30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/1

(1)

Atjauninātas klasifikācijas sistēmas ieviešana ir ļoti svarīga Komisijas pastāvīgajos centienos nodrošināt Eiropas statistikas atbilstību, ņemot vērā jaunākās norises un pārmaiņas izglītības jomā.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir pārskatījusi līdz šim izmantoto Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (ISCED) redakciju (ISCED 1997), lai nodrošinātu tās atbilstību izglītības un apmācības politikas un struktūru attīstībai.

(3)

Lai izglītības statistika būtu starptautiski salīdzināma, dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm jāizmanto tādas izglītības klasifikācijas, kas atbilst pārskatītajai Starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai ISCED 2011 (ISCED 2011), kuru UNESCO locekles pieņēma 36. ģenerālkonferencē 2011. gada novembrī.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1051/2011 (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/3

(1)

Komisijas 2004. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 2092/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (4) (“Nolīgums”), ko Kopienas vārdā pieņēma ar Kopienas Padomes un Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom (5), paredz ik gadus 1 200 tonnu atkaulotu žāvētu liellopu gaļu beznodokļu importu, uz kuru attiecas KN kods ex 0210 20 90.

(3)

Tādēļ katram gadam būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi attiecīgajai beznodokļu importa tarifu kvotai.

(4)

Lai būtu tiesības saņemt priekšrocības no minētās tarifu kvotas, šo attiecīgo produktu izcelsmes valstij jābūt Šveicei atbilstoši Nolīguma 4. pantā minētajiem noteikumiem. Ir jāsniedz atbilstošo produktu precīza definīcija. Kontroles nolūkā par precēm, kam piemērota šī importa kvota, jāuzrāda izziņa par īstumu, kas sertificē, ka gaļa precīzi atbilst definīcijai par piemērotību. Ir jāsagatavo šādu izziņu paraugs, un jānosaka sīki izstrādāti noteikumi to izmantošanai.

(5)

Importa kārtības regulēšanai ir paredzētas importa atļaujas. Tādēļ jāparedz noteikumi, atbilstoši kuriem tiek iesniegti pieteikumi un sniegta informācija par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā atkāpjoties no Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 376/2008 ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6), kā arī no Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (7).

(6)

Lai nodrošinātu pareizu attiecīgo produktu importa pārvaldību, ir jāparedz, ka, izsniedzot importa atļaujas, īpaši tiek pārbaudīti ieraksti izziņās par īstumu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

jābūt atzītām no Šveices;

b)

jāuzņemas pārbaudīt izziņu par īstumu ierakstus;

c)

jāuzņemas vismaz reizi nedēļā nosūtīt Komisijai visu informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierakstus izziņās par īstumu, jo īpaši izziņas numuru, eksportētāju, saņēmēju, galamērķa valsti, produktu, tīro svaru un parakstīšanas datumu.

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 28. februārī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas importa atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas importa atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts importa atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/10

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/12

(1)

Atbilstoši Direktīvai 95/46/EK dalībvalstīm jāparedz, ka personas datus var nodot trešai valstij tikai tad, ja attiecīgā trešā valsts nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni un ja pirms nosūtīšanas ievēroti dalībvalstu tiesību akti, ar kuriem īsteno citus minētās direktīvas noteikumus.

(2)

Komisija var atzīt, ka trešā valsts nodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni. Tādā gadījumā personas datus no dalībvalstīm var nosūtīt bez papildu garantijām.

(3)

Atbilstoši Direktīvai 95/46/EK datu aizsardzības līmenis būtu jānovērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kādos tiek veikta viena datu nosūtīšanas darbība vai vairākas datu nosūtīšanas darbības, un īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem elementiem, kas ir būtiski nosūtīšanai.

(4)

Ņemot vērā trešo valstu dažādās pieejas datu aizsardzībai, būtu jāveic atbilstības novērtējums un ikviens lēmums, kurš pamatojas uz Direktīvu 95/46/EK, būtu jāpieņem un jāizpilda tādā veidā, lai tas neradītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju attiecībā uz tām trešām valstīm vai to trešo valstu starpā, kurās dominē līdzīgi apstākļi, kā arī neradītu slēptus tirdzniecības šķēršļus, ņemot vērā Savienības pašreizējās starptautiskās saistības.

(5)

Jaunzēlande ir bijusī Lielbritānijas kolonija. Tā ieguva neatkarību 1907. gadā, bet konstitucionālās saites ar Lielbritāniju oficiāli sarāva 1947. gadā. Jaunzēlande ir unitāra valsts, un tai nav rakstveida konstitūcijas, kas būtu konstitucionāls dokuments klasiskajā nozīmē. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāri demokrātisku pārvaldes sistēmu saskaņā ar Vestminsteres modeli, un valsts vadītāja ir Jaunzēlandes karaliene.

(6)

Jaunzēlande darbojas saskaņā ar parlamentārās suverenitātes principu. Tomēr ir vairāki likumi, kas ir konstitucionāli īpaši nozīmīgi un uzskatāmi par “augstākajiem likumiem”. Proti, tie veido konstitucionālu pamatu vai vidi, ko valdība ņem vērā, pieņemot tiesību aktus. Turklāt šo likumu grozīšanas vai atcelšanas gadījumā nepieciešama politiska vienošanās. Vairāki šādi likumi, piemēram, 1990. gada 28. augusta Tiesību likums (Bill of Rights Act, 1990. gada likums Nr. 109), 1993. gada 10. augusta Cilvēktiesību likums (Human Rights Act, 1993. gada likums Nr. 82) un 1993. gada 17. maija Privātās dzīves aizsardzības likums (Privacy Act, 1993. gada likums Nr. 28), attiecas uz datu aizsardzību. Par šo likumu konstitucionālo nozīmi liecina tas, ka tie ir jāņem vērā, sagatavojot vai ierosinot jaunus tiesību aktus.

(7)

Tiesību standartus attiecībā uz personas datu aizsardzību Jaunzēlandē nosaka galvenokārt Privātās dzīves aizsardzības likums, kas grozīts ar 2010. gada 7. septembra Privātās dzīves aizsardzības (pārrobežu informācija) grozošo likumu (Privacy (Cross-border Information) Ammendement Act, 2010. gada likums Nr. 113). Tas ir senāks nekā Direktīva 95/46/EK un attiecas ne tikai uz automātiski apstrādātiem datiem vai strukturētiem datiem kartotēkās, bet arī uz visu personas informāciju neatkarīgi no formas vai veida. Tas aptver visu publisko un privāto sektoru ar dažiem konkrētiem izņēmumiem, kuri ir vispārējās interesēs, kā tas ir ierasts demokrātiskā sabiedrībā.

(8)

Jaunzēlandē ir vairāki tiesiskie regulējumi, kas nosaka privātās dzīves aizsardzības jautājumus politikas, noteikumu un sūdzību izskatīšanas ziņā. Daži no tiem ir noteikti likumos, savukārt citi ir pašregulējoši nozaru mehānismi, piemēram, plašsaziņas līdzekļu regulējums, tiešais mārketings, nevēlami elektroniski paziņojumi, tirgus izpēte, veselība un darbnespēja, banku un apdrošināšanas nozare un noguldījumi.

(9)

Papildus Jaunzēlandes parlamenta pieņemtajiem tiesību aktiem ir arī ievērojams precedenta tiesību aktu kopums (common law), kurš ir atvasināts no Anglijas precedenta tiesībām un kurā ir ietverti precedenta tiesību principi un noteikumi, kas attiecas uz datu aizsardzību. Starp precedenta tiesību pamatprincipiem ir arī tāds, kas nosaka – personas cieņa ir tiesību aktu prioritāte. Šis precedenta tiesību princips ir būtisks elements tiesas nolēmumu pieņemšanā Jaunzēlandē kopumā. Jaunzēlandes judikatūrā, kas balstās uz precedenta tiesībām, ir arī daudzi citi privātuma aspekti, tostarp privātās dzīves neaizskaramība, konfidenciālu datu neizpaušana un pastarpināta aizsardzība attiecībā uz neslavas celšanu, traucēšanu, uzmākšanos, ļaunprātīgu maldināšanu, nolaidību u. c.

(10)

Jaunzēlandē piemērojamie datu aizsardzības tiesiskie standarti ietver visus pamatprincipus, kas ir vajadzīgi, lai pienācīgā līmenī aizsargātu fiziskās personas, un paredz arī izņēmumus un ierobežojumus svarīgu sabiedrības interešu aizsardzībai. Šie datu aizsardzības tiesiskie principi un izņēmumi atbilst Direktīvas 95/46/EK principiem.

(11)

Datu aizsardzības tiesisko standartu piemērošanu garantē administratīvās un tiesiskās aizsardzības līdzekļi un neatkarīga uzraudzība, ko veic privātās dzīves aizsardzības komisārs, kuram ir piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā noteiktās pilnvaras un kurš rīkojas neatkarīgi. Turklāt jebkura ieinteresēta persona ir tiesīga kā tiesiskās aizsardzības līdzekli pieprasīt kompensāciju par kaitējumu gadījumos, kad kaitējums ir radies personas datu nelikumīgas apstrādes rezultātā.

(12)

Tādēļ būtu jāuzskata, ka Jaunzēlande nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzības līmeni, kā minēts Direktīvā 95/46/EK.

(13)

Šim atzinumam būtu jāattiecas uz aizsardzības atbilstību, ko Jaunzēlande nodrošina, lai izpildītu Direktīvas 95/46/EK 25. panta 1. punkta prasības. Tam nebūtu jāskar citi nosacījumi vai ierobežojumi, kas saistīti ar citu šīs direktīvas noteikumu īstenošanu attiecībā uz personas datu apstrādi dalībvalstīs.

(14)

Pārredzamības labad un lai nodrošinātu dalībvalstu kompetento iestāžu spēju nodrošināt indivīdu aizsardzību attiecībā uz viņu personas datu apstrādi, ir nepieciešams noteikt izņēmuma apstākļus, kuros konkrētu datu plūsmu apturēšana var būt attaisnojama neatkarīgi no tā, ka konstatēta atbilstīga aizsardzība.

(15)

Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas ir izveidota ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par personas datu aizsardzības līmeni Jaunzēlandē (2), kurš ir ņemts vērā, sagatavojot šo īstenošanas lēmumu.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. panta 1. punktu,

a)

Jaunzēlandes kompetentā iestāde ir noteikusi, ka saņēmējs neievēro piemērojamos aizsardzības standartus; vai

b)

pastāv reāla iespēja, ka aizsardzības standarti tiek pārkāpti, ir nopietns pamats uzskatīt, ka kompetentā Jaunzēlandes iestāde laikus neveic vai neveiks atbilstīgus pasākumus, lai nokārtotu attiecīgo lietu, turpmāka pārraide varētu nodarīt nopietnu kaitējumu personām, kuru dati tiek pārraidīti, un dalībvalstu kompetentās iestādes šajos apstākļos ir pielikušas visas pūles, lai informētu par datu apstrādi atbildīgo pusi Jaunzēlandē un dotu tai iespēju attiecīgi reaģēt.