ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.328.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
LĒMUMI
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1104/2012/ES
(2012. gada 21. novembris),
ar ko groza Padomes Lēmumu 2008/971/EK attiecībā uz tāda meža reproduktīvā materiāla iekļaušanu minētā lēmuma darbības jomā, kas pieskaitāms kategorijai “uzlabots”, un to iestāžu nosaukumu atjaunināšanu, kas atbildīgas par ražošanas apstiprināšanu un kontroli
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Lēmumā 2008/971/EK (2008. gada 16. decembris) par tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kas ražots trešās valstīs (3), paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Savienībā importējams “izcelsme zināma” un “atlasīts” kategorijas meža reproduktīvais materiāls, kas ražots minētā lēmuma I pielikumā uzskaitītajās trešās valstīs. |
(2) |
Valstu noteikumi par meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju Kanādā, Horvātijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā un Savienotajās Valstīs paredz, ka jāveic oficiāla lauka apskate sēklu savākšanas un apstrādes un stādāmā materiāla audzēšanas laikā. |
(3) |
Saskaņā ar minētajiem noteikumiem ieguves avota apstiprināšanas un reģistrēšanas sistēmām un reproduktīvā materiāla turpmākai ražošanai no minētā ieguves avota būtu jāatbilst ESAO shēmai par starptautiskajā tirdzniecībā esoša meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju (ESAO meža sēklu un stādu shēma). Turklāt minētie noteikumi paredz, ka “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots” kategorijas sēklas un stādāmais materiāls ir oficiāli jāsertificē un sēklu iepakojums ir oficiāli jānoslēdz saskaņā ar ESAO meža sēklu un stādu shēmas prasībām. |
(4) |
Minēto noteikumu pārbaude attiecībā uz kategoriju “uzlabots” liecina, ka ieguves avota apstiprināšanas nosacījumi atbilst prasībām, kas noteiktas ar Padomes Direktīvu 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (4). Turklāt, izņemot nosacījumus attiecībā uz sēklu kvalitāti, sugas tīrību un stādāmā materiāla kvalitāti, šo trešo valstu noteikumi sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz nosacījumiem, kurus piemēro jaunās kategorijas “uzlabots” sēklām un stādāmajam materiālam, kā Direktīvā 1999/105/EK paredzētie noteikumi. Tātad noteikumi attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla kategorijas “uzlabots” sertifikāciju Kanādā, Horvātijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā un Savienotajās Valstīs būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem Direktīvā 1999/105/EK paredzētajiem noteikumiem ar noteikumu, ka ir izpildīti Lēmuma 2008/971/EK II pielikumā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz sēklām un stādāmo materiālu. |
(5) |
Attiecībā uz kategorijas “uzlabots” materiālu minētajiem nosacījumiem būtu jāietver prasība sniegt informāciju par to, vai ražojumi ir vai nav bijuši ģenētiski modificēti. Šāda informācija atvieglotu to prasību īstenošanu, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (5) vai, attiecīgā gadījumā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (7). |
(6) |
Turklāt ir mainījušies nosaukumi dažām Lēmuma 2008/971/EK I pielikumā uzskaitītajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par apstiprināšanu un ražošanas kontroli. |
(7) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2008/971/EK, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2008/971/EK groza šādi:
1) |
lēmuma 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Šis lēmums paredz nosacījumus, ar kādiem Savienībā importē “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots” kategorijas meža reproduktīvo materiālu, kas ražots kādā no I pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm.”; |
2) |
lēmuma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Direktīvas 1999/105/EK I pielikumā uzskaitīto sugu “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots” kategorijas sēklas un stādāmo materiālu, kas ražots šā lēmuma I pielikumā minētajās trešās valstīs un ko oficiāli sertificējušas minētajā pielikumā uzskaitītās trešo valstu iestādes, uzskata par līdzvērtīgu sēklām un stādāmajam materiālam, kas atbilst Direktīvas 1999/105/EK prasībām, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā lēmuma II pielikumā izklāstītie nosacījumi.”; |
3) |
lēmuma 4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ievedot Savienībā sēklas un stādāmo materiālu, piegādātājs, kas importē šo materiālu, iepriekš informē attiecīgās dalībvalsts oficiālo struktūru par šo importu. Oficiālā struktūra pirms materiāla laišanas tirgū izsniedz oriģināla apliecību, kas ir balstīta uz oficiālo ESAO proveniences sertifikātu.”; |
4) |
lēmuma I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2012. gada 21. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. D. MAVROYIANNIS
(1) OV C 351, 15.11.2012., 91. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 13. novembra lēmums.
(3) OV L 345, 23.12.2008., 83. lpp.
(4) OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.
(5) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.
(6) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(7) OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.
PIELIKUMS
Lēmuma 2008/971/EK I un II pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma I pielikumu aizstāj ar šādu: “I PIELIKUMS Valstis un iestādes
|
2) |
lēmuma II pielikumam pievieno šādu iedaļu: “C. Papildu nosacījumi attiecībā uz trešās valstīs ražotām “uzlabots” kategorijas sēklām un stādāmo materiālu Attiecībā uz “uzlabots” kategorijas sēklām vai stādāmo materiālu uz ESAO etiķetes un piegādātāja etiķetes vai dokumenta sniedz informāciju par to, vai ieguves avota ražošanā ir izmantota ģenētiskā modificēšana.” |
(1) CA – Kanāda, CH – Šveice, HR – Horvātija, NO – Norvēģija, RS – Serbija, TR – Turcija, US – Savienotās Valstis.”
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/4 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1105/2012/ES
(2012. gada 21. novembris),
ar ko groza Padomes Lēmumu 2003/17/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu un atjauninot trešo valstu un par ražojumu apstiprināšanu un kontroli atbildīgo institūciju nosaukumus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Lēmumā 2003/17/EK (2002. gada 16. decembris) par tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešās valstīs, un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu (3) paredzēts, ka uz ierobežotu laikposmu lauka apskates, kas tiek veiktas konkrētu sugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, uzskatāmas par līdzvērtīgām tām lauka apskatēm, kuras veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka konkrētu sugu sēklas, kas ražotas šajās valstīs, uzskatāmas par līdzvērtīgām tām sēklām, kas ražotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. |
(2) |
Acīmredzami, ka trešās valstīs veiktās lauku apskates aizvien sniedz tādas pašas garantijas kā lauku apskates, ko veic dalībvalstis. Tādēļ tās arī turpmāk būtu uzskatāmas par līdzvērtīgām. |
(3) |
Tā kā Lēmuma 2003/17/EK darbības termiņš beigsies 2012. gada 31. decembrī, būtu jāpagarina laikposms, attiecībā uz kuru minētajā lēmumā atzīts līdzvērtīgums. Vēlams minēto laikposmu pagarināt uz desmit gadiem. |
(4) |
Atsauce uz Dienvidslāviju Lēmumā 2003/17/EK būtu jāsvītro. Lēmuma 2003/17/EK I pielikumā pievienotajā trešo valstu sarakstā būtu jāpievieno Serbija, jo tā ir dalībniece ESAO shēmās par starptautiskajā tirdzniecībā esošu sēklu šķirņu sertifikāciju un dalībniece Starptautiskajā Sēklu kontroles asociācijā saistībā ar sēklu paraugu ņemšanu un pārbaudi. Turklāt dažām Lēmuma 2003/17/EK I pielikumā iekļautajām iestādēm, kas atbildīgas par apstiprināšanu un ražošanas kontroli, ir mainījušies nosaukumi. |
(5) |
Lēmuma 2003/17/EK noteikumi, kuri attiecas uz Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), būtu jāsvītro, jo saistībā ar šo lēmumu to piemērošana būtu nesavienojama ar deleģēto un īstenošanas pilnvaru sistēmu, kas ieviesta ar Līguma 290. un 291. pantu. |
(6) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2003/17/EK, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2003/17/EK groza šādi:
1) |
lēmuma 4. pantu svītro; |
2) |
lēmuma 5. pantu svītro; |
3) |
lēmuma 6. pantā datumu “2012. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2022. gada 31. decembrim”; |
4) |
lēmuma I pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2012. gada 21. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. D. MAVROYIANNIS
(1) OV C 351, 15.11.2012., 92. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2012. gada 25. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 13. novembra lēmums.
(3) OV L 8, 14.1.2003., 10. lpp.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
VALSTIS, IESTĀDES UN SUGAS
Valsts (1) |
Iestāde |
Sugas, kas minētas šādās direktīvās |
|||||||
1 |
2 |
3 |
|||||||
AR |
|
66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
AU |
|
66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
CA |
|
66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
CL |
|
2002/54/EK 66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
HR |
|
2002/54/EK 66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
IL |
|
66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
MA |
|
66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
NZ |
|
2002/54/EK 66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
RS |
Zemkopības ministrija ir atļāvusi šādām iestādēm izdot ESAO sertifikātus:
|
2002/54/EK 66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
TR |
|
2002/54/EK 66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
US |
|
2002/54/EK 66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
UY |
|
66/401/EEK 66/402/EEK 2002/57/EK |
|||||||
ZA |
|
66/401/EEK 66/402/EEK – tikai attiecībā uz Zea mays un Sorghum spp. 2002/57/EK |
(1) AR – Argentīna, AU – Austrālija, CA – Kanāda, CL – Čīle, HR – Horvātija, IL – Izraēla, MA – Maroka, NZ – Jaunzēlande, RS – Serbija, TR – Turcija, US – Savienotās Valstis, UY – Urugvaja, ZA – Dienvidāfrika.”
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/7 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1106/2012
(2012. gada 27. novembris),
ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 1833/2006 par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (2) noteikta minētās nomenklatūras redakcija, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. |
(2) |
Dienvidsudāna ir kļuvusi par neatkarīgu valsti. |
(3) |
Nīderlandes Antiļu Salas ir sadalītas. |
(4) |
Senbartelmī vairs nav Eiropas Savienības muitas teritorija. |
(5) |
Lai iekļautu darījumus ar iekārtām atklātā jūrā (naftas platformas, vēja enerģijas parkus, okeāna kabeļus), ir vajadzīgs kods. |
(6) |
Valstu un teritoriju alfabētiskās kodēšanas pamatā jābūt spēkā esošajam ISO divburtu standartam, ciktāl tas ir saderīgs ar Savienības tiesību aktu prasībām un Savienības statistikas prasībām. |
(7) |
Tādēļ ir jāizstrādā jauna nomenklatūras redakcija, kurā ņemti vērā šie jauninājumi, kā arī atsevišķas pārmaiņas saistībā ar konkrētiem kodiem. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Preču tirdzniecības ar ārpuskopienas valstīm statistikas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Valstu un teritoriju nomenklatūras redakcija Savienības ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām, kas stājas spēkā no 2013. gada 1. janvāra, ir sniegta šīs regulas pielikumā.
2. pants
Regula (EK) Nr. 1833/2006 tiek atcelta no 2013. gada 1. janvāra.
3. pants
Šī regula stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 27. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.
(2) OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.
PIELIKUMS
VALSTU UN TERITORIJU NOMENKLATŪRA SAVIENĪBAS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS STATISTIKAI UN STATISTIKAI PAR TIRDZNIECĪBU STARP DALĪBVALSTĪM
(Redakcija, kas ir spēkā no 2013. gada 1. janvāra)
Kods |
Teksts |
Apraksts |
AD |
Andora |
|
AE |
Apvienotie Arābu Emirāti |
Abū Dabī, Adžmāna, Dubaija, Fudžeira, Rāselhaima, Šārdža un Ummelkaivaina |
AF |
Afganistāna |
|
AG |
Antigva un Barbuda |
|
AI |
Angilja |
|
AL |
Albānija |
|
AM |
Armēnija |
|
AO |
Angola |
Tostarp Kabinda |
AQ |
Antarktika |
Teritorija uz dienvidiem no 60o dienvidu platuma; neskaitot Francijas Dienvidjūru Zemes (TF), Buvē Salu (BV), Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salas (GS) |
AR |
Argentīna |
|
AS |
Amerikāņu Samoa |
|
AT |
Austrija |
|
AU |
Austrālija |
|
AW |
Aruba |
|
AZ |
Azerbaidžāna |
|
BA |
Bosnija un Hercegovina |
|
BB |
Barbadosa |
|
BD |
Bangladeša |
|
BE |
Beļģija |
|
BF |
Burkinafaso |
|
BG |
Bulgārija |
|
BH |
Bahreina |
|
BI |
Burundi |
|
BJ |
Benina |
|
BL |
Senbartelmī |
|
BM |
Bermuda |
|
BN |
Brunejas Darusalamas Valsts |
Bieži dēvēta par Bruneju |
BO |
Bolīvijas Daudznāciju Valsts |
Bieži dēvēta par Bolīviju |
BQ |
Bonaire, Sintēstatiusa un Saba |
|
BR |
Brazīlija |
|
BS |
Bahamas |
|
BT |
Butāna |
|
BV |
Buvē Sala |
|
BW |
Botsvāna |
|
BY |
Baltkrievija |
Angļu valodā bieži dēvēta par Belorussia |
BZ |
Beliza |
|
CA |
Kanāda |
|
CC |
Kokosu (Kīlinga) Salas |
|
CD |
Kongo Demokrātiskā Republika |
Agrāk Zaira |
CF |
Centrālāfrikas Republika |
|
CG |
Kongo |
|
CH |
Šveice |
Tostarp Vācijas teritorija Bīzingena un Itālijas pašvaldība Kampione d’Italia |
CI |
Kotdivuāra |
Bieži dēvēta par Ziloņkaula Krastu |
CK |
Kuka Salas |
|
CL |
Čīle |
|
CM |
Kamerūna |
|
CN |
Ķīna |
|
CO |
Kolumbija |
|
CR |
Kostarika |
|
CU |
Kuba |
|
CV |
Kaboverde |
|
CW |
Kirasao |
|
CX |
Ziemsvētku Sala |
|
CY |
Kipra |
|
CZ |
Čehijas Republika |
|
DE |
Vācija |
Tostarp Helgolandes Sala; izņemot Bīzingenas teritoriju |
DJ |
Džibutija |
|
DK |
Dānija |
|
DM |
Dominika |
|
DO |
Dominikāna |
|
DZ |
Alžīrija |
|
EC |
Ekvadora |
Tostarp Galapagu Salas |
EE |
Igaunija |
|
EG |
Ēģipte |
|
EH |
Rietumsahāra |
|
ER |
Eritreja |
|
ES |
Spānija |
Tostarp Baleāru Salas un Kanāriju Salas; izņemot Seutu (XC) un Melilju (XL) |
ET |
Etiopija |
|
FI |
Somija |
Tostarp Ālandu Salas |
FJ |
Fidži |
|
FK |
Folklenda Salas |
|
FM |
Mikronēzijas Federatīvās Valstis |
Čūka, Kosrae, Ponpeja un Japa |
FO |
Fēru Salas |
|
FR |
Francija |
Tostarp Monako, Francijas aizjūras departamenti (Franču Gviāna, Gvadelupa, Martinika un Reinjona) un Francijas Senmartēnas ziemeļu daļa |
GA |
Gabona |
|
GB |
Apvienotā Karaliste |
Lielbritānija, Ziemeļīrija, Normandijas Salas un Mena |
GD |
Grenāda |
Tostarp Dienvidgrenadīnu Sala |
GE |
Gruzija |
|
GH |
Gana |
|
GI |
Gibraltārs |
|
GL |
Grenlande |
|
GM |
Gambija |
|
GN |
Gvineja |
|
GQ |
Ekvatoriālā Gvineja |
|
GR |
Grieķija |
|
GS |
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas |
|
GT |
Gvatemala |
|
GU |
Guama |
|
GW |
Gvineja-Bisava |
|
GY |
Gajāna |
|
HK |
Honkonga |
Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašās pārvaldes apgabals |
HM |
Hērda Sala un Makdonalda Salas |
|
HN |
Hondurasa |
Tostarp Svonu Salas |
HR |
Horvātija |
|
HT |
Haiti |
|
HU |
Ungārija |
|
ID |
Indonēzija |
|
IE |
Īrija |
|
IL |
Izraēla |
|
IN |
Indija |
|
IO |
Britu Indijas Okeāna Teritorija |
Čagosu arhipelāgs |
IQ |
Irāka |
|
IR |
Irāna |
|
IS |
Islande |
|
IT |
Itālija |
Tostarp Livinjo; izņemot pašvaldību Kampione d’Italia |
JM |
Jamaika |
|
JO |
Jordānija |
|
JP |
Japāna |
|
KE |
Kenija |
|
KG |
Kirgizstānas Republika |
|
KH |
Kambodža |
|
KI |
Kiribati |
|
KM |
Komoras |
Anžuāna, Grandkomora un Moheli |
KN |
Sentkitsa un Nevisa |
|
KP |
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika |
Bieži dēvēta par Ziemeļkoreju |
KR |
Korejas Republika |
Bieži dēvēta par Dienvidkoreju |
KW |
Kuveita |
|
KY |
Kaimanu Salas |
|
KZ |
Kazahstāna |
|
LA |
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika |
Bieži dēvēta par Laosu |
LB |
Libāna |
|
LC |
Sentlūsija |
|
LI |
Lihtenšteina |
|
LK |
Šrilanka |
|
LR |
Libērija |
|
LS |
Lesoto |
|
LT |
Lietuva |
|
LU |
Luksemburga |
|
LV |
Latvija |
|
LY |
Lībija |
|
MA |
Maroka |
|
MD |
Moldovas Republika |
|
ME |
Melnkalne |
|
MG |
Madagaskara |
|
MH |
Māršala Salas |
|
MK (1) |
bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |
|
ML |
Mali |
|
MM |
Mjanma |
Bieži dēvēta par Birmu |
MN |
Mongolija |
|
MO |
Makao |
Ķīnas Tautas Republikas īpašās pārvaldes apgabals |
MP |
Ziemeļu Marianas Salas |
|
MR |
Mauritānija |
|
MS |
Montserrata |
|
MT |
Malta |
Tostarp Goco un Komino Salas |
MU |
Maurīcija |
Maurīcijas Sala, Rodrigesas Sala, Agalegas Sala un Kargadosas-Karahosas Salas (Sentbrendona Salas) |
MV |
Maldīvija |
|
MW |
Malāvija |
|
MX |
Meksika |
|
MY |
Malaizija |
Rietummalaizija un Austrummalaizija (Labuāna, Sabaha un Saravaka) |
MZ |
Mozambika |
|
NA |
Namībija |
|
NC |
Jaunkaledonija |
Tostarp Luajotē Salas (Lifū, Marē un Uvea) |
NE |
Nigēra |
|
NF |
Norfolkas Sala |
|
NG |
Nigērija |
|
NI |
Nikaragva |
Tostarp Korna Salas |
NL |
Nīderlande |
|
NO |
Norvēģija |
Tostarp Svālbaras arhipelāgs un Jana Majena Sala |
NP |
Nepāla |
|
NR |
Nauru |
|
NU |
Niue |
|
NZ |
Jaunzēlande |
Izņemot Rosa Zemi (Antarktika) |
OM |
Omāna |
|
PA |
Panama |
Tostarp bijusī Panamas kanāla zona |
PE |
Peru |
|
PF |
Franču Polinēzija |
Marķīza Salas, Biedrības Salas (tostarp Taiti), Tuamotu Salas, Gambjē Salas un Tubuai Salas |
PG |
Papua-Jaungvineja |
Jaungvinejas austrumu daļa; Bismarka arhipelāgs (tostarp Jaunbritānija, Jaunīrija, Lavongai (Jaunhanovere) un Admiralitātes Salas); Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila Sala un Buka); Trobriāna Salas, Vudlārka Sala; Dantrkasto Salas un Luiziādu arhipelāgs |
PH |
Filipīnas |
|
PK |
Pakistāna |
|
PL |
Polija |
|
PM |
Senpjēra un Mikelona |
|
PN |
Pitkērna |
Tostarp Djusi, Hendersona un Oeno Salas |
PS |
Okupētā Palestīnas teritorija |
Jordānas Rietumkrasts (tostarp Austrumjeruzaleme) un Gazas josla |
PT |
Portugāle |
Tostarp Azoru Salas un Madeira |
PW |
Palau |
|
PY |
Paragvaja |
|
QA |
Katara |
|
RO |
Rumānija |
|
RU |
Krievijas Federācija |
Bieži dēvēta par Krieviju |
RW |
Ruanda |
|
SA |
Saūda Arābija |
|
SB |
Zālamana Salas |
|
SC |
Seišelas |
Mae Sala, Pralēna Sala, Ladiga, Fregata un Silueta; Amirantu Salas (tostarp Deroša Sala, Alfonsa Sala, Plates Sala un Koetivī Sala); Farkuaru Salas (tostarp Providensa); Aldabras Salas un Kosmoledo Salas |
SD |
Sudāna |
|
SE |
Zviedrija |
|
SG |
Singapūra |
|
SH |
Svētās Helēnas Sala, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas |
|
SI |
Slovēnija |
|
SK |
Slovākija |
|
SL |
Sjerraleone |
|
SM |
Sanmarīno |
|
SN |
Senegāla |
|
SO |
Somālija |
|
SR |
Surinama |
|
SS |
Dienvidsudāna |
|
ST |
Santome un Prinsipi |
|
SV |
Salvadora |
|
SX |
Senmartēna (Nīderlandes daļa) |
Senmartēna Sala ir sadalīta Francijas ziemeļu daļā un Nīderlandes dienvidu daļā |
SY |
Sīrijas Arābu Republika |
Bieži dēvēta par Sīriju |
SZ |
Svazilenda |
|
TC |
Tērksas un Kaikosas Salas |
|
TD |
Čada |
|
TF |
Francijas Dienvidjūru Zemes |
Tostarp Kergelēna arhipelāgs, Amsterdamas Sala, Senpola Sala, Krozē arhipelāgs un izkliedētās Francijas salas Indijas okeānā (Basa da Indija, Eiropas Sala, Glorjēzu Salas, Žuana da Novas Sala un Tromlēna Sala) |
TG |
Togo |
|
TH |
Taizeme |
|
TJ |
Tadžikistāna |
|
TK |
Tokelau |
|
TL |
Austrumtimora |
|
TM |
Turkmenistāna |
|
TN |
Tunisija |
|
TO |
Tonga |
|
TR |
Turcija |
|
TT |
Trinidāda un Tobāgo |
|
TV |
Tuvalu |
|
TW |
Taivāna |
Atsevišķa muitas teritorija Taivāna, Penhu, Kinmena, un Macu |
TZ |
Tanzānijas Savienotā Republika |
Pemba, Zanzibāras Sala un Tanganjika |
UA |
Ukraina |
|
UG |
Uganda |
|
UM |
ASV Mazās Aizjūras Salas |
Tostarp Beikera Sala, Haulenda Sala, Džērvisa Sala, Džonstona atols, Kingmena rifs, Midveja Salas, Navasas Sala, Palmiras Sala un Veika Salas |
US |
Amerikas Savienotās Valstis |
Tostarp Puertoriko |
UY |
Urugvaja |
|
UZ |
Uzbekistāna |
|
VA |
Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) |
|
VC |
Sentvinsenta un Grenadīnas |
|
VE |
Venecuēlas Bolivāra Republika |
Bieži dēvēta par Venecuēlu |
VG |
Britu Virdžīnas |
|
VI |
ASV Virdžīnu Salas |
|
VN |
Vjetnama |
|
VU |
Vanuatu |
|
WF |
Volisa un Futunas |
Tostarp Alofi Sala |
WS |
Samoa |
Agrāk Rietumsamoa |
XC |
Seuta |
|
XK |
Kosova |
Kā definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244 |
XL |
Melilja |
Tostarp Velesa de la Gomera, Alusemasa un Čafarīnu Salas |
XS |
Serbija |
|
YE |
Jemena |
Agrāk Ziemeļjemena un Dienvidjemena |
YT |
Majota |
Grandtēra un Pamanzi |
ZA |
Dienvidāfrika |
|
ZM |
Zambija |
|
ZW |
Zimbabve |
|
CITA INFORMĀCIJA |
||
EU |
Eiropas Savienība |
Kods, kas paredzēts preču izcelsmes vietas deklarēšanai tirdzniecībā ar trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajos ES noteikumos. To nedrīkst izmantot statistikas vajadzībām |
QP |
Atklāta jūra |
Jūra ārpus teritoriālajiem ūdeņiem |
|
Krājumi un rezerves |
Izvēles pozīcija |
vai |
|
|
QR |
Krājumi un rezerves ES iekšējai tirdzniecībai |
Izvēles pozīcija |
QS |
Krājumi un rezerves tirdzniecībai ar trešām valstīm |
Izvēles pozīcija |
QU |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas |
Izvēles pozīcija |
vai |
|
|
QV |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas saistībā ar ES iekšējo tirdzniecību |
Izvēles pozīcija |
QW |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm |
Izvēles pozīcija |
QX |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas komerciālu vai militāru iemeslu dēļ |
Izvēles pozīcija |
vai |
|
|
QY |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas komerciālu vai militāru iemeslu dēļ saistībā ar ES iekšējo tirdzniecību |
Izvēles pozīcija |
QZ |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas komerciālu vai militāru iemeslu dēļ saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm |
Izvēles pozīcija |
(1) Pagaidu kods, kas neietekmē valsts galīgo nosaukumu, kurš tiks atzīts pēc sarunu noslēgšanas, kas patlaban notiek ANO.
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/16 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1107/2012
(2012. gada 27. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 27. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
José Manuel SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
44,1 |
MA |
50,0 |
|
MK |
37,4 |
|
TN |
73,5 |
|
TR |
64,0 |
|
ZZ |
53,8 |
|
0707 00 05 |
AL |
64,5 |
MA |
141,4 |
|
MK |
58,4 |
|
TR |
89,6 |
|
ZZ |
88,5 |
|
0709 93 10 |
MA |
88,6 |
TR |
100,6 |
|
ZZ |
94,6 |
|
0805 20 10 |
MA |
76,3 |
ZZ |
76,3 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
CN |
65,5 |
HR |
35,6 |
|
TR |
81,7 |
|
ZZ |
60,9 |
|
0805 50 10 |
AR |
68,7 |
TR |
85,8 |
|
ZA |
49,1 |
|
ZZ |
67,9 |
|
0808 10 80 |
MK |
38,5 |
NZ |
138,3 |
|
US |
125,4 |
|
ZA |
113,0 |
|
ZZ |
103,8 |
|
0808 30 90 |
CN |
59,5 |
TR |
116,3 |
|
US |
136,8 |
|
ZZ |
104,2 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/18 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 20. novembris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā džutas izpētes grupā attiecībā uz sarunām par jauniem statūtiem pēc 2014. gada
(2012/730/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 3. un 4. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Lēmumu 2002/312/EK (1) Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināts 2001. gada Nolīgums, ar ko izveido Starptautiskās džutas izpētes grupas statūtus (“nolīgums”). |
(2) |
Pašreizējo statūtu darbības termiņš beidzas 2014. gada 30. aprīlī, un jautājums par sarunu sākšanu par šo statūtu atjaunināšanu tiks apspriests Starptautiskās džutas izpētes grupas padomes 15. sanāksmē, kas notiks 2012. gada decembrī. |
(3) |
Nolīguma atjaunināšana nav Savienības interesēs, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības, kuru pārstāv Komisija, vārdā jāieņem Starptautiskajā džutas izpētes grupā, ir balsot pret sarunu sākšanu par statūtu atjaunināšanu pēc 2014. gada.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2012. gada 20. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. D. MAVROYIANNIS
(1) OV L 112, 27.4.2002., 34. lpp.
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/19 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 21. novembris)
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2012/003 DK/Vestas no Dānijas)
(2012/731/ES)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 28. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (2) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem atkal iesaistīties darba tirgū. |
(2) |
Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 500 000 000 gadā. |
(3) |
Dānija 2012. gada 14. maijā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Vestas Group” un 2012. gada 10. jūlijā pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina piešķirt līdzekļus EUR 7 488 000 apmērā. |
(4) |
Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Dānijas iesniegto pieteikumu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 7 488 000 saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Strasbūrā, 2012. gada 21. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. D. MAVROYIANNIS
(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/20 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 21. novembris)
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2012/002 DE/manroland)
(2012/732/ES)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 28. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (2) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem atkal iesaistīties darba tirgū. |
(2) |
Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 000 000 gadā. |
(3) |
Vācija 2012. gada 4. maijā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu EGF finansiālu ieguldījumu, ņemot vērā darbinieku atlaišanu uzņēmumā manroland AG un divos tā meitasuzņēmumos, kā arī vienā piegādes uzņēmumā, un līdz 2012. gada 10. jūlijam tika iesniegta papildu informācija. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 5 352 944 apmērā. |
(4) |
Tādējādi EGF ir jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Vācijas iesniegto pieteikumu, |
IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.
1. pants
Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 5 352 944 saistību un maksājumu apropriācijām.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Strasbūrā, 2012. gada 21. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. D. MAVROYIANNIS
(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
28.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 328/21 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2012. gada 26. novembris),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2011 attiecībā uz informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanu un izplatīšanu un EURES dibināšanu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8548)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2012/733/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (1) un jo īpaši tās 38. pantu,
tā kā:
(1) |
Lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 (2), ir panākts liels progress, kopš sācis darboties EURES tīkls, ko izveidoja ar Komisijas 1993. gada 22. oktobra Lēmumu 93/569/EEK par to, kā ieviest Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par brīvu darbaspēka apriti Kopienā, jo īpaši EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu) tīkla kontekstā (3). Šo tīklu ar Komisijas Lēmumu 2003/8/EK (4) reformēja un atjaunoja, lai to konsolidētu un stiprinātu. |
(2) |
Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā apstiprināja gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” un vienlaikus aicināja pilnībā mobilizēt attiecīgos ES instrumentus un politiskās stratēģijas, lai atbalstītu kopējo mērķu sasniegšanu, un mudināja dalībvalstis uzlabot darbību saskaņotību. |
(3) |
Eiropadome 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē pieņēma lēmumu par “Izaugsmes un nodarbinātības paktu” un, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”, norādīja, ka EURES portāls būtu jāizveido par patiesu Eiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas rīku. |
(4) |
EURES būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība un ekonomisko vajadzību apmierināšana, atvieglojot darba ņēmēju transnacionālo un pārrobežu ģeogrāfisko mobilitāti un vienlaikus nodrošinot, ka mobilitāte notiek saskaņā ar godīgiem nosacījumiem un piemērojamām darba normām. EURES būtu jāpalielina darba tirgu pārredzamība, nodrošinot apmaiņu ar informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem un šīs informācijas apstrādi (t. i., “informācijas apkopošana un izplatīšana” vai “darba piemeklēšana” regulas nozīmē) un atbalstot valsts un pārrobežu līmeņa pasākumus darbā pieņemšanas, konsultāciju un profesionālās orientācijas jomā, tādējādi sekmējot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. |
(5) |
Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš EURES darbības sākuma 1993. gadā un tā reformas 2003. gadā, kā arī ievērojot vajadzību turpmāk nostiprināt un paplašināt tīklu, lai tas spētu pilnībā atbalstīt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jāpārstrādā pašreizējais tīkla sastāvs, atbildības sadalījums un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī piedāvāto pakalpojumu katalogs. |
(6) |
Šim nolūkam EURES nepieciešama vadība, kas vairāk vērsta uz mērķiem un rezultātiem saistībā ar darba piemeklēšanu, darbā iekārtošanu un darbā pieņemšanu. Šajā kontekstā darbā iekārtošanu var uzskatīt par pakalpojumiem, ko sniedz starpnieks starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu ar mērķi īstenot darbā pieņemšanu, kas saprotama kā brīvas darba vietas aizpildīšana. |
(7) |
Monopolu aizliegšanas un citu izmaiņu rezultātā darba tirgū ir izveidojusies virkne dažādu nodarbinātības pakalpojumu sniedzēju. Lai pilnā mērā izmantotu EURES potenciālu, tīkls būtu jādara pieejams šiem dalībniekiem, kuri apņēmušies pilnībā ievērot piemērojamās darba normas un tiesiskās prasības, kā arī citus EURES kvalitātes standartus. |
(8) |
Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis efektīvi un iedarbīgi pilda pienākumus, ko tām uzlikusi regula, proti, pienākumu apkopot un izplatīt informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, kā arī paredzēt ar darba tirgu saistītas informācijas apmaiņu un sniegšanu, būtu skaidri jādefinē EURES pakalpojumi. Tas ietvertu dažādu dalībnieku – vajadzības gadījumā arī sociālo partneru – iesaistīšanu. |
(9) |
“Izaugsmes un nodarbinātības paktā” Eiropadome lūdza izpētīt iespēju par EURES paplašināšanu attiecībā uz māceklību un stažēšanos. Lai nodrošinātu sinerģiju un ļautu EURES pilnībā atbalstīt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus – jo īpaši mērķi līdz 2020. gadam palielināt nodarbinātības rādītāju līdz 75 % –, un vienlaikus ievērotu regulas darbības jomu, EURES būtu jāspēj ietvert māceklība un stažēšanās, ciktāl attiecīgās personas regulas nozīmē ir uzskatāmas par darba ņēmējiem un ir vismaz 18 gadus vecas, ja šādas informācijas apkopošana un izplatīšana saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir uzskatāma par iespējamu. |
(10) |
Lai pakalpojumus sniegtu visefektīvākajā veidā, EURES būtu jāiekļauj tādu iesaistīto organizāciju vispārējā pakalpojumu piedāvājumā, kuras drīkst saņemt Eiropas Sociālā fonda finansējumu valsts un pārrobežu līmeņa pasākumiem. |
(11) |
Lai efektīvi palīdzētu uzlabot darba tirgu darbību un tādējādi attīstīt Eiropas darba tirgu, būtu jāpalielina EURES nozīme arī saistībā ar darbinieku atrašanu grūti aizpildāmām brīvajām darba vietām, palīdzības sniegšanu noteiktām darba ņēmēju un darba devēju grupām, ES līmeņa mērķtiecīgu mobilitātes pasākumu atbalstu, jo īpaši gados jaunu darba ņēmēju apmaiņas veicināšanu. |
(12) |
Lai turpmāk uzlabotu un racionalizētu sniegtos pakalpojumus, būtu pilnībā jāņem vērā iespējas, ko sniedz jaunākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīki. |
(13) |
Visu veidu personas datu apstrādei, ko veic šā lēmuma ietvaros, būtu jāatbilst ES un valstu tiesību aktiem par personas datu apstrādi. |
(14) |
Skaidrības labad ir ieteicams vēlreiz dibināt EURES tīklu, vienlaikus precīzāk definējot tā sastāvu, struktūru un funkcijas. |
(15) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēja komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EURES tīkls
Lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 492/2011 II nodaļā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar dalībvalstīm dibina un pārvalda Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu ar nosaukumu EURES.
2. pants
Mērķi
Darba meklētāju, darba ņēmēju un darba devēju interesēs EURES, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citiem Eiropas dienestiem vai tīkliem, veicina:
a) |
tāda visiem atvērta un pieejama Eiropas darba tirgus attīstīšanu, kas pilnībā ievēro piemērojamās darba normas un tiesiskās prasības; |
b) |
informācijas apkopošanu un izplatīšanu un darbā iekārtošanu transnacionālā, starpreģionālā un pārrobežu līmenī, apmainoties ar informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem un piedaloties ES līmeņa mērķtiecīgos mobilitātes pasākumos; |
c) |
pārredzamību un apmaiņu ar informāciju par Eiropas darba tirgiem, tostarp dzīves un darba apstākļiem un profesionālo iemaņu apgūšanas iespējām; |
d) |
tādu pasākumu izstrādi, kas veicina un atvieglo gados jaunu darba ņēmēju mobilitāti; |
e) |
apmaiņu ar informāciju par stažēšanos un māceklību Regulas (ES) Nr. 492/2011 nozīmē un, vajadzības gadījumā, stažieru un mācekļu iekārtošanu darbā; |
f) |
metodoloģiju un šim mērķim paredzēto indikatoru izstrādi. |
3. pants
Sastāvs
EURES veido:
a) |
Eiropas Koordinācijas birojs informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanas un izplatīšanas koordinēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 18., 19. un 20. pantu; |
b) |
EURES locekļi, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 11. panta 2. punktu dalībvalstu norīkoti īpaši dienesti (“Valstu koordinācijas biroji”), kā noteikts 5. pantā; |
c) |
EURES partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 15. panta 1. punktu. Attiecīgais EURES loceklis izraugās EURES partnerus, kuri var būt valsts vai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, kas aktīvi darbojas attiecīgajā darbā iekārtošanas un nodarbinātības jomā, kā arī arodbiedrības un darba devēju organizācijas. Potenciālajiem EURES partneriem ir jāapņemas pildīt 7. pantā noteiktās funkcijas un pienākumus; |
d) |
asociētie EURES partneri, kas saskaņā ar 6. pantu ierobežotā apjomā sniedz pakalpojumus, kurus uzrauga un par kuriem ir atbildīgs EURES partneris vai Eiropas Koordinācijas birojs. |
4. pants
Eiropas Koordinācijas biroja funkcijas un pienākumi
1. Par Eiropas Koordinācijas biroja vadīšanu ir atbildīga Komisija.
2. Eiropas Koordinācijas birojs pārrauga atbilstību Regulas (ES) Nr. 492/2011 II nodaļas noteikumiem un palīdz tīklam veikt tā darbības.
3. Tas jo īpaši uzņemas:
a) |
noteikt saskaņotu vispārīgo pieeju un sniegt horizontālu atbalstu EURES tīklam un tā lietotājiem, piemēram:
|
b) |
analizēt ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, ņemot vērā nepieciešamību panākt līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu un izveidot Eiropas nodarbinātības stratēģijai atbilstošu vispārēju pieeju mobilitātei; |
c) |
veikt vispārēju EURES darbības uzraudzību un novērtēšanu, kā arī noteikt snieguma, darbā iekārtošanas un citu veidu rezultātu rādītājus un pasākumus, lai pārbaudītu, vai EURES darbība notiek saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 492/2011 un šo lēmumu. |
4. Eiropas Koordinācijas birojs pieņem savas darba programmas un EURES tīkla mērķus sadarbībā ar EURES Koordinācijas grupu un pēc apspriešanās ar EURES valdi.
5. pants
Valstu koordinācijas biroju funkcijas un pienākumi
1. Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 11. panta 2. punktu norīko īpašu dienestu, kam attiecīgajā dalībvalstī uztic organizēt EURES tīkla darbu.
2. Valsts koordinācijas birojs nodrošina to, ka visi ar Regulu (ES) Nr. 492/2011 dalībvalstij uzliktie pienākumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz apmaiņu ar informāciju saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu, tiek izpildīti, tādā veidā, ka tas:
a) |
izveido un uztur visu tehnisko un funkcionālo infrastruktūru un sistēmas, kas nepieciešamas, lai EURES partneri un asociētie EURES partneri varētu piedalīties apmaiņas sistēmā; |
b) |
sniedz pieprasīto informāciju pats vai, uzņemoties atbildību, ar EURES partnera starpniecību. |
3. Valsts koordinācijas birojs ciešā sadarbībā ar Eiropas koordinācijas biroju un citiem valstu koordinācijas birojiem jo īpaši uzņemas:
a) |
iecelt vienu vai vairākus EURES partnerus, pamatojoties uz atlases un akreditācijas sistēmu, kas paredzēta 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta vii) punktā, un pārraudzīt to darbības; |
b) |
plānot valsts EURES tīkla darbības un regulāri ziņot par tām un to rezultātiem Eiropas koordinācijas birojam; |
c) |
koordinēt EURES dalību ES līmeņa mērķtiecīgos mobilitātes pasākumos. |
4. Ieceļot EURES partnerus, valsts koordinācijas birojs cenšas sasniegt pēc iespējas labāku ģeogrāfisko un darba tirgus pārklājumu, kā arī darba meklētājiem, darba ņēmējiem un darba devējiem piedāvāt optimālu pakalpojumu, nodrošinot attiecīgo nodarbinātības dienestu un darba tirgus dalībnieku atbilstīgu līdzdarbību.
5. Pamatojoties uz vispārēji pieņemtiem darbības mērķiem, valsts koordinācijas birojs savas valsts tīklam izveido darba programmas, kuras iesniedz Eiropas Koordinācijas birojam. Darba programmā jo īpaši precizē:
a) |
galvenās darbības, kuras valsts koordinācijas birojs, EURES partneri un EURES asociētie partneri tā atbildībā veicEURES tīkla ietvaros, tostarp Regulas (ES) Nr. 492/2011 15. pantā noteiktās transnacionālās, pārrobežu un nozaru darbības; |
b) |
cilvēku un finansiālos resursus, kas atvēlēti Regulas (ES) Nr. 492/2011 II nodaļas īstenošanai; |
c) |
plānoto darbību uzraudzības un novērtēšanas pasākumus. |
Darba programmās iekļauj arī iepriekšējā laikposmā paveikto darbību un sasniegtā progresa novērtējumu.
Attiecīgajā līmenī par darba programmām apspriežas ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām EURES ieinteresētajām personām.
6. Valsts koordinācijas birojs var nolemt EURES pakalpojumus darba meklētājiem un darba devējiem nepastarpināti sniegt pats, un šajā saistībā tam ir piemērojami noteikumi, kas attiecas uz EURES partneriem, kuri sniedz tādus pašus pakalpojumus. Šādā gadījumā valsts koordinācijas birojs no Eiropas Koordinācijas biroja pieprasa EURES partnera akreditāciju.
7. Katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts koordinācijas biroja rīcībā ir tā uzdevumu veikšanai vajadzīgais personāls un līdzekļi.
8. Kā tas paredzēts 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, valsts koordinācijas biroju vada Valsts EURES koordinators.
6. pants
EURES partneru funkcijas un pienākumi
1. Organizācija, kas vēlas kļūt par EURES partneri, iesniedz pieteikumu valsts koordinācijas birojam, kurš to var norīkot saskaņā ar 3. panta b) apakšpunktu, ja šī organizācijas apņemas valsts koordinācijas biroja uzraudzībā sadarboties EURES tīklā reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, kā arī sniegt vismaz visus 7. pantā minētos vispārējos pakalpojumus.
2. EURES partneris pats vai sadarbībā ar citiem EURES partneriem norīko vienu vai vairākus kontaktpunktus, piemēram, darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas birojus, informatīvo pakalpojumu centrus, pašapkalpošanās rīkus u. c. kontaktpunktus, kurus darba meklētāji un darba devēji var izmantot, lai piekļūtu tā pakalpojumiem.
3. EURES partneris skaidri norāda, kurus EURES kataloga pakalpojumus tas sniedz. Pakalpojumu līmenis un saturs katrā kontaktpunktā var atšķirties, ja vien EURES partnera pakalpojumu kopējā piedāvājumā ir iekļauti visi nepieciešamie vispārējie pakalpojumi.
4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 492/2011 13. panta a) un b) apakšpunktu un šā lēmuma 4. panta a) apakšpunkta i) punktu visi EURES partneri apņemas pilnībā piedalīties apmaiņā ar informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, ko iesnieguši darba meklētāji, kuri vēlas strādāt citā dalībvalstī. EURES partneri nodrošina, ka visam EURES pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam ir neierobežota pieeja informācijas tehnoloģijai un citiem EURES tīklam nodrošinātajiem saziņas rīkiem.
5. EURES partneris, kas nesniedz kādu noteiktu EURES pakalpojumu katalogā iekļautu papildu pakalpojumu, nodrošina, ka šāda pakalpojuma pieprasījumi tiek pārsūtīti tiem EURES partneriem, kas šādu pakalpojumu piedāvā.
6. EURES partneris var uzticēt citai organizācijai to pakalpojumu sniegšanu, kas tā pakalpojumiem rada pievienoto vērtību. Minētā organizācija šajā saistībā uzskatāma par asociēto EURES partneri, par kura darbu pilnu atbildību uzņemas ar to asociētais EURES partneris.
7. Lai izpildītu savus uzdevumus, EURES partneris var veidot partnerības ar vienu vai vairākiem EURES partneriem citās dalībvalstīs.
8. EURES partnerim vai asociētajam EURES partnerim var būt jāsniedz ieguldījums tehniskajā un funkcionālajā infrastruktūrā un sistēmās, kas minētas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
9. Lai saglabātu akreditāciju, EURES partneris turpina pildīt savus pienākumus un sniedz saskaņotos pakalpojumus, kā arī regulāri ļauj veikt pārbaudes saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta vii) punktā noteikto atlases un akreditācijas sistēmu.
7. pants
EURES pakalpojumi
1. Pilns EURES pakalpojumu klāsts ietver pieņemšanu darbā, darba vietas piemeklēšanu un darbā iekārtošanu, iekļaujot visus darbā iekārtošanas posmus – no sagatavošanas pieņemšanai darbā līdz palīdzībai pēc iekārtošanas darbā – un ar to saistīto informāciju un konsultācijas.
2. EURES pakalpojumi ir sīkāk aprakstīti EURES pakalpojumu katalogā, kas saskaņā ar 10. pantu veido daļu no EURES hartas un sastāv no vispārējiem pakalpojumiem, kurus sniedz visi EURES partneri, un papildu pakalpojumiem.
3. Vispārējie pakalpojumi ir tie pakalpojumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 492/2011 II nodaļā un jo īpaši 12. panta 3. punktā un 13. pantā. Papildu pakalpojumi nav obligāti Regulas (ES) Nr. 492/2011 II nodaļas nozīmē, taču tie apmierina būtiskas darba tirgus vajadzības.
4. Visi darba meklētājiem un darba ņēmējiem sniegtie pakalpojumi ir bez maksas. Ja EURES partneri iekasē kādu maksu par citiem lietotājiem sniegtajiem pakalpojumiem, nedrīkst pastāvēt atšķirība starp to maksu, kas tiek iekasēta par EURES pakalpojumiem, un maksu par citiem līdzīgiem pakalpojumiem, ko sniedzis minētais EURES partneris. Lai izvairītos no iespējamas dubultās finansēšanas, maksas noteikšanas brīdī ņem vērā jebkādu finansējumu, kas no Eiropas Savienības saņemts EURES pakalpojumu nodrošināšanas atbalstam.
8. pants
EURES valde
1. EURES valde palīdz Komisijai, Eiropas koordinācijas birojam un valstu koordinācijas birojiem veicināt un uzraudzīt EURES attīstību.
2. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts.
3. Ja EURES darbības dalībvalstī finansē ar tādiem ES finanšu instrumentiem kā Eiropas Sociālais fonds, vajadzības gadījumā var iesaistīt to valsts iestādi, kas nodrošina šo finansējumu.
4. Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizācijas pārstāvjus uzaicina piedalīties valdes sanāksmēs novērotāju statusā.
5. Valde nosaka savas darba metodes un reglamentu. Parasti valdi divreiz gadā sasauc priekšsēdētājs. Tā sniedz savus atzinumus ar vienkāršu balsu vairākumu.
6. Valdes priekšsēdētājs ir Eiropas koordinācijas biroja pārstāvis, kas nodrošina sekretariāta darbu.
7. Komisija konsultē EURES valdi jautājumos par šajā lēmumā minēto dienestu un darbību stratēģisko plānošanu, attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, tostarp par:
a) |
EURES hartu saskaņā ar 10. pantu; |
b) |
EURES tīkla stratēģiju, darbības mērķiem un darba programmām; |
c) |
Komisijas ziņojumiem, kas pieprasīti Regulas (ES) Nr. 492/2011 17. pantā. |
9. pants
EURES koordinācijas grupa
1. Lai palīdzētu attīstīt, īstenot un uzraudzīt EURES darbības, Eiropas koordinācijas birojs izveido koordinācijas grupu, kas sastāv no valsts līmeņa EURES koordinatoriem, kuri pārstāv kādu no EURES locekļiem. Eiropas koordinācijas birojs var uzaicināt Eiropas darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus un attiecīgos gadījumos citu EURES partneru un ekspertu pārstāvjus apmeklēt koordinācijas grupas sanāksmes.
2. Koordinācijas grupa aktīvi piedalās darba programmu sagatavošanā un to īstenošanas koordinēšanā.
3. Koordinācijas grupa var izveidot pastāvīgas vai ad hoc darba grupas, jo īpaši horizontālā atbalsta darbību plānošanai un īstenošanai.
4. Eiropas Koordinācijas birojs organizē koordinācijas grupas darbu.
10. pants
EURES harta
1. Komisija pēc apspriešanās ar EURES valdi, ko izveido ar šā lēmuma 8. pantu, pieņem EURES hartu saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 492/2011 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 19. panta 1. punktā un 20. pantā.
2. Pamatojoties uz to, ka visā Savienībā jābūt pieejamai tai informācijai par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, ko EURES locekļi ir darījuši pieejamu sabiedrībai, EURES hartā jo īpaši paredz:
a) |
EURES pakalpojumu katalogs, kurā aprakstīti vispārējie un papildu pakalpojumi, ko sniedz EURES locekļi un partneri, tostarp darba piemeklēšanas pakalpojumi, piemēram, klientu – darba meklētāju, darba ņēmēju vai darba devēju – personiska konsultēšana; |
b) |
inovatīvas transnacionālās un pārrobežu sadarbības veidošana starp nodarbinātības dienestiem (piemēram, vispārējām darbā iekārtošanas aģentūrām), lai uzlabotu darba tirgu darbību, integrāciju un mobilitāti. Sadarbībā var būt iesaistīti sociālie dienesti, darba devēji un darba ņēmēji, kā arī citas attiecīgās iestādes; |
c) |
koordinētas uzraudzības un novērtēšanas veicināšana attiecībā uz profesionālo iemaņu pārsvaru un nepietiekamību; |
d) |
EURES tīkla darbības mērķi, piemērojamie kvalitātes standarti, kā arī EURES locekļu un partneru saistības, kurās ietilpst:
|
e) |
procedūras, kas vajadzīgas, lai izveidotu vienotu sistēmu un kopīgus modeļus apmaiņai ar informāciju par darba tirgu un mobilitāti EURES tīklā, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 492/2011 12., 13. un 14. pantā, tostarp to informāciju par darba un izglītības iespējām Eiropas Savienībā, kura jāiekļauj EURES portālā. |
11. pants
EURES popularizēšanas pasākumi
1. EURES locekļi un partneri aktīvi popularizē EURES.
2. Tie iesaistās vispusīgā saziņas stratēģijā, kas izstrādāta, lai nodrošinātu tīkla konsekvenci un kohēziju attiecībā pret tā lietotājiem, un piedalās kopējos informācijas un popularizēšanas pasākumos.
3. EURES akronīmu izmanto vienīgi darbībām, ko veic EURES ietvaros. To atveido ar standarta logotipu tāda grafiska attēla veidā, ko apstiprinājis Eiropas koordinācijas birojs.
4. Lai nodrošinātu kopīgu vizuālo identitāti, EURES locekļi un partneri visās ar EURES saistītajās darbībās izmanto šo logotipu, kas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (ITSB) reģistrēts kā Kopienas preču zīme.
12. pants
Sadarbība ar citiem dienestiem un tīkliem
Lai panāktu sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās, EURES locekļi un partneri Eiropas, valstu un reģionālā līmenī aktīvi sadarbojas ar citiem Eiropas informācijas un padomdevēja dienestiem un tīkliem.
13. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Lēmumu 2003/8/EK. Tomēr minēto lēmumu turpina piemērot darbībām, attiecībā uz kurām iesniegts pieteikums pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.
14. pants
Piemērošanas datums
Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
15. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2012. gada 26. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
László ANDOR
(1) OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.
(2) OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.
(3) OV L 274, 6.11.1993., 32. lpp.
(4) OV L 5, 10.1.2003., 16. lpp.