25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/1

(1)

Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (2), 2. sadaļas III nodaļas 1. iedaļā paredzēti noteikumi par to trešo valstu importa kvotu pārvaldību, kas uzskaitītas minētās regulas III pielikuma B daļā. Šie noteikumi paredz izsniegt importa licenci pēc atbilstīga iekšējā kontroles režīma (IMA 1) sertifikāta uzrādīšanas.

(2)

Pieredze, kas gūta Jaunzēlandes siera tarifu kvotu pārvaldības procesā (kvotas Nr. 09.4514 un 09.4515), ir pierādījusi, ka šīs kvotas varētu pārvaldīt tikpat efektīvi, izmantojot sistēmu, kas samazina importētājiem un dalībvalstu licenču izdevējiestādēm radīto administratīvo slogu. Šīs sistēmas ietvaros ir saglabāta IMA 1 sertifikāta funkcija apstiprināt importējamo preču izcelsmi un atbilstību, bet šo sertifikātu turpmāk nav nepieciešams uzrādīt, lai izdotu importa licenci. Tāpēc ir lietderīgi uz šīm kvotām attiecināt Regulas (EK) Nr. 2535/2001 2. sadaļas I nodaļas noteikumus.

(3)

Lai nepieļautu spekulācijas un nodrošinātu Jaunzēlandes siera tarifu kvotu maksimālu izmantošanu, vajadzētu noteikt ierobežojumus Jaunzēlandes siera licenču pieprasījumiem 25 % apmērā no attiecīgās pieejamās kvotas.

(4)

Ņemot vērā Jaunzēlandes piena produkcijas sezonalitāti, cenu izmaiņas un laiku, kas nepieciešams, lai šos produktus nogādātu Eiropas Savienībā, ir lietderīgi septembrī organizēt importa licenču piešķiršanas trešo kārtu I pielikuma K daļā un III pielikuma A daļā noteiktajām kvotām.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 2535/2001.

(6)

Lai pieteikumu iesniedzējiem, kompetentajām iestādēm un dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika nodrošināt atbilstību jaunajiem noteikumiem, ir lietderīgi noteikt, ka šie noteikumi ir spēkā no 2014. kvotu gada.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

2)

regulas 6. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“I pielikumā ir noteiktas tarifu kvotas, piemērojamās nodevas, maksimālais katru gadu importējamais daudzums, importa tarifu kvotu periodi un to iedalījums apakšperiodos.”;

3)

regulas 13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Licenču pieteikumi attiecas vismaz uz 10 tonnām, bet ne vairāk kā uz daudzumu, kas atbilstoši šai kvotai apakšperiodā pieejams, kā minēts 6. pantā.

Tomēr licenču pieteikumi attiecas:

4)

regulas 14. pantam pievieno šādu 1.a punktu:

“1.a   I pielikuma K daļā minētajām kvotām licences pieteikumus var iesniegt tikai:

5)

regulas 19. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   I pielikuma K daļā minētajām kvotām samazinātu nodevas likmi piemēro:

6)

regulas 34. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   “III pielikuma A daļā ir noteiktas tarifu kvotas, piemērojamās nodevas, maksimālais katru gadu importējamais daudzums, importa tarifu kvotu periodi un to iedalījums apakšperiodos.”;

7)

regulas 34.a pantu aizstāj ar šādu:

“34.a pants

1.   Kvotas sadala divās daļās, kā minēts III pielikuma A daļā:

2.   Importa licenču pieteikumus var iesniegt tikai:

3.   Lai importa licenču pieteikumi tiktu pieņemti, katrs pieteikuma iesniedzējs drīkst pieprasīt:

4.   Importa licenču pieteikumus drīkst iesniegt tikai dalībvalstī, kur tiek piešķirts apstiprinājums saskaņā ar 7. pantu, un tajos jābūt norādītam importētāja apstiprinājuma numuram.

5.   Šā panta 1. un 3. punktā minētos pierādījumus iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. panta otro daļu.

Minētos pierādījumus iesniedz vienlaikus ar importa licenču pieteikumiem, un tie ir spēkā attiecīgajā kvotas gadā.”;

8)

regulas I pielikumam pievieno jaunu K daļu, kuras teksts ir ietverts šīs regulas I pielikumā;

9)

III pielikuma A daļu aizstāj ar tekstu, kas ir ietverts šīs regulas II pielikumā;

10)

regulas III pielikuma B daļā svītro ierakstus par kvotām Nr. 09.4514 un 09.4515.

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/6

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 826/2008 (2) III pielikuma A daļā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāsniedz Komisijai noteikta informācija par olīveļļu un galda olīvām atsevišķos tirdzniecības gados, kā arī ir noteikti šo datu nosūtīšanas termiņi. Tajā arī ir paredzēti kopīgi noteikumi dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz informācijas paziņošanu Komisijai.

(2)

Lai veiktu pastiprinātu tirgus situācijas pēcpārbaudi, kā arī ņemot vērā gūto pieredzi šajā jomā, daži dalībvalstu paziņošanas pienākumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 826/2008 III pielikuma A daļā, ir jāvienkāršo, jāprecizē, jāpievieno vai jāsvītro.

(3)

Tādēļ ir jāpievieno pienākums paziņot par olīveļļas kopējo patēriņu un par krājumiem tirdzniecības gada beigās un jāsvītro pienākums attiecībā uz informāciju par galda olīvām.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 826/2008 III pielikums.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

A daļas b) punktu aizstāj ar šādu:

2)

A daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/7

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/9

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 36/2013 (2) tika izsludināts pastāvīgs konkurss 2012./2013. tirdzniecības gadam attiecībā uz cukura ar KN kodu 1701 14 10 un 1701 99 10 importu, kuram piemēro pazemināto muitas nodokli.

(2)

Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 36/2013 6. pantam Komisijai jāpieņem lēmums par to, vai noteikt minimālo muitas nodokli attiecīgajam astoņciparu KN kodam vai arī to nenoteikt, ņemot vērā konkrētajā konkursa kārtā saņemtos piedāvājumus.

(3)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pirmajā konkursa kārtā, minimālais muitas nodoklis būtu jānosaka kodiem, kuri attiecas uz cukuru ar KN kodu 1701 14 10 un 1701 99 10.

(4)

Lai nekavējoties dotu signālu tirgum un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/11

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu Savienība izveido iekšējo tirgu.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantu Padome pieņem noteikumus par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem, akcīzes nodokļiem un citiem netiešajiem nodokļiem tiktāl, ciktāl tāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību un novērstu konkurences izkropļojumus.

(3)

Komisija 2011. gadā ņēma vērā visos līmeņos notiekošās diskusijas par papildu nodokļu uzlikšanu finanšu sektoram. Diskusijas pamatā bija vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu sektors dotu taisnīgu un ievērojamu ieguldījumu krīzes izmaksu segšanā un lai turpmāk tam tiktu uzlikti nodokļi tikpat taisnīgi kā citiem sektoriem, lai finanšu iestādēm mazinātu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības, lai tiktu papildināti regulatīvie pasākumi, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un tiktu radīti papildu ieņēmumi vispārējiem budžetiem vai konkrētiem politikas mērķiem.

(4)

Ņemot to vērā, Komisija 2011. gada 28. septembrī pieņēma priekšlikumu Padomes Direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK (1). Minētā priekšlikuma galvenais mērķis bija nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus.

(5)

Padomes 2012. gada 22. jūnija sanāksmē tika konstatēts, ka atbalsts Komisijas ierosinātajai kopējai finanšu darījumu nodokļa (FDN) sistēmai nav vienprātīgs. Eiropadome 2012. gada 29. jūnijā secināja, ka Padome ierosināto direktīvu saprātīgā termiņā nepieņems. Padomes 2012. gada 10. jūlija sanāksmē tika minētas pastāvošas un būtiskas viedokļu atšķirības attiecībā uz nepieciešamību Savienības līmenī izveidot kopēju FDN sistēmu un tika apstiprināts, ka saskaņota finanšu darījumu nodokļa princips tuvākajā nākotnē Padomē nesaņems vienprātīgu atbalstu.

(6)

Šajos apstākļos 11 dalībvalstis, proti, Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija, nosūtīja Komisijai vēstules, kuras tika saņemtas laikposmā no 2012. gada 28. septembra līdz 23. oktobrim un kurās minētās valstis norādīja, ka tās vēlas savā starpā izveidot ciešāku sadarbību FDN jomā. Šīs dalībvalstis lūdza, lai ciešākās sadarbības joma un mērķi pamatotos uz Komisijas 2011. gada 28. septembra priekšlikumu direktīvai. Jo īpaši tika norādīts arī, ka nepieciešams novērst izvairīšanās pasākumus, izkropļojumus un pārcelšanas uz citām jurisdikcijām.

(7)

Ciešākai sadarbībai būtu jānodrošina vajadzīgais tiesiskais regulējums, lai izveidotu kopēju FDN sistēmu iesaistītajās dalībvalstīs un lai nodrošinātu, ka nodokļa pamatelementi ir saskaņoti. Tādējādi pēc iespējas būtu jānovērš stimuli nodokļu arbitrāžai un sadalījuma izkropļojumiem starp finanšu tirgiem, kā arī nodokļu dubultās uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējas, kā arī izvairīšanās darbības.

(8)

Ir izpildīti LES 20. pantā un LESD 326. pantā un 329. pantā paredzētie nosacījumi.

(9)

Kā konstatēts Padomes 2012. gada 29. jūnija sanāksmē un apstiprināts 2012. gada 10. jūlijā, Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt mērķi pieņemt kopēju FDN sistēmu. Tādējādi ir izpildīta LES 20. panta 2. punktā noteiktā prasība, ka ciešāku sadarbību var pieņemt tikai kā galējo līdzekli.

(10)

Attiecīgā joma, kurā notiktu ciešāka sadarbība, proti, kopējas FDN sistēmas izveide Savienībā, ir joma, uz kuru attiecas LESD 113. pants un tādējādi arī Līgumi.

(11)

Mērķis ciešākai sadarbībai kopējas FDN sistēmas izveidei ir nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Šādas sadarbības mērogs ļauj izvairīties no dažādu valsts režīmu līdzāspastāvēšanas un tādējādi nepieļaut tirgus nevēlamu sadrumstalotību, kā arī no tā izrietošas problēmas, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, novirzes tirdzniecības plūsmās starp ražojumiem, tirgus dalībniekiem un ģeogrāfiskiem apgabaliem un stimuli tirgus dalībniekiem izvairīties no nodokļiem, izmantojot operācijas ar mazu ekonomisko vērtību. Šādas problēmas ir īpaši zīmīgas attiecīgajā jomā, ko raksturo ļoti mobilas nodokļu bāzes. Tādējādi tā veicina Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargā tās intereses un pastiprina integrācijas procesu saskaņā ar LES 20. panta 1. punktu.

(12)

Kopējas saskaņotas FDN sistēmas izveide nav iekļauta LESD 3. panta 1. punktā minētajā to jomu sarakstā, kurās Savienībai ir ekskluzīva kompetence. Tā kā šāda izveide veicina iekšējā tirgus darbību, saskaņā ar LESD 113. pantu uz to attiecas Savienības dalītā kompetence LESD 4. panta izpratnē, un tādējādi tā neatrodas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(13)

Ciešāka sadarbība attiecīgajā jomā atbilst Līgumiem un Savienības tiesību aktiem saskaņā ar LESD 326. panta pirmo daļu. Saskaņā ar LESD 326. panta otro daļu šāda sadarbība neapdraud iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un nerada šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm, un nerada traucējumus dalībvalstu savstarpējā konkurencē.

(14)

Īstenojot ciešāku sadarbību attiecīgajā jomā, saskaņā ar LESD 327. pantu tiek ievērota to dalībvalstu kompetence, tiesības un pienākumi, kuras šādā sadarbībā neiesaistās. Šāda sistēma neietekmētu iespēju neiesaistītajām dalībvalstīm turpināt izmantot vai ieviest FDN, pamatojoties uz nesaskaņotiem valsts noteikumiem. Kopēja FDN sistēma piešķirtu nodokļa uzlikšanas tiesības iesaistītajām dalībvalstīm, tikai pamatojoties uz atbilstīgiem saistošajiem faktoriem.

(15)

Ar noteikumu, ka tiek ievēroti visi šajā lēmumā paredzētie līdzdalības nosacījumi, visas dalībvalstis var jebkurā laikā iesaistīties ciešākā sadarbībā lēmumā minētajā jomā, ja tās ir gatavas ievērot visus tiesību aktus, kas jau pieņemti šajā jomā saskaņā ar LESD 328. pantu,

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/13

(1)

Ar vēstuli, kas reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā 2012. gada 21. jūnijā, Beļģija lūdza atļauju, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 285. panta, ieviest īpašu pasākumu, lai Beļģijai atļautu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvot nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 25 000. Ar minēto pasākumu minētie nodokļa maksātāji būtu atbrīvoti no visiem vai dažiem pienākumiem attiecībā uz PVN, kuri minēti Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2. līdz 6. nodaļā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 13. septembra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Beļģijas lūgumu. Ar 2012. gada 17. septembra vēstuli Komisija paziņoja Beļģijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 285. pantu dalībvalstis, kuras nav izmantojušas Padomes Otrās direktīvas 67/228/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – Struktūra un procedūras kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas piemērošanai (2) 14. pantu, var atbrīvot no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 5 000. Beļģija ir lūgusi paaugstināt šo robežvērtību līdz EUR 25 000.

(4)

Augstāka robežvērtība īpašajā shēmā, kas paredzēta mazajiem uzņēmumiem, ir vienkāršošanas pasākums, jo tā var ievērojami samazināt PVN pienākumus vismazākajiem uzņēmumiem. Īpašā shēma nodokļa maksātājiem ir fakultatīva.

(5)

Lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa saistības, Komisija 2004. gada 29. oktobra priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, tagad – Direktīva 2006/112/EK, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm palielināt nodokļa atvieglojumam paredzēto gada apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai līdz šīs summas ekvivalentam valsts valūtā, un noteica, ka minēto summu katru gadu var atjaunināt. Beļģijas iesniegtais lūgums atbilst minētajam priekšlikumam.

(6)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto Beļģijas kopējo nodokļa apjomu, un tai nebūs negatīva ietekme uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/15

(1)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2012. gada 30. jūlijā, Slovēnija lūdza atļauju, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112 287. panta 15. punkta, ieviest īpašu pasākumu, lai Slovēnijai atļautu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvot nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 50 000.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 18. septembra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Slovēnijas lūgumu. Ar 2012. gada 19. septembra vēstuli Komisija paziņoja Slovēnijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. pantu konkrētas dalībvalstis, kuras Eiropas Savienībai pievienojušās pēc 1978. gada 1. janvāra, var piemērot atbrīvojumu no PVN tādiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par līdzvērtīgu summu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bijis spēkā to pievienošanās dienā, kā norādīts minētajā pantā. Slovēnija ir lūgusi attiecīgo robežvērtību, kas saskaņā ar 287. panta 15. punktu ir noteikta EUR 25 000, paaugstināt līdz EUR 50 000.

(4)

Augstāka robežvērtība īpašajā shēmā, kas paredzēta mazajiem uzņēmumiem, ir vienkāršošanas pasākums, jo tā var ievērojami samazināt PVN pienākumus mazajiem uzņēmumiem. Īpašā shēma nodokļa maksātājiem ir fakultatīva.

(5)

Lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa saistības, Komisija 2004. gada 29. oktobra priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, tagad – Direktīva 2006/112/EK, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm paaugstināt nodokļa atvieglojumam paredzēto gada apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai līdz šīs summas ekvivalentam valsts valūtā, un noteica, ka minēto summu katru gadu var atjaunināt. Slovēnijas iesniegtais lūgums atbilst minētajam priekšlikumam.

(6)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto Slovēnijas kopējo nodokļa apjomu, un tai nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/16

(1)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2012. gada 20. aprīlī, Latvija lūdza atļauju turpināt piemērot pasākumu, atkāpjotiesno Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, kuros noteikta par PVN nomaksu nodokļu iestādēm atbildīgā persona.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 30. jūlija un 31. jūlija vēstulēm informēja pārējās dalībvalstis par Latvijas lūgumu. Ar 2012. gada 2. augusta vēstuli Komisija paziņoja Latvijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Latvijas kokmateriālu tirgū dominē mazie vietējie uzņēmumi un individuālie piegādātāji. Tirgus raksturs un iesaistīto uzņēmumu rīcība ir izraisījuši krāpšanos ar nodokļiem, ko nodokļu iestādēm ir bijis grūti kontrolēt. Lai apkarotu šo krāpšanos, Latvijas PVN tiesību aktos tika iekļauts īpašs noteikums, ka kokmateriālu darījumos par nodokļa nomaksu atbild tas nodokļa maksātājs, kuram veikta ar nodokli apliekamo preču vai pakalpojumu piegāde. Šis noteikums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, kurā paredzēts, ka iekšējā sistēmā parasti par PVN nomaksu atbild nodokļa maksātājs, kurš piegādā preces vai sniedz pakalpojumus.

(4)

Tiesiskā un faktiskā situācija, kas attaisnoja atkāpes pasākuma piemērošanu saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2009/1008/ES (2009. gada 7. decembris), ar ko Latvijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2), nav mainījusies un turpina pastāvēt. Pamatojoties uz Latvijas sniegto informāciju, šķiet, ka PVN krāpšanas riska līmenis šajā nozarē joprojām ir augsts. Tādēļ būtu jāatļauj Latvijai piemērot atkāpes pasākumu turpmākā ierobežotā laikposmā.

(5)

Ja Latvija apsvērtu jaunu atkāpes pasākuma pagarinājumu pēc 2015. gada, tai būtu līdz 2015. gada 31. martam jāiesniedz Komisijai ziņojums par pasākuma piemērošanu kopā ar tās pieprasījumu pēc pagarinājuma.

(6)

Atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2009/1008/ES,

1)

lēmuma 2. pantā vārdus “līdz 2012. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2015. gada 31. decembrim”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Jebkuru pieprasījumu pagarināt šajā lēmumā paredzēto pasākumu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 31. martam un tam pievieno ziņojumu par minētā pasākuma piemērošanu.”

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/17

(1)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2012. gada 18. aprīlī, Portugāle lūdza atļauju turpināt piemērot pasākumu, kas iepriekš bija piešķirts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2010/39/ES (2), ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem par atskaitīšanas tiesībām, personu, kurai ir jāmaksā nodoklis, un pienākumu iesniegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 1. jūnija vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Portugāles lūgumu. Ar 2012. gada 6. jūnija vēstuli Komisija paziņoja Portugālei, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Atkāpes pasākums, ko ierosina Portugāle, ir novirze no Direktīvas 2006/112/EK, jo tas ļauj piemērot īpašu izvēles shēmu attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem, kas darbojas iznēsātājtirdzniecībā un atbilst īpašiem nosacījumiem, ja tie saņēmuši atļauju no kompetentajām nodokļu iestādēm (“atļauju saņēmušie uzņēmumi”). Minētie atļauju saņēmušie uzņēmumi piemēro īpašu uzņēmējdarbības modeli, pārdodot savus produktus tieši starpniekiem tālākpārdevējiem, kuri savukārt šos produktus pārdod tieši galapatērētājiem.

(4)

Šis pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta, kas nosaka nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt PVN, kas uzlikts par viņam piegādātām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar darījumiem, kuri jau aplikti ar nodokli, piešķirot atļauju saņēmušajiem uzņēmumiem tiesības atskaitīt PVN, kas tālākpārdevējiem jāmaksā vai ko tie maksājuši par attiecīgajām precēm, kas ir piegādātas minētajiem tālākpārdevējiem.

(5)

Šis pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, kas reglamentē pienākumu maksāt PVN, nosakot atļauju saņēmušos uzņēmumus, uz kuriem shēma attiecas, par personām, kas atbild par PVN, kuru piemēro viņu tālākpārdevēju preču piegādēm galapatērētājiem.

(6)

Šis pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 250. panta, kas reglamentē pienākumu iesniegt PVN deklarāciju, nododot atļauju saņēmušo uzņēmumu pienākumu iesniegt PVN deklarāciju, kas attiecas uz precēm, kuras tie ir piegādājuši tālākpārdevējiem, un uz šo preču piegādi galapatērētājiem.

(7)

Atkāpes pasākumu var piemērot tikai uzņēmumiem, kuru kopējo apgrozījumu veido iznēsātājtirdzniecība, ko veic tālākpārdevēji savā vārdā un uz sava rēķina, ar noteikumu, ka visas uzņēmuma pārdotās preces ir iekļautas iepriekš sastādītā galapatēriņa posmā piemērojamo cenu sarakstā un uzņēmumi pārdod savus produktus tieši tālākpārdevējiem, kuri savukārt tos pārdod tieši galapatērētājiem.

(8)

Šis atkāpes pasākums ļauj nodrošināt, ka PVN, kas mazumtirdzniecības posmā iekasēts par pārdotajām precēm, kuras piegādājuši atļauju saņēmušie uzņēmumi, tiešām ir pārskaitīts valsts kasei, un tādējādi novērst nodokļu krāpniecību. Tas arī atvieglo nodokļu administrāciju, vienkāršojot PVN iekasēšanas kārtību un samazinot tālākpārdevēju pienākumus attiecībā uz PVN.

(9)

Saskaņā ar Portugāles sniegto informāciju tiesiskā un faktiskā situācija, kas attaisnoja atkāpes pasākuma piemērošanu, nav mainījusies un turpina pastāvēt. Tādēļ būtu jāatļauj Portugālei piemērot minēto pasākumu turpmākā laikposmā, bet ierobežotā laikā, lai dotu iespēju pārskatīt atkāpes pasākuma nepieciešamību un efektivitāti.

(10)

Ja Portugāle uzskatītu par vajadzīgu turpmāku pagarinājumu pēc 2015. gada, ziņojums par atkāpes pasākuma piemērošanu kopā ar pagarinājuma pieprasījumu būtu jāiesniedz Komisijai līdz 2015. gada 31. martam, lai Komisija varētu atlicināt pietiekamu laiku pieprasījuma izskatīšanai un, ja Komisija nāktu klajā ar priekšlikumu, lai Padome to varētu pieņemt.

(11)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto Portugāles kopējo nodokļa apjomu, un tai nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(12)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2010/39/ES,

1)

lēmuma 4. panta otrajā daļā vārdus “līdz 2012. gada 31. decembrim” aizstāj ar vārdiem “līdz 2015. gada 31. decembrim”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Jebkuru pieprasījumu pagarināt šajā lēmumā paredzēto pasākumu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 31. martam un tam pievieno ziņojumu par minētā pasākuma piemērošanu.”

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/19

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Niclas HERBST kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc Rolf FISCHER kunga pilnvaru termiņa beigām atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/20

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc J. C. (Co) VERDAAS kunga un A. E. (Anne) BLIEK-DE JONG kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas,

—

Annemieke TRAAG kundze, member of the Executive Council of the Province of Gelderland,

—

A. GIJSBERTS kungs, member of the Executive Council of the Province of Flevoland.

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/21

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Uno ALDEGREN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

—

Helene FRITZON kundze, Ledamot i kommunfullmäktige, Kristianstads kommun.

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/22

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Achill RUMPOLD kunga un Bernadette MENNEL kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

—

Wolfgang WALDNER kungs, Landesrat beim Amt der Kärntner Landesregierung,

—

Dr. Gabriele NUSSΒAUMER, Landtagspräsidentin.

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/23

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Dagmar MÜHLENFELD kundzes iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā (3) ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Helma OROSZ kundze, Oberbürgermeisterin der Stadt Dresden.

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/24

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Carlos CESAR kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc André BRADFORD kunga pilnvaru termiņa beigām atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

25.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/25

(1)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 10. panta 4. punktā paredzēta iespēja pieņemt minētā panta īstenošanas pamatnostādnes par īpašiem nosacījumiem attiecībā uz veselīguma norādēm.

(2)

Gan valsts kontroles iestādes, gan pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ir uzdevuši jautājumus par to, kā īstenojams Regulas (EK) Nr. 1924/2006 10. panta 2. un 3. punkts. Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu un lai atvieglotu kontroles iestāžu darbu, kā arī lai nodrošinātu lielāku skaidrību un noteiktību uzņēmējiem, ir lietderīgi izdot vadlīnijas.

(3)

Vadlīnijas, kas izklāstītas šā lēmuma pielikumā, būtu jāņem vērā valsts kontroles iestādēm un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. Apspriedes ar ieinteresētajām personām, konkrēti, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un patērētāju grupām, notika 2012. gada 12. oktobrī.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu (2),