22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/1

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (2) ir izveidots Eiropas Bēgļu fonds, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (3) ir izveidots Eiropas Atgriešanās fonds un ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (4) ir izveidots Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds kā daļa no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Minētie lēmumi nosaka dažādas Savienības līdzfinansējuma likmes, ko piemēro fondu atbalstītajām darbībām.

(2)

Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējušas ekonomikas izaugsmei un finanšu stabilitātei, izraisot finanšu, ekonomikas un sociālo apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Dažām dalībvalstīm ir nopietnas grūtības vai tām draud šādas grūtības, jo īpaši attiecībā uz to finanšu un ekonomikas stabilitāti, kuras ir izraisījušas vai var izraisīt deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanos un apdraud ekonomikas izaugsmi, un situāciju vēl vairāk sarežģī starptautiskā ekonomikas un finanšu vide.

(3)

Kaut arī jau ir veiktas nozīmīgas darbības krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, plaši jūtama finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem kopumā. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un būtu steidzami jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Savienības finansējumu.

(4)

Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (5), paredzēts, ka Padome var piešķirt vidēja termiņa finansiālu palīdzību, ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, ir nonākusi grūtībās vai to nopietni apdraud grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci.

(5)

Rumānijai šādu finansiālo palīdzību piešķīra ar Padomes Lēmumu 2009/459/EK (2009. gada 6. maijs) par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Rumānijai (6).

(6)

Saskaņā ar Ecofin Padomes 2010. gada 9. un 10. maija secinājumiem Padome pieņēma visaptverošu pasākumu kopumu finanšu stabilitātes pasargāšanai visā eurozonā un tās dalībvalstīs, tostarp Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (7), un 2010. gada 7. jūnijā eurozonas dalībvalstis izveidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu, lai nodrošinātu finanšu atbalstu eurozonas dalībvalstīm, kurām ir grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nav varējušas ietekmēt.

(7)

Īrijai un Portugālei attiecīgi ar Padomes Īstenošanas lēmumiem 2011/77/ES (8) un 2011/344/ES (9) piešķīra finansiālu palīdzību no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma. Tās ir saņēmušas līdzekļus arī no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta.

(8)

Kreditoru nolīgums un Aizdevumu mehānisma nolīgums attiecībā uz Grieķiju tika noslēgti 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā kā pirmā finansiālās palīdzības programma Grieķijai. Eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2012. gada 12. martā pārtrauca minēto pirmo programmu un apstiprināja otro finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Tika nolemts, ka minētās otrās programmas finanšu instruments būs Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, no kura tiks izsniegta eurozonas ieguldījuma, kas paredzēts pirmajā programmā, atlikusī summa.

(9)

Eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2012. gada 2. februārī parakstīja Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi. Minētais līgums seko Eiropadomes Lēmumam 2011/199/ES (2011. gada 25. marts), ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (10). Saskaņā ar minēto līgumu Eiropas Stabilizācijas mehānisms no tā stāšanās spēkā 2012. gada 8. oktobrī ir primārais finansiālās palīdzības sniedzējs eurozonas dalībvalstīm. Tādēļ šajā lēmumā būtu jāņem vērā Eiropas Stabilizācijas mehānisms.

(10)

Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri uzlabot sinerģiju starp aizdevumu programmu Grieķijai un Savienības līdzekļiem un atbalstīja centienus palielināt Grieķijas spēju apgūt Savienības līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pārorientējot uzmanību uz konkurētspējas uzlabošanu un darba vietu radīšanu. Turklāt tā atzinīgi novērtēja un atbalstīja to, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai. Šajā lēmumā paredzētie Lēmuma Nr. 573/2007/EK, Lēmuma Nr. 575/2007/EK un Lēmuma 2007/435/EK grozījumi sniedz ieguldījumu šādos sinerģijas veicināšanas centienos.

(11)

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus, Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (11), grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1311/2011 (12), lai ļautu paaugstināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansējuma likmi dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām to finansiālās stabilitātes jomā. Līdzīga pieeja attiecībā uz minētajām dalībvalstīm tika pieņemta saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1312/2011 (2011. gada 19. decembris), ar kuru Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 groza attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti (13), un saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 387/2012 (2012. gada 19. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti (14). Minētās dalībvalstis būtu jāatbalsta arī saistībā ar četriem fondiem, kas ir dibināti kā daļa no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, proti, Eiropas Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds, Eiropas Bēgļu fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (“fondi”), kuri izveidoti laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

(12)

Fondi ir svarīgākie līdzekļi, kas palīdz dalībvalstīm risināt būtiskas problēmas migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomās, piemēram, visaptverošas Savienības imigrācijas politikas izstrāde, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un sociālo kohēziju, un kopējas Eiropas Patvēruma sistēmas izveide.

(13)

Lai atvieglotu Savienības finansējuma pārvaldību migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomās un lai uzlabotu šāda finansējuma pieejamību dalībvalstīm nolūkā īstenot to gada programmas saskaņā ar fondiem, uz laiku un neskarot 2014. gada līdz 2020. gada plānošanas periodu, Savienības līdzfinansējuma likme fondiem dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām saistībā ar to finanšu stabilitāti, ir jāpaaugstina par summu, kas atbilst 20 procentu punktiem virs pašreiz piemērojamās līdzfinansējuma likmes. Tas nozīmē, ka fondu gada piešķīrums valstīm saskaņā ar pamata tiesību aktiem nemainīsies, bet valstu līdzfinansējums attiecīgi samazināsies. Pašreizējās gada programmas būs jāpārskata, lai atspoguļotu izmaiņas, kas radīsies, piemērojot paaugstināto Savienības līdzfinansējuma likmi.

(14)

Jebkurai dalībvalstij, kas vēlas piemērot paaugstināto līdzfinansējuma likmi, būtu jāiesniedz Komisijai rakstveida paziņojums kopā ar gada programmas projektu vai pārskatītās gada programmas projektu. Savā paziņojumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsniedz atsauce uz attiecīgo Padomes lēmumu vai uz jebkādu citu atbilstīgu lēmumu, saskaņā ar kuru tai var piemērot paaugstināto Savienības līdzfinansējuma likmi.

(15)

Vēl nepieredzētā krīze, kas ietekmējusi starptautiskos finanšu tirgus, un ekonomikas lejupslīde ir būtiski kaitējušas vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei. Tā kā ir steidzami jārīkojas, lai mazinātu ietekmi uz ekonomiku kopumā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmumi Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

(17)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro,

1)

lēmuma 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Savienības ieguldījums atbalstītiem projektiem par darbībām, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar 3. pantu, nepārsniedz 50 % no katras darbības kopējām izmaksām.

Šo apjomu var palielināt līdz 75 % projektiem, ar ko risina konkrētus prioritārus jautājumus, kuri ir noteikti stratēģiskajās pamatnostādnēs, kā paredzēts 17. pantā.

Savienības ieguldījumu palielina līdz 75 % dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds.

Savienības ieguldījumu dalībvalstī var palielināt par 20 procentu punktiem ar noteikumu, ka laikā, kad dalībvalsts iesniedz savu gada programmas projektu saskaņā ar šā lēmuma 20. panta 3. punktu vai pārskatītās gada programmas projektu saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2008/22/EK (15) 23. pantu, tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai rakstveida paziņojumu kopā ar gada programmas projektu vai pārskatītās gada programmas projektu, kas apstiprina, ka tā atbilst vienam no ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Projektam, kura līdzfinansēšanai piemēro paaugstināto likmi, var turpināt piemērot šo likmi neatkarīgi no tā, vai attiecīgās gada programmas īstenošanas laikā dalībvalsts joprojām atbilst vienam no ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vai ne.

2)

lēmuma 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Finanšu atbalsts ar Fonda starpniecību 5. pantā paredzētajiem ārkārtas pasākumiem nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem un nepārsniedz 80 % no katra pasākuma izmaksām.

Finanšu atbalstu dalībvalstī var palielināt par 20 procentu punktiem ar noteikumu, ka laikā, kad dalībvalsts iesniedz šā panta 2. punktā minēto pieteikumu ārkārtas pasākumiem vai pārskatītās gada programmas projektu saskaņā ar Lēmuma 2008/22/EK 23. pantu, tā atbilst vienam no šā lēmuma 14. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai rakstveida paziņojumu kopā ar pieteikumu ārkārtas pasākumiem vai pārskatītās gada programmas projektu, kas apstiprina, ka tā atbilst vienam no 14. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Projektam, kura līdzfinansēšanai piemēro paaugstināto likmi, var turpināt piemērot šo likmi neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ārkārtas pasākumu īstenošanas laikā dalībvalsts joprojām atbilst vienam no 14. panta 4. punkta ceturtās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vai ne.”

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/6

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2) izveido Eiropas Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, un tajā paredz dažādas Savienības līdzfinansējuma likmes, ko piemēro minētā fonda atbalstītajām darbībām.

(2)

Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējušas ekonomikas izaugsmei un finanšu stabilitātei, izraisot finanšu, ekonomikas un sociālo apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Dažām dalībvalstīm ir nopietnas grūtības vai tām draud šādas grūtības, jo īpaši attiecībā uz to finanšu un ekonomikas stabilitāti, kuras ir izraisījušas vai var izraisīt deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanos un apdraud ekonomikas izaugsmi, un situāciju vēl vairāk sarežģī starptautiskā ekonomikas un finanšu vide.

(3)

Kaut arī jau ir veiktas nozīmīgas darbības krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, plaši jūtama finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem kopumā. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un būtu steidzami jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Savienības finansējumu.

(4)

Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (3), paredzēts, ka Padome var piešķirt vidēja termiņa finansiālu palīdzību, ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, ir nonākusi grūtībās vai to nopietni apdraud grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci.

(5)

Rumānijai šādu finansiālo palīdzību piešķīra ar Padomes Lēmumu 2009/459/EK (2009. gada 6. maijs) par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Rumānijai (4).

(6)

Saskaņā ar Ecofin Padomes 2010. gada 9. un 10. maija secinājumiem Padome pieņēma visaptverošu pasākumu kopumu finanšu stabilitātes pasargāšanai visā eurozonā un tās dalībvalstīs, tostarp Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (5), un 2010. gada 7. jūnijā eurozonas dalībvalstis izveidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu, lai nodrošinātu finanšu atbalstu eurozonas dalībvalstīm, kurām ir grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nav varējušas ietekmēt.

(7)

Īrijai un Portugālei attiecīgi ar Padomes Īstenošanas lēmumiem 2011/77/ES (6) un 2011/344/ES (7) piešķīra finansiālu palīdzību no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma. Tās ir saņēmušas līdzekļus arī no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta.

(8)

Kreditoru nolīgums un Aizdevumu mehānisma nolīgums attiecībā uz Grieķiju tika noslēgti 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā kā pirmā finansiālās palīdzības programma Grieķijai. Eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2012. gada 12. martā pārtrauca minēto pirmo programmu un apstiprināja otro finansiālās palīdzības programmu Grieķijai. Tika nolemts, ka minētās otrās programmas finanšu instruments būs Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, no kura tiks izsniegta eurozonas ieguldījuma, kas paredzēts pirmajā programmā, atlikusī summa.

(9)

Eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2012. gada 2. februārī parakstīja Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi. Minētais līgums seko Eiropadomes Lēmumam 2011/199/ES (2011. gada 25. marts), ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (8). Saskaņā ar minēto līgumu Eiropas Stabilizācijas mehānisms no tā stāšanās spēkā 2012. gada 8. oktobrī ir primārais finansiālās palīdzības sniedzējs eurozonas dalībvalstīm. Tādēļ šajā lēmumā būtu jāņem vērā Eiropas Stabilizācijas mehānisms.

(10)

Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri uzlabot sinerģiju starp aizdevumu programmu Grieķijai un Savienības līdzekļiem un atbalstīja centienus palielināt Grieķijas spēju apgūt Savienības līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pārorientējot uzmanību uz konkurētspējas uzlabošanu un darba vietu radīšanu. Turklāt tā atzinīgi novērtēja un atbalstīja to, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai. Šajā lēmumā paredzētie Lēmuma Nr. 574/2007/EK grozījumi sniedz ieguldījumu šādos sinerģijas veicināšanas centienos.

(11)

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus, Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (9), grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1311/2011 (10), lai ļautu paaugstināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansējuma likmi dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām to finansiālās stabilitātes jomā. Līdzīga pieeja attiecībā uz minētajām dalībvalstīm tika pieņemta saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1312/2011 (2011. gada 19. decembris), ar kuru Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 groza attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti (11), un saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 387/2012 (2012. gada 19. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti (12). Minētās dalībvalstis būtu jāatbalsta arī saistībā ar četriem fondiem, kas ir dibināti kā daļa no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, proti, Eiropas Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds, Eiropas Bēgļu fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (“fondi”), kuri izveidoti laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

(12)

Fondi ir svarīgākie līdzekļi, kas palīdz dalībvalstīm risināt būtiskas problēmas migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomās, piemēram, visaptverošas Savienības imigrācijas politikas izstrāde, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un sociālo kohēziju, un kopējas Eiropas Patvēruma sistēmas izveide.

(13)

Lai atvieglotu Savienības finansējuma pārvaldību migrācijas, patvēruma un ārējo robežu jomās un lai uzlabotu šāda finansējuma pieejamību dalībvalstīm nolūkā īstenot to gada programmas saskaņā ar fondiem, uz laiku un neskarot 2014. gada līdz 2020. gada plānošanas periodu, Savienības līdzfinansējuma likme fondiem dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām saistībā ar to finanšu stabilitāti, ir jāpaaugstina par summu, kas atbilst 20 procentu punktiem virs pašreiz piemērojamās līdzfinansējuma likmes. Tas nozīmē, ka fondu gada piešķīrums valstīm saskaņā ar pamata tiesību aktiem nemainīsies, bet valstu līdzfinansējums attiecīgi samazināsies. Pašreizējās gada programmas būs jāpārskata, lai atspoguļotu izmaiņas, kas radīsies, piemērojot paaugstināto Savienības līdzfinansējuma likmi.

(14)

Jebkurai dalībvalstij, kas vēlas piemērot paaugstināto līdzfinansējuma likmi, būtu jāiesniedz Komisijai rakstveida paziņojums kopā ar gada programmas projektu vai pārskatītās gada programmas projektu. Savā paziņojumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsniedz atsauce uz attiecīgo Padomes lēmumu vai uz jebkādu citu atbilstīgu lēmumu, saskaņā ar kuru tai var piemērot paaugstināto Savienības līdzfinansējuma likmi.

(15)

Vēl nepieredzētā krīze, kas ietekmējusi starptautiskos finanšu tirgus, un ekonomikas lejupslīde ir būtiski kaitējušas vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei. Tā kā ir steidzami jārīkojas, lai mazinātu ietekmi uz ekonomiku kopumā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 574/2007/EK.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas 1. panta A un B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (14) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (16) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (17) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (18) 3. pantu.

(20)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai tā šo lēmumu ieviesīs savos tiesību aktos.

(21)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (19); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(22)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (20); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/10

(1)

Padome 1991. gadā ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu 16,9 % apmērā, tostarp Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu (“izmeklējamais ražojums”) importam.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/95 (3) sākotnējo ad valorem nodokli 1995. gadā aizstāja ar īpašu nodokli ECU 0,065 apmērā par vienu šķiltavu.

(3)

Papildus izmeklēšanai, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 13. pantu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 192/1999 (4) iepriekš minētie pasākumi tika attiecināti arī uz 1) no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu un 2) tādu ĶTR izcelsmes vai no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, kuru cena, ieskaitot piegādi līdz Kopienas robežai, ir mazāka nekā EUR 0,15 par vienību pirms nodokļa nomaksas.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 1824/2001 (5) Padome 2001. gadā apstiprināja galīgos antidempinga maksājumus, kas uzlikti ar Regulu (EK) Nr. 1006/95 un kas pagarināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 192/1999 (“pašreizējie pasākumi”), atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 1458/2007 (6) (“sākotnējā regula”) Padome 2007. gadā apstiprināja galīgo antidempinga maksājumu, kas uzlikts ar Regulu (EK) Nr. 1824/2001 atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. Šie pasākumi turpmāk tekstā būs minēti kā “sākotnējie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(6)

Komisija 2012. gada 12. decembrī (7) publicēja paziņojumu par antidempinga pasākumu izbeigšanos.

(7)

Līdz ar pasākumu termiņa izbeigšanos 2012. gada 13. decembrī ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1192/2012 (8) no tās pašas dienas tika izbeigta no Vjetnamas nosūtītu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu, kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme, importa reģistrēšana (skatīt arī 14. apsvērumu).

(8)

Komisija 2012. gada 17. aprīlī saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu (“pieprasījums”) izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas noteikti ĶTR izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, un attiecināt reģistrāciju uz tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, ko veic, tās nosūtot no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas (“Vjetnama”), un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme.

(9)

Pieprasījumu iesniedza Société BIC, kas ir ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu ražotājs Savienībā.

(10)

Pieprasījumā bija iekļauti pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka sākotnējie pasākumi tika apieti, veicot montāžas darbības Vjetnamā.

(11)

Pieprasījums liecināja, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas ir ievērojami mainījies tirdzniecības modelis saistībā ar eksportu no ĶTR un Vjetnamas uz Savienību un tam nav bijis cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien sākotnējo pasākumu ieviešana. Tika apgalvots, ka šā tirdzniecības modeļa pārmaiņu pamatā ir šķiltavu montāžas darbības Vjetnamā, izmantojot šķiltavu detaļas, kuru izcelsme ir ĶTR.

(12)

Turklāt pirmšķietami pierādījumi liecināja par to, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi jo īpaši liecināja, ka šo palielināto importa daudzumu no Vjetnamas pārdeva par cenām, kas bija zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada zaudējumus.

(13)

Visbeidzot, bija pirmšķietami pierādījumi tam, ka no Vjetnamas nosūtītu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu imports tika pārdots par dempinga cenām salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību.

(14)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 548/2012 (9) (“izmeklēšanas uzsākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu Komisija ar izmeklēšanas uzsākšanas regulu arī uzdeva muitas iestādēm reģistrēt no Vjetnamas nosūtītu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme.

(15)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja ĶTR un Vjetnamas iestādes, ražotājus eksportētājus šajās valstīs, zināmos iesaistītos importētājus Savienībā un Société BIC (“pieprasījuma iesniedzējs”), kā arī Savienības ražotāju, kas saražo vairāk nekā 75 % ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu Eiropas Savienībā.

(16)

Anketas nosūtīja 70 ražotājiem eksportētājiem ĶTR un 15 ražotājiem eksportētājiem Vjetnamā, kuri Komisijai bija zināmi no pieprasījuma. Anketas nosūtīja arī 59 pieprasījumā minētajiem importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un izmeklēšanas uzsākšanas regulā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā varētu piemērot pamatregulas 18. pantu un ka konstatējumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(17)

Pieteicās astoņi no 15 Vjetnamā zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, no kuriem viens apgalvoja, ka nevēlas, lai to uzskatītu par ieinteresēto pusi, jo tas neražo izmeklējamo ražojumu un neeksportē uz Savienību.

(18)

Uz aptaujas jautājumiem atbildēja turpmāk minētie septiņi uzņēmumi, un to telpās pēc tam veica pārbaudes apmeklējumus:

(19)

Neviens no zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem nepieteicās vai nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza astoņi importētāji, bet seši uzņēmumi pieteicās un apgalvoja, ka nevēlas, lai tos uzskatītu par ieinteresētajām pusēm, jo tie Savienībā neimportēja ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas no Vjetnamas (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”). Pārējie zināmie uzņēmumi neatsaucās vispār.

(21)

Pēc izmeklēšanas sākšanas divi importētāji lūdza tos uzklausīt, un šāda uzklausīšana notika 2012. gada septembrī. Šie importētāji iesniedza savus apsvērumus arī rakstiski. Savos apsvērumos tie apšaubīja izmeklēšanas sākšanas pamatu attiecībā uz ražojuma definīciju, importa apjomu, tirdzniecības modeļa maiņas ekonomisko izskaidrojumu, pieprasījuma motivāciju un Savienības ražotāja, kas iesniedza pieprasījumu, finansiālo situāciju. Minēto divu importētāju ieskatā, izmeklēšanas sākšanai nebija pietiekama pamata.

(22)

Komisija sniedza detalizētu atbildi uz minētajiem apsvērumiem un deva iespēju pusēm iesniegt savus komentārus. Komisija izskaidroja, kādēļ tā uzskata, ka pieprasījumā bija iekļauti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Iesniegtie importētāju komentāri neparādīja, ka pieprasījumā nebūtu iekļauti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(23)

Izmeklēšanu veica par laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. martam (izmeklēšanas periods, turpmāk “IP”). Informācija par IP tika vākta, lai cita starpā izmeklētu tirdzniecības modeļa iespējamās pārmaiņas.Par ziņošanas periodu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (ziņošanas periods, turpmāk “ZP”) tika vākta detalizētāka informācija, lai pārbaudītu pasākumu koriģējošās ietekmes iespējamo samazināšanos un to, vai bijis dempings.

(24)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika secīgi analizēts, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Vjetnamu un Savienību; vai šīs pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma uzlikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā; un vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret normālajām vērtībām, kas iepriekš noteiktas sākotnējā izmeklēšanā, vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(25)

Attiecīgais ražojums ir ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā: ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 9613 10 00 un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”).

(26)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, taču tas ir sūtīts no Vjetnamas, tam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme, un to pašlaik klasificē ar tādu pašu KN kodu, ar kādu klasificē attiecīgo ražojumu (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”).

(27)

Izmeklēšanā atklājās, ka ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām, kas definētas iepriekš un kuras no ĶTR eksportēja uz Savienību, un tām, kuras uz Savienību nosūtīja no Vjetnamas, ir vienas un tās pašas galvenās fizikālās īpašības, tehniskie parametri un lietošanas veids, un tādējādi tās ir uzskatāmas par līdzīgām precēm pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Kā minēts 18. apsvērumā, septiņi uzņēmumi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Minētajā ZP kopējais paziņotais uz Savienību pārdoto šķiltavu apjoms saskaņā ar šīm atbildēm bija vairāk nekā 100 % no kopējā paziņotā Savienībā importēto šķiltavu apjoma saskaņā ar Eurostat Comext datubāzi. Neraugoties uz to, ka atbildēs iekļautā informācija par pārdošanas apjomiem netika uzskatīta par ticamu, kā turpmāk paskaidrots 29. apsvērumā, ir uzskatāms, ka tas tomēr liecina par augstu sadarbības līmeni un to, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir reprezentatīvi.

(29)

Pārbaudes apmeklējumu laikā, ko veica septiņu Vjetnamas ražotāju eksportētāju telpās, tika secināts, ka tie visi bija iesnieguši informāciju, ko nevar uzskatīt par ticamu attiecībā uz izmeklēšanai būtisku konstatējumu izdarīšanu. Konkrēti, tika noskaidrots, ka septiņi uzņēmumi ir kļūdaini norādījuši savu ražošanas apjomu, šķiltavu detaļu importu un kopējo pārdošanas apjomu. Tika arī konstatēts, ka daļa no saimnieciskās darbības, kas saistīta ar ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, nebija iekļauta oficiālajā grāmatvedībā un ka dažas montāžas darbības veica neoficiāli apakšuzņēmēji. Turklāt ievērojams daudzums detaļu, ko importēja no ĶTR, nebija deklarētas vai arī uzrādītas kļūdaini, un daļa no pārdošanas apjoma netika iekļauta uzņēmumu pārskatos. Līdz ar to nebija iespējams droši noteikt jo īpaši kopējās ražošanas un kopējās pārdošanas apjomu attiecīgajos uzņēmumos vai salīdzināt ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, faktiskās pārdošanas cenas un izmaksas, kas saistītas ar galvenajām izejvielām, piemēram, gāzi, ar datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem.

(30)

Ņemot vērā 29. apsvērumā raksturoto situāciju, ražotājus eksportētājus informēja, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmeklēšanas konstatējumi un secinājumi jāpamato ar labākajiem pieejamajiem faktiem. Pusēm tika dota iespēja sniegt komentārus, un tās tika uzklausītas, ja izteica attiecīgu lūgumu. Katra puse saņēma atsevišķu vēstuli, kurā izklāstīti konkrēti un detalizēti konstatējumi, kas bija pamatā secinājumam, ka sniegtos datus nevarēja uzskatīt par ticamiem un tie nebija piemēroti, lai konstatētu izmeklēšanai vajadzīgos faktus.

(31)

Divi ražotāji eksportētāji nesniedza nekādus komentārus attiecībā uz nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu. Pārējie pieci ražotāji eksportētāji, ko veido divi atsevišķi uzņēmumi un viena grupa ar trīs uzņēmumiem, lūdza tos uzklausīt, un šāda uzklausīšana tika atļauta un notika 2012. gada novembrī. Šie ražotāji eksportētāji iesniedza savus apsvērumus arī rakstiski. Tie apstrīdēja Komisijas nodomu neņemt vērā to sniegtos datus un iespējamo pasākumu apiešanas pastāvēšanas izbeigšanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem.

(32)

Četri ražotāji eksportētāji neapstrīdēja to, ka viņu sniegtā informācija bija nepilnīga vai nebija ticama, un atzina neatbilstības savos pārskatos, kā arī to, ka ne visas darbības tika izpaustas un reģistrētas to grāmatvedības dokumentos. Tomēr tie apgalvoja, ka šīs atšķirības bija saistītas tikai ar to iekšzemes tirdzniecības apjomu un nekādi neietekmēja to eksporta tirdzniecības apjomu. Viena puse apgalvoja, ka tās grāmatvedības ieraksti, kas izskaidro pieejamās informācijas nepilnības, tika iznīcināti ugunsgrēkā. Turklāt tie apgalvoja, ka Komisija nepareizi aprēķinājusi gāzes daudzumu šķiltavās un tādēļ konstatējumi attiecībā uz ražošanas apjomu bijuši kļūdaini. Viens uzņēmums apgalvoja, ka atšķirības attiecībā uz gāzes patēriņu ir skaidrojamas ar apzinātu gāzes noplūdināšanu siltākajos mēnešos. Šīs puses tomēr nevarēja sniegt nekādus vērā ņemamus pierādījumus, kas pamatotu šos apgalvojumus.

(33)

Uzņēmumi arī paziņoja, ka tie pilnībā sadarbojās un sniedza visu informāciju par savu uzņēmējdarbību. Tie atzina, ka ir snieguši nepilnīgas atbildes, bet noteikti iebilda tam, ka būtu snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju. To ieskatā, slēpti un nepārbaudāmi dati paši par sevi nepierāda pasākumu apiešanu, un, viņuprāt, Komisija nav arī pierādījusi, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, ka ir notikusi pasākumu apiešana.

(34)

Lai gan paši uzņēmumi nav snieguši pilnīgu un precīzu savu darbību uzskaiti, Komisija ir izmantojusi alternatīvas metodes, piemēram, aprēķinu metodi, kas balstās uz izejvielu patēriņu, lai salīdzinātu galvenos datus no atbildēm uz anketas jautājumiem ar sniegto informāciju un to, kas iegūta uz vietas. Šādas alternatīvas metodes, pat ja neizbēgami ir neprecīzākas nekā faktiskā dokumentācija, parādīja, ka sniegtā informācija nebija ticama. Piemēram, rezultāti attiecībā uz ražošanas apjomu parādīja, ka uzņēmumu deklarētais ražošanas daudzums neatbilda to izejvielu patēriņam.

(35)

Komisija uzskata, ka ticamu grāmatvedības ierakstu trūkums, informācijas, kas ir būtiska izmeklēšanā, neizpaušana, kā arī nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana bija pamatā tam, ka dati pēc pārbaudes procesa nav ticami.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējumi par ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu no Vjetnamas Savienībā bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka pusēm prasītās informācijas nesniegšana nekavē izmeklēšanu, Komisija ir aizstājusi nepārbaudāmos datus, ko iesnieguši Vjetnamas ražotāji, ar citiem pieejamiem datiem, piemēram, no Eurostat Comext datubāzes, lai noteiktu kopējo importa apjomu no Vjetnamas Savienībā, kā arī pieprasījumā minētos datus par izmaksām, lai noteiktu Ķīnas detaļu īpatsvaru (skatīt 50. apsvērumu turpmāk).

(37)

Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ secinājumi par attiecīgā ražojuma importu Savienībā un ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu eksportu no ĶTR uz Vjetnamu bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Tika izmantota pieprasījumā sniegtā UN Comtrade statistika, lai noteiktu kopējo eksporta apjomu no ĶTR uz Vjetnamu.

(38)

Attiecīgā ražojuma imports no ĶTR samazinājās 1991. gadā pēc tam, kad pirmo reizi ieviesa pasākumus. Imports saglabājās neliels pasākumu secīgu grozījumu un pagarinājumu laikā 1995., 1999., 2001. un 2007. gadā.

(39)

Laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. martam šķiltavu imports apjoma ziņā no ĶTR bija diezgan stabils, aptuveni 50 miljoni vienību 2008. un 2009. gadā, 70 miljoni vienību 2010. gadā un 60 miljoni vienību 2011. gadā un ZP. Tomēr to veidoja tikai atkārtoti uzpildāmie modeļi un elektriskās pjezo šķiltavas, kam nepiemēroja pasākumus.

(40)

Ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, imports no Vjetnamas ir palielinājies laika gaitā. Lai arī 1997. gadā praktiski nepastāvēja ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, imports no Vjetnamas Savienībā, tomēr kopš 2007. gada tā importa apjoms ir strauji pieaudzis.

(41)

Imports no Vjetnamas ZP veidoja 84 % no kopējā importa Savienībā.

Neuzpildāmu šķiltavu imports no Vjetnamas uz Savienību, kas izteikts % no kopējā importa apjoma

(42)

No ĶTR uz Vjetnamu ZP tika eksportētas krama šķiltavu detaļas. Vjetnama ir visnozīmīgākais ĶTR eksportēto krama šķiltavu detaļu galamērķis. Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem statistikas datiem šķiltavu daļu eksports no ĶTR uz Vjetnamu ir būtiski palielinājies kopš 1999. gada. Šķiltavu daļu eksports no ĶTR uz Vjetnamu 1999. gadā bija mazāk par 3 % no kopējā eksporta apjoma, bet 2010. gadā Vjetnama kļuva par šķiltavu daļu pirmo eksporta galamērķi, sasniedzot 26 % importa tirgus daļu. Apjoma izteiksmē tas atbilstu pieaugumam no mazāk nekā 50 miljoniem līdz 200 miljoniem gatavu šķiltavu vienību.

(43)

Tā kā Vjetnamas ražotāju sniegto informāciju nevarēja ņemt vērā, tad nevarēja iegūt arī pārbaudāmu informāciju par patieso ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu ražošanas apjomu.

(44)

Kopējā eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību samazinājums un eksporta apjoma pieaugums no Vjetnamas uz Savienību kopš 2007. gada, kā arī ievērojams šķiltavu daļu eksporta apjoma pieaugums no ĶTR uz Vjetnamu kopš 1999. gada radīja tirdzniecības modeļa pārmaiņas starp ĶTR un Vjetnamu, no vienas puses, un Savienību, no otras puses.

(45)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Prakse, process vai darbs cita starpā ietver detaļu montāžu, veicot montāžas darbības trešā valstī. Šim nolūkam tika noskaidrots, vai notiek montāžas darbības saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

(46)

Kā minēts iepriekš, ticamas dokumentācijas trūkums un izmeklēšanai būtiskas informācijas neizpaušana ir bijis par pamatu tam, lai piemērotu pamatregulas 18. pantu. Tas, vai montāžas darbības Vjetnamā bija uzskatāmas par tādām, ar kurām apiet pasākumus, bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(47)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka apiešanu īsteno, montāžas darbības veicot Vjetnamas uzņēmumos, kas darbojas ciešā sadarbībā ar Ķīnā un Honkongā reģistrētiem uzņēmumiem. To Vjetnamas ražotāju, kas sadarbojās, īpašnieki lielākoties ir ĶTR un Honkongas uzņēmumi. Arī Vjetnamas uzņēmumu vadības lielu daļu veido profesionāļi no Ķīnas, kuri ir iepriekš nodarbināti pie ĶTR šķiltavu ražotājiem.

(48)

Vjetnamas ražotāji importē tiem vajadzīgās šķiltavu detaļas no ĶTR, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas reģistrēti Honkongā. Daži no Vjetnamas ražotājiem darbojas saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem, kas noslēgti ar pasūtītājiem Ķīnā un/vai Honkongā. Saskaņā ar šiem nolīgumiem pasūtītājs no Ķīnas piegādā Vjetnamas ražotnei šķiltavu detaļas un plastmasu un pārdod gatavas šķiltavas. Arī tad, ja šādi pārstrādes nolīgumi nav noslēgti, Vjetnamā saražotās šķiltavas parasti pārdod Honkongas uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par komerciālajām attiecībām ar Savienības importētājiem.

(49)

Ņemot vērā to, ka Vjetnamas ražotāju sniegtā informācija nav ticama, nav bijis iespējams noteikt, vai pamatregulas 13. panta 2. punktā noteiktās procentuālās robežvērtības ir vai nav izpildītas. Nav bijis iespējams pārbaudīt, vai ĶTR izcelsmes šķiltavu detaļas veido vairāk vai mazāk nekā 60 % no kopējās samontēto šķiltavu vērtības, kā arī to, vai ievesto detaļu pievienotā vērtība ir bijusi lielāka vai mazāka par 25 % no ražošanas izmaksām.

(50)

Tā kā no Vjetnamas ražotājiem nav iegūta ticama informācija, tad noteikšana jāveic, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Pieprasījumā sniegtā informācija liecina, ka ĶTR izcelsmes šķiltavu detaļas veido 60 % līdz 70 % no kopējās vērtības un ka ievesto detaļu pievienotā vērtība atbilst 12 % no ražošanas izmaksām. Šīs vērtības ir balstītas uz salīdzināmām ražošanas izmaksām, kādas ir ražotājam ĶTR. Attiecīgie aprēķini uzskatāmi par pietiekami precīziem, atspoguļojot izmaksu sadalījumu Vjetnamā, jo izmantotās šķiltavu detaļas un izejvielas ir vienādas gan ĶTR, gan Vjetnamā. Jebkuri pielāgojumi saistībā ar zemākām vietējām izmaksām Vjetnamā radītu vēl lielāku Ķīnas vērtības īpatsvaru gatavās šķiltavās.

(51)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka montāžas darbībām būtu cits pamatots iemesls vai ekonomisks izskaidrojums kā vien izvairīšanās no attiecīgajam ražojumam noteiktajiem sākotnējiem pasākumiem. Vjetnamas ražotāji apgalvoja, ka ražošanas pārvietošanas iemesls bija zemākas darbaspēka izmaksas Vjetnamā, tomēr šis apgalvojums netika pamatots. Jebkurā gadījumā vispārējas darba izmaksu atšķirības neizskaidro, kāpēc ražošana konkrētā nozarē (šķiltavas) būtu jāpārvieto uz Vjetnamu, lai gan ražošana citās nozarēs, tostarp šķiltavu detaļu ražošana, turpinās ĶTR.

(52)

Kaitējuma esamība, kas aplūkota sākotnējā regulā, pašreizējās izmeklēšanas darbības jomā likusi iekļaut izvērtējumu par to, vai uzlikto maksājumu koriģējošo ietekmi mazina līdzīga ražojuma cena un/vai daudzums.

(53)

Lai noteiktu, vai ievestais ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, daudzuma un cenas ziņā ir mazinājis sākotnējo pasākumu koriģējošo ietekmi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, tika izmantota Eurostat Comext datubāze kā labākais pieejamais datu avots par daudzumu un cenu attiecībā uz importa apjomu no Vjetnamas. Šādi noteiktās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražotājiem noteikts Regulas (EK) Nr. 1006/95 63. apsvērumā.

(54)

Importa pieaugums no Vjetnamas Savienībā no 0,6 % 1998. gadā līdz 80 % 2008. gadā (IP sākums) un līdz 84 % ZP (IP beigas) – skatīt tabulu 2.4. punktā – tika uzskatīts par būtisku daudzuma ziņā. Tajā pašā laikposmā imports no ĶTR Savienībā būtiski samazinājās – no 30 % līdz 10 % no visa importa apjoma.

(55)

Salīdzinot kaitējuma novēršanas līmeni, kas konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, ar vidējo svērto eksporta cenu Vjetnamas deklarētajam eksportam, konstatēja ievērojamu mērķa cenas samazinājumu. Tādēļ tika secināts, ka šā maksājuma koriģējošā ietekme, kas noteikta sākotnējā regulā, tikusi samazināta gan attiecībā uz daudzumu, gan cenu.

(56)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pastāv dempinga pierādījumi, salīdzinot normālo vērtību, kas iepriekš noteikta sākotnējā izmeklēšanā, ar eksporta cenu no Vjetnamas.

(57)

Sākotnējā izmeklēšanā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām Brazīlijā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analogo valsti ĶTR.

(58)

Eksporta cenas no Vjetnamas tika pamatotas, balstoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., uz vidējo eksporta cenu ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām ZP, kā ziņots Eurostat Comext datubāzē. Tika izmantoti pieejamie fakti, jo Vjetnamas ražotāji par ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, sniedza informāciju, kas nav ticama.

(59)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atšķirību korekcijas, kas attiecas uz cenām un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas saistībā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksās. Ņemot vērā to, ka nebija ticamas informācijas, kas iegūta no Vjetnamas un ĶTR ražotājiem, korekcijas bija jāveic, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Tādējādi minētās korekcijas tika balstītas uz procentuālo daudzumu, kas tika aprēķināts kā proporcionāla daļa no kopējām transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksām šo uz Savienību veikto tirdzniecības darījumu vērtībā ar CIF piegādes noteikumiem, kuru sākotnējā izmeklēšanā sniedza Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgajām šīs izmeklēšanas ZP noteiktajām Vjetnamas deklarētā eksporta vidējām svērtajām eksporta cenām saskaņā ar Comext datubāzi, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(61)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, pēc korekciju veikšanas, kā iepriekš izskaidrots 59. apsvērumā, tika konstatēts ievērojams dempings.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresēto personu grupa, kurā bija Vjetnamas ražotāji un Savienības importētāji, pat atzīstot, ka pasākumi to tieši neskar, izteica komentārus par izmeklēšanas konstatējumiem. Tās atkārtoti norādīja, ka neviena maldinoša informācija netika iesniegta ar nodomu un ka Komisija nav atklājusi nekādus apstiprinošus pierādījumus pasākumu apiešanai, kā arī to, ka, nosakot pasākumus ar atpakaļejošu datumu, nevar panākt koriģējošu ietekmi, par ko liecina arī lēmums nepagarināt termiņu sākotnējiem pasākumiem pret ĶTR. Tās uzskata, ka lēmums nepagarināt termiņu sākotnējiem pasākumiem pret ĶTR tika pieņemts, balstoties uz konstatējumiem, kas izdarīti vienā laikposmā ar secinājumiem par to, ka apiešanas prakse mazina sākotnējo pasākumu koriģējošo ietekmi. Visbeidzot, tās arī apšaubīja plānoto ietekmi un to, kāda Savienībai varētu būt interese pagarināt termiņu pasākumiem, kas beidzās 2012. gada decembrī. Viņuprāt, pasākumu termiņa pagarināšana tikai sodītu Savienības importētājus, nesniedzot nekādu labumu Savienības rūpniecības nozarei.

(63)

Pēc tam, kad tika iesniegts un pieņemts derīgs pieprasījums sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu, Komisijai ir juridiski saistošs pienākums pilnībā izmeklēt lietu un atbilstoši rīkoties, ja tas ir pamatoti. Konkrētajā lietā tika noskaidrots, ka visi pamatregulas 13. pantā minētie nosacījumi, lai konstatētu, ka notiek apiešana, ir izpildīti. Līdz ar to pasākumi bija piemērotā veidā jāattiecina uz importu no Vjetnamas.

(64)

Novērtējot to, vai apiešanas darbības mazina sākotnējo pasākumu koriģējošo ietekmi, Komisijai jābalsta savs vērtējums uz notikumu attīstību pēc šo pasākumu ieviešanas, un tā ņem vērā sākotnējā izmeklēšanā izdarītos konstatējumus, pamatojoties uz kuriem ir noteikta koriģējoša ietekme. Turpretim izvērtējumu par vajadzību sākt termiņa beigu pārskatu veic, pamatojoties uz varbūtību, ka dempings un kaitējums turpināsies vai atkārtosies nākotnē, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz dažādiem laikposmiem. Līdz ar to – pretēji ieinteresēto personu apgalvojumam – šie divi konstatējumi neattiecas uz vienu un to pašu laika periodu. Attiecībā uz apgalvojumu, ka tiks ietekmēti tikai Savienības importētāji un ka Savienības rūpniecības nozarei netiks sniegts nekāds labums, Savienības intereses pasākumu ieviešanā tika apstiprinātas sākotnējā izmeklēšanā. Saskaņā ar pamatregulas 13. pantu sākotnējo pasākumu koriģējošās ietekmes pret apiešanu paplašināšana ir šajā ziņā pamatota, kamēr vien sākotnējie pasākumi ir spēkā. Jebkurā gadījumā pasākumu paplašināšanas mērķis nav sodīt personas, bet gan labot kropļojošu ietekmi, ko attiecībā uz Savienības tirgu rada apiets imports no Vjetnamas par dempinga cenām, ieviešot godīgas konkurences apstākļus attiecībā uz šāda importa cenu un daudzumu. Katrā ziņā apgalvojums par to, ka pasākumi ietekmē tikai importētājus, nav pamatots ne ar kādiem pierādījumiem vai analīzi.

(65)

Vēl viena ieinteresētā puse, kas ir importētājs, iesniedza komentārus par izmeklēšanas gaitu, norādot, ka netika informēta par sākto izmeklēšanu saistībā ar apiešanu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka par šo pusi Komisijai nebija informācijas pirms izmeklēšanas sākšanas un ka paziņojums par sākšanu tika publiskots, to publicējot Oficiālajā Vēstnesī.

(66)

Cits importētājs reaģēja, paziņojot, ka tas sešu mēnešu laikā iesniegs pierādījumus tam, ka tā šķiltavu imports nav saistīts ar pasākumu apiešanu. Komisija atzīmē, ka visas ieinteresētās puses ar sākšanas paziņojumu tika uzaicinātas izmeklēšanas laikā iesniegt pierādījumus (skatīt jo īpaši Regulas (ES) Nr. 548/2012 10., 19. un 20. apsvērumu un 3. panta 2. punktu). Komisijai jānoslēdz izmeklēšana, ievērojot tiesību aktos noteikto termiņu – deviņi mēneši, un tādēļ tā pašreizējā posmā nevar gaidīt papildu informāciju.

(67)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka galīgais antidempinga maksājums, kas bija uzlikts ĶTR izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, tika apiets caur Vjetnamu, izmantojot montāžas darbības pamatregulas 13. panta 1. punkta un 13. panta 2. punkta nozīmē.

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu sākotnējie pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz konkrētā ražojuma importu, būtu jāattiecina uz ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importu, proti, uz to pašu ražojumu, bet kuru nosūta no Vjetnamas un kam ir vai nav deklarēta Vjetnamas izcelsme.

(69)

Ievērojot nesadarbošanos šajā izmeklēšanā, paplašinātiem pasākumiem jābūt pasākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1458/2007 1. panta 2. punktā, proti, galīgajam antidempinga maksājumam EUR 0,065 apmērā par vienu šķiltavu.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi paplašinātie pasākumi jāattiecina uz importu, kas nonāk Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kuru noteica ar izmeklēšanas uzsākšanas regulu, maksājumi ir jāiekasē par to ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu reģistrēto importu, kas nosūtīts no Vjetnamas. Ņemot vērā to, ka sākotnējo pasākumu termiņš ir beidzies 2012. gada 13. decembrī un šajā pašā dienā ir pārtraukta reģistrācija, maksājumu iekasēšana būtu veicama tikai līdz minētajai dienai.

(71)

Septiņi Vjetnamas uzņēmumi, kas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, ir lūguši tos atbrīvot no iespējamajiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(72)

Noskaidrots, ka visi šie septiņi uzņēmumi sniedza nepatiesu vai maldinošu informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu šos uzņēmumus informēja par nodomu neņemt vērā to iesniegto informāciju un noteica termiņu, kurā tie var sniegt sīkākus paskaidrojumus.

(73)

Šo uzņēmumu sniegtie paskaidrojumi nebija tādi, lai mainītu izdarītos secinājumus. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par šiem uzņēmumiem tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(74)

Ņemot vērā nepatiesās un/vai maldinošās informācijas raksturu, kas izklāstīta iepriekš, šo septiņu uzņēmumu pieprasīto atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu nevarēja piešķirt.

(75)

Visas ieinteresētās puses ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt komentārus. Tika izskatīti pušu izteiktie mutvārdu un rakstveida komentāri. Neviens no minētajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu konstatējumus,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/18

(1)

Padome 2011. gada 1. augustā pieņēma Regulu (ES) Nr. 753/2011.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar 30. punktu Drošības padomes Rezolūcijā 1988 (2011), 2013. gada 11. februārī un 25. februārī atjaunināja un grozīja to personu, grupu, uzņēmumu un vienību sarakstu, kuriem piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 753/2011 I pielikums,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/21

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Melon du Quercy”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1165/2004 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1040/2007 (4).

(3)

Pieteikuma mērķis ir grozīt specifikāciju, precizējot produkta aprakstu, ģeogrāfisko apgabalu, izcelsmes apliecinājumu, ražošanas metodi, marķējumu, valsts prasības un pārbaudes struktūras kontaktinformāciju.

(4)

Komisija izvērtēja minētos grozījumus un nolēma, ka tie ir pamatoti. Ievērojot to, ka grozījums ir maznozīmīgs, tāpēc Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50.–52. pantā izklāstīto procedūru,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/26

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Mela Alto Adige/Südtiroler Apfel”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1855/2005 (3).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tādēļ Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis grozījums būtu jāapstiprina,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/28

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Cipolla Rossa di Tropea Calabria, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 284/2008 (3).

(3)

Pieteikums iesniegts, lai grozītu specifikāciju, precīzāk aprakstot sīpolu sagatavošanu tirdzniecībai, iepakošanu un marķēšanu.

(4)

Komisija izvērtēja minēto grozījumu un nolēma, ka tas ir pamatots. Tā kā grozījums ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50.–52. pantā noteikto procedūru,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/34

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Austrijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Wachauer Marille, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (3).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tāpēc Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis grozījums būtu jāapstiprina,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/36

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Vācijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Münchener Bier, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1549/98 (4).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tāpēc Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis grozījums būtu jāapstiprina,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/38

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Chianti Classico, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2446/2000 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 216/2011 (4).

(3)

Pieteikums iesniegts, lai grozītu specifikāciju, precizējot produkta aprakstu, ražošanas metodi un iepakošanu.

(4)

Komisija izvērtēja minēto grozījumu un nolēma, ka tie ir pamatoti. Tā kā grozījums ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50.–52. pantā noteikto procedūru,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/43

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Vācijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Oberpfälzer Karpfen, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1495/2002 (4).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tāpēc Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis grozījums būtu jāapstiprina,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/45

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Dānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Danablu, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 828/2003 (4).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tāpēc Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis grozījums būtu jāapstiprina,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/47

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (2) izklāstīti noteikumi par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā norādīto barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (“saraksts”), ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ņemot vērā vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina pārtikas incidentu biežums un nozīmīgums ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā, konstatējumi, kas gūti, Pārtikas un veterinārajam birojam veicot revīzijas trešās valstīs, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par pārtikas un barības, kura nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, sūtījumiem, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Jo īpaši minētais saraksts būtu jāgroza, lai samazinātu oficiālās kontroles biežumu precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīts, ka kopumā uzlabojusies to atbilstība attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, un kurām tāpēc pašreizējais oficiālās kontroles biežums vairs nav pamatots. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza saraksta ieraksts attiecībā uz koriandra lapām un baziliku no Taizemes saistībā ar fiziskās kontroles un identitātes kontroles biežumu, kurās nosaka pesticīdu atliekas.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/49

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/51

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/53

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Britt-Marie LÖVGREN kundzes un Annelie STARK kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc Tore HULT kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekļiem:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/54

(1)

Padome 2011. gada 21. martā pieņēma Lēmumu 2011/172/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2011/172/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjaunina līdz 2014. gada 22. martam.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/172/KĀDP,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/55

(1)

Padome 2011. gada 1. augustā pieņēma Lēmumu 2011/486/KĀDP.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar 30. punktu Drošības padomes Rezolūcijā 1988 (2011), 2013. gada 11. februārī un 25. februārī atjaunināja un grozīja to personu, grupu, uzņēmumu un vienību sarakstu, kam piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2011/486/KĀDP pielikums,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/58

(1)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b panta 1. punktā ir noteikts, ka ikviena dalībvalsts, kas attiecībā uz 2012. kalendāro gadu ir piemērojusi Padomes Regulas (EK) Nr. 378/2007 (2) 1. pantu, var piemērot samazinājumu (turpmāk “brīvprātīga korekcija”) visām tiešo maksājumu summām, kuras paredzēts piešķirt tās teritorijā attiecībā uz 2013. kalendāro gadu. Brīvprātīgu korekciju piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.a pantā paredzētajai tiešo maksājumu korekcijai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b panta 5. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nolemj un paziņo Komisijai par brīvprātīgas korekcijas likmi attiecībā uz visu valsts teritoriju un vajadzības gadījumā attiecībā uz katru reģionu, kā arī par kopējo summu, ko paredzēts samazināt brīvprātīgas korekcijas rezultātā attiecībā uz visu valsts teritoriju un vajadzības gadījumā attiecībā uz katru reģionu.

(3)

Apvienotā Karaliste ir noteikusi un paziņojusi Komisijai turpmāk norādītās un reģionos piemērojamās brīvprātīgas korekcijas likmes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b panta 2. punktu:

(4)

Apvienotā Karaliste ir paziņojusi Komisijai kopējo summu, ko 2013. kalendārajā gadā paredzēts samazināt brīvprātīgas korekcijas rezultātā, ievērojot maksimālo robežu, kura noteikta Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b panta 3. punktā un atbilst minētās regulas 10.b panta 5. punkta b) apakšpunktam.

(5)

Tāpēc ir jānosaka summa, kas izriet no brīvprātīgās korekcijas piemērošanas Apvienotajā Karalistē,

22.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/60

(1)

Lai īstenotu Nolīguma 2. protokolu, pusēm noteiktas vietējo tirgu salīdzināmās cenas.

(2)

Līgumslēdzēju pušu vietējos tirgos ir mainījušās to izejvielu faktiskās cenas, kam piemēro cenu kompensācijas pasākumus.

(3)

Tādēļ ir attiecīgi jāatjaunina 2. protokola III tabulā un IV tabulas b) punktā minētās salīdzināmās cenas un apjomi,

a)

protokola III tabulu aizstāj ar šā lēmuma I pielikumā iekļauto tekstu;

b)

protokola IV tabulas b) punktu aizstāj ar šā lēmuma II pielikumā iekļauto tekstu.