(1)

Lai nodrošinātu elastību, darījuma partnerim vajadzētu būt iespējai deleģēt ziņojuma sniegšanu par līgumu otram darījuma partnerim vai trešai personai. Darījuma partneriem arī vajadzētu būt iespējai vienoties par ziņojuma sniegšanas deleģēšanu kopīgai trešai personai, tostarp centrālajam darījuma partnerim (CCP), un tādā gadījumā CCP darījumu reģistram iesniedz vienu ziņojumu, tostarp arī attiecīgo tabulu ar datu ailēm. Šādā gadījumā, un lai nodrošinātu datu kvalitāti, ziņojumā būtu jānorāda, ka tas ir sagatavots abu darījuma partneru vārdā un ietver visus datus, kas tiktu paziņoti, ja par līgumu ziņotu katrs darījuma partneris atsevišķi.

(2)

Lai izvairītos no nekonsekvencēm kopīgo datu tabulās, katram atvasināto instrumentu līguma darījuma partnerim būtu jānodrošina, ka abas darījuma puses ir vienojušās par kopīgajiem datiem, kas ietverti ziņojumā. Unikāls darījuma identifikators palīdzēs saskaņot datus gadījumā, ja darījuma partneri sniedz ziņojumus dažādiem darījumu reģistriem.

(3)

Lai izvairītos no divkāršiem ziņojumiem un lai samazinātu ar ziņojumu sniegšanu saistīto slogu, ja viens darījuma partneris vai CCP sniedz ziņojumu abu darījuma partneru vārdā, šim darījuma partnerim vai CCP vajadzētu būt iespējai darījumu reģistram nosūtīt vienu ziņojumu, kurā ietverta attiecīgā informācija.

(4)

Atvasināto finanšu instrumentu līgumu vērtēšana ir būtiska, lai regulatori varētu īstenot savas pilnvaras, it sevišķi saistībā ar finansiālo stabilitāti. Līguma vērtība, kas noteikta ar metodi, kura paredz vērtēšanu pēc tirgus vērtības vai pēc modeļa, norāda ar šo līgumu saistīto riska darījumu zīmi un apjomu un papildina informāciju par līgumā norādīto sākotnējo vērtību.

(5)

Ir svarīgi apkopot informāciju par nodrošinājumu, kas attiecas uz konkrētu līgumu, lai nodrošinātu riska darījumu pienācīgu uzraudzību. Lai tas būtu iespējams, darījuma partneriem, kas nodrošina savus darījumus, būtu jāziņo par šādu nodrošinājumu datiem darījuma līmenī. Ja nodrošinājumu aprēķina, pamatojoties uz neto pozīcijām, kas izriet no līgumu kopuma, un ja tas tādēļ nav izvietots darījuma līmenī, bet gan pamatojoties uz portfeli, darījuma partneriem vajadzētu būt iespējai ziņot par portfeli, izmantojot unikālu kodu vai numuru sistēmu saskaņā ar to, kā noteicis darījuma partneris. Šim unikālajam kodam būtu jāidentificē konkrētais portfelis, pret ko ir apmainīts nodrošinājums, ja darījuma partnerim ir vairāk par vienu portfeli, un būtu arī jānodrošina, ka atvasināto instrumentu līgumu var sasaistīt ar konkrētu portfeli, kuram tiek turēts nodrošinājums.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), un tā atspoguļo darījumu reģistru nozīmi, lai uzlabotu tirgu pārredzamību sabiedrībai un regulatoriem, datus, kuri darījuma partneriem ir jāsniedz darījumu reģistriem, kā arī datus, kas darījumu reģistriem jāapkopo un jāpublicē atkarībā no atvasināto instrumentu kategorijas un darījuma būtības.

(7)

EVTI pirms šīs regulas pamatā esošā regulatīvu tehnisko standartu projekta iesniegšanas ir apspriedusies ar attiecīgajām iestādēm un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) locekļiem. Saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (3), EVTI arī organizēja atklātu sabiedrisko apspriešanu par šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu, analizēja iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza atzinumu no EVTI Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar minētās regulas 37. pantu,

(1)

Ir vajadzīga sistēma, kas aptver tīrvērtes pienākumam piemērojamos noteikumus, tā piemērošanu, iespējamos izņēmumus un riska mazināšanas paņēmienus, kas nosakāmi gadījumiem, kad tīrvērte ar centrālo darījuma partneri (CCP) nav iespējama. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka ieinteresētajām personām, jo īpaši tām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir to visaptverošs pārskats un viegla pieeja tiem, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 648/2012 II sadaļā paredzētos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(2)

Saistībā ar to, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirgum ir pasaules mērogs, šajā regulā būtu jāņem vērā attiecīgās starptautiskās pamatnostādnes un ieteikumi ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus reformām un obligātajai tīrvērtei, un arī saistītie noteikumi, kas izstrādāti citās jurisdikcijās. Konkrētāk, sistēmā tīrvērtes pienākuma noteikšanai ņem vērā obligātās tīrvērtes prasības, kuras publicējusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija. Tādējādi iespējami vairāk tiks sekmēta konverģence ar pieejām citās jurisdikcijās.

(3)

Nolūkā skaidri noteikt vairākus jēdzienus, kas balstās uz Regulu (ES) Nr. 648/2012, un precizēt tehniskos terminus, kas vajadzīgi šā tehniskā standarta izstrādei, būtu jādefinē vairāki termini.

(4)

Netiešas tīrvērtes mehānisms nedrīkstētu pakļaut CCP, tīrvērtes dalībnieku, klientu vai netiešu klientu papildu darījuma partnera riskam, turklāt netieša klienta aktīviem un pozīcijām būtu jāpiemēro atbilstošs aizsardzības līmenis. Tādēļ ir būtiski, ka nolūkā garantēt to drošību visa veida netiešas tīrvērtes mehānismi atbilst minimālajām prasībām. Lai to panāktu, uz netiešas tīrvērtes mehānismā iesaistītajām pusēm attiecina īpašas prasības. Šis mehānisms ir plašāks nekā līgumiskas attiecības starp netiešiem klientiem un tīrvērtes dalībnieka klientu, kas nodrošina netiešas tīrvērtes pakalpojumus.

(5)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ietverta prasība CCP būt par noteikto sistēmu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvai 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (3). Tas nozīmē, ka CCP tīrvērtes dalībnieki būtu jāuzskata par dalībniekiem minētās direktīvas izpratnē. Tādējādi, lai netiešiem klientiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni tam, kas noteikts klientiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, ir jāgarantē, ka klienti, kas sniedz netiešas tīrvērtes pakalpojumus, ir kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai līdzvērtīgas trešo valstu kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības.

(6)

Netiešas tīrvērtes mehānisms būtu jāizstrādā tāds, lai nodrošinātu, ka netiešiem klientiem saistību neizpildes gadījumā iespējams iegūt aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tiešiem klientiem piešķirtajam aizsardzības līmenim. Tīrvērtes dalībnieka bankrota gadījumā, kas iedarbina netiešas tīrvērtes mehānismu, netiešu klientu pozīcijas būtu jāpārceļ uz alternatīvu tīrvērtes dalībnieku saskaņā ar pārnesamības prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. un 48. pantā. Netiešas tīrvērtes mehānismā būtu jānosaka arī piemēroti aizsardzības pasākumi pret klienta bankrotu, un tiem būtu jāsekmē netiešu klientu pozīciju pārcelšana uz alternatīvu tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju.

(7)

Tā kā netiešas tīrvērtes mehānismi var radīt specifiskus riskus, visām netiešas tīrvērtes mehānismā iesaistītajām pusēm, tostarp tīrvērtes dalībniekiem un CCP, būtu regulāri jānosaka, jāuzrauga un jāpārvalda visi būtiskie riski, kas rodas no šāda mehānisma. Šajā kontekstā īpaši svarīga ir atbilstoša informācijas apmaiņa starp klientiem, kas nodrošina netiešas tīrvērtes pakalpojumus, un tīrvērtes dalībniekiem, kas šos pakalpojumus ļauj veikt. Tīrvērtes dalībniekiem būtu jāizmanto klientu sniegtā informācija tikai riska pārvaldības mērķiem, turklāt būtu jānovērš ļaunprātīga komerciāli svarīgas informācijas izmantošana, tostarp izmantojot efektīvas barjeras starp dažādām finanšu iestāžu nodaļām nolūkā izvairīties no interešu konfliktiem.

(8)

Kad kompetentā iestāde dod atļauju CCP veikt kādas ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas tīrvērti, kompetentajai iestādei par to būtu jāziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Šajā paziņojumā būtu jāiekļauj sīka informācija, kas EVTI vajadzīga, lai varētu veikt novērtēšanas procesu, tostarp informācija par attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas likviditāti un apjomu. Lai gan informāciju EVTI sniedz kompetentā iestāde, sākotnēji šo prasīto informāciju kompetentajai iestādei sniedz atļaujas pieprasītājs CCP, un kompetentā iestāde šo informāciju var pēc saviem ieskatiem papildināt.

(9)

Lai gan ir iespējams, ka visa kompetentās iestādes paziņojuma EVTI iekļaujamā informācija tīrvērtes pienākuma nolūkiem vienmēr nav pieejama, jo sevišķi saistībā ar jauniem produktiem, būtu jāsniedz pieejamās aplēses, skaidri norādot izmantotos pieņēmumus. Paziņojumā iekļauj arī informāciju, kas attiecas uz darījuma partneriem, piemēram, darījuma partneru veidu un skaitu, vajadzīgos pasākumus, kas jāveic, lai uzsāktu tīrvērti ar CCP, to tiesībspēju un darbības kapacitāti vai to riska pārvaldības sistēmu, lai dotu iespēju EVTI novērtēt aktīvo darījuma partneru spēju izpildīt tīrvērtes pienākumu, neradot tirgus darbības traucējumus.

(10)

Kompetentās iestādes paziņojumā EVTI būtu jāiekļauj informācija par standartizācijas pakāpi, likviditāti un cenu pieejamību, lai EVTI varētu novērtēt, vai uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju būtu jāattiecina pienākums veikt tīrvērti. Kritēriji, kas attiecas uz atbilstošās ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas līguma nosacījumu un darbības procesu standartizāciju, ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas ekonomisko nosacījumu standartizācijas rādītājs, jo līguma nosacījumus un darbības procesus iespējams standartizēt tikai tad, ja ir standartizēti šie ekonomiskie nosacījumi. Kritērijus, kas saistīti ar likviditāti un cenu pieejamību, EVTI novērtē, ņemot vērā citus apsvērumus, nekā to darījusi kompetentā iestāde, izsniedzot atļauju CCP. Likviditāti šajā kontekstā novērtē plašākā perspektīvā, un tā atšķiras no likviditātes rādītāja, ko izmanto, lai noteiktu, vai piemērojams tīrvērtes pienākums. Konkrēti, fakts, ka līgums ir pietiekami likvīds, lai CCP tam varētu veikt tīrvērti, nenozīmē, ka uz to būtu attiecināms pienākums veikt tīrvērti. EVTI novērtējumam nevajadzētu atkārtoti ietvert vai dublēt kompetentās iestādes jau veikto novērtējumu.

(11)

Informācijai, ko kompetentā iestāde sniedz tīrvērtes pienākuma noteikšanas nolūkā, būtu EVTI jānodrošina iespēja novērtēt cenu informācijas pieejamību. Šajā sakarībā CCP pieeja cenu informācijai noteiktā brīdī nenozīmē, ka tirgus dalībniekiem cenu informācija būs pieejama turpmāk. Tādējādi fakts, ka CCP ir pieeja vajadzīgajai cenu informācijai, lai noteiktā ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijā pārvaldītu atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtes risku, automātiski nenozīmē, ka uz šo ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju būtu jāattiecina tīrvērtes pienākums.

(12)

Pieejamā informācijas detalizācijas pakāpe to ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju reģistrā, uz kurām attiecas pienākums veikt tīrvērti, atkarīga no šīs informācijas būtiskuma ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas noteikšanā. Tādējādi dažādām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām reģistrā pieejamās informācijas detalizācijas pakāpe var atšķirties.

(13)

Vairāku CCP pieejas atļaušana tirdzniecības vietai varētu paplašināt dalībnieku pieeju šai vietai un tādējādi sekmēt kopējo likviditāti. Šādos apstākļos tomēr ir svarīgi konkretizēt likviditātes sadrumstalotības jēdzienu tirdzniecības vietā, ja tā varētu apdraudēt vienmērīgu un sakārtotu tirgu darbību attiecībā uz to finanšu instrumentu kategoriju, par kuru veikts pieprasījums.

(14)

Kompetentās iestādes novērtējums tirdzniecības vietai, kurai CCP pieprasījis pieeju, un novērtējums CCP kompetentajai iestādei būtu jābalsta uz instrumentiem, kas pieejami, lai novērstu likviditātes sadrumstalotību tirdzniecības vietā.

(15)

Lai novērstu likviditātes sadrumstalotību, visiem tirdzniecības vietas dalībniekiem būtu jāspēj veikt tīrvērti starp tiem izpildītajiem darījumiem. Taču nebūtu samērīgi pieprasīt visiem jau esoša CCP tīrvērtes dalībniekiem kļūt par tīrvērtes dalībniekiem arī visos jaunajos CCP, kas apkalpo šādu tirdzniecības vietu. Ja ir struktūras, kas ir tīrvērtes dalībnieces abos CCP, tās nolūkā ierobežot likviditātes sadrumstalotības risku var veicināt pārcelšanu un tīrvērti darījumiem, ko veikuši tirgus dalībnieki, ko atsevišķi apkalpo šie divi CCP. Taču ir svarīgi, ka CCP pieprasījums nodrošināt pieeju tirdzniecības vietai nesadrumstalo likviditāti tādā veidā, kas palielinātu riskus, kam ir pakļauts esošais CCP.

(16)

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. panta 4. punktam CCP pieejas pieprasījumam tirdzniecības vietai nebūtu vajadzīga sadarbspēja, un tādējādi šajā regulā sadarbspēja nebūtu jāparedz kā vienīgais likviditātes sadrumstalotības risināšanas veids. Taču regulā nebūtu jāizslēdz iespēja CCP brīvprātīgi iesaistīties šādā mehānismā, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(17)

Nolūkā noteikt, kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību, nefinanšu darījuma partneriem būtu jāpiemēro viens vai vairāki šajā regulā minētie kritēriji, tostarp grāmatvedības definīcija, kas balstīta uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumiem. Darījuma partneri var izmantot grāmatvedības definīciju pat tad, ja tie nepiemēro SFPS noteikumus. Attiecībā uz tiem nefinanšu darījuma partneriem, kas var izmantot vietējos grāmatvedības noteikumus, sagaidāms, ka lielākā daļa līgumu, kas saskaņā ar šiem vietējiem grāmatvedības noteikumiem klasificēti kā risku ierobežojoši, atbildīs šajā regulā noteiktajai definīcijai līgumiem, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību.

(18)

Noteiktos apstākļos var būt neiespējami ierobežot risku, izmantojot tieši saistītu atvasināto līgumu, proti, līgumu ar to pašu bāzes aktīvu un to pašu norēķinu dienu kā riskam, kas tiek segts. Šādā gadījumā nefinanšu darījuma partneris drīkst īstenot netiešu riska ierobežošanu (proxy hedging), riska darījuma segšanai izmantojot cieši saistītu instrumentu, piemēram, instrumentu ar atšķirīgu, bet, no ekonomiskās darbības viedokļa, ļoti tuvu bāzes aktīvu. Turklāt noteiktas nefinanšu darījuma partneru grupas, kas iesaistās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, izmantojot vienu struktūru, sava riska ierobežošanai saistībā ar grupas kopējiem riskiem var izmantot risku makroierobežošanu vai portfeļa risku ierobežošanu. Šie risku makroierobežošanas, portfeļa risku ierobežošanas vai netieša riska ierobežošanas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi var tikt uzskatāmi par riska ierobežošanu šajā regulā noteiktajiem mērķiem, un tie būtu jāvērtē atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti, lai noteiktu, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi samazina riskus.

(19)

Risks laika gaitā var mainīties, un, lai piemērotos riska izmaiņām, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuri sākotnēji izpildīti, lai samazinātu risku, kas saistīts ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību, var būt jālīdzsvaro, izmantojot papildu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Tādējādi, riska ierobežošanu var panākt, kombinējot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, tostarp kompensējot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, ar ko izbeidz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kas vairs nav saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

(20)

Ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību saistīto risku spektrs ir ļoti plašs un mainās atkarībā no ekonomikas nozares. Ar komercdarbību saistītie riski parasti attiecas uz izlietojumu uzņēmuma ražošanas funkcijā un uzņēmuma ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Finanšu līdzekļu pārvaldības darbības parasti attiecas uz struktūras ilgtermiņa vai īstermiņa finansējuma pārvaldību, tostarp parādsaistību pārvaldību, un to, kā uzņēmums iegulda finanšu resursus, ko tas rada vai kas ir tā turējumā, tostarp naudas līdzekļus. Finanšu līdzekļu pārvaldības darbības vai komercdarbību var ietekmēt vieni un tie paši riska avoti, piemēram, valūtas maiņas likmes, izejvielu cenas, inflācija vai kredītrisks. Ņemot vērā, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi tiek noslēgti, lai ierobežotu noteiktu risku, analizējot riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, šie riski jādefinē konsekventi attiecībā uz abām darbībām. Turklāt abu jēdzienu nodalīšanai var būt neparedzētas sekas, ņemot vērā, ka atkarībā no nozares, kurā darbojas nefinanšu darījuma partneri, noteiktu risku var ierobežot vai nu saistībā ar komercdarbību, vai saistībā ar finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

(21)

Lai gan tīrvērtes sliekšņi būtu jānosaka, ievērojot attiecīgo risku sistēmisko nozīmību, ir svarīgi ņemt vērā, ka ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kas samazina riskus, ir izslēgti no tīrvērtes sliekšņu aprēķina un tīrvērtes sliekšņi pieļauj izņēmumu tīrvērtes veikšanas pienākuma principam tiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, attiecībā uz kuriem uzskatāms, ka tie nav noslēgti riska ierobežošanas mērķiem. Konkrētāk, tīrvērtes sliekšņu vērtības būtu regulāri jāpārskata un jānosaka atbilstīgi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijām. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas, kas noteiktas tīrvērtes sliekšņu mērķim, var atšķirties no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kategorijām tīrvērtes pienākuma noteikšanas mērķim. Nosakot tīrvērtes sliekšņu vērtības, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai definēt vienotu rādītāju, kas atspoguļotu neto pozīciju summas un riska darījumu summas sistēmisko nozīmi katra darījuma partnera un katras ārpusbiržas atvasināto instrumentu aktīvu kategorijas griezumā. Turklāt, tā kā tīrvērtes sliekšņus izmanto nefinanšu darījuma partneri, tiem vajadzētu būt viegli īstenojamiem.

(22)

Tīrvērtes sliekšņu vērtību noteikšanā būtu jāņem vērā katra darījuma partnera un katras ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas neto pozīciju un riska darījumu summas sistēmiskā nozīmība atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012. Taču būtu jāpieņem, ka šīs neto pozīcijas un riska darījumi atšķiras no neto riska darījumu apjoma visiem darījumu partneriem un visām aktīvu kategorijām. Turklāt, lai iegūtu datus, kas jāņem vērā tīrvērtes sliekšņu noteikšanā, atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumiem šīs neto pozīcijas būtu jāsaskaita. Tā ir kopējā bruto summa, kas rodas no šo neto pozīciju saskaitīšanas un kura būtu jāņem vērā, nosakot tīrvērtes sliekšņus. Bruto nosacītā vērtība, kas iegūta no šīs saskaitīšanas darbības, būtu jāizmanto ka atsauce, nosakot tīrvērtes sliekšņus.

(23)

Turklāt nefinanšu darījuma partneru ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistīto darbību struktūra parasti rada zemu savstarpējā ieskaita vērtību, jo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi ir noslēgti vienā virzienā. Tā rezultātā starpība starp neto pozīcijām un riska darījumiem katram darījuma partnerim un katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijai ir tuva līgumu bruto vērtībai. Šā iemesla dēļ un nolūkā vienkāršot aprēķinus ārpusbiržas atvasināto instrumentu bruto vērtība būtu izmantojama kā derīgs rādītājs attiecīgajai vērtībai, ko ņem vērā, nosakot tīrvērtes slieksni.

(24)

Tā kā nefinanšu darījuma partneriem, kas nepārsniedz tīrvērtes slieksni, nav savi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi jānovērtē pēc tirgus vērtības, nebūtu pamatoti izmantot šo vērtību, lai noteiktu tīrvērtes sliekšņus, jo tādējādi nefinanšu darījuma partneriem tiktu uzlikts smags slogs, kas nebūtu samērīgs ar novērsto risku. Ja tā vietā izmantotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu nosacīto vērtību, tā būtu vienkārša pieeja, kas nav pakļauta nefinanšu darījuma partneru ārējiem notikumiem.

(25)

Ja viena no vērtībām, kas noteikta konkrētai ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijai, pārsniedz sliekšņa vērtību, tam būtu jāizraisa sliekšņa pārsniegšana visās kategorijās; ņemot vērā, ka riskus samazinošie ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi nav iekļauti tīrvērtes sliekšņa aprēķinā, tīrvērtes sliekšņa pārsniegšanas sekas ir saistītas ne tikai ar tīrvērtes pienākumu, bet attiecas arī uz riska ierobežošanas paņēmieniem, un Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajiem attiecīgajiem pienākumiem, kas piemērojami nefinanšu darījuma partneriem, vajadzētu būt vienkāršiem, ņemot vērā, ka lielākajai daļai šo darījuma partneru nav specifisku zināšanu.

(26)

Tiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kam neveic tīrvērti, būtu jāpiemēro riska mazināšanas paņēmieni, piemēram, savlaicīga apstiprināšana. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu apstiprināšana var būt saistīta ar vienu vai vairākiem vispārējiem nolīgumiem, vispārējiem apstiprināšanas nolīgumiem vai citiem standarta nosacījumiem. Tai var būt elektroniski sagatavots līgums vai dokuments, kuru parakstījuši abi darījuma partneri.

(27)

Lai nodrošinātu vienotu izpratni un juridisko noteiktību par darījuma nosacījumiem, ir būtiski, lai darījuma partneri apstiprinātu darījuma nosacījumus, cik ātri vien tas iespējams pēc darījuma izpildes, jo sevišķi, ja darījums ir sagatavots vai apstrādāts elektroniski. Jo īpaši darījuma partneriem, kas iesaistās standarta vai sarežģītos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, var būt nepieciešams ieviest instrumentus, lai nodrošinātu atbilstību prasībai savlaicīgi apstiprināt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Savlaicīga apstiprināšana paredzētu atbilstošas tirgus prakses veidošanos šajā jomā.

(28)

Lai vēl vairāk mazinātu riskus, portfeļu saskaņošana nodrošina iespēju katram darījuma partnerim veikt visaptverošu portfeļa darījumu pārskatīšanu no tā darījuma partnera viedokļa nolūkā nekavējoties konstatēt jebkurus pārpratumus par galvenajiem darījumu nosacījumiem. Šādiem nosacījumiem būtu jāietver katra darījuma vērtējums, un tajā varētu iekļaut arī citas būtiskas ziņas, piemēram, darījuma datumu, paredzēto termiņu, visus maksājumu vai norēķinu datumus, līguma nosacīto vērtību un darījuma valūtu, bāzes instrumentu, darījuma partneru pozīciju, vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem un jebkuras būtiskas fiksētās vai mainīgās likmes saistībā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu.

(29)

Ņemot vērā atšķirīgos risku profilus un nolūkā panākt, ka portfeļu saskaņošana ir samērīgs riska mazināšanas paņēmiens, saskaņošanas biežumam un portfeļa lielumam, kas jāņem vērā, vajadzētu atšķirties atkarībā no darījuma partneru veida. Striktākas prasības būtu jāpiemēro gan finanšu, gan nefinanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz tīrvērtes slieksni, bet mazāks saskaņošanas biežums būtu jāattiecina uz nefinanšu darījuma partneriem, kas nepārsniedz tīrvērtes slieksni, neatkarīgi no kategorijas, kurai pieder tā darījuma partneris, kuram arī būtu piemērojama šāda retāka saskaņošana attiecībā uz konkrēto portfeļa daļu.

(30)

Arī portfeļu sablīvēšana var būt efektīvs instruments riska mazināšanas nolūkiem atkarībā no tādiem apstākļiem kā portfeļa apjoms ar darījuma partneri, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu termiņš, mērķis un standartizācijas pakāpe. Finanšu darījuma partneriem un nefinanšu darījuma partneriem, kuriem ir šajā regulā noteikto līmeni pārsniedzošs ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfelis, kam CCP nav veicis tīrvērti, vajadzētu būt noteiktām procedūrām portfeļu sablīvēšanas iespēju analīzei, kas tiem ļautu samazināt darījuma partnera kredītrisku.

(31)

Strīdu izšķiršana ir vērsta uz tādu risku mazināšanu, kas rodas no līgumiem, kam tīrvērti neveic centralizēti. Darījuma partneriem, veicot savstarpējus darījumus ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, vajadzētu vienoties par sistēmu, kā izšķirt attiecīgos strīdus, ja tādi rodas. Sistēmai vajadzētu saturēt atsauci uz strīdu izšķiršanas mehānismiem, piemēram, trešo pušu arbitrāžu vai tirgus aptaujas mehānismu. Šādas sistēmas mērķis ir izvairīties no neizšķirtu strīdu padziļināšanās un no darījuma partneru pakļaušanas papildu riskam. Strīdi būtu jākonstatē, jāpārvalda un pienācīgi jāatklāj.

(32)

Nolūkā konstatēt tirgus apstākļus, kas neļauj veikt novērtēšanu pēc tirgus vērtības, ir jānosaka neaktīvie tirgi. Tirgus var būt neaktīvs vairāku iemeslu dēļ, tostarp, ja nenotiek regulāri tirgus darījumi godīgas konkurences apstākļos, kur jēdzienu “godīgas konkurences apstākļos” izprot tāpat kā grāmatvedības vajadzībām.

(33)

Šī regula ir piemērojama finanšu darījuma partneriem un nefinanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz tīrvērtes slieksni, un tajā ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (4), kurā arī noteiktas prasības, kas jāizpilda, veicot novērtēšanu pēc tirgus vērtības.

(34)

Lai gan novērtēšanā pēc modeļa izmantojamā modeļa struktūra var tikt izstrādāta gan iekšēji, gan ārēji, nolūkā nodrošināt pienācīgu pārskatatbildību modeļa apstiprināšana ir direktoru padomes vai šādas padomes deleģētas komitejas pienākums.

(35)

Ja darījuma partneri var piemērot grupas iekšējo darījumu izņēmumu tūlīt pēc to paziņojuma kompetentajām iestādēm, negaidot šo kompetento iestāžu iebildumu neiesniegšanas perioda beigas, ir svarīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes savlaicīgi saņem atbilstošu un pietiekamu informāciju, lai novērtētu, vai tām būtu jāiebilst pret izņēmuma piemērošanu.

(36)

Grupas iekšējo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu sagaidāmo lielumu, apjomu un biežumu var noteikt, pamatojoties uz darījuma partneru vēsturiskajiem grupas iekšējiem darījumiem, plānoto modeli un nākotnē sagaidāmo aktivitāti.

(37)

Ja darījuma partneri piemēro grupas iekšējo darījumu izņēmumu, tiem būtu jāpublisko informācija ar mērķi nodrošināt pārskatāmību attiecībā pret tirgus dalībniekiem un potenciālajiem kreditoriem. Tas ir jo īpaši svarīgi darījuma partneru iespējamajiem kreditoriem saistībā ar risku novērtēšanu. Informācijas publiskošanas mērķis ir novērst maldīgo priekšstatu, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem tiek veikta centralizēta tīrvērte vai uz tiem attiecas riska mazināšanas paņēmieni, gadījumos, kad tas tā nav.

(38)

Attiecībā uz termiņiem savlaicīgas apstiprināšanas panākšanai vajadzīgs ieviešanas darbs, tostarp tirgus prakses maiņa un IT sistēmu uzlabojumi. Ņemot vērā, ka ieviešanas process līdz prasību izpildei var atšķirties atkarībā no darījuma partneru kategorijas un ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas, pakāpenisku piemērošanas datumu noteikšana, kuros ņemtas vērā minētās atšķirības, ļautu noteikt agrākus apstiprināšanas termiņus tiem darījuma partneriem un produktiem, kas varētu būt gatavi jau ātrāk.

(39)

Portfeļu saskaņošanai, portfeļu sablīvēšanai vai strīdu izšķiršanai noteiktie standarti paredzētu nepieciešamību darījuma partneriem noteikt procedūras, politiku, procesus un izdarīt grozījumus dokumentācijā, kam būtu vajadzīgs laiks. Saistīto noteikumu stāšanās spēkā būtu jāaizkavē, lai nodrošinātu darījuma partneriem pietiekami daudz laika, lai īstenotu pasākumus atbilstības nodrošināšanai.

(40)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde iesniegusi Komisijā.

(41)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 10. pantam EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, izanalizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas viedokli,

(1)

Ir jānosaka noteikumi, kas precizē informāciju, kura jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) kā daļa no darījumu reģistra reģistrācijas pieteikuma.

(2)

Jebkurai personai, kas iesniedz darījumu reģistra reģistrācijas pieteikumu, būtu jāsniedz informācija par tā iekšējās kontroles struktūru un tā pārvaldības struktūru neatkarību, lai EVTI varētu novērtēt, vai uzņēmuma pārvaldības struktūra nodrošina darījumu reģistra neatkarību un vai šī struktūra un tās ziņojumu sniegšanas procedūras ir atbilstošas.

(3)

EVTI, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (3), ir atbildīga par darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību atbilstoši Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļai. Ar mērķi ļaut EVTI novērtēt paredzamā darījumu reģistra augstākās vadības labu reputāciju, kā arī pieredzi un prasmes, darījumu reģistra pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz attiecīgā informācija, lai veiktu šādu novērtējumu.

(4)

Darījumu reģistra pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz informācija EVTI, lai uzskatāmi parādītu, ka tā rīcībā ir nepieciešamie finanšu resursi pastāvīgai funkciju pildīšanai un atbilstoši noteikumi darbības nepārtrauktībai.

(5)

Arī tad, ja darījumu reģistrs darbojas, izmantojot filiāles, kas nav atsevišķas juridiskas personas, atsevišķa informācija par filiālēm būtu jāsniedz, lai EVTI varētu skaidri noteikt filiāļu pozīciju darījumu reģistra organizatoriskajā struktūrā, novērtēt filiāļu augstākās vadības atbilstību un piemērotību pienākumu veikšanai un novērtēt, vai kontroles mehānismi, atbilstība un citas funkcijas ir uzskatāmas par stabilām un pietiekamām, lai atbilstīgā veidā noteiktu, novērtētu un pārvaldītu filiāļu risku.

(6)

Ir svarīgi, lai pieteikuma iesniedzējs sniegtu EVTI informāciju par papildpakalpojumiem vai citiem uzņēmējdarbības veidiem, ko darījumu reģistrs piedāvā ārpus tā pamatdarbības – ziņošanas par atvasinātajiem instrumentiem, jo īpaši attiecībā uz tā galveno darbību, kas ir regulatīvā ziņošana.

(7)

Lai EVTI novērtētu reģistrācijai pieteiktā darījumu reģistra tehnoloģisko sistēmu nepārtrauktību un pareizu darbību, pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz EVTI attiecīgo tehnoloģisko sistēmu apraksti un apraksti par to, kā tās ir pārvaldītas. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāapraksta arī visi noteikumi par ārpakalpojumiem, kas ir būtiski tā pakalpojumu nodrošināšanai.

(8)

Maksas saistībā ar darījumu reģistru sniegtajiem pakalpojumiem ir svarīga informācija, lai tirgus dalībnieki varētu izdarīt informētu izvēli, un tādēļ informācija par tām būtu jāiekļauj darījumu reģistra reģistrācijas pieteikumā.

(9)

Ņemot vērā, ka tirgus dalībnieki un regulatori ir atkarīgi no darījumu reģistru uzturētajiem datiem, darījumu reģistra reģistrācijas pieteikumā būtu skaidri jānorāda stingras prasības saistībā ar darbību un reģistrācijas datu uzskaiti.

(10)

Lai tirgus dalībniekiem būtu iespējams izdarīt informētu izvēli, nepieciešams reģistrācijas pieteikuma elements ir riska pārvaldības modeļi, kas saistīti ar darījumu reģistra sniegtajiem pakalpojumiem.

(11)

Lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi darījumu reģistram, pakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas, bez jebkādas diskriminācijas piešķir piekļuvi darījumu reģistra uzturētajai informācijai ar nosacījumu, ka struktūra, kas sniedz datus, un attiecīgie darījuma partneri ir pauduši savu piekrišanu. Tādēļ darījumu reģistra pieteikuma iesniedzējam būtu jāsniedz EVTI informācija par piekļuves politiku un procedūrām.

(12)

Lai spētu efektīvi veikt savu darbības atļaujas piešķiršanas uzdevumu, EVTI būtu jāsaņem visa informācija no darījumu reģistriem, ar tiem saistītām trešām personām un trešām personām, kuras darījumu reģistru operacionālās funkcijas un darbības nodrošina kā ārpakalpojumu. Šāda informācija ir vajadzīga, lai novērtētu vai papildinātu reģistrācijas pieteikuma un tajā ietverto dokumentu novērtējumu.

(13)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. pantu EVTI ir organizējusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un prasījusi atzinumu EVTI Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai, kas izveidota saskaņā ar minētās regulas 37. pantu,

(1)

Ir svarīgi skaidri norādīt attiecīgos līgumus un to attiecīgos darījumu partnerus. Ievērojot funkcionālu pieeju, struktūras, kas piekļūst darījumu reģistru glabātiem datiem, būtu jāvērtē atbilstoši to kompetencei un funkcijām, ko tās veic.

(2)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) būtu jābūt piekļuvei visiem darījumu datiem, kas glabājas darījumu reģistros, lai varētu veikt šo darījumu reģistru uzraudzību, pieprasīt informāciju, veikt piemērotus uzraudzības pasākumus un pārbaudīt, vai darījumu reģistra reģistrācija būtu jāsaglabā vai jāatceļ.

(3)

Ņemot vērā tās pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (3), un Regulu (ES) Nr. 648/2012, EVTI būtu jādod piekļuve atbilstoši tās dažādajām pilnvarām. Atsevišķu EVTI darbinieku piekļuvei datiem vajadzētu būt atbilstošai katrām no šīm īpašajām pilnvarām.

(4)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), EVTI un attiecīgās Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, tostarp dažu valstu centrālās bankas, un attiecīgās Savienības vērtspapīru un tirgu iestādes ir pilnvarotas uzraudzīt un saglabāt finanšu stabilitāti Savienībā, un tāpēc tām vajadzētu būt piekļuvei darījumu datiem par visiem darījumu partneriem, lai pildītu savus attiecīgos uzdevumus šajā jomā.

(5)

Centrālo darījumu partneru (CCP) uzraudzības iestādēm un pārraudzības iestādēm ir vajadzīga piekļuve, lai varētu efektīvi pildīt savus pienākumus attiecībā uz šādām struktūrām, un tāpēc tām vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas vajadzīga saistībā ar šīm pilnvarām.

(6)

Attiecīgo ECBS dalībnieku piekļuve palīdz pildīt to galvenos uzdevumus, jo īpaši centrālo banku emitētāju funkcijas, finansiālās stabilitātes pilnvaras un dažos gadījumos konsultatīvu uzraudzību dažiem darījumu partneriem. Tā kā dažiem ECBS dalībniekiem ir atšķirīgas pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tiem būtu jāpiešķir piekļuve datiem saskaņā ar dažādām pilnvarām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktā.

(7)

Attiecīgajām Savienības vērtspapīru un tirgu iestādēm galvenais pienākums ir ieguldītāju aizsardzība attiecīgajās jurisdikcijās, un tām būtu jāpiešķir piekļuve darījumu datiem par tirgiem, dalībniekiem, produktiem un bāzes aktīviem, uz kuriem attiecas to uzraudzības un īstenošanas pilnvaras.

(8)

Iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem (4) 4. pantu, būtu jāpiešķir piekļuve kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu darījumiem, ja attiecīgā bāzes instrumenta emitents ir iekļauts regulētā tirgū attiecīgajā jurisdikcijā vai tā juridiskā adrese ir attiecīgās jurisdikcijas teritorijā, vai tas darbojas kā piedāvātājs attiecībā uz kādu no minētajiem uzņēmumam un piedāvātā atlīdzība ietver vērtspapīrus.

(9)

Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) būtu jāpiešķir piekļuve enerģijas vairumtirgu uzraudzības nolūkā, lai sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm atklātu un novērstu ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, un enerģijas vairumtirgu uzraudzības nolūkā, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) (5) atklātu un novērstu ļaunprātīgu tirgus izmantošanu. Tāpēc ACER vajadzētu būt piekļuvei visiem datiem, kas glabājas darījumu reģistrā attiecībā uz enerģijas atvasinātajiem instrumentiem.

(10)

Regula (ES) Nr. 648/2012 attiecas tikai uz tirdzniecības datiem, nevis uz pirmstirdzniecības datiem, piemēram, tirdzniecības rīkojumiem, ko nosaka Regula (ES) Nr. 1227/2011. Tāpēc darījumu reģistri nav jāuzskata par pienācīgu informācijas avotu ACER šajā jomā.

(11)

Atbilstoši funkcionālai pieejai attiecībā uz piekļuvi datiem, kas glabājas darījumu reģistros, prudenciālā uzraudzība ir būtisks komponents. Tāpat arī dažādām iestādēm varētu būt prudenciālās uzraudzības pilnvaras. Tādēļ piekļuve darījuma datiem saistībā ar attiecīgajām struktūrām būtu jānodrošina visām iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktā.

(12)

Struktūrām, kam ir piekļuve darījumu reģistru datiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktu, būtu jānodrošina, ka tās uztur un īsteno tādu politiku, kas nodrošina to, ka tikai attiecīgās personas piekļūst informācijai noteiktu un juridiski pamatotu iemeslu dēļ, un ir skaidri norādītas citas iespējamās personas, kas ir pilnvarotas piekļūt šiem datiem.

(13)

Piekļuve datiem būtu jāaplūko trijos apkopojuma līmeņos. Darījuma datiem būtu jāsatur individuāla darījuma informācija; pozīcijas datiem būtu jāsatur bāzes aktīva/kopprodukta apkopotie pozīcijas dati par individuāliem darījuma partneriem; un apkopotajiem nosacītajiem datiem būtu jāatbilst bāzes aktīva/produkta kopējām pozīcijām, neprecizējot darījuma partneru datus. Piekļuve darījuma datiem varētu arī dot piekļuvi pozīciju līmenī un apkopotajiem datiem. Piekļuve pozīcijas datiem varētu arī dot piekļuvi apkopotajiem datiem, bet ne darījuma līmeņa datiem. Turpretim piekļuve apkopotajiem nosacītajiem datiem, kas būtu vismazāk detalizētā kategorija, nedotu iespēju piekļūt pozīcijas vai darījuma līmeņa datiem.

(14)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde iesniegusi Komisijai.

(15)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. pantu EVTI ir apspriedusies ar attiecīgajām iestādēm un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem, pirms iesniegt regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā. EVTI ir arī organizējusi regulatīvo tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un prasījusi atzinumu EVTI Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai, kas izveidota saskaņā ar minētās regulas 37. pantu,

(1)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 cita starpā ir noteiktas prudenciālas uzraudzības prasības attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem (turpmāk – CCP), lai nodrošinātu, ka tie ir droši un stabili, kā arī vienmēr atbilst kapitāla prasībām. Ņemot vērā, ka no tīrvērtes darbībām izrietošos riskus lielā mērā sedz speciāli finanšu resursi, šādām kapitāla prasībām vajadzētu nodrošināt, ka CCP ir vienmēr pienācīgi nodrošināts ar kapitālu pret kredītriskiem, darījumu partnera riskiem, tirgus riskiem, operacionālajiem riskiem, juridiskajiem un uzņēmējdarbības riskiem, ja tie jau nav nodrošināti ar speciāliem finanšu resursiem, un ka vajadzības gadījumā tas spēj savas darbības organizēti izbeigt vai pārstrukturēt.

(2)

Saistībā ar tehniskajiem standartiem jo īpaši būtu jāņem vērā kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasības, jo CCP, īstenojot nesegtas darbības, ir pakļauti riskiem, kas ir līdzīgi riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības. Tāpat būtu jāņem vērā attiecīgās daļas Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas izdotajos finanšu tirgus infrastruktūru principos (turpmāk – CPSS-IOSCO principi). Lai nodrošinātu, ka CCP spēj savas darbības organizēti izbeigt vai pārstrukturēt, to rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem finanšu resursiem, lai atbilstīgā laikposmā spētu segt darbības izdevumus. CCP būtu šādā laikposmā jāspēj īstenot jebkāda veida pasākumi, lai pārstrukturētu savas kritiski svarīgās darbības, tostarp veiktu rekapitalizāciju, aizvietotu vadību, pārskatītu savas uzņēmējdarbības stratēģijas jomas, izmaksu vai maksu struktūras, pārstrukturētu pakalpojumus, ko tas sniedz, likvidētu savu tīrvērtes portfeli vai apvienotos ar citu CCP, vai nodotu savas tīrvērtes darbības citam CCP. Darbību izbeigšanas vai pārstrukturēšanas laikā CCP joprojām ir jāturpina darboties. Lai gan šajā gadījumā dažas no izmaksām, piemēram, mārketinga izmaksas, var samazināties, citas izmaksas, piemēram, juridiskās izmaksas, var palielināties. Tādēļ gada bruto darbības izdevumus uzskata par atbilstīgu aptuvenu rādītāju, kas atspoguļo faktiskos izdevumus CCP darbību izbeigšanas vai pārstrukturēšanas laikā. Lai ņemtu vērā CCP izmantoto grāmatvedības prakšu dažādību, darbības izdevumi būtu jāaplūko saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk – IFRS), kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (3), vai saskaņā ar vairākiem citiem ierobežotiem noteikumiem, kuri piemērojami šajā jomā, kā noteikts Savienības tiesību aktos.

(3)

Tā kā kapitālam vienmēr jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu darbību organizētu izbeigšanu un atbilstīgu aizsardzību pret attiecīgajiem riskiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 2. punktā, ir jāizstrādā agrīnas brīdināšanas instruments, lai kompetentās iestādes varētu saņemt informāciju pietiekami savlaicīgi pirms situācijas, kurā CCP kapitāls tuvojas kapitāla prasībai, ieviešot paziņošanas slieksni, kas noteikts 110 % apmērā no kapitāla prasības.

(4)

Neraugoties uz grūtībām saistībā ar operacionālā riska kvantificēšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) ir paredzēts attiecīgais slieksnis, ko piemēro, lai noteiktu kapitāla prasību CCP. Atbilstīgi Direktīvai 2006/48/EK operacionālā riska definīcijā būtu jāietver juridiskais risks saistībā ar tehniskajiem standartiem par centrālo darījuma partneru kapitāla prasībām.

(5)

Direktīvā 2006/48/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (5) ir paredzēts attiecīgais slieksnis, lai noteiktu kapitāla prasības nolūkā segt kredītrisku, darījuma partnera kredītrisku un tirgus risku, ko nesedz speciālie finanšu resursi, jo tie ir līdzīgi riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības.

(6)

CCP rīcībā nav jābūt kapitālam tirdzniecības riska darījumu segšanai un iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem, kas izriet no sadarbspējas mehānisma, ja ir atbilstība Regulas (ES) Nr. 648/2012 52. un 53. panta prasībām. Tomēr, ja šīs prasības nav izpildītas, CCP savstarpējās saiknes var tos pakļaut papildu riskam, ja to izvietotais nodrošinājums nav pilnīgi aizsargāts un ja nav nodrošināts tā bankrota attālinājums vai ja iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem ir apdraudētas gadījumā, kad centrālā darījuma partnera, kas saņem nodrošinājumu, tīrvērtes dalībnieks nepilda saistības. Tādēļ tādos gadījumos iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem un tirdzniecības riska darījumiem ar citiem CCP būtu jāpiemēro kapitāla prasības. Lai izvairītos no ietekmes izplatīšanās, prasībām attiecībā uz iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem ar citiem CCP kopumā vajadzētu būt konservatīvākām nekā kapitāla prasībām saistībā ar kredītiestāžu riska darījumiem ar CCP. CCP paša resursus, ko izmanto iemaksām cita CCP fondā saistību neizpildes gadījumiem, nevajadzētu ņemt vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 2. punktā minētajiem mērķiem, jo šie resursi netiek ieguldīti saskaņā ar tās ieguldījumu politiku. Tos arī nevajadzētu uzskaitīt divreiz, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm iemaksām.

(7)

Laiks, kas vajadzīgs, lai organizēti izbeigtu darbības, ir stingri atkarīgs no konkrētā CCP sniegtajiem tīrvērtes pakalpojumiem un no tirgus vides, kurā tas darbojas, jo īpaši gadījumā, kad cits CCP var pārņemt tā pakalpojumus. Tādēļ darbību izbeigšanai vajadzīgo mēnešu skaita pamatā vajadzētu būt CCP paša aplēsēm, kuras ir jāapstiprina kompetentajai iestādei. Šis laikposms ir jānosaka ne mazāk kā sešus mēnešus ilgs, lai nodrošinātu kapitāla prasību konsultatīvu līmeni.

(8)

Uzņēmējdarbības risks attiecas uz risku, ko CCP uzņemas savas efektivitātes un vispārējo uzņēmējdarbības nosacījumu iespējamo izmaiņu dēļ, kuras, iespējams, kaitēs tā finanšu stāvoklim, jo samazināsies tā ieņēmumi vai palielināsies tā izdevumi, kas novedīs pie zaudējumiem, kas ir jānodrošina ar kapitālu. Tā kā uzņēmējdarbības riska līmenis ir lielā mērā atkarīgs no katra CCP konkrētās situācijas un to var izraisīt dažādi faktori, piemēram, neefektīvas procedūras, negatīva tirgus vide, neefektīva reaģēšana uz tehnoloģiju progresu vai uzņēmējdarbības stratēģijas jomu vāja īstenošana, kapitāla prasības pamatā vajadzētu būt CCP paša aplēsēm, kuras ir jāapstiprina kompetentajai iestādei. Ir jānosaka minimums, lai nodrošinātu kapitāla prasību konsultatīvu līmeni.

(9)

Eiropas Banku iestāde (turpmāk – EBI), pirms tā iesniedza tehnisko standartu projektu, kas ir pamatā šai regulai, cieši sadarbojās ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (turpmāk – ECBS) un apspriedās ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk – EVTI). EBI arī organizēja atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, analizēja iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasīja Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (6) 37. pantu, atzinumu.

(10)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde),

(1)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas uz organizatoriskajām prasībām, tostarp par datu uzskaiti un darbības nepārtrauktību, un uz prudenciālas uzraudzības prasībām, tostarp saistībā ar maržām, saistību neizpildes fondu, likviditātes riska kontroli, secību saistību neizpildes gadījumā, nodrošinājumu, ieguldījumu politiku, modeļu pārskatīšanu, stresa testiem un atpakaļejošām pārbaudēm. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams to visaptverošs pārskats un viegla pieeja tiem, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 648/2012 III un IV sadaļā paredzētos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(2)

Ņemot vērā finanšu tirgu globālo raksturu, šajā regulā būtu jāņem vērā Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas izdotie finanšu tirgus infrastruktūru principi (CPSS-IOSCO principi), kas kalpo par globālu kritēriju regulatīvajās prasībās centrālajiem darījumu partneriem.

(3)

Lai nodrošinātu, ka centrālie darījumu partneri ir droši un stabili jebkādos tirgus apstākļos, ir svarīgi, lai tie pieņemtu piesardzīgas riska pārvaldības procedūras, kas pienācīgi aptvertu visus riskus, kam centrālie darījumu partneri ir vai var būt pakļauti. Šajā sakarā centrālo darījumu partneru faktiski piemērotajiem riska pārvaldības standartiem vajadzētu būt stingrākiem nekā šajā regulā noteiktajiem standartiem, ja to uzskata par vajadzīgu riska pārvaldības nolūkos.

(4)

Lai skaidri identificētu ierobežotu skaitu jēdzienu, kuri izriet no Regulas (ES) Nr. 648/2012, kā arī noteiktu tehniskos terminus, kas vajadzīgi šā tehniskā standarta izstrādei, būtu jādefinē vairāki termini.

(5)

Ir svarīgi nodrošināt, lai atzīti trešās valsts centrālie darījumu partneri neradītu šķēršļus pienācīgai Savienības tirgu darbībai. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai atzīti centrālie darījumu partneri nevarētu piemērot mazāk stingras riska pārvaldības prasības salīdzinājumā ar Savienības standartiem, kā rezultāts varētu būt regulējuma arbitrāža. Informācijai, kas jāsniedz EVTI saistībā ar trešās valsts centrālā darījumu partnera atzīšanu, vajadzētu dot EVTI iespēju novērtēt, vai attiecīgais centrālais darījumu partneris pilnībā atbilst prudenciālas uzraudzības prasībām, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī. Turklāt Komisijas veiktajai līdzvērtības noteikšanai būtu jānodrošina, ka trešās valsts normatīvie akti ir līdzvērtīgi visiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļas un šīs regulas noteikumiem.

(6)

Lai nodrošinātu pienācīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni trešo valstu centrālo darījumu partneru atzīšanā, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) papildus obligātajai informācijai var pieprasīt vēl citu informāciju, lai varētu novērtēt, vai ir izpildīti Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētie nosacījumi.

(7)

Pastāvīga vērtēšana, vai trešās valsts centrālais darījumu partneris pilnībā atbilst prudenciālas uzraudzības prasībām, ir attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes pienākums. Informācijai, kas trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem kā pieteikuma iesniedzējiem ir jāsniedz EVTI, nevajadzētu atkārtot trešās valsts kompetentās iestādes veikto novērtējumu, bet gan apliecināt, ka centrālajiem darījumu partneriem trešā valstī tiek piemērota efektīva uzraudzība un nodrošināta prasību izpilde, tādējādi garantējot augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

(8)

Lai EVTI varētu veikt pilnīgu novērtējumu, pieprasījuma iesniedzēja – trešās valsts centrālā darījumu partnera – sniegtā informācija būtu jāpapildina ar informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, cik efektīva ir īstenotā uzraudzība, izpildes nodrošināšanas pilnvaras un trešās valsts kompetentās iestādes veiktās darbības. Šāda informācija būtu jāsniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 izveidotā sadarbības režīma ietvaros. Šādam sadarbības režīmam būtu jānodrošina, ka EVTI tiek laikus informēta par visiem uzraudzības vai izpildes nodrošināšanas pasākumiem pret centrālo darījumu partneri, kas iesniedzis pieprasījumu par atzīšanu, par jebkādām izmaiņām nosacījumos, ar kuriem attiecīgajam centrālajam darījumu partnerim piešķirta atļauja, un par jebkuru būtisku atjauninājumu sākotnējā informācijā, kuru centrālais darījumu partneris sniedzis saskaņā ar atzīšanas procedūru.

(9)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasības attiecībā uz iekšējo riska ziņošanas kārtību ir jāprecizē sīkāk, lai ieviestu tādu riska pārvaldības sistēmu, kas aptver iekšējās riska pārvaldības procedūras struktūru, tiesības un pienākumus. Lai nodrošinātu, ka centrālais darījumu partneris darbojas stabila tiesiskā regulējuma ietvaros, pārvaldības sistēmā būtu jāņem vērā dažādi uzņēmējdarbības tiesību režīmi Eiropas Savienībā.

(10)

Lai nodrošinātu, ka centrālais darījumu partneris piemēro atbilstošas procedūras, tādējādi nodrošinot atbilstību šai regulai, Regulai (ES) Nr. 648/2012 un Komisijas Īstenošanas Regulai (ES) Nr. 1249/2012 (3), būtu jāprecizē centrālā darījumu partnera atbilstības nodrošināšanas funkcijas uzdevumi un pienākumi.

(11)

Ir nepieciešams skaidri definēt valdes un augstākās vadības atbildību, kā arī precizēt minimālās prasības attiecībā uz valdes darbību, lai nodrošinātu, ka centrālā darījumu partnera organizatoriskā struktūra ļauj tam sniegt savus pakalpojumus un veikt savas darbības pastāvīgi un pienācīgā veidā. Ir jānosaka arī skaidra un precīza ziņojumu sniegšanas kārtība, lai nodrošinātu pārskatatbildību.

(12)

Lai nodrošinātu stabilu un pārdomātu centrālā darījumu partnera pārvaldību, ir svarīgi, lai tā atalgojuma politika mazinātu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības. Lai atalgojuma politika sniegtu vēlamos rezultātus, valdei tā būtu atbilstīgi jāuzrauga un jāpārskata un jāizveido īpaša komiteja, kas pienācīgi pārraudzītu atalgojuma politikas īstenošanu.

(13)

Lai nodrošinātu, ka centrālajam darījumu partnerim ir pietiekami cilvēkresursi visu saistību izpildei, ka tie ir atbildīgi par savu darbību izpildi un ka kompetentajām iestādēm ir kontaktpunkti to uzraudzītajos centrālajos darījumu partneros, centrālajiem darījumu partneriem vajadzētu būt vismaz galvenā risku pārvaldītāja amatam, galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora amatam un galvenā tehnoloģiju pārvaldītāja amatam.

(14)

Centrālajiem darījumu partneriem vajadzētu pienācīgi novērtēt un uzraudzīt to, cik lielā mērā dažādu struktūru valdes sastāvā esošiem valdes locekļiem ir interešu konflikti centrālā darījumu partnera grupas ietvaros vai ārpus tās. Valdes locekļus nevajadzētu kavēt būt dažādu struktūru valdes sastāvā, ja vien tas nerada interešu konfliktu.

(15)

Lai nodrošinātu efektīvu revīzijas funkciju, centrālajam darījumu partnerim vajadzētu noteikt tā iekšējo revidentu pienākumus un ziņošanas kārtību, nodrošinot, ka jautājumi tiek savlaicīgi iesniegti izskatīšanai valdē un kompetentajām iestādēm. Izveidojot un uzturot iekšējās revīzijas funkciju, vajadzētu skaidri definēt tās uzdevumus, neatkarību un objektivitāti, darbības jomu un atbildību, pilnvaras, pārskatatbildību un darbības standartus.

(16)

Lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu efektīvi veikt savus pienākumus, tai būtu jānodrošina pieeja visai informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai centrālais darījumu partneris atbilst atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. Centrālajam darījumu partnerim šādu informāciju vajadzētu darīt pieejamu bez nepamatotas kavēšanās.

(17)

Centrālo darījumu partneru veiktajai datu uzskaitei būtu jāļauj iegūt pilnīgu informāciju par centrālo darījumu partneru kredītriska darījumu apjomu ar tīrvērtes dalībniekiem un jādod iespēja uzraudzīt implicēto sistēmisko risku. Tai arī būtu jāļauj kompetentām iestādēm, EVTI un attiecīgajiem ECBS locekļiem adekvāti rekonstruēt tīrvērtes procesu, lai novērtētu atbilstību regulatīvajām prasībām, tostarp ziņošanas prasībām. Turklāt reģistrētie dati ir noderīgi arī centrālajiem darījumu partneriem, pildot normatīvās prasības un pienākumus pret tīrvērtes dalībniekiem, kā arī strīda gadījumos.

(18)

Dati, kurus centrālie darījumu partneri sniedz darījumu reģistriem, būtu jāreģistrē, lai sniegtu kompetentajām iestādēm iespēju pārbaudīt, vai centrālie darījumu partneri pilda ziņošanas pienākumu, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 648/2012, un iespēju viegli piekļūt informācijai gadījumos, kad tā nav atrodama darījumu reģistros.

(19)

Nosakot datu uzskaites prasības attiecībā uz tirdzniecību, būtu jāizmanto tāda pati koncepcija, kā nosakot ziņošanas pienākumu Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantā, lai nodrošinātu centrālo darījumu partneru pienācīgu ziņojumu sniegšanu.

(20)

Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību traucējumu laikā, centrālā darījumu partnera rezerves datu apstrādes vietnei vajadzētu atrasties pietiekami tālu un pietiekami ģeogrāfiski atšķirīgā vietā no galvenās vietnes, lai to nevarētu ietekmēt tas pats negadījums, kas izraisījis galvenās datu apstrādes vietnes nepieejamību. Būtu jāizstrādā scenāriji, lai analizētu krīzes notikumu ietekmi uz būtiskajiem pakalpojumiem, tostarp scenāriji, kuros paredzēta sistēmu nepieejamība dabas katastrofas rezultātā. Šīs analīzes būtu regulāri jāpārskata.

(21)

Centrālie darījumu partneri ir sistēmiski nozīmīgas finanšu tirgus infrastruktūras, un tiem būtu jāatjauno būtiskās funkcijas divu stundu laikā, ideālā gadījumā dublēšanas sistēmām būtu jāuzsāk datu apstrāde tūlīt pēc starpgadījuma. Centrālajiem darījumu partneriem būtu arī jānodrošina ļoti liela iespējamība, ka dati nepazudīs.

(22)

Ir svarīgi, lai tīrvērtes dalībnieka saistību neizpilde neizraisītu ievērojamus zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem. Tādēļ centrālajiem darījumu partneriem, izmantojot saistību nepildītāja iemaksātās maržas, ir jāspēj segt vismaz attiecīgu proporcionālo daļu no iespējamiem zaudējumiem, kas centrālajam darījumu partnerim varētu rasties slēgšanas (close out) procesa laikā. Noteikumos attiecībā uz dažādām finanšu instrumentu kategorijām būtu jābūt noteiktai minimālajai procentuālajai daļai, kādai jābūt nosegtai ar maržām. Turklāt centrālajiem darījumu partneriem būtu jāievēro principi, saskaņā ar kuriem to maržu līmeņi tiek pienācīgi pielāgoti katra finanšu instrumenta vai vērtspapīru portfeļa, kam tie veic tīrvērti, īpašībām.

(23)

Centrālajiem darījumu partneriem nevajadzētu augstas konkurences apstākļu rezultātā samazināt savas maržas līdz tādam līmenim, kas apdraud to drošumu. Šā iemesla dēļ maržas aprēķināšanā būtu jāievēro īpašas prasības attiecībā uz tās galvenajiem komponentiem. Šajā ziņā maržas aprēķināšanā būtu jāņem vērā viss tirgus apstākļu spektrs, tostarp stresa periodi.

(24)

Būtu jāievieš noteikumi, kuros noteikta atbilstīga procentuālā daļa un laikposmi likvidācijas periodam un vēsturiskā svārstīguma aprēķināšanai. Tomēr, lai nodrošinātu, ka centrālie darījumu partneri pienācīgi pārvalda risku, ar kuru tie saskaras, būtu vēlams nenorādīt konkrētu pieeju, kas centrālajam darījumu partnerim būtu jāpiemēro, aprēķinot vajadzīgās maržas no šiem parametriem. To pašu iemeslu dēļ centrālajiem darījumu partneriem nevajadzētu liegt piemērot dažādas uzticamas metodoloģiskās pieejas, lai noteiktu maržas finanšu instrumentu portfelim. Tiem būtu jāļauj izmantot metodes, kas balstītas uz korelācijām starp finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kopuma, kam tie veic tīrvērti, cenu risku, kā arī jebkuras citas piemērotas metodes, kas balstītas uz līdzvērtīgām statistiskajām atkarībām.

(25)

Lai noteiktu laika periodu, kurā centrālais darījumu partneris ir pakļauts tirgus riskam, kas saistīts ar saistību nepildītāja pozīcijas pārvaldību, centrālajam darījumu partnerim būtu jāņem vērā attiecīgās finanšu instrumentu vai vērtspapīru portfeļa, kam veic tīrvērti, īpašības, piemēram, to likviditātes līmenis un pozīcijas lielums vai tās koncentrācija. Centrālajiem darījumu partneriem būtu piesardzīgi jāizvērtē, cik ilgs laiks, sākot no pēdējās maržu iekasēšanas, ir vajadzīgs, lai pilnībā slēgtu saistību nepildītāja pozīciju, pozīcijas lielums un tās koncentrācija.

(26)

Lai novērstu finanšu nestabilitātes palielināšanos, centrālajiem darījumu partneriem vajadzētu, cik vien tas ir praktiski iespējams, pieņemt tālredzīgas maržas aprēķināšanas metodoloģijas, kas ierobežo prociklisku izmaiņu iespējamību maržas prasībās, vienlaikus nemazinot centrālā darījumu partnera izturētspēju.

(27)

Augstāks uzticamības intervāls attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem principā ir pamatots, jo šo produktu cenu informācija ir mazāk uzticama un par tiem ir pieejams mazāk vēsturisko datu riska pakļautības aplēsēm. Centrālie darījumu partneri varētu veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kurus neskar minētā parādība un kuriem ir tādas pašas riska iezīmes kā biržas sarakstā iekļautiem atvasinātajiem instrumentiem, un tiem būtu jāspēj veikt šo produktu tīrvērti konsekventā veidā neatkarīgi no darījuma vai līguma noslēgšanas metodes.

(28)

Atbilstīga definīcija ārkārtējiem, taču iespējamiem tirgus apstākļiem ir būtiska sastāvdaļa centrālā darījumu partnera riska pārvaldībā. Lai centrālā darījumu partnera riska pārvaldības sistēma būtu vienmēr aktuāla, ārkārtējus, taču iespējamus tirgus apstākļus nevajadzētu uzskatīt par statisku jēdzienu, bet drīzāk par apstākļiem, kas laika gaitā mainās un atšķiras dažādos tirgos. Viens un tas pats scenārijs, kas ir ārkārtējs, taču iespējams vienam centrālajam darījumu partnerim, var būt bez lielas nozīmes citam centrālajam darījumu partnerim. Centrālajam darījumu partnerim būtu jāizveido stabils iekšējās politikas regulējums tādu tirgu noteikšanai, kuros tam ir riska darījumi, un jāizmanto kopējs minimālo standartu kopums ārkārtēju, taču iespējamu tirgus apstākļu definēšanai katrā identificētajā tirgū. Tam būtu objektīvi jāapsver iespēja, ka saspringta situācija var rasties vienlaicīgi vairākos tirgos.

(29)

Lai nodrošinātu, ka tiek veikti pienācīgi un stabili pārvaldības pasākumi, centrālā darījumu partnera izmantotā sistēma ārkārtēju, taču iespējamu tirgus apstākļu identificēšanai būtu jāapspriež riska komitejā un tai būtu jāsaņem valdes apstiprinājums. Tā būtu jāpārskata vismaz reizi gadā, riska komitejai apspriežot rezultātus un tad darot tos zināmus valdei. Pārskatīšanai būtu jānodrošina, ka izmaiņas centrālā darījumu partnera riska darījumu apmērā un koncentrācijā, kā arī notikumi tirgū, kurā tas darbojas, tiek atspoguļoti ārkārtēju, taču iespējamu tirgus apstākļu definīcijā. Šī pārskatīšana tomēr nedrīkstētu aizstāt centrālā darījumu partnera pastāvīgu vērtējuma veikšanu par tā saistību neizpildes fonda atbilstību, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus.

(30)

Lai nodrošinātu sava likviditātes riska efektīvu pārvaldību, centrālajiem darījumu partneriem būtu jāpiemēro prasība izveidot likviditātes riska pārvaldības sistēmu. Šai sistēmai būtu jābūt atkarīgai no tā saistību veida un jāattiecas uz instrumentiem, kas centrālajam darījumu partnerim ir pieejami, lai novērtētu likviditātes risku, ar ko tas saskaras, noteiktu iespējamās likviditātes problēmas un nodrošinātu likvīdo resursu pietiekamību.

(31)

Novērtējot likvīdo resursu pietiekamību, centrālajam darījumu partnerim būtu jāpiemēro prasība ņemt vērā tā turēto resursu apjomu un likviditāti, kā arī šo aktīvu iespējamo koncentrācijas risku. Ir svarīgi, lai centrālie darījumu partneri būtu spējīgi identificēt visu galveno veidu likviditātes koncentrāciju savos resursos un rezultātā centrālā darījumu partnera likviditātes resursi vajadzības gadījumā būtu pieejami nekavējoties. Centrālajiem darījumu partneriem būtu jāņem vērā arī papildu riski, kas rodas saistībā ar daudzpusējām attiecībām, savstarpējām atkarībām un koncentrācijām.

(32)

Tā kā likviditātes resursiem ir jābūt viegli pieejamiem, lai segtu tās pašas dienas darījumus vai pat diennakts darījumus, centrālais darījumu partneris var izmantot naudu kredītspējīgās komercbankās, piešķirtās kredītlīnijas, repo, ļoti viegli pārdodamu nodrošinājumu un ieguldījumus, kas ir viegli pieejami un pārvēršami naudā saskaņā ar iepriekš nolīgtiem un ļoti uzticamiem finansēšanas noteikumiem pat saspringtu tirgus apstākļu gadījumā. Par daļu no likvīdiem finanšu resursiem saskaņā ar iepriekšēju vienošanos šāda nauda un nodrošinājums būtu jāuzskata tikai noteiktos apstākļos.

(33)

Lai nodrošinātu centrālajam darījumu partnerim vajadzīgo stimulu noteikt piesardzīgas prasības un uzturēt šo summu pienācīgā līmenī, vienlaikus izvairoties no regulējuma arbitrāžas, ir svarīgi ieviest vienotu metodoloģiju, kā aprēķināt un uzturēt konkrētu īpašu pašu resursu summu, kura centrālajam darījumu partnerim būtu jāsaglabā izmantošanai saistību neizpildes gadījumā. Ir svarīgi, lai tie resursi, kas paredzēti saistību neizpildes rezultātā radušos zaudējumu segšanai, tiktu uzturēti papildus prasītajam minimālajam kapitālam un tiem būtu skaidri atšķirīga funkcija no minimālā kapitāla, kas paredzēts citu risku segšanai, kuriem centrālais darījumu partneris varētu tikt pakļauts.

(34)

Ir svarīgi, lai centrālie darījumu partneri piemērotu vienotu metodoloģiju pašu resursu aprēķināšanai, kuri paredzēti izmantošanai saistību neizpildes gadījumā, – tādējādi centrālajiem darījumu partneriem tiktu nodrošināti līdzvērtīgi darbības nosacījumi. Ja metodoloģija nebūtu pietiekami skaidri noteikta, ļaujot centrālajiem darījumu partneriem rīkoties pēc saviem ieskatiem, tad rezultāti starp centrālajiem darījumu partneriem stipri atšķirtos, tādējādi veicinot regulatīvās arbitrāžas rašanos. Tāpēc ir svarīgi, lai metodoloģija neparedzētu centrālajiem darījumu partneriem rīcības brīvību. Šim nolūkam būtu lietderīgi piemērot vienkāršu procentu likmi, kas balstīta uz skaidri identificējamu lielumu, un skaidru metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka centrālie darījumu partneri saskaņotā veidā aprēķina saistību neizpildes gadījumā izmantojamo pašu resursu lielumu.

(35)

Būtu jāparedz minimālo kritēriju kopums, lai nodrošinātu, ka pieņemams nodrošinājums ir ar augstu likviditāti un var tikt pārvērsts skaidrā naudā ātri un ar minimālu ietekmi uz cenu. Šiem kritērijiem vajadzētu attiekties uz nodrošinājuma emitentu, nodrošinājuma tirgus likviditāti un to, vai tā vērtība korelē ar tā dalībnieka kredītspēju, kurš sniedz nodrošinājumu, lai nosegtu iespējamo korelācijas risku. Centrālajam darījumu partnerim vajadzētu būt iespējai nepieciešamības gadījumā piemērot papildu kritērijus, lai sasniegtu vēlamo stabilitāti.

(36)

Centrālajiem darījumu partneriem būtu jāpieņem vienīgi ļoti likvīds nodrošinājums, ar kuru saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks. Lai nodrošinātu, ka centrālā darījumu partnera turētais nodrošinājums saglabā augstu likviditāti jebkuros apstākļos, centrālajiem darījumu partneriem ir jāizveido pārredzama un paredzama politika un procedūras, lai vērtētu un pastāvīgi uzraudzītu to aktīvu likviditāti, kuri tiek pieņemti kā nodrošinājums, un piemērotu atbilstīgas vērtēšanas metodoloģijas. Tādēļ centrālajiem darījumu partneriem vajadzētu piemērot arī koncentrācijas ierobežojumus, kuru mērķis ir uzturēt pietiekamu nodrošinājuma dažādību, lai nodrošinātu, ka to iespējams īsā laikā pienācīgi likvidēt, nekādiem būtiskiem tirgus riskiem neietekmējot tā vērtību. Nosakot savu politiku par atbilstīgu nodrošinājumu un koncentrācijas ierobežojumiem, tiem būtu jāņem vērā šāda nodrošinājuma globālā pieejamība, ņemot vērā savas politikas iespējamo makroekonomisko ietekmi.

(37)

Lai izvairītos no korelācijas riska, tīrvērtes dalībniekiem principā nevajadzētu atļaut izmantot kā nodrošinājumu pašiem savus vērtspapīrus vai vērtspapīrus, ko emitējusi kāda struktūra tās pašas grupas ietvaros. Tomēr centrālajam darījumu partnerim vajadzētu būt iespējai atļaut tīrvērtes dalībniekiem kā nodrošinājumu sniegt segtās obligācijas, kuras neskartu emitenta maksātnespēja. Pamatā esošajam nodrošinājumam tomēr vajadzētu būt pienācīgi nošķirtam no emitenta un atbilst minimālajiem kritērijiem, kuri izvirzīti pieņemamam nodrošinājumam. Tīrvērtes dalībniekam nevajadzētu emitēt finanšu instrumentus ar primāro mērķi, ka cits tīrvērtes dalībnieks tos izmantos kā nodrošinājumu.

(38)

Lai garantētu centrālo darījumu partneru drošumu, centrālajam darījumu partnerim komercbankas garantija būtu jāatzīst kā nodrošinājums tikai pēc garantijas emitenta un garantijas tiesiskā, līgumiskā un darbības pamata rūpīgas izvērtēšanas. Būtu jāizvairās no centrālo darījumu partneru nenodrošinātiem riska darījumiem ar komercbankām. Tādēļ komercbanku garantijas drīkst pieņemt tikai tad, ja tas notiek saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Šie nosacījumi lielākoties ir spēkā tādos tirgos, kam raksturīga augsta komercbanku koncentrācija, kuras ir gatavas sniegt kredītu nefinanšu tīrvērtes dalībniekiem. Tāpēc šādos gadījumos būtu jāpieļauj augstāks koncentrācijas ierobežojums.

(39)

Lai ierobežotu savu tirgus risku, centrālajam darījumu partnerim būtu jāpiemēro prasība novērtēt savu nodrošinājumu vismaz reizi dienā. Tam būtu jāpiemēro pārdomāti atskaitījumi, kas atspoguļo nodrošinājuma vērtības potenciālo pieaugumu laikposmā no pēdējās pārvērtēšanas līdz tam brīdim, kad nodrošinājumu var pamatoti uzskatīt par likvidētu saspringtos tirgus apstākļos. Nosakot nodrošinājuma līmeni, būtu jāņem vērā arī iespējamā pakļautība korelācijas riskam.

(40)

Atskaitījumu izmantošanai būtu jādod centrālajam darījumu partnerim iespēja izvairīties no lielām un neparedzētām korekcijām prasītā nodrošinājuma summā, tādējādi pēc iespējas izvairoties no procikliskas ietekmes.

(41)

Lai izvairītos no iespējamas nelabvēlīgas ietekmes uz cenu gadījumā, ja nodrošinājums tiek īsā laikā likvidēts, centrālajam darījumu partnerim nevajadzētu koncentrēt nodrošinājumu uz ierobežotu skaitu emitentu vai ierobežotu skaitu aktīvu. Šā iemesla dēļ koncentrētas nodrošinājuma pozīcijas nevajadzētu uzskatīt par ļoti likvīdām.

(42)

Likviditātes risks, kredītrisks un tirgus risks būtu jāizsver finanšu instrumentu portfeļa līmenī, kā arī atsevišķa finanšu instrumenta līmenī. Koncentrēts finanšu instrumentu portfelis var būtiskā mērā negatīvi ietekmēt nodrošinājuma vai finanšu instrumentu likviditāti, kuros centrālais darījumu partneris var ieguldīt savus finanšu resursus, jo pārdot lielas pozīcijas saspringtos tirgus apstākļos nav iespējams, nepazeminot tirgus cenu. Tā paša iemesla dēļ nodrošinājums, ko uztur centrālais darījumu partneris, būtu pastāvīgi jāuzrauga un jāvērtē, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir likvīds.

(43)

Enerģijas atvasināto instrumentu tirgi ir īpaši spēcīgi savstarpēji saistīti ar tūlītējo preču darījuma līgumu tirgiem, un šajos atvasināto instrumentu tirgos lielu proporcionālo daļu veido nefinanšu tīrvērtes dalībnieki. Šajos tirgos būtisks skaits tirgus dalībnieku ir arī attiecīgās preces ražotāji. Pieeja pietiekamam nodrošinājumam, kas pilnībā segtu komercbanku garantijas, šiem nefinanšu tīrvērtes dalībniekiem varētu likt atbrīvoties no būtiskas savu esošo pozīciju daļas vai varētu kavēt tos turpināt veikt savu pozīciju tīrvērti kā centrālā darījumu partnera tiešiem tīrvērtes dalībniekiem. Šis process varētu radīt tirgus traucējumus enerģijas tirgos likviditātes un tirgus dalībnieku dažādības ziņā. Tāpēc tā piemērošanu vajadzētu atlikt saskaņā ar pārdomāti izstrādātu grafiku.

(44)

Lai nodrošinātu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktā regulējuma konsekventu piemērošanu, visām nozarēm piemērojamo noteikumu galīgajā formā būtu jāparedz līdzīgas prasības. Enerģētikas uzņēmumi patlaban darbojas saskaņā ar labi iedibinātu sistēmu, un tiem būs nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajām prasībām, kas noteiktas, lai novērstu kaitīgu ietekmi uz reālo ekonomiku. Tādēļ šādu veidu tirgiem ir vēlams noteikt tādu piemērošanas datumu, kas ļautu veikt adekvātu pāreju no esošās tirgus prakses, pārmērīgi neietekmējot tirgus struktūru un likviditāti.

(45)

Centrālā darījumu partnera ieguldījumu politikā visaugstākā prioritāte būtu jāpiešķir kapitāla saglabāšanas principiem un likviditātes maksimizācijai. Ieguldījumu politikai būtu arī jānodrošina, ka nerodas interešu konflikti ar centrālā darījumu partnera komerciālajām interesēm.

(46)

Lai nodrošinātu konsekvenci starptautiskā mērogā, nosakot kritērijus, kādiem būtu jāatbilst finanšu instrumentiem, lai tos uzskatītu par centrālajam darījumu partnerim attaisnojamiem ieguldījumiem, būtu jāņem vērā 16. princips CPSS-IOSCO principos. Konkrēti, būtu jānosaka prasība, ka centrālajam darījumu partnerim jāpiemēro ierobežojoši standarti attiecībā uz finanšu instrumenta emitentu, iespēju nodot finanšu instrumentu un kredītrisku, tirgus risku, svārstīgumu un ārvalstu valūtas maiņas kursa risku, kas apdraud finanšu instrumentu. Centrālajam darījumu partnerim būtu jānodrošina, ka tas negatīvi neietekmē pasākumus, kas veikti, lai ierobežotu tā ieguldījumus apdraudošos riskus, pārmērīgi pakļaujot sevi riskam saistībā ar jebkādu atsevišķu finanšu instrumentu, finanšu instrumentu veidu, atsevišķu emitentu, emitentu veidu vai atsevišķu turētājbanku.

(47)

Izmantojot atvasinātos instrumentus, centrālais darījumu partneris pakļauj sevi papildu kredītriskam un tirgus riskam, un tāpēc ir nepieciešams noteikt ierobežojošu nosacījumu kopumu, ar kādiem centrālais darījumu partneris drīkst ieguldīt savus finanšu resursus atvasinātajos instrumentos. Ņemot vērā to, ka centrālā darījumu partnera mērķim vajadzētu būt neitrālai pozīcijai attiecībā uz tirgus risku, vienīgie riski, pret kuriem centrālajam darījumu partnerim būtu jānodrošinās, ir tie, kuri attiecas uz centrāla darījumu partnera pieņemto nodrošinājumu, vai riski, kas rodas tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes gadījumā. Riskus attiecībā uz nodrošinājumu, ko pieņem centrālais darījumu partneris, var pietiekamā mērā pārvaldīt ar atskaitījumu palīdzību, un tādēļ centrālajam darījumu partnerim nav nepieciešams izmantot atvasinātos instrumentus. Atvasinātie instrumenti centrālajam darījumu partnerim būtu jāizmanto vienīgi likviditātes riska pārvaldīšanai, kurš saistīts ar riska darījumiem dažādās valūtās, un saistības nepildījuša tīrvērtes dalībnieka finanšu instrumentu portfeļa nodrošināšanas nolūkā, un tikai tad, ja centrālā darījumu partnera saistību neizpildes pārvaldības procedūras paredz šādu izmantojumu.

(48)

Lai garantētu centrālo darījumu partneru drošumu, tiem vajadzētu atļaut uzturēt naudas līdzekļus nenodrošinātos noguldījumos tikai minimālos apmēros. Nodrošinot savus naudas līdzekļus, centrālajiem darījumu partneriem vajadzētu pastāvīgi nodrošināt, ka tie vienmēr ir pietiekami aizsargāti pret likviditātes risku.

(49)

Ir nepieciešams noteikt stingras prasības attiecībā uz stresa testiem un atpakaļejošām pārbaudēm, lai nodrošinātu to, ka centrālo darījumu partneru modeļi, to metodoloģija un likviditātes riska pārvaldības sistēma darbojas pienācīgi, ņemot vērā visus riskus, kādiem centrālais darījumu partneris ir pakļauts, tā, lai centrālā darījumu partnera rīcībā vienmēr būtu pietiekami resursi šo risku segšanai.

(50)

Lai nodrošinātu centrālajiem darījumu partneriem noteikto prasību konsekventu piemērošanu, ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz veicamo pārbaužu veidiem, tostarp gan attiecībā uz stresa testiem, gan atpakaļejošām pārbaudēm. Lai gādātu par plašu nodrošinājuma un atvasināto instrumentu līgumu klāstu, kuriem tīrvērte var tikt veikta nākotnē, ņemtu vērā atšķirības centrālā darījumu partnera uzņēmējdarbības un riska pārvaldības pieejās, darītu iespējamu rīkoties atbilstoši turpmākajai attīstībai un jauniem riskiem un pieļautu pietiekamu elastīgumu, ir nepieciešama uz kritērijiem balstīta pieeja.

(51)

Apstiprinot centrālo darījumu partneru modeļus, to metodoloģiju un likviditātes riska pārvaldības sistēmu, ir svarīgi iesaistīt piemērotu neatkarīgu personu, lai būtu iespējams noteikt un veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus pirms īstenošanas un izvairīties no interešu konfliktiem. Neatkarīgajai personai vajadzētu būt pietiekamā mērā nesaistītai ar centrālā darījumu partnera darbībām, izstrādājot, īstenojot un vēlāk piemērojot pārskatāmo modeli vai politiku, un tai nedrīkstētu būt būtisks interešu konflikts. Šādiem nosacījumiem varētu atbilst vai nu iekšējā struktūra, kam ir atsevišķa ziņojumu sniegšanas kārtība, vai arī ārēja struktūra.

(52)

Dažādie centrālā darījumu partnera finanšu resursu aspekti, jo īpaši maržas segums, fonds saistību neizpildes gadījumiem un citi finanšu resursi, ir paredzēti dažādiem scenārijiem un mērķiem. Tāpēc ir nepieciešams noteikt īpašas prasības, lai ņemtu vērā šos mērķus un nodrošinātu konsekventu piemērošanu no visu centrālo darījumu partneru puses. Novērtējot nepieciešamo segumu, centrālajam darījumu partnerim nevajadzētu savstarpēji kompensēt jebkādus riska darījumus starp saistības neizpildījušiem tīrvērtes dalībniekiem, lai izvairītos no iespējamās šo riska darījumu ietekmes samazināšanas.

(53)

Dažādu veidu finanšu instrumentus, kuriem centrālais darījumu partneris var veikt tīrvērti, apdraud dažādi specifiski riski. Tāpēc centrālajam darījumu partnerim savos modeļos, metodoloģijā un likviditātes riska pārvaldības sistēmā vajadzētu piemērot prasību ņemt vērā visus riskus, kas saistīti ar tirgiem, kuriem tas nodrošina tīrvērtes pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka tas ir pienācīgi novērtējis iespējamos nākotnes riska darījumus. Lai pienācīgi ņemtu vērā šos riskus, stresa testēšanas prasībās būtu jāiekļauj finanšu instrumentiem specifiski riski, kas saistīti ar dažādu veidu finanšu instrumentiem.

(54)

Lai centrālais darījumu partneris varētu nodrošināt, ka tā modelī sākotnējās maržas aprēķināšanai pienācīgi ņemti vērā tā iespējamie riska darījumi, papildus ikdienas atpakaļejošām maržas seguma pārbaudēm, kurās pārbauda pieprasītās maržas pietiekamību, tam vajadzētu veikt atpakaļejošas pārbaudes arī attiecībā uz modeļa parametriem un pieņēmumiem. Tas ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu, ka ar centrālo darījumu partneru modeļiem iespējams precīzi aprēķināt sākotnējo maržu.

(55)

Stingras prasības attiecībā uz maržas prasību jutīguma analīzi var iegūt lielāku nozīmi, ja tirgi ir nelikvīdi vai svārstīgi, un tās vajadzētu izmantot, lai noteiktu būtisku modeļa parametru izmaiņu ietekmi. Jutīguma analīze ir efektīvs līdzeklis, lai atklātu slēptas nepilnības, ko nav iespējams atklāt atpakaļejošās pārbaudēs.

(56)

Ja stresa testi un atpakaļejošās pārbaudes netiek veiktas regulāri, tā rezultātā centrālā darījumu partnera finanšu un likvīdie resursi var būt nepietiekami, lai segtu faktiskos riskus, kādiem tas ir pakļauts. Turklāt, ja tiks veiktas atbilstīgas pārbaudes, centrālā darījumu partnera modeļi, to metodoloģija un likviditātes riska pārvaldības sistēma spēs ātri piemēroties mainīgajiem tirgus apstākļiem un jauniem riskiem. Tāpēc centrālajiem darījumu partneriem būtu nekavējoties jāizmanto pārbaužu rezultāti savu modeļu, metodoloģiju un likviditātes riska pārvaldības sistēmas pārskatīšanā.

(57)

Ekstremālu tirgus apstākļu modelēšana var palīdzēt centrālajam darījumu partnerim noteikt savu esošo modeļu, likviditātes riska pārvaldības sistēmas un finanšu un likvīdo resursu robežas. Tomēr, modelējot dažādus tirgus un produktus, centrālajam darījumu partnerim ir jāspriež pašam. Reversie stresa testi būtu jāuzskata par lietderīgu pārvaldības rīku, lai gan ne par galveno, lai noteiktu atbilstīgu finanšu resursu līmeni.

(58)

Ir būtiski iesaistīt tīrvērtes dalībniekus, klientus un citas būtiskas ieinteresētās personas centrālā darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru testēšanā, izmantojot situāciju simulācijas, lai nodrošinātu, ka tām ir izpratne un operatīvas iespējas veiksmīgi piedalīties saistību neizpildes situācijas pārvaldībā. Situāciju simulācijām vajadzētu imitēt saistību neizpildes scenāriju, lai nodemonstrētu tīrvērtes dalībnieku, klientu un citu attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus un pienākumus. Turklāt ir svarīgi, lai centrālajam darījumu partnerim būtu atbilstoši mehānismi, ar kuru palīdzību tas varētu pārliecināties, vai ir vajadzīgi korektīvi pasākumi, un atklāt jebkādas neskaidrības noteikumos un procedūrās vai rīcības brīvību, ko tās pieļauj. Centrālā darījumu partnera saistību neizpildes pārvaldības procedūru testēšana ir īpaši svarīga tad, ja tā ir balstīta uz saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku vai trešo personu palīdzību slēgšanas (close-out) procesā un ja saistību neizpildes gadījumā piemērojamās procedūras vēl nekad nav tikušas pārbaudītas faktiskā saistību neizpildes gadījumā.

(59)

Šī regula balstās uz regulatīvu tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(60)

Pirms iesniegt tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, EVTI attiecīgos gadījumos apspriedās ar Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem. Saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (4), EVTI rīkoja atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, analizēja iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza sniegt atzinumu Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu,