(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 16. februārī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Taizemes un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2012. gada 3. janvārī iesniedza Eiropas Savienības Kaļamā čuguna cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 50 % no kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu (“kaļami vītņoti savienotājelementi”) kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, nesaistītos importētājus, lietotājus un eksportētājvalstu pārstāvjus par izmeklēšanas sākšanu. Komisija par procedūras sākšanu informēja arī ražotājus Argentīnā, jo tā bija izraudzīta par iespējamo analogo valsti. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro atlases metode, un, ja ir, veikt atlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji un nesaistītie importētāji tika aicināti ziņot par sevi Komisijai un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem (kas definēti turpmāk B sadaļā) periodā no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Netika paredzēta atlase attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem pārējās divās attiecīgajās valstīs – Taizemē un Indonēzijā.

(6)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja zināmajiem iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm pieprasījuma veidlapas. Divi uzņēmumi pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, bet četri uzņēmumi pieprasīja IR saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

(7)

Komisija iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, Ķīnas iestādēm un sūdzības iesniedzējam oficiāli darīja zināmus konstatējumus saistībā ar TER. Viņiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli.

(8)

Attiecībā uz Savienības ražotājiem un kā pienācīgi paskaidrots turpmāk 29. apsvērumā, seši Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, Komisija izveidoja izlasi no trim Savienības ražotājiem, pamatojoties uz to pārdošanas apjomu.

(9)

Kā paskaidrots turpmāk 31. apsvērumā, 33 nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz šo personu sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no deviņiem importētājiem, kuriem bija lielākais importa apjoms uz Savienību un kuru ģeogrāfiskā atrašanās vieta bija Savienībā. Viens importētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc galīgajā izlasē tika iekļauti atlikušie astoņi importētāji.

(10)

Kā skaidrots turpmāk 30. apsvērumā, 12 ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz šo personu sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija lielākais eksporta apjoms uz Savienību.

(11)

Komisija nosūtīja anketas trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, trim atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, trim Taizemes ražotājiem eksportētājiem, trim Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, deviņiem nesaistītiem importētājiem un septiņiem lietotājiem.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, diviem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, viena Indonēzijas ražotāja eksportētāja un astoņiem nesaistītiem importētājiem. Neviens lietotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(14)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR, ja tiem nepiešķirtu TER, tika veikta pārbaude šādā uzņēmumā ar mērķi noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz Indijas kā analogās valsts datiem:

(15)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2008. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Attiecīgais ražojums, kas aprakstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, ir kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementi (“attiecīgais ražojums”), uz kuriem patlaban attiecas KN kods ex 7307 19 10 .

(17)

Galvenās izejvielas ir metāllūžņi, kokss/elektroenerģija, smiltis (formēšanai) un cinks (galvanizācijai). Pirmais solis ražošanas procesā ir metāllūžņu kausēšana kupolveida krāsnīs. Tam seko formēšana un dažādu veidņu liešana, kuras pēc tam tiek sadalītas atsevišķo gabalos. Ražojumi tiek ilgstoši atkvēlināti, lai nodrošinātu, ka tie ir pietiekami formējami un izmantojami gadījumos, kuros, piemēram, ir nepieciešams, lai tie būtu izturīgi pret triecieniem, vibrāciju un strauju temperatūras maiņu. Pēc tam vajadzības gadījumā savienotājelementus var cinkot. Tad tiek veikta ražojumu vītņošana.

(18)

Kaļamus vītņotus savienotājelementus izmanto, lai savienotu divas vai vairākas caurules, cauruli ar aparātu, mainītu šķidrumu plūsmas virzienu vai noslēgtu cauruli. Kaļamus vītņotus savienotājelementus galvenokārt izmanto gāzes, ūdens un apkures sistēmās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Tos izmanto arī naftas pārstrādes rūpnīcu cauruļvadu sistēmās. Kaļamie savienotājelementi ir pieejami daudzās konfigurācijās, visbiežāk kā 90 grādu leņķa līkumi, cauruļvadu brīvgala veidojumi, savienojumi un uzmavas. Tos piedāvā gan kā melnus (necinkotus), gan cinkotus ražojumus.

(19)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR, Taizemes un Indonēzijas iekšzemes tirgū, un Indijas, kuru izraudzīja par analogo valsti, iekšzemes tirgū, kā arī ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē (“līdzīgais ražojums”).

(20)

Vairākās prasības, galvenokārt no importētāju un arī no dalībvalsts iestāžu puses, tika iesniegtas saistībā ar ražojumu spektru. Prasības turpmākā tekstā ir aplūkotas atsevišķi.

(21)

Importētājs apgalvoja, ka “elektriski cinkoti savienotājelementi” būtu jāizslēdz no kaļamu vītņotu savienotājelementu definīcijas. Tas argumentēja, ka elektriski cinkotu savienotājelementu ražošanas procesā pēc vītņošanas ietilpst papildu ražošanas posmi, piemēram, mazgāšana un vēl viena elektriskā cinkošana. Tas neapšaubāmi uzlabo kvalitāti un rada priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem savienotājelementiem. Tomēr ir skaidrs, ka elektriski cinkoti savienotājelementi ir pilnībā aizstājami ar parastiem savienotājelementiem, tiem ir tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības. Līdz ar to tos uzskata par attiecīgo ražojumu.

(22)

Tas pats importētājs importē kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, ko tas montē ar citām daļām, veidojot gatavus kompresijas savienotājelementus. Tika apšaubīts, vai kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā. Kaut arī šīs galvenās sastāvdaļas izskatās kā savienotājelementi un ir vītņotas, tās nevar tieši izmantot, lai savienotu caurules, proti, pirms ar tām var savienot caurules, tās ir jāsamontē. Lai gan tās ir dārgākas, tās ir aizstājamas ar citiem vītņotiem savienotājelementiem, jo tās tāpat izmanto, lai savienotu caurules, tomēr galvenokārt remonta vajadzībām, nevis jaunās iekārtās. Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka kompresijas savienotājelementi un to galvenās sastāvdaļas ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā.

(23)

Dažas personas apgalvoja, ka kaļamos savienotājelementus, ko ražo un pārdod Savienības ražotāji, nevar uzskatīt par salīdzināmiem ar tiem, ko attiecīgās eksportētājvalstis ražo un eksportē uz Savienību, jo Savienības ražojumos izmantotais materiāls parasti ir baltais čuguns, savukārt eksportētajos savienotājelementos ir izmantots melnais kaļamais čuguns.

(24)

Kā jau secināts Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2000 (3) attiecībā uz šo pašu ražojumu, izmeklēšanā provizoriski tika konstatēts, ka nav mērķtirgus uztveres atšķirību, nošķirot baltā čuguna savienotājelementus un melnā čuguna savienotājelementus, jo visos aspektos, izņemot oglekļa saturu, tiem ir ļoti līdzīgas īpašības, vienāds gala lietojums, tāpēc tie ir savstarpēji aizstājami. To apstiprina fakts, ka importētāji/tirgotāji, kas pērk gan kaļamā melnā čuguna savienotājelementus no attiecīgajām valstīm, gan Savienības ražošanas nozares ražotos kaļamā baltā čuguna savienotājelementus, pārdod tos lietotājiem, nenošķirot divas minētās materiālu kategorijas. Attiecībā uz aplūkojamā ražojuma lietotājiem izmeklēšanā apstiprināja, ka viņi būtībā nenošķir baltā čuguna vai melnā čuguna savienotājelementus.

(25)

Turklāt gan savienotājelementi no baltā čuguna, gan savienotājelementi no melnā čuguna ir iekļauti Eiropas standartā NE 10242 un starptautiskajā standartā ISO 49, kuros ir precizētas prasības par kaļamo savienotājelementu projektēšanu un to ekspluatācijas īpašībām. Kas attiecas konkrēti uz izmantojamā materiāla kvalitāti, ir atļauts izmantot gan balto čugunu, gan melno čugunu.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražotāju daļas ražotos un pārdotos kaļamā baltā čuguna savienotājelementus būtu jāuzskata par līdzīgu ražojumu kaļamā melnā čuguna savienotājelementiem, kurus attiecīgās eksporta valstis ražojušas un eksportējušas uz Savienību.

(27)

Viens importētājs importēja ierobežotu daudzumu nepabeigtus savienotājelementus bez vītnes. Vītni pēc tam iestrādāja importētājs. Tā kā importētās preces nav vītņotas, tās neuzskata par attiecīgo ražojumu.

(28)

Vienas dalībvalsts iestādes norādīja uz to, ka saskaņā ar skaidrojumiem, kuri iekļauti kombinētajā nomenklatūrā (4), apzīmējums “kaļams” ietver lodveida grafīta čugunu (identisks kaļamajam čugunam (ductile cast iron)). Neviena no ieinteresētajām personām neziņoja par šā kaļamā čuguna vītņoto savienotājelementu pārdošanu IP, tomēr ir pierādījumi, ka tas ir iespējams. Šiem savienotājelementiem ir tādas pašas fiziskās pamatīpašības kā izmeklējamiem kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem, tāpēc uzskata par lietderīgu precizēt, ka šā kaļamā čuguna ražojumi ietilpst procedūras un pasākumu jomā.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo kaļamo vītņoto savienotājelementu pārdošanas apjomu nesaistītiem klientiem Savienībā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. No sešiem Savienības ražotājiem, par kuriem zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu, izlasē iekļāva trīs ražotājus, kuri pieder pie divām uzņēmumu grupām un veido 81 % no kaļamo vītņoto savienotājelementu pārdošanas apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem Savienības ražotājiem un sūdzības iesniedzēju un visas ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par ierosināto izlasi. Par izlases izveidi netika saņemtas piezīmes.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Divpadsmit ražotāji eksportētāji, kas veidoja 51 % no Ķīnas eksporta uz Savienību IP laikā, iesniedza atlasei vajadzīgo informāciju, kas bija prasīta paziņojuma par procedūras sākšanu A pielikumā. Izveidotajā izlasē ir trīs uzņēmumi, kuri pārstāv 88 % no tā eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību, ko bija veikušas personas, kuras sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm. Par izlases izveidi netika saņemtas piezīmes.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo importa apjomu Savienībā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt, kā arī uz uzņēmumu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pavisam 33 nesaistīti importētāji iesniedza informāciju, kas bija vajadzīga atlasei un bija pieprasīta paziņojuma par procedūras sākšanu B pielikumā. Sākotnējo izlasi veidoja tādi seši importētāji piecās dalībvalstīs, kas pārstāv 59 % no kaļamo vītņoto savienotājelementu importa, ko Savienībā veikuši importētāji, kas sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem importētājiem. Pēc tam, kad bija saņemtas piezīmes, izlasē iekļāva vēl trīs uzņēmumus, tāpēc galīgajā izlasē bija deviņi importētāji sešās dalībvalstīs, kas pārstāvēja 67 % no kaļamo vītņoto savienotājelementu importa Savienībā, ko bija veikuši importētāji, kas sadarbojās. Netika saņemtas citas piezīmes par paplašināto izlasi. Viens importētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc galīgajā atlasē bija iekļauti atlikušie astoņi importētāji.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanās, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar 2. panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, par kuriem konstatē, ka viņi izpilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(33)

Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(34)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(35)

Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu TER pieprasījumos ietverto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(36)

Pārbaudē konstatēja, ka abi ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, neatbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(37)

Abu eksportētāju pārskati, kuriem bija veikta revīzija, neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un viena eksportētāja pārskati, kuriem bija veikta revīzija, pat bija nepilnīgi, jo tajos nebija iekļauts naudas plūsmas pārskats. Tādējādi ir skaidrs, ka tie neatbilst 2. kritērijam.

(38)

Viens eksportētājs nevarēja pierādīt, ka tā privatizācijas laikā ieguldītais kapitāls ir pareizi novērtēts, savukārt otrs eksportētājs saņēma valsts pabalstu galvenokārt preferenciālas ienākuma nodokļa likmes veidā. Tādēļ tie neatbilst 3. kritērijam.

(39)

Viens uzņēmums, kurš pieprasīja TER, iesniedza piezīmes attiecībā uz informācijas izpaušanu. Tas neapstrīdēja nevienu izpausto faktu, bet savās piezīmēs izvirzīja trīs galvenos jautājumus.

(40)

Pirmkārt, tas apgalvoja, ka TER noteikšana ir nelikumīga, jo to veica gandrīz divus mēnešus pēc noteiktā termiņa. Šajā sakarā jānorāda, ka šī kavēšanās radās galvenokārt tāpēc, ka nevarēja notikt agrāks TER pārbaudes apmeklējums, jo Ķīnas eksportētāji tolaik nebija pieejami. Jāuzsver, ka noteikšanas laikam nebija nekādas ietekmes uz rezultātu.

(41)

Otrkārt, tika apgalvots, ka neatbilstības pārskatos, kuriem bija veikta revīzija, ir pamatotas tikai ar formāliem iemesliem. Turklāt tika apgalvots, ka “uzskaites prakse, kas nav uzskatāma par pilnībā formāli atbilstošu SGS, nenozīmē, ka nav ievērots otrais TER kritērijs, ja vien tā nav ietekmējusi uzņēmuma finanšu rezultātus.” Šajā sakarā ir vērts norādīt, ka otrais kritērijs neattiecas uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Tāpēc prasība nav pamatota. Attiecīgais kritērijs “grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem” patiešām ir formāla prasība. Tomēr ir vērts pieminēt, ka visi pārkāpumi bija nozīmīgi attiecīgo summu ziņā vai pārkāpuma nopietnības ziņā (t. i., kāda obligāta analīze vienkārši netika veikta).

(42)

Visbeidzot tika apgalvots, ka pabalsts, kas bija piešķirts preferenciālas ienākuma nodokļa likmes veidā, iepriekš nav izmantots, lai pamatotu TER atteikumu. Šajā sakarā jānorāda, ka katru gadījumu vērtē atsevišķi. Trešais TER kritērijs ir paredzēts, lai novērtētu, vai Ķīnas eksportētājus ir ietekmējuši ievērojami kropļojumi, kas saglabājušies no iepriekšējās sistēmas, kas nav tirgus ekonomika. Tāds ir šis gadījums attiecībā uz valsts pabalstu, kas galvenokārt tika piešķirts preferenciālas nodokļa likmes veidā. Tāpēc vispārīgas piezīmes, ko iesniedza Ķīnas eksportētājs, nav pietiekami pamatotas.

(43)

Kopumā tiek secināts, ka nav pierādīts, ka kāds ražotājs eksportētājs ir izpildījis TER otro un trešo kritēriju. Tādēļ šiem uzņēmumiem nevar piešķirt TER.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis noteikums, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(45)

Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(46)

Ražotāji eksportētāji, kuri neatbilda TER kritērijiem, kā arī trešais atlasītais ražotājs pieprasīja IR. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, provizoriski tika konstatēts, ka visi atlasītie ražotāji eksportētāji atbilda pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām noteikumiem, tādējādi tiem varēja piešķirt IR.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, tiek noteikta, pamatojoties uz tirgus ekonomikas trešās valsts (“analogās valsts) cenām vai salikto vērtību.

(48)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka plāno izmantot Argentīnu kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(49)

Vairāki eksportētāji un importētāji ir iesnieguši piezīmes par analogās valsts izvēli, apgalvojot, ka Argentīna nebūtu piemērota analogā valsts galvenokārt tāpēc, ka Argentīnas iekšzemes tirgū ir vērojama maza konkurence un līdz ar to – augstas cenas. Patiešām, ir norādes, ka Argentīnas tirgu lielākoties pārvalda trīs vietējie ražotāji. Saskaņā ar Argentīnas statistiku imports Argentīnas tirgū ir nenozīmīgs, jo tradicionālajiem lielākajiem ārvalstu piegādātājiem, Brazīlijai un Ķīnai, piemēro lielus antidempinga maksājumus.

(50)

Tie paši eksportētāji un importētāji ierosināja Taizemi, Indiju un Indonēziju kā piemērotākas analogās valstis. Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, Argentīnas un Indijas ražotājus aicināja sadarboties, un viens Argentīnas un viens Indijas ražotājs tomēr piekrita sadarboties.

(51)

Šo ražotāju atbildes analīze liecināja, ka iekšzemes cenas, par kurām informēja vienīgais Argentīnas ražotājs, kurš sadarbojās, patiešām bija ļoti augstas – būtiski augstākas nekā atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenas un cenas, kas nerada kaitējumu.

(52)

Taču izrādījās, ka Indijas tirgū ir raksturīga ļoti liela konkurence, jo saskaņā ar aplēsēm tajā piedalās aptuveni 300 ražotāju. Tā rezultātā cenas iekšzemes tirgū, par ko informēja Indijas eksportētājs, kurš sadarbojās, var uzskatīt par pieņemamām.

(53)

Taizeme un Indonēzija ir iesaistīta tajā pašā izmeklēšanā, bet abās valstīs darbojas ļoti mazs skaits ražotāju, līdz ar to šo valstu iekšzemes tirgos ir mazāk konkurences salīdzinājumā ar Indiju. Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka Indija ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(54)

Tā kā nevienam atlasītajam Ķīnas eksportētājam netika piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, izmantojot Indiju kā analogo tirgus ekonomikas trešo valsti.

(55)

Vispirms attiecībā uz katru attiecīgo ražotāju eksportētāju tika noteikts, vai analogās valsts ražotāja kaļamu vītņotu savienotājelementu kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs, t. i., vai šādu pārdevumu kopējais apjoms bija vismaz 5 % no katra ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumu kopējā apjoma uz Savienību IP laikā. Tas tā bija diviem no trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem.

(56)

Tad noteica tos ražojuma veidus, ko pārdod uzņēmumi iekšzemes tirgū, kurā analogās valsts ražotājam bija kopumā reprezentatīvi iekšzemes pārdevumi, un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(57)

Katram veidam, kuru analogās valsts ražotājs pārdeva savā iekšzemes tirgū un kuru uzskatīja par tieši salīdzināmu ar tāda veida kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem, kurus eksportam uz Savienību pārdeva ražotāji eksportētāji, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs. Uzskatīja, ka konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū IP ir vismaz 5 % no salīdzināma ražojuma veida kopapjoma, ko ražotājs eksportētājs pārdod eksportam uz Savienību.

(58)

Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotāju pārbaudīja, vai katra veida līdzīgo ražojumu, kas reprezentatīvos daudzumos pārdots iekšzemes tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē. To izdarīja, nosakot katra ražojuma veida rentabla pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū IP laikā.

(59)

Ja tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms, kas tika pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdošanas kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu minētā ražojuma veida tikai iekšzemes pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu IP laikā.

(60)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu.

(61)

Ja visi ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(62)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, izmantoja salikto normālo vērtību.

(63)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību, vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē IP, guva vienīgais analogās valsts ražotājs, kurš sadarbojās, pieskaitīja pie šā ražotāja vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Visiem ražojuma veidiem, ko iekšzemes tirgū pārdeva nereprezentatīvos daudzumos, saliktās normālās vērtības noteikšanai tika izmantota vidējā svērtā peļņa un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas parastā tirdzniecības apritē šiem nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem. Ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

(64)

Tā kā atlasītajiem ražotājiem tika piešķirts IR un tie veica attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanu uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(65)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(66)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(67)

Pienācīgas korekcijas, ņemot vērā fizikālās īpašības, netiešos nodokļus, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas, kredīta, komisijas un bankas pakalpojumu izmaksas, tika veiktas visos gadījumos, kuros tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(68)

Atlasītajiem uzņēmumiem katra līdzīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība, kas tika noteikta analogajai valstij, tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(69)

Ņemot to vērā, provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(70)

Vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. To noteica, balstoties uz starpību, kas bija noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(71)

Uz šī pamata aprēķināto dempinga starpību uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, provizoriski noteica 42,3 % apmērā.

(72)

Attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tālab vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar Eurostat importa statistikas ekvivalentu.

(73)

Tā kā to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, daļa veidoja vairāk nekā 50 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību un ražošanas nozari var uzskatīt par sadrumstalotu, ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, sadarbības līmeni var uzskatīt par augstu. Nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši nevēlas sadarboties, tāpēc atlikusī dempinga starpība tika noteikta tā atlasītā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram bija vislielākā dempinga starpība. To uzskatīja par piemērotu, jo nekas neliecināja par to, ka uzņēmumi, kuri nesadarbojās, īstenotu dempingu zemākā līmenī, un šādi varētu nodrošināt visu pasākumu efektivitāti.

(74)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija vispirms noteica, vai līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms tiem bijis reprezentatīvs, t. i., vai šīs pārdošanas kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopējā apjoma uz Savienību. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms bijis reprezentatīvs visiem Taizemes un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(76)

Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi, kam kopumā ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms, un kuri ir identiski vai ļoti līdzīgi tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(77)

Par katru līdzīgā ražojuma veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdevuši iekšzemes tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar attiecīgā ražojuma veidu, ko pārdod eksportam uz Savienību, tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bijis pietiekami reprezentatīvs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam. Uzskatīja, ka konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bijis vismaz 5 % no visa salīdzināmu, eksportam uz Savienību pārdotu ražojumu kopējā apjoma.

(78)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katrs līdzīgā ražojuma veids, ko reprezentatīvā apjomā pārdod iekšzemes tirgū, tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem klientiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(79)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vienības izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību aprēķināja kā visu konkrētā veida iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu.

(80)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķināja kā konkrētā veida vienīgi rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(81)

Ja visi ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(82)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, izmantoja salikto normālo vērtību.

(83)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību, radušās vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko attiecīgie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, izmeklēšanas periodā bija guvuši no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē, pieskaitīja tā vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Visiem ražojuma veidiem, ko iekšzemes tirgū pārdeva nereprezentatīvos daudzumos, saliktās normālās vērtības noteikšanai tika izmantota vidējā svērtā peļņa un PVA izmaksas parastā tirdzniecības apritē šiem nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem.

(84)

Taizemes un Indonēzijas eksportētāju, kuri sadarbojās, visi attiecīgā ražojuma eksporta apjomi tika veikti neatkarīgiem klientiem Savienībā, tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(85)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(86)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(87)

Pienācīgas korekcijas, ņemot vērā tirdzniecības līmeni, transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksas, iepakošanas, kredīta, komisijas un bankas pakalpojumu izmaksas, tika veiktas visos gadījumos, kuros tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(88)

Attiecībā uz abiem uzņēmumiem Taizemē, kuri sadarbojās, tika salīdzināta katra līdzīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(89)

Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu (abu Taizemes uzņēmumu, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 80 % no visa Taizemes eksporta uz Savienību IP), dempinga starpība visiem pārējiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem tika noteikta abu uzņēmumu, kas sadarbojās, augstākās dempinga starpības līmenī.

(90)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, Taizemes uzņēmumiem ir šāda.

(91)

Vienīgajam uzņēmumam kurš sadarbojās, tika salīdzināta katra līdzīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(92)

Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu (vienīgā Indonēzijas uzņēmuma, kurš sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 80 % no visa Indonēzijas eksporta uz Savienību IP), dempinga starpība visiem pārējiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta tādā pašā līmenī kā uzņēmumam, kurš sadarbojās.

(93)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(94)

IP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja seši ražotāji. Kā norādīts iepriekš 29. apsvērumā, tika atlasītas divas Savienības ražotāju grupas, kas sastāv no trim Savienības ražotājiem un kas ražo vairāk nekā 81 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā.

(95)

Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozare ir visi seši esošie Savienības ražotāji, kas ražoja līdzīgo ražojumu IP, turpmāk “Savienības ražošanas nozare”.

(96)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Eurostat ziņoto importa apjomu, kas koriģēts atbilstoši izmeklēšanā konstatētajam.

(97)

No 2008. līdz 2009. gadam Savienības patēriņš ievērojami samazinājās (par 21 %), pēc tam pieauga par 12 procentpunktiem līdz līmenim, kas ir par 9 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā reģistrētais patēriņš.

(98)

Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes kaļamo vītņoto savienotājelementu imports būtu jānovērtē kopā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(99)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto de minimis slieksni (skatīt iepriekš 74., 90. un 93. apsvērumu)

(100)

Attiecībā uz Indonēzijas importa apjomiem par dempinga cenām konstatēja, ka tie veidoja tikai 2,5 % no visa līdzīgā ražojuma importa uz Savienību IP. Tāpēc var uzskatīt, ka tie neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 9. panta 3. punkta nozīmē vai PTO antidempinga nolīguma noteikumu nozīmē (5).

(101)

Vienlaikus šajā pagaidu posmā izmeklēšanā tika noteikts, ka lielākā daļa Indonēzijas importa, iespējams, nav pienācīgi deklarēta ar citu KN kodu, proti, 7307 99 10 , nevis 7307 19 10 , kas parasti attiecas uz vītņotiem cauruļu savienotājelementiem no kaļamā čuguna. Tomēr viss imports vai vismaz liela daļa iespējami nepareizi deklarētā importa jau ir iekļauta iepriekšējā apsvērumā minētajā rādītājā (2,5 %).

(102)

Ņemot to vērā, tika provizoriski nolemts, ka netiks veikta minētā importa kumulācija ar importu par dempinga cenām no Taizemes un ĶTR.

(103)

Taizemes un ĶTR importa apjomus par dempinga cenām nevar uzskatīt par nenozīmīgiem, jo to tirgus daļa IP laikā veido attiecīgi 5,4 % un 47,3 %.

(104)

Kumulatīvo novērtējumu provizoriski uzskatīja par lietderīgu, ņemot vērā salīdzināmus konkurences nosacījumus starp importu no šīm divām valstīm un līdzīgo Savienības ražojumu, jo tiem bija vieni un tie paši tirdzniecības kanāli un klientu kategorijas. Patiešām vairākos gadījumos tika pierādīts, ka ražojumus, kas bija importēti no ĶTR un Taizemes, pārdeva, izmantojot vienus un tos pašus izplatītājus.

(105)

Ņemot to vērā, provizoriski tika uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti. Tāpēc importu no Taizemes un ĶTR pārbaudīja kumulatīvi. Tas turpmāk saukts par “importu no abām attiecīgajām valstīm”.

(106)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam patēriņa krituma dēļ imports sākotnēji samazinājās par 16 %, kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, tas pēc tam līdz IP ievērojami palielinājās (par 31 procenta punktu).

(107)

Importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm tirgus daļa palielinājās par 11 procentpunktiem (no 41,7 % līdz 52,7 % attiecīgajā periodā). Šī tirgus daļa galvenokārt pieauga no 2010. gada līdz IP, kad palielinājās pieprasījums.

(108)

Turpmākajā tabulā ir parādīta vidējā cena importam par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas (Eurostat dati). Attiecīgajā periodā vidējā cena importam no abām attiecīgajām valstīm nepārtraukti palielinājās, kopā pieaugot par 14 %.

(109)

Tika salīdzinātas ražojuma veidu cenas ar ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām un atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenām Savienībā. Šajā nolūkā tika salīdzinātas atlasīto Savienības ražotāju cenas nesaistītiem klientiem ar abu attiecīgo valstu atlasīto ražotāju eksportētāju cenām. Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā (lielākoties OEM (oriģinālā aprīkojuma ražotājiem izgatavotie ražojumi) pārdošanas apjoms) un izmaksas pēc importēšanas.

(110)

Šis salīdzinājums parādīja, ka Taizemes un ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu IP pārdeva Savienībā par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām; izsakot procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, tās bija par 25–55 % zemākas.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Turpmākie dati par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un tirgus daļām attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, savukārt dati par visiem pārējiem rādītājiem attiecas uz atlasītajiem Savienības ražotājiem. Ņemot vērā, ka izlasē ietvertas tikai divas ražotāju grupas, konfidencialitātes nolūkos turpmākajās tabulās nevarēja izpaust faktiskos kopsavilkuma datus par rādītājiem, kas balstās uz atlasītajiem ražotājiem; tā vietā ir parādīta tikai tā informācija, kas attēlo minēto rādītāju tendences.

(112)

No 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražošanas apjomi strauji samazinājās (par 39 %) un pēc tam vēl nedaudz samazinājās zem jau tā zemā līmeņa, neraugoties uz patēriņa pieaugumu 12 procentpunktu apmērā turpmākajos gados, kā norādīts iepriekš 97. apsvērumā.

(113)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā, galvenokārt no 2008. gada līdz 2009. gadam, samazinājās par 21 %. Galvenais ražošanas jaudas samazināšanas iemesls bija trīs Savienības ražotāju uzņēmumu slēgšana attiecīgajā periodā.

(114)

Neraugoties uz ražošanas jaudas kritumu, jaudas izmantojums galvenokārt no 2008. gada līdz 2009. gadam Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 26 %.

(115)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 23 % līdz ar pārdošanas un ražošanas apjomu samazināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(116)

Visu Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū no 2008. līdz 2009. gadam ievērojami samazinājās (par 25 %), jo saruka pieprasījums. Tomēr pēc 2009. gada Savienībā ievērojami pieauga pieprasījums, kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, bet pārdošanas apjoms līdz attiecīgā perioda beigām Savienībā saglabājās zemajā 2009. gada līmenī.

(117)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās (par 9 procentpunktiem jeb 18 %), lai gan importa par dempinga cenām tirgus daļa tajā pašā laikposmā pieauga par 11 procentpunktiem, kā norādīts iepriekš 107. apsvērumā.

(118)

Atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā varēja tikai nedaudz paaugstināt pārdošanas cenas (par 4 %). Savienības tirgū ieveda aizvien vairāk importa par dempinga cenām, tāpēc šis cenu paaugstinājums bija zemāks, nekā izmaksu pieaugums.

(119)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu (pirms nodokļu samaksas) no līdzīgā ražojuma pārdevumiem Savienības tirgū nesaistītiem klientiem izsakot procentos no šo pārdevumu apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgā perioda sākumā bija apmierinoša, savukārt 2009. gadā tās darbība gandrīz pilnībā bija nerentabla. Lai gan pēc tam nedaudz palielinājusies, visā atlikušajā attiecīgajā periodā tā joprojām bija ievērojami zemāka par līmeni, kas nerada kaitējumu.

(120)

Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem (ROI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, šis rādītājs atbilda rentabilitātes tendencei.

(121)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās (kopumā par 64 %), IP sarūkot līdz īpaši zemam līmenim.

(122)

Kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP ievērojami pieauga (par 8 000 tonnām), savukārt importa par dempinga cenām apjoms tajā pašā periodā palielinājās par 9 000 tonnām, kā norādīts iepriekš 106. apsvērumā. Tāpēc visu pieaugumu Savienības tirgū no 2009. gada līdz IP absorbēja imports par dempinga cenām, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā saglabājās ļoti zemajā 2009. gada līmenī. Tādēļ ir pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja izmantot savā labā patēriņa neseno kāpumu Savienībā, jo pieauga importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm tirgus daļa.

(123)

Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju ieguldījumi mainījās šādi.

(124)

Tabula liecina, ka no 2008. gada līdz 2010. gadam Savienības ražotāji ir ievērojami samazinājuši ieguldījumus. Šī tendence mainījās IP, kad ieguldījumi ievērojami palielinājās, bet nesasniedza līmeni, kāds bija attiecīgā perioda sākumā.

(125)

Nepietiekamās rentabilitātes dēļ, kā aprakstīts iepriekš 119. apsvērumā, dažiem Savienības ražotājiem pašreizējos apstākļos bija grūtības piesaistīt kapitālu turpmākiem ieguldījumiem. Turklāt neapmierinošs ienākums no ieguldījumiem vairoja problēmas kapitāla piesaistē.

(126)

Nodarbinātības līmenis (pilna laika ekvivalentos) faktiski atspoguļoja ražošanas apjomu tendenci (skatīt iepriekš 112. apsvērumu), kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare ir mēģinājusi racionalizēt ražošanas izmaksas, kad tas bija vajadzīgs. Savienības ražošanas nozare mēģināja pielāgot darbaspēku arvien sliktākiem tirgus apstākļiem; tas attiecīgajā periodā nozīmēja pastāvīgu nodarbinātības samazinājumu par 36 %.

(127)

Neraugoties uz iepriekš minētajiem Savienības ražošanas nozares mēģinājumiem pielāgot nodarbinātību sliktākai tirgus situācijai, no 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražotāju izlaide (izteikta uz PLE) būtiski samazinājās (par 19 %). Lai gan pēc tam situācija pastāvīgi uzlabojās, izlaide bija par 9 % zemākā līmenī salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu.

(128)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas pastāvīgi palielinājās kopumā par 12 %.

(129)

Dempinga starpības importam no abām attiecīgajām valstīm, kā minēts 74. un 90. apsvērumā, ir augstas. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, dempinga starpību ietekmi var uzskatīt par būtisku.

(130)

Uz kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem, kuru izcelsme ir Brazīlijā, Čehijas Republikā, Japānā, ĶTR, Korejas Republikā un Taizemē, jau attiecās pasākumi (6) no 2000. gada līdz 2005. gadam (7) (“iepriekšējie pasākumi”). Apmierinošā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte perioda sākumā (skatīt iepriekš 119. apsvērumu) liecina, ka šie pasākumi īslaicīgi uzlaboja Savienības ražošanas nozares situāciju. Tomēr importa par dempinga cenām apjoma palielināšanās izbeigtu šo samērā pozitīvo periodu. Turklāt jānorāda, ka kopējā tirgus daļa, kuru veido sešas valstis, uz kurām attiecās iepriekšējie pasākumi, nekad nepārsniedza 29 % (8), savukārt, kā norādīts iepriekš 107. apsvērumā, to abu valstu tirgus daļa, uz kurām attiecas pašreizējā izmeklēšana, izmeklēšanas periodā bija 52,7 %.

(131)

Kaitējuma rādītāju tendences attiecīgajā periodā bija negatīvas. Tas ir īpaši pamanāms, analizējot rādītājus par rentabilitāti, ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, jo tie skaidri liecina par negatīvu tendenci.

(132)

Tajā pašā laikā kaļamu vītņotu savienotājelementu importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm samazināja Savienības ražošanas nozares cenas IP par 55 % (skatīt iepriekš 110. apsvērumu), vienlaikus būtiski palielinot to tirgus daļa (skatīt iepriekš 107. apsvērumu).

(133)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secina, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR un Taizemē, Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā līmenī, lai to varēja uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu citu faktoru izraisītu iespējamo kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

(135)

No 2008. gada līdz IP attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms no abām attiecīgajām valstīm palielinājās par 15 % (tirgū, kas samazinājās par 9 %), kā rezultātā Savienības tirgus daļa palielinājās no 41,7 % līdz 52,7 %.

(136)

Attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm pieaugums attiecīgajā periodā notika paralēli negatīvajām tendencēm attiecībā uz gandrīz visiem ar kaitējumu saistītajiem Savienības ražošanas nozares rādītājiem. Savienības ražošanas nozare zaudēja 8,7 procentpunktus no tirgus daļas, un tai nācās samazināt savu ražošanu par 41 %. Būtiski mazākās cenas neļāva Savienības ražošanas nozarei pienācīgi atspoguļot pieaugušās ražošanas izmaksas pārdošanas cenās, kas savukārt sekmēja ļoti zemu rentabilitātes līmeni lielākajā attiecīgā perioda daļā.

(137)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka zemo cenu dempinga imports no abām attiecīgajām valstīm, kuru Savienībā importēja lielos un kopumā pieaugošos apjomos un kuru pārdeva par būtiski zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā, ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu.

(138)

Eurostat ir informējis par ievērojamiem importa apjomiem no Indijas par ļoti zemām cenām visā attiecīgajā periodā, tomēr ir norādes par to, ka šis imports nav attiecīgais ražojums, bet dažādi ražojumi, kuri klasificēti ar to pašu KN kodu.

(139)

Kas attiecas uz citām trešām valstīm, no tām ierobežotā daudzumā ieveda importu visa attiecīgā perioda laikā. Kopējā tirgus daļa importam no valstīm, kas nav abas attiecīgās valstis, ir samazinājusies par 2,1 procentpunktu – no 10,5 % līdz 8,4 %.

(140)

Nākamie lielākie importa avoti IP laikā bija Indonēzija, Brazīlija un Turcija, kuru tirgus daļas attiecīgi bija 1,3 % līdz 1,6 %, un visas šīs valstis attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu.

(141)

Ņemot vērā ierobežotos apjomus un lejupslīdes tendences, var secināt, ka imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, nav veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP.

(142)

Kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomu, eksports attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās (kopumā par 34 %).

(143)

Tomēr visā attiecīgajā periodā, eksporta pārdošanas apjoms veidoja tikai 13–15 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas. Līdz ar to tas acīmredzot nav ievērojami veicinājis būtisko kaitējumu, kas IP tika nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(144)

Kā norādīts iepriekš 97. apsvērumā, no 2008. gada līdz 2009. gadam patēriņš Savienībā samazinājās par 21 %; tas tajā pašā periodā izraisīja Savienības ražošanas nozares Savienības pārdošanas apjoma kritumu par 25 %. Tomēr pēc 2009. gada patēriņš Savienībā ievērojami pieauga (par apmēram 8 000 tonnām), savukārt importa par dempinga cenām apjoms tajā pašā periodā palielinājās par aptuveni 9 000 tonnām, kā norādīts iepriekš 106. apsvērumā. Tāpēc visu pieaugumu Savienības tirgū no 2009. gada līdz IP absorbēja imports par dempinga cenām, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā saglabājās ļoti zemajā 2009. gada līmenī.

(145)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtisks kaitējuma iemesls ir bijusi Spānijas būvniecības tirgus krīze, kas, iespējams, spēcīgi ietekmēja Spānijas uzņēmumu ATUSA, kas bija viens no galvenajiem sūdzības iesniedzējiem. Tomēr ATUSA pārdod ražojumus lielākajā daļā ES dalībvalstu un faktiskā Spānijas būvniecības krīzes ietekme bija neliela un skāra uzņēmuma pārdošanas apjomu Spānijā, kas nekad nebija veidojis lielāko daļu pārdošanas apjoma. Turklāt kaitējuma norise ir skaidra gan attiecībā uz abām atlasītajām uzņēmumu grupām, gan visiem sūdzības iesniedzējiem, gan arī Savienības ražošanas nozari kopumā. Katrā gadījumā kaitējuma analīze neaprobežojās tikai ar viena Savienības ražotāja darbību vai vienu valsts tirgu, bet attiecās uz visu Savienības ražošanas nozari.

(146)

Ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka kaitējumu, ko radīja Savienības patēriņa negatīvā attīstība, nav radījis imports par dempinga cenām, bet aizstāšanas ietekme. Šajā ziņā jānorāda, ka Savienības patēriņa negatīvā attīstība varētu būt radījusi kaitējumu Savienības ražotājiem. Tomēr šo kaitējumu ir saasinājis pastāvīgais importa par dempinga cenām kāpums sarūkošā tirgū. Kā norādīts iepriekš, Savienības patēriņa nesenais pieaugums labvēlīgi ietekmēja vienīgi importu par dempinga cenām, savukārt Savienības ražotāji nespēja palielināt savu pārdošanas apjomu.

(147)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka tas, ka uzņēmums Georg Fischer (“GF”) ir turpinājis būt rentabls, neņemot vērā tā augstākās cenas, bet pārējo Savienības ražotāju darbības rezultāti nebija apmierinoši, liecina, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir radījušas strukturālas problēmas, nevis imports par dempinga cenām. Tomēr arī uzņēmums GF ir izjutis negatīvo ietekmi, jo tas ir zaudējis tirgus daļu un daļu peļņas normas. Tā darbinieku skaits un arī izlaide ir sarukusi. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam, ka uzņēmumam GF netika nodarīts kaitējums.

(148)

Turklāt visi Savienības ražotāji, tostarp GF, bija pakļauti cenu spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām.

(149)

Tāpat ieinteresētās personas apgalvoja, ka uzņēmums Berg Montana, ATUSA grupas Bulgārijas meitasuzņēmums, turpinājis rentabli darboties, un tas liecina, ka kaitējumu ir radījuši citi iemesli un tajā nav vainojams imports par dempinga cenām. Tomēr arī uzņēmumu Berg Montana negatīvi ietekmēja Ķīnas imports – ievērojami saruka tā ražošana un jaudas izmantojums, kā arī nodarbinātība. Tā kā lielākoties uzņēmums Berg Montana pārdod ražojumus ATUSA grupas saistītiem uzņēmumiem, nav lietderīgi atsevišķi aplūkot uzņēmuma Berg Montana rentabilitāti, neanalizējot visas grupas finanšu rezultātu, jo uzņēmuma Berg Montana rentabilitāti ietekmē transferta cenu noteikšana – kopumā ATUSA grupa tiešām darbojas ar zaudējumiem. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam, ka uzņēmumam Berg Montana netika nodarīts kaitējums.

(150)

Varētu apgalvot, ka 9 % darba ražīguma kritums no 2008. gada līdz IP, kā norādīts iepriekš 127. apsvērumā, liecina par strukturālu problēmu. Tomēr šāds samazinājums notika laikā, kad Savienības ražošanas nozare samazināja darbinieku kopskaitu par 36 % un izlaidi par 41 %. Šie samazinājumi liecina, ka Savienības ražotāji nepārtraukti bija spiesti pielāgot savu darbību tirgus spiedienam, kuru radīja imports par dempinga cenām un pagaidu pieprasījuma kritums. Ņemot vērā šo nelabvēlīgo ekonomikas vidi, darba ražīguma samazinājumu par 9 % var uzskatīt par diezgan mērenu.

(151)

Visbeidzot iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ir palielinājies, un tas ir ieguvis būtisku tirgus daļu. Turklāt palielinātos apjomus, kurus ieveda Savienības tirgū par dempinga cenām, pārdeva par zemākām cenā nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(152)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā ziņā tika konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un Savienības patēriņa attīstība, nešķiet tik nozīmīgi, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP.

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka imports no ĶTR un Taizemes ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(154)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par zaudējumus radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu pasākumu iespējamā ietekme uz visām iesaistītajām personām, kā arī pasākumu nepieņemšanas iespējamās sekas tika apsvērtas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(155)

Visi zināmie Savienības ražotāji atbalsta antidempinga pasākumu ieviešanu. Jāatgādina, ka vairākums kaitējuma rādītāju liecināja par negatīvu tendenci un ka jo īpaši ar Savienības ražošanas nozares produkciju, pārdošanas rezultātiem, tirgus daļu un finanšu rezultātiem saistītie kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem, tika būtiski ietekmēti.

(156)

Ja pasākumus piemēros, ir paredzams, ka tiks novērsts cenu pazeminājums un tirgus daļas samazināšanās un ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas atgūsies, kā dēļ būtiski uzlabosies Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis.

(157)

No otras puses, ja antidempinga pasākumus neieviesīs, visticamāk Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un finanšu stāvoklis pasliktināsies arī turpmāk. Tādā gadījumā ir paredzams, ka Savienības ražošanas nozare zaudētu vēl lielāku tirgus daļu, jo tā nespētu nodrošināt tādas tirgus cenas, ko nosaka imports no abām attiecīgajām valstīm. Tas acīmredzami izraisītu turpmāku ražošanas samazināšanu un rūpnīcu slēgšanu Savienībā, kas izpaustos kā būtisks nodarbinātības kritums.

(158)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, provizoriski secina, ka antidempinga pasākumu ieviešana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(159)

Kā minēts iepriekš 31. apsvērumā, 32 nesaistīti importētāji sadarbojās izmeklēšanā, un to imports veidoja aptuveni 45 % no kopējā importa no abām attiecīgajām valstīm. Kopumā importētāji iebilst pret antidempinga pasākumu ieviešanu. Tomēr vairākumā gadījumu pasākumu ietekme, šķiet, būs neliela. Daudzos gadījumos attiecīgais ražojums veido nelielu daļu importētāju kopējā uzņēmējdarbībā. Turklāt daži importētāji jau pērk kaļamus vītņotus savienotājelementus no citiem avotiem, un importētāji, kuri patlaban iegādājas tos tikai no abām attiecīgajām valstīm, arī var tos iepirkt no citiem avotiem, tostarp no Savienības ražošanas nozares. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju interesēm.

(160)

Kā norādīts iepriekš 18. apsvērumā, kaļamus vītņotus savienotājelementus galvenokārt izmanto gāzes, ūdens un apkures sistēmās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Tādējādi kaļamu vītņotu savienotājelementu lietotāji ir santehniķi. Neviena lietotāju vai patērētāju savienība nesadarbojās izmeklēšanā. Turklāt kaļamu vītņotu savienotājelementu vērtība veido tikai nelielu daļu no kopējām gāzes, ūdens un apkures iekārtu izmaksām. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju interesēm.

(161)

Ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi, kopumā labvēlīgā ietekme uz savienības ražošanas nozari neapšaubāmi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām ieinteresētajām grupām. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antidempinga maksājumi nav pretrunā Savienības interesēm.

(162)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks ieviesti antidempinga pasākumi, Savienības tirgū var izveidoties t.s. duopols, kurā dominētu divi galvenie sūdzības iesniedzēji ATUSA un GF. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka pašreizējā šo abu grupu tirgus daļa ir salīdzinoši maza (aptuveni 30 %). Tā būtu jāsalīdzina ar abu attiecīgo valstu tirgus daļu, kas veido 52,7 %, savukārt importa no citām trešām valstīm tirgus daļa ir 8,4 %. Pārējo Savienības ražotāju tirgus daļa ir 7,5 %.

(163)

Turklāt antidempinga maksājumu mērķis nav aizliegt importu, bet gan atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Ir vērts atzīmēt, ka ar iepriekšējiem antidempinga pasākumiem, kas bija spēkā no 2000. gada līdz 2005. gadam, imports netika apturēts. Tieši pretēji – ĶTR eksportēja lielākus daudzumus 2002., 2003. un 2004. gadā, nekā pirms antidempinga maksājuma piemērošanas (49,4 %). Kopumā šāds ievērojams skaits dalībnieku Savienības tirgū liecina, ka ir neliels pret konkurenci vērsta duopola pastāvēšanas risks, kas dominē Savienības tirgū.

(164)

Ņemot to vērā, tika provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamu vītņotu savienotājelementu importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(165)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(166)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(167)

Aprēķinot kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem būtu jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražotājiem segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, kādu šāda veida ražotājam šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(168)

Iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz šo pašu ražojumu noteica, ka šāda pamatota peļņa ir 7 % (9). Atlasītie Savienības ražotāji attiecīgā perioda sākumā varēja sasniegt līdzīgu peļņas līmeni, tāpēc nekas neliecina par to, ka šī peļņas norma vairs nav pamatota.

(169)

Pamatojoties uz to, tika aprēķināta cena, kas neradītu kaitējumu Savienības līdzīgā ražojuma ražotājiem. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 7 % apmērā.

(170)

Pēc tam, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto importa cenu un vidējo svērto kaitējumu neradošo cenu līdzīgam ražojumam, kuru Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū, tika noteikts vajadzīgais cenas paaugstinājums. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatregulas 7. panta 2. punktu, uzskatāms, ka ĶTR un Taizemes izcelsmes importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kura ir zemāka un saskaņā ar noteikumu par zemāku maksājumu.

(172)

Ņemot vērā Ķīnas un Taizemes ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, visu pārējo abu valstu uzņēmumu maksājums tika noteikts augstākā maksājuma līmenī, ko nosaka uzņēmumiem, kuri attiecīgi tika atlasīti vai sadarbojās izmeklēšanā no konkrētās valsts. Visu pārējo uzņēmumu maksājums tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kuri nebija sadarbojušies izmeklēšanā.

(173)

Ķīnas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika atlasīti, un kuri ir norādīti pielikumā, pagaidu maksājuma likmi nosaka kā vidējo svērto no atlasīto uzņēmumu likmēm.

(174)

Pagaidu antidempinga maksājumu ierosinātās likmes ir šādas.

Ķīnas Tautas Republika

Taizeme

(175)

Iepriekš minētos antidempinga pasākumus provizoriski nosaka ad valorem maksājumu veidā.

(176)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Taizemē un kurus ražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar tā nosaukumu, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem konkrēti minētajiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(177)

Jebkurš prasījums piemērot šiem atsevišķajiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt būtu jāadresē Komisijai (10), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, saistībā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(178)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktais maksājums būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(179)

Taču Taizemes gadījumā, ja pēdējie minētie uzņēmumi atbilst pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasībām, tie tiek aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar minēto pantu, lai izvērtētu individuāli viņu situāciju.

(180)

Pienācīgas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas regulā noteiktajā termiņā ir pieteikušās, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka šajā regulā konstatējumi, kuri attiecas uz maksājuma piemērošanu, ir provizoriski un, nosakot galīgo maksājumu, tos var pārskatīt,

(1)

Eiropas Komisija 2012. gada 16. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (turpmāk “procedūras sākšanas paziņojums”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “attiecīgā valsts”, “Ķīna” vai “ĶTR”) izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2012. gada 3. janvārī tika iesniegta sūdzība to ES ražotāju (turpmāk “sūdzības iesniedzēji”) vārdā, kuri nodrošina vairāk nekā 30 % no kopējā Savienības keramikas galda piederumu un virtuves piederumu ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem, piegādātājiem un attiecīgajām zināmajām apvienībām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Komisija informēja arī ražotājus Krievijas Federācijā, kura procedūras sākšanas paziņojumā bija norādīta kā iespējamā analogā valsts. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(4)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju skaitu, procedūras sākšanas paziņojumā ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim tikai aicināti pieteikties Komisijā un iesniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu. Šī informācija atbilstīgi pamatregulas 17. pantam sniegtu Komisijai iespēju pieņemt lēmumu par to, vai ir jāveic pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veidot atlasi.

(5)

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto lielo skaitu Savienības ražotāju, procedūras sākšanas paziņojumā tika norādīts, ka Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju atlasi kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Minētā priekšatlase tika veikta, izmantojot informāciju, kas Komisijai bija pieejama procedūras sākšanas posmā, un tās pamatā bija ražotāju pārdošanas apjoms, to lielums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta Savienībā, kā arī ražojumu segments. Atlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji, kuri aptver visus svarīgākos ražojumu tipus un atrodas piecās dalībvalstīs, un divi no tiem bija mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī provizoriskā atlase nodrošināja vairāk nekā 15 % no kopējā aplēstā Savienības ražošanas apjoma. Tomēr viens no provizoriski atlasītajiem ražotājiem nevēlējās būt daļa no atlases, un vairākas ieinteresētās personas iesniedza paziņojumus, ka nav ņemta vērā dalībvalsts ar lielu ražošanas apjomu un ka tā būtu jāiekļauj reprezentatīvajā atlasē. Ņemot vērā minēto, Komisija mainīja savu provizorisko atlasi, un galīgajā atlasē bija iekļauti septiņi Savienības ražotāji, kuri aptver visus svarīgākos ražojumu veidus un atrodas sešās dalībvalstīs, turklāt divi no tiem ir MVU. Šī atlase nodrošināja vairāk nekā 20 % no kopējā aplēstā Savienības ražošanas apjoma.

(6)

Aptuveni 400 ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas ĶTR, kuras nodrošina vairāk nekā 60 % no kopējā eksporta apjoma, sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai atlasē. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija izveidoja provizorisku atlasi, kurā iekļāva piecus ražotājus eksportētājus ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību, un aicināja visus Komisijai zināmos ražotājus eksportētājus komentēt ierosināto atlasi. Divi iekļaušanai atlasē priekšatlasītie ražotāji eksportētāji precizēja atlases veikšanai sniegto informāciju, un šo precizējumu rezultātā to eksporta apjoms nebija pietiekams, lai tos iekļautu atlasē. Tad Komisija sagatavoja galīgo atlasi, kurā iekļāva pēc atjauninātās informācijas saņemšanas noteiktos piecus lielākos uzņēmumus eksporta apjoma ziņā. Atlasītie uzņēmumi nodrošina gandrīz 20 % no visu to ražotāju eksportētāju eksporta apjoma uz Savienību, kuri sadarbojās.

(7)

Iekļaušanai galīgajā atlasē tika atlasīti šādi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas:

(8)

Viens uzņēmums apstrīdēja atlasē iekļauto uzņēmumi izvēli un apgalvoja, ka tas būtu jāiekļauj atlasē. Šā uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tā iekļaušana atlasē neradītu pārmērīgi lielu atlasīto uzņēmumu skaitu vai kavējumus izmeklēšanas gaitā, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmums ir salīdzinoši neliels eksportētājs. Šā uzņēmuma pārstāvji arī apgalvoja, ka uzņēmums pieder ārvalstu īpašniekiem un ka atlase bez šā uzņēmuma iekļaušanas nebūtu uzskatāma par reprezentatīvu.

(9)

Komisija atgādina, ka atlasē iekļautos uzņēmumus izvēlējās, pamatojoties uz lielākajiem apjomiem atbilstīgi pamatregulas 17. panta 1. punktam, ņemot vērā tādu ražotāju skaitu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Ņemot vērā apstākli, ka uzņēmums ir salīdzinoši neliels eksportētājs, tā iekļaušana nesniegtu nekādu pievienoto vērtību atlases reprezentativitātei attiecībā uz eksporta apjomu. Turklāt ir arī norādīts, ka uzņēmums savu ierosinājumu iesniedza ļoti vēlu, proti, četrus mēnešus pēc tam, kad visi ražotāji eksportētāji tika informēti par galīgo atlasi, kā arī pēc atlasīto uzņēmumu darba telpu pārbaudes apmeklējumiem. Tāpēc prasība par iekļaušanu atlasē tika noraidīta.

(10)

Noteiktajā termiņā uz atlases jautājumiem atbildēja sešdesmit nesaistīti importētāji, piedāvājot sadarbību procedūras ietvaros. No šiem uzņēmumiem atlases izveidošanai tika atlasīti pieci. Šie pieci nesaistītie importētāji tika izvēlēti, pamatojoties uz importa un Savienībā veiktās tālākpārdošanas apjomu un vērtību, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, uzņēmējdarbības modeli un ražojumu segmentu. Atlasītie uzņēmumi nodrošināja Savienībā lielākos importa un tālākpārdošanas reprezentatīvos apjomus un vērtības, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar atlases sagatavošanas posmā ziņotajiem rādītājiem, tie nodrošināja aptuveni 6 % no attiecīgā ražojuma importa apjoma izmeklēšanas periodā (IP).

(11)

Lai ražotāji eksportētāji pēc pašu vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (TER) vai individuālu režīmu (IR), Komisija ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri to pieprasīja, un ĶTR varas iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas.

(12)

Vienpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji vai to grupas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu pieprasīja TER vai IR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Trīs no šiem prasības iesniedzējiem tika iekļauti atlasē, bet pārējie astoņi tajā netika iekļauti. Viens ražotājs eksportētājs, kurš netika iekļauts atlasē, vēlāk atsauca savu TER prasību, atstājot spēkā prasību par IR piemērošanu. Pārējie divi atlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un četri citi uzņēmumi, kas netika iekļauti atlasē, pieprasīja tikai IR piemērošanu.

(13)

Komisija nosūtīja anketas pieciem atlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un gandrīz 300 citiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kas to bija pieprasījuši. Turklāt anketas tika nosūtītas septiņiem atlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieciem atlasē iekļautajiem importētājiem, četrām mazumtirgotāju un izplatītāju apvienībām, kā arī individuāliem mazumtirgotājiem un izplatītājiem, kuri to pieprasīja. Turklāt anketas tika nosūtītas ražotājiem eksportētājiem Indijā, Turcijā, Brazīlijā, Taizemē un Krievijā, jo tās tika uzskatītas par kandidātvalstīm piemērotas analogās valsts atlasē.

(14)

Tika saņemtas atbildes no trīspadsmit ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām ĶTR un no trim ražotājiem iespējamās analogajās valstīs (Brazīlijā, Taizemē un Krievijā). Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no septiņiem atlasē iekļautiem Savienības ražotājiem un pieciem atlasē iekļautiem importētājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no viena mazumtirgotāja, viena izplatītāja un divām mazumtirgotāju un izplatītāju apvienībām.

(15)

Turklāt Komisija saņēma piezīmes no vairāk nekā 20 importētājiem, kuri nav saistīti ar ražotāju eksportētāju, vairākiem mazumtirgotājiem, mārketinga programmu nodrošinātāja un Ķīnas Vieglās rūpniecības ražojumu un amatniecības palātas (CCCLA).

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(17)

Septiņu atlasē iekļauto Savienības ražotāju telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(18)

Atlasē iekļautie Savienības ražotāji un citi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, pamatojoties uz pamatregulas 19. pantu, lūdza neizpaust viņu identitāti. Šie ražotāji apgalvoja, ka to identitātes izpaušana varētu radīt būtiskas negatīvas ietekmes risku.

(19)

Vairāki Savienības ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, Savienībā veic piegādes klientiem, kuri arī importē ražojumus no Ķīnas, tādējādi gūstot tiešu labumu no šāda importa. Tādēļ šie sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka viņi atrodas delikātā situācijā, jo daži to klienti varētu būt neapmierināti, ka viņi ir iesnieguši vai atbalsta sūdzību par dempingu, kas, iespējams, nodara kaitējumu. Minēto iemeslu dēļ viņi uzskatīja, ka pastāv pretdarbības risks no vairāku to klientu puses. Turklāt atsevišķi Savienības ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, arī veic preču eksportu uz Ķīnu. Šo uzņēmumu pārstāvji apgalvoja, ka sūdzības iesniegšana par dempingu, kas, iespējams, nodara kaitējumu, vai tās atbalstīšana varētu radīt apdraudējumu viņu uzņēmējdarbībai Ķīnā. Prasību izpildīja, jo tā bija pietiekami pamatota.

(20)

Dažu ražotāju eksportētāju pārstāvji, CCCLA un vairāki nesaistīti importētāji apgalvoja, ka tie pienācīgi nevar īstenot savas tiesības uz aizstāvību, jo netiek izpausta sūdzības iesniedzēju un sūdzību atbalstītāju identitāte. Viņi apgalvoja, ka šādos apstākļos personām tika liegta iespēja komentēt stāvokli, būtisku kaitējumu, to, vai ražotājus varētu izslēgt no Savienības ražošanas nozares atbilstīgi pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un/vai atlases reprezentativitāti. Tomēr ir norādīts, ka Komisija nodrošināja iespēju pārbaudīt un risināt šos jautājumus, ļaujot ieinteresētajām personām izskatīt pieejamos dokumentus, piemēram, saraksti ar ieinteresētajām personām, iesniedzot piezīmes par stāvokli un izveidoto atlasi, kā arī pieprasot pienācīgi pamatotas piezīmes no pārējām personām. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

—

Hunan Hualian China Industry Co, Ltd, Hunan Hualian Ebillion Industry Co., Ltd, Hunan Liling Hongguanyao China Industry Co., Ltd un Hunan Hualian Yuxiang China Industry Co., Ltd (turpmāk tekstā “ Hunan Hualian ”);

—

Guangxi Sanhuan Enterprise Group Holding Co., Ltd un Guangxi Sanhuan Lucky Xinda Export & Import Co., Ltd (turpmāk tekstā “ Guangxi Sanhuan ”);

—

CHL International Ltd un CHL Porcelain Industries Ltd (turpmāk tekstā “ CHL ”);

—

Shandong Zibo Niceton-Marck Huaguang Ceramics Limited, Shandong Silver Phoenix Company Limited un saistīts tirgotājs Honkongā, Niceton International Limited (turpmāk tekstā “ Niceton ”);

—

Guangxi Province Beiliu City Laotian Ceramics Co., Ltd;

—

Fujian Dehua Hiap Huat Koyo Toki Co., Ltd;

—

Shenzhen Baosanhe Ceramics Industrial Co., Ltd;

—

Chaozhou Fairway Ceramics Manufacturing Co., Ltd;

—

Chaozhou Mingyu Porcelain Industries Co., Ltd;

—

Shenzhen Grand Collection Industrial Co., Ltd and Chaozhou Grand Collection Tableware Co., Ltd (turpmāk tekstā “ Grand Collection ”);

—

Tienshan (Handan) Ceramics Company Limited;

—

Zibo Kun Yang Ceramic Corporation Limited;

—

Symbol srl, Treviso, Itālija;

—

Metro AG, Diseldorfa, Vācija;

—

Ritzenhoff & Breker GmbH & Co. KG, Bad Driburg, Vācija;

—

Joseph Maeser GmbH, Dornbirn, Austrija;

—

IKEA Supply AG, Pratteln, Šveice;

(21)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, pieprasīja neizpaust tā identitāti, jo tā identitātes izpaušana varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz tā uzņēmējdarbību. Prasību uzskatīja par pamatotu un pieņēma.

(22)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanas periods ir no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” vai “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk tekstā “attiecīgais periods”).

(23)

Sūdzības iesniedzēji uzstāja, ka kaitējuma novērtēšanas periods būtu jāpagarina par vienu gadu un tam būtu jāsākas 2007. gadā, savukārt CCCLA apgalvoja, ka tas būtu jāsaīsina par vienu gadu un tam būtu jāsākas tikai 2009. gadā. Pirmā prasība netika izpildīta, jo dokumentā nebija sniegts nekāds pamatojums tam, ka attiecīgais piecu gadu ilgais periods labāk atspoguļotu tendences, kā norādīja sūdzības iesniedzēji. Attiecībā uz otro prasību CCCLA vispārīgi norādīja uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) judikatūru, kas būtu paredzējusi, ka PTO locekļi nevar izvēlēties bāzi, kas nodrošina tikai galīgo rādītāju salīdzināšanu, un ka gadījumā, ja bāzes gada maiņa var viegli novērst kaitējuma konstatēšanu, PTO loceklim varētu rasties grūtības saistībā ar būtiska kaitējuma konstatēšanu. Tomēr izmeklēšana apliecināja, ka attiecīgā perioda saīsināšanas rezultātā šajā gadījumā tiktu paredzēts nepamatoti īss analīzes periods, kas, ņemot vērā ekonomikas krīzes ietekmi uz atsevišķiem rādītājiem, varētu būt sniedzis neobjektīvu priekšstatu par kaitējuma tendencēm. Tāpēc abas prasības tika provizoriski noraidītas.

(24)

Attiecīgais ražojums ir keramikas galda piederumi un virtuves piederumi, kuri pašlaik tiek apzīmēti ar KN kodiem 6911 10 00 , ex 6912 00 10 , ex 6912 00 30 , ex 6912 00 50  un ex 6912 00 90  un kuru izcelsmes vieta ir Ķīnas Tautas Republika (turpmāk tekstā “attiecīgais ražojums”). Tas var būt izgatavots no porcelāna, vienkāršas keramikas, māla vai plānas keramikas vai citiem materiāliem. Galvenie izejmateriāli ietver tādus minerālus kā kaolīns, laukšpats un kvarcs, un izmantoto izejmateriālu salikums nosaka izgatavotā keramikas galaražojuma veidu.

(25)

Tiek pārdoti daudzveidīgi un laika gaitā pilnveidoti keramikas galda piederumi un virtuves piederumi. Tiem ir plašs lietojums, piemēram, mājsaimniecībās, viesnīcās, restorānos un aprūpes iestādēs.

(26)

Izmeklēšanas laikā tika iesniegtas un analizētas vairākas prasības par konkrētu ražojumu izslēgšanu no ražojumu klāsta. Šo prasību analīze ir apkopota turpmāk.

(27)

CCCLA savās piezīmēs norādīja, ka (augstas kvalitātes) kaula porcelāns būtu jāizslēdz no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta. Tiek apgalvots, ka fizisko īpašību, ražošanas procesu, izmantojuma un patērētāju uztveres atšķirību dēļ (augstas kvalitātes) kaula porcelāns būtiski atšķiras no citiem galda piederumu un virtuves piederumu veidiem. Tas ir izgatavots no liellopu kaulu pulvera, un ir pamanāms tā izteiktais baltums un gaismas caurlaidīgums. Kaula porcelānam raksturīga ļoti augsta mehāniskā stiprība un izturība, un tas tiek ražots ar daudz plānākiem šķērsgriezumiem un izmantojot sarežģītu un dārgu ražošanas procesu, ko Savienības ražotāji parasti neizmanto. Tikai daži Savienības ražotāji izgatavo (augstas kvalitātes) kaula porcelānu.

(28)

Saistībā ar šiem apgalvojumiem izmeklēšanā, pirmkārt, tika atklāts, ka nav vispārpieņemtas kaula porcelāna definīcijas. (Augstas kvalitātes) kaula porcelāns ir tikai viens mīkstā porcelāna veids, un liela daļa tā izgatavošanā izmantoto izejmateriālu ir identiski citu keramikas ražojumu izgatavošanā izmantotajiem materiāliem. CCCLA piezīmēs par dažādu sastāvdaļu kombināciju un proporcijām nonāca pretrunās pati ar sevi. Otrkārt, izmeklēšanā nebija iespējams apstiprināt, ka (augstas kvalitātes) kaula porcelāna izgatavošanā ir jāizmanto daudz sarežģītāks ražošanas process. Treškārt, (augstas kvalitātes) kaula porcelāna izstrādājumu kā galda piederumu izmantojums visur – gan Ķīnā, gan Savienībā – ir identisks. Arī cietība un izturība nav tikai (augstas kvalitātes) kaula porcelāna īpatnības. Piemēram, arī restorāniem un ēdināšanas iestādēm paredzētie keramikas galda piederumi ir īpaši cieti un izturīgi. Visbeidzot, (augstas kvalitātes) kaula porcelānu ražo vairāki Savienības ražotāji, un tas konkurē ar Ķīnas izcelsmes (augstas kvalitātes) kaula porcelāna importu. Tāpēc prasība izslēgt (augstas kvalitātes) kaula porcelānu no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(29)

Divi ražotāji eksportētāji, CCCLA un dažādi importētāji norādīja, ka keramikas (virtuves) naži būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Šo prasību pamato ar apgalvojumu par to, ka, ņemot vērā to īpatnības, šos nažus un citus keramikas galda piederumus un virtuves piederumus nevar uzskatīt par vienu un to pašu preci. Keramikas (virtuves) nažu asmeņos parasti izmanto keramikas materiālu, ko ražo no cirkonija oksīda un ko neizmanto “tradicionālo” galda piederumu, piemēram, krūžu un šķīvju, ražošanā. To savstarpējās aizvietojamības līmenis ar galvenajām izmeklēšanā aplūkotajām ražojumu kategorijām būtu ierobežots.

(30)

Izmeklēšanā atklāja, ka keramikas (virtuves) nažiem ir tādas pašas fiziskās īpašības (forma un cietība), rūpnieciskais dizains un izmantošanas mērķis (griešana) kā metāla (virtuves) nažiem. Tādējādi tie atšķiras no pārējiem procedūrā aplūkotajiem ražojumiem, jo pārējie izstrādājumi to specifiskā dizaina un fizisko īpašību dēļ ir galvenokārt paredzēti pārtikas uzglabāšanai.

(31)

Turklāt tika apgalvots, ka Savienībā šo keramikas (virtuves) nažu ražošanai vajadzīgā tehnoloģija nav sastopama, tāpēc izmeklēšanas turpināšana saistībā ar keramikas (virtuves) nažiem nozīmētu Savienības un PTO tiesību aktu pārkāpumu. Sūdzības iesniedzēji atzina, ka saskaņā ar viņu rīcībā esošo informāciju Savienībā šāda ražošana nenotiek.

(32)

Tika arī norādīts, ka keramikas (virtuves) naži tiek pārdoti tikai ekskluzīvās vietās, savukārt izplatīšanas kanāli (virtuves rīku izplatītāji) un pārstāvniecības apvienība (galda piederumu ražotāju apvienība) arī var būt dažādi. Tomēr izmeklēšanā nebija iespējams apstiprināt, ka šie jautājumi ir pielīdzināmi atšķirīgai patērētāju uztverei, salīdzinot ar citiem keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidiem.

(33)

Tika arī norādīts, ka pasākumi saistībā ar keramikas nažiem neatjaunotu taisnīgus tirgus apstākļus galda piederumu jomā, bet drīzāk kaitētu (keramikas (virtuves) nažu) galapatērētājiem. Dažas personas norādīja, ka, tā kā keramikas (virtuves) naži Savienībā netiek ražoti, būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei šajā jomā nav iespējams. Komisija iekļāva šo apgalvojumu analīzi secinājumos par to, vai keramikas (virtuves) naži un citi keramikas galda piederumu veidi tiek uzskatīti par vienu ražojumu.

(34)

Pamatojoties uz (30) apsvērumā minētajiem faktoriem, izmeklēšanā tika provizoriski secināts, ka keramikas (virtuves) naži būtiski atšķiras no citiem keramikas galda piederumu veidiem to fizisko īpašību, ražošanas procesu un galalietojuma atšķirību dēļ. Tāpēc prasība izslēgt tos no šajā izmeklēšanā aplūkotā ražojumu klāsta ir provizoriski pieņemta.

(35)

Divi importētāji apgalvoja, ka ķīniešu/orientāla izskata galda piederumi un virtuves piederumi būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Tika apgalvots, ka galvenais izslēgšanas iemesls bija apstāklis, ka šādi izstrādājumi Savienībā netiek ražoti, ka šādu preču pieprasījumu Savienībā vienmēr ir apmierinājis imports un ka šāds imports nerada nekādu negatīvu ietekmi nevienai Savienības ražošanas nozares pārziņā esošai tirgus daļai.

(36)

Izmeklēšanā tika secināts, ka nav ne vispārēji pieņemtas un objektīvas šīs kategorijas definīcijas, ne specifisku iezīmju, kas to identificētu. Turklāt Savienības ražotāji var izgatavot arī šāda stila izstrādājumus. Turklāt ķīniešu/orientāla izskata galda piederumiem un virtuves piederumiem nav unikāla vai atšķirīga izmantojuma. Visbeidzot izmeklēšanā tika norādīts, ka daudzos āziešu restorānos tiek izmantoti rietumnieciska stila galda piederumiem un ka attiecīgos ražojumus bez grūtībām iespējams aizstāt. Tāpēc prasība izslēgt ķīniešu/orientāla izskata izstrādājumus no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(37)

No vienas puses, tika apgalvots, ka izturīgais porcelāns būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta tā unikālo fizisko īpašību un ražošanas procesa dēļ. Izturīgo porcelānu raksturo augstāka noturība un stiprība, tā izejmateriālu sastāvā ir 6–10 % alumīnija oksīda pulvera un izejmateriālu (kaolīna) izgatavošanas process ir unikāls. Izturīgā porcelāna izgatavošanai ir vajadzīgi kvalificēti darbinieki, un tā kvalitāte, kā arī cena ir augstāka salīdzinājumā ar tradicionālajiem galda piederumiem. Turklāt Savienībā šāds porcelāns netiek ražots.

(38)

No otras puses, importētājs iesniedza informāciju, ka izturīgais porcelāns, ko bieži izmanto viesnīcās, veido būtisku kopējā Ķīnas keramikas ražojumu daļu, tāpēc, to ignorējot, tiktu iegūti maldinoši izmeklēšanas rezultāti.

(39)

Izmeklēšanā tika secināts, ka nav ne vispārēji pieņemtas un objektīvas šīs izturīgā porcelāna definīcijas, ne neapstrīdamu iezīmju, kas to identificētu. Turklāt Savienības ražotāji var izgatavot arī šādu galda piederumu veidu, un starp Savienībā ražotiem izstrādājumiem un Ķīnas ražojumiem pastāv tieša konkurence. Turklāt izturīgajam porcelānam nav unikāla vai atšķirīga izmantojuma. Tāpēc prasība izslēgt izturīgo porcelānu no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(40)

Zviedrijas apvienība, kura pārstāv attiecīgos Zviedrijas importētājus, iesniedza atsauksmes, atbalstot ar rokām izgatavota porcelāna izslēgšanu no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta. Tā norādīja uz ilgo šā amata vēsturi Ķīnā, šā izstrādājuma lēto cenu un patērētāju atšķirīgo izpratni par Ķīnas ar rokām izgatavotajiem izstrādājumiem un Savienībā rūpnieciski ražotājiem izstrādājumiem.

(41)

Tomēr izmeklēšana apliecināja, ka, no vienas puses, nav vispārēji pieņemtas/objektīvas šīs kategorijas definīcijas un ka, no otras puses, vairāki Savienības ražotāji veic ar rokām izgatavota porcelāna ražošanu. Izmeklēšana nekonstatēja fiziskās īpašības, kas būtiski atšķirtos no citu keramikas galda piederumu un virtuves piederumu īpašībām, vai atšķirīgu patērētāju uztveri salīdzinājumā ar Savienībā ar rokām izgatavotu porcelānu. Tāpēc prasība izslēgt ar rokām izgatavotu porcelānu no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(42)

Vairāki importētāji iesniedza atsauksmes, atbalstot ar roku apgleznotu galda piederumu izslēgšanu no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta. Izvirzītie argumenti bija saistīti ar faktu, ka ar roku apgleznoti galda piederumi ir paredzēti īpašai patērētāju grupai un ka tos iespējams izmantot mērķiem, kas atšķiras no tradicionālo galda piederumu izmantošanas nolūkiem (t. i., dekoratīviem mērķiem), ka Savienībā to ražošanas apjoms nav komerciāls, ka tas tiešā veidā nekonkurē ar citiem virtuves/galda piederumiem un nav ar tiem savstarpēji aizvietojams, atšķirīgu patērētāju uztveri, tā luksusa raksturu un lielāku trauslumu, kā arī īpašo ražošanas procesu, kurš ir darbietilpīgāks un kurā piedalās augsti kvalificēti darbinieki.

(43)

Izmeklēšana apliecināja, ka līdz brīdim, kad tiek veikta apgleznošana ar roku, ražojums ir pilnīgi identisks galda piederumiem, kuri nav apgleznoti ar roku. Izmeklēšanā arī tika secināts, ka fakts, ka ražošanas procesā tiek ieguldīts lielāks roku darbs, nenozīmē, ka galaprodukts uzskatāms par citu ražojumu. Vairumam galalietotāju ir grūti vai neiespējami atšķirt ar roku apgleznotu porcelānu no porcelāna, kas nav apgleznots ar roku. Izmeklēšana arī apliecināja, ka ar roku apgleznotiem galda piederumiem un citiem galda piederumu veidiem parasti ir vienāds galalietojums un ka ar roku apgleznoti galda piederumi ne vienmēr ir trauslāki. Tika arī konstatēts, ka vairāki Savienības ražotāji izgatavo ar roku apgleznotu porcelānu un ka starp Savienībā ražotiem un importētiem izstrādājumiem pastāv tieša konkurence. Tāpēc prasība izslēgt ar roku apgleznotos galda piederumus no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(44)

Importētājs iesniedza atsauksmes, atbalstot figurālu, zemglazūras, ar roku apgleznotu galda piederumu izslēgšanu no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta. Izvirzītais arguments bija saistīts ar faktu, ka figurālu, zemglazūras, ar roku apgleznotu galda piederumu izgatavošanā tiek izmantots atšķirīgs ražošanas process, tiem ir citāds lietojums (tos izmanto pārtikai un dzērieniem, savukārt tiek apgalvots, ka ražojumus ar virsglazūras gleznojumu šādam mērķiem parasti nevar izmantot), kvalitāte un fiziskās īpašības, proti, tie ir nekaitīgi, tos var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā un lietot mikroviļņu krāsnī. Persona arī norādīja, ka neviens Savienības ražotājs nespēj un nevēlas ražot figurālus, zemglazūras, ar roku apgleznotus galda piederumus komerciālos daudzumos un ka gadījumā, ja figurāli, zemglazūras, ar roku apgleznoti galda piederumi tiktu izslēgti no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta, neradīsies tiesību aktu pārkāpšanas risks. Šī persona arī apgalvoja, ka patērētāji šos ražojumus uztver atšķirīgi, ņemot vērā faktu, ka tie tiek uzskatīti par kolekcionāru/dzīvesstila preci (vairāk par zīmola preci) un netiek pārdoti komplektos.

(45)

Tomēr izmeklēšana apliecināja, ka, no vienas puses, nav vispārēji pieņemtas/objektīvas šīs kategorijas definīcijas un ka, no otras puses, vairāki Savienības ražotāji var izgatavot šo ražojumu. Turklāt tika norādīts, ka starp Savienībā ražotiem un importētiem izstrādājumiem pastāv tieša konkurence. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražojuma fiziskās īpašības ir pilnīgi identiskas galda piederumiem, kuri nav apgleznoti ar roku, un ka vidējais patērētājs neatšķir figurālus, zemglazūras, ar roku apgleznotus galda piederumus no citiem dekoratīvo galda piederumu veidiem. Izmeklēšanā arī tika secināts, ka fakts, ka ražošanā ir vairāk iesaistīts kvalificēts darbaspēks, nenozīmē, ka galaprodukts uzskatāms par citu ražojumu, un ka zemglazūras, ar roku apgleznotiem galda piederumiem būtībā ir tāds pats galalietojums kā citiem keramikas galda piederumu veidiem. Tāpēc prasība izslēgt zemglazūras, ar roku apgleznotos galda piederumus no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(46)

Vairāku importētāju piezīmēs ir norādīts, ka izmeklēšanā būtu jāaplūko tikai tie tirgi, kurus pašlaik apkalpo Savienības ražotāji, kas iesnieguši sūdzības. Pretējā gadījumā maksājumi kaitētu vairākiem “specializētajiem” importētājiem, kuri nespēj iepirkt Savienības ražotāju preces. Tika arī norādīts, ka Savienības ražotāji, kuri izmanto zīmolus, neražo preces citiem uzņēmumiem un ka Savienības ražotāji neveic nelielus pasūtījumus un nestrādā ar lējumiem, kas vajadzīgi saistībā ar atsevišķām formām. Savienības ražotāji arī nav elastīgi un nepiedāvā dāvanu izstrādājumus.

(47)

Šis apgalvojums ir provizoriski noraidīts, jo tas ir pārāk plašs un nekonkrēts un šādai izslēgšanai nav objektīva pamatojuma. Turklāt Savienības ražotājiem ir plašs ražojumu klāsts, un tie regulāri piedāvā jaunus ražojumus, tādējādi kolekcijas un ražojumu klāsti pastāvīgi mainās. Savienības ražošanas nozares ražojumu veidus un kvalitātes līmeņus regulāri nodrošina arī eksportētāji. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka atsevišķi Savienības ražotāji izgatavo preces, izmantojot citu ieinteresēto personu zīmolus. Tika arī secināts, ka starp Savienībā ražotajiem un no Ķīnas importētajiem ražojumiem pastāv tieša konkurence, tos var viegli aizstāt un tiem ir vienāds galalietojums, to izgatavošanā izmanto līdzīgus ražošanas procesus un patērētāji šos ražojumus uztver līdzīgi. Elastības jautājums ir aplūkots sadaļā par Savienības interesēm.

(48)

Importētājs ar ražošanas jaudu Ķīnā norādīja, ka keramikas izstrādājumu imports, ko galvenokārt veido virtuves piederumi, būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Saskaņā ar šīs ieinteresētās puses sniegto informāciju Savienībā tiek ražots tikai neliels daudzums keramikas izstrādājumu un pastāv liela varbūtība, ka sūdzību iesniedzēji iekļāva keramikas traukus, lai novērstu tiesību aktu apiešanu. Importētājs arī apgalvoja, ka cenas, ko tas nosaka par importētajiem ražojumiem, ir daudz augstākas nekā citu Savienības ražotāju cenas un ka šis imports nerada nekādu cenu samazināšanos vai kaitējumu.

(49)

Tomēr izmeklēšana ir apliecinājusi, ka Savienībā ražoto keramikas trauku apjoms ir ievērojams. Tika arī secināts, ka starp Savienībā ražotajiem un no Ķīnas importētajiem keramikas traukiem pastāv tieša konkurence, tos var viegli aizstāt, tiem ir vienāds galalietojums, to izgatavošanā izmanto līdzīgus ražošanas procesus, patērētāji šos ražojumus uztver līdzīgi un tiem ir vienādas fiziskās īpašības. Ar cenu saistītie apgalvojumi ir aplūkoti (240) apsvērumā. Tāpēc prasība izslēgt keramikas traukus no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta tika provizoriski noraidīta.

(50)

Turklāt ieinteresētā persona norādīja, ka glazētie keramikas trauki un/vai ar emalju klātie ražojumi, vai krāsainie un/vai vairāku toņu glazētie keramikas trauki un/vai ar emalju klātie ražojumi būtu jāizslēdz no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta. Tomēr šajā procedūras posmā nebija iespējams iegūt secinājumu par šo jautājumu.

(51)

Importētājs apgalvoja, ka izmeklēšanā iekļauto ražojumu klāsts ir pārāk plašs, lai nodrošinātu ražojumu veidu pienācīgu salīdzinājumu. Importētājs ar ražošanas interesēm Ķīnā pauda līdzīgu viedokli. Šajā saistībā dažas ieinteresētās personas atsaucās uz priekšmetiem, kuriem ir tikai dekoratīva funkcija.

(52)

Šajā saistībā ir ņemts vērā, ka attiecīgie kritēriji, kas piemēroti, lai noteiktu, vai ražojumu, par kuru notiek izmeklēšana, var vai nevar uzskatīt par vienu ražojumu, t. i., tā galvenās fiziskās un tehniskās īpašības, ir sīki izklāstītas turpmākajā tekstā. Tādējādi ražojumi, kuriem ir tikai dekoratīva funkcija, nav iekļauti. Turklāt, lai gan dažādiem keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidiem patiešām var būt zināmas atšķirīgas īpašības, izmeklēšana apliecināja, ka, izņemot keramikas nažus, to pamatīpašības ir identiskas. Turklāt fakts, ka attiecīgā ražojuma ražošanas procesos var būt zināmas atšķirības, nav kritērijs, kas attaisnotu konstatējumu, ka tie ir divi vai vairāki atšķirīgi ražojumi. Visbeidzot izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgā ražojuma dažādie veidi kopumā tika pārdoti, izmantojot vienus un tos pašus pārdošanas kanālus. Kaut gan daži specializēti veikali, iespējams, koncentrējas uz dažiem specifiskiem veidiem, vairākums izplatītāju (mazumtirgotāji, universālveikali, lielveikali) pārdod visdažādākos keramikas galda piederumus un virtuves piederumus, lai pircējiem piedāvātu plašu ražojumu klāstu. Tādēļ apgalvojumi, ka izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsts ir pārāk plašs, tika provizoriski noraidīti.

(53)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja, lai no aptverto ražojumu klāsta izslēgtu konkrētas keramikas garšvielu dzirnaviņas. Tomēr izmeklēšanā nebija iespējams iegūt secinājumus par šā ražojuma īpatnībām, tāpēc prasība tika provizoriski noraidīta.

(54)

Izmeklēšanā konstatēja, ka visiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem neatkarīgi no to parametru un stila atšķirībām ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, t. i., tie ir keramikas izstrādājumi, kas galvenokārt paredzēti, lai atrastos kontaktā ar ēdienu, tos pamatā lieto vieniem un tiem pašiem nolūkiem un tos var uzskatīt par viena un tā paša ražojuma dažādiem veidiem.

(55)

Ņemot vērā to, ka tiem ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, visi dažādie stili un veidi tieši konkurē un ir lielā mērā savstarpēji aizvietojami. To skaidri ilustrē fakts, ka starp šiem ražojumiem nepastāv skaidrs dalījums, t. i., starp dažādiem ražojumu veidiem ir vērojama visai liela pārklāšanās un konkurence, un standarta pircējs reti nošķir, piemēram, porcelāna izstrādājumus un ražojumus, kas nav izgatavoti no porcelānā.

(56)

Tomēr, kā iepriekš skaidrots (29)–(34) apsvērumā, tika uzskatīts, ka ir pamatoti sašaurināt ražojumu klāsta definīciju, uz kuras pamata ir sākta šī izmeklēšana, izslēdzot keramikas nažus. Tāpēc attiecīgais ražojums provizoriski tiek definēts kā Ķīnas Tautas Republikas keramikas galda piederumi un virtuves piederumi (izņemot keramikas nažus), kas pašlaik tiek apzīmēti ar KN kodiem 6911 10 00 , ex 6912 00 10 , ex 6912 00 30 , ex 6912 00 50  un ex 6912 00 90 .

(57)

Tādējādi šīs procedūras nolūkā un saskaņā ar konsekvento Savienības praksi uzskata, ka visi iepriekš minētie ražojumu veidi, izņemot keramikas nažus, uzskatāmi par vienu ražojumu.

(58)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozares ražotajiem un Savienībā pārdotajiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem, ĶTR iekšējā tirgū ražotajiem un pārdotajiem keramikas galda piederumiem un no ĶTR Savienībā importētajiem, kā arī Brazīlijā, kas tiek uzskatīta par analogo valsti, ražotajiem un pārdotajiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem ir vienādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds galvenais galalietojums.

(59)

Izmeklēšanas gaitā vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarē izgatavotie un Savienības tirgū pārdotie keramikas galda piederumi un virtuves piederumi nav līdzīgi attiecīgajam ražojumam. Viņi apgalvoja, ka uz to īpaši norāda atšķirības starp ražojumiem īpašību, kvalitātes, patērētāju priekšstatu, pārdošanas kanālu un tirgus segmentu ziņā. Turklāt tika apgalvots, ka patērētāji Savienībā attiecīgo ražojumu parasti uzskata par lētāku un šis ražojums negūst labumu no zīmola uzcenojuma.

(60)

Šajā saistībā izmeklēšanā tika atklāti pretrunīgi importētāju apgalvojumi. Lai gan dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka salīdzinājumā ar Savienībā izgatavotajiem ražojumiem attiecīgā ražojuma kvalitāte parasti ir sliktāka un tas ietilpst citā cenu kategorijā, citas ieinteresētās personas norādīja, ka attiecīgajā valstī ražotie zīmolu keramikas galda piederumi un virtuves piederumi tiek importēti no Ķīnas par augstākām cenām.

(61)

No vienas puses, viens atlasē neiekļauts importētājs iesniedza informāciju, ka Vācijas ražotāji īpaši uzsver Vācijā ražoto preču kvalitāti. Ieinteresētā persona norādīja, ka dažu Vācijas zīmolu nodrošināto galda piederumu kvalitāte ir ievērojami labāka ražošanas metodes dēļ, bet citi importētāji pauda, ka tie iepērk preces no Ķīnas to labās kvalitātes, lējumu iespēju un kvalificēto darbinieku dēļ. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienībā tiek ražoti gan zemas, gan augstas kvalitātes keramikas galda piederumi un virtuves piederumi un tos pārdod ar to pašu izplatīšanas kanālu starpniecību kā attiecīgo produktu, t. i., ar neatkarīgu mazumtirgotāju, nespecializētu lielveikalu, universālveikalu utt. starpniecību. Tāpēc šie ražojumi konkurē vienā tirgū.

(62)

Turklāt keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem ne vienmēr ir norādīta to izcelsmes valsts. Tāpēc patērētājam bieži vien ir ļoti grūti atšķirt attiecīgajā valstī ražotos keramikas galda piederumus un virtuves piederumus no Savienībā izgatavotajiem ražojumiem.

(63)

Minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka, lai arī, iespējams, pastāv atsevišķas nebūtiskas atšķirības, attiecīgajā valstī ražotajiem un no tās eksportētajiem, Brazīlijā ražotajiem un Brazīlijas tirgū pārdotajiem, kā arī Savienībā ražotajiem un pārdotajiem keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem ir vienādas fiziskās pamatīpašības un galvenais galalietojums, tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē tos uzskata par līdzīgiem.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(65)

Kā iepriekš norādīts (12) apsvērumā, vienpadsmit ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas no ĶTR pieprasīja piemērot tirgus ekonomikas režīmu (TER) un noteiktajā termiņā iesniedza TER pieprasījuma veidlapu. Tomēr viens ražotājs eksportētājs vēlāk atsauca prasību par TER piemērošanu.

(66)

Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā lietā C-249/10 P – Brosmann un citi/Padome – nolēma, ka pamatregulas 17. pantā paredzēto atlases metodi nevar piemērot, lai lemtu par tādu individuālā tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījumu atbilstību, kas veikti saskaņā ar šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu. Tiesa noteica, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu ražotājiem, kuri sadarbojas, bet nav iekļauti atlasē, ir tiesības uz to, lai viņu tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījums tiktu izskatīts neatkarīgi no tā, vai šiem uzņēmumiem ir vai nav aprēķināma individuālā dempinga starpība. (3) Ņemot vērā šo spriedumu, tika pieņemts lēmums izskatīt ne tikai trīs atlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu prasības piemērot TER, bet arī septiņu atlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu prasības. Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja TER pieprasījumā ietverto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(67)

Komisijas ieviestā un konsekventā prakse ir izvērtēt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER nosacījumiem. Tāpēc gadījumos, kad attiecīgā produkta ražošanā vai tirdzniecībā tieši vai netieši ir iesaistīts meitasuzņēmums vai jebkurš cits ar pieteikuma iesniedzēju saistīts uzņēmums ĶTR, TER atbilstības pārbaude tiek veikta katram uzņēmumam atsevišķi, kā arī uzņēmumu grupai kopumā.

(68)

Attiecīgi tika pārbaudītas prasības par TER piešķiršanu, ko iesniedza desmit ražotāji eksportētāji, kuru sastāvā ir sešpadsmit juridiskās personas.

(69)

Tika konstatēts, ka neviens no desmit ĶTR ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās, neatbilst kritērijiem, lai saņemtu TER. TER izmeklēšana īpaši atklāja, ka nevienam no ražotājiem eksportētājiem ne atsevišķi, ne kā grupai nav viena skaidri saprotama grāmatvedības pamatdokumentu kopuma, kuru ir pārbaudījis neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka septiņi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas Komisijai nespēj apliecināt, ka nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Turklāt trīs no desmit uzņēmumiem nevarēja apliecināt, ka lēmumi par uzņēmējdarbību tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās un ka izmaksas atspoguļo tirgus vērtības.

(70)

Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā vienā no minētajiem uzņēmumiem tika konstatēts, ka tā pārstāvji TER pieprasījuma veidlapā ir snieguši maldinošu un nepietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz saistīto uzņēmumu. Tā kopējā sadarbība bija ļoti nepietiekama, tāpēc uzņēmums tika informēts, ka, iespējams, tiks piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts, un tas tika aicināts iesniegt savus komentārus. Saņemtie komentāri apstiprināja, ka sadarbība netika nodibināta, jo īpaši ar saistīto uzņēmumu. Tāpēc provizoriski tika nolemts, ka šo uzņēmumu vairs nevar uzskatīt par ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojas, un ka pagaidu vai galīgi konstatējumi tiks sagatavoti atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(71)

Komisija oficiāli paziņoja konstatējumus par TER attiecīgajiem ĶTR uzņēmumiem, ĶTR varas iestādēm un sūdzības iesniedzējam. Tiem arī tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tam būtu īpaši iemesli.

(72)

Vairāki uzņēmumi apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz to TER pieprasījumu trīs mēnešu laikā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Tādējādi izmeklēšanā pieļauts procesuāls pārkāpums, un Komisijai saskaņā ar spriedumu Brosmann lietā (4) izmeklēšana būtu jāpārtrauc.

(73)

Komisija atzīst, ka saistībā ar to, ka Ķīnā uz vietas tika izskatīts un pārbaudīts liels skaits TER piešķiršanas prasību, šajā konkrētajā gadījumā nebija iespējams lēmumus par TER pieprasījumiem pieņemt paredzētajā periodā. Tomēr tiek atgādināts, ka Vispārējā tiesa nesen pieņēma spriedumu, ka lēmuma par TER pieņemšana, neiekļaujoties pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajā trīs mēnešu termiņā, pati par sevi nav pietiekams faktors, lai tā dēļ atceltu regulu, ar kuru nosaka antidempinga pasākumus. (5) Tāpēc šī prasība ir noraidīta.

(74)

Turklāt seši uzņēmumi apstrīd Komisijas novērtējumu, ka tiem nav skaidri saprotamas grāmatvedības pamatuzskaites, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents. Komisija rūpīgi izskatīja šīs prasības un secināja, ka sniegtie paskaidrojumi nav pietiekami, lai apstrīdētu vispārējos secinājumus, kas sagatavoti pēc pārbaudēm, kuras tika veiktas uz vietas. Konkrētāk, dažos gadījumos jaunā sniegtā informācija bija pretrunā iepriekš sniegtajām ziņām, savukārt dažos citos gadījumos uzņēmumi iesniedza jaunus apstiprinošus pierādījumus, kas nebija sniegti vai darīti pieejami uz vietas veiktajās pārbaudēs.

(75)

Pieci uzņēmumi arī apstrīd Komisijas secinājumus par to, ka tie nevarēja apliecināt, ka nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Tomēr saņemtie komentāri nav pietiekami, lai spētu mainīt Komisijas secinājumus pēc pārbaudes apmeklējumiem. Proti, uzņēmumi nesniedza nekādus pierādījumus, kas spētu apstrīdēt Komisijas sākotnējos secinājumus, ka no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, ir mantoti nozīmīgi izkropļojumi, piemēram, attiecībā uz aktīviem un zemes izmantošanas tiesībām.

(76)

Visbeidzot divi uzņēmumi apstrīd konstatējumus, ka tie nevarēja apliecināt, ka lēmumi par uzņēmējdarbību tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības. Konkrētāk, no viena uzņēmuma saņemtie komentāri nebija pietiekami, lai apstrīdētu Komisijas konstatējumu, ka valsts iejaucās tā iepirkumu politikā, savukārt otrs uzņēmums iesniedza jaunu un pretrunīgu informāciju par izejmateriālu iegādi.

(77)

No minētā izriet, ka neviens no sniegtajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu konstatējumus saistībā ar lēmumu par TER.

(78)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no desmit ĶTR ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās un kas bija pieprasījušas TER, nevarēja pierādīt, ka tas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir piemērojams, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju izklāsts:

(80)

Trīs atlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un septiņi ražotāji eksportētāji, kuri netika iekļauti atlasē un kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī IR piešķiršanu gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER. Turklāt divi atlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un četri citi ražotāji eksportētāji, kas netika iekļauti atlasē, pieprasīja tikai IR piemērošanu. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu tika izskatītas tikai atzlasē iekļauto uzņēmumu IR prasības.

(81)

Ņemot vērā faktu, ka visas TER prasības ir provizoriski noraidītas, un pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir provizoriski konstatēts, ka visi atlasē iekļautie uzņēmumi, kas ir pieprasījuši IR, atbilst IR piešķiršanas kritērijiem.

(82)

Septiņi atlasē neiekļauti ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi.

(83)

Šajā procedūras posmā Komisija nav pieņēmusi nevienu lēmumu saistībā ar pieprasījumiem veikt atsevišķas pārbaudes, un šie lēmumi tiks pieņemti pienācīgā laikā.

(84)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

(85)

Procedūras sākšanas paziņojumā Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai par piemērotu analogo valsti izmantot Krievijas Federāciju, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes.

(86)

Komisija saņēma vairākas piezīmes, kurās bija norādīts, ka Krievija nav piemērota analogā valsts. Konkrētāk, saņemtā informācija liecināja, ka Krievija ir augstākās kvalitātes porcelāna tirgus, kura specializācija ir ar ornamentiem greznots porcelāns, kā ražošanā tiek izmantoti dārgi materiāli, savukārt attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms iekšzemē salīdzinājumā ar iekšzemes patēriņu ir salīdzinoši neliels. Turklāt Krievijas tirgus tiek aizsargāts ar beztarifa barjerām, piemēram, GHOST sertifikācijas sistēmām. Tāpēc tika secināts, ka Krievija nav piemērota analogā valsts.

(87)

Komisija attiecīgi pārbaudīja, vai par analogo valsti varētu izvēlēties citu valsti, un nosūtīja anketu zināmiem ražotājiem vairākās valstīs, tostarp Taizemē, Indijā, Malaizijā, Turcijā, Brazīlijā, Ukrainā, Indonēzijā, Ēģiptē, Kolumbijā, Dienvidkorejā, Bangladešā un Argentīnā, un pēc šo vēstuļu nosūtīšanas ražotāji no Indijas, Turcijas, Brazīlijas un Krievijas apliecināja savu gatavību sadarboties ar Komisiju. Tomēr tikai trīs ražotāji no Brazīlijas, Taizemes un Krievijas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Brazīlijā ir konkurētspējīgs keramikas galda piederumu un virtuves piederumu iekšzemes tirgus ar vairākiem ražotājiem un salīdzinoši zemu muitas nodokli. Turklāt tika analizēti dati, ko iesniedza Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, un tika secināts, ka tie uzskatāmi par uzticamu informāciju, uz kuru varētu pamatot normālo vērtību.

(88)

Ņemot vērā iepriekš minēto un visu šajā procedūras posmā pieejamo informāciju, Brazīlija ir provizoriski izraudzīta kā piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(89)

Ņemot vērā faktu, ka visi TER pieprasījumi tika noraidīti, normālā vērtība attiecībā uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja sniegto informāciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

(90)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Brazīlijā neatkarīgiem patērētājiem bija reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko Brazīlijas līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis Brazīlijas iekšējā tirgū, bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru atlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija eksportējuši uz Savienību.

(91)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem klientiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas Brazīlijas ražotāja ražošanas izmaksas IP laikā.

(92)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību attiecīgajam ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bijuši rentabli.

(93)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdošanas apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kuri IP veikti iekšzemes tirgū.

(94)

Normālo vērtību nerentablajiem ražojuma veidiem noteica, izmantojot Brazīlijas ražotāja ražošanas izmaksas, kam tika pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņas norma par rentablajiem Brazīlijas ražotāja ražojuma veidiem.

(95)

Tā kā visi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, kuriem piešķirts IR, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

(96)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot atsevišķās atlasē iekļauto eksportētāju EXW cenas ar analogā ražotāja iekšzemes pārdošanas cenām vai attiecīgā gadījumā ar salikto normālo vērtību.

(97)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Vajadzības gadījumā tika veikti pielāgojumi saistībā ar tirdzniecības līmeni, fizisko īpašību atšķirībām un citiem faktoriem, kuri ietekmē cenu salīdzināmību, jo īpaši “zīmolradi”.

(98)

Pirmkārt, pārbaudīja, vai korekcijas attiecībā uz tirdzniecības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu bija pamatotas. Šajā saistībā tika konstatēts, ka Ķīnas eksports būtībā tika veikts vairumtirdzniecības līmenī, savukārt pārdevumi analogajā valstī tika veikti arī mazumtirdzniecības līmenī. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka abos tirgos cenu līmeni ietekmēja dažādas izplatīšanas ķēdes, tādējādi iespaidojot cenu godīgu salīdzināmību starp eksporta cenu un normālo vērtību. Turklāt izmeklēšana arī apliecināja, ka vairums Ķīnas eksporta pārdevumu tika veikti lielos apjomos, savukārt vairums iekšzemes pārdevumu analogajā valstī tika veikti mazākos apjomos, kā rezultātā vienā un tajā pašā abu attiecīgo tirgu tirdzniecības līmenī radās cenu atšķirības. Attiecīgi, lai veiktu eksporta cenas un normālās vērtības godīgu salīdzinājumu, normālā vērtība tika pielāgota, pamatojoties uz cenu atšķirībām vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī analogajā valstī un attiecīgā gadījumā cenu atšķirībām, kas tika konstatētas attiecībā uz pārdotajiem apjomiem katrā tirdzniecības līmenī.

(99)

Otrkārt, pārbaudīja, vai korekcija saistībā ar fizisko īpašību atšķirībām atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam bija pamatota. Šajā saistībā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji kvalificē savus ražojumus piecās atšķirīgās kategorijās, proti, no A līdz E kategorijai, un to vidū pastāv ievērojamas cenu atšķirības. Tomēr lielāko daļu uz Savienību eksportēto ražojumu veido A, B vai C kategorijas preces vai to kombinācija. Tomēr šī grupēšana kategorijās nav vispārēja vai pamatota ar kādiem kopējiem nozares mēroga standartiem. To īsteno katrs uzņēmums atsevišķi, radot cenu diferencēšanas iespēju. No otras puses, analogās valsts ražotājs Brazīlijas iekšējā tirgū pārdod tikai A kategorijas ražojumu ekvivalentu, tāpēc tika konstatēta ietekme uz cenu salīdzināmību. Attiecīgi tika koriģēta eksporta cena, paaugstinot to līdz Ķīnas A kategorijas līmenim, lai tā būtu salīdzināma ar analogā ražotāja Brazīlijas tirgū pārdoto ražojumu.

(100)

Treškārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Brazīlijas ražotājs Brazīlijas tirgū pārdod tikai zīmolu ražojumus, savukārt Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod nevis zīmolu ražojumus, bet tā dēvētos “privātā zīmola” produktus vai standarta keramikas galda piederumus un virtuves piederumus. Zīmola ražojumus patērētāji parasti uztver kā ražojumus, kuri nozīmē zināmu prestižu, garantētu kvalitāti un dizainu, tāpēc to tirgus cenas ir augstākas, bet standarta (privāto zīmolu) ražojumi parasti tiek pārdoti par ievērojami zemākām cenām, lai gan to fiziskās un tehniskās īpašības ir identiskas ar zīmola ražojumiem. Lai gan zīmola ražojuma papildu vērtību parasti nav iespējams precīzi izteikt skaitliskā formā, jo tā ir atkarīga no daudziem atšķirīgiem faktoriem, piemēram, patērētāju priekšstatiem, zīmola atpazīstamības un citiem skaitliski neizsakāmiem faktoriem, Brazīlijas ražotājs šajā konkrētajā gadījumā ir apstiprinājis, ka tā keramikas ražojumus, kuriem ir piešķirts zīmols, Brazīlijas tirgū iespējams pārdot par ievērojami augstākām cenām nekā citus standarta ražojumus bez zīmola. Attiecīgi saskaņā ar pamatdirektīvas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu tika veikta normālās vērtības papildu korekcija.

(101)

Vajadzības gadījumā precīzi un pamatoti ar pierādījumiem tika izdarītas korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

(102)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts IR, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz analogās valsts vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu samaksas.

(103)

Atlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpību vidējo svērto rādītāju aprēķināja arī attiecībā uz atlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Tādējādi provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, atlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir 26,6 % pirms nodokļu samaksa.

(104)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vai nezināmiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par kuru paziņoja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un līdzvērtīgus Eurostat statistikas datus.

(105)

Tika uzskatīts, ka šīs izmeklēšanas ietvaros sadrumstalotas nozares situācijā sadarbība no ĶTR puses bija aktīva, jo ražotāji eksportētāji, kuri pieteicās, nodrošina vairāk nekā 60 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību. Tāpēc tika noteikta visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem piemērojama valsts mēroga dempinga starpība, izmantojot lielāko dempinga starpību vidējo svērto rādītāju, kas noteikts attiecībā uz atlasē iekļauto ražotāju eksportētāju reprezentatīvajiem ražojumu veidiem un apjomiem. Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 58,8 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(106)

Tādējādi pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, pirms nodokļu samaksas ir šādas:

(107)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta sūdzībā, un piezīmes attiecībā uz ražotājiem, kuri nepieteicās šajā izmeklēšanā. Kopējo līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu Savienībā aplēsa, ekstrapolējot Eiropas un valstu apvienību sniegto informāciju, kas tika pārbaudīta salīdzinājumā ar atsevišķu ražotāju sniegto informāciju, kā arī pētniecības un statistikas avotiem.

(108)

IP laikā līdzīgu ražojumu Savienībā ražoja vairāk nekā 200 Savienības ražotāju. Pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā minēto, tika aplēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms IP laikā ir bijis aptuveni 240 200 tonnu. Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē un turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”. Savienības ražošanas nozare bija iedalīta divos segmentos: MVU un lielāki uzņēmumi. MVU šajā periodā veidoja 42 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Savienības ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota, bet tā koncentrējas Čehijas Republikā, Francijas Republikā (Francijā), Vācijā, Itālijā, Polijas Republikā (Polijā), Portugāles Republikā (Portugālē), Spānijas Karalistē (Spānijā) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (Apvienotajā Karalistē).

(109)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem par importu saistībā ar izmeklējamo ražojumu un piezīmēm attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(110)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

1.   tabula

(111)

Attiecīgajā periodā keramikas galda piederumu un virtuves piederumu patēriņš Savienībā kopumā samazinājās par 12 %. Būtiskākais patēriņa kritums par 17 % notika laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam.

(112)

Šis vispārējais patēriņa kritums attiecīgajā periodā ir jāaplūko saistībā ar atlabšanu pēc 2009. gada ekonomikas krīzes. Keramikas galda piederumu un virtuves piederumu tirgum ir labas izredzes. (6)

(113)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, attiecīgā ražojuma importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas attīstījās atbilstīgi turpmāk sniegtajai informācijai.

2.   tabula

(114)

Kopējais importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %, un IP laikā tas bija 485 814 tonnu. Tomēr procentuālā izteiksmē būtu jānorāda, ka importa apjoms no Ķīnas samazinājās mazāk nekā vispārējais ES patēriņš. Analizējot Ķīnas importa tirgus daļu visa attiecīgā perioda perspektīvā, jāsecina, ka tā palielinājās no 64,8 % 2008. gadā līdz 66,9 % IP.

(115)

Attiecīgajā periodā importa cena palielinājās par 17,7 % – no EUR 1 274 par tonnu līdz EUR 1 499 par tonnu. Šī ir vidējā attiecīgā ražojuma importa cena par tonnu, tāpēc tendenci varētu ietekmēt pārmaiņas ražojumu sortimentā.

(116)

Cenas samazinājuma nolūkos atlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem ES tirgū, kas koriģētas atbilstīgi EXW līmenim, t. i., neiekļaujot tajās kravas pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot no tām atlaides un rabatus, salīdzināja ar attiecīgajām sadarbībā iesaistīto ĶTR eksportētāju vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, t. i., cenām, no kurām atskaitītas atlaides un kuras vajadzības gadījumā koriģētas līdz CIF cenām ar piegādi līdz Savienības robežai, veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām. Zemāku kategoriju ražojumu cenas tika koriģētas atbilstīgi A kategorijas cenām, jo tika secināts, ka zemāku kategoriju ražojumi no patērētāju viedokļa konkurē ar A kategorijas ražojumiem, kā secināts arī (61) apsvērumā. Savienības ražošanas cenas arī tika koriģētas atbilstīgi atšķirībām starp tirdzniecības līmeņiem un nolūkā vajadzības gadījumā neitralizēt ar zīmolradi saistīto cenas elementu.

(117)

Šis salīdzinājums atklāja, ka IP laikā attiecīgos par dempinga cenām importētos ĶTR izcelsmes ražojumus Savienībā pārdeva par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, – izsakot procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, tās bija par 26,3 %–47,6 % zemākas.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(119)

Makroekonomiskos rādītājus (ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomus, tirgus daļu, nodarbinātību, ražīgumu un dempinga starpību lielumu) novērtēja, pamatojoties uz ražošanu Savienības līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Eiropas un valstu apvienības, salīdzinot to ar ražotāju sniegto informāciju un pieejamo oficiālo statistiku.

(120)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdevumu cenu, naudas plūsmas, ieguldījumu, peļņas no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu, algas un ražošanas izmaksu) analīzi veica atlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šo ražotāju sniegto informāciju, kuru pienācīgi pārbaudīja.

(121)

Saistībā ar atsevišķiem mikroekonomiskajiem rādītājiem (pārdevumu cenu, rentabilitāti, peļņu no ieguldījumiem un ražošanas izmaksām) atlasīto uzņēmumu rezultāti konkrētajā segmentā tika svērti atbilstoši konkrētā segmenta proporcionālajai daļai kopējā Savienības ražošanas apjomā (izmantojot katra segmenta ražošanas apjomu īpatsvaru kopējā keramikas galda piederumu nozarē – 42 % MVU, 58 % uzņēmumiem, kuri nav MVU). Tādējādi tika nodrošināts, ka lielo uzņēmumu rezultāti nesagrozīja kaitējuma analīzi un, cik vien iespējams, tika pienācīgi atspoguļots stāvoklis mazajos uzņēmumos, kuri kopā nodrošina lielu Savienības ražošanas daļu.

(122)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attīstījās atbilstīgi tupmāk sniegtajai informācijai.

3.   tabula

(123)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Kopumā samazinājums ir lielāks nekā Savienības patēriņa kritums tajā pašā periodā. Ražošana 2010. gadā nepiedzīvoja tādu pašu izaugsmi kā patēriņš.

(124)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Tomēr ražošanas nozares jaudas izmantošanas rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās – kopumā par 2 %, sasniedzot 74,1 %.

(125)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma kritums Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem bija lielāks (par 8 % lielāks) nekā patēriņa samazinājums attiecīgajā periodā. Ir norādīts, ka laikā no 2009. līdz 2010. gadam pārdošanas apjoms turpināja kristies, savukārt patēriņš Savienībā palielinājās par 8 %.

4.   tabula

(126)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9 % jeb par 2,1 procentpunktu.

5.   tabula

(127)

Attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenis pazeminājās, sarūkot par 21 %. Šī tendence ir identiska ievirzei saistībā ar pārdošanas apjoma samazināšanos Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem.

6.   tabula

(128)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 8 %. Tas daļēji skaidrojams ar Savienības ražošanas nozares centieniem reaģēt uz spiedienu, ko radījis par dempinga cenām veiktais imports no Ķīnas.

7.   tabula

(129)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz minimālo līmeni. Turklāt, ņemot vērā apjomu un cenas importam par dempinga cenām, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(130)

Savienības ražošanas nozares krājumi attiecīgā perioda noslēgumā samazinājās par 14 %. Izmeklēšana konstatēja, ka šādā nozarē, kura būtībā darbojas pēc pasūtījuma, tas nav izšķirošs rādītājs.

8.   tabula

(131)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu cenas Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

9.   tabula

(132)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un algas attīstījās šādi:

10.   tabula

(133)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā kritās par 0,7 procentpunktiem. Zemākais rentabilitātes līmenis tika sasniegts 2010. gadā, kad laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam kritums sasniedza 4,1 procentpunktu.

(134)

Būtu jāuzsver, ka jau attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozare atradās nestabilā situācijā, kuras cēlonis bija milzīgu lētu importa preču apjomu ieplūšana Savienības tirgū no Ķīnas, kas ievērojami palielinājās 2002.–2004. gadā, pēc šādam importam piemērojamas kvotas atcelšanas 2005. gadā pārņemot ievērojamu tirgus daļu. Tas ir izraisījis plašu nozares pārstrukturizāciju, kas attiecīgā perioda sākumā bija noslēguma posmā.

(135)

Tāpēc, ņemot vērā šo notikumu attīstību pirms attiecīgā perioda, peļņu, kas tika gūta attiecīgā perioda sākumā, nevar uzskatīt par normālu peļņu. Tā kā saistībā ar šo jautājumu nav saņemta neviena piezīme, tiek uzskatīts, ka par pamatotu kritēriju provizoriski iespējams izmantot normālo peļņu, kas gūta no cita plaši lietota un būtiska patēriņa produkta, par kuru ir veikta antidempinga izmeklēšana, proti, ādas apaviem. Šis peļņas līmenis ir 6 %. (7) Tādējādi ir skaidrs, ka kopumā Savienības ražošanas nozare attiecīgā perioda laikā nespēja sasniegt peļņas līmeni, kas attiecībā uz šo ražojumu būtu uzskatāms par pieņemamu.

(136)

Kopumā Savienības ražošanas nozares naudas plūsma attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Tomēr šis pieaugums ir attiecināms uz vairākiem lieliem un stabiliem uzņēmumiem, nevis MVU. Neto ieguldījumu līmenis pazeminājās par 33 %. Tomēr būtu jānorāda, ka līdz attiecīgā perioda beigām ieguldījumi MVU jomā gandrīz sasniedza nulles līmeni. Tikai divi uzņēmumi, kuri nav MVU, attiecīgā perioda laikā spēja veikt vairākus būtiskus ieguldījumus. No ieguldījumiem gūto ienākumu kritums visā attiecīgā perioda laikā bija lielāks nekā rentabilitātes samazināšanās.

(137)

No 2008. gada līdz IP vidējā darba alga uz vienu darbinieku palielinājās par 2 %. Šī darbaspēka izmaksu palielināšanās ir ievērojami mazāka par vispārējo darbaspēka izmaksu attīstību Savienībā attiecīgajā periodā, kas ļauj secināt, ka Savienības ražošanas nozares pārstāvji centās saglabāt pēc iespējas zemākas algas.

(138)

Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā kritās par 10 %.

11.   tabula

(139)

Izmeklēšana konstatēja, ka tādi kaitējuma rādītāji kā ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem un nodarbinātība attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies.

(140)

Turklāt attiecīgajā periodā pasliktinājās tādi ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību saistīti kaitējuma rādītāji kā rentabilitāte, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem.

(141)

Kopumā nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā ne tikai nesasniedza apmierinošu peļņas līmeni, bet arī pasliktinājās. Pastāvīgā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšanās nozīmēja, ka kādā brīdī ražošanas nozare bija gandrīz nespējīga gūt peļņu.

(142)

Lai gan Savienības ražīgums attiecīgajā periodā uzlabojās, tas galvenokārt bija skaidrojams ar tās būtiskajiem centieniem konkurēt ar īpaši intensīvo par dempinga cenām veikto importu no Ķīnas.

(143)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Ķīnas ir Savienības ražošanas nozarei nodarījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru izraisītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām.

(145)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības patēriņš attiecīgajā laikposmā samazinājās par 12 %. Tajā pašā laikā, kamēr par dempinga cenām veiktā importa apjoms no Ķīnas samazinājās aptuveni par 9 %, tā tirgus daļa pieauga. Turklāt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 20 %, un tirgus daļa saruka no 23 % 2008. gadā līdz 20,9 % IP.

(146)

Laikā no 2009. gada līdz IP beigām Savienības patēriņš palielinājās, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka pretstatā apjoma pieaugumam par dempinga cenām veiktajam Ķīnas importam, kura tirgus daļa šajā periodā ievērojami palielinājās.

(147)

Attiecīgajā periodā par dempinga cenām veiktā Ķīnas importa cenas palielinājās. Pat tad, ja attiecīgajā periodā vidējā Ķīnas importa cena palielinājās par 18 %, šīs cenas visu laiku palika ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, jo īpaši IP, tādējādi turpinot radīt spiedienu uz cenām Savienības tirgū. Attiecīgi Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšanos Savienības tirgū un tās rentabilitātes kritumu var skaidrot ar cenu samazināšanos, ko Savienības tirgū izraisīja par dempinga cenām veiktais imports no Ķīnas. Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu un nodarbinātības līmeņa pazemināšanās apliecina centienus, ko nozares pārstāvji īstenoja, lai reaģētu uz šo importu.

(148)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Ķīnas importa par dempinga cenām klātbūtne un importa par dempinga cenām no Ķīnas tirgus daļas pieaugums ar tādām cenām, kas ir pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicošie faktori, kas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un to konkrēti atspoguļo tās sliktais finansiālais stāvoklis un gandrīz visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanās.

(149)

Citi cēloņsakarības saistībā izskatītie faktori ir šādi: pieprasījuma attīstība Savienības tirgū un tā segmentācija, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izmeklējamā ražojuma imports no citām valstīm, pret konkurenci vērstas prakses Savienības tirgū, ražošanas metožu atšķirības un lietotu preču tirgus. Tika analizēti arī citi faktori.

(150)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir atspoguļots turpmākajā tabulā. Tendences attiecībā uz apjomiem un cenām ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

12.   tabula