EKONOMIKAS, LAUKSAIMNIECĪBAS UN INOVĀCIJU MINISTRS,

darbojoties ar infrastruktūras un vides ministra un aizsardzības ministra piekrišanu,

pamatojoties uz 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 1. un 2. punktu, tiek ierobežota piekļuve turpmāk minētajiem apgabaliem, jo tas ir vajadzīgs nozīmīgu dabas vērtību aizsargāšanai attiecīgajos apgabalos.

Ievads

1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 1. punktā cita starpā noteikts, ka provinces pašvaldības (Gedeputeerde Staten) drīkst ierobežot piekļuvi Natura 2000 teritorijai vai tās daļām, ja tas ir vajadzīgs dabas vērtību aizsargāšanai.

1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 2. punktā cita starpā ir noteikts, ka tad, ja 1. punktā minētā teritorija pilnībā vai daļēji ir ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministra vai kāda cita ministra pārvaldībā vai atbildības jomā, tad 1. punktā minēto kompetenci īsteno ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrs ar citu ministru piekrišanu. Ar citiem ministriem šajā gadījumā saprot infrastruktūras un vides valsts sekretāru un aizsardzības ministru.

Turpmāk izklāstītais lēmums ir pieņemts ar abu minēto ministru piekrišanu.

1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 3. punktā cita starpā ir noteikts, ka ir aizliegts, pārkāpjot saskaņā ar 1. un 2. punktu noteiktos ierobežojumus, atrasties Natura 2000 teritorijā vai tās daļās.

1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 4. punktā cita starpā ir noteikts, ka 3. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Natura 2000 teritorijas īpašnieku.

Natura 2000 teritorijās “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” ir nepieciešams ierobežot piekļuvi vairākām to daļām. Šāda piekļuves ierobežošana tiek veikta, lai sasniegtu no Direktīvas (EEK) Nr. 79/409 un Direktīvas (EEK) Nr. 92/43 izrietošos Natura 2000 mērķus, kā arī lai pildītu Vienošanos par zivsaimniecības pasākumiem Ziemeļjūras aizsargājamajās teritorijās (Visserijmaatregelen Beschermde Gebieden Noordzee, turpmāk – VIBEG vienošanās). Tas ir sīkāk aprakstīts šim lēmumam pievienotajā paskaidrojumā.

Tā kā šo lēmumu piemēros arī ārvalstu zvejas kuģiem, šis lēmums ir paziņots Eiropas Komisijai. Šis paziņojums ir nepieciešams, lai padarītu juridiski iespējamu lēmuma piemērošanu ārvalstu zvejas kuģiem saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Turklāt šādā veidā tiek paziņots arī par licences instrumentu, lai nākotnē to varētu piemērot attiecībā uz citiem zvejas veidiem, kas nav zveja ar rāmja trali.

LĒMUMS

1.   pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

Apsaimniekošanas plāns: Apsaimniekošanas plāns, kā noteikts 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 19.b pantā.

Labākās pieejamās metodes un zvejas prakse: Pārbaudītas zvejas metodes un zvejniecības pārvaldības sistēmas, kuras kompetentā iestāde attiecīgajā brīdī ir pieņēmusi kā vislabākās metodes, ņemot vērā cita starpā ar vides ekoloģiju, vidi (degvielas patēriņš), drošību un/vai dzīvnieku labturību saistītus jautājumus.

Kompetentā iestāde: Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrija vai tās tiesību un saistību pārņēmējs.

Grunts zveja: Visi zvejas veidi, ar kuriem tiek skarta jūras grunts, tostarp jebkurā gadījumā tralēšana ar grunts ķēdēm, garneļu zveja un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveja.

Zveja ar rokas āķu rindām: Atpūtas vai profesionālā zveja, izmantojot makšķeri, spiningu, makšķerauklu un ēsmu.

Mīdiju kāpuru zvejas iekārta: Peldošs vai citāds periodiskai mīdiju kāpuru vākšanai paredzēts zvejas rīks, kas noenkurots vai nostiprināts jūras dibenā un sastāv no linuma vai cita materiāla, kuram piestiprināts substrāts, kam var pieķerties mīdiju kāpuri.

Pētniecības apgabali: Apgabali, kuros ar valdības atļauju tiek vai tiks veikta izpēte par zvejas radīto ietekmi uz jūras dibenu un tajā dzīvojošo floru un faunu, kā arī par alternatīvām zvejas metodēm. Šī izpēte principā tiks veikta no Nīderlandes kuģošanas līdzekļiem.

Tralēšana: Zveja, izmantojot trali, lai kā tas būtu aprīkots (piemēram, ar grunts ķēdēm, veltņiem, elektroimpulsa trali).

Kuģošanas līdzekļi: Visi kuģošanas līdzekļi, tostarp tādi, kas neizspiež ūdeni, un hidroplāni, kas tiek izmantoti vai ir piemēroti personu un/vai preču pārvadāšanai pa ūdeni.

Mainīgs koridors: Tranzītam paredzēts koridors, kura platums un atrašanās vieta var mainīties.

Nostiprināti zvejas rīki: Kūris, stāvvads, āķu jedas, lamatas, murds, zvejas vads vai jebkādi citi nostiprināti zvejas rīki, kas nav paredzēti gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zvejai.

Licence: Saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirta atļauja veikt konkrētu darbību. Kompetentā iestāde var tiešā veidā vai ar jumta organizācijas starpniecību atzīt par licences īpašnieku Nīderlandes vai citas valsts (juridisko) persona, kas vēlas veikt šādu darbību, ja kompetentā iestāde, ievērojot noteiktus nosacījumus, ir atzinusi attiecīgo darbību par pieļaujamu saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

VIBEG vienošanās: Ar 2011. gada 15. decembra vēstuli (Parlamenta apakšpalāta, 2011.-2012. parlamentārais gads, 29675, Nr. 140) Parlamenta apakšpalātai iesniegtā VIBEG vienošanās.

Zveja vai zvejniecība: Zvejas rīka ievietošana ūdenī, tā turēšana ūdenī, tā izcelšana vai vilkšana vai mēģināšana kādā citā veidā izgūt no ūdens:

—	zivis vai to daļas, zivju ikrus;

—	gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus vai to daļas, vai to ikrus un kāpurus;

—	jūras zvaigznes un sertulārijas vai koraļļaļģes.

Zvejas kuģi: Jebkuras valsts kuģošanas līdzekļi, kurus tieši vai netieši izmanto zvejai.

Zvejas rīki: Visi aprīkojumi, kas piemēroti zvejai.

Zonas: Atsevišķas zonas – I, II un III zona Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona”, kuru koordinātas norādītas šā lēmuma pielikumā.

2.   pants

Piekļuve I zonas apgabaliem, kas atrodas Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona”, tiek ierobežota tādā ziņā, ka šajos apgabalos vai virs tiem visu gadu ir aizliegts veikt jebkādas darbības, izņemot turpmāk minētās darbības:

a)	attiecībā uz zveju – — zveja ar trali, kas vajadzīga izpētes veikšanai pētniecības apgabalos;

b)	attiecībā uz gliemežvāku ieguvi – — gliemežvāku ieguve līdz 2014. gada 1. janvārim, gan tikai laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim un tikai atbilstīgi līdz minētajam datumam spēkā esošajiem koncesijas apgabaliem;

c)

attiecībā uz kabeļu un (cauruļ)vadu izvietošanu un tehnisko apkopi – — kabeļu un (cauruļ)vadu izvietošana un to tehniskā apkope, ja šīm darbībām ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam; — laikposmā no 1. novembra līdz 1. aprīlim kabeļu un (cauruļ)vadu tehniskā apkope ir atļauta vienīgi katastrofas gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos, pēc kompetentās iestādes ieskatiem un saskaņā ar iespējamiem sīkāk aprakstītiem noteikumiem.

d)

attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem – — neskarot a) apakšpunktu, līdz apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai Ziemeļjūras piekrastes zona visu gadu ir pieejama visiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot zvejas darbību veikšanai, pie kam zvejas rīkiem jābūt tā nostiprinātiem vai tādā stāvoklī, ka to tūlītēja izmantošana nav iespējama; — I zonas apgabali, izņemot I zonas apgabalu Petten tuvumā, ir pieejami tikai laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim visiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot zvejas darbībām, pie kam zvejas rīkiem jābūt tā nostiprinātiem vai tādā stāvoklī, ka to tūlītēja izmantošana nav iespējama. Tranzīta aizliegums laikposmam no 1. novembra līdz 1. aprīlim stājas spēkā apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas dienā; — tikai I zonas apgabalā Petten tuvumā visiem kuģošanas līdzekļiem visu gadu ir atļauts veikt tranzītu tuvu krastam, izņemot zvejas darbību veikšanai, pie kam zvejas rīkiem jābūt tā nostiprinātiem vai tādā stāvoklī, ka to tūlītēja izmantošana nav iespējama; — no apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas dienas krastmalas atjaunošanas kuģiem ir atļauts tranzīts pa mainīgu koridoru, kura precīza atrašanās vieta ir atkarīga no smilšu ņemšanas apgabala un aizsniedzamās atjaunojamās krastmalas atrašanās vietas, kā arī no melno pīļu koncentrācijas vietām. Mainīgā koridora atrašanās vieta tiek noteikta ar kompetentās iestādes piekrišanu un pēc principa, ka kuģošanas attālumam starp smilšu ieguves un atjaunojamās krastmalas atrašanās vietu ir jābūt pēc iespējas īsākam, ar nosacījumu, ka jāievēro vismaz 1 500 m liels attālums līdz melno pīļu koncentrācijas vietām; — kuģošana (tranzīts) tajā daļā, kas sakrīt ar marķētiem vai vēl marķējamiem kuģošanas ceļiem un attiecībā uz I zonas apgabalu virs Rottum, ciktāl attiecīgā daļa sakrīt ar Eems-Dollard nolīguma apgabalu;

e)	attiecībā uz gaisa satiksmi – — civilā gaisa satiksme, kas notiek virs 300 metru augstuma saskaņā ar Rīcības kodeksu “Atbildīga lidošana” [Gedragscode verantwoord vliegen] un kas notiek virs 450 metru augstuma, tiklīdz šis ierobežojums būs noteikts ar likumu.

3.   pants

Piekļuve II zonas apgabaliem, kas atrodas Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona”, tiek ierobežota tādā ziņā, ka visu gadu ir aizliegts veikt grunts zveju un citas grunti skarošas darbības, izņemot turpmāk minētās darbības:

a)

attiecībā uz zveju – — II zonas apgabalā Petten tuvumā ar elektroimpulsa trali līdz 2016. gada 1. janvārim; — garneļu zveja: līdz 2014. gada 1. janvārim, pamatojoties uz šā lēmuma pieņemšanas laikā piemērojamo licenci saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu; — garneļu zveja: no 2015. gada 1. janvāra, ja tai ir piešķirta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam; — pelaģiskā zveja ar zvejas rīkiem, kas nav paredzēti grunts zvejai; — zveja ar āķu rindām; — zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem; — mīdiju kāpuru zvejas iekārtas;

b)

attiecībā uz gliemežvāku ieguvi – — gliemežvāku ieguve līdz 2014. gada 1. janvārim, pamatojoties uz šā lēmuma pieņemšanas laikā piemērojamo licenci saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, gan tikai atbilstīgi līdz attiecīgajam datumam spēkā esošajiem koncesijas apgabaliem; — gliemežvāku ieguve II zonas Stortemelk un Razende Bol apgabalos pēc 2014. gada 1. janvāra, ja tas ir atļauts saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu;

c)

attiecībā uz kabeļu un (cauruļ)vadu izvietošanu un tehnisko apkopi – — kabeļu un (cauruļ)vadu izvietošana un to tehniskā apkope, ja šīm darbībām ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam; — laikposmā no 1. novembra līdz 1. aprīlim kabeļu un (cauruļ)vadu tehniskā apkope ir atļauta vienīgi katastrofas gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos, pēc kompetentās iestādes ieskatiem un saskaņā ar iespējamiem sīkāk aprakstītiem noteikumiem;

d)	attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem – — kuģošanas līdzekļu tranzīts un noenkurošana.

4.   pants

Piekļuve III zonas apgabaliem, kas atrodas Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona”, tiek ierobežota tādā ziņā, ka visu gadu ir aizliegts veikt grunts zveju un citas grunti skarošas darbības, izņemot turpmāk minētās darbības:

a)

attiecībā uz zveju – — zveja saskaņā ar vislabākajām pieejamajām metodēm un zvejas praksi; — garneļu zveja līdz 2014. gada 1. janvārim, pamatojoties uz šā lēmuma pieņemšanas laikā piemērojamo licenci saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, un pēc tam – ja ir piešķirta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam; — tralēšana ar grunts ķēdēm līdz 2014. gada 1. janvārim III zonas apgabalos Petten un Eierlandsegat tuvumā; — gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveja, izņemot Spisula ģints gliemeņu zveju, III zonas apgabalā virs Ameland, ja to reglamentē licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai apsaimniekošanas plāns; — pelaģiskā zveja ar zvejas rīkiem, kas nav paredzēti grunts zvejai; — zveja ar āķu rindām; — zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem; — mīdiju kāpuru zvejas iekārtas;

b)

attiecībā uz gliemežvāku ieguvi – — gliemežvāku ieguve līdz 2014. gada 1. janvārim, pamatojoties uz šā lēmuma pieņemšanas laikā piemērojamo licenci saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, gan tikai atbilstīgi līdz attiecīgajam datumam spēkā esošajiem koncesijas apgabaliem; — gliemežvāku ieguve III zonas apgabalā virs Schiermonnikoog pēc 2014. gada 1. janvāra, ja tas ir atļauts saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu;

c)

attiecībā uz kabeļu un (cauruļ)vadu izvietošanu un tehnisko apkopi – — kabeļu un (cauruļ)vadu izvietošana un to tehniskā apkope, ja šīm darbībām ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam; — laikposmā no 1. novembra līdz 1. aprīlim kabeļu un (cauruļ)vadu tehniskā apkope ir atļauta vienīgi katastrofas gadījumā, kā arī citos ārkārtas gadījumos, pēc kompetentās iestādes ieskatiem un saskaņā ar iespējamiem sīkāk aprakstītiem noteikumiem;

d)	attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem – — kuģošanas līdzekļu tranzīts un noenkurošana.

5.   pants

Piekļuve Natura 2000 teritorijas “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabaliem, kas atrodas ārpus I, II un III zonas apgabaliem, kā minēts 2., 3. un 4. pantā, ir atļauta visu gadu visu veidu zvejai, ja zvejai, kam vajadzīga licence, tāda ir piešķirta saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, vai arī ja attiecīgais zvejas veids ir iekļauts apsaimniekošanas plānā, – ar nosacījumu, ka tralēšana ar grunts ķēdēm ir atļauta tikai līdz 2016. gada 1. janvārim.

6.   pants

Piekļuve Natura 2000 teritorijai “ Vlakte van de Raan ” ir atļauta bez ierobežojumiem, izņemot turpmāk minētās darbības, kuru veikšanai piekļuve ir atļauta no 2013. gada 1. janvāra ar turpmāk norādītajiem ierobežojumiem:

—	tralēšana pētniecības apgabalos tikai tik lielā apmērā, cik nepieciešams pētniecības veikšanai;

—	tralēšana ar grunts ķēdēm – tikai ar licenci atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam un tikai līdz 2016. gada 1. janvārim;

—	gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveja, zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem un mīdiju kāpuru zvejas iekārtām, ja to reglamentē licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai apsaimniekošanas plāns;

—	citi profesionālās zvejas veidi saskaņā ar licenci atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai ja to reglamentē attiecīgais apsaimniekošanas plāns.

7.   pants

Ja izpēte pētniecības apgabalos tiks pabeigta pirms 2016. gada 1. janvāra, tad no attiecīgā agrākā datuma ierobežojumi, kas attiecas uz pētniecības apgabaliem, vairs nebūs spēkā, toties būs spēkā attiecīgi I, II vai III zonai piemērojamie piekļuves ierobežojumi.

8.   pants

Uz profesionālās zvejas kuģiem, kuru garums ir vismaz 12 metri, atrodoties Natura 2000 teritorijās “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ”, ir jābūt funkcionējošai satelītnovērošanas ierīcei, kura atbilst vismaz Eiropas direktīvu prasību minimumam.

9.   pants

Saskaņā ar 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 4. punktu šajā lēmumā noteiktie piekļuves ierobežojumi visu gadu neattiecas uz uzturēšanos attiecīgajā teritorijā valdības uzdevumā, ja tas ir vajadzīgs pārvaldības un tehniskās apkopes, marķēšanas, uzraudzības, glābšanas, inspekcijas, pārraudzības, izmeklēšanas vai aizsardzības mērķiem – neatkarīgi no tā, vai šajā nolūkā tiek iesaistīti iestādēm piederoši vai iestāžu uzdevumā izmantoti kuģošanas līdzekļi.

10.   pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Valdības vēstnesī (Staatscourant) un ir spēkā līdz 2016. gada 1. janvārim.

11.   pants

Gadījumos, kad ir vajadzīga licence un attiecīgās darbības jau ir novērtētas saskaņā ar licencēšanas procedūru, kas attiecas uz Nīderlandes licences īpašniekiem, ārvalstu zvejnieki šo licencēšanas prasību var izpildīt ar paziņošanas procedūras palīdzību.

Iebildumi

Saskaņā ar Vispārējo likumu par administratīvajiem noteikumiem [Algemene wet bestuursrecht] ieinteresētās personas var iesniegt rakstisku paziņojumu par iebildumiem pret šo lēmumu. Šāds paziņojums par iebildumiem jāiesniedz sešu nedēļu laikā pēc šā lēmuma publicēšanas Valdības vēstnesī (Staatscourant), to adresējot:

De Staatssecretaris van EL&I

Dienst Regelingen

Afdeling Recht & Rechtsbescherming

Postbus 20401

2500 EK “s Gravenhage

Paziņojumam par iebildumiem jābūt parakstītam, un tajā jābūt iekļautiem vismaz šādiem elementiem:

a.	iebilduma iesniedzējas personas vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

b.

datums;

c.	tā lēmuma apraksts, uz kuru attiecas iesniegtais iebildums, un

d.	iebilduma pamatojums.

Publicēšana un pieejamība sabiedrībai

Paziņojums par šo lēmumu tiks publicēts Valdības vēstnesī (Staatscourant) un Ekonomikas, lauksaimniecības un investīciju ministrijas tīmekļa vietnē. Šā lēmuma, tostarp pielikumu, kopijas iespējams pieprasīt arī pa tālruni, vēršoties Ekonomikas, lauksaimniecības un investīciju ministrijas Reģionālās un teritoriālās ekonomikas politikas departamentā (sazinoties ar A. De Noord k-dzi, A.deNoord@mineleni.nl).

Parakstīšana

Saskaņā ar Lēmumu par Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas Dabas un reģionu ģenerāldirektorāta pilnvarošanu (Besluit mandaat, volmacht en machtiging voor het directoraat-generaal voor Natuur en Regio van het Ministerie van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie 2012) Reģionālās un teritoriālās ekonomikas direktoram ir tiesības Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju valsts sekretāra vārdā parakstīt dokumentus, kas attiecas uz Dabas aizsardzības likuma 20. panta 2. punktā minētajiem lēmumiem. Šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz visu iepriekš minēto.

Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju valsts sekretārs

Paskaidrojumi

Natura 2000 teritorijas

Dabas liegumu un tajos dzīvojošo sugu aizsardzību tiesiski reglamentē 1998. gada Dabas aizsardzības likums. Teritorijas “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” ir mājvieta īpašām dabas vērtībām, tāpēc tie, pamatojoties uz 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 10.a pantu, ir noteikti par Natura 2000 teritorijām. Attiecīgajā lēmumā ir noteikti saskaņā ar Eiropas Putnu direktīvu un Biotopu direktīvu aizsargājamo dzīvotņu un sugu saglabāšanas mērķi.

Ziemeļjūras piekrastes zonas noteikšana par Natura 2000 teritoriju

Ar 2009. gada 25. februāra lēmumu Nr. DRZO/2008-007 (2009. gada Valdības vēstnesis Nr. 38) (toreizējais) lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrs noteica Ziemeļjūras piekrastes zonu par īpaši aizsargājamu teritoriju saskaņā ar Biotopu direktīvu un Putnu direktīvu.

Ar 2011. gada 14. marta lēmumu (2011. gada Valdības vēstnesis Nr. 4458) ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju valsts sekretārs darīja zināmu lēmumu par grozījumiem iepriekš, 2009. gada 25. februārī, pieņemtajā lēmumā. Ar 2011. gada 14. marta lēmumu tika izdarīti grozījumi attiecībā uz iepriekš veikto Ziemeļjūras piekrastes zonas noteikšanu par īpaši aizsargājamu teritoriju saskaņā ar Biotopu direktīvu un Putnu direktīvu. Ar šo lēmumu tiek mainītas šīs teritorijas robežas un veikti pielāgojumi saglabāšanas mērķos.

Šim lēmumam īpaši nozīmīgi ir turpmāk minētie saglabāšanas mērķi:

H1110_B   Smilšu sēkļi, kas pastāvīgi ir zem neliela jūras ūdens slāņa

Mērķis: Ziemeļjūras piekrastes zonas pastāvīgi zem ūdens esošo sēkļu (B apakštips) teritorijas saglabāšana un kvalitātes uzlabošana.

Ziemeļjūras piekrastes zona Nīderlandē ir vissvarīgākais H1110_B biotopa tipa apgabals – vairāk nekā puse no šā apakštipa teritorijām atrodas Ziemeļjūras piekrastē.

Šā biotipa veida relatīvā nozīme Eiropas mērogā ir atzīta par ļoti būtisku.

Pastāvīgi zem ūdens esošo sēkļu apakštips (B apakštips) ir sastopams ārējās deltās pie plūdmaiņu līčiem. Šā apakštipa saglabāšanās stāvoklis Nīderlandē ir mēreni nelabvēlīgs.

A001   Brūnkakla gārgale

Mērķis: šo putnu dzīvotnes teritorijas un kvalitātes uzturēšana esošajā līmenī, lai saglabātu populāciju.

Brūnkakla gārgaļu saglabāšana ir gan starptautiski, gan jo īpaši Nīderlandei ļoti svarīgs uzdevums. Attiecīgais apgabals ir minētās sugas barošanās teritorija. Brūnkakla gārgales Nīderlandē ir izplatītas galvenokārt tikai Ziemeļjūras piekrastē. Ziemeļjūras piekrastē liels populācijas blīvums reizēm tiek novērots ārējās deltās starp plūdmaiņu joslas salām, kur robežšķirtnes vietā starp dažādām ūdens masām notiek zveja. Regulārajā skaitīšanā šī suga ir vāji pārstāvēta, bet pēdējā laikā tās pārstāvju skaits šķiet esam pieaudzis. Tā kā pietiek ar esošās situācijas saglabāšanu, atjaunošanas mērķis valsts mērogā nav ticis noteikts.

A002   Melnkakla gārgale

Mērķis: šo putnu dzīvotnes teritorijas un kvalitātes uzturēšana esošajā līmenī, lai saglabātu populāciju.

Melnkakla gārgales valsts mērogā ir ļoti nozīmīga suga. Attiecīgais apgabals ir minētās sugas barošanās teritorija. Melnkakla gārgales Nīderlandē visvairāk ir izplatītas Ziemeļjūras piekrastē. Absolūtie skaitu raksturojošie skaitļi un tendences (un līdz ar to arī saglabāšanās stāvoklis) nav zināmi daļēji tāpēc, ka to skaits ir tik mazs, un daļēji tāpēc, ka šo sugu mēdz jaukt ar brūnkakla gārgalēm, kas ir pārstāvētas daudz lielākā skaitā. Tā kā pietiek ar esošās situācijas saglabāšanu, atjaunošanas mērķis valsts mērogā nav ticis noteikts.

A062   Ķerra

Mērķis: šo putnu dzīvotnes teritorijas un kvalitātes uzturēšana esošajā līmenī, lai saglabātu populāciju.

Attiecīgais apgabals ir ķerru barošanās teritorija. Deviņdesmito gadu vidū Ziemeļjūras piekrastes zonā tika novērots salīdzinoši liels skaits šo putnu, kas lielākā vai mazākā mērā saistīts ar to skaita samazināšanos IJsselmeer and Waddenzee teritorijās. Salīdzinājums ar lielo pūkpīļu situāciju liek secināt, ka Ziemeļjūras piekrastes zona pilda uzņemošās funkcijas tad, kad abos iepriekš minētajos apgabalos nav iespējams atrast daudz barības, tomēr par Ziemeļjūras piekrastes zonu pieejamie dati ir skopi. Pietiek ar esošās situācijas saglabāšanu, jo faktiskais iemesls tam, kāpēc saglabāšanās stāvoklis ir ļoti nelabvēlīgs visas valsts mērogā, nav saistīts ar šo apgabalu.

A063   Lielā pūkpīle

Mērķis: šo putnu dzīvotnes teritorijas un kvalitātes uzturēšana esošajā līmenī ar ekoloģisko kapacitāti populācijai, kurā vidēji ir 26 200 putni (skaits ziemas vidū).

Lielo pūkpīļu saglabāšana ir gan starptautiski, gan jo īpaši Nīderlandei ļoti svarīgs uzdevums. Attiecīgais apgabals ir minētās sugas barošanās teritorija. Salīdzinoši liels skaits lielo pūkpīļu barojas šajā apgabalā jo īpaši tajos gados, kuros Waddenzee reģionā ir mazāk barības un vienlaikus Ziemeļjūras piekrastes zonā ir bagātīgi atrodami citi gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi (piemēram, Spisula ģints gliemenes). Pēdējā laikā novērotā lielo pūkpīļu skaita samazināšanās Ziemeļjūras piekrastes zonā var būt arī rādītājs tam, ka atjaunojas barības resursu situācija Waddenzee, tomēr populācijas tendences vēl neliecina par šādu atjaunošanos. Tā kā lielo pūkpīļu klātbūtne Ziemeļjūras piekrastes zonā acīmredzot ir saistīta ar sliktiem dzīves apstākļiem Waddenzee teritorijā, attiecībā uz Waddenzee tiek noteikts atjaunošanas uzdevums, bet attiecībā uz Ziemeļjūras piekrastes zonu pietiek ar uzņemšanas kapacitātes saglabāšanu esošajā līmenī. Pietiek ar esošās situācijas saglabāšanu, jo faktiskais iemesls tam, kāpēc saglabāšanās stāvoklis ir ļoti nelabvēlīgs visas valsts mērogā, nav saistīts ar šo apgabalu.

A065   Melnā pīle

Mērķis: šo putnu dzīvotnes teritorijas un kvalitātes uzturēšana esošajā līmenī ar ekoloģisko kapacitāti populācijai, kurā vidēji ir 51 900 putni (skaits ziemas vidū).

Melno pīļu saglabāšana ir gan starptautiski, gan jo īpaši Nīderlandei ļoti svarīgs uzdevums. Attiecīgais apgabals ir minētās sugas barošanās teritorija – tas ir pati galvenā melno pīļu dzīvotne Nīderlandē. Šīs sugas putni tur uzturas ziemā. Izteiktas tendences nav iespējams noteikt, jo to skaits ievērojami svārstās, kas daļēji ir saistīts ar to, ka ir pieejami tikai skaitīšanas dati par janvāra mēnesi. Ir iespējams, ka putnu skaits patiešām svārstās no gada uz gadu saistībā ar gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu (tostarp Spisula ģints gliemeņu) mainīgo pieejamības līmeni. Šīs sugas saglabāšanās stāvoklis Nīderlandē ir mēreni nelabvēlīgs.

Natura 2000 teritorijas “Vlakte van de Raan” noteikšana par īpaši aizsargājamu teritoriju

Ar 2011. gada 14. marta lēmumu (2011. gada Valdības vēstnesis, Nr. 4458) ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju valsts sekretārs noteica Vlakte van de Raan par īpaši aizsargājamu teritoriju saskaņā ar Biotopu direktīvu.

Šim lēmumam īpaši nozīmīgi ir turpmāk minētie saglabāšanas mērķi:

H1110_B   Smilšu sēkļi, kas pastāvīgi ir zem neliela jūras ūdens slāņa

Mērķis: Saglabāt pastāvīgi zem ūdens esošo smilšu sēkļu teritoriju un kvalitāti

Teritorijā “ Vlakte van de Raan ” (B apakštips).

Šā biotopa veida relatīvā nozīme Eiropas mērogā ir atzīta par ļoti lielu.

Pastāvīgi zem ūdens esošo sēkļu apakštips (B apakštips) ir sastopams ārējās deltās pie plūdmaiņu līčiem. Šā apakštipa saglabāšanās stāvoklis Nīderlandē ir mēreni nelabvēlīgs.

Lai gūtu sīkāku informāciju par saglabāšanas mērķiem, tiek norādīts uz publicētajiem lēmumiem par “Ziemeļjūras piekrastes zonas” un “ Vlakte van de Raan ” noteikšanu par aizsargātajām Natura 2000 teritorijām. (www.synbiosys.alterra.nl/natura2000/gebiedendatabase)

Vienošanās par zivsaimniecības pasākumiem Ziemeļjūras aizsargājamajās teritorijās (VIBEG vienošanās)

2008. gada 5. jūnijā tika parakstīta “Sabiedriskā vienošanās par zveju Ziemeļjūrā – ilgtspējīga zveja” (Maatschappelijk Convenant Noordzeevisserij: Duurzaam Vissen), kuras parakstītājas puses ir zvejas nozares pārstāvji, dabas aizsardzības organizācijas un Nīderlandes valdība. Šīs vienošanās mērķis bija panākt ilgtspējīgu un sabiedrībai pieņemamu zveju Ziemeļjūrā. Viens no vienošanās tematiem attiecas uz “kopīgu pieeju jūras aizsargājamajām teritorijām Ziemeļjūras apgabalos”. Ar to jāsaprot, ka būtu jāuzsāk kopīga procedūra mērķu un pasākumu noteikšanai saistībā ar aizsargājamām teritorijām Ziemeļjūrā, turklāt, ja netiek panākta vienprātība, valdība beigās pieņem lēmumus par šiem mērķiem un pasākumiem.

Lai sekmētu savstarpēju informācijas apmaiņu un atbalstu valsts un starptautiskās politikas izstrādē, ministrs 2009. gadā izveidoja Vadības grupu zivsaimniecības pasākumiem Ziemeļjūras aizsargājamajās teritorijās (regiegroep Visserijmaatregelen in Beschermde Gebieden Noordzee – VIBEG). Tajā ietilpst pārstāvji no Pasaules Dabas fonda, Ziemeļjūras fonda (Stichting de Noordzee), Zivju tirdzniecības apvienības (Productschap Vis), Zvejnieku apvienību konfederācijas (Federatie Vissersverenigingen), Jūras pētniecības institūta IMARES Wageningen un no dažādiem Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas un Infrastruktūras un vides ministrijas departamentiem. Piekrastes zonas aizsardzības procesa ietvaros šī grupa ir izstrādājusi Vienošanos par zivsaimniecības pasākumiem Ziemeļjūras aizsargājamajās teritorijās (akkoord Visserijmaatregelen Beschermde Gebieden Noordzee), kuru saīsināti apzīmē kā VIBEG vienošanos.

Viens no VIBEG vienošanās mērķiem ir noteikt zonas Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona”, pie kam atsevišķi šīs teritorijas apgabali, pamatojoties uz 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. pantu, tiktu vai netiktu uz slēgti uz noteiktu laiku vai noteiktai zvejas metodei.

Ar 2011. gada 15. decembra vēstuli (Parlamenta apakšpalāta, 2011.-2012. parlamentārais gads, 29675, Nr. 140) Parlamenta apakšpalātai tika iesniegta parakstītā VIBEG vienošanās, kā arī Vienošanās par garneļu zvejas perspektīvām (Perspectief garnalenvisserij). Viens no šā lēmuma mērķiem ir īstenot vienošanos par Natura 2000 teritoriju “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” apgabalu (pilnīgu vai daļēju) slēgšanu, pamatojoties uz 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. pantu. VIBEG vienošanās attiecas tikai uz zveju. Savukārt šā lēmuma darbības joma ir plašāka; tas reglamentē piekļuves ierobežojumus arī citām darbībām.

Grunti skarošas darbības

Zveja izraisa papildu dinamiku tajās H1110_B biotopa apakštipa daļās, kuras no dabas nav īpaši dinamiskas. Tiek pieņemts, ka tas ir viens no iemesliem bioloģiskās daudzveidības izmaiņām par sliktu salīdzinoši ilgdzīvojošām sugām, kurām pēc kaitējošas ietekmes nepieciešams ilgāks atgūšanās laiks nekā sugām ar salīdzinoši īsu dzīves ilgumu. Veiktie pasākumi ir vajadzīgi arī, lai ierobežotu šo grunts zvejas izraisīto dinamiku, kas pārsniedz dabiskās robežas. Šie pasākumi palīdz arī mazināt dažādu tralēšanas veidu (iespējamo) ietekmi šajos apgabalos. Tāpēc šis lēmums ir daļa no priekšrakstiem, kas jāievēro saistībā ar attiecīgajām licencēm, kas izdotas saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, ja tādas ir vajadzīgas atsevišķiem tralēšanas veidiem.

Putnu traucēšana

Putnu sugas, kuras ir ļoti jutīgas pret traucēšanu, piemēram, melnā pīle, melnkakla gārgale un brūnkakla gārgale, Ziemeļjūras piekrastes zonā lielākā skaitā ir sastopamas ziemas periodā. Tāpēc piekļuves ierobežojums I zonas apgabaliem laikā no 1. novembra līdz 1. aprīlim attiecas uz visām darbībām, kas var negatīvi ietekmēt minēto putnu sugu populācijas.

Pētniecība un monitorings

Lai varētu reģistrēt panākumus saistībā ar situācijas saglabāšanu un notikumu attīstību saistībā ar saglabāšanas mērķu sasniegšanu, pētniecības apgabalos tiks veiktas pētniecības un monitoringa darbības. Uz šīm darbībām neattiecas aizliegums veikt grunti skarošas darbības, ja un ciktāl tā vajadzīga pētniecības un monitoringa veikšanai.

Ārējā iedarbība

Izdodot atļaujas plānotajiem projektiem (kuriem vajadzīga atļauja), kuri (daļēji) tiks īstenoti saskaņā ar Dabas aizsardzības likuma 20. pantu noteikto apgabalu tuvumā, ir jāņem vērā noteiktās aizsargājamās teritorijas, kas var būt par iemeslu tam, ka saistībā ar attiecīgajām atļaujām tiek noteikti papildu nosacījumi vai pieprasītās atļaujas vispār netiek izdotas.

Noteikumu izpilde

Daļēji tālab, lai veicinātu noteikumu izpildi, profesionālās zvejas kuģiem (atkarībā no kuģa garuma) ir jābūt aprīkotiem ar funkcionējošu un ieslēgtu automātiskās identifikācijas sistēmu, kuģu satelītnovērošanas ierīci vai “melno kasti”. Uz gliemežvāku ieguves un ēdamgliemeņu zvejas kuģiem ir jābūt “melnās kastes” aparatūrai. “Melnās kastes” sistēma ar regulāriem intervāliem reģistrē kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu. Izmantojot reģistrēto atrašanās vietu veidoto struktūru, ir iespējams pārbaudīt, vai ar attiecīgo kuģošanas līdzekli ir veiktas zvejas vai izklāšanas darbības. Kuģiem, kuru garums nesasniedz 12 metrus, šāda aparatūra nav vajadzīga.

Noteikto zonu, kurās ir spēkā ierobežojumi profesionālās zvejas veikšanai, un pētniecības apgabalu precīza atrašanās vieta

Natura 2000 teritoriju “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” zonu, kurās ir spēkā diferencēti ierobežojumi profesionālās zvejas veikšanai, un pētniecības apgabalu precīza atrašanās vieta – ja tā jau nav norādīta šā lēmuma pielikumā, – pēc šo attiecīgās noteikšanas saskaņā ar 1998. gada Dabas aizsardzības likumu tiks norādītas papildu lēmumā saskaņā ar Zvejas likumu vai iekļautas attiecīgajā apsaimniekošanas plānā.

Pētniecības apgabali Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” jau ir noteikti – tie visi atrodas I zonas apgabalos. Pētniecības apgabali Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” ir noteikti daļēji. Jau noteiktie pētniecības apgabali un tos norobežojošo punktu koordinātas ir norādītas šā lēmuma pielikumā un ir šā lēmuma daļa.

Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” vēl nav noteiktas zonas, kurās ir spēkā ierobežojumi attiecībā uz profesionālo zveju. Tiklīdz šīs zonas un pētniecības apgabali “ Vlakte van de Raan ” teritorijā būs pilnībā noteikti, tie tiks norādīti papildu lēmumā un iekļauti attiecīgajā apsaimniekošanas plānā.

Elektrozvejas aizliegums

Ja Eiropā spēkā esošais elektrozvejas aizliegums tiks atcelts, vēlākais viena gada laikā pēc tā atcelšanas Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” un Teritorijā “ Vlakte van de Raan ” tiks pilnībā aizliegta tralēšana ar grunts ķēdēm. Šobrīd elektrozveja Eiropas Savienībā vēl ir aizliegta. Nīderlandei patlaban ir piešķirts atbrīvojums no šā aizlieguma, un tās kuģi drīkst veikt eksperimentālo zveju ar elektroimpulsa trali. Tiklīdz elektrozvejas aizliegums tiks atcelts, zveju ar elektroimpulsa trali varēs veikt plašākos apmēros un vienlaikus samazināt tralēšanu ar grunts ķēdēm. Tādam gadījumam tika izvēlēts pārejas posma risinājums, kas ilgtu augstākais vienu gadu pēc aizlieguma atcelšanas un līdz kura beigām tralēšana ar grunts ķēdēm Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” un Teritorijā “ Vlakte van de Raan ” tiktu pilnībā aizliegta.

Šāds aizliegums tiks publicēts Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas tīmekļa vietnē un Valdības vēstnesī; par to savos informācijas kanālos informēs arī Nīderlandes un ārvalstu zvejniecības organizācijas, sniedzot šo informāciju Nīderlandes un ārvalstu zvejniekiem un citām interesentu grupām.

Paziņojums par zvejas ierobežošanas pasākumiem

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saistīti ar ierobežojumiem zvejniecības nozarei, tostarp arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejniekiem. Tā kā tie attiecas uz Nīderlandes teritoriju, uz ārvalstu zvejniekiem šajā lēmumā noteiktie piekļuves ierobežojumi attiecas tādā pašā mērā kā uz Nīderlandes zvejniekiem. Tāpēc par attiecīgajiem pasākumiem tiek paziņots atbilstīgi 9. panta 1. punktam Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (EK/2371/2002). Tādējādi citu dalībvalstu zvejniekiem tiek dota iespēja reaģēt uz pasākumiem, kas paredzēti šajā lēmumā par piekļuves ierobežošanu.

Sīkāks paskaidrojums

Zonu noteikšana ietekmē galvenokārt zveju, bet arī kuģus un citas darbības, kas nav zveja. Pārskatāmības labad turpmāk, norādot sadalījumu pa zvejas veidiem un kuģošanas līdzekļiem, ir norādīts, kur, kādā veidā un kādā laikposmā ir atļauts veikt attiecīgo darbību Natura 2000 teritorijās “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ”.

Tralēšana ar grunts ķēdēm ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – līdz 2014. gada 1. janvārim ārpus pētniecības apgabaliem III zonas apgabalos Petten un Eierlandsegat tuvumā;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – I, II un III zonas apgabalos līdz 2016. gada 1. janvārim, ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” līdz 2016. gada 1. janvārim, ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.

Garneļu zveja ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijās “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” pētniecības apgabalos, tikai tik daudz, cik nepieciešams pētniecības veikšanai;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – līdz 2014. gada 1. janvārim II un III zonā ārpus pētniecības apgabaliem un pēc tam – III zonā, ja ir saņemta licence saskaņā ar Dabas aizsardzības likuma (skatīt arī 4. panta a) daļu);

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – no 2015. gada II zonas apgabalos, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam un ja izpētes rezultātā tiek neapgāžami pierādīts, ka garneļu zvejai ar veltņiem nav pierādāmas negatīvas ietekmes uz jūras gultni un tās faunu;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – ārpus I, II un III zonas apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.

Tralēšana saskaņā ar “ vislabākajām pieejamajām metodēm un zvejas praksi ” ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijās “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” pētniecības apgabalos, tikai tik daudz, cik nepieciešams pētniecības veikšanai;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – II zonas apgabalā Petten tuvumā (pielikumā esošajā kartē teritorija, kas iezīmēta ar zaļas krāsas rūtojumu: II zona**) – zveja ar elektroimpulsa trali līdz 2016. gada 1. janvārim;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – III zonas apgabalos un ārpus tiem – ārpus pētniecības apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – ārpus I un II zonas apgabaliem – ārpus pētniecības apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” – ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.

Zveja ar pelaģisko trali ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijās “Ziemeļjūras piekrastes zona” un “ Vlakte van de Raan ” – pētniecības apgabalos, tikai tik daudz, cik nepieciešams pētniecības veikšanai;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – ārpus I, II un III zonas apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – II un III zonas apgabalos, izņemot pelaģisko zveju ar zvejas rīku, ko var izmantot arī grunts zvejai;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” –ārpus pētniecības apgabaliem.

Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveja ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – III zonas apgabalos ārpus pētniecības apgabaliem un ja to reglamentē licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai apsaimniekošanas plāns, izņemot Spisula ģints gliemeņu zveju III zonas apgabalā virs Ameland;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – ārpus I, II un III zonas apgabaliem, ja to reglamentē licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai apsaimniekošanas plāns;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” – ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai ja to reglamentē apsaimniekošanas plāns.

Gliemežvāku ieguve ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – līdz 2014. gada 1. janvārim laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim I zonā, gan tikai koncesijas apgabalos;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – līdz 2014. gada 1. janvārim II un III zonā, gan tikai koncesijas apgabalos;

—	no 2014. gada 1. janvāra II un III zonā, gan tikai koncesijas apgabalos un ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” – ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai ja to reglamentē apsaimniekošanas plāns.

Nostiprinātus zvejas rīkus ārpus pētniecības apgabaliem ir atļauts izmantot:

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – ārpus I zonas apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – II un III zonā;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ”, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.

Zveja ar rokas āķu rindām ir atļauta:

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – tikai ārpus I zonas apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – II un III zonas apgabalos un ārpus tiem;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ”.

Mīdiju kāpuru zvejas iekārtas ir atļauts izmantot:

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – II un III zonā, ārpus pētniecības apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – ārpus I, II un III zonas apgabaliem – ārpus pētniecības apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ”, ārpus pētniecības apgabaliem, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.

Krastmalas atjaunošanas kuģi:

—	papildus tām iespējām, kas attiecas uz visiem kuģošanas līdzekļiem, krastmalas atjaunošanas kuģiem ir atļauts tranzīts pa mainīgu koridoru no 1. aprīļa līdz 1. novembrim.

Visu kuģošanas līdzekļu izmantošana ir atļauta:

—

Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – tikai I zonas apgabalā Petten tuvumā visiem kuģošanas līdzekļiem līdz “Ziemeļjūras piekrastes zona” apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai visu gadu ir atļauts veikt tranzītu tuvu krastam no viena apgabala uz citu, izņemot zvejas darbību veikšanai, pie kam zvejas rīkiem jābūt tā nostiprinātiem vai tādā stāvoklī, ka to tūlītēja izmantošana nav iespējama;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – pēc “Ziemeļjūras piekrastes zona” apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas piekļuve citiem I zonas apgabaliem, izņemot apgabalu Petten tuvumā, ir atļauta tikai laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – tranzīts un noenkurošanās II un III zonā ārpus pētniecības apgabaliem;

—	Natura 2000 teritorijā “Ziemeļjūras piekrastes zona” – kuģošana un noenkurošanās ārpus I, II un III zonas apgabaliem – ārpus pētniecības apgabaliem;

—	Teritorijā “ Vlakte van de Raan ” saskaņā ar 6. pantu.

Vispārīga informācija par licencēšanas procedūru, pamatojoties uz 1998. gada Dabas aizsardzības likumu

Vairākos šā lēmuma pantos ir atsauce uz nosacījumu, ka noteiktas darbības ir atļauts veikt tikai tad, ja tām ir saņemta licence saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu. Turpmāk ir sniegta sīkāka informācija par procedūrām un prasībām saistībā ar šādu licencēšanu un novērtēšanu tās ietvaros.

Vispārīgu informāciju par licencēšanas procedūru saskaņā ar 1998. gada Dabas aizsardzības likumu, kā arī katrai Natura 2000 teritorijai specifisko informāciju iespējams atrast internetā.

www.noordzeenatura2000.nl

http://www.synbiosys.alterra.nl/natura2000/default.aspx?main=gebieden

Biotopu direktīvas 6. panta 3. punktā ir noteikta prasība, ka visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus.

Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz attiecīgo teritoriju un ievērojot minētās direktīvas 4. punkta noteikumus, kompetentās valsts iestādes piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tās ir pārliecinājušās, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība.

Minētā prasība par iepriekšēju piekrišanu ir īstenota ar 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 19.d pantu licences instrumenta veidā. Minētā likuma 19.f pantā noteikts, ka pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par to, lai tā licences pieteikumam būtu pievienots atbilstīgs ietekmes novērtējums.

Jautājumā, vai iespējamās licences piešķiršana ir Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas vai attiecīgās provinces kompetencē, jāvadās pēc Lēmuma par atļauju piešķiršanu saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu (Besluit Vergunningen Natuurbeschermingswet 1998). Tajā ir norādītas dažādas to darbību vai vietu kategorijas, kuras ir valsts valdības kompetencē; visas pārējās darbības un vietas ir attiecīgās provinces kompetencē. Ciktāl tas attiecas uz konkrēto gadījumu – visas darbības tajā Natura 2000 teritorijas “Ziemeļjūras piekrastes zona” daļā, kura nepieder ne pie vienas provinces, ir ministrijas ekskluzīvā kompetencē.

Projekta vai darbības iniciatoram vispirms ir jāvēršas pie kompetentās iestādes, lai pārbaudītu, vai licence patiešām ir vajadzīga. To var darīt oficiālā veidā (iesniedzot lūgumu novērtēt nepieciešamību pēc licences) vai neoficiāli (pa tālruni vai e-pastu, vai tiekoties ar kompetentās iestādes pārstāvjiem). Kompetentā iestāde, ja tas tiek prasīts, sniedz rakstisku atbildi. Ja vienu un to pašu darbību kādā Natura 2000 teritorijā veic vairākas personas (piemēram, zvejnieki), kuru intereses pārstāv jumta organizācija, tad vairumā gadījumu šī jumta organizācija ir regulārā kontaktpersona kompetentajai iestādei. Vairumā gadījumu šīs organizācijas tiek arī pilnvarotas licences pieprasīšanai, bet atsevišķi zvejnieki vai zvejas uzņēmumi ir patstāvīgi licences īpašnieki.

Ja kompetentā iestāde atzīst, ka noteiktai darbībai ir vajadzīga licence, tad darbības iniciatoram ir jāsagatavo atbilstīgs darbības ietekmes novērtējums un jādara zināmi tā rezultāti. Bieži vien šādu ekoloģiskās ietekmes pārbaudi iniciatora uzdevumā veic (dabas aizsardzības jautājumos specializējies) konsultāciju birojs. Ar šādu dokumentu saistītās izmaksas vienpersoniski sedz iniciators. Lai atvieglotu šādas ietekmes analīzes veikšanu, ministrija internetā ir publicējusi ietekmes indikatorus: http://www.synbiosys.alterra.nl/natura2000/effectenindicator.aspx?subj=effectenmatrix

Turklāt Nīderlandes Vadības grupa Natura 2000 ar interneta starpniecību ir izstrādājusi un publicējusi dažādus instrumentus, lai piešķirtu vairāk konkrētības, cita starpā, būtiskuma jēdzienam:

http://www.natura2000.nl/pages/gereedschap.aspx

Neviens no šiem informācijas avotiem nav pieejams angļu valodā. Tādējādi, lai tos izmantotu, ir nepieciešams tulkojums.

Vairumā gadījumu pirms oficiāla (rakstiska) licences pieteikuma iesniegšanas vienā vai vairākās konsultācijās ar kompetento iestādi tiek pārrunāts un komentēts ietekmes novērtējuma projekts. Ietekmes novērtējumā tiek izskatīti visi (iespējamie) veidi, kā attiecīgā darbība var ietekmēt būtisko saglabāšanas mērķu sasniegšanu attiecīgajā Natura 2000 teritorijā vai teritorijās, visi ietekmi mazinošie apstākļi vai pasākumi un, attiecīgā gadījumā – ja tiek konstatēta būtiska ietekme –, tā sauktā ADC testa rezultāti (ADC – alternatīvas, pārliecinoši iemesli, kāpēc darbībai ir būtiska sabiedriskā nozīme, un iespējas mazināt negatīvo ietekmi).

Pēc pieteikuma un pavaddokumentu oficiālas iesniegšanas kompetentā iestāde pārliecinās par sniegtās informācijas pilnību un pareizību. Pēc tam tā nosūta dokumentu kopijas dažādām ieinteresētajām personām, lai saņemtu to atzinumu. Dabas aizsardzības organizācijām ir iespēja paust savu reakciju 6 nedēļu laikā, bet provincēm un iesaistītajām pašvaldībām – 8 nedēļu laikā.

Vairumā gadījumu kompetentā iestāde pieņem lēmumu 13 nedēļu laikā pēc licences pieteikuma saņemšanas. Tā var pagarināt šo termiņu par vēl 13 nedēļām.

Pēc oficiāla lēmuma pieņemšanas par licences pieteikumu ieinteresētā persona 6 nedēļu laikā var celt iebildumus. Pēc lēmuma attiecībā uz iebildumu tā pati ieinteresētā persona vēl 6 nedēļu laikā var šo lēmumu apstrīdēt, vēršoties Valsts Padomes administratīvo lietu nodaļā.

Satura ziņā primārajā lēmumā par licences pieteikumu ietilpst attiecīgo noteikumu kopums un tam pievienots pielikums, kurā iekļauti kompetentās iestādes apsvērumi, kuru rezultātā pieņemts lēmums. Noteikumi var attiekties, piemēram, uz to, ka, veicot zvejas darbības, uz kuģa jābūt licences eksemplāram, ka uz kuģa jābūt funkcionējošai konkrēta veida navigācijas, zvejas vai nozvejas reģistrēšanas sistēmai, uz īpašām ziņošanas prasībām par zveju, kas veikta, atkāpjoties no licences noteikumiem, uz zveju konkrētos apgabalos, kas noteikti par aizsargājamām teritorijām, vai to daļās, uz aizliegumu zvejot noteiktās zonās, uz noteikta attāluma metros ievērošanu līdz putnu un/vai roņu uzturēšanās vietām, uz zveju ar konkrētiem zvejas rīkiem, uz maksimālajām zvejas kvotām noteiktos laikposmos vai teritorijās un uz licences derīgumu konkrētās dienās, dienas daļās vai konkrētos laikposmos.

Apsaimniekošanas plānus publicē Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas tīmekļa vietnē. Jautājumā par to, vai uz kādu darbību attiecas pienākums iegūt licenci vai to reglamentē apsaimniekošanas plānā noteiktais režīms, ir jāvēršas pie kompetentās iestādes. Pēc attiecīgo apsaimniekošanas plānu apstiprināšanas sīkāka informācija ir atrodama pašos plānos.

Ziņošanas noteikumi ārvalstu zvejniekiem

Iepriekš aprakstīto licencēšanas procedūru saskaņā ar 1998. gada Dabas aizsardzības likumu piemēro visiem kuģošanas līdzekļiem, ar kuriem drīkst veikt zveju (skatīt Pamatregulas (EK) Nr. 2371/2002 I pielikumu). Nīderlandes jumta organizācijas var pieprasīt attiecīgo licenci noteiktam zvejas veidam arī ārvalstu zvejnieku vārdā. Tādējādi šie zvejnieki vai nu nekavējoties tiek iekļauti attiecīgā veida licences īpašnieku sarakstā (ja Nīderlandes jumta organizācija viņu datus licences piešķiršanas brīdī jau ir iesniegusi kompetentajai iestādei), vai arī to datus iekļauj sarakstā (un līdz ar to tie kļūst par licences īpašniekiem) pēc licences piešķiršanas (tātad vēlāk), veicot paziņojumu kompetentajai iestādei uz e-pasta adresi access_natura2000_NETH@mineleni.nl. Uz ārvalstu zvejniekiem attiecas tie paši licencēšanas noteikumi.

Informācijas sniegšana par izmaiņām piekļuves ierobežojumos

Saskaņā ar vairākiem šā lēmuma pantiem piekļuves ierobežojumu noteikšana (un piemērošana) nākotnē ir atkarīga no tādiem notikumiem (piemēram, no apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas), kuriem vēl nav iespējams noteikt precīzu laiku. Izmaiņas piekļuves ierobežojumos, kam vēl nav norādīts precīzs laiks, Nīderlandes un ārvalstu zvejniekiem un citām ieinteresētajām personām tiks darītas zināmas tīmekļa vietnē [https://circabc.europa.eu/faces/jsp/extension/wai/navigation/container.jsp] un publikācijā Valdības vēstnesī, un par tām, izmantojot savus informācijas kanālus, informēs arī Nīderlandes un ārvalstu zvejniecības nozares organizācijas.

Piezīmes par atsevišķiem pantiem

1.   pants

Šajā pantā ir iekļautas vairākas lēmumā izmantotu būtisku jēdzienu definīcijas.

2.   pants

Šajā pantā ir reglamentēti piekļuves ierobežojumi attiecībā uz I zonas apgabaliem. Visu I zonas apgabalu kopējā platība ir aptuveni 145 km2, t. i., 10 % no Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala teritorijas.

I zonas slēgtie apgabali, izņemot to daļu, kurā tiek veikti pētījumi zivsaimniecības jomā, tiek slēgti visu veidu zvejai. VIBEG vienošanās skaidri nosaka, ka I zonas apgabalos netiek veikta zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem un zveja ar āķu rindām.

I zonas apgabalu slēgšanas mērķis ir nodrošināt šo apgabalu iespējami netraucētu attīstību, lai uzlabotu biotopa tipa H1110_B kvalitāti un arī mazinātu traucējumu tādām jutīgām putnu sugām (grupām) kā brūnkakla gārgales, melnkakla gārgales, ķerras, lielās pūkpīles un melnās pīles, neatkarīgi no tā, vai pastāv tieša saistība ar (iespējamajiem) gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumiem. Iepriekšminēto saglabāšanas un attīstības mērķu labad tiek ierobežota arī cita veida izmantošana, kas nav zveja, – tā tiek iekļauta attiecīgajā apsaimniekošanas plānā vai reglamentēta ar licenci, pamatojoties uz Dabas aizsardzības likumu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas netraucētas attīstības iespējas, nav atļauts arī zemu virs attiecīgā apgabala veikt darbības, kas var būtiski traucēt melnajām pīlēm. Tādēļ šie apgabali ir slēgti arī civilajai aviācijai, ja lidojums netiek veikts virs 300 metru augstuma saskaņā ar Rīcības kodeksu “Atbildīga lidošana”. Ir paredzēts šo 300 metru ierobežojumu paaugstināt līdz 450 metru ierobežojumam, kāds šobrīd attiecas uz Waddenzee plānošanas pamatlēmumu apgabalu. Kad Aviācijas likums būs pielāgots attiecībā uz šo jautājumu, arī uz civilo aviāciju virs Ziemeļjūras piekrastes zonas attieksies šis 450 metru limits. Militārās aviācijas satiksme ir atļauta operatīviem mērķiem saskaņā ar 11. pantu. Treniņlidojumi ar militārajiem lidaparātiem (tostarp meklēšanas un glābšanas lidaparātiem) virs I zonas apgabaliem nav atļauti.

Atbrīvojumi no piekļuves ierobežojumiem attiecas uz iespējamajiem pētījumiem zivsaimniecības jomā.

Gliemežvāku ieguve I zonas apgabalos var tikt veikta tikai līdz 2014. gada 1. janvārim apgabalā virs Schiermonnikoog, tur, kur līdz minētajam datumam vēl ir spēkā koncesijas līgums (skatīt karti 18 PKB Derde Nota Waddenzee) un kur koncesijas apgabals pārklājas ar attiecīgo I zonas apgabalu. Attiecīgie koncesijas apgabali ir noteikti Valsts stratēģijas dokumentā par gliemežvāku ieguvi (Landelijke Beleidsnota Schelpenwinning); šajā dokumentā ir norādīts, kuros apgabalos gada laikā kādos daudzumos drīkst veikt gliemežvāku ieguvi un kādi ir svarīgākie nosacījumi saistībā ar licences saņemšanu. Lai netraucētu nirējpīles, gliemežvāku ieguve attiecīgajos apgabalos ir atļauta tikai laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim.

(Cauruļ) vadu izvietošana un tehniskā apkope joprojām ir atļauta, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.) Šeit ir runa par pagaidu rakstura projektiem, kuru īstenošanas rezultātā grunts tiek skarta tikai konkrētās vietās un kuriem piemērojama Valsts koordinācijas regula, – tātad, valsts nozīmes projektiem.

Turklāt piekļuve un tranzīts kuģošanas līdzekļiem ir atļauti laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim – tas ir periods, kurā iepriekš minētais risks traucēt jutīgās putnu sugas (grupas), piemēram, melnās pīles, melnkakla gārgales un brūnkakla gārgales, ir neliels, jo šie putni attiecīgajā periodā tur (lielākoties) neatrodas.

Atkāpjoties no tranzīta aizlieguma laikposmā no 1. novembra līdz 1. aprīlim, vienīgi caur I zonas apgabalu Petten tuvumā ir atļauts visu gadu veikt tranzītu uz citiem apgabaliem. Tas attiecas uz visiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi arī uz zvejas kuģiem, bet tiem nav atļauts veikt zveju, un uz tiem esošajiem zvejas rīkiem ir jābūt tā nostiprinātiem vai tādā stāvoklī, ka to tūlītēja izmantošana nav iespējama. Uz apgabalu Petten tuvumā šis izņēmums tiek attiecināts tāpēc, ka citādi nāktos kuģot apkārt pārāk lielu attālumu.

Tranzīta aizliegums kuģošanai teritoriālajos ūdeņos pats par sevi ir pretrunā ar starptautisko Jūras tiesību konvenciju, kas garantē brīvu tranzītu (starptautiskajā) kuģošanā. Tomēr valstij ir tiesības oficiālajā 12 jūdžu zonā no krasta, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, noteikt ierobežojumus kuģošanai. Visi attiecīgie I zonas apgabali atrodas šajā 12 jūdžu zonā. Šādi tranzīta ierobežojumi tiek saskaņoti ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (IMO).

Smilšu ņemšana krastmalas atjaunošanai ir darbība, kas nepieciešama piekrastes drošībai un tādējādi tai ir valsts mēroga nozīme. Turklāt krastmalas atjaunošana atšķirībā no, piemēram, profesionālās zvejas nav nepārtraukta darbība. Vienā konkrētā vietā to veic vidēji 1 reizi 4 gados laikposmā, kas var ilgt no vairākām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apsaimniekošanas plāna ietekmes novērtējumā norādīts, ka tās putnu sugas, kuras visjūtīgāk reaģē uz traucējumiem un ir sastopamas I zonas apgabalos, 1 500 metru attālumā kuģi vairs netraucē. Tāpēc, nosakot mainīgā koridora atrašanās vietu, ir jāņem vērā šie minimālie attālumi līdz putnu (melno pīļu) koncentrācijas vietām, tādējādi novēršot traucējumus. Turklāt valdības centienu mērķis ir pēc iespējas samazināt koridoru izmantošanu ziemā, kad putni ir īpaši jutīgi pret traucēšanu.

3.   pants

Šajā pantā tiek reglamentēti piekļuves ierobežojumi attiecībā uz II zonas apgabaliem. Visu II zonas apgabalu kopējā platība ir aptuveni 216 km2, t. i., 15 % no Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala teritorijas.

II zonas slēgtie apgabali tiek pilnībā slēgti grunts zvejai un citām darbībām, kurās tiek skarta jūras grunts.

Mērķis ir nodrošināt šo apgabalu iespējami netraucētu attīstību, lai uzlabotu biotopa tipa H1110_B kvalitāti. Šā mērķa labad pēc iespējas tiek ierobežota arī cita veida izmantošana – tā ir noteikta šajā 3. pantā un tiek iekļauta arī attiecīgajā apsaimniekošanas plānā.

II zonas apgabalā Petten tuvumā (pielikumā esošajā kartē teritorija, kas iezīmēta ar zaļas krāsas rūtojumu: II zona**) līdz 2016. gada 1. janvārim ir atļauta zveja ar elektroimpulsa trali. Šā II zonas apgabala platība ir aptuveni 49 km2, t. i., 3 % no Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala teritorijas. Šī atkāpe ir noteikta, kompensējot pieguļošā apgabala noteikšanu par III zonu. Tādējādi tralēšanai ar grunts ķēdēm slēgtais apgabals ir lielāks.

Pelaģiskā zveja ar trali II zonā ir atļauta tikai tad, ja to veic ar zvejas rīku, kas nav piemērots arī grunts zvejai. Ja II zonā pelaģiskajai zvejai izmanto zvejas rīku, kas ir piemērots arī grunts zvejai (piemēram, veltņi), ne vienmēr ir iespējams noskaidrot, vai II zonā ir vai nav tikusi veikta grunts zveja. No īstenojamības viedokļa šāda situācija ir nevēlama.

Regulāru garneļu zveju šajos apgabalos drīkst veikt vēl tikai līdz 2014. gada 1. janvārim. Šajā datumā licence (kas piešķirta tikai (pēc pieprasījuma) Nīderlandes garneļu zvejniekiem) saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu zaudē spēku. No 2015. gada garneļu zveju II zonas apgabalos varēs atkal atļaut, piešķirot licenci saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu un ja izpētes rezultātā tiks neapgāžami pierādīts, ka garneļu zvejai ar veltņiem nav pierādāmas negatīvas ietekmes uz saglabāšanas mērķu sasniegšanu attiecībā uz jūras dibenu un tā faunu. Šis pētījums ir jāuzsāk, jāīsteno un jāfinansē pašai (Nīderlandes un/vai ārvalstu) garneļu zvejas nozarei. Izskatot pieteikumu licencei saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, lai varētu garneļu zveju attiecīgajos apgabalos pēc 2014. gada 1. janvāra, kompetentā iestāde nosaka, vai ar šo pētījumu ir izpildīts iepriekšminētais pierādīšanas pienākums. Neatkarīgi no pētījuma rezultātiem šāda licence varētu būt vajadzīga jebkurā gadījumā, jo garneļu zveja šajos apgabalos, ņemot vērā attiecīgos saglabāšanas mērķus, var pasliktināt dabisko dzīvotņu kvalitāti un sugu dzīvotņu kvalitāti vai radīt būtisku traucējošu ietekmi uz sugām, kuru dēļ šīs teritorijas ir noteiktas par aizsargājamām teritorijām. Šādās licencēs var tikt noteikti iespējamie negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi, kas jāīsteno pēc 2014. gada 1. janvāra.

Koncesijas līgums gliemežvāku ieguvei (skatīt karti 18 PKB Derde Nota Waddenzee) ir spēkā līdz 2014. gada 1. janvārim. Gliemežvāku ieguve koncesijas apgabalos var turpināties pēc 2014. gada 1. janvāra, ja tas ir atļauts saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu. Attiecīgie koncesijas apgabali ir noteikti Valsts stratēģijas dokumentā par gliemežvāku ieguvi; šajā dokumentā ir norādīts, kuros apgabalos gada laikā kādos daudzumos drīkst veikt gliemežvāku ieguvi un kādi ir svarīgākie nosacījumi saistībā ar licences saņemšanu.

(Cauruļ) vadu izvietošana un tehniskā apkope joprojām ir atļauta, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.) Šeit ir runa par pagaidu rakstura projektiem, kuru īstenošanas rezultātā grunts tiek skarta tikai konkrētās vietās un kuriem piemērojama Valsts koordinācijas regula, – tātad, valsts nozīmes projektiem.

Piekļuve un tranzīts ir atļauti visiem kuģošanas līdzekļiem, ar to saprotot zvejas kuģus.

Zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem, mīdiju kāpuru zvejas iekārtu izmantošana un kuģošanas līdzekļu noenkurošana joprojām ir atļauta, jo šo darbību radītā iekļūšana gruntī notiek tikai vienā vietā un ar lieliem laika intervāliem.

4.   pants

Šajā pantā tiek reglamentēti piekļuves ierobežojumi attiecībā uz III zonas apgabaliem. Visu III zonas apgabalu kopējā platība ir aptuveni 407 km2, t. i., 28 % no Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala teritorijas.

III zonas slēgtie apgabali tiek noteikti, lai stimulētu inovatīvu attīstību; tajos zveju drīkst veikt tikai, izmantojot vislabākās pieejamās metodes un zvejas prakses. To, kas konkrētajā brīdī uzskatāmas par vislabākajām pieejamajām tehnoloģijām un zvejas praksēm, nosaka kompetentā iestāde, t. i., Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrija. Tas tiek pārbaudīts licencēšanas procedūras ietvaros saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu attiecībā uz katru konkrēto individuālo zvejas veidu šajā zonā. Zvejniekiem, kas vēlas, lai jauna iekārta tiktu atzīta kā vislabākā pieejamā metode un/vai labākā zvejas prakse, ir jāiesniedz Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijai lūgums kā kompetentajai iestādei sniegt rakstisku piekrišanu, vēršoties šādā adresē: Ministerie van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie, t.a.v. XXXX, Postbus XXXXX. Šim pieteikumam jāpievieno pētījums, kura rezultāti liecina, ka attiecīgā zvejas rīka izmantošanas (iespējamā) kaitīgā ietekme uz būtisko saglabāšanas mērķu sasniegšanu attiecīgajos Natura 2000 teritorijās ir vēl mazāka nekā attiecīgās licences piešķiršanas brīdī izmantoto zvejas rīku ietekme.

Ir atļauti visi zvejas veidi, kuros netiek skarta grunts.

Tralēšana ar grunts ķēdēm ir atļauta līdz 2014. gada 1. janvārim tikai III zonas Petten un Eierlandsegat apgabalos, bet ne pārējos III zonas apgabalos.

Pelaģiskā zveja ar trali III zonā ir atļauta tikai tad, ja to veic ar zvejas rīku, kas nav piemērots arī grunts zvejai. Ja III zonā pelaģiskajai zvejai izmanto zvejas rīku, kas ir piemērots arī grunts zvejai (piemēram, veltņi), ne vienmēr ir iespējams noskaidrot, vai II zonā ir vai nav tikusi veikta grunts zveja. No īstenojamības viedokļa šāda situācija ir nevēlama. Attiecīgās pārbaudes veiks par uzraudzību attiecīgajā apgabalā atbildīgās iestādes.

Koncesijas līgums gliemežvāku ieguvei (skatīt karti 18 PKB Derde Nota Waddenzee) ir spēkā līdz 2014. gada 1. janvārim. Gliemežvāku ieguve koncesijas apgabalos var turpināties pēc 2014. gada 1. janvāra, ja tas ir atļauts saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu. Attiecīgie koncesijas apgabali ir noteikti Valsts stratēģijas dokumentā par gliemežvāku ieguvi; šajā dokumentā ir norādīts, kuros apgabalos gada laikā kādos daudzumos drīkst veikt gliemežvāku ieguvi un kādi ir svarīgākie nosacījumi saistībā ar licences saņemšanu.

Garneļu zveja ir atļauta līdz 2014. gada 1. janvārim, un to varēs turpināt arī pēc tam, ja tai saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu būs saņemta licence. Ārvalstu garneļu zvejnieki ar Zivju tirdzniecības apvienības un/vai Nīderlandes zvejnieku apvienības starpniecību var iegūt plašāku informāciju vai mēģināt pievienoties to uzsāktajai un koordinētajai licencēšanas procedūrai(-ām) saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu. Šo informāciju var saņemt arī no kompetentās iestādes. Papildus informāciju var iegūt, skatot šajā dokumentā ietvertos vispārējos paskaidrojumus par šo tematu.

(Cauruļ) vadu izvietošana un tehniskā apkope joprojām ir atļauta, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.) Šeit ir runa par pagaidu rakstura projektiem, kuru īstenošanas rezultātā grunts tiek skarta tikai konkrētās vietās un kuriem piemērojama Valsts koordinācijas regula, – tātad, valsts nozīmes projektiem.

Piekļuve un tranzīts ir atļauti visiem kuģošanas līdzekļiem, ar to saprotot zvejas kuģus.

Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveja, izņemot Spisula ģints gliemeņu zveju, ir atļauta III zonas apgabalā virs Ameland un tikai tad, ja to reglamentē licence saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu vai apsaimniekošanas plāns.

Apgabalā virs Ameland nedrīkst veikt Spisula ģints gliemeņu zveju, jo tur bieži uzturas melno pīļu grupas. Zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem, mīdiju kāpuru zvejas iekārtu izmantošana un kuģošanas līdzekļu noenkurošana joprojām ir atļauta, jo šo darbību radītā iekļūšana gruntī notiek tikai vienā vietā un ar lieliem laika intervāliem.

5.   pants

Visa Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala platība ir aptuveni 1 440 km2. Šis pants regulē zveju Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala teritorijā, kas paliek pāri, atskaitot I, II un III zonu. Šīs atlikušās teritorijas platība ir 672 km2, kas atbilst 47 % no kopējās Natura 2000 “Ziemeļjūras piekrastes zona” apgabala platības.

Šajā apgabalā ir atļauta visu veidu zveja ar nosacījumu, ka tai ir saņemta licence saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu, ja tāda ir vajadzīga, vai ka attiecīgā zveja ir iekļauta apsaimniekošanas plānā. Ar prasību par licenci vai iekļaušanu apsaimniekošanas plānā šādā veidā iespējams novērst turpmāku zvejas darbību pieaugumu Natura 2000 teritorijas Ziemeļjūras piekrastes zonā un tādējādi nodrošināt saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz šo apgabalu.

Tralēšana ar grunts ķēdēm ir atļauta ārpus I, II un III zonas vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim.

6.   pants

Pētniecības apgabalu noteikšana un zonējums saistībā ar profesionālo zveju Vlakte van de Raan, izņemot nelielu daļu, kas tiek noteiktas par aizsargājamām teritorijām šajā lēmumā, notiek 2012. gada gaitā. Profesionālās zvejas zonējuma noteikšanas rezultātā piekļuve Natura 2000 teritorijai “ Vlakte van de Raan ” ir ierobežota no 2013. gada 1. janvāra.

Tralēšana ar grunts ķēdēm Vlakte van de Raan ir atļauta ārpus pētniecības apgabaliem vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim, ja ir saņemta licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam.

Gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu zveja, zveja ar nostiprinātiem zvejas rīkiem un mīdiju kāpuru zvejas iekārtu izmantošana ir atļauta ārpus pētniecības apgabaliem, ja to reglamentē licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam vai apsaimniekošanas plāns.

Cita veida profesionālā zveja ir pieļaujama tikai tiktāl, cik to reglamentē licence atbilstīgi Dabas aizsardzības likumam. Ar prasību par licenci šādā veidā iespējams novērst turpmāku profesionālās zvejas darbību pieaugumu Natura 2000 teritorijā “ Vlakte van de Raan ” un tādējādi nodrošināt saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz šo apgabalu. Citādi Teritorijā “ Vlakte van de Raan ” nav noteikti nekādi piekļuves ierobežojumi.

7.   pants

Ar šo pantu tiek nodrošināts, ka tad, ja izpēte pētniecības apgabalos tiks pabeigta jau pirms 2016. gada 1. janvāra, pašreizējais režīms, kas piemērojams ārpus pētniecības apgabaliem attiecīgajā zonā, attieksies arī uz pētniecības apgabaliem, tiklīdz izpēte tajos būs pabeigta.

Ja situācija būs tāda, gan Nīderlandes, gan ārvalstu zvejnieki un citas ieinteresētajās personas par to tiks informētas Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas tīmekļa vietnē, CIRCACB tīmekļa vietnē, ar publikāciju Valdības vēstnesī un ar Nīderlandes un ārvalstu zvejniecības organizāciju informācijas kanālu palīdzību.

8.   pants

Profesionālās zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar funkcionējošu, Eiropas tiesību aktos paredzētu satelītnovērošanas ierīci saskaņā ar VMS sistēmu vai – atkarībā no kuģa veida – AIS sistēmu. Prasība par satelītnovērošanas ierīci attiecas tikai uz zvejas kuģiem, kuriem ir spēkā juridisks pienākums būt ar tādu aprīkotiem, tāpēc pievienots iestarpinājums “attiecīgā gadījumā”. Tas padara iespējamu šā lēmuma piemērošanu zvejas kuģiem.

Ir jāsaglabā spēkā visi piemērojamie tiesību akti dabas aizsardzības un zvejniecības reglamentēšanas jomā, kuri atbilst kopējai zivsaimniecības politikai.

9.   pants

Saskaņā ar 1998. gada Dabas aizsardzības likuma 20. panta 4. punktu uz valsti kā uz attiecīgā apgabala īpašnieku attiecas atbrīvojums no šajā lēmumā noteiktajiem piekļuves ierobežojumiem. Tādējādi tiek nodrošināta iespēja nepieciešamības gadījumā veikt valdības uzdevumus, tikai ciktāl tas nepieciešams, lai veiktu apsaimniekošanu un uzturēšanu, marķēšanu, monitoringu, glābšanas, inspekcijas, uzraudzības, atklāšanas un aizsardzības uzdevumus.

10.   pants

Juridiskās noteiktības labad un ņemot vērā veicamos pētījumus, tika noteikts ilgāks šā lēmuma darbības laiks. Šis lēmums ir spēkā līdz 2016. gada 1. janvārim, jo tralēšana ar grunts ķēdēm tiks pilnībā aizliegta no minētā datuma vai arī agrāk sakarā ar šo darbību apmēra samazināšanu saskaņā ar 8. pantu.

11.   pants

Tika ieviests ziņošanas režīms ārvalstu zvejas kuģiem, lai tos varētu iekļaut šā lēmuma darbības jomā. Ziņojuma gadījumā kuģa dati tiek iekļauti kuģošanas līdzekļu sarakstā, kurš pievienots licences pielikumā. Tādā veidā šie kuģošanas līdzekļi var zvejot saskaņā ar licences nosacījumiem. Prasība par licenci attiecas uz visām Natura 2000 teritorijām Nīderlandes piekrastes zonā, proti, uz Ziemeļjūras piekrastes zonu, Voordelta un Vlakte van de Raan.

Lēmuma Nr. ……pielikums

Apgabalu zonu pārskata karte

VIBEG – zonējums Ziemeļjūras piekrastes zonā

2011. gada 21. augusta redakcija

Apzīmējumi

Natura 2000 teritorija (platība 1 440 km2) apvilkta ar sarkanu kontūru

Zonas:

Platība ar melnas krāsas rūtojumu – I zona

Platība ar zilas krāsas svītrojumu – II zona

Platība ar zaļas krāsas svītrojumu – II zona (*1)

Platība ar zaļas krāsas rūtojumu – II zona (*2)

Platības ar oranžas krāsas svītrojumu – III zona

1. Petten

2. Razende Bol

3. Eierlandsegat

4. Stortemelk

5. Terschelling – Ameland

6. Schiermonnikoog – Rottum

VIBEG – Zonering Noordzeekustzone

versie 21 aug. 2011 (met aanpassing Pettenmerpolder)

Legenda

Natura-2000 gebied

(oppervlak 1440 km2)

Rood omlijnd

Zones:

Zwart dubbel gearceerd

Zone I

Blauw gearceerd

Zone II

Groen gearceerd

Zone II *

Groen dubbel gearceerd

Zone II **

Oranje gearceerd

Zone III

* Open voor garnalenvisserij zolang er in de Zuiddostlauwers (W'zee) nog op garnalen mag worden gevist

** Pulsvisserij toegestaan, in ruil waarvoor het omringende gebied tot zone III is verklaard

Atsevišķu zonu kartes

zone I

zone II

zone III

zone IV

Iepriekš attēlotajās kartēs norādīto zonu robežu koordinātas ir šādas:

a.

I zonas apgabalus norobežo šādi punkti. Nosaukumi, kā norādīts kartē: 1.   Petten Pozīcija Z. p. A. g. 1 4° 36.07 52° 39.04 2 4° 31.37 52° 39.10 3 4° 32.12 52° 40.11 4 4° 32.87 52° 41.28 5 4° 33.17 52° 42.02 6 4° 33.41 52° 43.14 7 4° 36.87 52° 42.91 2.   Terschelling Pozīcija Z. p. A. g. 1 5° 11.38 53° 26.44 2 5° 12.01 53° 26.61 3 5° 13.26 53° 27.00 4 5° 14.48 53° 27.48 5 5° 14.98 53° 27.68 6 5° 15.04 53° 27.70 7 5° 15.04 53° 27.70 8 5° 15.66 53° 27.94 9 5° 16.70 53° 28.34 10 5° 17.58 53° 28.81 11 5° 18.21 53° 29.09 12 5° 19.38 53° 29.46 13 5° 20.35 53° 29.71 14 5° 21.97 53° 30.05 15 5° 22.12 53° 30.08 16 5° 22.97 53° 28.84 17 5° 14.67 53° 26.63 3.   Ameland Pozīcija Z. p. A. g. 1 5° 49.33 53° 31.82 2 5° 49.21 53° 30.62 3 5° 39.90 53° 30.85 4 5° 36.13 53° 31.04 5 5° 32.77 53° 30.91 6 5° 32.65 53° 31.77 7 5° 34.62 53° 31.92 8 5° 36.07 53° 31.94 9 5° 40.94 53° 32.00 10 5° 43.81 53° 31.93 11 5° 46.80 53° 31.84 12 5° 46.80 53° 31.84 13 5° 48.06 53° 31.81 4.   Schiermonnikoog Pozīcija Z. p. A. g. 1 6° 14.91 53° 34.37 2 6° 13.33 53° 33.77 3 6° 02.86 53° 32.69 4 6° 01.85 53° 33.06 5 6° 03.10 53° 33.21 6 6° 04.78 53° 33.65 7 6° 05.44 53° 33.89 8 6° 06.47 53° 34.24 9 6° 06.81 53° 34.39 10 6° 13.28 53° 34.37 5.   Rottum Pozīcija Z. p. A. g. 1 6° 25.18 53° 32.59 2 6° 21.94 53° 32.87 3 6° 18.74 53° 32.73 4 6° 18.77 53° 33.13 5 6° 25.67 53° 34.20 6 6° 25.80 53° 34.18 7 6° 26.02 53° 34.15 8 6° 26.40 53° 34.10 9 6° 26.78 53° 34.04 10 6° 27.32 53° 33.94 11 6° 27.59 53° 33.91 12 6° 27.89 53° 33.93 13 6° 28.27 53° 33.92 14 6° 28.54 53° 33.89 15 6° 28.92 53° 33.86 16 6° 29.26 53° 33.88 17 6° 29.91 53° 33.86 18 6° 30.60 53° 33.89 19 6° 31.40 53° 33.95 20 6° 31.55 53° 33.96 21 6° 32.23 53° 34.02 22 6° 32.80 53° 34.05 23 6° 33.18 53° 34.06 24 6° 33.77 53° 34.04 25 6° 34.06 53° 34.02 26 6° 34.40 53° 33.97 27 6° 34.82 53° 33.92 28 6° 35.21 53° 33.84 29 6° 35.60 53° 33.77 30 6° 35.63 53° 33.76 31 6° 35.74 53° 33.75 32 6° 36.06 53° 33.69 33 6° 36.23 53° 33.66 34 6° 36.25 53° 33.66 35 6° 35.79 53° 33.43 36 6° 35.70 53° 33.38 37 6° 34.78 53° 32.93 38 6° 34.70 53° 32.89 39 6° 33.32 53° 32.82 40 6° 33.17 53° 32.81 41 6° 31.76 53° 32.73 42 6° 31.27 53° 32.70 43 6° 31.15 53° 32.69 44 6° 30.24 53° 32.64 45 6° 29.79 53° 32.71 46 6° 29.39 53° 32.78 47 6° 29.22 53° 32.81 48 6° 29.14 53° 32.82 49 6° 28.81 53° 32.87 50 6° 28.42 53° 32.93 51 6° 27.31 53° 33.11 52 6° 27.20 53° 33.13 53 6° 27.09 53° 33.14 54 6° 26.64 53° 33.21

b.

II zonas apgabalus norobežo šādi punkti. Nosaukumi, kā norādīts kartē: 1.   Petten Pozīcija Z. p. A. g. 1 4° 36.87 52° 42.91 2 4° 33.41 52° 43.14 3 4° 33.41 52° 43.16 4 4° 33.52 52° 44.27 5 4° 33.35 52° 45.14 6 4° 33.31 52° 45.29 7 4° 34.96 52° 49.73 8 4° 38.96 52° 49.24 9 4° 37.62 52° 46.48 2.   Razende Bol Pozīcija Z. p. A. g. 1 4° 42.07 52° 59.38 2 4° 43.12 52° 58.57 3 4° 41.36 52° 57.60 4 4° 37.97 52° 53.87 5 4° 37.04 52° 53.91 6 4° 36.59 52° 55.39 7 4° 36.99 52° 58.20 8 4° 38.22 52° 59.07 9 4° 40.43 52° 59.68 10 4° 40.72 53° 00.79 11 4° 41.20 53° 00.82 12 4° 39.32 52° 57.76 13 4° 39.75 52° 57.62 14 4° 40.17 52° 57.62 15 4° 40.68 52° 57.67 16 4° 41.21 52° 57.94 17 4° 41.90 52° 58.33 18 4° 42.39 52° 58.57 19 4° 42.43 52° 58.84 20 4° 42.39 52° 58.90 21 4° 42.23 52° 58.97 22 4° 41.98 52° 58.97 23 4° 40.70 52° 59.08 24 4° 40.03 52° 59.09 25 4° 39.65 52° 59.03 26 4° 39.44 52° 58.97 27 4° 39.18 52° 58.86 28 4° 39.05 52° 58.79 29 4° 38.96 52° 58.68 30 4° 38.92 52° 58.36 31 4° 38.95 52° 58.02 3.   Eierlandsegat Pozīcija Z. p. A. g. 1 4° 52.11 53° 13.69 2 4° 51.48 53° 13.60 3 4° 50.94 53° 13.23 4 4° 50.94 53° 12.84 5 4° 49.99 53° 12.48 6 4° 49.97 53° 12.46 7 4° 49.94 53° 12.45 8 4° 49.99 53° 12.39 9 4° 50.93 53° 11.33 10 4° 51.13 53° 11.15 11 4° 51.26 53° 11.03 12 4° 51.22 53° 11.00 13 4° 51.19 53° 10.98 14 4° 51.17 53° 10.95 15 4° 51.17 53° 10.95 16 4° 51.17 53° 10.95 17 4° 51.17 53° 10.94 18 4° 51.17 53° 10.94 19 4° 51.17 53° 10.94 20 4° 51.16 53° 10.93 21 4° 51.16 53° 10.93 22 4° 51.14 53° 10.92 23 4° 51.10 53° 10.90 24 4° 51.10 53° 10.90 25 4° 51.08 53° 10.91 26 4° 51.06 53° 10.90 27 4° 50.93 53° 10.83 28 4° 50.88 53° 10.81 29 4° 50.82 53° 10.79 30 4° 50.78 53° 10.77 31 4° 50.72 53° 10.75 32 4° 50.66 53° 10.73 33 4° 50.62 53° 10.71 34 4° 50.58 53° 10.70 35 4° 50.52 53° 10.67 36 4° 50.48 53° 10.65 37 4° 50.44 53° 10.63 38 4° 50.38 53° 10.60 39 4° 50.34 53° 10.57 40 4° 50.29 53° 10.54 41 4° 50.21 53° 10.50 42 4° 50.17 53° 10.48 43 4° 50.08 53° 10.43 44 4° 49.98 53° 10.37 45 4° 49.96 53° 10.35 46 4° 49.85 53° 10.28 47 4° 49.85 53° 10.28 48 4° 49.73 53° 10.20 49 4° 49.70 53° 10.18 50 4° 49.64 53° 10.14 51 4° 49.62 53° 10.12 52 4° 49.57 53° 10.07 53 4° 49.52 53° 10.03 54 4° 49.46 53° 09.97 55 4° 49.43 53° 09.94 56 4° 49.38 53° 09.89 57 4° 49.34 53° 09.86 58 4° 49.32 53° 09.85 59 4° 47.90 53° 11.80 60 4° 47.90 53° 12.52 61 4° 48.34 53° 12.97 62 4° 48.59 53° 13.14 63 4° 51.83 53° 13.90 4.   Stortemelk Pozīcija Z. p. A. g. 1 5° 08.41 53° 21.04 2 5° 07.46 53° 20.53 3 5° 07.42 53° 20.52 4 5° 07.38 53° 20.49 5 5° 07.19 53° 20.39 6 5° 07.19 53° 20.39 7 5° 06.55 53° 20.05 8 5° 04.54 53° 20.04 9 5° 02.38 53° 18.81 10 5° 00.63 53° 18.89 11 4° 59.07 53° 19.34 12 4° 59.13 53° 21.07 13 5° 01.99 53° 22.17 14 5° 08.18 53° 23.19 15 5° 08.83 53° 23.07 16 5° 09.42 53° 22.63 17 5° 08.36 53° 21.99 5.   Terschelling Pozīcija Z. p. A. g. 1 5° 22.97 53° 28.84 2 5° 22.12 53° 30.08 3 5° 24.96 53° 30.67 4 5° 25.85 53° 30.84 5 5° 28.26 53° 31.24 6 5° 29.07 53° 31.37 7 5° 30.11 53° 31.50 8 5° 31.79 53° 31.70 9 5° 32.65 53° 31.77 10 5° 32.77 53° 30.91 11 5° 29.87 53° 30.48 6.   Rottum Pozīcija Z. p. A. g. 1 6° 25.18 53° 32.59 2 6° 25.04 53° 32.52 3 6° 23.88 53° 32.03 4 6° 23.85 53° 32.01 5 6° 23.81 53° 31.99 6 6° 23.54 53° 31.87 7 6° 22.06 53° 31.24 8 6° 21.72 53° 31.09 9 6° 21.64 53° 31.05 10 6° 21.57 53° 31.03 11 6° 21.51 53° 31.00 12 6° 21.40 53° 30.95 13 6° 21.24 53° 30.88 14 6° 21.15 53° 30.84 15 6° 20.96 53° 30.76 16 6° 20.38 53° 30.51 17 6° 18.57 53° 30.38 18 6° 18.74 53° 32.73 19 6° 21.94 53° 32.87

c.

III zonas apgabalus norobežo šādi punkti. Nosaukumi, kā norādīts kartē: 1.   Petten Pozīcija Z. p. A. g. 1 4° 42.38 52° 52.59 2 4° 42.38 52° 52.57 3 4° 41.36 52° 50.31 4 4° 40.54 52° 48.39 5 4° 39.24 52° 46.17 6 4° 38.56 52° 44.48 7 4° 38.12 52° 42.05 8 4° 37.85 52° 40.72 9 4° 34.08 52° 54.35 2.   Eierlandsegat Pozīcija Z. p. A. g. 1 4° 55.87 53° 15.31 2 4° 54.62 53° 14.77 3 4° 53.30 53° 14.19 4 4° 52.54 53° 13.97 5 4° 52.11 53° 13.69 6 4° 51.83 53° 13.90 7 4° 48.59 53° 13.14 8 4° 48.34 53° 12.97 9 4° 47.90 53° 12.52 10 4° 47.90 53° 11.80 11 4° 49.32 53° 09.85 12 4° 49.27 53° 09.82 13 4° 49.24 53° 09.79 14 4° 49.20 53° 09.76 15 4° 49.13 53° 09.70 16 4° 49.10 53° 09.67 17 4° 49.04 53° 09.61 18 4° 49.01 53° 09.58 19 4° 48.91 53° 09.49 20 4° 48.91 53° 09.49 21 4° 48.81 53° 09.40 22 4° 48.71 53° 09.31 23 4° 48.62 53° 09.22 24 4° 48.52 53° 09.13 25 4° 48.48 53° 09.09 26 4° 48.47 53° 09.08 27 4° 48.43 53° 09.04 28 4° 48.33 53° 08.94 29 4° 48.24 53° 08.85 30 4° 48.21 53° 08.82 31 4° 48.18 53° 08.79 32 4° 48.16 53° 08.76 33 4° 48.16 53° 08.75 34 4° 48.15 53° 08.73 35 4° 48.14 53° 08.70 36 4° 48.14 53° 08.70 37 4° 48.13 53° 08.69 38 4° 48.13 53° 08.69 39 4° 48.13 53° 08.68 40 4° 48.12 53° 08.66 41 4° 48.12 53° 08.64 42 4° 48.13 53° 08.63 43 4° 47.88 53° 08.34 44 4° 47.85 53° 08.34 45 4° 47.83 53° 08.33 46 4° 47.79 53° 08.32 47 4° 47.74 53° 08.29 48 4° 47.72 53° 08.28 49 4° 47.61 53° 08.19 50 4° 47.50 53° 08.11 51 4° 47.46 53° 08.08 52 4° 47.38 53° 08.03 53 4° 47.27 53° 07.94 54 4° 47.20 53° 07.89 55 4° 47.16 53° 07.85 56 4° 47.11 53° 07.81 57 4° 47.05 53° 07.77 58 4° 46.95 53° 07.68 59 4° 40.88 53° 10.07 60 4° 41.42 53° 10.61 61 4° 42.15 53° 11.30 62 4° 42.90 53° 11.99 63 4° 43.40 53° 12.44 64 4° 43.66 53° 12.67 65 4° 44.45 53° 13.35 66 4° 45.26 53° 14.01 67 4° 46.09 53° 14.66 68 4° 46.94 53° 15.31 69 4° 47.80 53° 15.95 70 4° 48.69 53° 16.58 71 4° 49.32 53° 16.97 72 4° 50.18 53° 17.50 73 4° 51.04 53° 18.05 3.   Ameland Pozīcija Z. p. A. g. 1 5° 32.77 53° 30.91 2 5° 36.13 53° 31.04 3 5° 39.90 53° 30.85 4 5° 49.21 53° 30.62 5 5° 49.33 53° 31.82 6 5° 51.60 53° 31.86 7 5° 54.65 53° 32.20 8 5° 54.68 53° 29.29 9 5° 38.34 53° 28.85 4.   Schiermonnikoog Pozīcija Z. p. A. g. 1 6° 25.67 53° 34.20 2 6° 18.77 53° 33.13 3 6° 18.57 53° 30.38 4 6° 09.66 53° 30.20 5 6° 02.86 53° 32.69 6 6° 13.33 53° 33.77 7 6° 14.91 53° 34.37 8 6° 17.50 53° 34.35 9 6° 17.60 53° 34.35 10 6° 17.60 53° 34.36 11 6° 17.60 53° 34.36 12 6° 21.37 53° 34.35 13 6° 24.11 53° 34.35 14 6° 24.49 53° 34.34 15 6° 24.91 53° 34.31 16 6° 25.52 53° 34.23

d.	Attiecīgie apgabali kā tādi tiks norādīti Hidrogrāfisko jūras karšu [Hydrografische Zeekaarten] 2013. gada un turpmākajās redakcijās.

Garneļu zvejas radītās ietekmes izpētes apgabalu kartes

Holandes piekraste

3 BACI pētniecības apgabali 15 hektāru platībā

Terschelling-Ameland-Schiermonnikoog

3 × 2 = 6 BACI pētniecības apgabali 15 hektāru platībā un 2 apgabali, kuros nenotiek zveja, Ameland tuvumā pie 2 naftas urbšanas torņiem

Waddenzee

Molenrak zvejas efektivitātes ietekmes pētniecības apgabals (75 ha)

3 BACI pētniecības apgabali pie dambja [Afsluitdijk] 15 hektāru platībā

Vlakte van de Raan

3 BACI pētniecības apgabali 25 hektāru platībā; pusē no šīs platības notiek eksperimentālā zveja

Ar garneļu zveju saistītās pētniecības apgabalu pārskata kartes

Ziemeļjūras piekrastes zona un Waddenzee

12 BACI pētniecības apgabalu (Nr. 1 līdz 12) un zvejas intensitātes pētniecības apgabala (A) atrašanās vieta. 1. zona Ziemeļjūras piekrastes zonā ir atzīmēta ar sarkanas krāsas svītrojumu. Apļi pie Ameland ir apgabali pie 2 naftas urbšanas torņiem, kur nenotiek zveja.

Vlakte van de Raan

3 BACI pētniecības apgabali (Nr. 13 līdz 15). Ar 6 zilajām līnijām Voordelta ziemeļu daļā ir norādīta šobrīd Voordelta veikto ietekmes pētījumu veikšanas vieta.

Teritorijas, kurās notiek garneļu zvejas radītās ietekmes izpēte, norobežo šādi punkti:

1.   Schiermonnikoog

Nr.	Z. p.	A. g.
1	53° 34.03	06° 07.49
	53° 34.08	06° 07.99
	53° 33.91	06° 07.99
	53° 33.87	06° 07.54
2	53° 33.23	06° 04.69
	53° 33.28	06° 05.14
	53° 33.12	06° 05.19
	53° 33.07	06° 04.74

2.   Ameland

Nr.	Z. p.	A. g.
3	53° 31.21	05° 42.05
	53° 31.21	05° 42.51
	53° 31.04	05° 42.51
	53° 31.04	05° 42.05
4	53° 31.67	05° 37.24
	53° 31.67	05°.37.70
	53° 31.50	05° 37.70
	53° 31.50	05° 37.24

3.   Terschelling

Nr.	Z. p.	A. g.
5	53° 28.77	05° 21.48
	53° 28.87	05° 21.90
	53° 28.72	05° 21.99
	53° 28.62	05° 21.57
6	53° 28.70	05° 18.06
	53° 28.80	05° 18.48
	53° 28.65	05° 18.57
	53° 28.55	05° 18.15

4.   Petten

Nr.	Z. p.	A. g.
7	52° 42.16	04° 35.87
	52° 42.14	04° 36.14
	52° 41.87	04° 36.08
	52° 41.89	04° 35.81
8	52° 41.73	04° 33.65
	52° 41.71	04° 33.91
	52° 41.44	04° 33.86
	52° 41.46	04° 33.59
9	52° 40.11	04° 34.05
	52° 40.09	04° 34.31
	52° 39.82	04° 34.26
	52° 39.84	04° 33.99

5.    Waddenzee: dambis [Afsluitdijk]

Nr.	Z. p.	A. g.
10	53° 01.19	05° 05.84
	53° 01.06	05° 06.23
	53° 00.92	05° 06.10
	53° 01.05	05° 05.71
11	53° 00.77	05° 09.08
	53° 00.81	05° 09.52
	53° 00.62	05° 09.57
	53° 00.61	05° 09.12
12	53° 01.19	05° 10.85
	53° 01.36	05° 11.21
	53° 01.23	05° 11.38
	53° 01.06	05° 11.03

6.   Waddenzee: Molenrak

Nr.	Z. p.	A. g.
A	53° 10.30	05° 19.06
	53° 10.30	05° 20.41
	53° 10.03	05° 20.41
	53° 10.03	05° 19.06

7.   Vlakte van de Raan

Nr.	Z. p.	A. g.
13	51° 31.06	03° 21.61
	51° 30.90	03° 21.97
	51° 30.68	03° 21.71
	51° 30.84	03° 21.35
14	51° 33.00	03° 16.86
	51° 32.81	03° 17.16
	51° 32.62	03° 16.84
	51° 32.82	03° 16.54
15	51° 30.82	03° 16.48
	51° 30.68	03° 16.86
	51° 30.45	03° 16.64
	51° 30.58	03° 16.26

I panta D daļā minētais pielikums

3.b pielikums Vlakte van de Raan apgabalu, uz kuriem attiecas 35. panta 1. punkts, koordinātas.

I.   Vlakte van de Raan, Nr. 13

Apgabalu norobežo līnija, kas iet caur turpmāk norādītajiem punktiem:

Z. p.		A. g.
51	31 062	3	21 612
51	30 902	3	21 966
51	30 682	3	21 706
51	30 842	3	21 352

II.   Vlakte van de Raan, Nr. 14

Apgabalu norobežo līnija, kas iet caur turpmāk norādītajiem punktiem:

Z. p.		A. g.
51	33 004	3	16 858
51	32 806	3	17 157
51	32 618	3	16 839
51	32 818	3	16 537

III.   Vlakte van de Raan, Nr. 15

Apgabalu norobežo līnija, kas iet caur turpmāk norādītajiem punktiem:

Z. p.		A. g.
51	30 815	3	16 479
51	30 682	3	16 861
51	30 445	3	16 644
51	30 578	3	16 263

Paskaidrojumi

1.   Šīs regulas saturs

Ar šo regulu izdara grozījumus Īstenošanas regulā zvejas jomā (turpmāk – regula). Ar šiem grozījumiem grunts zvejai tiek slēgti trīs apgabali Vlakte van de Raan, lai veiktu izpēti par garneļu zvejas radīto ietekmi.

2.   Ievads

2012. gadā tiks uzsākta izpēte par garneļu zvejas radīto ietekmi uz jūras gultnes dzīvajiem organismiem Voordelta teritorijā, Ziemeļjūras piekrastes zonā un Waddenzee. Šā pētījuma mērķis ir vākt informāciju, kas ļautu veikt atbilstīgu ietekmes novērtējumu, lai varētu sagatavoties garneļu zvejas licenču piešķiršanai no 2014. gada.

Izpētes programmas īstenošanas nolūkā ir nepieciešams slēgt noteiktus apgabalus jebkāda veida grunts zvejai. Vlakte van de Raan teritorijā tie ir trīs apgabali Westerschelde grīvā, no kuriem katrs aizņem 500 × 500 metrus (25 ha) lielu teritoriju. Slēdzot šos apgabalus, tiks veikta arī izpēte par ilgdzīvojošu un jutīgu bentosa sugu attīstību, garneļu zvejas ietekmi uz jūras gultnes ekosistēmu un, visbeidzot, par piezvejas apjomu un sastāvu.

3.   Paziņojums

Ir jānodrošina, lai trīs minētajos apgabalos netiktu veiktas grunts zvejas darbības. Tas attiecas ne vien uz Nīderlandes, bet arī citu valstu zvejniekiem, jo divi no šiem apgabaliem (Nr. 14 un Nr. 15) atrodas 3 līdz 6 jūdžu zonā no krasta. Saskaņā ar Kopienas direktīvām minētajā zonā zvejot garneles drīkst gan Beļģijas, gan Vācijas zvejnieki. Lai nodrošinātu, ka šajos pētniecības apgabalos netiek veiktas zvejas darbības, Eiropas Komisijai … [datums] tika sniegts paziņojums par grozījumu regulu.

4.   Regulas saturs

Ar šo regulu trīs apgabali Westerschelde grīvā tiek slēgti garneļu zvejai un grunts zvejai, lai būtu iespējams veikt vajadzīgo pētījumu par garneļu zvejas radīto ietekmi.

5.   Regulatīvais slogs

Šīs regulas rezultātā nemainās nedz administratīvais slogs, nedz ar noteikumu izpildi saistītās izmaksas.

Trīs pētniecības nolūkos slēgto apgabalu kopējā platība ir 75 hektāri, kas atbilst aptuveni 0,4 % no Natura 2000 teritorijas “ Vlakte van de Raan ”. Šīs izpētes rezultāti ir vajadzīgi pašai garneļu nozarei, lai no 2014. gada 1. janvāra varētu pieprasīt jaunu licenci saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu. Tas nekādi neietekmē nedz administratīvo slogu, nedz ar noteikumu izpildi saistītās izmaksas. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz uzņēmumu apgrozījumu, šie trīs apgabali tika izraudzīti pēc apspriešanās ar garneļu nozares pārstāvjiem un saskaņošanas ar vides aizsardzības organizācijām. Tādējādi var pieņemt, ka izraudzītais risinājums ir tāds, kas radīs vismazāko slogu. Šī regula skar augstākais 215 garneļu zvejniekus.

6.   Iepriekš noteikti izmaiņu datumi

Saskaņā ar valdības lēmumu par iepriekš noteiktiem izmaiņu datumiem tiesību aktos gadā ir četri iespējamie datumi, kad ministrijas regulas var stāties spēkā; regulas ir jāpublicē vismaz divus mēnešus pirms spēkā stāšanās. Tā kā garneļu nozarei par labu nāktu pēc iespējas agrāka spēkā stāšanās, tika nolemts atļaut atkāpi no šiem datumiem.

Šo apgabalu slēgšana, lai noteiktu garneļu zvejas ietekmi, ir jāveic drīz. Attiecīgais pētījums ir jāuzsāk 2012. gada vasarā, jo 1. pētījumu gada rezultāti ir vajadzīgi licencēšanas pieteikumiem sākot no 2012. gada.

7.   Komentāri par atsevišķiem pantiem