26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/1

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/5

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/7

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2010 (3) paredzētas veterinārās sertifikācijas prasības tādu konkrētu sūtījumu ievešanai Savienībā, kuros ir dzīvi dzīvnieki vai svaiga gaļa. Tajā arī izveidoti tādu trešo valstu, to teritoriju vai daļu saraksti, kuras atbilst konkrētiem kritērijiem un no kurām tādēļ drīkst ievest sūtījumus Savienībā.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 206/2010 svaigu atkaulotu un nogatavinātu liellopu gaļu atļauts importēt no visas Urugvajas teritorijas.

(3)

Urugvaja ir brīva no mutes un nagu sērgas, bet veic vakcināciju. Tādējādi vispārējais veselības stāvoklis attiecībā uz liellopiem šajā valstī atšķiras no stāvokļa Savienībā. Tāpēc Urugvajai atļauts eksportēt tikai svaigu atkaulotu un nogatavinātu liellopu gaļu. Importa prasībās paredzēts, ka liellopi, kas paredzēti kaušanai, lai eksportētu svaigu gaļu uz Savienību, tiek nosūtīti tieši no izcelsmes saimniecības uz kautuvi. Šā noteikuma dēļ daudzas mazas saimniecības nevar ražot Savienības tirgum, jo to dzīvniekus pirms kaušanas vienmēr ved caur savākšanas centriem vai dzīvnieku tirgiem.

(4)

Savienības 2012. gada marta revīzija apstiprināja, ka veterinārārsts, kas izsniedz sertifikātu, var izmantot Urugvajas identificēšanas un pārvietošanas reģistrācijas sistēmu, lai pārbaudītu dzīvnieku iepriekšējo atrašanās vietu. Tādējādi sistēma nodrošina, ka dzīvnieki ir turēti vienā saimniecībā 40 dienas pirms transportēšanas uz kautuvi. Turklāt Urugvaja var nodrošināt, ka Savienības dzīvnieku veselības importa prasības attiecībā uz liellopiem, kas paredzēti kaušanai, lai eksportētu svaigu atkaulotu un nogatavinātu liellopu gaļu uz Savienību, ir ievērotas, pateicoties sistēmai, kurā visi liellopi tiek identificēti atsevišķi, lai varētu izsekot to izcelsmei, pat ja šie dzīvnieki pirms kaušanas vesti caur savākšanas centriem un/vai tirgiem.

(5)

Urugvaja tādējādi sniedz pietiekamas garantijas, lai nodrošinātu, ka visu liellopu, kuru gaļa paredzēta eksportēšanai uz Savienību, veselības stāvoklis ir tāds pats, ja tie pirms kaušanas Urugvajā vesti caur savākšanas centru (tostarp tirgiem). Tāpēc būtu jāpielāgo attiecīgais ieraksts par šo valsti Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļas sarakstā.

(6)

Regulas (ES) Nr. 206/2010 I pielikuma 2. daļā iekļautā sertifikāta parauga “OVI-X” II.2. daļā divās atsaucēs uz zemsvītras piezīmēm ieviesusies kļūda. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza un jālabo Regula (ES) Nr. 206/2010.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

II.2.8. punktā frāzi:

aizstāj ar šādu:

b)

II.2.9. punktā ievadfrāzi:

“tie ir/tika(1) nosūtīti no savas(-ām) izcelsmes saimniecības(-ām), neizmantojot nevienu tirgu”

aizstāj ar šādu:

“tie ir/tika(2) nosūtīti no savas(-ām) izcelsmes saimniecības(-ām), neizmantojot nevienu tirgu”.

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/9

(1)

Ar Komisijas 2008. gada 28. februāra Regulu (EK) Nr. 180/2008 par Kopienas references laboratoriju zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu (3), Komisija no 2008. gada 1. jūlija uz pieciem gadiem par ES references laboratoriju zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri, izraudzīja Francijas ANSES ar tās laboratorijām dzīvnieku veselības un zirgu slimību jomā un noteica tās funkcijas, uzdevumus un procedūras sadarbībai ar laboratorijām, kuras ir atbildīgas par zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticēšanu dalībvalstīs.

(2)

Ar Komisijas 2008. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 737/2008, ar ko izrauga Kopienas references laboratorijas vēžveidīgo slimību, trakumsērgas un govju tuberkulozes jomā, nosaka papildu pienākumus un uzdevumus Kopienas references laboratorijām trakumsērgas un govju tuberkulozes jomā un groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (4), Komisija no 2008. gada 1. jūlija uz pieciem gadiem par ES references laboratoriju vēžveidīgo slimību jomā izraudzīja Apvienotās Karalistes Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (Cefas), Weymouth Laboratory.

(3)

Lai nodrošinātu augstu analīžu un diagnostikas rezultātu kvalitāti un saskaņotību Savienībā, ir svarīgi, ka izraudzītās ES references laboratorijas zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri, un vēžveidīgo slimību jomā turpina darbību arī nākamajā piecu gadu periodā.

(4)

Tādēļ būtu jāpagarina periods, uz kuru šīs laboratorijas tika izraudzītas par ES references laboratorijām.

(5)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Regulā (EK) Nr. 737/2008 norādītās laboratorijas, kuras līdz šim tika sauktas par “Kopienas references laboratorijām”, tagad būtu jāsauc par “Eiropas Savienības (ES) references laboratorijām”.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 180/2008 un (EK) Nr. 737/2008.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/11

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 689/2008 tiek īstenota Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana (“PIC procedūra”) attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, kas tika parakstīta 1998. gada 11. septembrī un ko Kopienas vārdā apstiprinājusi Padome ar Lēmumu 2003/106/EK (2).

(2)

Ir lietderīgi, ka tiek ņemta vērā reglamentējošā darbība attiecībā uz dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (5).

(3)

Būtu jāņem vērā arī lēmumi, kas pieņemti attiecībā uz dažām ķīmiskām vielām saskaņā ar Stokholmas Konvenciju par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (“Stokholmas konvencija”), kas parakstīta 2001. gada 22. maijā un Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (6), un turpmāki reglamentējoši pasākumi attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (7).

(4)

Vielas acetohlors, asulāms, hlorpikrīns un propargīts nav apstiprinātas kā darbīgās vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tāpēc minētās vielas ir aizliegts izmantot par pesticīdiem, un tās būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. Acetohlora, asulāma, hlorpikrīna un propargīta iekļaušana I pielikumā tika apturēta, jo atbilstīgi 13. pantam Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (8), tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (9) I pielikumā. Šā jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums acetohloru, asulāmu, hlorpikrīnu un propargītu kā darbīgās vielas neapstiprināt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un rezultātā acetohloru, asulāmu, hlorpikrīnu un propargītu joprojām ir aizliegts izmantot par pesticīdiem un vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc vielas acetohlors, asulāms, hlorpikrīns un propargīts būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(5)

Viela flufenoksurons nav apstiprināta kā darbīgā viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un flufenoksurons netika iekļauts kā darbīgā viela Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā pie 18. produktu veida tāpēc, ka flufenoksuronam kā pesticīdam ir stingri izmantošanas ierobežojumi, un tāpēc tas jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā, jo faktiski tā izmantošana jebkādā veidā ir aizliegta, neraugoties uz to, ka flufenoksurons ir iekļauts Direktīvas 98/8/EK I pielikumā pie 8. produktu veida, un tādējādi dalībvalstis var atļaut to izmantot koksnes konservantos, ievērojot īpašus nosacījumus. Flufenoksurona iekļaušana I pielikumā tika apturēta, jo atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šā jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums neapstiprināt flufenoksuronu kā darbīgo vielu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un tādējādi vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc flufenoksurons būtu jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(6)

Viela naleds nav iekļauta kā darbīgā viela Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā, un naleds nav iekļauts kā darbīgā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tāpēc naledu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, un tāpēc tas būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(7)

Vielas 2-naftiloksietiķskābe, difenilamīns un propanils nav apstiprinātas kā darbīgās vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un rezultātā 2-naftiloksietiķskābi, difenilamīnu un propanilu ir aizliegts izmantot par pesticīdiem, un tāpēc tie būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā. 2-naftiloksietiķskābes, difenilamīna un propanila iekļaušana I pielikuma 2. daļā tika apturēta, jo atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 33/2008 13. pantam tika iesniegts jauns pieteikums par iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šā jaunā pieteikuma rezultātā atkal tika pieņemts lēmums 2-naftiloksietiķskābi, difenilamīnu un propanilu kā darbīgo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un rezultātā 2-naftiloksietiķskābi, difenilamīnu un propanilu joprojām ir aizliegts izmantot par pesticīdiem un vairs nav iemesla apturēt iekļaušanu I pielikuma 2. daļā. Tāpēc 2-naftiloksietiķskābe, difenilamīns un propanils būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(8)

2011. gada jūnijā Roterdamas konvencijas pušu piektajā konferencē tika pieņemts lēmums minētās konvencijas III pielikumā iekļaut alahloru, aldikarbu un endosulfānu, kas nozīmē, ka alahloram, aldikarbam un endosulfānam tiek piemērota PIC procedūra atbilstīgi šai konvencijai, un tāpēc tie būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļas ķīmisko vielu saraksta un jāiekļauj minētās regulas I pielikuma 3. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(9)

Viela dihlorvoss nav iekļauta kā darbīgā viela Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā, un dihlorvoss nav iekļauts kā darbīgā viela Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, un tādējādi dihlorvosu ir aizliegts izmantot par pesticīdu. Tā kā dihlorvoss jau ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā, minētie ieraksti būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunākos tiesību aktus.

(10)

Vielas bifentrīns un metams ir apstiprinātas kā darbīgās vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un rezultātā bifentrīnu un metamu vairs nav aizliegts lietot par pesticīdiem. Tāpēc šīs darbīgās vielas bifentrīns un metams būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 1. daļas.

(11)

Viela ciānamīds būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 689/2008 I pielikuma 2. daļas, jo tika iesniegts pierādījums, ka aizliegums apakškategorijā “augu aizsardzības līdzekļu grupas pesticīds” nav stingrs ierobežojums vielas lietošanai par pesticīdu kategorijā “pesticīds”, tāpēc ka ciānamīdam ir nozīmīgs lietojums par biocīdu. Ciānamīds ir identificēts un paziņots novērtēšanai saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK. Tādējādi dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem turpināt atļaut biocīdos produktus, kas satur ciānamīdu, līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums saskaņā ar minēto direktīvu.

(12)

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 519/2012 (10), īsteno saskaņā ar Stokholmas konvenciju pieņemto lēmumu pievienot endosulfānu Stokholmas konvencijas A pielikuma 1. daļai, pievienojot šo ķīmisko vielu Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma A daļai. Tāpēc šī ķīmiskā viela būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 689/2008 V pielikuma 1. daļā.

(13)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 689/2008.

(14)

Nolūkā atvēlēt pietiekamu laiku nozarei vajadzīgo pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un dalībvalstīm – šīs regulas īstenošanai vajadzīgo pasākumu veikšanai, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,

1)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/17

(1)

Komisijas 2010. gada 3. decembra Regulas (ES) Nr. 1125/2010, ar ko nosaka labības intervences centrus un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 1173/2009 (2), pielikumā ir norādīti labības intervences centri.

(2)

Saskaņā ar 55. panta 1. punktu Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3), Vācija, Spānija un Slovākija ir paziņojušas Komisijai par grozīto sarakstu, kurā uzskaitīti to labības intervences centri, un sarakstu ar šo centru glabāšanas vietām (4), kuras ir apstiprinātas kā atbilstīgas Savienības regulējuma nosacījumu obligātajām prasībām.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1125/2010 un internetā jāpublicē saraksts ar šo centru glabāšanas vietām, iekļaujot visu informāciju, kura ir nepieciešama valsts intervencē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/19

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2012./2013. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012 (2).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 141. panta 2. punkts nosaka, ka papildu ievedmuitas nodokļus nepiemēro tad, ja imports nevarētu radīt traucējumus Kopienas tirgū, vai gadījumos, kad šo nodokļu piemērošanai varētu būt nesamērīga ietekme, ņemot vērā paredzēto mērķi.

(3)

Ilgāku laiku cukura cena Savienības tirgū ievērojami pārsniedza tā bāzes cenu, un, pamatojoties uz pašreizējām tirgus prognozēm, nav paredzams, ka cukura cena pasaules tirgū samazināsies līdz tādam līmenim, kā rezultātā, ņemot vērā pašreizējo importa tarifu, cukura imports radītu traucējumus ES cukura tirgū gadījumā, ja nav papildu ievedmuitas nodokļu. Šādos apstākļos, kad cukura cena pasaules tirgū ir salīdzinoši augsta, Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulas (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (3), 36. panta 1. punktā norādīto cukura produktu imports nevarētu radīt traucējumus Savienības tirgū, un tāpēc to importam papildu ievedmuitas nodokļi nav jāpiemēro. Ņemot vērā pasaules un Savienības cukura tirgus pamatmehānismus, turpmākos divus tirdzniecības gadus, t. i., līdz Savienības kvotu režīma beigām, šī situācija, visticamāk, ievērojami nemainīsies. Komisija pastāvīgi pārrauga cukura tirgu un nepieciešamības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus.

(4)

Ja vien nepiemēro papildu ievedmuitas nodokļus, nav nepieciešams noteikt reprezentatīvās cenas, kuras izmanto to aprēķināšanai.

(5)

Ir lietderīgi līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām pieļaut atkāpi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. panta piemērošanu.

(6)

Tādēļ jāatceļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 892/2012.

(7)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/21

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/23

(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 tika atvērtas vairākas tarifu kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas tika sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās īstenošanas regulas I pielikumu.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām kvotām pirmais apakšperiods sākas janvārī.

(3)

No paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kuri norādīti pieteikumos, kas atbilstīgi minētās īstenošanas regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2013. gada janvāra pirmajās 10 darbdienās par kvotām ar kārtas numuriem 09.4153 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, paredzot piešķīruma koeficientu, kas jāpiemēro no attiecīgajām kvotām pieprasītajam daudzumam.

(4)

Turklāt no minētajiem paziņojumiem izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 4. panta 1. punktam iesniegti 2013. gada janvāra pirmajās 10 darbdienās un attiecas uz kvotām ar numuriem 09.4127 – 09.4128 – 09.4148 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152, ir mazāki par pieejamo daudzumu.

(5)

Turklāt atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 5. panta pirmajai daļai būtu jānosaka nākamajā apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums kvotām, kuru kārtas numuri ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4148 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166.

(6)

Lai efektīvāk pārvaldītu importa licenču izdošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/27

(1)

Ikviena Savienības pilsoņa tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savas dzīvesvietas dalībvalstī ir atzītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. panta 1. punktā. Padomes Direktīvā 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (2), ir noteikta šo tiesību izmantošanas kārtība.

(2)

Komisijas 2006. gada 12. decembra un 2010. gada 27. oktobra ziņojumi par Direktīvas 93/109/EK piemērošanu attiecīgi 2004. gada vēlēšanām un 2009. gada vēlēšanām atklāja vajadzību grozīt konkrētus Direktīvas 93/109/EK noteikumus.

(3)

Direktīvā 93/109/EK ir paredzēts, ka ikviens Savienības pilsonis, kam ir atņemtas tiesības kandidēt saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts vai piederības dalībvalsts tiesību aktiem, nevar izmantot šīs tiesības dzīvesvietas dalībvalstī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tālab Direktīvā 93/109/EK ir prasība, ka Savienības pilsonim, iesniedzot kandidāta pieteikumu dalībvalstī, kas nav tā piederības dalībvalsts, ir jāuzrāda piederības dalībvalsts kompetento iestāžu apliecinājums, kas apstiprina, ka atbilstīgajai personai nav atņemtas tiesības kandidēt piederības dalībvalstī vai ka šāds aizliegums tām nav zināms.

(4)

Sarežģījumi, ar ko šādi pilsoņi sastopas, nosakot iestādes, kuras ir pilnvarotas izsniegt šo apliecinājumu, un mēģinot to iegūt laikus, traucē izmantot tiesības kandidēt un samazina to Savienības pilsoņu skaitu, kuri kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī.

(5)

Prasība šiem pilsoņiem iesniegt šādu apliecinājumu attiecīgi būtu jāatceļ un jāaizstāj ar paziņojumu, kurš iekļauts oficiālajā deklarācijā, kas šiem pilsoņiem ir jāiesniedz kā daļa no to pieteikuma, un kurā apliecināts, ka attiecīgajai personai nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta velēšanās.

(6)

Dzīvesvietas dalībvalstij būtu par šo deklarāciju jāpaziņo piederības dalībvalstij, lai pārbaudītu, vai Savienības pilsonim patiešām nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās piederības dalībvalstī. Saņemot šādu paziņojumu, piederības dalībvalstij būtu dzīvesvietas dalībvalstij jāsniedz attiecīga informācija tādā termiņā, kas ļautu efektīvi izvērtēt kandidatūras pieņemamību.

(7)

Ja piederības dalībvalsts laikus nesniedz minēto informāciju, tam nebūtu jāliedz tiesības kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī. Gadījumos, kad attiecīgā informācija tiek sniegta vēlāk, dzīvesvietas dalībvalstij, izmantojot attiecīgus pasākumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktos noteikto procedūru, būtu jānodrošina, ka Savienības pilsoņiem, kuriem ir atņemtas tiesības kandidēt savā piederības dalībvalstī, bet kuri ir reģistrēti vēlēšanu sarakstos vai kuri jau ir ievēlēti, tiktu liegtas tiesības tikt ievēlētiem vai izmantot mandātu.

(8)

Ņemot vērā to, ka pieņemamības procedūra dalībvalstī citas dalībvalsts pilsonim neizbēgami ir saistīta ar vairāk administratīviem pasākumiem nekā šīs dalībvalsts pilsoņiem, dalībvalstīm būtu jāvar tādiem Savienības pilsoņiem, kas nav to pilsoņi, kandidēšanas pieteikuma iesniegšanai noteikt citu termiņu nekā valsts pilsoņiem. Jebkādām termiņa atšķirībām ir jābūt tikai nepieciešamām un proporcionālām, lai laikus varētu ņemt vērā piederības dalībvalsts informācijas paziņojumus, lai varētu noraidīt pieteikumu pirms kandidātu nominēšanas. Šādai atsevišķa termiņa noteikšanai nebūtu jāietekmē termiņi citu dalībvalstu pienākumiem veikt paziņošanu saskaņā ar Direktīvu 93/109/EK.

(9)

Lai atvieglotu saziņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm būtu jānorāda viens kontaktpunkts, kas atbild par informācijas paziņošanu par šādiem kandidātiem.

(10)

Lai nodrošinātu, ka efektīvāk tiek apzināti kandidāti, kuri iekļauti vēlētāju sarakstā gan savā piederības dalībvalstī, gan dzīvesvietas dalībvalstī, to ziņu saraksts, kas Savienības pilsoņiem tiek prasītas, iesniedzot pieteikumu kandidēt dzīvesvietas dalībvalstī, būtu jāpapildina ar ziņām par šādu pilsoņu dzimšanas datumu un vietu un viņu pēdējo adresi piederības dalībvalstī.

(11)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros izskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 93/109/EK,

1)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/30

(1)

Saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES (2) 3. panta 10. punktu Komisija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir veikusi sesto pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu saskaņā ar ekonomikas un finanšu korekciju programmu (“programma”) pieņemto pasākumu īstenošanā, kā arī saistībā ar to efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi.

(2)

Pēc ievērojamā 3 % krituma reālā izteiksmē 2012. gadā ir sagaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunosies, sākot no 2013. gada otrās puses, kad ceturkšņa izaugsmes rādītāji atgriezīsies pozitīvā teritorijā. Raugoties nākotnē, paredzams, ka ekonomikas atveseļošanās 2014. gadā paātrināsies, neraugoties uz makroekonomikas riskiem. Tas ietver iespējamos “pretvējus”, ko rada iekšzemes patēriņš, un to, ka vairāk, nekā tika sagaidīts, ir pasliktinājusies ekonomiskā situācija dažās eurozonas dalībvalstīs, kas varētu ietekmēt Portugāli.

(3)

Budžeta deficīta mērķis 2012. gadam 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā paliek spēkā, lai gan pastāv daži riski. Kamēr budžeta izpilde attiecībā uz izdevumiem tiek kontrolēta, ieņēmumi līdz oktobrim turpināja atpalikt no jau tā samazinātajiem mērķiem. Tiek ieviesti papildu taupības pasākumi aptuveni 0,3 % apmērā no IKP, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi, bet pastāv dažas neskaidrības attiecībā uz to galaiznākumu. Visbeidzot, statistikas iestādes joprojām izvērtē, vai lidostas koncesijas pārdošana (ANA), kas tiek lēsta 0,7 % apmērā no IKP, var tikt uzskatīta par deficītu samazinošu darbību.

(4)

2013. gada budžeta likums, kas tika pieņemts 2012. gada 27. novembrī, ietver diskrecionārus pasākumus vairāk nekā 3 % apmērā no IKP, lai sasniegtu deficīta mērķi 4,5 % no IKP 2013. gadā. Budžeta izdevumu daļā ir paredzēta ievērojama algu samazināšana publiskajā sektorā, samazinot nodarbinātības līmeni un atlīdzību par virsstundu darbu, un citas kompensācijas. Tiks padziļināti racionalizācijas centieni veselības aprūpes sektorā, valsts uzņēmumos (VU) un publiskā un privātā sektora partnerībā (PPP), vienlaikus turpināsies sociālo tēriņu racionalizācija. Attiecībā uz ieņēmumiem 2013. gada budžets paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) visaptverošu pārstrukturēšanu, kas samazinās izņēmumu skaitu un palielinās vidējo nodokļa likmi saskaņā ar Eiropas standartiem, vienlaikus saglabājot progresivitāti un samazinot nodokļa atvieglojumus. Turklāt tiks noteikta 3,5 % papildmaksa ar nodokli apliekamai ienākumu daļai virs minimālās algas un solidaritātes papildmaksa 2,5 % apmērā ienākumiem virs EUR 80 000 un 5 % apmērā ienākumiem virs EUR 250 000. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi cita starpā tiks palielināti, ierobežojot atskaitījumus par procentu maksājumiem, samazinot slieksni, no kura piemēro visaugstāko likmi peļņai, un mainot metodiku īpašai priekšapmaksai uzņēmumiem, ko apliek ar nodokli kā grupu. 2013. gada budžetā ir ietvertas arī izmaiņas attiecībā uz netiešo aplikšanu ar nodokļiem, jo īpaši palielinot akcīzes nodokļus tabakai, alkoholam un dabasgāzei, paplašinot īpašuma nodokļu bāzi pēc īpašumu pārvērtēšanas un izveidojot finanšu darījumu nodokli. Turklāt palielināsies sociālās iemaksas, jo tās tiks iekasētas no valsts darbiniekiem noteiktajiem papildu maksājumiem un bezdarbnieku pabalstiem.

(5)

Ņemot vērā 2013. gada budžeta pasākumus, 2013. gadā ieņēmumu palielinājums veidos 80 % no fiskālās korekcijas, savukārt atlikušos 20 % veidos izdevumu samazinājums (pēc apsvērumiem par ietekmi, ko rada valsts sektora 13. algas atjaunošana un koeficienta 1,1 piemērošana ikmēneša pensijai, ievērojot Konstitucionālās tiesas lēmumu). Ņemot vērā riskus, kas saistīti ar izteikti uz ieņēmumiem balstītu korekciju, iestādes gatavo ārkārtas pasākumus 0,5 % no IKP apmērā, kas tiks piemēroti, ja riski īstenosies. Pasākumi aptvers galvenokārt izdevumu ietaupījumus, jo īpaši turpmāku algu samazinājumu, un tie tiks precizēti 2013. gada sākumā – pirms septītās pārskatīšanas sākuma.

(6)

Budžeta korekcijas process balstās uz vairākiem strukturāliem pasākumiem, lai pastiprinātu kontroli pār valsts izdevumiem un uzlabotu ieņēmumu iekasēšanu. Konkrēti, ir paredzēta visaptveroša budžeta struktūras reforma, lai to saskaņotu ar budžeta procedūru un pārvaldības labāko praksi. Jaunā saistību kontroles sistēma sāk uzrādīt rezultātus, bet īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka saistības ir atbilstīgas finansējumam. Reformas valsts pārvaldē, kuras jau ir devušas ievērojamus ietaupījumus, turpināsies. Svarīgākās reformas, lai pārstrukturētu ieņēmumu administrēšanu, ir gandrīz pabeigtas, un iestādes uzlabo uzraudzību un nostiprina ieņēmumu atbilstību. Ir uzsāktas jaunas sarunas par PPP, un tiek prognozēti būtiski ietaupījumi 2013. gadam un turpmākajiem gadiem. Ir sagaidāms, ka VU kopumā līdzsvaros darbību līdz 2012. gada beigām. Reformas veselības aprūpes nozarē rada ievērojamus ietaupījumus, un to īstenošana kopumā turpinās atbilstīgi mērķiem.

(7)

Ir uzsākta visaptveroša izdevumu pārbaude ar mērķi palielināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un taisnīgumu, vienlaikus radot izdevumu ietaupījumu aptuveni četru miljardu euro apmērā jeb 2,5 % no IKP. Šā pasākuma mērķis ir samazināt valsts sektora funkciju un struktūru trūkumus un pārdalīt resursus uz izaugsmi vērstām jomām. Identifikācija, kvantitatīva noteikšana un pasākumu ieviešanas grafiks būtu jāprecizē līdz 2013. gada februārim. Stabilitātes programma 2013. gadam sniegs papildu informāciju par vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas plānu.

(8)

Pie Komisijas pašreizējās prognozes par nominālā IKP pieaugumu (– 1,0 % 2011. gadā, – 2,7 % 2012. gadā, 0,3 % 2013. gadā un 2 % 2014. gadā) un fiskālajiem mērķiem 5 % apmērā no IKP 2012. gadā, 4,5 % 2013. gadā un 2,5 % 2014. gadā, ir sagaidāms, ka parāda un IKP attiecība būs šāda: 108,1 % 2011. gadā, 120 % 2012. gadā, 122,2 % 2013. gadā un 122,3 % 2014. gadā. Parāda un IKP attiecība izlīdzinātos, sākot no 2012. gada, un sāktu samazināties pēc 2014. gada, pieņemot, ka deficīts turpmāk samazināsies. Parāda dinamiku ietekmē virkne ārpusbilances operāciju, tostarp apjomīgu finanšu aktīvu iegādes, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un VU finansējumam, un atšķirības starp uzkrātajiem un izmaksātajiem procentiem.

(9)

Kapitāla palielināšana līdz 8,2 miljardiem euro ir gandrīz pabeigta, un tas ļaus dalībniecēm bankām atbilst Eiropas Banku iestādes noteiktajām kapitāla rezervēm, kā arī pamata 1. līmeņa kapitāla programmas mērķim 10 % apmērā 2012. gada beigās. Paredzamais attiecības aizdevumi/noguldījumi mērķis 120 % līdz 2014. gadam, visticamāk, tiks sasniegts, un šobrīd dažas bankas jau ir zem šā sliekšņa. Centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus tiek pastiprināti. Tiesību akti par banku noregulējumu, tostarp sanācijas plāni, pagaidu bankas un noregulējuma fonds, ir pabeigšanas fāzē.

(10)

Turpmāki panākumi tiek gūti izaugsmi un konkurētspēju veicinošu strukturālo reformu īstenošanā. Papildus aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanai iestādēm ir jāsamazina atlaišanas pabalsti, lai veicinātu darba tirgus elastību un darba vietu radīšanu. Vidējās izglītības un arodmācības rīcības plānu īstenošana kopumā norit, kā paredzēts.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (3) transponēšana ar mērķi samazināt šķēršļus ienākšanai tirgū un sekmēt konkurenci un ekonomisko darbību, atvieglojot piekļuvi jauniem tirgus dalībniekiem dažādās ekonomikas nozarēs, noris pietiekami ātrā tempā. Licencēšanas procedūras un cita veida administratīvās procedūras arī tiek vienkāršotas dažādās ekonomikas nozarēs, tādās kā vide un teritorijas plānošana, lauksaimniecība un lauku attīstība, rūpniecība un ģeoloģija. Patlaban ir sagatavošanā pamatlikums, kas noteiks galvenos svarīgākos valsts regulatora iestādes darbības principus, tai paredzot ievērojamu neatkarības un autonomijas pakāpi.

(12)

Tiesu sistēmas reformas turpina attīstīties saskaņā ar paredzēto grafiku. Ir gūti turpmāki panākumi, samazinot neizskatīto lietu skaitu un īstenojot plašākas reformas, piemēram, veicot tiesu apgabalu ģeogrāfisku reorganizēšanu un Civilprocesa kodeksa reformu.

(13)

Katrs pasākums, ko pieprasa šis lēmums, ir svarīgs, lai atjaunotu ekonomiskās un finanšu situācijas stabilitāti Portugālē un atgūtu tās spēju sevi finansēt tirgū.

(14)

Ņemot vērā šo attīstību, Īstenošanas lēmums 2011/344/ES būtu jāgroza,

1)

lēmuma 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2013. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

2)

lēmuma 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Nolūkā atgūt uzticību finanšu nozarei Portugāle atbilstīgi pārstrukturē savu banku sektoru un nodrošina sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā nolūkā Portugāle īsteno Portugāles banku sektora stratēģiju, par ko panākta vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF, tā, lai tiktu saglabāta finanšu stabilitāte. Konkrēti, Portugāle: