20.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/1

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 579/2011 (2011. gada 8. jūnijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (4), ir paredzēts dažus tehniskos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (5), turpināt pārejas posmā līdz 2012. gada 31. decembrim.

(2)

Ņemot vērā šobrīd notiekošo kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, ir gaidāms jauns tehnisko saglabāšanas pasākumu regulējums. Tā kā nav ticams, ka jaunais regulējums būs izveidots līdz 2012. gada beigām, ir pamatoti pagarināt minēto pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanu.

(3)

Lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizas saglabāšanas un pārvaldības turpināšanu, Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (6) būtu jāatjaunina, iekļaujot tajā pārejas posma tehniskos pasākumus.

(4)

Lai arī turpmāk nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizu saglabāšanu un pārvaldību Melnajā jūrā, Regulā (EK) Nr. 850/98 būtu jāintegrē Savienības tiesību aktos iepriekš noteiktie minimālie izkrāvumu un linuma acs izmēri akmeņplekstu zvejniecībai.

(5)

Lai samazinātu kvotā iekļautu sugu izmešanu, būtu jāpatur spēkā augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums visos ICES apgabalos.

(6)

Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, lai samazinātu nevēlamas nozvejas, būtu jāievieš aizliegums atlaist ūdenī vai izlaist no zvejas rīkiem konkrētu sugu īpatņus, kā arī prasība mainīt zvejas darbību vietu, ja 10 % nozvejas veido mazizmēra zivis.

(7)

Ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejas (ZZTEK) ieteikumus, būtu jāsaglabā ierobežojumi attiecībā uz ICES IIa rajonā nozvejoto siļķu izkraušanu vai paturēšanu uz kuģa.

(8)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, siļķu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai vairs nav nepieciešams slēgt zvejas apgabalu, lai aizsargātu to nārstu ICES VIa rajonā, un tāpēc minētais ierobežojums būtu jāatceļ.

(9)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, kurā maza tūbīšu pieejamība ir sasaistīta ar sliktiem trīspirkstu kaiju vairošanās rezultātiem, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals ICES IV apakšapgabalā, katru gadu atļaujot tikai ierobežotu zveju krājuma uzraudzības nolūkos.

(10)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, dažos apgabalos, kuros Norvēģijas omāru zveja ir aizliegta, vajadzētu būt iespējai atļaut izmantot zvejas rīkus, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.

(11)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals, lai aizsargātu pikšas mazuļus ICES VIb rajonā.

(12)

Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, daži tehniskie saglabāšanas pasākumi, kurus veic ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa rajons) un kuru mērķis ir aizsargāt mencas, pikšas un merlanga krājumus, būtu jāpatur spēkā, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanos.

(13)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rokas āķu rindas un automātisku džiga aprīkojumu saidu zvejai ICES VIa rajonā.

(14)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu par mencu teritoriālo izplatību ICES VIa rajonā, kurā ir apliecināts, ka lielākā mencu nozvejas daļa tiek veikta ziemeļos no 59°00′ ziemeļu platuma, būtu jāļauj izmantot žaunu tīklus uz dienvidiem no šā platuma grāda.

(15)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot žaunu tīklus mazo kaķhaizivju zvejai ICES VIa rajonā.

(16)

Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata zvejas rīku rādītāju pamatotība atkāpē attiecībā uz zveju ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ICES VIa rajonā, lai tos vai nu grozītu, vai svītrotu.

(17)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jānosaka zvejai slēgts apgabals, lai aizsargātu mencas mazuļus ICES VIa rajonā.

(18)

Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata mencu, pikšu un merlangu zvejas aizlieguma ICES VI apakšapgabalā pamatotība, lai to vai nu grozītu, vai svītrotu.

(19)

Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu mencu krājumus Ķeltu jūrā (ICES VIIf un VIIg rajons).

(20)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu zilo jūras līdaku nārsta barus ICES VIa rajonā.

(21)

Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā.

(22)

Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko NEAFC noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos.

(23)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) rajonā arī turpmāk būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(24)

Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, daži pasākumi, ar kuriem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas Ziemeļaustrumu Atlantijā zvejo makreles, siļķes un stavridas, ierobežo rīcību ar nozveju un tās izkraušanu, būtu jāievieš kā pastāvīgi pasākumi.

(25)

Ņemot vērā ICES ieteikumu, būtu jāpatur spēkā tehniskie saglabāšanas pasākumi, lai Īrijas jūrā nārsta sezonā aizsargātu pieaugušu mencu krājumus.

(26)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot šķirotājrežģus ierobežotā apgabalā ICES VIIa rajonā.

(27)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, zveja ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā austrumos no 27° rietumu garuma ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kuri nodrošina bioloģiski jutīgu dziļūdens sugu aizsardzību.

(28)

Ir svarīgi precizēt saikni starp dažādiem režīmiem, kas piemērojami zvejai ar žaunu tīkliem it īpaši ICES VII apakšapgabalā. Proti, būtu jāprecizē, ka īpaša atkāpe attiecībā uz zveju ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajonā ar žaunu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 100 milimetri vai lielāks, kā arī ar minēto atkāpi saistīti īpaši nosacījumi piemērojami tikai ūdeņiem, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus, un ka tāpēc ICES VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, kā arī ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajona ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 200 metriem, ir spēkā pēc noklusējuma piemērojamie noteikumi par linuma acs izmēru diapazonu un nozvejas sastāvu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98.

(29)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rāmjtīklus ICES IX apakšapgabalā ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus.

(30)

Lai nodrošinātu heka un Norvēģijas omāra krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu šo sugu izmetumus, Biskajas līcī arī turpmāk būtu jāatļauj izmantot konkrētus selektīvus zvejas rīkus.

(31)

Būtu jāpatur spēkā zvejas ierobežojumi, kuri noteikti konkrētos apgabalos, lai aizsargātu jutīgas dziļūdens dzīvotnes NEAFC pārvaldības apgabalā, un kurus NEAFC pieņēmusi 2004. gadā, un zvejas ierobežojumi, kuri noteikti dažos apgabalos ICES VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIIIc rajonā un kurus Savienība pieņēmusi 2008. gadā.

(32)

Saskaņā ar ieteikumu, ko sniegusi Savienības un Norvēģijas Apvienotā darba grupa tehnisko pasākumu jautājumos, aizliegums nedēļas nogalē ar trali vai riņķvadu zvejot siļķes, makreles vai brētliņas Skagerakā un Kategatā vairs nepalīdz saglabāt pelaģisko zivju krājumus, jo zvejas modeļi ir mainījušies. Tāpēc, pamatojoties uz 2011. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, šis aizliegums būtu jāatceļ.

(33)

Skaidrības un labāka regulējuma labad būtu jāsvītro daži novecojuši noteikumi.

(34)

Lai ņemtu vērā izmaiņas zvejas modeļos un selektīvāku zvejas rīku izmantošanu, būtu jāpatur spēkā linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, ko piemēro Skagerakā un Kategatā.

(35)

Būtu jāpārskata Manilas gliemenes minimālais izmērs, ņemot vērā bioloģiskos datus.

(36)

Lai palīdzētu saglabāt astoņkājus un jo īpaši aizsargātu to mazuļus, ir noteikts astoņkāja minimālais izmērs nozvejās, kas gūtas trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, kuri atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) reģionā.

(37)

Būtu jāievieš līdzīgs pasākums attiecībā uz anšovu minimālo izkrāvuma izmēru, nosakot zivju skaitu uz kilogramu, jo tas vienkāršotu darbu uz to kuģu klāja, kuri zvejo šo sugu, un sekmētu kontroles pasākumus krastā.

(38)

Būtu jāpatur spēkā šķirotājrežģa specifikācijas, kas jāizmanto, lai samazinātu piezveju Norvēģijas omāru zvejā ICES IIIa rajonā, ICES VI apakšapgabalā un VIIa rajonā.

(39)

Būtu jāpatur spēkā specifikācijas kvadrātveida acu paneļiem, kas konkrētos apstākļos jāizmanto zvejā ar dažiem velkamiem zvejas rīkiem Biskajas līcī.

(40)

Kuģiem, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, būtu jāatļauj ierobežotā apgabalā ICES VIa rajonā izmantot 2 metrus garus kvadrātveida acu paneļus.

(41)

Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, būtu jāmaina termins “Kopiena”, kas lietots Regulas (EK) Nr. 850/98 normatīvajā daļā.

(42)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus noteikumu attiecībā uz zvejas rīkiem, kuriem ir vienāda selektivitātes pakāpe, zvejojot Norvēģijas omārus ICES VIa rajonā, un noteikumu attiecībā uz konkrētu kādas dalībvalsts zvejas vietu atbrīvošanu no aizlieguma izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus ICES VIII, IX un X apakšapgabalā, ja haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems, īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto, nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(43)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98.

(44)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1434/98 (8) ir paredzēts, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā. Šajā regulā būtu jāintegrē iepriekš citos Savienības tiesību aktos iekļauta īpaša atkāpe no nosacījumiem, kas attiecas uz siļķu piezvejas izkrāvumiem, kuras nozvejotas tīklos ar maza izmēra linuma acīm, ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā, VIId rajonā un ICES IIa rajona Savienības ūdeņos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98,

1)

regulā iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā un I pielikuma 5. zemsvītras piezīmē lietvārdu “Kopiena” aizstāj ar lietvārdu “Savienība” un veic gramatiskos pielāgojumus, kas nepieciešami šīs aizstāšanas rezultātā.”;

2)

regulas 2. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

3)

regulas 11. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šo atkāpi piemēro, neskarot 34.b panta 2. punkta c) apakšpunktu.”;

4)

regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

9. reģionā grunts žaunu tīklu minimālais linuma acs izmērs ir 400 milimetri, kad tos izmanto akmeņplekstes zvejai.”;

5)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Jūras organisms ir pārāk maza izmēra, ja tā izmēri ir mazāki nekā XII un XIIa pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajām sugām un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.”;

6)

regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro 9. reģionam.”;

7)

iekļauj šādu sadaļu:

“IIIa   SADAĻA

Izmetumu samazināšanas pasākumi

19.a pants

Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums

1.   1., 2., 3. un 4. reģionā ir aizliegts zvejas darbību laikā izmest sugas, kuru nozvejai piemēro kvotas un kuras ir atļauts likumīgi izkraut.

2.   Noteikumi, kas minēti 1. punktā, neskar pienākumus, kuri noteikti šajā regulā vai citā Savienības zivsaimniecības nozares tiesību aktā.

19.b pants

Noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegums izlaist zivis no zvejas rīkiem

1.   Ja 1., 2., 3. un 4. reģionā mazizmēra makreļu, siļķu vai stavridu daudzums pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas apjoma jebkurā zvejas rīku iemetienā, kuģis maina zvejas darbību vietu.

2.   Ir aizliegts 1., 2., 3. un 4. reģionā, pirms tīkls ir pilnībā izcelts uz zvejas kuģa, atlaist makreles, siļķes vai stavridas, tādējādi izraisot mirušu vai mirstošu zivju zaudēšanu.”;

8)

regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktu svītro;

9)

iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Siļķu zvejas ierobežojumi Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā

Laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.”;

10)

regulas 29.a pantu aizstāj ar šādu:

“29.a pants

Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV apakšapgabalā

1.   Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu krasta un ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.   Ir atļauta zveja zinātniskas izpētes nolūkos, lai uzraudzītu tūbīšu krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas slēgšanas ietekmi.”;

11)

regulas 29.b panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, minētajā punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos ir atļauta zveja ar zivju groziem, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.”;

12)

iekļauj šādus pantus:

“29.c pants

Rokolas pikšu četrstūra zona ICES VI apakšapgabalā

1.   Visu veidu zveja no pikšas Rokolas krājuma, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

29.d pants

Mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumi ICES VI apakšapgabalā

1.   Ir aizliegts veikt jebkādas mencu, pikšu un merlangu zvejas darbības tajā ICES VIa rajona daļā, kura atrodas uz austrumiem vai uz dienvidiem no loksodromām, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.   Ikviens zvejas kuģis, kas atrodas šā panta 1. punktā minētajā apgabalā, nodrošina to, ka visi uz kuģa esošie zvejas rīki ir droši nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (10), 47. pantu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalā, kas norādīts minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, velkamos vadus un brideņus, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 milimetriem, ar noteikumu, ka:

5.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 120 milimetriem, ar noteikumu, ka:

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 90 milimetriem, ar noteikumu, ka:

7.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot Norvēģijas omārus ar noteikumu, ka:

Piemērojot a) apakšpunktu, Komisija, pamatojoties uz apstiprinošu ZZTEK atzinumu, ar īstenošanas aktu starpniecību nosaka, kuri zvejas rīki jāuzskata par tādiem, kam ir līdzvērtīgi augsta selektivitātes pakāpe.

8.   Šā panta 7. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

9.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ar noteikumu, ka:

10.   Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē 9. punktā noteiktos zvejas rīku rādītājus un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu 9. punkta grozīšanai.

11.   Šā panta 9. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

12.   Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kas minēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem, un šo krājumu zvejniecībai (11), ICES VIa zonas īpaši noteiktajā zonā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Ne zvejas kuģa kapteinis, ne jebkura cita persona uz kuģa nerada iespēju un neatļauj uz kuģa esošai personai zvejot, izkraut, pārkraut citā kuģī vai turēt uz kuģa zivis, kas nozvejotas īpaši noteiktajā zonā.

13.   Katra attiecīgā dalībvalsts katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim īsteno programmu novērotāju izvietošanai uz kuģiem, lai ņemtu paraugus no to kuģu nozvejas un izmetumiem, kuri izmanto 5., 6., 7. un 9. punktā paredzētās atkāpes. Novērotāju programmas īsteno, neskarot pienākumus, kas izriet no attiecīgajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērtēt mencu, pikšu un merlangu nozveju un izmetumus ar vismaz 20 % precizitāti.

14.   Attiecīgās dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to kuģu kopējo nozvejas un izmetumu daudzumu, uz kuriem attiecas novērotāju programma, katrā kalendārajā gadā, un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 1. februārī.

15.   Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē mencu, pikšu un merlangu krājumu stāvokli šā panta 1. punktā noteiktajā zonā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šā panta grozīšanu.

29.e pants

Mencu zvejas ierobežojumi ICES VII apakšapgabalā

1.   Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ICES VII apakšapgabalā ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, kas sastāv no šādiem ICES statistiskajiem taisnstūriem: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro sešu jūras jūdžu attālumā no pamatlīnijas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalos un laikposmos, kas norādīti minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamos vadus un brideņus, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot tīklus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 milimetriem, ar noteikumu, ka:

29.f pants

Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai

1.   Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES VIa rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.   Ieejot 1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.

3.   Ja jebkurā no abiem 1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:

4.   Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (12), 8. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, papildus saviem uzdevumiem, kas norādīti minētā panta 4. punktā, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.

5.   Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

29.g pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā

1.   Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā ir atļauta katru gadu tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 3. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (13).

2.   Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

3.   Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.

5.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja ziņojumi, ko kuģi nosūta, ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

6.   Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.

7.   Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

29.h pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos

1.   Ir aizliegts zvejot sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES V apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES XII un XIV apakšapgabalā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ir atļauts zvejot sarkanasarus no 11. maija līdz 31. decembrim apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):

2.   Neatkarīgi no 1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.

3.   Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 milimetriem.

4.   Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

5.   To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.

6.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

7.   Šā panta 6. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

13)

regulas 30. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a)   Šā panta 1. punktu nepiemēro 9. reģionam.”;

14)

regulā iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

Elektrozveja ICES IVc un IVb rajonā

1.   Atkāpjoties no 31. panta, zveja ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2.   Zveja, izmantojot elektriskos impulsus, ir atļauta tikai tad, ja:

15)

regulā iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu

1.   Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm pelaģiskās zvejas kuģos, kas zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 milimetri.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 milimetrus. Caurumi teknēs pirms ūdens separatora nav lielāki par 15 milimetriem diametrā.

2.   Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

3.   Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri saistīti ar iekārtām, kas paredzētas rīcībai ar nozveju un tās izkraušanai un atrodas pelaģiskās zvejas kuģos, kuri NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģa karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski pārbauda iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.”;

16)

regulā iekļauj šādus pantus:

“34.a pants

Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

1.   No 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, rāmjtīklus, iepinējtīklus vai līdzīgus stacionāros tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko norobežo:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā un laikposmā:

34.b pants

Žaunu tīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma

1.   ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā Savienības kuģi neizmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

3.   Tomēr šī atkāpe neattiecas uz NEAFC pārvaldības apgabalu.

4.   Visiem kuģiem, kas ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5.   Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 2. punkta a), b) vai d) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks par to tīklu rindu maksimālo garumu, ko drīkst izlikt vienā laikā.

6.   Tāda kuģa kapteinis, kam ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, turklāt viņš atbild par visām atšķirībām abās reizēs reģistrētajos parametros.

7.   Kompetentajām iestādēm ir tiesības ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku šādās situācijās:

8.   Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, katra zvejas reisa laikā kuģa žurnālā reģistrē šādu informāciju:

9.   Zvejas kuģiem, kam ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, ir atļauts nozveju izkraut tikai tajās ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.

10.   Haizivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, kurš izmanto 2. punkta b) un d) apakšpunktā aprakstītā veida zvejas rīkus, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara.

11.   Komisija pēc apspriešanās ar ZZTEK var pieņemt īstenošanas aktus, konkrētas kādas dalībvalsts zvejas vietas ICES VIII, IX un X apakšapgabalā atbrīvojot no 1. līdz 9. punkta piemērošanas, ja dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka attiecīgajās zvejas vietās haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems.

34.c pants

Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī

1.   Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, b, d un e rajonā (15), 5. panta 2. punktā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot baļķa traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 milimetru diapazonā, ja attiecīgajam zvejas rīkam ir kvadrātveida acu panelis, kas atbilst XIVb pielikumam.

2.   Zvejojot ICES VIIIa un VIIIb rajonā, ir atļauts āmja priekšā novietot selektīvo režģi un tā piestiprinājumus un/vai pagarinājuma apakšējā daļā āmja priekšā – kvadrātveida acu paneli, kura linuma acu izmērs ir 60 milimetri vai lielāks. Šīs regulas 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kurā ievietotas šādas selektīvas ierīces.

34.d pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.   Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.

34.e pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIc, j un k rajonā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2.   Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo šā panta 1. punktā minētajos jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalos, ir iekļauti apstiprināto kuģu sarakstā, un tiem ir zvejas atļauja, kas izdota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantam. Uz apstiprināto kuģu sarakstā ietvertajiem kuģiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki.

3.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas plāno zvejot šā panta 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Irish Fisheries Monitoring Centre), kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

4.   Uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, atrodoties jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

5.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, VMS ziņojumus sniedz katru stundu.

6.   Pelaģiskās zvejas kuģi, kas beiguši zveju 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, informē Īrijas Zvejas uzraudzības centru par iziešanu no apgabala. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

7.   Pelaģisko sugu zveja 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir tādi zvejas rīki vai ja zvejo ar tādiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 16–31 milimetra vai 32–54 milimetru diapazonā.

34.f pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIIc rajonā

1.   Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

El Cachucho:

2.   Atkāpjoties no 1. punktā minētā aizlieguma, kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir zvejojuši lielās diegspuru vēdzeles ar grunts āķu jedām, var no to zivsaimniecības iestādēm saņemt zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, kas ļautu tiem turpināt šāda veida zveju apgabalā uz dienvidiem no 44°00.00′ ziemeļu platuma. Veicot zveju 1. punktā minētajā apgabalā, visi kuģi, kas saņēmuši šādu zvejas atļauju, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma, izmanto drošu VMS, kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

17)

regulas 38. pantu svītro;

18)

regulas 47. pantu svītro;

19)

regulas (EK) Nr. 850/98 I, IV, XII un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu;

20)

iekļauj XIIa, XIVa, XVb, XVc un XIVd pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

20.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/23

(1)

Lai novērstu grūtības, ko rada Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 349. pantā minēto Savienības tālāko reģionu specifiskā situācija, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (3) tika noteikti īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā. Minētie pasākumi īstenoti, izmantojot katram reģionam izstrādātas atbalsta programmas, kas ir būtisks instruments šo reģionu apgādei ar lauksaimniecības produktiem. Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt pašlaik piemērojamos pasākumus, tostarp saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 247/2006 un jāaizstāj tā ar jaunu regulu.

(2)

Ir jāprecizē pamatmērķi, kurus palīdzēs sasniegt Savienības tālāko reģionu attīstības veicināšanas shēma.

(3)

Jāprecizē arī attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (“POSEI programmas”) saturs, kuras saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu jānosaka attiecīgajām dalībvalstīm vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī un kuras dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

(4)

Lai efektīvāk īstenotu Savienības tālāko reģionu attīstības veicināšanas shēmas mērķus, POSEI programmās būtu jāiekļauj pasākumi, ar ko nodrošina lauksaimniecības produktu piegādi un uzglabāšanu un vietējās lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Ir jāsaskaņo attiecīgo reģionu plānošanas līmenis un jāpadara Komisijas un dalībvalstu partnerattiecību politika sistemātiska.

(5)

Lai ievērotu subsidiaritātes principu un nodrošinātu elastīgumu – divus principus, kuri ir pamatā plānošanas pieejai, kas pieņemta attiecībā uz Savienības tālāko reģionu attīstības veicināšanas shēmu –, dalībvalstu izraudzītās iestādes var ierosināt programmas grozījumus, lai to pielāgotu faktiskajai situācijai tālākajos reģionos. Šīm iestādēm saskaņā ar administratīvās vienkāršošanas principu būtu jāvar modificēt POSEI programmas ar noteikumu, ka tās tādējādi neapdraud POSEI programmu efektivitāti un tām piešķirtos atbilstīgos finanšu līdzekļus. Ievērojot šo pašu pieeju, programmu grozīšanas procedūra būtu jāpielāgo tā, lai tā atspoguļotu katra grozījumu veida svarīguma pakāpi.

(6)

Lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības produktu piegādi tālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu ārkārtīgi tālā un nomaļā atrašanās vieta, būtu jāievieš īpašs piegādes režīms. Tālāko reģionu īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tiem rodas papildu transporta izmaksas to produktu piegādē, kuri ir būtiski svarīgi cilvēku uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt citi ar šo reģionu ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu saistīti objektīvi faktori un jo īpaši to atrašanās uz salām un nelielā platība rada papildu ierobežojumus ekonomikas dalībniekiem un ražotājiem tālākajos reģionos, būtiski apgrūtinot to darbību. Minētos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tomēr īpašajam piegādes režīmam nekādā gadījumā nebūtu jākaitē vietējiem produktiem un to attīstībai.

(7)

Tādēļ, neraugoties uz Līguma 28. pantu, dažu lauksaimniecības produktu imports no trešām valstīm būtu jāatbrīvo no piemērojamā ievedmuitas nodokļa. Lai ņemtu vērā šo produktu izcelsmi un muitas režīmu, ko tiem piemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, produkti, kuri ievesti Savienības muitas teritorijā saskaņā ar režīmu, ko piemēro ievešanai pārstrādei, vai muitas noliktavas režīmu, būtu jāuzskata par tieši importētiem, lai tiem varētu piešķirt īpašā piegādes režīma priekšrocības.

(8)

Lai efektīvi sasniegtu mērķi panākt cenu pazemināšanos tālākajos reģionos, samazinot papildu izmaksas, kas saistītas ar šo reģionu ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu, būtu jāpiešķir atbalsts Savienības produktu piegādei tālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, ko rada transportēšana uz šiem reģioniem, un uz trešām valstīm veiktā eksporta izmaksas, un – lauksaimnieciskās ražošanas resursu un pārstrādei paredzēto produktu gadījumā – papildu izmaksas, kuras saistītas ar ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu un jo īpaši ar to izolētību un mazo platību, sarežģīto topogrāfiju un klimatu, un atrašanos uz vairākām salām.

(9)

Atbalsts tradicionālajām nozarēm ir vēl jo vairāk nepieciešams tāpēc, ka tas ļauj tām saglabāt konkurētspēju Savienības tirgū, saskaroties ar trešo valstu radīto konkurenci. Tomēr dalībvalstīm, izstrādājot savas programmas, būtu arī jānodrošina, lai lauksaimnieciskās darbības tālākajos reģionos tiktu cik vien iespējams dažādotas.

(10)

Lai novērstu spekulācijas, kas kaitētu galalietotājiem tālākajos reģionos, ir svarīgi precizēt, ka īpašais piegādes režīms būtu jāpiemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte.

(11)

Būtu jāparedz noteikumi par šā režīma darbību, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas dalībnieku reģistra un sertifikātu sistēmas izveidi, pamatojoties uz atļaujām, kas minētas 130. un 161. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (4).

(12)

Ņemot vērā prasības attiecībā uz to darījumu uzraudzību, kuriem piemēro īpašo piegādes režīmu, būtu jāveic attiecīgo produktu administratīvas pārbaudes, tos importējot vai ievedot tālākajos reģionos, kā arī tos eksportējot vai nosūtot no šiem reģioniem. Turklāt, lai sasniegtu minētā režīma mērķus, īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām būtu jāatspoguļojas ražošanas izmaksās un tām būtu jāpazemina cenas līdz pat galalietotāja posmam. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās tiek reāli nodotas tālāk, un būtu jāveic atbilstīgas pārbaudes.

(13)

Tā kā daudzumi, kam piemēro īpašo piegādes režīmu, ir ierobežoti līdz tālāko reģionu piegādes vajadzībām, minētajiem pasākumiem nebūtu jātraucē iekšējā tirgus pareiza darbība. Īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām nevajadzētu arī izraisīt attiecīgo produktu tirdzniecības plūsmas novirzīšanos. Tādēļ minēto produktu nosūtīšana vai eksportēšana no tālākajiem reģioniem būtu jāaizliedz. Tomēr minēto produktu nosūtīšana vai eksportēšana būtu jāatļauj, ja īpašā piegādes režīma piemērošanas rezultātā iegūtās finansiālās priekšrocības ir atmaksātas.

(14)

Attiecībā uz pārstrādātiem produktiem būtu jāatļauj tirdzniecība starp tālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu tirdzniecības sakarus starp tiem. Attiecībā uz visiem minētajiem reģioniem būtu jāņem vērā arī tirdzniecības plūsmas saistībā ar reģionālo tirdzniecību un tradicionālo eksportu un nosūtīšanu uz pārējām Savienības valstīm vai trešām valstīm tālākajos reģionos un būtu jāatļauj pārstrādātu produktu eksports, kas atbilst tradicionālajai tirdzniecības plūsmai. Skaidrības labad būtu jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai.

(15)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu īstenot nepieciešamo cukura pārstrādes nozares pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā – lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga, ir jānodrošina zināms ražošanas un pārstrādes līmenis. Ņemot vērā iepriekš minēto, Azoru salām izņēmuma kārtā būtu jāļauj ierobežotu laikposmu – piecus gadus – nosūtīt uz pārējo Savienības teritoriju tādus cukura daudzumus, kas pārsniedz tradicionālo plūsmu apjomu, pakāpeniski samazinot gada limitus. Tā kā cukura daudzumi, ko var nosūtīt tālāk, būs proporcionāli un ierobežoti līdz minimālajam apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, šādai īslaicīgai cukura nosūtīšanai no Azoru salām nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības iekšējo tirgu.

(16)

Attiecībā uz ārpuskvotu cukuru, kas jāpiegādā Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām, arī turpmāk tiks piemērots ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma režīms. Azoru salām jo īpaši būtu jāatļauj izmantot arī atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par niedru jēlcukuru, nepārsniedzot provizoriskās piegādes bilances apjomu.

(17)

Līdz šim Kanāriju salām rūpnieciskai pārstrādei paredzētu vājpiena pulveri, uz ko attiecas KN kods 1901 90 99 (vājpiena pulveris ar augu taukiem), piegādāja saskaņā ar īpašu piegādes režīmu. Arī turpmāk būtu jāatļauj šā produkta piegāde, kas ir kļuvis par vietējā uztura tradicionālu sastāvdaļu.

(18)

Tā kā rīsi ir viens no galvenajiem Reinjonā uzturā lietojamiem produktiem, rīsu pārstrādes un slīpēšanas rūpniecība šajā reģionā pastāv jau daudzus gadus un Reinjona neražo šo produktu pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vietējās vajadzības, šā produkta imports uz šo salu arī turpmāk būtu jāatbrīvo no jebkāda veida ievedmuitas nodokļa.

(19)

Savienības politika tālāko reģionu vietējās ražošanas atbalstam ietver ļoti daudzus produktus un pasākumus, kas attiecas uz to ražošanu, laišanu tirgū vai pārstrādi. Minētie pasākumi ir izrādījušies efektīvi un ir nodrošinājuši lauksaimnieciskās darbības nepārtrauktību un attīstību. Savienībai būtu jāturpina atbalstīt šo produktu ražošanu, kas ir tālāko reģionu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka – tāpat kā lauku attīstības politikas gadījumā – ciešāka partnerība ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk risināt konkrētos jautājumus, kas skar attiecīgos reģionus. Tādēļ ir jāturpina atbalstīt vietējo ražošanu, izmantojot POSEI programmas.

(20)

Lai atbalstītu tālāko reģionu produktu laišanu tirgū, būtu jāparedz atbalsts tālāko reģionu produktu tirdzniecībai ārpus to ražošanas reģiona, ņemot vērā augstās papildu izmaksas, kas saistītas ar šo reģionu lielo attālumu no patēriņa tirgiem un nepieciešamību pēc divkāršas krājumu veidošanas, kas ir faktori, kuri būtiski mazina tālāko reģionu konkurētspēju iekšējā tirgū. Šie faktori pamato nepieciešamību tuvākajā nākotnē pārskatīt POSEI shēmu.

(21)

Būtu jānosaka minimālie elementi, kas būtu jāparedz saskaņā ar POSEI programmām, lai noteiktu pasākumus vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, proti, vietas, ierosinātās stratēģijas, mērķu un pasākumu apraksts. Būtu jānosaka arī principi, kas nodrošina šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības politikas nostādnēm, lai novērstu jebkādu atbalsta nesaderību un pārklāšanos.

(22)

Lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, POSEI programmās būtu jāvar iekļaut arī pasākumus pētījumu, demonstrēšanas projektu, apmācības un tehniskās palīdzības finansēšanai.

(23)

Tālāko reģionu lauksaimnieki būtu jāmudina arī turpmāk piegādāt kvalitatīvus produktus un par prioritāti noteikt to laišanu tirgū. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot logotipu, ko ievieš ar šo regulu, un cita veida Savienības ieviestus kvalitātes apliecinājumus.

(24)

Tālākajos reģionos dažu saimniecību vai pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu struktūrās ir nopietnas nepilnības, un šie uzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām. Tādēļ 26. panta 2. punktā un 28. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (5) paredzētas labvēlīgākas atbalsta likmes dažu veidu ieguldījumiem tālākajos reģionos.

(25)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 1. punktā ir noteikts, minētajā regulā paredzēto mežsaimniecības atbalsta piešķiršanas ierobežojumu tālākajiem reģioniem nepiemēro.

(26)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 noteikti kritērijiem atbilstīgie gada maksimālie apjomi, lai saņemtu maksājumus agrovides atbalstam. Lai ņemtu vērā dažu īpaši jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās un lai saglabātu ainavu, bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības zemes tradicionālās iezīmes, jo īpaši kultūraugu terasveida audzēšanas zonas Madeirā un Kanāriju salās, kā arī lai saglabātu akmens sienas tālākajos reģionos, atsevišķu specifisku pasākumu gadījumā būtu jāparedz iespēja šīs summas palielināt līdz pat divkāršam apjomam.

(27)

Lai mazinātu lauksaimnieciskās darbības specifiskos ierobežojumus tālākajos reģionos, kuri saistīti ar to ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu, proti, to izolētību un nelielo platību, kalnaino reljefu, klimatu un ekonomisko atkarību no maza skaita produktu, tiem var piešķirt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un laišanai tirgū, kuriem piemēro Līguma I pielikumu. Lauksaimnieciskajai ražošanai ir svarīga loma lauku apgabalu dinamiskas attīstības atjaunošanā un vietējo iedzīvotāju piesaistīšanā savai dzīvesvietai, un tālākos lauku apgabalus sevišķi skar iedzīvotāju novecošanās, zems iedzīvotāju blīvums un dažos gadījumos pat depopulācija.

(28)

Tālāko reģionu lauksaimniecības kultūru veselību skar īpašas problēmas, piemēram, parazītu ievazāšana, kas saistīta ar importa palielināšanos, klimatu un šajos reģionos iepriekš piemērotu kontroles pasākumu neatbilstību. Tādēļ būtu jāīsteno kaitēkļu apkarošanas programmas, tostarp ar ilgtspējīgām un videi nekaitīgām bioloģiskām metodēm. Savienības finansiālais ieguldījums šādās programmās būtu jānosaka, ņemot vērā to, ka daudzgadu finanšu shēmā ir paredzēts, ka, sākot ar 2014. gadu, līdzekļi šo programmu finansēšanai ietilps citā budžeta pozīcijā.

(29)

No saimnieciskā, sociālā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā kultūra Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti svarīga kultūra Azoru salās. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nevajadzētu būt piemērojamām ne atteikšanās piemaksām, ne tirgus mehānismiem, ne – Kanāriju salu gadījumā – stādīšanas tiesību sistēmai, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Tomēr Kanāriju salās būtu jānodrošina iespēja piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, kurus rada kvalitātes problēmas. Tāpat arī tehniskas un sociāli ekonomiskas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnībā pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar to hibrīdšķirņu vīnogulājiem, kuras aizliegtas ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007. Šajos vīna dārzos ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālajam vietējam patēriņam.

(30)

Piena nozares pārstrukturēšana Azoru salās vēl nav pabeigta. Ņemot vērā Azoru salu lielo atkarību no piena ražošanas apvienojumā ar citiem trūkumiem, kas saistīti ar to ārkārtīgi tālo un nomaļo atrašanās vietu un rentablu alternatīvu ražošanas nozaru trūkumu, būtu jāsaglabā atkāpes no atsevišķiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 noteikumiem par pārpalikuma nodevām, ko piemēro pienam un piena izstrādājumiem.

(31)

Ņemot vērā piena ražošanas unikālo raksturu Azoru salās, kur tā ir viens no galvenajiem ekonomikas, sociālās stabilitātes, vides kvalitātes un zemes izmantošanas virzītājspēkiem, POSEI programmas ir vislabākais instruments, lai pieņemtu pasākumus, kas nepieciešami šīs nozares saglabāšanai.

(32)

Atbalsts govs piena ražošanai Madeirā un Reinjonā nav bijis pietiekams, lai saglabātu iekšējās un ārējās piegādes līdzsvaru, galvenokārt nopietno strukturālo grūtību dēļ, kas skar šo nozari, un arī tādēļ, ka nozarei ir grūti pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, arī turpmāk būtu jāatļauj ražot tādu īpaši augstā temperatūrā apstrādātu pienu, kas atjaunots no Savienības izcelsmes piena pulvera, ar noteikumu, ka tas nerada nekādus šķēršļus visa vietēji saražotā piena savākšanai un laišanai tirgū un neapdraud centienus veicināt vietējās ražošanas paplašināšanos. Lai pareizi informētu patērētājus, par obligātu būtu jānosaka tās metodes norādīšana uz produkta pārdošanas etiķetes, kura izmantota īpaši augstā temperatūrā apstrādāta piena atjaunošanai no piena pulvera. Šim noteikumam vajadzētu būt piemērojamam arī Martinikā, Francijas Gviānā un Gvadelupā, ja Francija izsaka attiecīgu pieprasījumu, norādot, ka vietējie ekonomikas dalībnieki vēlas izmantot šo noteikumu un ka tie spēj nodrošināt piena nozares attīstību.

(33)

Nepieciešamība saglabāt vietējo piena ražošanu ar stimulu palīdzību ir pamatojums tam, lai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 nepiemērotu Francijas aizjūras departamentos un Madeirā. Madeirā šim atbrīvojumam būtu jāpiemēro limits 4 000 tonnu apmērā.

(34)

Lai apmierinātu vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāsekmē tirdzniecība starp tālākajiem reģioniem. Lai veicinātu šādu tirdzniecību, vienlaikus nekavējot vietējās ražošanas izaugsmi, būtu jāatbalsta ražošanas pārpalikumu eksports no tālākajiem reģioniem, piemēram, piena, liellopu gaļas un bullēnu eksports no Azoru salām, uz tiem reģioniem, kuros šīs produkcijas trūkst. Būtu jānodrošina arī godīgai un taisnīgai tirdzniecībai nepieciešamie apstākļi.

(35)

Būtu jāatbalsta tradicionālā lopkopība. Lai nodrošinātu Francijas aizjūras departamentu un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāatļauj nobarošanai paredzētu buļļu beznodokļu imports no trešām valstīm, ievērojot zināmus nosacījumus un nepārsniedzot maksimālo gada limitu.

(36)

Būtu jāatjauno iespēja, kas ieviesta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (6), un kas ļauj Portugālei no kontinentālās daļās nodot Azoru salām tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm, un šis instruments būtu jāpielāgo, ņemot vērā atbalsta pasākumus tālākajiem reģioniem.

(37)

Tabakas audzēšanai Kanāriju salās ir vēsturiska nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas gatavošana joprojām ir viena no galvenajām šā reģiona rūpnieciskajām darbībām. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības. Tomēr – tā kā šī kultūra nav pietiekami rentabla – tai draud izzušana. Pašlaik tabaku audzē tikai nelielā teritorijā Lapalmas salā cigāru amatnieciskai ražošanai. Tādēļ būtu jāatļauj Spānijai papildus Savienības atbalstam turpināt piešķirt valsts atbalstu, lai tā varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru nolūkā atbalstīt ar to saistīto amatniecisko darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātas un daļēji apstrādātas tabakas imports Kanāriju salās arī turpmāk būtu jāatbrīvo no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada limitu – 20 000 tonnu jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu ekvivalenta.

(38)

Šīs regulas īstenošanai nevajadzētu apdraudēt tālākajiem reģioniem līdz šim piešķirtā īpašā atbalsta apmēru. Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt summām, kas līdzvērtīgas atbalstam, kuru Savienība jau piešķīrusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 247/2006, lai tās varētu īstenot atbilstīgos pasākumus.

(39)

Ņemot vērā ietekmi, ko uz tālākajiem reģioniem var atstāt turpmākās sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš šo reģionu īpatnībām saistībā ar šīm sarunām un izmaiņām veiktās analīzes, pētījumu un novērtējumu kontekstā.

(40)

Kopš 2006. gada aizvien pieaugošā mājlopu ganāmpulka un demogrāfiskā spiediena rezultātā dažos tālākajos reģionos, jo īpaši Azoru salās un Francijas aizjūras departamentos, ir palielinājies pieprasījums pēc svarīgākajiem produktiem. Tādēļ būtu jāpalielina budžeta īpatsvars, ko dalībvalstis var izmantot īpašajam piegādes režīmam attiecīgajos reģionos.

(41)

Tālāko reģionu sociāli ekonomiskā vide joprojām ir ļoti nestabila, un dažos reģionos tā nereti ir ļoti atkarīga no banānu nozares, kas pati nepārprotami cieš no konkurētspējas trūkuma un grūtībām reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Tādēļ no POSEI programmas budžeta banānu nozarei piešķirtie līdzekļi būtu jāpalielina par vienreizēju ierobežota apjoma summu, ko banānu ražotājiem izmaksātu 2013. finanšu gadā.

(42)

Lai nodrošinātu ar šo regulu noteiktā režīma pienācīgu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas nebūtisku elementu papildināšanu vai grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43)

Lai nodrošinātu vienādus apstākļus POSEI programmas īstenošanai dalībvalstīs un lai novērstu negodīgu konkurenci un diskrimināciju starp ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(44)

Lai varētu nekavējoties piemērot paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

garantēt tālāko reģionu apgādi ar produktiem, kas ir svarīgi cilvēka uzturā vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļi, samazinot papildu izmaksas, kuras rodas šo reģionu ārkārtīgi tālās atrašanās vietas dēļ, nekaitējot to vietējai ražošanai un izaugsmei;

b)

nodrošināt tālākajos reģionos “lopkopības” un “zemkopības dažādošanas” nozaru ilgtermiņa pastāvēšanu un attīstību, tostarp vietējo produktu ražošanu, pārstrādi un pārdošanu;

c)

saglabāt tālākajos reģionos tradicionālo lauksaimniecisko darbību, tostarp vietējo kultūraugu un produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības attīstību, un stiprināt to konkurētspēju.

a)

īpašs piegādes režīms, kā noteikts III nodaļā; un

b)

īpaši pasākumi, lai atbalstītu vietējo lauksaimniecisko ražošanu, kā noteikts IV nodaļā.

a)

papildu atbalstu piemaksu vai atbalsta shēmām, kas izveidoti saistībā ar kopīgu tirgus organizāciju, izņemot ārkārtas gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b)

atbalstu pētniecības projektiem, pasākumus pētniecības projektu atbalstam vai pasākumus, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/470/EK (2009. gada 25. maijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (8);

c)

atbalstu pasākumiem, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 darbības jomā.

a)

pasākumu īstenošanas grafiks un provizoriska vispārējā gada finansējuma tabula, kurā uzrādīti izmantojamie līdzekļi;

b)

pamatojums tam, ka dažādie programmās paredzētie pasākumi ir savstarpēji saderīgi un saskaņoti, kā arī atbilst kritērijiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, kas jāizmanto uzraudzībai un izvērtēšanai;

c)

pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu programmu efektīvu un atbilstīgu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kā arī detalizēts kvantitatīvu programmas izvērtēšanas rādītāju kopums;

d)

to kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un iestāžu vai asociētu struktūru un sociāli ekonomisko partneru izraudzīšana atbilstīgā līmenī, kā arī attiecīgo apspriežu rezultāti.

a)

tālāko reģionu specifiskās vajadzības un – pārstrādei paredzēto produktu un lauksaimnieciskās ražošanas resursu gadījumā – kvalitātes prasības;

b)

tirdzniecības plūsmas uz pārējo Savienības teritoriju un no tās;

c)

ierosinātā atbalsta ekonomisko aspektu;

d)

nepieciešamību nodrošināt to, ka vietējā ražošana netiek destabilizēta un netiek radīti šķēršļi tās potenciālai attīstībai.

a)

eksportē uz trešām valstīm vai nosūta uz pārējo Savienības teritoriju, ievērojot attiecīgās tradicionālā eksporta vai tradicionālās nosūtīšanas apjoma robežvērtības. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šīs summas, pamatojoties uz sūtījumu vai eksporta vidējo apjomu, par atskaites vērtību ņemot trīs labāko gadu pārbaudītos vidējos apjomus laikposmā no 2005. līdz 2012. gadam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

b)

eksportē uz trešām valstīm saistībā ar reģionālo tirdzniecību;

c)

nosūta starp Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu reģioniem;

d)

nosūta starp Francijas aizjūras departamentiem.

a)

patēriņam Madeirā vai Kanāriju salās ievests kā baltais cukurs, kas atbilst KN kodam 1701;

b)

rafinēts un patērēts Azoru salās kā jēlcukurs, kas atbilst KN kodam 1701 12 10 (biešu jēlcukurs).

a)

atņem ekonomikas dalībniekam piešķirtās priekšrocības;

b)

atkarībā no tā, cik nopietns ir pārkāpums, uz laiku aptur vai atsauc šā ekonomikas dalībnieka reģistrāciju.

a)

attiecīgās lauksaimnieciskās ražošanas pašreizējā stāvokļa skaitlisks raksturojums, ņemot vērā pieejamo novērtējumu rezultātus, kurā norādītas attīstības atšķirības, nepilnības un potenciāls, izmantotie finanšu līdzekļi un iepriekš veikto pasākumu galvenie rezultāti;

b)

ierosinātās stratēģijas apraksts, atlasītās prioritātes, skaitļos izteikti vispārējie un darbības mērķi un novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu, tostarp uz nodarbinātību;

c)

paredzēto pasākumu un jo īpaši to īstenošanai paredzēto atbalsta shēmu apraksts un attiecīgā gadījumā informācija par nepieciešamību pēc pētījumiem, demonstrējumu projektiem, mācībām vai tehniskās palīdzības darbībām saistībā ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d)

to atbalstu saraksts, kuri ir tiešie maksājumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 2. panta d) punktu;

e)

atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, un provizoriskā summa, kas paredzēta katrai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmas mērķus.

a)

saņēmēji;

b)

atbilstības nosacījumi;

c)

atbalsta vienības summa.

a)

Savienības finansiālo līdzdalību, kā arī atbalsta apjomu;

b)

pasākumus, kas atbilst Savienības finansējuma piešķiršanas kritērijiem.

a)

KN kods 2401; un

b)

apakšpozīcijas:

a)

22. pantā; un

b)

24. pantā, sākot no 2014.–2020. gada laikposma daudzgadu finanšu shēmas piemērošanas dienas.

—

Francijas aizjūras departamentos

EUR 278,41 miljons,

—

Azoru salās un Madeirā

EUR 106,21 miljons,

—

Kanāriju salās

EUR 268,42 miljoni.

—

Francijas aizjūras departamentos

EUR 26,9 miljoni,

—

Azoru salās un Madeirā

EUR 21,2 miljoni,

—

Kanāriju salās

EUR 72,7 miljoni.

—

:

Francijas aizjūras departamentos

:

EUR 18,52 miljoni,

—

:

Azoru salās un Madeirā

:

EUR 1,24 miljoni,

—

:

Kanāriju salās

:

EUR 20,24 miljoni.

20.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/41

(1)

Lai novērstu grūtības, ko rada dažu Egejas jūras nelielo salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/ (3), ir noteikti īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā. Minētie pasākumi ir īstenoti ar atbalsta programmu, kas ir būtisks instruments šo salu apgādei ar lauksaimniecības produktiem un vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam. Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt pašreizējos pasākumus, tostarp tādēļ, ka stājās spēkā Lisabonas līgums, ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 1405/2006 un jāaizstāj tā ar jaunu regulu.

(2)

Jānosaka pamatmērķi, kuru sasniegšanu sekmē Egejas jūras nelielo salu labā izveidotais režīms.

(3)

Ir arī nepieciešams precizēt Egejas jūras nelielo salu atbalsta programmas saturu (“atbalsta programma”), kura, piemērojot subsidiaritātes principu, Grieķijai būtu jāizstrādā ģeogrāfiski vispiemērotākajā mērogā un jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

(4)

Lai efektīvāk sasniegtu Egejas jūras nelielo salu labā izveidotā režīma mērķus, atbalsta programmā būtu jāiekļauj pasākumi, ar ko garantē lauksaimniecības produktu piegādi, kā arī vietējās lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanu un attīstību. Ir jātuvina plānošanas līmenis un jāsistematizē partnerattiecību pieeja starp Komisiju un Grieķiju. Komisijai būtu jāpieņem procedūras un rādītāji, lai nodrošinātu programmas netraucētu īstenošanu un tās adekvātu pārraudzību.

(5)

Lai ievērotu subsidiaritātes principu un nodrošinātu elastīgumu – divus principus, kas ir pamatā plānošanas pieejai, kura pieņemta režīmam Egejas jūras nelielo salu labā –, Grieķijas izraudzītas iestādes var ierosināt programmas grozījumus, lai to pielāgotu šo salu faktiskajai situācijai. Šajā sakarībā būtu jāveicina, lai vairāk iesaistītos kompetentās vietējās un reģionālās iestādes, kā arī citas ieinteresētās aprindas. Ievērojot šo pašu pieeju, programmas grozīšanas procedūra būtu jāpielāgo tā, lai tā atspoguļotu katra grozījumu veida svarīguma pakāpi.

(6)

Dažu Egejas jūras salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis rada papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas nepieciešami patēriņam cilvēka uzturā, pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt citi objektīvi faktori, ko rada salu izolētība un attālinātība no tirgiem, rada uzņēmējiem un ražotājiem Egejas jūras nelielajās salās papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Dažos gadījumos uzņēmējiem un ražotājiem salu situācijas dēļ slogs ir vēl lielāks, jo to piegādes ķēdi veido vairākas salas. Minētos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tādēļ ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu, lai garantētu piegādi Egejas jūras salām un kompensētu papildu izmaksas, ko rada to izolētība, nelielā platība un attālinātība no tirgiem.

(7)

Egejas jūras nelielajās salās novērotās problēmas pastiprina salu mazā platība. Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu efektivitāti, šādi pasākumi būtu piemērojami visām Egejas jūras salām, izņemot Krētas un Eibojas salu.

(8)

Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas Egejas jūras nelielajās salās, mazinātu papildu izmaksas, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība un attālinātība no tirgiem, vienlaikus saglabājot Savienības produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts par Savienības produktu piegādi Egejas jūras nelielajām salām. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz Egejas jūras nelielajām salām, un – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – ar izolētību, nelielo platību un attālinātību no tirgiem saistītās papildu izmaksas.

(9)

Lai novērstu spekulācijas, kas kaitētu galalietotājiem Egejas jūras nelielajās salās, ir svarīgi precizēt, ka īpašo piegādes režīmu piemēro tikai produktiem, kuriem ir laba, godīgi nodrošināta un laišanai tirgū piemērota kvalitāte.

(10)

Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ir tikai daudzumi, kas atbilst Egejas jūras nelielo salu piegādes vajadzībām, šim režīmam nebūtu jātraucē iekšējā tirgus pareiza darbība. Īpašā piegādes režīma ekonomiskajām priekšrocībām nebūtu arī jārada novirzes attiecīgo produktu tirdzniecībā. Tādēļ būtu jāaizliedz šādu produktu nosūtīšana vai eksportēšana no Egejas jūras nelielajām salām. Tomēr būtu jāatļauj šādu produktu nosūtīšana vai eksportēšana, ja īpašā piegādes režīma rezultātā gūtais labums tiek atmaksāts.

(11)

Attiecībā uz pārstrādātiem produktiem būtu jāatļauj tirdzniecība starp nelielajām salām un būtu jāsamazina minēto produktu transporta izmaksas, lai nodrošinātu tirdzniecību starp minētajām salām. Būtu jāņem vērā arī tirdzniecības plūsmas reģionālās tirdzniecības kontekstā un tradicionālais eksports un preču sūtījumi uz Savienību vai trešām valstīm un būtu jāatļauj pārstrādātu produktu eksportēšana, kas atbilst tradicionālajai tirdzniecībai visos minētajos reģionos.

(12)

Lai sasniegtu īpašā piegādes režīma mērķus, šāda režīma ekonomiskajām priekšrocībām būtu jāatspoguļojas ražošanas izmaksās un cenu samazinājumā līdz pat galalietotāja posmam. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās tiek reāli nodotas tālāk, un būtu jāveic atbilstīgas pārbaudes.

(13)

Būtu jāparedz režīma darbības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas dalībnieku reģistra un sertifikātu sistēmas radīšanu, par paraugu ņemot sertifikātus, kas minēti 161. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (4).

(14)

Ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 noteiktā Savienības politika vietējās ražošanas atbalstam Egejas jūras nelielajās salās attiecas uz visdažādākajiem produktiem un pasākumiem, kas veicina to ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi. Minētie pasākumi ir apliecinājuši savu efektivitāti un ir nodrošinājuši lauksaimniecisko darbību nepārtrauktību un attīstību. Savienībai būtu jāturpina atbalstīt minēto ražošanu, kas ir Egejas jūras nelielo salu ekoloģiskā, sociālā un saimnieciskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka, tāpat kā attiecībā uz lauku attīstības politiku, ciešāka sadarbība ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk pievērsties attiecīgo salu problēmām. Tādēļ būtu jāturpina vietējās ražošanas atbalsts, izmantojot atbalsta programmu, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006. Šajā sakarībā īpaši būtu jāuzsver tradicionālā lauksaimniecības mantojuma un vietējo un bioloģisko produktu ražošanas paņēmienu tehnisko un tradicionālo īpatnību saglabāšana.

(15)

Būtu jānosaka minimālie elementi, kas būtu jāparedz saskaņā ar atbalsta programmu, lai noteiktu pasākumus vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, proti, vietas, ierosinātās stratēģijas, mērķu un pasākumu apraksts. Būtu jānosaka arī principi, kas paredz šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības politiskajām nostādnēm, lai novērstu jebkādu atbalsta nesaderību un pārklāšanos.

(16)

Piemērojot šo regulu, vajadzētu būt iespējai atbalsta programmā iekļaut arī pasākumus pētījumu, demonstrēšanas projektu, mācību un tehniskās palīdzības finansēšanai.

(17)

Egejas jūras nelielo salu lauksaimnieki būtu jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un būtu jāsekmē šādu produktu tirdzniecība.

(18)

Lai mazinātu Egejas jūras nelielo salu lauksaimnieciskās ražošanas darbības īpašās grūtības, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība, kalnainais reljefs un klimata īpatnības, ekonomikas atkarība no maza skaita produktu un to attālinātība no tirgiem, var noteikt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas neatļaut darbības valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei, tirdzniecībai un transportam, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) I pielikums.

(19)

Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāietekmē tā īpašā atbalsta apjoms, ko līdz šim ir saņēmušas Egejas jūras nelielās salas. Tādēļ, lai izpildītu attiecīgos pasākumus, Grieķijas rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt summām, kas līdzvērtīgas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 jau piešķirtajam Savienības atbalstam.

(20)

Kopš 2007. gada pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības produktiem Egejas jūras nelielajās salās ir pieaudzis ganāmpulka palielināšanās un demogrāfiskā spiediena pieauguma dēļ. Tāpēc būtu jāpalielina tā Grieķijas budžeta daļa, kuru tā būtu spējīga izmantot īpašajam piegādes režīmam Egejas jūras nelielajās salās.

(21)

Lai ļautu Grieķijai novērtēt visus aspektus saistībā ar atbalsta programmas īstenošanu iepriekšējā gadā un tādējādi ļaujot tai iesniegt Komisijai pilnīgu ikgadējo novērtējuma ziņojumu, minētā ziņojuma iesniegšanas termiņš būtu jāpārceļ no pārskata gadam sekojošā gada 30. jūnija uz 30. septembri.

(22)

No Komisijas būtu jāprasa ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju ziņojumu par to pasākumu ietekmi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu, attiecīgā gadījumā pievienojot piemērotus ieteikumus.

(23)

Ar šo regulu ieviestā režīma pienācīgas darbības nodrošināšanai Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas nebūtisku elementu papildināšanu vai grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus programmas īstenošanai Egejas jūras nelielajās salās un citos līdzīgos režīmos un lai novērstu konkurences izkropļojumus vai diskrimināciju starp ekonomikas dalībniekiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (5).

(25)

Lai padarītu iespējamu šajā regulā paredzēto pasākumu ātru piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

nodrošināt nelielo salu apgādi ar produktiem, kas būtiski cilvēka uzturam vai pārstrādei un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi, tādējādi mazinot papildu izmaksas, ko rada šo teritoriju izolētība, nelielā platība un attālinātība no tirgiem;

b)

saglabāt un attīstīt nelielo salu lauksaimniecisko ražošanu, tostarp vietējo nepārstrādāto un pārstrādāto produktu ražošanu, pārstrādi, laišanu tirdzniecībā un transportu.

a)

īpašs piegādes režīms, kā paredzēts III nodaļā; un

b)

īpaši pasākumi vietējās lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam, kā paredzēts IV nodaļā.

a)

papildu atbalstu piemaksu vai atbalsta shēmām, kas izveidotas saistībā ar kopīgu tirgus organizāciju, izņemot ārkārtas gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b)

atbalstu pētniecības projektiem, pasākumus pētniecības projektu atbalstam vai pasākumus, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/470/EK (2009. gada 25. maijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (6);

c)

atbalstu pasākumiem, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (7) darbības jomā.

a)

pasākumu īstenošanas grafiks un provizoriska vispārējā gada finansējuma tabula, kurā uzrādīti izmantojamie līdzekļi;

b)

pamatojums tam, ka dažādie programmas pasākumi ir savstarpēji atbilstīgi un saskaņoti, kā arī kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas jāizmanto uzraudzībai un izvērtēšanai;

c)

pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu programmas efektīvu un atbilstīgu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kā arī detalizēts kvantitatīvu programmas izvērtēšanas rādītāju kopums;

d)

to kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšana, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un iestāžu vai asociētu struktūru un sociāli ekonomisko partneru izraudzīšana atbilstīgā līmenī, kā arī attiecīgo apspriežu rezultāti.

a)

nelielo salu īpašās vajadzības un kvalitātes prasības;

b)

tradicionālās tirdzniecības plūsmas uz kontinentālās Grieķijas ostām un starp Egejas jūras salām;

c)

ierosinātā atbalsta ekonomisko aspektu;

d)

attiecīgā gadījumā – vajadzību neradīt šķēršļus vietējās ražošanas attīstībai.

a)

eksportē uz trešām valstīm vai nosūta uz pārējo Savienību, nepārsniedzot tradicionālajiem sūtījumiem un tradicionālajam eksportam atbilstīgos daudzumus;

b)

eksportē uz trešām valstīm saistībā ar reģionālo tirdzniecību, ievērojot galamērķus un sīki izstrādātus noteikumus, kas jānosaka Komisijai;

c)

nosūta starp nelielajām salām.

a)

atņem ekonomikas dalībniekam piešķirtās priekšrocības;

b)

atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes uz laiku aptur vai atsauc šā ekonomikas dalībnieka reģistrāciju.

a)

lauksaimnieciskās ražošanas pašreizējā stāvokļa skaitlisks raksturojums, ņemot vērā pieejamo novērtējumu rezultātus, kurā norādītas attīstības atšķirības, nepilnības un potenciāls, kā arī izmantotie finanšu līdzekļi;

b)

ierosinātās stratēģijas apraksts, atlasītās prioritātes, skaitļos izteikti vispārējie un darbības mērķi un novērtējums, kurā uzrādīta sagaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu, tostarp uz nodarbinātību;

c)

paredzēto pasākumu un jo īpaši to īstenošanai paredzēto atbalsta shēmu apraksts un attiecīgā gadījumā informācija par nepieciešamību pēc pētījumiem, demonstrējumu projektiem, mācībām vai tehniskās palīdzības darbībām saistībā ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d)

to atbalstu saraksts, kuri ir tiešie maksājumi atbilstīgi 2. panta d) punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (10);

e)

atbalsta apjoms, kas noteikts katram pasākumam, un provizoriskā summa, kas paredzēta katrai darbībai, lai sasniegtu vienu vai vairākus programmas mērķus.

a)

saņēmēji;

b)

atbilstības nosacījumi;

c)

atbalsta vienības summa.