14.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/5

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1063/2012

(2012. gada 13. novembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (1), un jo īpaši tās 21. panta 6. punkta d) apakšpunktu un 40. panta b), d) un f) punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir paredzēti cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šo produktu radīto risku cilvēku un dzīvnieku veselībai. Vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, ko ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, būtu jāatzīst par trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta h) un n) punktā.

(2)

Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (2), cita starpā ir paredzēti īstenošanas noteikumi vilnas un apmatojuma laišanai tirgū.

(3)

Sausa, neapstrādāta vilna un apmatojums, kas droši iesaiņoti iepakojumā, nerada slimības izplatīšanās risku, ja tos nosūta tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības apstākļos, kas nepieļauj slimību izraisītāju izplatīšanos. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbrīvot uzņēmējus, kuri šādu neapstrādātu vilnu un apmatojumu transportē tieši uz iepriekš minētajām iekārtām, no pienākuma ziņot, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 20. panta 4. punkts.

(4)	Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas B punktā ir noteikts beigu punkts attiecībā uz vilnu un apmatojumu.

(5)	Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (3) 8.5.35. pantā ir iekļauts tādu procedūru saraksts, kas paredzētas mutes un nagu sērgas inaktivēšanai rūpniecībā izmantojamā atgremotāju vilnā un apmatojumā.

(6)

Līdz ar to Regulas (ES) 142/2011 25. panta 2. punktā paredzētā apstrāde, kurai šobrīd pakļauta vilna un apmatojums, ko paredzēts laist ES tirgū, kā arī importēt no trešajām valstīm, būtu jāpapildina ar starptautiski atzītām procedūrām mutes un nagu sērgas inaktivēšanai rūpniecībā izmantojamā atgremotāju vilnā un apmatojumā.

(7)	Tomēr dalībvalstīm ir iespēja apstiprināt jebkuru citu metodi, kura garantē, ka pēc vilnas un apmatojuma apstrādes nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums, tostarp rūpnieciskās mazgāšanas metodi, kas atšķiras no OIE standartiem.

(8)

Neapstrādāta atgremotāju vilna un apmatojums, kas paredzēti izmantošanai tekstilrūpniecībā, nerada nepieļaujamu apdraudējumu dzīvnieku veselībai, ja tie iegūti no atgremotājiem, kurus tur valstīs vai reģionos, kas minēti II pielikuma 1. daļā Komisijas 2010. gada Regulā (EK) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (4), un no kuriem atļauts importēt Savienībā svaigu atgremotāju gaļu, uz ko neattiecas minētajā regulā noteiktās papildu garantijas A un F.

(9)

Turklāt trešajai valstij vai tās reģionam, kas ir vilnas un apmatojuma izcelsmes vieta, vajadzētu būt brīviem no mutes un nagu sērgas un – aitu un kazu vilnas un apmatojuma gadījumā – no aitu bakām un kazu bakām saskaņā ar vispārējiem pamatkritērijiem, kuri izklāstīti II pielikumā Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvai 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (5).

(10)

Lai uzņēmējiem nodrošinātu pietiekami plašu metožu un procedūru klāstu vilnas un apmatojuma tirdzniecības un importa radīto risku mazināšanai, būtu jānosaka papildu prasības attiecībā uz tādas vilnas un apmatojuma laišanu tirgū, kas importēti no trešajām valstīm bez ierobežojumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 142/2011. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 2. punkts.

(11)	Skaidrības labad attiecīgi būtu jāgroza noteikumi par neapstrādātas vilnas un apmatojuma importu, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 8. rindā.

(12)

Cūkas ir uzņēmīgas pret tādu slimību pārnešanu, kas nav mutes un nagu sērga, jo īpaši attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, kura gadījumā no cūku sugu dzīvniekiem iegūta vilna un apmatojums ir īpaši jāapstrādā. Tāpēc no cūkām iegūtas vilnas un apmatojuma laišanai tirgū un līdz ar to arī importam no trešajām valstīm būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi kā cūku sariem. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas A punkta 2. apakšpunkts.

(13)

Arī dalībvalstu uzņēmumiem vajadzētu būt pieejamai iespējai papildus apstrādāt vilnu un apmatojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas B punkts.

(14)

Tāpēc būtu jāatļauj neapstrādātas vilnas un apmatojuma imports Savienībā no atsevišķām trešajām valstīm vai to reģioniem, ja attiecībā uz šādiem sūtījumiem ir izpildītas nepieciešamās prasības un tiem ir pievienota importētāja deklarācija, kas atbilst šīs regulas IV pielikumā iekļautajam paraugam. Minētā deklarācija ir jāuzrāda vienā no apstiprinātajiem Savienības robežkontroles punktiem, kuri iekļauti I pielikumā Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumam 2009/821/EK, ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (6), un kuros tiem, atkāpjoties no 4. panta 4. punkta Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvā 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (7), veic minētās direktīvas 4. panta 3. punktā noteikto dokumentu pārbaudi.

(15)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 142/2011.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza šādi:

regulas 20. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Kompetentā iestāde var atbrīvot šādus uzņēmējus no paziņošanas pienākuma, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a)	uzņēmējus, kuri apstrādā vai ražo medību trofejas vai citus pagatavojumus, kas minēti šīs regulas XIII pielikuma VI nodaļā, privātiem vai nekomerciāliem mērķiem;

b)	uzņēmējus, kuri apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem;

uzņēmējus, kuri pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu un apmatojumu, kas droši iesaiņoti iepakojumā un nosūtīti tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kas novērš slimību izraisītāju izplatīšanos.”;

regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:

a)	vilna un apmatojums, kas ir rūpnieciski mazgāti vai apstrādāti ar citu metodi, kura izslēdz nepieļaujama apdraudējuma saglabāšanos;

b)	kažokādas, kas vismaz divas dienas žāvētas 18 °C temperatūrā pie 55 % mitruma;

c)	vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāti, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās;

vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

—	ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

—	fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

—	rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 otemperatūrā,

—	uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

vilna un apmatojums, kas ir sausi un droši iesaiņoti iepakojumā un kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas paredzēti nosūtīšanai uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas atbilst visām šīm prasībām:

tie ir iegūti vismaz 21 dienu pirms ievešanas Savienībā un uzglabāti trešajā valstī vai tās reģionā, kas:

—	minēti Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kuriem atļauts Savienībā importēt svaigu atgremotāju gaļu, uz ko neattiecas minētajā regulā noteiktās papildu garantijas A un F,

—	ir brīvi no mutes un nagu sērgas un – aitu un kazu vilnas un apmatojuma gadījumā – no aitu bakām un kazu bakām saskaņā ar vispārējiem pamatkritērijiem, kuri izklāstīti Direktīvas 2004/68/EK II pielikumā;

ii)	tiem pievienota importētāja deklarācija, kas nepieciešama saskaņā ar XV pielikuma 21. nodaļu;

iii)	uzņēmējs tos uzrādījis vienā no Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā minētajiem apstiprinātajiem Savienības robežkontroles punktiem, kur tie veiksmīgi izgājuši dokumentu pārbaudi, kas veikta atbilstoši Direktīvas 97/78/EK 4. panta 3. punktam.”;

3)	regulas I pielikuma 31. un 32. punktu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

4)	regulas XIII pielikuma VII nodaļas A punkta 2. apakšpunktu un B punktu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

5)	regulas XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 8. rindu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu;

6)	šīs regulas IV pielikuma tekstu iekļauj kā XV pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.

(3) http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_1.8.5.htm

(4) OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.

(5) OV L 226, 25.6.2004., 128. lpp.

(6) OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.

(7) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 31. un 32. punktu aizstāj ar šādiem:

“31.

“neapstrādāta vilna” ir vilna, izņemot tādu vilnu, kas:

a)	ir rūpnieciski mazgāta;

b)	ir iegūta miecēšanā;

c)	ir apstrādāta, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

d)	ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāta, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas ir paredzēta nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no vilnas ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāta, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i)	ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii)	fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii)	rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,

iv)	uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

32.

“neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, izņemot tādu apmatojumu, kas:

a)	ir rūpnieciski mazgāts;

b)	ir iegūts miecēšanā;

c)	ir apstrādāts, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

d)	ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir apstrādāts, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir paredzēts nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāts, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i)	ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii)	fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii)	rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā;

iv)	uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļu groza šādi:

A punkta 2. apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“2.	Aizliegts pārvadāt cūku sarus un cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu no reģioniem ar endēmisku Āfrikas cūku mēri, izņemot tādus cūku sarus un tādu cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu:”

B punktam pievieno šādu rindkopu:

“Vilnu un apmatojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu, ja:

a)	tiem ir veikta rūpnieciskā mazgāšana, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

tie ir nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un šāda vilna vai apmatojums ir apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i)	ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii)	fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii)	rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,

iv)	uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas.”

III PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 8. rindu aizstāj ar šādu:

“8.

Neapstrādāta vilna un apmatojums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta h) un n) punktā.

Sausai neapstrādātai vilnai un apmatojumam obligāti ir jābūt:

a)	droši iesaiņotiem iepakojumā un

b)	nosūtītiem tieši uz iekārtu, kas ražo atvasinātos produktus, kuri paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kas veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kuri novērš slimību izraisītāju izplatīšanos.

1.	Jebkura trešā valsts.

1.	Neapstrādātas vilnas un apmatojuma importam veselības sertifikāts nav vajadzīgs.

2.	Tāda vilna un apmatojums, kā minēts 25. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

Trešā valsts vai tās reģions, kas

a)	ir minēts Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kura atļauts Savienībā importēt svaigu atgremotāju gaļu, uz ko neattiecas minētajā regulā noteiktās papildu garantijas A un F, un

b)	ir brīvi no mutes un nagu sērgas un – aitu un kazu vilnas gadījumā – no aitu bakām un kazu bakām saskaņā Padomes Direktīvas 2004/68/EK II pielikumu.

2.	Ir vajadzīga importētāja deklarācija saskaņā ar XV pielikuma 21. nodaļu.”

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikumam pievieno šādu 21. nodaļu:

“21. NODAĻA

Deklarācijas paraugs

Importētāja deklarācija neapstrādātai vilnai un apmatojumam, kas minēti 25. panta 2. punkta e) apakšpunktā un paredzēti importam uz Eiropas Savienību

14.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1065/2012

(2012. gada 13. novembris)

par atļauju lietot Lactobacillus plantarum preparātus (DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U, NCIMB 30094, VTT E-78076, ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944) kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 ir noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 7. punktā saistībā ar 10. panta 1. līdz 4. punktu ir izklāstīti konkrēti noteikumi, lai novērtētu produktus, ko minētās regulas spēkā stāšanās dienā Savienībā izmantoja kā skābbarības piedevas.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu Lactobacillus plantarum preparātus DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U, NCIMB 30094, VTT E-78076, ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944 iekļāva Kopienas lopbarības reģistrā kā esošus lopbarības līdzekļus, kas ietilpst skābbarības piedevu funkcionālajā grupā un lietojami visām dzīvnieku sugām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegti pieteikumi, lai saņemtu atļauju lietot Lactobacillus plantarum preparātus DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U, NCIMB 30094, VTT E-78076, ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944 kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām un klasificētu minētās piedevas kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas”. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 23. maija atzinumā (2) secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos Lactobacillus plantarum preparātiem DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U, NCIMB 30094, VTT E-78076, ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944 nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Lactobacillus plantarum preparāti DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U un NCIMB 30094 var uzlabot skābbarības ražošanu no visu veidu lopbarības, uzlabojot sausnas uzglabāšanu un pazeminot pH līmeni. Preparāts Lactobacillus plantarum VTT E-78076 var uzlabot skābbarības ražošanu no viegli un mēreni grūti ieskābējama materiāla, samazinot pH līmeni un amonjaka slāpekļa daudzumu. Preparāti Lactobacillus plantarum ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944 var uzlabot skābbarības ražošanu no viegli ieskābējama materiāla, samazinot pH līmeni un sausnas zudumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības uzraudzības veikšanai pēc preparāta laišanas tirgū. Tā pārbaudīja arī ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Novērtējums par Lactobacillus plantarum preparātiem DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U, NCIMB 30094, VTT E-78076, ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944 liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā noteiktie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šos preparātus būtu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)	Drošības apsvērumi neparedz tūlītēju izmaiņu piemērošanu atļaujas nosacījumiem, tādēļ ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar atļaujas piešķiršanu.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļauja

Pielikumā minētos preparātus, kas iekļauti barības piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “skābbarības piedevas”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevas atbilstīgi pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Pārejas pasākumi

Pielikumā minētos preparātus un tos saturošo barību, kas ražota un marķēta pirms 2013. gada 4. jūnija, saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2012. gada 4. decembra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) EFSA Journal 2012; 10(6):2732.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV/kg svaiga materiāla

Tehnoloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: skābbarības piedevas.

1k20716

—

Lactobacillus plantarum (DSM 23375)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 23375), kas satur vismaz 2 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 23375)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 108 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20717

—

Lactobacillus plantarum (CNCM I-3235)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (CNCM I-3235), kas satur vismaz 5 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (CNCM I-3235)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 2 × 107 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20718

—

Lactobacillus plantarum (DSM 19457)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 19457), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 19457)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 5 × 107 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20719

—

Lactobacillus plantarum (DSM 16565)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 16565), kas satur vismaz 5 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 16565)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 108 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20720

—

Lactobacillus plantarum (DSM 16568)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 16568), kas satur vismaz 5 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 16568)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 108 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20721

—

Lactobacillus plantarum (LMG 21295)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (LMG 21295), kas satur vismaz 5 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (LMG 21295)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 108 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20722

—

Lactobacillus plantarum (CNCM MA 18/5U)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (CNCM MA 18/5U), kas satur vismaz 2 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (CNCM MA 18/5U)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 108 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20723

—

Lactobacillus plantarum (NCIMB 30094)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (NCIMB 30094), kas satur vismaz 5 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (NCIMB 30094)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 109 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20724

—

Lactobacillus plantarum (VTT E-78076)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (VTT E-78076), kas satur vismaz 1 × 1011 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (VTT E-78076)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 1 × 109 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli līdz mēreni grūti ieskābējamā materiālā (2)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20725

—

Lactobacillus plantarum (ATCC PTSA-6139)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (ATCC PTSA-6139), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (ATCC PTSA-6139)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 2 × 107 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli ieskābējamā materiālā (3)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20726

—

Lactobacillus plantarum (DSM 18112)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 18112), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 18112)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 5 × 106 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli ieskābējamā materiālā (3)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20727

—

Lactobacillus plantarum (DSM 18113)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 18113), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 18113)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 2 × 107 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli ieskābējamā materiālā (3)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20728

—

Lactobacillus plantarum (DSM 18114)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (DSM 18114), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (DSM 18114)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 2 × 107 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli ieskābējamā materiālā (3)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20729

—

Lactobacillus plantarum (ATCC 55943)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (ATCC 55943), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (ATCC 55943)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 2 × 107 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli ieskābējamā materiālā (3)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

1k20730

—

Lactobacillus plantarum (ATCC 55944)

Piedevas sastāvs

Preparāts Lactobacillus plantarum (ATCC 55944), kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas

Aktīvās vielas raksturojums

Lactobacillus plantarum (ATCC 55944)

Analīzes metode (1)

Skaitīšana barības piedevā: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MRS agaru (EN 15787)

Identifikācija barības piedevā: pulsējošā lauka gela elektroforēze (PFGE)

Visas dzīvnieku sugas

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru un glabāšanas laiku

2.	Piedevas minimālā deva, ja to neizmanto kopā ar citiem mikroorganismiem, piemēram, skābbarības piedevām: 5 × 106 KVV/kg svaiga materiāla

3.	Piedevu lieto viegli ieskābējamā materiālā (3)

4.	Drošības apsvērumi: darba laikā ieteicams izmantot elpceļu aizsarglīdzekļus un cimdus

2022. gada 4. decembris

(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama references laboratorijas tīmekļa vietnē: http://irmm.jrc.ec.europa.eu/EURLs/EURL_feed_additives/Pages/index.aspx.

(2) Viegli ieskābējama lopbarība: > 3 % šķīstošu karbohidrātu svaigā materiālā (piemēram, vesela kukurūza, airenes, lāčauzas vai cukurbiešu mīkstums). Mēreni grūti ieskābējama lopbarība: 1,5–3,0 % šķīstošu karbohidrātu svaigā materiālā (piemēram, pļavas skarene, auzenes vai savītusi lucerna). Komisijas Regula (EK) Nr. 429/2008 (OV L 133, 22.5.2008., 1. lpp.).

(3) Viegli ieskābējama lopbarība: > 3 % šķīstošu karbohidrātu svaigā materiālā (piemēram, vesela kukurūza, airenes, lāčauzas vai cukurbiešu mīkstums). Regula (EK) Nr. 429/2008.

14.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/27

PADOMES LĒMUMS 2012/699/KĀDP

(2012. gada 13. novembris)

par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts to pasākumu saraksts, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi ievieš stratēģiju un īsteno pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši – paredzot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras, piemēram, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) pagaidu tehniskais sekretariāts.

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (1). Viens no minētās kopējās nostājas mērķiem ir, inter alia, veicināt Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) parakstīšanu un ratifikāciju.

(4)	Lai īstenotu CTBT, kamēr nav izveidota CTBTO, CTBT parakstītājvalstis ir nolēmušas izveidot sagatavošanas komisiju, kura ir tiesību subjekts un kurai ir starptautiskas organizācijas statuss.

(5)

Stratēģijā svarīgi mērķi ir CTBT drīza stāšanās spēkā un vispārēja pieņemšana, kā arī CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes sistēmas nostiprināšana. Šajā sakarā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gada oktobrī un 2009. gada maijā izdarītie kodolizmēģinājumi vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir, lai CTBT drīz stātos spēkā, un cik ļoti nepieciešams ātrāk izveidot un nostiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmu.

(6)	CTBTO sagatavošanas komisija ir sākusi noteikt, kā vislabāk varētu nostiprināt tās pārbaudes režīmu, tostarp attīstot spējas cēlgāzu uzraudzībai un īstenojot pasākumus, ar ko cenšas pilnībā iesaistīt CTBT parakstītājvalstis pārbaudes režīma ieviešanā.

(7)

Īstenojot stratēģiju, Padome pieņēma trīs vienotās rīcības un vienu lēmumu, atbalstot CTBTO sagatavošanas komisijas veiktās darbības, proti, Vienoto rīcību 2006/243/KĀDP (2) attiecībā uz apmācībām un spēju veidošanu pārbaudes jomā un Vienoto rīcību 2007/468/KĀDP (3), Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP (4), kā arī Lēmumu 2010/461/KĀDP (5) nolūkā stiprināt CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes spējas.

(8)	Minētais Savienības atbalsts būtu jāturpina.

(9)

Šā lēmuma tehniskā īstenošana būtu jāuztic CTBTO sagatavošanas komisijai, kas, ņemot vērā tās vienreizējo zinātību un spējas, ko dod Starptautiskā uzraudzības sistēma (aptverot vairāk nekā 280 iekārtu 85 valstīs) un Starptautiskais Datu centrs, ir vienīgā starptautiskā organizācija, kurai ir spējas un tiesības īstenot šo lēmumu. Savienības atbalstītos projektus var finansēt vienīgi ar maksājumu CTBTO sagatavošanas komisijai, ko sniedz ārpus budžeta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai nepārtraukti un praktiski īstenotu dažus stratēģijas elementus, Savienība atbalsta CTBTO sagatavošanas komisijas darbības, lai veicinātu šādu mērķu sasniegšanu:

a)	stiprināt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spējas, tostarp radionuklīdu noteikšanas jomā;

b)	stiprināt CTBT parakstītājvalstu spējas veikt CTBT noteiktos pārbaudes pienākumus un ļaut tām pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod dalība CTBT režīmā.

2. Savienības atbalstītajiem projektiem ir šādi konkrēti mērķi:

a)	sniegt tehnisku atbalstu Austrumeiropas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona, Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna reģiona un Tālo Austrumu valstīm, lai tās varētu pilnībā piedalīties un sniegt ieguldījumu CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmā;

b)	atbalstīt Starptautisko uzraudzības sistēmu, lai uzlabotu iespējamu kodolsprādzienu noteikšanu, it īpaši atbalstot izvēlētas seismiskās palīgstacijas, kā arī radioaktīvā ksenona fona mērījumu noteikšanu un emisiju mazināšanu;

c)	stiprināt CTBTO sagatavošanas komisijas pārbaudes spējas objektu pārbaudes uz vietas jomās, it īpaši atbalstot nākamā integrētā lauka izmēģinājuma sagatavošanu un darbības izvēršanu;

d)	atbalstīt CTBT veicināšanu un tā pārbaudes režīma ilgtermiņa stabilitāti, izmantojot spēju attīstības ierosmi, kas vērsta uz atsevišķām pasaules mērogā pieejamām apmācību un izglītības programmām, tostarp CTBTO sagatavošanas komisijas rīkotām programmām.

Minētos projektus īsteno tā, lai ieguvējas būtu visas CTBT parakstītājvalstis.

Projektu sīks apraksts ir sniegts pielikumā.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2. Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic CTBTO sagatavošanas komisija. Tā veic šo uzdevumu Augstā pārstāvja kontrolē. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 5 185 028.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā noteiktās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3. Komisija uzrauga 1. punktā minētās finanšu atsauces summas pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar CTBTO sagatavošanas komisiju noslēdz finansējuma nolīgumu. Finansējuma nolīgumā paredz, ka CTBTO sagatavošanas komisijai jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst tā apjomam.

4. Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkādām grūtībām minētajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1. Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz CTBTO sagatavošanas komisijas sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padome veic izvērtēšanu, pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem.

2. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansējuma nolīguma noslēgšanas vai sešus mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas, ja līdz tam laikam nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

Briselē, 2012. gada 13. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. SHIARLY

(1) OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.

(2) OV L 88, 25.3.2006., 68. lpp.

(3) OV L 176, 6.7.2007., 31. lpp.

(4) OV L 189, 17.7.2008., 28. lpp.

(5) OV L 219, 20.8.2010., 7. lpp.

PIELIKUMS

Savienības atbalsts CTBTO sagatavošanas komisijai, lai stiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, palielinātu izredzes, ka CTBT varētu drīzumā stāties spēkā, un lai atbalstītu tā vispārināšanu, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1. IEVADS

Izveidot labi funkcionējošu CTBTO sagatavošanas komisijas (“sagatavošanas komisija”) uzraudzības un pārbaudes sistēmu ir būtisks elements, lai sagatavotu CTBT īstenošanu, kad tas būs stājies spēkā. Sagatavošanas komisijas darbība, attīstot spējas cēlgāzu uzraudzības jomā, ir svarīgs līdzeklis, lai varētu spriest, vai novērotais sprādziens ir kodolizmēģinājums vai ne. Turklāt CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas spēja darboties un tās sniegums ir atkarīgs no visu CTBT parakstītājvalstu ieguldījuma. Tādēļ ir svarīgi radīt iespēju CTBT parakstītājvalstīm pilnībā piedalīties un dot ieguldījumu CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmā. Darbs šā lēmuma īstenošanā būs svarīgs arī tam, lai palielinātu izredzes, ka CTBT varētu drīz stāties spēkā, kā arī tā vispārināšanai.

Šajā lēmumā izklāstītie projekti sniegs nozīmīgu ieguldījumu, lai palīdzētu sasniegt ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai paustos mērķus.

Šajā nolūkā Savienība atbalstīs turpmāk norādītos sešus projektus:

1)	sniegt tehnisku palīdzību un palīdzēt veidot spējas CTBT parakstītājvalstīm, lai dotu tām iespēju pilnībā piedalīties un sniegt ieguldījumu CTBT pārbaudes režīma īstenošanā;

2)	ar spēju attīstības ierosmes (CDI) palīdzību attīstīt CTBT speciālistu turpmāko paaudžu spējas;

3)	pilnveidot pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) metodiku;

4)	raksturot radioaktīvo ksenonu un mazināt tā emisijas;

5)	atbalstīt integrēto lauka izmēģinājumu 2014. gadā (IFE14), izstrādājot integrētu multispektrālas analīzes sistēmu (integrated multispectral array);

6)	uzlabot sertificētu starptautisko uzraudzības sistēmu (IMS) seismisko palīgstaciju ilgtspēju.

Izredzes, ka CTBT varētu stāties spēkā, ir uzlabojušās labvēlīgākas politiskās vides dēļ, ko pierāda arī tas, ka nesen CTBT parakstīja un ratificēja vairākas jaunas valstis, tostarp Indonēzija, viena no valstīm, kas iekļauta CTBT 2. pielikumā. Ņemot vērā šo labvēlīgo notikumu attīstību, turpmākajos gados steidzami jāpievēršas gan CTBT pārbaudes režīma attīstības pabeigšanai, gan tā gatavības un darbības spēju nodrošināšanai, kā arī jāturpina strādāt, lai CTBT varētu stāties spēkā un lai panāktu tā vispārināšanu. Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gada oktobrī un 2009. gada maijā veiktie kodolizmēģinājumi ne tikai parādīja to, cik svarīgs ir vispārējs kodolizmēģinājumu aizliegums, bet tie arī uzsvēra, ka ir nepieciešams efektīvs pārbaudes režīms, lai kontrolētu šā aizlieguma ievērošanu. Pilnībā darboties spējīgs un uzticams CTBT pārbaudes režīms starptautiskajai sabiedrībai sniegs drošu, neatkarīgu līdzekli, lai nodrošinātu to, ka šis aizliegums tiek ievērots.

Turklāt CTBTO datiem ir būtiska nozīme arī, lai sniegtu agrīnu brīdinājumu par cunami, kā arī lai izvērtētu radioaktīvo vielu emisiju izplatību pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011. gada martā.

Minēto projektu atbalstīšana stiprina kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus. Šo komplekso projektu īstenošana sniegs nozīmīgu ieguldījumu, lai uzlabotu efektīvu daudzpusēju atbildes rīcību, risinot pašreizējās drošības problēmas. Ar minētajiem projektiem it īpaši veicinās ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai mērķus, tostarp vēl vairāk vispārinot un stiprinot CTBT iekļautās normas, kā arī tā pārbaudes režīmu. Sagatavošanas komisija veido IMS, lai nodrošinātu to, ka neviens kodolsprādziens nevarētu notikt nemanīti. Ņemot vērā tās vienreizējo zinātību ar vairāk nekā 280 iekārtām 85 valstīs un Starptautisko Datu centru (SDC), sagatavošanas komisija ir vienīgā organizācija, kas spēj īstenot minētos projektus, kurus var finansēt vienīgi ar maksājumu sagatavošanas komisijai, ko sniedz ārpus budžeta.

Vienotajā rīcībā 2006/243/KĀDP, Vienotajā rīcībā 2007/468/KĀDP, Vienotajā rīcībā 2008/588/KĀDP un Lēmumā 2010/461/KĀDP Savienība atbalstīja: e-mācību programmas izstrādi, Integrēto lauka izmēģinājumu 2008 attiecībā uz pārbaudēm uz vietas (PUV), radioaktīvā ksenona novērtējumus un mērījumus, tehnisko palīdzību Āfrikai un Latīņamerikai, un Karību jūras reģiona valstīm, seismiskas palīgstacijas, sadarbības stiprināšanu ar zinātnieku aprindām un PUV spēju stiprināšanu, izstrādājot cēlgāzu noteikšanas sistēmu. Šajā lēmumā izklāstītie projekti balstās uz iepriekšējo vienoto rīcību projektiem un panākumiem, kas gūti, tos īstenojot. Šajā lēmumā izklāstītos projektus izstrādāja tādā veidā, lai izvairītos no iespējamas pārklāšanās ar Lēmumu 2010/461/KĀDP. Dažos no tiem ir elementi, kas ir līdzīgi saskaņā ar iepriekšējām vienotajām rīcībām veiktajām darbībām, taču tie atšķiras materiālās piemērošanas jomas ziņā vai ir vērsti uz citām saņēmējvalstīm vai reģioniem.

Visus sešus iepriekšminētos projektus sagatavošanas komisijas darbību atbalstam īstenos un vadīs tās pagaidu tehniskais sekretariāts (PTS).

2. PROJEKTU APRAKSTS

2.1. 1. projekts. Tehniskā palīdzība un spēju uzlabošana

2.1.1. Vispārīga informācija

Viena no CTBT pārbaudes režīma iezīmēm, ar ko tas izceļas uz ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma fona, ir informācijas par ievērošanu sniegšana reāllaikā tieši CTBT parakstītājvalstīm. Lai gan CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas galvenais mērķis ir veikt pārbaudi, tomēr papildus tam IMS datiem un tehnoloģijām ir vērā ņemams pielietojums civilo un valdības aģentūru vajadzībām, veicot analīzes attiecībā uz tādiem procesiem kā (piemēram) zemestrīces, vulkāna izvirdumi, zemūdens sprādzieni, klimata pārmaiņas un cunami.

Lai gan pēdējo gadu laikā ir ievērojami pastiprinājusies jaunattīstības valstu ieinteresētība izveidot valsts datu centrus (VDC) – SDC abonentu skaits kopš 2008. gada pieaudzis aptuveni par 36 –, daudzām jaunattīstības valstīm joprojām nav pilnas piekļuves CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmai.

Tādēļ sagatavošanas komisija pieliek papildu pūles, lai vairotu izveidoto VDC skaitu, drošu parakstītāju profilu (Secure Signatory Accounts) un autorizēto lietotāju skaitu. Tas attiecināts jo īpaši uz 62 atlikušajām CTBT parakstītājvalstīm, kurām vēl nav piekļuves IMS datiem un SDC produktiem (25 – Āfrikā, 9 – Latīņamerikā, 6 – Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā, 12 – Dienvidaustrumāzijā, Klusā okeāna reģionā un Tālajos Austrumos, 3 – Austrumeiropā un 7 – Ziemeļamerikā un Rietumeiropā). Šos centienus vērš uz tām valstīm, kurām vajadzīgs tehnisks atbalsts, lai palielinātu šo datu un produktu izmantojumu.

Lai atbalstītu VDC darbības, saņēmējvalstīm ir jāsniedz iekārtu darbībai vajadzīgie līdzekļi. Saņēmējvalstu apņēmība tiek uzskatīta par šā projekta veiksmes priekšnosacījumu.

Projekts sastāv no četriem papildu komponentiem, kas palielinās sagatavošanas komisijas spēju veidošanas pasākumu jomu un vērienu. Šis projekts balstās uz esošo sistēmu, ar ko nodrošina spēju vairošanas apmācību un iekārtas jaunattīstības valstīm, ietverot tādas valstis un reģionus, kas līdz šim šādu atbalstu nav saņēmuši, un paplašinot darbības jomu, iekļaujot apmācību par radionuklīdu uzraudzību un ATM. Tiks izveidota un izplatīta programmatūra, ar ko reāllaikā apstrādāt viļņu datus no seismiskajiem, hidroakustiskajiem un infrasarkanajiem avotiem. Jauna stipendiju programma veicinās zināšanu apmaiņu un sadarbību valstu starpā, turklāt zinātnisko pētniecību un sadarbību atbalstīs Virtuālais datu izmantojuma centrs (vDEC).

2.1.2. Projekta piemērošanas joma

Šis projekts sastāv no četriem komponentiem, kurus īstenos integrēti, lai tie pastiprinātu cits citu:

1. komponents

CTBT parakstītājvalstu integrācija Austrumeiropā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, Dienvidaustrumāzijā, Klusā okeāna reģionā un Tālajos Austrumos, lai tās varētu pilnībā piedalīties un sniegtu ieguldījumu CTBT pārbaudes režīma īstenošanā, reaģētu katastrofu un neatliekamos gadījumos, kā arī piedalītos un sniegtu ieguldījumu saistītā zinātniskā attīstībā.

2.	2. komponents Izstrādāt un izsūtīt valsts datu centriem programmatūras paketi Seiscomp 3 (SC3), lai varētu reāllaikā apstrādāt visu veidu viļņu datus.

3.	3. komponents Izstrādāt un popularizēt stipendiju programmu, lai paplašinātu sagatavošanas komisijas zināšanu bāzi un zinātību, ko izstrādājis VDC un staciju operatoru personāls, kā arī lai palīdzētu un veicinātu zināšanu apmaiņu un sadarbību starp valstīm, kur PTS darbojas kā koordinators.

4.	4. komponents Uzturēt un popularizēt vDEC, kas ir zinātniskās pētniecības un sadarbības platforma, kas izmanto IMS datus un SDC produktus.

1. komponents

Šis komponents ir papildpasākumi sagatavošanas komisijas tehniskās palīdzības programmām, un ar to sniedz tehnisko palīdzību arī citām valstīm Latīņamerikā un Karību jūras reģionā un arī diviem citiem reģioniem (Austrumeiropai un Dienvidaustrumāzijai, Klusā okeāna reģionam un Tālajiem Austrumiem).

PTS apzinās un nodrošinās tehniskos ekspertus, kas koordinēs visas savas darbības, konsultējoties ar SDC vadību un saņemot no tās atļauju. Šis komponents sastāvēs no trim turpmāk norādītajiem elementiem.

1. elements. Visaptverošs novērtējums. Potenciālajās saņēmējās valstīs veiks izvērtējumu, lai novērtētu informētību un PTS datu un produktu lietojumu. Tas ietvers dokumentu izvērtējumu un vajadzības gadījumā arī saņēmēju valstu apmeklējumus, lai izprastu pašreizējās vajadzības un priekšstatus un lai palielinātu informētību par PTS datiem un produktiem, tostarp par to potenciālo pielietojumu civiliem un zinātniskiem mērķiem. Turklāt tiks nodibināti kontakti ar citām katras valsts attiecīgajām iestādēm, kas var gūt labumu no PTS datu un produktu lietojuma. Pēc vajadzības sekmēs tīklu veidošanu starp valsts iestādēm un citām attiecīgām iestādēm. Vietās, kur ir izveidoti valsts datu centri (VDC), tiks izvērtēts katra centra personāls un infrastruktūra (tostarp datoru un interneta infrastruktūra), lai varētu noteikt prioritāros pasākumus. Lai veicinātu 2. komponenta optimālu iedarbību, īpašu uzmanību pievērsīs SC3 pašreizējai izplatībai un lietojumam.

Vajadzības gadījumā minēto izvērtējumu papildinās ar reģionāliem semināriem. Šādi semināri dos izdevību izskaidrot valsts datu centru nozīmi un funkcijas CTBT sistēmā un izvērtēt zināšanu līmeni un vajadzības iesaistītajās valstīs.

2. elements. Apmācība un tehniskais atbalsts. Notiks reģionālas apmācību nodarbības, kurās aicinās piedalīties dalībniekus no iestādēm, kas izvēlētas 1. elementā. Šajās apmācībās veiks tehniskas instruktāžas par PTS datiem un produktiem. Minēto apmācību laikā dalībnieki strādās ar PTS programmatūru, kas izstrādāta valsts datu centru vajadzībām un ko var izmantot, lai piekļūtu PTS datiem un produktiem un analizētu tos.

Apmācību programmu paplašinās, iekļaujot radionuklīdus un ATM tehnoloģijas. Turklāt dažas valstis piedalīsies SC3 izmēģinājuma projektā (kā aprakstīts 2. komponentā). Šīs nodarbības dos iespēju arī sekmēt sadarbību starp reģiona attiecīgo iestāžu tehnisko personālu.

Pēc tam atsevišķiem VDC piešķirs plašāku tehnisko palīdzību, lai tie reģionālajās apmācībās gūto pieredzi palīdzētu piemērot konkrētiem VDC. Šī palīdzība tiks īpaši pielāgota, pamatojoties uz VDC vajadzībām un VDC dalībnieku prasmēm, kā arī ņemot vērā citus apstākļus (datu un produktu izmantošanas jomas, valodas utt.). Ar tehnisko ekspertu palīdzību dalībnieki uzstādīs un konfigurēs VDC programmatūru un saskaņā ar katras valsts iestādes vajadzībām izveidos datu ieguves, apstrādes, analīzes un ziņošanas ikdienas režīmu. Turklāt dažām valstīm piešķirs VDC pamata aprīkojumu, tostarp datoraprīkojumu un perifērās iekārtas, pamatojoties uz to vajadzību izvērtējumu. Ja piešķirs aprīkojumu, tad tehniskie eksperti arī vadīs apmācības par šā aprīkojuma uzstādīšanu, uzturēšanu un darbību.

3. elements. Turpmākie pasākumi. Lai nostiprinātu iegūtās prasmes un/vai aizpildītu atlikušos robus zināšanās, notiks turpmākas vizītes uz saņēmējām valstīm un tiks izvērtēts, kā dalībnieki liek lietā 2. elementa apmācību nodarbībās apgūto. Šo kontroles apmeklējumu mērķis ir panākt to, lai vietējie tehniskie darbinieki varētu regulāri izmantot PTS datus un produktus.

Šie apmeklējumi tiks īpaši pielāgoti, pamatojoties uz vietējām prasmēm un vajadzībām, ņemot vērā ilgtspēju – tā, lai darbības varētu turpināties arī pēc šā projekta noslēguma. Visaptverošs noslēguma ziņojums par katru saņēmēju valsti veidos pamatu nākotnes turpmākām darbībām katrā valstī.

Kā minēts Lēmumā 2010/461/KĀDP, šis projekts ietvers reģionālu grupu apmācību par IMS datu apstrādi un SDC produktu analīzi, kā arī vajadzības gadījumā svarīgāko iekārtu nodrošināšanu. Tām saņēmējām valstīm, kurās ir apzinātas un izvērtētas īpašas vajadzības saistībā ar VDC izveidi un drošiem parakstītāju profiliem, kā arī civilie un zinātniskie ieguvumi, pēc iespējas tiks izstrādāti īpaši pielāgoti apmācības un spēju veidošanas pasākumi.

Visas darbības saņēmējās valstīs veiks, cieši koordinējot ar PTS un ar tā atbalstu, lai nodrošinātu apmācības un citu šajā projektā īstenotu spēju veidošanas pasākumu efektivitāti un ilgtspēju. Turklāt tas nodrošinās pienācīgu saskaņotību ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar iepriekšējiem Padomes lēmumiem un vienotajām rīcībām, kā arī sagatavošanas komisijas pilnvarām.

PTS, izmantojot iepriekšminētos kritērijus un ievērojot tā iepriekš veiktu iespējamības izvērtējumu, kurā ņemti vērā vietējie apstākļi attiecīgajā laikā, paredz darbības pēc iespējas vairākās valstīs no turpmāk minētajām:

Latīņamerika un Karību jūras reģions: valstis, kas iekļautas sarakstā, bet nav izvēlētas Lēmumam 2010/461/KĀDP (Antigva un Barbuda, Bahamu Salas, Barbadosa, Beliza, Bolīvija, Dominikāna, Ekvadora, Gajāna, Grenāda, Gvatemala, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Kostarika, Panama, Paragvaja, Salvadora, Surinama un Urugvaja); kā arī Brazīlija, Čīle, Dominika, Kolumbija, Kuba, Meksika, Nikaragva, Peru, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Trinidāda un Tobāgo un Venecuēla;

ii)	Austrumeiropa: Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Ungārija;

iii)

Dienvidaustrumāzija, Klusā okeāna reģions un Tālie Austrumi: Austrumtimora, Birma/Mjanma, Bruneja, Fidži, Filipīnas, Kambodža, Kiribati, Kuka Salas, Laosa, Māršala Salas, Mikronēzija, Mongolija, Nauru, Niue, Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Singapūra, Taizeme, Tonga, Tuvalu, Vanuatu, Vjetnama un Zālamana Salas.

2. komponents. SC3 programmatūras pakete

Šis komponents piedāvā lietotājiem ērtu, atvērtu, integrētu platformu, izmantojot SC3, programmatūru, kuru jau plaši izmanto seismoloģijā un cunami brīdinājumos, reaģējot katastrofu un neatliekamos gadījumos, kopā ar īpašu programmatūru datu masīvu apstrādei (PMCC, Fk) un interaktīviem pārlūkošanas rīkiem (geotool, Jade). Šī programmatūra ir labi piemērota VDC vajadzībām – viļņu datu automātiskai uztveršanai un apstrādei, datu masīvu apstrādei, automātiskai ziņojumu sagatavošanai un interaktīvai datu pārlūkošanai.

Runājot par spēju attīstību, jau pastāv plaša SC3 lietotāju kopiena starp VDC un citām iestādēm. Kad šo integrēto platformu plaši ieviesīs praksē, tā piesaistīs lietotāju kopienu no jaunveidojamiem VDC un paātrinās spēju veidošanu viņu vidū. SC3 dod arī iespēju viegli apmainīties datiem starp VDC. Šo formātu plaši izmanto starptautiskā kopienā, un tā lietojums VDC un SDC lielā mērā veicinātu un vienkāršotu arī datu apmaiņu – un arī reāllaikā (pašreizējā programmatūrā, ar ko VDC uztver, apstrādā un analizē datus, šāda iespēja nav pieejama).

Ir daudzkārt pieminēts, ka pastāv stabila saikne starp aktīvu VDC un labi funkcionējošām stacijām. Tādēļ SC3 programmatūras paketes izstrādei būtu jāsniedz būtiska palīdzība seismisko palīgstaciju atbalstam. Ilgtermiņā SC3 īstenošana ļaus pilnveidot VDC, lai tie varētu efektīvi izmantot savu staciju datus un pastāvīgi novērot operatīvo statusu.

Šis komponents vērsts uz programmatūras izstrādi un ieviešanu, tostarp uz izvēršanu un apmācību.

Izvēršanai un apmācībai projekta sākumā tiks atlasītas dažas izmēģinājuma valstis, kuru iestādes izrādījušas pietiekamas tehniskas spējas un interesi piedalīties (piemēram, Āfrikā, Austrumeiropā, Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā, Klusā okeāna reģionā un Tālajos Austrumos).

3. komponents. Stipendiju programma

Stipendiju programmas mērķi ir sagatavot nākamo talantīgu zinātnieku paaudzi kodolsprādzienu uzraudzības jomā, kuri atbalstītu savu valstu iestādes, vienlaikus risinot pētniecības vajadzības, kas ir būtiski, lai uzlabotu pašreizējās CTBT spējas veikt pārbaudes un lai veidotu lietojumprogrammas katastrofu seku mazināšanai un zinātnei par Zemi.

Stipendiju programmas sākotnējā fāzē noteiks potenciālos partnerus, kuri uzņems vizītēs ieradušos stipendiātus. PTS to darīs, paziņojot par programmu un aicinot VDC, augstākās izglītības iestādes un citus iespējamos partnerus noteikt tās kompetences jomas, kurās tie varētu piedāvāt uzņemt stipendiātus. Iestādes, kuras iepriekš saņēmušas atbalstu no Vienotās rīcības 2008/588/KĀDP un no Lēmuma 2010/461/KĀDP, kā arī no citām IMS/SDC darbībām, piemēram, tehniskām sanāksmēm, ekspertu sanāksmēm un semināriem, un ir ieguvušas zinātību, tiks mudinātas pieteikties uzņemt stipendiātus.

Iespējas pieteikties uz stipendijām reklamēs PTS, tostarp tajās jomās, kurās uzņēmējām iestādēm piemīt kompetence. No kandidātiem prasīs, lai savos pieteikumos tie apraksta savu projektu un to, kādā veidā tas saistīts ar sludinājumos minētajām kompetencēm. Kandidātus un priekšlikumus izvērtēs un atlasīs PTS, iespējams, veicot pielāgojumus atbilstīgi PTS vajadzībām. Katrs stipendiāts iesniegs regulārus ziņojumus PTS, izklāstot sasniegumus un nodrošinot atgriezenisko saiti. Ekspertu sanāksmes, “CTBTO zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu 2013. gada konferenci” un līdzīgas sanāksmes izmantos šā projekta popularizēšanai, dalības pieteikšanai un vietas, kur stipendiāti varēs iepazīstināt ar sava darba rezultātiem, nodrošināšanai. Šis projekts ir paredzēts, lai piesaistītu ārējo zinātību, tādējādi vairojot spēkus, paturot prātā pieejamos PTS darbinieku resursus.

4. komponents. vDEC

vDEC attīstības platforma (aparatūra un programmatūra) nodrošina platformu zinātniskām apmaiņām, sniedzot pētniekiem, kuri strādā pie SDC apstrādes uzlabošanas, piekļuvi plašam parametrisku, viļņu datu un radionuklīdu datu arhīvam. vDEC nodrošina arī piekļuvi programmatūrai un apstrādes sagatavošanas procesa testa versijām, lai varētu iekļaut un testēt alternatīvus moduļus.

Konkrēti, SC3 tiks izmantota vDEC tā izstrādes un pārbaudes fāzē. vDEC nodrošina arī platformu papildu datu integrācijai ar IMS datiem, lai izpētītu šādas apvienošanas rezultātā iegūtos uzlabojumus. Īpašu uzsvaru liks uz to, lai vDEC pēc pieprasījuma būtu pieejams saskaņā ar 3. komponentu izvēlētajiem stipendiātiem.

Finansējumu izmantos ekspertu pakalpojumu nolīgšanai, lai sniegtu atbalstu pētniekiem, kuri izmanto vDEC, un lai nodrošinātu sistēmas pareizu darbu.

2.1.3. Ieguvumi un rezultāts

Lielākam skaitam attīstīto valstu tiks dota iespēja realizēt savus pārbaudes pienākumus saskaņā ar CTBT un izmantot IMS datus un SDC produktus. Tehnisko palīdzību un apmācību sniegs arī citām valstīm Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kā arī diviem citiem reģioniem (Austrumeiropai un Dienvidaustrumāzijai, Klusā okeāna reģionam un Tālajiem Austrumiem).

Datu izmantošanas jomu spēju veidošanai paplašinās, izstrādājot un popularizējot ar SC3 pamata integrētu programmatūras platformu. Minēto programmatūru attiecinās arī uz hidroakustisko un infrasarkano datu apstrādi. Tā kā SC3 jau tagad plaši izmanto un tā atvieglina datu apmaiņu, tā būs dzinējspēks, lai iesaistītu daudz vairāk VDC un citas iestādes nekā līdz šim.

Uzsāks stipendiju programmu nākamās paaudzes talantīgajiem zinātniekiem kodolsprādzienu uzraudzības jomā, lai atbalstītu viņu valsts iestādes un vienlaikus lai risinātu zinātniskās pētniecības vajadzības, kas ir būtiskas CTBT pārbaudēm, kā arī civilām un zinātniskām programmām.

vDEC platformu, kas nodrošina platformu zinātniskām apmaiņām, uzturēs un paplašinās, ietverot tajā SC3 platformu.

2.2. 2. projekts. Spēju attīstība nākamo paaudžu CTBT ekspertiem – spēju attīstības ierosme (CDI)

2.2.1. Vispārīga informācija

CDI, kas izveidota 2010. gadā, ir būtiska sagatavošanas komisijas apmācību un izglītības pasākumu sastāvdaļa, un tās mērķis ir izveidot un uzturēt vajadzīgās spējas CTBT un tā pārbaudes režīma tehniskā, zinātniskā, juridiskā un politiskā aspektā. Tā balstās uz atziņu, ka CTBT stāšanās spēkā un vispārīga piemērošana, kā arī pārbaudes režīma stiprināšana ir atkarīga no aktīvas un uz informētību balstītas nākamo paaudžu politikas, juridisko un tehnisko ekspertu iesaistes, it īpaši no jaunattīstības valstīm.

2.2.2. Projekta piemērošanas joma

Ņemot vērā to, ka CTBT stāšanās spēkā joprojām kavējas, ir būtiski saglabāt gan politisko atbalstu, gan tehniskās speciālās zināšanas visos CTBT aspektos. Paplašinot zinātības izplatību ārpus tradicionāli ieinteresēto personu loka, CDI veicinās iespējas plašākai sabiedrībai piedalīties CTBT daudzpusēji izveidotā pārbaudes režīma stiprināšanā un efektīvā īstenošanā.

Projekts sastāv no trim komponentiem:

1.	1. komponents Līdzdalība semināros “Apmācīt apmācītājus” 2013. un 2014. gadā.

2.	2. komponents Jaunattīstības valstu ekspertu līdzdalība CDI apmācības kursos un atbalsts kopīgiem pētniecības projektiem.

3.	3. komponents CDI e-mācību platformas un multivides izglītības instrumentu uzlabošana.

1. komponents. Līdzdalība semināros “Apmācīt apmācītājus” 2013. un 2014. gadā

Ar semināriem “Apmācīt apmācītājus” sagatavošanas komisija nodrošinās metodoloģisku vadību akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pētniecības iestādēm, kas iesaistītas CTBT radniecīgās jomās, tādējādi uzlabojot informētību un izpratni par CTBT akadēmiskajās aprindās un politikā praktiski iesaistītajām personām. Sniegtais finansējums veicinās akadēmisko aprindu un pētniecības iestāžu pārstāvju piedalīšanos – uzsvaru liekot uz augstākās izglītības un pētniecības iestādēm Eiropā un jaunattīstības zemēs –, kuri mācīs kursos un piedāvās apmācības programmas par CTBT, it īpaši par tā zinātniskajiem un tehniskajiem aspektiem.

Uz semināriem, kurus paredzēts rīkot 2013. un 2014. gadā, aicinās profesorus un pētniekus no visām pasaules malām, tostarp no CTBT 2. pielikumā uzskaitītajām valstīm, un viņi dalīsies labākajā praksē ar CTBT saistītu jautājumu mācīšanā un saņems apmācības par to, kā savās mācību programmās iekļaut CDI kursu materiālus. Semināros izskatīs arī praktiskos pasākumus, kā palielināt ar CTBT saistītu pētniecības projektu skaitu izvēlētajās augstākās izglītības iestādēs, un mudinās dalībniekus ieteikt studentiem piedalīties CDI kursos.

2. komponents. Jaunattīstības valstu ekspertu līdzdalība CDI apmācības kursos un atbalsts kopīgiem pētniecības projektiem

— Līdzdalība CDI apmācības kursos

Ņemot vērā ļoti izdevušos 2011. gada augstākos zinātnes kursus, kuros apmācīja simtiem cilvēku, tostarp staciju darbiniekus, VDC analītiķus, diplomātus, studentus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, sagatavošanas komisija arī turpmāk piedāvās ikgadējus zinātniskus CTBT kursus. Sagatavošanas komisija 2012. gada novembrī organizēs divu nedēļu intensīvos zinātnes un tehnoloģijas kursus un 2013. gada beigās organizēs līdzīgus kursus. Kursus organizēs Vīnē, un tiem izmantos īpaši pielāgotu tiešsaistes mācību vidi, tostarp lekciju tiešraides dalībniekiem no visas pasaules.

Piešķirtais finansējums dos iespēju katru gadu CDI zinātnes un tehnikas apmācības kursos piedalīties aptuveni 15 ekspertiem – uzsvaru liks uz sievietēm un jaunattīstības valstīm.

— Kopīgi pētniecības projekti

Finansējums dos iespēju atbalstīt kopīgus pētniecības projektus saistībā ar CTBT pārbaudes režīmu, pēc nopelniem piešķirot stipendijas zinātņu doktoriem un doktorantūru pabeigušiem kandidātiem no Eiropas un jaunattīstības valstīm. Šī pētniecība būs saistīta ar esošajiem sagatavošanas komisijas projektiem.

3. komponents. CDI e-mācību platformas un multivides izglītības instrumentu uzlabošana

— E-mācību platformas tehniskā pilnveidošana

Finansējums veicinās e-mācību platformas turpmāku uzlabošanu, kā arī papildu multivides instrumentu projektēšanu un izstrādi, kas palīdzēs sasniegt CDI mērķus – tostarp īstenošanas stratēģijas, lai palielinātu CDI resursu pieejamību jaunattīstības valstīs. Konsultants it īpaši izpētīs iespējas vēl vairāk uzlabot CDI līdzekļus mobilām apmācības platformām un citus papildu multivides izglītības instrumentus un popularizēšanas materiālus.

— Satura izveide CDI resursiem

Finansējums veicinās CDI izglītības un apmācības satura izstrādi, ko izmantos iekļaušanai e-mācību platformā, kā arī CDI multivides instrumentu izveidei. Šī pieeja pievērsīsies arī CDI materiālu integrācijai jaunā vidē un masu sociālo tīklu izmantošanai CTBT un tā pārbaudes režīma popularizēšanai.

2.2.3. Ieguvumi un rezultāts

CDI pieredze liecina, ka ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem, ja tos apvieno ar stratēģisku redzējumu, var panākt maksimālu atdevi Savienībai. Tā kā CDI infrastruktūra jau ir ierīkota un pieeja sagatavošanas komisijas darbā noteikta par normu, papildu finansējums dos iespēju sagatavošanas komisijai vēl vairāk veicināt notiekošos projektus un izstrādāt novatoriskākus veidus, kā nodrošināt ar CTBT saistītām tēmām apmācību un izglītību visplašākajai iespējamajai mērķauditorijai.

Ar šo ierosmi atbalsta arī darbības, kas ieskicētas ES stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanu. Konkrēti, CDI kursi un apmācības darbības atbalsta centienus izveidot un uzturēt daudzpusējību kā efektīvas MII neizplatīšanas stratēģijas stūrakmeni, veidojot spējas juridiskā, politiskā, zinātniskā un tehniskā jomā. Turklāt plašāka starptautiskās sabiedrības ieinteresēto personu loka iesaiste ar CTBT saistītos jautājumos palielina informētību par CTBT un veicina centienus panākt tās vispārēju piemērošanu un stāšanos spēkā.

2.3. 3. projekts. Pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) pilnveidošana

2.3.1. Vispārīga informācija

ATM, ko izvērsusi un lieto sagatavošanas komisija, ir pierādījusi ievērojamo derīgumu civiliem mērķiem, piemēram, sniedzot prognozes par Dai-ichi kodolspēkstacijas emitēto radionuklīdu izplatību 2011. gadā.

Pašreizējā ATM sistēma patlaban ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi, un jebkuriem papildu uzlabojumiem vajadzīgi ieguldījumi datoru resursu un ekspertu zināšanu veidā. Tādēļ lielu interesi ir izraisījis Japānas brīvprātīgais ieguldījums, lai atbalstītu jaunas ATM datortehnikas iegādi, kur nākotnē izvietot ATM sistēmu. Lai palīdzētu sagatavošanas komisijai paātrināt šīs papildu datortehnikas jaudu apguves procesu, ar šo projektu sagatavošanas komisijai dos iespēju nolīgt ekspertu ATM pakalpojumus, lai papildinātu SDC ATM grupas (“ATM eksperts”) ierobežoto darbinieku skaitu.

2.3.2. Projekta piemērošanas joma

ATM eksperts pievērsīsies ATM jaudas palielināšanai. ATM ekspertam piešķirtie uzdevumi būs vērsti uz to, lai visefektīvāk izmantotu papildu datoru jaudu, ko finansē no Japānas ieguldījuma, lai nodrošinātu visprecīzāko radionuklīdu izplatības modelēšanu īpašos gadījumos. Šos uzdevumus pieskaņos sagatavošanas komisijas misijai.

Uzdevumi būs šādi, bet ne tikai šādi:

a)	sadarbībā ar Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (WMO) un tās dalībvalstu specializētajām iestādēm iegūt augstas kvalitātes meteoroloģiskus laukus ar augstu izšķirtspēju;

b)	ar radionuklīdiem saistītu moduļu uzlabošana un pārneses atmosfērā modeļa(-u) optimālās konfigurācijas izstrāde;

c)	vajadzību apzināšana saistībā ar ATM atbalstu civiliem lietojumiem, sadarbojoties ar ārējiem ekspertiem, tostarp Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA);

d)	šo ATM atbalsta veicināšanas procesu iekļaušana ar CTBT saistītos pasākumos.

Tādēļ šim ATM ekspertam vajadzīga dziļa izpratne par atmosfēras procesiem, it īpaši par radionuklīdu pārneses parādību, eksperta zināšanas par laika apstākļu prognozēšanu, izmantojot matemātisku modelēšanu, un izplatīšanu, tehniskas spējas kodēt un rakstīt skriptus, kā arī komunikācijas prasme, kas vajadzīga raitai un pastiprinātai sadarbībai starp CTBTO, WMO, SAEA un Starpaģentūru komiteju rīcībai ar kodolenerģiju saistītos ārkārtas gadījumos (IACRNE).

2.3.3. Ieguvumi un rezultāts

Šā projekta iznākums būs vismodernākās ATM spējas, ar ko atbalstīs gan sagatavošanas komisijas misiju, gan civilai videi noderīgus lietojumus. Ar to arī atvieglinās labāku ATM resursu koordināciju starp starptautiskām organizācijām un atvieglinās saziņu un informācijas apmaiņu.

2.4. 4. projekts. Radioaktīvā ksenona raksturošana un tā emisiju mazināšana

2.4.1. Vispārīga informācija

Radioaktīvais ksenons ir būtisks rādītājs, lai noteiktu, vai ir noticis kodolsprādziens. Iepriekšējo 10–15 gadu laikā IMS tehnoloģijas mērījumu veikšanai ir ievērojami uzlabojušās. Tā rezultātā IMS cēlgāzu tīkla jutīgumu aizvien vairāk ietekmē no civilām kodolierīcēm (piemēram, no izotopus izstarojošām medicīnas iekārtām) izstarotā radioaktīvā ksenona fons pasaulē. Šis projekts balstās uz darbībām, ko atbalsta ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP.

2.4.2. Projekta piemērošanas joma

Projekts sastāv no diviem komponentiem:

1.	1. komponents. Radioaktīvā ksenona fona raksturošana.

2.	2. komponents. Radioaktīvā ksenona emisiju mazināšana.

1. komponents

Sagatavošanas komisija mērī radioaktīvo ksenonu vidē ar ļoti jutīgām sistēmām, un šie mērījumi ir būtiska CTBT pārbaudes režīma sastāvdaļa. Ar ieguldījumu, kas saņemts no Savienības saistībā ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP, sagatavošanas komisija ir iegādājusies divas pārvietojamas sistēmas radioaktīvo izotopu 133Xe, 135Xe, 133mXe un 131mXe mērīšanai. Šīs sistēmas izmantos, lai mērītu radioaktīvā ksenona fona līmeni Indonēzijā un Kuveitā. Šajā nolūkā ir izveidoti sadarbības nolīgumi ar partneru iestādēm (BATAN Indonēzijā un KISR Kuveitā).

Tā kā abas vietas sniedz ievērojamu informāciju par radioaktīvā ksenona fona līmeņa raksturojumu pasaulē, šā projekta mērķis, pirmkārt, ir paildzināt mērīšanas kampaņas Indonēzijā un Kuveitā vēl par sešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Mērīšanas kampaņu paildzināšana dotu iespēju raksturot šīs divas vietas visā divpadsmit mēnešu ciklā, aptverot visu gadalaiku apstākļus.

Otrkārt, pēc minēto kampaņu beigām PTS plāno izdarīt papildu mērījumus vietās, kur radioaktīvā ksenona fona līmenis pasaulē nav pilnībā zināms un tā ietekme uz IMS nav zināma. Kā divas nākamās vietas tiek apsvērts Persijas līcis un Dienvidamerika.

Lai turpinātu šīs mērījumu kampaņas, ir nepieciešami līdzekļi cēlgāzu mērīšanas mobilo sistēmu nogādāšanai uz jaunām vietām un abu sistēmu lietošanai, vēlams, vismaz divpadsmit mēnešu ilgā laikposmā katrā vietā, un periodiskai apkopei.

Pēc šīm mērījumu kampaņām sistēmas būs pieejamas PTS lietošanai radioaktīvā ksenona fona līmeņa papildu pētījumiem un/vai kā apmācības sistēmas.

2. komponents

Šis komponents ietver izmēģinājuma pētījumu, kurā izskata iespējas un metodes radioaktīvā ksenona izotopu absorbēšanai dažādos materiālos, turklāt ar to izstrādā arī filtrācijas sistēmu. Tā mērķis ir uzlabot IMS uztveršanas spējas un SDC datu uzticamību un kvalitāti.

Šā komponenta mērķis ir izveidot maza izmēra vispusīgu sistēmu, kuru varētu viegli izvērst dažādās ražošanas procesa pakāpēs, lai noteiktu samazināšanas sistēmas optimālo atrašanās vietu iekārtā. Samazināšanas sistēmas daudzpusējība atvieglinās arī citu izotopu ražojošu iekārtu izvietošanu.

Kamēr agrākie Savienības atbalstītie pasākumi ir devuši iespēju kartēt cēlgāzu emisijas, ar šo izmēģinājuma pētījumu iet soli tālāk un izstrādā konkrētus risinājumus, lai stāvokli labotu. Šis komponents balstīsies uz iepriekšēju pētījumu, ko veicis Beļģijas Kodolpētniecības centrs (SCK•CEN, Beļģija) un Klusā okeāna ziemeļrietumu nacionālā laboratorija (ASV).

Šis komponents sastāv no trim elementiem:

1. elements. Radioaktīvā ksenona absorbcijas eksperimenti – eksperimentālas konstrukcijas izbūve un dažādu absorbējošu materiālu (sudrabceolīts, oglekļa molekulārais siets) pārbaude dažādos apstākļos (temperatūra, plūsma, nesējgāze).

2. elements. Portatīvas filtrēšanas sistēmas izstrāde, balstoties uz 1. fāzē veiktajiem absorbcijas eksperimentiem.

3. elements. Optimizētas portatīvas filtrēšanas sistēmas izveide un tās pārbaude laboratorijas mērogā. Pēc šā pasākuma portatīvas filtrēšanas sistēma būs gatava pārbaudei radiofarmaceitiskajās ražotnēs Beļģijas Radioaktīvo elementu nacionālajā institūtā (IRE, Beļģija). Sistēmā ietvers radiācijas noteikšanas instrumentus, lai noteiktu šajā jomā panākto radioaktīvā ksenona samazināšanas koeficientu.

Pēc katra soļa visas iegūtās zināšanas apkopos detalizētā ziņojumā.

Šā komponenta īstenošanu veiks apakšuzņēmēji. Sagatavošanas komisija pēc nepieciešamības nodrošinās zinātību par ksenona uztveršanu.

Sagatavošanas komisija turpinās arī uzraudzīt ksenona emisijas, ko atklās tuvējās stacijās. Emisiju samazinājumam vajadzētu tūlītēji iedarboties uz atklātā radioaktīvā ksenona līmeni. Emisiju mērījumu izmantošana iekārtā Beļģijā (t. i., emisiju no dūmeņiem novērošana) var sniegt arī informāciju par samazināšanas izdošanos, un sagatavošanas komisija var palīdzēt šo datu analīzē.

2.4.3. Ieguvumi un rezultāts

Atbilstīgi Savienības neizplatīšanas mērķiem šis projekts sniegs ieguldījumu CTBT uzraudzības un pārbaudes sistēmas nostiprināšanā un sagatavošanas komisijas spēju precīzāk novērot radioaktīvo ksenonu nostiprināšanā. Samazinot radioaktīvā ksenona emisijas no civilām iekārtām, turpmākās emisijas – kas joprojām ir galvenais rādītājs, lai uzraudzītu un pārbaudītu kodoldarbības, – varēs precīzāk saistīt ar kodolsprādzieniem.

Stabilas pārbaudes režīma izstrāde un uzturēšana pastiprina CTBT spējas un uzticamību, kas savukārt palīdz stiprināt argumentus par labu tam, lai tas stātos spēkā, un par labu tā vispārināšanai.

Kaut gan līdzšinējās darbības saistībā ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP un Lēmumu 2010/461/KĀDP ir ļāvušas kartēt cēlgāzu emisiju problēmu, papildu finansējums papildinātu iepriekšējo Savienības finansējumu un dotu iespēju sākt risināt cēlgāzu emisiju problēmu. Cieša sadarbība starp sagatavošanas komisiju un norīkotajām iestādēm (SCK•CEN un IRE) nodrošinātu to, ka līdz šim paveiktajam darbam būtu turpinājums, un tiktu optimizētas esošās zināšanas un zinātība.

2.5. 5. projekts. Atbalsts integrētā lauka izmēģinājumam 2014 (IFE14) – integrēta multispektrāla masīva izstrāde

2.5.1. Vispārīga informācija

Ar šo projektu plānots atbalstīt IFE14, izstrādājot integrētu multispektrālu masīvu, izmantojot iegādātas iekārtas un ieguldījumu graudā.

Sagatavošanas komisijai ir piešķirtas pilnvaras turpināt darbības, kas saistītas ar multispektra un infrasarkano (MSIR) tehnoloģiju, lai noteiktu iekārtu specifikāciju un PUV darba procedūras.

Ar Lēmumu 2010/461/KĀDP finansēja ekspertu sanāksmi par multispektrālo attēlveidošanu un infrasarkano diapazonu inspekcijām uz vietas (MSEM-11), kas notika no 2011. gada 30. marta līdz 1. aprīlim Romā Itālijā; kurā izdarīja secinājumu, ka OSI vajadzībām vajadzētu apsvērt iespēju izmantot tirdzniecībā brīvi pieejamus produktus (COTS), jo tie šai tehnoloģijai ir visrentablākie. MSIR tehnoloģijas vērtību OSI apstiprināja MSIR pārbaudē Ungārijā 2011. gada septembrī.

Izmantojot integrētu MSIR sensoru masīvu, noteica OSI atbilstošas īpašības. Ungārija piedāvāja ieguldījumu graudā – izmantot divus gaisā novietotus sensorus, kas uztvertu redzamajā / infrasarkanajam pietuvinātā (VNIR) un īsviļņu infrasarkanajā (SWIR) diapazonā. Gaisā izvietotu attālinātu sensoru lietošana, izmantojot MSIR tehnoloģiju, sola ievērojamas iespējas OSI, bet patlaban dažādas sistēmas sastāv no vairākiem atsevišķiem sensoriem un katrai ir sava atsevišķa apstrādes kārtība, kura izmanto savādākas speciāli pasūtītas programmatūras paketes. Tādējādi ir tikai dažas integrētas MSIR sistēmas, kas spēj vienlaicīgi iegūt datus no visa OSI interesējošā spektra daļas.

2.5.2. Projekta piemērošanas joma

Lai optimizētu MSIR gaisā izvietotas attālinātas reģistrācijas tehnoloģijas piemērošanu OSI, ar šo projektu mēģina komplektēt sistēmu, kura ietvertu kompaktu OSI atbilstošu sensoru masīvu ar iepriekš definētu pēcapstrādes ķēdi, izmantojot OSI īpaši piemērotas programmatūras darbības, kas atvieglinātu datu kvantitatīvo analīzi un paātrinātu rezultātu pieejamību inspekcijas grupai.

Pieejai, kurā izmanto vienu programmu, ar kuru saņem, apstrādā un analizē datus (“one box”), piemīt potenciāls ievērojami uzlabot inspekcijas grupas darbu.

MSIR sistēmu var uzskatīt par modulāru; masīvam ir iespējams pievienot papildu sensorus, kad būs pietiekami līdzekļi.

Ideālā variantā sistēma sastāvētu no:

a)	multi/hiperspektrāla sensora, kas noteiktu VNIR diapazonā, lai noteiktu tādas pazīmes kā antropogēnas virsmas, veģetācijas modeļus un nospriegojumus;

b)	multi/hiperspektrāla sensora, kas noteiktu SWIR diapazonā, lai noteiktu mitruma modeļus un izmaiņas dažādu neorganisku materiālu izplatībā;

c)	RGB digitālās kameras (ko izmanto apvienojumā ar LIDAR), lai radītu inspicējamās vietas ortofotogrāfiju (uzņēmumu no satelīta), kas dotu iespēju orientēties grupām uz vietas un sniegtu saturisku informāciju;

d)	LIDAR instrumenta, kas dotu iespēju izveidot topogrāfisku modeli attēlu ģeometriskai koriģēšanai un ko varētu izmantot kā līdzekli, lai atklātu pazīmes zem “pārsega”;

e)	termālās digitālās kameras, kas ļautu noteikt transportlīdzekļu kustības izraisītās termālās parādības un siltu vai vēsu ūdeni virspusē vai netālu no virspuses;

f)	lejupvērsta video, kas informāciju tehnoloģijām (IT) nodrošinātu inspicējamās vietas ainu no putna lidojuma;

g)	GPS un visa papildu aprīkojuma, tostarp monitoriem un sertificēta instrumentu apvalka sensoru vienlaicīgai darbībai.

Ungārija piedāvā kā ieguldījumu graudā a), b) apakšpunktā un daļēji g) apakšpunktā minēto, kas veidotu MSIR sistēmas kodolu. Papildu sensoris un papildu aprīkojums būtu jāpievieno sistēmai turpmāk norādītajā secībā atbilstīgi līdzekļu pieejamībai – c), e), d) un f).

Pirmajā izstrādes fāzē būtu vēlams iegādāties c), e) un d) apakšpunktā minētos instrumentus, jo tiem piemīt potenciāls sniegt inspekcijas grupai vislabāko ieskatu.

Papildus datortehnikai programmatūras platformas izstrāde nodrošinātu optimizētu, iepriekš definētu pēcapstrādes ķēdi, izmantojot īpašu OSI piemītošu kārtību, lai atvieglinātu gaisā attālināti iegūtu datu analīzi.

2.5.3. Ieguvumi un rezultāts

Šis projekts ir saistīts ar Savienības neizplatīšanas politikas mērķiem un to veicina, un tas uzlabotu sagatavošanas komisijas noteikšanas un pārbaudes spējas. Ar šo projektu veicinātu arī novatorismu un izstrādes darbu.

2.6. 6. projekts. Sertificētu IMS seismisko palīgstaciju uzturēšana

2.6.1. Vispārīga informācija

Ar šo projektu tiecas balstīties uz panākumiem, kas gūti, īstenojot Lēmumu 2010/461/KĀDP. Minētā lēmuma galvenais mērķis bija pievērsties tādām stacijām, kuras bija pārstājušas darboties un kurām bija nepieciešama steidzama apkope, pievērsties novecojušam aprīkojumam un atsevišķās stacijās uzlabot iekārtu taupīšanas pakāpi.

Šā projekta mērķis ir balstīties uz gūto pieredzi un pievērsties minēto staciju uzturēšanas struktūru nostiprināšanai, lai dotu tām iespēju gūt labumu ilgtermiņā, izveidojot “nulles/zema” budžeta uzturēšanas iespēju, lai varētu slēgt līgumus ar staciju operatoriem. Šajā projektā ietverts arī komponents nodrošināt staciju operatorus ar transportlīdzekļiem / aizstāt transportlīdzekļus, kas vajadzīgi, lai varētu efektīvi un laicīgi veikt to pienākumus.

2.6.2. Projekta darbības joma

Šā projekta mērķis ir īstenot “nulles vērtības / zemas vērtības” uzturēšanu, kas ļauj slēgt līgumus ar iecelto staciju operatoru iestādi tajās uzņēmējvalstīs, kuras ir apliecinājušas vēlmi ieviest vajadzīgo atbalsta struktūru savā valstī savām stacijām, lai atvieglinātu PTS līgumdarbu šajās stacijās.

Kamēr izvēlētajās stacijās nav nodrošināts pienācīgs ilgtspējības līmenis, tikmēr varētu būt vajadzīgs ikgadējs PTS tehniskās palīdzības apmeklējums, lai pienācīgā līmenī uzturētu stacijas tehnisko apkopi. Var būt nepieciešama transportlīdzekļu (vai piemērotu transportēšanas līdzekļu) iegāde, lai nodrošinātu ilgtspējību tehniski novērtētās vietās. Kā daļu no vairāku papildu seismisko staciju izveides staciju operatoriem nodrošināja transportlīdzekļus, lai ļautu nekavējoties reaģēt problēmu gadījumos un lai nodrošinātu pārvietošanās līdzekli ikdienas darbībai un uzturēšanai. Daudzi no šiem transportlīdzekļiem tagad ir sasnieguši sava lietderīgā mūža beigas un ir jāaizstāj ar jauniem. Tomēr daudzu staciju operatoriem un uzņēmējvalstīm nav vajadzīgo līdzekļu šādai plānotai aizstāšanai. Līdzekļus izmantos arī ekspertu pakalpojumu nolīgšanai.

Sagatavošanas komisija paredz darbības pēc iespējas vairāku staciju atbalstam, ietverot arī valstis no šādiem reģioniem: Austrumeiropas, Dienvidāzijas, Klusā okeāna reģiona, Latīņamerikas, Karību jūras reģiona un Tuvajiem Austrumiem. Atbalsta saņēmēju staciju noteikšana būs atkarīga no iepriekšēja iespējamības izvērtējuma, ko veiks sagatavošanas komisija, ņemot vērā attiecīgajā laikā valdošos vietējos apstākļus.

2.6.3. Ieguvumi un rezultāts

Tā kā šā projekta stabili rezultāti ir ļoti lielā mērā atkarīgi no izvēlēto IMS papildu seismisko staciju iekārtu uzņēmējvalstu līdzdalības, pašreizējā pieredze liecina, ka to atbildes reakcija bieži vien ir lēna un ir nepieciešami ievērojami centieni informēšanas, apmācības un izglītošanas ziņā. Ar šo projektu atbalstītu minētos centienus un veicinātu izpratni par to, kas ir jāierīko, lai uzturētu šādas stacijas.

Šajā projektā būtu jāuzsver uzņēmējvalsts, to attiecīgo valsts iestāžu un pastāvīgo misiju loma un jāizveido objekta nolīgums, un jāieceļ stacijas operators, lai ar laiku panāktu pieņemamu datu pieejamības līmeni no šīm stacijām.

Šis projekts veicinās papildu seismisko staciju tīkla datu labāku pieejamību, jo būs labāk apmācīti staciju operatori, tiks nostiprinātas uzturēšanas struktūras, palielināta taupība un uzlabosies Savienības publicitāte.

3. TERMIŅŠ

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

4. ATBALSTA SAŅĒMĒJI

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektiem, ko atbalsta saskaņā ar šo lēmumu, ir visas CTBT parakstītājvalstis, kā arī sagatavošanas komisija.

5. ĪSTENOTĀJA STRUKTŪRVIENĪBA

Projektu tehnisko īstenošanu uzticēs sagatavošanas komisijai. Projektus tieši īstenos sagatavošanas komisijas darbinieki, CTBT parakstītājvalstu eksperti un darbuzņēmēji.

Ir paredzēts, ka finansējumu izmantos, lai nolīgtu projekta vadības konsultantu, kura pienākumos būs sniegt palīdzību sagatavošanas komisijai šā lēmuma īstenošanā, veicot ziņošanas pienākumus visā īstenošanas laikposmā, tostarp sagatavojot galīgo rakstisko ziņojumu un galīgo finanšu ziņojumu; uzglabāt visus ar šo lēmumu saistītos dokumentus arhīvā, it īpaši ņemot vērā iespējamas pārbaudes misijas; nodrošināt Savienības publicitāti visos tās aspektos; nodrošināt, ka visas darbības, kas saistītas ar finansēm, tiesību aktiem un iegādi, atbilst Finanšu un administratīvās sistēmas nolīgumam (FAFA), un nodrošināt, ka visa informācija, tostarp budžeta informācija, ir pilnīga, precīza un tiek sniegta savlaicīgi.

Projektu īstenošana notiek saskaņā ar FAFA un finanšu nolīgumu, kas jānoslēdz starp Komisiju un sagatavošanas komisiju.

6. IESAISTĪTĀS TREŠĀS PERSONAS

Projektus pilnībā finansē saskaņā ar šo lēmumu. Sagatavošanas komisijas un CTBT parakstītājvalstu ekspertus var uzskatīt par iesaistītajām trešām personām. Viņi strādās saskaņā ar sagatavošanas komisijas ekspertu darbības standarta noteikumiem.

14.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/40

PADOMES LĒMUMS 2012/700/KĀDP

(2012. gada 13. novembris)

lai saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstītu Kartahenas rīcības plāna (2010–2014) īstenošanu, kuru pieņēmušas 1997. gada Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu dalībvalstis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Savienībai būtu jātiecas pēc augsta līmeņa sadarbības visās starptautisko attiecību jomās, lai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem inter alia saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību.

(2)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas Drošības stratēģiju, kurā ir apzinātas globālas problēmas un apdraudējumi un kurā izskan aicinājums pēc likumos balstītas starptautiskas kārtības, kuras pamatā būtu efektīva daudzpusējība un starptautiskas iestādes ar sekmīgu darbību.

(3)	Eiropas Drošības stratēģijā ir atzīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti ir galvenais starptautisko attiecību pamats, un ir atbalstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) stiprināšana un tās spēju pilnveidošana, lai tā varētu pildīt tai uzticētos pienākumus un efektīvi rīkoties.

(4)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1996. gada 10. decembra Rezolūcijā 51/45 visas valstis ir mudinātas enerģiski tiekties pēc efektīva un juridiski saistoša starptautiska nolīguma, lai aizliegtu kājnieku mīnu izmantošanu, uzglabāšanu, ražošanu un nodošanu.

(5)

Konvencija par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija”) tika pieņemta parakstīšanai 1997. gada 3. decembrī stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Tā ir vienīgais visaptverošais starptautiskais instruments, kurā izskatīti visi ar kājnieku mīnām saistītie aspekti, tostarp to izmantošana, uzglabāšana, ražošana, tirdzniecība, atmīnēšana un palīdzība cietušajiem.

(6)	Padome 2008. gada 23. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/487/KĀDP (1), ar ko atbalsta Konvencijas vispārēju piemērošanu un īstenošanu. 2012. gada 1. oktobrī 160 valstis bija paudušas piekrišanu, ka šī konvencija tām ir saistoša.

(7)

Konvencijas dalībvalstis 2009. gada 3. decembrī pieņēma Kartahenas rīcības plānu (2010–2014) (“Kartahenas rīcības plāns”) par visu Konvencijas aspektu vispārēju piemērošanu un īstenošanu. Ar to Konvencijas dalībvalstis pauda atzinību un papildu uzmundrinājumu, ka, – kā paredzēts Kartahenas rīcības plāna rīcībā Nr. 62, – Konvencijas īstenošanā pilnībā piedalās un savu ieguldījumu dod Starptautiskā Sauszemes mīnu aizlieguma kustība (“ICBL”), Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (“SSKK”), Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālās biedrības, Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālās biedrības federācija (“IFRC”), ANO, Ženēvas Starptautiskais humānās atmīnēšanas centrs (“GICHD”), starptautiskas un reģionālas organizācijas, mīnu sprādzienos cietušie un viņu organizācijas, kā arī citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(8)

Konvencijas dalībvalstis 2010. gada 3. decembrī pieņēma “Īstenošanas atbalsta vienības (Implementation Support Unit) dalībvalstu direktīvu” (“ISU”), kurā dalībvalstis vienojās par to, ka ISU būtu jāsniedz konsultācijas un tehnisks atbalsts dalībvalstīm attiecībā uz Konvencijas īstenošanu un vispārēju piemērošanu, jāveicina dalībvalstu saziņa, kā arī jāsekmē komunikācijas un informācijas pasākumi saistībā ar Konvenciju gan vēršoties pie valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis, gan vēršoties pie sabiedrības. ISU tika pilnvarota uzturēt sakarus un pienācīgi saskaņot darbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kas piedalās ar Konvenciju saistītajā darbā, tostarp ar ICBL, SSKK, IFRC, ANO un GICHD.

(9)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2011. gada 2. decembrī pieņēma Rezolūciju 66/29 par Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu īstenošanu. Ģenerālā asambleja atgādināja, ka Konvencijas Otrajā pārskatīšanas konferencē starptautiskā kopiena ir pārskatījusi Konvencijas īstenošanu un ka Konvencijas dalībvalstis ir pieņēmušas Kartahenas rīcības plānu, kurā ir uzsvērts, cik svarīga ir Konvencijas pilnīga un efektīva īstenošana un Konvencijas ievērošana, tostarp īstenojot Kartahenas rīcības plānu. Konvencijas dalībvalstis aicināja visas valstis, kas vēl to nav izdarījušas, ratificēt Konvenciju vai tai pievienoties un mudināja visas valstis turpināt sekot šim jautājumam visaugstākajā politiskajā līmenī, kā arī veicināt Konvencijas ievērošanu ar divpusējas, apakšreģionālas, reģionālas un daudzpusējas saziņas starpniecību, ar informatīviem pasākumiem, semināriem un citiem līdzekļiem.

(10)

2012. un 2013. gadā notiks Konvencijas dalībvalstu sanāksmes. Pēc tam, 2014. gadā, starptautiskā kopiena pulcēsies Konvencijas Trešajā pārskatīšanas konferencē, lai izvērtētu panākto, īstenojot Kartahenas rīcības plānu. Līdz minētajam laikam tiks sagaidīts, ka rīcības plāna īstenošana būs devusi būtisku ieguldījumu virzībā uz mērķi – izbeigt ciešanas un cilvēku upurus, ko izraisījušas kājnieku mīnas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskās kopienas lēmumiem atbalstītu Kartahenas rīcības plāna (2010–2014) (“Kartahenas rīcības plāns”) īstenošanu, kuru pieņēmušas 1997. gada Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija”) dalībvalstis, Savienība tiecas sasniegt šādus mērķus:

a)	atbalstīt Konvencijas dalībvalstu centienus īstenot Kartahenas rīcības plāna aspektus attiecībā uz palīdzību cietušajiem;

b)	atbalstīt Konvencijas dalībvalstu centienus īstenot Kartahenas rīcības plāna atmīnēšanas aspektus;

c)	veicināt Konvencijas vispārēju piemērošanu;

izrādīt Savienības un tās dalībvalstu nemitīgo apņēmību atbalstīt Konvenciju un to izlēmīgo gribu sadarboties ar valstīm, kam vajadzīgs atbalsts, lai pildītu Konvencijas saistības, un sniegt tām atbalstu, kā arī pastiprināt Savienības vadošo lomu, tiecoties īstenot Konvencijas redzējumu – pilnīgi izbeigt kājnieku mīnu izraisītās ciešanas un cilvēku upurus.

2. Visus 1. punktā minētos mērķus sasniegt tā, lai tie stiprinātu Konvencijas vēsturiski ieviesto partnerības un sadarbības kultūru starp valstīm, nevalstiskām organizācijām un citām organizācijām un vietējiem partneriem, īpaši cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem dalībniekiem, lai uzlabotu šādas sadarbības konkrētas izpausmes.

3. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, Savienība īsteno šādus projektus:

a)	palīdzība cietušajiem – līdz pat astoņos gadījumos sniegt tehnisku atbalstu, izstrādāt līdz pat pieciem starpposma novērtējumiem un īstenot līdz pat pieciem turpmākiem pasākumiem;

b)	atmīnēšana – izstrādāt līdz pat pieciem starpposma novērtējumiem un veikt līdz pat pieciem turpmākiem pasākumiem;

c)	konvencijas vispārēja piemērošana – atbalstīt augsta līmeņa darba grupu, kas izstrādā pētījumu par tādu robežu drošību, uz kurām neizmanto kājnieku mīnas, un rīkot līdz pat trim semināriem par vispārēju piemērošanu;

d)	Savienības apņēmības izrādīšana – organizēt iesākuma un kopsavilkuma pasākumus, nodrošināt piekļuvi Konvencijas tīmekļa vietnei, padarīt plaši pieejamas Konvencijas dalībvalstu apņemšanās attiecībā uz palīdzību cietušajiem, rīkot preses apmeklējumus un izdot informatīvus materiālus un publikācijas.

Pielikumā ir pievienots sīki izstrādāts projektu apraksts.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2. Lēmuma 1. panta 3. punktā minēto projektu tehniski īsteno īstenošanas atbalsta vienība (“ISU”), ko pārstāv Ženēvas Starptautiskais humānās atmīnēšanas centrs (“GICHD”). ISU veic šos uzdevumus Augstā pārstāvja kontrolē. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis panāk vajadzīgās vienošanās ar GICHD.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 3. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 030 000.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar GICHD noslēdz finansēšanas nolīgumu, kurā ir paredzēts, ka ISU ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība atbilstoši tā apjomam.

4. Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz ISU regulāri izstrādātiem ziņojumiem. Minētie ziņojumi ir Padomes veikta novērtējuma pamatā. Komisija sniedz informāciju par šā lēmuma īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, ja minētajā laikposmā nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

Briselē, 2012. gada 13. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. SHIARLY

(1) OV L 165, 26.6.2008., 41. lpp.

PIELIKUMS

1. Mērķis

Šā lēmuma vispārējais mērķis ir sekmēt mieru un drošību, atbalstot Kartahenas rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz visu Konvencijas aspektu vispārēju piemērošanu un īstenošanu.

2. Projektu apraksts

Lai sasniegtu šā lēmuma 1. panta 1. punktā minētos mērķus, Savienība īstenos šādus projektus:

2.1. Palīdzība cietušajiem

2.1.1. Projekta mērķis

Konvencijas dalībvalstīm tiek sniegts atbalsts, tām īstenojot Kartahenas rīcības plāna aspektus saistībā ar palīdzību cietušajiem, lai tās spētu labāk koordinēt un īstenot darbības, kas jēgpilni un pozitīvi mainīs to sieviešu, vīriešu, meiteņu un zēnu dzīvi, kuri kļuvuši par sauszemes mīnu un citu sprāgstošu pēckara palieku upuriem.

2.1.2. Projekta apraksts

—

Valsts tehnisko atbalstu, tostarp sākot un/vai atbalstot ministriju sadarbības procesus, ar kuriem valstu kontekstā īstenot saistības attiecībā uz palīdzību cietušajiem, ISU līdz pat trijos gadījumos sniegs Konvencijas dalībvalstīm, kuras vai nu a) ir maz iesaistījušās centienos īstenot Kartahenas rīcības plāna elementus attiecībā uz palīdzību cietušajiem un tāpēc tām noderētu stimuls, lai sāktu minētās darbības, vai b) tās ir izveidojušas valsts plānu vai arī to jau izstrādā un tāpēc tām vajadzētu būt īstenošanas pieredzei, ko izvērtēt, tādējādi šīs valstis drīzāk kļūtu par visaptveroša valsts starpposma novērtējuma kandidātēm saistībā ar Kartahenas rīcības plāna īstenošanas centieniem.

—

Visaptveroši valsts starpposma novērtējumi tiks veikti līdz pat trijos gadījumos. Minētajos novērtējumos iesaistīs ISU, kas sadarbībā ar galvenajiem iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, ICBL, palīdz saņēmējvalstīm izstrādāt detalizētu informatīvu dokumentu valsts līmeņa semināram, rīkot valsts līmeņa semināru un izstrādāt detalizētu secinājumu dokumentu, kurš veido “novērtējumu” un kurā tiks minētas neatrisinātās problēmas, noteikti mērķi un doti ieteikumi.

—	Turpmākie pasākumi tiks veikti līdz pat trijos gadījumos, atbildot uz starpposma novērtējumos ietvertajiem ieteikumiem. Minētajos turpmākajos pasākumos ietilps ISU sniegts papildu tehniskais atbalsts (piemēram, valstu plānu pārskatīšanai, projekta priekšlikuma vai priekšlikumu izstrādei utt.).

—

ISU, sadarbojoties ar nozīmīgiem partneriem, piemēram, ICBL, rīkos pasaules mēroga augsta līmeņa konferenci par palīdzību sauszemes mīnu un citu sprāgstošu pēckara palieku upuriem; konferences mērķis ir izmantot to pieredzi, kas gūta, saistībā ar Konvenciju sniedzot palīdzību cietušajiem, lai varētu izmantot iespējamas sinerģijas/lietderību saistībā ar tādu starptautisku instrumentu īstenošanu (piemēram, Konvencijas par kasešu munīciju (CCM), Parasto ieroču konvencijas V protokola Konvencijai par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama (CCW) un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD)), kuri attiecas uz to pašu priekšmetu un tām pašām ietekmētajām valstīm.

2.1.3. Projekta rezultāti

—

Tās tehniskā atbalsta saņēmējvalstis, kuras ir maz iesaistījušās centienos īstenot Kartahenas rīcības plāna aspektus attiecībā uz palīdzību cietušajiem, norādīs kontaktpunktu, kas turpinās veicināt saistību īstenošanu attiecībā uz palīdzību cietušajiem un piedalīsies vēlāk rīkotajās ar Konvenciju saistītajās darbībās.

—	Katrai tehniskā atbalsta saņēmējvalstij visos gadījumos tiek sniegts ziņojums, kurā ir ietverti ieteikumi par nākamajiem loģiskajiem pasākumiem, ko tā varētu veikt, īstenojot Kartahenas rīcības plāna aspektus attiecībā uz palīdzību cietušajiem.

—	Tehniskā atbalsta saņēmējvalstis piecos gadījumos izstrādās koncepcijas dokumentu un iesniegs dalībnieku sarakstu, lai valsts līmeņa semināri notiktu kā daļa no starpposma novērtējuma.

—	Starpposma novērtējuma saņēmējvalstis saņems detalizētu secinājumu dokumentu, kurā noteiktas neatrisinātās problēmas un ietverti mērķi un ieteikumi turpmākai darbībai.

—	Turpmāka atbalsta saņēmējvalstis spēs labāk izteikt savus nodomus izpildīt Kartahenas rīcības plāna saistības un savas atbalsta vajadzības (piemēram, valsts plānu pārskatīšana, projekta priekšlikuma vai priekšlikumu izstrāde utt.).

—	Tiks apzinātas iespējas izmantot iespējamo sinerģiju/lietderību saistībā ar tādu starptautisku instrumentu īstenošanu (piemēram, CCM, CCW V protokolu un CRPD), kuri attiecas uz to pašu priekšmetu un tām pašām ietekmētajām valstīm.

—	Ar plašu dalību augsta līmeņa konferencē tiks palielināta informētība par vispārējiem centieniem risināt cietušo personu vajadzības un nodrošināt viņu tiesības.

2.1.4. Atbalsta saņēmēji

—	Tās Konvencijas dalībvalstis, kuras ir ziņojušas, ka to pārziņā ir ievērojams skaits personu, kas cietušas no sauszemes mīnām.

—	Sievietes, vīrieši, meitenes un zēni, kuri ir kļuvuši par sauszemes mīnu un citu sprāgstošu pēckara palieku upuriem, kā arī viņu ģimenes un kopienas.

2.2. Atmīnēšana

2.2.1. Projekta mērķis

Konvencijas dalībvalstīm tiek sniegts atbalsts, tām īstenojot Kartahenas rīcības plāna aspektus saistībā ar atmīnēšanu, lai šīs valstis pēc iespējas īsākā laikā varētu pabeigt atmīnēšanu un lai personas, kopienas un nācijas varētu izmantot zemi, kas kādreiz tika uzskatīta par bīstamu, lai iedzīvotāji tajā atkal var veikt ierastās darbības.

2.2.2. Projekta apraksts

—

Visaptveroši valstu starpposma novērtējumi tiks veikti līdz pat piecos gadījumos. Minētajos novērtējumos iesaistīs ISU, kas sadarbībā ar galvenajiem iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, ICBL, un ar GICHD atbalstu palīdzēs saņēmējvalstīm izstrādāt detalizētu informatīvu dokumentu valsts līmeņa semināram, rīkot valsts līmeņa semināru un izstrādāt detalizētu secinājumu dokumentu, kurš veido “novērtējumu” un kurā tiks norādītas neatrisinātās problēmas, noteikti mērķi un doti ieteikumi.

—

Turpmākie pasākumi tiks veikti līdz pat trijos gadījumos, atbildot uz starpposma novērtējumos ietvertajiem ieteikumiem. Minētajos turpmākajos pasākumos ietilps vai nu ISU sniegts papildu tehniskais atbalsts (piemēram, valstu plānu pārskatīšanai, projekta priekšlikuma vai priekšlikumu izstrādei utt.), vai saņēmējvalstīm tiks organizēti dienvidu–dienvidu apmaiņas apmeklējumi, lai savstarpēji izmantotu gūtās atziņas un uzlabotu turpmāko īstenošanu.

2.2.3. Projekta rezultāti

—	Starpposma novērtējuma saņēmējvalstis saņems detalizētu secinājumu dokumentu, kurā noteiktas neatrisinātās problēmas un ietverti mērķi ieteikumi turpmākai darbībai.

—

Turpmāka atbalsta saņēmējvalstis spēs labāk izteikt savus nodomus izpildīt Kartahenas rīcības plāna saistības un savas atbalsta vajadzības (piemēram, valsts plānu pārskatīšana, projekta priekšlikuma vai priekšlikumu izstrāde utt.), un saņēmējvalstis būs uzlabojušas izpratni par konkrētiem atmīnēšanas īstenošanas aspektiem.

2.2.4. Atbalsta saņēmēji

—	Konvencijas dalībvalstis, kas nav Savienības dalībvalstis un kas īsteno savus ar Konvenciju noteiktos atmīnēšanas pienākumus.

—	Sievietes, vīrieši, meitenes un zēni, kuru dzīvi ietekmē kājnieku mīnu esamība vai aizdomas par to esamību, kā arī viņu ģimenes un kopienas.

2.3. Konvencijas vispārēja piemērošana

2.3.1. Projekta mērķis

Šķēršļi Konvencijas ievērošanai tiek novērsti tādā veidā, ka tiek sperti pirmie soļi uz Konvencijas vispārēju piemērošanu valstīs, kas nav Konvencijas dalībvalstis.

2.3.2. Projekta apraksts

—

Konvencijas vispārējas piemērošanas augsta līmeņa darba grupu atbalstīs ISU, tostarp atbalstot augsta līmeņa personas iesaistītu līderus no līdz sešām valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis. Darba grupas dalībnieki piedalīsies vienā līdz divos citos pasākumos, lai piesaistītu uzmanību pastāvīgajiem centieniem panākt Konvencijas vispārēju piemērošanu un īstenošanu.

—	ISU sagatavos pētījumu par drošām robežām bez kājnieku mīnām, strādājot ar tiem, kam ir pieredze šajā jomā un pamatojoties uz darbu, ko 1990. gadu vidū veica SSKK. Pētījuma ziņojums būs pieejams dažādos veidos, tostarp tulkojumā, kopsavilkumu veidā, materiālos pieejamos formātos utt.

—

ISU sadarbībā ar galvenajiem iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, ICBL un Konvencijas vispārējas piemērošanas neoficiālās kontaktgrupas koordinatoru, organizēs līdz trim vispārējas piemērošanas semināriem. Minētie semināri notiks valsts, apakšreģiona vai reģiona līmenī, lai popularizētu Konvenciju starp valstīm un palīdzētu valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis, pārvarēt reālus vai šķietamus šķēršļus, lai pievienotos Konvencijai, jo īpaši izmantojot pētījuma ziņojumu par drošām robežām bez kājnieku mīnām.

2.3.3. Projekta rezultāti

—	Līdz sešām valstīm, kas nav Konvencijas dalībvalstis, tiks iesaistītas ministriju vai augstākā līmenī attiecībā uz Konvencijas ievērošanu.

—

Tiks iegūta atjaunināta informācija par valstu, kas nav Konvencijas dalībvalstis, kājnieku mīnu politiku. Minētā informācija tiks izmantota būtisku dokumentu sagatavošanā Trešajai pārskatīšanas konferencei, tostarp izmantojot visaptverošu ziņojumu par panākumiem, kas gūti Konvencijas vispārējas piemērošanas mērķa sasniegšanā, kā arī par jomām, kurās vēl jāgūst sekmes.

—	Turpmākās darbības, kas izriet no augsta līmeņa darba grupas apmeklējumiem, veicinās Konvencijas dalībvalstu un nevalstisko organizāciju uzskatu popularizēšanu.

—	Arvien lielāka informācija tiks uzkrāta un apkopota publikācijā, kas risina biežāk minētos šķietamos šķēršļus, lai pievienotos Konvencijai, un ko var izmantot, lai atbalstītu vispārējas piemērošanas centienus.

—	Tiks panākts progress to iesaistīto valstu, kas nav Konvencijas dalībvalstis, virzībā uz pievienošanos Konvencijai un/vai tās normu piemērošanu.

2.3.4. Atbalsta saņēmēji

—	Valstis, kas nav Savienības dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas, apstiprinājušas vai pieņēmušas Konvenciju vai tai pievienojušās.

—	Konvencijas dalībvalstis un nevalstiskas un starptautiskas organizācijas, kas ir iesaistītas centienos popularizēt Konvencijas vispārēju piemērošanu.

2.4. Savienības apņēmības uzskatāms apliecinājums

2.4.1. Projekta mērķis

—

Savienības un tās dalībvalstu pastāvīgo apņēmību atbalstīt Konvenciju uzskatāmi parādīt ar izlēmīgu gribu sadarboties ar tām valstīm un sniegt tām atbalstu, kurām tas nepieciešams, lai pildītu Konvencijas saistības, kā arī stiprināt Savienības vadošo lomu, tiecoties īstenot Konvencijas redzējumu – pilnīgi izbeigt kājnieku mīnu izraisītās ciešanas un cilvēku upurus.

2.4.2. Projekta apraksts

—	Lai popularizētu šo lēmumu, tiks rīkots ievadpasākums, un noslēguma pasākums, lai publicētu pasākumus, kas paredzēti šajā lēmumā un to rezultātus, tādējādi uzsverot Savienības ieguldījumu.

—

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir izplatīt informāciju par saistībām, kuras Kartahenas konferencē uzņēmušās Konvencijas dalībvalstis, un par veidiem un līdzekļiem, kā tās īstenot, kā arī nepieciešamību minētos centienus vērst uz dažādām auditorijām (piemēram, dažādās valodās runājošas auditorijas, personas ar invaliditāti), tiks pārbaudīta Konvencijas tīmekļa vietne, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti augsti pieejamības standarti, un ka ISU pašreizējās publikācijas, kas atspoguļo Konvencijas dalībvalstu saistības palīdzēt cietušajiem, ir iztulkotas un publicētas Konvencijas tīmekļa vietnē, lai paplašinātu minēto saistību pieejamību dažādās valodās.

—	Pirms Konvencijas Trešās pārskatīšanas konferences 2014. gadā preses pārstāvjiem tiks noorganizēts mīnu skartas valsts apmeklējums.

—	Tiks pasūtīti informatīvi materiāli (piemēram, plakāti, reklāma, videomateriāli, reklāmas materiāli utt.), lai izmantotu radušās informēšanas iespējas.

2.4.3. Projekta rezultāti

—	Savienības un tās dalībvalstu ierēdņi būs labi informēti par šo lēmumu un to, kā tas var attiekties uz viņu darbu.

—	Konvencijas dalībvalstu izpratnes palīdzēt cietušajiem sasniedzamība tiks paplašināta, īpaši franciski runājošās mīnu skartajās valstīs.

—	Informācija par Konvenciju būs kļuvusi pieejamāka.

—	Tiks veicināta informētība par Savienības iesaistīšanos Konvencijā un tiks radīta un uzturēta informētība par šo lēmumu, kā to parāda preses ziņojumi, kuros atzīta Savienības apņēmības nozīme, un Konvencijas dalībvalstu sanāksmēs izteiktais atzinīgais novērtējums.

—	Tiks palielināta informētība par pastāvīgiem centieniem sekmēt Konvencijas vispārēju piemērošanu.

2.4.4. Atbalsta saņēmēji

Konvencijas dalībvalstis un nevalstiskas un starptautiskas organizācijas, to pārstāvji un citas personas, kuras ir ieinteresētas vai iesaistītas centienos īstenot Konvenciju.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2012.314.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 314

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	55. sējums 2012. gada 14. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1061/2012 (2012. gada 7. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot diegspuru vēdzeles ES un starptautiskajos ūdeņos VIII un IX zonā	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1062/2012 (2012. gada 7. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot beriksas ES un starptautiskajos ūdeņos III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā	3
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1063/2012 (2012. gada 13. novembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1064/2012 (2012. gada 13. novembris), ar ko attiecībā uz ātrās noteikšanas testu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikumu ( 1 )	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1065/2012 (2012. gada 13. novembris) par atļauju lietot Lactobacillus plantarum preparātus (DSM 23375, CNCM I-3235, DSM 19457, DSM 16565, DSM 16568, LMG 21295, CNCM MA 18/5U, NCIMB 30094, VTT E-78076, ATCC PTSA-6139, DSM 18112, DSM 18113, DSM 18114, ATCC 55943 un ATCC 55944) kā barības piedevas visām dzīvnieku sugām ( 1 )	15
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1066/2012 (2012. gada 13. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2012/698/KĀDP (2012. gada 13. novembris) par noliktavas izveidi krīžu civilas pārvarēšanas misiju vajadzībām	25
	*	Padomes Lēmums 2012/699/KĀDP (2012. gada 13. novembris) par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	27
	*	Padomes Lēmums 2012/700/KĀDP (2012. gada 13. novembris) lai saistībā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstītu Kartahenas rīcības plāna (2010–2014) īstenošanu, kuru pieņēmušas 1997. gada Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu dalībvalstis	40

Nr.	FS/64/DSS
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	GFB/89-
Suga	Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.)
Zona	ES un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā
Datums	18.10.2012.

Nr.	FS/65/DSS
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	ALF/3X14-
Suga	Beriksas (Beryx spp.)
Zona	ES un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā
Datums	18.10.2012.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	37,9
	MA	45,8
	MK	30,8
	TR	50,7
	ZZ	41,3
0707 00 05	AL	42,6
	EG	140,2
	MK	37,4
	TR	83,8
	ZZ	76,0
0709 93 10	TR	112,4
0709 93 10	ZZ	112,4
0805 20 10	ZA	158,8
0805 20 10	ZZ	158,8
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	39,9
	PE	42,6
	TR	78,3
	ZA	34,7
	ZZ	48,9
0805 50 10	AR	57,4
	TR	82,6
	ZA	91,4
	ZZ	77,1
0806 10 10	BR	273,9
	LB	256,9
	PE	264,2
	TR	164,0
	US	301,5
	ZZ	252,1
0808 10 80	CA	157,0
	CL	151,5
	CN	83,7
	MK	25,2
	NZ	150,3
	ZA	143,6
	ZZ	118,6
0808 30 90	CN	50,0
	TR	105,8
	ZZ	77,9


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ