29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/1

PADOMES LĒMUMS

(2011. gada 18. jūlijs)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem

(2012/837/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem (1) stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī (2).

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/456/ES (3) Komisija 2012. gada 23. februārī parakstīja Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(3)	Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)	Nolīgums būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem (“nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas tiesīga Savienības vārdā veikt nolīguma 2. pantā paredzētā diplomātiskā paziņojuma nosūtīšanu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības (4).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ

(1) OV L 229, 17.8.1998., 3. lpp.

(2) OV L 5, 9.1.1999., 74. lpp.

(3) OV L 194, 26.7.2011., 1. lpp.

(4) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem

EIROPAS SAVIENĪBA

AUSTRĀLIJA,

turpmāk “Puses”,

NOSLĒGUŠAS Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem (1), kas 1998. gada 24. jūnijā tika parakstīts Kanberā (turpmāk “Savstarpējās atzīšanas nolīgums”);

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbība ir jāvienkāršo;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma nozaru pielikumu statuss jāpadara skaidrāks;

TĀ KĀ Savstarpējās atzīšanas nolīguma 3. pantā ir sīki izklāstīta nozaru pielikumu forma;

TĀ KĀ ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 4. pantu ierobežo Nolīguma piemērošanu attiecībā uz rūpniecības ražojumiem, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā saskaņā ar nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem;

TĀ KĀ ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 12. pantu tiek izveidota Apvienotā komiteja, kas, inter alia, pasludina, ka stājas spēkā lēmumi par atbilstības novērtēšanas struktūru iekļaušanu nozaru pielikumos un to svītrošanu no tiem, un nosaka šādas iekļaušanas un svītrošanas kārtību;

TĀ KĀ Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. un 12. pantā ir atsauce uz Apvienotās komitejas priekšsēdētāju;

TĀ KĀ saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 12. pantu Apvienotajai komitejai nav skaidri noteiktu pilnvaru grozīt nozaru pielikumus, izņemot gadījumus, kad tā pasludina, ka stājas spēkā norīkotājas iestādes pieņemtais lēmums norīkot konkrētu atbilstības novērtēšanas struktūru vai anulēt tās norīkojumu;

IEVĒROJOT, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma 3. pants būtu jāgroza, lai atspoguļotu attiecībā uz tā 12. pantu ierosinātos grozījumus, nosakot, ka Apvienotajai komitejai saistībā ar atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanu vai tās atsaukšanu jārīkojas vienīgi tajos gadījumos, kurus otra Puse apstrīdējusi saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. pantu, un lai būtu iespējams lielāks elastīgums Savstarpējās atzīšanas Nolīguma nozaru pielikumu struktūrā;

IEVĒROJOT, lai nebūtu nevajadzīgu ierobežojumu tirdzniecībā starp Pusēm, sākotnējais ierobežojums Savstarpējās atzīšanas nolīguma 4. pantā būtu jāsvītro;

IEVĒROJOT, ka, lai atspoguļotu faktu, ka Apvienoto komiteju Puses vada kopīgi, atsauces uz Apvienotās komitejas priekšsēdētāju Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. un 12. pantā būtu jāsvītro;

IEVĒROJOT, ka labāka informācijas apmaiņa starp Pusēm par Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbību veicinās tā darbību;

IEVĒROJOT to, lai savlaicīgi izdarītu pielāgojumus nozaru pielikumos, ņemtu vērā tehnikas attīstību un tādus citus faktorus kā, piemēram, Eiropas Savienības paplašināšanās, Savstarpējās atzīšanas nolīguma 12. pantā Apvienotā komiteja būtu skaidri jāpilnvaro grozīt nozaru pielikumus jomās, kuras neskar norīkotājas iestādes lēmums norīkot konkrētu atbilstības novērtēšanas struktūru vai atcelt norīkošanu, kā arī pieņemt jaunus nozaru pielikumus;

ATZĪSTOT, ka Pusēm pirms nozaru pielikumu grozījumu stāšanās spēkā vai pirms jaunu nozaru pielikumu pieņemšanas var būt jāveic dažas iekšējās procedūras;

IEVĒROJOT, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbības vienkāršošanai Apvienotajai komitejai lēmumi par atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanu vai tās atsaukšanu būtu jāpieņem vienīgi tajos gadījumos, kurus otra Puse apstrīdējusi saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. pantu;

IEVĒROJOT to, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbības vienkāršošanai tā 12. pantā būtu jāparedz vienkāršāka procedūra atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanai, atzīšanas atsaukšanai un darbības apturēšanai, un būtu jāprecizē nostāja saistībā ar atbilstības novērtēšanu, ko struktūras veikušas pēc tam, kad ir apturēta to darbība vai ir atsaukta to atzīšana,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Savstarpējās atzīšanas nolīguma grozījumi

Ar šo Savstarpējās atzīšanas nolīgumu groza šādi.

Nolīguma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Katras nozares pielikumā parasti ir ietverta šāda informācija:

a)	tā darbības jomas un tvēruma izklāsts;

b)	normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūrām;

c)	norīkotājas iestādes;

d)	procedūru kopums atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanai; un

e)	papildu noteikumi, ja vajadzīgi.”

2.	Nolīguma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu: “4. pants Darbības un piemērošanas joma Šis Nolīgums attiecas uz to ražojumu atbilstības novērtēšanu, kas konkrēti norādīti katra nozares pielikuma darbības un piemērošanas jomas izklāstā.”

Nolīguma 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Norīkotājas iestādes

1. Puses nodrošina, lai norīkotājām iestādēm, kas atbildīgas par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu, būtu nepieciešamās pilnvaras un kompetence norīkot šādas struktūras, apturēt to darbību, atsaukt apturēšanu un anulēt šādu struktūru norīkošanu.

2. Veicot šādu norīkošanu, darbības apturēšanu, apturēšanas atsaukšanu un norīkošanas anulēšanu, norīkotājas iestādes ievēro 12. pantā un pielikumā izklāstītās norīkošanas procedūras, ja vien nozares pielikumos nav noteikts citādi.”

Nolīguma 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Puses apmainās ar informāciju par procedūrām, ko tās izmanto, lai nodrošinātu, ka norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas ir to pakļautībā, atbilst normatīvo un administratīvo aktu prasībām, kas aprakstītas nozaru pielikumos, un kompetences prasībām, kas norādītas pielikumā.”

Nolīguma 8. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šādam iebildumam jābūt objektīvi pamatotam un argumentētam, un tas rakstveidā jāiesniedz otrai Pusei un Apvienotajai komitejai.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Izņemot gadījumu, ja Apvienotā komiteja ir nolēmusi citādi, kompetentā norīkotāja iestāde aptur apstrīdētās atbilstības novērtēšanas struktūras darbību no dienas, kad apstrīdēta tās tehniskā kompetence vai atbilstība, līdz Apvienotajā komitejā panākta vienošanās par minētās struktūras statusu vai Puse, kura apstrīd, paziņo otrai Pusei un Apvienotajai komitejai, ka to apmierina minētās struktūras tehniskā kompetence un atbilstība.”

Nolīguma 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Informācijas apmaiņa

1. Puses apmainās ar informāciju par nozaru pielikumos paredzēto normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu un uztur precīzu to atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu, kuras norīkotas saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā katra Puse informē otru Pusi par grozījumiem, kuras tā attiecībā uz šā Nolīguma darbības jomu gatavojas izdarīt normatīvajos un administratīvajos aktos, un jaunos noteikumus tā paziņo otrai Pusei vismaz 60 kalendāro dienu laikā pirms to stāšanās spēkā, ja vien šā panta 3. punktā nav paredzēts citādi.

3. Ja Puse drošības, veselības vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ veic neatliekamus pasākumus, lai pārvaldītu nozares pielikumā iekļauta ražojuma radītu risku, tā nekavējoties paziņo otrai Pusei par šiem pasākumiem, īsi norādot to mērķi un loģisko pamatu, vai rīkojas citādi, kā noteikts nozares pielikumā.”

Nolīguma 12. pantu groza šādi:

panta 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3. Apvienotā komiteja sanāk vismaz vienu reizi gadā, ja vien Apvienotā komiteja vai Puses nenolemj citādi. Ja tas vajadzīgs šā Nolīguma efektīvai darbībai vai pēc kādas Puses pieprasījuma, sasauc papildu sanāksmi vai sanāksmes.

4. Apvienotā komiteja var izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar šā Nolīguma darbību. Jo īpaši tā ir atbildīga par:

a)	nozaru pielikumu grozīšanu saskaņā ar šo Nolīgumu;

b)	informācijas apmaiņu par procedūrām, ko kāda Puse izmanto, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas struktūras saglabā vajadzīgo kompetences līmeni;

c)	saskaņā ar 8. pantu – kopīgas ekspertu grupas vai grupu izraudzīšanu, lai pārbaudītu kādas atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci un atbilstību citām būtiskām prasībām;

d)	informācijas apmaiņu un Pušu informēšanu par izmaiņām normatīvajos un administratīvajos aktos, kas minēti nozaru pielikumos, ieverot tos, kas prasa nozaru pielikumu izmaiņas;

e)	visu ar šā Nolīguma un tā nozaru pielikumu piemērošanu saistīto jautājumu risināšanu; un

f)	jaunu nozaru pielikumu pieņemšanu saskaņā ar šo Nolīgumu.

5. Apvienotā komiteja nekavējoties rakstveidā paziņo katrai Pusei par visiem nozaru pielikumu grozījumiem, kas izdarīti saskaņā ar šo Nolīgumu, un par visiem jauniem nozaru pielikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo Nolīgumu, un tie attiecībā uz abām Pusēm stājas spēkā dienā, kad Apvienotā komiteja no katras Puses saņem paziņojumu, kurā apstiprināts, ka to attiecīgās procedūras saistībā ar grozījumiem ir pabeigtas vai jauni nozaru pielikumi ir stājušies spēkā, ja vien abas Puses rakstveidā nav noteikušas citādi.

6. Saistībā ar atbilstības novērtēšanas struktūras norīkošanu piemēro šādu procedūru:

a)	Puse, kas vēlas norīkot atbilstības novērtēšanas struktūru, rakstveidā nosūta savu priekšlikumu otrai Pusei, pievienojot apliecinošus dokumentus, ko noteikusi Apvienotā komiteja;

b)	ja otra Puse tam piekrīt priekšlikumam vai, beidzoties 60 kalendāro dienu termiņam, saskaņā ar Apvienotās komitejas procedūrām nav iesniegts iebildums, atbilstības novērtēšanas struktūru saskaņā ar 5. panta noteikumiem uzskata par norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru;

c)	ja saskaņā ar 8. pantu otra Puse iepriekš minētajā 60 dienu termiņā apstrīd ierosinātās atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci vai atbilstību, Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu saskaņā ar 8. pantu pārbaudīt attiecīgo struktūru;

d)	ja tiek norīkota jauna atbilstības novērtēšanas struktūra, atbilstības novērtējums, ko veikusi šāda struktūra, ir derīgs no datuma, kurā tā saskaņā ar šo Nolīgumu kļūst par norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru;

Puse var apturēt savā jurisdikcijā esošas atbilstības novērtēšanas struktūras darbību, atsaukt apturēšanu vai anulēt šādas struktūras norīkošanu. Attiecīgā Puse nekavējoties rakstiski paziņo otrai Pusei un Apvienotajai komitejai par savu lēmumu, norādot šāda lēmuma datumu. Darbības apturēšana, apturēšanas atcelšana vai norīkošanas anulēšana stājas spēkā dienā, kad Puse pieņem lēmumu;

f)	Puse saskaņā ar 8. pantu ārkārtas gadījumos var apstrīdēt otras Puses jurisdikcijā esošās norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci. Šajā gadījumā Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu saskaņā ar 8. pantu pārbaudīt attiecīgo struktūru.

7. Ja atbilstības novērtēšanas struktūras norīkojums ir apturēts vai anulēts, atbilstības novērtēšana, ko minētā struktūra ir veikusi pirms apturēšanas vai anulēšanas spēkā stāšanās dienas, paliek spēkā, ja vien atbildīgā Puse nav ierobežojusi vai anulējusi tās spēkā esību vai ja Apvienotā komiteja nenosaka citādi. Puse, kuras jurisdikcijā apturētā vai atsauktā atbilstības novērtēšanas struktūra darbojās, rakstveidā paziņo otrai Pusei par visiem šādiem grozījumiem saistībā ar spēkā esības ierobežošanu vai atcelšanu.”;

b)	pievieno šādu punktu: “9. Apvienotā komiteja atjaunina esošos nozaru pielikumus un, grozījumiem stājoties spēkā, minētos pielikumus nodod Pusēm.”

Nolīguma 15. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Šā Nolīguma pielikums ir tā neatņemama sastāvdaļa. Nozaru pielikumi ir administratīvi pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo Nolīgumu, un tiem nav līguma statusa.”;

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Apvienotā komiteja var pieņemt nozaru pielikumus, uz kuriem attiecas 2. pants un kuros paredzēti šā Nolīguma īstenošanas pasākumi.”;

c)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Apvienotā komiteja nosaka grozījumus nozaru pielikumos un pieņem jaunus nozaru pielikumus, un tie stājas spēkā saskaņā ar 12. panta 5. punktu.”

Nolīguma pielikumu groza šādi:

pielikuma 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.

Norīkotājas iestādes informē savas Puses pārstāvjus Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, par atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas jānorīko, kuru darbība jāaptur vai kuru norīkošana jāanulē. Atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošana, to darbības apturēšana vai norīkošanas anulēšana notiek saskaņā ar šo Nolīgumu un Apvienotās komitejas reglamentu.”;

pielikuma 10. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“10.

Ierosinot savas Puses pārstāvim Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šo Nolīgumu, atbilstības novērtēšanas struktūras, kas jānorīko, norīkotāja iestāde par katru atbilstības novērtēšanas struktūru sniedz šādu informāciju:

a)	nosaukums;

b)	pasta adrese;

c)	faksimila (faksa) numurs un elektroniskā pasta adrese;

d)	to ražojumu, procesu, standartu vai pakalpojumu klāsts, kurus tā ir pilnvarota vērtēt;

e)	atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras tā ir pilnvarota veikt; un

f)	norīkošanas procedūra, kas izmantota kompetences noteikšanai.”

10.

Nozares pielikumu par zāļu LRP inspicēšanu un partijas sertifikāciju, tostarp 1. un 2. papildinājumu, aizstāj ar šādu pielikumu:

“

NOZARES PIELIKUMS PAR ZĀĻU LRP PĀRBAUDI UN PARTIJAS SERTIFIKĀCIJU NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENU UN AUSTRĀLIJU PAR SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU, SERTIFIKĀTIEM UN MARĶĒJUMIEM

DARBĪBAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Puses savstarpēji vienojas, ka šā nozares pielikuma noteikumi attiecas uz visām zālēm, kuras rūpnieciski ražo Austrālijā un Eiropas Savienībā un kurām piemēro labas ražošanas prakses (LRP) prasības.

Attiecībā uz šajā nozares pielikumā ietvertajām zālēm katra Puse atzīst secinājumus no ražotāju pārbaudēm, ko veikušas otras Puses attiecīgie pārbaudes dienesti, kā arī attiecīgās ražošanas atļaujas, ko piešķīrušas otras Puses kompetentās iestādes.

Turklāt otra Puse, neveicot atkārtotu pārbaudi importējot, atzīst ražotāja sertifikāciju par katras partijas atbilstību tās specifikācijām.

“Zāles” ir visi izstrādājumi, ko Eiropas Savienībā un Austrālijā regulē ar I iedaļā minētajiem tiesību aktiem farmācijas jomā. Zāļu definīcijā ir ietvertas visas cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles, tādas kā ķīmiskie un bioloģiskie farmaceitiskie līdzekļi, imunoloģiskās zāles, radiofarmaceitiskie līdzekļi, stabilās zāles, kas iegūtas no cilvēka asinīm vai cilvēka plazmas, piedevas ārstnieciskās dzīvnieku barības sagatavošanai un vajadzības gadījumā vitamīni, minerālvielas, augu izcelsmes ārstniecības līdzekļi un homeopātiskās zāles.

“LRP” ir tā kvalitātes nodrošināšanas daļa, kas nodrošina to, ka ražojumus konsekventi izgatavo un ražošanas laikā kontrolē atbilstoši kvalitātes standartiem, kas piemēroti tam paredzētajam lietojumam, un kā tas prasīts tirdzniecības atļaujā, ko piešķir importētāja Puse. Šā nozares pielikuma mērķim tajā ietver sistēmu, ar ko ražotājs no tirdzniecības atļaujas turētāja vai tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzēja saņem ražojumu un/vai procesa specifikāciju un nodrošina, lai zāles tiktu izgatavotas saskaņā ar šo specifikāciju (ekvivalents kvalificētās personas sertificēšanai Eiropas Savienībā).

Šā Nolīguma mērķim ražošanas uzņēmums var prasīt iestādei, ko izvirzījusi III iedaļas 12. punktā minētā attiecīgā regulētājas Puses kontaktpersona, lai vietējais kompetentais pārbaudes dienests pārbaudītu zāles, uz kurām attiecas vienas Puses (“regulētāja puse”) tiesību akti, bet neattiecas otras Puses tiesību akti. Šis noteikums, inter alia, attiecas uz aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un starpproduktu ražošanu, to produktu ražošanu, kurus paredzēts izmantot klīniskajos pētījumos, kā arī uz savstarpēji saskaņotām pārbaudēm posmā pirms tirdzniecības. Darbības kārtība ir sīki izklāstīta III iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā.

Ražotāju sertifikācija

Pēc eksportētāja pieprasījuma importētājs vai otras Puses kompetentā iestāde, iestādes, kas atbildīgas par ražošanas atļauju piešķiršanu un par zāļu ražošanas uzraudzību, apliecina, ka:

—	ražotājam ir pienācīga atļauja ražot attiecīgās zāles vai veikt attiecīgu konkrētu ražošanas operāciju,

—	tās ražotāju regulāri pārbauda un

—	ražotājs atbilst valsts LRP prasībām, ko abas Puses atzinušas par līdzvērtīgām un kas minētas I iedaļā. Ja var izmantot atšķirīgas LRP prasības (atbilstoši III iedaļas 3. punkta b) apakšpunktam), tas jānorāda sertifikātā.

Sertifikātos norāda arī ražotnes atrašanās vietu (vietas) (un līgumā paredzētās testēšanas laboratorijas, ja tādas ir). Par sertifikāta formātu lemj Apvienotā nozares darba grupa.

Sertifikātus izsniedz paātrināti, un tam nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt 30 kalendārās dienas. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja jāveic jauna pārbaude, šo termiņu drīkst pagarināt līdz 60 kalendārajām dienām.

Partiju sertifikācija

Katrai eksportētajai partijai jāpievieno partijas sertifikāts, ko ražotājs sagatavojis (pašsertifikācija) pēc pilnas kvalitatīvas analīzes, visu aktīvo sastāvdaļu kvantitatīvas analīzes un visiem pārējiem testiem vai pārbaudēm, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu produkta kvalitāti saskaņā ar tirdzniecības atļaujas prasībām. Šis sertifikāts apliecina, ka partija atbilst savām specifikācijām, un to glabā partijas importētājs. Tam jābūt pieejamam pēc kompetentās iestādes pieprasījuma.

Izdodot sertifikātu, ražotājs ņem vērā pašreizējās PVO sertifikācijas shēmas noteikumus attiecībā uz to farmaceitisko produktu kvalitāti, kuri ir apritē starptautiskajā tirdzniecībā. Sertifikātā sīki jāizklāsta saskaņotās produkta specifikācijas, kā arī analīzes metodes un rezultāti. Tajā jāietver paziņojums par to, ka partijas apstrādes un iepakošanas dokumentācija tikusi pārskatīta un konstatēta tās atbilstība LRP. Partijas sertifikātu paraksta persona, kas atbildīga par partijas laišanu tirdzniecībā vai piegādi, t. i., Eiropas Savienībā tā ir “kvalificētā persona”, kā minēts attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos; Austrālijā atbildīgās personas par ražošanas kvalitātes kontroli ir norādītas attiecīgajos Austrālijas tiesību aktos.

I IEDAĻA

NORMATĪVO UN ADMINISTRATĪVO AKTU PRASĪBAS

Ievērojot III iedaļu, galvenās LRP pārbaudes veic saskaņā ar LRP prasībām, ko piemēro eksportētāja Puse. Piemērojamie normatīvie un administratīvie akti, kas attiecas uz šo nozares pielikumu, ir uzskaitīti papildinājumā.

Tomēr kvalitātes standartprasības eksportējamajiem produktiem, tostarp to ražošanas metode un produkta specifikācijas, ir norādītas attiecīgā produkta tirdzniecības atļaujā, ko piešķir importētāja Puse.

II IEDAĻA

OFICIĀLIE PĀRBAUDES DIENESTI

Puses saistībā ar šo nozares pielikumu ir kopīgi izveidojušas oficiālo pārbaudes dienestu sarakstus, kurus tās uztur. Ja Puse pieprasa otrai Pusei jaunāko oficiālo pārbaudes dienestu sarakstu kopiju, Puse, kura saņem šādu pieprasījumu, 30 kalendāro dienu laikā no minētā pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta Pusei, kura iesniedza pieprasījumu, minēto sarakstu kopiju.

III IEDAĻA

DARBĪBAS NOTEIKUMI

1. Pārbaudes ziņojumu nosūtīšana

Pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas attiecīgie pārbaudes dienesti nosūta ražošanas vietas jaunākā pārbaudes ziņojuma kopiju vai, ja analītisku operāciju veikšanu ir uzticēta apakšuzņēmējiem – kontroles vietas jaunākā ziņojuma kopiju. Pieprasījums var attiekties uz “pilnu pārbaudes ziņojumu” vai uz “sīki izstrādātu ziņojumu” (sk. 2. punktu). Katra Puse rīkojas ar šiem pārbaudes ziņojumiem atbilstoši konfidencialitātes pakāpei, kādu pieprasījusi izcelsmes Puse.

Ja attiecīgo zāļu ražošanas darbības pēdējā laikā nav pārbaudītas, t. i., ja pēdējā pārbaude veikta vairāk nekā pirms diviem gadiem vai ja konstatē īpašu vajadzību pēc pārbaudes, drīkst pieprasīt īpašu un detalizētu pārbaudi. Puses nodrošina, ka pārbaudes ziņojumi tiek nosūtīti, nepārsniedzot 30 kalendāro dienu termiņu, šo periodu pagarina līdz 60 kalendārajām dienām, ja jāveic jauna pārbaude.

2. Pārbaudes ziņojumi

“Pilns pārbaudes ziņojums” ietver ražotnes pamatdokumentāciju (ko sagatavo ražotājs vai iestāde, kas veic pārbaudi), un iestādes, kas veic pārbaudi, aprakstošo ziņojumu. “Sīki izstrādātajā ziņojumā” ir atbildes uz konkrētiem jautājumiem par uzņēmumu, kurus uzdevusi otra Puse.

3. References LRP

a)	Ražotājus pārbauda atbilstoši LRP, ko piemēro eksportētāja Puse (sk. I iedaļu).

Zālēm, uz kurām attiecas importētājas Puses (bet ne eksportētājas Puses) tiesību akti farmācijas jomā, vietējais kompetentais pārbaudes dienests, kurš vēlas veikt attiecīgo ražošanas darbību pārbaudi, to veic saskaņā ar savu LRP vai, ja nav īpašu LRP prasību, tad saskaņā ar LRP, ko piemēro importētāja Puse. Šādi jārīkojas arī tad, ja eksportētājas Puses piemērojamo LRP neuzskata par līdzvērtīgu importētājas Puses LRP attiecībā uz galaprodukta kvalitātes nodrošināšanu.

LRP prasību līdzvērtību konkrētiem produktiem vai produktu grupām (piemēram, pētāmām zālēm, izejvielām) nosaka saskaņā ar procedūru, ko izstrādājusi Apvienotā nozares darba grupa.

4. Pārbaužu būtība

a)	Pārbaudēs parasti novērtē, vai ražotājs ievēro LRP. Tās dēvē par galvenajām LRP pārbaudēm (arī par regulārajām, periodiskajām vai kārtējām pārbaudēm).

“Uz ražojumu vai procesu orientētās” pārbaudēs (kas vajadzības gadījumā var būt pārbaudes “posmā pirms tirdzniecības”) galvenokārt pārbauda viena ražojuma vai ražojuma (ražojumu) sēriju izgatavošanu vai procesu (procesus), un tajās ietver konkrēta procesa apstiprināšanas novērtējumu un atbilstības novērtējumu vai tādus kontroles aspektus, kas aprakstīti tirdzniecības atļaujā. Ja vajadzīgs, attiecīgo informāciju par produktu (pieteikuma/atļaujas dokumentācijas kvalitātes dokumentus) iestādei, kas veic pārbaudi, sniedz konfidenciāli.

5. Pārbaudes/reģistrācijas maksas

Pārbaudes/reģistrācijas maksu režīmu nosaka pēc ražotāja atrašanās vietas. Pārbaudes/reģistrācijas maksas par ražojumiem, uz kuriem attiecas šis nozares pielikums, neiekasē no ražotājiem, kuri atrodas otras Puses teritorijā.

6. Drošības klauzula attiecībā uz pārbaudēm

Puses savstarpēji vienojas, ka katra Puse patur tiesības veikt pati savas pārbaudes tādu iemeslu dēļ, kurus tā dara zināmus otrai Pusei. Par šādām pārbaudēm iepriekš jāpaziņo otrai Pusei, kurai tad ir iespēja piedalīties šādā pārbaudē. Uz šo drošības klauzulu jāatsaucas tikai izņēmuma gadījumā. Ja šāda pārbaude notiek, pārbaudes izmaksas ir atgūstamas.

7. Informācijas apmaiņa starp iestādēm un kvalitātes prasību tuvināšana

Saskaņā ar Nolīguma vispārīgajiem noteikumiem Puses apmainās ar visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudes tiktu pastāvīgi savstarpēji atzītas. Lai apliecinātu darbspēju gadījumos, kad jebkuras Puses tiesību aktu sistēmā notiek ievērojamas pārmaiņas, jebkura Puse var pieprasīt konkrētu papildinformāciju par oficiālo pārbaudes dienestu. Šādi īpaši pieprasījumi var attiekties uz informāciju par apmācību, pārbaudes procedūrām, vispārīgo informāciju un dokumentu apmaiņu, un uz tādu auditu pārredzamību, ko oficiālie pārbaudes dienesti veikuši saistībā ar šā nozares pielikuma darbību. Šādi pieprasījumi jāsagatavo ar Apvienotās nozares darba grupas starpniecību, kura tos administrē saskaņā notiekošo uzturēšanas programmu.

Turklāt Austrālijas un Eiropas Savienības attiecīgās iestādes informē viena otru par visām jaunākajām tehniskajām nostādnēm vai pārbaudes procedūru izmaiņām. Pirms to pieņemšanas katra Puse apspriežas ar otru Pusi.

8. Partijas oficiālā izlaišana

Ar partijas oficiālās izlaišanas procedūras palīdzību, ko pirms katras produktu partijas izplatīšanas veic kompetentās iestādes, papildus tiek pārbaudīts imunoloģisko zāļu (vakcīnu) un asins derivātu drošums un efektivitāte. Šis Nolīgums neietver šo partiju oficiālo izlaišanu savstarpējo atzīšanu. Tomēr gadījumos, kad piemēro partijas oficiālās izlaišanas procedūru, ražotājs pēc importētājas Puses pieprasījuma nodrošina partijas oficiālās izlaišanas sertifikātu, ja attiecīgo partiju ir testējušas eksportētājas Puses kontroles iestādes.

Eiropas Savienībai partijas oficiālās izlaišanas procedūras attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm publicē Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorāts. Austrālijai partijas oficiālās izlaišanas procedūra ir sīki aprakstīta dokumentā WHO Technical Report Series (PVO Tehnisko ziņojumu sērija) Nr. 822, 1992.

9. Inspektoru apmācība

Saskaņā ar šā Nolīguma vispārīgajiem noteikumiem inspektoru apmācības kursiem, ko iestādes organizē, jābūt pieejamiem otras Puses inspektoriem. Puses viena otru informē par šādiem kursiem.

10. Kopīgas pārbaudes

Saskaņā ar šā Nolīguma vispārīgajiem noteikumiem un Pusēm savstarpēji vienojoties, var atļaut kopīgas pārbaudes. Šīs pārbaudes ir paredzētas tam, lai veidotu kopēju izpratni par praksi un prasībām, un to interpretāciju. Par šo pārbaužu sākšanu un to veidiem vienojas, izmantojot Apvienotās nozares darba grupas apstiprinātās procedūras.

11. Trauksmes izziņošanas sistēma

Abas Puses vienojas par kontaktpersonām, lai kompetentās iestādes un ražotāji varētu savlaicīgi informēt otras Puses iestādes par kvalitātes trūkumiem, partiju atsaukšanu, viltojumiem un citām ar kvalitāti saistītām problēmām, kas varētu radīt vajadzību pēc papildu kontroles pasākumiem vai apturēt partijas izplatīšanu. Savstarpēji vienojoties, tiek izveidota sīki izstrādāta trauksmes izziņošanas procedūra.

Puses nodrošina, ka bez vicināšanās paziņo otrai Pusei par jebkādu ražošanas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu (pilnīgu vai daļēju), pamatojoties uz neatbilstību LRP un uz neatbilstību, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību.

12. Kontaktpersonas

Šajā nozares pielikumā kontaktpersonas visos tehniskos jautājumos, piemēram, tādos kā apmaiņa ar pārbaužu ziņojumiem, inspektoru apmācības kursi, tehniskās prasības, ir:

AUSTRĀLIJAI:

Attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm:

The Head of Office

Therapeutic Goods Administration

Department of Health and Ageing

PO Box 100

Woden ACT 2606

Australia

Tālrunis: +61 62328622

Fakss: +61 62328426

Attiecībā uz dzīvniekiem paredzētām zālēm:

The Manager, Manufacturing Quality and LicensingSection

Australian Pesticides and Veterinary Medicines Authority

PO Box 6182

Kingston ACT 2604

Australia

Tālrunis: +61 62104803

Fakss: +61 62104741

EIROPAS SAVIENĪBAI:

The Director of the European Medicines Agency

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Tālrunis: +44 1714188400

Fakss: +44 1714188416

13. Apvienotā nozares darba grupa

Saskaņā ar šo nozares pielikumu tiek izveidota Apvienotā nozares darba grupa, kurā ir Pušu pārstāvji. Tā ir atbildīga par efektīvu šā nozares pielikuma darbību. Tā ir pakļauta Apvienotajai komitejai, kā to nosaka minētā komiteja.

Apvienotā nozares darba grupa nosaka savu reglamentu. Tā vienprātīgi pieņem lēmumus un ieteikumus. Tā var nolemt deleģēt savus uzdevumus apakšgrupām.

14. Viedokļu atšķirības

Abas Puses dara visu iespējamo, lai atrisinātu jebkādas viedokļu atšķirības, inter alia, attiecībā uz ražotāju atbilstību un pārbaudes ziņojumu secinājumiem. Neatrisinātās viedokļu atšķirības paziņo Apvienotajai nozares darba grupai.

IV IEDAĻA

IZMAIŅAS OFICIĀLO PĀRBAUDES DIENESTU SARAKSTĀ

Puses savstarpēji atzīst, ka šajā nozares pielikumā jāiekļauj izmaiņas īpaši attiecībā uz jaunu oficiālo pārbaudes dienestu iekļaušanu vai izmaiņas izveidoto kompetento iestāžu organizācijā vai uzdevumos. Ja attiecībā uz oficiālajiem pārbaudes dienestiem ir notikušas būtiskas izmaiņas, Apvienotā nozares darba grupa saskaņā ar III iedaļas 7. punktu apsver, kāda papildinformāciju ir vajadzīga, ja tāda ir, lai pārbaudītu programmas un noteiktu vai saglabātu pārbaužu savstarpēju atzīšanu.

Saskaņā ar šo Nolīgumu Austrālijas veterināro zāļu ražotājus Austrālijas Pesticīdu un veterināro zāļu iestādes (APVZI) vārdā pārbauda Terapeitisko preču pārvalde, ņemot vērā spēkā esošo Austrālijas LRP kodeksu un Eiropas Kopienas LRP pamatnostādnes veterināro zāļu jomā. Eiropas Savienība atzīst Terapeitisko preču pārvaldes veikto pārbaužu secinājumus un Austrālijas ražotāju veikto partiju atbilstības sertifikāciju. Ja APVZI sāk veikt pati savas pārbaudes, pārbaužu ziņojumus parasti nosūta arī importētājai Pusei tikmēr, kamēr nav apmierinoši pārbaudīta APVZI LRP pārbaudes programma.

Papildinājums

PIEMĒROJAMIE NORMATĪVIE UN ADMINISTRATĪVIE AKTI

Eiropas Savienībai:

Komisijas Direktīva 91/412/EEK (1991. gada 23. jūlijs), ar ko nosaka veterināro zāļu labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes, ar grozījumiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, ar grozījumiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, ar grozījumiem;

Komisijas Direktīva 2003/94/EK (2003. gada 8. oktobris), ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm un pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm, ar grozījumiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, ar grozījumiem;

Labas izplatīšanas prakses norādījumi (94/C 63/03);

Volume 4 – Guidelines for good manufacturing practices for medicinal products for human and veterinary use.

Austrālijai:

Attiecībā uz cilvēkiem paredzētajām zālēm:

Therapeutic Goods Act 1989 (1989. gada Terapeitisko preču likums) un tā piemērošanas noteikumi (noteikumi, rīkojumi un nolēmumi), tostarp rīkojumi, ar ko nosaka marķēšanas standartus, nolēmums, ar ko nosaka ražošanas principus un Austrālijas labas ražošanas prakses kodeksi.

Attiecībā uz veterinārajām zālēm:

Tiesību akti – Austrālijas Savienībā:

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (Administration) Act, 1992,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals Act, 1994,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals Code Act, 1994,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (Administration) Regulations, 1995,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals Instrument No 1 (Manufacturing Principles), 2007,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (Administration) Regulations, 1995.

Tiesību akti – Jaundienvidvelsā:

—	Stock Foods Act, 1940,

—	Stock Medicines Act, 1989,

—	Public Health Act, 1991,

—	Poisons and Therapeutic Goods Act, 1966,

—	Pesticides Act, 1979,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (NSW) Act, 1994,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Viktorijā:

—	Animal Preparations Act, 1987,

—	Health Act, 1958,

—	Drugs, Poisons and Controlled Substances Act, 1981,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (Victoria) Act, 1994,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši šiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Kvīnslendā:

—	Agricultural Standards Act, 1994,

—	Stock Act, 1915,

—	Health Act, 1937,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (Queensland) Act, 1994,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Dienvidaustrālijā:

—	Stock Medicines Act, 1939–1978,

—	Stock Foods Act, 1941,

—	Dangerous Substances Act, 1986,

—	Controlled Substances Act, 1984,

—	Stock Diseases Act, 1934,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (SA) Act, 1994,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Rietumaustrālijā:

—	Veterinary Preparations and Animal Feeding Stuffs Act, 1976–1982,

—	Poisons Act, 1964–1981,

—	Health Act, 1911,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (WA) Act, 1995,

—	Health (Pesticides) Regulations, 1956,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Tasmānijā:

—	Veterinary Medicines Act, 1987,

—	Poisons Act, 1971,

—	Public Health Act, 1997,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (Tasmania) Act, 1994,

—	Pesticides Act, 1968,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Ziemeļu teritorijā:

—	Poisons and Dangerous Drugs Act, 1983,

—	Therapeutic Goods and Cosmetics Act, 1986,

—	Stock Diseases Act, 1954,

—	Agricultural and Veterinary Chemicals (NT) Act, 1994,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

Tiesību akti – Austrālijas galvaspilsētas teritorijā:

—	Environment Protection Act, 1997,

kā arī visi noteikumi, rīkojumi vai dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši minētajiem tiesību aktiem.

”.

11.

Nozares pielikumu par medicīnas ierīcēm aizstāj ar šādu pielikumu:

“

NOZARES PIELIKUMS PAR MEDICĪNAS IERĪCĒM NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENU UN AUSTRĀLIJU PAR SAVSTARPĒJU ATZĪŠANU SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU, SERTIFIKĀTIEM UN MARĶĒJUMIEM

DARBĪBAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Puses savstarpēji atzīst, ka šā nozares pielikuma noteikumi attiecas uz šādiem ražojumiem:

Eksportam uz Eiropas Savienību paredzētie ražojumi

Eksportam uz Austrāliju paredzētie ražojumi

Visas medicīnas ierīces:

a)	kas ražotas Austrālijā;

b)	uz kurām attiecas trešās personas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas saistītas gan ar ražojumu, gan ar kvalitātes sistēmu;

c)	kas paredzētas Padomes Direktīvā 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem; un

d)	kas paredzētas Padomes Direktīvā 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem.

Visas medicīnas ierīces:

a)	kas ražotas Eiropas Savienībā; un

b)	uz kurām saskaņā ar Austrālijas 1989. gada Terapeitisko preču likumu un Terapeitisko preču noteikumiem ar grozījumiem attiecas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas saistītas gan ar izstrādājumu, gan ar kvalitātes sistēmu.

Šā pielikuma 1. punkts:

a)	neattiecas uz papildinājumā paredzētajām medicīnas ierīcēm;

ja vien Puses, savstarpēji vienojoties, neparedz citādi, medicīnas ierīces “izgatavošanā” neietver:

i)	tādus atjaunošanas vai rekonstruēšanas procesus kā remonts, salabošana, remontēšana ar pārmontēšanu vai atjaunošana; vai

ii)	tādas darbības kā presēšana, marķēšana, birku piestiprināšana, iepakošana un sagatavošana pārdošanai, kas veikta atsevišķi vai kopā ar citām; vai

iii)	kvalitātes kontroles pārbaudes atsevišķi; vai

iv)	sterilizēšanu atsevišķi.

Šā pielikuma 1. punkts:

a)	neattiecas uz papildinājumā paredzētajām medicīnas ierīcēm;

ja vien Puses, savstarpēji vienojoties, neparedz citādi, medicīnas ierīces “izgatavošanā” neietver:

i)	tādus atjaunošanas vai rekonstruēšanas procesus kā remonts, salabošana, remontēšana ar pārmontēšanu vai atjaunošana; vai

ii)	tādas darbības kā presēšana, marķēšana, birku piestiprināšana, iepakošana un sagatavošana pārdošanai, kas veikta atsevišķi vai kopā ar citām; vai

iii)	kvalitātes kontroles pārbaudes atsevišķi; vai

iv)	sterilizēšanu atsevišķi.

I IEDAĻA

NORMATĪVO UN ADMINISTRATĪVO AKTU PRASĪBAS

Eiropas Savienības normatīvo un administratīvo aktu prasības, kuras Austrālijas norīkotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām jāizmanto, novērtējot atbilstība

Austrālijas normatīvo un administratīvo aktu prasības, kuras Eiropas Savienības norīkotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām jāizmanto, novērtējot atbilstību

—	Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem,

—	Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem,

—	un visi tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz šīm direktīvām.

—	1989. gada Terapeitisko preču likums, ar grozījumiem,

—	1990. gada Terapeitisko preču noteikumi, ar grozījumiem,

—	2002. gada Terapeitisko preču (medicīnas ierīču) noteikumi, ar grozījumiem,

—	un visi tiem pakārtotie tiesību akti, kas minēti iepriekš minētajos likumos vai noteikumos, ar grozījumiem (2).

II IEDAĻA

NORĪKOTĀS ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRAS

Austrālijas norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras, lai novērtētu ražojumu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo un administratīvo aktu prasībām	Eiropas Savienības norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras, lai novērtētu ražojumu atbilstību Austrālijas normatīvo un administratīvo aktu prasībām
Puses, savstarpēji vienojoties, ir izveidojušas norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstus un uztur tos.	Puses, savstarpēji vienojoties, ir izveidojušas norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstus un uztur tos.

III IEDAĻA

IESTĀDES, KAS ATBILDĪGAS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU NORĪKOŠANU ŠĀ NOLĪGUMA MĒRĶIEM

Iestāde, kas atbildīga par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu Austrālijā

Iestādes, kas atbildīgas par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs

—	Veselības un novecošanas departamenta Terapeitisko preču pārvalde

—

Beļģijā:

—	Ministère de la Santé publique, de l’Environnement et de lIintégration sociale

—	Ministerie van Volksgezondheid, Leefmilieu en Sociale Integratie

—	Agence Fédérale des Médicaments et des Produits de Santé – Federaal Agentschap voor Geneesmiddelen en Gezondheidsproducten

—	Bulgārijā: Държавна агенция за метрологичен и технически надзор

—	Čehijā: Úřad pro technickou normalizaci, metrologii a státní zkušebnictví

—

Dānijā:

—	Indenrigs- og Sundhedsministeriet

—	Lægemiddelstyrelsen

—

Vācijā:

—	ZLG – Zentralstelle der Länder für Gesundheitsschutz bei Arzneimitteln und Medizinprodukten, Bonn

—	ZLS – Zentralstelle der Länder für Sicherheitstechnik, München

—	Igaunijā: Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

—

Īrijā:

—	Department of Health

—	Irish Medicines Board

—

Grieķijā:

—	Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης

—	Εθνικός Οργανισμός Φαρμάκων

—

Spānijā:

—	Ministerio de Sanidad, Política Social e Igualdad

—	Agencia Española de Medicamentos y Productos Sanitarios

—

Francijā:

—	Ministère de la Santé

—	Agence Française de Sécurité Sanitaire des produits de Santé

—	Agence Nationale du Médicament Vétérinaire

—	Itālijā: Ministero della Salute – Dipartimento dell’ Innovazione – Direzione Generale Farmaci e Dispositivi Medici

—

Kiprā:

—	The Drugs Council, Pharmaceutical Services (Ministry of Health)

—	Veterinary Services (Ministry of Agriculture)

—

Latvijā:

—	Zāļu valsts aģentūra

—	Veselības ministrija

—	Lietuvā: Lietuvos Respublikos sveikatos apsaugos ministerija

—

Luksemburgā:

—	Ministère de la Santé

—	Division de la Pharmacie et des Médicaments

—	Ungārijā: Országos Gyógyszerészeti Intézet

—	Maltā: Direttorat tal-Affarijiet Regolatorji, Awtorità Maltija dwar l-iStandards

—

Nīderlandē:

—	Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

—	Inspectie voor de Gezondheidszorg

—

Austrijā:

—	Bundesministerium für Gesundheit

—	Bundesamt für Sicherheit im Gesundheitswesen

—

Polijā:

—	Ministerstwo Zdrowia

—	Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych

—	Portugālē: INFARMED:I.P. (Autoridade Nacional do Medicamento e Produtos de Saúde, I.P.)

—	Rumānijā: Ministerul Sănătății – Departament Dispozitive Medicale

—

Slovēnijā:

—	Ministrstvo za zdravje

—	Javna agencija Republike Slovenije za zdravila in medicinske pripomočke

—	Slovākijā: Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky

—

Somijā:

—	Sosiaali- ja terveysministeriö

—	Sosiaali- ja terveysalan lupa- javalvontavirasto (Valvira)

—	Zviedrijā: Zviedrijas valdības pakļautībā: Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll (SWEDAC)

—	Apvienotajā Karalistē: Medicines and Healthcare Products Regulatory Agency

IV IEDAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU NORĪKOŠANAS PROCEDŪRAS

Procedūras, kas Austrālijai jāievēro, norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, lai tās novērtētu ražojumu atbilstību Eiropas Savienības prasībām

Procedūras, kas Eiropas Savienībai jāievēro, norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, lai tās novērtētu ražojumu atbilstību Austrālijas prasībām

Veselības un novecošanas departamenta Terapeitisko preču pārvalde ievēro I iedaļā minēto direktīvu prasības, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu, ar grozījumiem, ciktāl tas attiecas uz atbilstības novērtēšanas procedūru dažādo posmu moduļiem un CE atbilstības zīmes uzlikšanas un lietošanas noteikumiem, un ir norīkota konkrētām ierīču kategorijām vai klasēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām. Norīkošanu attiecībā uz V iedaļā ietvertajām ierīcēm veic, pamatojoties uz V iedaļas 1. punkta 2. apakšpunktā minēto uzticības veidošanas programmu (3).

Atbilstības novērtēšanas struktūras ievēro I iedaļā minēto direktīvu prasības, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu, ar grozījumiem, ciktāl tas attiecas uz atbilstības novērtēšanas procedūru dažādo posmu moduļiem un CE atbilstības zīmes uzlikšanas un lietošanas noteikumiem, un ir norīkotas konkrētām ierīču kategorijām vai klasēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām. Norīkošanu attiecībā uz V iedaļā ietvertajām ierīcēm veic, pamatojoties uz V iedaļas 1. punkta 2. apakšpunktā minēto uzticības veidošanas programmu (4).

V IEDAĻA

PAPILDU NOTEIKUMI

1. Uzticības veidošana attiecībā uz paaugstināta riska ierīcēm

1.1.

Nolūkā stiprināt uzticību katras Puses norīkošanas sistēmām uzticības veidošanas process attiecas uz šādām medicīnas ierīcēm:

—	aktīvas implantējamas ierīces, kā definēts I iedaļā minētajos tiesību aktos,

—	ierīces, kuras atbilstoši I iedaļā minētajiem tiesību aktiem klasificē kā III klases ierīces,

—	implantējamas intraokulārās lēcas,

—	intraokulārais viskoelastīgais šķidrums un

—	norobežojošas ierīces, kas paredzētas kontracepcijai vai seksuāli transmisīvo slimību novēršanai.

1.2.	Puses izstrādā detalizētu programmu, šim nolūkam iesaistot Terapeitisko preču pārvaldi un Eiropas Savienības kompetentās iestādes.

1.3.	Uzticības veidošanas periodu pārskata pēc diviem gadiem no dienas, kad ir stājies spēkā šis nozares pielikums ar grozījumiem.

1.4.

Konkrētas papildprasības normatīvo sistēmu pilnveidošanai:

1.4.1.

izpildot šā Nolīguma 2. pantu, 7. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu un 9. panta 1. punktu, jebkura Puse var izvirzīt konkrētas papildprasības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūrām, lai pierādītu, ka tām ir pieredze normatīvo sistēmu pilnveidošanā;

1.4.2.

šādas konkrētas prasības var būt apmācība, novērotās atbilstības novērtēšanas struktūras auditi, apmeklējumi un informācijas un dokumentu apmaiņa, tostarp audita ziņojumi;

1.4.3.

šādas prasības līdzīgā veidā var piemērot arī attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūras norīkošanu saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Procedūras preču reģistrēšanai, norādīšanai un iekļaušanai Austrālijas Terapeitisko preču sarakstā (ARTG)

2.1.	Puses atzīst, ka šis nolīgums neietekmē procedūras, kas Austrālijai saskaņā ar 1989. gada Terapeitisko preču likumu jāpiemēro preču reģistrācijai, norādīšanai vai uzskaitīšanai tirgus uzraudzības nolūkā, kā arī atbilstošās Eiropas Savienības procedūras.

2.2.

Austrālijas pārvaldes iestāde saskaņā ar šo Nolīgumu nekavējoties reģistrē Eiropas Savienības ražojumu Austrālijas Terapeitisko preču sarakstā, neveicot turpmāku ražojuma novērtējumu, ar noteikumu, ka ir saņemts ražojuma pieteikums un noteiktā maksa, kā arī atbilstības novērtēšanas struktūras izsniegts sertifikāts, ka ražojums atbilst Austrālijas noteiktajām prasībām.

2.3.	Visas maksas par jebkuras Puses veikto reģistrāciju ir saistītas tikai ar izmaksām, kas rodas, medicīnas ierīci reģistrējot, izpildot piemērojamās prasības un veicot uzraudzības darbības pēc laišanas tirgū, ko šajā nozarē veic Puses.

3. Informācijas apmaiņa

Puses vienojas viena otrai paziņot šādu informāciju:

—	atceltie, apturētie, ierobežotie vai atsauktie sertifikāti,

—	negadījumi attiecībā uz medicīnas ierīču vigilances procedūru, par kurām jāziņo Globālās saskaņošanas darba grupai (GHTF),

—	jautājumi par ražojuma drošumu,

—	visi tiesību akti vai spēkā esošo tiesību aktu grozījumi, kas pieņemti, pamatojoties uz I iedaļā minētajiem tiesību aktiem.

Katram no šiem mērķiem Puses izveido kontaktpunktus.

Puses izvērtē, kas ir panākts ar Eiropas medicīnas ierīču datubāzes (Eudamed) izveidošanu.

Turklāt Terapeitisko preču pārvalde ziņo par visiem izsniegtajiem sertifikātiem.

4. Jauni tiesību akti

Puses kopīgi norāda, ka Austrālijai jāievieš jauni tiesību akti in vitro diagnostikas jomā un ka visos šādos jaunajos noteikumos jāievēro principi, kas ir šā Nolīguma pamatā.

Puses savstarpēji paziņo par nodomu Nolīguma darbības jomu attiecināt arī uz in vitro diagnostiku, tiklīdz Austrālijā stāsies spēkā tiesību akti in vitro diagnostikas jomā.

5. Pasākumi sabiedrības veselības aizsardzības un drošības jomā

Šā nozares pielikuma īstenošana nekavē Pusi veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību un drošību saskaņā ar I iedaļā minētajiem tiesību aktiem. Katra Puse attiecīgi informē otru pusi par šādiem pasākumiem.

6. Apvienotā nozares darba grupa

Apvienotā nozares darba grupa nosaka savu reglamentu. Tā vienprātīgi pieņem lēmumus un ieteikumus. Tā var nolemt deleģēt savus uzdevumus apakšgrupām.

7. Viedokļu atšķirības

Abas Puses dara visu iespējamo, lai atrisinātu jebkādas viedokļu atšķirības. Par neatrisinātajām viedokļu atšķirībām paziņo Apvienotajai nozares darba grupai.

Papildinājums

Šā nozares pielikuma noteikumi neattiecas uz šādām ierīcēm:

—

medicīnas ierīces, kurās ir dzīvnieku izcelsmes šūnas, audi vai nedzīvi produkti, kas iegūti no dzīvnieku audiem, vai kuras izgatavotas no tiem gadījumos, kad drošība attiecībā uz vīrusiem un citiem pārnēsājamiem infekcijas izraisītājiem jāpanāk, ražošanas procesā izmantojot apstiprinātas vīrusu iznīcināšanas vai inaktivācijas metodes,

—	medicīnas ierīces, kurās ir mikrobioloģiskas, bakteriālas vai rekombinētas izcelsmes audi, šūnas vai vielas un kuras paredzētas lietošanai cilvēka ķermenī vai uz tā,

—	medicīnas ierīces, kurās ir cilvēka izcelsmes audi vai to atvasinājumi,

—	medicīnas ierīces, kurās iekļauti stabili cilvēka asins vai asins plazmas atvasinājumi, kas uz cilvēka ķermeņa var darboties veidā, kas pastiprina ierīces darbību,

—	medicīnas ierīces, kurās kā neatņemama sastāvdaļa ir iekļauta viela vai paredzēts iekļaut vielu, kuru, lietojot atsevišķi, varētu uzskatīt par zālēm, kurām jāiedarbojas uz pacientu veidā, kas pastiprina ierīces darbību, un

—	medicīnas ierīces, kuras ražotājs īpaši paredzējis lietot citas medicīnas ierīces ķīmiskai dezinficēšanai, izņemot sterilizatorus, kuros izmanto sausu karstumu, mitru karstumu vai etilēnoksīdu.

Abas Puses, savstarpēji vienojoties, var nolemt šo nozares pielikumu attiecināt arī uz iepriekš minētajām medicīnas ierīcēm.

”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses ir apmainījušās ar diplomātiskajiem paziņojumiem, ar kuriem tās apstiprina, ka Pušu attiecīgās procedūras saistībā ar šā Nolīguma stāšanos spēkā ir pabeigtas.

Sagatavots Briselē, 2012. gada 23. februārī divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Австралия

Por Australia

Za Austrálii

For Australien

Für Australien

Austraalia nimel

Για την Αυστραλία

For Australia

Pour l'Australie

Per l'Australia

Austrālijas vārdā –

Australijos vardu

Ausztrália nevében

Għall-Awstralja

Voor Australië

W imieniu Australii

Pela Austrália

Pentru Australia

Za Austráliu

V imenu Avstralije

Australian puolesta

För Australien

(1) OV L 229, 17.8.1998., 3. lpp.

(2) Vispārējā atsauce uz Austrālijas pakārtotajiem tiesību aktiem, kas minēti Terapeitisko preču likumā un noteikumos, un uz jebkuriem gaidāmajiem tiesību aktu grozījumiem.

(3) Pieņēmumu par kompetenci izdara pēc tam, kad ir sekmīgi pabeigta uzticības veidošana attiecībā uz V iedaļā minētajām ierīcēm.

(4) Pieņēmumu par kompetenci izdara pēc tam, kad ir sekmīgi pabeigta uzticības veidošana attiecībā uz V iedaļā minētajām ierīcēm.

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/21

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1272/2012

(2012. gada 20. decembris)

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (2) un Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (3) ir būtiski grozīti. Skaidrības labad tie būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)

Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (4) (“Šengenas konvencija”), un tās turpinājums SIS 1+ ir svarīgi instrumenti Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

(3)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi Padome bija uzticējusi Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (5) un Lēmumu 2001/886/TI (6). Minēto tiesību aktu darbības termiņš beidzās 2008. gada 31. decembrī pirms SIS II izstrādes pabeigšanas. Tie bija vispirms jāpapildina ar Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI un pēc tam ar šo regulu un Padomes Regulu (ES) Nr. 1273/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (7) vēlākais līdz migrēšanas beigām no SIS 1+ uz SIS II vai līdz Padome nosaka datumu, lemjot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (8) un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (9).

(4)	SIS II izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI. Šai regulai nebūtu jāskar minēto aktu noteikumi.

(5)	Konkrēti SIS II testi paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 189/2008 (10) un Padomes Lēmumā 2008/173/TI (11).

(6)

SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz saistībā ar SIS II vispārējo grafiku, ko Padome apstiprināja 2008. gada 6. jūnijā un ko pēc tam grozīja 2009. gada oktobrī, ņemot vērā 2009. gada 4. jūnija Padomes (tieslietas un iekšlietas) sanāksmes doto politisko ievirzi. Jauno SIS II vispārējo grafiku Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei 2010. gada oktobrī.

(7)

SIS II visaptverošs tests būtu jāveic, pilnībā sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai, saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Cik drīz vien iespējams pēc tā pabeigšanas minētais tests būtu jāapstiprina, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI. Visaptverošā testa vajadzībām būtu jāizmanto tikai testēšanas dati.

(8)	Dalībvalstīm būtu jāveic papildinformācijas apmaiņas tests.

(9)

Attiecībā uz SIS 1+ Šengenas konvencijā paredzēta tehniskā nodrošinājuma vienība (C.SIS). Attiecībā uz SIS II Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI paredzēta centrālā SIS II, ko veido tehniskā nodrošinājuma vienība un vienotā valsts saskarne (NI-SIS). Centrālās SIS II tehniskā nodrošinājuma vienībai būtu jāatrodas Strasbūrā (Francijā), bet dublējumam – St. Johann im Pongau (Austrijā).

(10)	Lai labāk risinātu iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties no SIS 1+ migrēšanas uz SIS II, būtu jāizveido un jātestē SIS migrēšanas pagaidu arhitektūra. Migrēšanas pagaidu arhitektūrai nebūtu jāietekmē SIS 1+ operatīvā pieejamība. Komisijai būtu jānodrošina konvertētājs.

(11)	Dalībvalstij, kas izdod brīdinājumu, vajadzētu būt atbildīgai par to, lai SIS ievadītie dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi.

(12)

Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru. Šajā atbildībā ietverta SIS II un tās sakaru infrastruktūras uzturēšana un turpmākā izstrāde, tostarp vienmēr veicot kļūdu labošanu. Komisijai būtu jānodrošina kopīgo pasākumu koordinācija un atbalsts tiem. Komisijai jo īpaši centrālās SIS II līmenī būtu jānodrošina tehniskais un operatīvais atbalsts dalībvalstīm, tostarp palīdzības dienesta pieejamība.

(13)	Dalībvalstis ir atbildīgas un tām arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to valsts sistēmu (N.SIS II) izstrādi un uzturēšanu.

(14)	Francijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienību, kā skaidri paredzēts Šengenas konvencijā.

(15)	Dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās SIS 1+, būtu Padomes sistēmā jāsaskaņo savas darbības. Jāizstrādā sistēma šai organizatoriskai darbībai.

(16)

Lai atbalstītu dalībvalstu izvēli par labu tehniski un finansiāli izdevīgākajam risinājumam, Komisijai bez kavēšanās vajadzētu uzsākt šīs regulas pielāgošanas procedūru, ierosinot migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II tiesisko regulējumu, kas labāk atspoguļotu tehniskās migrēšanas pieeju, kura izklāstīta SIS projekta migrēšanas plānā (“migrēšanas plāns”), ko Komisija pieņēma pēc pozitīva balsojuma SIS-VIS komitejā 2011. gada 23. februārī.

(17)

Migrēšanas plānā ir paredzēts, ka pārejas laikposmā visas dalībvalstis viena pēc otras veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS 1+ uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI ir jāpiemēro no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Juridiskās noteiktības labad pārejas laikposmam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam un nebūtu jāpārsniedz 12 stundas. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana nebūtu jāliedz dalībvalstīm, kas vēl nav īstenojušas pāreju vai kurām tehnisku iemeslu dēļ intensīvas novērošanas laikposmā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+. Lai piemērotu vienādus standartus un nosacījumus brīdinājumiem, datu apstrādei un datu aizsardzībai visās dalībvalstīs, ir jāpiemēro SIS II tiesiskais regulējums to dalībvalstu operatīvajām darbībām ar SIS, kas vēl nav īstenojušas pāreju.

(18)

Ir jāturpina īslaicīgi piemērot dažus Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumus, iekļaujot minētos noteikumus šajā regulā, jo tie nodrošina tiesisko regulējumu konvertētājam un migrēšanas pagaidu arhitektūrai migrēšanas laikā. Migrēšanas pagaidu arhitektūra SIS 1+ operācijām pieļauj, ka SIS 1+ un SIS II arhitektūras konkrētas tehniskas daļas, kurām ir jādarbojas, lai būtu iespējama pakāpeniska migrēšana no SIS 1+ uz SIS II, ierobežotā pārejas laikposmā darbojas paralēli.

(19)

Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu.

(20)

Tādēļ būtu jāpielāgo migrēšanas pagaidu arhitektūras tehnisko komponentu apraksts, lai būtu iespējams cits tehnisks risinājums, konkrēti, SIS 1+ RE – centrālās SIS II attīstīšanai. SIS 1+ RE ir iespējams tehniskais risinājums centrālās SIS II attīstīšanai un Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI noteikto mērķu sasniegšanai.

(21)

SIS 1+ RE raksturo tas, ka SIS II attīstīšanai un SIS 1+ izmantos vienus un tos pašus līdzekļus. Tādēļ šajā regulā minētās atsauces uz SIS II tehnisko arhitektūru un migrēšanas procesu, ja tiek īstenots alternatīvs tehniskais risinājums, būtu lasāmas kā atsauces uz SIS II, kuras pamatā ir cits tehniskais risinājums, tās mutatis mutandis piemērojot minētā risinājuma tehniskajām īpatnībām, atbilstīgi mērķim attīstīt centrālo SIS II.

(22)

Jebkāda tehniskā risinājuma gadījumā migrēšanas rezultātam centrālā līmenī vajadzētu būt SIS 1+ datubāzes un jaunu SIS II funkciju, tostarp papildu datu kategoriju, pieejamība centrālajā SIS II. Lai vienkāršotu datu ielādi, vajadzētu precizēt, ka dzēstos datus, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes no SIS 1+ uz SIS II.

(23)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai slēgt līgumus ar trešām personām, tostarp ar valstu struktūrām, par to uzdevumu izpildi, kādi tai doti saskaņā ar šo regulu, kā arī to uzdevumu izpildi, kas saistīti ar budžeta īstenošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) (“Finanšu regula”).

Visos šajos līgumos būtu jāievēro datu aizsardzības un datu drošības noteikumi un būtu jāņem vērā attiecīgu datu aizsardzības iestāžu nozīme, kas attiecas uz SIS, jo īpaši Šengenas konvencijas un šīs regulas noteikumi.

(24)

Uz cita tehniskā risinājuma pamata veidotas centrālās SIS II attīstīšana būtu jāfinansē no Savienības vispārējā budžeta, ievērojot pareizas finanšu vadības principu. Saskaņā ar Finanšu regulu Komisija var deleģēt budžeta izpildes uzdevumus valstu publiskā sektora struktūrām. Ņemot vērā politisko nostāju un ievērojot Finanšu regulā paredzētos nosacījumus, gadījumā, ja notiktu pāreja uz alternatīvu risinājumu, Komisija tiktu aicināta deleģēt ar SIS II attīstīšanu uz SIS 1+ RE pamata saistītos budžeta izpildes uzdevumus Francijai.

(25)

Ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (13), SIS II izstrādi valstu līmenī ietvēra attiecināmās darbībās, ko var līdzfinansēt no Ārējo robežu fonda (ĀRF). Komisijas Lēmums 2007/599/EK (2007. gada 27. augusts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK īsteno attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2007.–2013. gadam (14), arī noteica SIS II kā vienu no piecām ĀRF prioritātēm, atzīstot, cik svarīgs ir atbalsts saskaņotai un savlaicīgai valstu projektu izstrādei līdz ar centrālo SIS II.

Kopš iepriekš minēto tiesību aktu pieņemšanas SIS II projekts 2010. gadā pēc svarīgas testēšanas kampaņas – Milestone 1 – tika ievērojami pārorientēts. Turklāt, dalībvalstīm lietojot SIS, šīs lietošanas attīstība ir radījusi vajadzību atjaunināt SIS II tehniskās prasības darbības rezultātiem un uzglabāšanas kapacitātei, kas ietekmēja SIS II projekta izmaksas centrālā un valstu līmenī.

(26)

Attiecībā uz migrēšanas procesu no SIS 1+ uz SIS II prasību attīstība un panāktais saistībā ar SIS II projekta pabeigšanu lika pārdefinēt migrēšanas arhitektūru, migrēšanas kalendāru un testēšanas prasības. Nozīmīga daļa no darbībām, kas migrēšanai uz SIS II tagad būtu vajadzīgas dalībvalstu līmenī, nebija paredzētas Regulas (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmuma 2008/839/TI pieņemšanas laikā, nedz arī laikā, kad tika izstrādāta finanšu pakete un daudzgadu programmas saistībā ar ĀRF. Tāpēc ir daļēji jāmaina izmaksu sadales principi attiecībā uz migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II. Dažas valstu darbības, kas saistītas ar minēto migrēšanu, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu dalību migrēšanai vajadzīgajās testēšanas darbībās, varētu līdzfinansēt no SIS II budžeta pozīcijas Savienības vispārējā budžetā. Ar minēto iespēju būtu jānodrošina konkrētas un precīzi definētas darbības papildus citām ar SIS II saistītām darbībām (kas nav vienas un tās pašas darbības), ko varētu turpināt atbalstīt saskaņā ar ĀRF. Tādējādi saskaņā ar šo regulu sniegtajai finanšu palīdzībai būtu jāpapildina tā, kas tiek sniegta no ĀRF.

(27)

Attiecībā uz šajā regulā paredzēto līdzfinansējumu būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nelietderīgi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (15), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (16), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (17).

(28)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, ņemot vērā lēmuma finansiālo ietekmi uz dalībvalstīm, kurām, kad Komisija izmanto savas īstenošanas pilnvaras, vajadzētu būt pilnībā iesaistītām, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (18).

(29)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina cieši sadarboties visos SIS II izstrādes un migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II posmos, lai pilnībā pabeigtu procesu. Lai sekmētu sadarbību un nodrošinātu dalībvalstu tiešu atbalstu centrālajam SIS II projektam, Padomes 2009. gada 26.–27. februāra un 4.–5. jūnija secinājumos par SIS II tika paredzēta neformāla struktūra ar nosaukumu “Vispārējā programmu vadības valde”, kurā darbojas dalībvalstu eksperti. Minētās ekspertu grupas sekmīgā darbība un nepieciešamība vēl vairāk pastiprināt sadarbību un centrālā SIS II projekta pārskatāmību attaisno ekspertu grupas oficiālu iekļaušanu SIS II vadības struktūrā. Tādēļ būtu oficiāli jāizveido ekspertu grupa jeb Vispārējā programmu vadības valde, kas papildinātu pašreizējo SIS II organizācijas struktūru. Lai nodrošinātu efektivitāti un izmaksu lietderīgumu, būtu jānosaka ekspertu skaita ierobežojums. Vispārējās programmu vadības valdes darbībām nevajadzētu skart Komisijas un dalībvalstu atbildību.

(30)	Personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (19).

(31)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī ir kompetents uzraudzīt Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Līdz spēkā būs stājies SIS II tiesiskais regulējums, Kopīgā uzraudzības iestāde ir atbildīga par pašreizējās SIS 1+ tehniskā atbalsta funkcijas uzraudzību. Valstu uzraudzības iestādes ir atbildīgas par SIS 1+ personas datu apstrādi to attiecīgajā dalībvalsts teritorijā un saglabā atbildību par SIS II personas datu apstrādes likumīguma uzraudzīšanu to attiecīgajā dalībvalsts teritorijā. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. Minētais SIS II tiesiskais regulējums paredz, ka valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina saskaņotu SIS II uzraudzību.

(32)

Migrēšana no SIS 1+ uz SIS II ir sarežģīts process, kas, neskatoties uz visu ieinteresēto personu veiktajiem plašajiem sagatavošanas darbiem, ietver būtiskus tehniskus riskus. Ir vēlams, lai tiesiskais regulējums nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu reaģēšanai uz neparedzētām grūtībām, ar kurām migrēšanas procesā varētu saskarties centrālā sistēma vai viena vai vairākas valstu sistēmas. Tāpēc, kaut juridiskās noteiktības labad pārejas laikposmam un intensīvas uzraudzības laikposmam, kuros joprojām darbojas migrēšanas pagaidu arhitektūra, vajadzētu būt pēc iespējas īsākiem, Padomei vajadzētu būt iespējai tehnisku sarežģījumu gadījumā noteikt migrēšanas beigu datumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidi un datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(34)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(35)	Lai 2012. gadā apstiprinātu finansējumu, ko dalībvalstīm var piešķirt no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šo regulu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(36)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par to asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (20) tajā jomā, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (21) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu.

(37)

Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (22) tajā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (23) 3. pantu.

(38)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (24) tajā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (25) 3. pantu.

(39)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju (Nr. 22), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, nolemj, vai tā ieviesīs to savos valsts tiesību aktos.

(40)

Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (26).

(41)

Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (27).

(42)	Šī regula neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis, kā attiecīgi noteikts Lēmumos 2000/365/EK un 2002/192/EK.

(43)	Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kurš ir kā citādi saistīts ar to nozīmē, kas paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(44)	Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 9. jūlijā (28),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgais mērķis

1. Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), kas izveidota saskaņā ar Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumiem (SIS 1+), aizstāj ar jaunu sistēmu – Šengenas Informācijas sistēmu II (SIS II) –, kuras izveidi, darbību un izmantošanu reglamentē ar Lēmumu 2007/533/TI.

2. Saskaņā ar procedūrām un uzdevumu sadalījumu šajā regulā Komisija un dalībvalstis izstrādā SIS II kā vienotu integrētu sistēmu un to sagatavo darbībām.

3. SIS II attīstīšanu var veikt, ieviešot alternatīvu tehnisko risinājumu ar tam raksturīgajām tehniskajām specifikācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“centrālā SIS II” ir SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta datubāze – “SIS II datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (NI-SIS);

b)	“C.SIS” ir SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta atsauces datubāze – “SIS 1+ datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (N.COM);

c)	“N.SIS” ir SIS 1+ valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar C.SIS;

d)	“N.SIS II” ir SIS II valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II;

e)	“konvertētājs” ir tehnisks līdzeklis, ar kuru var nodrošināt pastāvīgu un uzticamu savienojumu starp C.SIS un centrālo SIS II, nodrošinot 10. panta 3. punktā paredzētās funkcijas un atļaujot datu konvertāciju un sinhronizāciju starp un C.SIS un centrālo SIS II;

f)	“visaptverošs tests” ir tests, kas minēts Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

g)	“papildinformācijas tests” ir SIRENE biroju darbības testi.

3. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā regulā noteikti Komisijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, uzdevumi un pienākumi attiecībā uz šādiem uzdevumiem:

a)	SIS II attīstīšanas turpināšana un uzturēšana;

b)	SIS II visaptverošs tests;

c)	papildinformācijas tests;

d)	konvertētāja izstrāde un testu turpināšana;

e)	migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidošana un testēšana;

f)	migrēšana no SIS 1+ uz SIS II.

4. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūras tehniskie komponenti

Lai nodrošinātu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, vajadzīgajā apmērā dara pieejamus šādus komponentus:

a)	C.SIS un savienojums ar konvertētāju;

b)	sakaru infrastruktūra SIS 1+, kas ļautu savienot C.SIS un N.SIS;

N.SIS;

d)	centrālā SIS II, NI-SIS un sakaru infrastruktūra SIS II, kas ļautu savienot centrālo SIS II ar N.SIS II un konvertētāju;

N.SIS II;

f)	konvertētājs.

5. pants

Ar SIS II izstrādi saistītie galvenie uzdevumi

1. Komisija turpina izstrādāt SIS II, sakaru infrastruktūru un konvertētāju.

2. Francija padara pieejamu un vada C.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dalībvalstis turpina izstrādāt N.SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, uztur N.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijas noteikumiem.

5. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, padara pieejamu un vada SIS 1+ sakaru infrastruktūru.

6. Komisija koordinē darbības un sniedz vajadzīgo atbalstu 1. līdz 3. punktā minēto uzdevumu un pienākumu īstenošanai.

6. pants

Izstrādes turpināšana

Īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai turpinātu izstrādāt SIS II, kā minēts 5. panta 1. punktā, jo īpaši pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu kļūdas, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai turpinātu izstrādāt SIS II, kā minēts 5. panta 3. punktā, jo īpaši attiecībā uz vienotu valsts saskarni, lai nodrošinātu N.SIS II savietojamību ar centrālo SIS II, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Galvenās darbības

1. Komisija kopā ar dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, veic visaptverošu testu.

2. Izveido migrēšanas pagaidu arhitektūru, un šīs arhitektūras testēšanu veic Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+.

3. Komisija un dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic papildinformācijas apmaiņas testu.

5. Komisija nodrošina visu vajadzīgo atbalstu centrālās SIS II mērogā 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības.

8. pants

Visaptverošs tests

1. Visaptverošu testu nesāk, pirms Komisija nav paziņojusi, ka tā uzskata, ka Lēmuma 2008/173/TI 1. pantā minēto testu izdošanās līmenis ir pietiekams, lai sāktu šādu testu.

2. Veic visaptverošo testu, ar kuru jo īpaši cenšas apstiprināt tādu vajadzīgo tehnisko pasākumu noslēgšanu, kurus veikusi Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, lai apstrādātu SIS II datus, un parāda, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

3. Visaptverošo N.SIS II testu veic dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, un visaptverošo centrālās SIS II testu veic Komisija.

4. Visaptverošo testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Visaptverošā testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, izveido kritērijus, lai noteiktu, vai ir pabeigti tehniskie pasākumi, lai apstrādātu SIS II datus, un vai SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

7. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic analīzi, izmantojot šā panta 6. punktā minētos kritērijus. Rezultātus apstiprina saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

8. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties visaptverošajā testā. To rezultāti neietekmē minētā testa vispārējo apstiprināšanu.

9. pants

Papildinformācijas tests

1. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic SIRENE darbības testus.

2. Papildinformācijas testa veikšanas laikā Komisija dara pieejamu centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru.

3. Papildinformācijas testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

4. Papildinformācijas testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Darbojoties Padomē, dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, analizē testa rezultātus. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, nodrošina, lai vispārējā testa resultāts tiktu nosūtīts Eiropas Parlamentam.

6. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties papildinformācijas testā. To rezultāti neietekmē minētā testa vispārējo apstiprināšanu.

10. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūra

1. Izveido migrēšanas pagaidu arhitektūru, kas sastāv no 4. panta a) līdz f) punktā noteiktajiem komponentiem. Pārejas posmā konvertētājs savieno centrālo SIS II un C.SIS. N.SIS ir savienota ar C.SIS, N.SIS II ir savienota ar centrālo SIS II.

2. Komisija nodrošina konvertētāju, centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru, kuras ir migrēšanas pagaidu arhitektūras daļa.

3. Ciktāl tas nepieciešams, konvertētājs konvertē datus divos virzienos starp C.SIS un centrālo SIS II un nodrošina to, ka C.SIS un SIS II ir sinhronizētas.

4. Komisija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un konvertētāju.

5. Francija pārbauda sakarus starp C.SIS un konvertētāju.

6. Komisija un Francija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un C.SIS, izmantojot konvertētāju.

7. Francija kopā ar Komisiju ar konvertētāju savieno C.SIS ar centrālo SIS II.

8. Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+, testē visu migrēšanas pagaidu arhitektūru, izmantojot Komisijas sniegtu testa plānu.

9. Francija vajadzības gadījumā testa mērķiem dara pieejamus datus.

11. pants

Migrācija no SIS 1+ uz SIS II

1. Lai no C.SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datubāzi un Komisija ievada SIS 1+ datubāzi centrālajā SIS II. Datus no SIS 1+ datubāzes, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes uz centrālo SIS II.

2. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, migrē no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un no Komisijas.

3. Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija.

Punkta pirmajā daļā aprakstītajai datu ielādei seko katras dalībvalsts pāreja no N.SIS uz N.SIS II. Pāreja sākas datumā, kas jānosaka Padomei, lemjot saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu, pēc tam, kad ir izpildīti minētā lēmuma 71. panta 3. punkta nosacījumi. Pāreja no N.SIS uz N.SIS II visās dalībvalstīs tiek pabeigta ne ilgāk kā 12 stundu laikā. Papildu informācijas apmaiņai paredzētās valstu lietojumprogrammas migrē uz s-TESTA tīklu līdztekus minētajai pārejai.

Migrēšana beidzas pēc intensīvas uzraudzības laikposma. Minētais intensīvas uzraudzības laikposms ir ierobežots un nepārsniedz 30 dienas no pirmās dalībvalsts pārejas.

Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, nodrošina sīki izstrādātu migrēšanas grafiku.

4. Komisija migrēšanas laikā palīdz koordinēt kopējās darbības un sniedz atbalstu.

12. pants

Pamata tiesiskais regulējums

Kamēr notiek 11. panta 3. punkta pirmajā daļā minētais migrēšanas datu ielādes posms, SIS 1+ turpina piemērot Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumus.

Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Lēmumu 2007/533/TI.

Šo regulu turpina piemērot migrēšanas pagaidu arhitektūrai visas migrēšanas laikā, kā minēts 11. panta 3. punktā.

13. pants

Sadarbiība

1. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai veiktu šajā regulā ietvertās darbības saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2. Komisija jo īpaši centrālās SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu N.SIS II pārbaudēm un migrēšanai uz to.

3. Dalībvalstis jo īpaši N.SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu migrēšanas pagaidu arhitektūrai.

14. pants

Valstu nodaļu aizvietošana ar N.SIS II

1. Ar N.SIS II var aizstāt Šengenas konvencijas 92. pantā minēto valsts nodaļu, un šādā gadījumā dalībvalstīm nav jāsaglabā valsts datne.

2. Ja kāda dalībvalsts aizstāj savu valsts nodaļu ar N.SIS II, Šengenas konvencijas 92. panta 2. un 3. punktā minētās tehniskā nodrošinājuma vienības obligātās funkcijas attiecībā uz to valstu nodaļām kļūst par obligātām funkcijām attiecībā uz centrālo SIS II, neskarot pienākumus, kas minēti šīs regulas 5. panta 1. punktā un 10. panta 1., 2. un 3. punktā.

15. pants

Datu apstrāde un ierakstu saglabāšana centrālajā SIS II

1. Centrālās SIS II datubāze ir pieejama automatizētai meklēšanai katras dalībvalsts teritorijā.

2. Centrālā SIS II nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS 1+ datus, veiktu N.SIS II valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu, N.SIS II valsts eksemplāru un centrālās SIS II datubāzes sinhronizāciju un saskanību un nodrošinātu kārtību N.SIS II valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

3. Neskarot attiecīgos noteikumus Šengenas konvencijas IV sadaļā, Komisija nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visa personas datu apmaiņa centrālajā SIS II tiek reģistrēta, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un lai nodrošinātu centrālās SIS II un valstu sistēmu pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

4. Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu.

5. Ierakstus lieto vienīgi 3. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas.

6. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

7. Lēmuma 2007/533/TI 60. panta 1. punktā un 61. panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI noteikumiem un atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

16. pants

Izmaksas

1. Izmaksas, ko rada migrēšana, visaptverošs tests, papildinformācijas tests, uzturēšanas un izstrādes pasākumi centrālās SIS II līmenī vai attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru, sedz no Savienības vispārējā budžeta.

2. Valstu sistēmu uzstādīšanas, migrēšanas, testēšanas, uzturēšanas un izstrādes izmaksas, kā arī izmaksas par uzdevumiem, kas saskaņā ar šo regulu veicamas valstu sistēmām, sedz katra attiecīgā dalībvalsts, kā to paredz ar Šengenas konvencijas 119. panta 2. punktu.

3. Papildinot finansiālo atbalstu, ko sniedz Ārējo robežu fonds, Savienība var sniegt finansiālu ieguldījumu dalībvalstu izdevumos saistībā ar migrēšanu un migrēšanai vajadzīgajām testēšanas darbībām, kas veiktas saskaņā ar šīs regulas 8. un 9. pantu, 10. panta 8. punktu un 11. pantu, lai finansētu konkrētas un precīzi definētas darbības.

Savienības ieguldījums pirmajā daļā minētajās darbībās ir dotāciju formā, kā to paredz Finanšu regulas VI sadaļa. Minētais ieguldījums nepārsniedz 75 % no katras valsts attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz EUR 750 000 vienai dalībvalstij. Komisija sagatavo novērtējumus, pieņem lēmumus un īsteno pārvaldību attiecībā uz līdzfinansēšanas darbībām saskaņā ar budžeta procedūru un citām procedūrām, jo īpaši tām, ko paredz Finanšu regula.

Katra dalībvalsts, kas pieprasa finanšu ieguldījumu, sagatavo finanšu plānu, ietverot tajā darbības un administratīvo izmaksu sadalījumu testēšanas un migrēšanas darbībām. Ja dalībvalstis saviem izdevumiem izmanto Savienības līdzekļus, šiem izdevumiem ir jābūt pamatotiem un saskanīgiem ar pareizas finanšu vadības principiem, jo īpaši attiecībā uz izdevīgumu un izmaksu lietderību. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par Savienības ieguldījuma izlietojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārejas datuma, ko Padome noteikusi, lemjot saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu.

Ja Savienības ieguldījums nav izmantots vai nav izmantots pareizi, vai tas ir izmantots daļēji vai novēloti, Savienība var samazināt, aizturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu. Ja dalībvalstis neveic savu ieguldījumu vai veic tikai daļēju vai novēlotu ieguldījumu šā punkta pirmajā daļā minēto darbību finansēšanā, Savienība var samazināt savu finansiālo ieguldījumu.

4. Revīzijas palāta ir pilnvarota veikt piemērotas revīzijas sadarbībā ar valstu revīzijas iestādēm vai kompetentajiem valstu dienestiem. Komisija ir pilnvarota veikt pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu pārvaldību un aizsargātu Savienības finansiālās intereses pret krāpšanu un pārkāpumiem. Šim nolūkam dalībvalstis dara pieejamus Komisijai un Revīzijas palātai visus vajadzīgos dokumentus un datus.

5. Šengenas konvencijas 92. panta 3. punktā minētās tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, tostarp kabeļu uzstādīšanas izmaksas SIS 1+ valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kā arī to pasākumu izmaksas, kurus veic saistībā ar uzdevumiem, kādi šīs regulas nolūkos doti Francijai, kopīgi sedz dalībvalstis, kā to paredz ar Šengenas konvencijas 119. panta 1. punktu.

17. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 2007/533/TI 67. pantu (“komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja komiteja nesniedz nekādu atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

18. pants

Vispārējā programmu vadības valde

1. Neskarot attiecīgos Komisijas, komitejas, Francijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, pienākumus un darbības, ar šo izveido tehnisko ekspertu grupu ar nosaukumu “Vispārējā programmu vadības valde” (“valde”). Valde darbojas kā padomdevēja struktūra, kas nodrošina atbalstu centrālajam SIS II projektam un palīdz saskaņot centrālo un valstu SIS II projektus. Valdei nav ne lēmumu pieņemšanas pilnvaru, ne pilnvaru pārstāvēt Komisiju vai dalībvalstis.

2. Valdē ir ne vairāk kā desmit locekļu, kas tiekas regulārās sanāksmēs. Dalībvalstis, kas darbojas Padomē un kas piedalās SIS 1+, ieceļ ne vairāk kā astoņus ekspertus un tikpat lielu skaitu aizstājēju. Atbildīgā Komisijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors no Komisijas amatpersonu vidus ieceļ ne vairāk kā divus ekspertus un divus aizstājējus.

Valdes sanāksmēs var piedalīties citi dalībvalstu eksperti un Komisijas amatpersonas, kas ir tieši iesaistītas SIS II projektu izstrādē, to attiecīgajai administrācijai vai iestādei apmaksājot izdevumus.

Kā noteikts nolikuma 5. punktā, valde var uzaicināt citus ekspertus piedalīties valdes sanāksmēs, to attiecīgajai administrācijai, iestādei vai uzņēmumam apmaksājot izdevumus.

3. Valdes sanāksmēs vienmēr uzaicina piedalīties ekspertus, ko iecēlusi dalībvalsts, kura veic prezidentvalsts pienākumus, un nākamā prezidentvalsts.

4. Valdes sekretariātu nodrošina Komisija.

5. Valde izstrādā savu nolikumu, kurā paredz konkrētas procedūras attiecībā uz šādiem jautājumiem:

—	vadība, ko pēc kārtas veic Komisija un prezidentvalsts,

—	sanāksmju vietas,

—	sanāksmju sagatavošana,

—	citu ekspertu iesaistīšana,

—	informēšanas sistēma, lai sniegtu visu informāciju tām dalībvalstīm, kas nepiedalās valdē.

Nolikums stājas spēkā pēc tam, kad ir saņemts labvēlīgs atzinums no Komisijas atbildīgā ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora un no dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+ un ir iesaistītas komitejas darbā.

6. Valde regulāri iesniedz rakstiskus ziņojumus par projekta virzību, tostarp arī par sniegtajiem padomiem un to pamatojumu, komitejai vai – attiecīgā gadījumā – atbilstīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām.

7. Neskarot 16. panta 2. punktu, valdes darbību dēļ radušās administratīvās izmaksas un ceļošanas izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta, ciktāl tās netiek atmaksātas no citiem līdzekļiem. Attiecībā uz to valdes locekļu, kurus iecēlušas dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+ un darbojas Padomē, un ekspertu, kuri uzaicināti piedalīties saskaņā ar šā panta 3. punktu, ceļošanas izdevumiem saistībā ar valdes darbu piemēro Komisijas “Noteikumus par to izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas Komisijā nenodarbinātām personām, kuras kā eksperti ir uzaicinātas piedalīties sanāksmēs”.

19. pants

Ziņošana

Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās. Komisija informē Eiropas Parlamentu par 8. un 10. pantā minēto testu rezultātiem.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu 2008/839/TI atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku pēc migrēšanas beigām, kā minēts 11. panta 3. punkta trešajā daļā. Ja minēto datumu nav iespējams ievērot ārkārtēju tehnisku sarežģījumu dēļ saistībā ar migrēšanas procesu, tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome, lemjot saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2012. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. FLOURENTZOU

(1) 2012. gada 21. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

(4) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(5) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(6) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(7) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 32. lpp.

(8) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(9) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(10) OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.

(11) OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

(12) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(13) OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(14) OV L 233, 5.9.2007., 3. lpp.

(15) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(16) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(17) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(18) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(19) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(20) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(21) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(22) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(23) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(24) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(25) OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

(26) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(27) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(28) OV C 336, 6.11.2012., 10. lpp.

I PIELIKUMS

ATCELTAIS LĒMUMS AR SECĪGIEM TĀ GROZĪJUMIEM

Padomes Lēmums 2008/839/TI

(OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.)

Padomes Lēmums 542/2010/TI

(OV L 155, 22.6.2010., 23. lpp.)

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Lēmums 2008/839/TI	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. pants	8. pants
9. pants	9. pants
10. pants	10. pants
11. pants	11. pants
12. pants	12. pants
13. pants	13. pants
—	14. pants
14. pants	15. pants
15. pants	16. pants
16. pants	—
17. pants	17. pants
17.a pants	18. pants
18. pants	19. pants
—	20. pants
19. pants	21. pants
—	I pielikums
—	II pielikums

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/32

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1273/2012

(2012. gada 20. decembris)

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

(2)

(3)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi Padome bija uzticējusi Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (5) un Lēmumu 2001/886/TI (6). Minēto tiesību aktu darbības termiņš beidzās 2008. gada 31. decembrī pirms SIS II izstrādes pabeigšanas. Tie bija vispirms jāpapildina ar Regulu (EK) Nr. 1104/2008 un Lēmumu 2008/839/TI un pēc tam ar šo regulu un Padomes Regulu (ES) Nr. 1272/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (7) vēlākais līdz migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II beigām vai līdz Padome nosaka datumu, lemjot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (8) un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (9).

(4)	SIS II izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI. Šai regulai nebūtu jāskar minēto aktu noteikumi.

(5)	Konkrēti SIS II testi paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 189/2008 (10) un Padomes Lēmumā 2008/173/TI (11).

(6)

(7)

(8)	Dalībvalstīm būtu jāveic papildinformācijas apmaiņas tests.

(9)

(10)	Lai labāk risinātu iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties no SIS 1+ migrēšanas uz SIS II, būtu jāizveido un jātestē SIS migrēšanas pagaidu arhitektūra. Migrēšanas pagaidu arhitektūrai nebūtu jāietekmē SIS 1+ operatīvā pieejamība. Komisijai būtu jānodrošina konvertētājs.

(11)	Dalībvalstij, kas izdod brīdinājumu, vajadzētu būt atbildīgai par to, lai SIS ievadītie dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi.

(12)

(13)	Dalībvalstis ir atbildīgas un tām arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to valsts sistēmu (N.SIS II) izstrādi un uzturēšanu.

(14)	Francijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienību, kā skaidri paredzēts Šengenas konvencijā.

(15)	Dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās SIS 1+, būtu Padomes sistēmā jāsaskaņo savas darbības. Jāizstrādā sistēma šai organizatoriskai darbībai.

(16)

(17)

Migrēšanas plānā ir paredzēts, ka pārejas laikposmā visas dalībvalstis viena pēc otras veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS 1+ uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI ir jāpiemēro no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Juridiskās noteiktības labad pārejas laikposmam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam un nebūtu jāpārsniedz 12 stundas. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav īstenojušas pāreju vai kurām tehnisku iemeslu dēļ intensīvas novērošanas laikposmā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+. Lai piemērotu vienādus standartus un nosacījumus brīdinājumiem, datu apstrādei un datu aizsardzībai visās dalībvalstīs, ir jāpiemēro SIS II tiesiskais regulējums to dalībvalstu operatīvajām darbībām ar SIS, kas vēl nav īstenojušas pāreju.

(18)

(19)

(20)

(21)

(22)

(23)

(24)

(25)

(26)

(27)

(28)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, ņemot vērā lēmuma finansiālo ietekmi uz dalībvalstīm, kurām būtu jāpaliek pilnībā iesaistītām, kad Komisija izpilda savas īstenošanas pilnvaras, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (18).

(29)

(30)	Personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (19).

(31)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī ir kompetents uzraudzīt Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Kopīgā uzraudzības iestāde ir atbildīga par pašreizējās SIS 1+ tehniskās atbalsta funkcijas pārraudzību līdz stāsies spēkā SIS II tiesiskais regulējums. Valsts uzraudzības iestādes ir atbildīgas par SIS 1+ personas datu apstrādi to attiecīgajā dalībvalsts teritorijā un saglabā atbildību par SIS II personas datu apstrādes likumīguma uzraudzīšanu to attiecīgajā dalībvalsts teritorijā. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. Minētais SIS II tiesiskais regulējums paredz, ka valsts uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina koordinētu SIS II uzraudzību.

(32)

Migrēšana no SIS 1+ uz SIS II ir sarežģīts process, kas, neskatoties uz visu ieinteresēto personu veiktajiem plašajiem sagatavošanas darbiem, ietver būtiskus tehniskus riskus. Ir vēlams, lai tiesiskais regulējums nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu reaģēšanai uz neparedzētām grūtībām, ar kurām migrēšanas procesā varētu saskarties centrālā sistēma vai viena vai vairākas valstu sistēmas. Tāpēc, kaut juridiskās noteiktības labad, pārejas laikposmam un intensīvas uzraudzības laikposmam, kuros joprojām darbojas migrēšanas pagaidu arhitektūra, vajadzētu būt pēc iespējas īsākiem, Padomei vajadzētu būt iespējai tehnisku sarežģījumu gadījumā noteikt migrēšanas beigu datumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu.

(33)

(34)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(35)	Lai 2012. gadā apstiprinātu finansējumu, ko dalībvalstīm var piešķirt no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šo regulu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(36)

(37)

(38)

(39)

(40)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (26); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(41)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (27); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(42)	Šī regula neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis, kā attiecīgi noteikts Lēmumos 2000/365/EK un 2002/192/EK.

(43)	Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kurš ir kā citādi saistīts ar to nozīmē, kas paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(44)	Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 9. jūlijā (28),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgais mērķis

2. Saskaņā ar procedūrām un uzdevumu sadalījumu šajā regulā Komisija un dalībvalstis izstrādā SIS II kā vienotu integrētu sistēmu un to sagatavo darbībām.

3. SIS II attīstīšanu var veikt, ieviešot alternatīvu tehnisko risinājumu ar tam raksturīgajām tehniskajām specifikācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“centrālā SIS II” ir SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta datubāze – “SIS II datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (NI-SIS);

b)	“C.SIS” ir SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta atsauces datubāze – “SIS 1+ datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (N.COM);

c)	“N.SIS” ir SIS 1+ valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar C.SIS;

d)	“N.SIS II” ir SIS II valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II;

e)	“konvertētājs” ir tehnisks līdzeklis, ar kuru var nodrošināt pastāvīgu un uzticamu savienojumu starp C.SIS un centrālo SIS II, nodrošinot 10. panta 3. punktā paredzētās funkcijas un atļaujot datu konvertāciju un sinhronizāciju starp un C.SIS un centrālo SIS II;

f)	“visaptverošs tests” ir tests, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

g)	“papildinformācijas tests” ir SIRENE biroju darbības testi.

3. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā regulā noteikti Komisijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, uzdevumi un pienākumi attiecībā uz šādiem uzdevumiem:

a)	SIS II attīstīšanas turpināšana un uzturēšana;

b)	SIS II visaptverošs tests;

c)	papildinformācijas tests;

d)	konvertētāja izstrāde un testu turpināšana;

e)	migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidošana un testēšana;

f)	migrēšana no SIS 1+ uz SIS II.

4. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūras tehniskie komponenti

Lai nodrošinātu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, vajadzīgajā apmērā dara pieejamus šādus komponentus:

a)	C.SIS un savienojums ar konvertētāju;

b)	sakaru infrastruktūra SIS 1+, kas ļautu savienot C.SIS un N.SIS;

N.SIS;

d)	centrālā SIS II, NI-SIS un sakaru infrastruktūra SIS II, kas ļautu savienot centrālo SIS II ar N.SIS II un konvertētāju;

N.SIS II;

f)	konvertētājs.

5. pants

Ar SIS II izstrādi saistītie galvenie uzdevumi

1. Komisija turpina izstrādāt SIS II, sakaru infrastruktūru un konvertētāju.

2. Francija padara pieejamu un vada C.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dalībvalstis turpina izstrādāt N.SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, uztur N.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijas noteikumiem.

5. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, padara pieejamu un vada SIS 1+ sakaru infrastruktūru.

6. Komisija koordinē darbības un sniedz vajadzīgo atbalstu 1. līdz 3. punktā minēto uzdevumu un pienākumu īstenošanai.

6. pants

Izstrādes turpināšana

7. pants

Galvenās darbības

1. Komisija kopā ar dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, veic visaptverošu testu.

2. Izveido migrēšanas pagaidu arhitektūru, un šīs arhitektūras testēšanu veic Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+.

3. Komisija un dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic papildinformācijas apmaiņas testu.

5. Komisija nodrošina visu vajadzīgo atbalstu centrālās SIS II mērogā 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības.

8. pants

Visaptverošs tests

1. Visaptverošu testu nesāk, pirms Komisija nav paziņojusi, ka tā uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 189/2008 1. pantā minēto testu izdošanās līmenis ir pietiekams, lai sāktu šādu testu.

3. Visaptverošo N.SIS II testu veic dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, un visaptverošo centrālās SIS II testu veic Komisija.

4. Visaptverošo testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Visaptverošā testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

7. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic analīzi, izmantojot šā panta 6. punktā minētos kritērijus. Rezultātus apstiprina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

8. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties visaptverošajā testā. To rezultāti neietekmē minētā testa vispārējo apstiprināšanu.

9. pants

Papildinformācijas tests

1. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic SIRENE darbības testus.

2. Papildinformācijas testa veikšanas laikā Komisija dara pieejamu centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru.

3. Papildinformācijas testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

4. Papildinformācijas testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Darbojoties Padomē, dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, analizē testa rezultātus. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, nodrošina, ka vispārējais testa rezultāts tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam.

6. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties papildinformācijas testā. To rezultāti neietekmē minētā testa vispārējo apstiprināšanu.

10. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūra

2. Komisija nodrošina konvertētāju, centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru, kuras ir migrēšanas pagaidu arhitektūras daļa.

3. Ciktāl tas nepieciešams, konvertētājs konvertē datus divos virzienos starp C.SIS un centrālo SIS II un nodrošina to, ka C.SIS un SIS II ir sinhronizētas.

4. Komisija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un konvertētāju.

5. Francija pārbauda sakarus starp C.SIS un konvertētāju.

6. Komisija un Francija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un C.SIS, izmantojot konvertētāju.

7. Francija kopā ar Komisiju ar konvertētāju savieno C.SIS ar centrālo SIS II.

8. Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+, testē visu migrēšanas pagaidu arhitektūru, izmantojot Komisijas sniegtu testa plānu.

9. Francija vajadzības gadījumā testa mērķiem dara pieejamus datus.

11. pants

Migrācija no SIS 1+ uz SIS II

2. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, migrē no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un no Komisijas.

3. Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija.

Punkta pirmajā daļā aprakstītajai datu ielādei seko katras dalībvalsts pāreja no N.SIS uz N.SIS II. Pāreja sākas datumā, kas jānosaka Padomei, lemjot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu, pēc tam, kad ir izpildīti minētās regulas 55. panta 3. punkta nosacījumi. Pāreja no N.SIS uz N.SIS II visās dalībvalstīs tiek pabeigta ne ilgāk kā 12 stundu laikā. Valstu lietojumprogrammas papildinformācijas apmaiņai uz s-TESTA tīklu migrē paralēli pārejai.

Migrēšana beidzas pēc intensīvas uzraudzības laikposma. Minētais intensīvas uzraudzības laikposms ir ierobežots un nepārsniedz 30 dienas no pirmās dalībvalsts pārejas.

Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, nodrošina sīki izstrādātu migrēšanas grafiku.

4. Komisija migrēšanas laikā palīdz koordinēt kopējās darbības un sniedz atbalstu.

12. pants

Pamata tiesiskais regulējums

Kamēr notiek 11. panta 3. punkta pirmajā daļā minētais migrēšanas datu ielādes posms, SIS 1+ turpina piemērot Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumus.

Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Regulu (EK) Nr. 1987/2006.

Šo regulu turpina piemērot migrēšanas pagaidu arhitektūrai visas migrēšanas laikā, kā minēts 11. panta 3. punktā.

13. pants

Sadarbība

1. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai veiktu šajā regulā ietvertās darbības saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2. Komisija jo īpaši centrālās SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu N.SIS II pārbaudēm un migrēšanai uz to.

3. Dalībvalstis jo īpaši N.SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu migrēšanas pagaidu arhitektūrai.

14. pants

Valstu nodaļu aizvietošana ar N.SIS II

1. Ar N.SIS II var aizstāt Šengenas konvencijas 92. pantā minēto valsts nodaļu, un šādā gadījumā dalībvalstīm nav jāsaglabā valsts datne.

15. pants

Datu apstrāde un ierakstu saglabāšana centrālajā SIS II

1. Centrālās SIS II datubāze ir pieejama automatizētai meklēšanai katras dalībvalsts teritorijā.

5. Ierakstus lieto vienīgi 3. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas.

6. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

16. pants

Izmaksas

17. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 51. pantu (“komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja komiteja nesniedz nekādu atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

18. pants

Vispārējā programmu vadības valde

Kā noteikts nolikuma 5. punktā, valde var uzaicināt citus ekspertus piedalīties valdes sanāksmēs, to attiecīgajai administrācijai, iestādei vai uzņēmumam apmaksājot izdevumus.

3. Valdes sanāksmēs vienmēr uzaicina piedalīties ekspertus, ko iecēlusi dalībvalsts, kura veic prezidentvalsts pienākumus, un nākamā prezidentvalsts.

4. Valdes sekretariātu nodrošina Komisija.

5. Valde izstrādā savu nolikumu, kurā paredz konkrētas procedūras attiecībā uz šādiem jautājumiem:

—	vadība, ko pēc kārtas veic Komisija un prezidentvalsts,

—	sanāksmju vietas,

—	sanāksmju sagatavošana,

—	citu ekspertu iesaistīšana,

—	informēšanas sistēma, lai sniegtu visu informāciju tām dalībvalstīm, kas nepiedalās valdē.

19. pants

Ziņošana

20. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1104/2008 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2012. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. FLOURENTZOU

(1) 2012. gada 21. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.

(4) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(5) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(6) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(7) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21. lpp.

(8) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(9) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(10) OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.

(11) OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

(12) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(13) OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(14) OV L 233, 5.9.2007., 3. lpp.

(15) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(16) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(17) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(18) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(19) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(20) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(21) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(22) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(23) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(24) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(25) OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

(26) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(27) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(28) OV C 336, 6.11.2012., 10. lpp.

I PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR SECĪGIEM TĀS GROZĪJUMIEM

Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008

(OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.)

Padomes Regula (ES) Nr. 541/2010

(OV L 155, 22.6.2010., 19. lpp.)

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1104/2008	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. pants	8. pants
9. pants	9. pants
10. pants	10. pants
11. pants	11. pants
12. pants	12. pants
13. pants	13. pants
—	14. pants
14. pants	15. pants
—	—
15. pants	16. pants
16. pants	—
17. pants	17. pants
17.a pants	18. pants
18. pants	19. pants
—	20. pants
19. pants	21. pants
—	I pielikums
—	II pielikums

29.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/45

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 18. decembris)

par tādu noteikumu pieņemšanu, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to darbības spēju un finansiālo spēju konsekventu pārbaudi netiešās darbībās, kas tiek atbalstītas piešķīruma veidā saskaņā ar Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un Eiropas Atomenerģijas kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/838/ES, Euratom)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (1), un jo īpaši tās 16. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (Euratom) Nr. 1908/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībā un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2011. gads) (2), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar 2007. gada 13. jūnija Lēmumu C(2007) 2466 par tādu noteikumu pieņemšanu, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to darbības spēju un finansiālo spēju konsekventu pārbaudi netiešās darbībās, kas tiek atbalstītas piešķīruma veidā saskaņā ar Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) un saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads), Komisija ir izstrādājusi noteikumus, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to darbības spēju un finansiālo spēju konsekventu pārbaudi netiešās darbībās, kas tiek atbalstītas piešķīruma veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3) un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 2006/970/Euratom par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads) (4) (turpmāk “noteikumi”).

(2)

Minētie noteikumi tika izstrādāti, lai izveidotu skaidru un pārredzamu regulējumu, kas vienveidīgi jāīsteno visiem dienestiem, kuri iesaistīti tādu piešķīrumu pārvaldībā, ko piešķir saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK un Lēmumu 2006/970/Euratom. Minēto noteikumu mērķis bija nodrošināt saskaņotu pieeju programmās, kas izveidotas ar minētajiem lēmumiem, minēto programmu darbības laikā, vienlaicīgi atļaujot šīm programmām zināmu elastīgumu, kur tas nepieciešams.

(3)

Minētie noteikumi būtu jāmaina, lai konkretizētu dažus elementus un kodificētu līdzšinējo praksi, piemēram, juridisko statusu/kategoriju definīcijas un noteikumus par pieprasītajiem dokumentiem un spēkā stāšanās datumu, nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumus, juridiskās vienības iecelto pārstāvi, validējumu grozīšanu un pārskatīšanu un Validācijas komiteju.

(4)	Ir nepieciešams šos noteikumus mainīt, ieviešot īpašus gadījumus, lai garantētu vienotu īstenošanu un interpretāciju. Turklāt ir jāpastiprina sadaļa par aizsardzības pasākumiem.

(5)	Tajā pašā laikā minētie noteikumi būtu jāpieskaņo Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(6)	Skaidrības un tiesiskās drošības labad Lēmums C(2007) 2466 būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Noteikumi, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to darbības spēju un finansiālo spēju konsekventu pārbaudi netiešās darbībās, kas tiek atbalstītas piešķīruma veidā saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, Lēmumu 2006/970/Euratom un Padomes Lēmumu 2012/93/Euratom (5), ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Lēmumu C(2007) 2466 atceļ. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 400, 30.12.2006., 1. lpp.

(3) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(4) OV L 400, 30.12.2006., 60. lpp.

(5) OV L 47, 18.2.2012., 25. lpp.

PIELIKUMS

SATURS

Priekšvārds

Vispārīgais mērķis

1.	Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaude

1.1.

Principi

1.1.1.

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1.1.2.

Juridiskā pastāvēšana

1.1.3.

Juridiskais statuss saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem (juridisko vienību kategorijas)

1.1.3.1.

Definīcijas

1.1.4.

Prasītie dati un dokumenti

1.1.5.

Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas spēkā stāšanās datums

1.2.	Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudes veikšana

1.2.1.

Noteikumi par nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumiem

1.2.2.

Informācija par validējuma rezultātu un validētais dalībnieka identifikācijas kods (DIK)

1.2.3.

Deklarācija par pamatdatu pareizību piešķīruma sagatavošanas veidlapā

1.2.4.

Juridiskās vienības iecelts pārstāvis

1.2.5.

Validējumu grozīšana

1.2.5.1.

Validējumu grozīšana kļūdaina sākotnējā apstiprinājuma dēļ

1.2.5.2.

Validējumu grozīšana juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu dēļ

1.2.5.3.

Izmaiņas netiešo izmaksu metodē

1.2.6.

Validējumu administratīvā pārskatīšana

1.2.7.

Validācijas komiteja

2.	Darbības spējas pārbaude

2.1.

Principi

2.2.	Īstenošana

2.2.1.

Priekšlikumu iesniegšanas posmā

2.2.2.

Sarunu posmā

3.	Finansiālās spējas pārbaude – īstenošanas noteikumi

3.1.

Principi

3.2.	Īsas finanšu analīzes parastie iemesli

3.3.	Juridisko vienību kategorijas, kam veic (vai neveic) finansiālās spējas pārbaudi

3.4.	Prasītie dati un dokumenti

3.4.1.

Juridiskas personas

3.4.2.

Fiziskas personas

3.4.3.

Citas piezīmes

3.5.	Finansiālās dzīvotspējas pārbaude

3.5.1.

Mērķis

3.5.2.

Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

3.5.3.

Robežvērtības

3.5.4.

Fizisko personu specifika

3.5.4.1.

Izmantotie koeficienti

3.5.4.2.

Robežvērtības

3.6.	Līdzfinansēšanas spējas pārbaude

3.6.1.

Mērķis

3.6.2.

Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

3.6.3.

Robežvērtības

3.6.4.

Fizisko personu specifika

3.6.4.1.

Izmantotie koeficienti

3.6.4.2.

Robežvērtības

4.	Finansiālās spējas pārbaude – analīzes (pārbaužu) secinājumi un iespējamie veicamie pasākumi

4.1.	Īsās analīzes rezultātu novērtējums

4.2.	Pasākumi, kas jāveic “vāja” rezultāta gadījumā

4.2.1.

Padziļināta finanšu analīze

4.2.1.1.

Juridiskām personām

4.2.1.2.

Fiziskām personām

4.2.2.

Aizsardzības pasākumi

4.3.	Papildu aizsardzības pasākumi, tostarp sankcijas

PRIEKŠVĀRDS

Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos (1) ir paredzēts, ka “Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi. Komisija neatkārto šādu pārbaudi, ja dalībnieka stāvoklis nav mainījies” (2).

Šajā dokumentā ir izklāstīti minētie noteikumi. Tā pamatā ir reglamentējošās prasības, kas noteiktas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos un Finanšu regulā (3) (turpmāk – FR), kā arī tās saistītajos īstenošanas noteikumos (4). Komisija šo dokumentu pieņēma 2007. gada 13. jūnijā, un tas ir spēkā kopš 2007. gada 1. janvāra un ir piemērojams visām attiecīgajām Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām.

Šie noteikumi attiecas uz visām Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām, par kurām slēdz EK vai Euratom piešķīruma nolīgumu, un tos piemēros dienesti, kas īsteno Septītās pamatprogrammas netiešās darbības (pētniecības ģenerāldirektorāti un struktūras, kurām šie uzdevumi ir deleģēti), līdz stāsies spēkā šā dokumenta nākamā redakcija.

Visās nākamajās redakcijās tiks nodrošināta izmaiņu vēsture un salīdzinājums ar iepriekšējo(-ām) redakciju(-ām), lai noteiktu grozījumus/atjauninājumus un atvieglotu izpratni.

Noteikumos ir ieviesti turpmāk aprakstītie būtiskie grozījumi, lai, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, precizētu vairākus punktus.

—

1. daļa par juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudi ir papildināta ar:

—	juridisko statusu/kategoriju definīcijām,

—	noteikumiem par prasītajiem dokumentiem un spēkā stāšanās datumu,

—	noteikumiem par nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumiem,

—	noteikumiem par juridiskās vienības ieceltu pārstāvi,

—	noteikumiem par validējumu grozījumiem un pārskatīšanu,

—	noteikumiem par Validācijas komiteju.

—

3. un 4. daļa par finansiālās spējas pārbaudi ir grozīta šādi:

—	3.4. iedaļa par prasītajiem datiem un dokumentiem ir papildināta ar konkrētiem gadījumiem,

—	attiecīgās iedaļas par finansiālās dzīvotspējas koeficientiem (3.5.3. un 4.2.1. iedaļa) ir papildinātas ar izņēmuma gadījumu definīciju,

—	ir grozīta 4.2.2. iedaļa par aizsardzības pasākumiem.

Turklāt ir ieviesti šādi redakcionāli grozījumi:

—	1. un 3. iedaļa ir papildināta ar atsauci uz validācijas dienestiem (5), kas īsteno pārbaudes attiecībā uz juridisku pastāvēšanu un juridisko statusu/kategoriju, pārbaudot dalībnieka finanšu datu precizitāti un veicot īsu finanšu analīzi,

—	atsauces uz unikālo reģistrēšanas mehānismu ir aizstātas ar atsaucēm uz pētījumu dalībnieku portālu,

—

ieviesti turpmāki redakcionāli grozījumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā to izpildaģentūru un citu struktūru autonomiju, kuras īsteno Septīto pamatprogrammu (atsauces uz Komisijas dienestiem ir aizstātas ar atsaucēm uz “dienestiem, kas īsteno Septīto pamatprogrammu”, ciktāl uzdevumus īsteno Komisijas dienesti, kā arī citas struktūras, kurām ir deleģēti īstenošanas uzdevumi),

—	teksts ir saskaņots ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

VISPĀRĪGAIS MĒRĶIS

Šajā dokumentā ir aplūkoti noteikumi, kas nodrošina, ka tiek vienoti pārbaudīta Septītās pamatprogrammas dalībnieka:

—	juridiskā pastāvēšana,

—	statuss Septītajā pamatprogrammā,

—	darbības spēja un

—	finansiālā spēja,

lai nodrošinātu netiešās darbības īstenošanu (paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu) un Savienības finansiālo interešu aizsardzību.

Komisijas pieņemtās pieejas pamatā ir turpmāk uzskaitītie pamatprincipi, kas izstrādāti darba grupas secīgās sanāksmēs, piedaloties visiem pētniecības ģenerāldirektorātiem un neatlaidīgi cenšoties panākt vienkāršojumus un racionalizējumus.

—

Pieteikumu iesniedzējiem/dalībniekiem prasa sniegt tikai to informāciju, kas ir stingri paredzēta Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos un/vai FR, un/vai tās īstenošanas noteikumos, vai informāciju, kura vajadzīga būtisku statistikas datu sniegšanai (Komisijas gada darbības pārskats, skatīt arī LESD 190. pantu).

—

Pētījumu dalībnieku portāls (http://ec.europa.eu/research/participants/portal) atvieglo juridisko vienību līdzdalību turpmākos Septītās pamatprogrammas priekšlikumos. Pētījumu dalībnieku portālā juridiskajām vienībām savi pamatdati un oficiālie dokumenti ir jāiesniedz tikai vienu reizi. Tomēr to pienākums būs informēt validācijas dienestus, arī ar dalībnieku portāla starpniecību, par jebkādām izmaiņām.

—	Katrai apstiprinātajai juridiskajai vienībai ir jāieceļ viena persona – juridiskās vienības iecelts pārstāvis –, kas ir pilnvarots ar pētījumu dalībnieku portāla starpniecību tiešsaistē pārvaldīt juridiskās vienības juridisko un finanšu informāciju.

—

Priekšlikumu iesniegšanas posmā pieprasītā informācija netiks pieprasīta vēlreiz sarunu posmā, un informācija, kas, piemēram, ir jāpārbauda piešķīruma nolīguma noslēgšanas posmā, netiks pieprasīta priekšlikumu iesniegšanas posmā, ja vien pārbaudes laikā nav acīmredzams, ka sniegtā informācija ir novecojusi (6).

—

Pārbaude pēc iespējas balstās uz pieteikumu iesniedzēju/dalībnieku pašdeklarāciju un automātisko pārbaudi. Šajā nolūkā Komisija nodrošinās, ka tiem ir piekļuve skaidrai informācijai/norādēm un jebkādiem rīkiem, kas tiem vajadzīgi (piemēram, lai juridiskās vienības pašas varētu novērtēt savu finansiālo dzīvotspēju). Šādu rīku rezultāti ir nesaistoši un nav svarīgāki par finansiālās dzīvotspējas oficiālas pārbaudes rezultātiem, kuru veic dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu. Pārkāpumu un/vai nepatiesu deklarāciju gadījumā var tikt piemērotas finansiālas vai administratīvas sankcijas, izslēdzot pieteikumu iesniedzējus/dalībniekus no turpmākas līdzdalības.

—

Lai gan juridiskās pastāvēšanas un darbības pārbaude ir jāveic visām vienībām, finansiālās spējas pārbaude nav piemērojama visiem. Dokumenta 3.3. iedaļā, kur ietverta lēmumu struktūra finansiālās spējas pārbaudei, sniegta detalizēta informācija par nosacījumiem, kas paredz, ka vienībai ir jāveic finansiālās spējas pārbaude.

—

Tā kā ir izveidots Dalībnieku garantiju fonds (turpmāk – DGF), no dalībniekiem netiks prasītas un viņiem netiks piemērotas nekādas papildu finansiālas garantijas vai nodrošinājumi, piemēram, konkrēta dalībnieka priekšfinansējuma samazinājums, trasta konti, bloķētie konti, finansiālas garantijas utt. Tomēr dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, veiks stingrākas ex-post pārbaudes, lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību pareizu īstenošanu un aizsargātu dalībnieku un Savienības finansiālās intereses.

1. JURIDISKĀS PASTĀVĒŠANAS UN JURIDISKĀ STATUSA/KATEGORIJAS PĀRBAUDE

1.1. Principi

1.1.1. Konfidencialitāte un datu aizsardzība

Visus datus un dokumentus, kas attiecas uz juridisko un finansiālo pārbaudi un ko sniedz validācijas dienestiem, uzskata par konfidenciāliem un tiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7). Visus datus apstrādā saskaņā ar pārredzamības, samērīguma, objektivitātes un tiesiskuma principiem.

1.1.2. Juridiskā pastāvēšana

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 4. pantu piešķīrumu var piešķirt tikai tādai pastāvošai juridiskajai vienībai, kas:

—	ir iesniegusi atbilstīgu priekšlikumu, izmantojot Komisijas noteikto procedūru, un

—	neatrodas kādā no FR 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām.

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 1. punktu juridiska vienība ir fiziska persona vai saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, Savienības tiesību aktiem vai starptautiskajiem tiesību aktiem izveidota juridiska persona, kam ir juridiskas personas statuss un kas ir tiesīga savā vārdā īstenot tiesības un uzņemties pienākumus.

1.1.3. Juridiskais statuss saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem (juridisko vienību kategorijas)

Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi (kā arī konkrētos gadījumos darba programma un uzaicinājums iesniegt priekšlikumus) attiecas uz dažādām juridisko vienību kategorijām. Šo atšķirību pamatā galvenokārt ir juridiskās vienības juridiskais statuss un/vai raksturpazīmes.

Atkarībā no juridiskās vienības kategorijas(-ām) tai var būt dažādas tiesības un pienākumi (8), it sevišķi attiecībā uz:

—	tiesībām uz ES finansiālo ieguldījumu dalībniekam (tostarp tā finansējuma maksimālo līmeni),

—	to, vai juridiskās vienības finansiālās spējas pārbaude būs obligāta vai ne,

—	to, vai kompetentajam valsts ierēdnim ir atļauts apliecināt finanšu pārskatu(-Us) vai ne (9),

—	finansiālo atbildību netiešās darbības īstenošanā (skatīt arī Dalībnieku garantiju fonda īstenošanas noteikumus).

Juridisko vienību galvenās kategorijas nosaka, kā norādīts turpmāk (10).

Fiziska persona (11)
Juridiska persona	Sabiedriska organizācija
	Peļņa	Bezpeļņas sabiedriska organizācija
		Peļņas sabiedriska organizācija
	Starptautiska organizācija	Eiropas interešu
		Cita
	Vidējās un augstākās izglītības iestāde
	Pētniecības organizācija
	Uzņēmums	MVU
		Nav MVU

Klasificēšana ietvers arī atbilstības kritēriju pārbaudi, kuri ir paredzēti konkrētās finansēšanas shēmās un/vai konkrētos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus (12).

Ja juridisko vienību var klasificēt dažādās kategorijās, validācijas dienesti vienmēr ņem vērā šai juridiskajai vienībai tiesību un/vai pienākumu ziņā izdevīgāko kategoriju (13).

Pat ja dalībnieks zaudē savu bezpeļņas sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU statusu/kategoriju, dalībnieks saglabās šā statusa priekšrocības attiecībā uz parakstītajiem piešķīruma nolīgumiem uz visu to darbības laiku (izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka piešķirtā statusa/kategorijas pamatā bijušas nepatiesas vai apzināti manipulētas deklarācijas, lai saņemtu Septītās pamatprogrammas piešķīrumu). Tomēr šādu izmaiņu gadījumā dalībniekiem ir jāinformē validācijas dienesti. Ja dalībnieks paraksta vēl citu piešķīruma nolīgumu pēc tam, kad ir zaudējis attiecīgo statusu, tas neatbildīs šā statusa piemērošanai.

1.1.3.1. Definīcijas

“Sabiedriska organizācija” saskaņā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 13. punktu un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 12. punktu ir jebkura juridiska vienība, kas šādā statusā reģistrēta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, un starptautiskas organizācijas. “Reģistrēta kā sabiedriska organizācija atbilstīgi valsts tiesību aktiem” nozīmē:

1)	ka tā ir reģistrēta kā sabiedriska organizācija ar oficiālu dibināšanas aktu vai atzīta kā sabiedriska organizācija valsts tiesību aktos un

2)	ka to reglamentē publiskās tiesības.

Tomēr sabiedriskas organizācijas var rīkoties atbilstīgi privāttiesībām, un tām var piemērot privāttiesības attiecībā uz daļu vai lielāko daļu to darbību. Saskaņā ar privāttiesībām dibinātu juridisku vienību, kam ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevums, neuzskata par sabiedrisku organizāciju atbilstīgi Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem.

2.	“Bezpeļņas sabiedriska organizācija” (Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 32. panta 5. punkts un 33. panta 1. punkts) ir jebkura juridiska vienība, kas vienlaikus atbilst gan “sabiedriskas organizācijas”, gan “bezpeļņas organizācijas” nosacījumiem.

“Bezpeļņas organizācija” ir juridiska vienība, kas pēc savas juridiskās formas ir bezpeļņas un/vai kam ir juridisks vai likumā noteikts pienākums nesadalīt peļņu tās akcionāriem vai atsevišķiem locekļiem. Organizācijas valdes, partneru, akcionāru, locekļu vai pārstāvju lēmumi par peļņas sadali netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai pierādītu juridiskās struktūras bezpeļņas raksturu.

“Pētniecības organizācija” saskaņā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 7. punktu un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 7. punktu ir juridiska vienība, kas ir bezpeļņas organizācija, kurai viens no darbības pamatmērķiem ir veikt pētījumus vai izstrādāt tehnoloģijas. Piemēro 3. punktā noteikto “bezpeļņas organizācijas” definīciju. Citu juridisko vienību īstenotu pētniecības darbību finansēšana, zināšanu izplatīšana un pētniecības darbību veicināšana vai koordinēšana netiek uzskatīta par pētniecības darbībām šīs definīcijas izpratnē.

5.	“Vidējās un augstākās izglītības iestāde” ir juridiska vienība, ko par tādu atzīst valsts izglītības sistēma un kas ir vai nu sabiedriska, vai privāta struktūra.

“MVU” saskaņā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 14. punktu un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. panta 13. punktu ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK (14) nozīmē.

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 1. pantu par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Pie tiem jo īpaši pieder pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citas darbības, kā arī personālsabiedrības vai apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punktu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku (ko izsaka gada darba vienībās, kā noteikts ieteikuma 5. pantā) un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus, un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz EUR 43 miljonus.

Papildus Ieteikumā 2003/361/EK noteiktajām definīcijām piemēro turpmāk minētās definīcijas.

Uzskata, ka juridiska vienība ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, ja tā pierāda, ka ir iesaistīta jebkāda veida tirdzniecībā vai darbībā, ko konkrētajā tirgū veic par samaksu vai finansiālās interesēs. Kopumā jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū, ir saimnieciska darbība.

ii.

Par saimniecisku darbību neuzskata:

1)	darbības, kas neietver nekāda veida finansiālu kompensāciju, vai

2)	darbības, kurām nav konkrēta/tiešā tirgus, vai

3)	darbības, no kurām gūtie ienākumi nav nošķirami no juridiskās vienības locekļu vai akcionāru personīgajiem ienākumiem.

Attiecībā uz neautonomiem MVU (partneruzņēmumi un saistīti uzņēmumi, kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 3. panta 2. un 3. punktā), kas ir MVU, kuri pieder vai kurus kontrolē citi uzņēmumi (augšupēji pakārtoti uzņēmumi), vai kuriem pieder vai kuri kontrolē citus uzņēmumus (lejupēji pakārtoti uzņēmumi), izmanto augšupējo un lejupējo pakārtoto uzņēmumu datus saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK 6. panta 2.–4. punktu, lai noteiktu, vai uzņēmums atbilst kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par MVU.

Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 4. panta 2. punktu MVU statuss tiek zaudēts tikai tad, ja tiek pārsniegtas ieteikuma 2. pantā noteiktās robežvērtības divos pārskata periodos pēc kārtas. Šo noteikumu nepiemēro, ja MVU tiek apvienots vai ja to pārpērk lielāka grupa, jo tādā gadījumā MVU nekavējoties zaudē savu statusu, sākot no darījuma dienas.

Tāpēc pieteikumu iesniedzēji, kuru apstiprinājums par MVU ir noraidīts, pamatojoties uz to, ka pēdējā pārskata periodā ir pārsniegtas Ieteikuma 2003/361/EK 2. pantā noteiktās robežvērtības, var panākt noraidījuma atcelšanu, ja viņi pierāda, ka šīs robežvērtības netika pārsniegtas priekšpēdējā pārskata periodā. To nepiemēro, ja MVU ir robežvērtības pārsniedzis apvienošanas vai pārpirkšanas gadījumā.

1.1.4. Prasītie dati un dokumenti

Atkarībā no savas juridiskās formas pieteikumu iesniedzēji validēšanas procesā iesniedz pavaddokumentus (izņemot gadījumus, ja tie jau ir iesniegti iepriekš un ja kopš tā laika nav notikušas nekādas izmaiņas), kuri apliecina to:

1)	juridisko nosaukumu;

2)	juridisko formu, ja tās ir juridiskas vienības;

3)	juridisko adresi, kas pēc noklusējuma ir galvenā biroja adrese juridiskajām personām vai parastās dzīvesvietas adrese fiziskām personām.

Dokumentus pieņem visās oficiālajās ES valodās. Lai atvieglotu validācijas dienestu darbu, pieteikumu iesniedzējiem var prasīt iesniegt šo dokumentu brīvu tulkojumu. Var tikt noraidīti dokumenti, kas iesniegti valodās (15), kuras nav ES oficiālās valodas, ja tiem nav pievienots apliecināts/oficiāls/juridisks tulkojums, ko veikusi akreditēta struktūra vai tulkotājs. Pavaddokumenti nedrīkst būt izdoti pirms vairāk nekā 6 mēnešiem.

Juridiskās vienības it sevišķi iesniedz turpmāk uzskaitītos pavaddokumentus. Šie dokumenti tiek pieņemti elektroniskā formātā.

a.	Parakstīta juridiskās vienības identificēšanas veidlapa (16).

Fiziskām personām:

i)	derīgas identifikācijas kartes vai pases salasāma fotokopija;

ii)	ja piemērojams, oficiāls PVN maksātāja dokuments.

Sabiedriskām organizācijām:

iii)	tādas rezolūcijas, likuma, dekrēta vai lēmuma kopija, kurā noteikts, ka attiecīgā juridiskā vienība ir sabiedriska organizācija, vai, ja nav šāda dokumenta, jebkurš cits oficiāls dokuments, kas apliecina vienības atzīšanu par sabiedrisku organizāciju;

iv)	ja piemērojams, oficiāls PVN maksātāja dokuments; ja juridiskā vienība nav reģistrēta kā PVN maksātājs, validācijas dienesti var pieprasīt pierādījumu par atbrīvojumu no PVN maksāšanas.

Citām juridiskajām vienībām:

jebkāda oficiāla dokumenta (piemēram, no oficiālā vēstneša, uzņēmumu reģistra utt.) kopija, kas parāda pieteikuma iesniedzēja juridisko nosaukumu un adresi, kā arī reģistrācijas numuru, kuru tam piešķīrušas valsts iestādes, vai – atkarībā no reģistrācijas valsts – jebkāda cita pieņemama juridiskā dokumenta kopija;

vi)	PVN maksātāja reģistrācijas dokumenta kopija, ja tāds ir, un tikai tad, ja PVN maksātāja numurs nav jau norādīts uz iepriekš minētā oficiālā dokumenta; ja vienība nav reģistrēta kā PVN maksātājs, pieprasa pierādījumu par atbrīvojumu no PVN maksāšanas.

MVU:

vii)	gada bilance un peļņas un zaudējumu pārskati par pēdējo pārskata periodu;

viii)

šo dokumentu pielikumi ar norādēm par lejupējiem un augšupējiem pakārtotajiem uzņēmumiem, ja tas nav norādīts bilancē;

ix)	deklarācija par darbinieku skaitu, kas izteikts gada darba vienībās, kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 5. pantā;

x)	bilance un peļņas un zaudējumu pārskati, tostarp to pielikumi, par pēdējo apstiprināto pārskata periodu, kā arī augšupējo un lejupējo pakārtoto uzņēmumu darbinieku skaits, kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK 6. pantā;

xi)	kā noteikts Ieteikuma 2003/361/EK 4. panta 3. punktā, jaundibinātu uzņēmumu gadījumā, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, tiek pieņemta deklarācija, kas ietver godprātīgas aplēses, kuras aprēķinātas finanšu gada gaitā;

xii)	deklarāciju pieņem kā pierādījumu, kas apliecina, ka, neraugoties uz apgrozījuma neesību, uzņēmums ir iesaistīts saimnieciskā darbībā, proti, ar veiktajiem ieguldījumiem un sagaidāmajiem ieņēmumiem;

xiii)

iepriekš minētos pavaddokumentus var aizstāt ar oficiālu apliecību, ko izdevusi oficiāla iestāde vai kompetentā struktūra dalībvalstī, kurā juridiskajai vienībai ir tās juridiskā adrese vai parastā dzīvesvietas adrese, ja šajā dokumentā ir apliecināts, ka uzņēmums ir MVU Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē; tomēr pieteikuma iesniedzēja zvērināti vai svinīgi paziņojumi, kas apliecināti tiesas vai administratīvā iestādē, pie notāra vai valsts ierēdņa izcelsmes vai mītnes valstī, netiks pieņemti kā vajadzīgo pavaddokumentu aizstājēji.

1.1.5. Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas spēkā stāšanās datums

Datums, ko Komisija uzskata par juridiskās vienības juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas spēkā stāšanās datumu (spēkā stāšanās datums), ir datums, kurā spēkā stājas juridiskais akts, kas nosaka juridiskās vienības izveidi vai dibināšanu. Šis datums prioritārā secībā ir:

1)	reģistrācijas datums valsts oficiālā reģistrā (piemēram, komercreģistrā);

2)	publicēšanas datums valsts oficiālajā vēstnesī;

3)	akta juridiskās nodošanas datums tiesas reģistrā;

4)	pušu parakstu datums.

2.	Ja nav izveides vai dibināšanas akta, juridisko vienību uzskata par pastāvošu kopš noklusējuma datuma.

MVU statusa spēkā stāšanās datums ir tā pārskata perioda pārskatu noslēgšanas datums, uz kura pamatojas MVU statusa novērtējums saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 4. panta 2. punktu (skatīt 0. iedaļas 4) d) apakšpunktu). Jaundibinātu uzņēmumu gadījumā, kuru pārskati vēl nav noslēgti, spēkā stāšanās datums ir to izveides datums.

1.2. Juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudes veikšana

Visas juridiskās vienības reģistrē savus administratīvos un juridiskos pamatdatus (piemēram, organizācijas juridisko nosaukumu, juridisko adresi utt.) dalībnieku portāla tīmekļa saskarnē. Reģistrācija ir jāveic tikai vienreiz. Lai izvairītos no divkāršām reģistrācijām, pirmo reizi reģistrējoties, tiek izdots dalībnieka identifikācijas kods (turpmāk – DIK), ko izmanto juridiskās vienības visām turpmākām līdzdalības reizēm (17).

Juridiskās vienības bez neatkarīgas juridiskās personas statusa piedalās, izmantojot to pašu dalībnieka identifikācijas kodu, ko izmanto juridiskā vienība, no kuras tās ir atkarīgas. Tomēr turpmāk uzskaitītās vienības var apstiprināt kā atsevišķas vienības un tām var piešķirt atsevišķu DIK:

1)	ministrijas vai citi izpilddienesti, kas ietilpst centralizētas vai federatīvas valsts centrālajā valsts pārvaldē un ir tieši saistīti ar valdību saskaņā ar valsts oficiāli publicētu struktūru;

2)	specializētas aģentūras, ko izveidojušas starptautiskas organizācijas, tostarp (bet ne tikai) īstenošanas noteikumu 43. panta 2. punktā minētās aģentūras;

3)	Kopīgais pētniecības centrs un tā delegācijas.

Priekšlikumu iesniegšanas posmā netiks prasīti nekādi pavaddokumenti, un dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, neveiks nekādas datu pārbaudes.

Pirms var parakstīt piešķīruma nolīgumu, vienībām ir jābūt DIK, kas reģistrēts un validēts Komisijas datubāzē. Šajā nolūkā validācijas dienestiem ir jāpārbauda vienības juridiskā pastāvēšana un juridiskais statuss/kategorija, pamatojoties uz vienības sniegtajiem datiem un pavaddokumentiem, ja tas nav izdarīts iepriekš (18). Pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas piešķiršanas pārbaudi veic pēc tam, kad vienība ir veikusi pašreģistrēšanos. To veic tikai tad, ja vienības juridiskie pamatdati (juridiskais nosaukums, juridiskā forma un juridiskā adrese) ir skaidri norādīti un ja tos pamato vajadzīgie pavaddokumenti ar nosacījumu, ka neviens no tiem nav acīmredzami kļūdains, nepareizs vai nesalasāms.

To pašu procedūru izmantos un tos pašus dokumentus prasīs no juridiskajām vienībām, kas iesaistās netiešā darbībā, vai jebkādu izmaiņu gadījumā dalībnieka juridiskās personas statusā šīs netiešās darbības īstenošanas laikā, kā dēļ ir bijusi vajadzīga jauna vienības validēšana, sākot ar tās pašreģistrēšanos dalībnieku portālā.

Pavaddokumentus juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pierādīšanai validācijas dienestiem iesniedz, izmantojot dalībnieku portāla tīmekļa saskarni vai e-pastu (19), termiņā, ko uzaicinājumā vai/un sarunās noteikuši dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu.

Neaicinātas pašreģistrēšanās gadījumā validācijas dienesti, pieprasot paskaidrojumus un pavaddokumentus, norādīs termiņu, kādā pieteikuma iesniedzējam ir jāatbild. Ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz, nepaskaidro vai nepapildina pavaddokumentus norādītajā termiņā, ņemot vērā visus īpašos un pamatotos apstākļus, validācijas dienesti patur tiesības dzēst pašreģistrāciju.

Kamēr validācijas dienesti pārbauda pieteikuma iesniedzēja juridisko pastāvēšanu, tie arī pārbauda, vai vienība jau ir reģistrēta pētījumu dalībnieku portālā vai kādā citā centralizētā Eiropas Komisijas datubāzē, kas ietver tādu pašu būtisku informāciju, un ņem šo informāciju vērā (20).

Tiklīdz ir noteikta pieteikuma iesniedzēja juridiskā pastāvēšana, validācijas dienesti, pamatojoties uz pavaddokumentiem, pārbauda juridisko statusu Septītajā pamatprogrammā un nosaka kategoriju, kurai pieder katra no juridiskajām vienībām, kas piedalās Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā.

Pēc vienības juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas pārbaudes validācijas dienesti pārbauda un reģistrē netiešo izmaksu metodi, ko deklarējis pieteikuma iesniedzējs.

1.2.1. Noteikumi par nepilnīgu, pretrunīgu vai nepatiesu deklarāciju un/vai pavaddokumentu gadījumiem

Visus pierādījumus uzskata par patiesiem un godprātīgi sniegtiem. Validācijas dienesti var izmantot visu publiski pieejamo informāciju, lai precizētu saņemtos datus.

a)	Ja konstatējumi neapliecina pieteikuma iesniedzēja deklarēto informāciju,

b)	ja pieteikuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi nav salasāmi, ir nepilnīgi vai neskaidri,

c)	ja norādes liecina par nepilnīgām vai nepatiesām deklarācijām vai citiem pārkāpumiem,

validācijas dienesti informē pieteikuma iesniedzēju un pieprasa saprātīgā termiņā sniegt papildu precizējumu vai iesniegt pilnīgus dokumentus.

Turpmāk nosauktajos gadījumos, proti:

a)	ja pieteikuma iesniedzējs nesniedz pieprasīto informāciju;

b)	ja pieteikuma iesniedzējs sagroza faktus, sniedzot vajadzīgo informāciju;

c)	ja pavaddokumenti ir nederīgi vai novecojuši;

d)	ja joprojām pastāv acīmredzamas pretrunas starp pieteikuma iesniedzēja deklarāciju un pavaddokumentiem,

validācijas dienesti:

i)	ja tas attiecas uz juridiskās pastāvēšanas pierādījumu, noraida attiecīgās juridiskās vienības apstiprinājumu;

ii)	ja tas attiecas uz juridiskā statusa/kategorijas piešķiršanu, apstiprina juridisko vienību saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nevis ar pieteikuma iesniedzēja deklarāciju.

3.	Validējuma noraidījuma gadījumā vai pašdeklarēta juridiskā statusa/kategorijas piešķiršanas noraidījuma gadījumā validācijas dienesti informē pieteikuma iesniedzēju par šādas rīcības pamatojumu un par juridiskajām sekām.

Pārkāpumu un/vai nepatiesu deklarāciju gadījumā validācijas dienesti informē attiecīgo kredītrīkotāju un, ja vajadzīgs, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (turpmāk – OLAF).

Neatbilstību un/vai nepatiesu deklarāciju gadījumā var piemērot finansiālas vai administratīvas sankcijas, izslēdzot pieteikumu iesniedzējus/dalībniekus no turpmākas līdzdalības, kā noteikts Finanšu regulas 96. pantā.

1.2.2. Informācija par validējuma rezultātu un validētais dalībnieka identifikācijas kods (DIK)

Validācijas dienesti pienācīgi informē pieteikumu iesniedzējus par juridiskās pastāvēšanas pārbaudes iznākumu un par piešķirto juridisko statusu/kategoriju.

Katra validētā vienība saņem unikālu validēto 9 ciparu reģistrācijas numuru – dalībnieka identifikācijas kodu –, ko izmanto visos turpmākos Septītās pamatprogrammas priekšlikumos attiecīgās vienības līdzdalības gadījumā.

1.2.3. Deklarācija par pamatdatu pareizību piešķīruma sagatavošanas veidlapā

Sarunu laikā administratīvie un juridiskie pamatdati, ko juridiskā vienība reģistrējusi dalībnieku portālā, tiks automātiski augšupielādēti piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapās.

Organizācijas juridiskais pārstāvis ir persona, kas ir pilnvarota uzņemties saistības organizācijas vārdā un parakstīt piešķīruma nolīgumu. Viņam/viņai:

a)	jāpārbauda, ka piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapā sniegtie viņa/viņas organizācijas administratīvie un juridiskie pamatdati ir pareizi un, ja tas tā nav, jāpieprasa to izmaiņas ar dalībnieku portāla starpniecību;

godprātīgi jāapliecina, ka visa piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapā sniegtā informācija par viņa/viņas organizāciju ir pilnīga, precīza un pareiza, jāapliecina, ka organizācija neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām situācijām, un jāparakstās piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapā, apliecinot iepriekš rakstīto; dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var pieprasīt pavaddokumentus par šajā iedaļā minēto juridisko personu juridiskajiem pārstāvjiem.

1.2.4. Juridiskās vienības iecelts pārstāvis

Pēc juridiskās vienības validēšanas juridiskais pārstāvis ieceļ juridiskās vienības ieceltu pārstāvi, kas būs oficiālā kontaktpersona, kuru atzinuši validācijas dienesti un kura ir pilnvarota pieprasīt izmaiņas validējuma datos, pamatojoties uz attiecīgajiem pavaddokumentiem. Šajā nolūkā juridiskais pārstāvis parastā vēstulē vai e-pastā validācijas dienestiem nosūtīs juridiskās vienības iecelta pārstāvja iecelšanas veidlapu, kas ir atbilstīgi parakstīta un apzīmogota. Juridiskās vienības iecelta pārstāvja iecelšana ir obligāta. Juridiskās vienības ieceltam pārstāvim ir administratīva funkcija, ko var vai nu nošķirt, vai nenošķirt no vienības juridiskā pārstāvja funkcijas.

Tiklīdz juridiskās vienības iecelts pārstāvis ir reģistrēts centrālajā datubāzē, viņš kļūst par oficiālo kontaktpersonu saziņai ar validācijas dienestiem par visiem jautājumiem, kas saistīti ar juridiskajiem un finanšu datiem, kā arī ar vienības statusu/kategoriju Septītajā pamatprogrammā. Juridiskās vienības ieceltam pārstāvim ir piekļuve īpašam tiešsaistes rīkam pētījumu dalībnieku portālā, un tam ir jāatjaunina vienības validētā informācija. Viņš/viņa informē validācijas dienestus par jebkādām izmaiņām vienības juridiskajos datos vai juridiskajā statusā/kategorijā tūlīt pēc izmaiņu rašanās. Pēc pieprasījuma viņš/viņa arī sniedz vienības finanšu datus.

Šādu juridisko datu vai juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu gadījumā juridiskās vienības iecelts pārstāvis pieprasa iepriekšējā validējuma grozīšanu, pamatojoties uz juridiskajiem un/vai finanšu pavaddokumentiem.

1.2.5. Validējumu grozīšana

Pieprasījumus par iepriekšēja validējuma grozīšanu pieņem tikai tad, ja tos iesniedz juridiskās vienības iecelts pārstāvis. Ja juridiskās vienības iecelts pārstāvis vēl nav iecelts, šis iecelšanas process ir jāīsteno, lai varētu uzsākt grozījumu pieprasījuma apstrādi.

1.2.5.1. Validējumu grozīšana kļūdaina sākotnējā apstiprinājuma dēļ

Šādus grozījumus reģistrē ar atpakaļejošu datumu, par spēkā stāšanās datumu uzskatot sākotnējā validējuma datumu.

Tomēr šādos gadījumos un ja to uzskata par vajadzīgu, var īstenot citus aizsardzības pasākumus, t. i., tos, kas uzskaitīti 4.2.2. punktā. Ja grozījums attiecas uz validācijas dienestu kļūdu, tā kompetentā dienesta kredītrīkotājs, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var atteikties no atpakaļejošas spēkā stāšanās piemērošanas, ja tas ir pienācīgi pamatoti un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un samērīguma principiem.

1.2.5.2. Validējumu grozīšana juridiskās pastāvēšanas un juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu dēļ

Validācijas dienesti kodē juridiskās vienības juridiskās pastāvēšanas vai juridiskā statusa/kategorijas grozījumu spēkā stāšanās datumu, ko nosaka datums, kurā stājas spēkā akts, ar ko nosaka izmaiņas, ja vien šā akta noteikumi neparedz citu datumu. MVU statusa grozījumu spēkā stāšanās datums ir tā pārskata perioda slēgšanas datums, kurā radās statusa izmaiņas un kuru nosaka saskaņā ar 0. iedaļas 4) d) apakšpunkta noteikumiem.

1.2.5.3. Izmaiņas netiešo izmaksu metodē

Validācijas dienesti atspoguļo izmaiņas dalībnieka deklarētajā netiešo izmaksu metodē saskaņā ar piešķīruma nolīguma parauga II.15. panta noteikumiem.

Netiešās izmaksas ir tās attiecināmās netiešās izmaksas, ko dalībnieks nevar noteikt kā tieši attiecināmas uz projektu, bet ko dalībnieka grāmatvedības sistēmā var noteikt un pamatot kā izmaksas, kuras radušās tiešā saistībā ar attiecināmajām tiešajām izmaksām, kas attiecināmas uz projektu. Tās var noteikt saskaņā ar piešķīruma nolīguma parauga II.15. panta 2. punktā (21) noteiktajām metodēm.

Var nošķirt netiešo izmaksu metodes turpmāk minētās izmaiņu situācijas (22).

Jebkādus netiešo izmaksu metodes izmaiņu pieprasījumus pienācīgi pamato vai nu ar dalībnieka juridiskā statusa izmaiņām, vai ar grāmatvedības sistēmas izmaiņām, vai ar kļūdu, kas pieļauta laikā, kad risinājās sarunas par pirmo projektu, kurā piedalās juridiskā vienība.

Pieprasot netiešo izmaksu metodes izmaiņas, dalībnieks apliecina, ka ir izlasījis un pieņem noteikumus attiecībā uz netiešo izmaksu metodes izvēli (piešķīruma nolīguma parauga II.15. pants).

1. Izmaiņas dalībnieka juridiskajā statusā

Ja dalībnieka juridiskā statusa izmaiņu rezultātā tiek iegūts bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU statuss/kategorija, dalībnieks var pieprasīt turpmākiem projektiem piemērot vienotu likmi 60 % apmērā, ja tas atbilst citiem nosacījumiem, kuri paredzēti piešķīruma nolīguma paraugā attiecībā uz šo konkrēto likmi (23).

Netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir juridiskā statusa/kategorijas izmaiņu datums, kā noteikts 1.2.5.2. iedaļā.

Netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir piemērojams tikai attiecībā uz turpmākiem notikumiem, tāpēc tas neskar notiekošus projektus.

2. Izmaiņas dalībnieka grāmatvedības sistēmā

Grāmatvedības sistēmas izmaiņu gadījumā juridiskās vienības ieceltais pārstāvis savā netiešo izmaksu metodes izmaiņu pieprasījumā, ko iesniedz dalībnieku portālā, informē validācijas dienestus par datumu, kad izmaiņas stājas spēkā. Validācijas dienestu reģistrētais spēkā stāšanās datums ir juridiskās vienības ieceltā pārstāvja norādītais datums, ja to pieņem dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu.

b.	Ja dalībnieks sākotnēji bija izvēlējies vienotu likmi un pēc tam izlēmis, ka attiecībā uz turpmāku līdzdalību vēlas piemērot faktisko netiešo izmaksu metodi, izmaiņas nav jāpierāda.

Netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir piemērojams tikai attiecībā uz turpmākiem notikumiem, tāpēc tas neskar notiekošus projektus. Tomēr, ja grāmatvedības sistēmas izmaiņu dēļ dalībnieki vairs nespēj noteikt faktiskās netiešās izmaksas, netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir piemērojams arī notiekošiem projektiem.

3. Ja laikā, kad risinās sarunas par pirmo projektu, kurā piedalās juridiskā vienība, ir pieļauta kļūda attiecībā uz netiešo izmaksu metodi un ja šādu kļūdas labojumu ir pieņēmuši dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, netiešo izmaksu metodes izmaiņu spēkā stāšanās datums ir vienības sākotnējās apstiprināšanas datums un to piemēro notiekošiem projektiem.

1.2.6. Validējumu administratīvā pārskatīšana

1.	Pirms ikviena pārskatīšanas pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs prasa apstiprināt validēšanas rezultātu.

2.	Validējumu pārskatīšanas pieprasījumus (24) var rakstiski sagatavot attiecīgās juridiskās vienības ieceltais pārstāvis un bez jebkādām citām formalitātēm adresēt to tieši kompetentajam validācijas dienestam. Pārskatīšanas pieprasījumus, ko iesniegusi ar apstiprināšanu nesaistīta persona, noraida.

Validācijas dienesti apstiprina pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanu. Dienesti pienācīgi informē attiecīgo personu par pieņemto lēmumu. Noraidījuma gadījumā sniedz pamatojumu.

Validējuma pārskatīšanas pieprasījuma dēļ netiek apturēts validējums, kas saglabā spēku, līdz tiek pieņemts cits lēmums. Šis administratīvais pārskatīšanas process neskar pieteikuma iesniedzēja tiesības pārsūdzēt lēmumu Eiropas Ombuda birojā vai Eiropas Savienības Tiesā.

1.2.7. Validācijas komiteja

Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti un izpildaģentūras, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, koordinācijas nolūkos izveido starpdienestu komiteju (ko sauc par Validācijas komiteju) un šajā komitejā norīko savu pārstāvi. Validācijas dienesti piedalās Validācijas komitejā bez balsstiesībām un nodrošina Validācijas komitejas sekretariāta funkcijas Validācijas komitejas priekšsēdētāja uzraudzībā. Komisija izstrādā koordinācijas procesu reglamentu, tostarp kopīgu prakšu reģistru.

Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 1.2.7. iedaļu ir iesniedzis kompetentajiem validācijas dienestiem pārskatīšanas pieprasījumu, šie dienesti pieprasījumu nosūta Validācijas komitejai. Validācijas komiteja to pārskata un lemj par attiecīgajiem juridiskās vienības apstiprināšanas gadījumiem. Validācijas komiteja nav pilnvarota risināt gadījumus, kas attiecas uz finansiālās spējas pārbaudi.

2. DARBĪBAS SPĒJAS PĀRBAUDE

2.1. Principi

Kā minēts FR 115. pantā un tās īstenošanas noteikumu 176. pantā, ir jānovērtē pieteikuma iesniedzēja darbības spēja un finansiālā spēja, lai pārliecinātos par pieteikuma iesniedzēja spēju pabeigt ierosināto rīcības vai darba programmu.

Darbības spēja ir jānošķir no finansiālās spējas, par kuru veiks īpašu pārbaudi (skatīt turpmāk).

Termins “darbības spēja” attiecas uz profesionālajām (tehniskajām, zinātniskajām, tehnoloģiskajām, vadības, administratīvajām utt. (25)) prasmēm, kvalifikācijām, instrumentiem un/vai zināšanām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu mērķus un paredzētos rezultātus.

Tā kā lielāko daļu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību īsteno vairāku juridisko vienību konsorciji, nošķir divus darbības spējas līmeņus:

—	konsorcija darbības spēja,

—	katra pieteikuma iesniedzēja darbības spēja.

Tādēļ pārbaudes mērķis ir novērtēt, vai pieteikumu iesniedzējiem (kopā un atsevišķi) ir vai laikus būs profesionālā kompetence un kvalifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu netiešo darbību.

Ja koordinatora konkrēto uzdevumu veic fiziska persona, īpaša uzmanība jāpievērš viņa/viņas darbības spējas novērtēšanai.

2.2. Īstenošana

2.2.1. Priekšlikumu iesniegšanas posmā

Konsorcija darbības spēju izskatīs novērtēšanas posmā (26), un to darīs neatkarīgi ārēji novērtētāji, izvērtējot novērtēšanas kritēriju “īstenošana”.

Lai ļautu neatkarīgajiem ārējiem novērtētājiem īstenot šo uzdevumu, pieteikumu iesniedzējiem cita starpā savā priekšlikumā būs jāsniedz: pieteikuma iesniedzēja līmenī – organizācijas īss apraksts un to darbinieku īss profils, kuri veiks darbu (skatīt norādes pieteikumu iesniedzējiem); konsorcija līmenī – pieteikumu iesniedzēji aprakstīs, kā viņi kopīgi veido konsorciju, kas spēj sasniegt projekta mērķus (skatīt norādes pieteikumu iesniedzējiem).

Rezultāts, kas pārsniedz robežvērtību, norādīs uz neatkarīgo ārējo novērtētāju pozitīvu novērtējumu.

Neatkarīgie ārējie novērtētāji dienestiem, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, iesniegs komentārus (skatīt arī novērtējuma kopsavilkuma ziņojumu) par visām juridiskajām vienībām, par kurām tie uzskata, ka vienību vajadzīgā darbības spēja īstenot to paredzētos uzdevumus ir acīmredzami nepietiekama vai nav pietiekami apliecināta.

2.2.2. Sarunu posmā

Dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, vienmēr ievēros neatkarīgo ārējo novērtētāju ieteikumus par darbības spēju, arī iespējamību noraidīt tāda pieteikuma iesniedzēja līdzdalību, kam ir pozitīvi novērtēts priekšlikums, tāpēc, ka tā darbības spēja ir nepietiekama. Ja dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, ir informēti par jebkādu papildu informāciju, kura varētu ietekmēt neatkarīgo ārējo novērtētāju spriedumu, dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var izlemt neizvēlēties juridisko vienību un/vai priekšlikumu ES finansiālā ieguldījuma veikšanai, pamatojoties uz spēcīgiem un labi pamatotiem argumentiem. Šāda papildu informācija var tikt iegūta no dažādiem avotiem, piemēram, no iepriekš veiktu revīziju konstatējumiem, iepriekšēju (vai notiekošu) projektu pārvaldības, ārēju datubāzu datiem utt.

Ikviens pieteikuma iesniedzējs dienestiem, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, iesniedz godprātīgu deklarāciju, ka tam ir vai vajadzīgajā laikā būs ar Septītās pamatprogrammas netiešo darbību saistītā darba īstenošanai nepieciešamie resursi. Šī deklarācija ir daļa no piešķīruma nolīguma sagatavošanas veidlapas, un to paraksta persona, kas ir pilnvarota parakstīt piešķīruma nolīgumu un uzņemties juridiskas saistības organizācijas vārdā. Ja pieteikuma iesniedzējam pašam nav darbības resursu, lai īstenotu darbu, pieteikuma iesniedzējam ir jāapraksta, kā viņš/viņa ir paredzējis/-usi pildīt savas saistības. Ja kādu no uzdevumiem ir paredzēts nodot apakšuzņēmējam vai ja projektā ir iesaistītas citas trešās personas, tas ir jāapspriež un par to ir jāvienojas sarunu laikā, kā arī tas ir skaidri jāapraksta piešķīruma nolīguma I pielikumā.

Ja juridiska vienība pievienojas konsorcijam sarunu laikā vai netiešās darbības īstenošanas laikā, tās darbības spējas novērtējuma pamatā būs tie paši principi.

3. FINANSIĀLĀS SPĒJAS PĀRBAUDE – ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

3.1. Principi

Finansiālās spējas veikt ierosināto darbību pārbaude ir sarunu posma neatņemama daļa un ir jāīsteno pirms piešķīruma nolīguma parakstīšanas.

Turpmāk aprakstītajos noteikumos ir izklāstītas obligātās prasības, kas attiecas uz finansiālajām pārbaudēm, kuras kredītrīkotājiem ir jāveic saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 16. panta 4. punktu un FR īstenošanas noteikumu 173. un 176. pantu.

Pieteikuma iesniedzēja finansiālās spējas veikt darbību pārbaude būtībā sastāv no četrām daļām:

—	pirmkārt, saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem, FR un tās īstenošanas noteikumiem (skatīt 3.3. iedaļu) tiek noteiktas juridiskās vienības, kam piemēro obligāto finansiālās spējas pārbaudi,

—	otrkārt, šīs juridiskās vienības sniedz savu finansiālo informāciju un attiecīgos pavaddokumentus (ja vien tie nav jau iesniegti), kas attiecas uz pēdējo noslēgto finanšu gadu (skatīt 3.4. iedaļu); pēc tam šo informāciju pārbauda validācijas dienesti,

—

treškārt, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, validācijas dienesti veic īsu finanšu analīzi par pēdējo slēgto finanšu gadu; šo īso finanšu analīzi veido:

—	finansiālās dzīvotspējas pārbaude (skatīt 3.5. iedaļu),

—	kapitāla stāvokļa papildu pārbaude (skatīt 3.5. iedaļu),

—	līdzfinansējuma spējas pārbaude un finansiālās ietekmes stāvokļa pārbaude (ja vajadzīgs) (skatīt 3.6. iedaļu),

—	visbeidzot, ceturtkārt, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, kredītrīkotājs īsteno atbilstīgus pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, dziļāku finanšu analīzi (skatīt 4. iedaļu).

Turpmāk aprakstīto procedūru un dokumentus izmantos/pieprasīs no juridiskām vienībām, kas pievienojas netiešai darbībai šīs netiešās darbības sarunu vai īstenošanas laikā.

3.2. Īsas finanšu analīzes parastie iemesli

Ņemot vērā ievērojamo skaitu pieteikumu iesniedzēju, kuru finansiālā spēja ir jāanalizē, un lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem, tiek veikta īsa finansiālās dzīvotspējas pārbaude. Tomēr, ja juridiskās vienības īsās finansiālās dzīvotspējas pārbaudes (27) rezultāts ir “vājš”, veic dziļāku finanšu analīzi (28) (29).

3.3. Juridisko vienību kategorijas, kam veic (vai neveic) finansiālās spējas pārbaudi

Saskaņā ar FR un tās īstenošanas noteikumiem (176. panta 4. punkts) finansiālās spējas pārbaudi neveic šādām juridisko vienību kategorijām:

—	fiziskām personām, kas saņem stipendijas,

—	sabiedriskām organizācijām,

—

starptautiskām organizācijām, kas minētas īstenošanas noteikumu 43. panta 2. punktā:

—	starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starpvaldību nolīgumiem, un specializētas aģentūras, ko izveidojušas šādas organizācijas,

—	Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK),

—	Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija,

—	Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds,

turklāt Dalībnieku garantiju fonda ieviešanas dēļ Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos:

—

saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. pantu (5. un 6. punkts) finansiālās spējas pārbaudi neveic šādām juridisko vienību kategorijām:

—	juridiskām vienībām, kuru dalību netiešajā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts,

—	augstākās un vidējās izglītības iestādēm,

—

turklāt saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. panta 6. punktu pārējām juridisko vienību kategorijām, kas piesakās uz ES finansiālo ieguldījumu Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā, kurš ir mazāks par vai vienāds ar EUR 500 000, arī neveic finansiālās spējas pārbaudi, izņemot gadījumus, ja:

—	juridiskā vienība ir netiešās darbības koordinators un neietilpst kādā no iepriekšminētajām kategorijām, un/vai

—

izņēmuma gadījumos, kad saskaņā ar Septītās pamatprogrammas īstenotājdienestiem jau pieejamo informāciju ir pamatoti iemesli apšaubīt pieteikuma iesniedzēja finansiālo spēju (piemēram, ja saistībā ar vienību tiek konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana vai ja vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai ja vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai būtisks iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts), vai

—	uz vienību attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar tās finansiālo spēju un kas iegūti Komisijas, Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvarotu pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā.

Pārējām juridiskajām vienībām, kas piedalās Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā, finansiālās spējas pārbaude ir obligāta.

Lai noteiktu to juridisko vienību kategorijas, kurām veic finansiālās spējas pārbaudi, nākamajā lapā ir attēlota lēmuma pieņemšanas struktūra.

Finansiālās spējas pārbaudes lēmuma struktūra

3.4. Prasītie dati un dokumenti

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem termins “juridiska vienība” ietver gan juridiskās personas, gan fiziskās personas.

3.4.1. Juridiskas personas

Sarunu posmā un saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem:

—

visas juridiskās personas, kam veic finansiālās spējas pārbaudi, validācijas dienestiem par pēdējo finanšu gadu, kura pārskati ir noslēgti, iesniedz:

—

bilanci,

—	peļņas un zaudējumi pārskatu,

—	obligāto revīzijas ziņojumu par diviem iepriekš minētajiem finanšu pārskatiem, ja tas ir pieejams; ja obligātie ziņojumi ir pieejami, nav vajadzīgs papildu revīzijas ziņojums (30),

—

visām juridiskajām personām, kam veic finansiālās spējas pārbaudi, validācijas dienesti prasa sagatavot to pēdējās pieejamās bilances un peļņas un zaudējumu pārskata kopsavilkumu, izmantojot īpašu formātu, proti, vienkāršoto pārskatu formātu (pētījumu dalībnieku portālā vai ar citu rīku starpniecību),

—

visas juridiskās personas, kam veic finansiālās spējas pārbaudi un kas pieprasa paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kurš pārsniedz EUR 500 000, validācijas dienestiem iesniedz pilnu revīzijas ziņojumu, kas apliecina pēdējā pieejamā finanšu gada pārskatus (31); to var sniegt tikai profesionāli kvalificēts ārējais revidents.

Nedrīkst izmantot finanšu datu prognozes, izņemot jaunu juridisko vienību (piemēram, jaundibinātu uzņēmumu) gadījumā, kuriem nav noslēgtu pārskatu. Šīm juridiskajām vienībām (it sevišķi jauniem MVU) tiks prasīts uzņēmējdarbības plāns vai līdzīgs(-i) attiecīgs(-i) dokuments(-i) par prognozētajām darbībām.

Finansiālās dzīvotspējas pārbaudēm tiek pieņemti tikai nekonsolidētie finanšu pārskati, kas attiecas uz apstiprinātu vienību, pat ja vienībai ir saistīti uzņēmumi vai partneruzņēmumi.

Ja vienība kā uzņēmumu grupas mātesuzņēmums (augšupēji pakārtots uzņēmums) ir atbrīvota no nekonsolidētā peļņas un zaudējumu pārskata publicēšanas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, validācijas dienesti var pieprasīt nekonsolidētā peļņas un zaudējumu pārskata kopsavilkumu īpašā formātā (vienkāršotie pārskati).

Ja vienība kā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums (lejupēji pakārtots uzņēmums) ir atbrīvota no obligātās revīzijas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un ja ir pieejami vienīgi konsolidētie pārskati, validācijas dienesti var samazināt savu prasību un pieprasīt tikai nekonsolidētās bilances un peļņas un zaudējumu pārskata kopsavilkumu īpašā formātā (vienkāršotie pārskati), kam jāpievieno mātesuzņēmuma oficiālo konsolidēto finanšu pārskatu kopija un saistītie revīzijas ziņojumi. Tomēr, ja šāda vienība prasa ES ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000, ir jāiesniedz pilns revīzijas ziņojums, kurš apliecina meitasuzņēmuma pēdējā pieejamā finanšu gada nekonsolidētos pārskatus.

3.4.2. Fiziskas personas

Pat ja situācijas, kurās fiziska persona:

—	pieprasītu paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000, un/vai

—	būtu koordinators,

ir teorētiskas, šīs iespējas ir jāparedz, lai nodrošinātu atbilstību Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. panta 6. punktam.

Sarunu posmā un saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem, kā arī ar FR īstenošanas noteikumiem visas fiziskās personas, kam veic finansiālās spējas pārbaudi, validācijas dienestiem iesniedz:

—	savu pēdējo ienākumu nodokļu deklarāciju,

—	apliecinātu deklarāciju par savu pašreizējo īpašumu (32),

—	izsmeļošu sarakstu (ar attiecīgajiem datumiem un skaitļiem) par saviem parādiem, kas sadalīti īstermiņa parādos (ne ilgāk par vienu gadu) un vidēja termiņa/ilgtermiņa parādos (ilgāk par vienu gadu), kurus apliecinājuši to kreditori,

—	revīzijas ziņojumu, kā aprakstīts 3.4.1. iedaļā, ja tiek pieprasīts paredzētais ES finansiālais ieguldījums, kas pārsniedz EUR 500 000.

3.4.3. Citas piezīmes

Vienkāršoto pārskatu pārbaudītā informācija tiek glabāta Komisijas centrālajā datubāzē un pētījumu dalībnieku portālā ir pieejama visu juridisko vienību ieceltajiem pārstāvjiem.

Finanšu dati ir jāsniedz sarunu sākumā, un dažos gadījumos projekta īstenošanas laikā var arī tikt pieprasīta papildu informācija (33).

Saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu juridiskā vienība, kas laikus nesniedz prasītos datus un dokumentus, nevarēs piedalīties attiecīgajā Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā.

3.5. Finansiālās dzīvotspējas pārbaude

3.5.1. Mērķis

Lai juridiskā vienība būtu finansiāli dzīvotspējīga, tai ir jābūt:

—	likvīdai – spējīgai segt savas īstermiņa saistības,

—	maksātspējīgai – spējīgai segt savas vidēja termiņa un ilgtermiņa saistības,

—	peļņu gūstošai (34) – jāgūst peļņa vai vismaz jābūt pašfinansēšanas spējai.

Rezultātā finanšu analīzē ir jānovērtē juridiskās vienības likviditāte, finansiālā neatkarība, rentabilitāte un maksātspēja.

Validācijas dienesti nodrošina lietotājam ērti izmantojamu elektronisko rīku, ko pieteikumu iesniedzēji var izmantot, lai savai zināšanai veiktu savas finansiālās dzīvotspējas pārbaudi (35).

Turpmāk norādītie koeficienti, būtiskā vērtība un robežvērtības attiecas uz juridiskām personām. Attiecībā uz fiziskām personām izmantos īpašus kritērijus (skatīt 3.5.4. iedaļu).

3.5.2. Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

Īsās finansiālās dzīvotspējas analīzes pamatā ir 3 finanšu koeficienti, kā norādīts turpmāk.

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti	Īsa analīze
Likviditāte	Ātrais koeficients		—
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)		—
Maksātspēja	Maksātspēja		—

Kapitāla stāvoklis

Turklāt būtisko vērtību, kuras pamatā ir kapitāls, izmanto kā papilddatus (stāvoklis). Kapitāla stāvokli uzskata par “pozitīvu”, ja rādītājs “Kopējais parāds/kapitāls” ir lielāks par vai vienāds ar 0 un mazāks par vai vienāds ar 10 (kur Formula ).

3.5.3. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Pieņemama	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1	2
Likviditāte	Ātrais koeficients	i < 0,5	0,5 ≤ i ≤ 1	i > 1
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)	i < 0,05	0,05 ≤ i ≤ 0,15	i > 0,15
Maksātspēja	Maksātspēja	i > 6,00 vai < 0	6,00 ≥ i ≥ 4,00	i < 4,00 un ≥ 0

Īpašos gadījumos, kad koeficients ir negatīvs vai ietver nulles saucēju vai skaitītāju, piemēro turpmāk aprakstītos noteikumus.

Likviditāte

—	Ja (apgrozāmie aktīvi-uzkrājumi-parādnieki pēc viena gada) ≤ 0, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš. (Apgrozāmo aktīvu-uzkrājumu-parādnieku pēc viena gada) vērtība nedrīkst būt negatīva.

—	Ja īstermiņa parāds (bankas un nebankas) = 0 un iepriekš minētie (apgrozāmie aktīvi-uzkrājumi-parādnieki pēc viena gada) nav nulle, rezultāts ir 2 un kvalificējams kā labs.

Rentabilitāte (1) (36)

—	Ja darbības bruto peļņa ir ≤ 0, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš.

—	Ja apgrozījums = 0, aprēķināšanai izmanto darbības ienākumus.

—	Ja darbības ienākumi = 0 vai to vērtība ir negatīva, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš.

—	Apgrozījums nedrīkst būt negatīvs.

Maksātspēja

—	Ja kapitāls = 0, rezultāts ir –1 un kvalificējams kā vājš visos gadījumos.

—	Ja kopējie parādi = 0 un kapitāls ir pozitīvs, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā labs.

—	Ja kopējie parādi = 0 un kapitāls ir negatīvs, rezultāts ir -1 un kvalificējams kā vājš.

—	Kapitāla stāvokļa aprēķināšanas pamatā ir tie paši principi, bet to uzskatīs par “pozitīvu”, ja rādītājs “kopējie parādi/kapitāls” ir lielāks par vai vienāds ar 0 un mazāks par vai vienāds ar 10.

3.5.4. Fizisko personu specifika

Fiziskām personām finansiālo dzīvotspēju novērtē, kā norādīts turpmāk.

3.5.4.1. Izmantotie koeficienti

Finansiālās dzīvotspējas pamatā ir 2 finanšu koeficienti, kā norādīts turpmāk.

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti
Likviditāte	Ātrais koeficients
Rentabilitāte	Maksātspēja

3.5.4.2. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Pieņemama	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1,5	3
Likviditāte	Ātrais koeficients	i < 2	2 ≤ i ≤ 3	i > 3
Rentabilitāte	Maksātspēja	i > 1	1 ≥ i ≥ 0,5	i < 0,5

3.6. Līdzfinansēšanas spējas pārbaude

3.6.1. Mērķis

Šīs pārbaudes mērķis ir novērtēt pieteikuma iesniedzēja līdzfinansēšanas spēju.

Šo pārbaudi veic tikai tad, ja ir izdots pārskatu revīzijas ziņojums (40) (t. i., tikai gadījumos, kad juridiskā vienība saistībā ar savu līdzdalību Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā pieprasa paredzēto ES finansiālo ieguldījumu, kas pārsniedz EUR 500 000) un ja šajā ziņojumā ir iekļautas būtiskas atrunas saistībā ar kredītrīkotāja novērtēto līdzfinansēšanas spēju.

Pieteikuma iesniedzēja līdzfinansēšanas spēju nenovērtē, pamatojoties tikai uz attiecīgo Septītās pamatprogrammas netiešo darbību, bet pamatojoties uz vismaz visām notiekošajām netiešajām darbībām, kuras atbalsta Savienība un kurās vajadzīgs līdzfinansējums, par ko kredītrīkotājs ir informēts. Šajā kontekstā kredītrīkotājs var pieteikuma iesniedzējam pieprasīt to ES atbalstīto projektu sarakstu, kuros pieteikuma iesniedzējs ir iesaistīts (41). Tomēr šo pārbaudi neveic attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kas ir pilnvaroti saņemt ES finansiālo ieguldījumu līdz 100 % apmērā no to attiecināmajām izmaksām.

Turpmāk norādītie koeficienti, būtiskā vērtība un robežvērtības attiecas uz juridiskām personām. Attiecībā uz fiziskām personām izmantos īpašus kritērijus (skatīt 3.6.4. iedaļu).

3.6.2. Izmantotie koeficienti un būtiskā vērtība

Līdzfinansēšanas spējas pārbaudes pamatā ir turpmāk norādītie finanšu koeficienti.

Līdzfinansēšanas spējas rādītāji:

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti
Līdzfinansēšan as spēja

p: notiekošs projekts, kurā juridiskā vienība piedalās.

Projekta ilgumsp: projekta p kopējais ilgums gados.

Attiecināmās izmaksasp: dalībnieka kopējās attiecināmās izmaksas projektā p.

ES ieguldījumsp: ES kopējais ieguldījums dalībniekam projektā p.

Atlikušās dienasp: projekta p atlikušo dienu skaits.

Naudas plūsma:

Netiek ņemts vērā šajā aprēķinā: pabeigti projekti un projekti, kuros ES ieguldījums = projekta attiecināmās izmaksas.

Finansiālās ietekmes stāvoklis

Papildus un tikai attiecībā uz koordinatoriem kā papildu datus (stāvoklis) izmanto būtisko vērtību, pamatojoties uz projekta kopējo priekšfinansējumu un koordinatora apgrozījumu. Finansiālās ietekmes stāvokli uzskatīs par “pozitīvu”, ja rādītājs “projekta kopējais priekšfinansējums/apgrozījums” ir vienāds ar vai mazāks par 0,5. (Ja apgrozījums ir 0, aprēķinā izmanto darbības ienākumus.)

3.6.3. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1
Līdzfinansēšanas spēja	Naudas plūsmas rādītājs	< 1	> = 1
Līdzfinansēšanas spēja	Darbības tīrās peļņas rādītājs	< 1	> = 1

Kopējo rezultātu, kas mazāks par 1, uzskatīs par “vāju” līdzfinansēšanas spēju.

3.6.4. Fizisko personu specifika

Fiziskām personām līdzfinansēšanas spēju pārbauda, kā norādīts turpmāk.

3.6.4.1. Izmantotie koeficienti

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti
Līdzfinansēšanas spēja	Īstermiņa
Līdzfinansēšanas spēja	Vidēja termiņa/ilgtermiņa

3.6.4.2. Robežvērtības

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1
Līdzfinansēšanas spēja	Īstermiņa	< 1	> = 1
Līdzfinansēšanas spēja	Vidēja termiņa/ilgtermiņa	< 1	> = 1

4. FINANSIĀLĀS SPĒJAS PĀRBAUDE – ANALĪZES (PĀRBAUŽU) SECINĀJUMI UN IESPĒJAMIE VEICAMIE PASĀKUMI

4.1. Īsās analīzes rezultātu novērtējums

Īsā finanšu novērtējuma rezultāti pieteikuma iesniedzēja kopējos finansiālās spējas rezultātos var būt “labi”, “pieņemami” vai “vāji” rādītāji, pamatojoties uz iepriekš minētajiem koeficientiem.

Attiecībā uz visām juridiskajām vienībām, kam veic finansiālās spējas pārbaudi un kas īsajā analīzē iegūst ne mazāk kā 3. punktus kā savas finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultātu, uzskata, ka tām ir “pozitīva” (45) finansiālā spēja, ja vien tām nepiemēro kādu (vai vairākas) no turpmāk minētajām situācijām.

Īsa analīze

	Vāja	Pieņemama	Laba
Finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultāts	0–2	3	4–6

Neraugoties uz iepriekš minētajiem rezultātiem, juridiskās vienības finansiālo spēju jebkurā gadījumā uzskatīs par “vāju”, kam tādēļ ir jāpiemēro padziļināta analīze, ja:

—	ir izdots pārskatu revīzijas ziņojums (skatīt arī 3.4. iedaļu) ar būtiskām atrunām (ne tikai attiecībā uz līdzfinansēšanas spēju),

—	rezultāts(-i), kas iegūts(-i), vērtējot kapitāla situāciju (3.5.2. iedaļa) un/vai pārbaudot līdzfinansēšanas spēju, un/vai vērtējot finansiālās ietekmes situāciju (3.6. iedaļa) (ja to nosaka) ir “vājš(-i)”,

—	uz juridisko vienību attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar tās finansiālo spēju un kas iegūti Komisijas (tostarp OLAF (46)), Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvarotu pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā (skatīt arī 3.3. iedaļu).

Ja juridiskā vienība īsā finanšu analīze ir ieguvusi “pozitīvu” rezultātu, bet saistībā ar juridisko vienību tiek konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana, vai ja vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai ja vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai būtisks iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts, uzskatīs, ka tās finansiālā spēja ir “vāja”, bet tai nepiemēros padziļinātu finanšu analīzi. Šādai vienībai atbildīgajam kredītrīkotājam būs jāapsver aizsardzības pasākumi, kā noteikts 4.2.2. iedaļā.

4.2. Pasākumi, kas jāveic “vāja” rezultāta gadījumā

Ja īsās finanšu dzīvotspējas pārbaudes rezultāts ir “vājš”, atbildīgajam kredītrīkotājam pirmām kārtām būs jāveic padziļināta finanšu analīze (skatīt 4.2.1. iedaļu).

Ja saskaņā ar šīs padziļinātās analīzes rezultātiem pieteikuma iesniedzēja finansiālā spēja:

—	ir “pieņemama” vai “laba”, pieteikuma iesniedzējs var piedalīties netiešajā darbībā, un nav jāveic nekādas citas darbības,

—	joprojām ir “vāja”, atbildīgajam kredītrīkotājam būs jāapsver aizsardzības pasākumi, kā noteikts 4.2.2. iedaļā,

—	ir “nepietiekama” (47) (skatīt 4.2.1. iedaļu), pieteikuma iesniedzējs nevar piedalīties netiešajā darbībā, izņemot, ja kredītrīkotājs sniedz pienācīgi pamatotus iemeslus saskaņā ar savu riska novērtējumu.

Citos gadījumos (“pozitīva” finansiālā dzīvotspēja, bet “vāji” rezultāti saistībā ar līdzfinansēšanas pārbaudi, kapitāla stāvokli, finansiālās ietekmes stāvokli; revīzijas ziņojums ar būtiskām atrunām; būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar juridiskās vienības finansiālo spēju un kas iegūti finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā), atbildīgajam kredītrīkotājam būs jāapsver 4.2.2. iedaļā noteiktie aizsardzības pasākumi.

4.2.1. Padziļināta finanšu analīze

4.2.1.1. Juridiskām personām

Šo padziļināto finanšu analīzi veidos juridiskās vienības finansiālās dzīvotspējas plašāka analīze.

Izmantos turpmāk norādītos 5 rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Koeficienti	Padziļināta analīze
Likviditāte	Ātrais koeficients		—
Finansiālā neatkarība	Darbības bruto peļņas koeficients		—
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)		—
Rentabilitāte	Rentabilitāte (2)		—
Maksātspēja	Maksātspēja		—
Labojums: darbības bruto peļņas koeficientu aprēķina kā samaksātos procentus/darbības bruto peļņu.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem koeficientiem, sniedz turpmāk uzskaitītos rādītājus.

Mērķis	Rādītāji	Vāja un nepietiekama	Pieņemama	Laba
Mērķis	Rādītāji	0	1	2
Likviditāte	Ātrais koeficients	i < 0,5	0,5 ≤ i ≤ 1	i > 1
Finansiālā neatkarība	Darbības bruto peļņas koeficients	i > 0,40 vai < 0	0,40 ≥ i ≥ 0,30	0 ≤ i < 0,30
Rentabilitāte	Rentabilitāte (1)	i < 0,05	0,05 ≤ i ≤ 0,15	i > 0,15
Rentabilitāte	Rentabilitāte (2)	i < 0,02	0,02 ≤ i ≤ 0,04	i > 0,04
Maksātspēja	Maksātspēja	i > 6,00 vai < 0	6,00 ≥ i ≥ 4,00	0 ≤ i < 4,00

Izņēmumi.

Īpašos gadījumos, kad koeficients ietver nulles saucēju vai skaitītāju, piemēro turpmāk aprakstītos noteikumus.

Finansiālā neatkarība

—	Ja darbības bruto peļņa ir ≤ 0, rezultāts ir -1 un kvalificējams kā vājš.

—	Samaksātie procenti nedrīkst būt negatīvi.

Rentabilitāte (2)

—	Ja darbības tīrā peļņa = 0, rezultāts ir 0 un kvalificējams kā vājš.

—	Ja apgrozījums = 0, aprēķināšanai izmanto darbības ienākumus.

—	Ja darbības ienākumi = 0 vai negatīvs, rezultāts ir 0 ar un kvalificējams kā vājš.

—	Apgrozījums nedrīkst būt negatīvs.

Attiecībā uz visām juridiskajām vienībām, kam veic finansiālās spējas pārbaudi un kas padziļinātā analīzē iegūst ne mazāk kā 4 punktus kā savas finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultātu, uzskata, ka tām ir “pozitīva” (48) finansiālā spēja, ja vien tām nepiemēro kādu (vai vairākas) no 4.1. iedaļā minētajām situācijām.

Padziļināta analīze

	Nepietiekama	Vāja	Pieņemama	Laba
Finansiālās dzīvotspējas pārbaudes rezultāts	0	1-3	4-5	6-10

4.2.1.2. Fiziskām personām

Attiecībā uz fiziskām personām neveic padziļinātu finanšu analīzi.

Tomēr, ja īsās finanšu analīzes rezultāts ir parādījis:

—	vai nu ātru koeficientu (likviditāti), kas mazāks par 1,5,

—	vai maksātspējas koeficientu, kas lielāks par 1,2,

finansiālo spēju uzskatīs par “nepietiekamu”, kā dēļ pieteikuma iesniedzējs nevar piedalīties netiešajā darbībā, izņemot ja kredītrīkotājs sniedz pienācīgi pamatotus iemeslus saskaņā ar savu riska novērtējumu.

4.2.2. Aizsardzības pasākumi

Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 38. panta 7. punktu Dalībnieku garantiju fondu uzskata par pietiekamu garantiju atbilstīgi FR. Tādējādi no dalībniekiem neprasa un tiem nepiemēro nekādas papildu finansiālās garantijas vai nodrošinājumu (piemēram, priekšfinansējuma samazinājums, trasta konti, bloķētie konti, finansiālas garantijas no bankas/finanšu iestādes/mātesuzņēmuma utt.).

Neatkarīgi no iepriekšējā punkta, ja uzskata, ka ir jāpiemēro aizsardzības pasākumi, var īstenot kādu vai vairākus no šādiem aizsardzības pasākumiem:

—	fiziska persona nedrīkst būt netiešās darbības koordinators,

—

juridisko vienību ar “vāju” finansiālo spēju, kas noteikta padziļinātā analīzē, pamatojoties uz 5 finanšu rādītājiem (likviditāte, finansiālā neatkarība, rentabilitāte 1, rentabilitāte 2 un maksātspēja), kā aprakstīts 4.2.1. iedaļā, dienesti, kuri īsteno Septīto pamatprogrammu, nepieņems kā koordinatoru (49) (50); tomēr šī juridiskā vienība varēs būt dalībnieks,

—

attiecībā uz visām juridiskajām vienībām un neskarot attiecīgā piešķīruma nolīguma noteikumus, dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, patur tiesības attiecīgās Septītās pamatprogrammas netiešās darbības īstenošanas laikā sistemātiski uzsākt finanšu revīziju, kuru, ja vajadzīgs, var papildināt ar tehnisku revīziju, ko veic dienesti, kuri īsteno Septīto pamatprogrammu (tostarp OLAF), vai to pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, vai Revīzijas palāta, ja:

—	to uzskata par “vāju” pēc tās finansiālās dzīvotspējas padziļinātas finanšu analīzes vai

—	tās līdzfinansēšanas spējas pārbaudes rezultāts ir “vājš” (ja to veic), vai

—	rezultāti, kas iegūti, vērtējot kapitāla stāvokli vai finansiālās ietekmes stāvokli, ir “vāji”, vai

—	pārskatu revīzijas ziņojums ir izdots ar būtisku atrunu,

—	uz vienību attiecas būtiski finansiāli konstatējumi, kas saistīti ar tās finansiālo spēju un kas iegūti Komisijas (tostarp OLAF), Revīzijas palātas vai to pienācīgi pilnvarotu pārstāvju veiktā finanšu revīzijā pēdējo 2 gadu laikā, vai

—

ja saistībā ar juridisko vienību tiek konstatētas būtiskas administratīvas kļūdas vai krāpšana vai ja vienība ir iesaistīta nepabeigtās juridiskajās vai tiesas procedūrās par būtiskām administratīvām kļūdām vai krāpšanu, vai ja vienībai ir piemērots apķīlāšanas rīkojums vai būtisks iekasēšanas rīkojums par nesamaksātu summu, kuru izdevusi Komisija un kura maksājuma termiņš ir būtiski pārsniegts,

—

visām juridiskajām vienībām ar “vāju” finansiālo spēju projekta īstenošanas laikā piemēros pastiprinātu uzraudzību (piemēram, atbilstīgas papildu pārbaudes, ko veic dienesti, kuri īsteno Septīto pamatprogrammu, un/vai neatkarīgs(-i) ārējais(-ie) eksperts(-i), tostarp pārbaudi(-es) uz vietas); kredītrīkotājs var arī nepieļaut “vājas” vienības kļūšanu par netiešās darbības koordinatoru.

Dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, nekavējoties informē:

—	konsorcija koordinatoru, ka “nepietiekamas” finansiālās spējas dēļ priekšlikumā iesaistītā(-ās) juridiskā(-ās) vienība(-as) nevar piedalīties Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā; koordinators informē konsorciju,

—

attiecīgo(-os) pieteikuma(-u) iesniedzēju(-us) Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā par finansiālās spējas pārbaudes rezultātiem un sekām, it sevišķi par vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem, ja rezultāti ir “vāji”; tomēr tas neļauj konsorcijam izslēgt šo/šos pieteikuma(-u) iesniedzēju(-us) vienīgi šā iemesla dēļ.

4.3. Papildu aizsardzības pasākumi, tostarp sankcijas

Lai nostiprinātu prasību, ka priekšlikumi ir jāsniedz stabiliem konsorcijiem, kam ir efektīvi un atbilstīgi pārvaldības mehānismi un iekšējie kontroles pasākumi, Savienība nepaļausies tikai uz summu atgūšanu no Dalībnieku garantiju fonda, lai nodrošinātu savu finansiālo interešu aizsardzību.

Papildus iepriekš minētajām darbībām saistībā ar pieteikuma iesniedzēju juridiskās pastāvēšanas, juridiskā statusa/kategorijas, darbības spējas un finansiālās spējas pārbaudi attiecīgos gadījumos īstenos turpmāk norādītās darbības saskaņā ar FR, tās īstenošanas noteikumiem un Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīguma paraugu (51):

—

iekasēšanas rīkojumi, kas DGF labā izdoti dalībniekiem, kuri nepilda saistības, tiks izpildīti visos gadījumos un ar visiem līdzekļiem, kādi paredzēti regulās, kas attiecas uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību; turklāt, parakstot piešķīruma nolīgumu vai pievienojoties piešķīruma nolīgumam, visi dalībnieki pieņems, ka visas summas, kas no tiem pienākas Savienībai, tiks piešķirtas DGF,

—	saskaņā ar FR un tās īstenošanas noteikumiem sankcijas, tostarp izslēgšana no ES piešķīrumu saņemšanas uz vairākiem gadiem, tiks izpildītas, un Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīguma paraugā paredzēs atbilstīgus finansiālos un administratīvos sodus (it sevišķi II.24. un II.25. pantā).

(1) Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi – Regula (EK) Nr. 1906/2006.

Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi – Regula (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes 2011. gada 19. decembra Regula (Euratom) Nr. 139/2012, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads) (OV L 47, 18.2.2012., 1. lpp.).

Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi kopā turpmāk tiek saukti par Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem (it sevišķi, atsaucoties uz pantiem, kam abās regulās ir vienādi kārtas numuri).

(2) Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 16. panta 4. punkts un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 15. panta 4. punkts.

(3) FR – Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(4) Īstenošanas noteikumi – Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

(5) Validācijas dienestus izveido Komisija, lai palīdzētu dienestiem, kas ir atbildīgi par priekšlikumu vērtēšanu, par piešķīrumu sarunām vai par piešķīruma līgumu pārvaldību, piemēram, pārbaudot pieteikumu iesniedzēju juridisko pastāvēšanu un juridisko statusu/kategoriju, reģistrējot netiešo izmaksu metodi, kuru deklarējis pieteikuma iesniedzējs, un pārbaudot pieteikuma iesniedzēja sniegtos finanšu datus.

(6) Precīzāka informācija par juridiskās vienības ieceltā pārstāvja uzdevumu un atbildību ir sniegta 1.2.4. sadaļā.

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8) To juridisko vienību klasifikācija, kas piedalās Septītās pamatprogrammas netiešajā darbībā, ir jāveic laikus (sākotnēji sarunu posmā un pēc tam īstenošanas posmā pirms jebkādu maksājumu veikšanas, ja projekta pārskata periodā rodas kādas izmaiņas), lai aizsargātu dalībnieku un Savienības intereses un lai izvairītos no īstenošanas kavējumiem vai pārklāšanās dažādos procedūras(-u) posmos.

(9) Dienesti, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var pieprasīt revīzijas metodiku, ko kompetentais valsts ierēdnis izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas.

(10) Kā noteikts Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. pantā un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 2. pantā un minēts Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 32. panta 5. punktā un Euratom Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 33. panta 1. punktā.

(11) Fizisku personu var atzīt par uzņēmumu saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.), piemēram, ja šī fiziskā persona ir pašnodarbināta un ja tai ir PVN maksātāja numurus.

(12) Pat ja pieteikuma iesniedzējs neatbilst kritērijiem dalībai netiešajā darbībā, tas automātiski nenozīmē, ka priekšlikums ir neatbilstīgs: tādā gadījumā (viena vai vairāku pieteikuma iesniedzēju neatbilstība) priekšlikums ir neatbilstīgs tikai tad, ja nav atbilstība līdzdalības noteikumu, darba programmas un uzaicinājuma atbilstības kritērijiem. Piemēri: ERA-NET koordinācijas un atbalsta darbībās varēs piedalīties tikai konkrētu veidu juridiskās vienības (tādas valsts iestādes kā ministrijas vai reģioni, šo valsts iestāžu izpildaģentūras utt.); uzaicinājums iesniegt priekšlikumus sadarbības projektiem var attiekties tikai uz konkrētu juridisko vienību veidu, piemēram, MVU vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalību.

(13) Juridiskās vienības, kas atbilst vairākām kategorijām, tiks attiecīgi reģistrētas, it sevišķi statistikas nolūkos.

(14) Skatīt arī http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/facts-figures-analysis/sme-definition/index_en.htm.

(15) Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(16) EN: http://ec.europa.eu/budget/info_contract/legal_entities_en.htm.

(17) Pagaidu DIK, ko izdod, reģistrējoties pirmo reizi, kļūst par pastāvīgu kodu, tiklīdz vienība ir validēta. Septītās pamatprogrammas dalībnieku juridiskie un finanšu pamatdati ir pieejami pētījumu dalībnieku portālā (http://ec.europa.eu/research/participants/portal).

(18) Šo pārbaudes procedūru kopumu sauc par “validāciju”.

(19) Uz funkcionālo pastkasti: REA-URF-Validation@ec.europa.eu.

(20) Ja juridiskajai vienībai piemēro izslēgšanu, pamatojoties uz 93. panta 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktu, 94. pantu vai 96. pantu, vienību automātiski izslēdz no līdzdalības. Turpmāka atsauce: Komisijas 2008. gada 16. decembra Lēmums 2008/969/EK, Euratom, par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām (OV L 344, 20.12.2008., 125. lpp.) un Komisijas 2008. gada 17. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1302/2008 par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (OV L 344, 20.12.2008., 12. lpp.).

(21) Detalizēti nosacījumi, kas attiecas uz netiešo izmaksu aprēķināšanas metožu izmantošanu un uz nošķiršanu starp tiešajām un netiešajām izmaksām, ir precizēti attiecīgā piešķīruma nolīguma parauga II pielikuma B daļas 1. iedaļā, it sevišķi II.15. pantā (Septītās pamatprogrammas vispārējais piešķīruma nolīguma paraugs, Eiropas Pētniecības padomes piešķīruma nolīguma paraugs un Pētniecības izpildaģentūras piešķīruma nolīguma paraugs ir pieejams šeit: http://cordis.europa.eu/fp7/calls-grant-agreement_en.html#standard_ga un norādēs par finanšu jautājumiem saistībā ar Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/financialguide_en.pdf).

(22) Plašāka informācija ir pieejama grozījumu norādēs saistībā ar Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīgumiem: ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/financialguide_en.pdf.

(23) Skatīt attiecīgo iedaļu par piešķīruma nolīguma parauga II.15. pantu norādēs par finanšu jautājumiem saistībā ar Septītās pamatprogrammas netiešajām darbībām: ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/docs/financialguide_en.pdf.

(24) Izpildaģentūras aktus var nosūtīt Komisijai to likumības pārbaudei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.) 22. pantu.

(25) Piemēram, netiešās darbības koordinatoram ir jāapliecina savas profesionālās prasmes un kvalifikācijas attiecībā uz administratīvo, finanšu, juridisko un komandas vadību.

(26) Novērtēšana notiek pēc priekšlikumu iesniegšanas un pirms sarunām par Septītās pamatprogrammas dotāciju piešķiršanu.

(27) Skatīt 3.5. iedaļu.

(28) Skatīt 4.2.1. iedaļu.

(29) Pamatojoties uz vienkāršotas bilances datiem, elektroniskie rīki automātiski parāda visus finanšu koeficientus.

(30) No obligāto revīzijas ziņojumu prasības var atbrīvot tās juridiskās vienības, kas ir atbrīvotas no šādiem revīzijas ziņojumiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

(31) Šajā ziņojumā norāda skaidras revīzijas pilnvaras, gan vadības, gan revidenta pienākumus, revīzijas veikšanas veidu, tostarp saprātīgu garantiju par to, vai finanšu pārskatos nav būtisku nepatiesu apgalvojumu, un revidenta atzinumu.

(32) Īpašums it sevišķi ietver:

“pastāvīgu” īpašumu, piemēram, zemi, nomas zemi, mantojumu, vidēja termiņa/ilgtermiņa noguldījumus (ilgāk par vienu gadu), akciju opcijas (ja izmantošanas tiesības nav pieejamas nākamā gada laikā) utt.;

“pašreizēju” īpašumu, piemēram, skaidru naudu, iekrājumus, īstermiņa noguldījumus (ne ilgāk par vienu gadu), akciju opcijas (ja izmantošanas tiesības ir pieejamas nākamā gada laikā) utt.

(33) Mazā un vidējā uzņēmuma (MVU) statusu saskaņā ar 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK nosaka atbilstīgi finanšu kritērijiem, no kuriem daži ir saistīti ar gada datiem, ko sniedz ar bilancēm un peļņas un zaudējumu pārskatiem. Skatīt 1.1.3.1. iedaļas 6. punktu un 1.1.4. iedaļas e) apakšpunktu.

(34) Rentabilitāte neattiecas uz fiziskām personām.

(35) Skatīt pētījumu dalībnieku portālu: http://ec.europa.eu/research/s/portal/page/lfvSimulation.

(36) Pieņemot lēmumu par bezpeļņas vienību finansiālo dzīvotspēju, ņem vērā to bezpeļņas statusu.

(37) kā norādīts īpašuma deklarācijā.

(38) kā norādīts ienākumu nodokļa deklarācijā.

(39) kā norādīts kreditoru apliecināto parādu sarakstā(-os).

(40) Skatīt 3.4.1. iedaļu.

(41) Ja tas ir atbilstīgi, Komisija vai struktūras, kas īsteno Septīto pamatprogrammu, var jebkuras vienības līdzfinansēšanas spēju novērtēt, pamatojoties uz pieejamo informāciju to IT sistēmās.

(42) kā norādīts īpašuma deklarācijā.

(43) kā norādīts ienākumu nodokļa deklarācijā.

(44) CP: visu dalībnieka projektu Eiropas Savienībā izmaksas un ES ieguldījums.

(45) “Pozitīva” nozīmē “laba” vai “pieņemama”.

(46) OLAF ir Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

(47) Gan attiecībā uz finansiālo dzīvotspēju, gan – ja to ņem vērā – līdzfinansēšanas spēju.

(48) “Pozitīva” nozīmē “laba” vai “pieņemama”.

(49) Piešķīruma nolīgumos ar vienu saņēmēju attiecīgajam saņēmējam piemēro citus aizsardzības pasākumus. Aizsardzības pasākumu mērķis attiecībā uz koordinatoru ir būtisks tikai konsorcija gadījumā, jo koordinators saņem ES finansiālo ieguldījumu par visiem dalībniekiem.

(50) Izņemot gadījumu, kad juridiskā persona brīvprātīgi nodrošina garantiju, ko var uzskatīt par “līdzvērtīgu dalībvalsts vai asociētās valsts sniegtai garantijai”.

(51) Septītās pamatprogrammas piešķīruma nolīguma paraugs – Komisijas 2007. gada 10. aprīļa Lēmums C(2007) 1509. Skatīt: http://cordis.europa.eu/fp7/calls-grant-agreement_en.html.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2012/837/ES
	*	Padomes Lēmums (2011. gada 18. jūlijs) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem	2
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1272/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta versija)	21
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1273/2012 (2012. gada 20. decembris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija)	32
		LĒMUMI
		2012/838/ES, Euratom
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 18. decembris) par tādu noteikumu pieņemšanu, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to darbības spēju un finansiālo spēju konsekventu pārbaudi netiešās darbībās, kas tiek atbalstītas piešķīruma veidā saskaņā ar Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un Eiropas Atomenerģijas kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā ( 1 )	45
		2012/839/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2012. gada 19. decembris) par pagaidu pasākumiem, kas saistīti ar Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību (ECB/2012/32)	74

Grieķijas valdības obligācijas (GVO)	Termiņu grupa	Diskonti fiksētas vai mainīgas procentu likmes kuponiem	Diskonti nulles kuponiem
	0–1	15,0	15,0
	1–3	33,0	35,5
	3–5	45,0	48,5
	5–7	54,0	58,5
	7–10	56,0	62,0
	> 10	57,0	71,0
Valdības garantētas banku obligācijas (VGBO) un valdības garantētas nefinanšu sabiedrību obligācijas	Termiņu grupa	Diskonti fiksētas vai mainīgas procentu likmes kuponiem	Diskonti nulles kuponiem
	0–1	23,0	23,0
	1–3	42,5	45,0
	3–5	55,5	59,0
	5–7	64,5	69,5
	7–10	67,0	72,5
	> 10	67,5	81,0

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.359.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 359

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 29. decembris


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ