaidri liecina, ka nepieciešams mehānisms, lai nodrošinātu, ka tiek pildītas saistības pret tās kreditoriem un stabilizēta valsts ekonomikas un finanšu situācija, Komisija tiek aicināta izstrādāt šāda mehānisma priekšlikumu.

(18)

Padomei būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt ieteikumus par piesardzīgu korekcijas pasākumu pieņemšanu un par makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanu; pilnvaras apstiprināt makroekonomikas korekciju programmas; pilnvaras pieņemt lēmumus par galvenajām politikas prasībām, ko ESM vai EFSI plāno iekļaut nosacījumos attiecībā uz finansiālo palīdzību, ko piešķir piesardzības pasākumu veidā, aizdevumiem, kurus piešķir finanšu iestāžu rekapitalizācijai, vai jebkurā jaunā finanšu instrumentā, par kuru vienojas ESM ietvaros; un pilnvaras ieteikt dalībvalstīm pieņemt korektīvus pasākumus saskaņā ar uzraudzību pēc programmas darbības beigām. Minētās pilnvaras ir īpaši būtiskas dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijai, kas jāveic Padomē saskaņā ar LESD 121. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā paredz noteikumus, lai stiprinātu to dalībvalstu ekonomikas un budžeta uzraudzību, kuru naudas vienība ir euro, ja minētās dalībvalstis:

a)	pieredz vai tām draud nopietnas finanšu stabilitātes vai publisko finanšu ilgtspējas grūtības, kas varētu radīt plašāku nelabvēlīgu ietekmi citās eurozonas dalībvalstīs; vai

pieprasa vai saņem finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), Eiropas stabilizācijas mehānisma (ESM), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), vai citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, kā piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

2. Šajā regulā arī paredz noteikumus pastiprinātai ekonomikas politikas koordinēšanai.

3. Šī regula attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

4. Piemērojot šo regulu, Padome, Komisija un dalībvalstis pilnībā ievēro LESD 152. pantu. Piemērojot šo regulu un saskaņā ar to pieņemtos ieteikumus, Padome, Komisija un dalībvalstis ņem vērā valstu noteikumus un praksi un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu. Attiecīgi šīs regulas un minēto ieteikumu piemērošana neietekmē tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus vai rīkoties kolektīvi saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

2. pants

Dalībvalstis, kurām piemēro pastiprinātu uzraudzību

1. Komisija var nolemt piemērot pastiprinātu uzraudzību dalībvalstij, kurā ir vai kurai draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības, kas kā paredzēts varētu radīt plašāku nelabvēlīgu ietekmi citās eurozonas dalībvalstīs.

Komisija, izvērtējot, vai dalībvalstij draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības, citu parametru starpā izmanto brīdināšanas mehānismu, kas noteikts saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (8), vai jaunāko padziļināto pārskatu, ja tāds ir pieejams. Komisija arī veic visaptverošu izvērtējumu, jo īpaši ņemot vērā minētās dalībvalsts aizņemšanās nosacījumus, parādsaistību atmaksāšanas profilu, budžeta struktūras stabilitāti, publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā, parādu sloga nozīmīgumu un tālākas izplatīšanās risku, ko dalībvalsts finanšu sektora nopietnās problēmas rada tās budžeta stāvoklim vai citu dalībvalstu finanšu sektoram.

Pirms Komisija pieņem lēmumu attiecīgajai dalībvalstij piemērot pastiprinātu uzraudzību, minētajai dalībvalstij dod iespēju paust savu viedokli. Komisija ik pēc sešiem mēnešiem lemj, vai pagarināt pastiprināto uzraudzību minētajai dalībvalstij.

2. Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu nolemj piemērot dalībvalstij pastiprinātu uzraudzību, tā pienācīgi informē attiecīgo dalībvalsti par visiem izvērtējuma rezultātiem un attiecīgi paziņo par to Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas veic uzraudzības funkcijas, atbilstīgajām EUI un ESRK.

3. Ja dalībvalsts kā piesardzības pasākumu saņem finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, EFSM, ESM, EFSI vai citas attiecīgas starptautiskas finanšu iestādes, kā, piemēram, SVF, Komisija minētajai dalībvalstij piemēro pastiprinātu uzraudzību.

Komisija dara zināmus atklātībai lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu un šo punktu.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro dalībvalstij, kas kā piesardzības pasākumu saņem finansiālo palīdzību kredītlīnijas veidā, kas nav atkarīga no nosacījuma minētajai dalībvalstij pieņemt jaunus politikas pasākumus, ar noteikumu, ka kredītlīnija netiek izmantota.

5. Komisija informācijas nolūkā publicē tādu instrumentu sarakstu, kas paredzēti finansiālās palīdzības sniegšanai piesardzības pasākumu veidā, kā minēts 3. punktā, un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas EFSM, ESM, EFSI vai citas attiecīgās starptautiskās finanšu iestādes finansiālā atbalsta politikā.

3. pants

Pastiprināta uzraudzība

1. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, apspriežoties un sadarbojoties ar Komisiju, kas rīkojas saziņā ar ECB, EUI, ESRK un attiecīgā gadījumā ar SVF, pieņem pasākumus, kuru mērķis ir vērsties pret grūtību cēloņiem vai potenciālajiem cēloņiem. To darot, dalībvalsts ņem vērā visus ieteikumus, kas tai sniegti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (9), Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (10) vai Regulu (ES) Nr. 1176/2011 attiecībā uz tās valsts reformu programmu un tās stabilitātes programmu.

Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem Komisija informē Eiropas Parlamenta kompetento komiteju, EFK, Eurogrupas jautājumu darba grupu un vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts praksi attiecīgās dalībvalsts parlamentu.

2. Dalībvalstij, kam piemēro pastiprinātu uzraudzību, piemēro stingrāku fiskālā stāvokļa uzraudzību, kas izklāstīta 10. panta 2., 3. un 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 2013. gada 21. maijs (par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai, un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs) (11), neatkarīgi no tā, vai minētajā dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts. Ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu, iesniedz reizi ceturksnī.

3. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību atbilstīgi 2. panta 1. punktam, pēc Komisijas pieprasījuma:

ievērojot noteikto regularitāti, paziņo ECB, kas veic uzraudzības funkciju, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 35. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgajām EUI neapkopotu informāciju par norisēm tās finanšu sistēmā, tostarp jebkādu stresa testu rezultātu analīzi vai jutīguma analīzi, kas veikta saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu;

ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgo EUI uzraudzībā pēc vajadzības veic stresa testus vai jutīguma analīzi, lai izvērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem, ievērojot norādes, ko Komisija un ECB ir sniegušas saziņā ar attiecīgajām EUI un ESRK;

c)	tiek pakļauta prasībai regulāri tikt izvērtētai attiecībā uz tās spējām īstenot finanšu sektora uzraudzību, ko konkrētas salīdzinošas izvērtēšanas ietvaros veic ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgā EUI;

d)	paziņo Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 uzraudzītu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Pamatojoties uz stresa testa rezultātu analīzi un jutīguma analīzi, kas minētas pirmās daļas a) punktā, un ņemot vērā secinājumus, kas radušies izvērtējot Regulā (ES) Nr. 1176/2011 noteikto makroekonomiskās nelīdzsvarotības rādītāju kopsavilkuma attiecīgos rādītājus, ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, un attiecīgās EUI sadarbībā ar ESRK sagatavo iespējamo finanšu sistēmas trūkumu izvērtējumu un nosūta minēto izvērtējumu gan Komisijai, ievērojot tās norādīto regularitāti, gan ECB.

4. Dalībvalsts, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību atbilstīgi 2. panta 3. punktam, pēc Komisijas pieprasījuma:

ievērojot noteikto regularitāti, paziņo Komisijai, ECB un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 35. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecīgajām EUI neapkopotu informāciju par norisēm finanšu sistēmā, tostarp jebkādu stresa testu rezultātu analīzi vai jutīguma analīzi, kas veikta saskaņā ar b) apakšpunktu;

ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgo EUI uzraudzībā pēc vajadzības veic stresa testus vai jutīguma analīzi, lai izvērtētu finanšu sektora spēju pretoties dažādiem makroekonomiskiem un finansiāliem satricinājumiem, ievērojot norādes, ko Komisija un ECB sniegušas saziņā ar attiecīgajām EUI un ESRK, un detalizēti informē visas minētās iestādes par rezultātiem;

c)	tiek pakļauta prasībai regulāri tikt izvērtētai attiecībā uz tās spējām īstenot finanšu sektora uzraudzību, ko konkrētas salīdzinošas izvērtēšanas ietvaros veic ECB, kas veic uzraudzības funkcijas, vai atbilstīgā gadījumā attiecīgā EUI;

d)	paziņo Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 uzraudzītu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Komisija, ECB un attiecīgās EUI visu tām paziņoto neapkopoto informāciju uzskata par konfidenciālu.

5. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgajām EUI, un attiecīgā gadījumā ar SVF, veic regulāras pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, lai pārbaudītu minētās dalībvalsts sasniegto progresu, īstenojot 1., 2., 3. un 4. punktā minētos pasākumus.

Katru ceturksni Komisija paziņo savu izvērtējumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un EFK. Minētajā izvērtējumā tā jo īpaši pārbauda to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi.

Pirmajā daļā minētās pārskata misijas aizstāj Regulas (EK) Nr. 1467/97 10.a panta 2. punktā paredzēto uzraudzību uz vietas.

6. Sagatavojot 5. punktā minēto izvērtējumu, Komisija ņem vērā padziļinātā pārskata rezultātus atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1176/2011, tostarp valstu ekonomikas politikas izraisītas plašākas ietekmes novērtēšanu attiecībā uz dalībvalsti, kurai piemēro pastiprinātu uzraudzību, saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu.

7. Ja Komisija secina, ka, pamatojoties uz 5. punktā paredzētajām pārskata misijām, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi un attiecīgās dalībvalsts finanšu un ekonomikas situācija būtiskā mērā nelabvēlīgi ietekmē finanšu stabilitāti eurozonā vai tās dalībvalstīs, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij pieņemt korektīvus piesardzības pasākumus vai sagatavot makroekonomikas korekciju programmas projektu.

Padome var nolemt darīt savus ieteikumus zināmus atklātībai.

8. Ja 7. punktā minēto ieteikumu dara zināmu atklātībai:

a)	Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā;

b)	Komisijas pārstāvji var no attiecīgās dalībvalsts parlamenta puses tikt uzaicināti piedalīties viedokļu apmaiņā;

c)	Padome savlaicīgi informē Eiropas Parlamenta attiecīgo komiteju par ieteikuma saturu.

9. Kamēr notiek pastiprinātā uzraudzība, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja un attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas, ECB un SVF pārstāvjus piedalīties dialogā par ekonomikas jautājumiem.

4. pants

Ziņošana, saņemot finansiālo palīdzību finanšu iestāžu rekapitalizācijai

Dalībvalstis, kam piemēro pastiprinātu uzraudzību vai makroekonomikas korekciju programmu un kuras saņem finansiālo palīdzību to finanšu iestāžu rekapitalizācijai, divas reizes gadā ziņo EFK par nosacījumiem, kas piemēroti minētajām finanšu iestādēm, tostarp par nosacījumiem, kas attiecas uz vadītāju atalgojumu. Minētās dalībvalstis arī ziņo par kredīta nosacījumiem, ko finanšu sektors piedāvā reālās ekonomikas darbībai.

5. pants

Informācija par plānotajiem finansiālās palīdzības pieprasījumiem

Dalībvalsts, kas iecerējusi pieprasīt finansiālu palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, ESM, EFSI vai citas attiecīgas starptautiskās finanšu iestādes, piemēram, SVF, nekavējoties informē par šo ieceri Eurogrupas jautājumu darba grupas priekšsēdētāju, par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgo komisāru un ECB priekšsēdētāju.

Saņēmusi izvērtējumu no Komisijas, Eurogrupas jautājumu darba grupa rīko pārrunas par iecerēto pieprasījumu, lai inter alia izskatītu iespējas, kas ir pieejamas saskaņā ar spēkā esošiem Savienības vai eurozonas finanšu instrumentiem, pirms attiecīgā dalībvalsts vēršas pie potenciālajiem aizdevējiem.

Dalībvalsts, kas iecerējusi pieprasīt finanšu palīdzību no EFSM, nekavējoties informē par šo ieceri EKF priekšsēdētāju, par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgo komisāru un ECB priekšsēdētāju.

6. pants

Valdības parāda atmaksājamības novērtējums

Ja dalībvalsts pieprasa finansiālo palīdzību no EFSM, ESM vai EFSI, Komisija saziņā ar ECB un, ja iespējams, ar SVF izvērtē minētās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamību un tās faktiskās vai potenciālās finansējuma vajadzības. Ja finansiālo palīdzību paredzēts sniegt no ESM vai EFSI, Komisija minēto izvērtējumu iesniedz Eirogrupas jautājumu darba grupai, ja finansiālo palīdzību paredzēts sniegt no EFSM, to iesniedz EKF.

Valdības parāda atmaksājamības izvērtējumu veic, pamatojoties uz visticamāko makroekonomisko scenāriju vai piesardzīgāku scenāriju un budžeta prognozēm, izmantojot visjaunāko informāciju un pienācīgi ņemot vērā 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā ziņojuma rezultātus, kā arī visus saskaņā ar 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu veiktos uzraudzības uzdevumus. Komisija izvērtē arī makroekonomisku un finansiālu satricinājumu un nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz valdības parāda atmaksājamību.

Komisija dara zināmu atklātībai makroekonomisko scenāriju, iekļaujot izaugsmes scenāriju, attiecīgos parametrus, kas ir attiecīgās dalībvalsts valdības parāda atmaksājamības izvērtējuma pamatā, un prognozējamo kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.

7. pants

Makroekonomikas korekciju programma

1. Ja dalībvalsts pieprasa finansiālo palīdzību no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, EFSM, ESM, EFSI vai SVF, tā, vienojoties ar Komisiju, kas darbojas saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, sagatavo projektu makroekonomikas korekciju programmai, kuras pamatā ir ekonomisko partnerattiecību programma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013 un kura aizstāj to, un kurā ir noteikti gada budžeta mērķi.

Makroekonomikas korekciju programmas projektā tiek pievērsta uzmanība konkrētiem riskiem, kurus minētā dalībvalsts rada eurozonas finanšu stabilitātei, un programmas mērķis ir strauji atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu situāciju un atjaunot šīs dalībvalsts spēju pilnībā finansēt pašai sevi finanšu tirgos.

Makroekonomikas korekciju programmas projekta pamatā ir 6. pantā minētais valdības parāda atmaksājamības izvērtējums, kuru atjaunina, iekļaujot tajā to korektīvo pasākumu projekta ietekmi, par kuriem notiek sarunas ar minēto dalībvalsti, un kurā pienācīgi ņemti vērā ieteikumi, kas adresēti minētajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 121., 126., 136. vai 148. pantu, kā arī darbības, kuras dalībvalsts veic, lai ievērotu jebkādu šādu ieteikumu, vienlaikus cenšoties paplašināt, nostiprināt un padziļināt prasītos politikas pasākumus.

Makroekonomikas korekciju programmas projektā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts praksi un institūcijas algu veidošanai, un valsts reformu programmu saistībā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju.

Makroekonomikas korekciju programmas projektā tiek pilnībā ievērots LESD 152. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants. Komisija mutiski informē Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus par makroekonomikas korekciju programmas projekta sagatavošanas progresu. Minēto informāciju uzskata par konfidenciālu.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina makroekonomikas korekciju programmu, ko sagatavojusi dalībvalsts, kas pieprasa finansiālo palīdzību saskaņā ar 1. punktu.

Komisija nodrošina, ka saprašanās memorands, ko Komisija paraksta ESM vai EFSI vārdā, pilnībā atbilst makroekonomikas korekciju programmai, ko apstiprinājusi Padome.

3. Lai novērstu ziņošanas pienākumu dublēšanos, Komisija nodrošina konsekvenci ekonomikas un budžeta uzraudzības procesā attiecībā uz dalībvalsti, kurā īsteno makroekonomikas korekciju programmu.

4. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF uzrauga dalībvalsts progresu, īstenojot makroekonomikas korekciju programmu.

Komisija reizi trijos mēnešos informē EKF par šādu progresu. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu makroekonomikas korekciju programmas īstenošanas uzraudzībai saskaņā ar 3. panta 4. punktu.

Komisija mutiski informē Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus par secinājumiem, kas gūti, veicot makroekonomikas korekciju programmas uzraudzību. Minēto informāciju uzskata par konfidenciālu.

5. Komisija saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF kopā ar attiecīgo dalībvalsti pārbauda izmaiņas un atjauninājumus, kas var būt vajadzīgi tās makroekonomikas korekciju programmā, lai inter alia pienācīgi ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp makroekonomiskajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem, tostarp iespējamās makroekonomikas korekciju programmas radītās sekas, plašāku nelabvēlīgu ietekmi, kā arī makroekonomiskus un finansiālus satricinājumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par jebkādām izmaiņām, kas veicamas minētajā programmā.

6. Attiecīgā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju, apsver, vai tā veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai aicinātu privātos ieguldītājus brīvprātīgi saglabāt savas vispārējā riska pozīcijas.

7. Ja, veicot 4. punktā minēto uzraudzību, tiek konstatētas būtiskas novirzes no dalībvalsts makroekonomikas korekciju programmas, tad Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro tās programmā iekļautās politikas prasības. Komisija savā priekšlikumā skaidri izvērtē, vai šādas būtiskas novirzes nav radušās tādu iemeslu dēļ, kuri nav attiecīgās dalībvalsts kontrolē.

Budžeta konsolidācijas pasākumos, kas izklāstīti makroekonomikas korekciju programmā, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamus līdzekļus būtiski svarīgām politikas jomām, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei.

Ja tiek pieņemts lēmums saskaņā ar šo punktu, attiecīgā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju un saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, veic pasākumus, kuru mērķis ir stabilizēt tirgus un saglabāt netraucētu finanšu sektora darbību.

8. Dalībvalsts, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu un kurai ir nepietiekamas administratīvās spējas vai nopietnas grūtības īstenot programmu, vēršas pie Komisijas pēc tehniskās palīdzības, ko minētajā nolūkā var veidot ekspertu grupas, kuru locekļi ir no citām dalībvalstīm un citām Savienības iestādēm vai attiecīgām starptautiskām iestādēm. Tehniskās palīdzības mērķus un līdzekļus skaidri izklāsta atjauninātajās makroekonomikas korekciju programmas versijās, un to izmanto galvenokārt jomā, kurā konstatētas būtiskas vajadzības. Tehniskā palīdzība var ietvert pastāvīga pārstāvja un atbalsta darbinieku norīkošanu, lai konsultētu iestādes par programmas īstenošanu.

Makroekonomikas korekciju programmu, tostarp tās mērķus un paredzamo korekcijas pasākumu sadali, dara zināmu atklātībai.

Makroekonomikas korekciju programmai pielikumā pievieno valdības parāda atmaksājamības izvērtējuma secinājumus.

9. Dalībvalsts, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, veic tās publisko finanšu vispārēju revīziju, lai inter alia izvērtētu iemeslus, kuru dēļ ir uzkrājies pārmērīgs parāds, kā arī, lai atklātu iespējamos pārkāpumus.

10. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par makroekonomikas korekciju programmas īstenošanā panākto progresu.

11. Komisijas pārstāvji no attiecīgās dalībvalsts parlamenta puses var tikt uzaicināti piedalīties viedokļu apmaiņā par tās makroekonomikas korekciju programmas īstenošanā panākto progresu.

12. Šo pantu nepiemēro intstrumentiem, ar ko finansiālo palīdzību sniedz piesardzības pasākumu veidā, aizdevumiem, kuri piešķirti finanšu iestāžu rekapitalizācijai, vai jebkādam citam jaunam ESM finanšu instrumentam, attiecībā uz kuru ESM noteikumi neparedz makroekonomikas korekciju programmu.

Komisija informācijas nolūkā izveido pirmajā daļā minēto finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu un pastāvīgi to atjaunina, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas ESM finansiālā atbalsta politikā.

Attiecībā uz minētajiem instrumentiem Padome pēc Komisijas ieteikuma, pieņemot attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, apstiprina galvenās politikas prasības, kuras ESM vai EFSI plāno iekļaut nosacījumos par tās finansiālo atbalstu, ciktāl minēto pasākumu saturs ietilpst Savienības kompetencē kā noteikts Līgumos.

Komisija nodrošina, ka saprašanās memorands, ko Komisija paraksta ESM vai EFSI vārdā, pilnībā atbilst šādam Padomes lēmumam.

8. pants

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

Sagatavojot tās makroekonomikas korekciju programmu projektus, dalībvalsts prasa sociālo partneru un atbilstošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli, lai dotu ieguldījumu centienos panākt vienprātību par tās saturu.

9. pants

Pasākumi nodokļu ieņēmumu nodrošināšanai

Vajadzības gadījumā dalībvalsts, cieši sadarbojoties ar Komisiju un saziņā ar ECB un attiecīgā gadījumā ar SVF, veic pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt ieņēmumu iekasēšanas spēju efektivitāti un iedarbīgumu un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus.

10. pants

Atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam

1. Ja dalībvalstij saskaņā ar šīs regulas 7. pantu piemēro makroekonomikas korekciju programmu un tās izmaiņas, uz to neattiecas pienākums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 3. pantu iesniegt stabilitātes programmu, un tā integrē šādas stabilitātes programmas saturu savā makroekonomikas korekciju programmā.

2. Ja uz dalībvalsti, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, attiecas arī ieteikums saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pieprasījuma lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu:

a)	uz to neattiecas pienākums attiecīgā gadījumā iesniegt ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu un 5. panta 1.a punktu;

katras korekciju programmas gada budžeta mērķus integrē ieteikumā vai pieprasījuma lēmumā attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu, un, ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas pieprasījuma lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, pasākumus, kas sekmē makroekonomikas korekciju programmā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu integrē pieprasījuma lēmumā;

c)	attiecībā uz šīs regulas 7. panta 4. punktā paredzēto uzraudzību, uz to neattiecas uzraudzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktu un 10.a pantu, un uzraudzība, kas ir saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. punktu un 6. panta 2. punktu pieņemta lēmuma pamatā.

11. pants

Atbilstība Regulai (ES) Nr. 1176/2011

Ja dalībvalstij piemēro makroekonomikas korekciju programmu, minētajai dalībvalstij minētās programmas darbības laikā nepiemēro Regulu (ES) Nr. 1176/2011, izņemot to, ka ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 izveidotā rezultātu pārskata rādītājus integrē minētās programmas uzraudzībā.

12. pants

Atbilstība Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam

Dalībvalstij, kam piemēro makroekonomikas korekciju programmu, minētās programmas laikā nepiemēro Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantu.

13. pants

Atbilstība Regulai (ES) Nr. 473/2013

Dalībvalstij, kurai piemēro makroekonomikas korekciju programmu, minētās programmas laikā nepiemēro Regulu (ES) Nr. 473/2013 [par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un izvērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs], izņemot minētās regulas 1. līdz 5. pantu un 13. līdz 18. pantu.

14. pants

Uzraudzība pēc programmas darbības beigām

1. Dalībvalstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti vismaz 75 % no finansiālās palīdzības, ko tā saņēmusi no vienas vai vairākām citām dalībvalstīm, EFSM, ESM vai EFSI. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pagarināt pēc programmas darbības beigām veikto uzraudzību, ja ir pastāvīgi riski attiecīgās dalībvalsts finanšu vai fiskālajai stabilitātei. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu, ja Padome neizlemj ar kvalificētu balsu vairākumu to noraidīt 10 dienu laikā, kopš to ir pieņēmusi Komisija.

2. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, izpilda šīs regulas 3. panta 3. punkta prasības un sniedz informāciju, kas minēta 10. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 473/2013.

3. Komisija saziņā ar ECB regulāri veic pārskata misijas dalībvalstī, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, lai izvērtētu tās ekonomisko, fiskālo un finanšu stāvokli. Ik pēc sešiem mēnešiem tā paziņo savu izvērtējumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai, EFK un attiecīgās dalībvalsts parlamentam un jo īpaši izvērtē, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi.

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai piedalīties viedokļu apmaiņā par progresu, kas panākts, veicot uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ieteikt dalībvalstij, kurai piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām, pieņemt korektīvus pasākumus. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu, ja Padome neizlemj ar kvalificētu balsu vairākumu to noraidīt 10 dienu laikā, kopš to ir pieņēmusi Komisija.

5. Attiecīgās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Komisijas pārstāvjus piedalīties viedokļu apmaiņā par uzraudzību pēc programmas darbības beigām.

15. pants

Balsošana Padomē

Par šajā regulā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome pieņem lēmumus, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pirmajā daļā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu aprēķina saskaņā ar LESD 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

16. pants

Regulas piemērošana attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saņem finansiālo palīdzību

Dalībvalstīm, kuras 2013. gada 30. maijā saņem finansiālo palīdzību, šo regulu piemēro no minētās dienas.

17. pants

Pārejas noteikumi

Neskarot 14. pantu, dalībvalstīm, kurās 2013. gada 30. maijā īsteno uzraudzību pēc programmas darbības beigām, piemēro tādus noteikumus, nosacījumus un procedūras saistībā ar uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kas piemērojamas finansiālajai palīdzībai, ko tās saņēmušas.

18. pants

Informācija Eiropas Parlamentam

Eiropas Parlaments var uzaicināt Padomes un Komisijas pārstāvjus piedalīties dialogā par šīs regulas piemērošanu.

19. pants

Ziņojumi

Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu. Komisija minēto ziņojumu dara zināmu atklātībai.

Pirmajā daļā minētajos ziņojumos inter alia novērtē:

a)	šīs regulas efektivitāti;

b)	progresu, kāds panākts dalībvalstu ekonomikas politikas ciešākas koordinēšanas nodrošināšanā un saimnieciskās darbības noturīgā konverģencē saskaņā ar LESD;

c)	to, kā šī regula ir veicinājusi Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2013. gada 21. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON

(1) OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 13. maija lēmums.

(3) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(4) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(5) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(6) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(7) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(8) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(9) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(10) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(11) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11. lpp.

27.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 473/2013

(2013. gada 21. maijs)

par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu, lasot to saistībā ar 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzēts, ka dalībvalstis savu ekonomikas politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu, to budžeta politiku nosaka nepieciešamība pēc stabilas publisko finanšu sistēmas un valstu ekonomikas politika neapdraud pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valdības budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā. SIP ir ietverta daudzpusējā uzraudzības sistēma, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3), kā arī procedūra pārmērīga valdības budžeta deficīta novēršanai, kas noteikta LESD 126. pantā un sīkāk izklāstīta Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (4). SIP noteikumi ir papildus nostiprināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011 (5) un Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 (6). Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 (2011. gada 16. novembris) par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (7) tika pievienota efektīvu, preventīvu un pakāpenisku īstenošanas mehānismu sistēma, nosakot sankcijas tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(3)

SIP stiprināšana ir pilnveidojusi dalībvalstīm sniegtās norādes par piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu un attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ir nostiprinājusi un padarījusi automātiskāku sankciju noteikšanu par piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas principu neievērošanu, lai novērstu pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Minētie noteikumi ir radījuši aptverošāku sistēmu.

(4)

Lai nodrošinātu ciešāku dalībvalstu ekonomikas politikas virzienu koordināciju un stabilu ekonomiskās darbības konverģenci, Eiropas pusgads, kas izveidots ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantu, paredz ekonomikas politikas koordinēšanas sistēmu. Eiropas pusgads ietver dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes) noteikšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu; nodarbinātības pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanas pārbaudi, kuras dalībvalstīm jāņem vērā saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu (nodarbinātības pamatnostādnes); dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu iesniegšanu un izvērtēšanu saskaņā ar minēto regulu; dalībvalstu to reformu programmu iesniegšanu un izvērtēšanu, ar kurām atbalsta Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un kuras izstrādātas saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, nodarbinātības pamatnostādnēm un ar vispārējām pamatnostādnēm, ko dalībvalstīm ikgadējā uzraudzības cikla sākumā sniegusi Komisija (gada izaugsmes pētījums) un Eiropadome, un uzraudzību, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (8). Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī atzinumi, kas sniegti saistībā ar ekonomiskās partnerības programmu, kā noteikts šajā regulā.

(5)

Lai, palielinot konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmes potenciālu, sociālo kohēziju un ekonomikas konverģenci, Savienība pārvarētu krīzi, kļūdama gan iekšējā, gan starptautiskā mērogā vēl stiprāka, Eiropadome 2010. gada 17. jūnija secinājumos pieņēma jaunu Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, kas ietver arī ar nabadzības apkarošanu, izglītību, inovāciju un vides aizsardzību saistītus mērķus.

(6)

Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomikas un monetārās savienības darbību, LESD ļauj eurozonā pieņemt īpašus pasākumus, kas ir stingrāki par noteikumiem, kuri attiecas uz visām dalībvalstīm, lai pastiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību. Šāda pastiprināta koordinācija un uzraudzība attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina ar samērīgu Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaisti. Attiecīgā gadījumā, ja nepieciešams, būtu aktīvi jāizmanto īpaši pasākumi, kas paredzēti LESD 136. pantā.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro, pilnībā ievērojot LESD 152. pantu, un saskaņā ar šo regulu sniegtajos ieteikumos būtu jāņem vērā valstu prakse un institūcijas algu veidošanai. Šajā regulā ir ņemts vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants, tādējādi tā neietekmē tiesības apspriest, noslēgt vai īstenot koplīgumus vai arī kolektīvi rīkoties atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei.

(8)

LESD 9. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanas, sociālās atstumtības apkarošanas, kā arī augsta izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa veicināšanu.

(9)

Pakāpeniski pastiprināta uzraudzība un koordinācija, kā izklāstīts šajā regulā, vēl vairāk pilnveidos Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, papildinās esošos SIP noteikumus un uzlabos budžeta un ekonomikas politikas uzraudzību dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Pakāpeniski uzlabotai uzraudzības procedūrai vajadzētu palīdzēt sasniegt labākus budžeta un ekonomiskos rezultātus, makrofinansiālo stabilitāti un ekonomikas konverģenci, kas nodrošinātu ieguvumus visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Stingrāka uzraudzība pakāpeniski pastiprināta procesa ietvaros ir jo sevišķi vērtīga dalībvalstīs, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

(10)

Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes var ievērojami apgrūtināt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes var sniegt neatkarīgas struktūras vai struktūras, kurām piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts budžeta lēmējinstitūcijām un kuras reglamentē valsts tiesību normas, kas nodrošina augstu funkcionālās autonomijas un pārskatatbildības līmeni. Šādas prognozes būtu jāizmanto visā budžeta procedūrā.

(11)	Stabila publisko finanšu sistēma vislabāk nodrošināma plānošanas fāzē, un nopietnas kļūdas būtu jākonstatē pēc iespējas ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī to budžeta politikas sinhronizēta uzraudzība.

(12)

Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt valstu budžetu sagatavošanas galvenās darbības, tādējādi palielinot SIP un Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada efektivitāti. Tam vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un nodrošinot, ka Padomes un Komisijas ieteikumi ir pienācīgi integrēti dalībvalstu budžeta procedūrā. Minētajai procedūrai būtu jāatbilst ekonomikas politikas koordinācijas sistēmai saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, kas jo īpaši ietver vispārējas norādēm, ko dalībvalstīm cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome. Dalībvalstu budžeta politikai būtu jāatbilst ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar SIP, un vajadzības gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, tostarp makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1176/2011, un atzinumiem par ekonomiskās partnerības programmām kā noteikts šajā regulā.

(13)

Kā pirmais solis saistībā ar minētajiem kopīgajiem budžeta termiņiem dalībvalstīm būtu jādara zināmi atklātībai to vidēja termiņa valsts fiskālie plāni vienlaicīgi ar to stabilitātes programmām vēlams līdz 15. aprīlim un ne vēlāk kā 30. aprīlī. Minētajos fiskālajos plānos būtu jāiekļauj norādes par to, kā ar izklāstītajām reformām un pasākumiem ir paredzēts veicināt to mērķu un valsts saistību īstenošanu, kas noteikti Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Valsts vidēja termiņa fiskālais plāns un stabilitātes programma var būt viens dokuments.

(14)

Nozīmīgam minētā kopīgā budžeta termiņa posmam vajadzētu būt centrālās valdības budžeta projekta publicēšanai līdz 15. oktobrim. Tā kā atbilstība SIP noteikumiem ir jānodrošina vispārējās valdības līmenī un lai sasniegtu budžeta mērķus ir konsekventi jāveic budžeta plānošanu visos vispārējās valdības apakšsektoros, papildus centrālās valdības budžeta projekta publicēšanai būtu jāpublicē arī visu pārējo vispārējās valdības apakšsektoru budžetu projektu galvenie parametri. Šādiem parametriem jo īpaši būtu jāietver citiem apakšsektoriem prognozētie budžeta rezultāti, galvenie pieņēmumi, kas ir minēto prognožu pamatā, kā arī paredzamo izmaiņu cēloņi saistībā ar stabilitātes programmā izteiktajiem pieņēmumiem.

(15)

Kopīgie budžeta termiņi paredz arī to, ka budžets kopā ar atjauninātiem galvenajiem budžeta parametriem attiecībā uz pārējiem vispārējās valdības apakšsektoriem ir jāpieņem vai jānosaka līdz katra gada 31. decembrim. Ja objektīvu iemeslu dēļ, kurus valdība nevar ietekmēt, budžets netiek pieņemts līdz 31. decembrim, būtu jāparedz pagaidu budžeta procedūras, lai nodrošinātu valdības spēju turpināt pildīt savus galvenos pienākumus. Šādi pasākumi varētu ietvert valdības budžeta projekta īstenošanu, iepriekšējam gadam apstiprināta budžeta īstenošanu vai īpašu parlamentā apstiprinātu pasākumu īstenošanu.

(16)	Lai labāk koordinētu savas valsts vērtspapīru emisijas plānošanu, dalībvalstīm par valsts vērtspapīru emisijas plāniem ex ante būtu jāziņo Eurogrupai un Komisijai.

(17)

Uz noteikumiem balstītu efektīvu fiskālo režīmu ievērošana var būt svarīga stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Ar Padomes Direktīvu 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (9) tika noteikts, ka katrai valstij specifisku skaitlisku fiskālo normu izpildes uzraudzība valsts līmenī būtu jāatbalsta neatkarīgām struktūrām vai funkcionāli autonomām struktūrām. Ir svarīgi norādīt, ka, ņemot vērā iespējamo un pašreizējo nosacījumu daudzveidību, būtu jānodrošina iespēja – lai gan tas nav visvēlamākais risinājums – atļaut vairāk nekā vienai neatkarīgai struktūrai būt atbildīgai par minēto noteikumu ievērošanas uzraudzību, ja tiek nodrošināts skaidrs atbildības sadalījums un nenotiek kompetenču pārklāšanās attiecībā uz konkrētiem uzraudzības aspektiem. Būtu jānovērš pārmērīga institucionālā fragmentācija attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem. Lai uzraudzības struktūras efektīvi īstenotu savas pilnvaras, šādu struktūru darbības pamatā vajadzētu būt valsts tiesību normām, kas nodrošina augstu funkcionālās autonomijas un atbildības līmeni. Veidojot minētās uzraudzības struktūras, būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts esošā institucionālā un administratīvā struktūra. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai nodrošināt funkcionālu autonomiju jau pastāvošas iestādes vienībai, ja šāda vienība ir izveidota, lai veiktu konkrētus uzraudzības uzdevumus, tai ir atsevišķs tiesiskais regulējums un tā atbilst pārējiem šajā apsvērumā minētajiem principiem.

(18)

Šī regula nenosaka dalībvalstīm papildus prasības vai pienākumus attiecībā uz skaitliskajām fiskālajām normām, kas specifiskas katrai valstij. Stingras skaitliskās fiskālās normas, kas specifiskas katrai valstij, kuras atbilst budžeta mērķiem Savienības līmenī un kuru uzraudzību veic neatkarīgas struktūras, ir Savienības pilnveidotās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmens. Noteikumi, kas minētajām struktūrām būtu jāievēro, un to konkrētie uzdevumi ir izklāstīti šajā regulā.

(19)

Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, ir jo īpaši pakļautas plašākai ietekmei, ko var izraisīt katras šādas dalībvalsts budžeta politika. Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un savā starpā pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamu plašāku ietekmi, lai ļautu izvērtēt to iespējamo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta plāni arī būtu jāuzskata par kopīgu interešu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu uzraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijai. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāierosina vadlīnijas, kas izpaustos kā saskaņota sistēma budžeta plānu projektu satura specifikācijām.

(20)

Izņēmuma gadījumos, ja pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Komisija budžeta plāna projektā konstatē sevišķi būtisku SIP noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, savā atzinumā par budžeta plāna projektu Komisijai saskaņā ar šo regulu būtu jāpieprasa pārskatīta budžeta plāna projekta iesniegšana. Tas jo īpaši attieksies uz gadījumiem, kad budžeta plāna projekta īstenošana pakļautu riskam attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti vai apdraudētu ekonomiskās un monetārās savienības pienācīgu darbību, vai gadījumiem, kad budžeta plāna projekta īstenošana nozīmētu ieteikumu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar SIP, nepārprotamu nozīmīgu pārkāpumu.

(21)

Komisijas atzinums par budžeta plāna projektu būtu jāpieņem cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā līdz novembra beigām, cik vien iespējams ņemot vērā konkrēto valsts budžeta grafiku un parlamentārās procedūras, lai nodrošinātu, ka Savienības politikas norādījumi budžeta jomā var tikt pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas procesā. Atzinumā jo īpaši būtu jāiekļauj izvērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma prezentēt savu atzinumu parlamentam, kas veicis šādu pieprasījumu, pēc tam, kad šis atzinums darīts zināms atklātībai. Dalībvalstis tiek aicinātas savā budžeta likuma pieņemšanas procesā ņemt vērā Komisijas atzinumu par to budžeta plāna projektu.

(22)

Tas, cik lielā mērā minētais atzinums ir ņemts vērā dalībvalsts budžeta likumā, būtu jāņem vērā, novērtējot, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā tiek pieņemts lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu attiecīgajā dalībvalstī. Šādā gadījumā Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu jāuzskata par pastiprinošu faktoru.

(23)	Turklāt, balstoties uz Komisijas budžeta plānu projektu vispārējo izvērtējumu, Eurogrupai būtu jāapspriež eurozonas budžeta situācija un perspektīvas kopumā.

(24)

Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro un kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāuzrauga ciešāk, lai nodrošinātu pilnīgu, ilgtspējīgu un savlaicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Stingrākai uzraudzībai, izmantojot papildu ziņošanas prasības, būtu jānodrošina profilakse un savlaicīgas korekcijas attiecībā uz jebkādām novirzēm no Padomes ieteikumiem novērst pārmērīga budžeta deficītu. Šādai uzraudzībai būtu jāpapildina Regulā (EK) Nr. 1467/97 izklāstītie noteikumi. Minētajām papildu ziņošanas prasībām vajadzētu būt samērīgām ar dalībvalstij saskaņā ar LESD 126. pantu piemēroto procedūras stadiju. Vispirms attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visaptverošs izvērtējums par budžeta izpildi gada laikā vispārējā valdībā un tās apakšsektoros, jo īpaši ņemot vērā finanšu riskus, kas saistīti ar potenciālām saistībām, kurām ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu.

(25)

Papildu ziņošanas prasībām, kas noteiktas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro un kurām piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, būtu jāļauj uzlabot informācijas apmaiņa starp attiecīgajām dalībvalstīm un Komisiju un tādējādi noteikt riskus saistībā ar to, vai dalībvalsts ievēros Padomes noteikto termiņu tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Ja konstatē šādus riskus, Komisijai būtu jāizdod ieteikums attiecīgajai dalībvalstij, nosakot atbilstīgus pasākumus, kas jāveic noteiktā laikposmā. Komisijai pēc pieprasījuma būtu jāprezentē savs ieteikums attiecīgās dalībvalsts parlamentam. Šā ieteikuma ievērošanai būtu jānodrošina, ka tiek ātri koriģēti jebkādi pavērsieni, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā.

(26)

Izvērtējumam par to vai tiek ievērots Komisijas ieteikums vajadzētu būt daļai no Komisijas veiktā pastāvīgā izvērtējuma par efektīvu rīcību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Izlemjot, vai ir īstenota efektīva rīcība pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, Padomei būtu jābalsta tās lēmums arī uz to, vai dalībvalsts ir ievērojusi Komisijas ieteikumu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu un 5. panta 2. punktu.

(27)

Regula (EK) Nr. 1467/97, kurā izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, pamatojoties uz LESD 126. pantu, tiek nostiprināti elastīguma elementi, kas ļauj ņemt vērā negaidītus nelabvēlīgus ekonomikas notikumus. Minētās regulas 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā noteikts, ka, ja ir veikta efektīva rīcība, lai izpildītu attiecīgi ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pieprasījuma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, un ja pēc minētā ieteikuma vai pieprasījuma lēmuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, vai pārskatītu pieprasījuma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu vai pārskatīto pieprasījuma lēmumu, ņemot vērā jo īpaši attiecīgos Regulas (EK) 1467/97 2. panta 3. punktā minētos faktorus, budžeta deficīta korekcijas termiņu var pagarināt – parasti par vienu gadu.

Padomei būtu jāizvērtē tādu negaidītu nelabvēlīgu ekonomikas notikumu esamība, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar tās ekonomikas prognozēm sākotnējā ieteikumā vai pieprasījuma lēmumā. Ja notiek nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai visā Savienībā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var arī nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pārskatītu pieprasījuma lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktā paredzēts, ka, ieviešot parāda attiecības pielāgošanas robežvērtību, ņem vērā ekonomikas cikla ietekmi uz parāda samazināšanas gaitu. Tādējādi netiktu uzskatīts, ka dalībvalsts ir pārkāpusi LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto parāda kritēriju, ja tas ir noticis tikai negatīvu ciklisko apstākļu dēļ.

(28)

Turklāt, tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro un kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāiesniedz ekonomiskās partnerības programma, kurā sīki izklāstīti politikas pasākumi un strukturālas reformas, kas jāīsteno, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, balstoties uz to valsts reformu programmas un to stabilitātes programmas pēdējiem atjauninājumiem.

(29)

Turklāt ekonomikas pārvaldības stiprināšanas nolūkos ir īstenots ciešāks dialogs ar Eiropas Parlamentu. Atzīstot, ka šajā dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir attiecīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecas Komisijas ieteikums vai Padomes atzinums. Dalībvalsts piedalīšanās šādā viedokļu apmaiņā ir brīvprātīga.

(30)

Lai precizētu ziņošanas pienākumu apjomu dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šādas ziņošanas saturu un apjomu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Pilnvaras pieņemt atzinumus par ekonomiskās partnerības programmām kā noteikts šajā regulā būtu jāpiešķir Padomei. Minētie atzinumi papildina saskaņā ar LESD 126. pantu noteikto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, saskaņā ar kuru Padome pieņem lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, kā arī par pasākumiem, kas jāveic, lai to novērstu.

(32)

Atgādinot, cik svarīga ilgtspējīgai izaugsmei ir stabila valsts finanšu sistēma, strukturāla reforma un mērķtiecīgi ieguldījumi, dalībvalstu valstu un to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā parakstīja Izaugsmes un nodarbinātības paktu, parādot savu apņēmību veicināt izaugsmi, kas rada darbavietas, un stabilu publisko finanšu sistēmu. Šajā paktā jo īpaši ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas finansēšanu. Lai finansētu izaugsmes pasākumus, kam sagaidāma drīza iedarbība, tiek mobilizēta summa EUR 120 000 miljonu apmērā (kas atbilst aptuveni 1 % no Savienības nacionālā kopienākuma). Kā ieteikts Gada izaugsmes pētījumos 2012. un 2013. gadā, dalībvalstīm būtu jācenšas uzturēt pienācīgs fiskālās konsolidācijas temps, vienlaikus saglabājot ieguldījumus, kuru mērķis ir sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību.

(33)

Komisija uzrauga stingro budžeta ierobežojumu ietekmi uz izaugsmi veicinošiem publiskiem izdevumiem un publiskiem ieguldījumiem. Savienības fiskālā sistēma sniedz iespējas līdzsvarot produktīvu publisko ieguldījumu nepieciešamības atzīšanu ar fiskālās disciplīnas mērķiem – pilnībā ievērojot SIP, tās iespējas, ko sniedz Savienībā pastāvošā fiskālā sistēma, lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību pēc produktīviem publiskiem ieguldījumiem un fiskālās disciplīnas mērķiem, var izmantot SIP preventīvajā daļā. Komisija ir paziņojusi par nodomu ziņot par to, kāda apjoma rīcība ir iespējama pašreizējās Savienības fiskālās sistēmas ietvaros.

(34)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eirogrupas priekšsēdētāja ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” un Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumā “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei” tiek izklāstīts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Komisijas viedoklis par pasākumiem, kas nepieciešami, lai panāktu dziļāku un labāku ekonomikas un monetārajā savienības integrāciju. Pēc ziņojuma “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” Eiropadome savos 2012. gada decembra secinājumos izklāstīja viedokli par turpmāku EMS stiprināšanu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā izklāstīti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu:

a)	papildinot Eiropas pusgadu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantā, ar kopīgiem budžeta termiņiem;

b)	papildinot Regulā (ES) Nr. 1176/2011 noteikto pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas procedūru;

c)	papildinot budžeta politikas daudzpusējas uzraudzības sistēmu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1466/97, ar papildu uzraudzības prasībām ar mērķi nodrošināt, ka Savienības politikas ieteikumi budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas procesā;

papildinot procedūru dalībvalsts pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kas noteikta LESD 126. pantā un Regulā (EK) Nr. 1467/97, ar to dalībvalstu budžeta politikas stingrāku uzraudzību, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai panāktu savlaicīgu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju;

e)	nodrošinot konsekvenci starp budžeta politiku un pasākumiem un reformām, kas veiktas saistībā ar Regulā (ES) Nr. 1176/2011 noteikto pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas procedūru, un attiecīgā gadījumā saistībā ar 9. pantā minēto ekonomiskās partnerības programmu.

2. Šo regulu piemēro, pilnībā ievērojot LESD 152. pantu, un ieteikumos, ko izdod saskaņā ar šo regulu, ņem vērā valsts praksi un institūcijas algu veidošanai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu šī regula neietekmē tiesības apspriest, noslēgt vai īstenot koplīgumus vai arī rīkoties kolektīvi saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi.

3. Šī regula attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“neatkarīgas struktūras” ir strukturāli neatkarīgas struktūras vai struktūras, kurām piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts budžeta lēmējinstitūcijām un kuras reglamentē valsts tiesību normas, kas nodrošina augstu funkcionālās autonomijas un pārskatatbildības līmeni, tostarp:

i)	darbības noteikumi, kas balstīti uz valsts normatīvajiem vai saistošiem administratīvajiem aktiem;

ii)	aizliegumu pieņemt norādījumus no attiecīgās dalībvalsts budžeta lēmējinstitūcijām;

iii)	spēju savlaicīgi sniegt publiskus paziņojumus;

iv)	procedūras locekļu nominēšanai, balstoties uz to pieredzi un kompetenci;

v)	atbilstošus resursus un atbilstīgu piekļuvi informācijai, lai īstenotu piešķirtās pilnvaras;

b)	“neatkarīgas makroekonomiskās prognozes” ir makroekonomiskās prognozes, ko sniegušas vai apstiprinājušas neatkarīgas struktūras;

c)	“vidēja termiņa budžeta struktūra” ir vidēja termiņa budžeta struktūra kā tā aprakstīta Direktīvas 2011/85/ES 2. panta e) punktā;

d)	“stabilitātes programma” ir stabilitātes programma kā tā aprakstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 3. pantā.

Lai nodrošinātu konsekvenci starp neatkarīgām makroekonomiskām prognozēm, kas minētas pirmās daļas b) punktā, dalībvalstis un Komisija saskaņā ar Direktīvas 2011/85/ES 4. panta 5. punktu vismaz reizi gadā rīko tehnisku dialogu par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.

2. Šajā regulā piemēro arī Regulas (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (10) A pielikuma 2.70. punktā izklāstīto “vispārējās valdības sektora” un “vispārējās valdības sektora apakšsektoru” definīciju.

3. Šīs regulas piemērošana neskar LESD 9. pantu.

II NODAĻA

EKONOMIKAS POLITIKAS KOORDINĀCIJA

3. pants

Atbilstība ekonomikas politikas koordinācijas sistēmai

Dalībvalstu budžeta procedūra atbilst:

1)	ekonomikas politikas koordinācijas sistēmai saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, kas jo īpaši ietver vispārējas norādes, ko dalībvalstīm cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome;

2)	ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar SIP;

3)	attiecīgā gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, tostarp makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1176/2011; un

4)	attiecīgā gadījumā atzinumiem par 9. pantā minētajām ekonomiskās partnerības programmām.

III NODAĻA

KOPĪGIE BUDŽETA NOTEIKUMI

4. pants

Kopīgie budžeta termiņi

1. Saistībā ar Eiropas pusgadu dalībvalstis – katru gadu, vēlams līdz 15. aprīlim, bet ne vēlāk kā 30. aprīlī – atbilstīgi vidēja termiņa budžeta struktūrai dara zināmus atklātībai savus valsts vidēja termiņa fiskālos plānus. Šādos plānos iekļauj vismaz visu informāciju, kurai jābūt to stabilitātes programmās un tos iesniedz kopā ar valsts reformu programmām un stabilitātes programmām. Šādi plāni atbilst ekonomikas politikas koordinācijas sistēmai saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, kas jo īpaši ietver vispārējas norādes, ko dalībvalstīm cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome. Tie arī atbilst ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar SIP, un attiecīgā gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, tostarp makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1176/2011, un atzinumiem, kas sniegti par 9. pantā minētajām ekonomiskās partnerības programmām.

Valsts vidēja termiņa fiskālajos plānos un valsts reformu programmās iekļauj norādes par to, kā ar izklāstītajām reformām un pasākumiem ir paredzēts veicināt to mērķu un valstu saistību īstenošanu, kas noteikti Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Turklāt valsts vidēja termiņa fiskālajos plānos vai valsts reformu programmās iekļauj norādes par gaidāmo ekonomisko atdevi no publisko ieguldījumu projektiem, kuri nav saistīti ar aizsardzību un kuriem ir nozīmīga ietekme uz budžetu. Valsts vidēja termiņa fiskālie plāni un stabilitātes programmas var būt viens un tas pats dokuments.

2. Centrālās valdības nākamā gada budžeta projektu un visu pārējo vispārējās valdības apakšsektoru budžetu projektu galvenos parametrus dara zināmus atklātībai katru gadu ne vēlāk kā 15. oktobrī.

3. Centrālās valdības budžetu kopā ar atjauninātiem galvenajiem budžeta parametriem attiecībā uz pārējiem vispārējās valdības apakšsektoriem pieņem vai nosaka un dara zināmu atklātībai katru gadu ne vēlāk kā 31. decembrī. Dalībvalstis paredz pagaidu budžeta procedūras, kas piemērojamas, ja tādu objektīvu iemeslu dēļ, ko valdība nevar ietekmēt, budžets netiek pieņemts vai noteikts, un darīts zināms atklātībai līdz 31. decembrim.

4. Valsts vidēja termiņa fiskālie plāni un budžetu projekti, kas minēti 1. un 2. punktā, ir balstīti uz neatkarīgām makroekonomiskām prognozēm, un tajos norāda, vai budžeta prognozes ir neatkarīgu struktūru sniegtas vai apstiprinātas. Minētās prognozes dara zināmu atklātībai kopā ar valsts vidēja termiņa fiskālajiem plāniem un budžetu projektiem, kas ir to pamatā.

5. pants

Neatkarīgas struktūras, kas uzrauga atbilstību fiskālajiem noteikumiem

1. Dalībvalstis izveido neatkarīgas struktūras, kas uzrauga atbilstību:

a)	skaitliskajām fiskālajām normām, ar kurām valsts budžeta procedūrā iekļauj valsts vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā;

b)	skaitliskajām fiskālajām normām, kas minētas Direktīvas 2011/85/ES 5. pantā.

2. Minētās struktūras attiecīgā gadījumā sniedz publiskus izvērtējumus attiecībā uz valsts fiskālajiem noteikumiem, inter alia attiecībā uz:

a)	tādu apstākļu iestāšanos, kuru dēļ ir iedarbināts korekcijas mehānisms gadījumiem, kad tiek konstatētas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa, vai veiktas korekcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 2. punktu;

b)	to vai budžeta korekcija tiek veikta saskaņā ar valsts noteikumiem un plāniem;

katru reizi, kad iestājas vai beidz pastāvēt apstākļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkta desmitajā daļā, kuru dēļ pieļaujama pagaidu novirzīšanās no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa vai korekcijas šā mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU BUDŽETA PLĀNU PROJEKTU UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

6. pants

Uzraudzības prasības

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Komisijai un Eurogrupai budžeta plāna projektu nākamajam gadam. Minētais budžeta plāna projekts atbilst ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar SIP un attiecīgā gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar ikgadējo uzraudzības ciklu, tostarp makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kā noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011, un atzinumiem par 9. pantā minētajām ekonomiskās partnerības programmām.

2. Budžeta plānu projektus, kas minēti 1. punktā, dara zināmus atklātībai, tiklīdz kā tie iesniegti Komisijai.

3. Budžeta plāna projektā ietver šādu informāciju par nākamo gadu:

a)	vispārējās valdības sektora budžeta bilances mērķi, kas izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) un sadalīts pa vispārējās valdības sektora apakšsektoriem;

b)	izdevumu un ienākumu prognozes nemainīgas politikas gadījumā, kas izteiktas procentos no IKP attiecībā uz vispārējo valdību, un to galvenos komponentus, tostarp bruto ieguldījumus pamatkapitālā;

c)	vispārējās valdības izdevumu un ienākumu mērķus, kas izteikti procentos no IKP, un to galvenos komponentus, ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, lai panāktu valdības izdevumu pieaugumu, atskaitot diskrecionāros ienākumu pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu;

d)	attiecīgo informāciju par vispārējās valdības izdevumiem, sadalītu pa funkcijām, tostarp izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai, un, ja iespējams, norādes par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu paredzamo izplatīšanas ietekmi;

e)	tādu izdevumu un ieņēmumu pasākumu aprakstu un apjomu, ko paredzēts iekļaut nākamā gada budžeta projektā katra apakšsektora līmenī, lai mazinātu plaisu starp c) apakšpunktā minētajiem mērķiem un saskaņā ar b) apakšpunktu sniegtās prognozes nemainīgas politikas gadījumā;

f)	neatkarīgu makroekonomisko prognožu galvenos pieņēmumus un svarīgus ekonomikas notikumus, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus;

g)	pielikumu, kurā iekļauj metodiku, ekonomiskos modeļus un pieņēmumus, kā arī visus citus būtiskus parametrus, kas ir budžeta prognozes pamatā, un paredzēto kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi;

h)	norādes par to, kā budžeta plāna projektā paredzētās reformas un pasākumi, tostarp jo īpaši publiskie ieguldījumi, risina pašreizējos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu un ir būtiskas, lai sasniegtu Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus.

Apraksts, kas minēts pirmās daļas e) punktā, var nebūt tik detalizēts attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru paredzētā budžeta ietekme ir mazāka nekā 0,1 % no IKP. Īpašu un skaidru uzmanību pievērš galvenajiem fiskālās politikas reformu plāniem, kuriem ir iespējama plašāka nelabvēlīga ietekme citās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro.

4. Ja budžeta plāna projektā saskaņā ar 3. punktu iekļautie budžeta mērķi vai prognozes nemainīgas politikas gadījumā atšķiras no jaunākajā stabilitātes programmā norādītajiem datiem, atšķirības pienācīgi izskaidro.

5. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā saskaņotu sistēmu, kurā izklāstītas budžeta plāna projekta satura specifikācijas.

7. pants

Budžeta plāna projekta izvērtējums

1. Komisija cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā līdz 30. novembrim pieņem atzinumu par budžeta plāna projektu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta izņēmuma gadījumos, ja pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Komisija vienas nedēļas laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas konstatē sevišķi būtisku SIP noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, tā pieņem atzinumu divu nedēļu laikā no budžeta plāna projekta iesniegšanas. Savā atzinumā Komisija pieprasa iesniegt pārskatītu budžeta plāna projektu pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā triju nedēļu laikā no tās atzinuma datuma. Komisijas pieprasījumu pamato un dara zināmu atklātībai.

Pārskatītajiem budžeta plānu projektiem, kas iesniegti atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, piemēro 6. panta 2., 3. un 4. punktu.

Komisija pieņem jaunu atzinumu par pārskatīto budžeta plāna projektu cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā trīs nedēļu laikā no pārskatītā budžeta plāna projekta iesniegšanas.

3. Komisijas atzinumu dara zināmu atklātībai un prezentē Eurogrupai. Pēc tam, pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma, Komisija prezentē savu atzinumu parlamentam, kas to pieprasījis.

4. Komisija veic vispārēju izvērtējumu par budžeta stāvokli un perspektīvu eurozonā kopumā, pamatojoties uz valstu budžeta perspektīvām un to mijiedarbību visā šajā teritorijā, paļaujoties uz jaunākajām Komisijas dienestu ekonomikas prognozēm.

Vispārējā izvērtējumā iekļauj jutīguma analīzi, kurā nosaka riskus publisko finanšu ilgtspējai ekonomikas, finanšu vai budžeta nelabvēlīgas attīstības gadījumā. Attiecīgā gadījumā tajā arī norāda pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt budžeta un makroekonomiskās politikas koordinēšanu eurozonas līmenī.

Vispārējo izvērtējumu dara zināmu atklātībai, un to ņem vērā ikgadējās vispārējās norādēs, ko dalībvalstīm sniedz Komisija.

Metodiku (tostarp modeļus) un pieņēmumus Komisijas dienestu jaunākajās ekonomikas prognozēs par katru dalībvalsti, tostarp aplēses par kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, pievieno vispārējā izvērtējuma pielikumā.

5. Eurogrupa apspriež Komisijas atzinumus par budžeta plānu projektiem, budžeta situāciju un nākotnes perspektīvām eurozonā kopumā, pamatojoties uz vispārējo izvērtējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar 4. punktu. Minēto Eurogrupas apspriežu rezultātus attiecīgā gadījumā dara zināmu atklātībai.

8. pants

Ziņošana par vērtspapīru emisijām

1. Dalībvalstis laikus un ex ante ziņo Komisijai un Eurogrupai par saviem valsts vērtspapīru emisijas plāniem.

2. Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma saskaņotu veidlapu un saturu Komisija nosaka sadarbībā ar dalībvalstīm.

V NODAĻA

PĀRMĒRĪGA BUDŽETA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS NODROŠINĀŠANA

9. pants

Ekonomiskās partnerības programmas

1. Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu nolemj, ka dalībvalstij ir pārmērīgs budžeta deficīts, attiecīgā dalībvalsts prezentē Komisijai un Padomei ekonomiskās partnerības programmu, kurā aprakstīti politikas jomas pasākumi un strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, un kurā izstrādā valsts reformu programmas un stabilitātes programmas un pilnībā ņem vērā Padomes ieteikumus par attiecīgās dalībvalsts ekonomikas un nodarbinātības politikas integrēto pamatnostādņu īstenošanu.

2. Ekonomiskās partnerības programmā nosaka un atlasa virkni konkrētu prioritāšu, kuru mērķis ir uzlabot konkurētspēju un ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi un risināt attiecīgās dalībvalsts strukturālās nepilnības. Minētās prioritātes atbilst Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai. Attiecīgā gadījumā identificē potenciālos finanšu resursus, tostarp Eiropas Investīciju bankas kredītlīnijas un pēc vajadzības citus attiecīgus finanšu instrumentus.

3. Ekonomiskās partnerības programmu iesniedz vienlaicīgi ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktā paredzēto ziņojumu.

4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem atzinumu par ekonomiskās partnerības programmu.

5. Korektīvo pasākumu plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 1. punktā, var grozīt saskaņā ar minētās regulas 9. panta 4. punktu, lai aizstātu šajā pantā paredzēto ekonomiskās partnerības programmu. Ja šādu korektīvo pasākumu plānu iesniedz pēc ekonomiskās partnerības programmas pieņemšanas, pasākumus, kas izklāstīti ekonomiskās partnerības programmā, attiecīgā gadījumā var iekļaut korektīvo pasākumu plānā.

6. Programmas un tai atbilstošu gada budžeta plānu īstenošanu uzrauga Padome un Komisija.

10. pants

Ziņošanas prasības dalībvalstīm, kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

1. Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu nolemj, ka dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts, attiecīgajai dalībvalstij pēc Komisijas pieprasījuma piemēro ziņošanas prasības saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu, līdz pārmērīga deficīta novēršanas procedūras izbeigšanai.

2. Dalībvalsts veic visaptverošu izvērtējumu par budžeta izpildi gada laikā vispārējā valdībā un tās apakšsektoros. Izvērtējumā iekļauj arī finanšu riskus, kas saistīti ar potenciālām saistībām, kurām ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu, kā minēts Direktīvas 2011/85/ES 14. panta 3. punktā, ciktāl tie var ietekmēt pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Minētā izvērtējuma rezultātus ietver ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu vai 5. panta 1.a punktu par darbībām, kas veiktas pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

3. Dalībvalsts regulāri sniedz ziņojumus Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai par vispārējo valdību un tās apakšsektoriem par tās budžeta izpildi gada laikā, par diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu gan izdevumu, gan ieņēmumu pusē, valdības izdevumu un ieņēmumu mērķiem, un informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un paredzēto pasākumu raksturu. Ziņojumu dara zināmu atklātībai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, precizējot šajā punktā minētā regulārā ziņojuma saturu.

4. Ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas Padomes ieteikums, kas sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, šā panta 3. punktā minēto ziņojumu pirmo reizi iesniedz sešus mēnešus pēc ziņojuma, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktā, un turpmāk reizi sešos mēnešos.

5. Ja uz attiecīgo dalībvalsti attiecas Padomes pieprasījuma lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, ziņojumā saskaņā ar šā panta 3. punktu iekļauj arī informāciju par darbībām, kuras veic, reaģējot uz konkrēto Padomes pieprasījumu. To pirmo reizi iesniedz trīs mēnešus pēc Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1.a punktā paredzētā ziņojuma un pēc tam reizi ceturksnī.

6. Pēc pieprasījuma un Komisijas noteiktā termiņā dalībvalsts, uz kuru attiecas pārmērīga budžeta deficīta procedūra:

veic visu vispārējās valdības apakšsektoru publisko pārskatu vispusīgu un neatkarīgu revīziju un sniedz ziņojumu par to; šo revīziju ieteicams veikt saziņā ar valsts augstākajām revīzijas iestādēm ar mērķi izvērtēt minēto publisko pārskatu uzticamību, pilnīgumu un precizitāti pārmērīga budžeta deficīta procedūras nolūkiem.;

b)	sniedz pieejamo papildu informāciju, lai uzraudzītu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas progresu.

Komisija (Eurostat) izvērtē to statistikas datu kvalitāti, kurus attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi saskaņā ar a) apakšpunktu, atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokola par pārmērīga budžeta deficiīta novēršanas procedūru (11).

11. pants

Dalībvalstis, kurās ir pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā noteikto pienākumu neizpildes risks

1. Izvērtējot, vai pastāv risks, ka netiks ievērots pārmērīga budžeta deficīta novēršanai paredzētais termiņš kā noteikts Padomes ieteikumā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai Padomes pieprasījuma lēmumā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, Komisija savu izvērtējumu balsta inter alia uz ziņojumiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šīs regulas 10. panta 3. punktu.

2. Ja pastāv risks, ka netiks ievērots pārmērīga budžeta deficīta novēršanai paredzētais termiņš, Komisija attiecīgajai dalībvalstij sniedz ieteikumu par 1. punktā minētajā ieteikumā vai pieprasījuma lēmumā paredzēto pasākumu pilnīgu īstenošanu, citu pasākumu pieņemšanu vai par abiem laikposmā, kas ir saderīgs ar tās pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteikto termiņu. Komisijas ieteikumu dara zināmu atklātībai un iesniedz Ekonomikas un finanšu komitejai. Pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma Komisija iesniedz ieteikumu minētajam parlamentam.

3. Laikposmā, kas noteikts 2. punktā minētajā Komisijas ieteikumā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar 10. panta 3. punktā paredzētajiem ziņojumiem iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, kas pieņemti, sekojot šim ieteikumam. Ziņojumā iekļauj visu veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, valdības izdevumu un ieņēmumu mērķus, informāciju par mērķu sasniegšanai pieņemtajiem pasākumiem un paredzēto pasākumu raksturu, un informāciju par pārējām darbībām, kuras veic, sekojot Komisijas ieteikumam. Ziņojumu dara zināmu atklātībai un iesniedz Ekonomikas un finanšu komitejai.

4. Pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu, Komisija izvērtē, vai dalībvalsts ir izpildījusi ieteikumu, kas minēts 2. punktā.

12. pants

Ietekme uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

1. To, kādā mērā attiecīgā dalībvalsts ņēmusi vērā 7. panta 1. punktā minēto Komisijas atzinumu, ņem vērā:

a)	Komisija, sagatavojot ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu un iesakot pieprasīt bezprocentu noguldījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1173/2011 5. pantu;

b)	Padome, izlemjot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu.

2. Uzraudzība, kas noteikta šīs regulas 10. un 11. pantā, ir daļa no parastās uzraudzības, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktā par attiecīgās dalībvalsts veikto darbību īstenošanu, sekojot Padomes ieteikumiem saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai Padoms pieprasījuma lēmumiem saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu

3. Apsverot to, vai ir veikta efektīva darbība, sekojot ieteikumiem, kas sniegti saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, vai pieprasījumiem saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, Komisija ņem vērā šīs regulas 11. panta 4. punktā minēto izvērtējumu un pēc vajadzības iesaka Padomei pieņemt lēmumus saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu, pienācīgi ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu un 5. panta 2. punktu.

13. pants

Atbilstība Regulai (ES) Nr. 472/2013 (12)

Dalībvalstīm, kurām piemēro makroekonomikas korekciju programmu, nepiemēro šīs regulas 6. līdz 12. pantu.

VI NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 10. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no 2013. gada 30. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 10. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Dialogs par ekonomikas jautājumiem

1. Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja vajadzības gadījumā var uzaicināt Padomes, Komisijas, Eiropadomes vai Eurogrupas priekšsēdētāju piedalīties komitejas sanāksmē, lai apspriestu:

a)	budžeta plāna projekta satura specifikācijas, kas izklāstītas saskaņotā sistēmā, kura izveidota saskaņā ar 6. panta 5. punktu;

b)	rezultātus Eurogrupas apspriedei par Komisijas atzinumiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 1. punktu, ciktāl tie darīti zināmi atklātībai;

c)	vispārējo izvērtējumu par budžeta situāciju un perspektīvām eurozonā kopumā, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar 7. panta 4. punktu;

d)	Padomes aktus, kas minēti 9. panta 4. punktā un 12. panta 3. punktā.

2. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju viedokļu apmaiņā piedalīties dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums saskaņā ar 11. panta 2. punktu vai Padomes akti, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā.

3. Eiropas Parlamentu pienācīgi iesaista Eiropas pusgada norisēs, lai palielinātu pārredzamību, līdzdalību un pārskatatbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši izmantojot dialogu par ekonomikas jautājumiem, ko īsteno saskaņā ar šo pantu.

16. pants

Pārskatīšana un ziņošana par šīs regulas piemērošanu

1. Komisija līdz 2014. gada 14. decembrim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu. Komisija dara šo ziņojumu publiski pieejamu.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā inter alia izvērtē:

a)	šīs regulas efektivitāti;

b)	progresu, kāds panākts, nodrošinot dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāku koordinēšanu un dalībvalstu ekonomiskās darbības ilgstošu konverģenci saskaņā ar LESD;

c)	to, kā šī regula ir veicinājusi Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu.

2. Komisija līdz 2013. gada 31. jūlijam ziņo par pastāvošajā Savienības fiskālajā sistēmā paredzētajām iespējām līdzsvarot vajadzību pēc produktīviem publiskiem ieguldījumiem ar fiskālās disciplīnas mērķiem, kas noteikti SIP preventīvajā daļā, vienlaikus to pilnībā ievērojot.

17. pants

Pārejas noteikumi

1. Dalībvalstis, kurām brīdī, kad stājas spēkā šī regula, jau piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, regulārās ziņošanas prasības saskaņā ar 10. panta 3., 4. un 5. punktu izpilda līdz 2013. gada 31. oktobrim.

2. Dalībvalstīm, kurām brīdī, kad stājas spēkā šī regula, jau piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, 9. panta 1. punktu un 10. panta 2. punktu piemēro tikai tad, ja Padomes ieteikums saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai Padomes pieprasījuma lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu ir pieņemts pēc 2013. gada 30. maija.

Šādos gadījumos ekonomiskās partnerības programmu iesniedz vienlaicīgi ar ziņojumu, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu un 5. panta 1.a punktu.

3. Dalībvalstis izpilda 5. panta noteikumus līdz 2013. gada 31. oktobris.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2013. gada 21. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON

(1) OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 13. maija lēmums.

(3) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(4) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(5) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.

(6) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.

(7) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.

(8) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(9) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(10) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

(11) OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.140.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 140

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 27. maijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs	11