ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.324.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 324 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
55. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1082/2012 (2012. gada 9. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010 attiecībā uz aviācijas drošības novērtējumu ( 1 ) |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
22.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 324/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1081/2012
(2012. gada 9. novembris)
Padomes Regulai (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu
(kodificēta redakcija)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu (1) un jo īpaši tās 7. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 1993. gada 30. marta Regula (EEK) Nr. 752/93, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3911/92 par kultūras preču eksportu (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē. |
(2) |
Ir nepieciešami īstenošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 116/2009, kas inter alia paredz izveidot izvešanas atļauju sistēmu dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kuras uzskaitītas minētās regulas I pielikumā. |
(3) |
Lai nodrošinātu, ka minētajā regulā paredzētās izvešanas atļaujas ir vienveidīgas, ir nepieciešami noteikumi, kas reglamentē veidlapu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu. Šim nolūkam būtu jābūt pieejamam veidlapas paraugam. |
(4) |
Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga, ir nepieciešams ieviest atklāto atļauju jēdzienu kultūras priekšmetu pagaidu izvešanai, ko veic atbildīgas personas vai organizācijas izmantošanai un/vai izstādīšanai trešajās valstīs. |
(5) |
Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot šādu atvieglojumu priekšrocības, būtu jādod iespēja to darīt attiecībā uz saviem kultūras priekšmetiem, personām un organizācijām. Izpildāmie nosacījumi dažādās dalībvalstīs būs atšķirīgi. Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai izmantot vai neizmantot atklātās atļaujas un noteikt to izdošanas nosacījumus. |
(6) |
Izvešanas atļaujas būtu jāsastāda vienā no Savienības oficiālajām valodām. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 116/2009 8. pantā minētās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I IEDAĻA
ATĻAUJAS FORMA
1. pants
1. Kultūras priekšmetu izvešanai ir trīs veidu atļaujas, ko izdod un izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 116/2009 un ar šo regulu:
a) |
standarta atļauja; |
b) |
īpašā atklātā atļauja; |
c) |
vispārējā atklātā atļauja. |
2. Izvešanas atļauju lietošana nekādā veidā neietekmē ar izvešanas formalitātēm saistītos veicamos pienākumus un atbilstošos dokumentus.
3. Izvešanas atļauju veidlapas pēc pieprasījuma izsniedz Regulas (EK) Nr. 116/2009 2. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes.
2. pants
1. Standarta atļauju parasti izmanto katram izvešanas priekšmetam, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 116/2009.
Tomēr katra atsevišķā attiecīgā dalībvalsts var nolemt, vai tā standarta atļauju vietā vēlas izsniegt īpašās vai vispārējās atklātās atļaujas, ko var izmantot, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi, kas uz tām attiecas, kā noteikts 10. un 13. pantā.
2. Īpašā atklātā atļauja attiecas uz īpaša kultūras priekšmeta atkārtotu pagaidu izvešanu, ko izdara konkrēta persona vai organizācija, kā noteikts 10. pantā.
3. Vispārējā atklātā atļauja attiecas uz tādu kultūras priekšmetu pagaidu izvešanu, kas ir muzeja vai citas iestādes pastāvīgā krājuma daļa, kā noteikts 13. pantā.
4. Dalībvalsts var katrā laikā atsaukt jebkuru īpašo vai vispārējo atļauju, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tā ir izsniegta. Tā tūlīt informē Komisiju, ja izsniegtā atļauja nav atgūta un var tikt nelikumīgi izmantota. Komisija tūlīt informē pārējās dalībvalstis.
5. Dalībvalstis var ieviest savā teritorijā jebkurus pienācīgus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu savu atklāto atļauju izmantošanu.
II IEDAĻA
STANDARTA ATĻAUJA
3. pants
1. Standarta atļaujas izsniedz, izmantojot I pielikumā norādīto parauga veidlapu, Veidlapas drukā uz balta papīra bez mehāniskiem piemaisījumiem, kas sagatavots rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2.
2. Veidlapu formāts ir 210 × 297 mm.
3. Veidlapas izgatavo iespiestā vai elektroniskā formā un aizpilda kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko noteikušas izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes.
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veidlapu uzrāda, var lūgt to pārtulkot šīs dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām. Šajā gadījumā tulkošanas izmaksas sedz atļaujas īpašnieks.
4. Dalībvalstis ir atbildīgas:
a) |
par veidlapu drukāšanu, uz kurām ir iespiedēja vārds (nosaukums) un adrese vai identifikācijas zīme; |
b) |
par jebkuru nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai novērstu veidlapu viltošanu. Par identifikācijas veidiem, ko dalībvalstis pieņēmušas šim nolūkam, paziņo Komisijai, lai tā informētu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. |
5. Veidlapas vēlams aizpildīt mehāniski vai elektroniski. Tomēr iesniegumu var aizpildīt salasāmā rokrakstā; pēdējā gadījumā to raksta ar tinti un lielajiem burtiem.
Vienalga kādu veidu izmanto, veidlapās nedrīkst būt dzēsumi, pārrakstīti vārdi vai citas izmaiņas.
4. pants
1. Neskarot 3. punktu, katram kultūras priekšmetu sūtījumam izsniedz atsevišķu izvešanas atļauju.
2. 1. punkta nozīmē, “sūtījums” ir viens kultūras priekšmets vai vairāki kultūras priekšmeti.
3. Ja sūtījums sastāv no vairākiem kultūras priekšmetiem, kompetentās iestādes nosaka, vai attiecīgajam sūtījumam būtu jāizsniedz viena vai vairākas izvešanas atļaujas.
5. pants
Veidlapa sastāv no trīs eksemplāriem:
a) |
viens eksemplārs, kas apzīmēts kā Nr. 1, kurš ietver pieteikumu; |
b) |
viens eksemplārs, kas apzīmēts kā Nr. 2, īpašniekam; |
c) |
viens eksemplārs, kas apzīmēts kā Nr. 3, kuru iesniedz atpakaļ izdevējai iestādei. |
6. pants
1. Iesniedzējs aizpilda pieteikuma veidlapas 1., 3., 6. līdz 21., 24. un, ja vajadzīgs, 25. aili, un citus eksemplārus, izņemot to aili vai ailes, kurās atļauts veikt iepriekšēju iespiešanu.
Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka aizpildāms tikai pieteikums.
2. Pieteikumam pievieno:
a) |
dokumentāciju, kas satur visu attiecīgo informāciju par kultūras objektu(-iem) un tā (to) tiesisko statusu pieteikuma iesniegšanas brīdī, nepieciešamības gadījumā, jebkuru pamatojošo dokumentu (faktūrrēķinu, ekspertu novērtējumu) veidā; |
b) |
attiecīgo kultūras priekšmetu pienācīgi apstiprinātu fotogrāfiju vai, nepieciešamības gadījumā un pēc kompetento iestāžu ieskata, melnbaltās vai krāsu fotogrāfijas (kuru izmērs ir vismaz 8 × 12 cm). Šo prasību, vajadzības gadījumos un pēc kompetento iestāžu ieskata, var aizstāt ar kultūras priekšmetu detalizētu sarakstu. |
3. Kompetentās iestādes izvešanas atļaujas izsniegšanas nolūkā var lūgt izvedamo kultūras priekšmetu fizisku uzrādīšanu.
4. Jebkuras izmaksas, kas radušās saistībā ar 2. un 3. punkta piemērošanu, sedz izvešanas atļaujas prasītājs.
5. Lai varētu piešķirt izvešanas atļauju, attiecīgi aizpildītu veidlapu iesniedz kompetentām iestādēm, ko izraudzījušās dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 116/2009 2. panta 2. punktam. Kad iestāde piešķir izvešanas atļauju, 1. eksemplāru patur šī iestāde, bet pārējos eksemplārus patur izvešanas atļaujas īpašnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis.
7. pants
Līdz ar izvešanas deklarāciju uzrāda arī:
a) |
īpašniekam paredzēto eksemplāru; |
b) |
izdevējai iestādei atstājamo eksemplāru. |
8. pants
1. Tā muitas iestāde, kas atbild par izvešanas deklarācijas noformēšanu, nodrošina, ka ieraksti izvešanas deklarācijā vai, ja vajadzīgs, ATA karnetē atbilst ierakstiem izvešanas atļaujā un, ka atsauce uz izvešanas atļauju ir ierakstīta izvešanas deklarācijas 44. ailē vai ATA karnetes pasaknī.
Tā veic piemērotus pasākumus identifikācijas nolūkam. Šie pasākumi var ietvert muitas iestādes zīmoga vai spiedoga uzlikšanu. Izvešanas atļaujas veidlapas eksemplāru, kuru jāiesniedz atpakaļ izdevējai iestādei, pievieno vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram.
2. Kad aizpildīta 2. un 3. eksemplāra 23. aile, muitas iestāde, kas pilnvarota pieņemt izvešanas deklarāciju, atgriež atpakaļ deklarētājam vai viņa/viņas pilnvarotajam pārstāvim eksemplāru, kurš paredzēts īpašniekam.
3. Atļaujas veidlapas eksemplārs, kuru jāiesniedz atpakaļ izdevējai iestādei, jāpievieno sūtījumam līdz muitas iestādei vietā, kurā notiek izvešana no Savienības muitas teritorijas.
Muitas iestāde uzspiež savu zīmogu veidlapas 26. ailē un nosūta to atpakaļ izdevējai iestādei.
9. pants
1. Izvešanas atļauju derīguma termiņš nepārsniedz divpadsmit mēnešus no izsniegšanas dienas.
2 Pieteikumiem par pagaidu izvešanu kompetentās iestādes var noteikt termiņu, kādā kultūras priekšmetiem jābūt ievestiem atpakaļ izdevējā dalībvalstī.
3. Ja izvešanas atļaujas derīguma termiņš beidzas, tai neesot izmantotai, īpašnieks nekavējoties iesniedz atpakaļ izdevējai iestādei savā rīcībā esošos eksemplārus.
III IEDAĻA
ĪPAŠĀS ATKLĀTĀS ATĻAUJAS
10. pants
1. Īpašās atklātās atļaujas var izsniegt attiecībā uz īpašu kultūras priekšmetu, kas regulāri uz laiku jāizved no Savienības izmantošanai un/vai izstādīšanai trešajā valstī. Kultūras priekšmetam ir jābūt tās konkrētās personas vai organizācijas īpašumā vai likumīgā valdījumā, kas izmanto un/vai izstāda priekšmetu.
2. Atļauju var izsniegt tikai ar nosacījumu, ka iestādes ir pārliecinātas, ka attiecīgā persona vai organizācija sniedz visas vajadzīgās garantijas, ka priekšmets labā stāvoklī atgriezīsies Savienībā un ka priekšmetu var tā aprakstīt vai marķēt, ka pagaidu izvešanas brīdī nebūs šaubu, ka izvedamais priekšmets ir tas, kas aprakstīts īpašajā atklātajā atļaujā.
3. Atļaujas derīguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem.
11. pants
Atļauju uzrāda, pamatojot rakstisku izvešanas deklarāciju, vai citos gadījumos tā ir kopā ar kultūras priekšmetiem, lai pēc pieprasījuma to varētu uzrādīt pārbaudei.
Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā atļauja tiek uzrādīta, var lūgt to pārtulkot minētās dalībvalsts valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Minētajā gadījumā tulkošanas izmaksas sedz atļaujas turētājs.
12. pants
1. Muitas iestāde, kas ir pilnvarota pieņemt izvešanas deklarāciju, nodrošina, ka uzrādītie priekšmeti ir izvešanas atļaujā aprakstītie un ka izvešanas deklarācijas 44. ailē ir atsauce uz šo atļauju., ja ir vajadzīga rakstiska deklarācija.
2. Ja ir vajadzīga rakstiska deklarācija, tad atļauja ir jāpievieno vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram un tai jābūt kopā ar priekšmetu līdz muitas iestādei izbraukšanas vietā no Savienības muitas teritorijas. Ja vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs ir pieejams eksportētājam vai viņa pārstāvim, viņam ir pieejama arī atļauja turpmākai izmantošanai.
IV IEDAĻA
VISPĀRĒJĀS ATKLĀTĀS ATĻAUJAS
13. pants
1. Vispārējās atklātās atļaujas var izsniegt muzejiem vai citām iestādēm attiecībā uz to pastāvīgajiem krājumiem piederīgu priekšmetu pagaidu izvešanu, kuri regulāri ir uz laiku izvedami no Savienības izstādīšanai trešajā valstī.
2. Atļauju var izsniegt tikai, ja kompetentās iestādes ir pārliecinātas, ka iestādes sniedz visas vajadzīgās garantijas, ka priekšmets labā stāvoklī atgriezīsies Savienībā. Atļauju var izmantot, attiecinot to uz jebkuru pastāvīgo krājumu priekšmetu apvienojumu jebkurā pagaidu izvešanas gadījumā. To var izmantot, attiecinot to uz vairākiem dažādu priekšmetu apvienojumiem, kurus izved secīgi vai reizē.
3. Atļaujas derīguma termiņš nevar. būt ilgāks par pieciem gadiem.
14. pants
Atļauju uzrāda, pamatojot izvešanas deklarāciju.
Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā atļauja tiek uzrādīta, var lūgt to pārtulkot minētās dalībvalsts valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Šajā gadījumā tulkošanas izmaksas sedz atļaujas turētājs.
15. pants
1. Muitas iestāde, kura ir pilnvarota pieņemt izvešanas deklarāciju, nodrošina, lai atļauju uzrādītu kopā ar izvedamo priekšmetu sarakstu, kas ir aprakstīti arī izvešanas deklarācijā. Sarakstu sagatavo uz iestādes veidlapas, un katru tā lappusi paraksta viena no tām iestādes personām, kas ir norādītas atļaujā. Katru lappusi arī apzīmogo ar to iestādes zīmogu, kurš ir arī uz atļaujas. Izvešanas deklarācijas 44. ailē izdara atsauci uz atļauju.
2. Atļauja ir jāpievieno vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram, un tai jābūt kopā ar priekšmetu sūtījumu līdz muitas iestādei izbraukšanas vietā no Savienības muitas teritorijas. Ja vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs ir pieejams eksportētājam vai viņa pārstāvim, viņam ir pieejama arī atļauja turpmākai tās izmantošanai.
V IEDAĻA
ATKLĀTO ATĻAUJU VEIDLAPAS
16. pants
1. Īpašās atklātās atļaujas izsniedz izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodas II pielikumā.
2. Vispārējās atklātās atļaujas izsniedz izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodas III pielikumā.
3. Šo atļaujas veidlapu izgatavo iespiestā vai elektroniskā formā, vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.
4. Atļaujas izmēri ir 210 × 297 mm. Ir atļauta garuma pielaide mīnus 5 mm vai plus 8 mm.
Izmantojamais papīrs ir balts bez koka šķiedrvielām, paredzēts rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Tam ir iespiests gijošēts gaišzils aizsargraksta fons, lai viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padarītu pamanāmus.
5. Otrais atļaujas eksemplārs, kuram nav gijošēta aizsargraksta fona, ir paredzēts tikai eksportētāja paša izmantošanai vai pierakstiem.
Izmantojamo atļaujas pieteikuma veidlapu nosaka attiecīgā dalībvalsts.
6. Dalībvalstis var pašas iespiest veidlapas vai likt tās iespiest apstiprinātās tipogrāfijās. Otrā minētā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par šādu apstiprinājumu.
Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Uz veidlapas arī jābūt uzdrukātam vai ar zīmogu uzspiestam sērijas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt.
7. Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai izvairītos no atļauju viltošanas.
Šim nolūkam dalībvalstu pieņemtos identifikācijas līdzekļus dara zināmus Komisijai, lai tā par tiem paziņotu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
8. Atļaujas aizpilda ar mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem. Izņēmuma gadījumos tās var aizpildīt ar melnu lodīšu pildspalvu ar lielajiem drukātajiem burtiem.
Tajās nedrīkst būt dzēsumu, labotu vārdu vai citu labojumu.
VI IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
17. pants
Regulu (EEK) Nr. 752/93 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas V pielikumā.
18. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 39, 10.2.2009., 1. lpp.
(2) OV L 77, 31.3.1993., 24. lpp.
(3) Sk. IV pielikumu.
I PIELIKUMS
Izvešanas atļaujas veidlapas standarta paraugs
PASKAIDROJUMI
1. Vispārīgi apsvērumi
1.1. |
Lai aizsargātu dalībvalstu kultūras mantojumu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 116/2009, kultūras priekšmetu izvešanai ir nepieciešamas atļaujas. Īstenošanas regula (ES) Nr. 1081/2012 norāda paraugu, kas nosaka, kā jāsastāda standarta izvešanas atļaujas. Tā mērķis ir garantēt standartizētas pārbaudes, kad notiek kultūras priekšmetu izvešana ārpus Savienības robežām. Tiek paredzētas divu citu veidu izvešanas atļaujas, proti:
|
1.2. |
Standarta izvešanas atļauju veidlapu trīs eksemplāri jāaizpilda salasāmi un neizdzēšami, vēlams, ar mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem. Ja tās ir rakstītas ar roku, tās jāaizpilda ar tinti un drukātiem burtiem. Tajās nekādā gadījumā nedrīkst būt dzēsumu, labotu vārdu vai citu labojumu. |
1.3. |
Neizmantotās ailes jāpārsvītro, lai tās nevarētu papildināt. Eksemplārus var identificēt pēc to numerācijas un funkcijas, kas norādītas kreisajā malā. To secība ir šāda: — 1. eksemplārs: pieteikums jāpatur izdevējai iestādei (norādīt šīs iestādes identitāti katrā dalībvalstī); papildu sarakstu gadījumā jāizmanto tik daudz 1.eksemplāri, cik vajadzīgs; kompetentās izdevējas iestādes ziņā ir noteikt, vai ir jāizsniedz vairāk nekā viena izvešanas atļauja, — 2. eksemplārs: jāuzrāda kompetentajā izvešanas muitas iestādē, lai pamatotu izvešanas deklarāciju un pēc tam, kad to ir apzīmogojusi minētā iestāde, tā glabājas pie atļaujas turētāja, — 3. eksemplārs: jāuzrāda kompetentajā izvešanas muitas iestādē un pēc tam jāpievieno sūtījumam, līdz tas nonāk izbraukšanas no Savienības muitas teritorijas muitas iestādē; izbraukšanas muitas iestāde apzīmogo šo eksemplāru un tad nosūta atpakaļ izdevējai iestādei. |
2. Pozīcijas
1. aile: |
Pieteikuma iesniedzējs: privātpersonas vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna dzīvesvietas adrese vai uzņēmuma galvenās mītnes adrese. |
||||||
2. aile: |
Izvešanas atļauja: aizpilda kompetentās iestādes. |
||||||
3. aile: |
Saņēmējs: saņēmēja vārds un uzvārds vai nosaukums un pilna adrese, tostarp trešā valsts, uz kuru priekšmetu izved pastāvīgi vai uz laiku. |
||||||
4. aile: |
Norāda, vai izvešana ir pastāvīga, vai uz laiku. |
||||||
5. aile: |
Izdevēja iestāde: tās kompetentās iestādes un dalībvalsts nosaukums, kas izsniedz atļauju. |
||||||
6. aile: |
Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis: jāaizpilda tikai tad, ja pieteikumu iesniedz pieteikuma iesniedzēja pilnvarots pārstāvis. |
||||||
7. aile: |
Priekšmeta vai priekšmetu īpašnieks: vārds un uzvārds/nosaukums un adrese. |
||||||
8. aile: |
Apraksts, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 116/2009 I pielikumu. Kultūras priekšmeta(-u) kategorija(-as): šie priekšmeti ir klasificēti kategorijās, kas numurētas no 1 līdz 15. Ierakstiet tikai atbilstošo numuru. |
||||||
9. aile: |
Kultūras priekšmeta(-u) apraksts: norāda precīzu priekšmeta(-u) veidu (piemēram, glezna, skulptūra, bareljefs, filmu negatīva matrice vai pozitīva kopija, mēbeles vai priekšmeti, mūzikas instrumenti) un sniedz priekšmeta(-u) izskata objektīvu aprakstu.
Ja nav pietiekami daudz vietas, lai aprakstītu visus priekšmetus, pieteikuma iesniedzējs pievieno vajadzīgās papildu lapas. |
||||||
10. aile: |
KN kods: atsaucei norāda kombinētās nomenklatūras kodu. |
||||||
11. aile: |
Skaits/daudzums: norāda priekšmetu skaitu, jo īpaši tad, ja tie veido komplektu. Filmām norāda ruļļu skaitu, formātu un garumu. |
||||||
12. aile: |
Vērtība valsts valūtā: norāda priekšmeta(-u) vērtību valsts valūtā. |
||||||
13. aile: |
Kultūras priekšmeta(-u) izvešanas mērķis/atļaujas pieteikuma pamatojums: norāda, vai izvedamais priekšmets ir pārdots, vai to ir paredzēts pārdot, izstādīt, novērtēt, remontēt vai izmantot citiem mērķiem, un vai tas ir obligāti jāved atpakaļ. |
||||||
14. aile: |
Nosaukums vai tēma: ja darbam nav precīza nosaukuma, sniedz šā priekšmeta izskata aprakstu vai, ja tās ir filmas, apraksta sižetu. Zinātniskiem instrumentiem vai citiem priekšmetiem, kuriem nav iespējams norādīt to nosaukumu vai tematu, pietiek aizpildīt 9. aili. |
||||||
15. aile: |
Izmēri: priekšmeta(-u) un jebkādu statīvu izmēri (centimetros). Ja priekšmetam ir neparastas un sarežģītas formas, izmērus norāda šādā secībā: H × L × D (augstums x garums x platums). |
||||||
16. aile: |
Datēts: ja nav zināms precīzs datums, norāda gadsimtu un gadsimta daļu (pirmais ceturksnis, pirmā puse) vai tūkstošgadi (1. līdz 7. kategorija). Antīkiem priekšmetiem, kuriem jāprecizē vecums (vairāk nekā 50 vai 100 gadus veci vai 50 līdz 100 gadus veci), un tiem, kuriem nepietiek norādīt tikai gadsimtu, norāda gadu, arī tad, ja tas ir aptuvens (piemēram, ap 1890. gadu, aptuveni 1950. gads). Ja filmām nav zināms datums, norāda desmitgadi. Attiecībā uz kolekcijām (arhīviem un bibliotēkām) norāda agrākos un vēlākos datumus. |
||||||
17. aile: |
Citas raksturīgas pazīmes: sniedz jebkādu citu informāciju par formālajiem aspektiem, kas būtu noderīga identifikācijai, piemēram, priekšvēsture, izpildes nosacījumi, bijušie īpašnieki, saglabāšanas un restaurācijas stāvoklis, bibliogrāfija, elektroniskais kods un marķējums. |
||||||
18. aile: |
Iesniegtie dokumenti/īpašas norādes attiecībā uz identifikāciju: attiecīgos lodziņus atzīmē ar krustiņu. |
||||||
19. aile: |
Mākslinieks, laika posms, darbnīca un/vai stils: ja zināms un reģistrēts, norāda mākslinieka vārdu. Ja darbi ir radīti, sadarbojoties vairākiem māksliniekiem, vai ja tās ir kopijas, norāda māksliniekus vai mākslinieku, kura darba kopija tā ir, ja tas ir zināms. Ja darbu piedēvē tikai vienam māksliniekam, ieraksta “Piedēvēts […]”. Ja mākslinieks nav zināms, norāda darbnīcu, skolu vai stilu (piemēram, Velaskesa darbnīca, Venēcijas skola, Ming periods, Luija XV stils vai Viktorijas stils). Iespieddarbu gadījumā norāda izdevēja vārdu, publicēšanas vietu un gadu. |
||||||
20. aile: |
Materiāls un tehnika: šajā ailē sniegtajai informācijai jābūt pēc iespējas precīzai. Norāda izmantotos materiālus un precizē izmantoto tehniku (piemēram, eļļas glezna, kokgriezumi, zīmējumi ar kokogli vai zīmuli, bronzas liešana vaska formās, nitrāta filma utt.). |
||||||
21. aile |
(1. eksemplārs) Pieteikums: aizpilda pieteikuma iesniedzējs vai viņa/viņas pilnvarots pārstāvis, kas galvo par pieteikumā un apliecinošos dokumentos sniegtās informācijas pareizību. |
||||||
22. aile: |
Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs: trīs atļaujas eksemplārus aizpilda kompetentā iestāde, ierakstot vietu un datumu. |
||||||
23. aile |
(2. un 3. eksemplārs): Aizpilda eksporta muitas iestāde: aizpilda tā muitas iestāde, kur tiek veikti izvešanas darījumi un kur uzrāda izvešanas atļauju. “Eksporta muitas iestāde” ir iestāde, kur iesniedz izvešanas deklarāciju un veic izvešanas formalitātes. |
||||||
24. aile: |
Kultūras priekšmeta(-u) fotoattēls(-i): pielīmē krāsainu fotoattēlu (vismaz 9 × 12 cm). Lai atvieglotu trīsdimensiju priekšmetu identifikāciju, var pieprasīt fotogrāfijas dažādos rakursos. Kompetentai iestādei jāapstiprina fotoattēli ar izdevējas iestādes parakstu un zīmogu. Kompetentās iestādes var pieprasīt citus fotoattēlus. |
||||||
25. aile: |
Papildlapas: norāda izmantoto papildlapu skaitu, ja tādas ir. |
||||||
26. aile |
(2. un 3. eksemplārs): Izvešanas muitas iestāde: aizpilda izvešanas muitas iestāde. “Izvešanas muitas iestāde” ir pēdējā muitas iestāde, pirms priekšmetus izved no Savienības muitas teritorijas. |
II PIELIKUMS
Īpašās atklātās atļaujas veidlapas un tās eksemplāru paraugs
III PIELIKUMS
Vispārējās atklātās atļaujas veidlapas un tās eksemplāru paraugs.
IV PIELIKUMS
Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu
Komisijas Regula (EEK) Nr. 752/93 |
|
Komisijas Regula (EK) Nr. 1526/98 |
|
Komisijas Regula (EK) Nr. 656/2004 |
V PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Regula (EEK) Nr. 752/93 |
Šī regula |
1. panta 1. punkta ievadvārdi |
1. panta 1. punkta ievadvārdi |
1. panta 1. punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
1. panta 2. un 3. punkts |
1. panta 2. un 3. punkts |
2. panta 1. punkta pirmais teikums |
2. panta 1. punkta pirmā daļa |
2. panta 1. punkta otrais teikums |
2. panta 1. punkta otrā daļa |
2. panta 2. līdz 5. punkts |
2. panta 2. līdz 5. punkts |
3. panta 1. un 2. punkts |
3. panta 1. un 2. punkts |
3. panta 3. punkta pirmais teikums |
3. panta 3. punkta pirmā daļa |
3. panta 3. punkta otrais un trešais teikums |
3. panta 3. punkta otrā daļā |
3. panta 4. punkta ievadvārdi |
3. panta 4. punkta ievadvārdi |
3. panta 4. punkta pirmais un otrais ievilkums |
3. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts |
3. panta 5. punkta pirmais un otrais teikums |
3. panta 5. punkta pirmā daļa |
3. panta 5. punkta trešais teikums |
3. panta 5. punkta otrā daļa |
4. pants |
4. pants |
5. panta ievadvārdi |
5. panta ievadvārdi |
5. panta pirmais, otrais un trešais ievilkums |
5. panta a), b) un c) punkts |
6. panta 1. punkta pirmais teikums |
6. panta 1. punkta pirmā daļa |
6. panta 1. punkta otrais teikums |
6. panta 1. punkta otrā daļa |
6. panta 2. punkta ievadvārdi |
6. panta 2. punkta ievadvārdi |
6. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums |
6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
6. panta 3., 4. un 5. punkts |
6. panta 3., 4. un 5. punkts |
7. panta ievadvārdi |
7. panta ievadvārdi |
7. panta pirmais un otrais ievilkums |
7. panta a) un b) punkts |
8. panta 1. un 2. punkts |
8. panta 1. un 2. punkts |
8. panta 3. punkta pirmais teikums |
8. panta 3. punkta pirmā daļa |
8. panta 3. punkta otrais teikums |
8. panta 3. punkta otrā daļa |
9. pants |
9. pants |
10. līdz 15. pants |
10. līdz 15. pants |
16. panta 1., 2. un 3. punkts |
16. panta 1., 2. un 3. punkts |
16. panta 4. punkta pirmais un otrais teikums |
16. panta 4. punkta pirmā daļa |
16. panta 4. punkta trešais un ceturtais teikums |
16. panta 4. punkta otrā daļa |
16. panta 5. punkts |
16. panta 5. punkts |
16. panta 6. punkta pirmais un otrais teikums |
16. panta 6. punkta pirmā daļa |
16. panta 6. punkta trešais un ceturtais teikums |
16. panta 6. punkta otrā daļa |
16. panta 7. punkta pirmais teikums |
16. panta 7. punkta pirmā daļa |
16. panta 7. punkta otrais teikums |
16. panta 7. punkta otrā daļa |
16. panta 8. punkta pirmais un otrais teikums |
16. panta 8. punkta pirmā daļa |
16. panta 8. punkta trešais teikums |
16. panta 8. punkta otrā daļa |
— |
17. pants |
17. pants |
18. pants |
I, II un III pielikums |
I, II un III pielikums |
— |
IV pielikums |
— |
V pielikums |
22.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 324/25 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1082/2012
(2012. gada 9. novembris),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010 attiecībā uz aviācijas drošības novērtējumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2010. gada 4. marta Regulā (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (2), nav noteikumu par ES aviācijas drošības novērtēšanu. Šādi noteikumi ir jāievieš, lai saskaņotu nosacījumus, ar kādiem tiek nodrošināta atbilstība aviācijas drošības jomā. |
(2) |
Tāpēc Regula (ES) Nr. 185/2010 būtu attiecīgi jāgroza. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 19. panta 1. punktu izveidotā Civilās aviācijas drošības komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 31. janvārim pierāda Komisijai, kādu ieguldījumu tās sniedz, īstenojot Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 11.6. punktu saistībā ar tā 6.8. punktu.
Neatkarīgi novērtētāji, kas sertificēti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, saglabā savu kvalifikāciju, kurai atbilstīgi tie var veikt ES aviācijas drošības novērtējumu zināmiem nosūtītājiem dalībvalstīs, līdz beidzas sertifikācijas termiņš vai uz pieciem gadiem atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks.
3. pants
Komisija izvērtēs un novērtēs, kā tiek piemēroti šajā regulā paredzētie pasākumi, un vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2015. gada 30. jūnijam sagatavos priekšlikumu.
4. pants
Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.
(2) OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.
PIELIKUMS
A. |
Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikumu groza šādi:
|
B. |
Pielikuma 6.8. punktu aizstāj ar šādu: “6.8. TĀDAS KRAVAS UN PASTA AIZSARDZĪBA, KO IEVED SAVIENĪBĀ NO TREŠĀM VALSTĪM 6.8.1. Apzīmējuma piešķiršana gaisa pārvadātājam
6.8.2. ES aviācijas drošības novērtējums attiecībā uz ACC3
6.8.3. No trešās valsts ievestās kravas un pasta drošības pārbaudes
6.8.4. Oficiālo kravu aģentu un zināmo nosūtītāju novērtēšana
6.8.5. Neatbilstību konstatēšana un ACC3 apzīmējuma apturēšana 6.8.5.1. Neatbilstība
6.8.5.2. Apturēšana Attiecīgā iestāde, kas piešķīrusi ACC3 apzīmējumu, atbild par ACC3 izņemšanu no Savienības oficiālo kravu aģentu un zināmo nosūtītāju datubāzes:
|
C. |
Pēc 6.C papildinājuma iekļauj šādu papildinājumu: “6.C3. PAPILDINĀJUMS NOVĒRTĒŠANAS KONTROLSARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ ACC3 Apzīmējums ACC3 (gaisa kravas vai pasta pārvadātājs, kas veic pārvadājumus uz Savienību no trešās valsts lidostas (Air cargo or mail carrier operating into the Union from a third country airport)) ir priekšnoteikums gaisa kravas vai gaisa pasta pārvadājumiem uz Eiropas Savienību (ES) (4) vai Islandi, Norvēģiju un Šveici un ir noteikts Regulā (ES) Nr. 185/2010, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 859/2011 (5). ACC3 apzīmējums principā (6) ir nepieciešams visiem lidojumiem, kuros pārvadā kravu vai pastu transfēram, tranzītam vai izkraušanai ES/EEZ lidostās. Eiropas Savienības dalībvalstu, Islandes, Norvēģijas un Šveices attiecīgās iestādes katra atbild par ACC3 apzīmējuma piešķiršanu konkrētiem gaisa pārvadātājiem. Šo apzīmējumu piešķir, balstoties uz gaisa pārvadātāja drošības programmu un uz vietas veiktu verifikāciju, lai pārliecinātos par to, kā tiek īstenoti pasākumi un vai tie atbilst šajā novērtēšanas kontrolsarakstā minētajiem mērķiem. Kontrolsarakstu ES aviācijas drošības vērtētājs izmanto kā instrumentu, lai izvērtētu, kāds ir drošības līmenis, kuru ES/EEZ ienākošai gaisa kravai vai gaisa pastam (7) piemēro ACC3 vai kas tiek piemērots ACC3 atbildībā, vai arī – ko piemēro gaisa pārvadātājs, kas pretendē uz ACC3 apzīmējumu. Novērtējuma ziņojumu iesniedz attiecīgajai iestādei, kas piešķir apzīmējumu, un novērtētajam subjektam ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc uz vietas veiktās verifikācijas. Novērtēšanas ziņojumam ir vismaz šādas obligātās daļas:
Novērtēšanas ziņojuma veselumu apliecina lappušu numerācija, ES aviācijas drošības novērtējuma datums, vērtētāja un vērtētā subjekta paraksti katrā ziņojuma lappusē. Novērtēšanas ziņojuma standarta valoda ir angļu valoda. Kontrolsaraksta 3. daļu (Gaisa pārvadātāja drošības programma), 6. daļu (Datubāze), 7. daļu (Pārbaudes) un 8. daļu (Augsta riska krava vai pasts (HRCM)) novērtē, ņemot vērā prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 185/2010 6.7. un 6.8. nodaļā. Pārējām daļām minimālais atbilstības standarts ir Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 17. pielikumā iekļautie standarti un ieteicamā prakse (SARP) un vadlīniju materiāls, kas iekļauts ICAO aviācijas drošības rokasgrāmatā (dokuments Nr. 8973, klasifikācija – dienesta vajadzībām). Piezīmes par aizpildīšanu
1. DAĻA Novērtētā subjekta un vērtētāja identifikācija
2. DAĻA ACC3 organizācija un atbildības jomas lidostā Mērķis: ES/EEZ neieved gaisa kravu vai pastu, kam nav veikti drošības pasākumi. Sīkāka informācija par šiem pasākumiem ir sniegta turpmāk norādītajās kontrolsaraksta daļās. Kravu vai pastu pārvadāšanai gaisa kuģī, kura galamērķis ir ES, ACC3 pieņem tikai tad, ja ir apstiprināts, ka ir veikta pārbaude vai citas drošības kontroles un ka šo pārbaudi vai kontroles ir veicis oficiālais kravu aģents, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, zināms nosūtītājs, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, vai arī tāda oficiālā kravu aģenta pazīstams nosūtītājs, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, vai arī ja šie sūtījumi tiek pārbaudīti saskaņā ar ES noteikumiem. ACC3 jābūt iedibinātai procedūrai, lai nodrošinātu, ka atbilstošas drošības kontroles veic visai gaisa kravai un gaisa pastam, ko ieved ES/EEZ, izņemot tad, ja šai kravai un pastam ir noteikts atbrīvojums no pārbaudēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ja šī krava vai pasts pēc tam ir aizsargāts līdz iekraušanai gaisa kuģī. Drošības kontroles, ko veic, ir šādas:
Atsauce: 6.8.3. punkts
3. DAĻA Gaisa pārvadātāja drošības programma Mērķis: ACC3 nodrošina, lai tā drošības programma aptvertu visus aviācijas drošības pasākumus attiecībā uz gaisa kravu un gaisa pastu, kas jātransportē uz ES, un lai šie pasākumi būtu pietiekami tādas drošības garantēšanai. Gaisa pārvadātāja drošības programma un saistītā dokumentācija ir pamats drošības kontrolēm, ko veic, lai atbilstu šajā kontrolsarakstā noteiktajiem mērķiem. Gaisa pārvadātājs varētu apsvērt iespēju savus dokumentus ES aviācijas drošības vērtētājam nosūtīt pirms apmeklējuma uz vietas, lai tādējādi sniegtu tam iespēju iepazīties ar detalizētu informāciju par apmeklējamajām vietām. Atsauce: 6.8.2.1. punkts un 6.G papildinājums Piezīme. Ir pienācīgi jāpārbauda šādi punkti, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 185/2010 pielikuma 6.G papildinājumā:
4. DAĻA Darbinieku pieņemšana darbā un mācības Mērķis: ACC3 norīko atbildīgu un kompetentu personālu darbam gaisa kravas un gaisa pasta drošības jomā. Personālam, kam ir piekļuve aizsargātai gaisa kravai, ir tam noteikto pienākumu veikšanai nepieciešamā kompetence, un tas ir atbilstoši apmācīts. Lai šo mērķi īstenotu, ACC3 ir jābūt iedibinātai procedūrai, ar kuru nodrošināt, lai visam personālam (pastāvīgajiem, pagaidu, aģentūru darbiniekiem, šoferiem u. c.), kas var tieši un bez pavadības piekļūt gaisa kravai / gaisa pastam, kam ir veikta vai tiek veikta drošības kontrole:
Atsauce: 6.8.3.1. punkts Piezīme:
5. DAĻA Pieņemšanas procedūras Mērķis: ACC3 ir jābūt iedibinātai procedūrai, kas nodrošina, ka, pieņemot sūtījumu, varētu izvērtēt un pārbaudīt tā drošības statusu, pārliecinoties par iepriekš veiktām kontrolēm. Procedūra ietver šādus elementus:
Atsauce: 6.8.3.1. punkts Piezīme:
6. DAĻA Datubāze Mērķis: gadījumos, kad ACC3 nav pienākuma 100% pārbaudīt gaisa kravu vai gaisa pastu, kura galamērķis ir ES/EEZ, ACC3 nodrošina, lai šī krava vai pasts nāktu no oficiālā kravu aģenta vai zināma nosūtītāja, kam ir ES aviācijas drošības novērtējums, vai no oficiālā kravu aģenta pazīstama nosūtītāja. Ar drošību saistītā audita izsekojamības labad ACC3 uztur datubāzi, kurā apkopota informācija par katru subjektu vai personu, no kuras tas nepastarpināti pieņem kravu vai pastu. Datubāzē iekļauj šādu informāciju:
Saņemot gaisa kravu vai pastu, ACC3 jāpārbauda, vai datubāzē attiecīgā struktūra ir iekļauta. Ja datubāzē šā subjekta nav, tad piegādātā gaisa krava vai gaisa pasts pirms iekraušanas ir jāpārbauda. Atsauce: 6.8.4.1. un 6.8.4.3. punkts
7. DAĻA Pārbaudes Mērķis: ja ACC3 pieņem kravu un pastu no subjekta, kam nav ES aviācijas drošības novērtējuma, vai ja saņemtā krava nav bijusi aizsargāta pret neatļautu iejaukšanos pēc tam, kad šai kravai/pastam veikta drošības kontrole, ACC3 nodrošina, lai šai gaisa kravai vai gaisa pastam pirms iekraušanas gaisa kuģī tiktu veiktas pārbaudes. ACC3 ir jābūt iedibinātai kārtībai, kā nodrošināt, lai gaisa krava un gaisa pasts, kura galamērķis ir ES/EEZ un kas paredzēts transfēram, tranzītam vai izkraušanai Savienības lidostā, tiktu pārbaudīts ar līdzekļiem vai metodēm, kas minētas ES tiesību aktos atbilstīgi standartam, kas ir pietiekams, lai varētu pamatoti pārliecināties par to, ka kravā vai pastā nav aizliegtu priekšmetu. Ja pārvadātājs, kam ir ACC3 apzīmējums, pats gaisa kravu vai gaisa pastu nepārbauda, tas nodrošina, lai šādas pārbaudes tiktu veiktas saskaņā ar ES prasībām. Pārbaudes procedūras attiecīgā gadījumā ietver transfēram/tranzītam paredzētās kravas un pasta apstrādi. Ja gaisa kravas vai gaisa pasta pārbaudi trešā valstī veic attiecīgā iestāde vai ja šīs pārbaudes tiek veiktas attiecīgās iestādes vārdā, ACC3, kas saņem šādu gaisa kravu vai gaisa pastu no šāda subjekta, šo faktu dara zināmu savā drošības programmā un precizē, kādā veidā tiek nodrošināta pienācīga pārbaude. Piezīme. 6.8.3.2. punktā ir noteikts, ka pārvadātāji, kam ir ACC3 apzīmējums, līdz 2014. gada 30. jūnijam drīkst piemērot vismaz ICAO standartus, lai īstenotu 6.8.3.1. punkta noteikumus, taču ES aviācijas drošības novērtējumā ņem vērā ES pārbaudes prasības pat tad, ja novērtējums veikts pirms 2014. gada 1. jūlija. Atsauce: 6.8.3.1., 6.8.3.2. un 6.8.3.3. punkts
8. DAĻA Augsta riska krava vai pasts (HRCM) Mērķis: par augsta riska kravu un pastu (HRCM) jāuzskata tādi sūtījumi, kuru izcelsme ir vietās, ko ES uzskata par augsta riska vietām, vai kuru transfēru veic šādās vietās, kā arī sūtījumi, kuri acīmredzami ir būtiski izmainīti. Šādi sūtījumi jāpārbauda, ievērojot konkrētas instrukcijas. Informāciju par augsta riska izcelsmes vietām/ekspeditoriem, kā arī instrukcijas pārbaudēm sniedz attiecīgā ES/EEZ iestāde, kas izraudzījusi ACC3. ACC3 ir jābūt iedibinātai procedūrai, ar kuru nodrošina, ka augsta riska krava un pasts (HRCM), kura galamērķis ir ES/EEZ, tiek identificēts un attiecīgi kontrolēts tā, kā noteikts Savienības tiesību aktos. ACC3 uztur sakarus ar attiecīgo iestādi, kas atbild par tām ES/EEZ lidostām, uz kurām tas nogādā kravu, lai tā rīcībā būtu jaunākā pieejamā informācija par augsta riska izcelsmes vietām/ekspeditoriem. Arī tad, ja ACC3 saņem augsta riska kravu vai pastu no cita gaisa pārvadātāja vai ja to piegādā ar cita veida transportu, tas piemēro tādus pašus pasākumus. Atsauce: 6.7. un 6.8.3.4. punkts Piezīme. HRCM, kuru atļauts ievest ES/EEZ, piešķir drošības statusu “SHR”, t. i., drošs pārvadāšanai ar pasažieru, kravas un pasta gaisa kuģiem saskaņā ar prasībām par augstu risku.
9. DAĻA Aizsardzība Mērķis: ACC3 ir jābūt iedibinātām procedūrām, kas nodrošina, ka tāda gaisa krava un/vai gaisa pasts, kura galamērķis ir ES/EEZ, tiek aizsargāts pret neatļautu iejaukšanos no vietas, kurā tika veikta drošības pārbaude vai citas drošības kontroles, vai no punkta, kurā pēc drošības pārbaudes vai drošības kontrolēm šī krava/pasts ir pieņemti, līdz iekraušanai. Aizsardzību var garantēt ar dažādiem līdzekļiem, tādiem kā fiziski līdzekļi (barjeras, aizslēgtas telpas u. c.), ar cilvēku līdzdalību (patruļas, pienācīgi sagatavots personāls u. c.) un tehnoloģiski līdzekļi (videonovērošanas kameru sistēma (CCTV), apsardzes sistēma u. c.). Gaisa kravas un pasts, kas paredzēts ievešanai ES/EEZ, jānodala no gaisa kravas vai pasta, kam tādi paši vai līdzvērtīgi drošības pasākumi nav piemēroti. Atsauce: 6.8.3. punkts
10. DAĻA Pavaddokumenti Mērķis: ACC3 nodrošina to, ka:
Atsauce: 6.3.2.6. punkta d) apakšpunkts, 6.8.3.4. punkts un 6.8.3.5. punkts. Piezīme. Var norādīt šādu drošības statusu:
Ja oficiālā kravu aģenta nav, drošības statusa deklarāciju var izdot ACC3 vai gaisa pārvadātājs, kas ierodas no trešās valsts, kas atbrīvota no ACC3 režīma.
11. DAĻA Atbilstība Mērķis: pēc tam, kad ir veikts šā kontrolsaraksta desmit iepriekšējo daļu novērtējums, ES aviācijas drošības vērtētājam ir jāizdara secinājums par to, vai veiktā verifikācija uz vietas atbilst tās gaisa pārvadātāja drošības programmas daļas saturam, kurā ir aprakstīti pasākumi saistībā ar gaisa kravu un gaisa pastu, kura galamērķis ir ES/EEZ, kā arī par to, vai drošības kontroles pietiekamā mērā veicina šajā kontrolsarakstā uzskaitīto mērķu sasniegšanu. Izdarot secinājumu, izvēlieties kādu no četriem iespējamiem gadījumiem:
Vērtētāja vārds, uzvārds: Datums: Paraksts: PIELIKUMS Saraksts ar apmeklētajām un intervētajām personām un struktūrām Norādīts subjekta nosaukums, kontaktpersonas vārds, uzvārds un apmeklējuma vai intervijas datums. |
D. |
6.F papildinājumu aizstāj ar šādu: “6.F PAPILDINĀJUMS KRAVA UN PASTS 6.Fi TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ AIZJŪRAS ZEMES UN TERITORIJAS, KURĀM IR ĪPAŠAS ATTIECĪBAS AR SAVIENĪBU SASKAŅĀ AR LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU UN KURĀM NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA SADAĻU PAR TRANSPORTU, UN PAR KURĀM TIEK ATZĪTS, KA ŠĪS VALSTIS PIEMĒRO KOPĒJIEM PAMATSTANDARTIEM LĪDZVĒRTĪGUS STANDARTUS 6.Fii TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ AIZJŪRAS ZEMES UN TERITORIJAS, KURĀM IR ĪPAŠAS ATTIECĪBAS AR SAVIENĪBU SASKAŅĀ AR LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU UN KURĀM NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA SADAĻU PAR TRANSPORTU, UN KURĀM NETIEK PRASĪTS ACC3 APZĪMĒJUMS Trešās valstis, kā arī zemes un teritorijas, kurām ir īpašas attiecības ar Savienību saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību vai Līgumu par Eiropas Savienību un kurām ACC3 apzīmējums nav nepieciešams, ir uzskaitītas atsevišķā Komisijas lēmumā. 6.Fiii NOVĒRTĒŠANAS DARBĪBAS, KO VEIC TREŠĀS VALSTIS, KĀ ARĪ AIZJŪRAS ZEMES UN TERITORIJAS, KURĀM IR ĪPAŠAS ATTIECĪBAS AR SAVIENĪBU SASKAŅĀ AR LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU UN KURĀM NEPIEMĒRO MINĒTĀ LĪGUMA NODAĻU PAR TRANSPORTU, UN KO ATZĪST PAR LĪDZVĒRTĪGĀM ES AVIĀCIJAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMAM” |
E. |
Pēc 6.H papildinājuma pievieno šādu papildinājumu: “6.F1. PAPILDINĀJUMS PAZIŅOJUMS PAR SAISTĪBĀM – ACC3, KAM IR ES AVIĀCIJAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS [Gaisa pārvadātāja nosaukums] vārdā pieņemu zināšanai turpmāko: Šajā ziņojumā ir noteikts, kāds drošības līmenis ir gaisa kravas operācijām, kuru galamērķis ir ES/EEZ (8), ņemot vērā kontrolsarakstā uzskaitītos vai pieminētos drošības standartus (9). Gaisa pārvadātājam [gaisa pārvadātāja nosaukums] apzīmējumu “gaisa kravas vai pasta pārvadātājs, kas veic pārvadājumus uz Savienību no trešās valsts lidostas” (ACC3) var piešķirt tikai tad, kad ES novērtējuma ziņojums šajā nolūkā ir iesniegts Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes, Norvēģijas vai Šveices attiecīgajai iestādei un kad šī iestāde to ir pieņēmusi, un kad informācija par šo ACC3 ir ievadīta Savienības oficiālo kravu aģentu un zināmo nosūtītāju datubāzē. Ja ziņojumā norādīts uz neatbilstību drošības pasākumiem, kas tajā minēti, gaisa pārvadātājam [gaisa pārvadātāja nosaukums] jau piešķirto apzīmējumu ACC3 attiecībā uz šo lidostu var atsaukt, kā rezultātā gaisa pārvadātājam [gaisa pārvadātāja nosaukums] tiks liegts veikt gaisa kravas vai pasta pārvadājumus no šīs lidostas uz ES/EEZ. Šis ziņojums ir derīgs piecus gadus, tā derīgums attiecīgi beidzas ne vēlāk _kā. Gaisa pārvadātāja [gaisa pārvadātāja nosaukums] vārdā paziņoju, ka:
[Gaisa pārvadātāja nosaukums] vārdā uzņemos pilnu atbildību par šo paziņojumu. Vārds, uzvārds: Amats uzņēmumā: Datums: Paraksts: |
F. |
Pielikuma 8.1.3.2. punkta b) apakšpunktā vārdus “neatkarīgs vērtētājs” aizstāj ar “ES aviācijas drošības vērtētājs”. |
G. |
Pielikuma 11. nodaļas 11.0.5. punktu svītro. |
H. |
Pielikuma 11. nodaļas 11.5. un 11.6. iedaļu aizstāj ar šādām: “11.5. INSTRUKTORU KVALIFIKĀCIJA
11.6. ES AVIĀCIJAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS 11.6.1. ES aviācijas drošības novērtējums ir standartizēts, dokumentēts, taisnīgs un objektīvs process, kura nolūks ir iegūt un izvērtēt faktus, lai noteiktu, cik lielā mērā novērtējamais subjekts atbilst Regulā (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas aktos izklāstītajām prasībām. 11.6.2. ES aviācijas drošības novērtēšana:
11.6.3. Prasības ES aviācijas drošības vērtētāja apstiprināšanai
11.6.4. ES aviācijas drošības vērtētāja atzīšana un apstiprinājuma atsaukšana
11.6.5. ES aviācijas drošības novērtējuma ziņojums (“novērtējuma ziņojums”)
11.7. MĀCĪBU SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA
11.A PAPILDINĀJUMS NEATKARĪBAS APLIECINĀJUMS – ES AVIĀCIJAS DROŠĪBAS VĒRTĒTĀJS
Uzņemos pilnu atbildību par ES aviācijas drošības novērtējuma ziņojumu. Tās personas vārds, uzvārds, kas veic novērtējumu: ES aviācijas drošības vērtētāja vārds, uzvārds: Datums: Paraksts: |
(1) OV L 219, 22.8.2009., 1. lpp.
(2) OV L 107, 27.4.2011., 1. lpp.
(3) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.”
(4) Eiropas Savienības dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.
(5) OV L 220, 26.8.2011., 9. lpp. Regulas (ES) Nr. 185/2010 6.8.1.1. punkts: Jebkuram gaisa pārvadātājam, kurš no 6.F papildinājumā neuzskaitītas trešās valsts lidostas pārvadā kravu vai pastu nodošanai [transfēram], tranzītam vai izkraušanai jebkurā lidostā, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 300/2008 darbības jomā, piešķir apzīmējumu “gaisa kravas vai pasta pārvadātājs, kas veic pārvadājumus uz Savienību no trešās valsts lidostas” (ACC3).
(6) Tas neattiecas uz gaisa kravu vai pastu, ko pārvadā no dažām atsevišķām valstīm, kam piemēro atbrīvojumu no ACC3 režīma.
(7) ES/EEZ ienākošā gaisa krava / gaisa pasts / gaisa kuģi šajā novērtēšanas kontrolsarakstā ir tas pats, kas ES un Islandē, Norvēģijā un Šveicē ienākošā gaisa krava / gaisa pasts / gaisa kuģi.”
(8) Lidostas, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā, kā arī Islandē, Norvēģijā un Šveicē.
(9) Regula (ES) Nr. 185/2010 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 859/2011.”