(1)

Savienība balstās uz nedalāmām, universālām cilvēka cieņas, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes vērtībām, un tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Minētie principi veido pamatu dalībvalstu sabiedrībām, kurās dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība. Ikvienam Savienības pilsonim ir un vajadzētu būt tiesībām, kas paredzētas Līgumā par Eiropas Savienību (LES), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(2)

Ar 1993. gada Māstrihtas līgumu ieviesa jēdzienu “Savienības pilsonība”. Ar 1999. gada Amsterdamas līgumu un 2009. gada Lisabonas līgumu vēl vairāk nostiprināja ar Savienības pilsonību saistītās tiesības. 2013. gads būs Savienības pilsonības izveides divdesmitās gadadienas gads. Lisabonas līguma 1. panta 12. punkts un 2. panta 34. punkts (tagad LES 9. pants un LESD 20. pants) paredz, ka ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis, ka Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību un ka Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Lisabonas līguma 2. panta 35. punkts (tagad LESD 21. pants) paredz, ka ikvienam Savienības pilsonim ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības.

(3)

Stokholmas programmā “Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (3) pilsonim ir piešķirta galvenā nozīme Eiropas politikā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tajā paredzētās darbības ir vērstas uz “pilsoņu Eiropas veidošanu”, tostarp veicinot pilsoņu tiesības, jo īpaši tiesības uz pārvietošanās brīvību un tiesības, kas ļauj Savienības pilsoņiem aktīvi piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.

(4)

Savā 2010. gada 15. decembra Rezolūcijā par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā (2009. gads) un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (4) Eiropas Parlaments aicināja Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsoņu gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību, tostarp par tās terminoloģiju, saturu un darbības jomu, un informētu Savienības pilsoņus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kā arī par pieejamajiem līdzekļiem minēto tiesību izmantošanai.

(5)

2013. gads būtu jāpasludina par Eiropas Pilsoņu gadu. Eiropas Pilsoņu gads sniegtu savlaicīgu iespēju paaugstināt plašākās sabiedrības izpratni par tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība. Eiropas Pilsoņu gada mērķim vajadzētu būt arī vērstam uz pilsoņu izpratnes paaugstināšanu par viņu tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, kad viņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citā dalībvalstī, piemēram, kā studenti, darbinieki, darba meklētāji, brīvprātīgie, patērētāji, uzņēmēji, jaunieši vai pensionāri. Minētajā kontekstā izpratnes paaugstināšana ir jāintegrē ģeogrāfiski, demogrāfiski un sociāli, un tā būtu jāvērš uz to atlikušo šķēršļu novēršanu, kas traucē izmantot no Savienības pilsonības izrietošās tiesības. Savienības pilsoņi būtu jāinformē par to, ka arī viņiem pašiem ir būtiska loma minēto tiesību nostiprināšanā, ko viņi var īstenot ar līdzdalību pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskā dzīvē.

(6)

Lai Savienības pilsoņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par to, vai izmantot savas tiesības uz pārvietošanās brīvību, nepietiek tikai ar viņu izpratnes par tiesībām brīvi pārvietoties paaugstināšanu. Ir svarīgi, lai Savienības pilsoņi būtu arī pietiekami informēti par citām tiesībām, kas viņiem pieejamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pārrobežu situācijās. Minētā informācija viņiem ļaus arī pilnībā izmantot minētās citas tiesības, ja viņi nolems izmantot savas tiesības uz pārvietošanās brīvību.

(7)

Kopš 1958. gada, kad tiesības uz pārvietošanos un uzturēšanās brīvība tika noteikta Romas līgumā kā viena no četrām pamattiesībām, tā ir apliecinājusi savu vērtību kā viens no pīlāriem iekšējā tirgus izveidei dalībvalstu ekonomikas un katra Savienības pilsoņa labā.

(8)

Savienības pilsoņi tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot visu dalībvalstu teritorijā augstu vērtē kā indivīda pamattiesības, kas izriet no Savienības pilsonības. Šīs tiesības kā tādas apliecina un veicina labāku izpratni par Eiropas integrācijas vērtību, kā arī sekmē pilsoņu iesaistīšanos Savienības veidošanā.

(9)

Lai gan tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību ir stingri iedibinātas primārajos Savienības tiesību aktos un būtiski izvērstas sekundārajos Savienības tiesību aktos, joprojām pastāv pretrunas starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo, īstenojot minētās tiesības praksē. Papildus nenoteiktībai saistībā ar mobilitātes sniegtajām priekšrocībām Savienības pilsoņi uzskata, ka ir pārāk daudz praktisku šķēršļu dzīvošanai un strādāšanai citā dalībvalstī.

(10)

2010. gada ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai”, kas pieņemts 2010. gada 27. oktobrī, Komisija ir pievērsusies galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem pilsoņi joprojām saskaras ikdienā, īstenojot savas tiesības kā Savienības pilsoņi, jo īpaši pārrobežu situācijās, un ir izklāstījusi 25 konkrētus pasākumus minēto šķēršļu likvidēšanai. Viens no šajā sakarā konstatētajiem šķēršļiem bija informācijas trūkums. Ziņojumā Komisija secināja, ka Savienības pilsoņi nevar izmantot savas tiesības, jo nav par tām informēti, un paziņoja par savu ieceri uzlabot informācijas izplatīšanu Savienības pilsoņiem par viņu tiesībām, jo īpaši tiesībām uz pārvietošanās brīvību.

(11)

LES un LESD piešķir katram Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās savas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir minētās dalībvalsts pilsoņiem, tiesības saņemt jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir minētās dalībvalsts pilsoņiem, tādā trešā valstī, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, tiesības vērsties pie Eiropas ombuda un Savienības iestādēs un citas tiesības dažādās jomās, piemēram, saistībā ar brīvu preču un pakalpojumu apriti, patērētāju aizsardzību un sabiedrības veselību, vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi, piekļuvi nodarbinātībai un sociālajai aizsardzībai.

(12)

Lisabonas līgums ieviesa jaunas tiesības, jo īpaši pilsoņu iniciatīvu, kas paredzēta tā 1. panta 12. punktā un 2. panta 37. punktā (LES 11. pants un LESD 24. pants), kas vismaz vienam miljonam pilsoņu, kuri pārstāv būtisku skaitu dalībvalstu, dod tiesības aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu jebkādā no Savienības atbildības jomām, tādējādi ļaujot pilsoņiem vēl aktīvāk iesaistīties Savienības politiskajā dzīvē un tieši piedalīties Savienības tiesību aktu (5) veidošanā.

(13)

Kopš 1979. gada, kad notika pirmās tiešās vēlēšanas, Eiropas Parlaments darbojas kā tiešais starpnieks starp pilsoņiem un Savienību. Eiropas Parlamentam un tā deputātiem ir izšķiroša nozīme, izplatot informāciju par Savienības pilsonības sniegtajām tiesībām un priekšrocībām, Savienības pilsoņiem aktuālus jautājumus virzot politikas nostādņu priekšplānā un veicinot aktīvu Savienības pilsoņu līdzdalību. Tāpat – ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā – ir svarīgi arī paaugstināt izpratni par Savienības pilsoņu tiesībām, dzimumu līdztiesības jautājumiem, sieviešu un vīriešu dalību Savienības demokrātiskajā dzīvē, tostarp viņu vēlēšanu tiesībām kā vēlētājiem un kandidātiem savā dzīvesvietas dalībvalstī, un par Eiropas Parlamenta pilnvarām likumdošanas procesā. Tuvojoties minētajām vēlēšanām, šādu izpratnes paaugstināšanas darbību ietekme būtu jāpalielina, cieši koordinējot un izmantojot sinerģiju, kas veidojas ar attiecīgām darbībām, ko īsteno Savienības iestādes, jo īpaši Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un fondi un dalībvalstis.

(14)

Turklāt Savienības pilsoņiem, kuri apsver, vai izmantot savas tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, vajadzētu būt informētiem par tiesībām iegūt vai saglabāt sociālo nodrošinājumu, tostarp saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi, atbilstīgi Savienības noteikumiem par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu. Minētie noteikumi nodrošina, ka pilsoņi nezaudē savas sociālā nodrošinājuma tiesības, ja viņi izvēlas pārvietoties Savienībā. Turklāt viņiem vajadzētu būt arī informētiem par viņu izglītības, akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un par sociālajām un pilsoniskajām prasmēm, kas veido daļu no Eiropas sistēmas “Pamatprasmes mūžizglītībā” (6) un kas var palīdzēt viņiem pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā dzīvē un nodrošināt viņiem iespēju īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(15)

Savienības pilsoņiem vajadzētu būt arī labāk informētiem par viņu kā pasažieru tiesībām ceļot ar jebkāda veida transportu visā Savienībā un par viņu kā patērētāju tiesībām pārrobežu situācijās. Ja Savienības pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu kā patērētāju tiesības tiek efektīvi aizsargātas, viņi varēs sniegt ieguldījumu Savienības mēroga preču un pakalpojumu tirgus attīstībā, kas tādējādi varēs pilsoņu labā efektīvāk sasniegt visu kopējo potenciālu. Tāpat pilsoņiem vajadzētu būt labāk informētiem par noteikumiem attiecībā uz produktu vispārēju drošību un tirgus uzraudzību, lai viņi apzinātos, kā viņu veselība un tiesības tiek aizsargātas visā Savienībā, it īpaši tad, ja runa ir par apdraudējumiem vai riskiem, kurus viņi kā indivīdi nevar novērst. Turklāt ir svarīgi veidot Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi un ar to saistītiem pasākumiem, piemēram, e-veselību un telemedicīnu, lai viņi varētu gūt maksimālu labumu no drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes visā dalībvalstu teritorijā.

(16)

Ar šo lēmumu veicina stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu, ciktāl personu pārvietošanās brīvības un darbinieku mobilitātes veicināšana ir svarīgs veids, kā novērst sekas, ko izraisījušas demogrāfiskās pārmaiņas darba tirgū, un palielināt cilvēku nodarbinātību un Eiropas nozaru konkurētspēju. Šā lēmuma ilgtermiņa mērķis ir arī atbalstīt pētniecību un inovācijas Savienībā, lai pretdarbotos pašreizējiem satraucoši augstajiem bezdarba rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs.

(17)

Informācijas, izglītības un izpratnes paaugstināšanas kampaņās, ko rīko saistībā ar Eiropas Pilsoņu gadu, būtu jāņem vērā arī konkrētu auditoriju un neaizsargāto sabiedrības grupu vajadzības. Informācijai vajadzētu būt bez maksas un pieejamai visās Savienības oficiālajās valodās. Tā būtu jāsniedz vienkāršā valodā un sadarbībā ar vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem, pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskām organizācijām. Visas minētās dažādās ieinteresētās personas varētu sagatavot tādas iniciatīvas kā eseju konkursi un izstrādāt rīcības plānus un rokasgrāmatas, tiešsaistes forumus un kampaņas skolās un universitātēs.

(18)

Aktīva Savienības pilsoņu un viņu pārstāvības apvienību loma ir īpaši svarīga Savienības darbībai. LES 10. un 11. pantā ir uzsvērta līdzdalības demokrātijas nozīme visos tās aspektos un pilsoņu un to pārstāvības apvienību loma, paužot viedokļus un publiski apmainoties ar tiem visās Savienības darbības jomās. Savienības iestādēm būtu jāveicina aktīva demokrātiska līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, īstenojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka Savienības darbības ir saskaņotas un pārredzamas. Savienības pilsoņu aktīva līdzdalība būtu jāveicina, arī nodrošinot pieeju dokumentiem un informācijai, kā arī ar labu pārvaldību un labu administrāciju.

(19)

Izglītības politikai ir nozīmīga loma, informējot iedzīvotājus, īpaši jauniešus, par Savienības pilsonības jēdzienu un ar to saistītajām tiesībām. Tā var arī palīdzēt sekmēt daudzvalodību, studentu, skolotāju, personu, kuras apgūst profesionālo izglītību, un viņu mācībspēku mobilitāti un veicināt sociālās un pilsoniskās prasmes saskaņā ar Eiropas sistēmu “Pamatprasmes mūžizglītībā”, kas viņiem var sniegt visas nepieciešamās prasmes, lai pilnībā piedalītos sabiedriskajā dzīvē un varētu pilnībā īstenot savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Vajadzētu būt iespējai īstenot īpašas darbības, lai paaugstinātu pilsoņu izpratni par iespējām piedalīties brīvprātīgajā darbā, studēt ārvalstīs, stažēties citā dalībvalstī vai piedalīties Savienības apmaiņas programmās izglītības jomā.

(20)

Eiropas Pilsoņu gadu atzīmēs Komisijas 2013. gada ES ziņojumā par pilsonību, kurā būs sīki izklāstīts progress, kas panākts kopš 2010. gada ES ziņojuma par pilsonību, un būs ierosinātas turpmākas darbības, lai novērstu pastāvīgos šķēršļus, kas Savienības pilsoņiem traucē īstenot savas tiesības. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Padome var pieņemt noteikumus, lai stiprinātu vai papildinātu ar Savienības pilsonību saistītās tiesības.

(21)

Savienības pilsoņiem vajadzētu būt informētiem arī par daudzvalodu tīmekļa portālu Your Europe, kas ir “vienas pieturas aģentūras” informācijas punkts par pilsoņu un uzņēmumu tiesībām Savienībā.

(22)

Europe Direct informācijas centriem, kas ir vietējie saskarnes punkti starp Savienību un tās pilsoņiem, vajadzētu būt ciešiem Eiropas Parlamenta partneriem izpratnes paaugstināšanas kampaņās, vietējā un reģionālā līmenī aktivizējot debates par Savienību, pārraidot un izplatot publiskus informatīvus materiālus un piedāvājot iespējas nosūtīt atsauksmes Savienības iestādēm.

(23)

Visu saistībā ar Eiropas gadu un tā sakarā uzsākto iniciatīvu mērķim vajadzētu būt savstarpējās sapratnes un sadarbības starp Savienības pilsoņiem, Savienības iestādēm un dalībvalstīm veicināšanai. Tas attiecas arī uz izpratnes paaugstināšanu par pilsoņu tiesībām Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa publisko iestāžu darbinieku vidū.

(24)

Eiropas Padome kopš tās dibināšanas 1949. gadā aktīvi darbojas izglītības un kultūras jomā, atbalstot un veidojot Eiropas kultūras tīklus un izmantojot kultūru dialogu un veicinot valodu daudzveidību. Tāpēc Savienībai šajā jomā būtu jāattīsta sinerģija ar Eiropas Padomes darbu šajā jomā saistībā ar Eiropas Pilsoņu gadu.

(25)

Galvenā atbildība par to, lai tiktu vairota pilsoņu izpratne par viņu kā Savienības pilsoņu tiesībām, paliek dalībvalstu ziņā. Tas ietver informācijas sniegšanu par Savienību un mērķtiecīgu ziņošanu par visu Savienības iestāžu darbību. Rīcība Savienības līmenī papildina rīcību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kā uzsvērts politiskajā deklarācijā “Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, ko 2008. gada 22. oktobrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (7). Savienības iestādēm un dalībvalstīm būtu jāpastiprina sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem un jāapņemas tos nodrošināt ar augstas kvalitātes informāciju par Savienību.

(26)

Lai optimizētu Eiropas Pilsoņu gadā paredzēto darbību efektivitāti un lietderīgumu, ir svarīgi 2012. gadā veikt vairākas sagatavošanās darbības saskaņā ar 49. panta 6. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (Finanšu regula).

(27)

Būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī būtu jāīsteno vajadzīgās darbības, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (9) un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (11).

(28)

Savienības finansējumu citām darbībām, izņemot tās, kas tiek finansētas no Eiropas Pilsoņu gada budžeta, var nodrošināt, izmantojot pašreizējās Savienības programmas vai struktūrfondus, jo īpaši programmu “Eiropa pilsoņiem” 2007. līdz 2013. gadam un 2007. līdz 2013. gada īpašo programmu “Pamattiesības un pilsonība”, kas ir daļa no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, Mūžizglītības programmu, tostarp Erasmus programmu, iniciatīvu “Jaunatne kustībā” un programmu Media.

(29)

Lai turpmākie Eiropas gadi būtu veiksmīgi, būtu jāizstrādā padziļināta Eiropas Pilsoņu gada laikā veikto pasākumu novērtēšana. Šādā ziņojumā būtu jāiekļauj idejas un paraugprakse, kā nākamajās darbībās visefektīvāk sasniegt un iesaistīt pilsoņus, kur iespējams – balstoties uz salīdzināmiem kvantitatīviem datiem, kas iegūti Eiropas Pilsoņu gada laikā.

(30)

Ņemot vērā to, ka Eiropas Pilsoņu gada mērķus – proti, paaugstināt izpratni un zināšanas par tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai ļautu pilsoņiem pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, šajā saistībā veicinot arī Eiropas pilsoņu iespējas izmantot citas tiesības, ko sniedz Savienības pilsonība, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīgas daudzpusīgas partnerības, informācijas apmaiņa starp valstīm un izpratnes paaugstināšana un paraugprakses izplatīšana visā Savienībā, un to, ka Eiropas Pilsoņu gada apjoma dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Galega orientalis Lam. ir raksturīgs ļoti ciets sēklapvalks. Tāpēc kvalitātes prasības minētajai sugai attiecībā uz minimālo dīgtspēju būtu jāpapildina ar noteiktu informāciju saistībā ar šo raksturīgo īpašību.

(2)

Lai sēklu pārbaudēs izvairītos no sēklu partiju neviendabīguma, Direktīvā 66/401/EEK ir noteikts partijas maksimālais svars.

(3)

Pārmaiņas sēklu ražošanas un tirdzniecības praksē, konkrētāk, arvien lielākas sēklu kultūru ražas un savādākas sēklu pārvadāšanas metodes, ļauj secināt, ka attiecībā uz zālaugiem būtu vēlams noteikt lielāku maksimālo paredzēto partijas svaru, tāpēc saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/66/EK (3) tika veikts pagaidu eksperiments.

(4)

Eksperiments parādīja, ka jaunajos apstākļos ražošanas iekārtās var saražot daudz lielākas pietiekami homogēnas sēklu partijas. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības atļaut palielināt maksimālo svaru zālaugu sugu sēklu partijām.

(5)

Direktīvā 66/402/EEK paredzētie nosacījumi attiecībā uz sēklu ražošanu, pārbaudēm uz lauka, paraugu ņemšanu un testēšanu ir balstīti uz starptautiski atzītām metodēm un standartiem, piemēram, Starptautiskās Sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteiktajām metodēm un standartiem.

(6)

Sugai Sorghum spp. noteiktās kvalitātes prasības galvenokārt ir balstītas uz prasībām Sorghum bicolor (L.) Moench sugai. Jaunizveidotais lopbarības un biomasas ražošanas tirgus ir palielinājis pieprasījumu pēc citām Sorghum spp. pasugām vai hibrīdiem ar mazāku graudu izmēru un plānāku un plakanāku graudu formu. Tāpēc būtu sīkāk jāizstrādā prasības atsevišķām pasugām, lai ņemtu vērā to sēklām raksturīgās īpašības.

(7)

Suga Sorghum spp. būtu jāiedala sīkāk – Sorghum bicolor (L.) Moench, Sorghum sudanense (Piper) Stapf un to hibrīdos, – un tām noteiktie paraugu lielumi būtu jāpielāgo ISTA noteiktajiem standartiem.

(8)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 66/401/EEK un 66/402/EEK.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

direktīvas II pielikuma I daļas 2. punkta A tabulā ieraksta par Galega orientalis Lam. 2. slejā skaitli “60” aizstāj ar šādu:

“60 a) b)”

2)

direktīvas III pielikuma 1. slejā ierakstu “Poaceae (Gramineae)” aizstāj ar šādu:

“ Poaceae (Gramineae)  (*1)

(*1)  Maksimālo partijas svaru drīkst palielināt līdz 25 tonnām, ja piegādātājs šajā nolūkā ir saņēmis kompetentās iestādes atļauju.” "

1)

ierakstus attiecībā uz Sorghum bicolor, Sorghum bicolor x Sorghum sudanense un Sorghum sudanense aizstāj ar šādiem:

2)

pēc ieraksta attiecībā uz Sorghum sudanense (Piper) Stapf pievieno šādu ierakstu:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 111.b panta 1. punktu trešā valsts var pieprasīt, lai Komisija izvērtē, vai minētās valsts regulējums, ko piemēro aktīvajām vielām, kuras eksportē uz Savienību, un attiecīgās kontroles un izpildes darbības nodrošina sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs Savienības līmenim, lai iekļautu minēto valsti to trešo valstu sarakstā, kuras nodrošina līdzvērtīgu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

(2)

Ar 2012. gada 4. aprīļa vēstuli Šveice lūdza to iekļaut sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 111.b panta 1. punktu. Komisijas veiktajā līdzvērtīguma vērtējumā apstiprināts, ka minētā panta prasības ir izpildītas. Minētajā līdzvērtīguma vērtēšanā tika ņemts vērā Savstarpējās atzīšanas nolīgums (2) starp Šveici un Savienību, kā minēts direktīvas 51. panta 2. punktā,