9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 402/2012 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes alumīnija radiatoru importu.

(2)

Procedūra tika sākta 2011. gada 12. augustā (3), pēc tam, kad Starptautiskā Alumīnija radiatoru ražotāju asociācija (“AIRAL S.c.r.l.” – “sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējā Savienībā saražoto alumīnija radiatoru apjoma.

(3)

Atbilstīgi pagaidu regulas 14. apsvērumā minētajam dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(6)

Kā jau norādīts pagaidu regulas 12. apsvērumā, grupa saistīto ražotāju eksportētāju pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Izskatīt šīs prasības provizoriskajā posmā bija pārāk apgrūtinoši, un tas tika atlikts uz noslēguma posmu. Tādējādi tika izlemts piešķirt individuālu pārbaudi grupai, kas to pieprasīja, proti, Sira Group. Ciktāl tas skar darbību ĶTR, Sira Group ietilpst Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd un Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd.

(7)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes alumīnija radiatoriem un to summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja izteikt piezīmes saistībā ar galīgo izpaušanu.

(8)

Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Kā norādīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir alumīnija radiatori un elementi vai sekcijas, no kuriem šāds radiators sastāv, neatkarīgi no tā, vai šie elementi ir samontēti blokos, izņemot elektriskos radiatorus un to elementus un sekcijas (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7615 10 10, ex 7615 10 90, ex 7616 99 10 un ex 7616 99 90.

(10)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas viena persona apgalvoja, ka ar attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu savstarpēji aizstājami ir tērauda radiatori, un lūdza Komisiju analizēt un ņemt vērā tērauda radiatoru tirgus tendenci un salīdzināt to jo īpaši ar alumīnija radiatoru tirgu.

(11)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka alumīnija radiatoriem ir citādas tehniskās īpašības, jo īpaši attiecībā uz pamatizejvielu (tērauds vieniem un alumīnijs otriem), svaru, termisko inerci un siltumvadītspēju. Turklāt savāktā informācija nenorādīja, ka šie ražojumi tieši konkurētu un būtu savstarpēji aizstājami. Visbeidzot, persona neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts.

(12)

Citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 15. un 23. apsvērums.

(13)

Kā jau iepriekš minēts 6. apsvērumā, tika nolemts Sira Group piešķirt individuālu pārbaudi. Ciktāl tas skar darbību ĶTR, Sira Group ietilpst Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd un Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd. Sira Group pieprasīja arī tirgus ekonomikas režīmu vai atsevišķu režīmu.

(14)

Tiek atgādināts – kā minēts pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā, neviena no atlasītajām personām nepieprasīja TER.

(15)

Kā minēts 13. apsvērumā, Sira Group, kam pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika piešķirta individuāla pārbaude, pieprasīja TER un iesniedza TER pieprasījuma veidlapas par diviem uzņēmumiem, kas ražo un laiž tirgū attiecīgo ražojumu.

(16)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ĶTR izcelsmes importēto ražojumu normālā vērtība tiek noteikta saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu. Vienīgi ērtības labad šeit sniegts īss šo kritēriju kopsavilkums:

(17)

Informācija, ko TER pieprasījumā sniedza divi Sira Group uzņēmumi, tika pienācīgi analizēta, un tika pieprasīta un saņemta papildu informācija. Ņemot vērā konstatējumus, tika nolemts, ka nav nepieciešams veikt pārbaudes apmeklējumus uzņēmumos.

(18)

TER izmeklēšanā tika parādīts, ka Sira Group neatbilst 1. kritērija prasībām, jo valsts iejaucas lēmumos par galveno izejvielu, proti, alumīniju. Alumīnija izmaksas ir apmēram 70 % no izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Izmeklēšanā tika parādīts, ka alumīniju, kuru izmanto, lai ražotu attiecīgo ražojumu, abi Sira Group ražotāji iegādājušies Ķīnas iekšzemes tirgū. Cenas tika noteiktas, pamatojoties uz alumīnija kotējumu valsts kontrolētajā biržā Shanghai Non-ferrous Metal Exchange market (“birža” vai “SHFE”). SHFE ir slēgta birža Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem, un to kontrolē Valsts vērtspapīru regulatoru komisija. Vairāki noteikumi, kas regulē biržas darbību, veicina biržā mazu svārstīgumu un samazinātas cenas: dienas cenas svārstības ir ierobežotas līdz 4 % virs vai zem iepriekšējās tirdzniecības dienas norēķinu cenas, tirdzniecība notiek reti (līdz katra mēneša 15. datumam), nākotnes līgumi ir tikai uz laiku līdz 12 mēnešiem, un darījuma maksu iekasē gan birža, gan brokeri.

(19)

Turklāt attiecībā uz SHFE darījumiem fiziskas piegādes var notikt tikai apstiprinātā noliktavā ĶTR teritorijā atšķirībā no starptautiskajām biržām, kur piegāde var notikt visā pasaulē. Bez tam SHFE ir tikai fiziskās apmaiņas platforma (netiek pārdoti atvasinātie produkti), tāpēc Ķīnas alumīnija tirgus ir pilnībā izolēts. Rezultātā praktiski nav iespējama arbitrāža ar pasaules references biržu London Metals Exchange (“LME”) vai citiem tirgiem un birža darbojas izolēti no citiem pasaules tirgiem. Tādēļ šo tirgu salīdzināšana nav iespējama. Alumīnija kotējums LME izmeklēšanas periodā mēnesī bija vidēji par 14 % augstāks nekā SHFE.

(20)

Valsts iejaucas arī SHFE cenu veidošanas mehānismos, jo tā ar valsts rezerves biroja un citu valsts struktūru starpniecību ir gan primārā alumīnija pārdevēja, gan pircēja. Turklāt valsts ar valsts regulatora, proti, Ķīnas Vērtspapīru regulatoru komisijas (“CSRC”), apstiprinātajiem SHFE noteikumiem nosaka dienas cenas ierobežojumus.

(21)

Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam ir noteikts 17 % PVN un eksportam tas nav atmaksājams, turpretim PVN par iekšzemes tirgū pārdoto alumīniju un gatavām precēm ir atmaksājams 13 % apmērā. Turklāt eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam ir noteikts 17 % eksporta nodoklis. Rezultātā lielākā daļa primārā alumīnija produkcijas tiek pārdota Ķīnas tirgū, tādējādi izraisot primārā alumīnija vietējās tirgus cenas pazemināšanos un būtiskas izmaksu priekšrocības alumīnija radiatoru ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā. Izmeklēšanas periodā Ķīnas valsts turpināja iejaukties tirgū, jo finanšu krīzes laikā tā atcēla 5 % ievedmuitas nodokli metāliem.

(22)

Vēl viens konkurences kropļojums, ko Ķīnas valsts īstenojusi tirgū, ir Valsts attīstības reformu komisijā (“NDRC”) ietilpstošā Valsts rezervju biroja (“SRB”) intervence. SRB 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā sāka iepirkt primārā alumīnija krājumus no lietuvēm. Tā tika īstenota stimulu kopa, kuras mērķis bija mazināt pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi, kuras dēļ samazinājās pieprasījums. Šo valsts atbalstīto iepirkumu dēļ 2009. gada martā un aprīlī tika uzpirkta lielākā daļa krājumu, kas bija iekšzemes tirgū, tādējādi 2009. gada pirmajā pusē pieauga cenas. SRB pārdeva primāro alumīniju atpakaļ tirgū, piemēram, kā ziņo Bloomberg  (4), 2010. gada novembra sākumā SRB pārdeva izsolē 96 000 tonnu. Ziņu aģentūra Xinhua 2008. gada decembrī ziņoja par krājumu uzkrāšanas pasākumiem, skaidrojot, ka, īstenojot cenu uzturēšanas pasākumu, plānots uzkrāt 300 000 tonnu alumīnija, kuru iepērk par cenām, kas par 10 % pārsniedz tirgus cenu (5). SRB, īstenojot krājumu uzkrāšanas plānu, iepirkumus veica no vairākām Ķīnas lietuvēm, tomēr aptuveni puse tika iepirkta no Aluminium Corporation of China Ltd. Turklāt ministrs, kas bija atbildīgs par NDRC, paskaidroja, ka citas stimulu kopas daļas ietvēra atvieglotu eksporta kontroli, subsidētu elektroenerģiju, samazinātas elektroenerģijas cenas un aizdevumu griestu paaugstināšanu. Tiek ziņots, ka stimulu kopa uzreiz ietekmēja cenas. Iepriekšminētais parāda, ka Ķīnas valsts ir galvenā, kas noteikusi primārā alumīnija cenas, un ka tā iejaucas tirgū.

(23)

To, ka iepriekš aprakstītā valsts iejaukšanās bijusi ar skaidru mērķi, inter alia apstiprina 12. piecgades alumīnija nozares attīstības plāns (2011–2015), kurā Ķīnas valdība skaidri izsaka nodomu “koriģēt nodokļu un eksporta nodokļu atlaides un citas ekonomiskās sviras un stingri kontrolēt primāro produktu kopējo nozares paplašināšanos un eksporta apjomu”. Plānā paredzēts turpināt politiku, kas aizsākta ar iepriekšējo alumīnija nozares plānu. Turklāt šie plāni tiek īstenoti jau daudzus gadus, un, kā parādīts iepriekš, izmeklēšanas periodā tika veikti vairāki īstenošanas pasākumi.

(24)

Tādējādi daudzie valsts izraisītie kropļojumi Ķīnas primārā alumīnija cenās ietekmē izejvielu cenas. Bez tam ražotājiem ir priekšrocība no šiem kropļojumiem, jo tie parasti iegādes veic Ķīnas tirgū no vietējiem piegādātājiem, par referenci izmantojot Ķīnas tūlītējas piegādes tirgus (vai SHFE) cenas. Izmeklēšanas periodā šīs cenas bija aptuveni par 15 % zemākas nekā cenas pasaules tirgū. Teorētiski Ķīnas uzņēmumi var arī iegādāties zināmus daudzumus par LME cenām, ja valsts iejaukšanās dēļ cenas Ķīnas tirgū ir lielākas, savukārt trešo valstu tirgus dalībniekiem pretējā iespēja nav pieejama.

(25)

Pārbaudot gan Sira (Tianjin) Aluminium Products Co. Ltd, gan Sira Group (Tianjin) Heating Radiators Co. Ltd atbildes uz anketas jautājumiem, atklājās, ka IP laikā tie iepirkuši primāro alumīniju par cenām, kas piesaistīta SHFE cenai, un ka to iepirkuma cenas ilgākā laikposmā atbildušas SHFE indeksam.

(26)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no diviem attiecīgajiem uzņēmumiem guvis labumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides “two free three half”. Šī atlaižu sistēma Ķīnas valstī nozīmē, ka tad, kad uzņēmums sāk gūtu peļņu, tas divus gadus nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli un tad nākamos trīs gadus maksā tikai pusi nodokļa. Šādi kropļojumi peļņas un zaudējumu kontā tiek grāmatoti kā negatīvas izmaksas, un tādējādi tiek palielināta rentabilitāte.

(27)

Šādos apstākļos neviens no uzņēmumiem nav varējis pierādīt, ka ar uzņēmējdarbību saistītie lēmumi par izejvielu iegādi pieņemti bez valsts nozīmīgas iejaukšanās un ka lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtību. Tāpēc tās nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam.

(28)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus attiecībā uz 1. kritēriju, pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju tika uzskatīts, ka Sira Group TER pieprasījums būtu jānoraida.

(29)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pārējie TER kritēriji, kas izklāstīti pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā, netika sīkāk analizēti.

(30)

Komisija saistīto uzņēmumu grupai ĶTR un sūdzības iesniedzējam oficiāli izpauda konstatējumus par TER. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tam būtu īpaši iemesli.

(31)

Pēc TER informācijas izpaušanas Sira Group izteica piezīmes par konstatējumiem, kas attiecās uz TER konstatējumiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Sira Group savas piezīmes bija iesniegusi ar norādi Limited, Komisija izskatīja šo jautājumu kā divpusēju, sagatavojot īpašu informācijas izpaušanas dokumentu. Saņemtās piezīmes nelika izdarīt izmaiņas konstatējumos par 1. kritēriju.

(32)

Izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka netika saņemtas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 30. un 31. apsvērums.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, iespējams noteikt valsts mēroga maksājumu, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var parādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta kritērijiem. Vienīgi ērtības labad pagaidu regulas 32. apsvērumā sniegts īss kritēriju kopsavilkums.

(34)

Abi saistītie Sira Group ražotāji eksportētāji pieprasīja AR, ja TER netiktu piešķirts. Abas prasības tika izskatītas. Izmeklēšanā tika atklāts, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem.

(35)

Tāpēc Sira Group tika piešķirts AR.

(36)

PTO Strīdu izšķiršanas padome 2011. gada 28. jūlijā pieņēma Apelācijas institūcijas ziņojumu un Īpašās komisijas ziņojumu, kas grozīts ar Apelācijas institūcijas ziņojumu par lietu “Eiropas Kopienas – Galīgie antidempinga pasākumi konkrētiem dzelzs un tērauda savienotājelementiem no Ķīnas” (6) (“ziņojumi”).

(37)

Ziņojumos tika konstatēts, ka inter alia pamatregulas 9. panta 5. punkts nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīguma 6.10., 9.2. un 18.4. pantu un PTO Nolīguma XVI:4. pantu. Pamatregulas 9. panta 5. punktā paredzēts, ka valstīs, kur nav tirgus ekonomikas, individuāliem ražotājiem eksportētājiem, kam nav noteikts tirgus ekonomikas režīms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, piemēro valsts mēroga maksājuma likmi, ja vien šie eksportētāji nevar pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem, ar kuriem piešķir individuālu režīmu (“Strīdu izšķiršanas padomes secinājums par pamatregulas 9. panta 5. punktu”).

(38)

Ikviens ĶTR ražotājs eksportētājs, kas uzskata, ka šī regula būtu jāpārskata, ņemot vērā ziņojumos ietverto juridisko interpretāciju attiecībā uz 9. panta 5. punktu, ir aicināts pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1515/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (7) (“PTO pilnvarojuma regula”).

(39)

Ņemot vērā pārskatīšanas secinājumus, atbildīgā Savienības iestāde var atcelt, grozīt vai saglabāt pārskatītos pasākumus. Personām, kuras pieprasa pārskatīšanu, būtu jāapzinās, ka gadījumā, kad konstatējumu dēļ jāgroza pasākumi, pasākumu apjoms var tikt samazināts vai palielināts.

(40)

Izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā, ka netika saņemtas piezīmes par AR piešķiršanu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 32. līdz 34. apsvērums.

(41)

Par analogo valsti netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 35. līdz 41. apsvērums.

(42)

Tāda pati metodoloģija tika izmantota, lai noteiktu Sira Group normālo vērtību, kā aprakstīts pagaidu regulas 42. līdz 46. apsvērumā. Par normālo vērtību netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 42. līdz 46. apsvērums.

(43)

Sira Group eksporta cena tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, jo eksports tika veikts par transferta cenām, kas tika uzskatītas par neuzticamu avotu. Eksporta cenas tāpēc tika aprēķinātas, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū un attiecīgi atņemot izmaksas un peļņu, lai EXW līmenī koriģētu eksporta cenu. Tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā koriģēja atbilstīgi visām izmaksām, aptverot nodokļus un nodevas, kas radušies posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Attiecībā uz peļņas normu tika izmantota peļņa, ko guvis nesaistīts attiecīgā ražojuma importētājs, kurš sadarbojās, jo, ņemot vērā ražotāja eksportētāja un saistītā importētāja attiecības, saistītā importētāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par uzticamu.

(44)

Par atlasītajiem eksportētājiem netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 47. apsvērums.

(45)

Tika iesniegtas dažas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(46)

Metal Group Ltd apstrīdēja normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pamatojoties uz to, ka izmantotās metodes dēļ salīdzināšana nav bijusi taisnīga, un uzņēmums apgalvoja, ka atšķiras fiziskās īpašības.

(47)

Ņemot vērā salīdzinājumu, Metal Group ieteica alternatīvu metodi, kas balstīta vienkārši uz svaru. Šī metodoloģija tika noraidīta, jo tajā netiek ņemti vērā citi svarīgi aspekti, kas iekļauti ražojuma veidu salīdzinājuma sistēmā, piemēram, jauda, kas tādējādi nodrošina labāku salīdzināmību.

(48)

Metal Group Ltd apgalvojumam par fizisko īpašību atšķirībām bija trīs daļas, un tas tika iesniegts pēc piezīmju iesniegšanas termiņa beigām. Neviens no trim apgalvojumiem par šo jautājumu netika minēts atbildēs uz anketas jautājumiem (kur bija īpaši lūgts šādus apgalvojumus minēt par to). Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā netika pausti šādi apgalvojumi, kas izmeklēšanas komandai būtu devuši iespēju pārbaudīt to patiesumu un nozīmīgumu.

(49)

Pirmais apgalvojums attiecās uz ražošanai izmantotā alumīnija sakausējuma veidu. Šajā sakarā tika apgalvots, ka sakausējuma Ķīnas standarts nav tāds pats kā tāda paša nosaukuma sakausējuma standarts Savienībā. Lai gan ir skaidrs, ka minētie sakausējumi nav identiski, tomēr netika sniegti pierādījumi, ka atšķiras izmaksas.

(50)

Otrais apgalvojums bija par lētāku apstrādes pulveri. Tāpat netika sniegti pierādījumi par šo apgalvojumu, un jānorāda, ka minētā apstrādes pulvera izmaksas ir pavisam mazs procents no ražošanas kopējām izmaksām un ka tā ietekme varētu būt tikai niecīga.

(51)

Trešais apgalvojums bija par to, ka atšķirībā no ES ražotā ražojuma uzņēmums nav izmantojis pretkorozijas pārklājumu. Tāpat kā par abiem iepriekšējiem apgalvojumiem, arī par šo netika sniegti pierādījumi.

(52)

Ņemot vērā iepriekšminēto, prasība ņemt vērā fizikālo īpašību atšķirības tika noraidīta.

(53)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērums.

(54)

Attiecībā uz Sira Group dempinga starpība tika aprēķināta, pamatojoties uz pagaidu regulas 51. apsvērumā minēto metodoloģiju, un tā tika noteikta 23,0 % apmērā.

(55)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērums.

(56)

Par kopējo Savienības ražošanas apjomu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 55. līdz 57. apsvērums.

(57)

Par patēriņu Savienībā netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 58. līdz 61. apsvērums.

(58)

Pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas viena persona apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpība 6,1 % apmērā, kas tika konstatēta izmeklēšanas periodā, esot maza un neesot varējusi nodarīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(59)

Ķīnas eksportētāju cenu samazinājums tomēr būtu jāskata, ņemot vērā spiedienu, ko tas panācis Savienības tirgū, un ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Izmeklēšanā tika atklāts, ka cenu spiediens, ko izraisījis imports par zemām dempinga cenām, nav ļāvis Savienības ražošanas nozarei noteikt cenas tādā līmenī, kas jo īpaši IP laikā ļautu tai segt izmaksas un sasniegt samērīgu peļņas normu.

(60)

Kā minēts pagaidu regulas 65. apsvērumā, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka ĶTR imports noticis par dempinga cenām un visa attiecīgā perioda laikā tās bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Pastāvīgā cenu samazinājuma dēļ Ķīnas eksportētāji IP laikā varēja palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Turklāt tika konstatēts, ka cenu atšķirība attiecībā uz dažu veidu radiatoriem bijusi ievērojami lielāka nekā vidējais konstatētais cenu samazinājums. Tāpēc negatīvo ietekmi uz Savienības tirgū konstatēto cenu samazinājumu un Savienības ražošanas nozari nevar novērtēt par zemu. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(61)

Tā pati persona atkārtoja, ka Ķīnas radiatoriem bijusi sliktāka kvalitāte nekā Savienībā ražotajiem un ka tāpēc tie nav varējuši izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(62)

Tomēr apgalvojums netika pamatots, un izmeklēšanā netika atklāti fakti, kas apgalvojumu pamatotu. Kā minēts pagaidu regulas 23. apsvērumā, izmeklēšanā tika atklāts, ka alumīnija radiatoriem, kurus ražo ĶTR un eksportē no tās, un alumīnija radiatoriem, ko ražo un pārdod Savienības ražotāji Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums. Turklāt tie ir arī pilnībā savstarpēji aizstājami un jo īpaši patērētājiem izskatās identiski. Tāpēc tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(63)

Vērts piebilst, ka cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmenis tiek noteikts, pamatojoties uz detalizētu Ķīnas un Savienības ražojumu veidu salīdzinājumu. Tādējādi detalizētajā cenu salīdzinājumā ņemts vērā apgalvojums par atšķirību starp dažādo veidu radiatoriem. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts.

(64)

Citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 62. līdz 67. apsvērums.

(65)

Citas piezīmes par ievadpiezīmēm netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 68. līdz 71. apsvērums.

(66)

Par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. līdz 74. apsvērums.

(67)

Par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 75. apsvērums.

(68)

Par izaugsmi netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 76. apsvērums.

(69)

Par nodarbinātību netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 77. un 78. apsvērums.

(70)

Par vienības vidējām cenām Savienībā un ražošanas izmaksām netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 79. un 80. apsvērums.

(71)

Par rentabilitāti, skaidras naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 81. līdz 83. apsvērums.

(72)

Par krājumiem netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 84. apsvērums.

(73)

Par faktiskās dempinga starpības lielumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 85. apsvērums.

(74)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka lielākajai daļai kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija tendence samazināties. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 86. līdz 89. apsvēruma secinājumi, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(75)

Par pagaidu regulas 90. apsvērumu netika saņemtas piezīmes, tāpēc minētais apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(76)

Par importa par dempinga cenām radīto ietekmi netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 91. līdz 95. apsvērums.

(77)

Par importu no trešām valstīm netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 96. apsvērums.

(78)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma (ja tāds bijis) cēlonis bijusi ekonomikas krīze būvniecības un mājokļu nozarē konkrētās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā, kas, pēc šīs personas domām, bijušas Savienības ražošanas nozares galvenie pārdošanas tirgi.

(79)

Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozare pārdevusi ievērojamus daudzumus radiatoru ne tikai Spānijā un Itālijā, bet arī citās dalībvalstīs. Turklāt attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma tirgus ir plašāks nekā tikai būvniecības un mājokļu tirgi Spānijā un Itālijā. Tomēr, kaut arī nevar izslēgt, ka ekonomikas krīze ietekmējusi Savienības tirgu, Ķīnas importam par zemām dempinga cenām pieauga apjoms, kas attiecīgajā periodā pastiprināja ekonomikas lejupslīdes iespējamo negatīvo ietekmi un neļāva Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā gūt labumu no ekonomikas vispārējās atveseļošanās. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Par ekonomikas krīzi netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 97. līdz 100. apsvērums.

(81)

Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls bijis alumīnija cenas pieaugums, jo no tās ir atkarīga liela daļa līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksu.

(82)

Tomēr tiek uzskatīts, ka tirgū, kuru virza taisnīga konkurence, cenas var noteikt tādā līmenī, kas sedz izmaksas un nodrošina pieņemamu peļņas normu. Kā apstiprināts 60. apsvērumā, attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes importa vidējās cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Kad izmaksas palielinājās, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas cenas atbilstīgi pastāvīgajam cenu spiedienam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu dinamiku netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. līdz 103. apsvērums.

(84)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu apmērs un samazinājums attiecīgajā periodā ļoti ietekmēja tās kopējos ekonomikas rādītājus.

(85)

Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu attiecīgajā periodā gan kļuva mazāk, bet tie saglabāja ievērojamu daļu, proti, 51 % no Savienības ražošanas nozares kopējiem pārdevumiem ES IP laikā un 27 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma IP laikā. Tādējādi, kā norādīts pagaidu regulas 106. apsvērumā, eksporta pārdevumi ļāva Savienības ražošanas nozarei gūt apjomradītus ietaupījumus, tāpēc nevar uzskatīt, ka attiecīgajā periodā tie izraisījuši būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu tendence un apmērs neizjauc cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par zemām dempinga cenām no ĶTR. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(86)

Tā pati persona ir pieprasījusi izpaust Savienības ražošanas nozares eksporta vērtību un tādējādi arī cenas, jo pagaidu regulā bija publicēti tikai eksporta apjomi. Tomēr minētos datus nevar izpaust, jo tie tiek uzskatīti par konfidenciāliem.

(87)

Citas piezīmes par eksporta rādītājiem netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 104. līdz 106. apsvērums.

(88)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares lēmums 2008. gadā palielināt ražošanas jaudu kopā ar sarežģīto stāvokli ekonomikā, kas dominēja arī nākamajos gados, ir galvenie cēloņi, kāpēc samazinājās Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums un tai bija negatīva rentabilitāte. Tāpēc tika apgalvots, ka kaitējumu izraisījuši dažādi iekšzemes faktori, piemēram, ekonomikas krīze un Savienības ražošanas nozares aplamie lēmumi par investīcijām.

(89)

Tomēr kaitējuma analīze tika izvērtēta, ņemot vērā visus kaitējuma faktorus kopā, no kuriem jaudas izmantojums un rentabilitāte ir tikai divi. Kaitējuma izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājies par 16 %, savukārt imports no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājies par 77 % un tirgus daļa palielinājusies no 13 % līdz 24 %. Pat IP laikā, kad patēriņš salīdzinājumā ar 2009. gadu pieauga, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa turpināja samazināties. Papildus tam, ka pastiprinājās citi kaitējuma faktori, vēl viena zīme, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare bija nonākusi sarežģītā ekonomikas situācijā, ir Savienības ražošanas nozares krājumu apmērs, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Tāpēc, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, palielinātā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2008. gadā būtu jāanalizē kopā ar visiem šiem elementiem.

(90)

Kaut arī ekonomikas krīzei bija zināma negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju, nevar ignorēt to, ka Ķīnas imports par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās un tādējādi pastiprināja ekonomikas lejupslīdes iespējamo negatīvo ietekmi un neļāva Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā gūt labumu no ekonomikas vispārējās atveseļošanās.

(91)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka no 2009. gada līdz IP bijis 9 % patēriņa pieaugums, bet Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi samazinājusies un pat tad, ja vispārējā ekonomikas situācija būtu bijusi labāka, Savienības ražošanas nozare nebūtu varējusi atveseļoties, jo vienmēr to kavējis spiediens, ko izraisījis ĶTR imports par zemajām dempinga cenām. Ņemot vērā iepriekšminēto, apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Citas piezīmes attiecībā uz secinājumu par cēloņsakarību netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts 107. līdz 110. apsvērums.

(93)

Šajā izmeklēšanā lietotāji nesadarbojās, un, kaut arī pēc pagaidu konstatējumu publicēšanas tika pieliktas pūles, lietotāji nepieteicās.

(94)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka galvenie alumīnija radiatoru pircēji ir celtniecības uzņēmumi, izplatītāji un vairumtirgotāji, kuri tos pārdod tālāk specializētām veikalu ķēdēm vai mazumtirdzniecības veikaliem pārdošanai mazākiem celtniecības uzņēmumiem vai galalietotājiem. Novērtējot galīgo maksājumu noteikšanas iespējamo ietekmi uz attiecīgajām personām, tika atklāts, ka pat vienam importētam alumīnija radiatora elementam iespējams cenas pieaugums par 61 %, kas ir augstākais ierosinātais antidempinga maksājums, šis cenu palielinājums šķiet diezgan zems, jo attiecīgais ražojums parasti ir tikai daļa lielos projektos, kur tā cena ir tikai neliela daļa no kopējām uzņēmuma izmaksām. Tāpēc, pat ņemot vērā sliktāko iespējamo scenāriju, šķiet, ka tā izraisīto cenu pieaugumu varētu viegli absorbēt pakārtoto pārdevumu ķēdē.

(95)

Par Savienības interesēm netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 111. līdz 118. apsvērums.

(96)

Tika apgalvots, ka peļņas norma, kas tika izmantota, lai aprēķinātu maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējošā dempinga ietekmi, bijusi pārāk augsta. Tika apgalvots, ka 7,4 % starpība attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2008. gadā bijusi izņēmums, turklāt nereālistiski noteikta. Ekonomikas krīzes dēļ, kas smagi skāra tirgu turpmākajos gados, šādu peļņas līmeni nebija iespējams sasniegt.

(97)

Būtu jānorāda, ka šī peļņas norma izmeklēšanas laikā tika pārbaudīta kā peļņas norma, ko izlasē iekļautie uzņēmumi spētu panākt normālos tirgus apstākļos, proti, ja nebūtu kaitējošā dempinga. Nevar secināt, ka ekonomikas krīze nav ietekmējusi Savienības ražošanas nozares stāvokli, bet importa apjoms par zemām dempinga cenām no ĶTR, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, turpināja pieaugt visā attiecīgajā periodā, kaitējot Savienības ražošanas nozares cenām un tirgus daļai. Tādēļ ir skaidrs, ka imports par dempinga cenām no ĶTR pastiprināja ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(98)

Tika arī apgalvots, ka pēcimportēšanas izmaksas, kas izmantotas, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un kaitējuma starpības (0,2 %, ietverot visas izmaksas, kas vajadzīgas, lai laistu preces brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā, piemēram, pārkraušanas izmaksas un muitošanas maksu, bet izņemot ievedmuitas nodokli), novērtētas par zemu. Pēc šīs personas domām, pēcimportēšanas izmaksās būtu jāiekļauj pārkraušanas izmaksas, muitošana un iekšzemes pārvadājumu izmaksas, kas tika lēstas 3,5 % apmērā. Lai aprēķinātu cenu samazinājumu un pārdošanu par zemākām cenām, cena uz ES robežas tiek salīdzināta ar Savienības ražošanas nozares ražotāju EXW cenu. Cenā uz ES robežas jāietver visas izmaksas, kas vajadzīgas, lai laistu preces brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā (t. i., muitošanas un pārkraušanas izmaksas), taču ne attiecīgās personas prasītās iekšzemes pārvadājumu izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(99)

Citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 119. līdz 123. apsvērumā aprakstītā metodoloģija.

(100)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie antidempinga pasākumi attiecīgā ražojuma importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu būtu jānosaka apjomā, kas ir mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpības un kaitējuma starpības. Tādējādi visas maksājumu likmes būtu jānosaka konstatētās kaitējuma starpības apmērā.

(101)

Ierosinātie galīgie antidempinga maksājumi ir šādi:

(102)

Šajā regulā precizētās individuālās antidempinga maksājuma likmes uzņēmumiem tika noteiktas, ņemot vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kas minētās izmeklēšanas laikā konstatēts attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tāpēc arī konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis cits uzņēmums, kura adrese un nosaukums konkrēti nav minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī ne uz tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, uz šiem citiem uzņēmumiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(103)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(104)

Ja uzņēmumam, kam piemēro turpmāk norādītās mazākās individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinātos eksporta apjoms, šā palielinājuma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu pret pasākumu apiešanu. Minētajā izmeklēšanā inter alia var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(105)

Ikviena prasība piemērot individuālu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (8) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Tad vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no individuālās maksājuma likmes.

(106)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, valsts mēroga maksājums būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā ražojumu neeksportēja uz ES.

(107)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas netika iekļauti izlasē, taču sadarbojās, būtu jāparedz, ka minētajiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kuriem citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu, jo šo pantu nepiemēro, ja ir izmantota izlases metode.

(108)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka nepieciešams galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteiktā galīgā maksājuma apmēru,

—

izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

—

tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju Ķīnas Tautas Republikā, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi,

—

faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot pasākumus, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/13

(1)

Izvērtējums par siļķes krājumu Īrijas jūrā, kas veikts 2011. gadā, bija balstīts tikai uz tendenču izvērtējumu, un tika pieņemta samazināta piesardzības kopējā pieļaujamā nozveja (KPN). Vēlāk, 2012. gadā, veiktās šā krājuma analīzes rezultātā ir uzlabota izvērtēšanas metodoloģija, un pašlaik ir iespējams noteikt uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) pieeju balstītu nozvejas prognozi. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) tika lūgta izteikt komentārus par šā krājuma zvejas iespēju palielinājumu ar atpakaļejošu spēku un paskaidrot šāda palielinājuma ietekmi uz zinātniskajiem ieteikumiem 2013. gadam. Pamatojoties uz ZZTEK analīzi, var pieņemt 2012. gadam noteikto zvejas iespēju palielinājumu ar noteikumu, ka tiek veikta vajadzīgā 2013. gada KPN pārskatīšana, lai zivju mirstību saglabātu līmenī, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves (MSY) apjomam. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (ES) Nr. 43/2012 (2012. gada 17. janvāris), ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (1).

(2)

Francija ir sniegusi informāciju par mencas nozveju trijās zvejniecībās, kurās piedalās trīs kuģu grupas: grunts zvejas traleru grupa, kura zvejo saidu Ziemeļjūrā, grunts zvejas traleru grupa, kura uz rietumiem no Skotijas zvejo saidu un dziļūdens sugas, un kuģu grupa, kura uz rietumiem no Skotijas ar āķu jedām zvejo heku. Pamatojoties uz šo informāciju un saskaņā ar ZZTEK izvērtējumu var konstatēt, ka šo triju kuģu grupu mencas nozveja, tostarp izmetumi, nepārsniedza 1,5 % no kopējās nozvejas, kuru katra kuģu grupa guva katrā no minētajām trīs teritorijām. Turklāt, ņemot vērā spēkā esošos pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas darbību pārraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana režīmā radītu administratīvu slogu, kas nav samērīgs ar to kopējo ietekmi uz mencas krājumiem, ir lietderīgi minētajām trīs kuģu grupām pārstāt piemērot piepūles režīmu, kas noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (2). Attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (3), Regula (ES) Nr. 43/2012 un Padomes Regula (ES) Nr. 44/2012 (2012. gada 17. janvāris), ar ko 2012. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (4).

(3)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2012. gada oktobrī publicēja zinātniskus ieteikumus par Esmarka mencas krājumu Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā. ICES ieteikumos ir norādīts, ka nozvejai 2012. gadā nevajadzētu pārsniegt 101 000 tonnu. Attiecībā uz kvotām Savienības kvota šajā apgabalā ir 75 % no Esmarka mencas KPN, no kuriem 5 000 tonnu būtu jāpiešķir Norvēģijai. Pārējā Savienības kvotas daļa būtu jāsadala starp dalībvalstīm.

(4)

Šajā regulā paredzētie nozvejas limiti būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. februāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus attiecībā uz atbilstīgām zvejas iespējām, kas vēl nav pilnībā apgūtas. Tā kā nozvejas limiti ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānojumu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 754/2009, Regula (ES) Nr. 43/2012 un Regula (ES) Nr. 44/2012,

“j)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Francijas karogu un kura minēta Francijas 2012. gada 8. jūnija lūgumā, un kura piedalās zvejniecībā, kas Ziemeļūrā (ICES IV zona) zvejo saidu, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (zvejas rīku TR1 kategorija);

k)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Francijas karogu un kura minēta Francijas 2012. gada 8. jūnija lūgumā, un kura piedalās zvejniecībā, kas uz rietumiem no Skotijas (ICES VI zona) zvejo saidu un dziļūdens sugas, izmantojot grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (zvejas rīku TR1 kategorija);

l)

kuģu grupa, kuras kuģi kuģo ar Francijas karogu un kura minēta Francijas 2012. gada 8. jūnija lūgumā, un kura piedalās zvejniecībā, kas uz rietumiem no Skotijas (ICES VI zona) zvejo heku, izmantojot āķu jedas (zvejas rīku LL kategorija).”

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/17

(1)

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/19

(1)

Dalībvalstis, kas nepiedalās kopīgajā rīcībā, kas paredzēta 26. panta 1. un 2. punktā Komisijas 2010. gada 12. novembra Regulā (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (2), var iecelt savu izsoles platformu, lai izsolītu savu kvotu daļu, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļa. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 5. punkta trešo daļu šādas izsoles platformas var iecelt ar nosacījumu, ka attiecīgo izsoles platformu iekļauj minētās regulas III pielikumā.

(2)

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 4. punktam Apvienotā Karaliste informēja Komisiju par lēmumu nepiedalīties kopīgajā rīcībā, kas paredzēta minētās regulas 26. panta 1. un 2. punktā, un iecelt savu izsoles platformu.

(3)

2012. gada 30. aprīlī Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par savu nodomu iecelt ICE Futures Europe (“ICE”) par izsoles platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktā.

(4)

2012. gada 25. aprīlī Apvienotā Karaliste iesniedza paziņojumu Klimata pārmaiņu komitejai, kas izveidota ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumā Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju Kopienā un par Kioto protokola īstenošanu (3). Turklāt Apvienotā Karaliste Komisijai sniedza papildu informāciju un skaidrojumus, attiecīgi papildinot paziņojumu.

(5)

Lai nodrošinātu to, ka ierosinājums iecelt ICE par izsoles platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktā, atbilst minētās regulas prasībām un ir saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā, uz ICE ir jāattiecina vairāki nosacījumi un pienākumi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 18.–21. pantu izsoles platformai ir jāveic virkne uzdevumu attiecībā uz personu pielaidi pie solīšanas izsolēs, tostarp klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiešai solīšanai izsolēs piesakās vienīgi tādas personas, kam ir uz to tiesības. Tai ir arī pienākumi saistībā ar pārbaudi par pieteicēja, kas vēlas iegūt pielaidi izsolei, atbilsmi konkrētam prasību minimumam, ar pielaides pie solīšanas pieteikumu iesniegšanu un apstrādi un ar lēmumiem piešķirt vai atteikt pielaidi pie solīšanas, atsaukt vai apturēt izsniegtās pielaides. Sadarbības modelis starp ICE un tās locekļiem un to klientiem paredz, ka ICE locekļi un daži no to klientiem paši pildīs minētos ar pielaidi saistītos pienākumus attiecībā uz saviem esošajiem vai turpmākajiem klientiem. Šāds sadarbības modelis atbilst Regulas (ES) Nr. 1031/2010 noteikumiem, ja vien ICE nodrošina atbilsmi pienākumiem, ko izsoles platformai uzliek Regula (ES) Nr. 1031/2010.

(7)

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu ieceltajai izsoles platformai ir jānodrošina pilnīga, godīga un taisnīga piekļuve solīšanai izsolēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un piekļuve solīšanai mazajiem emitētājiem. Lai to panāktu, ICE šādiem MVU un mazajiem emitētājiem būtu jāsniedz pārredzama, visaptveroša un atjaunināta informācija par piekļuves iespējām solīšanai, ko ICE organizē Apvienotajā Karalistē, tostarp visi nepieciešamie praktiskie norādījumi par to, kā vislabāk izmantot minētās iespējas. Šāda informācija būtu jāpublicē ICE tīmekļa vietnē. Turklāt ICE būtu jāinformē izsoles uzraugs, kurš iecelts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1031/2010 24. panta 2. punkta noteikumiem, par aptvērumu, ko nodrošina sadarbības modelis ar biržas locekļiem un to klientiem, tai skaitā par ģeogrāfisko pārklājumu, un pēc iespējas jāņem vērā izsoles uzrauga attiecīgie ieteikumi, lai garantētu savu pienākumu izpildi saskaņā ar minētās regulas 35. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 35. panta 3. punkta e) apakšpunktu, ieceļot izsoles platformu, dalībvalstīm jāievēro tas, cik lielā mērā pretendents nepieļauj konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, tostarp oglekļa tirgū. It īpaši izsoles platforma nedrīkst izmantot iecelšanas līgumu, lai paaugstinātu citu savu darbību konkurētspēju, jo īpaši otrreizējā tirgū, ko tā organizē. Turklāt ICE iekļaujama izsoles platformu sarakstā ar nosacījumu, ka ICE, tostarp visi biržas vai klīringa locekļi, kam ICE devusi pielaidi, izsoles pretendentiem ļauj piedalīties izsolē, neprasot kļūt par biržas locekli vai dalībnieku otrreizējā tirgū, ko organizē ICE vai cita ICE vai trešās puses pārvaldīta tirdzniecības vieta.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1031/2010 35. panta 3. punkta h) apakšpunkts nosaka: ieceļot izsoles platformu, dalībvalsts ņem vērā, kādā mērā ir paredzēti atbilstoši pasākumi, kas nodrošinās, lai izsoles platforma nodotu visus izsoļu rīkošanai nepieciešamos materiālos un nemateriālos aktīvus izsoles platformas pēctecim. Šādi pasākumi ir izklāstīti izejas stratēģijā, kas izsoles uzraugam būtu jāizskata. ICE būtu jāizstrādā sava izejas stratēģija tā, lai tā būtu skaidri formulēta un savlaicīgi sagatavota, pēc iespējas ņemot vērā izsoles uzrauga viedokli.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 51. panta 3. punktu visām maksām un nosacījumiem, ko piemēro izsoles platforma, kā arī klīringa sistēma vai norēķinu sistēma, jābūt skaidri formulētiem, viegli saprotamiem un publicētiem. Ņemot vērā ICE plānoto sadarbības modeli, visām papildu maksām un nosacījumiem, ko piemēro biržas locekļiem un to klientiem attiecībā uz pienākumiem, ko tie veic saistībā ar pielaidi, arī jābūt skaidri formulētiem, viegli saprotamiem un publicētiem pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs, un ICE tīmekļa vietnē jānorāda tiešas atsauces uz minētajām tīmekļa vietnēm.

(11)

Ieceltā izsoles platforma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 64. panta 1. punktu nodrošina, ka ir ieviests ārpustiesas mehānisms tādu sūdzību izskatīšanai, kuras iesniegušas personas, kas piesakās pielaidei pie solīšanas, solītāji, kam ir pielaide pie solīšanas, vai solītāji, kam pielaide pie solīšanas ir atteikta, atsaukta vai apturēta. Personām, kas iesniedz pieteikumu pielaidei pie solīšanas, solītājiem, kam ir pielaide pie solīšanas, vai solītājiem, kam pielaide pie solīšanas ir atteikta, atsaukta vai apturēta, jābūt iespējai izmantot savas pārsūdzības tiesības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 64. pantu, pat ja šādus lēmumus pieņēmuši ICE locekļi vai to klienti.

(12)

Papildus izmaiņām ICE iekšējos biržas darījumu noteikumos, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šīs regulas pielikumā izklāstītajam nosacījumam un pienākumiem, ICE ir arī jāveic visi nepieciešamie turpmākie pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību, tai skaitā iespējamas izmaiņas ICE un tās locekļu, biržas locekļu un to klientu, kā arī klientu un to tālāko klientu savstarpējo līgumu nosacījumos.

(13)

Turklāt būtu jāgroza dažas atsauces Regulas (ES) Nr. 1031/2010 25. panta 2. punktā, lai novērstu trūkumus izsoles procesa uzraudzībā, ko veic izsoles uzraugs, un lai panāktu konsekvenci ar citiem minētās regulas noteikumiem.

(14)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1031/2010.

(15)

Lai Apvienotās Karalistes ieceltā izsoles platforma varētu rīkot paredzamas un savlaicīgas izsoles, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

1)

regulas 25. panta 2. punktu groza šādi:

2)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/24

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīva 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem jāpiemēro darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pieņemts lēmums pirms 2011. gada 14. jūnija. Attiecībā uz fosfānu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2008/566/EK (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Vācija 2007. gada 11. novembrī ir saņēmusi S&A Service- und Anwendungstechnik GmbH iesniegumu par darbīgās vielas fosfāta iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2008/566/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir “pilnīga”, t. i., to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju.

(3)

Šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2010. gada 24. februārī iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”) izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu. 2012. gada 22. februārī iestāde iesniedza Komisijai secinājumus par darbīgās vielas fosfāna (4) pesticīdu riska novērtējuma izskatīšanu. Dalībvalstis un Komisija novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2012. gada 28. septembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par fosfānu.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka fosfānu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt fosfānu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz konkrēti nosacījumi un ierobežojumi.

(7)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro šādi nosacījumi. Pēc apstiprināšanas būtu jāatvēl dalībvalstīm seši mēneši atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur fosfānu. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK, par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu saskaņā ar vienotajiem principiem.

(8)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (5), var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, varētu būt jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz nekādus jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu attiecīgi būtu jāgroza pielikums Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (6).

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja fosfāns līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela, tad vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2014. gada 30. septembrī;

b)

ja līdzeklis satur fosfānu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2014. gada 30. septembrim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/28

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (3) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra Eiropas Savienība ir piešķīrusi vispārējās tarifa preferences Gvatemalai.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2454/93 minēta noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija, ko izmanto vispārējo tarifa preferenču sistēmā (“VPS”). Minētās regulas 89. pantā paredzēta atkāpe no minētās definīcijas piemērošanas par labu saņēmējām valstīm, kas izmanto VPS.

(3)

2012. gada 24. janvāra vēstulē Gvatemala iesniedza pieprasījumu piemērot atkāpi no VPS izcelsmes noteikumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 89. pantu. Gvatemala 2012. gada 28. marta2012. gada 21. jūnija un 2012. gada 27. jūnija vēstulēs iesniedza papildu informāciju, lai pamatotu šo pieprasījumu.

(4)

Pieprasījums attiecas uz kopējo gada daudzumu 4 000 tonnām termiski apstrādātu, saldētu un vakuumā iepakotu tunzivju fileju, t. s. “pusliemeņu” (turpmāk “tunzivju filejas”), kas atbilst KN kodam 1604 14 16, uz laikposmu no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. decembrim.

(5)

Pieprasījumā norādīts, ka bez atkāpes tiktu ievērojami ietekmēta Gvatemalas zivju apstrādes nozares spēja turpināt preferenciāla tarifa režīmam atbilstīgu tunzivju fileju eksportu uz Savienību.

(6)

Tādēļ ir vajadzīga atkāpe, lai dotu Gvatemalai pietiekami daudz laika, lai sagatavotu tās zivju apstrādes nozari atbilstīgi noteikumiem par tunzivju fileju preferenciālas izcelsmes statusa iegūšanu. Pietiekamais laiks vajadzīgs, lai Gvatemalas valdība un apstrādes nozares garantētu valsts izcelsmes tunzivju pienācīgu plūsmu.

(7)

Ņemot vērā esošo piegādes plūsmu un ražošanas modeļus, būtu jāpiešķir atkāpe attiecībā uz tunzivju fileju, kas atbilst KN kodam ex 1604 14 16, ikgadējo daudzumu 1 975 tonnas. Lai nodrošinātu, ka pagaidu atkāpe būtu ierobežota tikai uz laiku, kāds vajadzīgs, lai Gvatemalā panāktu atbilstību noteikumiem par tunzivju fileju preferenciālas izcelsmes statusa iegūšanu, atkāpe būtu jāpiešķir no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam. Kvotu apjoms 2013. gadā būtu jādefinē proporcionāli piešķirtajam atkāpes laikposmam. Līdz ar to kvotu apjomi būtu jānosaka 1 975 tonnas 2012. gadā un 987,5 tonnas 2013. gadā.

(8)

Lai nodrošinātu preferenciāla tarifa režīmam atbilstīgu apstrādātu zivju eksporta nepārtrauktību no Gvatemalas uz Savienību, atkāpe būtu jāpiešķir ar atpakaļejošu spēku no 2012. gada 1. janvāra.

(9)

Skaidrības labad un lai attiecībā uz tunzivju filejām, kas atbilst KN kodam ex 1604 14 16, varētu izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi nepārprotami noteikt, ka vienīgajiem minēto tunzivju fileju ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem jābūt tunzivīm, kas atbilst HS pozīcijai 0302 vai 0303.

(10)

Regulā (EEK) Nr. 2454/93 ir minēti noteikumi par tarifa kvotu pārvaldību. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, ko ciešā sadarbībā veic Gvatemalas iestādes, Savienības muitas iestādes un Komisija, šie noteikumi mutatis mutandis būtu jāpiemēro daudzumiem, kas importēti saskaņā ar atkāpi, kura piešķirta ar šo regulu.

(11)

Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, ir jānosaka Gvatemalas iestādēm pienākums regulāri paziņot Komisijai informāciju par izsniegtajām izcelsmes sertifikātu A veidlapām.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

—

“Derogation – Commission Implementing Regulation (EU) No 1044/2012”;

—

“Excepción – Reglamento de Ejecución (UE) no 1044/2012 de la Comisión”.

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/31

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (3) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra Eiropas Savienība ir piešķīrusi vispārējās tarifa preferences Salvadorai.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2454/93 minēta noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija, ko izmanto vispārējo tarifa preferenču sistēmā (“VPS”). Minētās regulas 89. pantā paredzēta atkāpe no minētās definīcijas piemērošanas par labu saņēmējām valstīm, kas izmanto VPS.

(3)

2012. gada 30. marta vēstulē Salvadora iesniedza pieprasījumu piemērot atkāpi no VPS izcelsmes noteikumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 89. pantu. 2012. gada 20. jūnija un 2012. gada 30. jūlija vēstulēs Salvadora iesniedza papildinformāciju, lai pamatotu lūgumu.

(4)

Pieprasījums attiecas uz kopējo gada daudzumu – 4 000 tonnām – termiski apstrādātu, saldētu un vakuumā iepakotu tunzivju fileju, t. s. “pusliemeņu” (turpmāk “tunzivju filejas”), kas atbilst KN kodam 1604 14 16, uz laikposmu no 2012. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(5)

Pieprasījumā norādīts, ka bez atkāpes tiktu ievērojami ietekmēta Salvadoras zivju apstrādes nozares spēja turpināt preferenciāla tarifa režīmam atbilstīgu tunzivju fileju eksportu uz Savienību.

(6)

Tādēļ ir vajadzīga atkāpe, lai dotu Salvadorai pietiekami daudz laika, lai sagatavotu tās zivju apstrādes nozari atbilstīgi noteikumiem par tunzivju fileju preferenciālas izcelsmes statusa iegūšanu. Pietiekamais laiks vajadzīgs, lai Salvadoras valdība un apstrādes nozares garantētu valsts izcelsmes tunzivju pienācīgu plūsmu.

(7)

Ņemot vērā esošo piegādes plūsmu un ražošanas modeļus, būtu jāpiešķir atkāpe attiecībā uz tunzivju fileju, kas atbilst KN kodam ex 1604 14 16, ikgadējo daudzumu 1 975 tonnas. Lai nodrošinātu, ka pagaidu atkāpe būtu ierobežota tikai uz laiku, kāds vajadzīgs, lai Salvadorā panāktu atbilstību noteikumiem par tunzivju fileju preferenciālas izcelsmes statusa iegūšanu, atkāpe būtu jāpiešķir no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam. Kvotu apjoms 2013. gadā būtu jādefinē proporcionāli piešķirtajam atkāpes laikposmam. Līdz ar to kvotu apjomi būtu jānosaka 1 975 tonnas 2012. gadā un 987,5 tonnas 2013. gadā.

(8)

Lai nodrošinātu preferenciāla tarifa režīmam atbilstīgu apstrādātu zivju eksporta nepārtrauktību no Salvadoras uz Savienību, atkāpe būtu jāpiešķir ar atpakaļejošu spēku no 2012. gada 1. janvāra.

(9)

Skaidrības labad un lai attiecībā uz tunzivju filejām, kas atbilst KN kodam ex 1604 14 16, varētu izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi nepārprotami noteikt, ka vienīgajiem minēto tunzivju fileju ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem jābūt tunzivīm, kas atbilst HS pozīcijai 0302 vai 0303.

(10)

Regulā (EEK) Nr. 2454/93 ir minēti noteikumi par tarifa kvotu pārvaldību. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, ko ciešā sadarbībā veic Salvadoras iestādes, Savienības muitas iestādes un Komisija, šie noteikumi mutatis mutandis būtu jāpiemēro daudzumiem, kas importēti saskaņā ar atkāpi, kura piešķirta ar šo regulu.

(11)

Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, ir jānosaka Salvadoras iestādēm pienākums regulāri paziņot Komisijai informāciju par izsniegtajām izcelsmes sertifikātu A veidlapām.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

—

“Derogation – Commission Implementing Regulation (EU) No …/2012”,

—

“Excepción – Reglamento de Ejecución (UE) No …/2012 de la Comisión”.

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/34

(1)

Regula (EK) Nr. 1059/2003 ir reģionālās klasifikācijas tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu saskaņotu reģionālās statistikas datu vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 5. panta 5. punktu, ja NUTS klasifikācijā izdara grozījumus, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānosūta Komisijai jaunā reģionālā sadalījuma laikrindas, lai aizstātu jau nosūtītos datus. Komisijai būtu jāprecizē laikrindu saraksts un garums, ņemot vērā to nodrošināšanas iespējamību. Šīs laikrindas iesniedz divu gadu laikā pēc grozījumu izdarīšanas NUTS klasifikācijā.

(3)

NUTS klasifikācija ir grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 31/2011 (2), kas ir spēkā no 2012. gada 1. janvāra.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/36

(1)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 8. panta 1. punkts nosaka, ka uzturvērtības norādes uz pārtikas produktiem ir atļautas tikai tad, ja tās ir ietvertas sarakstā minētās regulas pielikumā, kurā izklāstīti arī to izmantošanas nosacījumi.

(2)

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, it sevišķi ar uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, un ar patērētāju grupām, tika secināts, ka ir nepieciešams atļauto uzturvērtības norāžu sarakstam pievienot jaunas uzturvērtības norādes un grozīt ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 jau atļauto norāžu izmantošanas nosacījumus.

(3)

Sāli lieto kā konservantu un garšas pastiprinātāju. Attīstoties jaunām tehnoloģijām un zinātnes atziņām par sāli kļūstot vispāratzītām, ja vien tas tehniski iespējams, ražotāji cenšas ražot arvien vairāk produktu, kuriem sāls nav pievienots. Tomēr tādu norādi, ka konkrētam pārtikas produktam nav pievienots sāls/nātrijs, pašlaik izmantot nav atļauts. Ņemot vērā, ka veselīguma interesēs atbalsts šādai inovācijai ir īpaši svarīgs, būtu lietderīgi ražotājiem pavērt iespēju informēt patērētājus par šo konkrēto ražošanas procesa aspektu. Lai šāda norāde netiktu izmantota pārtikai ar dabiski augstu nātrija saturu, tā būtu jāizmanto tikai pārtikai ar zemu nātrija saturu.

(4)

Eiropas Parlaments 2012. gada 2. februāra rezolūcijā par projektu Komisijas regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1924/2006 attiecībā uz uzturvērtības norāžu sarakstu, izteica vērtējumu, ka jebkāda jauna uzturvērtības norāde, ar kuru būtu ļauts informēt par mazāku samazinājumu nekā to, kas atļauts ar norādi viegls (“light”), būtu pretrunā tiesību pamatakta mērķim un saturam.

(5)

Piesātināto tauku saturu samazināt ir lietderīgi tikai tad, ja tie netiek aizstāti vai ja tie tiek aizstāti ar nepiesātinātajiem taukiem. Piesātināto tauku aizstāšana ar transtaukskābēm veselību labvēlīgi neietekmē, un tāpēc nosacījumi par tādu uzturvērtības norāžu izmantošanu, kas attiecas uz piesātināto tauku satura samazināšanu, būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no pēdējo aizstāšanas ar transtaukskābēm.

(6)

Saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem norādi par cukuru satura samazinājumu var izmantot pat tad, ja cukuri ir aizstāti ar taukiem un tādējādi ir radīts produkts ar jaunu sastāvu un augstāku enerģētisko vērtību. Tādēļ norādi, ka cukuru saturs ir samazināts, būtu atļaujams izmantot tikai tad, ja pēc jaunā sastāva izstrādes nepaaugstinās pārtikas enerģētiskā vērtība. Atbilstība stingrākiem nosacījumiem, kuros būtu pieprasīts cukuru satura samazinājumam atbilstošs enerģētiskās vērtības samazinājums, būtu panākama tikai ļoti ierobežotam produktu skaitam un attiecīgi stipri ierobežotu norādes izmantojumu.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikums.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pret tiem iebilduši,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/38

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tās nav atļāvusi saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta derīgus pieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), turpmāk “iestāde”.

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas iestāde par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, kā arī sniedz atzinumu par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisija, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu, lemj par veselīguma norāžu atļaujas piešķiršanu.

(5)

Pēc tam, kad uzņēmums Cargill Incorporated iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un pieprasīja īpašumtiesību datu aizsardzību vienai metaanalīzei (2) un informācijai par miežu “betašķiedru” izstrādājuma (BarlivTM ) ražošanas procesu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar miežu beta-glikānu ietekmi uz holesterīna līmeņa pazemināšanu asinīs un samazinātu risku saslimt ar (koronāro) sirds slimību (Jautājums Nr. EFSA-Q-2011-00798) (3). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Miežu beta-glikāns pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs. Holesterīna līmeņa pazemināšana asinīs var samazināt risku saslimt ar (koronāro) sirds slimību.”

(6)

Komisija un dalībvalstis 2011. gada 8. decembrī saņēma iestādes atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp miežu beta-glikānu lietošanu pārtikā un ZBL holesterīna koncentrācijas pazemināšanos asinīs. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, būtu jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā būtu jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā. Metaanalīzi un informāciju par miežu “betašķiedru” izstrādājuma (BarlivTM ) ražošanas procesu, ko pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja aizsargāt ar īpašumtiesībām, iestāde neuzskatīja par vajadzīgu, lai pieņemtu lēmumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka Regulas (EK) Nr. 1924/2006 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā prasība nav izpildīta un līdz ar to nebūtu jānodrošina īpašumtiesību datu aizsardzība.

(7)

Pēc tam, kad uzņēmums Valens Int. d.o.o. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar miežu beta-glikānu ietekmi uz holesterīna līmeņa pazemināšanu asinīs un samazinātu risku saslimt ar (koronāro) sirds slimību (Jautājums Nr. EFSA-Q-2011-00799) (4). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Miežu beta-glikāns pazemina holesterīna līmeni asinīs. Holesterīna līmeņa pazemināšana asinīs var samazināt risku saslimt ar sirds slimību.”

(8)

Komisija un dalībvalstis 2011. gada 8. decembrī saņēma iestādes atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp miežu beta-glikānu lietošanu pārtikā un ZBL holesterīna koncentrācijas pazemināšanos asinīs. Attiecīgi veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, būtu jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā būtu jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktā ir noteikts – ja atzinums ir labvēlīgs attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei, tajā būtu jāiekļauj konkrētas ziņas. Attiecīgi šai informācijai būtu jābūt minētai šīs regulas pielikumā attiecībā uz atļauto veselīguma norādi, un vajadzības gadījumā tajā būtu jāiekļauj pārskatītais norādes formulējums, īpašie norādes lietošanas nosacījumi un attiecīgā gadījumā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 noteikumiem un atbilstoši iestādes atzinumiem.

(10)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes ir patiesas, skaidras, uzticamas un lietderīgas patērētājam un saistībā ar iepriekš minēto tiek ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc gadījumos, kad norāžu formulējums patērētājiem nozīmē to pašu, ko veselīguma norāde, par kuru jau ir izsniegta atļauja, jo tas liecina, ka pastāv tāda pati saikne, kāda ir starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību, uz to būtu jāattiecina tādi paši lietošanas nosacījumi, kā minēts šīs regulas pielikumā.

(11)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā atsauksmes, ko tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu saņēmusi no pieteikuma iesniedzējiem un sabiedrības pārstāvjiem.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebilduši,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/41

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā iekļauts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Šo sarakstu var grozīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu var atjaunināt vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai saņemot pieteikumu.

(4)

Tika iesniegts pieteikums atļaujai izmantot poliglicīta sīrupu vairākās pārtikas kategorijās, un šis pieteikums ir pieejams dalībvalstīm.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izvērtēja poliglicīta sīrupa, ja to lieto kā pārtikas piedevu, nekaitīgumu (3). Tā uzskata, ka pieejamie ķīmiskie un toksikoloģijas dati par poliglicīta sīrupu ir nepietiekami, lai noteiktu pieļaujamo dienas devu. Tomēr tā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, secina, ka nekas nerada bažas par drošumu attiecībā uz ierosināto lietojumu un lietošanas daudzumiem.

(6)

Pastāv tehnoloģiska vajadzība lietot poliglicīta sīrupu kā alternatīvu poliolu citu jau apstiprinātu poliolu vietā. Poliglicīta sīrups nav tik salds un nodrošina lielāku masu, necaurspīdību, saistīšanas spēju un stabilitāti produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību vai produktiem bez cukura. Tādēļ ir lietderīgi atļaut lietot poliglicīta sīrupu norādītajās pārtikas kategorijās un piešķirt šai pārtikas piedevai E numuru E 964.

(7)

Saskaņā ar pārejas noteikumiem Komisijas 2011. gada 11. novembra Regulā (ES) Nr. 1129/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu, izveidojot Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu (4), II pielikumu, ar ko izveido Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu un šo pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus, piemēro no 2013. gada 1. jūnija. Lai atļautu poliglicīta sīrupa izmantošanu attiecīgajās pārtikas kategorijās pirms minētā datuma, jānosaka agrāks piemērošanas datums attiecībā uz šo pārtikas piedevu.

(8)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikums attiecīgi būtu jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/45

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) sniedza atzinumu par poliglicīta sīrupa kā pārtikas piedevas nekaitīgumu, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja 2009. gada 24. novembrī ierosinātās specifikācijas (4). Pēc tam šī pārtikas piedeva tika atļauta, pamatojoties uz konkrētu lietojumu, un saskaņā ar Komisijas 2012. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1049/2012, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu par poliglicīta sīrupa lietošanu vairākās pārtikas kategorijās (5), tai piešķirts numurs E 964. Tāpēc būtu jāpieņem specifikācijas attiecībā uz šo pārtikas piedevu.

(3)

Jāņem vērā piedevu specifikācijas un analītiskās metodes, ko ierosinājusi Apvienotā FAO/PVO pārtikas piedevu ekspertu komiteja.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 231/2012.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/47

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/49

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)

Pēc Nils Juhl ANDREASEN kunga amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/50

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)

Pēc Christian ZEYEN kunga amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

9.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/51

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)

Pēc Sukhdev SHARMA kunga amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,