24.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1097/2012

(2012. gada 23. novembris),

ar ko attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu nosūtīšanu starp dalībvalstīm groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (1), un jo īpaši tās 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 23. panta 3. punktu un 48. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir paredzēti cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šo produktu radīto risku cilvēku un dzīvnieku veselībai. Minētajā regulā ir paredzēti arī noteikumi par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanu tirgū.

(2)

Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (2), ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas noteikumi, tostarp noteikumi par uzņēmēju reģistrāciju, ir noteikts saturs tirdzniecības dokumentiem, kas jāpievieno dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem, veicot tirdzniecību starp dalībvalstīm, un noformējums pieteikuma veidlapai, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktam ir jāpievieno konkrētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

(3)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1069/2009 uzņēmējiem ir jānodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir izsekojami visos savākšanas, ražošanas, lietošanas un likvidēšanas ķēdes posmos, lai novērstu nevajadzīgus iekšējā tirgus darbības traucējumus gadījumos, kas saistīti ar faktisku vai iespējamu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai.

(4)

Uzņēmējiem ir jānodrošina, ka tiek reģistrētas vai apstiprinātas darbības, kas ir tiesību aktu par dzīvnieku blakusproduktiem darbības jomā. Tomēr, apstrādājot nelielus daudzumus otrās un trešās kategorijas materiālu, tie var izraisīt niecīgu risku, ja to izcelsme ir apgabalos, kuros nav paziņots par cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgām slimībām. Tāpēc dalībvalstis būtu jāpilnvaro atļaut konkrētas darbības, neveicot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. pantā paredzēto reģistrāciju. Šāda atkāpe ir jāattiecina vienīgi uz darbībām, kas saistītas ar produktu tiešu piegādi galalietotājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

(5)

Katram dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumam, ko paredzēts laist tirdzniecībā starp dalībvalstīm, ir jābūt pievienotam tirdzniecības dokumentam. Tomēr līdzšinējās prasības attiecībā uz tirdzniecības dokumentu ir nepieciešams grozīt un paplašināt, lai nodrošinātu, ka tajā ir iekļauta visa vajadzīgā informācija par attiecīgā materiāla drošu apstrādi, paredzēto izmantojumu vai likvidēšanu.

(6)

Uzņēmējiem tirdzniecības dokumentā ir jānorāda konkrēta informācija par sūtījumu, proti, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu kategorija, preces veids un apstrādes veids. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 3. pantu tirdzniecības dokumentu nav vajadzīgs izdot atvasinātiem produktiem, attiecībā uz kuriem ir deklarēts, ka tie atrodas ražošanas ķēdes beigu punktā. Arī atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (3) saistībā ar pārstrādes standartiem varētu izņemt. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikums.

(7)

Vairākiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā, pirms to ievešanas ir jāsaņem atļauja no saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas to izdod pēc uzņēmēja pieteikuma saņemšanas. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XVI pielikumā ir noteikts standarta formāts atļaujai nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus uz citu dalībvalsti. Minētais formāts būtu jāgroza, iekļaujot informāciju par atļauju derīguma termiņa beigām, sūtījuma tilpumu vai svaru, sūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmi un sūtījuma galamērķi. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XVI pielikums.

(8)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 142/2011.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza šādi:

regulas 20. panta 4. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

uzņēmējus, kuri pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu un apmatojumu, kas droši iesaiņoti iepakojumā un nosūtīti tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kas novērš slimību izraisītāju izplatīšanos;

uzņēmējus, kuri Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. un 10. pantā minētos otrās un trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus izmanto nelielos daudzumos nolūkā tieši piegādāt produktus galapatērētājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda darbība nevar radīt nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem; šis apakšpunkts uz minētajiem materiāliem neattiecas, ja tos lieto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus.”;

2)	regulas VIII un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 23. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 pielikumus groza šādi:

regulas VIII pielikuma III nodaļā tirdzniecības dokumenta paraugu aizstāj ar šādu:

“ Tirdzniecības dokuments

Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009

Teksts attēlu

Teksts attēlu

II daļa. Sertifikācija

VALSTS

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti / atvasinātie produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā

II. Informācija par veselību

II.a Sertifikāta uzskaites numurs

II.b

II.1. Nosūtītāja deklarācija

Es, apakšā parakstījies, paziņoju, ka:

II.1.1. I daļā norādītā informācija ir faktiski pareiza;

II.1.2. ir veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu piesārņošanu ar slimības ierosinātājiem un savstarpēju piesārņošanos starp dažādām kategorijām.

Piezīmes

I daļa:

I.9. un I.11. atsauces aile: attiecīgā gadījumā.

I.12., I.13. un I.17. atsauces aile: apstiprinājuma numurs vai reģistrācijas numurs. Apstrādātu kūtsmēslu gadījumā I.13. ailē norādīt galamērķa iekārtas vai saimniecības apstiprinājuma vai reģistrācijas numuru.

I.14. atsauces aile: aizpildīt, ja atšķiras no “I.1. Nosūtītājs”.

I.25. atsauces aile: tehniska izmantošana – jebkura izmantošana, izņemot dzīvnieku barību.

I.31. atsauces aile:

Dzīvnieku suga: attiecībā uz trešās kategorijas materiālu un no tā atvasinātiem produktiem, ko paredzēts izmantot kā barības sastāvdaļas. Norādīt kādu no minētajiem: putni, atgremotāji, neatgremotāji zīdītāji, zivis, gliemenes, vēžveidīgie, bezmugurkaulnieki.

Preces veids: ierakstīt preces veidu, norādot kādu no minētajiem: “biškopības blakusprodukti”, “asins pagatavojumi”, “asinis”, “asiņu milti”, “fermentācijas atliekas”, “gremošanas trakta saturs”, “suņu košļājamās rotaļlietas”, “zivju milti”, “dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji”, “želatīns”, “dradži”, “jēlādas un ādas”, “hidrolizētas olbaltumvielas”, “organiskais mēslojums”, “lolojumdzīvnieku barība”, “pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas”, “pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība”, “jēla lolojumdzīvnieku barība”, “kausēti tauki”, “komposts”, “pārstrādāti kūtsmēsli”, “zivju eļļa”, “piena produkti”, “centrifūgas vai separatora nogulsnes no piena pārstrādes”, “dikalcija fosfāts”, “trikalcija fosfāts”, “kolagēns”, “olu produkti”, “zirgu dzimtas dzīvnieku serums”, “medību trofejas”, “vilna”, “apmatojums”, “cūku sari”, “spalvas”, “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pārstrādei”, “atvasināti produkti”.

Kategorija: norādīt – pirmās, otrās vai trešās kategorijas materiāls.

Trešās kategorijas materiāla gadījumā norādīt, kurš no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta punktiem attiecas uz attiecīgo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (piemēram, 10. panta a) punkts, 10. panta b) punkts utt.).

Attiecībā uz trešās kategorijas materiālu izmantošanai jēlā lolojumdzīvnieku barībā norādīt “3a”, “3b(i)” vai “3b(ii)” atbilstoši tam, kurā no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta punktiem – a) punktā, b) punkta i) apakšpunktā vai b) punkta ii) apakšpunktā – dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir minēti.

Attiecībā uz jēlādām un ādām un no tām atvasinātiem produktiem norādīt “3b(iii)” vai “3(n)” atbilstoši tam, kurā no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta punktiem – b) punkta iii) apakšpunktā vai n) punktā – dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti ir minēti.

Ja sūtījumā ietilpst vairāk nekā viena kategorija, norādīt daudzumu un, ja vajadzīgs, konteineru skaitu katrai materiālu kategorijai.

Apstrādes veids: attiecībā uz apstrādātām jēlādām un ādām norādīt apstrādes veidu:

“a)” ja tās ir žāvētas;

“b)” ja tās pirms nosūtīšanas ir saussālītas vai slapjsālītas vismaz 14 dienas;

“c)” ja tās ir sālītas vismaz septiņas dienas jūras sālī ar pievienotu 2 % nātrija karbonātu.

Attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas materiāliem aprakstīt pārstrādes vai transformēšanas metodi. Norādīt attiecīgo pārstrādes metodi (izvēlēties kādu no 1. līdz 5. metodei, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļā).

Attiecībā uz trešās kategorijas materiāliem un no trešās kategorijas materiāla atvasinātiem produktiem, ko paredzēts izmantot barībā, atbilstošos gadījumos aprakstīt apstrādes veidu un metodes. Norādīt attiecīgo pārstrādes metodi (izvēlēties kādu no 1. līdz 7. metodei, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļā).

Partijas numurs: ierakstīt partijas numuru vai krotālijas numuru pēc vajadzības.

II daļa:

Paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.

Paraksts

Noformēts …

(vieta)

(datums)

(atbildīgās personas / nosūtītāja paraksts)

(vārds, uzvārds lielajiem burtiem)”

regulas XVI pielikuma III nodaļas 10. iedaļu aizstāj ar šādu:

“10. iedaļa

Standarta formāts pieteikumiem, lai saņemtu dažas atļaujas Savienības iekšējā tirdzniecībā

Lai saņemtu atļauju nosūtīt Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, uzņēmēji galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumus saskaņā ar šādu formātu:

Teksts attēlu

Teksts attēlu

2. LAPA NO 2

(PIETEIKUMS ATĻAUJAI NOSŪTĪT DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTUS UN ATVASINĀTUS PRODUKTUS UZ CITU DALĪBVALSTI

(REGULAS (EK) Nr. 1069/2009 48. PANTS))

Gaļas–kaulu miltu un dzīvnieku tauku gadījumā:

materiāli pārstrādāti saskaņā ar šādu metodi (6): …

Izcelsmes sugas:

Es, apakšā parakstījies, paziņoju, ka iepriekš minētā informācija ir faktiski pareiza.

(Paraksts: vārds, uzvārds, datums, kontaktinformācija: telefons, fakss (attiecīgā gadījumā), e-pasts)

Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes lēmums (7):

Sūtījuma nosūtīšana ir:

atteikta.

pieņemta.

pieņemta ar nosacījumu, ka materiāli tiks pakļauti sterilizācijai spiediena ietekmē (1. metode).

pieņemta, ievērojot šādus nosūtīšanas nosacījumus (4): …

Šī atļauja derīga līdz … (8)

(Datums, kompetentās iestādes zīmogs un paraksts)

Piezīmes

Aizpildiet dokumentu DRUKĀTIEM lielajiem burtiem.

(1) Atzīmējiet vajadzīgo.

(2) Gadījumā, ja lolojumdzīvnieku barība ražota, izmantojot pirmās kategorijas materiālu, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri tikuši pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kas definēta Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā.

(3) Precizējiet saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. pantu.

(4) Norādiet attiecīgā gadījumā.

(5) Precizējiet.

(6) Norādiet vienu no pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļā.

(7) Kompetentajai iestādei: atzīmējiet vajadzīgo.

(8) Ierakstiet atļaujas derīguma termiņa beigu datumu.”

24.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/19

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 17. oktobris)

par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 5. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 7177)

(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/719/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 6. punktu,

tā kā:

I. FAKTI

(1)

Zviedrijas Karaliste 2011. gada 17. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 5. punktu paziņoja Komisijai par savu nodomu ieviest valsts noteikumus, lai fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos mazinātu pieļaujamo kadmija saturu līdz maksimālajam līmenim 46 g kadmija uz tonnu fosfora (atbilst 20 mg Cd/kg P2O5). Ar šiem pasākumiem atkāptos no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) un mazinātu maksimālo līmeni 100 g kadmija uz tonnu fosfora (atbilst 44 mg Cd/kg P2O5), kam Zviedrijas Karalistei jau ir piešķirta atkāpe.

1. LESD 114. panta 5. un 6. punkts

(2)

LESD 114. panta 5. un 6. punktā paredzēts:

“5. (…) ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata, ka tai jāievieš savi noteikumi, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas, tā dara Komisijai zināmus plānotos noteikumus, kā arī pamatojumu to ieviešanai.

6. Komisija sešos mēnešos pēc (…) minētās paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

Ja šajā laikā Komisija lēmumu nav pieņēmusi, (…) 5. punktā minētos noteikumus uzskata par apstiprinātiem.

Komisija var informēt attiecīgo dalībvalsti, ka šajā punktā minēto laiku var vēl pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja to attaisno jautājuma sarežģītība un cilvēku veselība netiek apdraudēta.”

2. ES tiesību akti

(3)	Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīvā 76/116/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslojumiem (2) ir noteiktas prasības, kurām mēslošanas līdzekļiem jāatbilst, lai tos laistu tirgū ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”.

(4)

Direktīvas 76/116/EEK I pielikumā ir noteikts tipa apzīmējums un tādas attiecīgās prasības, piemēram, attiecībā uz sastāvu, kurām katram mēslošanas līdzeklim jāatbilst, lai to varētu apzīmēt kā “EK mēslošanas līdzekli”. Šajā sarakstā iekļautie apzīmējumi ir sadalīti kategorijās atkarībā no primāro barības vielu satura, t. i., slāpekļa, fosfora un kālija.

(5)	Saskaņā ar Direktīvas 76/116/EEK 7. pantu (3) dalībvalstis sastāva, identifikācijas, marķējuma vai iepakojuma dēļ nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū, ja tiem ir “EK mēslošanas līdzekļa” marķējums un ja tie atbilst direktīvas noteikumiem.

(6)

Ar Komisijas 2002. gada 24. maija Lēmumu 2002/399/EK par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši EK līguma 95. panta 4. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (4), tika piešķirta atkāpe no Direktīvas 76/116/EEK noteikumiem, apstiprinot Zviedrijas noteikumus, kas aizliedz Zviedrijas tirgū laist mēslošanas līdzekļus, kuros ir vairāk nekā 100 g kadmija uz tonnu fosfora. Šo atkāpi piemēroja līdz 2005. gada 31. decembrim.

(7)	Direktīva 76/116/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem.

(8)	Regulas (EK) Nr. 2003/2003 35. panta 2. punktā paredzēts, ka atkāpes no Direktīvas 76/116/EEK 7. panta, ko Komisija piešķīra saskaņā ar EK līguma bijušo 95. panta 6. punktu, uzskata par atkāpēm no minētās regulas 5. panta, un tās joprojām ir spēkā neatkarīgi no regulas stāšanās spēkā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 15. apsvērumā teikts, ka Komisija izskatīs jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos un vajadzības gadījumā sagatavos regulas priekšlikumu un to iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija ir veikusi apjomīgus priekšdarbus, bet, ņemot vērā dažādu aplūkojamo apstākļu sarežģītību, vēl nav pieņēmusi priekšlikumu.

(10)

Tā kā atkāpe Zviedrijai tika piešķirta tikai līdz 2005. gada 31. decembrim, Zviedrija 2005. gada jūnijā iesniedza pieprasījumu pagarināt spēkā esošo atkāpi. Ar Komisijas 2006. gada 3. janvāra Lēmumu 2006/347/EK par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši EK līguma 95. panta 4. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (5), Zviedrijas iestādēm atļāva saglabāt valsts pasākumus līdz brīdim, kad ES līmenī tiks piemēroti saskaņoti pasākumi attiecībā uz kadmiju mēslošanas līdzekļos.

3. Valsts noteikumi

(11)

“Rīkojumā par ķīmiskajām vielām (pieeja, importa un eksporta aizliegumi)” (1998:944) (6) cita starpā ir noteikumi par maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, ieskaitot mēslošanas līdzekļus ar EK apzīmējumu. Rīkojuma 3. iedaļas 1. punktā paredzēts, ka mēslošanas līdzekļus ar muitas tarifa kodiem 25.10, 28.09, 28.35, 31.03 un 31.05, kuros ir vairāk nekā 100 g kadmija uz tonnu fosfora, aizliegts piedāvāt pārdošanai vai izplatīšanai.

(12)

Ar paredzēto valsts pasākumu, kas paziņots saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu, pieļaujamais kadmija saturs fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos tiktu samazināts no pašreizējā maksimālā līmeņa 100 g kadmija uz tonnu fosfora līdz 46 g kadmija uz tonnu fosfora (46 mg Cd/kg P, atbilst 20 mg Cd/kg P2O5).

II. PROCEDŪRA

(13)

Zviedrijas Karaliste 2011. gada 17. maija vēstulē paziņoja Komisijai, ka saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu tā pieprasa atļauju ieviest valsts noteikumus, lai fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos mazinātu pieļaujamo kadmija saturu līdz maksimālajam līmenim 46 g kadmija uz tonnu fosfora. Tādējādi Zviedrijas iestādes pieprasījušas mazināt pieļaujamo kadmija saturu, kas kā atkāpe paredzēts Lēmumā 2006/347/EK.

(14)	Zviedrijas iestādes 2011. gada 17. oktobra vēstulē nosūtīja papildu informāciju Komisijai, iesniedzot spēkā esošo valsts tiesību aktu redakciju, kas atspoguļo grozījumus, kuri ieviesti ar Rīkojumu 2008:255 un 2009:654 (7).

(15)	Komisija 2011. gada 14. novembra vēstulē informēja Zviedrijas iestādes, ka sešu mēnešu pārbaudes laikposms saskaņā ar 114. panta 6. punktu sācies 2011. gada 18. oktobrī.

(16)

Komisija 2011. gada 17. oktobra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par pieprasījumu, kas saņemts no Zviedrijas. Turklāt Komisija publicēja paziņojumu saistībā ar pieprasījumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8), lai pārējām ieinteresētajām personām darītu zināmus valsts noteikumus, kurus plāno ieviest Zviedrija, un pamatojumu šai sakarā. Reaģējot uz to, Latvija atbalstīja Zviedrijas pieprasījumu. Šai sakarā Komisija nav saņēmusi citas piezīmes.

(17)

Ņemot vērā jautājuma sarežģītību, Komisija lūdza Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju (SCHER) sniegt atzinumu par Zviedrijas riska novērtējuma vispārējo kvalitāti, jebkādiem būtiskiem trūkumiem, pētīto scenāriju piemērojamību un izdarītajiem pieņēmumiem, kā arī par secinājumu ticamību un derīgumu attiecībā uz noteiktajiem vides riskiem.

(18)

SCHER2012. gada 27. februārī pieņēma atzinumu (9). SCHER secināja, ka Zviedrijas iestāžu sagatavotā riska novērtējuma ziņojuma zinātniskā kvalitāte ir laba, pētītie scenāriji kopumā ir atbilstīgi un ka lielākā daļa parametru vērtību, kas izmantotas scenārijos, ir pieņemamas. Tomēr SCHER uzskatīja, ka vairākiem ziņojumā ietvertiem apgalvojumiem nav sniegti pietiekami pierādījumi.

(19)

Ņemot vērā atlikušās SCHER norādītās neskaidrības par galvenajiem Zviedrijas iestāžu izmantotajiem pieņēmumiem, lai secinātu, ka ūdens organismi mazos strautos Zviedrijā tiek pakļauti riskam, kas ir vienīgais Zviedrijas iestāžu identificētais vides risks, un tā kā nebija pierādījumu attiecībā uz cilvēku veselības apdraudējumu saistībā ar Zviedrijas pieprasījuma novērtēšanas termiņa pagarinājumu, Komisija uzskatīja par pamatotu pagarināt 114. panta 6. punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

(20)	Komisija 2012. gada 18. aprīlī paziņoja Zviedrijas Karalistei par savu lēmumu (10) saskaņā ar LESD 114. panta 6. punkta trešo daļu pagarināt pirmajā daļā minēto sešu mēnešu laikposmu, lai apstiprinātu vai noraidītu paziņotos valsts noteikumus, uz papildu laiku, kas beidzas 2012. gada 18. oktobrī.

(21)	Komisija 2012. gada 27. aprīļa vēstulē informēja Zviedrijas iestādes par neskaidrībām, uz kurām savā atzinumā norādīja SCHER, un tās aicināja sniegt papildu skaidrojumus, lai Komisija varētu pieņemt galīgo nostāju.

(22)

Zviedrijas iestādes atbildi Komisijai sniedza ar 2012. gada 2. jūlija vēstuli, nesniedzot skaidrojumus par SCHER norādītajām neskaidrībām, un iebilda, ka jēdziens “vides aizsardzība” saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu attiecas uz veselības aspektiem. Tādēļ Zviedrijas paziņojumu izskatīšanā būtu jāiekļauj paziņojuma argumenti saistībā ar cilvēku veselības aspektiem.

III. NOVĒRTĒJUMS

1. Pieļaujamības novērtējums

(23)	Komisija Lēmumā 2012/230/ES uzskatīja, ka Zviedrijas Karalistes iesniegtais pieteikums, lai saņemtu atļauju ieviest stingrākus valsts noteikumus attiecībā uz kadmija maksimālo pieļaujamo saturu mēslošanas līdzekļos, ir pieļaujams.

2. Pārbaude pēc būtības

(24)	Saskaņā ar LESD 114. panta noteikumiem Komisijai jānodrošina, lai ir izpildīti visi nosacījumi, kas dalībvalstij ļauj izmantot šajā pantā norādīto atkāpi.

(25)

LESD 114. panta 5. punktā noteikts, ka gadījumā, ja dalībvalsts uzskata, ka ir jāievieš valsts noteikumi, ar kuriem atkāpjas no saskaņošanas pasākuma, šie pasākumi ir jāpamato ar jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā saistībā ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc saskaņošanas pasākuma paredzēšanas.

(26)	Turklāt saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu Komisija apstiprina vai noraida attiecīgo valsts noteikumu projektu, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(27)

Jau sarunās par Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībai tika paustas bažas par mēslošanas līdzekļos esošā kadmija radīto negatīvo ietekmi uz vidi (un cilvēku veselību). Kā iepriekš norādīts, minētajām trijām dalībvalstīm tika piešķirtas pagaidu atkāpes no Savienības tiesību aktiem par mēslošanas līdzekļiem, lai varētu rūpīgi izvērtēt, kādu risku ES līmenī rada mēslošanas līdzekļos esošais kadmijs.

(28)

Komisija 2002. gadā Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskajai komitejai (SCTEE) lūdza sniegt atzinumu (11) par kadmija uzkrāšanos augsnē, izmantojot fosforu saturošus mēslošanas līdzekļus. Pamatojoties uz riska novērtējuma pētījumiem, ko veica astoņas dalībvalstis, un papildu analīzēm, SCTEE uzskatīja, ka ir paredzams, ka fosforu saturoši mēslošanas līdzekļi, kas satur 60 mg kadmija/kg P2O5 vai vairāk, lielākajā daļā ES augsnes radīs kadmija uzkrāšanos augsnē, bet attiecībā uz fosforu saturošiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur 20 mg/kg P2O5 vai mazāk, nav paredzams, ka tie tuvāko 100 gadu laikā izraisīs ilgstošu uzkrāšanos augsnē, ja neņem vērā citus kadmija avotus.

(29)	Saskaņā ar Padomes 1993. gada 23. marta Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (12) kadmiju un kadmija oksīdu identificēja kā prioritārās vielas novērtēšanai.

(30)	Kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 2003/2003, Komisija nenoteica kadmija robežvērtības mēslošanas līdzekļos, bet atzina, ka šis jautājums jāizskata, kad būs pieejama ES riska novērtējuma informācija par kadmiju un kadmija oksīdu.

(31)

ES riska novērtējuma ziņojums par kadmiju un kadmija oksīdu tika izdots 2007. gada decembrī (13). Pamatojoties uz tā secinājumiem riska samazināšanas stratēģija attiecībā uz kadmiju un kadmija oksīdu ieteica konkrētus pasākumus, lai samazinātu kadmija saturu pārtikas produktos, tabakas maisījumos un fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos, ņemot vērā dažādos noteikumus visā Savienībā (14).

(32)

Turpinās darbs ES līmenī, lai noteiktu atbilstošas kadmija satura robežvērtības mēslošanas līdzekļos, ņemot vērā virkni faktoru, tostarp arī dažādos noteikumus ES, kā arī pieejamību, ģeogrāfisko izcelsmi un fosfātu sastāvu mēslošanas līdzekļu ražošanā. Komisija ir paredzējusi priekšlikumā par Mēslošanas līdzekļu regulas pārskatīšanu, ko plānots iesniegt 2013. gadā, iekļaut atbilstīgus ierobežojumus piesārņotājiem mēslošanas materiālos (tostarp kadmijam).

(33)

Lai pamatotu savu pieprasījumu par pašreizējās robežvērtības samazināšanu Zviedrijā, Zviedrijas iestādes ir veikušas jaunu riska novērtējumu par kadmiju Zviedrijas vidē, kuru pabeidza 2011. gada janvārī. Tajā tiek salīdzinātas paredzamās beziedarbības koncentrācijas (PNEC) uz organismiem, kas ir reprezentatīvi dažādiem vides segmentiem, ar kadmija koncentrācijām Zviedrijas vidē, par pamatu ņemot dažādus scenārijus par kadmija avotiem gan no mēslošanas līdzekļiem, gan citiem avotiem. Paziņojumā ir dota atsauce arī uz dažiem pētījumiem, kas darīti pieejami saistībā ar iepriekšējiem pieprasījumiem, kuri iesniegti Komisijai saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu (tie jau tika ņemti vērā, lai pamatotu pašreizējo atkāpi, kas Zviedrijai ļauj saglabāt maksimāli pieļaujamo kadmija saturu 100 g uz tonnu fosfora), un ES riska novērtējumu par kadmiju un kadmija oksīdu.

(34)

Saldūdens PNEC ir atkarīga no ūdens cietības. Tā kā Zviedrijā saldūdeņi ir izteikti mīksti, paredzams, ka ūdens organismiem toksicitāte varētu tikt novērota arī pie zemākas kadmija koncentrācijas salīdzinājumā ar pārējo Eiropas daļu. Tāpēc iespējams, ka ūdens organismi Zviedrijas ūdeņos kopumā ir daudz jutīgāki pret kadmiju salīdzinājumā ar Viduseiropas un Dienvideiropas ūdeņiem.

(35)

Saskaņā ar rezultātiem, kurus ieguva 2006. un 2009. gada monitoringa programmās Zviedrijas virszemes ūdeņos, aptuveni 1 % ezeru un 7 % piekrastes ūdeņu uzrāda lielāku kadmija koncentrāciju nekā PNEC vērtības. Pārskatā, ko veica 2008. gadā, secināts, ka emisijas samazināšanas pasākumi attiecībā uz lielāko daļu metālu izraisīja būtisku koncentrācijas samazinājumu ūdens organismos; situācija saistībā ar kadmiju nav tik viennozīmīga. Pēdējos gados novērotā tendence saistībā ar arvien lielāku iedarbību uz zivju (lucīšu) imūnsistēmu, šķiet, korelē ar pieaugošo kadmija koncentrāciju zivīs. 2011. gadā tika sagatavots papildu ziņojums ar mērķi aprakstīt kadmija vērtību attīstības nākotnes tendences aramzemē un kultūrās, lai aplēstu koncentrācijas 100 gados, un rezultātus izmantoja sliktākā gadījuma modelēšanā, lai nākamajiem 100 gadiem aplēstu ūdens organismiem izraisīto risku ūdeņos, kas atrodas tuvu mēslotiem laukiem.

(36)

Savā novērtējumā Zviedrijas iestādes secināja, ka ūdens organismi, kuri dzīvo izteikti mīkstos ūdeņos (ar cietību mazāku par 5 mg CaCO3/l), ilgtermiņā varētu būt pakļauti lielākam riskam. Tomēr tas ir iespējams tikai mazos strautos, kuros drenāžas ūdens no lauksaimniecības zemes augsnēm tiek maz atšķīdināts. Zviedrijas iestādes nav noteikušas citus videi radītos riskus, kas izriet no kadmija izmantošanas mēslošanas līdzekļos.

(37)

Sakarā ar sarežģīto saistību starp kadmija avotiem augsnē caur fosforu saturošiem mēslošanas līdzekļiem, iespējamo uzkrāšanos augsnē un vides riskiem Komisija pieprasīja Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCHER) atzinumu par Zviedrijas riska novērtējuma vispārējo kvalitāti, jebkādiem būtiskiem trūkumiem, pētīto scenāriju piemērojamību un izdarītajiem pieņēmumiem, kā arī par secinājumu ticamību un derīgumu attiecībā uz noteiktajiem vides riskiem.

(38)

SCHER atzinumu pieņēma 2012. gada 27. februārī (15). Kā jau norādīts Lēmumā 2012/230/ES, SCHER secināja, ka Zviedrijas iestāžu sagatavotā riska novērtējuma ziņojuma zinātniskā kvalitāte ir laba, pētītie scenāriji kopumā ir atbilstīgi un ka lielākā daļa parametru vērtību, kas izmantotas scenārijos, ir pieņemamas. Tomēr SCHER uzskatīja, ka vairāki ziņojumā ietvertie apgalvojumi un/vai pieņēmumi nav pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem un ka dažos scenārijos drīzāk tika izmantoti sliktākā gadījuma apstākļi. SCHER uzskatīja, ka Zviedrijas iestāžu piedāvāto pieņēmumu kadmija koncentrācijas aplēsēm mīkstā ūdenī rezultātā risku varētu pārvērtēt, un līdz ar to neatbalstīja Zviedrijas iestāžu sniegtos rezultātus attiecībā uz strautiem, kas ir vienīgais vides segments, attiecībā uz kuru Zviedrijas iestādes ir noteikušas riskus. Kopumā SCHER uzskatīja, ka Zviedrijas ziņojumā izdarītie pieņēmumi nav atbilstīgi, lai aprēķinātu Zviedrijas videi radīto risku.

(39)

Tomēr SCHER atsaucās uz iepriekšējo Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas (CSTEE) 2002. gada novērtējumu, saskaņā ar kuru paredzams, ka lielākajā daļā Eiropas augšņu kadmija koncentrācijas augsnē nepalielināsies pie robežvērtības 46 mg Cd/kg P. Lai gan tie nav jauni zinātnes dati, SCHER apstiprināja, ka šādas aplēses joprojām ir attaisnojamas arī attiecībā uz Zviedrijas lauksaimniecības zemes augsnēm, un norādīja, ka aprēķinu pamatā bija “nogaidīšanas princips”, nevis riska novērtējums, ko veica Zviedrijas iestādes, sniedzot pašreizējo pamatojumu.

(40)

Zviedrijas iestādes 2012. gada 2. jūlija vēstulē nav sniegušas papildu skaidrojumus, kas atspēkotu SCHER minētos vājos punktus attiecībā uz iespējamajiem vides riskiem. Atzīmējot, ka CSTEE 2002. gada atzinums sniegts pirms Regulas (EK) Nr. 2003/2003 pieņemšanas, Komisija attiecīgi secina, ka Zviedrijas iestādes nav pierādījušas, ka pastāv uz jauniem zinātnes datiem balstīts vides risks saistībā ar īpašu problēmu, kas Zviedrijai radusies pēc Regulas (EK) Nr. 2003/2003 pieņemšanas.

(41)	Zviedrijas iestādes 2012. gada 2. jūlija vēstulē apgalvoja, ka LESD 114. panta 5. punktā jēdziens “vides aizsardzība” attiecas uz veselības aspektiem un ka Zviedrijas paziņojuma izskatīšanā tādējādi ir jāiekļauj argumenti par veselības aspektiem.

(42)	Neskarot pareizu 114. panta 5. punkta juridisko interpretāciju, Komisija paplašināja savu analīzi, lai novērtētu iespējamos riskus, ko Zviedrijas iedzīvotājiem ar vides starpniecību, t. i., ar uzturu, rada mēslošanas līdzekļos esošais kadmijs.

(43)

Zviedrijas iestādes pamatojumā, lai vēl vairāk samazinātu Zviedrijā iedzīvotāju saskari ar kadmiju, minēja ar veselību saistītus iemeslus, piemēram, osteoporozes gadījumu augsto skaitu, lielo kaulu trausluma un kaulu lūzumu īpatsvaru, ietekmi uz aknu darbību tajā iedzīvotāju daļā, kur kadmija saturs pārsniedz 1 mg/g kreatinīna, kā arī riskus attiecībā uz jutīgām iedzīvotāju grupām (diabētiķiem un cilvēkiem, kas cieš no dzelzs nepietiekamības, abu šo grupu apjoms Zviedrijā ir liels). Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju Zviedrijas augsnes zemākais pH līmenis var izraisīt augstāku kadmija uzņemšanu kultūrās, kas savukārt var izraisīt lielāku ietekmi uz iedzīvotājiem, jo iedarbība lielā mērā ir atkarīga no kadmija uzņemšanas ar pārtiku, galvenokārt ar augu izcelsmes pārtiku.

(44)	Komisija pieprasīja SCHER papildu atzinumu par to, vai Zviedrijas iestāžu identificētais risks cilvēku veselībai ir tieši raksturīgs Zviedrijai un vai tas ir radies pēc Regulas (EK) Nr. 2003/2003 pieņemšanas (16).

(45)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai Zviedrijas situācija atšķiras salīdzinājumā ar citām Eiropas daļām, SCHER piekrita, ka augsnes pH Zviedrijā vidēji ir zemāks nekā citās Eiropas daļās. Tomēr, tā kā pie zemākas augsnes pH vērtības palielinās arī kadmija izskalošanās no augsnes, kadmija neto uzkrāšanās augsnē Zviedrijā ir zemāka nekā vairākumā Eiropas daļu ar salīdzināmu kadmija koncentrāciju un mēslošanas līdzekļu izmantošanas apstākļiem. SCHER atzīmē, ka Zviedrijas ziņojumā (IV pielikuma kopsavilkumā) minēti tādi paši secinājumi kā SCHER paustie, jo tur teikts: “Bija grūti nepārprotami pierādīt, ka Zviedrijā ir īpaši apstākļi, kas Zviedrijas augsni padara jutīgāku pret Cd avotiem nekā Viduseiropas augsnes. Tomēr pH ir galvenais faktors, kas regulē kadmija uzņemšanu kultūrās no augsnes, un Zviedrijas augsnes pH ir aptuveni vienu pH vienību zemāks par vispārējo vidējo rādītāju Eiropā. Tas, iespējams, ir saistīts ar kaļķakmens pamatieža nepietiekamību Zviedrijā. Arī Zviedrijas kvieši satur tādu kadmija līmeni, kas salīdzināms ar līmeni daudzās citās Eiropas valstīs, neskatoties uz to, ka kadmija koncentrācija Zviedrijas augsnē ir samērā zema.”SCHER piezīmē, ka, lai gan ievaddati par atmosfēras nokrišņiem Zviedrijas ziņojumā ir atjaunināti, masas bilances aprēķinu scenāriji jau bija iekļauti scenārijos, kas aplūkoti CSTEE 2002. gada atzinumā, un nav jaunas informācijas, kas liecinātu par to, ka tie vairs nebūtu piemērojami.

(46)

SCHER piekrīt tam, ka zemāks pH palielina kadmija biopieejamību un kultūru uzņēmību, tādējādi kviešiem kadmija pieejamība augsnē ir nedaudz lielāka nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tomēr SCHER atzīmē, ka gadījumā, ja tiek saglabāts šis zemais pH, kultūru kadmija koncentrācijas nākotnes tendences Zviedrijā ir zemākas (mazāks palielinājums) nekā tendences citviet Eiropā, jo pie līdzvērtīga ieguldījuma kadmija saturs augsnē palielinās lēnāk.

(47)

Attiecībā uz saskarsmi ar kadmiju caur uzturu SCHER secina, ka Zviedrijas ziņojumā nav sniegti dati, kas liecinātu par to, ka Zviedrijā saskare ar kadmiju uzturā ir lielāka nekā pārējās Eiropas valstīs, ne iedarbības vidējās, ne augstās procentilēs. Jaunākās tendences neliecina par pieaugošu tendenci uzņemšanā ar pārtiku, tostarp kadmija koncentrāciju organismā iedzīvotāju vidū. Visbeidzot, SCHER atzīmē, ka Zviedrijas ziņojumā iekļauts pierādījums, ka kadmija ietekmi uz cilvēku veselību Zviedrija var novērtēt pēc kadmija koncentrācijas organismā, kas ir zemāka, nekā ziņots iepriekš, tomēr tas nesniedz pierādījumus tam, ka Zviedrijas iedzīvotāji ir jutīgāki vai ir kļuvuši jutīgāki pret kadmiju nekā citās Eiropas valstīs.

(48)

Kopumā SCHER secina, ka Zviedrijas ziņojumā ir ietverts detalizēts un atjaunināts novērtējums par mēslošanas līdzekļos esošā kadmija ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka veselību caur pārtikas apriti. SCHER atzīmē, ka ziņojumā nav sniegti pārliecinoši argumenti, kas pierādītu, ka Zviedrijas gadījums ir unikāls vai ka pēc Regulas (EK) Nr. 2003/2003 pieņemšanas iegūtie dati liecinātu par īpašiem iemesliem papildu bažām.

(49)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Zviedrijas Karaliste nav sniegusi pamatojumu paredzamajiem valsts pasākumiem attiecībā uz maksimālo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, pamatojoties uz jauniem zinātnes datiem attiecībā uz vides aizsardzību saistībā ar īpašu problēmu, kas Zviedrijai radusies pēc Regulas (EK) Nr. 2003/2003 pieņemšanas.

(50)	Komisija atzīmē, ka Zviedrijas paziņojumā darba vides aizsardzība netiek minēta kā iespējamais pamats paziņoto pasākumu ieviešanai.

IV. SECINĀJUMS

(51)

LESD 114. panta 5. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad dalībvalsts uzskata par nepieciešamu ieviest valsts noteikumus, atkāpjoties no Savienības saskaņošanas pasākumiem, valsts pasākumiem jābūt pamatotiem ar jauniem zinātnes datiem attiecībā uz vides vai darba vides aizsardzību, jābūt problēmai, kas ir prasību iesniegušajai dalībvalstij īpaša, un problēmai bija jārodas pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas.

(52)

Šajā gadījumā, izskatījusi Zviedrijas pieprasījumu, Komisija uzskata, ka Zviedrijas Karaliste nav iesniegusi jaunus zinātnes datus saistībā ar vides vai darba vides aizsardzību, kas liecinātu, ka pastāv īpaša problēma tās teritorijā, kas radusies pēc Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem pieņemšanas un kas darītu nepieciešamu paziņoto valsts pasākumu ieviešanu.

(53)	Līdz ar to no Zviedrijas Karalistes pieprasījums ieviest valsts pasākumus, lai atļauto kadmija saturu fosfora mēslošanas līdzekļos samazinātu līdz maksimālajam līmenim 46 g kadmija uz tonnu fosfora, neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 114. panta 5. punktā.

(54)	Saskaņā ar EK līguma 114. panta 6. punktu Komisijai ir jāapstiprina vai jānoraida attiecīgo valsts noteikumu projekts, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(55)	Tā kā Zviedrijas Karalistes prasība neatbilst pamatnosacījumiem, kas izklāstīti 114. panta 5. punktā, nav nepieciešams, lai Komisija pārbaudītu 114. panta 6. punkta apstākļus.

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Zviedrijas Karalistes prasība ieviest valsts noteikumus, kas ir atkāpe no Regulas (EK) Nr. 2003/2003, ir pieņemama, bet neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti LESD 114. panta 5. punktā, jo Zviedrija nesniedza jaunus zinātnes datus attiecībā uz vides aizsardzību saistībā ar īpašu problēmu, kas tās teritorijā radusies pēc Regulas (EK) Nr. 2003/2003 pieņemšanas.

(57)	Komisija tāpēc uzskata, ka paziņotos valsts noteikumus saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu nevar apstiprināt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paredzētie valsts noteikumi, lai fosforu saturošos mēslošanas līdzekļos samazinātu atļauto kadmija saturu no pašreizējā maksimālā līmeņa, kas ir 100 grami kadmija uz tonnu fosfora, līdz 46 gramu līmenim, par kuriem Zviedrijas Karaliste 2011. gada 17. oktobrī paziņoja Komisijai, tiek noraidīti.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2012. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

(2) OV L 24, 30.1.1976., 21. lpp., aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003.

(3) Aizstāts ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. pantu.

(4) OV L 138, 28.5.2002., 24. lpp.

(5) OV L 129, 17.5.2006., 19. lpp.

(6) Zviedrijas likumu kodekss (SFS Svensk Förattningssamling), 1998. gada 14. jūlijs.

(7) Zviedrijas likumu kodekss (SFS Svensk Författningssamling), 2009. gada 4. jūnijs.

(8) OV C 309, 21.10.2011., 8. lpp., un OV C 339, 19.11.2011., 24. lpp.

(9) http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/environmental_risks/docs/scher_o_156.pdf.

(10) Komisijas 2012. gada 18. aprīļa Lēmums 2012/230/ES, ar ko pagarina Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 6. punktā minēto laikposmu attiecībā uz saskaņā ar 114. panta 5. punktu Zviedrijas Karalistes paziņotajiem valsts noteikumiem par maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (OV L 116, 28.4.2012., 29. lpp.).

(11) http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/sct/documents/out162_en.pdf.

(12) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp.

(13) http://esis.jrc.ec.europa.eu/doc/risk_assessment/REPORT/cdoxidereport302.pdf.

(14) OV C 149, 14.6.2008., 6. lpp.

(15) http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/environmental_risks/docs/scher_o_156.pdf.

(16) SCHER atzinumi ir pieejami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/environmental_risks/opinions/index_en.htm#id5.

24.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/25

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 14. novembris)

par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8054)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/720/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)	Regula (EK) Nr. 66/2010 paredz, ka atbilstīgi produktu grupām jānosaka konkrēti ES ekomarķējuma kritēriji.

(3)	Šiem jaunajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām jābūt spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupā “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām” ietilpst vienkomponenta un daudzkomponentu mazgāšanas, skalošanas vai mērcēšanas līdzekļi, kas paredzēti profesionālām trauku mazgājamām mašīnām.

Šajā produktu grupā neietilpst mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti sadzīves trauku mazgājamām mašīnām, medicīnas ierīču mazgāšanas vai rūpniecības iekārtu tīrīšanas mašīnām, tostarp specializētām pārtikas rūpniecības mašīnām.

Šajā produktu grupā neietilpst arī izsmidzināmi līdzekļi, ko nedozē ar automātiska sūkņa palīdzību.

2. pants

Lai trauku mazgājamām mašīnām paredzētam mazgāšanas līdzeklim varētu piešķirt ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010, tam jāietilpst šā lēmuma 1. pantā definētajā produktu grupā “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām” un jāatbilst šā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

3. pants

Produktu grupas “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām” kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

4. pants

Administratīvām vajadzībām produktu grupai “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām” piešķir kodu 038.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

PAMATPRINCIPI

Kritēriju noteikšanas mērķi

KRITĒRIJI

Kritēriji ir noteikti attiecībā uz katru no šādiem aspektiem:

1.	Toksiskums ūdens organismiem: robežatšķaidījums (CDV)

2.	Bioloģiskās noārdīšanās spēja

3.	Aizliegta vai ierobežota lietojuma vielas un maisījumi

4.	Iepakojuma prasības

5.	Mazgāšanas efektivitāte (piemērotība lietošanai)

6.	Automātiskās dozēšanas sistēmas

7.	Informācija lietotājiem: ES ekomarķējumā ietvertās ziņas

1. Novērtēšana un verifikācija

a) Prasības

Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas katram kritērijam atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citas liecības par kritēriju ievērošanu, pieņem, ka šīs liecības var sagatavot attiecīgi pats pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātāji, un/vai to piegādātāji u. c.

Ja iespējams, testēšana jāizdara laboratorijās, kuras atbilst standarta EN ISO 17025 vai tam ekvivalenta standarta vispārīgajām prasībām.

Vajadzības gadījumā var izmantot citas testēšanas metodes nekā tās, kas ir norādītas katram kritērijam, ja pieteikumu novērtējošā kompetentā iestāde atzīst šādas metodes par ekvivalentām.

I papildinājumā ir atsauce uz mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzi (detergent ingredient database – DID saraksts), kurā ir dati par mazgāšanas līdzekļos visplašāk izmantotajām vielām. Tā izmantojama datiem, pēc kuriem aprēķina toksiskuma robežatšķaidījumu (Critical Dilution Volume – CDV) un novērtē izmantoto vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju. Attiecībā uz vielām, kuru nav DID sarakstā, sniegti norādījumi par to, kā aprēķināt vai ekstrapolēt attiecīgos datus. DID saraksta jaunākā redakcija ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē vai attiecīgo kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un var veikt neatkarīgas verifikācijas.

b) Mērījumu robežvērtības

Atbilstība ekoloģiskajiem kritērijiem jāievēro attiecībā uz tīši pievienotām vielām, kā arī uz blakusproduktiem un izejvielu piemaisījumiem, kuru masas daļa gatavā produkta sastāvā ir vienāda ar vai lielāka par 0,010 %.

Biocīdu un krāsvielu atbilstība šiem kritērijiem ir nepieciešama neatkarīgi no to koncentrācijas.

Vielas, kuru koncentrācija atbilst iepriekš norādītajai robežvērtībai, šeit tiek sauktas par “izmantotajām vielām”.

2. Funkcionālā vienība

Funkcionālo vienību šai produktu grupai izsaka gramos uz litru mazgāšanas šķīduma (g/l mazgāšanas šķīduma).

Prasības par funkcionālās vienības novērtēšanu un verifikāciju

Kompetentajā iestādē jāiesniedz pilns formulējums, par katru produktā izmantoto vielu (neatkarīgi no koncentrācijas) norādot tirdzniecības nosaukumu, ķīmisko nosaukumu, CAS numuru, DID numuru (*1), izmantoto vielas daudzumu ar ūdeni un bez tā un vielas funkciju un formu. Kompetentajā iestādē jāiesniedz attiecīgā grafiskā noformējuma paraugs, kurā norādītas arī ieteicamās devas.

Par katru izmantoto vielu kompetentajai iestādei iesniedz drošības datu lapas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1).

DID saraksta A un B daļu var atrast ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_a_lv.pdf

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_b_lv.pdf

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Toksiskums ūdens organismiem: robežatšķaidījums (CDV)

Vienas vai vairāku komponentu sistēmas robežatšķaidījums (CDV chronic) nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības (visaugstākajā ieteicamajā devā):

CDV (visaugstākā ieteicamā deva)	Mīksts	Vidēji ciets	Ciets
Produkta veids	0–6 °dH	7–13 °dH	> 14 °dH
Mērcēšanas līdzekļi	2 000	2 000	2 000
Mazgāšanas līdzekļi trauku mašīnām	3 000	5 000	10 000
Daudzkomponentu sistēma	3 000	4 000	7 000
Skalošanas līdzekļi	3 000	3 000	3 000

Produktā izmantotas vielas (i) ilgstošas iedarbības toksiskuma robežatšķaidījumu (CDVchronic ) aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

masa	=	izmantotās vielas (i) masa ieteicamajā devā,
DF	=	noārdīšanās koeficients,
TF	=	vielas ilgstošas iedarbības toksiskuma koeficients, kā noteikts DID sarakstā.

Produktā esošajiem biocīdiem un krāsvielām CDV jāaprēķina arī tad, ja to koncentrācija ir mazāka par 0,010 % (100 ppm).

Mazgāšanas procesa laikā notiekošās vielu noārdīšanās dēļ īpašus noteikumus piemēro šādām vielām:

—	ūdeņraža peroksīdam (H2O2) – nav jāaprēķina CDV,

—	peroksietiķskābei – aprēķina vajadzībām to uzskata par etiķskābi.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta CDVchronic vērtības aprēķinu. CDV vērtības aprēķināšanai izmantojamā izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

DF un TF parametru vērtības ir norādītas mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzē (DID saraksts). Ja viela nav atrodama DID sarakstā, minētos parametrus aprēķina, izmantojot DID saraksta B daļas vadlīnijas un pievienojot saistīto dokumentāciju.

2. kritērijs. Bioloģiskās noārdīšanās spēja

a) Virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēja

Visām virsmaktīvajām vielām jābūt bioloģiski noārdāmām aerobos un anaerobos apstākļos.

b) Organisko vielu bioloģiskās noārdīšanās spēja

Tādu organisko vielu saturs produktā, kuras aerobos apstākļos bioloģiski nenoārdās (nepiemīt vieglas bionoārdīšanās spēja) (aNBO) un/vai anaerobos apstākļos bioloģiski nenoārdās (anNBO), nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

aNBO

Produkta veids (g/l mazgāšanas šķīduma)	Mīksts	Vidēji ciets	Ciets
Produkta veids (g/l mazgāšanas šķīduma)	0–6 °dH	7–13 °dH	> 14 °dH
Mērcēšanas līdzekļi	0,4	0,4	0,4
Mazgāšanas līdzekļi trauku mašīnām / daudzkomponentu sistēma	0,4	0,4	0,4
Skalošanas līdzekļi	0,04	0,04	0,04

anNBO

Produkta veids (g/l mazgāšanas šķīduma)	Mīksts	Vidēji ciets	Ciets
Produkta veids (g/l mazgāšanas šķīduma)	0–6 °dH	7–13 °dH	> 14 °dH
Mērcēšanas līdzekļi	0,4	0,4	0,4
Mazgāšanas līdzekļi trauku mašīnām / daudzkomponentu sistēma	0,6	1,0	1,5
Skalošanas līdzekļi	0,04	0,04	0,04

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju par virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju, kā arī produkta aNBO un anNBO vērtības aprēķinu. Produkta aNBO un anNBO vērtības aprēķināšanai izmantojamā izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

Gan virsmaktīvajām vielām, gan arī aNBO un anNBO atbilstošās vērtības jānorāda ar atsauci uz DID sarakstu. Par izmantotajām vielām, kas nav iekļautas DID sarakstā, atbilstīgi I papildinājuma norādījumiem iesniedz attiecīgo informāciju no literatūras vai citiem avotiem vai atbilstīgus testēšanas rezultātus, kas rāda, ka šīm vielām piemīt bioloģiskās noārdīšanās spēja aerobos un anaerobos apstākļos.

Jāņem vērā, ka TAED uzskatāms par anaerobos apstākļos bioloģiski noārdāmu vielu.

Ja nav pieejama iepriekšminētajām prasībām atbilstoša dokumentācija, vielu, kas nav virsmaktīva viela, var atbrīvot no prasības par noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, ja tai piemīt viens no šādiem trijiem īpašību kopumiem:

1)	viegli noārdās un ir ar zemu adsorbcijas pakāpi (A < 25 %); vai

2)	viegli noārdās un ir ar augstu desorbcijas pakāpi (D > 75 %); vai

3)	viegli noārdās un nav bioakumulatīva.

Absorbcijas/desorbcijas testēšanu var veikt atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/OECD) 106. vadlīnijām.

3. kritērijs. Aizliegta vai ierobežota lietojuma vielas un maisījumi

a) Izmantošanai aizliegtās vielas

Nedz paša produkta formulējumā, nedz formulējumā iekļauta maisījuma sastāvā nedrīkst iekļaut šādas izmantotās vielas:

—	EDTA (etilēndiamīntetraacetāts),

—	smaržvielas,

—	aktīva hlora savienojumi,

—	APEO (alkilfeniletoksilāti) un APD (alkilfenoli un to atvasinājumi).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu un parakstītu atbilstības deklarāciju.

b) Bīstamās vielas un maisījumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu 6. panta 6. punktu produkti vai to sastāvdaļas nedrīkst saturēt vielas, kas atbilst kritērijiem par iekļaušanu turpmāk norādītajā bīstamības apzīmējumu vai riska frāžu klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2) vai Padomes Direktīvu 67/548/EEK (3), tāpat kā tie nedrīkst saturēt vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā. Turpmāk minētās riska frāzes galvenokārt attiecas uz vielām. Tomēr, ja nevar iegūt informāciju par vielu, piemēro maisījumu klasifikācijas noteikumus.

Bīstamības apzīmējumu saraksts

Bīstamības apzīmējums (4)	Riska frāze (5)
H300 Norijot iestājas nāve	R28
H301 Toksisks, ja norīts	R25
H304 Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpvados	R65
H310 Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve	R27
H311 Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu	R24
H330 Ieelpojot iestājas nāve	R23/26
H331 Toksisks, ja ieelpo	R23
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R46
H341 Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R68
H350 Var izraisīt vēzi	R45
H350i Var izraisīt vēzi ieelpojot	R49
H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību	R60
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R61
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/61/60–61
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/63
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R61/62
H361f Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R62
H361d Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R63
H361fd Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R62–63
H362 Var nodarīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam	R64
H370 Izraisa orgānu bojājumus	R39/23/24/25/26/27/28
H371 Var izraisīt orgānu bojājumus	R68/20/21/22
H372 Izraisa orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/25/24/23
H373 Var izraisīt orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/20/21/22
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem, ar ilglaicīgām sekām	R50–53
H411 Toksisks ūdens organismiem, ar ilglaicīgām sekām	R51–53
H412 Kaitīgs ūdens organismiem, ar ilglaicīgām sekām	R52–53
H413 Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R53
EUH059 Bīstams ozona slānim	R59
EUH029 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes	R29
EUH031 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes	R31
EUH032 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes	R32
EUH070 Toksisks saskarē ar acīm	R39–41
Sensibilizējošas vielas
H334 Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu	R42
H317 Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43

Jāņem vērā, ka šis kritērijs attiecas arī uz zināmiem noārdīšanās produktiem, tādiem kā formaldehīds no formaldehīdu izdalošām vielām.

Minētā prasība neattiecas uz tādām vielām vai maisījumiem, kas pārstrādē maina īpašības (piemēram, zaudē bioloģisko pieejamību vai ar kurām notiek tādas ķīmiskas pārvērtības, kas novērš iepriekš konstatēto bīstamību).

Galaprodukts nedrīkst būt marķēts saskaņā ar iepriekšminētajiem bīstamības apzīmējumiem.

Izņēmumi

Šo prasību nepiemēro šādām vielām:

Virsmaktīvās vielas < 15 % (galaproduktā)	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
Biocīdi, ko izmanto kā konservantus (*2) (tikai šķidrumiem, kuru pH ir no 2 līdz 12 un kuros ir maksimāli 0,10 masas % aktīvās vielas)	H331 Toksisks, ja ieelpo	R23
	H334 Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu	R42
	H317 Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43
	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
Fermenti (*3)	H334 Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu	R42
	H317 Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43
	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
NTA kā piemaisījums MGDA un GLDA (*4)	H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs apliecina atbilstību šim kritērijam, iesniedzot deklarāciju par to, ka neviena izmantotā viela nav klasificēta bīstamības klasēs atbilstīgi iepriekš uzskaitītajiem bīstamības apzīmējumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, ciktāl to var secināt vismaz pēc informācijas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VII pielikuma prasībām. Papildus šai deklarācijai iesniedz kopsavilkumu par attiecīgajām raksturīgajām iezīmēm, kas saistītas ar iepriekš uzskaitītajiem bīstamības apzīmējumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma (Norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai) 10., 11. un 12. iedaļā noteikto detalizācijas pakāpi.

Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var iegūt ne vien testēšanā, bet arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot tādas alternatīvas kā in vitro metode, struktūru aktivitātes kvantitatīvā novērtējuma modeļi, veicot grupēšanu vai izvērtējot līdzības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikumu. Īpaši ieteicams koplietot attiecīgos datus.

Informāciju sniedz par galaproduktā izmantoto vielu vai maisījumu formu vai agregātstāvokli.

Attiecībā uz REACH regulas IV un V pielikumā uzskaitītajām vielām, uz kurām neattiecas reģistrēšanas pienākums, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktā, pietiek iesniegt deklarāciju par iepriekšminēto prasību izpildi.

c) Vielas, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu

No Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktā minētā izņēmuma nepiešķir atkāpi vielām, kas identificētas par tādām, kuras rada ļoti lielas bažas, un ir iekļautas apzināmo vielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantu un kuras maisījumos ir koncentrācijās, kas pārsniedz 0,010 %.

Novērtēšana un verifikācija. To vielu sarakstu, kuras atzītas par tādām, kas rada ļoti lielas bažas, un ir iekļautas apzināmo vielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantu, var atrast šādā adresē: http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

Pieteikuma iesniegšanas dienā jāsniedz atsauce uz šo sarakstu. Informāciju, kurā precīzi norādīts produkta formulējums, pieteikuma iesniedzējs iesniedz kompetentajai iestādei. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar saistīto dokumentāciju, piemēram, atbilstības deklarāciju, ko parakstījis materiālu piegādātājs un attiecīgo vielu vai maisījumu drošības datu lapas.

d) Ierobežota izmantojuma vielas: biocīdi

Biocīdus produktā drīkst iekļaut tikai kā konservantus un tikai šim nolūkam piemērotās devās. Šī prasība neattiecas uz virsmaktīvām vielām, kurām var būt arī biocīdu īpašības.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu pievienoto biocīdu drošības datu lapas un precīzu informāciju par to koncentrāciju produktā. Biocīdu ražotājs vai piegādātājs iesniedz informāciju par nepieciešamo devu.

ii)

Aizliegts uz iepakojuma vai kā citādi norādīt vai likt saprast, ka līdzeklim ir pretmikrobu vai dezinficējoša iedarbība.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz tekstu un maketus, ko izmanto katra veida iepakojumam, un/vai katra atšķirīgā veida iepakojuma paraugu.

iii)

Produkts var saturēt biocīdus, ja tie nav bioakumulatīvi. Biocīdu neuzskata par bioakumulatīvu, ja BCF < 100 vai logKow < 3,0. Ja ir pieejama gan BCF, gan logKow vērtība, izmanto lielāko izmērīto BCF vērtību.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapas par visiem pievienotajiem biocīdiem, kā arī informāciju par šo vielu BCF un/vai logKow vērtībām.

e) Krāsvielas

Krāsvielas, ko atļauts lietot produktā, nedrīkst būt bioakumulatīvas. Ja krāsvielu ir atļauts izmantot pārtikas produktos, dokumentācija par bioakumulatīvo potenciālu nav jāiesniedz. Krāsvielu neuzskata par bioakumulatīvu, ja BCF < 100 vai logKow < 3,0. Ja ir pieejama gan BCF, gan logKow vērtība, izmanto lielāko izmērīto BCF vērtību.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapas par visām pievienotajām krāsvielām vai dokumentāciju, kas apliecina, ka krāsviela ir apstiprināta izmantošanai pārtikas produktos.

f) Fermenti

Fermentiem jābūt šķidrā vai bezputekļu granulu veidā. Fermentos nedrīkst būt mikroorganismu atlieku, kas saglabājušās no ražošanas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapas par visiem pievienotajiem fermentiem, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka fermentā nav mikroorganismu atlieku.

g) Fosfors

Fosfātu un citu fosfora savienojumu kopējais saturs nedrīkst pārsniegt tabulā norādītās robežvērtības, ko izsaka gramos fosfora uz litru ūdens.

Aprēķinā izmanto augstāko ieteicamo devu.

Produkta veids Fosfors (gramos uz litru ūdens)	Mīksts	Vidēji ciets	Ciets
Produkta veids Fosfors (gramos uz litru ūdens)	0–6 °dH	7–13 °dH	> 14 °dH
Mērcēšanas līdzekļi	0,08	0,08	0,08
Mazgāšanas līdzekļi	0,15	0,30	0,50
Skalošanas līdzekļi	0,02	0,02	0,02
Daudzkomponentu sistēmas	0,17	0,32	0,52

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka tabulā minētās robežvērtības nav pārsniegtas.

4. kritērijs. Iepakojuma prasības

a) Masas/lietderības attiecība (WUR)

Produkta masas/lietderības attiecība (WUR) nedrīkst pārsniegt šādas vērtības:

Produkta veids	WUR
Produkta veids	0–6 °dH	7–13 °dH	> 14 °dH
Pulveri (g/l mazgāšanas šķīduma)	0,8	1,4	2,0
Šķidrumi (g/l mazgāšanas šķīduma)	1,0	1,8	2,5

WUR aprēķina tikai attiecībā uz primāro iepakojumu (ieskaitot vāciņus, aizbāžņus un rokas sūkņus / izsmidzināšanas ierīces), izmantojot šādu formulu:

kur:

Wi	=	iepakojuma i-tās sastāvdaļas masa (g), attiecīgā gadījumā ar marķējumu,
Ui	=	tādas iepakojuma i-tās sastāvdaļas masa (g), kuras materiāls nav pārstrādāts (ir neapstrādāts). Ja iepakojuma sastāvdaļās atkārtoti pārstrādāto materiālu īpatsvars ir 0 %, tad Ui = Wi,
Di	=	iepakojumā i-tajā sastāvdaļā esošo funkcionālo vienību skaits. Funkcionālā vienība = deva g/l mazgāšanas šķīduma,
ri	=	pārstrādes skaitlis, t. i., cik reižu iepakojuma i-to komponentu izmanto tādā pašā nolūkā, izmantojot nodošanas vai uzpildīšanas sistēmu (r = 1, ja iepakojumu atkārtoti neizmanto tādā pašā nolūkā). Ja iepakojums tiek atkārtoti izmantots, r norāda kā 1, izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs var dokumentāri pierādīt lielāku skaitli.

Izņēmumi

Šī prasība neattiecas uz plastmasas/papīra/kartona iepakojumu, kas satur vairāk nekā 80 % atkārtoti pārstrādāto materiālu vai vairāk nekā 80 % atjaunojamas izcelsmes plastmasas.

Iepakojums tiek uzskatīts par atkārtoti izmantotu, ja izejvielas, kas izmantotas iepakojumam, ir savāktas no iepakojuma ražotājiem izplatīšanas posmā vai patērētāja posmā. Ja izejvielas ir ražošanas atkritumi no paša materiāla ražotāja ražošanas procesa, tad materiāls nav uzskatāms par atkārtoti izmantotu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta WUR vērtības aprēķinu. Šīs vērtības aprēķināšanai izmantojamā izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu un parakstītu deklarāciju par tādu materiālu saturu iepakojumā, kas izmantoti atkārtoti vai iegūti no atjaunojamās enerģijas avotiem. Atkārtoti uzpildāma iepakojuma apstiprināšanai pieteikuma iesniedzējs un/vai mazumtirgotājs dokumentāri pierāda, ka uzpildes elementi būs/ir pieejami tirgū.

b) Plastmasas iepakojums

Plastmasas iepakojumā drīkst izmantot tikai tādus ftalātus (un to maisījumus), kam pieteikuma iesniegšanas laikā ir novērtēts risks un kas nav klasificēti saskaņā ar 3. kritērija b) punktu.

Lai atkārtotas pārstrādes vajadzībām varētu identificēt dažādās iepakojuma daļas, primārā iepakojuma daļas, kas ir no plastmasas, jāmarķē saskaņā ar DIN 6120 (2. daļa) vai tam ekvivalentu standartu. Šī prasība neattiecas uz vāciņiem un dozatora sūknīšiem.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu un parakstītu atbilstības deklarāciju.

5. kritērijs. Mazgāšanas efektivitāte (piemērotība lietošanai)

Produkta iedarbībai un efektivitātei jābūt apmierinošai. Produktam jāatbilst lietotāju veikta testa vai iekšējās testēšanas prasībām atbilstoši II papildinājumam.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz detalizētu testēšanas pārskatu, arī informāciju/dokumentus. Sk. II papildinājumu.

6. kritērijs. Automātiskās dozēšanas sistēmas

Daudzkomponentu sistēmas jāpiedāvā kopā ar automātisku un kontrolētas dozēšanas sistēmu.

Lai nodrošinātu pareizas devas izmantošanu automātiskajās dozēšanas sistēmās, klientu apmeklējumi jāorganizē ražotāju/piegādātāju ikdienas darbības ietvaros. Šie klientu apmeklējumi jāveic visās telpās vismaz reizi gadā visā licences darbības laikā; apmeklējumam jāietver dozēšanas iekārtu kalibrēšana. Klientu apmeklējumus var veikt arī trešās personas.

Klientu apmeklējumus var nerīkot tikai izņēmuma gadījumos, ja attāluma un apmeklējuma veida dēļ tas ir praktiski nerealizējams.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz rakstisku izklāstu par klientu apmeklējumu organizēšanu, to biežumu un saturu.

7. kritērijs. Informācija lietotājiem: ES ekomarķējumā ietvertās ziņas

a) Informācija uz iepakojuma / produkta informācijas lapā

Uz iepakojuma un/vai produkta informācijas lapā jābūt redzamiem šādiem vai līdzvērtīgiem ieteikumiem:

—	Izmantot netīrības pakāpei un ūdens cietībai atbilstošu devu. Ievērot ieteicamās devas.

—	Izmantojot šo mazgāšanas līdzekli, kuram piešķirts ES ekoloģiskais marķējums, un ievērojot ieteicamās devas, mazinās ūdens piesārņojums un radīto atkritumu daudzums.

b) Informācija uz ES ekomarķējuma

Logotipam jābūt redzamam un skaidri salasāmam. ES ekomarķējuma logotipa izmantošanu aizsargā ES primārie tiesību akti. Uz produkta jānorāda ES ekomarķējuma reģistrācijas/licences numurs, tam jābūt salasāmam un skaidri redzamam.

Neobligāta uzlīme ar teksta logu ietver šādu tekstu:

—	Samazināta ietekme uz ūdens ekosistēmām

—	Ierobežots bīstamo vielu saturs

—	Veiktspēja pārbaudīta

Norādījumi par neobligātās papildu uzlīmes izmantošanu atrodami dokumentā Guidelines for use of the Ecolabel logo tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf

Novērtēšana un verifikācija (a–b). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta marķējuma un/vai produkta informācijas lapas paraugu, kā arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam. Norādes par produktu dokumentāri jāpierāda ar atbilstošiem testēšanas pārskatiem.

(*1) DID numurs ir izmantotās vielas numurs DID sarakstā (mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāze), un to izmanto, lai noteiktu atbilstību 1. un 2. kritērijam.

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) OV L 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(4) Regula (EK) Nr. 1272/2008.

(5) Direktīva 67/548/EEK ar korekcijām atbilstoši REACH saskaņā ar Direktīvu 2006/121/EK un Direktīvu 1999/45/EK (ar grozījumiem).

(*2) Izņēmums attiecas tikai uz 3. kritērija b) punktu. Biocīdiem jāatbilst 3. kritērija d) punktam.

(*3) Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.

(*4) Koncentrācijās, kas mazākas nekā 1,0 % izejvielu, kamēr vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka nekā 0,10 %.

I papildinājums

Mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzes (DID) saraksts

DID saraksts (A daļa) satur informāciju par mazgāšanas līdzekļu formulējumos visbiežāk izmantoto vielu toksiskumu ūdens organismiem un bioloģiskās noārdīšanās spēju. Šajā sarakstā ir informācija par daudzu mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļos izmantotu vielu toksicitāti un bioloģiskās noārdīšanās spēju. Saraksts nav pilnīgs, bet B daļā ir norādījumi par attiecīgo aprēķina parametru noteikšanu DID sarakstā neiekļautām vielām (šādi parametri ir, piemēram, toksiskuma koeficients (TF) un noārdīšanās koeficients (DF), kurus izmanto, lai aprēķinātu toksiskuma robežatšķaidījumu). Šis saraksts ir vispārējs informācijas avots, un vielas, kas ir DID sarakstā, netiek automātiski apstiprinātas lietošanai Eiropas Savienībā ekomarķētos produktos. DID saraksts (A un B daļa) atrodams ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.

Ja nav datu par vielas toksiskumu ūdens organismiem un noārdīšanās spēju, TF un DF var novērtēt pēc analoģijas ar struktūras ziņā līdzīgām vielām. Šāda struktūras analoģija jāapstiprina kompetentajai iestādei, kas piešķir ES ekomarķējuma licenci. Alternatīva ir novērtējumu veikt pēc vissliktākā scenārija, izmantojot turpmāk dotos parametrus.

Novērtējums pēc vissliktākā scenārija

	Akūta toksicitāte			Hroniska toksicitāte			Noārdīšanās
Izmantotā viela	LC50/EC50	SF(acute)	TF(acute)	NOEC (*1)	SF(chronic) (*1)	TF(chronic)	DF	Aerobos apstākļos	Anaerobos apstākļos
“Nosaukums”	1 mg/l	10 000	0,0001			0,0001	1	P	N

Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas dokumentēšana

Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas testēšanai izmanto šādas metodes:

līdz 2010. gada 1. decembrim un pārejas periodā no 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. decembrim:

vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas testēšanas metodes, kas paredzētas Direktīvā 67/548/EEK, jo īpaši metodes, kas aprakstītas minētās direktīvas V pielikuma C4. daļā, vai tām ekvivalentās OECD 301 A–F testēšanas metodes, vai ekvivalentas ISO standartos noteiktās testēšanas metodes.

Virsmaktīvām vielām “10 dienu loga” principu nepiemēro. Atbilstības līmeņi ir 70 % (testēšanas metodēm, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C4.-A un C4.-B daļā, un tām ekvivalentajām OECD 301 A un E testēšanas metodēm, un ekvivalentajām ISO metodēm) un 60 % (testēšanas metodēm C4.-C, D, E un F un tām ekvivalentajām OECD 301 B, C, D un F metodēm, un ekvivalentajām ISO metodēm);

2)	pēc 2015. gada 1. decembra un pārejas periodā no 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. decembrim: testēšanas metodes, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

Anaerobos apstākļos notiekošas bioloģiskās noārdīšanās dokumentēšana

Anaerobās noārdīšanās spējas testēšanas standartmetodes ir EN ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs), OECD 311 vai ekvivalenta testēšanas metode, pēc kuras noteiktā galīgā noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos ir vismaz 60 %. Lai dokumentētu, ka anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās vismaz 60 %, var izmantot arī citas testēšanas metodes, kurās modelēti attiecīgie anaerobie apstākļi.

Ekstrapolācija DID sarakstā neiekļautu vielu gadījumā

Ja izmantotās vielas nav iekļautas DID sarakstā, tad, lai dokumentētu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, var izmantot turpmāk aprakstīto pieeju.

Veic pamatotu ekstrapolāciju. Ekstrapolēšanai izmanto testēšanas rezultātus, kas iegūti, nosakot ķīmiskās struktūras ziņā līdzīgas virsmaktīvas vielas galīgās bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos. Ja bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos apstiprināta DID sarakstā iekļautai virsmaktīvajai vielai (vai homologu rindai), var uzskatīt, ka līdzīgai virsmaktīvai vielai arī piemīt bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos (piemēram, bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos ir C12–15 A 1–3 EO sulfātam (DID Nr. 8), un var uzskatīt, ka līdzīga tā būs arī C12–15 A 6 EO sulfātam). Ja bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos virsmaktīvai vielai apstiprināta, izmantojot attiecīgu testēšanas metodi, var uzskatīt, ka struktūras ziņā līdzīgai virsmaktīvai vielai arī piemīt bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos (piemēram, literatūras datus, kas liecina par alkilestera amonija sāļu grupai piederīgu virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, var izmantot, lai dokumentētu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos citiem četraizvietotajiem amonija sāļiem ar estera saitēm alkilvirknē).

2.	Veic skrīninga testu, lai noteiktu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos. Ja vajadzīgi jauni testēšanas rezultāti, veic skrīninga testu pēc EN ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs), OECD 311 vai citas ekvivalentas metodes.

Veic pazeminātas devas bioloģiskās noārdīšanās spējas testu. Ja vajadzīgi jauni testēšanas rezultāti vai ja rodas eksperimentālas problēmas skrīninga testā (piemēram, inhibēšana testējamās vielas toksiskuma dēļ), testēšanu veic atkārtoti, izmantojot pazeminātu virsmaktīvās vielas devu, un bioloģisko noārdīšanos kontrolē ar 14C mērījumiem vai ķīmiskām analīzēm. Testēšanu, izmantojot pazeminātas devas, veic pēc OECD 308 (2000. gada augusts) vai ekvivalentas metodes.

(*1) Ja nav pieņemamu hroniskas toksicitātes datu, šīs ailes ir tukšas. Tādā gadījumā TF(chronic) un TF(acute) tiek definēti kā vienādi lielumi.

II papildinājums

Mazgāšanas efektivitāte (piemērotība lietošanai)

a) Iekšējā testēšana

Efektivitātes dokumentēšanas nolūkā testēšanas veikšanai var apstiprināt ražotāja testēšanas laboratoriju, ja tā atbilst šādām papildu prasībām:

—	ekomarķējuma organizācijām jābūt iespējamam uzraudzīt testēšanas gaitu,

—	ekomarķējuma organizācijai jābūt iespējamam piekļūt visiem produkta datiem,

—	kvalitātes kontroles sistēmā jābūt aprakstītai veiktspējas testēšanas procedūrai.

Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka produkts ir ticis testēts reālos apstākļos:

a)	trauki notraipīti veidā, kas ir reprezentatīvs un sagaidāms sektoros, kur testējamos produktus tirgos;

b)	lietota ieteicamā deva atbilstošas cietības ūdenī zemākajā ieteicamajā mazgāšanas temperatūrā.

Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz dokumenti, kas apliecina:

—	produkta spēju notīrīt netīrumus no traukiem,

—	produkta spēju nožāvēt traukus.

Produkts jātestē salīdzinājumā ar atsauces produktu. Atsauces produkts var būt tirgū vispāratzīts produkts, un testējamajam produktam jābūt vismaz tikpat iedarbīgam kā atsauces produktam.

b) Lietotāju veikts tests

Atbildes vajadzīgas vismaz no pieciem testēšanas centriem, kuri testēšanā piesaista pēc nejaušības principa atlasītus klientus.

Procedūrai un izmantotajām devām jāatbilst ražotāja ieteikumiem.

Testēšanai jāturpinās vismaz četras nedēļas un jāietver vismaz 400 testa ciklu.

Katrā testēšanas centrā produkta vai daudzkomponentu sistēmas efektivitāte jānovērtē, atbildot uz (šādā vai līdzīgā veidā formulētiem) jautājumiem par šādiem produkta aspektiem:

—	produkta spēja notīrīt netīrumus no traukiem,

—	produkta spēja nožāvēt traukus,

—	respondenta apmierinātība ar klientu apmeklēšanas kārtību.

Atbildes jāsniedz saskaņā vismaz ar trīspakāpju skalu, norādot, ka produkts ir, piemēram, “nepietiekami iedarbīgs”, “pietiekami iedarbīgs” vai “ļoti iedarbīgs”. Attiecībā uz to, cik apmierināts testēšanas centrs ir ar apmeklējumu rezultātu paziņošanas kārtību, šīm kategorijām jābūt “neapmierināts”, “apmierināts” un “ļoti apmierināts”.

Vismaz 80 % respondentu produkts visos aspektos (sk. 4. punktu) jānovērtē kā pietiekami iedarbīgs vai ļoti iedarbīgs un jābūt apmierinātiem vai ļoti apmierinātiem ar klientu apmeklēšanas kārtību.

Jānorāda visi testēšanas “izejas” dati.

Testēšanas procedūrai jābūt sīki aprakstītai.

24.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/38

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 14. novembris)

par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8055)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2012/721/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)	Regula (EK) Nr. 66/2010 paredz, ka atbilstīgi produktu grupām jānosaka konkrēti ES ekomarķējuma kritēriji.

(3)	Šiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām jābūt spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupā “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie veļas mazgāšanas līdzekļi” ietilpst veļas mazgāšanas līdzekļi, kurus rūpniecības un iestāžu sektorā izmanto profesionālie lietotāji.

Šajā produktu grupā ietilpst daudzkomponentu sistēmas, kas sastāv vairāk nekā no viena komponenta, kuru izmanto pilna mazgāšanas līdzekļa sastāvā vai veļas mazgāšanas programmā automātiskajā dozēšanas sistēmā.

Šajā produktu grupā neietilpst produkti, kas paredzēti tādu auduma īpašību iegūšanai kā hidrofobs, ūdensnecaurlaidīgs vai nedegošs u. c. Turklāt šajā produktu grupā neietilpst produkti, ko dozē atkarībā no materiāla, uz kura ir traips (piemēram, palagi, segas vai citi materiāli), nedz arī mazgāšanas palīglīdzekļi, ko izmanto bez turpmākas mazgāšanas (piemēram, paklāju un mēbeļu audumu traipu tīrītāji).

Šajā produktu grupā neietilpst sadzīves veļas mazgāšanas līdzekļi.

2. pants

Lai veļas mazgāšanas līdzeklim varētu piešķirt ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010, tam jāietilpst šā lēmuma 1. pantā definētajā produktu grupā “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie veļas mazgāšanas līdzekļi” un jāatbilst šā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

3. pants

Produktu grupas “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie veļas mazgāšanas līdzekļi” kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

4. pants

Administratīvām vajadzībām produktu grupai “rūpniecībā un iestādēs izmantojamie veļas mazgāšanas līdzekļi” piešķir kodu 039.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

PIELIKUMS

PAMATPRINCIPI

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju mērķis ir jo īpaši veicināt tādu produktu lietošanu, kuriem ir mazāka ietekme uz ūdens ekosistēmām, kuri satur ierobežotu daudzumu bīstamo vielu un kuru darbība ir pārbaudīta. Turklāt kritēriju mērķis ir samazināt ar mazgāšanu saistīto enerģijas patēriņu, veicinot tādu produktu lietošanu, kas ir efektīvi arī zemākās temperatūrās.

KRITĒRIJI

Kritēriji ir noteikti attiecībā uz katru no šādiem aspektiem:

1.	Informācija par produktu un ieteicamajām devām

2.	Toksiskums ūdens organismiem: robežatšķaidījums (CDV)

3.	Bioloģiskās noārdīšanās spēja

4.	Aizliegta vai ierobežota lietojuma vielas un maisījumi

5.	Iepakojuma prasības

6.	Mazgāšanas efektivitāte (piemērotība lietošanai)

7.	Automātiskās dozēšanas sistēmas

8.	Informācija lietotājiem: ES ekomarķējumā ietvertās ziņas

1. Novērtēšana un verifikācija

a) Prasības

Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas katram kritērijam atsevišķi.

Ja iespējams, testēšana jāizdara laboratorijās, kuras atbilst standarta EN ISO 17025 vai tam ekvivalenta standarta vispārīgajām prasībām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un var veikt neatkarīgas verifikācijas.

b) Mērījumu robežvērtības

Biocīdu, krāsvielu un smaržvielu atbilstība šiem kritērijiem ir nepieciešama neatkarīgi no to koncentrācijas.

Vielas, kuru koncentrācija atbilst iepriekš norādītajai robežvērtībai, šeit tiek sauktas par “izmantotajām vielām”.

Visiem produktiem: atbilstība ekoloģiskajiem kritērijiem jānodrošina attiecībā uz konkrētajai netīrības pakāpei atbilstošo visaugstāko ieteicamo devu. Ja deva norādīta intervālos, kritēriju izpilde jāvērtē devai, kas izraudzīta pēc sliktākā scenārija.

2. Funkcionālā vienība

Funkcionālo vienību šai produktu grupai izsaka gramos uz kilogramu mazgājamās veļas (g/kg mazgājamās veļas).

Prasības par funkcionālās vienības novērtēšanu un verifikāciju

Par katru izmantoto vielu kompetentajai iestādei iesniedz drošības datu lapas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1).

DID saraksta A un B daļu var atrast ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_a_lv.pdf

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/did_list/didlist_part_b_lv.pdf

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Informācija par produktu un ieteicamajām devām

Ieteicamā kopējā deva uz vienu kilogramu mazgājamās veļas atbilstoši veļas netīrības pakāpei un ūdens cietībai jānorāda g/kg mazgājamās veļas vai ml/kg mazgājamās veļas. Šā kritērija izpildes novērtējumā jāņem vērā visi daudzkomponentu sistēmas produkti tādās devās, kā paredz vissliktākais scenārijs.

Veļas netīrības pakāpes piemēri:

Viegla

Vidēja

Smaga

Viesnīcās: gultas veļa, gultas pārklāji un dvieļi u. c. (dvieļus var uzskatīt par ļoti netīriem)

Auduma roku dvieļu ruļļi

Darba drēbes: iestādēs / mazumtirdzniecībā / apkalpojošajā sfērā u. c.

Restorānos: galdauti, salvetes u. c.

Grīdas mazgāšanas sukas un grīdlupatas

Darba drēbes: rūpniecībā / virtuvē / gaļas izciršanas telpās u. c.

Virtuves veļa: drānas, trauku dvieļi u. c.

Iestādēs, tādās kā slimnīcas: gultas veļa, gultas pārklāji, uzvelkami palagi, pacientu apģērbs, ārsta halāti vai virsvalki u. c.

Jānorāda produkta nosaukums vai – daudzkomponentu sistēmas gadījumā – visu to produktu saraksts, kuri ietilpst šajā sistēmā, kā arī ieteicamā ūdens cietība (mīksts, vidēji ciets vai ciets) un paredzētā netīrības pakāpe.

Pieteikuma iesniedzējam par katru produkta nosaukumu dokumentāri jāpierāda atbilstība 2., 3. un 6. kritērijam.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs norāda produkta nosaukumu vai – daudzkomponentu sistēmas gadījumā – visu to produktu sarakstu, kuri ietilpst šajā sistēmā, kā arī produkta vai produktu precīzu formulējumu un etiķeti vai grafiskā noformējuma paraugu, kurā norādītas ieteicamās devas atbilstoši trijām netīrības pakāpēm un ūdens cietībai. Blīvums (g/ml) jānorāda visiem produktiem (uz iepakojuma vai drošības datu lapā).

2. kritērijs. Toksiskums ūdens organismiem: robežatšķaidījums (CDV)

Produkta robežatšķaidījums (CDVchronic ) nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

Mīksts ūdens (0–6 °dH)	CDVchronic (l/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	30 000	40 000	50 000
Šķidrs līdzeklis	50 000	60 000	70 000
Daudzkomponentu sistēma	50 000	70 000	90 000

Vidēji ciets ūdens (7–13 °dH)	CDVchronic (l/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	40 000	60 000	80 000
Šķidrs līdzeklis	60 000	75 000	90 000
Daudzkomponentu sistēma	60 000	80 000	100 000

Ciets ūdens (> 14 °dH)	CDVchronic (l/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	50 000	75 000	90 000
Šķidrs līdzeklis	75 000	90 000	120 000
Daudzkomponentu sistēma	75 000	100 000	120 000

Produktā izmantotas vielas (i) ilgstošas iedarbības toksiskuma robežatšķaidījumu (CDVchronic ) aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

masa	=	izmantotās vielas (i) masa ieteicamajā devā,
DF	=	noārdīšanās koeficients,
TF	=	vielas ilgstošas iedarbības toksiskuma koeficients, kā noteikts DID sarakstā.

Produktā esošajiem biocīdiem, krāsvielām un smaržvielām CDV jāaprēķina arī tad, ja to koncentrācija ir mazāka par 0,010 % (100 ppm).

Mazgāšanas procesa laikā notiekošās vielu noārdīšanās dēļ īpašus noteikumus piemēro šādām vielām:

—	ūdeņraža peroksīdam (H2O2) – nav jāaprēķina CDV,

—	peroksietiķskābei – aprēķina vajadzībām to uzskata par etiķskābi.

3. kritērijs. Bioloģiskās noārdīšanās spēja

a) Virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēja

Visām virsmaktīvajām vielām jābūt bioloģiski noārdāmām aerobos apstākļos.

Visām nejonu un katjonu virsmaktīvajām vielām jābūt bioloģiski noārdāmām arī anaerobos apstākļos.

b) Organisko vielu bioloģiskās noārdīšanās spēja

aNBO

Mīksts ūdens (0–6 °dH)	aNBO (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	0,70	1,10	1,40
Šķidrs līdzeklis	0,50	0,60	0,70
Daudzkomponentu sistēma	1,25	1,75	2,50

Vidēji ciets ūdens (7–13 °dH)	aNBO (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	1,10	1,40	1,75
Šķidrs līdzeklis	0,60	0,70	0,90
Daudzkomponentu sistēma	1,75	2,50	3,75

Ciets ūdens (> 14 °dH)	aNBO (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	1,40	1,75	2,20
Šķidrs līdzeklis	0,70	0,90	1,20
Daudzkomponentu sistēma	2,50	3,75	4,80

anNBO

Mīksts ūdens (0–6 °dH)	anNBO (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	0,70	1,10	1,40
Šķidrs līdzeklis	0,50	0,60	0,70
Daudzkomponentu sistēma	1,25	1,75	2,50

Vidēji ciets ūdens (7–13 °dH)	anNBO (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	1,10	1,40	1,75
Šķidrs līdzeklis	0,60	0,70	0,90
Daudzkomponentu sistēma	1,75	2,50	3,75

Ciets ūdens (> 14 °dH)	anNBO (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / netīrības pakāpe	Viegla	Vidēja	Smaga
Pulveris	1,40	1,75	2,20
Šķidrs līdzeklis	0,70	0,90	1,20
Daudzkomponentu sistēma	2,50	3,75	4,80

Jāņem vērā, ka TAED uzskatāms par anaerobos apstākļos bioloģiski noārdāmu vielu.

1)	viegli noārdās un ir ar zemu adsorbcijas pakāpi (A < 25 %); vai

2)	viegli noārdās un ir ar augstu desorbcijas pakāpi (D > 75 %); vai

3)	viegli noārdās un nav bioakumulatīva.

Absorbcijas/desorbcijas testēšanu var veikt atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/OECD) 106. vadlīnijām.

4. kritērijs. Aizliegta vai ierobežota lietojuma vielas un maisījumi

a) Izmantošanai aizliegtās vielas

Nedz paša produkta formulējumā, nedz formulējumā iekļauta maisījuma sastāvā nedrīkst iekļaut šādas izmantotās vielas:

—	fosfāti (fosfonāti nav aizliegti, taču to lietojumu ierobežo 3. kritērija prasības),

—	APEO (alkilfeniletoksilāti) un ADP (alkilfenoli un to atvasinājumi),

—	EDTA (etilēndiamīntetraetiķskābe) un tās sāļi.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz savu deklarāciju un attiecīgo vielu ražotāju deklarācijas, kurās apstiprināts, ka šeit minētās vielas produkta sastāvā nav iekļautas.

b) Bīstamās vielas un maisījumi

Bīstamības apzīmējumu saraksts

Bīstamības apzīmējums (4)	Riska frāze (5)
H300 Norijot iestājas nāve	R28
H301 Toksisks, ja norīts	R25
H304 Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpvados	R65
H310 Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve	R27
H311 Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu	R24
H330 Ieelpojot iestājas nāve	R23/26
H331 Toksisks, ja ieelpo	R23
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R46
H341 Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus	R68
H350 Var izraisīt vēzi	R45
H350i Var izraisīt vēzi ieelpojot	R49
H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību	R60
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R61
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/61/60–61
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R60/63
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R61/62
H361f Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību	R62
H361d Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R63
H361fd Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam	R62–63
H362 Var nodarīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam	R64
H370 Izraisa orgānu bojājumus	R39/23/24/25/26/27/28
H371 Var izraisīt orgānu bojājumus	R68/20/21/22
H372 Izraisa orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/25/24/23
H373 Var izraisīt orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā	R48/20/21/22
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem, ar ilglaicīgām sekām	R50–53
H411 Toksisks ūdens organismiem, ar ilglaicīgām sekām	R51–53
H412 Kaitīgs ūdens organismiem, ar ilglaicīgām sekām	R52–53
H413 Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem	R53
EUH059 Bīstams ozona slānim	R59
EUH029 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes	R29
EUH031 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes	R31
EUH032 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes	R32
EUH070 Toksisks saskarē ar acīm	R39–41
Sensibilizējošas vielas
H334 Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu	R42
H317 Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43

Jāņem vērā, ka šis kritērijs attiecas arī uz zināmiem noārdīšanās produktiem, tādiem kā formaldehīds no formaldehīdu izdalošām vielām.

Minētā prasība neattiecas uz tādām vielām vai maisījumiem, kas pēc pārstrādes maina īpašības (piemēram, zaudē bioloģisko pieejamību, mainās ķīmiskais sastāvs), vairs neradot iepriekš konstatēto bīstamību.

Galaprodukts nedrīkst būt marķēts saskaņā ar iepriekšminētajiem bīstamības apzīmējumiem.

Izņēmumi

Šo prasību nepiemēro šādām vielām:

Virsmaktīvās vielas < 20 % (galaproduktā)	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
Biocīdi, ko izmanto kā konservantus (*2) (tikai šķidrumiem, kuru pH ir no 2 līdz 12 un kuros ir maksimāli 0,10 masas % aktīvās vielas)	H331 Toksisks, ja ieelpo	R23
	H334 Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu	R42
	H317 Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43
	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
Fermenti (*3)	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
	H334 Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu	R42
	H317 Var izraisīt alerģisku ādas reakciju	R43
Balināšanas katalizatori (*3)	H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem	R50
NTA kā piemaisījums MGDA un GLDA (*4)	H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi	R40

Informāciju sniedz par galaproduktā izmantoto vielu vai maisījumu formu vai agregātstāvokli.

c) Vielas, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu

No Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 6. punktā minētā izņēmuma nepiešķir atkāpi vielām, kas identificētas par tādām, kas rada ļoti lielas bažas, un ir iekļautas apzināmo vielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantu un kuras maisījumos ir koncentrācijās, kas pārsniedz 0,010 %.

d) Ierobežota izmantojuma vielas: smaržvielas

Produktā nedrīkst būt muskusa nitrosavienojumus vai policikliskos muskusa savienojumus saturošu smaržvielu.

Visām izmantotajām vielām, kas pievienotas produktam kā smaržvielas, jābūt ražotām un ar tām jārīkojas atbilstīgi Starptautiskās Smaržvielu asociācijas (International Fragrance Association – IFRA) prakses kodeksam. Šis kodekss atrodams IFRA tīmekļa vietnē: http://www.ifraorg.org. Ražotājiem jāievēro IFRA standartu rekomendācijas attiecībā uz materiālu aizliegumu, lietošanas ierobežojumiem un norādītajiem tīrības kritērijiem.

Smaržvielas, uz kurām attiecas deklarēšanas prasība, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 (6) par mazgāšanas līdzekļiem (VII pielikums) un kas jau nav izslēgtas ar 4. kritērija b) punktu, galaproduktā nedrīkst būt koncentrācijā, kura (katrai vielai) ir lielāka par vai vienāda ar 0,010 % (≥ 100 ppm).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz parakstītu deklarāciju par atbilstību, norādot smaržvielas daudzumu produktā. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī smaržvielas ražotāja deklarāciju, kurā norādīts visu to vielu saturs, kuras ir to smaržvielu sastāvā, kas uzskaitītas Padomes Direktīvas 76/768/EEK (7) III pielikuma I daļā.

e) Biocīdi

Biocīdus produktā drīkst iekļaut tikai kā konservantus un tikai šim nolūkam piemērotās devās. Šī prasība neattiecas uz virsmaktīvām vielām, kurām var būt arī biocīdu īpašības.

ii)

Aizliegts uz iepakojuma vai kā citādi norādīt vai likt saprast, ka līdzeklim ir pretmikrobu vai dezinficējoša iedarbība.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz tekstu un maketus, ko izmanto katra veida iepakojumam, un/vai katra atšķirīgā veida iepakojuma paraugu.

iii)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapas par visiem pievienotajiem biocīdiem, kā arī informāciju par šo vielu BCF un/vai logKow vērtībām.

f) Fermenti

Fermentiem jābūt šķidrā vai bezputekļu granulu veidā. Fermentos nedrīkst būt mikroorganismu atlieku, kas saglabājušās no ražošanas.

5. kritērijs. Iepakojuma prasības

a) Masas/lietderības attiecība (WUR)

Produkta masas/lietderības attiecība (WUR) nedrīkst pārsniegt šādas vērtības:

Produkta veids / ūdens cietība	WUR (g/kg mazgājamās veļas)
Produkta veids / ūdens cietība	Mīksts ūdens	Vidēji ciets ūdens	Ciets ūdens
Veļas pulveri	1,5	2,0	2,5
Šķidrie mazgāšanas līdzekļi	2,0	2,5	3,0

WUR aprēķina tikai attiecībā uz primāro iepakojumu, un aprēķinu veic par katru daudzkomponentu sistēmas produktu (ieskaitot vāciņus, aizbāžņus un rokas sūknīšus/izsmidzināšanas ierīces), izmantojot šādu formulu:

kur:

Wi	=	iepakojuma i-tās sastāvdaļas masa (g), attiecīgā gadījumā ar marķējumu,
Uii	=	tādas iepakojuma i-tās sastāvdaļas masa (g), kuras materiāls nav pārstrādāts (ir neapstrādāts). Ja iepakojuma sastāvdaļās atkārtoti pārstrādāto materiālu īpatsvars ir 0 %, tad Ui = Wi,
Di	=	iepakojumā i-tajā sastāvdaļā esošo funkcionālo vienību skaits. Funkcionālā vienība = deva g/kg mazgājamās veļas. Jāievēro, ka WUR aprēķinā jāizmanto katrai ūdens cietības pakāpei atbilstošā augstākā ieteicamā deva,
ri	=	pārstrādes skaitlis, t. i., cik reižu iepakojuma i-to komponentu izmanto tādā pašā nolūkā, izmantojot nodošanas vai uzpildīšanas sistēmu (r = 1, ja iepakojumu atkārtoti neizmanto tādā pašā nolūkā). Ja iepakojums tiek atkārtoti izmantots, r norāda kā 1, izņemot, ja pieteikuma iesniedzējs var dokumentāri pierādīt lielāku skaitli.

Izņēmumi

Šī prasība neattiecas uz plastmasas/papīra/kartona iepakojumu, kas satur vairāk nekā 80 % atkārtoti pārstrādāto materiālu vai vairāk nekā 80 % atjaunojamas izcelsmes plastmasas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz WUR vērtības aprēķinu par katru produktu. Šīs vērtības aprēķināšanai izmantojamā izklājlapa ir pieejama ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu un parakstītu deklarāciju par tādu materiālu saturu iepakojumā, kas izmantoti atkārtoti vai iegūti no atjaunojamās enerģijas avotiem. Atkārtoti uzpildāma iepakojuma apstiprināšanai pieteikuma iesniedzējs un/vai mazumtirgotājs dokumentāri pierāda, ka uzpildes elementi būs/ir pieejami tirgū.

b) Plastmasas iepakojums

Plastmasas iepakojumā drīkst izmantot tikai tādus ftalātus (un to maisījumus), kam pieteikuma iesniegšanas laikā ir novērtēts risks un kas nav klasificēti saskaņā ar 4. kritērija b) punktu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu un parakstītu atbilstības deklarāciju.

6. kritērijs. Mazgāšanas efektivitāte (piemērotība lietošanai)

Ražotājam / pieteikuma iesniedzējam, izmantojot procesa laikā mazgājamu mākslīgi notraipītu veļu, dokumentāri jāpierāda mazgāšanas līdzekļa primārā mazgāšanas iedarbība, tāda kā netīrumu un traipu iztīrīšana.

Testēšanu var veikt neatkarīga vai paša uzņēmuma laboratorija, kas atbilst II papildinājuma a) punkta prasībām. Tests jāveic, ievērojot attiecīgai netīrības pakāpei ieteicamo devu atbilstošas cietības ūdenī viszemākajā ieteicamajā mazgāšanas temperatūrā. Mērījumi jāveic mazgātai un nemazgātai testa veļai. Testēšanas rezultātus izvērtē laboratorija, un tos skaidri norāda pārskatā.

Sekundāro mazgāšanas iedarbību, tādu kā balinošu iedarbību, balinošus/bojājošus faktorus, pelnu saturu, baltuma pakāpes pazemināšanos un plūstamības paaugstināšanos, var mērīt, piemēram, vairākās mazgāšanas reizēs izmantotai testa veļai un analizēt saskaņā ar standartu ISO 4312.

Mazgāšanas testā izmantojamā materiāla piemēri:

—	WFK-PCMS-55 materiāls rūpnieciskās veļas mazgāšanas procesiem, kurā ir 13 auduma gabaliņi, kas notraipīti ar dažādiem netīrumiem (WFK, Mazgāšanas tehnoloģiju izpētes institūts, Vācija),

—	EMPA 102 materiāls, kurā ir 15 dažādu svaigu traipu paraugi (EMPA-Testmaterials, Šveice),

—	DTI (Dānijas Tehnoloģiju institūts) rūpnieciskās mazgāšanas procesiem paredzēta mazgājamā veļa vai līdzvērtīgs materiāls.

Efektivitātes dokumentēšanai kā alternatīvu iepriekšminētajam laboratorijas testam var izmantot lietotāju veiktu testu. Tādā gadījumā lietotāja veiktajam testam jāatbilst II papildinājuma b) punkta prasībām.

Gan uz laboratorijas, gan lietotāju veiktiem testiem attiecas šādas prasības:

Produkts jātestē salīdzinājumā ar atsauces produktu. Atsauces produkts var būt tirgū vispāratzīts produkts, bet lietotāju veikta testa gadījumā – produkts, kādu lietotājs parasti izmanto. Testējamā produkta efektivitātei jābūt vienādai ar atsauces produkta efektivitāti vai labākai par to.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu, kurā norādīts, ka produkts atbilst izraudzītajā testēšanas metodē definētajām minimālajām prasībām; sk. arī II papildinājumu, attiecīgi a) un b) punktu.

7. kritērijs. Automātiskās dozēšanas sistēmas

Daudzkomponentu sistēmas klientam jāpiedāvā kopā ar automātisku un kontrolētas dozēšanas sistēmu.

Lai nodrošinātu pareizas devas izmantošanu automātiskajās dozēšanas sistēmās, klientu apmeklējumi jāorganizē ražotāju/piegādātāju ikdienas darbības ietvaros. Šie klientu apmeklējumi jāveic visās telpās vismaz reizi gadā visā licences darbības laikā; apmeklējumam jāietver vismaz dozēšanas iekārtu kalibrēšana. Klientu apmeklējumus var veikt arī trešās personas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz rakstisku izklāstu par klientu apmeklējumu organizēšanu, to biežumu un saturu.

8. kritērijs. Informācija lietotājiem: ES ekomarķējumā ietvertās ziņas

a) Informācija uz iepakojuma / produkta informācijas lapā

Uz iepakojuma un/vai produkta informācijas lapā jābūt redzamiem šādiem vai līdzvērtīgiem mazgāšanas ieteikumiem. Mazgāšanas ieteikumos jāiekļauj audumu netīrības pakāpes piemēri un šāds teksts:

—	Mazgāt zemākajā ieteicamajā temperatūrā.

—	Vienmēr mazgāt lielāko konkrētajam audumam pieļaujamo daudzumu.

—	Ievērot ieteicamās devas atbilstoši ūdens cietībai un netīrības pakāpei.

—	Izmantojot šo mazgāšanas līdzekli, kuram piešķirts ES ekoloģiskais marķējums, un ievērojot ieteicamās devas, mazinās ūdens piesārņojums, radīto atkritumu daudzums un enerģijas patēriņš.

b) Norādes uz iepakojuma

Kopumā norādes uz iepakojuma dokumentāri jāpierāda, izmantojot veiktspējas testēšanu (piemēram, norādes par efektivitāti zemā temperatūrā, norādes par noteiktu veidu traipu iztīrīšanu, norādes par noteiktu veidu auduma vai krāsas saudzēšanu vai citas norādes par konkrētām produkta īpašībām/priekšrocībām).

—	Piemēram, ja norādīts, ka produkts ir efektīvs pie 20 °C, veiktspējas testēšanu veic ≤ 20 °C (un attiecīgi citām norādēm par temperatūru zem 40 °C).

—	Piemēram, ja norādīts, ka produkts ir efektīvs noteiktiem traipu veidiem, tas dokumentāri jāpierāda, izmantojot veiktspējas testēšanu.

c) Informācija uz ES ekomarķējuma

Neobligāta uzlīme ar teksta logu ietver šādu tekstu:

—	Samazināta ietekme uz ūdens ekosistēmām

—	Ierobežots bīstamo vielu saturs

—	Veiktspēja pārbaudīta

Novērtēšana un verifikācija (a–c). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz produkta marķējuma un/vai produkta informācijas lapas paraugu, kā arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam. Norādes par produktu dokumentāri jāpierāda ar atbilstošiem testēšanas pārskatiem.

(*1) DID numurs ir izmantotās vielas numurs DID sarakstā (mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāze), un to izmanto, lai noteiktu atbilstību 2. un 3. kritērijam. Sk. I papildinājumu.

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(4) Regula (EK) Nr. 1272/2008.

(5) Direktīva 67/548/EEK ar korekcijām atbilstoši REACH saskaņā ar Direktīvu 2006/121/EK un Direktīvu 1999/45/EK (ar grozījumiem).

(*2) Izņēmums attiecas tikai uz 4. kritērija b) punktu. Biocīdiem jāatbilst 4. kritērija e) punktam.

(*3) Arī stabilizatori un citas palīgvielas preparātos.

(*4) Koncentrācijās, kas mazākas nekā 1,0 % izejvielu, kamēr vien kopējā koncentrācija galaproduktā ir mazāka nekā 0,10 %.

(6) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(7) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

I papildinājums

Mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzes (DID) saraksts

Novērtējums pēc vissliktākā scenārija

	Akūta toksicitāte			Hroniska toksicitāte			Noārdīšanās
Izmantotā viela	LC50/EC50	SF(akūts)	TF(akūts)	NOEC (*1)	SF(hronisks) (*1)	TF(hronisks)	DF	Aerobos apstākļos	Anaerobos apstākļos
“Nosaukums”	1 mg/l	10 000	0,0001			0,0001	1	P	N

Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas dokumentēšana

Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas testēšanai izmanto šādas metodes:

līdz 2010. gada 1. decembrim un pārejas periodā no 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. decembrim:

Virsmaktīvām vielām “10 dienu loga” principu nepiemēro. Atbilstības līmeņi ir 70 % (testēšanas metodēm, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C4.-A un C4.-B daļā, un tām ekvivalentajām OECD 301 A un E testēšanas metodēm, un ekvivalentajām ISO metodēm) un 60 % (testēšanas metodēm C4-C, D, E un F un tām ekvivalentajām OECD 301 B, C, D un F metodēm, un ekvivalentajām ISO metodēm);

2)	pēc 2015. gada 1. decembra un pārejas periodā no 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. decembrim: testēšanas metodes, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

Anaerobos apstākļos notiekošas bioloģiskās noārdīšanās dokumentēšana

Ekstrapolācija DID sarakstā neiekļautu vielu gadījumā

Ja izmantotās vielas nav iekļautas DID sarakstā, tad, lai dokumentētu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos, var izmantot turpmāk aprakstīto pieeju.

2.	Veic skrīninga testu, lai noteiktu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos. Ja vajadzīgi jauni testēšanas rezultāti, veic skrīninga testu pēc EN ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs), OECD 311 vai citas ekvivalentas metodes.

(*1) Ja nav pieņemamu hroniskas toksicitātes datu, šīs ailes ir tukšas. Tādā gadījumā TF(hronisks) un TF(akūts) tiek definēti kā vienādi lielumi.

II papildinājums

a) Laboratorijas tests

Analīžu laboratorijai jāatbilst vispārējām prasībām atbilstoši standartam EN ISO 17025 vai jābūt oficiāli apstiprinātai kā labas laboratorijas prakses analīžu laboratorijai.

Pieteikuma iesniedzēja analīžu laboratoriju/mērījumu var apstiprināt analīžu un mērījumu veikšanai, ja:

—	attiecīgās iestādes uzrauga paraugu ņemšanas un analīzes procesu vai

—	ražotājam ir atbilstoši standartam ISO 9001 sertificēta kvalitātes sistēma, kas ietver testēšanu un analīžu veikšanu, vai

—	ražotājs var pierādīt rezultātu savstarpēju atbilsmi pirmreizējā testā, kas ir ražotāja paša laboratorijas un neatkarīgas testēšanas iestādes paralēli veikts tests, un to, ka ražotājs ņem paraugus atbilstoši noteiktajam paraugņemšanas plānam.

Efektivitātes dokumentēšanas nolūkā testēšanas veikšanai var apstiprināt ražotāja testēšanas laboratoriju, ja tā atbilst šādām papildu prasībām:

—	ekomarķējuma organizācijām jābūt iespējamam uzraudzīt testēšanas gaitu,

—	ekomarķējuma organizācijai jābūt iespējamam piekļūt visiem produkta datiem,

—	testēšanas laboratorijai nodotajiem paraugiem jābūt anonīmiem,

—	kvalitātes kontroles sistēmā jābūt aprakstītai veiktspējas testēšanas procedūrai.

b) Lietotāju veikts tests

Atbildes vajadzīgas vismaz no pieciem testēšanas centriem, kuri testēšanā piesaista atlasītus klientus.

Procedūrai un izmantotajām devām jāatbilst ražotāja ieteikumiem.

Testēšanai jāturpinās vismaz četras nedēļas.

Katram testēšanas centram jānovērtē produkta vai daudzkomponentu sistēmas apkalpojamība, dozēšanas, saspiežamības, skalošanas un šķīdības parametri.

Katrā testēšanas centrā produkta vai daudzkomponentu sistēmas efektivitāte jānovērtē, atbildot uz (šādā vai līdzīgā veidā formulētiem) jautājumiem par šādiem produkta aspektiem:

a)	spēja izmazgāt nedaudz, mēreni un ļoti netīrus mazgājamos izstrādājumus;

b)	primārie mazgāšanas rezultāti, piemēram, netīrumu iztīrīšana, traipu iztīrīšanas spēja un balinoša iedarbība;

c)	sekundārie mazgāšanas rezultāti, piemēram, baltās veļas kļūšana par pelēku un krāsainās veļas krāsas noturīgums un atkrāsošanās pakāpe;

d)	skalošanas līdzekļa ietekme uz mazgājamo izstrādājumu žūšanu, gludināšanu vai apstrādi veļas rullī;

e)	cik apmierināts testēšanas dalībnieks ir ar klientu apmeklēšanas kārtību.

Atbildes jāiesniedz vismaz no pieciem testēšanas centriem. Vismaz 80 % respondentu produkts visos aspektos (sk. 4. punktu) jānovērtē kā pietiekami iedarbīgs vai ļoti iedarbīgs un jābūt apmierinātiem vai ļoti apmierinātiem ar klientu apmeklēšanas kārtību.

Jānorāda visi testēšanas “izejas” dati.

Testēšanas procedūrai jābūt sīki aprakstītai.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.326.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 326

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. gadagājums 2012. gada 24. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1096/2012 (2012. gada 14. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Aischgründer Karpfen (AĢIN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1097/2012 (2012. gada 23. novembris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu nosūtīšanu starp dalībvalstīm groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai ( 1 )	3
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1098/2012 (2012. gada 23. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	11
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2012/38/ES (2012. gada 23. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu cis-trikoz-9-ēnu ( 1 )	13
		LĒMUMI
		2012/717/ES
	*	Padomes Lēmums (2012. gada 20. novembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli no Spānijas	16
		2012/718/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 20. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2008/458/EK, kas nosaka kārtību, kādā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība, attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām, administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem un fonda līdzfinansēto projektu izdevumu atbilstību (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 6408)	17
		2012/719/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 17. oktobris) par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 5. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 7177) ( 1 )	19
		2012/720/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 14. novembris) par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgājamām mašīnām (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8054) ( 1 )	25
		2012/721/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 14. novembris) par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem veļas mazgāšanas līdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 8055) ( 1 )	38
		2012/722/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 23. novembris) par shēmas Roundtable on Sustainable Palm Oil RED atzīšanu, lai pierādītu atbilstību ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK	53

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	41,5
	MA	46,2
	MK	32,3
	TN	73,5
	ZZ	48,4
0707 00 05	AL	63,5
	MK	58,4
	TR	88,7
	ZZ	70,2
0709 93 10	MA	102,5
	TR	110,9
	ZZ	106,7
0805 20 10	MA	137,8
0805 20 10	ZZ	137,8
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	CN	65,5
	HR	37,0
	TR	84,6
	ZZ	62,4
0805 50 10	TR	83,0
	ZA	49,1
	ZZ	66,1
0808 10 80	CN	79,8
	MK	38,5
	NZ	138,3
	US	127,1
	ZA	145,8
	ZZ	105,9
0808 30 90	CN	69,9
	TR	113,2
	US	136,8
	ZZ	106,6

		Labojumi
	*	Labojums Padomes Lēmumā 2009/1017/ES (2009. gada 22. decembris) par to, lai Ungārijas Republikas iestādes sniegtu valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim( OV L 348, 29.12.2009. )	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ