5.4.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 311/2013

(2013. gada 3. aprīlis),

ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes silīcija importam, attiecina arī uz silīcija importu, kas nosūtīts no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai silīcija izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010 (2) (“sākotnējā regula”) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 19 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes silīcija importam visiem uzņēmumiem, kas nav minēti attiecīgās regulas 1. panta 2. punktā, pēc tādu pasākumu termiņa beigu un daļējas starpposma pārskatīšanas, kurus noteica ar Padomes Regulu (EK) Nr. 398/2004 (3). Sākotnējā regulā tika saglabāts maksājums, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 42/2007 (4) tika paplašināts attiecībā uz silīciju, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta izcelsme Korejas Republikā. Pasākumus, kas noteikti ar sākotnējo regulu, turpmāk tekstā sauc par “spēkā esošajiem pasākumiem” vai “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšanu, kuras rezultāts ir ar sākotnējo regulu noteiktie pasākumi, – par “sākotnējo izmeklēšanu”.

1.2. Pieprasījums

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 15. maijā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu ir saņēmusi pieprasījumu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri noteikti ĶTR izcelsmes silīcija importam, un attiecināt reģistrāciju uz tā silīcija importu, ko nosūta no Taivānas un kam ir vai nav deklarēta Taivānas izcelsme.

(3)	Pieprasījumu iesniedza Euroalliages (Ferosakausējumu sadarbības komiteja) (“pieprasījuma iesniedzējs”) ražotāju vārdā, kas veido 100 % no Savienības silīcija produkcijas.

(4)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Taivānā nav neviena reāla silīcija ražotāja, un pieprasījumā bija ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas eksportam no ĶTR un Taivānas uz Savienību ievērojami mainījies tirdzniecības modelis un tam nav bijis cita pamatota iemesla vai izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana. Tika apgalvots, ka minētās pārmaiņas varēja rasties saistībā ar ĶTR izcelsmes silīcija pārsūtīšanu caur Taivānu uz Savienību.

(5)

Turklāt pieteicējs apgalvoja, ka pierādījumi liecināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi liecināja, ka palielināto importa daudzumu no Taivānas pārdeva par cenām, kuras bija zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada kaitējumu. Visbeidzot, pierādījumi liecināja, ka no Taivānas sūtītais silīcijs bija pārdots par dempinga cenām salīdzinājumā ar normālo vērtību, kas Ķīnas izcelsmes silīcijam bija noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

1.3. Procedūras sākšana

(6)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 596/2012 (5) (“procedūras sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu par antidempinga pasākumu, kuri noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes silīcija importu, iespējamu apiešanu un noteica muitas iestādēm šāda no Taivānas nosūtītā silīcija importa reģistrēšanu neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Taivānas izcelsme.

1.4. Izmeklēšana

(7)	Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR un Taivānas iestādēm, minēto valstu ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei.

(8)

Atbrīvojuma veidlapas tika nosūtītas tiem ražotājiem/eksportētājiem Taivānā, kas bija zināmi Komisijai, un, izmantojot Taivānas iestādes, Eiropas Savienībai. Anketas tika nosūtītas ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, kas bija zināmi Komisijai, un, izmantojot ĶTR iestādes, Eiropas Savienībai. Anketas tika nosūtītas arī zināmajiem importētājiem Savienībā.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja regulā par izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā varētu piemērot pamatregulas 18. pantu un ka konstatējumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(10)	Trīs ražotāji/eksportētāji Taivānā, kas pieder vienai grupai, un trīs nesaistīti importētāji Savienībā paziņoja par sevi un attiecīgi iesniedza atbildes uz atbrīvojuma veidlapas jautājumiem un uz anketas jautājumiem.

(11)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumus uz vietas šādos trīs saistītajos uzņēmumos, kuri ir 10. apsvērumā minētās grupas uzņēmumi:

—	Asia Metallurgical Co. Ltd (Taivāna),

—	Latitude Co. Ltd (Taivāna),

—	YLB Co. Ltd (Taivāna).

1.5. Ziņošanas periods un izmeklēšanas periods

(12)

Izmeklēšanas periods aptvēra laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam (“IP”). Informācija par IP tika vākta, lai cita starpā izmeklētu tirdzniecības modeļa iespējamās pārmaiņas. Par ziņošanas periodu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“ZP”) tika vākta detalizētāka informācija, lai pārbaudītu, vai mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai bijis dempings.

2. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2.1. Vispārīgi apsvērumi

(13)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Taivānu un Savienību; vai minētās pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma uzlikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā; un, ja ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret normālajām vērtībām, kas attiecīgajam ražojumam iepriekš noteikta sākotnējā izmeklēšanā, vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

2.2. Attiecīgais ražojums un izmeklējamais ražojums

(14)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamā apiešana, ir ĶTR izcelsmes silīcija metāls, ko patlaban klasificē ar KN kodu 2804 69 00 (silīcija saturs mazāk nekā 99,99 % no kopējās masas) (“attiecīgais ražojums”). Kombinētajā nomenklatūrā noteiktās pašreizējās klasifikācijas dēļ būtu jālasa: “silīcijs”. Silīciju ar augstāku tīrības pakāpi, kas satur ne mazāk kā 99,99 % silīcija no kopējās masas un ko galvenokārt izmanto elektronisko pusvadītāju ražošanā, klasificē ar atšķirīgu KN kodu, un uz to šī procedūra neattiecas.

(15)	Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekš definētais ražojums, taču tas tiek sūtīts no Taivānas neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Taivānas izcelsme, un to patlaban klasificē ar tādu pašu KN kodu kā attiecīgo ražojumu (“izmeklējamais ražojums”).

(16)

Izmeklēšanā atklājās, ka iepriekš definētajam silīcijam, kas eksportēts no ĶTR uz Savienību, un silīcijam, kuru nosūtīja uz Savienību no Taivānas, piemīt tās pašas fizikālās īpašības, tehniskie parametri un lietošanas veids, un tādējādi tas pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē ir uzskatāms par līdzīgu ražojumu.

2.3. Konstatējumi

2.3.1. Sadarbības līmenis

(17)

Kā norādīts 10. apsvērumā, tikai trīs Taivānas uzņēmumi, kas pieder vienai un tai pašai grupai, iesniedza atbildes uz atbrīvojuma veidlapas jautājumiem. Salīdzinot šo uzņēmumu eksportu uz Savienību un Eurostat datus par importu, bija redzams, ka uzņēmumi, kas sadarbojas, veido 65 % no izmeklējamā ražojuma Taivānas eksporta uz Savienību ziņošanas periodā.

(18)

ĶTR silīcija ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Līdz ar to konstatējumi attiecībā uz silīcija importu no ĶTR uz Savienību un eksportu no ĶTR uz Taivānu ir veikti, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu, Taivānas importa statistiku un datiem, kas iegūti no Taivānas uzņēmumiem, kas sadarbojas.

2.3.2. Tirdzniecības modeļa pārmaiņas

(19)

1. tabulā ir parādīts silīcija imports no ĶTR un Taivānas uz Savienību laikposmā no 2004. gada līdz ziņošanas perioda beigām.

1. tabula

(t)
	2004. g.	2005. g.	2006. g.	2007. g.	2008. g.	2009. g.	2010. g.	2011. g.	ZP
ĶTR	1 268	27 635	1 435	9 671	5 353	6 669	11 448	13 312	5 488
Taivāna	0	2,7	0,2	340	3 381	5 199	11 042	5 367	2 707
Avots: Eurostat.

(20)	Eurostat dati skaidri parāda, ka imports no Taivānas uz Savienību 2004. gadā netika konstatēts. Imports 2008. gadā palielinājās par vairāk nekā 300 %, un tas palika ļoti augstā līmenī. Importa apjoms atkal dubultojās 2010. gadā pēc tam, kad tika noteikti jauni pasākumi attiecībā uz ĶTR.

(21)

2011. gadā imports no Taivānas uz Savienību samazinājās. Šīs izmaiņas var būt saistītas ar krāpšanas apkarošanas izmeklēšanu, ko tajā laikā sāka OLAF. Komisija tika informēta, ka 2011. gadā Taivānas izdevēja iestāde – Taivānas Ārējās tirdzniecības birojs (BOFT) – atsauca visu Taivānas ražotāju silīcija izcelsmes sertifikātus. Minēto lēmumu atsaukt sertifikātus pārsūdzēja 10. un 11. apsvērumā minētie trīs Taivānas eksportētāji (“eksportētāju grupa”). Apelācijas padome atcēla BOFT lēmumu, un attiecīgie sertifikāti tika atkārtoti izsniegti minētajiem trim Taivānas ražotājiem/eksportētājiem, taču ne citiem Taivānas ražotājiem.

(22)

Šajā saistībā Komisija arī norāda, ka nepreferenciāla izcelsmes sertifikāta uzrādīšana nav nepieciešama muitas formalitāšu kārtošanai, importējot uz Savienību, un ka nopietnu šaubu gadījumā šāds sertifikāts nevar būt deklarētā ražojuma nepreferenciālās izcelsmes pierādījums (26. pants Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6)).

(23)	Silīcija imports no ĶTR uz Savienību kopš 2008. gada ir turpinājis palielināties. Jo īpaši ir jānorāda, ka šis imports joprojām palielinās pēc pasākumu noteikšanas 2010. gadā. Šīs izmaiņas var skaidrot ar to, ka antidempinga maksājums ievērojami samazinājās 2010. gadā, proti, no 49 % līdz 19 %.

2. tabula

(t)
2003. g.	2004. g.	2005. g.	2006. g.	2007. g.	2008. g.	2009. g	2010. g.	2011. g.	ZP
16 530	16 600	7 101	10 514	3 675	15 893	16 007	17 912	9 177	10 507
Avots: Ķīnas eksporta statistika.

(24)	2. tabulā ir parādīts imports no ĶTR uz Taivānu. No Ķīnas eksporta datubāzes iegūtie dati parāda, ka imports 2010. gadā sasniedza augstāko līmeni pēc tam, kad tika noteikti sākotnējie pasākumi. Samazinājumu 2011. gadā var skaidrot ar krāpšanas apkarošanas izmeklēšanu, kā skaidrots 21. apsvērumā.

(25)

Tiek uzskatīts, ka ir tirdzniecības modeļa pārmaiņas, jo 2004. gadā vispār nebija silīcija importa Savienībā no Taivānas. Imports reāli sākās 2007. gadā, un tas kļuva ļoti nozīmīgs 2008. gadā. Imports palika ļoti lielā apjomā līdz ZP un samazinājās 2011. gadā; samazināšanās iespējamais iemesls ir izskaidrots 21. apsvērumā.

2.3.3. Apiešanas raksturs un nepietiekami pamatots iemesls vai ekonomisks izskaidrojums

(26)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisa prakse, process vai darbs un ka tām nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana. Prakse, process vai darbs cita starpā ietver tāda ražojuma nosūtīšanu caur trešām valstīm, uz kuru attiecas pasākumi. Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no pasākumiem pakļautā ražojuma sūtīšanas caur trešām valstīm.

(27)	Vispirms Komisija norāda, ka Taivānā nav silīcija ražošanas. Neviens no ražotājiem/eksportētājiem nenoliedza faktu, ka viņi no ĶTR importēja silīciju, ko viņi eksportēja.

(28)	Otrkārt, izņemot eksportētāju grupu, ražotāji/eksportētāji nav iesnieguši nevienu ekonomisku izskaidrojumu, kas nav antidempinga pasākumu piemērošana viņu darbībai.

(29)

Eksportētāju grupa norādīja, ka viņi no ĶTR importē ļoti zemas kvalitātes silīcija klučus maisos. Viņi apgalvo, ka silīcija kluči tātad tiek sadalīti, sasmalcināti, izsijāti un atkārtoti iesaiņoti maisos, pirms tie tiek eksportēti uz Savienības tirgu. Viņi norāda, ka pēc šīs darbības veikšanas ražojumam ir augstāka kvalitāte.

(30)

Eksportētāju grupa apgalvo, ka šī darbība ir unikālā attīrīšanas metode, kas izstrādāta sadarbībā ar Taibejas Universitāti un kas atdala 80 % piemaisījumu silīcija metāla klučos, kas importēti no ĶTR. Pārbaudē uz vietas tomēr tika novērots, ka attiecīgais process bija vienkārša sadalīšanas, sasmalcināšanas un izsijāšanas darbība, kurā tiek atdalīti virsmas piemaisījumi, piemēram, oksidēšanās produkti un putekļi, taču tajā netiek īpaši atdalīti piemaisījumi silīcija klučos. Tātad apstrādātais ražojums saglabāja tās pašas fizikālās īpašības un tehniskos pamata parametrus kā attiecīgais ražojums.

(31)

Izmeklēšanā savāktie un pārbaudītie pierādījumi, jo īpaši pirkšanas rēķini, pārdošanas rēķini un pavaddokumenti, piemēram, pavadzīmes, un citi muitas dokumenti, parādīja, ka eksportētāju grupas iegādātajiem un eksportā pārdotajiem ražojumiem vairumā gadījumu bija vienas un tās pašas specifikācijas. Uzskaites dokumenti par krājumiem grupas noliktavās, kas atrodas netālu no ostām, arī parādīja, ka ne vienmēr ir pietiekami laika, lai apstrādātu visas ĶTR iegādātās silīcija partijas, izmantojot metodi, kuru viņi norāda, ka piemēro. Turklāt pieejamā informācija, jo īpaši no Savienības ražotājiem pieejamā informācija, parāda, ka, lai atdalītu piemaisījumus silīcija gabalu iekšienē, ir nepieciešama vai nu sasmalcināšana, pēc kuras tiek veikta ķīmiska apstrāde, vai arī jāveic kausēšanas process. Eksportētāju grupa nav izmantojusi nevienu no minētajām darbībām.

(32)

Ir arī jānorāda, ka 2010. gadā, pamatojoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234. pantu (tagad 267. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību), ko iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Hoesch Metals and Alloys GmbH v. Hauptzollamt Aachen), lietā saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas noteikti attiecībā uz ĶTR, Tiesa nosprieda, ka “tāda silīcija bloku sadalīšana, sasmalcināšana un attīrīšana, kā arī sasmalcināšanas ceļā iegūto silīcija granulu tālāka sijāšana, šķirošana un iesaiņošana kā pamata prāvā veiktās nav izcelsmi nosakoša pārstrāde vai apstrāde Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 24. panta izpratnē” (7). Attīrīšanas process, ko veic eksportētāju grupa, tiek uzskatīts par līdzīgu tam, kas aprakstīts minētajā nolēmumā.

(33)

Izmeklēšana arī parādīja, ka attīrīšanas process veido mazāk nekā 5 % no eksportētāju grupas kopējām izmaksām. Turklāt tajā tika apstiprināts, ka atšķirība starp cenu, par kādu grupa pārdod silīciju Savienībā, un silīcija cenu, par kādu grupa izmeklēšanas periodā iegādājās silīciju ĶTR, nekad nav bijusi lielāka kā 11 %.

(34)	Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, tiek secināts, ka arī attiecībā uz eksportētāju grupu silīcija imports no ĶTR un tai sekojošs eksports uz Savienību ir jāuzskata par pārkraušanu un tātad – pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta izpratnē.

(35)

Tādējādi tiek secināts, ka izmeklēšanā netika konstatēts, ka pārsūtīšanai būtu cits pamatots iemesls vai ekonomisks pamatojums kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem attiecīgajam ražojumam noteiktajiem pasākumiem, proti, 19 % antidempinga maksājums, kas noteikts ĶTR. Izņemot maksājumu, nekonstatēja citus elementus, ko varētu uzskatīt par kompensāciju ĶTR izcelsmes silīcija pārsūtīšanas izmaksām caur Taivānu, jo īpaši transportēšanas un pārkraušanas izmaksām.

2.3.4. Dempinga pierādījumi

(36)	Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai nepastāv dempinga pierādījumi saistībā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto normālo vērtību.

(37)

Sākotnējā regulā normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām Brazīlijā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analogo valsti Ķīnas Tautas Republikai. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika uzskatīts par lietderīgu izmantot iepriekš sākotnējā izmeklēšanā noteikto normālo vērtību. Divi ražojumu kontroles numuri (RKN) no iepriekšējās izmeklēšanas atbilda eksportētāju uzņēmumu diviem RKN. Eksporta cenas tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, šobrīd maksātās cenas vai maksājamās cenas par izmeklējamā ražojuma eksportu Savienībā.

(38)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi tika veiktas eksporta cenas korekcijas, lai ņemtu vērā transportu un apdrošināšanu nolūkā noteikt cenas vienādā tirdzniecības līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto koriģēto vidējo svērto normālo vērtību ar tām atbilstošajām Taivānas importa vidējām svērtajām eksporta cenām šīs izmeklēšanas ziņošanas periodā, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(39)	Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un izmeklēšanā noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

2.3.5. Antidempinga maksājuma koriģējošās ietekmes mazināšana cenu un daudzuma ziņā

(40)	Salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni, kas bija noteikts sākotnējā regulā, un vidējo svērto eksporta cenu, konstatēja cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu. Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā.

3. PASĀKUMI

(41)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam tika secināts, ka, veicot pārsūtīšanu caur Taivānu, tiek apiets sākotnējais pasākums, proti, ĶTR izcelsmes silīcija importam noteiktais galīgais antidempinga maksājums.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, būtu jāpaplašina attiecībā uz izmeklējamā ražojuma importu, proti, tas pats ražojums kā attiecīgais ražojums, tikai nosūtīts no Taivānas neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Taivānas izcelsme.

(43)	Īstenošanas regulas (ES) Nr. 467/2010 1. panta 2. punktā paredzētie pasākumi attiecībā uz “visiem pārējiem uzņēmumiem” būtu jāattiecina arī uz importu no Taivānas. Maksājuma likme būtu jānosaka 19 % apmērā, kas piemērojama Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punkta un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā ar reģistrāciju, kuru uzlika izmeklēšanas uzsākšanas regula, maksājumi būtu jāiekasē par tiem reģistrētajiem silīcija ievedumiem, kas tiek sūtīti no Taivānas.

4. ATBRĪVOJUMA PIEPRASĪJUMI

(45)	Kā paskaidrots 10. apsvērumā, trīs uzņēmumi, kuri atrodas Taivānā un pieder vienai grupai, iesniedza atbildes uz atbrīvojuma veidlapas jautājumiem, pieprasot atbrīvojumu no iespējamās pasākumu paplašināšanas saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(46)	Ņemot vērā konstatējumus par pārmaiņām tirgus modelī, reālas ražošanas neesamību Taivānā un eksportu ar tādiem pašiem muitas kodiem, kā norādīts 19.–29. apsvērumā, minēto trīs uzņēmumu pieprasītos atbrīvojumus nevarēja piešķirt saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(47)

Neskarot pamatregulas 11. panta 3. punktu, potenciālajiem Taivānas eksportētājiem/ražotājiem, kuri nepieteicās šajā izmeklēšanā un izmeklēšanas periodā neeksportēja izmeklējamo ražojumu, bet vēlas iesniegt pieprasījumu par atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam un 13. panta 4. punktam, būs jāaizpilda atbrīvojuma veidlapa, lai Komisija varētu izvērtēt pieprasījumu. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, novērtējot tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, iepirkumu un pārdošanas apjomu, iespējamību, ka turpināsies darbības, kurām nav pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma, un dempinga pierādījumus. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Atbrīvojumu var piešķirt, ja ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punktā un 13. panta 4. punktā minētie kritēriji.

(48)	Ja atbrīvojums atzīts par pamatotu, Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, ar lēmumu var atļaut atbrīvot no maksājuma, kas tiek paplašināts ar šo regulu, to uzņēmumu importu, kuri nav apgājuši ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010 noteiktos antidempinga pasākumus.

(49)	Pieprasījums būtu jānosūta tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

5. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(50)	Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

6. PIEZĪMES

(51)	Pēc informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no eksportētāju grupas un no diviem importētājiem.

(52)

Arguments attiecās uz apgalvojumu, ka eksportētāju grupas veiktā attīrīšana bija tāda, kas piešķir izcelsmi Regulas (EEK) Nr. 2913/92 24. panta izpratnē. Importētāji iesniedza ziņojumu par parauga pārbaudi, ko veikusi Taipejas Universitāte, un neatkarīgā eksperta analīzes ziņojumu. Ziņojumā par parauga pārbaudi ir redzama sārņu īpatsvara samazināšanās par 90,8 % pēc attīrīšanas procesa veikšanas. Neatkarīgā eksperta analīzē ir apgalvots, ka silīciju noteiktiem kausēšanas mērķiem var izmantot tikai pēc tā attīrīšanas.

(53)

Tiek norādīts, ka minētās divas izpētes ir pretrunā Komisijas izmeklēšanā uz vietas konstatētajiem faktiem, kā aprakstīts 31. apsvērumā. Jo īpaši tiek atgādināts, ka saskaņā ar rēķiniem eksportētāju grupas iegādātajiem un eksportam pārdotajiem ražojumiem vairumā gadījumu bija vienas un tās pašas specifikācijas.

(54)	Ja importētāju apgalvojumi būtu patiesi, būtu arī jābūt liekākai atšķirībai starp cenu, par kādu silīcijs tiek importēts no ĶTR, un cenu, par kādu silīcijs tiek eksportēts uz Savienību.

(55)	Pamatojoties uz minētajai silīcija attīrīšanai izmantoto rīku pārbaudi uz vietas, Komisija arī secina, ka šie rīki nav tādi, kas ļautu veikt kādu no divām attīrīšanas metodēm, kas aprakstītas 31. apsvērumā.

(56)	Visbeidzot, neatkarīgā eksperta analīzes ziņojumā arī ignorēts Komisijai zināmais fakts, ka lietotāji silīciju pirms lietošanas apstrādā.

(57)	Minēto iemeslu dēļ ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes nebija pietiekams, lai mainītu Komisijas izdarītos pagaidu secinājumus pirms to izpaušanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo galīgais antidempinga maksājums, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” un kas ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 467/2010 1. panta 2. punktu noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes silīcija, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2804 69 00, importam, tiek attiecināts arī uz silīcija importu, ko nosūta no Taivānas, to deklarējot vai nedeklarējot kā Taivānas izcelsmes ražojumu, un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2804 69 00 (Taric kods 2804690020).

2. Maksājumu, kurš ir attiecināts ar šā panta 1. punktu, iekasē par importu, kas nosūtīts no Taivānas, deklarējot vai nedeklarējot Taivānas izcelsmi, un kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2012 2. pantu un Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Pieprasījumu atbrīvot no maksājuma, kurš ir paplašināts saskaņā ar 1. pantu, iesniedz rakstiski vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un to paraksta atbrīvojuma pieprasītāja uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 08/20

1049 Bruxelles/Brussels

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 4. punktu Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var ar lēmumu atbrīvot no maksājuma, kas paplašināts saskaņā ar 1. pantu, importu no tiem uzņēmumiem, kuri neapiet ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010 noteiktos antidempinga maksājumus.

3. pants

Muitas iestādēm tiek uzdots pārtraukt importa reģistrēšanu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2012 2. pantu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 3. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. GILMORE

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 131, 29.5.2010., 1. lpp.

(3) OV L 66, 4.3.2004., 15. lpp.

(4) OV L 13, 19.1.2007., 1. lpp.

(5) OV L 176., 6.7.2012., 50. lpp.

(6) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(7) Sk. lietu C-373/08, Krājums 2010, I-951. lpp., 55. un 80. punkts.

5.4.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/9

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 313/2013

(2013. gada 4. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz dokumentu „Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā)”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

2012. gada 28. jūnijā Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) publicēja grozījumus 10. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) „Konsolidētie finanšu pārskati”, 11. SFPS „Kopīgas struktūras” un 12. SFPS „Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos” (grozījumi), ņemot vērā 2011. gada decembrī publicētajā projektā „Pārejas norādes” iekļautos priekšlikumus. Minēto grozījumu mērķis ir precīzāk paskaidrot SGSP nodomu, pirmo reizi izdodot norādes pārejai uz 10. SFPS. Ar grozījumiem nodrošināts arī papildu atbalsts pārejai uz 10. SFPS, 11. SFPS un 12. SFPS, prasību sniegt koriģētu salīdzinošo informāciju attiecinot tikai uz iepriekšējo salīdzināmo periodu. Turklāt attiecībā uz informācijas atklāšanu saistībā ar nekonsolidētiem strukturētiem uzņēmumiem ar grozījumiem atceļ prasību sniegt salīdzinošo informāciju par periodiem, pirms 12. SFPS piemērots pirmo reizi.

(3)	Grozījumi 11. SFPS ietver atsauces uz 9. SFPS, ko šobrīd nevar piemērot, jo 9. SFPS Savienībā vēl nav pieņemts. Tāpēc jebkura atsauce uz 9. SFPS šīs regulas pielikumā būtu jāsaprot kā atsauce uz 39. starptautisko grāmatvedības standartu "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”.

(4)	Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka 10. SFPS, 11. SFPS un 12. SFPS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

(a)	groza 10. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) "Konsolidētie finanšu pārskati", kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

(b)	groza 11. SFPS "Kopīgas struktūras", kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

(c)	groza 1. SFPS "Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana" saskaņā ar 11. SFPS, kā norādīts šīs regulas pielikumā;

(d)	groza 12. SFPS "Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos", kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. Jebkuru atsauci uz 9. SFPS šīs regulas pielikumā saprot kā atsauci uz 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana".

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. panta 1. punktā minētos grozījumus, vēlākais, no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2014. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

10. SFPS

"Konsolidētie finanšu pārskati"

11. SFPS

„Kopīgas struktūras”

12. SFPS

"Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos"

"Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.SGSP.org"

Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes

(grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā)

Grozījumi 10. SFPS Konsolidētie finanšu pārskati

C pielikumā pievienots C1.A punkts.

C1.A

Ar pārejas norādēm „Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos” (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā), kas izdotas 2012. gada jūnijā, tika grozīts C2.–C6. punkts un pievienots C2.A–C2.B, C4.A–C4.C, C5.A un C6.A–C6.B punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 10. SFPS kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī minētos grozījumus.

C pielikumā ir grozīts C2. punkts.

C2	Uzņēmums šo SFPS piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas, izņemot gadījumus, kas sīkāk aprakstīti C2.A–C6. punktā.

C pielikumā pievienots C2.A–C2.B punkts.

C2.A

Neatkarīgi no 8. SGS 28. punkta prasībām, ja šo SFPS piemēro pirmo reizi, uzņēmumam ir jāsniedz tikai 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā noteiktā kvantitatīvā informācija par gada periodu tieši pirms šā SFPS sākotnējās piemērošanas datuma (“tieši iepriekšējo periodu”). Uzņēmums var sniegt šādu informāciju arī par pārskata periodu vai agrākiem salīdzināmajiem periodiem, bet tas nav jādara obligāti.

C2.B	Šajā SFPS sākotnējās piemērošanas datums ir tā gada pārskata perioda, kuram šo SFPS piemēro pirmo reizi, sākuma datums.

C pielikumā ir grozīts C3.–C4. punkts. C4. punkts ir sadalīts C4. and C4.A punktā.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam nav jākoriģē iepriekšējā grāmatvedības politika sakarā ar tā saistīšanos ar

(a)	uzņēmumiem, kuri tiktu konsolidēti minētajā datumā saskaņā ar 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati un 12. PIK Konsolidācija – īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības un kuri joprojām tiek konsolidēti saskaņā ar šo SFPS, vai

(b)	uzņēmumiem, kuri netiktu konsolidēti minētajā datumā saskaņā ar 27. SGS un 12. PIK un kuri netiek konsolidēti saskaņā ar šo SFPS.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā ieguldītājs secina, ka ir jākonsolidē ieguldījumu saņēmējs, kurš iepriekš netika konsolidēts saskaņā ar 27. SGS un 12. PIK, tad ieguldītājs veic šādas darbības:

(a)

ja ieguldījumu saņēmējs ir uzņēmējdarbība (kā definēts 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana), — novērtē aktīvus, saistības un nekontrolējošo līdzdalību attiecīgajā iepriekš nekonsolidētajā ieguldījumu saņēmējā tā, it kā ieguldījumu saņēmējs būtu ticis konsolidēts (un tādējādi būtu piemērojis iegādes uzskaiti saskaņā ar 3. SFPS) no dienas, kad ieguldītājs ir ieguvis kontroli pār attiecīgo ieguldījumu saņēmēju, pamatojoties uz šā SFPS prasībām. Ieguldītājs retrospektīvi koriģē gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma. Ja datums, kurā tikusi iegūta kontrole, ir agrāks nekā tieši iepriekšējā perioda sākuma datums, ieguldītājs kā pašu kapitāla korekciju tieši iepriekšējā perioda sākumā atzīst jebkuru starpību starp:

(i)	atzīto aktīvu, saistību un nekontrolējošas līdzdalības vērtību un

(ii)	ieguldītāja līdzdalības ieguldījumu saņēmējā iepriekšējo uzskaites vērtību.

(b)

ja ieguldījumu saņēmējs nav uzņēmējdarbība (kā definēts 3. SFPS), — novērtē aktīvus, saistības un nekontrolējošo līdzdalību attiecīgajā iepriekš nekonsolidētajā ieguldījumu saņēmējā tā, it kā šis ieguldījumu saņēmējs būtu ticis konsolidēts (piemērojot iegādes metodi, kā aprakstīts 3. SFPS, bet neatzīstot nekādu nemateriālo vērtību ieguldījumu saņēmējam) no dienas, kad ieguldītājs ieguvis kontroli pār minēto ieguldījumu saņēmēju, pamatojoties uz šā SFPS prasībām. Ieguldītājs retrospektīvi koriģē gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma. Ja datums, kurā tikusi iegūta kontrole, ir agrāks nekā tieši iepriekšējā perioda sākuma datums, ieguldītājs kā pašu kapitāla korekciju tieši iepriekšējā perioda sākumā atzīst jebkuru starpību starp:

(i)	atzīto aktīvu, saistību un nekontrolējošas līdzdalības vērtību un

(ii)	ieguldītāja līdzdalības ieguldījumu saņēmējā iepriekšējo uzskaites vērtību.

C4.A

Ja novērtēt ieguldījumu saņēmēja aktīvus, saistības un nekontrolējošo līdzdalību saskaņā ar C4. punkta a) vai b) apakšpunktu nav iespējams (kā definēts 8. SGS), ieguldītājs veic šādas darbības:

(a)	ja ieguldījumu saņēmējs ir uzņēmējdarbība, — piemēro 3. SFPS prasības no domātā iegādes datuma. Domātais iegādes datums ir sākuma datums agrākajam periodam, kuram ir iespējams piemērot C4. punkta a) apakšpunktu un kurš var būt arī pārskata periods.

(b)

ja ieguldījumu saņēmējs nav uzņēmējdarbība, — no domātā iegādes datuma piemēro iegādes metodi, kā aprakstīts 3. SFPS, neatzīstot nekādu nemateriālo vērtību ieguldījumu saņēmējam. Domātais iegādes datums ir sākuma datums agrākajam periodam, kuram ir iespējams piemērot C4. punkta b) apakšpunktu un kurš var būt arī pārskata periods.

Ieguldītājs retrospektīvi koriģē gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma, ja vien agrākais periods, kuram ir iespējams piemērot šo punktu, nav pārskata periods. Ja domātais iegādes datums ir agrāks nekā tieši iepriekšējā perioda sākuma datums, ieguldītājs kā pašu kapitāla korekciju tieši iepriekšējā perioda sākumā atzīst jebkuru starpību starp:

(c)	atzīto aktīvu, saistību un nekontrolējošas līdzdalības vērtību un

(d)	ieguldītāja līdzdalības ieguldījumu saņēmējā iepriekšējo uzskaites vērtību.

Ja agrākais periods, kuram iespējams piemērot šo punktu, ir pārskata periods, korekcijas pašu kapitālā atzīst pārskata perioda sākumā.

C pielikumā pievienots C4.B–C4.C punkts.

C4.B

Ja ieguldītājs piemēro C4.–C4.A punktu un ja datums, kurā saskaņā ar šo SFPS tikusi iegūta kontrole, ir vēlāks nekā 2008. gadā pārskatītā SFPS spēkā stāšanās datums (3. SFPS (2008)), tad C4. un C4.A punktā sniegtā atsauce uz 3. SFPS ir atsauce uz 3. SFPS (2008). Ja kontrole iegūta pirms 3. SFPS (2008) spēkā stāšanās datuma, ieguldītājs piemēro vai nu 3. SFPS (2008), vai 3. SFPS (kas izdots 2004. gadā).

C4.C

Ja ieguldītājs piemēro C4.–C4.A punktu un datums, kurā saskaņā ar šo SFPS tikusi iegūta kontrole, ir vēlāks nekā 2008. gadā pārskatītā 27. SGS (27. SGS (2008)) spēkā stāšanās datums, tad ieguldītājs piemēro šā SFPS prasības visiem periodiem, kuros ieguldījumu saņēmējs ir ticis retrospektīvi konsolidēts saskaņā ar C4.–C4.A punktu. Ja kontrole tikusi iegūta pirms 27. SGS (2008) spēkā stāšanās dienas, ieguldītājs piemēro vai nu:

(a)	šā SFPS prasības visiem periodiem, kuros ieguldījumu saņēmējs ir ticis retrospektīvi konsolidēts saskaņā ar C4.–C4.A punktu, vai arī

(b)	27. SGS 2003. gadā izdotajā redakcijā (27. SGS (2003)) noteiktās prasības periodiem pirms 27. SGS (2008) spēkā stāšanās datuma, bet pēc tam — šā SFPS prasības turpmākiem periodiem.

C pielikumā ir grozīts C5.–C6. punkts. C5. punkts ir sadalīts C5. un C5.A punktā.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā ieguldītājs secina, ka tas vairs nekonsolidēs ieguldījumu saņēmēju, kas tika konsolidēts saskaņā ar 27. SGS un 12. PIK, ieguldītājs novērtē savu līdzdalību ieguldījumu saņēmējā par tādu summu, par kādu tā būtu novērtēta, ja šā SFPS prasības būtu bijušas spēkā, kad ieguldītājs saistījās ar ieguldījumu saņēmēju (bet neieguva kontroli saskaņā ar šo SFPS) vai zaudēja kontroli pār to. Ieguldītājs retrospektīvi koriģē gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma. Ja datums, kurā ieguldītājs saistījās ar ieguldījumu saņēmēju (bet neieguva kontroli saskaņā ar šo SFPS) vai zaudēja kontroli pār to, ir agrāks nekā tieši iepriekšējā perioda sākuma datums, ieguldītājs kā pašu kapitāla korekciju tieši iepriekšējā perioda sākumā atzīst jebkuru starpību starp:

(a)	aktīvu, saistību un nekontrolējošas līdzdalības iepriekšējo uzskaites vērtību un

(b)	ieguldītāja līdzdalības ieguldījumu saņēmējā atzīto vērtību.

C5.A

Ja novērtēt līdzdalību ieguldījumu saņēmējā saskaņā ar C5. punktu nav iespējams (kā definēts 8. SGS), ieguldītājs piemēro šā SFPS prasības agrākā perioda sākumā, kuram iespējams piemērot C5. punktu un kurš var būt arī pārskata periods. Ieguldītājs retrospektīvi koriģē gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma, ja vien agrākais periods, kuram ir iespējams piemērot šo punktu, nav pārskata periods. Ja datums, kurā ieguldītājs saistījās ar ieguldījumu saņēmēju (bet neieguva kontroli saskaņā ar šo SFPS) vai zaudēja kontroli pār to, ir agrāks nekā tieši iepriekšējā perioda sākuma datums, ieguldītājs kā pašu kapitāla korekciju tieši iepriekšējā perioda sākumā atzīst jebkuru starpību starp:

(a)	aktīvu, saistību un nekontrolējošas līdzdalības iepriekšējo uzskaites vērtību un

(b)	ieguldītāja līdzdalības ieguldījumu saņēmējā atzīto vērtību.

Ja agrākais periods, kuram iespējams piemērot šo punktu, ir pārskata periods, korekcijas pamatkapitālā atzīst pārskata perioda sākumā.

23., 25., B94. un B96.–B99. punkts bija 2008. gadā veiktie 27. SGS grozījumi, kas tika pārņemti 10. SFPS. Izņemot gadījumus, kad uzņēmums piemēro C3. punktu vai kad tam ir jāpiemēro C4.–C5.A punkts, uzņēmums piemēro šajos punktos noteiktās prasības šādi:

(a)

…

C pielikumā pievienota viena pozīcija un C6.A–C6.B punkts.

Atsauces uz “tieši iepriekšējo periodu”

C6.A

Neatkarīgi no C.4–C5.A punktā iekļautajām atsaucēm uz gada periodiem tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma (“tieši iepriekšējiem periodiem”) uzņēmums var sniegt arī koriģētu salīdzinošo informāciju par jebkuriem agrākiem uzrādītajiem periodiem, bet tas nav jādara obligāti. Ja uzņēmums sniedz koriģētu salīdzinošo informāciju par jebkuriem agrākiem periodiem, visas C4.–C5.A punktā iekļautās atsauces uz “tieši iepriekšējo periodu” ir jāsaprot kā “visagrākais uzrādītais koriģētais salīdzināmais periods”.

C6.B	Ja uzņēmums sniedz nekoriģētu salīdzinošo informāciju par jebkuriem agrākiem periodiem, tas skaidri identificē nekoriģēto informāciju, norāda, ka tā ir sagatavota, pamatojoties uz atšķirīgiem principiem, un izskaidro šos principus.

Grozījumi 11. SFPS Kopīgas struktūras

C pielikumā pievienots C1.A–C1.B punkts.

C1.A

Ar dokumentu „Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā)”, kas izdots 2012. gada jūnijā, tika grozīts C2.–C5., C7.–C10. un C12. punkts un pievienots C1.B un C12.A–C12.B punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 11. SFPS kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī minētos grozījumus.

Pāreja

C1.B

Neatkarīgi no 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas 28. punkta prasībām, ja šo SFPS piemēro pirmo reizi, uzņēmumam ir jāsniedz tikai 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā noteiktā kvantitatīvā informācija par gada periodu tieši pirms pirmā gada perioda, kuram piemēro 11. SFPS (“tieši iepriekšējais periods”). Uzņēmums var sniegt šādu informāciju arī par pārskata periodu vai agrākiem salīdzināmajiem periodiem, bet tas nav jādara obligāti.

C pielikumā ir grozīts C2.–C5., C7.–C10. un C12. punkts.

Kopuzņēmumi — pāreja no proporcionālās konsolidācijas uz pašu kapitāla metodi

Pārejot no proporcionālās konsolidācijas uz pašu kapitāla metodi, uzņēmums atzīst savu ieguldījumu kopuzņēmumā tieši iepriekšējā perioda sākumā. Sākotnējo ieguldījumu novērtē kā tādu aktīvu un saistību, tostarp iegādes radītās nemateriālās vērtības, uzskaites vērtības kopsummu, attiecībā uz kuriem uzņēmums iepriekš izmantoja proporcionālās konsolidācijas metodi. Ja nemateriālā vērtība iepriekš piederējusi lielākai naudu ienesošai vienībai vai šādu vienību grupai, uzņēmums attiecina nemateriālo vērtību uz kopuzņēmumu, pamatojoties uz kopuzņēmuma, naudu ienesošās vienības vai šādu vienību grupas, kuras loceklis uzņēmums bijis, relatīvajām uzskaites vērtībām.

Ieguldījuma sākuma atlikumu nosaka saskaņā ar C2. punktu, un to uzskata par ieguldījuma domātajām izmaksām, veicot sākotnējo atzīšanu. Ieguldījuma sākuma atlikumam uzņēmums piemēro 28. SGS (grozīts 2011. gadā) 40.–43. punktu, lai novērtētu, vai ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, un zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst par nesadalītās peļņas korekciju tieši iepriekšējā perioda sākumā. Sākotnējās atzīšanas izņēmumu, kas minēts 12. SGS Ienākuma nodokļi 15. un 24. punktā, nepiemēro, ja uzņēmums atzīst ieguldījumu kopuzņēmumā, ko rada pārejas prasību piemērošana kopuzņēmumiem, kam iepriekš tika piemērota proporcionālās konsolidācijas metode.

Ja saskaitot kopā visus aktīvus un saistības, kam iepriekš tika piemērota proporcionālās konsolidācijas metode, rezultāts ir negatīvi neto aktīvi, uzņēmumam jānovērtē, vai tam ir juridisks vai konstruktīvs pienākums attiecībā uz negatīvajiem neto aktīviem, un, ja tā ir, uzņēmumam jāatzīst atbilstīgās saistības. Ja uzņēmums secina, ka tam nav juridiska vai konstruktīva pienākuma attiecībā uz negatīvajiem neto aktīviem, tas neatzīt atbilstīgās saistības, bet koriģē nesadalīto peļņu tieši iepriekšējā perioda sākumā. Uzņēmums šo faktu norāda līdz ar kumulatīvo neatzīto daļu no zaudējumiem savos kopuzņēmumos tieši iepriekšējā perioda sākumā un datumā, kurā pirmo reizi piemēro šo SFPS.

C5	Uzņēmums norāda to aktīvu un saistību dalījumu, kuri saskaitīti vienā ieguldījumu bilances pozīcijā tieši iepriekšējā perioda sākumā. Šādu informāciju sagatavo uzrādīšanai apkopotā veidā par visiem kopuzņēmumiem, kuriem uzņēmums piemēro C2.–C6. punktā noteiktās pārejas prasības.

…

Kopīgas darbības — pāreja no pašu kapitāla metodes uz aktīvu un saistību uzskaiti

Pārejot no pašu kapitāla metodes uz aktīvu un saistību uzskaiti saistībā ar līdzdalību kopīgā darbībā, uzņēmums tieši iepriekšējā perioda sākumā pārtrauc atzīt ieguldījumu, kuru tas iepriekš uzskaitīja saskaņā ar pašu kapitāla metodi, un citus posteņus, kas veido daļu no uzņēmuma neto ieguldījuma struktūrā saskaņā ar 28. SGS (grozīts 2011. gadā) 38. punktu, un atzīst savu daļu ikvienos aktīvos un saistībās attiecībā uz līdzdalību kopīgajā darbībā, tostarp nemateriālo vērtību, kas varētu būt daļa no ieguldījuma uzskaites vērtības.

Uzņēmums nosaka savu līdzdalību kopīgās darbības aktīvos un saistībās, pamatojoties uz tiesībām un pienākumiem noteiktā proporcijā saskaņā ar vienošanos. Uzņēmums nosaka aktīvu un saistību sākotnējo uzskaites vērtību, nodalot šādus aktīvus un saistības no ieguldījuma uzskaites vērtības tieši iepriekšējā perioda sākumā, pamatojoties uz informāciju, ko uzņēmums izmantojis, piemērojot pašu kapitāla metodi.

Ikvienu starpību, kas veidojas starp ieguldījumu, kas iepriekš tika uzskaitīts saskaņā ar pašu kapitāla metodi, līdz ar citiem posteņiem, kas veidoja daļu no uzņēmuma neto ieguldījuma struktūrā saskaņā ar 28. SGS (grozīts 2011. gadā) 38. punktu, un aktīvu un saistību, tostarp nemateriālās vērtības, atzīto neto summu:

(a)

savstarpēji ieskaita ar ieguldījumu saistītu nemateriālo vērtību, un jebkāda atlikusī starpība tiek koriģēta, ņemot vērā nesadalīto peļņu tieši iepriekšējā perioda sākumā, ja aktīvu un saistību, tostarp nemateriālās vērtības, atzītā neto summa ir lielāka nekā ieguldījums (un citi posteņi, kas veido daļu no uzņēmuma neto ieguldījuma), kura atzīšana ir pārtraukta;

(b)	koriģē, ņemot vērā nesadalīto peļņu tieši iepriekšējā perioda sākumā, ja aktīvu un saistību, tostarp nemateriālās vērtības, atzītā neto summa ir mazāka nekā ieguldījums (un citi posteņi, kas veido daļu no uzņēmuma neto ieguldījuma), kura atzīšana ir pārtraukta.

C10	Uzņēmums, kas pāriet no pašu kapitāla metodes uz aktīvu un saistību uzskaiti, nodrošina, ka ieguldījums, kura atzīšana tiek pārtraukta, un atzītie aktīvi un saistības līdz ar atlikušo starpību, kuru koriģē, ņemot vērā nesadalīto peļņu, tiek saskaņots tieši iepriekšējā perioda sākumā.

C11

…

Pārejas noteikumi uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos

C12

Uzņēmums, kas saskaņā ar 27. SGS 10. punktu savos atsevišķajos finanšu pārskatos iepriekš uzskaitīja savu līdzdalību kopīgā darbībā kā ieguldījumu par tā pašizmaksu saskaņā ar 9. SFPS:

(a)	pārtrauc atzīt ieguldījumu un atzīst aktīvus un saistības saistībā ar savu līdzdalību kopīgajā darbībā, ņemot vērā summas, kas noteiktas atbilstīgi C7.–C9. punktam;

(b)	nodrošina, ka ieguldījums, kura atzīšana tiek pārtraukta, un atzītie aktīvi un saistības līdz ar atlikušo starpību, kuru koriģē, ņemot vērā nesadalīto peļņu, tiek saskaņoti tieši iepriekšējā uzrādītā perioda sākumā.

C pielikumā pievienota viena pozīcija un C12.A–C12.B punkts.

Atsauces uz “tieši iepriekšējo periodu”

C12.A

Neatkarīgi no C2.–C12. punktā iekļautajām atsaucēm uz “tieši iepriekšējo periodu” uzņēmums var sniegt arī koriģētu salīdzinošo informāciju par jebkuriem agrākiem uzrādītajiem periodiem, bet tas nav jādara obligāti. Ja uzņēmums sniedz koriģētu salīdzinošo informāciju par jebkuriem agrākiem periodiem, visas C2.–C12. punktā iekļautās atsauces uz “tieši iepriekšējo periodu” ir jāsaprot kā “visagrākais uzrādītais koriģētais salīdzināmais periods”.

C12.B

Ja uzņēmums sniedz nekoriģētu salīdzinošo informāciju par jebkuriem agrākiem periodiem, tas skaidri identificē nekoriģēto informāciju, norāda, ka tā ir sagatavota, pamatojoties uz atšķirīgiem principiem, un izskaidro šos principus.

Grozījumi 11. SFPS Kopīgas struktūras

Secīgie grozījumi 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana

Šajā pielikumā izklāstīts grozījums 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana, kas izriet no Padomes ieviestajiem grozījumiem 11. SFPS Kopīgas struktūras. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 1. SFPS.

1. SFPS. Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja pieņemšana

Pievienots 39.S punkts.

39.S

Ar dokumentu „Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā)”, kas izdots 2012. gada jūnijā, tika grozīts D31. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 11. SGS (grozīts 2012. gada jūnijā).

D pielikumā grozīts D31. punkts.

Kopīgas struktūras

D31

Pirmreizējais piemērotājs var piemērot 11. SFPS paredzētos pārejas noteikumus ar šādiem izņēmumiem:

(a)	piemērojot 11. SFPS pārejas noteikumus, pirmreizējais piemērotājs šos noteikumus piemēro datumā, kad notiek pāreja uz SFPS;

(b)

pārejot no proporcionālās konsolidācijas uz pašu kapitāla metodi, uzņēmums, kas pirmo reizi piemēro šo standartu, pārbauda ieguldījuma vērtības samazināšanos saskaņā ar 36. SGS datumā, kad notiek pāreja uz SFPS, neatkarīgi no tā, vai pastāv norāde par ieguldījuma vērtības iespējamo samazināšanos. Ikvienu rezultātā izveidojušos vērtības samazinājumu atzīst par nesadalītās peļņas korekciju datumā, kad notiek pāreja uz SFPS.

Grozījumi 12. SFPS Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos

C pielikumā pievienots C1.A un C2.A–C2.B punkts.

C1.A

Ar dokumentu „Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā)”, kas izdots 2012. gada jūnijā, tika pievienots C2.A–C2.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 12. SFPS kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī minētos grozījumus.

…

C2.A	Šā SFPS informācijas sniegšanas prasības nav jāpiemēro nevienam uzrādītajam periodam, kas sākas pirms gada perioda, kas ir tieši pirms pirmā gada perioda, kuram piemēro 12. SFPS.

C2.B	Informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas 24. – 31. punktā, un attiecīgie norādījumi šā SFPS B21.–B26. punktā nav jāpiemēro nevienam uzrādītajam periodam, kas sākas pirms pirmā gada perioda, kuram piemēro 12. SFPS.

5.4.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 314/2013

(2013. gada 4. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 4. aprīlī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	60,6
	TN	105,0
	TR	134,9
	ZZ	100,2
0707 00 05	JO	194,1
	MA	116,3
	TR	146,8
	ZZ	152,4
0709 93 10	MA	91,2
	TR	102,1
	ZZ	96,7
0805 10 20	EG	59,3
	IL	69,3
	MA	77,1
	TN	61,7
	TR	63,5
	ZZ	66,2
0805 50 10	TR	79,1
0805 50 10	ZZ	79,1
0808 10 80	AR	103,4
	BR	92,7
	CL	118,8
	CN	80,4
	MK	30,8
	US	204,9
	UY	106,8
	ZA	105,4
	ZZ	105,4
0808 30 90	AR	115,0
	CL	142,0
	CN	90,9
	TR	204,5
	US	158,2
	ZA	124,1
	ZZ	139,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

5.4.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 3. aprīlis),

ar ko groza Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu attiecībā uz ierakstu par Meksiku to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu sarakstā, no kurām atļauj Savienībā ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1794)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/167/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 12. panta 1. un 4. punktu, 19. panta ievadteikumu un 19. panta a) un b) punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 92/65/EEK cita starpā ir paredzēti nosacījumi, kas attiecas uz zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju importu Savienībā. Minētajiem nosacījumiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas piemērojami tirdzniecībā starp dalībvalstīm.

(2)	Direktīvā 2009/156/EK ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku importēšanai Savienībā. Tajā noteikts, ka zirgu dzimtas dzīvnieku imports Savienībā atļauts tikai no tām trešām valstīm, kurās divu gadu laikā nav konstatēts Venecuēlas zirgu encefalomielīts.

(3)

Ar Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumu 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (3), ir izveidots to trešo valstu vai valstu daļu saraksts, uz kurām attiecas reģionalizācija un no kurām dalībvalstis atļauj importēt zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un tajā norādīti citi nosacījumi, kas piemērojami šādam importam. Minētais saraksts ir iekļauts Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā.

(4)

Lēmuma 2004/211/EK I pielikuma sarakstā norādīts, ka reģistrētu zirgu ievešana uz laiku, atkārtota reģistrētu zirgu ievešana pēc to izvešanas uz laiku līdzdalībai skriešanās sacensībās, sacensībās un kultūras pasākumos, reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku vaislai un audzēšanai un zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju imports no Meksikas ir atļauts, izņemot Čjapasas un Oahakas, Tabasco un Verakrusas štatu.

(5)

Komisija 2012. gada septembrī publicēja galīgo ziņojumu par auditu, kas veikts Meksikā no 2012. gada 17. līdz 27. aprīlim, lai pārskatītu dzīvnieku veselības kontroles un sertificēšanas procedūras, kas piemērojamas dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un viņu spermas izvešanai uz Eiropas Savienību (4), šīs pārskatīšanas gaitā tika konstatēti daudzi būtiski trūkumi saistībā ar zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas kontroli šajā trešā valstī un tādējādi saistībā ar noteikto reģionalizāciju un garantijām attiecībā uz vezikulāro stomatītu un zirgu infekciozo anēmiju, kā arī ar zirgu spermas savākšanas centru apstiprināšanu un pārraudzību. Reaģējot uz tiem ieteikumiem, kas bija norādīti Komisijas ziņojumā par auditu un šo ieteikumu pārraudzību, Meksikas kompetentās iestādes šos trūkumus pienācīgi nenovērsa.

(6)	Minētā situācija var apdraudēt zirgu dzimtas dzīvnieku populācijas veselību Savienībā, un tāpēc zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešana no Meksikas nebūtu jāatļauj.

(7)	Tāpēc ieraksts attiecībā uz šo trešo valsti Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā būtu jāgroza.

(8)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2004/211/EK.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā ierakstu par Meksiku aizstāj ar šādu:

“MX

Meksika

MX-0

Visa valsts

—

—”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 3. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.

(3) OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(4) http://ec.europa.eu/food/fvo/rep_details_en.cfm?rep_id=2948

5.4.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/23

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2013. gada 20. marts)

par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9

(pārstrādāta versija)

(ECB/2013/4)

(2013/170/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, un 5.1., 12.1., 14.3. un 18.2. pantu,

tā kā:

(1)

Būtiski grozīta 2012. gada 2. augusta Pamatnostādne ECB/2012/18 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (1). Pamatnostādnē jāveic turpmāki grozījumi, un tāpēc tā caurredzamības nolūkā jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārīgie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti I pielikumā 2011. gada 20. septembra Pamatnostādnei ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (2).

(3)

2011. gada 8. decembrī un 2012. gada 20. jūnijā Padome pieņēma lēmumu par papildu pastiprinātā kreditēšanas atbalsta pasākumiem, lai veicinātu banku kreditēšanu un likviditāti eurozonas naudas tirgū, tostarp pasākumiem, kuri noteikti 2011. gada 14. decembra Lēmumā ECB/2011/25 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (3). Turklāt atsauces uz rezervju normu 2007. gada 1. augusta Pamatnostādnē ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (4) jāsaskaņo ar grozījumiem Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulā (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (5), kas ieviesta ar Regulu (ES) Nr. 1358/2011 (6).

(4)

2012. gada 21. marta Lēmums ECB/2012/4, ar ko groza Lēmumu ECB/2011/25 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (7), noteica, ka NCB nav jābūt pienākumam pieņemt kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās atbilstošas banku obligācijas, ko garantē dalībvalsts, kura īsteno Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda programmu, vai dalībvalsts, kuras kredītnovērtējums neatbilst Eurosistēmas etalonam, nosakot augstu kredītstandartu prasību minimumu.

(5)

2012. gada 3. jūlija Lēmums ECB/2012/12, ar ko groza Lēmumu ECB/2011/25 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (8), pārskatīja Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.2.3.2. sadaļā izklāstīto atbrīvojumu no ciešu saikņu aizlieguma attiecībā uz valdības garantētām banku obligācijām, ko emitējuši un par nodrošinājumu izmanto darījuma partneri.

(6)

Darījuma partneriem, kas piedalās Eurosistēmas kredītoperācijās, jāatļauj palielināt valdības garantētu banku obligāciju izmantošanas līmeni, kāds tām ir bijis 2012. gada 3. jūlijā, ja to ārkārtas gadījumos iepriekš atļāvusi ECB Padome. ECB Padomei iesniegtajiem iepriekšēja apstiprinājuma lūgumiem jāpievieno finansējuma plāns.

(7)	Lēmumu ECB/2011/25 2012. gada 2. augustā aizstāja Pamatnostādne ECB/2012/18, kuru NCB ieviesa savos līgumos vai regulējošos nosacījumos.

(8)

Pamatnostādni ECB/2012/18 2012. gada 10. oktobrī grozīja ar Pamatnostādni ECB/2012/23 (9), kura uz laiku paplašināja kritērijus, kas nosaka aktīvu atbilstību, kurus var izmantot kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās, pieņemot tirgojamus parāda instrumentus sterliņu mārciņās, jenās vai ASV dolāros kā atbilstošus aktīvus monetārās politikas operācijām. Šādiem tirgojamiem parāda instrumentiem tika piemēroti novērtējuma diskonti, kas atspoguļo attiecīgo maiņas kursu vēsturiskās svārstības.

(9)

2013. gada 23. janvāra Pamatnostādne ECB/2013/2, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2012/18 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (10), nosaka darījuma partneru veiktajai ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju pirmstermiņa atmaksai piemērojamo procedūru, lai nodrošinātu, ka NCB piemēro vienādus nosacījumus. Jo īpaši Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6. papildinājumā izklāstītais sodu režīms jāpiemēro, ja gadījumos, kuros darījuma partneri izvēlējušies veikt pirmstermiņa atmaksu, tie līdz noteiktajam termiņam pilnībā vai daļēji neveic maksājumu par summu, kas jāatmaksā attiecīgajai NCB.

(10)

Pamatnostādne ECB/2012/18 tagad būtu jāgroza, lai tajā iekļautu 2012. gada 19. decembra Lēmuma ECB/2012/34 par pagaidu izmaiņām noteikumos par nodrošinājuma ārvalstu valūtā atbilstību (11) noteikumus un nodrošinātu, ka NCB nav pienākuma pieņemt kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās atbilstošas nenodrošinātas banku obligācijas, ko: a) emitējuši to izmantotāji darījuma partneri vai ar tiem cieši saistīti uzņēmumi; un b) pilnībā garantējusi dalībvalsts, kuras kredītnovērtējums neatbilst Eurosistēmas augstajiem kredītstandartiem un kuru ECB Padome uzskata par tādu, kas atbilst Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda programmas noteikumiem.

(11)

Skaidrības un vienkāršības nolūkā 2011. gada 31. marta Lēmuma ECB/2011/4 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Īrijas valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (12), 2011. gada 7. jūlija Lēmuma ECB/2011/10 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Portugāles valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (13), un 2012. gada 19. decembra Lēmuma ECB/2012/32 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (14), noteikumi būtu jāiekļauj šajā pamatnostādnē kopā ar visiem citiem pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību.

(12)	Papildu pasākumi, kas noteikti šajā pamatnostādnē, jāpiemēro pagaidām, līdz brīdim, kad ECB Padome nolems, ka tie vairs nav nepieciešami piemērota monetārās politikas transmisijas mehānisma nodrošināšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Papildu pasākumi attiecībā uz refinansēšanas operācijām un atbilstošu nodrošinājumu

1. Šajā pamatnostādnē noteiktos Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanas noteikumus un nodrošinājuma atbilstības kritērijus piemēro, ņemot vērā Pamatnostādni ECB/2011/14.

2. Jebkuru pretrunu gadījumā starp šo pamatnostādni un Pamatnostādni ECB/2011/14, kā to nacionālajā līmenī ieviesušas NCB, noteicošā ir šī pamatnostādne. NCB turpina piemērot visus Pamatnostādnes ECB/2011/14 noteikumus bez izmaiņām, ja vien šajā pamatnostādnē nav noteikts citādi.

3. Šīs pamatnostādnes 5. panta 1. punkta un 7. panta nolūkiem Īriju, Grieķijas Republiku un Portugāles Republiku uzskata par eurozonas dalībvalstīm, kas atbilst Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda programmas noteikumiem.

2. pants

Iespēja samazināt ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju summu vai izbeigt šīs operācijas

1. Eurosistēma var lemt par to, ka, ievērojot noteiktus nosacījumus, darījuma partneri var pirms termiņa samazināt dažu ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju summu vai izbeigt šīs operācijas (šādu summas samazinājumu vai operācijas izbeigšanu turpmāk kopā sauc arī par “pirmstermiņa atmaksu”). Izsoles paziņojumā precizē, vai tiek piemērota iespēja pirms termiņa samazināt attiecīgo operāciju summu vai izbeigt tās, kā arī dienu, sākot no kuras šāda iespēja var tikt izmantota. Šo informāciju var sniegt arī citā veidā, kuru par piemērotu uzskata Eurosistēma.

2. Darījuma partneris iespēju pirms termiņa samazināt ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju summu vai izbeigt šīs operācijas var izmantot, ne vēlāk kā nedēļu pirms pirmstermiņa atmaksas dienas paziņojot attiecīgajai NCB summu, kuru tas gatavojas atmaksāt pirmstermiņa atmaksas procedūras ietvaros, kā arī dienu, kurā tas gatavojas veikt šādu pirmstermiņa atmaksu. Ja Eurosistēma nav noteikusi citādi, pirmstermiņa atmaksu var veikt jebkurā dienā, kas ir Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju norēķinu diena, ar nosacījumu, ka darījuma partneris šajā punktā minēto paziņošanu veic ne vēlāk kā nedēļu pirms šīs dienas.

3. Šā panta 2. punktā minētais paziņojums darījuma partnerim kļūst saistošs nedēļu pirms tajā norādītās pirmstermiņa atmaksas dienas. Ja darījuma partneris līdz noteiktajam termiņam nav pilnībā vai daļēji norēķinājies par summu, kas jāmaksā saskaņā ar pirmstermiņa atmaksas procedūru, tam var tikt uzlikts Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6. papildinājuma 1. sadaļā noteiktais naudas sods. Ja darījuma partneris nav pilnībā vai daļēji norēķinājies par summu, kas jāmaksā 2. punktā minētajā pirmstermiņa atmaksas dienā, piemēro 6. papildinājuma 1. sadaļas normas par izsoles operāciju noteikumu pārkāpumiem. Naudas soda piemērošana neierobežo NCB tiesības izmantot saistību neizpildes gadījumam noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas izklāstīti Pamatnostādnes ECB/2011/14 II pielikumā.

3. pants

Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pieņemšana

1. Papildus ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas ir atbilstoši saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6. nodaļu, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri neatbilst Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.2. sadaļas kredītnovērtējuma prasībām, bet atbilst visiem pārējiem kritērijiem, ko ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem piemēro saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2011/14, ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijām ar nosacījumu, ka emisijas brīdī un jebkurā brīdī pēc tam šiem vērtspapīriem ir vismaz divi BBB (15) reitingi. Tie atbilst arī šādām prasībām:

a)	naudas plūsmu radošie aktīvi, kas nodrošina ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus, ir šādu aktīvu grupu aktīvi: i) mājokļa hipotēkas; ii) kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); iii) komercsektora hipotēkas; iv) kredīti automašīnu iegādei; v) līzings un patēriņa kredīti;

b)	naudas plūsmu radošajos aktīvos netiek jaukti dažādu aktīvu grupu aktīvi;

naudas plūsmu radošie aktīvi, kas nodrošina ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus, neietver kredītus, kas:

i)	ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru emisijas laikā nenes ienākumus;

ii)	nenes ienākumus laikā, kad tiek iekļauti ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīros to atlikušā termiņa laikā, piemēram, aizvietojot vai aizstājot naudas plūsmu radošos aktīvus;

iii)	jebkurā laikā ir strukturēti, sindicēti vai izsniegti, izmantojot aizņemtus līdzekļus (“leveraged”);

d)	ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru darījuma dokumenti ietver noteikumus par apkalpošanas nepārtrauktību.

2. Šā panta 1. punktā minētajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kam ir vismaz divi A (16) reitingi, piemēro novērtējuma diskontu 16 % apmērā.

3. Šā panta 1. punktā minētajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kuriem nav vismaz divu A reitingu, piemēro tālāk minētos diskontus: a) ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko nodrošina komercsektora hipotēkas, piemēro 32 % novērtējuma diskontu; un b) visiem pārējiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem piemēro 26 % novērtējuma diskontu.

4. Darījuma partneris nevar kā nodrošinājumu iesniegt ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, kas ir atbilstoši saskaņā ar 1. punktu, ja darījuma partneris vai trešā persona, ar kuru tam ir ciešas saites, ir procenta likmju riska ierobežošanas pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātajiem vērtspapīriem.

5. NCB kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās var pieņemt ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, kuru pamatā esošie aktīvi ietver tikai mājokļa hipotēkas vai tikai kredītus MVU un kuri neatbilst Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.2. sadaļas kredītnovērtējuma prasībām, kā arī šā panta 1. punkta a)–d) apakšpunkta un 4. punkta prasībām, bet atbilst visiem kritērijiem, ko ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem piemēro saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2011/14, ja šiem vērtspapīriem ir vismaz divi BBB reitingi. Šādi ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri var būt tikai tādi, kas emitēti pirms 2012. gada 20. jūnija, un tiem piemēro 32 % novērtējuma diskontu.

6. Šā panta nolūkiem:

“mājokļa hipotēka” papildus ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītiem ietver garantētos mājokļa kredītus (bez nekustamā īpašuma nodrošinājuma), ja samaksai saskaņā ar garantiju jānotiek nekavējoties pēc saistību neizpildes. Šādas garantijas var sniegt dažādu līgumu formā, t. sk. apdrošināšanas līgumu formā, ar nosacījumu, ka tās sniedz valsts sektora iestāde vai valsts uzraudzīta finanšu iestāde. Šādu garantiju nolūkiem garantijas devēja kredītvērtējumam visu darījuma laiku jāatbilst kredīta kvalitātes 3. pakāpei pēc Eurosistēmas harmonizētās reitinga skalas;

2)	termini “mazs uzņēmums” un “neliels uzņēmums” nozīmē struktūru, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tās juridiskās formas, ja šīs struktūras apgrozījums vai – gadījumā, ja šī struktūra ir konsolidētās grupas daļa, – konsolidētās grupas apgrozījums ir mazāks par 50 miljoniem euro;

“ienākumus nenesošs aizdevums” nozīmē aizdevumus, kuru procentu samaksas vai pamatsummas atmaksas termiņš ir nokavēts par 90 vai vairāk dienām un ir iestājusies parādnieka saistību neizpilde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (17) VII pielikuma 44. punktā, vai ja ir pamats apšaubīt, ka maksājums tiks veikts pilnā apmērā;

4)	“strukturēts aizdevums” nozīmē struktūru, kura ietver subordinētās kredīta prasības;

5)	“sindicētais aizdevums” nozīmē aizdevumu, ko izsniegusi sindikāta dalībnieku grupa;

6)	“aizņemto līdzekļu aizdevums” nozīmē tādai sabiedrībai izsniegtu aizdevumu, kurai jau ir nozīmīga tādu parādsaistību pakāpe kā izpirkšana vai finansējuma pārņemšana, ja aizdevums tiek izmantots tādas sabiedrības pašu kapitāla iegādei, kura arī ir parādnieks;

“noteikumi par apkalpošanas nepārtrauktību” nozīmē ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru juridiskās dokumentācijas noteikumus, kas nodrošina, ka apkalpotāja saistību neizpilde neizraisa apkalpošanas izbeigšanos, un kuros iekļauti sliekšņi, kuru sasniegšanas rezultātā tiek iecelts rezerves apkalpotājs, un augsta līmeņa rīcības plāns, kurā noteikti operacionālie pasākumi, kas veicami pēc rezerves apkalpotāja iecelšanas, un tas, kā tiks veikta aizdevumu pārvaldīšanas pāreja.

4. pants

Papildu kredītprasību pieņemšana

1. NCB kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās var pieņemt kredītprasības, kas neatbilst Eurosistēmas kritērijiem.

2. NCB, kuras nolemj pieņemt kredītprasības saskaņā ar 1. punktu, šim nolūkam nosaka atbilstības kritērijus un riska kontroles pasākumus, precizējot atkāpes no Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma prasībām. Šādi atbilstības kritēriji un riska kontroles pasākumi ietver nosacījumu, ka kredītprasības ir pakļautas tās dalībvalsts regulējumam, kuras NCB ir noteikusi atbilstības kritērijus un riska kontroles pasākumus. Atbilstības kritērijus un riska kontroles pasākumus iepriekš apstiprina ECB Padome.

3. Izņēmuma gadījumos un ar iepriekšēju ECB Padomes apstiprinājumu NCB var pieņemt kredītprasības: a) piemērojot atbilstības kritērijus un riska kontroles pasākumus, ko ir noteikusi cita NCB saskaņā ar 1. un 2. punktu; vai b) kuras nosaka nevis tās dalībvalsts regulējums, kurā atrodas pieņemošā NCB, bet citas dalībvalsts regulējums.

4. Cita NCB sniedz palīdzību kredītprasības pieņemošai NCB saskaņā ar 1. punktu, ja abas NCB savā starpā par to ir vienojušās un ar iepriekšēju ECB Padomes apstiprinājumu.

5. pants

Valdības garantētu banku obligāciju pieņemšana

1. NCB nav pienākuma pieņemt kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās atbilstošas nenodrošinātās banku obligācijas: a) kas neatbilst Eurosistēmas augstu kredītstandartu prasībām; b) ko emitējuši to izmantotāji darījuma partneri vai ar tiem cieši saistīti uzņēmumi; un c) ko pilnībā garantējusi dalībvalsts: i) kuras kredītnovērtējums neatbilst Eurosistēmas augstu kredītstandartu prasībām tirgojamu aktīvu emitentiem un garantijas devējiem, kā tas paredzēts Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.3.1. un 6.3.2. sadaļā; un ii) kura pēc ECB Padomes novērtējuma atbilst Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda programmas noteikumiem.

2. NCB informē ECB Padomi par katru gadījumu, kurā nolemts nepieņemt kā nodrošinājumu 1. punktā minētos vērtspapīrus.

3. Darījuma partneri nevar iesniegt pašu emitētas vai ar tiem cieši saistītu uzņēmumu emitētas nenodrošinātās banku obligācijas, ko garantē Eiropas Ekonomikas zonas valsts sektora iestāde, kurai ir tiesības iekasēt nodokļus, kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijām apjomā, kas pārsniedz jau 2012. gada 3. jūlijā iesniegto šādu obligāciju nominālvērtību.

4. ECB Padome ārkārtas gadījumos var lemt par pagaidu atbrīvojumu no 3. punktā noteiktās prasības ievērošanas uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Atbrīvojuma lūgumam pievieno finansējuma plānu, kurā norāda, kā lūguma iesniedzējs darījumu partneris pakāpeniski pārtrauks izmantot paša emitētas nenodrošinātas valsts garantētas banku obligācijas vēlākais trīs gadu laikā pēc atbrīvojuma apstiprināšanas. Jebkuru pēc 2012. gada 3. jūlija piešķirto atbrīvojumu turpina piemērot līdz dienai, kad paredzēta tā pārskatīšana.

6. pants

Noteiktu aktīvu sterliņu mārciņās, jenās vai ASV dolāros kā kritērijiem atbilstoša nodrošinājuma pieņemšana

1. Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.2.1. sadaļā aprakstītie tirgojamie parāda instrumenti, ja tie ir sterliņu mārciņās, jenās vai ASV dolāros, ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijām ar nosacījumu, ka: a) tie emitēti un tiek turēti / par tiem veic norēķinus eurozonā; b) to emitents reģistrēts Eiropas Ekonomikas zonā un tie atbilst visiem citiem Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikuma 6.2.1. sadaļā iekļautajiem atbilstības kritērijiem.

2. Eurosistēma šiem tirgojamiem parāda instrumentiem piemēro šādus novērtējuma diskontus: a) 16 % diskontu aktīviem sterliņu mārciņās vai ASV dolāros; un b) 26 % diskontu aktīviem jenās.

3. Šā panta 1. punktā minētie tirgojamie parāda instrumenti, kuru kuponi ir piesaistīti tikai vienai naudas tirgus procentu likmei to nomināla valūtā vai attiecīgās valsts inflācijas indeksam un kas neparedz “discrete range”, “range accrual”, “ratchet” vai citas līdzīgas sarežģītas struktūras, arī ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijām.

4. Papildinot 3. punktā minēto, pēc ECB Padomes apstiprinājuma saņemšanas ECB savā interneta vietnē www.ecb.europa.eu var publicēt citu pieņemamu ārvalstu valūtas etalonlikmju sarakstu.

5. Tirgojamiem aktīviem ārvalstu valūtā piemēro tikai šīs pamatnostādnes 1., 3., 5., 6. un 8. pantu.

7. pants

Kredītspējas sliekšņa prasību apturēšana noteiktiem tirgojamiem instrumentiem

1. Saskaņā ar šā panta 2. punktu tiek apturētas Eurosistēmas obligātās prasības kredītspējas slieksnim, kas Pamatnostādnes ECB/2011/4 I pielikuma 6.3.2. sadaļā izklāstītas Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmas noteikumos attiecībā uz tirgojamiem aktīviem.

2. Eurosistēmas kredītspējas slieksni nepiemēro tirgojamiem parāda instrumentiem, ko emitējušas vai pilnībā garantējušas centrālās valdības eurozonas dalībvalstīs, kas īsteno Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda programmu, ja vien ECB Padome nenolemj, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro finanšu palīdzības un/vai makroekonomikas programmas nosacījumus.

3. Uz tirgojamiem parāda instrumentiem, ko emitējusi vai pilnībā garantējusi Grieķijas Republikas centrālā valdība, attiecas šīs pamatnostādnes I pielikumā izklāstītie diskonti.

8. pants

Stāšanās spēkā, īstenošana un piemērošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2013. gada 22. martā.

2. NCB veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību 5. panta, 6. panta 3.–5. punkta un 7. panta noteikumiem, un piemēro šo pamatnostādni no 2013. gada 3. maija. Tās ne vēlāk kā 2013. gada 19. aprīlī informē ECB par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.

3. Pamatnostādnes 5. pantu piemēro līdz 2015. gada 28. februārim.

9. pants

Grozījums Pamatnostādnē ECB/2007/9

III pielikuma 5. daļā 2. tabulai sekojošo daļu aizstāj ar šādu:

“ Vienreizēja atskaitījuma aprēķināšana kontroles nolūkā (R6)

Vienreizējs atskaitījums. Atskaitījums tiek piemērots katrai kredītiestādei. Katra kredītiestāde atskaita maksimālo vienreizējo atskaitījumu, kas paredzēts, lai samazinātu ar ļoti nelielu rezervju prasību pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus. Ja [rezervju bāze × rezervju norma] ir mazāka par 100 000 euro, tad vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar [rezervju bāze × rezervju norma]. Ja [rezervju bāze × rezervju norma] ir lielāka par vai vienāda ar 100 000 euro, vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar 100 000 euro. Iestādes, kurām atļauts ziņot statistikas datus par to konsolidēto rezervju bāzi kā grupai (kā noteikts Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) III pielikuma 2. daļas 1. sadaļā), obligātās rezerves tur, izmantojot vienu no attiecīgās grupas iestādēm, kas rīkojas kā starpnieks vienīgi šo iestāžu vārdā. Šajā gadījumā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulas (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (18) 11. pantu tikai visa grupa kopā var atskaitīt vienreizējo atskaitījumu.

Obligātās (jeb “prasītās”) rezerves aprēķina šādi:

Formula

Rezervju normu piemērot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9).

10. pants

Atcelšana

1. Pamatnostādne ECB/2012/18 tiek atcelta no 2013. gada 3. maija.

2. Atsauces uz Pamatnostādni ECB/2012/18 uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu III pielikumā.

11. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 20. martā

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) OV L 218, 15.8.2012., 20. lpp.

(2) OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.

(3) OV L 341, 22.12.2011., 65. lpp.

(4) OV L 341, 27.12.2007., 1. lpp.

(5) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.

(6) Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 14. decembra Regula (ES) Nr. 1358/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (ECB/2011/26) (OV L 338, 21.12.2011., 51. lpp.).

(7) OV L 91, 29.3.2012., 27. lpp.

(8) OV L 186, 14.7.2012., 38. lpp.

(9) OV L 284, 17.10.2012., 14. lpp.

(10) OV L 34, 5.2.2013., 18. lpp.

(11) OV L 14, 18.1.2013., 22. lpp.

(12) OV L 94, 8.4.2011., 33. lpp.

(13) OV L 182, 12.7.2011., 31. lpp.

(14) OV L 359, 29.12.2012., 74. lpp.

(15) “BBB” ir vismaz Moody’s“Baa3”, Fitch vai Standard & Poor’s“BBB–” vai DBRS“BBB” reitings.

(16) “A” ir vismaz Moody’s“A3”, Fitch vai Standard & Poor’s“A–” vai DBRS“AL” reitings.

(17) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(18) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.”

I PIELIKUMS

Grieķijas Republikas emitētiem vai pilnībā garantētiem tirgojamiem parāda instrumentiem piemērojamie diskonti

Grieķijas valdības obligācijas (GVO)	Termiņu grupa	Diskonti fiksētas vai mainīgas procentu likmes kuponiem	Diskonti nulles kuponiem
	0–1	15,0	15,0
	1–3	33,0	35,5
	3–5	45,0	48,5
	5–7	54,0	58,5
	7–10	56,0	62,0
	> 10	57,0	71,0
Valdības garantētas banku obligācijas (VGBO) un valdības garantētas nefinanšu sabiedrību obligācijas	Termiņu grupa	Diskonti fiksētas vai mainīgas procentu likmes kuponiem	Diskonti nulles kuponiem
	0–1	23,0	23,0
	1–3	42,5	45,0
	3–5	55,5	59,0
	5–7	64,5	69,5
	7–10	67,0	72,5
	> 10	67,5	81,0

II PIELIKUMS

ATCELTĀ PAMATNOSTĀDNE UN TĀS GROZĪJUMI

Pamatnostādne ECB/2012/18 (OV L 218, 15.8.2012., 20. lpp.).

Pamatnostādne ECB/2012/23 (OV L 284, 17.10.2012., 14. lpp.).

Pamatnostādne ECB/2013/2 (OV L 34, 5.2.2013., 18. lpp.).

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Pamatnostādne ECB/2012/18	Šī pamatnostādne
1.–5. pants	1.–5. pants
5.a pants	6. panta 1. un 2. punkts
6. pants	7. pants
7. pants	8. pants
—	9. pants
8. pants	7. pants
9. pants	10. pants
Lēmums ECB/2011/4	Šī pamatnostādne
2. un 3. pants	7. pants
Lēmums ECB/2011/10	Šī pamatnostādne
2. un 3. pants	7. pants
Lēmums ECB/2012/32	Šī pamatnostādne
2. un 3. pants	7. pants
Lēmums ECB/2012/34	Šī pamatnostādne
1. un 2. pants	6. panta 3. un 4. punkts

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.095.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 95

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 5. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 311/2013 (2013. gada 3. aprīlis), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 467/2010 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes silīcija importam, attiecina arī uz silīcija importu, kas nosūtīts no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai silīcija izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 312/2013 (2013. gada 31. janvāris), ar ko labo Deleģētās regulas (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem, tekstu ungāru valodā ( 1 )	8
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 313/2013 (2013. gada 4. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz dokumentu Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā) ( 1 )	9
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 314/2013 (2013. gada 4. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
		LĒMUMI
		2013/167/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 3. aprīlis), ar ko groza Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu attiecībā uz ierakstu par Meksiku to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu sarakstā, no kurām atļauj Savienībā ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 1794) ( 1 )	19
		2013/168/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 20. marts), ar ko atceļ Lēmumus ECB/2011/4 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Īrijas valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību, ECB/2011/10 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Portugāles valdības emitētu vai garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību, ECB/2012/32 par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību, un ECB/2012/34 par pagaidu izmaiņām noteikumos par nodrošinājuma ārvalstu valūtā atbilstību (ECB/2013/5)	21
		2013/169/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2013. gada 20. marts) par noteikumiem tam, kā pašu emitētas nenodrošinātas valsts garantētas banku obligācijas izmanto par nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās (ECB/2013/6)	22
		PAMATNOSTĀDNES
		2013/170/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2013. gada 20. marts) par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (ECB/2013/4)	23

		Labojumi
	*	Labojums Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1700/2003 (2003. gada 22. septembris), ar kuru groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83 par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai (OV L 243, 27.9.2003.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 16. nodaļa, 1. sējums, 216. lpp.)	31


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ