PIELIKUMS

(tonnās)
Krājums	Sākotnējā kvota (2009)	Pielāgotā kvota (2009)	Konstatētā nozveja (2009)	Kvotas un nozvejas starpība (pārzveja)	Atvilkums (2013)	Atvilkums (2014)	Atvilkums (2015)	Atvilkums (2016)	Atvilkums (2017)	Atvilkums (2018)	Atvilkums (2019)	Atvilkums (2020)	Atvilkums (2021)	Atvilkums (2022)	Atvilkums (2023)
MAC8C 3411	29 529	25 525	90 954	–65 429	100	100	100	5 544	5 544	5 544	5 544	5 544	5 544	5 544	269
ANE08 (1)								3 696	3 696	3 696	3 696	3 696	3 696	3 696	180

---

(1)  Eiropas anšovu gadījumā gads nozīmē zvejas sezonu, kas sākas attiecīgajā gadā.

I PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa.   Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

ITĀLIJA

Salame Felino (AĢIN)

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

REGULA (EK) Nr. 510/2006 (1)

SALAME FELINO

EK Nr. IT-PGI-0005-0597-11.04.2007.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

Salame Felino

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Piedāvājot tirdzniecībā, ar AĢIN Salame Felino apzīmētais produkts pēc formas ir cilindrisks, viens tā gals ir resnāks par otru; no ārpuses izstrādājums ir balti pelēks, nedaudz klāts ar pulverveida vielu vietējās izcelsmes pelējuma sēņu attīstības dēļ uz tā virsas.

Salame Felino jābūt ar šādām īpašībām:

—	svars – no 200 gramiem līdz 4,5 kilogramiem,

—	izmēri – pēc formas neregulārs cilindrs 15 līdz 130 centimetru garumā,

—	organoleptiskās īpašības – šķēle griezumā pēc konsistences kompakta, neelastīga, viendabīga un liesa, pēc krāsas rubīnsarkana, bez plankumiem, pēc garšas maiga un izsmalcināta,

—	ķīmiskās un ķīmiski fizikālās īpašības: kopējais proteīnu saturs vismaz 23 % kolagēna un proteīnu attiecība nepārsniedz 0,10 ūdens un proteīnu attiecība nepārsniedz 2,00 tauku un proteīnu attiecība nepārsniedz 1,50 pH > 5,3 kopējais pienskābes baktēriju daudzums > 100 000

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Ar AĢIN Salame Felino apzīmēto produktu izgatavo no cūkgaļas, kas iegūta no cūkām ar turpmāk aprakstītajām īpašībām.

—	Izmanto tradicionālo Large White un Landrace tīršķirņu cūkas vai to krustojumus, kā arī cūkas ar Itālijas ciltsgrāmatā reģistrētiem šķirņu uzlabojumiem.

—	Atļauts izmantot dzīvniekus, kas no Duroc šķirnes krustojumiem izaudzēti saskaņā ar Itālijas ciltsgrāmatā reģistrētiem šķirņu uzlabojumiem.

—	Ir atļauts izmantot arī cūkas, kas ir citu šķirņu, šķirņu krustojumu vai hibrīdšķirņu cūkas, ja vien to liemeņi atbilst U, R vai O uzbūves klasei saskaņā ar Kopienas tabulu cūku liemeņu klasifikācijai, kas ievietota grozītās Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikumā.

—	Tomēr, ievērojot tradīciju, nav atļauts izmantot dzīvniekus, kam piemīt šķirnes prasībām pretējas īpašības, jo sevišķi attiecībā uz cūku stresa sindromu (CSS), kura pazīmes tagad var atklāt arī pēc dzīvnieka nokaušanas un žāvētos produktos.

—	Taču nav atļauts izmantot šādu tīršķirņu dzīvniekus: Beļģijas Landrace, Hampshire, Pietrain, Duroc un Spotted Poland.

—	Izmantotajiem ģenētiskajiem tipiem ir jābūt tādiem, lai izaudzētu dzīvniekus ar lielu svaru un labiem rādītājiem; jebkurā gadījumā dzīvnieka vidējam svaram (dzīvsvaram) katrā partijā ir jābūt 160 kg, pieļaujot 10 % atkāpi.

—	Minimālais kaušanas vecums ir deviņi mēneši.

—	Nedrīkst izmantot (vaislas) kuiļus un sivēnmātes.

—	Kaujamajām cūkām jābūt labā veselības stāvoklī, un kautķermeņiem jābūt pilnībā atasiņotiem.

—	Lai ražotu produktu ar AĢIN Salame Felino, atlasa muskuļaudu un speķa veidotus izcirtņus, piemēram, krūtsgabalu (testa di pancetta) un/vai pleca apakšdaļu (trito di banco). Izmantotā gaļa nedrīkst būt nekādā veidā sasaldēta.

Muskuļaudu un speķa gabalus rūpīgi attīra no rupjākajiem saistaudiem un mīkstākajiem speķa audiem.

Produkta ar AĢIN Salame Felino izgatavošanai izmantotā gaļa (muskuļaudu un speķa daļas) jātur aukstuma kamerā, kurā temperatūra nav zemāka par – 1 °C, tik ilgi, līdz muskuļaudi ir labi atūdeņojušies.

Maisījumu iegūst, samaļot sastāvdaļas ar gaļasmašīnu (sieta caurumu diametram jābūt 6–8 mm).

Gaļu samaisa, pievienojot sāli 2,0–2,8 % apjomā pēc masas, veselus un/vai maltus melnos piparus 0,03–0,06 % apjomā un saspaidītus ķiplokus.

Turklāt var izmantot arī:

—	sauso baltvīnu, nepārsniedzot 400 cl/100 kg gaļas, lai izceltu aromātu un smaržu,

—	cukuru un/vai dekstrozi, un/vai fruktozi – 0–0,3 %,

—	ierauga kultūras: tās jāizmanto saskaņā ar labāko praksi, ņemot vērā Salame Felino ierauga kultūru specifiskās īpašības. Ierauga uzdevums ir lipolīzes un proteolīzes ceļā pastiprināt produkta garšu un aromātu, stabilizējot krāsu un ierobežojot paskābināšanos,

—	nātrija un/vai kālija nitrātu, nepārsniedzot 300 mg/kg, nātrija un/vai kālija nitrītu, nepārsniedzot 150 mg/kg, askorbīnskābi un tās nātrija sāli, nepārsniedzot 1 g/kg.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Izmantotajai barībai jāatbilst tirdzniecības standartiem. Barību vēlams izēdināt šķidrā veidā (biezputra vai putriņa), kurai pēc tradīcijas pievienotas piena sūkalas. Atļautajā barībā līdz 80 kg dzīvsvara panākšanai vismaz 45 % sausnas jābūt labībai. Nobarošanas laikā atļautajos barības līdzekļos labībai jābūt vismaz 55 % sausnas.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ražošanas īpašie posmi ir šādi:

—	malšana ar gaļasmašīnu,

—	maltās gaļas maisīšana, pievienojot sāli, piparus un ķiplokus. Turklāt var izmantot vīnu, cukurus, ierauga kultūras, nātrija vai kālija nitrātu, nātrija vai kālija nitrītu, askorbīnskābi un tās nātrija sāli,

—	iepildīšana dabīgā cūkas zarnu apvalkā,

—	pārsiešana ar auklu, taču ne tīklu,

—	žāvēšana un nogatavināšana.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Salame Felino desas sagriešanu šķēlēs un iesaiņošanu drīkst veikt tikai aprīkotās vietās, kas atrodas ražošanas teritorijā un apstiprinātas pārbaudes struktūras uzraudzībā saskaņā ar kontroles plānā paredzēto kārtību.

Tā kā šī desa ir izsmalcināts produkts un tā kā sagriešanas un iepakošanas laikā produkts var sākt bojāties, ir vajadzīgs, lai sagriezto šķēļu saskares laiks ar gaisu būtu iespējami īsāks, tādējādi ierobežojot gaļas brūnināšanās procesus.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Produktu ar AĢIN Salame Felino var piedāvāt tirdzniecībā šādos veidos: veselu, tam pievieno tikai etiķeti vai, ja vajadzīgs, apzīmogo, sagrieztu gabalos vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfērā, sagrieztu šķēlēs vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfērā.

Nosaukums Salame Felino un tam sekojošā norāde Indicazione Geografica Protetta (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) vai akronīms IGP (AĢIN) (tulkots tās valsts valodā, kurā produktu tirgo) uz etiķetes vai zīmogā jāatveido ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem, kas krasi atšķiras no jebkura cita uzraksta tajā; līdztekus tam atveido Kopienas grafisko simbolu un uzņēmuma zīmolu.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Produkta ar AĢIN Salame Felino ražošanas apgabals un visa Parmas provinces administratīvā teritorija.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Teritorijai, kurā ražo desu ar AĢIN Salame Felino un kura sakrīt ar Parmas provinces teritoriju, raksturīgi tas, ka tajā līdztekus sastopami gan pakalni, gan līdzenumi un ka tajā ir ezeri un sālsraktuves.

Ģeogrāfiskā apgabala noteikšana īstenota, padziļināti rekonstruējot vēsturiski nostiprinājušos ražošanas praksi, kuras rezultātā radīts šis tipiskais produkts un kura saistīta ar tradicionāliem cūku kaušanas un cūkgaļas nogatavināšanas paņēmieniem, ko veicinājušas jau izsenis saimnieciski izmantotās sālsraktuves un īpašie klimatiskie apstākļi: sevišķs gaisa mitruma režīms, jūras gaisa plūsmas un daudz meža plašumu.

Parmas pakalnos līdzenuma apvidus saimnieciskajā dzīvē izmantotie tehnoloģiskie paņēmieni vienmēr ir gājuši roku rokā ar Salsomadžores (Salsomaggiore) sāls izmantošanu.

Līdzenuma apvidū lietotie saimnieciski tehnoloģiskie paņēmieni ir cūkgaļas apstrādes un nogatavināšanas prakse, kas veidojusies jau etrusku un romiešu laikā un ko noteikusi arī cūku audzēšana, lai cita starpā apgādātu ar pārtiku romiešu leģionus, prasmīgi izmantojot viegli pieejamo Salsomadžores raktuvēs iegūto sāli. Ar šā vērtīgā produkta apstrādi tradicionāli nodarbojās pakalnos – no satiksmes ceļiem nostāk esošos apgabalos, kas tādējādi bija labāk pasargāti no iespējamām zādzībām.

Sālsraktuvju izmantošana bija par iemeslu tam, ka jau kopš 1300. gada cūkgaļas sālīšana un apstrāde bija noteicošs faktors gan valsts, gan starptautiskā mērogā atzītu produktu ražošanas izveidei.

5.2.   Produkta specifika

Desa ar AĢIN Salame Felino no citiem šīs pašas tirdzniecības kategorijas produktiem atšķiras ar to, ka pēc konsistences tā ir kompakta, neelastīga, viendabīga un liesa, bet pēc krāsas – rubīnsarkana. Tās garša ir maiga un izsmalcināta.

Tas ir sālītas gaļas produkts, kas atšķirībā no vairuma tirdzniecībā pieejamo sālītas gaļas izstrādājumu ir iepildīts dabīgā cūkas zarnu apvalkā (sintētiskā – nekad). Salame Felino desā nav laktozes un piena miltu, tā pH ir nedaudz paaugstināts, tādējādi uzlabojot organoleptiskās kvalitātes īpašības.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Ar AĢIN Salame Felino apzīmētā produkta reputāciju pierāda tam veltītais plašais tādu grāmatu klāsts, kurās minētas atsauces un sniegti ar to saistīti citāti.

Pirmās atsauces uz šo produktu atrodamas jau dažu mūsu ēras I gadsimta latīņu autoru (Apicio, De Re cocquinaria) darbos.

Salame Felino bija labi pazīstama galvaspilsētas galmos, sākot ar Farnēzes un beidzot ar Burbonu dinastiju, kā arī hercogienes Marijas Luīzas laikā.

Visvecākais šā produkta atveidojums, šķiet, ir Parmas kristītavas (1196–1307) iekšējā izgreznojumā, kurā uz plāksnītes, kas veltīta zodiaka zīmei Ūdensvīram, atveidots uz pavarda uzlikts katls, uz kura grozāmā roktura kā zirga mugurā novietotas divas desas, kuru izmērs un forma ir tādi paši, kādi šodien ir desai ar AĢIN Salame Felino.

1766. gadā veiktā cūku uzskaite liecina, ka Felīno markgrāfistes cūku tirgus laukums bija visapmeklētākā vieta reģionā. Tajā pašā laikposmā noteiktas maksimālās cenas, kādas Felīno teritorijā nav bijis atļauts pārsniegt, tirgojot liesas un treknas gaļas sālījumus. Sākot ar 1800. gadu, paražu aprakstos un pavārmākslai veltītos rakstos atrodamas norādes par to, ka Felīno zemes teritorijā cūkgaļas pārstrāde desā notikusi īpašā veidā.

1905. gadā nosaukums Salame Felino ierakstīts itāļu valodas vārdnīcā, bet 1912. gadā desu ražošana Felīno apskatīta lauksaimniecības ministra pārskata ziņojumā par ekonomiskās attīstības ikgadējiem rezultātiem.

Kopš 1927. gada valsts kompetentās iestādes atzīst, ka Parmas provincē izgatavotajai desai piešķirams nosaukums Salame Felino, kurš acīmredzami jau bija lielā cieņā, un tam bija īpaša reputācija, tātad arī atpazīstamība, ja jau šāda nosaukuma apstiprināšana lietošanai tirdzniecībā Itālijas Valsts ekonomikas biroja un provinces padomes (Ufficio e Consiglio Provinciale dell’Economia Nazionale) vērtējumā bija pamats provinces labklājības veicināšanai. Arī šodien izpēte un sīki pētījumi par pārtikas gatavošanas tradīcijām Parmā liecina, ka Salame Felino ražošana provinces teritorijā ir dziļi iesakņojusies. Ir daudz rakstu, kuros Salame Felino desa saistīta ar provinces gastronomiskajām paražām un kuros tā minēta kā viens no Parmā visiecienītākajiem zarnu apvalkā pildītajiem sālītas gaļas izstrādājumiem, kura labā kvalitāte nesaraujami saistīta ar gadsimtiem ilgi izkoptu tradīciju un tāda saglabājusies vienīgi Parmas provinces ielejās. Turklāt gan Itālijā, gan aiz tās robežām Parmas vietējās un provinces iestādes organizē daudzus pasākumus un notikumus par godu Salame Felino, ierīkojot degustācijas stendus un informējot par šīs desas īpašībām un tās ražošanas vēsturi Parmas provincē.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Salame Felino atzīšanas pieteikumu publicējot Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana).

Ar produkta specifikācijas konsolidēto redakciju var iepazīties:

—	šādā adresē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335 vai

—	tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna kreisajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE (Reg CE 510/2006)”.

---

(1)  Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā 227. rindu par darbīgo vielu etilēnu aizstāj ar šādu:

---

(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā par attiecīgo vielu.

I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri	IUPAC nosaukums	Tīrība (1)	Apstiprināšanas datums	Apstiprināšanas termiņa beigas	Īpaši noteikumi
Mandipropamīds CAS Nr. 374726-62-2 CIPAC Nr. 783	(RS)-2-(4-hlorfenil)-N-[3-metoksi-4-(prop-2-iniloksi)fenetil]-2-(prop-2-iniloksi)acetamīds	≥ 930 g/kg Piemaisījums N-{2-[4-(2-hloroaliloksi)-3-metoksi-fenil]-etil}-2-(4-hlorfenil)-2-prop-2-iniloksi-acetamīds ir toksisks un tehniskajos līdzekļos nedrīkst pārsniegt 0,1 g/kg.	2013. gada 1. augusts	2023. gada 31. jūlijs	Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par mandipropamīdu, un jo īpaši I un II papildinājumu, ko 2013. gada 1. februārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinošu informāciju par iespējamību, ka fotolīzes rezultātā var notikt mandipropamīda preferenciāla enantiomēriska pārvēršanās vai racemizācija uz augsnes virsmas. Pieteikuma iesniedzējs minēto informāciju iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2015. gada 31. jūlijam.

---

(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:

---

(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 6. nodaļas 6.4.1.2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	lai nodrošinātu 6.4.2. punkta prasību izpildi, gadījumos, kad zināmais nosūtītājs ir apstiprināts līdz 2010. gada 29. aprīlim, to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas aktiem var uzskatīt par zināmo nosūtītāju līdz 2013. gada 28. aprīlim;”.

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā 254. rindu par darbīgo vielu nātrija hipohlorītu aizstāj ar šādu:

---

(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā par attiecīgo vielu.

“II.3.   Dzīvnieku labturības apliecinājums

Es, apakšā parakstījies valsts pilnvarotais veterinārārsts, ar šo apliecinu, ka svaigā gaļa, kas aprakstīta šā sertifikāta I daļā, iegūta no dzīvniekiem, apiešanās ar kuriem kautuvē pirms kaušanas vai nogalināšanas un to laikā bijusi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 (8) II un III nodaļā.

“V.   DZĪVNIEKU LABTURĪBAS APLIECINĀJUMS

Es, apakšā parakstījies valsts pilnvarotais veterinārārsts, ar šo apliecinu, ka svaigā gaļa, kas aprakstīta šā sertifikāta I daļā, iegūta no dzīvniekiem, apiešanās ar kuriem kautuvē pirms kaušanas vai nogalināšanas un to laikā bijusi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un ar prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 (9) II un III nodaļā.

“II.3.   Dzīvnieku labturības apliecinājums

Es, apakšā parakstījies valsts pilnvarotais veterinārārsts, ar šo apliecinu, ka gaļas izstrādājumi (1), kas aprakstīti šā sertifikāta I daļā, iegūti no dzīvniekiem, apiešanās ar kuriem kautuvē pirms kaušanas vai nogalināšanas un to laikā bijusi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un ar tām prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 (12) II un III nodaļā.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	82,8
	MA	58,9
	TN	87,6
	TR	100,6
	ZZ	82,5
0707 00 05	EG	191,6
	MA	170,1
	TR	176,5
	ZZ	179,4
0709 91 00	EG	82,2
	ZZ	82,2
0709 93 10	MA	47,5
	TR	131,1
	ZZ	89,3
0805 10 20	EG	50,5
	IL	71,4
	MA	49,4
	TN	56,3
	TR	62,7
	ZZ	58,1
0805 50 10	TR	75,6
	ZZ	75,6
0808 10 80	AR	115,2
	BR	110,3
	CL	115,2
	CN	78,5
	MK	31,3
	US	164,6
	ZZ	102,5
0808 30 90	AR	121,2
	CL	175,5
	TR	179,9
	US	185,0
	ZA	108,9
	ZZ	154,1

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

PIELIKUMS

Vadlīnijas dalībvalstīm, kā saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 5. pantu aprēķināt no siltumsūkņiem iegūstamo atjaunojamo enerģiju, izmantojot dažādas siltumsūkņu tehnoloģijas

1.   IEVADS

Atjaunojamās enerģijas direktīvas 2009/28/EK (“direktīva”) VII pielikumā ir noteikta pamatmetode siltumsūkņu saražotās atjaunojamās enerģijas aprēķināšanai. VII pielikumā ir noteikti trīs parametri, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu siltumsūkņu saražoto atjaunojamo enerģiju, kuru var ieskaitīt atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā:

a)	energosistēmas efektivitāte (η jeb eta);

b)	aprēķinātais kopējais lietderīgais [lietojamais] siltums, ko ražo siltumsūkņi (Qusable);

c)	“sezonālais lietderības koeficients” (SPF).

Energosistēmas efektivitātes (η) noteikšanas metodi saskaņoja Atjaunojamās enerģijas statistikas darba grupā 2009. gada 23. oktobrī (1). Uz energosistēmas efektivitātes aprēķināšanai nepieciešamajiem datiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (2). Pamatojoties uz jaunākajiem datiem par 2010. gadu, energosistēmas efektivitātes (η) rādītājs, kas izmantojams līdz 2020. gadam, ir noteikts kā 0,455 (jeb 45,5 %) (3).

Šajās vadlīnijās noteikts, kā dalībvalstīm aplēst pārējos divus parametrus – Qusable un sezonālo lietderības koeficientu (SPF) –, ņemot vērā klimatisko apstākļu atšķirības, jo īpaši ļoti aukstu klimatu. Šīs vadlīnijas dod dalībvalstīm iespēju aprēķināt atjaunojamās enerģijas apjomu, kas saražots, izmantojot siltumsūkņu tehnoloģiju.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“Qusable” ir siltumsūkņu saražotais aplēstais kopējais lietderīgais siltums, kuru aprēķina kā nominālās sildīšanas jaudas (Prated) un gada ekvivalento siltumsūkņa darba stundu (HHP) reizinājumu, kas izteikts GWh;

“gada ekvivalentās siltumsūkņa darba stundas” (HHP) ir pieņemtais stundu skaits gadā, kurās siltumsūknim jāsaražo siltums pie nominālās jaudas, lai piegādātu kopējo siltumsūkņu saražoto lietderīgo siltumu; šo lielumu izsaka h;

“nominālā jauda” (Prated) ir ražotāja deklarētā iekārtas tvaika kompresijas cikla vai sorbcijas cikla dzesēšanas vai sildīšanas jauda pie nominālajiem standartapstākļiem;

“SPF” ir aplēstais vidējais sezonālais lietderības koeficients, kas ar elektroenerģiju darbināmu siltumsūkņu gadījumā attiecas uz “neto darba režīma sezonālo lietderības koeficientu” (SCOPnet), bet ar termālo enerģiju darbināmu siltumsūkņu gadījumā attiecas uz “neto darba režīma sezonālo primārās enerģijas patēriņa rādītāju” (SPERnet).

3.   SPF UN QUSABLE APLĒŠANA

3.1.   Metodikas principi

Metodikas pamatā ir trīs pamatprincipi:

a)	metodikai jābūt tehniski pamatotai;

b)	pieejai jābūt pragmatiskai, rodot līdzsvaru starp precizitāti un rentabilitāti;

c)	standarta koeficienti, ko izmanto, lai noteiktu siltumsūkņu saražotās atjaunojamās enerģijas daļu, ir noteikti piesardzīgi, lai mazinātu risku, ka siltumsūkņu saražotās atjaunojamās enerģijas daļa ir pārvērtēta.

Dalībvalstis tiek aicinātas pilnveidot piesardzīgās standartvērtības, proti, tās pielāgot valsts/reģionālajiem apstākļiem, tostarp izstrādāt precīzāku metodiku. Šādi pilnveidojumi jāpublisko, un par tiem jāinformē Komisija.

3.2.   Metodoloģijas izklāsts

Saskaņā ar direktīvas VII pielikumu ar siltumsūkņu tehnoloģijām saražotās atjaunojamās enerģijas daudzumu (ERES) aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

—	=	Qusable	=	aplēstais kopējais lietderīgais siltums, ko ražo siltumsūkņi (GWh);
—	=	HHP	=	ekvivalentās darba stundas pie pilnas noslodzes (h);
—	=	Prated	=	uzstādīto siltumsūkņu jauda, ņemot vērā dažāda tipa siltumsūkņu darbmūžu (GW);
—	=	SPF	=	aplēstais vidējais sezonālais lietderības koeficients (SCOPnet vai SPERnet);

HHP standartvērtības un piesardzīgas SPF standartvērtības ir norādītas 3.6. punkta 1. un 2. tabulā.

3.3.   Siltumsūkņu minimālie darbības parametri, lai to saražoto enerģiju varētu uzskatīt par atjaunojamo enerģiju saskaņā ar direktīvu

Saskaņā ar direktīvas VII pielikumu dalībvalstis nodrošina, ka vērā tiek ņemti tikai tie siltumsūkņi, kuru SPF ir lielāks par 1,15 * 1 / η.

Tā kā energosistēmas efektivitāte (η) noteikta kā 45,5 % (sk. 1. punktu un 3. zemsvītras piezīmi), ar elektroenerģiju darbināmu siltumsūkņu minimālajam SPF (SCOPnet) jābūt 2,5, lai to saražoto enerģiju varētu uzskatīt par atjaunojamo enerģiju saskaņā ar direktīvu.

Siltumsūkņiem, ko darbina ar termālo enerģiju (vai nu tieši, vai sadedzinot kurināmo), energosistēmas efektivitāte (η) ir vienāda ar 1. Šādiem siltumsūkņiem minimālais SPF (SPERnet) ir 1,15, lai tos saskaņā ar direktīvu varētu uzskatīt par tādiem, kas ražo atjaunojamo enerģiju.

Dalībvalstīm jāizvērtē (īpaši attiecībā uz āra gaisa siltumsūkņiem), cik lielai daļai jau uzstādītās siltumsūkņu jaudas SPF ir lielāks par minimumu. Šādā novērtējumā dalībvalstis var balstīties gan uz iekārtu testēšanas datiem, gan mērījumiem, lai gan daudzos gadījumos datu trūkuma dēļ tā pamatā būs katras dalībvalsts ekspertu vērtējums. Šādiem ekspertu vērtējumiem jābūt piesardzīgiem, proti, siltumsūkņu saražotās atjaunojamās enerģijas daļa jānovērtē drīzāk par zemu nekā par augstu (4). Ja ūdenssildītājus darbina āra gaisa siltumsūkņi, šādiem siltumsūkņiem tikai izņēmuma gadījumos SPF ir lielāks par noteikto minimumu.

3.4.   Sistēmas robežas siltumsūkņu saražotās enerģijas mērīšanai

Mērījumus veic šādās sistēmas robežās: aukstumnesēja cikls, aukstumnesēja sūknis un –adsorbcijas/absorbcijas vajadzībām – arī sorbcijas cikls un darba vielas šķīduma sūknis. SPF jānosaka pēc sezonālā lietderības koeficienta (SCOPnet) saskaņā ar EN 14825:2012 vai pēc sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāja (SPERnet) saskaņā ar EN 12309. Tas nozīmē, ka vērā jāņem elektroenerģijas vai kurināmā patēriņš siltumsūkņa darbināšanai un aukstumnesēja cirkulācijai. Attiecīgās sistēmas robežas ar sarkanu līniju parādītas 1. attēlā kā SPFH2.

1.   attēls

Sistēmas robežas SPF un Qusable mērīšanai

Avots:

SEPEMO build.

1. attēlā ir lietoti šādi saīsinājumi:

ES_fan/pump	Izmantotā enerģija, lai darbinātu ventilatoru un/vai sūkni, kas liek cirkulēt aukstumnesējam
EHW_hp	Izmantotā enerģija, lai darbinātu pašu siltumsūkni
Ebt_pump	Izmantotā enerģija, lai darbinātu sūkni, kas liek cirkulēt darba vielai, kura absorbē apkārtējās vides enerģiju (neattiecas uz visiem siltumsūkņiem)
EHW_bu	Izmantotā enerģija, lai darbinātu papildsildītāju (neattiecas uz visiem siltumsūkņiem)
EB_fan/pump	Izmantotā enerģija, lai darbinātu ventilatoru un/vai sūkni, kas liek cirkulēt darba vielai, kura nodrošina galīgo lietojamo siltumu
QH_hp	Siltumsūkņa saražotais siltums no siltuma avota
QW_hp	Siltumsūkņa saražotais siltums no mehāniskās enerģijas, ko izmanto, lai darbinātu siltumsūkni
QHW_hp	Siltums, ko saražo papildsildītājs (neattiecas uz visiem siltumsūkņiem)
ERES	Siltumsūkņa uztvertā atjaunojamā aerotermālā, ģeotermālā vai hidrotermālā enerģija (siltuma avots)
ERES
Qusable

No norādītajām sistēmas robežām izriet, ka siltumsūkņa saražotās atjaunojamās enerģijas aprēķināšana ir atkarīga tikai no paša siltumsūkņa, nevis no apsildes sistēmas, kuras daļa ir siltumsūknis. Tātad siltumsūkņa enerģijas nelietderīga izmantošana ir energoefektivitātes jautājums, kam nevajadzētu ietekmēt aprēķinus par siltumsūkņu saražoto atjaunojamo enerģiju.

3.5.   Klimatiskie apstākļi

Vidēju, aukstāku un siltāku klimatisko apstākļu definīcija atbilst metodei, kas ierosināta Komisijas deleģētās regulas projektā par apsildes katlu energomarķējumu (5), kur “vidēji klimatiskie apstākļi”, “aukstāki klimatiskie apstākļi” un “siltāki klimatiskie apstākļi” definēti kā temperatūra, kas raksturīga attiecīgi Strasbūrai, Helsinkiem un Atēnām. Ierosinātās klimatisko apstākļu zonas redzamas 2. attēlā.

2.   attēls

Klimatisko apstākļu zonas

Gadījumos, kad vienā dalībvalstī ir vairākas klimatisko apstākļu zonas, dalībvalstij ir jāaplēš uzstādītā siltumsūkņu jauda attiecīgajā zonā.

3.6.   Siltumsūkņu SPF un Qusable standartvērtības

Ar elektroenerģiju darbināmu siltumsūkņu HHP SPF (SCOPnet) standartvērtības ir dotas tabulā:

1.   tabula

Ar elektroenerģiju darbināmu siltumsūkņu HHP SPF (SCOPnet) standartvērtības

		Klimatiskie apstākļi
		Siltāki klimatiskie apstākļi		Vidēji klimatiskie apstākļi		Aukstāki klimatiskie apstākļi
Siltumsūkņa enerģijas avots	Enerģijas avots un siltumnesējs	HHP	SPF (SCOPnet)	HHP	SPF (SCOPnet)	HHP	SPF (SCOPnet)
Aerotermālā enerģija	gaiss-gaiss	1 200	2,7	1 770	2,6	1 970	2,5
	gaiss-ūdens	1 170	2,7	1 640	2,6	1 710	2,5
	gaiss-gaiss (reversais)	480	2,7	710	2,6	1 970	2,5
	gaiss-ūdens (reversais)	470	2,7	660	2,6	1 710	2,5
	nostrādātais gaiss- gaiss	760	2,7	660	2,6	600	2,5
	nostrādātais gaiss-ūdens	760	2,7	660	2,6	600	2,5
Ģeotermālā enerģija	zeme-gaiss	1 340	3,2	2 070	3,2	2 470	3,2
	zeme-ūdens	1 340	3,5	2 070	3,5	2 470	3,5
Hidrotermālais siltums	ūdens-gaiss	1 340	3,2	2 070	3,2	2 470	3,2
	ūdens-ūdens	1 340	3,5	2 070	3,5	2 470	3,5

Ar termālo enerģiju darbināmu siltumsūkņu HHP SPF (SPERnet) standartvērtības ir dotas tabulā:

2.   tabula

Ar termālo enerģiju darbināmu siltumsūkņu HHP SPF (SPERnet) standartvērtības

		Klimatiskie apstākļi
		Siltāki klimatiskie apstākļi		Vidēji klimatiskie apstākļi		Aukstāki klimatiskie apstākļi
Siltumsūkņa enerģijas avots	Enerģijas avots un siltumnesējs	HHP	SPF (SPERnet)	HHP	SPF (SPERnet)	HHP	SPF (SPERnet)
Aerotermālā enerģija	gaiss-gaiss	1 200	1,2	1 770	1,2	1 970	1,15
	gaiss-ūdens	1 170	1,2	1 640	1,2	1 710	1,15
	gaiss-gaiss (reversais)	480	1,2	710	1,2	1 970	1,15
	gaiss-ūdens (reversais)	470	1,2	660	1,2	1 710	1,15
	nostrādātais gaiss- gaiss	760	1,2	660	1,2	600	1,15
	nostrādātais gaiss-ūdens	760	1,2	660	1,2	600	1,15
Ģeotermālā enerģija	zeme-gaiss	1 340	1,4	2 070	1,4	2 470	1,4
	zeme-ūdens	1 340	1,6	2 070	1,6	2 470	1,6
Hidrotermālais siltums	ūdens-gaiss	1 340	1,4	2 070	1,4	2 470	1,4
	ūdens-ūdens	1 340	1,6	2 070	1,6	2 470	1,6

1. un 2. tabulā dotās standartvērtības ir tipiskas siltumsūkņiem, kuru SPF ir lielāks par minimumu, kas nozīmē, ka, nosakot tipiskās vērtības, vērā nav ņemti siltumsūkņi, kuru SPF ir mazāks par 2,5 (6).

3.7.   Piezīmes par silstumsūkņiem, ko nedarbina ar elektroenerģiju

Siltumsūkņi, kurus nedarbina ar elektroenerģiju, kompresora darbināšanai izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo vai arī adsorbcijas/absorbcijas procesu (ko nodrošina šķidrā vai gāzveida kurināmā sadedzināšana vai ģeotermālās/saules enerģijas izmantošana, vai siltuma zudumu rekuperēšana); šādi siltumsūkņi ražo atjaunojamo enerģiju, ja to “neto darba režīma sezonālais primārās enerģijas patēriņa rādītājs” (SPERnet) ir 115 % vai lielāks (7).

3.8.   Piezīmes par siltumsūkņiem, kas kā enerģijas avotu izmanto nostrādāto gaisu

Siltumsūkņi, kas kā enerģijas avotu izmanto nostrādāto gaisu, izmanto apkārtējās vides enerģiju un līdz ar to ražo atjaunojamo enerģiju. Tomēr tajā pašā laikā šādi siltumsūkņi rekuperē nostrādātajā gaisā esošo enerģiju, kas saskaņā ar direktīvu nav aerotermālā enerģija (8). Tāpēc kā atjaunojamo enerģiju ieskaita tikai aerotermālo enerģiju. Attiecīgi koriģē HHP vērtības šādiem siltumsūkņiem, kā izklāstīts 3.6. punktā.

3.9.   Piezīmes par āra gaisa siltumsūkņiem

1. un 2. tabulā dotās HHP vērtības balstās uz HHE vērtībām, kuras ietver ne tikai stundas, kad tiek izmantots siltumsūknis, bet arī stundas, kad tiek izmantots papildsildītājs. Tā kā papildsildītājs neietilpst 3.4. punktā aprakstītajās sistēmas robežās, HHE vērtības visiem āra gaisa siltumsūkņiem ir pienācīgi koriģētas, lai ieskaitīts tiktu tikai paša siltumsūkņa saražotais lietderīgais siltums. Koriģētās HHP vērtības dotas 1. un 2. tabulā.

Āra gaisa siltumsūkņiem, kuru jauda ir norādīta aprēķina nosacījumiem (nevis standarta testēšanas apstākļiem), izmanto HHE vērtības (9).

Āra gaisa siltumsūkņu enerģijas avots var būt tikai āra gaiss.

3.10.   Piezīmes par reversīvajiem siltumsūkņiem

Siltākā klimatā (un zināmā mērā arī vidējos klimatiskajos apstākļos) bieži vien uzstāda reversīvos siltumsūkņus, kas galvenokārt paredzēti iekštelpu dzesēšanai, taču ziemā tos var izmantot arī apsildei. Tā kā pieprasījums pēc dzesēšanas vasarā ir lielāks nekā pieprasījums pēc apsildes ziemā, nominālā jauda drīzāk atspoguļo pieprasījumu pēc dzesēšanas, nevis apsildīšanas. Tā kā uzstādīto jaudu izmanto kā sildīšanas pieprasījuma indikatoru, tas nozīmē, ka statistikā par uzstādīto jaudu netiks atspoguļota sildīšanai uzstādītā jauda. Bez tam reversīvos siltumsūkņus bieži vien uzstāda līdztekus jau esošām apsildes sistēmām, kas nozīmē, ka šos siltumsūkņus ne vienmēr izmanto apsildīšanai.

Abos gadījumos nepieciešamas attiecīgas korekcijas. 1. un 2. tabulā atspoguļojas pieņēmums par piesardzīgu samazinājumu (10) – 10 % siltam klimatam un 40 % vidējam klimatam. Tomēr faktiskais samazinājums ir ļoti atkarīgs no tā, kādas apsildes sistēmas valstī visvairāk izmanto, tāpēc pēc iespējas būtu jāizmanto konkrētās valsts dati. Ja tiek izmantoti citi dati, tie jāiesniedz Komisijai kopā ar ziņojumu, kur aprakstīta izmantotā metode un dati. Vajadzības gadījumā Komisija šos dokumentus pārtulkos un publicēs pārredzamības platformā.

3.11.   Hibrīdo siltumsūkņu saražotās atjaunotās enerģijas daļa

Runājot par hibrīdajām siltumsūkņu sistēmām, kur siltumsūknis izmantots līdztekus citām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām (piemēram, saules kolektorus izmanto priekšsildīšanai), atjaunojamās enerģijas uzskaite var būt neprecīza. Tāpēc dalībvalstis nodrošina hibrīdo siltumsūkņu sistēmu saražotās atjaunojamās enerģijas uzskaites pareizību, un jo īpaši nodrošina, ka nenotiek kādas atjaunojamās enerģijas daļas dubulta uzskaite.

3.12.   Norādes par precīzākas metodikas izstrādi

Ir iecerēts un atbalstīts, ka dalībvalstis izdara savas aplēses gan par SPF, gan HHP. Ja aplēses var uzlabot, tad šādai valsts mēroga/reģionālai pieejai jābalstās uz pareiziem pieņēmumiem, reprezentatīviem un pietiekami lieliem paraugiem, lai šīs aplēses par siltumsūkņu saražoto atjaunojamo enerģiju būtu krietni pareizākas nekā aplēses, kas izdarītas ar šajā lēmumā izklāstīto metodi. Šādu pilnveidotu metožu pamatā var būt sīki aprēķini, kas balstās uz tehniskiem datiem un cita starpā ņem vērā tādus faktorus kā uzstādīšanas gads, uzstādīšanas kvalitāte, kompresora tips, ekspluatācijas režīms, siltuma sadales sistēma, bivalentais punkts un reģiona klimats.

Ja mērījumi ir pieejami tikai citās sistēmas robežās, nevis 3.4. punktā norādītajās, jāizdara attiecīgas korekcijas.

Direktīvas mērķiem atjaunojamās enerģijas aprēķinā ieskaita tikai tos siltumsūkņus, kuru energoefektivitāte ir lielāka par direktīvas VII pielikumā norādīto minimumu.

Ja dalībvalstis izmanto citu metodiku un/vai vērtības, tās vajadzētu iesniegt Komisijai kopā ar ziņojumu, kur aprakstīta izmantotā metode un dati. Vajadzības gadījumā Komisija šos dokumentus pārtulkos un publicēs pārredzamības platformā.

4.   APRĒĶINĀŠANAS PIEMĒRS

Tabulā redzams piemērs, kā veikt aprēķinu hipotētiskā dalībvalstī, kas atrodas vidēju klimatisko apstākļu zonā un kur izmanto trīs dažādas siltumsūkņu tehnoloģijas.

				Gaiss- gaiss (reversais)	Ūdens-ūdens	Nostrādātais gaiss-ūdens
Aprēķins	Apraksts	Mainīgais	Mērvienība
	Uzstādīto siltumsūkņu jauda	Prated	GW	255	74	215
	no kuras SPF pārsniedz minimumu	Prated	GW	150	70	120
	Ekvivalentās darba stundas pie pilnas noslodzes	HHP	h	852 (11)	2 010	660
	Aplēstais kopējais lietderīgais siltums, ko ražo siltumsūkņi	Qusable	GWh	127 800	144 900	79 200
	aplēstais vidējais sezonālais lietderības koeficients	SPF		2,6	3,5	2,6
	Piegādātais atjaunojamās enerģijas daudzums, izmantojot siltumsūkņu tehnoloģijas	ERES	GWh	78 646	103 500	48 738
	Kopējais siltumsūkņu piegādātās atjaunojamās enerģijas daudzums	ERES	GWh		230 885

---

(1)  Sk. 2009. gada 23. oktobra protokola 4.5. punktu: https://circabc.europa.eu/w/browse/be80a323-0f89-4ab7-b8f7-888e3ff351ed.

(2)  OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.

(3)  Vērtība η 2010. gadā ir 45,5 % (2007. gadā – 44,0 %, 2008. gadā – 44,7 % un 2009. gadā – 45,1 %), kas nozīmē, ka minimālais SPF 2010. gadā ir 2,5. Šī ir piesardzīga aplēse, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam energosistēmas efektivitāte pieaugs. Atjauninot attiecīgo statistiku, energosistēmas efektivitātes (η) aplēšanas bāze mainās, tāpēc prognozējamības labad ir lietderīgi η noteikt fiksētā līmenī, lai neradītu pārpratumus par minimālā SPF prasībām (nodrošinātu tiesisko noteiktību) un atvieglinātu metodikas izstrādi dalībvalstīs (sk. 3.10. punktu). Vajadzības gadījumā η var pārskatīt saskaņā ar 2. pantu (vadlīniju pārskatīšana vajadzības gadījumā līdz 2016. gada 31. decembrim).

(4)  Īpaši uzmanīgiem jābūt reversīvo āra gaisa siltumsūkņu gadījumā, jo te pastāv vairākas iespējas devumu pārvērtēt, proti: a) ne visus reversīvos siltumsūkņus izmanto apsildei, vai arī tas notiek visnotaļ ierobežotā mērogā; un b) vecākiem (un jaunākiem, bet mazāk efektīviem) siltumsūkņiem lietderība (SPF) var būt zemāka par noteikto minimumu 2,5.

(5)  Projektu Komisija vēl (2013. gada janvārī) nav pieņēmusi. Projekts atrodams PTO datubāzē: http://members.wto.org/crnattachments/2012/tbt/EEC/12_2119_00_e.pdf.

(6)  Tas nozīmē, ka dalībvalstis var 1. un 2. tabulā norādītās vērtības uzskatīt par to ar elektroenerģiju darbināmu siltumsūkņu vidējām vērtībām, kuru SPF ir lielāks par minimālo 2,5.

(7)  Sk. 3.3. punktu.

(8)  Sk. direktīvas 5. panta 4. punktu, kā arī “aerotermālās enerģijas” definīciju 2. panta b) punktā.

(9)  Šīs vērtības ir 1 336, 2 066 un 3 465 attiecīgi siltam, vidējam un aukstam klimatam.

(10)  Itālijas pētījumā (minēts publikācijas Outlook 2011 – European Heat Pump Statistics 48. lpp.) konstatēts, ka mazāk nekā 10 % gadījumu siltumsūknis bija vienīgais uzstādītais siltuma ģenerators. Reversīvais gaisa-gaisa siltumsūknis ir visbiežāk uzstādītais siltumsūkņa tips (60 % no visām uzstādītajām iekārtām – lielākoties uzstādīts Itālijā, Spānijā un Francijā, kā arī Zviedrijā un Somijā); tāpēc ir svarīgi skaitļus attiecīgi koriģēt. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas 2012. gada 6. marta Regulai (ES) Nr. 206/2012, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem (OV L 72, 10.3.2012., 7. lpp.), minēts pieņēmums, ka visā ES aptuveni 33 % no reversīvajiem siltumsūkņiem neizmanto apsildei. Bez tam var pieņemt, ka lielu daļu no pārējiem 67 % reversīvo siltumsūkņu tikai daļēji izmanto apsildei, jo siltumsūknis uzstādīts līdztekus citai apsildes sistēmai. Tāpēc piedāvātas tādas vērtības, lai mazinātu pārvērtēšanas risku.

(11)  Šajā hipotētiskajā piemērā dalībvalsts apsekoja uzstādītos reversīvos “gaiss-gaiss” tipa siltumsūkņus un secināja, ka 48 % no uzstādītās reversīvo siltumsūkņu jaudas tika pilnībā izmantoti apsildei, nevis tikai 40 %, kā pieņemts vadlīnijās. Tāpēc HHP vērtība tika koriģēta no 1. tabulā norādītajām 710 stundām (pamatā pieņēmums par 40 %) uz 852 stundām, kas atspoguļo aplēstos 48 %.