22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/1

PADOMES LĒMUMS

(2012. gada 13. novembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu

(2012/828/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu (1) stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī (2).

(2)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2011/464/ES (3) Komisija 2012. gada 23. februārī parakstīja Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu.

(3)	Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)	Nolīgums būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu (“nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas tiesīga Savienības vārdā veikt nolīguma 2. pantā paredzētā diplomātiskā paziņojuma nosūtīšanu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības (4).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2012. gada 13. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. SHIARLY

(1) OV L 229, 17.8.1998., 62. lpp.

(2) OV L 5, 9.1.1999., 74. lpp.

(3) OV L 195, 27.7.2011., 1. lpp.

(4) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu

EIROPAS SAVIENĪBA

JAUNZĒLANDE,

turpmāk “Puses”,

NOSLĒGUŠAS Nolīgumu saistībā ar atbilstības novērtējumu (1), kas 1998. gada 25. jūnijā tika parakstīts Velingtonā (turpmāk “Savstarpējās atzīšanas nolīgums”);

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbība ir jāvienkāršo;

TĀ KĀ Savstarpējās atzīšanas nolīguma 3. pantā ir sīki izklāstīta nozaru pielikumu forma un īpaši noteikts, ka katra Nolīguma nozaru pielikuma II iedaļā iekļauj norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu;

TĀ KĀ ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 4. pantu ierobežo Nolīguma piemērošanu attiecībā uz ražojumiem, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā saskaņā ar nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem;

TĀ KĀ Savstarpējās atzīšanas nolīguma 12. pants paredz, ka tiek izveidota Apvienotā komiteja, kas, inter alia, pasludina, ka stājas spēkā lēmumi par atbilstības novērtēšanas struktūru iekļaušanu nozaru pielikumos un to svītrošanu no tiem, un nosaka šādas iekļaušanas un svītrošanas kārtību;

TĀ KĀ Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. un 12. pantā ir atsauce uz Apvienotās komitejas priekšsēdētāju;

TĀ KĀ saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 12. pantu Apvienotajai komitejai nav skaidri noteiktu pilnvaru grozīt nozaru pielikumus, izņemot gadījumus, kad tā pasludina, ka stājas spēkā norīkotājas iestādes pieņemtais lēmums norīkot konkrētu atbilstības novērtēšanas struktūru vai anulēt tās norīkojumu;

IEVĒROJOT, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma 3. pants būtu jāgroza, lai atspoguļotu attiecībā uz tā 12. pantu ierosinātos grozījumus, nosakot, ka Apvienotajai komitejai saistībā ar atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanu vai tās atsaukšanu jārīkojas vienīgi tajos gadījumos, kurus otra Puse apstrīdējusi saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. pantu, un lai būtu iespējams lielāks elastīgums Savstarpējās atzīšanas Nolīguma nozaru pielikumu struktūrā;

IEVĒROJOT, ka, lai nebūtu nevajadzīgu ierobežojumu tirdzniecībā starp Pusēm, sākotnējais ierobežojums Savstarpējās atzīšanas nolīguma 4. pantā būtu jāsvītro;

IEVĒROJOT, ka, lai atspoguļotu faktu, ka Apvienoto komiteju Puses vada kopīgi, atsauces uz Apvienotās komitejas priekšsēdētāju Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. un 12. pantā būtu jāsvītro;

IEVĒROJOT, ka labāka informācijas apmaiņa starp Pusēm par Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbību veicinās tā darbību;

IEVĒROJOT, ka, lai savlaicīgi izdarītu pielāgojumus nozaru pielikumos, ņemtu vērā tehnikas attīstību un tādus citus faktorus kā, piemēram, Eiropas Savienības paplašināšanās, Savstarpējās atzīšanas nolīguma 12. pantā Apvienotā komiteja būtu skaidri jāpilnvaro grozīt nozaru pielikumus jomās, kuras neskar norīkotājas iestādes lēmums norīkot konkrētu atbilstības novērtēšanas struktūru vai atcelt norīkošanu, kā arī pieņemt jaunus nozaru pielikumus;

IEVĒROJOT, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbības vienkāršošanai Apvienotajai komitejai lēmumi par atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanu vai tās atsaukšanu būtu jāpieņem vienīgi tajos gadījumos, kurus otra Puse apstrīdējusi saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīguma 8. pantu;

IEVĒROJOT, ka Savstarpējās atzīšanas nolīguma darbības vienkāršošanai tā 12. pantā būtu jāparedz vienkāršāka procedūra atbilstības novērtēšanas struktūru atzīšanai, atzīšanas atsaukšanai un darbības apturēšanai, un būtu jāprecizē nostāja saistībā ar atbilstības novērtēšanu, ko struktūras veikušas pēc tam, kad ir apturēta to darbība vai ir atsaukta to atzīšana;

IEVĒROJOT, ka Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu, sertifikātiem un marķējumiem būtībā ir vienāds ar Savstarpējās atzīšanas nolīgumu, tādēļ paralēli tas tiek grozīts, lai saglabātu Nolīgumu saskaņotību;

IEVĒROJOT, ka juridiskās atsauces uz nozares pielikumu par zāļu LRP inspekciju un partijas sertifikāciju un nozares pielikumu par medicīnas ierīcēm un to darbības veids ir novecojis, un ir izmantota iespēja tos grozīt, lai atspoguļotu pašreizējo stāvokli,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Savstarpējās atzīšanas nolīguma grozījumi

Ar šo Savstarpējās atzīšanas nolīgumu groza šādi.

Nolīguma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Katras nozares pielikumā parasti ir ietverta šāda informācija:

a)	tā darbības jomas un tvēruma izklāsts;

b)	normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūrām;

c)	norīkotājas iestādes;

d)	procedūru kopums atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanai, un

e)	papildu noteikumi, ja vajadzīgi.”

2.	Nolīguma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu: “4. pants Darbības un piemērošanas joma Šis Nolīgums attiecas uz ražojumiem, kas konkrēti norādīti katra nozares pielikuma darbības un piemērošanas jomas izklāstā.”

Nolīguma 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Norīkotājas iestādes

1. Puses nodrošina, lai norīkotājām iestādēm, kas atbildīgas par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu, ir nepieciešamās pilnvaras un kompetence norīkot šādas struktūras, apturēt to darbību, atsaukt apturēšanu un anulēt šādu struktūru norīkošanu.

2. Veicot šādu norīkošanu, darbības apturēšanu, apturēšanas atsaukšanu un norīkošanas anulēšanu, norīkotājas iestādes ievēro 12. pantā un pielikumā izklāstītās norīkošanas procedūras, ja vien nozares pielikumos nav noteikts citādi.”.

Nolīguma 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Puses apmainās ar informāciju par procedūrām, ko tās izmanto, lai nodrošinātu, ka norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas ir to pakļautībā, atbilst normatīvo un administratīvo aktu prasībām, kas aprakstītas nozaru pielikumos, un kompetences prasībām, kas precizētas pielikumā.”

Nolīguma 8. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šādam iebildumam jābūt objektīvi pamatotam un argumentētam, un tas rakstveidā jāiesniedz otrai Pusei un Apvienotajai komitejai.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Izņemot gadījumu, ja Apvienotā komiteja ir nolēmusi citādi, kompetentā norīkotāja iestāde aptur apstrīdētās atbilstības novērtēšanas struktūras darbību no dienas, kad apstrīdēta tās tehniskā kompetence vai atbilstība, līdz Apvienotajā komitejā panākta vienošanās par minētās struktūras statusu vai Puse, kura apstrīd, paziņo otrai Pusei un Apvienotajai komitejai, ka to apmierina minētās struktūras tehniskā kompetence un atbilstība.”

Nolīguma 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Informācijas apmaiņa

1. Puses apmainās ar informāciju par nozaru pielikumos paredzēto normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu un uztur precīzu to atbilstības novērtēšanas struktūru sarakstu, kuras norīkotas saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā katra Puse informē otru Pusi par grozījumiem, kuras tā attiecībā uz šā Nolīguma darbības jomu gatavojas izdarīt normatīvajos un administratīvajos aktos, un jaunos noteikumus tā paziņo otrai Pusei vismaz 60 kalendāro dienu laikā pirms to stāšanās spēkā, ja vien šā panta 3. punktā nav paredzēts citādi.

3. Ja Puse drošības, veselības vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ veic neatliekamus pasākumus, lai pārvaldītu nozares pielikumā iekļauta ražojuma radītu risku, tā nekavējoties paziņo otrai Pusei par šiem pasākumiem, īsi norādot to mērķi un loģisko pamatu, vai rīkojas citādi, kā noteikts nozares pielikumā.”

Nolīguma 12. panta 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3. Apvienotā komiteja sanāk vismaz vienu reizi gadā, ja vien Apvienotā komiteja vai Puses nenolemj citādi. Ja tas vajadzīgs šā Nolīguma efektīvai darbībai vai pēc kādas Puses pieprasījuma, sasauc papildu sanāksmi vai sanāksmes.

4. Apvienotā komiteja var izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar šā Nolīguma darbību. Jo īpaši tā ir atbildīga par:

a)	nozaru pielikumu grozīšanu saskaņā ar šo Nolīgumu;

b)	informācijas apmaiņu par procedūrām, ko kāda Puse izmanto, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas struktūras saglabā vajadzīgo kompetences līmeni;

c)	saskaņā ar 8. pantu – kopīgas ekspertu grupas vai grupu izraudzīšanu, lai pārbaudītu kādas atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci un atbilstību citām būtiskām prasībām;

d)	informācijas apmaiņu un Pušu informēšanu par izmaiņām normatīvajos un administratīvajos aktos, kas minēti nozaru pielikumos, ieverot tos, kas prasa nozaru pielikumu izmaiņas;

e)	visu ar šā Nolīguma un tā nozaru pielikumu piemērošanu saistīto jautājumu risināšanu, un

f)	jaunu nozaru pielikumu pieņemšanu saskaņā ar šo Nolīgumu.

5. Apvienotā komiteja nekavējoties rakstveidā paziņo katrai Pusei par visiem nozaru pielikumu grozījumiem, kas izdarīti saskaņā ar šo Nolīgumu, un par visiem jauniem nozaru pielikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo Nolīgumu, un tie stājas spēkā dienā, ko noteikusi Apvienotā komiteja.

6. Saistībā ar atbilstības novērtēšanas struktūras norīkošanu piemēro šādu procedūru:

a)	Puse, kas vēlas norīkot atbilstības novērtēšanas struktūru, rakstveidā nosūta savu priekšlikumu otrai Pusei, pievienojot apliecinošus dokumentus, ko noteikusi Apvienotā komiteja;

b)	ja otra Puse piekrīt priekšlikumam vai, beidzoties 60 kalendāro dienu termiņam, saskaņā ar Apvienotās komitejas procedūrām nav iesniegts iebildums, atbilstības novērtēšanas struktūru saskaņā ar 5. panta noteikumiem uzskata par norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru;

c)	ja saskaņā ar 8. pantu otra Puse iepriekš minētajā 60 dienu termiņā apstrīd ierosinātās atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci vai atbilstību, Apvienotā komiteja var nolemt saskaņā ar 8. pantu pārbaudīt attiecīgo struktūru;

d)	ja tiek norīkota jauna atbilstības novērtēšanas struktūra, atbilstības novērtējums, ko veikusi šāda struktūra, ir derīgs no datuma, kurā tā saskaņā ar šo Nolīgumu kļūst par norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru;

Puse var apturēt savā jurisdikcijā esošas atbilstības novērtēšanas struktūras darbību, atsaukt apturēšanu vai anulēt šādas struktūras norīkošanu. Attiecīgā Puse nekavējoties rakstiski paziņo otrai Pusei un Apvienotajai komitejai par savu lēmumu, norādot šāda lēmuma datumu. Darbības apturēšana, apturēšanas atcelšana vai norīkošanas anulēšana stājas spēkā dienā, kad Puse pieņem lēmumu;

f)	Puse saskaņā ar 8. pantu ārkārtas gadījumos var apstrīdēt otras Puses jurisdikcijā esošās norīkotās atbilstības novērtēšanas struktūras tehnisko kompetenci. Šajā gadījumā Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu saskaņā ar 8. pantu pārbaudīt attiecīgo struktūru.

7. Ja atbilstības novērtēšanas struktūras norīkojums ir apturēts vai anulēts, atbilstības novērtēšana, ko minētā struktūra ir veikusi pirms apturēšanas vai anulēšanas spēkā stāšanās dienas, paliek spēkā, ja vien atbildīgā puse nav ierobežojusi vai anulējusi tās spēkā esību vai ja Apvienotā komiteja nenosaka citādi. Puse, kuras jurisdikcijā apturētā vai atsauktā atbilstības novērtēšanas struktūra darbojās, rakstveidā paziņo otrai Pusei par visiem šādiem grozījumiem saistībā ar spēkā esības ierobežošanu vai atcelšanu.”

Nolīguma 15. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Apvienotā komiteja var pieņemt nozaru pielikumus, uz kuriem attiecas 2. pants un kuros paredzēti šā Nolīguma īstenošanas pasākumi.”;

b)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Apvienotā komiteja nosaka grozījumus nozaru pielikumos un pieņem jaunus nozaru pielikumus.”

Nolīguma pielikumu groza šādi:

pielikuma 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.

Norīkotājas iestādes informē savas Puses pārstāvjus Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, par atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras jānorīko, kuru darbība ir jāaptur vai kuru norīkojums jāanulē. Atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošana, to darbības apturēšana vai norīkošanas anulēšana notiek saskaņā ar šo Nolīgumu un Apvienotās komitejas reglamentu.”;

pielikuma 10. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“10.

Ierosinot savas Puses pārstāvim Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šo Nolīgumu, atbilstības novērtēšanas struktūras, kas jānorīko, norīkotāja iestāde par katru atbilstības novērtēšanas struktūru sniedz šādu informāciju:

a)	nosaukums;

b)	pasta adrese;

c)	faksimila (faksa) numurs un elektroniskā pasta (e-pasta) adrese;

d)	to ražojumu, procesu, standartu vai pakalpojumu klāsts, kurus tā ir pilnvarota vērtēt;

e)	atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras tā pilnvarota veikt, un

f)	norīkošanas procedūra, kas izmantota kompetences noteikšanai.”

10.

Nozares pielikumu par zāļu LRP inspekciju un partijas sertifikāciju, tostarp 1. un 2. papildinājumu, aizstāj ar šādu pielikumu:

“NOZARES PIELIKUMS PAR ZĀĻU LRP INSPEKCIJU UN PARTIJAS SERTIFIKĀCIJU NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENU UN JAUNZĒLANDI SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU

DARBĪBAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Šā nozares pielikuma noteikumi attiecas uz visām zālēm, kuras rūpnieciski ražo Jaunzēlandē un Eiropas Savienībā un kurām piemēro labas ražošanas prakses (LRP) prasības.

Attiecībā uz šajā nozares pielikumā ietvertajām zālēm katra Puse atzīst secinājumus no no ražotāju pārbaudēm, ko veikušas otras Puses attiecīgie pārbaudes dienesti, kā arī attiecīgās ražošanas atļaujas, ko piešķīrušas otras Puses kompetentās iestādes.

Turklāt otra Puse, neveicot atkārtotu pārbaudi importējot, atzīst ražotāja sertifikāciju par katras partijas atbilstību tās specifikācijām.

“Zāles” ir visi izstrādājumi, ko Eiropas Savienībā un Jaunzēlandē regulē ar I iedaļā minētajiem tiesību aktiem farmācijas jomā. Zāļu definīcijā ir ietvertas visas cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles, tādas kā ķīmiskie un bioloģiskie farmaceitiskie līdzekļi, imunoloģiskās zāles, radiofarmaceitiskie līdzekļi, stabilās zāles, kas iegūtas no cilvēka asinīm vai cilvēka plazmas, piedevas ārstnieciskās dzīvnieku barības sagatavošanai un vajadzības gadījumā vitamīni, minerālvielas, augu izcelsmes ārstniecības līdzekļi un homeopātiskās zāles.

“LRP” ir tā kvalitātes nodrošināšanas daļa, kas nodrošina to, ka ražojumus konsekventi izgatavo un ražošanas laikā kontrolē atbilstoši kvalitātes standartiem, kas piemēroti tam paredzētajam lietojumam, un kā tas prasīts tirdzniecības atļaujā, ko piešķir importētāja Puse. Šā nozares pielikuma mērķim tajā ietver sistēmu, ar ko ražotājs no tirdzniecības atļaujas turētāja vai tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzēja saņem ražojumus un/vai procesa specifikāciju un nodrošina, lai zāles tiktu izgatavotas saskaņā ar šo specifikāciju (ekvivalents kvalificētās personas sertificēšanai Eiropas Savienībā).

Šā Nolīguma mērķim ražošanas uzņēmums var prasīt iestādei, ko izvirzījusi III iedaļas 12. punktā minētā attiecīgā regulētājas Puses kontaktpersona, lai vietējais kompetentais pārbaudes dienests pārbaudītu zāles, uz kurām attiecas vienas Puses (“regulētāja puse”) tiesību akti, bet neattiecas otras Puses tiesību akti. Šis noteikums, inter alia, attiecas uz aktīvo farmaceitisko sastāvdaļu un starpproduktu ražošanu, to produktu ražošanu, kurus paredzēts izmantot klīniskajos pētījumos, kā arī uz savstarpēji saskaņotām pārbaudēm posmā pirms tirdzniecības. Darbības kārtība ir sīki izklāstīta III iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā.

Ražotāju sertifikācija

Pēc eksportētāja pieprasījuma importētājs vai otras Puses kompetentā iestāde, iestādes, kas atbildīgas par ražošanas atļauju piešķiršanu un par zāļu ražošanas uzraudzību, apliecina, ka:

—	ražotājam ir pienācīga atļauja ražot attiecīgās zāles vai veikt attiecīgu konkrētu ražošanas operāciju,

—	tās ražotāju regulāri pārbauda, un

—	ražotājs atbilst valsts LRP prasībām, ko abas Puses atzinušas par līdzvērtīgām un kas minētas I iedaļā. Ja var izmantot atšķirīgas LRP prasības (atbilstoši III iedaļas 3. punkta b) apakšpunktam), tas jānorāda sertifikātā.

Sertifikātos norāda arī ražotnes atrašanās vietu (vietas) (un līgumā paredzētās testēšanas laboratorijas, ja tādas ir). Par sertifikāta formātu lemj Apvienotā nozares darba grupa.

Sertifikātus izsniedz paātrināti, un tam nepieciešamais termiņš nedrīkst pārsniegt 30 kalendārās dienas. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja jāveic jauna pārbaude, šo termiņu drīkst pagarināt līdz 60 kalendārajām dienām.

Partiju sertifikācija

Katrai eksportētajai partijai jāpievieno partijas sertifikāts, ko ražotājs sagatavojis (pašsertifikācija) pēc pilnas kvalitatīvas analīzes, visu aktīvo sastāvdaļu kvantitatīvas analīzes un visiem pārējiem testiem vai pārbaudēm, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu produkta kvalitāti saskaņā ar tirdzniecības atļaujas prasībām. Šis sertifikāts apliecina, ka partija atbilst savām specifikācijām, un to glabā partijas importētājs. Tam jābūt pieejamam pēc kompetentās iestādes pieprasījuma.

Izdodot sertifikātu, ražotājs ņem vērā pašreizējās PVO sertifikācijas shēmas noteikumus attiecībā uz to farmaceitisko produktu kvalitāti, kuri ir apritē starptautiskajā tirdzniecībā. Sertifikātā sīki jāizklāsta saskaņotās produkta specifikācijas, kā arī analīzes metodes un rezultāti. Tajā ietver paziņojumu par to, ka partijas apstrādes un iepakošanas dokumentācija tikusi pārskatīta un konstatēta tās atbilstība LRP. Partijas sertifikātu paraksta persona, kas atbildīga par partijas laišanu tirdzniecībā vai piegādi, t. i., Eiropas Savienībā tā ir “kvalificētā persona”, kā minēts attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos. Jaunzēlandē atbildīgā persona ir minēta ražošanas atļaujā, kas izdota saskaņā ar attiecīgajiem Jaunzēlandes tiesību aktiem.

I IEDAĻA

NORMATĪVO UN ADMINISTRATĪVO AKTU PRASĪBAS

Ievērojot III iedaļu, galvenās LRP pārbaudes veic saskaņā ar LRP prasībām, ko piemēro eksportētāja Puse. Normatīvie un administratīvie akti, kas attiecas uz šo nozares pielikumu, ir izklāstīti tabulā.

Tomēr kvalitātes standartprasības eksportējamajiem produktiem, tostarp to ražošanas metode un produkta specifikācijas, ir norādītas attiecīgā produkta tirdzniecības atļaujā, ko piešķir importētāja Puse.

Normatīvie un administratīvie akti, kas piemērojami attiecībā uz Eiropas Savienību

Normatīvie un administratīvie akti, kas piemērojami attiecībā uz Jaunzēlandi

—	Komisijas Direktīva 91/412/EEK (1991. gada 23. jūlijs), ar ko nosaka veterināro zāļu labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes, ar grozījumiem

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm, ar grozījumiem

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, ar grozījumiem

—	Komisijas Direktīva 2003/94/EK (2003. gada 8. oktobris), ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm un pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm, ar grozījumiem

—	Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, ar grozījumiem

—	Labas izplatīšanas prakses norādījumi (94/C 63/03)

—	Cilvēkiem paredzēto zāļu un veterināro zāļu labas ražošanas prakses pamatnostādnes, 4. sējums

—	Medicines Act 1981 (1981. gada Zāļu likums)

—	Medicines Regulations 1984 (1984. gada Noteikumi par zālēm)

—	New Zealand Code of Good Manufacturing Practice for Manufacture and Distribution of Therapeutic Goods (Jaunzēlandes Labas ražošanas prakses kodekss terapeitisko preču ražošanai un izplatīšanai), 1., 2., 4. un 5. daļa

—	Agricultural Compounds and Veterinary Medicines Act 1997 (1997. gada Akts par barības maisījumiem un veterinārajām zālēm)

—	Agricultural Compounds and Veterinary Medicines Regulations 2001 (2001. gada Noteikumi par barības maisījumiem un veterinārajām zālēm)

—	Agricultural Compounds and Veterinary Medicines (ACVM) Standard for Good Manufacturing Practice (Barības maisījumu un veterināro zāļu labas ražošanas prakses standarts)

—	Agricultural Compounds and Veterinary Medicines (ACVM) Guideline for Good Manufacturing Practice (Barības maisījumu un veterināro zāļu labas ražošanas prakses pamatnostādnes)

—	un visi tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz iepriekš minētajiem tiesību aktiem, vai ar kuriem iepriekšminētie tiesību akti ir grozīti

II IEDAĻA

OFICIĀLIE PĀRBAUDES DIENESTI

Puses saistībā ar šo nozares pielikumu ir kopīgi izveidojušas oficiālo pārbaudes dienestu sarakstus, kurus tās uztur. Ja Puse pieprasa otrai Pusei jaunāko oficiālo pārbaudes dienestu sarakstu kopiju, Puse, kura saņem šādu pieprasījumu, 30 kalendāro dienu laikā no minētā pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta Pusei, kura iesniedza pieprasījumu, minēto sarakstu kopiju.

III IEDAĻA

DARBĪBAS NOTEIKUMI

1. Inspekcijas ziņojumu nosūtīšana

Pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas attiecīgie pārbaudes dienesti nosūta ražošanas vietas jaunākā inspekcijas ziņojuma kopiju vai, ja analītisku operāciju veikšanu ir uzticēta apakšuzņēmējiem – kontroles vietas jaunākā ziņojuma kopiju. Pieprasījums var attiekties uz “pilnu pārbaudes ziņojumu” vai uz “sīki izstrādātu ziņojumu” (sk. 2. punktu). Katra Puse rīkojas ar šiem pārbaudes ziņojumiem atbilstoši konfidencialitātes pakāpei, kādu pieprasījusi izcelsmes Puse.

Ja attiecīgo zāļu ražošanas darbības pēdējā laikā nav pārbaudītas, t. i., ja pēdējā pārbaude veikta vairāk nekā pirms diviem gadiem vai ja konstatē īpašu vajadzību pēc pārbaudes, drīkst pieprasīt īpašu un detalizētu pārbaudi. Puses nodrošina, ka pārbaudes ziņojumi tiek nosūtīti, nepārsniedzot 30 kalendāro dienu termiņu, šo periodu pagarina līdz 60 kalendārajām dienām, ja jāveic jauna pārbaude.

2. Pārbaudes ziņojumi

“Pilns pārbaudes ziņojums” ietver ražotnes pamatdokumentāciju (ko sagatavo ražotājs vai iestāde, kas veic pārbaudi), un iestādes, kas veic pārbaudi, aprakstošo ziņojumu. “Sīki izstrādātajā ziņojumā” ir atbildes uz konkrētiem jautājumiem par uzņēmumu, kurus uzdevusi otra Puse.

3. References LRP

Ražotājus pārbauda atbilstoši LRP, ko piemēro eksportētāja Puse (sk. I iedaļu).

Zālēm, uz kurām attiecas importētājas Puses (bet ne eksportētājas Puses) tiesību akti farmācijas jomā, vietējais kompetentais pārbaudes dienests, kurš vēlas veikt attiecīgo ražošanas darbību pārbaudi, to veic saskaņā ar savu LRP vai, ja nav īpašu LRP prasību, tad saskaņā ar LRP, ko piemēro importētāja Puse. Šādi jārīkojas arī tad, ja eksportētājas Puses piemērojamo LRP neuzskata par līdzvērtīgu importētājas Puses LRP attiecībā uz galaprodukta kvalitātes nodrošināšanu.

LRP prasību līdzvērtību konkrētiem produktiem vai produktu grupām (piemēram, pētāmām zālēm, izejvielām) nosaka saskaņā ar procedūru, ko izstrādājusi Apvienotā nozares darba grupa.

4. Pārbaužu būtība

Pārbaudēs parasti novērtē, vai ražotājs ievēro LRP. Tās dēvē par galvenajām LRP pārbaudēm (arī par regulārajām, periodiskajām vai kārtējām pārbaudēm).

“Uz ražojumu vai procesu orientētās” pārbaudēs (kas vajadzības gadījumā var būt pārbaudes “posmā pirms tirdzniecības”) galvenokārt pārbauda viena ražojuma vai ražojuma (ražojumu) sēriju izgatavošanu vai procesu (procesus), un tajās ietver konkrēta procesa apstiprināšanas novērtējumu un atbilstības novērtējumu vai tādus kontroles aspektus, kas aprakstīti tirdzniecības atļaujā. Ja vajadzīgs, attiecīgo informāciju par produktu (pieteikuma/atļaujas dokumentācijas kvalitātes dokumentus) iestādei, kas veic pārbaudi, sniedz konfidenciāli.

5. Pārbaudes/reģistrācijas maksas

Pārbaudes/reģistrācijas maksu režīmu nosaka pēc ražotāja atrašanās vietas. Pārbaudes/reģistrācijas maksas par ražojumiem, uz kuriem attiecas šis nozares pielikums, neiekasē no ražotājiem, kuri atrodas otras Puses teritorijā.

6. Drošības klauzula attiecībā uz pārbaudēm

Katra Puse patur tiesības veikt pati savas pārbaudes tādu iemeslu dēļ, kurus tā norāda otrai Pusei. Par šādām pārbaudēm iepriekš jāpaziņo otrai Pusei, kurai tad ir iespēja piedalīties šādā pārbaudē. Uz šo drošības klauzulu jāatsaucas tikai izņēmuma gadījumā. Ja šāda pārbaude notiek, pārbaudes izmaksas ir atgūstamas.

7. Informācijas apmaiņa starp iestādēm un kvalitātes prasību tuvināšana

Saskaņā ar šā Nolīguma vispārīgajiem noteikumiem Puses apmainās ar visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudes tiktu pastāvīgi savstarpēji atzītas. Lai apliecinātu darbspēju gadījumos, kad jebkuras Puses tiesību aktu sistēmā notiek ievērojamas pārmaiņas, jebkura Puse var pieprasīt konkrētu papildinformāciju par oficiālo pārbaudes dienestu. Šādi īpaši pieprasījumi var attiekties uz informāciju par apmācību, pārbaudes procedūrām, vispārīgo informāciju un dokumentu apmaiņu, un uz tādu auditu pārredzamību, ko oficiālie pārbaudes dienesti veikuši saistībā ar šā nozares pielikuma darbību. Šādi pieprasījumi jāsagatavo ar Apvienotās nozares darba grupas starpniecību, kura tos administrē saskaņā notiekošo uzturēšanas programmu.

Turklāt Jaunzēlandes un Eiropas Savienības attiecīgās iestādes informē viena otru par visām jaunākajām tehniskajām nostādnēm vai pārbaudes procedūru izmaiņām. Pirms to pieņemšanas katra Puse apspriežas ar otru Pusi.

8. Partijas oficiālā izlaišana

Ar partijas oficiālās izlaišanas procedūras palīdzību, ko pirms katras produktu partijas izplatīšanas veic kompetentās iestādes, papildus tiek pārbaudīts imunoloģisko zāļu (vakcīnu) un asins derivātu drošums un efektivitāte. Šis Nolīgums neietver šo partiju oficiālo izlaišanu savstarpēju atzīšanu. Tomēr gadījumos, kad piemēro partijas oficiālās izlaišanas procedūru, ražotājs pēc importētājas Puses pieprasījuma nodrošina partijas oficiālās izlaišanas sertifikātu, ja attiecīgo partiju ir testējušas eksportētājas Puses kontroles iestādes.

Eiropas Savienībai partijas oficiālās izlaišanas procedūras attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm publicē Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorāts. Jaunzēlandei partijas oficiālās izlaišanas procedūra ir sīki aprakstīta dokumentā WHO Technical Report Series (PVO Tehnisko ziņojumu sērija), Nr. 822, 1992.”

9. Inspektoru apmācība

Saskaņā ar šā Nolīguma vispārīgajiem noteikumiem inspektoru apmācības kursiem, ko organizē iestādes, jābūt pieejamiem otras Puses inspektoriem. Puses viena otru informē par šādiem kursiem.

10. Kopīgas pārbaudes

Saskaņā ar šā Nolīguma vispārīgajiem noteikumiem un Pusēm savstarpēji vienojoties, var atļaut kopīgas pārbaudes. Šīs pārbaudes ir paredzētas tam, lai veidotu kopēju izpratni par praksi un prasībām, un to interpretāciju. Par šo pārbaužu sākšanu un to veidiem vienojas, izmantojot Apvienotās nozares darba grupas apstiprinātās procedūras.

11. Trauksmes izziņošanas sistēma

Puses vienojas par kontaktpersonām, lai kompetentās iestādes un ražotāji varētu savlaicīgi informēt otras Puses iestādes par kvalitātes trūkumiem, partiju atsaukšanu, viltojumiem un citām ar kvalitāti saistītām problēmām, kas varētu radīt vajadzību pēc papildu kontroles pasākumiem vai apturēt partijas izplatīšanu. Savstarpēji vienojoties, tiek izveidota sīki izstrādāta trauksmes izziņošanas procedūra.

Puses nodrošina, ka tās bez vicināšanās paziņo otrai Pusei par jebkādu ražošanas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu (pilnīgu vai daļēju), pamatojoties uz neatbilstību LRP un uz neatbilstību, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību.

12. Kontaktpersonas

Šajā nozares pielikumā kontaktpersonas visos tehniskos jautājumos, piemēram, tādos kā apmaiņa ar pārbaužu ziņojumiem, inspektoru apmācības kursi, tehniskās prasības, ir:

JAUNZĒLANDEI:

Attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm:

Group Manager

Medicines and Medical Devices Safety Authority (Medsafe)

PO Box 5013

Wellington

New Zealand

Tālrunis: 64-4-819 6874

Fakss: 64-4-819 6806

Attiecībā uz dzīvniekiem paredzētām zālēm:

Director, Approvals and ACVM Standards

Ministry of Agriculture and Forestry (MAF)

PO Box 2526

Wellington 6140

New Zealand

Tālrunis: 64-4-894 2541

Fakss: 64-4-894 2501

EIROPAS SAVIENĪBAI:

The Director of the European Medicines Agency

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Tālrunis: 44-171-418 8400

Fakss: 44-171-418 8416

13. Apvienotā nozares darba grupa

Saskaņā ar šo nozares pielikumu tiek izveidota Apvienotā nozares darba grupa, kurā ir Pušu pārstāvji. Tā ir atbildīga par efektīvu šā nozares pielikuma darbību. Tā ir pakļauta Apvienotajai komitejai, kā to nosaka minētā komiteja.

Apvienotā nozares darba grupa nosaka savu reglamentu. Tā vienprātīgi pieņem lēmumus un ieteikumus. Tā var nolemt deleģēt savus uzdevumus apakšgrupām.

14. Viedokļu atšķirības

Abas Puses dara visu iespējamo, lai atrisinātu jebkādas viedokļu atšķirības, inter alia, attiecībā uz ražotāju atbilstību un pārbaudes ziņojumu secinājumiem. Neatrisinātās viedokļu atšķirības paziņo Apvienotajai nozares darba grupai.

IV IEDAĻA

IZMAIŅAS OFICIĀLO PĀRBAUDES DIENESTU SARAKSTĀ

Puses atzīst, ka šajā nozares pielikumā jāiekļauj izmaiņas īpaši attiecībā uz jaunu oficiālo pārbaudes dienestu iekļaušanu vai izmaiņas izveidoto kompetento iestāžu organizācijā vai uzdevumos. Ja attiecībā uz oficiālajiem pārbaudes dienestiem ir notikušas būtiskas izmaiņas, Apvienotā nozares darba grupa saskaņā ar III iedaļas 7. punktu apsver, kāda papildinformāciju ir vajadzīga, ja tāda ir, lai pārbaudītu programmas un noteiktu vai saglabātu pārbaužu savstarpēju atzīšanu.”

11.

Nozares pielikumu par medicīnas ierīcēm aizstāj ar šādu pielikumu:

“NOZARES PIELIKUMS PAR MEDICĪNAS IERĪCĒM EIROPAS NOLĪGUMAM STARP KOPIENU UN JAUNZĒLANDI SAISTĪBĀ AR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMU

DARBĪBAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Šā nozares pielikuma noteikumi attiecas uz šādiem ražojumiem:

Eksportam uz Eiropas Savienību paredzētie ražojumi

Eksportam uz Jaunzēlandi paredzētie ražojumi

Visas medicīnas ierīces:

a)	kas ražotas Jaunzēlandē;

b)	uz kurām attiecas trešās personas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas saistītas gan ar ražojumu, gan ar kvalitātes sistēmu,

c)	kas paredzētas Padomes Direktīvā 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem,

d)	kas paredzētas Padomes Direktīvā 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem.

Visas medicīnas ierīces:

a)	kas ražotas Eiropas Savienībā;

b)	uz kurām attiecas trešās personas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas saistītas gan ar ražojumu, gan ar kvalitātes sistēmu, vai uz kurām attiecas citas prasības, kas paredzētas I iedaļā uzskaitītajos tiesību aktos ar grozījumiem.

Šā pielikuma 1. punkts:

a)	neattiecas uz papildinājumā paredzētajām medicīnas ierīcām un

ja vien Puses, savstarpēji vienojoties, neparedz citādi, medicīnas ierīces “izgatavošanā” neietver:

i)	tādus atjaunošanas vai rekonstruēšanas procesus kā remonts, salabošana, remontēšana ar pārmontēšanu vai atjaunošana, vai

ii)	tādas darbības kā presēšana, marķēšana, birku piestiprināšana, iepakošana un sagatavošana pārdošanai, kas veikta atsevišķi vai kopā ar citām, vai

iii)	kvalitātes kontroles pārbaudes atsevišķi vai

iv)	sterilizēšanu atsevišķi.

Šā pielikuma 1. punkts:

a)	neattiecas uz papildinājumā paredzētajām medicīnas ierīcēm un

ja vien Puses, savstarpēji vienojoties, neparedz citādi, medicīnas ierīces “izgatavošanā” neietver:

i)	tādus atjaunošanas vai rekonstruēšanas procesus kā remonts, salabošana, remontēšana ar pārmontēšanu vai atjaunošana, vai

ii)	tādas darbības kā presēšana, marķēšana, birku piestiprināšana, iepakošana un sagatavošana pārdošanai, kas veikta atsevišķi vai kopā ar citām, vai

iii)	kvalitātes kontroles pārbaudes atsevišķi vai

iv)	sterilizēšanu atsevišķi.

I IEDAĻA

NORMATĪVO UN ADMINISTRATĪVO AKTU PRASĪBAS

Eiropas Savienības normatīvo un administratīvo aktu prasības, kuras Jaunzēlandes norīkotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām jāizmanto, novērtējot atbilstība

Jaunzēlandes normatīvo un administratīvo aktu prasības, kuras Eiropas Savienības norīkotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām jāizmanto, novērtējot atbilstība

—	Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, grozījumiem

—	Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm, ar grozījumiem

—	un visi Eiropas Savienības tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz šīm direktīvām.

—	Radiocommunications Act 1989 (1989. gada Akts par radiosakariem) un noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo aktu

—	Electricity Act 1992 (1992. gada Akts par elektroenerģiju) un noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo aktu

—	Medicines Act 1981 (1981. gada Zāļu likums)

—	Medicines Regulations 1984 (1984. gada Noteikumi par zālēm)

—	Medicines Regulations 2003 (medicīnas ierīču datu bāze)

—	un visi tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz iepriekš minētajiem tiesību aktiem, vai ar kuriem groza iepriekš minētos tiesību aktus

II IEDAĻA

IESTĀDES, KAS ATBILDĪGAS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU NORĪKOŠANU ŠĀ NOLĪGUMA MĒRĶIEM

Iestāde, kas atbildīga par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu Jaunzēlandē

Iestādes, kas atbildīgas par atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanu Eiropas Savienībā

–	Ministry of Health (Veselības ministrija)

—

Beļģijā:

—	Ministère de la Santé publique, de l’Environnement et de l’Intégration sociale

—	Ministerie van Volksgezondheid, Leefmilieu en Sociale Integratie

—	Agence Fédérale des Médicaments et des Produits de Santé – Federaal Agentschap voor Geneesmiddelen en Gezondheidsproducten

—	Bulgārijā: Държавна агенция за метрологичен и технически надзор

—	Čehijas Republikā Úřad pro technickou normalizaci, metrologii a státní zkušebnictví

—

Dānijā:

—	Indenrigs- og Sundhedsministeriet

—	Lægemiddelstyrelsen

—

Vācijā:

—	ZLG - Zentralstelle der Länder für Gesundheitsschutz bei Arzneimitteln und Medizinprodukten, Bonn

—	ZLS - Zentralstelle der Länder für Sicherheitstechnik, München

—	Igaunijā: Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

—

Īrijā:

—	Department of Health

—	Irish Medicines Board

—

Grieķijā:

—	Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης

—	Εθνικός Οργανισμός Φαρμάκων

—

Spānijā:

—	Ministerio de Sanidad, Política Social e Igualdad

—	Agencia Española de Medicamentos y Productos Sanitarios

—

Francijā:

—	Ministère de la Santé

—	Agence Française de Sécurité Sanitaire des produits de Santé

—	Agence Nationale du Médicament Vétérinaire

—	Itālijā: Ministero della Salute – Dipartimento dell’ Innovazione – Direzione Generale Farmaci e Dispositivi Medici

—

Kiprā:

—	The Drugs Council, Pharmaceutical Services (Ministry of Health)

—	Veterinary Services (Ministry of Agriculture)

—

Latvijā:

—	Zāļu valsts aģentūra

—	Veselības ministrija

—	Lietuvā: Lietuvos Respublikos sveikatos apsaugos ministerija

—

Luksemburgā:

—	Ministère de la Santé

—	Division de la Pharmacie et des Médicaments

—	Ungārijā: Országos Gyógyszerészeti Intézet

—	Maltā: Direttorat tal-Affarijiet Regolatorji, Awtorità Maltija dwar l-iStandards

—

Nīderlandē:

—	Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

—	Inspectie voor de Gezondheidszorg

—

Austrijā

—	Bundesministerium für Gesundheit

—	Bundesamt für Sicherheit im Gesundheitswesen

—

Polijā:

—	Ministerstwo Zdrowia

—	Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych

—	Portugālē: INFARMED:I.P. (Autoridade Nacional do Medicamento e Produtos de Saúde, I.P.)

—	Rumānijā: Ministerul Sănătății – Departament Dispozitive Medicale

—

Slovēnijā:

—	Ministrstvo za zdravje

—	Javna agencija Republike Slovenije za zdravila in medicinske pripomočke

—	Slovākijā: Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky

—

Somijā:

—	Sosiaali- ja terveysministeriö

—	Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto (Valvira)

—	Zviedrijā: Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll (SWEDAC)

—	Apvienotajā Karalistē: Medicines and Healthcare products Regulatory Agency

III IEDAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU NORĪKOŠANAS PROCEDŪRAS

Procedūras, kas Jaunzēlandei jāievēro, norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, lai tās novērtētu ražojumu atbilstību Eiropas Savienības prasībām

Procedūras, kas Eiropas Savienībai jāievēro, norīkojot atbilstības novērtēšanas struktūras, lai tās novērtētu ražojumu atbilstību Jaunzēlandes prasībām

Atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras jānorīko šā nozares pielikuma mērķiem, ievēro I iedaļā minēto direktīvu prasības, ņemot vērā II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK, ar grozījumiem, un kas paredzēts konkrētām ierīču kategorijām vai klasēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām. To var pierādīt:

produkta sertifikācijas iestādes, kas darbojas saskaņā ar EN 45011 vai ISO Guide 28 un ISO Guide 40 prasībām, vai

—	kas akreditētas Apvienotajā Austrālijas un Jaunzēlandes akreditācijas sistēmā (JAS-ANZ), vai

—	var citā veidā apliecināt kompetenci saskaņā ar šā Nolīguma pielikuma A un B iedaļu;

kvalitātes sistēmas sertifikācijas iestādes, kas darbojas saskaņā ar EN 45012 vai ISO Guide 62 un ISO Guide 40 prasībām, vai

—	ko akreditējusi JAS-ANZ, vai

—	var citā veidā apliecināt kompetenci saskaņā ar šā Nolīguma pielikuma A un B iedaļu;

pārbaudes iestādes, kas darbojas saskaņā ar ISO/IEC 17020 prasībām, vai

—	ko akreditējusi the Testing Laboratory Registration Council of New Zealand (Jaunzēlandes Testēšanas laboratoriju reģistrācijas padome), vai

—	var citā veidā apliecināt kompetenci saskaņā ar šā Nolīguma pielikuma A un B iedaļu.

Saskaņā ar IV iedaļas 5.2. punkta norīkošanu attiecībā uz tādām paaugstināta riska ierīcēm, kuras uzskaitītas minētās iedaļas 5.1. punkta, veic, pamatojoties uz uzticības veidošanas programmu.

1.	Atbilstības novērtēšanas struktūru norīkošanas procedūras ir saskanīgas ar Nolīguma pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūrām.

Uzskata, ka saskanīgas ar Nolīguma pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūrām ir šādas procedūras:

sertifikācijas struktūras:

—	akreditēšana, ko veic akreditācijas struktūras, kas parakstījušas Eiropas sadarbības akreditācijas jomā (EA) Daudzpusējo nolīgumu (MLA) par produktu sertifikāciju,

—	Vispasaules sistēma elektrotehnisko ierīču un komponenšu atbilstības pārbaudēm un sertifikācijai (IECEE) CB shēmas dalībnieces,

—	ko ir akreditējusi akreditācijas struktūra, ar kuru JAS-ANZ ir nolīgums par savstarpēju atzīšanu, vai

—	var citā veidā apliecināt kompetenci saskaņā ar šā Nolīguma pielikuma A un B iedaļu;

testēšanas laboratorijas,

—	ko akreditējušas akreditācijas struktūras, kas parakstījušas EA MLA kalibrēšanas un testēšanas laboratorijām

—	kuras ir atzītas IECEE CB shēmā vai

—	var citā veidā apliecināt kompetenci saskaņā ar šā Nolīguma pielikuma A un B iedaļu.

IV IEDAĻA

PAPILDU NOTEIKUMI

1. Jauni tiesību akti

Puses ņem vērā Jaunzēlandes nodomu ieviest jaunus tiesību aktus par medicīnas ierīcēm un vienojas, ka šā nozares pielikuma noteikumus piemēros šiem tiesību aktiem pēc to stāšanās spēkā Jaunzēlandē.

Puses kopīgi paziņo savu nodomu šā nozares pielikuma darbības jomu attiecināt uz in vitro diagnostikas ierīcēm, tiklīdz stāsies spēkā jaunie Jaunzēlandes tiesību akti par medicīnas ierīcēm.

2. Informācijas apmaiņa

Puses viena otru informē par negadījumiem saistībā ar trauksmes procedūru attiecībā uz medicīnas ierīci vai par jautājumiem, kas skar produktu drošumu. Turklāt Puses paziņo viena otrai šādu informāciju:

—	atceltie, apturētie, ierobežotie vai atsauktie sertifikāti, un

—	visi tiesību akti vai to spēkā esošo tiesību aktu grozījumi, kas pieņemti, pamatojoties uz I iedaļā minētajiem tiesību aktiem.

Kontaktpersonas, ar kuru starpniecību var nodot informāciju, ir:

Jaunzēlandē:

The Manager

Medicines and Medical Devices Safety Authority (Medsafe)

PO Box 5013

Wellington

New Zealand

Tālrunis: 64-4-819 6874

Fakss: 64-4-819 6806

Group Manager

Energy Safety and Radio Spectrum Management

Ministry of Economic Development (MED)

P.O. Box 1473

Wellington

New Zealand

Tālrunis: 64-4-472-0030

Fakss: 64-4-471-0500

Eiropas Savienībā:

European Commission

Directorate-General for Health and Consumers

Rue de la Loi/Wetstraat 200

B-1049 Brussels

Tālrunis: 32-2-299 11 11

Puses var apmainīties ar informāciju par Eiropas medicīnas ierīču datubāzes (Eudamed) izveidošanas rezultātiem.

Turklāt Medicines and Medical Devices Safety Authority (Zāļu un medicīnisko ierīču drošuma iestāde) ziņo par visiem izsniegtajiem sertifikātiem.

3. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

Ja Jaunzēlandes normatīvie vai administratīvie akti to prasa, Eiropas Kopienas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas slēdz apakšuzņēmuma līgumus par visām pārbaudēm vai daļu no tām, slēdz apakšuzņēmuma līgumus tikai ar tām testēšanas laboratorijām, kas akreditētas saskaņā ar III iedaļas 2. punktu.

4. Piešķirto apstiprinājumu reģistrēšana

Papildus prasībām, ko attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūru uzliek šā Nolīguma pielikums, attiecīgā Eiropas Savienības norīkotāja iestāde par katru norīkoto atbilstības novērtēšanas struktūru sniedz Jaunzēlandei sīkas ziņas par veidu, kādā minētā atbilstības novērtēšanas struktūra gatavojas reģistrēt to, ka ir piešķirts apstiprinājums, ko atbilstīgi 1992. gada Aktam par elektroenerģiju (un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo aktu) sekretārs pieprasa attiecībā uz [elektro]piederumiem vai [elektro]ierīcēm, kas jāpārdod vai kas piedāvātas tirdzniecībai ar Jaunzēlandi.

5. Uzticības veidošana attiecībā uz paaugstināta riska ierīcēm

5.1.

Nolūkā stiprināt uzticību katras Puses norīkošanas sistēmām uzticības veidošanas process attiecas uz šādām medicīnas ierīcēm:

—	aktīvas implantējamas ierīces, kā definēts I iedaļā minētajos tiesību aktos,

—	ierīces, kuras atbilstoši I iedaļā minētajiem tiesību aktiem klasificē kā III klases ierīces,

—	implantējamas intraokulārās lēcas,

—	intraokulārais viskoelastīgs šķidrums, un

—	norobežojošas ierīces, kas paredzētas kontracepcijai vai seksuāli transmisīvo slimību novēršanai.

5.2.

Puses izstrādā detalizētu programmu, šim nolūkam iesaistot Zāļu un medicīnisko ierīču drošuma iestādi un Eiropas Savienības kompetentās iestādes.

5.3.

Uzticības veidošanas periodu pārskata pēc diviem gadiem, sākot no dienas, kad ir stājies spēkā šis nozares pielikums ar grozījumiem.

5.4.

Konkrētas papildprasības normatīvo sistēmu pilnveidošanai:

5.4.1.

izpildot šā Nolīguma 2. pantu, 7. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu un 9. panta 1. punktu, jebkura Puse attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūrām var izvirzīt konkrētas papildprasības, lai pierādītu, ka tām ir pieredze normatīvo sistēmu pilnveidošanā;

5.4.2.

šādas konkrētas prasības var būt apmācība, novērotās atbilstības novērtēšanas struktūras auditi, apmeklējumi un informācijas un dokumentu apmaiņa, tostarp audita ziņojumi;

5.4.3.

šādas prasības līdzīgā veidā var piemērot arī attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūras norīkošanu saskaņā ar šo Nolīgumu.

6. Apvienotā nozares darba grupa

Apvienotā nozares darba grupa nosaka savu reglamentu. Tā vienprātīgi pieņem lēmumus un ieteikumus. Tā var nolemt deleģēt savus uzdevumus apakšgrupām.

7. Viedokļu atšķirības

Abas Puses dara visu iespējamo, lai atrisinātu jebkādas viedokļu atšķirības, inter alia, attiecībā uz ražotāju atbilstību un pārbaudes ziņojumu secinājumiem. Par neatrisinātajām viedokļu atšķirībāms paziņo Apvienotajai nozares darba grupai.

“Papildinājums

Šā nozares pielikuma noteikumi neattiecas uz šādām ierīcēm:

—

medicīnas ierīces, kurās ir dzīvnieku izcelsmes šūnas, audi vai nedzīvi produkti, kas iegūti no dzīvnieku audiem, vai kuras izgatavotas no tiem gadījumos, kad drošība attiecībā uz vīrusiem un citiem pārnēsājamiem infekcijas izraisītājiem jāpanāk, ražošanas procesā izmantojot apstiprinātas vīrusu iznīcināšanas vai inaktivācijas metodes,

—	medicīnas ierīces, kurās ir mikrobioloģiskas, bakteriālas vai rekombinētas izcelsmes audi, šūnas vai vielas un kuras paredzētas lietošanai cilvēka ķermenī vai uz tā,

—	medicīnas ierīces, kurās ir cilvēka izcelsmes audi vai to atvasinājumi,

—	medicīnas ierīces, kurās iekļauti stabili cilvēka asins vai asins plazmas atvasinājumi, kas uz cilvēka ķermeņa var darboties veidā, kas pastiprina ierīces darbību,

—	medicīnas ierīces, kurās kā neatņemama sastāvdaļa ir iekļauta viela vai paredzēts iekļaut vielu, kuru, lietojot atsevišķi, varētu uzskatīt par zālēm, kurām jāiedarbojas uz pacientu veidā, kas pastiprina ierīces darbību, un

—	medicīnas ierīces, kuras ražotājs īpaši paredzējis lietot citas medicīnas ierīces ķīmiskai dezinficēšanai, izņemot sterilizatorus, kuros izmanto sausu karstumu, mitru karstumu vai etilēnoksīdu.

Abas Puses, savstarpēji vienojoties, var nolemt šo nozares pielikumu attiecināt arī uz iepriekš minētajām medicīniskajām ierīcēm.

”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses ir apmainījušās ar diplomātiskajiem paziņojumiem, ar kuriem tās apstiprina, ka Pušu attiecīgās procedūras saistībā ar šā Nolīguma stāšanos spēkā ir pabeigtas.

Sagatavots Briselē, 2012. gada 23. februārī divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Нοва Зeлaндия

Por Nueva Zelanda

Za Nový Zéland

For New Zealand

Für Neuseeland

Uus-Meremaa nimel

Για τη Nέα Ζηλανδία

For New Zealand

Pour la Nouvelle-Zélande

Per la Nuova Zelanda

Jaunzēlandes vārdā –

Naujosios Zelandijos vardu

Uj-Zéland részéről

Gћal New Zealand

Voor Nieuw-Zeeland

W imieniu Nowej Zelandii

Pela Nova Zelândia

Pentru Noua Zeelandă

Za Nový Zéland

Za Novo Zelandijo

Unden-Seelannin puolesta

För Nya Zeeland

(1) OV L 229, 17.8.1998., 62. lpp.

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/22

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1262/2012

(2012. gada 20. decembris),

ar ko nosaka konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un zvejas darbību ilgtspējīgumu, ir jāizstrādā, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un vajadzības gadījumā arī konkrēti ar šiem pasākumiem funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību, un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visām zvejas nozarēm, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši sanāksmēs ar Zivsaimniecības un akvakultūras komiteju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumam par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (2) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātajā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kuriem regulatoram vajadzētu būt īpaši piesardzīgam gadījumos, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumam nevajadzētu tikt izmantotam par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(6)

Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK, norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu zveja lielākoties nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējību, to zvejas iespējas būtu jāsamazina, kamēr zivju krājumu apmērā neparādīsies pozitīvas tendences. ICES turklāt neiesaka Atlantijas lielgalvja specializēto zveju visos apgabalos un zilās jūras līdakas un sarkanās zobaines specializēto zveju attiecībā uz dažiem konkrētiem krājumiem.

(7)	Tiek uzskatīts, ka dziļūdens haizivju galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti, un tāpēc nebūtu jāveic to specializētā zveja.

(8)

Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (3), 2. panta a) punktā nosaka ik pa diviem gadiem. Tomēr izņēmums tiek pieļauts Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galvenajai zvejai, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no ikgadējo sarunu ar Norvēģiju iznākuma. Šo krājumu zvejas iespējas būtu jānosaka citā atbilstīgā ikgadējā regulējumā, ar kuru nosaka zvejas iespējas.

(9)

Vienkāršības labad KPN zilajai jūras līdakai, par kuru Savienība lemj neatkarīgi, būtu jāreglamentē tajā pašā juridiskajā instrumentā. Tāpēc KPN zilajai jūras līdakai starptautiskos ūdeņos II, III un IV zonā un KPN zilajai jūras līdakai starptautiskos ūdeņos XII zonā būtu jāiekļauj regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas ES kuģiem attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, uz kuriem neattiecas starptautiskas sarunas vai nolīgumi.

(10)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (4), ir jānosaka krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus. Piesardzīgu KPN piemēro krājumiem, kuriem nav pieejams zinātniski pamatots zvejas iespēju novērtējums konkrētajam gadam, kuram jānosaka KPN; pārējos gadījumos būtu jāpiemēro analītisku KPN. Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu attiecībā uz dziļūdens krājumiem, krājumiem, kuriem nav zinātniski pamatota attiecīgo zvejas iespēju novērtējuma, šajā regulā būtu jānosaka piesardzīga KPN.

(11)

Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, dažu strupdeguna garastes krājumu bioloģiskā izplatība ne vienmēr sakrīt ar KPN zonām šajā regulā. Lai vecinātu minēto krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, ir lietderīgi noteikt lielāku elastību starp KPN Vb, VI un VII zonu, no vienas puses, un KPN VIII, IX, X, XII un XIV zonu, no otras puses.

(12)	Lai novērstu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šai regulai vajadzētu būt piemērojamai no 2013. gada 1. janvāra. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka ES kuģiem 2013. un 2014. gadā pieejamās ikgadējās noteiktu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas ES ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi un kuros jānosaka nozvejas limiti.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)	“ES ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām blakus esošos ūdeņus;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko no krājuma gadā drīkst noķert un izkraut;

d)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

e)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

2. Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (5) III pielikumā;

b)	CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (6) II pielikumā.

3. pants

KPN un tās sadalījums

To dziļūdens sugu KPN, kuras ES kuģi nozvejo ES ūdeņos vai noteiktos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti šīs regulas pielikumā.

4. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar

a)	apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)	atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (7) 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (8) 10. panta 4. punktu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2. Ja šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi, krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, bet krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu.

5. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kuriem noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir piešķirta kvota un kuras kvota vēl nav pilnībā apgūta.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 20. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. ALETRARIS

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) Nolīgums par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(3) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(4) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

PIELIKUMS

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

1. DAĻA

Sugas un sugu grupas

Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Izņēmums ir dziļūdens haizivis, kas norādītas minētā saraksta sākumā. Šīs regulas piemērošanai izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.

Vispārpieņemtais nosaukums	Alfa-3 kods	Zinātniskais nosaukums
Melnā mataste	BSF	Aphanopus carbo
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Sarkanā zobaine	SBR	Pagellus bogaraveo
Lielacu diegspuru vēdzele	GFB	Phycis blennoides

Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minētās sugas.

Vispārpieņemtais nosaukums	Alfa-3 kods	Zinātniskais nosaukums
Dziļūdens kaķhaizivis	API	Apristurus spp.
Apmetņa haizivs	HXC	Chlamydoselachus anguineus
Brūnā īsraga haizivs	GUP	Centrophorus granulosus
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	CYP	Centroscymnus crepidater
Melnā kaķhaizivs	CFB	Centroscyllium fabricii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Laternhaizivs	ETX	Etmopterus spinax
Melnmutes kaķhaizivs	SHO	Galeus melastomus
Peles kaķhaizivs	GAM	Galeus murinus
Sešžaunu haizivs	SBL	Hexanchus griseus
Buru haizivs	OXN	Oxynotus paradoxus
Aszobe	SYR	Scymnodon ringens
Grenlandes haizivs	GSK	Somniosus microcephalus

2. DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas ES kuģiem apgabalos, kur piemēro KPN, sadalījumā pa sugām un apgabaliem (tonnās dzīvsvara)

Suga

Dziļūdens haizivis

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā (DWS/56789-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pants nav piemērojams.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pants nav piemērojams.

Vācija

Igaunija

Īrija

Spānija

Francija

Lietuva

Polija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Dziļūdens haizivis

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi X zonā (DWS/10-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pants nav piemērojams.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pants nav piemērojams.

Portugāle

Savienība

KPN

Suga

Dziļūdens haizivis, Deania hystricosa un Deania profundorum

Zona

Starptautiskie ūdeņi XII zonā (DWS/12INT-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pants nav piemērojams.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pants nav piemērojams.

Īrija

Spānija

Francija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (BSF/1234-)

Gads

2013

2014

Piesardzīga KPN

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā (BSF/56712-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Vācija

Igaunija

Īrija

113

Spānija

174

226

Francija

2 440

3 172

Latvija

113

147

Lietuva

Polija

Apvienotā Karaliste

174

226

Citas (1)

Savienība

3 051

3 966

KPN

3 051

3 966

Suga

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā (BSF/8910-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Spānija

Francija

Portugāle

3 659

Savienība

3 700

KPN

3 700

Suga

Melnā mataste

Aphanopus carbo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā (BSF/C3412-)

Gads

2013

2014

Piesardzīga KPN

Portugāle

3 674

3 490

Savienība

3 674

3 490

KPN

3 674

3 490

Suga

Beriksas

Beryx spp.

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ALF/3X14-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Īrija

Spānija

Francija

Portugāle

203

193

Apvienotā Karaliste

Savienība

312

296

KPN

312

296

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II un IV zonā (RNG/124-)

Gads

2013

2014

Piesardzīga KPN

Dānija

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi III zonā (RNG/03-) (2)

Gads

2013

2014

Piesardzīga KPN

Dānija

643

515

Vācija

Zviedrija

Savienība

680

544

KPN

680

544

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII zonā (RNG/5B67-)

Gads

2013 (3)

2014 (3)

Analītiska KPN

Vācija

Igaunija

Īrija

279

Spānija

Francija

3 539

Lietuva

Polija

Apvienotā Karaliste

208

Citas (4)

Savienība

4 297

KPN

4 297

Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (RNG/8X14-)

Gads

2013 (5)

2014 (5)

Analītiska KPN

Vācija

Īrija

Spānija

2 573

2 317

Francija

119

107

Latvija

Lietuva

Polija

805

724

Apvienotā Karaliste

Savienība

3 581

3 223

KPN

3 581

3 223

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI zonā (ORY/06-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pants nav piemērojams.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pants nav piemērojams.

Īrija

Spānija

Francija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VII zonā (ORY/07-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pants nav piemērojams.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pants nav piemērojams.

Īrija

Spānija

Francija

Apvienotā Karaliste

Citas

Savienība

KPN

Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ORY/1CX14)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pants nav piemērojams.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pants nav piemērojams.

Īrija

Spānija

Francija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (SBR/678-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Īrija

Spānija

156

143

Francija

Apvienotā Karaliste

Citas (6)

Savienība

196

178

KPN

196

178

Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi IX zonā (SBR/09-)

Gads

2013 (7)

2014 (7)

Analītiska KPN

Spānija

614

Portugāle

166

Savienība

780

KPN

780

Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi X zonā (SBR/10-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Spānija

Portugāle

1 004

904

Apvienotā Karaliste

Savienība

1 022

920

KPN

1 022

920

Suga

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (GFB/1234-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (GFB/567-)

Gads

2013 (8)

2014 (8)

Analītiska KPN

Vācija

Īrija

260

Spānija

588

Francija

356

Apvienotā Karaliste

814

Savienība

2 028

KPN

2 028

Suga

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā (GFB/89-)

Gads

2013 (9)

2014 (9)

Analītiska KPN

Spānija

242

Francija

Portugāle

Savienība

267

KPN

267

Suga

Lielacu diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi X un XII zonā (GFB/1012-)

Gads

2013

2014

Analītiska KPN

Francija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(2) Kamēr notiek apspriešanās starp ES un Norvēģiju, ICES IIIa zonā neveic strupdeguna garastes specializēto zveju.

(3) ES un starptautiskajos ūdeņos VIII, IX, X, XII un XIV zonā (RNG/*8X14-) drīkst nozvejot ne vairāk kā 10 % no katras kvotas.

(4) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5) ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI, VII zonā (RNG/*5B67-) drīkst nozvejot ne vairāk kā 10 % no katras kvotas.

(6) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(7) ES un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā (SBR/*678-) drīkst nozvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

(8) ES un starptautiskajos ūdeņos VIII un IX zonā (GFB/*89-) drīkst nozvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

(9) ES un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā (GFB/*567-) drīkst nozvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/34

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1263/2012

(2012. gada 21. decembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgos priekšlikumus,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas noteikti Lēmumā 2010/413/KĀDP. Padome 2012. gada 15. oktobrī pieņēma Lēmumu 2012/635/KĀDP (3), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP un paredz papildu ierobežojošus pasākumus pret Irānu.

(2)

Minētie papildu ierobežojošie pasākumi jo īpaši ietver aizliegumu eksportēt galvenās jūras iekārtas un tehnoloģijas kuģu būvniecībai, apkopei vai pārveidošanai. Turklāt būtu jāaizliedz tirdzniecība ar grafītu, dažiem neapstrādātiem metāliem vai to pusfabrikātiem, piemēram, alumīniju un tēraudu, un programmatūru, kas paredzēta noteiktiem rūpnieciskiem procesiem.

(3)

Papildu ierobežojošie pasākumi ietver arī aizliegumu importēt, iegādāties vai transportēt Irānas dabasgāzi. Šā aizlieguma efektīvai īstenošanai ir nepieciešams veikt pasākumus, lai aizliegtu maiņas darījumus ar dabasgāzi, par kuriem ir zināms, ka tie palielina dabasgāzes eksportu no Irānas, apejot aizliegumu, vai ir pamatoti iemesli šādām aizdomām. Aizliegumam importēt dabasgāzi nebūtu jāskar līgumi, kas tiek izpildīti, izmantojot cauruļvadu, kurš tieši savienots ar Savienības dabasgāzes sadales tīklu, bez ievades punkta, un kurš paredzēts, lai atvieglotu Irānas izcelsmes dabasgāzes iepirkšanu vai palielinātu tās eksportu.

(4)

Lēmumā 2012/635/KĀDP tika paredzēts veikt to ierobežojošo pasākumu pārskatīšanu, kuri attiecas uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kas minētas I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (4), lai 2. daļas 5. kategorijā iekļautu tos priekšmetus, kuri varētu attiekties uz ražošanas nozarēm, ko tieši vai netieši kontrolē Islāma revolucionāro gvardu korpuss, vai kuri varētu attiekties uz Irānas kodolieroču, militāro vai ballistisko raķešu programmu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no neparedzētas ietekmes uz Irānas civiliedzīvotājiem.

(5)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenots aizliegums tirgot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Irānu papildu galvenās iekārtas vai tehnoloģijas, ko varētu izmantot naftas, dabasgāzes un naftas ķīmijas rūpniecības svarīgākajās nozarēs, būtu jāizveido šādu galveno iekārtu un tehnoloģiju papildu saraksts.

(6)	Šā paša iemesla dēļ būtu arī jāizveido saraksts ar priekšmetiem, uz kuriem attiecas dabasgāzes, grafīta, neapstrādātu metālu vai to pusfabrikātu, piemēram, alumīnija un tērauda, un programmatūras, kas paredzēta noteiktiem rūpnieciskiem procesiem, tirdzniecības aizliegums.

(7)	Ar Lēmumu 2012/635/KĀDP ir arī aizliegti darījumi starp Savienības un Irānas bankām un finanšu iestādēm, ja vien attiecīgā dalībvalsts tos nav iepriekš atļāvusi.

(8)

Turklāt Lēmumā 2012/635/KĀDP ir noteikts aizliegums sniegt Irānas naftas tankkuģiem un kravas kuģiem reģistrācijas un klasifikācijas pakalpojumus, kā arī aizliegums piegādāt kuģus, kas paredzēti naftas un naftas ķīmijas produktu pārvadāšanai vai glabāšanai, Irānas personām un vienībām vai citām personām un vienībām, lai pārvadātu vai glabātu Irānas naftas un naftas ķīmijas produktus.

(9)

Lai aizsargātu vidi un darba ņēmēju veselību un drošību, ir nepieciešams noteikt, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt visas darbības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas juridiskās saistības attiecībā uz darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī vides aizsardzību. Ja ir nepieciešama steidzama rīcība, dalībvalstij būtu jāatļauj veikt šādu darbību bez iepriekšēja paziņojuma ar noteikumu, ka tā paziņo par to parējām dalībvalstīm un Komisijai cik drīz vien iespējams pēc attiecīgās darbības.

(10)

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atļauju veikt darbības saistībā ar ogļūdeņražu ekspluatāciju norādītai personai, vienībai vai struktūrai, pirms šī persona, vienība vai struktūra bija norādīta, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut atkāpi no dažiem Regulā (ES) Nr. 267/2012 noteiktajiem aizliegumiem, ja šāda atkāpe ir nepieciešama, lai nepieļautu vai novērstu kaitējumu videi vai licences vērtības pilnīgu zudumu.

(11)	Šie pasākumi ir Līguma piemērošanas jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības to īstenošanai, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(12)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 267/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 267/2012 groza šādi:

regulas 2. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: "2. I pielikumā ir iekļautas preces un tehnoloģijas, tostarp programmatūra, kas ir divējāda lietojuma preces vai tehnoloģijas, kā definēts Regulā (EK) Nr. 428/2009, izņemot konkrētas preces un tehnoloģijas, kā norādīts šīs regulas I pielikuma A daļā.";

b)	iekļauj šādu punktu: "2.a Attiecīgā dalībvalsts četrās nedēļas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009 attiecībā uz precēm un tehnoloģijām, kā precizēts šīs regulas I pielikuma A daļā.";

regulas 6. pantam pievieno šādus punktus:

"d)	pirms 2012. gada 22. decembris noslēgtu līgumu par šīs regulas I pielikuma C daļā minēto preču pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu izpildi līdz 2013. gada 15. aprīlim vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildlīgumu izpildi;

e)	pirms 2012. gada 22. decembra noslēgtu līgumu par tehniskas palīdzības vai finansēšanas vai finansiālas palīdzības sniegšanu saistībā ar precēm un tehnoloģijām, kuras minētas šīs regulas I pielikuma C daļā, izpildi līdz 2013. gada 15. aprīlim."

Ņemot vērā d) punktu, attiecīgā dalībvalsts četrās nedēļas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009.

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

"8. pants

1. Ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt VI un VIA pielikumā uzskaitītās galvenās iekārtas vai tehnoloģijas jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā.

2. VI un VIA pielikumā ir iekļautas galvenās iekārtas un tehnoloģijas šādām Irānas naftas un gāzes rūpniecības pamatnozarēm:

a)	jēlnaftas un dabasgāzes izpēte;

b)	jēlnaftas un dabasgāzes ražošana;

c)	pārstrāde;

d)	dabasgāzes sašķidrināšana.

3. VI un VIA pielikumā iekļauj arī galvenās iekārtas un tehnoloģijas naftas ķīmijas rūpniecībai Irānā.

4. VI un VIA pielikumā neiekļauj elementus, kas ietverti Kopējā militāro preču sarakstā vai I, II vai III pielikumā.";

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

"9. pants

Ir aizliegts:

jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību vai starpniecības pakalpojumus saistībā ar VI un VIA pielikumā uzskaitītajām svarīgākajām iekārtām un tehnoloģijām, kā arī saistībā ar VI un VIA pielikumā uzskaitīto preču piegādi, ražošanu, uzturēšanu un izmantošanu;

b)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši piešķirt finansējumu vai finansiālu palīdzību saistībā ar VI un VIA pielikumā uzskaitītajām svarīgākajām iekārtām un tehnoloģijām;"

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

"10. pants

1. Regulas 8. un 9. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz:

tādu darījumu izpildi līdz 2013. gada 15. aprīlim, kas paredzēti pirms 2010. gada 27. oktobra noslēgtā tirdzniecības līgumā par galvenajām iekārtām vai tehnoloģijām jēlnaftas un dabasgāzes izpētē, jēlnaftas un dabasgāzes ražošanā, rafinēšanā, dabasgāzes sašķidrināšanā, kā uzskaitīts VI pielikumā, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamos papildlīgumos, vai līgumā vai nolīgumā, kas noslēgts pirms 2010. gada 26. jūlija un attiecas uz ieguldījumiem Irānā, kuri veikti pirms 2010. gada 26. jūlija; tāpat tie neliedz izpildīt saistības, kas izriet no šādiem līgumiem vai nolīgumiem;

tādu darījumu izpildi līdz 2013. gada 15. aprīlim, kas paredzēti pirms 2012. gada 24. marta noslēgtā tirdzniecības līgumā par galvenajām iekārtām vai tehnoloģijām naftas ķīmijas rūpniecībā, kā uzskaitīts VI pielikumā, šādu līgumu izpildei nepieciešamos papildlīgumos, vai līgumā vai nolīgumā, kas noslēgts pirms 2012. gada 23. janvāra un attiecas uz ieguldījumiem Irānā, kuri veikti pirms 2012. gada 23. janvāra; tāpat tie neliedz izpildīt saistības, kas izriet no šādiem līgumiem vai nolīgumiem;

tādu darījumu izpildi līdz 2013. gada 15. aprīlim, kas paredzēti pirms 2012. gada 16. oktobra noslēgtā tirdzniecības līgumā par galvenajām iekārtām vai tehnoloģijām jēlnaftas un dabasgāzes izpētē, jēlnaftas un dabasgāzes ražošanā, rafinēšanā, dabasgāzes sašķidrināšanā un naftas ķīmijas rūpniecībā, kā uzskaitīts VIA pielikumā, un kas attiecas uz ieguldījumiem Irānā jēlnaftas un dabasgāzes izpētē, jēlnaftas un dabasgāzes ražošanā un dabasgāzes rafinēšanā, sašķidrināšanā, kas veikti pirms 2010. gada 26. jūlija vai attiecas uz ieguldījumiem Irānā naftas ķīmijas rūpniecībā, kuri veikti pirms 2012. gada 23. janvāra; tāpat tie neliedz izpildīt saistības, kas izriet no šādiem līgumiem vai nolīgumiem; vai

d)	tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas paredzēta tikai lai uzstādītu iekārtas vai tehnoloģijas, kas piegādātas saskaņā ar a), b) un c) punktu,

ar noteikumu, ka fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra, kas vēlas iesaistīties šādos darījumos vai sniegt palīdzību šādu darījumu veikšanā, vismaz 20 darbdienas iepriekš ir paziņojusi par darījumu vai palīdzību tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2. Aizliegumi 8. un 9. pantā neskar tādu saistību izpildi, kas izriet no 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem līgumiem, ja šīs saistības izriet no pakalpojumu līgumiem vai šādu līgumu izpildei nepieciešamiem papildlīgumiem un ja minēto saistību izpildi iepriekš ir atļāvusi attiecīgā kompetentā iestāde un attiecīgā dalībvalsts ir informējusi pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu nodomu piešķirt atļauju.";

iekļauj šādus pantus:

"10.a pants

1. Ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt VIB pielikumā uzskaitītās svarīgākās jūras iekārtas vai tehnoloģijas jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā.

2. VIB pielikumā iekļauj galvenās jūras iekārtas vai tehnoloģijas kuģu būvniecībai, apkopei vai pārveidošanai, tostarp iekārtas vai tehnoloģijas, ko izmanto naftas tankkuģu būvniecībai.

10.b pants

1. Aizliegts:

jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar VIB pielikumā uzskaitītajām galvenajām iekārtām un tehnoloģijām vai saistībā ar VIB pielikumā uzskaitīto preču piegādi, ražošanu, apkopi un izmantošanu;

b)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši piešķirt finansējumu vai finansiālu palīdzību saistībā ar VIB pielikumā uzskaitītajām galvenajām iekārtām un tehnoloģijām.

10.c pants

1. Regulas 10.a pantā un 10.b pantā minētie aizliegumi neskar galveno jūras iekārtu un tehnoloģiju piegādi kuģim, kas nav Irānas personas, vienības vai struktūras īpašumā vai kontrolē un kas bijis spiests ienākt Irānas ostā vai Irānas teritoriālajos ūdeņos nepārvaramas varas dēļ.

2. Regulas 10. a un 10.b pantā noteiktos aizliegumus līdz 2013. gada 15. februārim nepiemēro tādu līgumu izpildei, kas noslēgti pirms 2012. gada 22. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildlīgumu izpildei.

10.d pants

1. Aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt VIIA pielikumā uzskaitīto programmatūru jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā.

2. VIIA pielikumā ir iekļauta ražošanas procesu integrēšanas programmatūra, kas attiecas uz ražošanas nozarēm, ko tieši vai netieši kontrolē Islāma revolucionāro gvardu korpuss, vai kas attiecas uz Irānas kodolieroču, militāro vai ballistisko raķešu programmu.

10.e pants

1. Aizliegts:

a)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar VIIA pielikumā uzskaitīto programmatūru, kā arī saistībā ar VIIA pielikumā uzskaitīto preču piegādi, ražošanu, apkopi un izmantošanu;

b)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši piešķirt finansējumu vai finansiālu palīdzību saistībā ar VIIA pielikumā uzskaitīto programmatūru.

10.f pants

1. Regulas 10. d un 10.e pantā noteiktos aizliegumus līdz 2013. gada 15. janvārim nepiemēro tādu līgumu izpildei, kas noslēgti pirms 2012. gada 22. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildlīgumu izpildei."

regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Šīs regulas 11. pantā noteiktie aizliegumi neattiecas uz:

a)	to tirdzniecības līgumu, kuri noslēgti pirms 2012. gada 23. janvāra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamo papildlīgumu izpildi līdz 2012. gada 1. jūlijam;

tādu līgumu, kas noslēgti pirms 2012. gada 23. janvāra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamo papildlīgumu izpildi, ja šādā līgumā īpaši paredzēts, ka Irānas jēlnaftas un naftas produktu piegāde vai ieņēmumi no to piegādes ir paredzēti nesamaksāto summu atmaksāšanai personām, vienībām vai struktūrām, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā;

c)	tādiem jēlnaftas vai naftas produktiem, kuri no Irānas eksportēti pirms 2012. gada 23. janvāra, vai ja eksports tika veikts saskaņā ar a) apakšpunktu laikposmā līdz 2012. gada 1. jūlijam (ieskaitot), vai ja eksports tika veikts saskaņā ar b) apakšpunktu;

d)	tādas bunkera degvielas iepirkšanu, ko ražojusi un piegādājusi trešā valsts, kura nav Irāna, un kas paredzēta kuģu motoru vilces dzinējiem;

e)	tādas bunkera degvielas kuģu motoru vilces dzinējiem iepirkšanu, kas nonākusi Irānas ostā vai Irānas teritoriālajos ūdeņos piespiedu kārtā ārkārtas apstākļos,

ar noteikumu, ka fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra, kas vēlas pildīt līgumu, kurš minēts a), b) un c) apakšpunktā, vismaz 20 darbdienas iepriekš ir paziņojusi par darbību vai darījumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā veic uzņēmējdarbību ";

regulas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)	naftas ķīmijas produktiem, kuri no Irānas eksportēti pirms 2012. gada 23. janvāra vai ja eksports, ievērojot a) apakšpunktu, tika veikts līdz 2012. gada 1. maijam (ieskaitot), vai ja eksports tika veikts, ievērojot b) apakšpunktu;"

iekļauj šādu pantu:

"14.a pants

1. Aizliegts:

a)	iegādāties, transportēt vai importēt Savienībā dabasgāzi, kuras izcelsme ir Irānā vai kas bijusi eksportēta no Irānas;

b)	veikt maiņas darījumus ar dabasgāzi, kuras izcelsme ir Irānā vai kura eksportēta no Irānas;

tieši vai netieši sniegt starpnieku pakalpojumus, nodrošināt finansējumu vai finansiālu palīdzību, tostarp atvasinātos finanšu instrumentus, kā arī apdrošināšanu un pārapdrošināšanu un starpnieku pakalpojumus, kas saistīti ar apdrošināšanu un pārapdrošināšanu attiecībā uz darbībām, kas minētas a) vai b) apakšpunktā.

2. Panta 1. punktā minētos aizliegumus nepiemēro:

a)	dabasgāzei, kas ir eksportēta no valsts, kura nav Irāna, ja eksportētā gāze kombinēta ar gāzi, kuras izcelsme ir Irānā, tādas valsts infrastruktūrā, kura nav Irāna;

b)	dabasgāzes iegādei Irānā, ko dalībvalsts valstspiederīgie veic civilos nolūkos, tostarp dzīvojamo ēku apkurei vai enerģētikai vai diplomātisko misiju uzturēšanai; vai

c)	līgumu par dabasgāzes, kuras izcelsme ir valstī, kas nav Irāna, piegādi Savienībā izpildei;

3. "Dabasgāze" nozīmē IVA pielikumā uzskaitītos produktus.

4. Panta 1. punktā "maiņas darījumi" nozīmē apmaiņu ar dabasgāzes plūsmām, kam ir dažāda izcelsme.";

10)

iekļauj šādus pantus:

"15.a pants

1. Aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt VIIB pielikumā uzskaitīto grafītu, neapstrādātus metālus vai to pusfabrikātus jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā.

2. VIIB pielikumā ir iekļauts grafīts un neapstrādāti metāli vai to pusfabrikāti, piemēram, alumīnijs un tērauds, kas attiecas uz rūpniecības nozarēm, kuras tieši vai netieši kontrolē Islāma Revolucionāro gvardu korpuss, vai kas ir būtiski Irānas kodolprogrammai, militārajai vai ballistisko raķešu programmai.

3. Panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro precēm, kas uzskaitītas I, II un III pielikumā.

15.b pants

1. Aizliegts:

a)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar VIIB pielikumā uzskaitītajām precēm vai saistībā ar VIIB pielikumā uzskaitīto preču piegādi, ražošanu, apkopi un izmantošanu;

b)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai izmantošanai Irānā tieši vai netieši piešķirt finansējumu vai finansiālu palīdzību saistībā ar VIIB pielikumā uzskaitītajām precēm.

2. Panta 1. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro precēm, kas uzskaitītas I, II un III pielikumā.

15.c pants

Regulas 15.a pantā noteiktos aizliegumus līdz 2013. gada 15. aprīlim nepiemēro tādu līgumu izpildei, kas noslēgti pirms 2012. gada 22. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildlīgumu izpildei."

11)

regulas 23. pantu groza šādi:

panta 2. punkta c) un d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

"c)

ir Islāma revolucionāro gvardu korpusa loceklis vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas ir Islāma revolucionāro gvardu korpusa vai viena vai vairāku tā locekļu īpašumā vai kontrolē, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas rīkojas to vārdā vai sniedz tiem apdrošināšanas pakalpojumus vai citus būtiskus pakalpojumus;

d)	ir citas personas, vienības vai struktūras, kas Irānas valdībai sniedz atbalstu, piemēram, materiālu atbalstu, loģistikas vai finansiālu atbalstu, un vienības, ko tās kontrolē, vai personas un vienības, kas ir saistītas ar tām;";

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Neskarot 24., 25., 26., 27., 28., 28.a vai 29. pantā paredzētās atkāpes, ir aizliegts VIII un IX pielikumā uzskaitītajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām sniegt specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, ko izmanto, lai apmainītos ar finanšu datiem.";

12)

regulas 25. panta a) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"ii)

maksājums nesekmēs darbību, kas ir aizliegta saskaņā ar šo regulu. Ja maksājums kalpo kā atlīdzība par tirdzniecības darbību, kas jau ir veikta, un citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir devusi iepriekšēju apstiprinājumu tam, ka darbība nebija aizliegta laikā, kad tā tika veikta, tiek pieņemts prima facie, ka maksājums nesekmēs aizliegtu darbību; un";

13)

regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)

attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

i)	vajadzīgi, lai segtu VIII vai IX pielikumā minēto personu un viņu apgādājamo ģimenes locekļu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus,

ii)	paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem,

iii)	paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu vai glabāšanu; vai

iv)	paredzēti vienīgi maksājumiem saistībā ar karoga valsts veiktu kuģa izrakstīšanu no reģistra un karoga atņemšanu; un";

14)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

"28. pants

Atkāpjoties no 23. panta 2. punkta, kompetentās iestādes saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var arī atļaut:

atbrīvot konkrētus iesaldētos Irānas Centrālās bankas līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tās ir konstatējušas, ka šie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir nepieciešami kredīta nodrošināšanai vai finanšu iestāžu likviditātes nodrošināšanai tirdzniecības finansēšanai vai tirdzniecības aizdevumu apkalpošanai; vai

atbrīvot konkrētus iesaldētos Irānas Centrālās bankas turētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tās katrā konkrētajā gadījumā ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir nepieciešami, lai atmaksātu summu, kas pienākas saskaņā ar līgumu vai nolīgumu, kurš līdz 2012. gada 16. oktobrim noslēgts ar Irānas personu, vienību vai struktūru, ja šādā līgumā vai nolīgumā ir paredzēta nesamaksātu summu atmaksāšana personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir dalībvalstu jurisdikcijā,

ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts vismaz desmit darbdienas pirms atļaujas izsniegšanas ir paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Komisijai par šādu konstatējumu un tās nodomu piešķirt atļauju.";

15)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

"30. pants

1. Aizliegts pārvest finanšu līdzekļus starp, no vienas puses, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, uz kurām attiecas šī regula, kā definēts 49. pantā, un, no otras puses:

a)	finanšu iestādēm un kredītiestādēm, un valūtas maiņas punktiem, kuru domicils ir Irānā;

b)	kredītiestāžu un finanšu iestāžu, un valūtas maiņas punktu, kuru domicils ir Irānā, filiālēm un meitasuzņēmumiem, ja uz tiem attiecas šī regula;

c)	kredītiestāžu un finanšu iestāžu, un valūtas maiņas punktu, kuru domicils ir Irānā, filiālēm un meitasuzņēmumiem, ja uz tiem neattiecas šī regula; un

d)	kredītiestādēm, finanšu iestādēm un valūtas maiņas punktiem, kuru domicils nav Irānā, bet kuras ir tādu personu, vienību vai struktūru kontrolē, kuru domicils ir Irānā,

ja vien uz šādiem pārvedumiem neattiecas 2. punkts un tie nav veikti saskaņā ar 3. punktu.

2. Saskaņā ar 3. punktu var atļaut šādus pārvedumus:

a)	pārvedumus, kas attiecas uz pārtiku, veselības aprūpi, medicīnas iekārtām vai ir domāti lauksaimniecības vai humāniem mērķiem;

b)	pārvedumus saistībā ar personiskiem naudas pārvedumiem;

c)	pārvedumus, kas saistīti ar konkrētu tirdzniecības līgumu, ja šādi pārvedumi nav aizliegti saskaņā ar šo regulu;

pārvedumus saistībā ar diplomātiskām misijām vai konsulātiem, vai starptautiskām organizācijām, kurām ir piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ciktāl pārvedumi ir paredzēti diplomātisko misiju vai konsulātu vai organizāciju, kurām ir piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskām tiesībām, oficiāliem mērķiem;

atsevišķos gadījumos – pārvedumus, kas saistīti ar maksājumiem, lai apmierinātu kādas Irānas personas prasījumus vai prasījumus pret kādu Irānas personu, vienību vai struktūru, vai līdzīgus pārvedumus, ja tie nepalīdz veikt darbības, kuras ir aizliegtas saskaņā ar šo regulu, ja attiecīgā dalībvalsts vismaz desmit dienas iepriekš ir paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Komisijai par savu nodomu piešķirt atļauju;

f)	pārvedumus, kas nepieciešami, lai izpildītu saistības, kas izriet no līgumiem, kuri minēti 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3. Līdzekļu pārvedumus, kurus var atļaut saskaņā ar 2. punktu, apstrādā šādi:

pārvedumus saistībā ar darījumiem, kas attiecas uz pārtiku, veselības aprūpi, medicīnas iekārtām vai ir domāti lauksaimniecības vai humāniem mērķiem, un kuri nepārsniedz EUR 100 000 vai līdzvērtīgu summu, un pārvedumus saistībā darījumiem, kas attiecas uz personiskiem naudas pārvedumiem, un kuri nepārsniedz EUR 40 000 vai līdzvērtīgu summu, īsteno bez iepriekšējas atļaujas.

Par pārvedumu rakstiski iepriekš paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja summa ir vienāda ar vai lielāka par EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu;

pārvedumiem saistībā ar darījumiem, kas attiecas uz pārtiku, veselības aprūpi, medicīnas iekārtām vai ir domāti lauksaimniecības vai humāniem mērķiem, un kuru summa ir lielāka par vai vienāda ar EUR 100 000 vai līdzvērtīgu summu, un pārvedumiem saistībā ar darījumiem, kas attiecas uz personiskiem naudas pārvedumiem, un kuru summa ir lielāka par vai vienāda ar EUR 40 000 vai līdzvērtīgu summu, ir nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, ievērojot 2. punktu.

Reizi trīs mēnešos dalībvalstis viena otru informē par visām piešķirtajām atļaujām;

c)	jebkādam citam pārvedumam, kura summa ir lielāka par vai vienāda ar EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu, ir nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, ievērojot 2. punktu. Reizi trīs mēnešos dalībvalstis viena otru informē par visām piešķirtajām atļaujām.

4. Līdzekļu pārvedumiem, kuru summa ir mazāka par EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu, nav nepieciešama iepriekšēja atļauja vai paziņošana.

5. Paziņojumus un atļaujas lūgumus saistībā ar līdzekļu pārvedumiem kādai vienībai, uz kuru attiecas 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts, maksātāja puses maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā adresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

Paziņojumus un atļaujas lūgumus saistībā ar līdzekļu pārvedumiem no kādas vienības, uz kuru attiecas 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts, maksājuma saņēmēja puses maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā adresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā maksājuma pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

Ja uz maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājuma pakalpojuma sniedzēju neattiecas šī regula, paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem kādai vienībai, uz kuru attiecas 1. punkta a) līdz d) punkts, maksātājs vai - līdzekļu pārvedumiem no kādas vienības, uz kuru attiecas 1. punkta a) līdz d) punkts, maksājuma saņēmējs- adresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgi ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja pastāvīgā mītnesvieta.

6. Kredītiestādes un finanšu iestādes, uz kurām attiecas šī regula, savās darbībās ar 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām struktūrām un nolūkā novērst šīs regulas noteikumu pārkāpumus, īsteno paaugstinātu modrību:

a)	pastāvīgi modri novēro kontu darbību, jo īpaši, izmantojot klientu uzticamības pārbaudes programmas;

b)	pieprasa, lai tiktu aizpildītas visas maksājumu informācijas ailes, kas attiecas uz attiecīgā darījuma maksātāju un saņēmēju, un atsakās veikt darījumu, ja minētā informācija nav sniegta;

c)	piecus gadus glabā visu darījumu dokumentāciju un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgo valstu iestādēm;

ja tām ir pamatots iemesls aizdomām, ka darbības ar kredītiestādēm un finanšu iestādēm, iespējams, pārkāpj šīs regulas noteikumus, tās nekavējoties ziņo par savām aizdomām finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU) vai citai kompetentai iestādei, ko norādījusi attiecīgā dalībvalsts, neskarot 5. un 23. pantu. FIU vai minētā cita kompetentā iestāde darbojas kā valsts centrs, kas saņem un analizē ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Finanšu ziņu vākšanas vienībai vai citai šādai kompetentai iestādei laikus ir pieejama tieša vai netieša piekļuve finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tai vajadzīgi, lai pienācīgi veiktu savus uzdevumus, tostarp aizdomīgo darījumu ziņojumu analīzi.

30.a pants

1. Līdzekļu pārvedumus Irānas personām, vienībām vai struktūrām un no tām, uz kuriem neattiecas 30. panta 1. punkts, apstrādā šādi:

pārvedumus saistībā ar darījumiem, kuri attiecas uz pārtiku, veselības aprūpi, medicīnas iekārtām vai ir domāti lauksaimniecības vai humāniem mērķiem, īsteno bez iepriekšējas atļaujas.

Ja summa ir vienāda ar vai lielāka par EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu, par pārvedumu rakstiski iepriekš paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei;

b)	jebkādus citus pārvedumus, kuru summa ir mazāka par EUR 40 000 vai līdzvērtīgu summu, īsteno bez iepriekšējas atļaujas. Ja summa ir vienāda ar vai lielāka par EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu, par pārvedumu rakstiski iepriekš paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei;

c)	jebkādam citam pārvedumam, kura summa ir lielāka par EUR 40 000 vai līdzvērtīgu summu, ir nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja.

Reizi trīs mēnešos dalībvalstis viena otru informē par visiem atļauju atteikumiem.

2. Līdzekļu pārvedumiem, kuru summa ir mazāka par EUR 10 000 vai līdzvērtīgu summu, nav nepieciešama iepriekšēja atļauja vai paziņošana.

3. Paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem apstrādā šādi:

attiecībā uz elektroniskiem līdzekļu pārvedumiem, kurus izpilda kredītiestādes vai finanšu iestādes:

i)	paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem Irānas personai, vienībai vai struktūrai, kas atrodas ārpus Savienības, maksātāja puses maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā adresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību;

ii)

paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem no Irānas personas, vienības vai struktūras, kas atrodas ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja puses maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā adresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību;

iii)

ja i) un ii) punktā minētajos gadījumos uz maksātāja puses vai maksājuma saņēmēja puses maksājumu pakalpojumu sniedzēju neattiecas šī regula, paziņojumus un atļaujas lūgumus tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir attiecīgi maksātāja vai maksājuma saņēmēja pastāvīgā mītnesvieta, adresē maksātājs – ja pārvedums tiek veikts Irānas personai, vienībai vai struktūrai, bet maksājuma saņēmējs – ja pārvedumu veic Irānas persona, vienība vai struktūra;

iv)	paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem Irānas personai, vienībai vai struktūrai, kas atrodas Savienībā, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā adresē tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību;

v)	paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem no Irānas personas, vienības vai struktūras, kas atrodas Savienībā, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā adresē tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību;

vi)

ja iv) un v) apakšpunktā minētajos gadījumos uz maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēju neattiecas šī regula, paziņojumus un atļaujas lūgumus attiecībā uz pārvedumu Irānas personai, vienībai vai struktūrai adresē maksātājs un pārvedumiem no Irānas personas, vienības vai struktūras maksājuma saņēmējs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgi ir maksājuma saņēmēja un maksātāja pastāvīgā mītnesvieta;

vii)

attiecībā uz līdzekļu pārvedumu Irānas personai, vienībai vai struktūrai vai no Irānas personas, vienības vai struktūras, ja ne uz maksātāju, ne maksājuma saņēmēju, ne viņu attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem neattiecas šī regula, bet maksājumu pakalpojumu sniedzējs, uz kuru attiecas šī regula, darbojas kā starpnieks, tad šim maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro pienākums attiecīgā gadījumā paziņot vai saņemt atļauju, ja tam ir informācija vai ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārvedums tiek veikts no Irānas personas, vienības vai struktūras vai Irānas personai, vienībai vai struktūrai. Ja kā starpnieks darbojas vairāk nekā viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tikai pirmajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas apstrādā pārvedumu, ir jāievēro pienākums attiecīgā gadījumā paziņot vai saņemt atļauju. Jebkurš paziņojums vai atļaujas lūgums ir jāadresē tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurās maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību;

viii)

ja virknē saistītu līdzekļu pārvedumu ir iesaistīts vairāk nekā viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pārvedumi Savienībā ietver atsauci uz atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu;

attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kurus veic neelektroniski, paziņojumus un atļaujas lūgumus saistībā ar līdzekļu pārvedumiem apstrādā šādi:

i)	paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem Irānas personai, vienībai vai struktūrai maksātājs adresē tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir maksātāja pastāvīgā mītnesvieta;

ii)	paziņojumus un atļaujas lūgumus līdzekļu pārvedumiem no Irānas personas, vienības vai struktūras maksājuma saņēmējs adresē tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir maksājuma saņēmēja pastāvīgā mītnesvieta.

30.b pants

1. Ja atļauja ir piešķirta saskaņā ar 24., 25., 26., 27., 28. vai 28.a pantu, 30. un 30.a pants nav piemērojams.

Prasība pēc iepriekšējas atļaujas līdzekļu pārvedumiem, kā paredzēts 30. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā, neskar to līdzekļu pārvedumu izpildi, kas iepriekš paziņoti kompetentajai iestādei vai kam kompetentā iestāde devusi iepriekšēju atļauju pirms 2012. gada 22. decembra. Šādus līdzekļu pārvedumus jāveic pirms 2013. gada 15. aprīļa.

Regulas 30. un 30.a pantu nepiemēro attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kas paredzēti 29. pantā.

2. Regulas 30. panta 3. punkts un 30.a panta 1. punkts ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai līdzekļu pārvedums ir veikts kā viena operācija vai kā vairākas operācijas, kuras ir šķietami saistītas. Piemērojot šo regulu, "šķietami saistītās operācijas" ietver:

vairākus secīgus pārvedumus no vienas un tās pašas finanšu iestādes vai kredītiestādes vai vienai un tai pašai finanšu iestādei vai kredītiestādei, uz kurām attiecas 30. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts, vai no vienas un tās pašas Irānas personas, vienības vai struktūras vai vienai un tai pašai Irānas personai, vienībai vai struktūrai, kas tiek veikti saistībā ar vienu un to pašu pienākumu veikt līdzekļu pārvedumu, ja katrs atsevišķais pārvedums ir mazāks par 30. un 30.a pantā noteikto atbilstīgo robežvērtību, bet kopsummā tie atbilst kritērijiem par paziņošanu vai atļauju, vai

b)	vairākus pārvedumu, kuros iesaistīti dažādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai fiziskās vai juridiskās personas, kas īsteno vienu pienākumu veikt līdzekļu pārvedumu.

3. Piemērojot 30. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 30. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un 30.a panta 1. punkta c) apakšpunktu, dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, piešķir atļauju, izņemot gadījumus, kad tām ir pietiekams pamats konstatēt, ka līdzekļu pārvedums, kuram tiek lūgta atļauja, varētu pārkāpt kādu no šajā regulā noteiktajiem aizliegumiem vai pienākumiem.

Kompetentā iestāde var iekasēt maksu par atļaujas lūgumu izskatīšanu.

4. Piemērojot 30.a panta 1. punkta c) apakšpunktu, atļauju uzskata par piešķirtu, ja kompetentā iestāde ir saņēmusi rakstisku atļaujas pieprasījumu, un četrās nedēļās kompetentā iestāde nav rakstiski iebildusi pret līdzekļu pārvedumu. Ja tai ir iebildumi, jo turpinās izmeklēšana, kompetentā iestāde par to paziņo un nekavējoties dara zināmu savu lēmumu. Kompetentajām iestādēm laikus ir tieša vai netieša piekļuve finanšu, administratīvai un ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu saistītai informācijai, kas vajadzīga šādai izmeklēšanai.

5. Regulas 30. un 30.a pants neattiecas uz šādām personām, vienībām vai struktūrām:

a)	personām, vienībām vai struktūrām, kuras dokumentus papīra formā tikai pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi vai finanšu iestādi;

b)	personām, vienībām vai struktūrām, kuras kredītiestādēm vai finanšu iestādēm piegādā tikai ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas palīgsistēmas līdzekļu pārsūtīšanai; vai

c)	personām, vienībām vai struktūrām, kuras kredītiestādēm vai finanšu iestādēm piegādā tikai klīringa un norēķinu sistēmas."

16)

regulas 31. pantu aizstāj ar šādu:

"31. pants

1. Tādu kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiāles un meitasuzņēmumi, uz kurām attiecas šī regula, kā noteikts 49. pantā, un kuru domicils ir Irānā, piecās darbdienās pēc attiecīgā līdzekļu pārveduma veikšanas vai saņemšanas informē kompetento iestādi dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, par visiem līdzekļu pārvedumiem, ko tie veikuši vai saņēmuši, par darījuma pušu vārdiem vai nosaukumiem, summu un datumu. Ja attiecīga informācija ir pieejama, paziņojumā ir jānorāda darījuma būtība un, attiecīgā gadījumā, darījumā iekļauto preču veids, un tajā jo īpaši jānorāda, vai uz šīm precēm attiecas šīs regulas I, II, III, IV, IVA, V, VI, VIA, VIB, VII, VIIA vai VIIB pielikums, un – ja šo preču eksportam ir vajadzīga atļauja – jānorāda piešķirtās licences numurs.

2. Piemērojot informācijas apmaiņas nosacījumus, kompetentās iestādes, kas saņēmušas paziņojumu, lai novērstu darījumus, kas varētu veicināt darbības, kuras rada kodolieroču izplatīšanas risku vai kodolieroču piegādes sistēmu izstrādi, saskaņā ar šiem nosacījumiem vajadzības gadījumā nekavējoties pārsūta 1. punktā minēto paziņojumu informāciju kompetentajām iestādēm pārējās dalībvalstīs, kurās veic uzņēmējdarbību attiecīgā darījuma partneri.";

17)	regulas 32. pantu svītro;

18)	regulas 33. un 34. pantā atsauces uz 32. panta 2. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 30. panta 1. punktu;

19)

iekļauj šādus pantus:

"37.a pants

1. Aizliegta šādu pakalpojumu sniegšana saistībā ar naftas tankkuģiem un kravas kuģiem, kuri kuģo ar Irānas Islāma Republikas karogu vai kuri pieder, kurus fraktē vai kuru darbību tieši vai netieši nodrošina Irānas persona, vienība vai struktūra:

jebkāda veida klasifikācijas pakalpojumu sniegšana, iekļaujot, bet neaprobežojoties ar:

i)	klasifikācijas noteikumu vai tehnisku specifikāciju izstrādāšanu un piemērošanu attiecībā uz kuģu, kā arī klāja pārvaldības sistēmu projektēšanu, būvniecību, aprīkošanu un apkopi,

ii)	apsekošanas un inspekciju veikšanu saskaņā ar klasifikācijas noteikumiem un procedūrām,

iii)	kuģa klases piešķiršanu un apliecības par atbilstību klasifikācijas noteikumiem vai specifikācijām izsniegšanu, apstiprināšanu vai atjaunošanu;

b)	kuģu un to daļu, to skaitā bloku, elementu, mašīnu, elektroinstalāciju un vadības ierīču projektēšanas, izgatavošana un remonta uzraudzība un piedalīšanās šajos procesos, kā arī ar šīm darbībām saistīta tehniskā palīdzība, finansēšana vai finansiālā palīdzība;

c)	kuģu aprīkojuma, materiālu un komponentu pārbaude, testēšana un sertificēšana, kā arī to instalācijas uz kuģa uzraudzība un sistēmu integrācijas uzraudzība;

apskašu, inspekciju, auditu un apmeklējumu veikšana un attiecīgo apliecību un atbilstības dokumentu izdošana, atjaunošana vai apstiprināšana reģistrācijas valsts administrācijas vārdā saskaņā ar 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem, (SOLAS 1974) un tās 1988. gada protokolu, 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kurā grozījumi izdarīti ar 1978. gada protokolu, ar grozījumiem (MARPOL 73/78), 1972. gada Konvenciju par starptautiskajiem noteikumiem kuģu sadursmju novēršanai uz jūras ar grozījumiem (COLREG 1972), 1966. gada Starptautisko konvenciju par kravas zīmi (LL 1966) un tās 1988. gada protokolu, 1978. gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu ar grozījumiem (STCW) un saskaņā ar 1969. gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu (TONNAGE 1969).

2. Panta 1. punktā minēto aizliegumu piemēro no 2013. gada 15. janvāra.

37.b pants

1. Aizliegts darīt pieejamus kuģus, kas paredzēti naftas un naftas ķīmijas produktu transportēšanai vai uzglabāšanai:

i)	jebkurai Irānas personai, vienībai vai struktūrai, vai

ii)	jebkurai citai personai, vienībai vai struktūrai, ja vien tie, kas nodrošina kuģu pakalpojumus, nav veikuši atbilstīgu darbību, lai novērstu to, ka kuģus izmanto, lai pārvadātu vai uzglabātu naftu vai naftas ķīmijas produktus, kuru izcelsme ir Irānā vai kuri ir eksportēti no Irānas.

2. Panta 1. punktā minētais aizliegums neskar tādu saistību izpildi, kas izriet no 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem līgumiem un papildu līgumiem, ar noteikumu, ka par Irānas jēlnaftas, naftas vai naftas ķīmijas produktu importu un transportēšanu ir ziņots kompetentajai iestādei saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai 14. panta 1. punktu.";

20)	regulas 41. pantu aizstāj ar šādu: "41. pants Ir aizliegts apzināti un tīšuprāt piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir 2., 5. 1. punktā, 8., 9., 10.a, 10.b, 10.d, 10.e, 11., 13., 14.a, 15.a, 15.b, 17., 22., 23, 30., 30.a, 34., 35., 37.a vai 37.b pantā minēto pasākumu apiešana.";

21)

regulas 43. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Attiecīgā dalībvalsts vismaz desmit darbdienas pirms atļaujas izsniegšanas paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai par 1. punktā minēto konstatējumu un tās nodomu piešķirt atļauju. Ja pastāv draudi videi un/vai darba ņēmēju veselībai un drošībai Savienībā, kuru dēļ ir vajadzīga steidzama rīcība, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt atļauju bez iepriekšēja paziņojuma, paziņojot par atļauju pārējām dalībvalstīm un Komisijai trīs dienu laikā pēc tās piešķiršanas.";

23)

iekļauj šādu pantu:

"43.a pants

1. Atkāpjoties no 8. un 9. panta, 17. panta 1. punkta attiecībā uz kādu Irānas personu, vienību vai struktūru, kas minēta 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un 23. panta 2. un 3. punkta tādā mērā, kā tajos ir minētas IX pielikumā, 30. un 35. pantā uzskaitītās personas, vienības un struktūras, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut ar nosacījumiem, ko tās uzskata par piemērotiem, darbības, kas saistītas ogļūdeņražu izpēti vai ekspluatāciju Savienībā un tiek veiktas saskaņā ar licenci šādai izpētei vai ekspluatācijai, ko dalībvalsts ir izsniegusi IX pielikumā uzskaitītai personai, vienībai vai struktūrai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	licence ogļūdeņražu izpētei vai ekspluatācijai Savienībā ir izsniegta pirms dienas, kad IX pielikumā uzskaitītā persona, vienība vai struktūra tika norādīta; un

atļauja ir nepieciešama, lai nepieļautu vai novērstu kaitējumu videi Savienībā vai novērstu licences vērtības pilnīgu zudumu, tostarp lai uz laiku nodrošinātu cauruļvadus un infrastruktūru, ko izmanto saistībā ar licencētoi darbību. Šāda atļauja var ietvert pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. Panta 1. punktā paredzēto atkāpi piešķir tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, un tās derīgums nedrīkst pārsniegt licences, kas izsniegta IX pielikumā uzskaitītajai personai, vienībai vai struktūrai, derīguma termiņu. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir nepieciešama līgumu subrogācija vai kompensāciju izmaksa, atkāpes derīguma termiņš nepārsniedz 5 gadus.

3. Attiecīgā dalībvalsts vismaz desmit darbdienas pirms atļaujas izsniegšanas paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai par tās nodomu piešķirt atļauju. Ja pastāv draudi videi Savienības teritorijā, kuru dēļ ir vajadzīga steidzama rīcība, lai novērstu draudus videi, attiecīgā dalībvalsts var piešķirt atļauju bez iepriekšēja paziņojuma, paziņojot par atļauju pārējām dalībvalstīm un Komisijai trīs dienu laikā pēc tās piešķiršanas.";

23)	X pielikuma virsrakstā pievieno atsauci uz 43.a pantu.

24)

regulas 45. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

"b)	groza III, IV, IVA, V, VI, VIA, VIB, VII, VIIA, VIIB un X pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.";

25)	I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

26)	šīs regulas II pielikuma tekstu iekļauj kā IVA pielikumu;

27)	šīs regulas III pielikuma tekstu iekļauj kā VIA pielikumu;

28)	šīs regulas IV pielikuma tekstu iekļauj kā VIB pielikumu;

29)	šīs regulas V pielikuma tekstu iekļauj kā VIIA pielikumu;

30)	šīs regulas VI pielikuma tekstu iekļauj kā VIIB pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 21. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS

(1) OV L 195, 27.7.2010., 39. lpp.

(2) OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.

(3) OV L 282, 16.10.2012., 58. lpp.

(4) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

"I PIELIKUMS

A DAĻA

Preces un tehnoloģijas, kas minētas 2. panta 1., 2. un 4. punktā, 3. panta 3. punktā, 5. panta 1. punktā, 6. pantā, 8. panta 4. punktā, 17. panta 2. punktā un 31. panta 1. punktā

Šajā pielikumā ir iekļautas visas preces un tehnoloģijas, kas uzskaitītas un definētas Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā, izņemot tās, kas ir precizētas A daļā, kā arī – līdz 2013. gada 15. aprīlim – izņemot tās, kas precizētas C daļā.

Apraksts

"Informācijas drošības" sistēmas un iekārtas galalietošanai publisko telekomunikāciju pakalpojumu un interneta pakalpojumos sniegšanā vai šo pakalpojumu aizsardzībai, ko veic tīkla operators, ietverot sastāvdaļas, kas nepieciešamas darbībai, uzstādīšanai (tostarp uzstādīšanai uz vietas), apkopei (pārbaudei), remontam, kapitālā remonta un atjaunošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar minētajām sistēmām un iekārtām:

sistēmas, iekārtas, speciāli "elektroniski mezgli", moduļi un integrālās shēmas, ko izmanto "informācijas drošībai", saistīti ar tādiem tīkliem kā wifi, 2G, 3G, 4G vai fiksētajiem tīkliem (klasiskais, ADSL vai optiskā šķiedra) un "informācijas drošībai" speciāli konstruētas komponentes.

N.B.:

Par kontroles režīmu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) uztveršanas iekārtām, kurās iekļauta atšifrēšana vai to izmanto, sk. 7A005. pozīciju Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

Izstrādātas vai pārveidotas, lai lietotu "kriptogrāfiju", izmantojot ciparu tehnikas, lai veiktu jebkādas kriptogrāfijas funkcijas, kas nav autentiskošana vai digitāls paraksts, un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

Tehniskas piezīmes.

1.	Autentiskošanas un digitālo parakstu funkcijas ietver ar tām saistītu atslēgas funkciju.

2.	Autentiskošanā ietilpst visi failu vai tekstu piekļuves kontroles aspekti, kuros nav kriptogrāfijas, izņemot ar parolēm, personas identifikācijas numuriem (PIN) vai līdzīgiem datiem tieši saistītos, neatļautas piekļuves novēršanai.

"Kriptogrāfija" neietver "nemainīgu" datu kompresijas vai kodēšanas paņēmienus.

Piezīme.

1.a.1. pozīcija ietver iekārtas, kas konstruētas vai pārveidotas "kriptogrāfijas" lietošanai, izmantojot analogus principus, kad tos īsteno ar ciparu tehniku.

a.	lieto "simetrisku algoritmu", izmantojot atslēgas garumu, lielāku par 56 bitiem; vai

lieto "asimetrisko algoritmu", kura aizsardzība balstās uz kādu no šiem principiem:

1.	integeru faktorizāciju lielāku par 512 bitiem (piem., RSA);

2.	diskrēto logaritmu izskaitļošana multiplikatīvā grupā no galīgā lauka, kas lielāks par 512 bitiem (piem., Difī-Helmaņa shēma virs Z/pZ); vai

3.	diskrētajiem logaritmiem grupā, izņemot 1.a.1.b.2. pozīcijā minēto, ir lielāka par 112 bitiem (piemēram, Difī-Helmaņa shēma virs eliptiskas līknes);

Šāda "programmatūra" galalietošanai publisko telekomunikāciju pakalpojumos, interneta pakalpojumu sniegšanā vai šādu pakalpojumu aizsardzībai, ko veic tīkla operators:

a.	"programmatūra", kas speciāli izstrādāta vai pārveidota 1.a.1. pozīcijā konkretizēto iekārtu vai 2.b.1. pozīcijā konkretizētās "programmatūras""lietošanai";

speciālā "programmatūra":

1.	"programmatūra", kurai piemīt īpašības vai kas spēj veikt vai imitēt 5A002.a.1. pozīcijā minēto iekārtu funkcijas;

"Tehnoloģijas" 1.a.1. pozīcijā minēto iekārtu vai šā saraksta 2.a vai 2.b.1. pozīcijā minētās "programmatūras""lietošanai" saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām, kas paredzētas galalietošanai publiskos telekomunikāciju pakalpojumos un interneta pakalpojumu sniegšanā vai šo pakalpojumu aizsardzībai, ko veic tīkla operators.

B DAĻA

Regulas 6. pants attiecas uz šādām precēm.

Prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā

Apraksts

0A001

"Kodolreaktori" un speciālas tiem konstruētas vai pielāgotas komponentes un iekārtas, tas ir:

a.	"kodolreaktori";

b.	metāla tilpnes vai galvenās to rūpnieciski izgatavotās komponentes, tostarp reaktora aktīvās zonas spiediena tilpnes vāks, kas speciāli konstruētas vai pielāgotas, lai ietvertu "kodolreaktora" aktīvo zonu, ietverot reaktora aktīvās zonas spiediena tilpnes vāku;

c.	degvielas elementu manipulācijas iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pielāgotas degvielas iekraušanai un izkraušanai "kodolreaktorā";

d.	kontrolstieņi, kas speciāli izgatavoti vai pielāgoti, lai regulētu kodoldalīšanās procesu "kodolreaktorā", to balstu konstrukcijas vai struktūras, kā arī kontrolstieņu piedziņas mehānismi un piedziņas vadules;

e.	spiediena caurules, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas degvielas elementiem un primārajam dzesēšanas aģentam "kodolreaktorā" pie darba spiediena virs 5,1 MPa;

f.	caurules vai cauruļu bloki, kas izgatavoti no cirkonija vai tā sakausējumiem, kuros hafnija masas attiecība pret cirkonija masu ir mazāka par 1:500, un kas speciāli konstruēti vai pielāgoti darbam "kodolreaktorā";

g.	dzesēšanas sūkņi, kas speciāli izgatavoti vai pielāgoti primārā dzesēšanas aģenta cirkulācijai "kodolreaktorā";

"kodolreaktora iekšējie komponenti", kas īpaši izgatavoti vai pielāgoti izmantošanai "kodolreaktorā", ietverot reaktora aktīvās zonas balstu struktūras, degvielas kanālus, siltumvairogus, atstarotājus, serdeņa sietplates un difuzora plates;

Piezīme.

0A001.h pozīcijā "kodolreaktora iekšējie komponenti" ir visas galvenās struktūras reaktora iekšienē, kurām ir viena vai vairākas funkcijas, piemēram, aktīvās zonas balstīšana, degvielas bloka regulācija, primārā dzesēšanas aģenta plūsmas virzība, reakcijas tilpnes starojuma aizsargekrānu funkcija un reaktora aktīvās zonas instrumentu vadīšana;

i.	siltummaiņi (tvaika ģeneratori), kas speciāli konstruēti vai pielāgoti izmantošanai "kodolreaktora" primārajā dzesēšanas kontūrā;

j.	neitronu detektori un mērinstrumenti, kas speciāli konstruēti vai pielāgoti neitronu plūsmas noteikšanai "kodolreaktora" aktīvajā zonā.

0C002

Mazbagātināts urāns, kas ietilpst 0C002. pozīcijā, ja tas ir ietverts samontētos kodoldegvielas elementos.

C DAĻA

Prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā

Apraksts

5A002

Šādas "informācijas drošības" sistēmas, iekārtas un to sastāvdaļas:

Sistēmas, iekārtas, speciāli "elektroniski mezgli", moduļi un integrālās shēmas, ko izmanto "informācijas drošībai", un citas tām speciāli konstruētas komponentes:

N.B.:

Par kontroles režīmu globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) uztveršanas iekārtām, kurās iekļauta atšifrēšana vai to izmanto (t.i., GPS vai GLONASS), skat. 7A005. pozīciju;

Tehniskas piezīmes.

1.	Autentiskošanas un digitālo parakstu funkcijas ietver ar tām saistītu atslēgas funkciju.

2.	Autentiskošanā ietilpst visi failu vai tekstu piekļuves kontroles aspekti, kuros nav kriptogrāfijas, izņemot ar parolēm, personas identifikācijas numuriem (PIN) vai līdzīgiem datiem tieši saistītos, neatļautas piekļuves novēršanai.

"Kriptogrāfija" neietver "nemainīgu" datu kompresijas vai kodēšanas paņēmienus.

Piezīme.

5A002.a.1. pozīcija ietver iekārtas, kas konstruētas vai pārveidotas "kriptogrāfijas" lietošanai, izmantojot analogus principus, kad tos īsteno ar ciparu sistēmām;

a.	lieto "simetrisku algoritmu", izmantojot atslēgas garumu, lielāku par 56 bitiem; vai

lieto "asimetrisko algoritmu", kura aizsardzība balstās uz kādu no šiem principiem:

1.	integeru faktorizāciju lielāku par 512 bitiem (piem., RSA);

2.	diskrēto logaritmu izskaitļošana multiplikatīvā grupā no galīgā lauka, kas lielāks par 512 bitiem (piem., Difī-Helmaņa shēma virs Z/pZ); vai

3.	diskrētajiem logaritmiem grupā, izņemot 5A002.a.1.b.2. pozīcijā minēto, ir lielāka par 112 bitiem (piem., Difī-Helmaņa shēma virs eliptiskas līknes);

5D002

Šāda "programmatūra":

a.	"programmatūra", kas speciāli izstrādāta vai pārveidota 5A002.a.1. pozīcijā konkretizēto iekārtu vai 5D002.c.1. pozīcijā konkretizētās "programmatūras""lietošanai";

speciālā "programmatūra":

"programmatūra", kam piemīt īpašības vai kas spēj veikt vai imitēt 5A002.a.1. pozīcijā minēto iekārtu funkcijas;

Piezīme.

Saskaņā ar 5D002. pozīciju kontroli neattiecina uz šādu "programmatūru":

a.	"programmatūru", kas vajadzīga, lai "lietotu" iekārtas, uz kurām saskaņā ar piezīmēm pie 5A002. pozīcijas kontrole neattiecas;

b.	"programmatūra", kas nodrošina kādu no funkcijām iekārtām, uz kurām saskaņā ar piezīmi pie 5A002. pozīcijas kontrole neattiecas.

5E002

"Tehnoloģijas" 5A002.a.1. pozīcijā minēto iekārtu vai šā saraksta 5D002.a vai 5D002.c.1. pozīcijā minētās "programmatūras""lietošanai" saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.".

II PIELIKUMS

"IVA PIELIKUMS

Regulas 14.a pantā un 31. panta 1. punktā minētie produkti

Dabasgāze un citādi gāzveida ogļūdeņraži

HS kods	Apraksts
2709 00 10	Dabasgāzes kondensāti
2711 11 00	Dabasgāze – sašķidrinātā stāvoklī
2711 21 00	Dabasgāze – gāzveida stāvoklī
2711 12	Propāns
2711 13	Butāni
2711 19 00	Citādi".

III PIELIKUMS

"VIA PIELIKUMS

Galvenās iekārtas un tehnoloģijas, kas minētas 8. pantā, 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 31. panta 1. punktā

HS kods	Apraksts
	- caurules, kuras izmanto naftas vai gāzes cauruļvados:
7304 22	– nerūsējošā tērauda urbšanas caurules
7304 23	– citādas urbšanas caurules
7304 24	– citādas, no nerūsējošā tērauda
7304 24	– citādas:
ex ex 7305	Citas dzelzs vai tērauda caurules un caurulītes (piemēram, metinātas, kniedētas vai tamlīdzīgi sastiprinātas) ar apaļu šķērsgriezumu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm ar hroma saturu, kas vienāds ar vai lielāks par 1 %, un aukstumizturību, kura var pārsniegt -120°C
	– caurules, kuras izmanto naftas vai gāzes cauruļvados:
7306 11	– metinātas, no nerūsējošā tērauda:
7306 19	– – citādas:
	– caurules, kuras izmanto naftas vai gāzes cauruļvados:
7306 21 00	– – metinātas, no nerūsējošā tērauda
7306 29 00	– – citādas
	Dzelzs vai tērauda tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei:
7311 00 99	– – citādas, ar ietilpību 1 000 l vai vairāk
ex ex 7613	Alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei, ar ietilpību 1 000 l vai vairāk".

IV PIELIKUMS

"VIB PIELIKUMS

Regulas 10.a pantā, 10.b pantā, 10.c pantā un 31. panta 1. punktā minēto galveno iekārtu un tehnoloģiju saraksts

HS kods	Apraksts
8406 10 00	Tvaika turbīnas kuģu dzinējiekārtām
ex ex 8406 90	Tvaika turbīnu daļas kuģu dzinējiekārtām
8407 21	Kuģu dzinējiekārtu motori, piekarināmie motori
ex ex 8407 29	Kuģu dzinējiekārtu motori, citādi;
8408 10	Kuģu dzinējiekārtas
ex ex 8409 91 00	Daļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijā 8407 21 vai 8407 29 minētajām mašīnām
ex ex 8409 99 00	Daļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijā 8408 10 minētajām mašīnām
ex ex 8411 81	Citādas gāzturbīnas, kuru jauda nepārsniedz 5 000 kW, kuģu dzinējiekārtām
ex ex 8411 82	Citādas gāzturbīnas, kuru jauda pārsniedz 5 000 kW, kuģu dzinējiekārtām
ex ex 8468	Iekārtas un aparāti lodēšanai ar mīkstlodi un cietlodi vai metināšanai, derīgi vai nederīgi griešanai, izņemot pozīcijā 8515 minētos; ar gāzi darbināmas iekārtas un aparāti virsmas termiskai apstrādei
ex ex 8483	Transmisijas vārpstas (ieskaitot sadales vārpstas un kloķvārpstas) un kloķi; gultņu korpusi un slīdgultņi; zobrati un zobpārvadi; lodīšu gaitas skrūves vai rullīšu skrūves; pārnesumkārbas un citādi ātruma regulatori, ieskaitot hidrotransformatorus; spararati un trīši, ieskaitot polispastus; sajūgi un vārpstu sakabes (ieskaitot kardāna savienojumus), kas paredzēti kuģu piedziņai ar pilnu iespējamo kravnesību pie maksimālas iegrimes 55 000 tonnas vai vairāk
8487 10	Kuģu vai laivu dzenskrūves un to lāpstiņas
ex ex 8515	Elektriskās (ieskaitot elektrogāzsildes), lāzera vai citāda gaismas vai fotonu starojuma, ultraskaņas, elektronstaru, magnētimpulsu, plazmas loka un citas lodēšanas (ar mīkstlodi vai cietlodi) vai metināšanas mašīnas un aparāti neatkarīgi no tā, vai tie spēj izdarīt griešanas operācijas; elektriskās mašīnas un aparāti metāla vai metālkeramikas karstai uzsmidzināšanai
ex ex 9014 10 00	Kompasi virziena noteikšanai, tikai jūrniecības nozarei
ex ex 9014 80 00	Citi navigācijas instrumenti un ierīces, tikai jūrniecības nozarei
ex ex 9014 90 00	Apakšpozīciju 9014 10 00 un 9014 80 00 daļas un piederumi, tikai jūrniecības nozarei
ex ex 9015	Kartogrāfijas (ieskaitot fotogrammetriju), hidrogrāfijas, okeanogrāfijas, hidroloģijas, meteoroloģijas vai ģeofizikas ierīces un instrumenti, izņemot kompasus; tālmēri, tikai jūrniecības nozarei ".

V PIELIKUMS

"VIIA PIELIKUMS

Regulas 10.d, 10.e, 10.f pantā un 31. panta 1. punktā minētā ražošanas procesu integrēšanas programmatūra

Uzņēmuma resursu plānošanas programmatūra, kas īpaši izstrādāta lietošanai kodolrūpniecības, militārajā, naftas ieguves, flotes, aviācijas, finanšu un būvniecības nozarē.

Paskaidrojums: uzņēmuma resursu plānošanas programmatūra ir programmatūra, ko izmanto finanšu grāmatvedībai, vadības grāmatvedībai, cilvēkresursu jomā, ražošanā, piegādes ķēžu pārvaldībā, projektu vadībā, klientu attiecību pārvaldībā, datu pakalpojumu vai piekļuves kontrolē. "

VI PIELIKUMS

"VIIB PIELIKUMS

Regulas 15.a, 15.b, 15.c pantā un 31. panta 1. punktā minētais grafīts un neapstrādāti metāli vai to pusfabrikāti

Ievada piezīme: Preču iekļaušana šajā pielikumā neskar noteikumus, kas piemērojami precēm, kuras iekļautas I, II un III pielikumā.

1. Grafīts

HS kods	Apraksts
2504	Dabiskais grafīts
3801	Mākslīgais grafīts; koloidālais vai puskoloidālais grafīts; izstrādājumi uz grafīta vai citāda oglekļa bāzes pastas, brikešu, plātņu vai citādu pusfabrikātu veidā
6815 10	Grafīta vai citāda oglekļa materiālu izstrādājumi, kas nav izmantojami elektrotehnikā, ieskaitot oglekļa materiālu šķiedras
6903 10	Retortes, tīģeļi, mufeļi, uzgaļi, noslēgi, balsti, izmēģinājuma trauciņi, caurules, caurulītes, apvalki, stieņi, serdeņi un citādi ugunsizturīgie keramikas izstrādājumi. Izņemot izstrādājumus no kramzemes akmens miltiem vai no tamlīdzīgiem kramzemes iežiem, kas satur vairāk par 50 % no svara grafītu vai citādu oglekli vai šo produktu maisījumu
8545	Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā:

2. Dzelzs un tērauds

HS kods	Apraksts
7201	Pārstrādes čuguns un spoguļčuguns lietņos, veidņos un citās pirmformās
7202	Ferosakausējumi
7203	Dzelzsrūdas tiešās reducēšanas feroprodukti un citi porainie feroprodukti gabalos, granulās vai tamlīdzīgās formās; dzelzs ar pamatelementa minimālo saturu 99,94 svara % gabalos, granulās vai tamlīdzīgās formās
7204	Dzelzs atkritumi un lūžņi; dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai
7205	Čuguna, spoguļčuguna, dzelzs vai tērauda granulas un pulveris
7206	Dzelzs un neleģētais tērauds lietņos vai citās pirmformās
7207	Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti
7218	Nerūsējošais tērauds lietņos vai citās pirmformās; nerūsējošā tērauda pusfabrikāti
7224	Citāds leģētais tērauds lietņos vai citās pirmformās; citāda nerūsējošā tērauda pusfabrikāti

3. Varš un tā izstrādājumi

HS kods	Apraksts
7401 00 00	Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš)
7402 00 00	Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai
7403	Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti
7404 00	Vara atgriezumi un lūžņi
7405 00 00	Vara ligatūras
7406	Vara pulveri un plēksnes
7407	Vara stieņi un profili
7410	Vara folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,15 mm
7413 00 00	Stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas

4. Niķelis un tā izstrādājumi

HS kods	Apraksts
7501	Niķeļa kušņi, niķeļa oksīda aglomerāti un citi niķeļa metalurģijas starpprodukti
7502	Neapstrādāts niķelis
7503 00	Niķeļa atgriezumi un lūžņi
7504 00 00	Niķeļa pulveris un plēksnes
7505	Niķeļa stieņi, profili un stieples
7506	Niķeļa plātnes, loksnes, sloksnes un folija
7507	Niķeļa caurules, caurulītes un to savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas)

5. Alumīnijs

HS kods	Apraksts
7601	Neapstrādāts alumīnijs
7602	Alumīnija atgriezumi un lūžņi
7603	Alumīnija pulveri un plēksnes
7605	Alumīnija stieple
7606	Alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2 mm
7609 00 00	Alumīnija cauruļu savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas)
7614	Alumīnija stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas

6. Svins

HS kods	Apraksts
7801	Neapstrādāts svins
7802 00 00	Svina atkritumi un lūžņi
7804	Svina plāksnes, loksnes, sloksnes, lentes un folija; svina pulveri un plēksnes

7. Cinks

HS kods	Apraksts
7901	Neapstrādāts cinks
7902 00 00	Cinka atkritumi un lūžņi
7903	Cinka putekļi, pulveri un plēksnes
7904 00 00	Cinka stieņi, profili un stieples
7905 00 00	Cinka plātnes, loksnes, sloksnes un folija

8. Alva

HS kods	Apraksts
8001	Neapstrādāta alva
8002 00 00	Alvas atkritumi un lūžņi
8003 00 00	Alvas stieņi, profili un stieples

9. Pārējie parastie metāli, metālkeramika, to izstrādājumi:

HS kods	Apraksts
ex ex 8101	Volframs un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
ex ex 8102	Molibdēns un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
ex ex 8103	Tantals un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8104	Magnijs un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8105	Kobalta kušņi un citādi kobalta metalurģijas starpprodukti; kobalts un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
ex ex 8106 00	Bismuts un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8107	Kadmijs un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8108	Titāns un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8109	Cirkonijs un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8110	Antimons un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8111 00	Mangāns un tā izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
ex ex 8112	Berilijs, hroms, germānijs, vanādijs, gallijs, hafnijs, indijs, niobijs, rēnijs, tallijs un izstrādājumi no šiem metāliem, ieskaitot atgriezumus un lūžņus
8113 00	Metālkeramika un tās izstrādājumi, ieskaitot atgriezumus un lūžņus".

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/55

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1264/2012

(2012. gada 21. decembris),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2012. gads 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 23. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 267/2012.

(2)	Ņemot vērā situāciju Irānā un saskaņā ar Lēmumu 2012/829/KĀDP (2) Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā iekļautajā to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, būtu jāiekļauj papildu personas un vienības.

(3)	Turklāt dažas vienības būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā iekļautā to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksta, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, bet ierakstus par dažām vienībām būtu jāgroza.

(4)	Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētie pasākumi ir efektīvi, tai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 21. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS

(1) OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.

(2) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 71. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā doto sarakstu papildina ar turpmāk uzskaitītajām personām un vienībām.

"I Personas un vienības, kas ir iesaistītas darbībās ar atomieročiem un ballistiskajiem ieročiem, un vienības, kas sniedz atbalstu Irānas valdībai

Persona

	Vārds, uzvārds	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums	Iekļaušanas datums
1.	Babak Zanjani	Dzimšanas datums: 1971. gada 12. marts	Babak Zanjani palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. Zanjani ir galvenais Irānas naftas nozares darījumu un ar naftu saistītas naudas nodošanas koordinators. Zanjani īpašumā ir AAE bāzētā Sorinet grupa, kuru viņš vada, un dažus no grupas uzņēmumiem Zanjani izmanto, lai novirzītu ar naftu saistītus maksājumus.	22.12.2012.

Vienības

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Iekļaušanas pamatojums

Iekļaušanas datums

National Iranian Oil Prodcuts distribution Company (NIOPDC)

No.1, Tehran, Iranshahr Ave.Shadab.St,

P.O.Box: 79145/3184

Tālr.: +98-21-77606030

Tīmekļa vietne: www.niopdc.ir

National Iranian Oil Refining and Distribution Company (NIORDC) filiāle.

22.12.2012.

Iranian Oil Pipelines and Telecommunications Company (IOPTC)

No.194, Tehran, Sepahbod Gharani Ave.

Tālr.: +98-21-88801960/+98-21-66152223

Fakss: +98-21-66154351

Tīmekļa vietne: www.ioptc.com

National Iranian Oil Refining and Distribution Company (NIORDC) filiāle.

22.12.2012.

National Iranian Oil Engineering and Construction Company (NIOEC)

No.263, Tehran, Ostad Nejatollahi Ave.

P.O.Box: 11365/6714

Tālr.: +98-21-88907472

Fakss: +98-21-88907472

Tīmekļa vietne: www.nioec.org

National Iranian Oil Refining and Distribution Company (NIORDC) filiāle.

22.12.2012.

Iran Composites Institute

Iran Composites Institute,

Iranian University of Science and Technology,

16845-188, Tehran, Irāna,

Tālr.: 98 217 3912858

Fakss: 98 217 7491206

E-pasts: ici@iust.ac.ir

Tīmekļa vietne: http://www.irancomposites.org

Iranian Composites Institute (ICI, arī Composite Institute of Iran) palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu paredzētos noteikumus un tieši atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. No 2011. gada ICI ir noslēgts līgums, lai ES sarakstā iekļautajai vienībai Iran Centrifuge Technology Company (TESA) nodrošinātu IR-2M centrifūgas rotorus.

22.12.2012.

Jelvesazan Company

22 Bahman St., Bozorgmehr Ave, 84155666, Esfahan, Irāna

Tālr.: 98 0311 2658311 15

Fakss: 98 0311 2679097

Jelvesazan Company palīdz sarakstā iekļautām vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu paredzētos noteikumus un tieši atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. Jau no 2012. gada sākuma vienība Jelvesazan bija paredzējusi piegādāt regulētus vakuuma sūkņus ES sarakstā iekļautajai vienībai Iran Centrifuge Technology Company (TESA).

22.12.2012.

Iran Aluminium Company

Arak Road Km 5, Tehran Road, 38189-8116, Arak, Irāna

Tālr.: 98 861 4130430

Fakss: 98 861 413023

Tīmekļa vietne: www.iralco.net

Iranian Composites Institute (arī IRALCO, Iranian Aluminium Company) palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu paredzētos noteikumus un tieši atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. No 2012. gada vidus IRALCO bija līgums par alumīnija piegādi ES sarakstā iekļautajai vienībai Iran Centrifuge Technology Company (TESA).

22.12.2012.

Simatec Development Company

Simatec Development Company palīdz sarakstā iekļautām vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu paredzētos noteikumus un tieši atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. No 2010. gada sākuma ANO sarakstā iekļautā vienība Kalaye Electric Company (KEC) noslēdza līgumu ar Simatec par Vacon invertoru iepirkumu, lai darbinātu urāna bagātināšanas centrifūgas. No 2012. gada vidus Simatec mēģināja iepirkt ES kontrolētus invertorus.

22.12.2012.

Aluminat

1.	Parcham St, 13th Km of Qom Rd 38135 Arak (Factory)

2.	Unit 38, 5th Fl, Bldg No 60, Golfam St, Jordan, 19395-5716, Tehran Tālr.: 98 212 2049216 / 22049928 / 22045237 Fakss: 98 21 22057127 Tīmekļa vietne: www.aluminat.com

Aluminat palīdz sarakstā iekļautām vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu paredzētos noteikumus un tieši atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. 2012. gada sākumā Aluminat bija līgums par 6061-T6 alumīnija piegādi ES sarakstā iekļautajai vienībai Iran Centrifuge Technology Company (TESA).

22.12.2012.

Organisation of Defensive Innovation and Research

The Organisation of Defensive Innovation and research (SPND) palīdz sarakstā iekļautām personām un vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu paredzētos noteikumus un tieši atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. Ar SPND ir saistītas SAEA bažas par iespējamiem militāriem aspektiem Irānas kodolprogrammā, saistībā ar kuru Irāna joprojām atsakās sadarboties. SPND vada ANO sarakstā iekļautais Mohsen Fakhrizadeh, un šī vienība irdaļa no Aizsardzības ministrijas bruņoto spēku loģistikas daļas (MODAFL, ES sarakstā iekļauta 2011. gada maijā). Davoud Babaei ES sarakstā tika iekļauts 2011. gada decembrī kā SPND drošības vadītājs - viņš ir atbildīgs par to, lai novērstu informācijas izpaušanu, tostarp SAEA.

22.12.2012.

10.

First Islamic Investment Bank

Filiāle: 19A-31-3A, Level 31 Business Suite, Wisma UOA, Jalan Pinang 50450, Kuala Lumpur; Kuala Lumpur; Wilayah Persekutuan; 50450

Tālr.: 603-21620361/2/3/4, +6087417049/ 417050, +622157948110

Filiāle: Unit 13 (C), Main Office Tower, Financial Park Labuan Complex, Jalan Merdeka, 87000 Federal Territory of Labuan, Malaizija; Labuan F.T; 87000

Investor Relations: Menara Prima 17th floor Jalan Lingkar, Mega Kuningan Blok 6.2 Jakarta 12950 – Indonēzija; South Jakarta; Jakarta; 12950

First Islamic Investment Bank (FIIB) palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai.FIIB ir Babak Zanjani piederošas un šīs personas vadītas Sorinet Group daļa. To izmanto, lai novirzītu ar Irānas naftu saistītus maksājumus.

22.12.2012.

11.

International Safe Oil

International Safe Oil (ISO) palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. ISO ir Babak Zanjani piederošas un šīs personas vadītas Sorinet Group daļa. To izmanto, lai novirzītu ar Irānas naftu saistītus maksājumus.

22.12.2012.

12.

Sorinet Commercial Trust

SCT Bankers Company

Filiāle: No.1808, 18th Floor, Grosvenor House Commercial Tower, Sheik Zayed Road, Dubai, AEE, P.O.Box 31988

Tālr.: 0097 14 3257022-99

E-pasts: INFO@SCTBankers.com

Dubai SWIFT kods: SCTSAEA1

Filiāle: No.301, 3rd Floor Sadaf Building Kish Island, Irāna, P.O.Box 1618

Tālr.: +98 764 444 32 341-2

Fakss: +98 764 444 50 390-1

Sorinet Commercial Trust (SCT) palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. SCT ir Babak Zanjani piederošas un šīs personas vadītas Sorinet Group daļa. To izmanto, lai novirzītu ar Irānas naftu saistītus maksājumus.

22.12.2012.

13.

Hong Kong Intertrade Company Ltd

Hong Kong Intertrade Company, Honkonga

Hong Kong Intertrade Company Ltd (HKICO) palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. HKICO ir fasādes uzņēmums, ko kontrolē EU sarakstā iekļautā vienība National Iranian Oil Company (NIOC).2012. gada vidū bija plānots, ka HKICO saņems miljoniem dolāru no NIOC naftas tirdzniecības.

22.12.2012.

14.

Petro Suisse

Avenue De la Tour-Halimand 6, 1009 Pully, Šveice

Petro Suisse palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. Tas ir fasādes uzņēmums, ko kontrolē ES sarakstā iekļautā vienība NIOC. NIOC izveidoja Petro Suisse kā uzņēmumu un izmanto Petro Suisse kontus maksājumu veikšanai un saņemšanai. Petro Suisse 2012. gadā joprojām bija kontakti ar NIOC.

22.12.2012.

15.

Oil Industry Pension Fund Investment Company

No 234, Taleghani St, Tehran, Irāna

Iran's Oil Industry Pension Fund Investment Company (OPIC, arī Oil Pension Fund, NIOC Pension Fund, Petroleum Ministry Pension Fund) sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. OPIC darbojas Irānas Naftas ministrijas un National Iranian Oil Company (NIOC) pārvaldībā - tās abas ES ir iekļāvusi sarakstā. Tai pieder daļas virknē ES sarakstā iekļautu vienību.

22.12.2012.

16.

CF Sharp and Company Private Limited

Šī vienība ir sniegusi atbalstu Irano-Hind Shipping Company (IHSC) (ANO iekļāvusi sarakstā 2010. gada 9. jūnijā), lai izvairītos no attiecībā uz to pieņemtajām sankcijām. Pēc iekļaušanas sarakstā uzņēmums IHSC centās slēpt, ka tā īpašumā ir trīs tankeri, uzticot to darbību Noah Ship Management un pēc tam - Marian Ship Management. CF Sharp and Co piedalījās šajos centienos, ar IHSC noslēdzot personāla vadīšanas līgumu par šo trīs tankeru kuģa komandām. Minēto līgumu īstenoja Noah Ship Management un Marian Ship Management.

22.12.2012.

17.

Sharif University of Technology

Azadi Ave, 11365-8639, Tehran, Irāna

Tālr.: 98 21 66022727

Fakss: 98 21 66036005

Tīmekļa vietne: www.sharif.ir

Sharif University of Technology (SUT) palīdz sarakstā iekļautām vienībām pārkāpt ANO un ES sankcijās pret Irānu iekļautos noteikumus un atbalsta Irānas darbības, kas ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu. No 2011. gada beigām SUT nodrošināja laboratorijas, ko varēja izmantot ANOsarakstā iekļautā Irānas kodolenerģijas vienība Kalaye Electric Company (KEC) un ES sarakstā iekļautā Iran Centrifuge Technology Company (TESA).

22.12.2012.

18.

Moallem Insurance Company (zināma arī kā:

Moallem Insurance; Moallem Insurance Co.; M.I.C; Export and Investment Insurance Co.)

No. 56, Haghani Boulevard, Vanak Square, Tehran 1517973511, Irāna PO Box 19395-6314, 11/1 Sharif Ave, Vanaq Square, Tehran 19699, Irāna

Tālr.: (98-21) 886776789, 887950512, 887791835

Fakss: (98-21) 88771245

Tīmekļa vietne: www.mic-ir.com

IRISL galvenais apdrošinātājs.

22.12.2012.".

Ierakstus attiecībā uz vienībām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā pievienotajā sarakstā, aizstāj ar šādiem ierakstiem.

"B. Vienības

	Nosaukums	Informācija identificēšanai	Pamatojums	Datums, kad iekļauts sarakstā
1.	Technology Cooperation Office (TCO) of the Iranian President's Office (jeb Center for Innovation and Technology (CITC))	Teherāna, Irāna	Atbildīga par Irānas tehnoloģisko progresu, veicot attiecīgus iepirkumus ārzemēs un uzturot mācību sakarus. Atbalsta kodolprogrammu un raķešu programmu.	26.07.2010.
2.	Sureh (jeb Soreh) Nuclear Reactors Fuel Company (jeb Nuclear Fuel Reactor Company; Sookht Atomi Reactorhaye Iran; Soukht Atomi Reactorha-ye Iran)	Galvenā mītne: 61 Shahid Abtahi St, Karegar e Shomali, Teherāna. Komplekss: Persian Gulf Boulevard, Km20 SW Esfahan Road, Esfahan	Meitasuzņēmums Irānas Atomenerģijas organizācijai (AEOI), pret kuru ANO ir noteikusi sankcijas un kurā ietilpst Urāna konversijas iekārtu komplekss, Kodoldegvielas ražošanas rūpnīca un Cirkonija ražošanas rūpnīca.	23.05.2011.
3.	Tidewater (jeb Tidewater Middle East Co; Faraz Royal Qeshm Company LLC)	Pasta adrese: No 80, Tidewater Building, Vozara Street, Next to Saie Park, Tehran, Iran.	Pieder un atrodas IRGC kontrolē.	23.01.2012.".

III

Turpmāk uzskaitītās vienības svītro no Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā dotā saraksta.

1.	CF Sharp Shipping Agencies Pte Ltd.

2.	Soreh (Nuclear Fuel Reactor Company)

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/71

PADOMES LĒMUMS 2012/829/KĀDP

(2012. gada 21. decembris),

ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2010. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/413/KĀDP (1).

(2)	Lēmumā 2010/413/KĀDP būtu jāiekļauj noteikums par pastiprinātu uzraudzību pār visām darbībām, ko finanšu iestādes Savienībā veic ar Irānas finanšu iestādēm.

(3)	Turklāt būtu jāgroza arī Lēmuma 2010/413/KĀDP noteikums par līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

(4)	Turklāt Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā pievienotajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, būtu jāiekļauj papildu personas un vienības, dažas vienības būtu jāsvītro no minētā saraksta un būtu jāgroza ieraksti par dažām vienībām.

(5)	Tādēļ Lēmums 2010/413/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmumu 2010/413/KĀDP groza šādi.

Lēmuma 10. pantā iekļauj šādu punktu:

"3.a No finanšu iestādēm tiek prasīts, veicot darbības ar bankām un finanšu iestādēm, kā minēts 1. punktā:

a)	nepārtraukti uzraudzīt darbību kontos, tostarp izmantojot klientu uzticamības pārbaudes programmas un ņemot vērā pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;

b)	pieprasīt, lai tiktu aizpildītas visas maksājuma uzdevumu informācijas ailes par attiecīgā darījuma veicēju un saņēmēju, un atteikties veikt darījumu, ja šāda informācija nav sniegta;

c)	piecus gadus glabāt visu dokumentāciju par darījumiem un pēc pieprasījuma darīt to pieejamu valsts iestādēm;

ja tām ir aizdomas vai pietiekams pamats aizdomām, ka finansējums ir saistīts ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, tūlīt ziņot par aizdomām FIU vai citai kompetentai iestādei, ko norādījusi attiecīgā dalībvalsts. FIU vai citai šādai kompetentai iestādei laicīgi ir tieša vai netieša piekļuve finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības datiem, kuri tai nepieciešami, lai pienācīgu veiktu minēto uzdevumu, tostarp izvērtētu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.";

Lēmuma 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)

I pielikumā neiekļautas personas un vienības, kuras ir iesaistītas vai tieši saistītas ar atbalsta sniegšanu Irānas kodolieroču izplatīšanai nozīmīgām darbībām vai kodolieroču piegādes sistēmas izstrādē, tostarp iesaistītas aizliegtu priekšmetu, preču, iekārtu, materiālu un tehnoloģiju iepirkšanā, vai personas vai vienības, kuras darbojas to vārdā vai pēc to norādījumiem, vai vienības, kas ir to īpašumā vai kontrolē, tostarp nelikumīgi, vai personas, kuras ir palīdzējušas norādītajām personām vai vienībām izvairīties vai pārkāpt ANO DPR 1737 (2006), ANO DPR 1747 (2007), ANO DPR 1803 (2008) un ANO DPR 1929 (2010) vai šā lēmuma noteikumus, kā arī citi IRGC un IRISL biedri un vienības, un vienības, kuras ir to īpašumā vai kontrolē vai darbojas to vārdā, vai sniedz tām apdrošināšanu vai citus būtiskus pakalpojumus, kā uzskaitīts II pielikumā."

2. pants

Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2012. gada 21. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. D. MAVROYIANNIS

(1) OV L 195, 27.7.2010., 39. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā doto sarakstu papildina ar turpmāk uzskaitītajām personām un vienībām.

"I Personas un vienības, kas ir iesaistītas darbībās ar atomieročiem vai ballistiskajiem ieročiem, un personas un vienības, kas sniedz atbalstu Irānas valdībai

Persona

	Vārds, uzvārds	Identifikācijas informācija	Iekļaušanas pamatojums	Iekļaušanas datums
1.	Babak Zanjani	Dzimšanas datums: 1971. gada 12. marts	Babak Zanjani palīdz sarakstā iekļautajām vienībām pārkāpt noteikumus, kas paredzēti ES regulā par Irānu, un sniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. Zanjani ir galvenais Irānas naftas nozares darījumu un ar naftu saistītas naudas nodošanas koordinators. Zanjani īpašumā ir AAE bāzētā Sorinet grupa, kuru viņš vada, un dažus no grupas uzņēmumiem Zanjani izmanto, lai novirzītu ar naftu saistītus maksājumus.	22.12.2012.

Vienības

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Iekļaušanas pamatojums

Iekļaušanas datums

National Iranian Oil Prodcuts distribution Company (NIOPDC)

No.1, Tehran, Iranshahr Ave.Shadab.St,

P.O.Box: 79145/3184

Tālr.: +98-21-77606030

Tīmekļa vietne: www.niopdc.ir

National Iranian Oil Refining and Distribution Company (NIORDC) filiāle.

22.12.2012.

Iranian Oil Pipelines and Telecommunications Company (IOPTC)

No.194, Tehran, Sepahbod Gharani Ave.

Tālr.: +98-21-88801960/+98-21-66152223

Fakss: +98-21-66154351

Tīmekļa vietne: www.ioptc.com

National Iranian Oil Refining and Distribution Company (NIORDC) filiāle.

22.12.2012.

National Iranian Oil Engineering and Construction Company (NIOEC)

No.263, Tehran, Ostad Nejatollahi Ave.

P.O.Box: 11365/6714

Tālr.: +98-21-88907472

Fakss: +98-21-88907472

Tīmekļa vietne: www.nioec.org

National Iranian Oil Refining and Distribution Company (NIORDC) filiāle.

22.12.2012.

Iran Composites Institute

Iran Composites Institute,

Iranian University of Science and Technology,

16845-188, Tehran, Irāna,

Tālr.: 98 217 3912858

Fakss: 98 217 7491206

E-pasts: ici@iust.ac.ir

Tīmekļa vietne: http://www.irancomposites.org

22.12.2012.

Jelvesazan Company

22 Bahman St., Bozorgmehr Ave, 84155666, Esfahan, Irāna

Tālr.: 98 0311 2658311 15

Fakss: 98 0311 2679097

22.12.2012.

Iran Aluminium Company

Arak Road Km 5, Tehran Road, 38189-8116, Arak, Irāna

Tālr.: 98 861 4130430

Fakss: 98 861 413023

Tīmekļa vietne: www.iralco.net

22.12.2012.

Simatec Development Company

22.12.2012.

Aluminat

1.	Parcham St, 13th Km of Qom Rd 38135 Arak (Factory)

2.	Unit 38, 5th Fl, Bldg No 60, Golfam St, Jordan, 19395-5716, Tehran Tālr.: 98 212 2049216 / 22049928 / 22045237 Fakss: 98 21 22057127 Tīmekļa vietne: www.aluminat.com

22.12.2012.

Organisation of Defensive Innovation and Research

22.12.2012.

10.

First Islamic Investment Bank

Filiāle: 19A-31-3A, Level 31 Business Suite, Wisma UOA, Jalan Pinang 50450, Kuala Lumpur; Kuala Lumpur; Wilayah Persekutuan; 50450

Tālr.: 603-21620361/2/3/4, +6087417049/ 417050, +622157948110

Filiāle: Unit 13 (C), Main Office Tower, Financial Park Labuan Complex, Jalan Merdeka, 87000 Federal Territory of Labuan, Malaizija; Labuan F.T; 87000

Investor Relations: Menara Prima 17th floor Jalan Lingkar, Mega Kuningan Blok 6.2 Jakarta 12950 – Indonēzija; South Jakarta; Jakarta; 12950

22.12.2012.

11.

International Safe Oil

22.12.2012.

12.

Sorinet Commercial Trust

SCT Bankers Company

Filiāle: No.1808, 18th Floor, Grosvenor House Commercial Tower, Sheik Zayed Road, Dubai, AEE, P.O.Box 31988

Tālr.: 0097 14 3257022-99

E-pasts: INFO@SCTBankers.com

Dubai SWIFT kods: SCTSAEA1

Filiāle: No.301, 3rd Floor Sadaf Building Kish Island, Irāna, P.O.Box 1618

Tālr.: +98 764 444 32 341-2

Fakss: +98 764 444 50 390-1

22.12.2012.

13.

Hong Kong Intertrade Company Ltd

Hong Kong Intertrade Company, Honkonga

22.12.2012.

14.

Petro Suisse

Avenue De la Tour-Halimand 6, 1009 Pully, Šveice

22.12.2012.

15.

Oil Industry Pension Fund Investment Company

No 234, Taleghani St, Tehran, Irāna

22.12.2012.

16.

CF Sharp and Company Private Limited

22.12.2012.

17.

Sharif University of Technology

Azadi Ave, 11365-8639, Tehran, Irāna

Tālr.: 98 21 66022727

Fakss: 98 21 66036005

Tīmekļa vietne: www.sharif.ir

22.12.2012.

18.

Moallem Insurance Company (zināma arī kā:

Moallem Insurance; Moallem Insurance Co.; M.I.C; Export and Investment Insurance Co.)

No. 56, Haghani Boulevard, Vanak Square, Tehran 1517973511, Irāna PO Box 19395-6314, 11/1 Sharif Ave, Vanaq Square, Tehran 19699, Irāna

Tālr.: (98-21) 886776789, 887950512, 887791835

Fakss: (98-21) 88771245

Tīmekļa vietne: www.mic-ir.com

IRISL galvenais apdrošinātājs.

22.12.2012.".

Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā iekļauto vienību ierakstus aizstāj ar šādiem ierakstiem.

"B. Vienības

	Nosaukums	Informācija identificēšanai	Pamatojums	Datums, kad iekļauts sarakstā
1.	Technology Cooperation Office (TCO) of the Iranian President's Office (jeb Center for Innovation and Technology (CITC))	Teherāna, Irāna	Atbildīga par Irānas tehnoloģisko progresu, veicot attiecīgus iepirkumus ārzemēs un uzturot mācību sakarus. Atbalsta kodolprogrammu un raķešu programmu.	26.07.2010.
2.	Sureh (jeb Soreh) Nuclear Reactors Fuel Company (jeb Nuclear Fuel Reactor Company; Sookht Atomi Reactorhaye Iran; Soukht Atomi Reactorha-ye Iran)	Galvenā mītne: 61 Shahid Abtahi St, Karegar e Shomali, Teherāna. Komplekss: Persian Gulf Boulevard, Km20 SW Esfahan Road, Esfahan	Meitasuzņēmums Irānas Atomenerģijas organizācijai (AEOI), pret kuru ANO ir noteikusi sankcijas un kurā ietilpst Urāna konversijas iekārtu komplekss, Kodoldegvielas ražošanas rūpnīca un Cirkonija ražošanas rūpnīca.	23.05.2011.
3.	Tidewater (jeb Tidewater Middle East Co; Faraz Royal Qeshm Company LLC)	Pasta adrese: No 80, Tidewater Building, Vozara Street, Next to Saie Park, Tehran, Iran.	Pieder un atrodas IRGC kontrolē.	23.01.2012.".

III

Turpmāk uzskaitītās vienības svītro no Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā pievienotā saraksta:

1.	CF Sharp Shipping Agencies Pte Ltd.

2.	Soreh (Nuclear Fuel Reactor Company)

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/78

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 7. decembris)

par papildu finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un pārraudzības programmās 2012. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8967)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, dāņu, franču, grieķu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)

(2012/830/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1), un jo īpaši tās 21. pantu,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Savienības līdzfinansējuma pieprasījumiem, kurus dalībvalstis bija izteikušas savās zvejas kontroles programmās 2012. gadam, Komisija pieņēma 2012. gada 25. maija Īstenošanas lēmumu 2012/294/ES par Savienības finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un pārraudzības programmās 2012. gadam (2), un daļa no pieejamajiem 2012. gada budžeta līdzekļiem palika neizmantota.

(2)	Šī neizmantotā 2012. gada budžeta daļa tagad būtu jāiedala ar jaunu lēmumu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 21. panta 2. punktu dalībvalstis tika aicinātas iesniegt programmas par papildu finansējumu prioritārajās jomās, kuras Komisija noteikusi 2012. gada 25. aprīļa vēstulē dalībvalstīm, proti, dalībvalsts īstenotās kontroles sistēmas uzlabošanas projekti, kurus kopīgi izraudzījušās dalībvalsts un Komisija, dzinēja jaudas mērīšana un zvejas produktu izsekojamība. Prasības, kas jāievēro operatoriem un/vai dalībvalstīm, kuras veic ieguldījumus izsekojamības projektos, Komisija noteica 2012. gada 14. maija vēstulē.

(4)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā budžeta ierobežojumus, programmās iekļautie pieprasījumi par Savienības finansējumu tādām darbībām kā izmēģinājuma projekti, patruļkuģu un patruļlidmašīnu būve vai modernizācija un ar dalībvalstu īstenoto kontroles sistēmu uzlabojumiem nesaistīti mācību projekti tika noraidīti, jo tie nebija saistīti ar iepriekš minētajām prioritārajām jomām. Arī Komisijas noteiktajās prioritārajās jomās budžeta ierobežojumu dēļ nebija iespējams saglabāt visus attiecīgos projektus. Līdzfinansējuma saņēmēji projekti Komisijai bija jāatlasa, pamatojoties uz uzlabojumiem, ko tie ienestu dalībvalstu īstenotajās kontroles sistēmās, un Komisijas noteiktajām prasībām par izsekojamību. Uz Savienības finansējumu var pretendēt, iesniedzot pieteikumus par darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(5)	Attiecībā uz izsekojamības projektiem ir svarīgi nodrošināt, lai tos izstrādātu, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (3) 67. panta 8. punktā.

(6)

Pieteikumi Savienības finansējuma saņemšanai ir izvērtēti, ņemot vērā to atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2007. gada 11. aprīļa Regulā (EK) Nr. 391/2007, ar kuru paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 861/2006 attiecībā uz dalībvalstu izdevumiem, kas radušies, ieviešot kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamās uzraudzības un kontroles sistēmas (4).

(7)	Komisija ir izvērtējusi projektus, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 40 000 bez PVN, un atlasījusi tos, kuriem būtu pamatoti paredzēt Savienības līdzfinansējumu, ņemot vērā uzlabojumus, ko šie projekti varētu ienest pieteikumu iesniegušo dalībvalstu īstenotajās kontroles sistēmās.

(8)	Ir lietderīgi noteikt Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālo summu un likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktajiem limitiem un paredzēt nosacījumus, ar kādiem var piešķirt šādu ieguldījumu.

(9)

Lai veicinātu investīcijas Komisijas noteiktajās prioritārajās darbībās un ņemtu vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu budžetu, tiem izdevumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajām prioritārajām jomām, būtu jāpiemēro augsta līdzfinansējuma likme, nepārsniedzot Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktos limitus.

(10)	Lai varētu saņemt šādu finansiālo ieguldījumu, projektiem, kurus līdzfinansē saskaņā ar minēto regulu, būtu jāatbilst visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un jo īpaši Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011.

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir noteikts Savienības papildu finansiālais ieguldījums to izdevumu segšanā, kas dalībvalstīm radušies 2012. gadā, ieviešot uzraudzības un kontroles sistēmas, kas attiecas uz kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kā minēts Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Ar to nosaka Savienības finansiālo ieguldījumu katrai dalībvalstij, Savienības finansiālā ieguldījuma likmi un nosacījumus, ar kādiem šāds ieguldījums ir piešķirams.

2. pants

Neizpildīto saistību slēgšana

Visus maksājumus, attiecībā uz kuriem pieprasa atlīdzinājumu, attiecīgā dalībvalsts veic līdz 2016. gada 30. jūnijam. Maksājumi, ko dalībvalsts veic pēc minētā termiņa beigām, nav atlīdzināmi. Neizmantotās budžeta apropriācijas, kas saistītas ar šo lēmumu, atceļ vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim.

3. pants

Jaunās tehnoloģijas un IT tīkli

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar I pielikumā minētajiem projektiem, ieviešot jaunas tehnoloģijas un IT tīklus, lai notiktu efektīva un droša datu vākšana un pārvaldība saistībā ar zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.

2. ES ieguldījums izsekojamības projektos nepārsniedz EUR 1 000 000, ja investīcijas veic dalībvalstu iestādes, un EUR 250 000, ja investīcijas veic privāti ieguldītāji. Privātu operatoru īstenoto izsekojamības projektu kopskaits vienai dalībvalstij vienā finansēšanas lēmumā nepārsniedz astoņus projektus.

3. Lai varētu saņemt 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu, visiem projektiem, kas līdzfinansēti saskaņā ar šo lēmumu, jāatbilst attiecīgajām Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (5) un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 prasībām.

4. pants

Automātiskās lokalizācijas ierīces

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar II pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties automātiskās lokalizācijas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai zvejas uzraudzības centrs ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību tos varētu uzraudzīt no attāluma, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz summu, kas nepārsniedz EUR 2 500 par kuģi.

3. Lai varētu saņemt 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu par automātiskās lokalizācijas ierīcēm, tām jāatbilst Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām prasībām.

5. pants

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas

Izdevumus, kas radušies saistībā ar III pielikumā minētajiem projektiem par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS) nepieciešamo komponentu izstrādi, iegādi un uzstādīšanu, kā arī attiecīgo tehnisko palīdzību, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.

6. pants

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces

1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar IV pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties ERS ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai kuģi varētu elektroniski reģistrēt un paziņot zvejas uzraudzības centram datus par zvejas darbībām, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.

2. Neskarot 4. punktu, finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz summu, kas nepārsniedz EUR 3 000 par kuģi.

3. Lai varētu saņemt finansiālu ieguldījumu par ERS ierīcēm, tām jāatbilst Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām prasībām.

4. Ierīcēm, kuras pilda gan ERS, gan VMS funkcijas un atbilst Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām prasībām, šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz summu, kas nepārsniedz EUR 4 500 par kuģi.

7. pants

Kopējais maksimālais Savienības ieguldījums katrai dalībvalstij

Plānotie izdevumi, to attiecināmā daļa un maksimālais Savienības ieguldījums katrai dalībvalstij ir šāds.

(EUR)
Dalībvalsts	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Beļģija	194 250	94 250	84 825
Bulgārija	30 678	30 678	27 610
Dānija	5 055 113	3 522 171	2 941 347
Vācija	4 511 100	425 000	382 500
Īrija	52 005 000	1 000 000	900 000
Grieķija	1 246 750	1 246 750	1 122 075
Spānija	10 528 653	7 029 087	6 326 179
Francija	4 815 437	3 349 587	3 014 628
Itālija	9 299 000	2 880 000	2 592 000
Latvija	76 355	76 355	68 719
Lietuva	150 462	150 462	135 416
Malta	1 098 060	951 860	856 674
Nīderlande	2 639 439	250 000	225 000
Austrija	409 102	128 179	115 361
Polija	4 771 695	1 516 741	1 365 067
Portugāle	2 013 500	1 863 500	1 677 150
Somija	2 560 000	2 280 000	2 052 000
Zviedrija	2 980 000	2 900 000	2 610 000
Apvienotā Karaliste	1 284 738	545 284	490 755
Kopā	105 669 332	30 239 904	26 987 307

8. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2012. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Maria DAMANAKI

(1) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(2) OV L 150, 9.6.2012., 86. lpp.

(3) OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.

(4) OV L 97, 12.4.2007., 30. lpp.

(5) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS UN IT TĪKLI

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Beļģija:
BE/12/08	30 000	30 000	27 000
BE/12/09	4 250	4 250	3 825
BE/12/10	100 000	0	0
Starpsumma	134 250	34 250	30 825
Bulgārija:
BG/12/02	30 678	30 678	27 610
Starpsumma	30 678	30 678	27 610
Dānija:
DK/12/20	336 419	0	0
DK/12/22	269 136	0	0
DK/12/23	538 271	0	0
DK/12/24	134 568	134 568	121 111
DK/12/25	95 637	0	0
DK/12/26	158 911	0	0
DK/12/27	275 864	275 864	248 278
DK/12/28	272 500	272 500	245 250
DK/12/29	281 265	281 265	250 000
DK/12/30	282 592	282 592	250 000
DK/12/31	280 439	280 439	250 000
DK/12/32	296 049	296 049	250 000
DK/12/33	262 407	262 407	235 870
DK/12/34	269 136	269 136	242 222
DK/12/35	22 000	22 000	19 800
DK/12/36	405 000	405 000	250 000
DK/12/37	375 000	375 000	250 000
DK/12/38	163 500	163 500	147 150
Starpsumma	4 718 694	3 320 319	2 759 681
Vācija:
DE/12/23	400 000	400 000	360 000
DE/12/24	165 000	0	0
DE/12/25	250 000	0	0
DE/12/27	358 000	0	0
DE/12/28	110 000	0	0
DE/12/29	350 000	0	0
DE/12/30	95 000	0	0
DE/12/31	443 100	0	0
DE/12/32	650 000	0	0
DE/12/33	970 000	0	0
DE/12/34	275 000	0	0
DE/12/35	420 000	0	0
Starpsumma	4 486 100	400 000	360 000
Īrija:
IE/12/06	20 000	0	0
IE/12/08	70 000	0	0
Starpsumma	90 000	0	0
Grieķija:
EL/12/11	180 000	180 000	162 000
EL/12/12	750 000	750 000	675 000
EL/12/13	180 000	180 000	162 000
EL/12/14	26 750	26 750	24 075
EL/12/15	110 000	110 000	99 000
Starpsumma	1 246 750	1 246 750	1 122 075
Spānija:
ES/12/02	939 263	939 263	845 336
ES/12/03	974 727	974 727	877 255
ES/12/05	795 882	795 883	716 294
ES/12/06	759 305	759 305	683 375
ES/12/08	163 250	163 250	146 925
ES/12/09	72 000	72 000	64 800
ES/12/10	100 000	100 000	90 000
ES/12/11	379 000	379 000	341 100
ES/12/12	490 000	490 000	441 000
ES/12/13	150 000	150 000	135 000
ES/12/15	150 000	0	0
ES/12/18	54 000	54 000	48 600
ES/12/19	290 440	290 440	261 396
ES/12/21	17 500	17 500	15 750
ES/12/22	681 000	0	0
ES/12/23	372 880	372 880	335 592
ES/12/24	415 254	0	0
Starpsumma	6 804 501	5 558 247	5 002 423
Francija:
FR/12/08	777 600	777 600	699 840
FR/12/09	870 730	870 730	783 656
FR/12/10	229 766	229 766	206 789
FR/12/11	277 395	277 395	249 656
FR/12/12	230 363	230 363	207 327
FR/12/13	197 403	197 403	177 663
FR/12/14	450 000	450 000	405 000
FR/12/15	211 500	0	0
FR/12/16	274 330	274 330	246 897
FR/12/17	254 350	0	0
Starpsumma	3 773 437	3 307 587	2 976 828
Itālija:
IT/12/13	135 000	135 000	121 500
IT/12/15	125 000	125 000	112 500
IT/12/16	withdrawn	0	0
IT/12/17	250 000	250 000	225 000
IT/12/18	250 000	0	0
IT/12/19	630 000	630 000	567 000
IT/12/21	1 500 000	1 500 000	1 350 000
IT/12/22	311 000	0	0
IT/12/23	38 000	0	0
IT/12/24	1 900 000	0	0
Starpsumma	5 139 000	2 640 000	2 376 000
Latvija:
LV/12/02	6 732	6 732	6 058
LV/12/03	58 350	58 350	52 515
Starpsumma	65 082	65 082	58 573
Lietuva:
LT/12/04	150 462	150 462	135 416
Starpsumma	150 462	150 462	135 416
Malta:
MT/12/04	30 000	30 000	27 000
MT/12/07	261 860	261 860	235 674
Starpsumma	291 860	291 860	262 674
Nīderlande:
NL/12/07	250 000	250 000	225 000
NL/12/08	278 172	0	0
NL/12/09	277 862	0	0
NL/12/10	286 364	0	0
NL/12/11	276 984	0	0
NL/12/12	129 398	0	0
NL/12/13	129 500	0	0
NL/12/14	200 000	0	0
NL/12/15	230 000	0	0
NL/12/16	136 329	0	0
NL/12/17	19 300	0	0
NL/12/18	36 120	0	0
NL/12/19	89 860	0	0
NL/12/20	299 550	0	0
Starpsumma	2 639 439	250 000	225 000
Austrija:
AT/12/01	128 179	128 179	115 361
AT/12/02	280 923	0	0
Starpsumma	409 102	128 179	115 361
Polija:
PL/12/08	103 936	0	0
PL/12/10	41 028	0	0
PL/12/11	15 955	0	0
PL/12/07	40 500	0	0
PL/12/08	1 000 000	1 000 000	900 000
PL/12/09	172 600	0	0
PL/12/10	1 505 000	0	0
PL/12/11	208 760	0	0
PL/12/12	227 350	0	0
PL/12/13	240 300	0	0
PL/12/14	323 000	323 000	290 700
PL/12/15	181 000	0	0
PL/12/16	416 000	0	0
Starpsumma	4 475 429	1 323 000	1 190 700
Portugāle:
PT/12/08	25 000	25 000	22 500
PT/12/10	105 000	150 000	135 000
PT/12/11	150 000	0	0
Starpsumma	325 000	175 000	157 500
Somija:
FI/12/11	1 000 000	1 000 000	900 000
FI/12/12	1 000 000	1 000 000	900 000
FI/12/13	280 000	280 000	252 000
FI/12/14	280 000	0	0
Starpsumma	2 560 000	2 280 000	2 052 000
Zviedrija:
SE/12/07	850 000	850 000	765 000
SE/12/08	750 000	750 000	675 000
SE/12/09	300 000	300 000	270 000
SE/12/10	1 000 000	1 000 000	900 000
SE/10/11	80 000	0	0
Starpsumma	2 980 000	2 900 000	2 610 000
Apvienotā Karaliste:
UK/12/51	122 219	122 219	109 997
UK/12/52	564 086	0	0
UK/12/54	50 141	50 141	45 127
UK/12/55	43 873	43 873	39 486
UK/12/56	122 219	122 219	109 997
UK/12/73	12 535	12 535	11 282
UK/12/74	162 958	162 958	146 662
Starpsumma	1 078 032	513 945	462 551
Kopā	41 397 816	24 615 360	21 925 217

II PIELIKUMS

AUTOMĀTISKĀS LOKALIZĀCIJAS IERĪCES

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Vācija:
DE/12/22	25 000	25 000	22 500
Starpsumma	25 000	25 000	22 500
Spānija:
ES/12/17	1 256 340	0	0
ES/12/20	326 124	0	0
Starpsumma	1 582 464	0	0
Itālija:
IT/12/12	240 000	240 000	216 000
IT/12/14	130 000	0	0
IT/12/20	3 400 000	0	0
Starpsumma	3 770 000	240 000	216 000
Malta:
MT/12/03	146 200	0	0
MT/12/05	400 000	400 000	360 000
Starpsumma	546 200	400 000	360 000
Kopā	5 923 664	665 000	598 500

III PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Beļģija:
BE/12/07	60 000	60 000	54 000
Starpsumma	60 000	60 000	54 000
Dānija:
DK/12/19	201 852	201 852	181 666
DK/12/21	134 567	0	0
Starpsumma	336 419	201 852	181 666
Īrija:
IE/12/05	1 000 000	1 000 000	900 000
Starpsumma	1 000 000	1 000 000	900 000
Spānija:
ES/12/14	1 207 352	1 207 352	1 086 617
ES/12/25	263 488	263 488	237 139
Starpsumma	1 470 840	1 470 840	1 323 756
Francija:
FR/12/18	42 000	42 000	37 800
Starpsumma	42 000	42 000	37 800
Latvija:
LT/12/01	11 273	11 273	10 146
Starpsumma	11 273	11 273	10 146
Malta:
MT/12/06	260 000	260 000	234 000
Starpsumma	260 000	260 000	234 000
Polija:
PL/12/03	170 948	170 948	153 853
PL/12/05	22 793	22 793	20 514
Starpsumma	193 741	193 741	174 367
Portugāle:
PT/12/09	75 000	75 000	67 500
Starpsumma	75 000	75 000	67 500
Kopā	3 449 274	3 314 706	2 983 235

IV PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS IERĪCES

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Portugāle:
PT/12/07	1 613 500	1 613 500	1 452 150
Kopā	1 613 500	1 613 500	1 452 150

V PIELIKUMS

MĀCĪBU UN APMAIŅAS PROGRAMMAS

(EUR)
Dalībvalsts un projekta kods	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Īrija:
IE/12/07	15 000	0	0
Starpsumma	15 000	0	0
Spānija:
ES/12/16	40 000	0	0
Starpsumma	40 000	0	0
Apvienotā Karaliste:
UK/12/58	2 507	0	0
UK/12/59	14 416	0	0
UK/12/60	1 253	0	0
UK/12/61	877	0	0
UK/12/62	2 507	0	0
UK/12/63	3 384	0	0
UK/12/64	11 282	0	0
UK/12/65	17 549	0	0
UK/12/66	11 282	0	0
UK/12/67	9 401	9 401	8 461
UK/12/68	9 401	0	0
UK/12/69	11 281	0	0
UK/12/70	9 401	9 401	8 461
UK/12/71	9 401	0	0
UK/12/72	12 535	12 536	11 282
Starpsumma	144 030	31 338	28 204
Kopā	199 030	31 338	28 204

VI PIELIKUMS

SUMMAS, KAS SAISTĪTAS AR IZMĒĢINĀJUMA PROJEKTIEM UN PATRUĻKUĢU UN PATRUĻLIDMAŠĪNU IEGĀDES VAI MODERNIZĀCIJAS PROJEKTIEM, KURI TIKA NORAIDĪTI

(EUR)
Izdevumu veids	Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi	Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu	Maksimālais Savienības ieguldījums
Izmēģinājuma projekti:
Starpsumma	693 523	0	0
Starpsumma	693 523	0	0
Patruļkuģi un patruļlidmašīnas:
Starpsumma	52 392 525	0	0
Kopā	53 086 048	0	0

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/94

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2012. gada 10. decembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2010/20 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā

(ECB/2012/29)

(2012/833/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1., 14.3. un 26.4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Centrālās banku sistēmas Statūtu 46.2. panta otro un trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)	2010. gada 11. novembra Pamatnostādne ECB/2010/20 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (1) nosaka noteikumus grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas standartizēšanai attiecībā uz nacionālo centrālo banku veiktajām operācijām.

(2)

Pamatnostādnes ECB/2010/20 IV pielikums jau paredz, neuzliekot to par pienākumu, iespēju 13. pasīvu postenī “Uzkrājumi” iekļaut uzkrājumus ārvalstu valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem un zelta cenas riskam. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka nacionālajām centrālajām bankām ir pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātos pret ievērojamajiem riskiem, kas rodas to darbības rezultātā, un neierobežojot nacionālos grāmatvedības noteikumus par uzkrājumiem riskam, tiek uzskatīts par vajadzīgu nostiprināt šo iespēju, iekļaujot to Pamatnostādnes ECB/2010/20 normatīvajā daļā. Šis ieteikums neliedz nacionālajām centralājām bankām uzturēt vai veidot uzkrājumus papildu riskiem saskaņā ar to nacionālajiem grāmatvedības noteikumiem.

(3)	Jāsaskaņo finanšu pārskatu sniegšana par ārkārtas likviditātes palīdzības operācijām, un prasības, kas rodas šādu operāciju rezultātā, jāmin Pamatnostādnes ECB/2010/20 IV pielikuma 6. aktīvu postenī “Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm”.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2010/20,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādni ECB/2010/20 groza šādi:

šādu pantu iekļauj kā 6.a pantu:

“6.a pants

Uzkrājums valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem un zelta cenas riskam

Ņemot vērā NCB veikto darbību raksturu, NCB savā bilancē var veidot uzkrājumu valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem un zelta cenas riskam. NCB lemj par uzkrājuma apmēru un izmantojumu, balstoties uz pamatotām to risku aplēsēm, kuriem pakļauta NCB.”;

2)	pamatnostādnes ECB/2010/20 IV pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā 2012. gada 31. decembrī.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne attiecas uz visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 10. decembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp.

PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI (1)

AKTĪVI

Bilances postenis (2)

Bilances posteņu satura sistematizācija

Novērtēšanas princips

Piemērošanas joma (3)

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi.

Zelts materiālā veidā, t. i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi krājumos vai “ceļā”. Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: a) vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un b) zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu.

Tirgus vērtība

Obligāti

Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas

2.1

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) debitoru parādi

a) Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)

Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem euro. SVF kontu Nr. 2 (euro kontu administratīvajiem izdevumiem) var iekļaut šajā postenī vai postenī “Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem”.

a) Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

b) SDR

SDR turējumi (bruto)

b) SDR

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

c) Pārējās prasības

Vispārējie aizņemšanās mehānismi, kredīti saskaņā ar vispārējiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi SVF pārvaldībā esošos fondos

c) Pārējās prasības

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

2.2

Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie kredīti un citi ārējie aktīvi

a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversā repo darījumi

a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

b) Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas valstu rezidenti

i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iv) Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Obligāti

c) Ārējie kredīti (noguldījumi) ārpus euro zonas, kas nav kredīti 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

c) Ārējie kredīti

Noguldījumi pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa

Obligāti

d) Pārējie ārējie aktīvi

Ārpus euro zonas banknotes un monētas

d) Pārējie ārējie aktīvi

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

a) Vērtspapīru ieguldījumi euro zonā, kas nav ieguldījumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles kupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā daļa no ārējām rezervēm, kurus visus emitējuši euro zonas valstu rezidenti

i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums un valūtas tirgus kurss

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iv) Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss

Obligāti

b) Pērējās prasības pret euro zonas valstu rezidentiem, kas nav prasības 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Kredīti, noguldījumi, reversā repo darījumi, sīki aizdevumi

b) Pārējās prasības

Noguldījumi un citi kredīti pēc nominālvērtības, ko pārrēķina pēc valūtas tirgus kursa

Obligāti

Prasības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

4.1

Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un kredīti

a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas, kas nav atlikumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu. Reversā repo darījumi saistībā ar euro denominētu vērtspapīru pārvaldību

a) Atlikumi bankās ārpus euro zonas

Nominālvērtība

Obligāti

b) Vērtspapīru ieguldījumi ārpus euro zonas, kas nav ieguldījumi 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Pašu kapitāla instrumenti, parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, kurus visus emitējuši ārpus euro zonas valstu rezidenti

i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iv) Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena

Obligāti

c) Kredīti ārpus euro zonas, kas nav kredīti 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

c) Kredīti ārpus euro zonas

Noguldījumi pēc nominālvērtības

Obligāti

d) Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas, kas nav vērtspapīri 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”

Vērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālas vai starptautiskas organizācijas, piem., Eiropas Investīciju banka, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

i) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

ii) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

iii) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

4.2

Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros

Kredīti saskaņā ar VKM II nosacījumiem

Nominālvērtība

Obligāti

Kredīti euro, kas izsniegti euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

Posteņi no 5.1 līdz 5.5: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā 2011. gada 20. septembra Pamatnostādnei ECB/2011/14 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (4)

5.1

Galvenās refinansēšanas operācijas

Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.2

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.3

Precizējošās reversās operācijas

Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.4

Strukturālās reversās operācijas

Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.5

Aizdevumu iespēja uz nakti

Likviditātes uz nakti iespēja ar noteiktu procentu likmi pret atbilstošajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja)

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

5.6

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti

Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm

Nominālvērtība vai cena

Obligāti

Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversā repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar 7. aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro”, t. sk. darījumi, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un pārējās prasības Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādēs euro zonā. Pārējās prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, t. sk. Ārkārtas likviditātes palīdzība. Prasības, kas radušās no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi NCB pirms pievienošanās Eurosistēmai

Nominālvērtība vai cena

Obligāti

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

7.1

Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem

Euro zonā emitēti vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas nolūkiem. ECB parāda sertifikāti, kas nopirkti precizējošo operāciju vajadzībām

a) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

b) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums (izmaksas, ja samazinājumu sedz uzkrājumi 13.b) pasīvu postenī “Uzkrājumi”)

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

c) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

7.2

Pārējie vērtspapīri

Vērtspapīri, kas nav iekļauti 7.1 aktīvu postenī “Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem” un 11.3 aktīvu postenī “Pārējie finanšu aktīvi”; euro denominētas parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, tieši turēti naudas tirgus vērtspapīri, t. sk. valdības vērtspapīri, kas radušies laikā pirms EMS. Pašu kapitāla instrumenti

a) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

b) Tirgojami vērtspapīri, kas tiek turēti līdz termiņa beigām

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

c) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Obligāti

d) Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena

Obligāti

Valdības parāds euro

Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, kredīti)

Noguldījumi/kredīti pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām

Obligāti

—

Eurosistēmas iekšējās prasības+)

—

9.1

Līdzdalība ECB kapitālā+)

Tikai NCB bilances postenis

Katras NCB daļa ECB kapitālā saskaņā ar Līgumu un attiecīgo kapitāla atslēgu un iemaksām saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu

Izmaksas

Obligāti

—

9.2

Prasības, kas ekvivalentas nodotajām ārējām rezervēm+)

Tikai NCB bilances postenis

Prasības euro pret ECB attiecībā uz sākotnējām (un papildu) ārējām rezervēm, kas nodotas saskaņā ar ECBS Statūtu 30. panta noteikumiem

Nominālvērtība

Obligāti

—

9.3

Prasības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju+)

Tikai ECB bilances postenis

Eurosistēmas iekšējās prasības pret NCB, kas radušās no ECB parāda sertifikātu emisijas

Izmaksas

Obligāti

—

9.4

Neto prasības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā+) (*1)

Attiecībā uz NCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summu un to līdzsvarojošo grāmatvedības ierakstu, kā noteikts 2010. gada 25. novembra Lēmumā ECB/2010/23 par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (5)

Attiecībā uz ECB: prasības saistībā ar ECB veikto banknošu emisiju saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/29

Nominālvērtība

Obligāti

—

9.5

Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)+)

Šādu apakšposteņu neto pozīcija:

a)	neto prasības, kas rodas no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – skatīt arī 10.4 pasīvu posteni “Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)”

a)	Nominālvērtība

Obligāti

b)	prasības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā

b)	Nominālvērtība

Obligāti

c)	pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās prasības euro, t. sk. ECB ienākuma pagaidu sadalījums (*1)

c)	Nominālvērtība

Obligāti

Posteņi, kuros notiek norēķins

Norēķinu kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu

Nominālvērtība

Obligāti

Pārējie aktīvi

11.1

Euro zonas monētas

Euro monētas, ja NCB nav juridiskais emitents

Nominālvērtība

Obligāti

11.2

Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, t. sk. datoriekārtas, programmatūra

Izmaksas, atskaitot amortizāciju

Amortizācijas likmes:

—	datori un ar tiem saistītā aparatūra/programmatūra un motorizētie transportlīdzekļi: 4 gadi

—	iekārtas, mēbeles un augi ēkā: 10 gadi

—	ēkas un kapitalizēti būtiski atjaunošanas izdevumi: 25 gadi

Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000 , atskaitot PVN nav kapitalizējami)

Ieteicams

11.3

Pārējie finanšu aktīvi

—	Līdzdalība kapitālā un ieguldījumi meitasuzņēmumos, pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti stratēģiskiem/politikas mērķiem

—	Vērtspapīri, t. sk. pašu kapitāla instrumenti, un citi finanšu instrumenti un atlikumi (piem., noguldījumi ar noteiktu termiņu un pieprasījuma noguldījumu konti), kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis

—	Reversā repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo posteni

a) Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgus cena

Ieteicams

b) Līdzdalība kapitālā un nelikvīdas pašu kapitāla daļas, un jebkuri citi pašu kapitāla instrumenti, kas tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Ieteicams

c) Ieguldījumi meitasuzņēmumos vai būtiska līdzdalība

Tīrā aktīvu vērtība

Ieteicams

d) Tirgojami vērtspapīri, kas netiek turēti līdz termiņa beigām

Tirgus cena

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Ieteicams

e) Tirgojami vērtspapīri, kas klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām vai kā pastāvīgs ieguldījums

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Ieteicams

f) Netirgojami vērtspapīri

Uz izmaksām attiecas samazinājums

Prēmijas vai diskonti tiek amortizēti

Ieteicams

g) Atlikumi bankās un kredīti

Nominālvērtība, kas izteikta atbilstoši valūtas tirgus kursam, ja atlikumi vai noguldījumi ir ārvalstu valūtās

Ieteicams

11.4

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Biržā netirgotu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, biržā netirgotu procentu likmes nākotnes līgumu, vērtspapīru nākotnes darījumu un ārvalstu valūtas tagadnes darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai

Neto pozīcija starp nākotnes un tagadnes cenu pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa

Obligāti

11.5

Uzkrātie procenti un nākamo periodu izdevumi

Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz pārskata periodu. Iepriekš apmaksātie izdevumi un uzkrātie procenti (t. i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru)

Nominālvērtība, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa

Obligāti

11.6

Dažādi

Avansi, kredīti un citi mazie posteņi.

Pārvērtēšanas pagaidu konti (tikai bilances postenis gada laikā: nerealizētie zaudējumi pārvērtēšanas datumos gada laikā, kas nav ietverti attiecīgos pārvērtēšanas kontos atbilstīgi pasīvu postenim “Pārvērtēšanas konti”). Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata. Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem. Monētas, kas denominētas euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās. Tekošie izdevumi (neto uzkrātie zaudējumi), iepriekšējā gada zaudējumi (pirms sadales). Neto pensiju aktīvi

Nominālvērtība vai cena

Ieteicams

Pārvērtēšanas pagaidu konti

Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa

Obligāti

Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem

Tirgus vērtība

Obligāti

Neapmierinātās prasības, kas saistībā ar Eurosistēmas kredītoperācijām izriet no Eurosistēmas darījumu partneru saistību neizpildes gadījumu iestāšanās

Neapmierinātās prasības (no saistību neizpildes gadījumiem)

Nominālā/atgūstamā vērtība (pirms/pēc zaudējumu aprēķināšanas)

Obligāti

Aktīvi vai prasības (pret trešajām personām), kas pārņemti īpašumā un/vai iegūti saistībā ar tā nodrošinājuma realizāciju, ko iesnieguši Eurosistēmas darījumu partneri, kuriem iestājies saistību neizpildes gadījums

Aktīvi vai prasības (no saistību neizpildes gadījumiem)

Izmaksas (konvertētas pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa iegādes laikā, ja finanšu aktīvi denominēti ārvalstu valūtā)

Obligāti

—

Gada zaudējumi

Nominālvērtība

Obligāti

PASĪVI

Bilances postenis (6)

Bilances posteņu satura sistematizācija

Novērtēšanas princips

Piemērošanas joma (7)

Banknotes apgrozībā (*2)

a)	Euro banknotes plus/mīnus korekcijas saistībā ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/23 un Lēmumu ECB/2010/29

a)	Nominālvērtība

Obligāti

b)	Euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās denominētas banknotes skaidras naudas nomaiņas gadā

b)	Nominālvērtība

Obligāti

Saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā

2.1, 2.2, 2.3 un 2.5 postenis: noguldījumi euro kā aprakstīts I pielikumā Pamatnostādnei ECB/2011/14

2.1

Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)

Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar ECBS Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai

Nominālvērtība

Obligāti

2.2

Noguldījumu iespēja

Noguldījumi uz nakti ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja)

Nominālvērtība

Obligāti

2.3

Termiņnoguldījumi

Piesaiste nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precizējošajām operācijām

Nominālvērtība

Obligāti

2.4

Precizējošās reversās operācijas

Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi samazināt likviditāti

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

2.5

Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi

Kredītiestāžu noguldījumi, sakarā ar tādu pamatā esošo aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem

Nominālvērtība

Obligāti

Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 7. aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro” Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus. Saistības/noguldījumi, kuri radušies no monetārās politikas operācijām, ko centrālā banka uzsākusi pirms pievienošanās Eurosistēmai

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

Emitētie parāda vērtspapīri

Tikai ECB bilances postenis (attiecībā uz NCB – bilances pagaidu postenis).

Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnes ECB/2011/14 I pielikumā. Diskonta vērtspapīrs, ko emitē nolūkā samazināt likviditāti

Izmaksas

Diskontus amortizē

Obligāti

Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

5.1

Saistības pret valdību

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma

Nominālvērtība

Obligāti

5.2

Pārējās saistības

Personāla, uzņēmumu un klientu pieprasījuma noguldījumu konti, t. sk. finanšu iestāžu, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves (sk. 2.1 pasīvu posteni “Pieprasījuma noguldījumu konti”), termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma

Nominālvērtība

Obligāti

Saistības euro pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

Pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, t. sk. konti, ko tur maksājumu mērķiem, un konti, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās institūcijas, t. sk. Eiropas Komisija, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem euro denominēto vērtspapīru pārvaldībai

Atlikumi to centrālo banku TARGET2 kontos, kuru dalībvalstu valūta ir euro

Nominālvērtība vai repo izmaksas

Obligāti

Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

Pieprasījuma noguldījumu konti, saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem

8.1

Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

8.2

Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros

Aizņemšanās saskaņā ar VKM II nosacījumiem

Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa

Obligāti

Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros

SAT izteikts postenis, kas uzrāda SAT summu, kas sākotnēji piešķirta attiecīgajai valstij/NCB

Nominālvērtība, izteikta pēc tirgus kursa

Obligāti

—

Eurosistēmas iekšējās saistības+)

—

10.1

Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm+)

Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro

Nominālvērtība

Obligāti

—

10.2

Saistības, kas attiecas uz ECB parāda sertifikātu emisiju+)

Tikai NCB bilances postenis

Eurosistēmas iekšējās saistības pret ECB, kas radušās no ECB parāda sertifikātu emisijas

Izmaksas

Obligāti

—

10.3

Neto saistības, kas attiecas uz euro banknošu sadali Eurosistēmā+) (*2)

Tikai NCB bilances postenis.

Attiecībā uz NCB: neto saistības, kas saistītas ar banknošu sadales atslēgas piemērošanu, t. i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summu un to līdzsvarojošo grāmatvedības ierakstu, kā noteikts Lēmumā ECB/2010/23

Nominālvērtība

Obligāti

—

10.4

Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)+)

Šādu apakšposteņu neto pozīcija:

a)	neto saistības, kas rodušās no TARGET2 kontu un NCB korespondentkontu atlikumiem, t. i., prasību un saistību neto skaitlis – sk. arī 9.5 aktīvu posteni “Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)”

a)	Nominālvērtība

Obligāti

b)	saistības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā

b)	Nominālvērtība

Obligāti

c)	pārējās iespējamās Eurosistēmas iekšējās saistības euro, t. sk. ECB ienākuma pagaidu sadalījums (*2)

c)	Nominālvērtība

Obligāti

Posteņi, kuros notiek norēķins

Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu

Nominālvērtība

Obligāti

Pārējās saistības

12.1

Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Neto pozīcija starp nākotnes un tagadnes cenu pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa

Obligāti

12.2

Uzkrātie procenti un nākamo periodu ienākumi

Turpmāko periodu izdevumi, kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata periodā saņemtie ienākumi, kas saistīti ar turpmākajiem periodiem

Nominālvērtība, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa

Obligāti

12.3

Dažādi

Nodokļu pagaidu konti. Ārvalstu valūtas kredīta vai garantijas nodrošināšanas konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 11.3 aktīvu posteni “Pārējie finanšu aktīvi”. Obligātie noguldījumi, kas nav rezervju noguldījumi. Citi nelieli posteņi. Tekošie ienākumi (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa pirms sadales. Saistības uz trasta pamata. Klientu zelta noguldījumi. Monētas apgrozībā, ja NCB ir juridiskais emitents. Banknotes apgrozībā, denominētas euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībās, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī “Uzkrājumi”. Neto pensiju saistības

Nominālvērtība vai (repo) izmaksas

Ieteicams

Klientu zelta noguldījumi

Tirgus vērtība

Klientu zelta noguldījumi: obligāti

Uzkrājumi

Pensijām, valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem, zelta cenas riskiem un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē, uzkrājumi euro zonas valstu nacionālās valūtas vienībām, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja šīs banknotes nav uzrādītas 12.3 pasīvu postenī “Pārējās saistības/Dažādi”

Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1 aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+)

a)	Izmaksas/nominālvērtība

Ieteicams

b)	Darījumu partneru vai kredītriskiem, kas izriet no monetārās politikas operācijām

b)	Nominālvērtība

Obligāti

Pārvērtēšanas konti

Pārvērtēšanas konti saistībā ar zelta, visa veida euro denominētu vērtspapīru, visa veida ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru un iespējas līgumu cenas svārstībām, tirgus novērtējuma atšķirības saistībā ar procentu likmju riska atvasinātajiem instrumentiem, pārvērtēšanas konti saisītībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām katrai valūtai turētā neto postenī, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nākotnes darījumus un SDR

Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1 aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+)

Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu izsakot pēc tirgus kursa

Obligāti

Kapitāls un rezerves

15.1

Kapitāls

Apmaksātais kapitāls – ECB kapitāls tiek konsolidēts ar NCB kapitāla daļām

Nominālvērtība

Obligāti

15.2

Rezerves

Likumos noteiktās rezerves un citas rezerves. Paturētie ieņēmumi

Iemaksas ECB, ko NCB veic saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu, konsolidē, attiecīgās summas uzrādot 9.1 aktīvu postenī “Līdzdalība ECB kapitālā”+)

Nominālvērtība

Obligāti

Gada peļņa

Nominālvērtība

Obligāti

(1) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicētajos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.

(*1) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

(2) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formātiem, kas sniegti V, VI un VII pielikumā (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formātu, kas sniegts VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “ +)”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti.

(3) Bilances sastādīšanas un novērtēšanas noteikumi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB pārskatos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).

(4) OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.

(5) OV L 35, 9.2.2011., 17. lpp.

(*2) Posteņi, kuri jāsaskaņo. Sk. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

(6) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formātiem, kas sniegti V, VI un VII pielikumā (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formātu, kas sniegts VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “ +)”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti.

(7) Bilances sastādīšanas un novērtēšanas noteikumi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem NCB pārskatos Eurosistēmas nolūkos (t. i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).”

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

22.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/109

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES APVIENOTĀS GAISA TRANSPORTA KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR EIROPAS KOPIENAS UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS NOLĪGUMU PAR GAISA TRANSPORTU, LĒMUMS Nr. 2/2012

(2012. gada 30. novembris),

ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam par gaisa transportu

(2012/834/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu, turpmāk „nolīgums”, un jo īpaši tā 23. panta 4. punktu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Šā lēmuma pielikums aizstāj nolīguma pielikumu no 2013. gada 1. februāra.

Ženēvā, 2012. gada 30. novembrī

Apvienotās komitejas vārdā –

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs

Matthew BALDWIN

Šveices delegācijas vadītājs

Peter MÜLLER

PIELIKUMS

Šajā nolīgumā:

—	saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece;

—	kur vien šajā pielikumā norādītajos tiesību aktos ir atsauces uz Eiropas Kopienas (aizstāta ar Eiropas Savienību) dalībvalstīm vai prasība par saistību ar tām, šajā nolīgumā atsauce jāsaprot kā vienlīdz piemērojama Šveicei vai kā prasība par saistību ar Šveici;

—	nolīguma 4., 15., 18., 27. un 35. pantā atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 un Nr. 2408/92 saprot kā atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008;

—

neskarot šā nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē. Atsauci uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 saprot kā atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008;

—	jebkuru atsauci uz Līguma 81. un 82. pantu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu turpmākajos dokumentos saprot kā atsauci uz šā nolīguma 8. un 9. pantu.

1. Aviācijas liberalizācija un citi civilās aviācijas noteikumi

Nr. 1008/2008

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Nr. 2000/79

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA)

Nr. 93/104

Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva par dažiem darba laika organizācijas aspektiem, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Direktīvu 2000/34/EK

Nr. 437/2003

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem

Nr. 1358/2003

Komisijas 2003. gada 31. jūlija Regula, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu

Nr. 785/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 285/2010

Nr. 95/93

Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (1.–12. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 793/2004

Nr. 2009/12

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva par lidostas maksām (Šveicei jāpiemēro no 2011. gada 1. jūlija)

Nr. 96/67

Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās

(1.–9., 11.–23. un 25. pants)

Nr. 80/2009

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu

2. Konkurences noteikumi

Nr. 3975/87

Padomes 1987. gada 14. decembra Regula par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (6. panta 3. punkts), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (1.–13. un 15.–45. pants)

Nr. 1/2003

Padomes 2002. gada 16. decembra Regula par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1.–13. pants, 15.–45. pants)

(Ciktāl šī regula attiecas uz šā nolīguma piemērošanas jomu. Minētās regulas iekļaušana nolīguma pielikumā neietekmē atbilstoši nolīgumam ieviesto pienākumu sadalījumu)

Regula Nr. 17/62 tika atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1/2003, izņemot tās 8. panta 3. punktu, ko turpina piemērot attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Līguma 81. panta 3. punktam pirms šīs regulas piemērošanas dienas, līdz minēto lēmumu termiņa beigām.

Nr. 773/2004

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 622/2008

Nr. 139/2004

Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula)

(1.–18. pants, 19. panta 1.–2. punkts un 20.–23. pants)

Attiecībā uz Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju piemēro šādus nosacījumus:

(1)

saistībā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs EK dalībvalstu un Šveices Konfederācijas konkurences jomas tiesību aktiem, minētās regulas 4. panta 2. punktā norādītās personas vai uzņēmumi pirms koncentrācijas paziņošanas kompetentajām iestādēm var informēt EK Komisiju, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija jāpārbauda Komisijai;

(2)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu un saskaņā ar iepriekšējo punktu Eiropas Komisija visus iesniegumus nekavējoties nosūta Šveices Konfederācijai;

(3)	ja Šveices Konfederācija izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā Šveices konkurences iestāde saglabā savas pilnvaras un saskaņā ar šo punktu lieta paliek Šveices Konfederācijai.

Attiecībā uz termiņiem, kas minēti Apvienošanās regulas 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā:

(1)	saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu, 9. panta 2. un 6. punktu un 22. panta 2. punktu Eiropas Komisija visus attiecīgos dokumentus nekavējoties nosūta kompetentajai Šveices konkurences iestādei;

(2)	Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteikto termiņu attiecībā uz Šveices Konfederāciju rēķina no dienas, kad kompetentā Šveices konkurences iestāde saņem attiecīgos dokumentus.

Nr. 802/2004

Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1.–24. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1033/2008

Nr. 2006/111

Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību

Nr. 487/2009

Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 487/2009 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē.

3. Aviācijas drošums

Nr. 216/2008

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2009,

—	Regulu (EK) Nr. 1108/2009

Aģentūrai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas noteikumiem.

Komisijai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar regulas 11. panta 2. punktu, 14. panta 5. un 7. punktu, 24. panta 5. punktu, 25. panta 1. punktu, 38. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 39. panta 1. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. un 5. punktu, 42. panta 4. punktu, 54. panta 1. punktu un 61. panta 3. punktu.

Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” regulas 65. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kuri minēti minētajā pantā, neuzskata par tādām, ko attiecina uz Šveici.

Nekas šajā regulā nesniedz EASA pilnvaras rīkoties Šveices vārdā saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem citos nolūkos, kas nav palīdzība saistību pildīšanā saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādiem pielāgojumiem:

regulas 12. pantu groza šādi:

i)	panta 1. punktā aiz vārda “Kopienu” iekļauj vārdus “vai Šveici”;

ii)	panta 2. punkta a) apakšpunktā aiz vārda “Kopiena” iekļauj vārdus “vai Šveice”;

iii)	panta 2. punktā svītro b) un c) apakšpunktu;

iv)

pantu papildina ar šādu punktu:

“3. Ja Kopiena ar trešo valsti risina sarunas par tāda nolīguma noslēgšanu, kurā paredzēts, ka dalībvalsts vai Aģentūra var izsniegt sertifikātus, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts aeronavigācijas iestāžu izsniegtiem sertifikātiem, tā centīsies panākt, ka arī Šveice piedāvā noslēgt tādu pašu nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti. Šveice savukārt centīsies ar trešām valstīm noslēgt nolīgumus, kuri atbilst nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.”.

b)	regulas 29. pantu papildina ar šādu punktu: “4. Atkāpjoties no Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, Šveices valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var pieņemt darbā Aģentūras izpilddirektors, noslēdzot ar viņiem līgumu.”;

c)	regulas 30. pantu papildina ar šādu daļu: “Šveice attiecībā uz Aģentūru piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas izklāstīts šā pielikuma A pielikumā, saskaņā ar A pielikuma papildinājumu.”;

d)	regulas 37. pantu papildina ar šādu daļu: “Šveice pilnībā piedalās valdē, kur tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.”;

regulas 59. pantu papildina ar šādu punktu:

“12. Šveice piedalās 1. punkta b) apakšpunktā minētajā finansiālajā ieguldījumā, un Šveices ieguldījuma apjomu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

kur:

S	=	Aģentūras budžeta daļa, ko nesedz 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās maksas un atlīdzība,
a	=	asociēto valstu skaits,
b	=	ES dalībvalstu skaits,
c	=	Šveices ieguldījums ICAO budžetā,
C	=	ES dalībvalstu un asociēto valstu kopējais ieguldījums ICAO budžetā.”;

f)	regulas 61. pantu papildina ar šādu daļu: “Noteikumi par Kopienas finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās Aģentūras darbībā, ir izklāstīti šā pielikuma B pielikumā.”;

regulas II pielikumu paplašina, lai tajā iekļautu turpmāk minētos gaisa kuģus kā ražojumus, uz kuriem attiecas 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (1):

gaisa kuģis - [HB IDJ] – tips CL600-2B19,

gaisa kuģis – [HB-IKR, HB-IMY, HB-IWY] — tips Gulfstream G-IV,

gaisa kuģis – [HB-IMJ, HB-IVZ, HB-JES] — tips Gulfstream G-V,

gaisa kuģis – [HB-XJF, HB-ZCW, HB-ZDF] – tips MD900.

Nr. 1108/2009

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK

Nr. 805/2011

Komisijas 2011. gada 10. augusta Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un noteiktiem sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008

Nr. 1178/2011

Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, kurā izdarīti grozījumi ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 290/2012

Nr. 91/670

Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva par personāla licenču savstarpēju pieņemšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā

(1.–8. pants)

Nr. 3922/91

Padomes 1991. gada 16. decembra Regula par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (1.–3. pants, 4. panta 2. punkts, 5.–11. pants un 13. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 1899/2006,

—	Regulu (EK) Nr. 1900/2006,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 8/2008,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008

Nr. 996/2010

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK

Nr. 2004/36

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (1.–9. un 11.–14. pants), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Direktīvu 2008/49/EK

Nr. 351/2008

Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK attiecībā uz prioritātes piešķiršanu Kopienas lidostas izmantojošo gaisa kuģu perona pārbaužu veikšanā

Nr. 768/2006

Komisijas 2006. gada 19. maija Regula, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK par informācijas vākšanu un apmaiņu attiecībā uz to gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Kopienas lidostas, un informācijas sistēmu pārvaldību

Nr. 2003/42

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (1.–12. pants)

Nr. 1321/2007

Komisijas 2007. gada 12. novembra Regula, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā centrālajā repozitārijā integrējama informācija par notikumiem civilajā aviācijā, kuras apmaiņu veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK

Nr. 1330/2007

Komisijas 2007. gada 24. septembra Regula, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz to, kā ieinteresētajām personām izplatāma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK 7. panta 2. punktā minētā informācija par notikumiem civilajā aviācijā

Nr. 736/2006

Komisijas 2006. gada 16. maija Regula par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras standartizācijas pārbaužu darba metodēm

Nr. 1702/2003

Komisijas 2003. gada 24. septembra Regula, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 335/2007,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 381/2005,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 375/2007,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 706/2006,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 287/2008,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1057/2008,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1194/2009,

—	Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 90/2012

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādu pielāgojumu:

regulas 2. pantu groza šādi:

panta 3., 4., 6., 8., 10., 11., 13. un 14. punktā datumu “ 2003. gada 28. septembris ” aizstāj ar vārdiem “diena, kad stājas spēkā Kopienas un Šveices Gaisa transporta komitejas lēmums, ar kuru Regulu (EK) Nr. 216/2008 iekļauj nolīguma pielikumā”.

Nr. 2042/2003

Komisijas 2003. gada 20. novembra Regula par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 707/2006,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2007,

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1056/2008,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 127/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 962/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 1149/2011,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 593/2012

Nr. 104/2004

Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula, ar ko nosaka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes izveidošanu un sastāvu

Nr. 593/2007

Komisijas 2007. gada 31. maija Regula par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 1356/2008,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 494/2012

Nr. 2111/2005

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu

Nr. 473/2006

Komisijas 2006. gada 22. marta Regula, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā

Nr. 474/2006

Komisijas 2006. gada 22. marta Regula par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 295/2012 (2)

Nr. 1332/2011

Komisijas 2011.gada 16.decembra Regula, ar ko nosaka kopējas gaisa telpas izmantošanas prasības un ekspluatācijas procedūras attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju novēršanu,

Nr. 646/2012

Komisijas 2012. gada 16. jūlija Regula, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem kavējuma maksājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008,

No 748/2012

Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju

4. Aviācijas drošība

Nr. 300/2008

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002

Nr. 272/2009

Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regula, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā; regulā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 297/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 720/2011,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 1141/2011

Nr. 1254/2009

Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula (ES), ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus

Nr. 18/2010

Komisijas 2010. gada 8. janvāra Regula (ES), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā

Nr. 72/2010

Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES), ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai civilās aviācijas drošības jomā

Nr. 185/2010

Komisijas 2010. gada 4. marta Regula (ES), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 357/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 358/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 573/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 983/2010,

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 334/2011,

—	Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 859/2011,

—	Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1087/2011,

—	Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1147/2011,

—	Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 173/2012,

—	Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 711/2012,

—	Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1082/2012

Nr. 2010/774

Komisijas 2010. gada 13. aprīļa Lēmums (ES), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Lēmumu 2010/2604/ES,

—	Komisijas Lēmumu 2010/3572/ES,

—	Komisijas Lēmumu 2010/9139/ES,

—	Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2011/5862/ES,

—	Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2011/8042/ES,

—	Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2011/9407/ES,

—	Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2012/1228/ES,

—	Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2012/5672/ES,

—	Komisijas Īstenošanas Lēmumu 2012/5880/ES

5. Gaisa satiksmes pārvaldība

Nr. 549/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6., 8., 10., 11. un 12. pantu.

Regulas 10. pantu groza šādi:

panta 2. punktā vārdus “Kopienas līmenī” aizstāj ar vārdiem “Kopienas līmenī, iesaistot Šveici”.

Neskarot horizontālos pielāgojumus, kas paredzēti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas minēti minētajā pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.

Nr. 550/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9.a, 9.b, 15.a, 16. un 17. pantu.

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:

a)	regulas 3. pantu groza šādi: panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus un “Šveicē”;

b)	regulas 7. pantu groza šādi: panta 1. punktā un 6. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus un “Šveicē”;

c)	regulas 8. pantu groza šādi: panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus un “Šveicē”;

d)	regulas 10. pantu groza šādi: panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus un “Šveicē”;

e)	regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Komisija lēmumu adresē dalībvalstīm un par to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda informācija uz to juridiski attiecas.”

Nr. 551/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 3.a, 6. un 10. pantu.

Nr. 552/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 1070/2009

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 4. un 7. pantu un 10. panta 3. punktu.

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:

a)	regulas 5. pantu groza šādi: panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;

b)	regulas 7. pantu groza šādi: panta 4. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;

c)	regulas III pielikumu groza šādi: pielikuma 3. punkta otrajā un pēdējā ievilkumā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.

Nr. 2150/2005

Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai

Nr. 1033/2006

Komisijas 2006. gada 4. jūlija Regula, ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 929/2010

Nr. 1032/2006

Komisijas 2006. gada 6. jūlija Regula, ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (EK) Nr. 30/2009

Nr. 1794/2006

Komisijas 2006. gada 6. decembra Regula, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (Šveicei jāpiemēro no attiecīgā Šveices tiesību akta spēkā stāšanās dienas, bet vēlākais no 2012. gada 1. janvāra), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 1191/2010

Nr. 2006/23

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci

Nr. 730/2006

Komisijas 2006. gada 11. maija Regula par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs 195. lidojuma līmeņa

Nr. 219/2007

Padomes 2007. gada 27. februāra Regula, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

—	Padomes Regulu (EK) Nr. 1361/2008

Nr. 633/2007

Komisijas 2007. gada 7. jūnija Regula, ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Regulu (ES) Nr. 283/2011

Nr. 1265/2007

Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regula, ar ko nosaka prasības attālumam starp “gaiss–zeme” balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā

Nr. 482/2008

Komisijas 2008. gada 30. maija Regula, ar kuru izveido programmatūras drošības garantijas sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005 II pielikumu

Nr. 29/2009

Komisijas 2009. gada 16. janvāra Regula, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādu pielāgojumu:

I pielikuma A daļu papildina ar “Switzerland UIR”.

Nr. 262/2009

Komisijas 2009. gada 30. marta Regula, ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

Nr. 73/2010

Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā

Nr. 255/2010

Komisijas 2010. gada 25. marta Regula, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus

Nr. 691/2010

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1216/2011

Koriģējoši pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar minētās regulas 14. panta 3. punktu, kļūst obligāti Šveicei pēc tam, kad tos apstiprina ar Apvienotās komitejas lēmumu.

Nr. 2010/5134

Komisijas 2010. gada 29. jūlija lēmums par Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes noteikšanu

Nr. 2010/5110

Komisijas 2010. gada 12. augusta lēmums par funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatora iecelšanu saistībā ar Eiropas vienoto gaisa telpu

Nr. 176/2011

Komisijas 2011. gada 24. februāra Regula par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas

Nr. 2011/121

Komisijas 2011. gada 21. februāra Lēmums, ar ko Eiropas Savienībā nosaka darbības uzlabošanas mērķus un brīdinājuma robežvērtības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai 2012. līdz 2014. gadā

Nr. 677/2011

Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības ( ATM ) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010

Nr. 2011/4130

Komisijas 2011. gada 7. jūlija Lēmums par Tīkla pārvaldnieka iecelšanu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju veikšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

Nr. 1034/2011

Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010

Nr. 1035/2011

Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 482/2008 un Regulu (ES) Nr. 691/2010

Nr. 1206/2011

Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula, ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā

Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādu pielāgojumu:

I pielikumu papildina ar “Switzerland UIR”.

Nr. 1207/2011

Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā

6. Vide un trokšņa piesārņojums

Nr. 2002/30

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 26. marta Direktīva par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (1.–12. un 14.–18. pants)

(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika) G iedaļas (Gaisa transports) 2. punkta.)

Nr. 89/629

Padomes 1989. gada 4. decembra Direktīva par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu

(1.–8. pants)

Nr. 2006/93/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa

7. Patērētāju aizsardzība

Nr. 90/314

Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām

(1.–10. pants)

Nr. 93/13

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

(1.–11. pants)

Nr. 2027/97

Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos (1.–8. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

—	Regulu (EK) Nr. 889/2002

Nr. 261/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91

(1.–18. pants)

Nr. 1107/2006

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu

8. Pārējie

Nr. 2003/96

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

(14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 2. punkts)

9. Pielikumi

A	:	Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā
B	:	Noteikumi par Eiropas Savienības finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās EASA darbībā

(1) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.

(2) Šo regulu piemēro Šveicē, kamēr vien tā ir spēkā ES.

A PIELIKUMS

PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma, saīsinājumā – “EAEK”, 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

I NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS

1. pants

Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Savienības arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai dienesta lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci

Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. pants

Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.

II NODAĻA

SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS

5. pants

Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu attiecīgā valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.

6. pants

Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.

III NODAĻA

EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI

7. pants

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:

a)	viņu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;

b)	citu dalībvalstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.

8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a)	savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b)	visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU DARBĀ

10. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un atgriežoties no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.

V NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IERĒDŅI UN PĀRĒJIE DARBINIEKI

11. pants

Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs

saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju strīdos starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)	uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)	attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;

viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīves vietā vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem.

12. pants

Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.

Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.

13. pants

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustams īpašums, kas pieder šā panta pirmajā daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

14. pants

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

15. pants

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta otrā daļa un 13. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.

VI NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBĀ AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

16. pants

Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

17. pants

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.

Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā ar Savienības interesēm.

18. pants

Lai piemērotu šo protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

19. pants

Šā protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Komisijas locekļiem.

20. pants

Šā Protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.

21. pants

Šis Protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas notiek saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

22. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir Bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

Papildinājums

PROTOKOLA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA ŠVEICĒ

1. Piemērošanas attiecinājums uz Šveici

Visas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk „protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.

2. Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)

Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Aģentūrai preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai izmantošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

3. Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Aģentūras personālu

Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Aģentūras ierēdņus un pārējos darbiniekus Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1) 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.

Protokola 13. panta piemērošanai Šveici neuzskata par dalībvalsti iepriekš izklāstītā 1. punkta nozīmē.

Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras vai Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2) piemērošanu un citiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.

(1) Padomes 1969. gada 25. marta Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1749/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 13. lpp.).

(2) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2104/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 7. lpp.).

B PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE SAISTĪBĀ AR ŠVEICES DALĪBU EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRAS DARBĪBĀ

1. pants

Tieša saziņa

Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Komisijas budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā lēmumā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī uz lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Pārbaudes

1. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un Aģentūras valdes 2003. gada 26. martā pieņemtajiem finanšu noteikumiem, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un citiem šajā lēmumā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.

2. Aģentūras un Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā lēmumā minēto instrumentu īstenošanai.

3. Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

4. Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā lēmuma darbības termiņa beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5. Par Šveices teritorijā veicamām revīzijām iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas biroju. Šī informācija nav juridisks nosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1. Saskaņā ar šo nolīgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un kontroli uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3).

2. Pārbaudes un kontroli uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kas laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.

3. Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, tad tās var veikt pārbaudes un kontroli uz vietas kopā ar Komisiju.

4. Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.

5. Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tā atklājusi, veicot pārbaudes un kontroli uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un kontroles iznākumu.

4. pants

Informācija un konsultācijas

1. Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.

2. Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā lēmumā minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai jebkādā citā veidā iegūto informāciju saskaņā ar šo pielikumu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā līdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un attiecīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4).

7. pants

Atgūšana un izpilde

Šveicē ir izpildāmi Aģentūras vai Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā lēmuma darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis.

Izpildes rīkojumu, neveicot citu kontroli kā vien tiesību akta autentiskuma pārbaudi, izdod Šveices valdības norādīta iestāde, kura par to informē Aģentūru vai Komisiju. Izpilde notiek saskaņā ar Šveices noteiktu kārtību. Izpildes lēmuma likumību pārbauda Eiropas Savienības Tiesa.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējklauzulu izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(3) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.356.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 356

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. gadagājums 2012. gada 22. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2012/828/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 13. novembris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi saistībā ar atbilstības novērtējumu	2
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1261/2012 (2012. gada 20. decembris), ar ko 2013. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā	19
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1262/2012 (2012. gada 20. decembris), ar ko nosaka konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadā	22
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1263/2012 (2012. gada 21. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu	34
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1264/2012 (2012. gada 21. decembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu	55
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1265/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 837/2012 attiecībā uz 6-fitāzes preparāta, kas iegūts no Aspergillus oryzae (DSM 22594), kā barības piedevas minimālo aktivitāti mājputnu, atšķirtu sivēnu, nobarojamu cūku un sivēnmāšu barībā (atļaujas turētājs DSM Nutritional Products) ( 1 )	61
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1266/2012 (2012. gada 21. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	63
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1267/2012 (2012. gada 21. decembris), ar ko nosaka no 2013. gada 1. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	65
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2012/52/ES (2012. gada 20. decembris) ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu ( 1 )	68
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2012/829/KĀDP (2012. gada 21. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu	71
		2012/830/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 7. decembris) par papildu finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un pārraudzības programmās 2012. gadam (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8967)	78
		2012/831/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 20. decembris), ar ko attiecībā uz Rumānijas darba ņēmējiem Spānijai atļauj pagarināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 1.–6. panta piemērošanas pagaidu apturēšanu	90
		2012/832/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2012. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu ECB/2010/21 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2012/30)	93
		PAMATNOSTĀDNES
		2012/833/ES
	*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2012. gada 10. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2010/20 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2012/29)	94
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2012/834/ES
	*	Eiropas Savienības un Šveices Apvienotās gaisa transporta komitejas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu, Lēmums Nr. 2/2012 (2012. gada 30. novembris), ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam par gaisa transportu	109

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	56,9
	MA	79,5
	TN	111,9
	TR	123,6
	ZZ	93,0
0707 00 05	AL	87,0
	TR	136,9
	ZZ	112,0
0709 93 10	MA	110,2
	TR	137,7
	ZZ	124,0
0805 10 20	MA	61,3
	TR	63,0
	ZA	51,2
	ZZ	58,5
0805 20 10	MA	69,9
0805 20 10	ZZ	69,9
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	IL	86,6
	JM	129,1
	MA	98,7
	TR	84,1
	ZZ	99,6
0805 50 10	TR	79,2
0805 50 10	ZZ	79,2
0808 10 80	BA	56,8
	CA	156,3
	CN	174,8
	MK	40,0
	US	132,7
	ZA	123,7
	ZZ	114,4
0808 30 90	CN	72,9
	TR	135,1
	US	182,0
	ZZ	130,0

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 19 00 1001 11 00	Cietie KVIEŠI (augstākā kvalitāte)	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
ex 1001 91 20	Parastie KVIEŠI (sēklas)	0,00
ex 1001 99 00	Parastie KVIEŠI (augstākā kvalitāte, izņemot sēklas)	0,00
1002 10 00 1002 90 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA (sēklas, izņemot hibrīdu sēklas)	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA (izņemot sēklas) (2)	0,00
1007 10 90 1007 90 00	Graudu SORGO (izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus)	0,00


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ